/
Text
D.61IZMAHEHKOЛ
МETALUШ
С RI ESANA
л ин
MET IN ASANA
AR
6R4.3
GI530
Gramata domata ka macibu lidzeklis. Ta paredzeta gazes
metinataju sagatavosanai individual! un brigades pec pro-
grammas, ко apstiprinajusi PSRS Valsts Plana komitejas
profesionali tehniskas izglitibas Valsts komiteja.
Gramata Isuma aplukoti galvenie metalu metinasanas un
griesanas panemieni, noraditas metinamo metalu un metina-
sanas materialu ipasibas, sniegti gazes metinasanas un grie-
sanas iekartas un apraturas apraksti, dota gazes metinasanas
un griesanas tehnolo^ija, ka an sniegtas pamatzinas par
tehnisko kontroli, darba organizaciju un darba drosibas
tehniku.
Gramata atteloti muslaiku tehnologiskie procesi un mo-
derna iekarta gaz.es metinasana un griesana.
IEVADS
PSKP XXII kongresa piepemtas lielas komunisma celtniecibas
Programmes izpildisanai nepieciesama visu tautas saimniecibas
nozaru paatrinata attistiba. Turklat galvena uzmaniba japievers
tarn rupniecibas nozarem, kuras ir razosanas lidzekju talakas
attistibas pamats, proti, metalurgijai, kimijai, masinbuvei, kuri-
nama rupniecibai, energetikai un transportam.
Galvenais virziens rupnieciba un celtnieciba ir tehniskais pro-
gress, kas dod iespeju sekmigi atrisinat komunisma material!
tehniskas bazes radisanu, ka ari sasniegt visaugstako darba razi-
gumu, izmantojot visus musdienu tehnikas lidzeklus.
Tehniska progresa pamats tautas saimnieciba ir zinatnes
pedejo sasniegumu plasa pielietosana, moderno tehnolo^isko
procesu ieviesana, razosanas automatizacija, smago un darb-
ietilpigo darba veidu mehanizesana.
Partija un valdiba ir vairakkart noradijusi, ka metinasana ir
varens tehniska progresa un darba raziguma kapinasanas lidzek-
lis, ka tai pieder liela nakotne.
Salidzinajuma ar knieddsanu, liesanu, kalsanu un mehanisko
griesanu metinasana un griesana vairakkart cej darba razigumu
un dod ievdrojamu metala ietaupijumu.
Pielietojot metinasanu, iespejams paatrinat celtniecibu, paze-
minat celtniecibas izmaksas, radit jaunas, augstrazigas un ekono-
miskas masinas, agregatus, aparatus un automatizacijas lidzekjus.
PSKP CK julija (1960. g.) pldnuma Idmumos noradits, ka
musu zemd metinasanas ka razosanas veida attistibas galvenie
virzieni ir sadi: kniedetas, lietas, kaltas un citas neekonomiskas
konstrukcijas aizstat ar metinatam, paatrinati izveidot speciali-
zdtus uzpdmumus un cehus, kur centralizdti izgatavot metinatas
konstrukcijas, ieviest pret dilsanu izturigus masinu un mehanismu
detaju uzkausdjumus, paplasinat metinasanas iekartu un metina-
sanas materialu razosanu.
Muslaikos gruti nosaukt tadu tehnikas nozari, kur zinama
veida netiktu pielietota metalu metinasana un griesana. Metina-
sanas un griesanas procesi tiek pielietoti rupniecibas korpusu un
3
dzlvojamo maju, tiltu, caurujvadu, rezervuaru un hidrostaciju
celtnieciba, kugu, vagonu, lokomotlvju, automobi|u, lidmasinu,
tvaika katlu un turbinu, klmiskas un naftas razosanas iekartu,
ogju kombainu, lauksaimniec'fbas masinu, dazadu aparatu, sadzl-
ves vajadzibu prieksmetu utt. izgatavosanai.
Sakara ar rupniecibas un celtnieclbas straujo attlstibu seviski
plasi metinasanu un griesanu pielieto pedejos gados. Metinato
konstrukciju izlaide miisu zeme sasniedz desmitiem miljonu tonnu,
bet ikgadejais ietaupijums, ко iegust tautas saimnieclba, lietojot
metinasanu, ir daudzu miljonu rub|u vertiba.
Musdienu metinasanas veidu pamatos ir krievu zinatnieku un
inzenieru atklajumi un izgudrojumi. Jau pagajusa gadsimta
sakuma akademikis Vasilijs Petrovs ieteica vipa atklata elektriska
loka liesmu izmantot metalu kausesanai. Astopdesmit gadus vdlak
krievu inzenieri Nikolajs Benardoss un Nikolajs Slavjanovs
izstradaja dazadus metalu elektriskas metinasanas rupnieciskos
veidus. Sie metinasanas veidi tagad ieverojami modernizeti, un
tos plasi lieto musdienu metinasanas tehnika.
Lielu ieguldljumu metinasanas zinatne un prakse ir devusi
padomju zinatnieki, inzenieri un pirmrindas metinataji. Ta, pie-
meram, Ukrainas PSR Zinatpu akademijas J. Patona Elektriskas
metinasanas instituta darbinieki ir izstradajusi un ieviesusi rup-
nieclba tadus jaunus automatiskas metinasanas veidus ka loka
metinasana zem kuspu kartas, elektrosarpu metinasana u. c.
Padomju Savieniba izstradatas un pielietotas metinasanas me-
todes ir tik daudzveidlgas, ka dod iespeju sametinat visus tehnika
izmantojamos metalus. Jau sak pielietot art specigus elektronu
staru karsesanas avotus; ar tiem iespejams argona atmosfera un
vakuuma iegut Joti augstas temperaturas (lldz 10 000—15 000°K),
ко izmanto grtiti kustoso metalu un sakausejumu griesanai un
metinasanai.
Papemieni metalu metinasanai ar gazi izstradati jau pagajusa
gadsimta beigas, kad rupnieciskos apmeros saka razot skabekli,
udepradi un acetilenu. Toreiz metalu metinasana ar gazi bija gal-
venais metalu metinasanas veids, kas deva visizturigakos metina-
tos savienojumus. Velak, kad tika ieviesti kvalitatlvie elektrodi
loka metinasanai, automatiska un pusautomatiska loka metina-
sana zem kuspu kartas un gazu (argona, helija un ogjskabes
gazes) aizsargvide, elektriska kontaktmetinasana u. c., metalu
metinasana ar gazi vairakas razosanas nozares pakapeniski aiz-
stata ar jaunajiem elektriskas metinasanas papemieniem. Nerau-
goties uz to, lidz pat musu dienam metalu metinasanu ar gazi,
it ipasi metalu griesanu ar skabekli, tautas saimnieciba jo plasi
pielieto lldzas citiem metinasanas veidiem.
Pbdejos gados apguti un ieviesti rupnieclba mehanizetie pape-
mieni metalu metinasanai un griesanai ar gazi — metinasana ar
4
gazi zem spiediena, automatiska metinasana ar gazi un uzkausc-
sana ar daudzliesmu degliem, virsmas griesana ar skabekli,
cuguna, nerusejoso teraudu un krasaino metalu griesana ar ska-
bekla-kusnu papemienu un metalu elektriska griesana gazu aiz-
sargvide.
Plasi lieto art iekartas un tehnologisko panemienu zipa metalu
gazes metinasanai radniecigo procesu, kur gazes-skabekla liesmu
izmanto ka metala sakarsesanas lidzckli. Pie tadiem procesiem
pieder uzkausesana, virsmas rudlsana ar gazes liesmu, loddsana,
izstradajumu taisnosana ar gazes liesmu, metalizacija, plastmasu
un emaljas parklajumu uzklasana.
Talak attlstit un ieviest metinasanu un griesanu ar gazi sek-
meja tas apstaklis, ka sajos procesos darga acetilena vieta lieto
letakas un nedeficitas degvielas — acetilena aizstajejas, tadas ka
dabiska vai naftas gaze, saskidrinatas gazes (propans-butans),
koksa gaze, petroleja u. c.
Vadosais instituts, kas ievies metalu apstradasanu ar gazes
liesmu un siem procesiem nepieciesamo iekartu, ir Vissavienlbas
Metalu autogenas apstrades zinatniskas pdtnieclbas instituts, kas
nodibinats 1944. gada. Savas pastavesanas 20 gadu laika instituts
izstradajis Helu daudzumu dazada tipa aparaturas un maslnu me-
talu apstradei ar gazes liesmu, kuras rupnieclba jo plasi lieto.
Jaunas, modernas maslnas metalu griesanai ar skabekli izstrada-
tas, un tas razo serijveida ari Odesas rupnica «Avtogenmas».
Neraugoties uz to, ka iekarta un tehnologija metalu metina-
sanai un griesanai ar gazi ir samera vienkarsa, to pielietosanai,
lai darbu veiktu kvalitativi, ieverojot darba drosibas tehniku,
nepieciesams apgut specialu zinasanu kompleksu. Tapec stradnie-
kam, kas grib kjut par gazes metinataju un griezbju, rupigi jaiz-
stude procesi metalu metinasanai un griesanai ar gazi, metinamo
metalu un metinasana izmantoto materialu un gazu Ipasibas,
metinasanas aparaturas iekarta un noteikumi, ka ar to rlkoties,
ka ari jaapgust dazado metalu metinasanas tehnika. Vinam jaap-
gust pirmrindas stradnieku — razosanas novatoru darba metodes,
diendiena jacej sava kvalifikacija, jacensas racionalizet metina-
sanas un griesanas procesi, paradot iniciatlvu un atjautlbu,
jameklb jauni ceji darba raziguma kapinasanai, produkcijas izlai-
des palielinasanai, izstradajumu kvalitates uzlabosanai, materialu
taupisanai un izgatavojamo izstradajumu pasizmaksas samazi-
nasanai.
PAR STARPTAUTISKO MERVIENIBU SISTEMU (SI)
Padomju Saviemba, sakot ar 1963. gada 1. janvari, saskapa ar
Valsts Vissaviembas standartu ГОСТ 9867-61 ievesta Starptau-
tiska mervienibu sistema, kurai dodama prieksroka visas zinatnes,
tehnikas un tautas saimnieclbas nozares, ka art maclbas. Starp-
tautisko mervienibu sistemu salsinati apzlme SI (Sistem Inter-
national). 1960. g. oktobri Parize XI generala meru un svaru
konference pieqemusi mervienibu sistemu SI par Starptautisko
mervienibu sistemu.
Starptautiskajai sistemai (SI) ir sesas pamatvienlbas un divas
papildviembas. Pamatvienlbas ir sadas: garuma vientba —
rhetrs (m), masas vientba — kilograms (kg), laika vientba —
sekunde (s), temperatiiras vientba — Kelvina grads (°K), stravas
stipruma vientba — ampers (A), gaismas stipruma vientba —
svece (cd). Papildviembas ir sadas: plakana lepka vientba —
radians (rad) un telpiska leplea vientba — steradians (sr). Bez
tarn Starptautiskaja sistema ietilpst 27 svarlgakas atvasinatas
vienibas, kas iegutas no pamatviembam. Pie atvasinatam, pienm-
ram, pieder sadas vienibas: laukums (m2), tilpums (m3), frek-
vence (hercs, Hz), atrums (m/s), paatrinajums (m/s2), lepkiskais
atrums (rad/s), lepkiskais paatrinajums (rad/s2), bltvums jeb til-
puma masa (kg/m3), speks (pittons, N)*, spiediens jeb mehanis-
kais spriegums (N/m2), Tpatnejais svars (N/m3), darbs, energija,
siltuma daudzums (dzouls, J), jauda (vats, W), elektrodzinej-
эрёкэ (volts, V), elektriska pretestlba (oms, Q), tpatnejais sil-
tums (dzouls uz kilogramu, J/kg), siltumietilptba (J/grad), tpat-
пё}а siltumietilptba (dzouls uz kilogramu-gradu, J/kg-grad),
siltuma pliisma (vats, W), siltumvad^tspёjas koeficients (vats uz
metru-gradu, W/m-grad) un citas vienibas.
Starptautiskaja з1з1ёта piepemtais Kelvina grads ir vientba
temperatiiras merisanai рёс termodinamiskas temperaturu skalas,
kura trijkarsajam ildens punktam (proti: temperaturai, pie kuras
* Par godu lielajam angju zinatniekam Izakam I^Iutonam, kas atklajis vis-
pasaules gravitacijas likumu.
6
pastav lidzsvars starp trim Odens agregatstavokjiem — ledu,
skidro udeni un Odens tvaiku) noteikta vertlba 273,16°K (skalas
augsejais punkts). Si temperatOra ir par 0,01°K augstaka par
ledus kusanas punktu. Kelvina skalas zemakais punkts ir abso-
lOtas nulles punkts. Praktiskiem merijumiem bez Kelvina skalas
paredzets izmantot ari 1948. g. Starptautisko praktisko tempera-
tOras skalu (Celsija simtgradu skalu, °C). TemperatOras par-
maipa par 1°K atbilst temperatOras parmaipai par vienu gradu
Celsija. Lai savstarpeji parveidotu temperatOras, kas izteiktas
Kelvina un Celsija grados, lieto sadas formulas:
temperatOra, °C: t = T —273,15;
temperatOra, °K: T = t + 273,15.
Starptautiskaja sistema speka vienlba ir pOtons (N). Tas ir
speks, kas 1 kg lielai masai piesl$ir 1 m/s2 lielu paatrinajumu.
Masa ir kermepa inerces mers. Inerce ir (termepa Ipaslba saglabat
miera stavokli vai vienmerigu taisnvirziena kustlbu, kamer uz to
neiedarbojas speks. Aptuveni masu var raksturot ar vielas dau-
dzumu kermenl.
Lai apzlmetu mervienlbu daudzkartpu un daju lielumus, Starp-
tautiskaja mervienlbu sistema izmanto sadus decimalo daudz-
kartpu priedekjus (sk. tabulu).
Kartniba Priedeklis SaTsinats apzTmejums Kartniba Priedeklis SaTsinats apzimejums
1012 tera ) T io-1 deci d
109 giga G io-2 centi c
106 mega M IO-3 mili m
103 kilo к 10 6 mikro p
102 hekto h io-9 nano n
10 deka da IO12 piko p
Piemeri: kilovats (kW), kilodzouls (kJ), megadzouls (MJ),
megapOtons (MN), centimetrs (cm), milimetrs (mm), mikro-
metrs (pm) utt.
Sniedzam dazus parrelrina koeficientus parejai no dazam met-
riskas sistOmas vienibam uz Starptautisko mervienlbu sistemu, ka
ari dazus piemerus so parrekina koeficientu lietosana.
1. Acetilena spiediens generators ir 215 mm Od. st. Starptau-
tiskaja sistema tas ir 9,80665-215—2110 N/m2.
2. Skabekla spiediens balona ir 165 kG/cm2 (at). Starptautis-
kaja sistema tas ir 98066,5 • 165= 1,618 • 106 N/m2= 1,618 MN/m2.
3. Uzkauseta metala izturibas robeza ir 32 kG/mm2. Starptau-
tiskaja sistema tas ir 9,80665-32 = 314 MN/m2.
7
Merviembas sistcma
metriska starptautiska
Mikrons (m) Litrs (/) Mililitrs (ml) Tonna (t) Centners (c) Grads (°) 1 m/min 1 t/m3; kg/dm3; 1 g/cm3 1 m3/t; 1 dm3/kg; 1 cm3/g 1 kg/h 1 m3/h 1 l/h 1 //min 1 kG 1 dins (dyn) 1 kG/cin2 1 at (tehniska atmosfera) 1 atm (fiziska atmosfera) 1 kG/mm2 1 mm ud.st. 1 mm dzivsudr.st. 1 kG • m 1 kW-h 1 kcal 1 kG m/sek 1 kcal/h 1 kW 1 kcal/m3 1 kcal/kg Ipatnejais siltums: masas 1 kcal/(kg • grad) tilpuma 1 kcal/(m3 • grad) Siltumvaditspejas koeficients: 1 kcal/(m • h • grad) 1 kcal,-'(cm • sck • grad) 1 Mikrometrs (,nm) = i0-4 5 6 7 * m 1,000028- IO-3 m3= 1,000028 dm3 1,000028 cm3 103 kg 100 kg .IL rad = 0,0174533 rad 1 oU 0,0167 m/s 1000 kg/m3 IO-3 m3/kg 278- 10-6 kg/s 278- 10 3 m3/s 278- 10~9 m3/s 16,67- IO-6 m3/s 9,80665 N 10 3 N 98066,5 X/m2 98066,5 X/m2 101325 N/m2 9,80665 • 106 N/m2 = 980665 MX/m2 9,80665 N/rn2 133,322 X/m2 9,80665 J 3,6- 106 J = 3600 kJ 4186,8 J = 4,1868 kJ 9,80665 W 1,163 W 1000 W 4186,8 J/m3 = 4,1868 kJ/m3 4186,8 J/kg = 4,1868 kJ/kg 4186,8 J/(kg • grad) = = 4,1868 kJ (kg • grad) 4186,8 J/(m3 • grad) = = 4,1868 kJ/(m3 • grad) 1,163 W/(m • grad) 418.68W/(m • grad)
4. Skabekla balona udens ietilplba ir 40,2 /. Starptautiskaja
mervienibu sistcma tas ir 1,000028-40,2 = 201 dm3.
5. Pie normala atmosferas spiediena skabeklis kjust skidrs
pie — 182,97°C. Pec absolutas skalas T= ( —182,97) +273,15 =
= 90,18°K.
6. Vienam m3 acetilena sadegot, izdalas 11500 kcal/m3 siltuma
jeb 4,1868-11500 = 48200 kJ/m3.
7. Misina ipatnejais siltums ir 0,092 kcal/(kg• grad). Starp-
tautiskaja mervienibu sistema so Ipatnejo siltumu izsaka sads lie-
lums: 4,1868-0,092 = 0,385 kG (kg-grad).
I n о d a 1 a
VISPARIGAS ZINAS PAR METINASANU
1. §. Metinasanas nozime un prieksrocibas
Lai, izgatavojot no metala dazadus izstradajumus, masinas un
ierices, izveidotu no mezgliem un detalam neizjaucamus savieno-
jumus, tos metina. Senak pa lielakai dalai sim nolukam izmantoja
kniedesanu (1. zlm. a). Lai izgatavotu kniedetas deta|as, vaja-
dzeja izurbt daudzus caurumus, izgatavot kniedes un savienojuma
detajas (lenl^us, sloksnes, trijsturus) un beidzot no atseviskiem
elementiem sakniedet detajas. Tas bija saistlts ar ieverojamu
metala un darba speka izlietojumu, bija vajadztgas lielas razosa-
nas platibas. Kniedesanas vieta stajas metinasana. Metinatam
izstradajumam (1. zlm. b) ir mazaks svars neka kniedetam, to var
vienkarsak izgatavot, tas ir letaks, proti, to var izgatavot atrak,
ar mazaku darba speka un materialu izlietojumu. Ar metinasanu
var izgatavot loti sarezgitas formas izstradajumus, kadus senak
izdevas izgatavot vienigi atlejot, ka]ot vai mehaniski apstradajot.
Izmantojot metinasanu metala konstrukciju izgatavosana, var
ietaupit no 10% lidz 20% metala salidzinajuma ar kniedetam
konstrukcijam, lidz 30% salidzinajuma ar lietam terauda kon-
strukcijam un no 50% lidz 60% salidzinajuma ar lietam cuguna
konstrukcijam.
Kniedes
1. zim. Kniedeta (a) un metinata (b) dubulta
T profila sija
9
2. zim. Liets (a) un metinats (b) taisnais trejgabals
2. zlmejuma paradlta lieta (a) un metinata (b) trejgabala
konstrukcija. Metinata trejgabala konstrukcija metala ietaupljumu
panak, lietojot cuguna vieta izturigaku metalu — teraudu; ietaupa
art tapec, ka sienipas un atloki ir planaki.
Metinajums izveido drosaku (blrvaku un izturigaku) suvi
rezervuariem, ka arl tilpnem, kas strada pie augstam temperatu-
ram un augstiem gazu, tvaika un skidrumu spiedieniem.
leviesot metinasanu kniedesanas vieta, stipri uzlabo darba
apstaklus metala apstrades cehos, jo metinot krasi samazinas
darba troksnis, ко izraisa kniedesanas veseri un masinas.
Metinasana stipri izplatlta dazadu celtpu un maslnu atjauno-
sanas un remonta darbos.
2. §. Galvenie metinasanas veidi
Lai butu iespejams savienot divas metala dajas metinot, savie-
nojamiem elementiem jabut tada stavokll, lai saktu darboties
atomu savstarpejie iedarbibas spdki. Sie speki sak darboties tikai
tada gadljuma, ja metala kristalu atomi ir cits citam tuvaki par
4 • 10“8 cm. Tadus apstakjus var radlt tikai ar diviem papemie-
niem — karsejot un vienlaikus stipri saspiezot metinamas detalas
ar areju speku vai arl izkausejot metala malas un aizpildot suvi
ar slddru metalu.
Dazus Joti plastiskus metalus (alumlniju, varu, svinu u. c.) var
metinat ar spiedienu vien, nekarsejot; ta ir ta saukta «auksta»
metinasana. Paaugstinot karsdsanas temperaturu metinasana, sa-
mazinas spiedes piepule. Metinot ar kausesanu, arejais spiedes
speks vairs nav vajadzlgs.
Rupnieclba pastav daudzi metinasanas veidi. Tomer pec vaira-
kam pazlmem tos var iedallt divas galvenajas grupas — spiediena
metinasana un kausesanas metinasana.
10
11
Metalu metinasana
KausSsanas
metinasana
Spiediena
metinasana
Kateju eze 4 berzi
Awsta
Afomara
udeiiraia
Pulvera (ar
caurulveida
eieKlrodu)
Aralazmas
siruxlu
VibroloKa uz-
Kouseiana
EleKtron-
sfaru
ZemsKidriem i0Ka пл,в5
Kutyiem WKa
Termita
Ar kusIosu me Ar пекйМг
tola elexlro- elextrodu (og-
du les vdframa)
Ar rotejosu
Iuku
Zem
Kuspiem
Aizsarggbzu] Udenstvaixa
vide vide
PusaulomdliSKd AutomdtiSKa
Az гаки
I Ar ultrasKagu |
ElextriSKa
копта
<3
s>
1
3. zim. Galveno metinasanas veidu klasifikacijas shema
Gazes
spiediena
Й.6
$5=2
2 S
4. zim. Gazes spiediena
metinasana
Galveno metinasanas veidu klasi-
fikacija paradita 3. zimejuma.
Spiediena metinasana detalas to
savienojuma vieta sakarse lidz plas-
tiskam (miklas veida) stavoklim, bet
pec tarn saspiez ar areju speku, ka
rezultata notiek to sametinasanas. Pie
sis grupas pieder sadi metinasanas
veidi.
Gazes spiediena metinasana
(4. zim.).
Metinamas detalas 1 un 2 to sa-
skares vieta sakarse ar daudzliesmu
degli 3 lidz plastiskam stavoklim vai
kamer apkausejas malas, bet pec tarn ar areju speku saspiez un
sarnetina. Pec si papdmiena metina stiepus, sloksnes un caurules.
Ta panak augstu darba razigumu un augstu metinasanas kvalitati.
Modernas konstrukcijas metinasanas masinas un deglus izstrada-
jusi musu zinatniskas pdtniecibas institute un tos lieto celtnieciba,
rupnieciba un transporta.
Elektriska kontaktmetindsana. Stravai plustot caur metina-
mam detalam to saskares (kontakta) vieta ir paaugstinata elek-
triska pretestiba, tapec tur izdalas liels siltuma daudzums, kas
sakarse metalu lidz plastiskam stavoklim. Visplasak lieto tris gal-
venas elektriskas kontaktmetinasanas metodes.
Sadurmetinasana (5. zim. a). Sametinamos stienus 1 un
2 nostiprina sadurmetinasanas masinas piespiedejos 3. Pec tarn
caur stiepiem laiz stravu no translormatora 4 un stiepu galus
tuvina vienu otram. Sadurplakne 5 stieni atri sakarst lidz metina-
sanas temperaturai, tad stravu jzsledz, stienus saspiez un tie
sametinas. Ar so papemienu metina stiepus, sliedes, caurules,
leedes, urbjus, grieznus, izstradajumus no stiepu materiala, stan-
cdtus elementus un citus.
Punktmetinasana (5. zim. c). Sametinamas loksnes 1
un 2 saliek parlaiduma starp diviem punktmetinasanas masinas
vara elektrodiem 3. Caur elektrodiem laiz elektrisko stravu no
transformatora 4. Elektrodu atbalsta punkta metals stipri sakarst,
jo ir paaugstinata elektriska pretestiba. Tad stravu izsledz un,
piespiezot elektrodus, metals punkta 5 saspiezas, tadbjadi izvei-
dojas metinats punkts, kas savieno abas loksnes. Punktmetinasana
plasi izplatita plana lokspu metala izstradajumu masveida izga-
tavosana.
Izgatavojot dazadas konstrukcijas (vienlaidu metala vagonus,
automobilu virsbuves u. c.), izmanto dazadas punktmetinasanas
12
metodes — reljefo (spiediena), automatisko daudzpunktu, vien-
pusejo punktmetinasanu u. c.
Stives (rullisu) metinasanu (5. zlm. b) veic ar spe-
cialam suvju metinasanas maslnam, kui as stiepveida elektrodu
vieta ir ruIHsi 3. Lokspu 1 un 2 suves metinasana izveidojas bllva
5. zim. Elcktriskas kontakhnetinasanas panemicni:
a sadurmelinasana, b — suves (rullisu) metinasana.
c punktmetinasana
vienlaidu suve 5. Suves metinasana plasi izplatlta, izgatavojot
masveida izstradajumus no plana (lidz 1,5—2 mm bieza) metala.
Suves metinasanas maslnu baro ar metinasanas stravu no trans-
formatora 4.
Metinot plansienu caurules garensuve pec suvju-saduras me-
todes, lieto specialus nepartrauktas darblbas suvju metinasanas
stavus-automatus.
Termlta metinasana (6. zlm.). Tigell 1, kas iekspuse izoderdts
ar ugunsdrosu materialu, ieber aluminija un dzelzs oksida pulver-
veida maisljumu 2, ко sauc par termltu. Sametinamo stienu 3
galus ieliek ugunsdrosa forma 4. Termltu aizdedzina, un tas sa-
degot izveido izkausetu dzelzi un sarpus. Izkauseto metalu no
tlgela ielej forma, kura atrodas sametinamo stieiiu gali, kas
13
6. zim. Termita metinasana
sakarst lidz plastiskam stavok-
lim. Рёс tarn stieijus ar specialu
spiedi saspiez virziena, kas no-
radits ar bultipam, un tie same-
tinas. Ar so rnetodi metina sliezu
saduras, ierikojot ielu dzelzce-
|us, ka ari liela skersgriezuma
stieijus masinbuve (varpstas un
citas detalas).
Dazos gadijumos termita
metinasana detajas nesaspiez.
Tad metinasana notiek tapec, ka sprauga starp sametinamam deta-
Jam aizpildas ar izkauseto metalu, kas izveidojas, termitam sade-
got. Tadu metinasanas veidu sauc par termita metinasanu izkausejot.
Metinasana kaleja eze. Pie spiedienmetinasanas plastiska sta-
vokll pieder art sen pazlstama metinasana kaleju eze. Metinot pec
sadas metodes, sametinamas detalas sakause eze vai krasni lidz
plastiska stavokja temperaturai (mazoglek|a teraudam lidz
1100—1200° C), saliek vienu uz otras un izka] ar veseri, ka rezul-
tata tas sametinas. Sis paijemiens ir mazrazigs, un muslaikos tarn
nav rupnieciskas nozimes.
Kausesanas metinasanu veic, metalu metinasanas vieta sakar-
sejot lidz izkausetam (skidram) stavoklim. Visplasak pielieto sadus
kausesanas metinasanas veidus.
Loka metinasana (7. zim.), Elektrisko stravu pa vienu vadu
pievada sametinamam metalam, bet pa otru — elektroda turdta-
jam, kura saspiests elektrods. Ja ar elektroda galu pieskaras me-
talam un pec tarn elektrodu atvirza neliela atstaturna, starp to un
metalu izveidojas elektriskais loks, kas izkause metinamo metalu
un elektroda galu.
Metinot ar kustosu metala elektrodu pec N. Slavjanova meto-
des (7. zim. a), elektrods 1 kust un izveido skidru metalu, kas
aizpilda spraugu starp sametinamam loksnem 2 un 3. Lai paaug-
7. zim. Loka metinasana ar elektrodiem:
a — ar metala kflstosu, b — ar ogles nekiistosu
14
stinatu uzkauseta metala kvalitati, elektrodu parklaj ar specialu
segumu, kas art izkust un veido sarpus, kuri aizsarga s^idra me-
tala pilienus no apkarteja skabekja un slapekja kaitigas iedarbi-
bas, ka art iztira suves metalu no oksidiem. Sis metinasanas veids
ir visvairak izplatits.
Metinot ar nekustosu ogles elektrodu pec N. Benardosa
(7. zlm. b) metodes, lieto ogles elektrodu 1. Suvi 2 aizpilda ar
stieples 3 materialu, kura kust metinasanas loka 4. So papemienu
lieto retak, jo tas ir neertaks, prasa metinasanai lldzstravu un,
metinot teraudu, suves metalam dod zemaku kvalitati, neka meti-
not ar terauda elektrodiem ar specialu segumu.
Automatiska loka metinasana zem kusniem (8. zlm.). So me-
todi siki izpdtijis un izstradajis J. Patona Elektriskas metinasanas
instituts. Turpmak tas plasaku attistibu un ieviesanu veicinaja
ari citi zinatniskas petnieci-
bas instituti, laboratorijas un
rupmcas. Elektriskais loks 1
izveidojas starp kustoso me-
tala elektrodu (stiepli) un
metinamo metalu. Loks deg,
un metals kiist zem kuspu 2
kartas. Tapec stipri samazi-
nas siltuma zudumi apkar-
teja vide, izkausetais metals
labi aizsargats no gaisa ska-
bek]a un slapekja kaitigas
ietekmes, bet no suves skidra
metala aizvakti oksidi.
Stieples padevi un kustibu
gar suvi automatiski veic
metinasanas galvipa 3. Stiepli
metinasanas galvipas meha-
nisms padod no rituja 4.
Kuspus uz metinasanas vietu
padod no tvertnes 5. Kuspu
atliekas no metinasanas vie-
tas nosuc tvertne 5 ar s|uteni
6. Рёс sis metinasanas me'to-
des panak |oti augstu darba
razigumu un labas kvalitates
metinatu suvi. Si metode plasi
izplatita, metinot tilpnes, kat-
lus, rezervuarus, tiltus, biiv-
konstrukcijas un citus lielus
un atbildigus (loti drosus un
izturigus) izstradajumus.
8. zim. Automatiska loka metinasana
zem kusriiem
15
9. zim. Sheina pusautomatiskai sjutepu metinasanai zem kusriiem
Talaka sis metodes attistiba ir pusautomatiska metinasana zem
kuspiem ar sjutepu pusautomatiem. Shema pusautomatiskai meti-
nasanai zem kuspiem dota 9. ztmdjuma. No metinasanas transfor-
matora 1 caur sadales karbu 2 pievada metinasanas stravu elek-
trodu turdtajam 6, kura piltuvd 7 iebcrti smalki kuspi. No kase-
tes 3 mehanisms 4 padod stiepli pa elastigo sjuteni 5 caur stravu
vadoso elektrodu turetaja ietveri metinasanas vietai, kur ta kust
zem kuspu kartas, kas izbirst no piltuves 7. Metinatajs vada
elektrodu turetaju gar suvi, sametinot to.
Si metode metinasanai ar tievu stiepli (0 1,2—2 mm) plasi
izplatita, metinot isas neliela skdrsgriezuma suves, ja metinama
terauda biezums ir 3—6 mm, piemeram, kugbuvnieciba, vagon-
buvnieciba un citas transporta masinu biivnieclbas nozards, ka art
izgatavojot biivkonstrukcijas.
Stipri izplatita ari loka metinasana ar elektriskam kniedem
zem kuspu kartas.
Elektriska metinasana zem skidriem sarniem (10. zim.) ir mus-
laiku papemiens liela biezuma (lidz 1000 mm) metalu metinasanai.
To izstradajis J. Patona Elektriskas metinasanas institute. Meti-
namas loksnes 1 novieto vertikali, ar lielu spraugu starp malam.
Metinasanas zona automatiski padod metinasanas stiepli 2 (vai
terauda stiepus) un kuspus 3. Loks 4 starp stiepli un metalu deg
vienigi procesa sakuma. Turpmak, ja skidro sarpu 5 karta ir pie-
tiekami bieza, loks nodziest un stravu vada tikai izkausetie sarpi.
Siltums, kas izdalas, stravai plustot caur sarpiem, izkause sarpus,
stiepli un metinama metala malas. Metinasanas galvipa parvie-
tojas pa sametinamam loksnem no apaksas uz augsu кора ar
slidpiem — kristalizatoriem 6, kuri izgatavoti no vara un kurus
dzese iidens, kas cirkule to kanalos. Slidpi izveido suves 7 metalu.
Metinasanas zona atrodas veidosanas iekartas augseja da]a.
Ar elektrisko metinasanu zem skidriem sarpiem metina augst-
spiediena katlu biezsienu cilindrus, hidraulisko turbinu varpstas,
velmesanas stavu un lieljaudas presu korpusus, ka ari citas lielas
metala detajas, kuru biezums sasniedz 1000 mm.
16
10. zim. Vertikala
elektrosarnu meti-
nasana
Senak tadas detajas varej'a izgatavot tikai
no lielam atlietam dajam vai kaiumiem; tad
vajadzbja daudz darba liesanai, kalsanai un
mehaniskai apstradei.
Izmantojot elektrisko parkausesanu zem
skidriem sarniem, var ari iegut loti tirus, lidz
40 t smagus terauda lietpus.
Loka metinasana aizsarggdzu vide
(11. zlm.). Lai aizsargatu skidro metalu no
oksidesanas ar gaisa skabekli, lieto aizsarg-
gazes — argonu, hcliju, slapekli, oglskabo
gazi. Tas palidz iegut uzkausbtu metalu ar
augstam mehaniskam Tpaslbam.
Metinasana aizsarggazu vide ir viena no
progresivakam metodem, un tagad to plasi
praktizb riipnieciba. Aizsarggazes pievada
metinasanas loka 1 degsanas vietai pa
uzgali 2, kura ievietots elektrods 3. Loks
izveidojas starp elektrodu un metinamo metalu. Ja izmanto ne-
kustosu (volframa vai ogles) elektrodu (sk. 11. zim.), loka suves
aizpildisanai ievada piedevu stiepli 4. Ja lieto kustosu elektrodu
no ta pasa metala ka sametinamais (piembram, tbrauda metina-
sana, aluminija un ta sakausbjumu metinasana), tad piedevu
stieple nav vajadziga.
Argona loka metinasanu lieto, izgatavojot konstrukcijas no
plana loksqu metala vai izgatavojot nerusbjosa tёrauda plansienu
caurules, metinot magniju un aluminija sakausejumus, metinot
titanu, cirkoniju un ta sakausejumus.
11. zim. Loka metinasana ar ne-
kustosu volframa elektrodu argona
vai helija vide
Metinot oglek|a un legetus
tbraudus, ka aizsarggazi plasi
lieto ari oglskabo gazi (CO2).
Loka zona ogjskaba gaze sada-
las oglek|a oksida (CO) un
atomara skabekli (O). Oglekja
dioksids, к-a tas redzams, di-
socib par oglekla monoksidu
un atomaro skabekli. Pie tarn
metinasanas zona norisinas
dzelzs oksidesanas reakcija
1) Fe + CO2^FeO + CO;
2) Fe + O = FeO
un reakcija dzelzs reducbsanai
ar oglekli (C), siliciju (Si) un
manganu (Mn):
2 — D. Glizmanenko
17
8 7 654
12. zim. lekartas shema metinasanai ogjskabas gazes vide:
/ — metinasanas generators. 2 — aparatu karba, 3_ — metinasanas
stieples padosanas mehanisms. 4 — batons, 5 ~~ gazes sausinatajs,
6 — gazes karsetajs, 7 — reduktors, 8 — rotametrs, 9 — gazes elektris-
kais deglis, 10 — sjOtenes metinasanas un dzesesanas Odens pievadlsanai
1) FeO + C^Fe + CO;
2) 2FeO + Si^2Fe + SiO2;
3) FcO + Mn Fe + MnO.
Lai saistitu brivo atomaro skabekli un reducdtu dzelzs oksidus,
metinot ogjskabas gazes vide, lieto elektrodu stiepli, kas satur
paaugstinata mangana (lidz 0,8—2,1%) un silicija (lidz 0,6—1,2%)
daudzumu. Mangana un silicija oksidi, kas izveidojas, metinot
ogjskabas gazes vide, no suves metala pariet sarijos.
Shema iekartai, ко lieto, metinot ogjskabas gazes vide, dota
12. zimejuma.
Papdmieni metinasanai aizsarggazu vide ir augstrazigi, viegli
padodas mehanizdsanai un automatizesanai, dod augstas kvali-
tates metinatu savienojumu.
Specidli metinasanas veidi. Dazadas razosanas nozards, pieme-
ram, izgatavojot aparatus, radiotehniskos izstradajumus, elektro-
spuldzes u. c., lieto specialus metinasanas veidus. Tadi veidi
ir elektroimpulsa metinasana, metinasana vakuuma, metinasana
ar elektronstaru, ar ultraskaqu u. c. Aluminija vadus metina ar
«auksto» spiedienmetinasanu.
3. §. Gazes metinasana, tas prieksrocibas, triikumi un
pielietosanas nozares
Gazes metinasana, tapat ka loka metinasana, pieder pie kause-
sanas metinasanas.
Gazes metinasana ar roku, lietojot vienliesmas degli (13. zim.),
18
sametinamo detalu malas
savienojuma vieta sakarse
ar metinama degla 2 lies-
mu 1, lidz tas izkust. Lai
sakarsetu un izkausdtu
metalu, lieto augstas tem-
13. zim. Gazes metinasana ar roku,
lietojot vienliesmas degli
peraturas liesmu, kas iz-
veidojas, deggazei sadegot
maisijuma ar tehniski tiru
skabekli, Spraugu starp
malam aizpilda ar piedevu stieples 3 izkauseto metalu.
Gazes metinasanai ir sadas prieksrocibas. Sis paqemiens ir
samera vienkarss, neprasa sarezgitu un dargu iekartu, ka ari
elektroener^ijas avotu. Mainot gazes liesmas siltuma jaudu un tas
stavokli attieciba pret metinasanas vietu, metinatajs plasas robe-
zas var reguldt metala ievadamo siltuma daudzumu, ka ari same-
tinama metala sakarsdsanas un atdzesesanas atrumu.
Pie gazes metinasanas trukumiem pieder mazaks metala sakar-
sdsanas atrums un plasaka termiskas ietekmes zona metala
salidzinajuma ar loka metinasanu. Tas tapec, ka skabekja liesmas
temperattira ir zemaka, bet liesmas ktija tilpums lielaks neka
elektriskas metinasanas loka. Tapec gazes metinasana siltuma
koncentracija bus mazaka neka loka metinasana, bet metinamas
detalas sametinasies stiprak. Tomer, ja pareizi izvelas metinasa-
nas liesmu, prasmigi regule tas sastavu, lieto pareizas markas
piedevu metalu un ja metinataja kvalifikacija ir atbilstosa, tad
gazes metinasana iegust labas kvalitates metinatu savienojumu.
Neraugoties uz zemaku razigumu salidzinajuma, ar jaunakam me-
hanizetam metinasanas metoddm — automatisko loka metinasanu
un kontaktmetinasanu, gazes metinasanu vel joprojam plasi lieto
dazadas razosanas nozares, izgatavojot izstradajumus no daza-
diem metaliem, ka ari remontdarbos.
Ja metinama metala biezums palielinas, darba razigums gazes
metinasana kritas, jo metinasanas liesma samera leni sakarsd
metalu un siltuma koncentracija karsesana ir relativi neliela. Ta,
piemeram, ja tbrauda biezums ir 1 mm, gazes metinasanas atrums
ir 10 m/h, bet, ja biezums ir 10 mm, tad tikai 2 m/h. Tapec, ja
terauds ir biezaks par 6 mm, tad gazes metinasana ir jau mazak
faziga neka loka metinasana un to lieto daudz retak.
Deggaze (acetilens) un skabeklis, ко lieto gazes metinasana,
ir dargaki par elektroenergiju, ко patere loka metinasana un kon-
taktmetinasana. Tapec metala metinasana ar gazi ir dargaka neka
elektriska metinasana. Pie gazes metinasanas trukumiem pieder
ari tas spradzienbistamiba un ugunsnedrosiba, ja neievdro notei-
kumus darba ar kalcija karbidu, deggazem, skidrumiem, skabekli,
ar saspiesto gazu baloniem un acetilena ^eneratoriem.
2*
19
Gazes metinasanas process daudz grutak padodas mehanizd-
sanai un automatizdsanai salidzinajuma ar eiektrometinasanu.
Tapec automatisko gazes metinasanu ar daudzliesmu taisnlinijas
degliem lieto tikai, metinot garenvirziena plana metala cilindrus
vai caurules.
Gazes metinasanu galvenokart izmanto, metinot neliela bie-
zuma (1—3 mm) teraudu, krasainos metalus, ka ari metinot me-
tala detalas, kam vajadziga lena, pakapeniska karsesana un atdzi-
sana (cuguna un bronzas Idjumi).
Gazes metinasanu lieto sados darbos:
izgatavojot un remontdjot plana loksnu terauda izstradajumus
(metinot nelielas tilpnes un rezervuarus, aizmetinot spraugas,
iemetinot ielapus u. c.);
lietu cuguna, bronzas, silumina izstradajumu remontmetina-
sana;
neliela un videja diamctra (lidz 100 mm) caurulvadu un to
veiddetaju montazas metinasana;
metinot aluminija prieksmetus un ta sakausejumus, vara, mi-
sina un svina izstradajumus;
metinot mezglus un savienojumus konstrukcijam no plansienu
caurulem;
uzmetinot misipu terauda un cuguna detajam;
metinot ka|amo un augstas izturibas cugunu ar misina un
bronzas piedevu stiepli, ka ari cugunu metinot zemu temperatiiru
rezima. Ar gazes metinasanu var sametinat gandriz visus tehnika
lietojamos metalus. Tadus metalus ka cugunu, varu, misiiju, svinu
vieglak metinat ar gazi neka ar loku. Ja turklat vel nem vera
iekartas vienkarsibu, tad k|tist saprotami, kapdc gazes metinasana
tik plasi izplatita dazas tautas saimniecibas nozares (masinbiive,
lauksaimnieciba, remontdarbos, celtniecibas un montazas darbos
u. cj.
Ipasa un pilnigi patstaviga nozime ir metalu gazes (skabekja)
griesanai, kas plasi izplatita metalu apstrade ka galvenais pand-
miens metala sagriesana un sagatavosana metinasanai.
Bez gazes metinasanas un griesanas plasi izplatiti ari citi tiem
radniecigi procesi, kuros karsesanai izmanto augstas temperatiiras
gazes skabekla liesmu. Pie tadiem procesiem, ко apvieno kopdjais
termins «metalu apstrade ar gazes liesmu», pieder, piemdram,
gazes liesmas loddsana, virsmas riidisana, metalizaeija ar gazes
liesmu u. c. Galveno gazes liesmas metalu apstrades procesu
shema dota 14. zimejuma.
Metalu apstradd ar gazes liesmu nepieciesami
1) gazes — skabeklis un deggaze (acetilens vai ta aizstajeji);
2) piedevu stieple (metinasanai un uzkausdsanai);
20
21
14. zim. Galvcno gazes liesmu metalu apstrades procesu sherna
3) attieciga iekarta un aparatura, tai skaita:
a) skabekja baloni skabekja krajumu glabasanai;
b) skabekja reduktori skabekja spiediena pazeminasanai, kuru
pern no baloniem un padod degli vai griezdjdegli;
c) acetilena generators, kura iegust acetildnu no kalcija kar-
bida, vai acetildna baloni, kuros acetilens ir zem spiediena. Saja
gadijuma nepieciesami ari acetilena reduktori no balona ijemama
acetilena spiediena pazeminasanai; lietojot acetildna aizstajejus,
ari nepieciesami baloni vai specialas tilpnes (tvertnes ar siiknicm
spiediena radisanai tajas) skidrai degvielai; ja skabekli un deg-
vielu padod centralized pa caurujvadiem, darba vieta nav vaja-
dzigi postepa acetilena generator! un baloni;
d) metinasanas, uzkausdsanas, riidisanas un citi degji ar uz-
galu komplektu dazada biezuma metala sakarsesanai; skabekja
griesanai griezejdegji ar uzgaju un paligiericu komplektu griesa-
nai (ratipiem, cirkuli u. tml.) vai masinas automatiskai un pus-
automatiskai griesanai;
e) gumijas sjiitenes skabekja un acetilena padosanai degli un
griezejdegli;
4) piederumi metinasanai un griesanai: brilles ar tumsiem
stikliem acu aizsargasanai no metinasanas liesmas spilgtas gais-
mas, veseris, atslegu komplekts deglim un griezejdeglim, tdrauda
suka metala un metinatas suves attirisanai;
5) metinasanas galds vai paligierice (dazreiz abi) detaju sa-
liksanai un nostiprinasanai, piemetinot vai sametinot tas;
6) kuspi vai metinasanas pulveris, ja tie nepieciesami attieciga
metala metinasanai.
Metinataja darba vietu ar attiecigas aparaturas un paligiericu
komplektu sauc par metinasanas posteni. 15. zim. paraditi
stacionari macibu postepi gazes metinasanai, kurus ar skabekli un
acetilenu baro pa caurujvadiem. Katra posteni jabut skapitim
(15. zim. nav paradits), kur atrodas instrument!, stieple, kuspi,
sukas u. c.
4. §. Metinats savienojums un ta dementi
Par metinatu savienojumu sauc konstrukcijas detaju
un mezglu savienojumu, kas izveidots metinot. Metinata savieno-
juma daju, ко izveidojis metinasanas procesa izkususais un рёс
tarn sacietejusais metals, sauc par metinasanas suvi. Me-
talu, no ka izgatavotas sametinamas detajas, piepemts saukt par
22
15. zim. Stacionari macibu postepi gazes metinasanai ar skabekja un
acetilena padevi pa cauru]vadiem:
cauru|vadi: / — acetilena. 2 — skabekla. 3 — posteria iidensslegs. -t — posieria
skabekla reduktors, 5 — rezervuars ar udeni deg|a uzga|a dzesesanai
pamatmetalu. Metinasanas save, kas izveidojusies gazes me-
tinasana, paradita 16. zlmejuma.
Lai aizpildTtu spraugu starp savienojamam detajam, lielaka
dala gadijumu nepietiek, ja !гкаиэё tikai pamatmetalu. Tapec,
karsejot pamatmetalu, deg|a liesma ievada piedevu stiepli,
kuras gals izkust un papildus dod skidru metalu, kas izyeido suvL
Metinasanas liesmas gazes struklas ietekme izkauseta metala
izveidojas padzi|inajums, ко sauc par metinasanas van-
nip u.
Piedevu stieples vai stiena izkususais metals, sajaucoties ar
pamatmetala izkususo daiu, izveido suves metalu. Suves me-
23
16. zlm. Metinata suve gazes
metinasana:
1 — uzkausetais meials, 2 - - pamatmetals,
3 -- metinasanas vannina
mer lieks suves pabiezinajums i
slodzes tada suve var sagrut vi
pariet pamatmetala, tapec ka sa
gumu koncentracija.
tals pec sava sastava un uzbti-
ves atskiras no pamatmetala un
piedevu metala. Suves metalam
ir lieta metala struktura, tapec
parasti tarn ir mazaka izturiba
un stigriba neka pamatmetalam.
Lai gazes metinasana izveidotu
tadu metinatu savienojumu, kas
vienlidzigs izturiba pamatmeta-
lam, suves biezumu mazliet pa-
lielina salidzinajuma ar pamat-
metala biezumu. So suves bie-
zuma palielinasanu biezi sauc
par pastiprinajumu. To-
r kaitigs, jo vibraeiju un triecicna
eta, kur uzkausetais metals krasi
jas vietas iespejama ieksejo sprie-
II n о d a I a
PAMATZ1NAS PAR METALIEM
1. §. Metali un to fizikali l^imiskas ipasibas. Metalu uzbuve
Metalu fizikali kimiskas ipasibas. Daba sastopamos kimiskos
elementus (izpemot inertas gazes, ka helijs, neons, argons, krip-
tons, ksenons, radons) piepemts iedalit metalos un nemetalos
(metaloidi). Visi metali, izpemot dzivsudrabu, parastos apstakjos
ir cietas vielas. Metaliem raksturigas sadas pazimes: metalisks
spidums, kalamiba, stigriba, liels blivums, kusanas speja, augsta
siltumvaditspeja un elektrovaditspeja.
Pec Jeimiskam ipasibam starp metaliem un nemetaliem nevar
novilkt stingru robezu: dazi elementi vienos apstakjos izpauzas ka
metali, citos ka nemetali. Udepradis, piemeram, kas pec savam
fizikalam ipasibam pieder pie nemetaliem, rea^ejot metaliem ar
skabi, spejigs aizvietot metalu, izveidojot attiecigas skabes (ser-
skabi H2SO4 un salsskabi HC1 u. c.). Raksturiga metalu pazime
ir to speja atdot elektronus kimiska reakeija ar citiem elementiem,
bet nemetaliem raksturiga ir elektronu pievienosana.
No daba visplasak sastopamiem elementiem pie metalu grupas
pieder aluminijs, alva, antimons, cinks, cirkonijs, dzelzs, dziv-
sudrabs, hroms, iridijs, kobalts, magnijs, mangans, molibdens,
nikelis, niobijs, platins, sudrabs, svins, titans, torijs, zelts, vars,
volframs u. c.
Ogleklis, hlors, fluors, slapeklis, skabeklis, sers, fosfors, silieijs,
selens, telurs u. c. ir nemetali.
Tehnika izskir melnos un krasainos metalus. Pie melnajiem
metaliem pieder dzelzs un tas sakausejumi ar oglekli (cuguns,
terauds, ferosakausejumi). Pie krasainajiem metaliem pieder visi
parejie metali, izpernot celmetalus un retzemju metalus. Celmetali
ir sudrabs, zelts, rodijs, palladijs, iridijs un platins; sic metali
gaisa neoksidejas. Pie retzemju elementiem pieder cerijs, eiropijs,
tulijs, luteeijs u. c. — pavisam 15 elementi.
Aplukosim metalu galvenas fizikalas ipasibas.
Blivums ir vielas tilpuma masa, proti, tilpuma vienibas
masa, ко men g/cm3. Pec blivuma izskir vieglus un smagus me-
talus. Pie viegliem metaliem pieder tadi, kuru blivums mazaks par
3,5 g/cm3 (aluminijs, magnijs, litijs, berilijs u. c.).
25
Siltumietilpiba ir las siltuma daudzums, kas nepiecie-
sams, lai 1 g vielas sasilditu par 1°C; to izsaka cal/g-grad. Tem-
peraturai paaugstinoties, siltumietilpiba pieaug.
Siltumvaditspeja irtas siltuma daudzums kalorijas, kas
1 sekundes laika iziet pa 1 cm2 lielu laukumipu, ja temperaturas
starplba 1° uz 1 cm perpendikulari sim laukumipam. Siltumvadit-
speju meri cal/cm • s • grad. Siltumvaditspeja ir atkariga no tem-
peraturas, tapec vienmer norada temperaturas robezas, kuras
ieguta dotas siltumvaditspejas vertiba.
Termiska izplesanas notiek metalos, kad tos karse;
atdziestot, pilnigi рге!ё]Ч, metals saraujas. Par linearas izple-
sanas koeficientu (apzlme ar grieku burtu a) sauc lielumu
milimetros, par kuru 1 m gars metala stienis pagarinas (vai saisi-
nas), ja to karse vai atdzese par 1°C. Ja stiepa garums pirms
karsesanas (vai atdzesesanas) bija Zo, tad pie temperaturas t tas
bus
= /o(l 4* ,
kur a — linearas izplesanas koeficients.
Stiepa pagarinajums bus It —to, bet saisinajums lo—lt.
Metala tilpuma parmaipu karsejot (vai atdzesejot) nosaka til-
puma paplasinasanas koeficients, kas vienlidzigs triskarsai a ver-
tibai.
Ipatneja elektriska pretestiba (apzime ar grieku
burtu q) raksturo metala speju vadit stravu. Jo augstaka ipatneja
pretestiba, jo vajak dotais metals vada elektrisko stravu. Ipatnejo
elektrisko pretestibu тёп Q uz vaditaja garuma 1 m ar 1 mm2
skdrsgriezumu.
Ja kadu metalu pievelk magndts, tad tadam metalam piemit
magndtiskas ipasibas. Ta, piemdram, dzelzij (lidz 768°C),
nikelim, hromam, ka ari to sakausdjumiem ir spilgti izteiktas
magndtiskas ipasibas. Nemagndtiski ir krasainie metali (vars,
aluminijs un to sakausdjumi) un dzelzs, ja to кагэё virs 768° C.
Рёс kusanas temperaturas metali dalas viegli kusto-
sos (aluminijs, magnijs, svins, alva u. c.), kuru kusanas tempe-
rature ir zem 800°C, un gruti kustosos (vars, dzelzs, nikelis u.c.),
kuru kusanas temperature ir virs 800° C.
Dazu tiru metalu fizikalas ipasibas dotas 1. tabula.
Daba reti sastopami tiri metali. Lielaka daja tehnika lietojamo
metalu dabiska stavokli ir oksidi vai citi kimiski savienojumi, kas
samaisiti ar dazadiem kalnu ieziem un veido ar tiem rudas, kuras
vairak vai mazak bagatas ar metaliem. Procesus, kuros metalus
un to sakausёjumus atdala no riidam, lai tos rupnieciba izmantotu,
sauc par metalur^ijas procesiem.
26
Dazas tiro metalu fizikalas ipasibas
1. tabula
Metals Apzl* me- jums Atom- svars Biivums (g/cm*) Temperatura (°C) Siltum- ietilpiba (cal/g. grad) Siltum- vadTtspeja (cal/cm.s.grad) Linearas izplesanas koeficients (mm/m . grad) Tpatneja _ elektriska : pretestiba (Q. mm2/m)
knSanas varisanas
robezas 0— 100°C
Aluminijs .... Al 26,97 2,70 658,9 2500 0,22 0,5 0,024 0,028
Alva Sn 118,70 7,30 231,9 2270 0,066 0,15 0,027 0,115
Cinks Zn 65,38 7,14 419,5 907 0,10 0,26 0,027 0,058
Dzelzs Fe 55,85 7,87 1535 3000 0,17 0,14 0,012 0,10
Magnijs .... Mg 24,32 1,74 651 1107 0,26 0,38 0,0261 0,046
Molibdens . . . Mo 95,95 10,2 2625 3700 0,065 0,34 0,0049 0,048
Nikelis Ni 58,69 8,9 1455 2900 0,11 0,14 0,0128 0,07
Platlns Pt 195,23 21,45 1773.5 4400 0,038 0,17 0,0089 0,109
Sudrabs .... Ag 107,88 10,49 960,5 1950 0,056 1,0 0,018 0,16
Svins Pb 207,21 11,34 327,4 1744 0,032 0,08 0,029 0,22
Titans Ti 47,90 4,54 1800 5100 0,15 0,036 0,0085 0,56
Vars Cu 63,54 8,9 1083,2 2595 0,10 0,92 0,016 0,017
Volframs .... W 183,92 19,3 3370 5900 0,04 0,4 0,00336 0,055
Zelts Au 197,2 19,3 1063 2906 0,0313 0,7 0,0143 0,024
27
Pirmaja gadijuma
Metalu uzbuve (struktiira). Metali ir kristaliski ker-
mepi, kurus raksturo noteikts atomu izvietojums. Atomu kartibu
kristaliska kermeni sauc par telpisko kristalisko rezgi.
Tos cietos kermepus, kuros atomi ir haotiski izvietojusies, proti,
tos, kuriem nav kristaliska rezga (piemeram, stikls, plastmasas,
lime u. c.), sauc par amorfiem kermepiem.
Kristalu veidosanas notiek, skidrajam metalam atdziestot, un
sakas ta sauktajos primaras kristalizacijas centros, kur
atdzisanas rezultata atomi koncentrejas grupas, izvietojoties tada
kartiba, kadi tie bus cieta metala kristaliskaja rezgi. Atdzisanas
gaita kristali aug, pievienojot sev jaunus kristalus. Nepareizas vai
noapajotas formas kristalus sauc par kristalitiem job graudiem.
Jo lielaks atdzisanas atrums, jo mazaki ir kristali un jo sikgrau-
dainaka metala struktiira. Sikgraudaina struktiira paaugstina me-
tala izturibu un stigribu. To nosaka tas, ka, metalam deformejo-
ties un sagriistot areja mehaniska speka ietekme, atomi parvieto-
jas pa slides plaknem; jo sikaki kristali, jo lielakas ir kopejas
slides plaknes, ciesakas saites starp kristaliem un metals stiprak
pretojas arejiem spekiem.
Kristaliskie rezgi var but dazadas geometriskas formas. Ta,
piemeram, dzelzij var but divi kristaliska rezga veidi — tilpuma
centretais kubs (17. zim. a) un skaldnes centrdtais kubs (17. zim. b).
dzelzs atomi atrodas kuba virsotnes un viens
atoms centra, otraja gadijuma atomi izvie-
toti kuba virsotnes un katras skaldnes cen-
tra. Tilpuma centreta kuba rezgis ir ta sauk-
tajai a-dzelzij jeb feritam lidz 910° C tempe-
raturai. Ja temperatiira augstaka (no 910°
lidz 1400° C), a-dzelzs pariet y-dzelzi, ta
sauktaja austenita, kam ir skaldnes centreta
kuba rezgis. Karsejot no 1400° C lidz kusa-
nas temperatiirai (1535°C), izveidojas
d-dzelzs, kam ir tads pats kristaliskais rezgis
ka у-dzelzij. Cieta metala kristaliskais rez-
gis ta karsesanas vai atdzisanas procesa
mainas tapec, ka taja izveidojas jauni kris-
talizacijas centri un kristali ar citu atomu
izvietojumu. Tadu procesu sauc par s e к u n-
daro kristalizaciju, un taja notie-
kosas tfra metala ipasibu parmaipas sauc
par alotropiskam parvertibam.
Tatad cietas ct-dzelzs parversanas y-dzelzi
(ferits un austcnits) un otradi, kas notiek
pie 768°C, ir dzelzs alotropiskas parvertibas
un tas nosaka sekundaras kristalizacijas
procesi.
17. zim. Metalu
kristaliskie rezgi:
a — tilpuma centre-
tais kubs (cx-dzelzs
jeb ferits), b — skald-
nes centretais kubs
(Y-dzelzs jeb auste-
nits)
28
Mainoties kristaliskajam rezgim, mainas ari metalu ipasibas
(izturiba, plastiskums, korozijnoturiba, magnetiskums u. c.). Vcl-
mesana, stancesana un citos spiediena apstrades veidos metals
iegtist plastiskas deformaeijas, kuru rezultiita ta atomi parvietojas
pa kristalu slides plaknem, kristaliskie rezgi deformejas, bet
graudi iegtist velmesanas virziena izstieptu skiedru veidu. No
ta metals uzkaldinas un klust izturigaks, bet mazak plastisks.
Ja pec tarn uzkaldinato metalu karse lidz noteiktai temperattirai,
tad primarais krista 1 iskais rezgis atjaunojas un rodas jauni
graudi. Tadu procesu sauc par г e к r i s t a 1 i z a c i j u, bet tempe-
rattiru, kada sis process notiek, — par rekristalizaeijas
temperaturu.
Ja deformaeija notiek, karsejot metalu zem rekristalizaeijas
temperaturas, tad tas ir aukstas apstrades process ar spiedienu.
Metalu karstas apstrades procesi notiek, karsejot tos virs rekrista-
lizaeijas temperaturas. Sada gadijuma kristalizaeijas rezgis atjau-
nojas (notiek rekristalizaeija) pasa apstrades procesa, kad detalu
turpmak atdzese.
Jo augstaka karsesanas temperattira salidzinajuma ar metalu
rekristalizaeijas temperaturu, jo lielaki ir rekristalizaeijas procesa
izveidojiisies graudi. Plastiskas deformaeijas pakape metala ap-
strade ari ietekme graudu lielumu pec rekristalizaeijas. Katram
metalam ir noteikta, ta saukta deformaeijas kr it iska pakape,
kura graudu izmeri pec karsesanas ir vislielakie. Ja faktiska de-
formaeija ir lielaka par kritisko, tad rekristalizaeijas procesa me-
tals iznak sfkgraudains. Tapec metalu karstaja apstrade vienmer
seko, lai deformaeijas pakape butu augstaka par kritisko; tadejadi
novers graudu nevelamo augsanu un metala mehanisko ipasibu
pasliktinasanos karsejot.
Procesus, kas saistfti ar sekundaro krista 1 izaeiju (ta saukto
termisko apstradi), plasi izmanto tehnika, lai metaliem un sakau-
sejumiem piedotu vajadzigas fizikalas un mehaniskas ipasibas.
Kausesana metali samaisas noteiktas attiecibas, un ta iegiistam
sakausejumus, kas atdziestot izveido homogenus so metalu cietos
skidumus. Metalos var izskist ari nemetaliskas vielas — ogleklis,
silieijs, sers, fosfors u. c. Cietos skidumos sakausejuma ietilpstoso
elementu atomi var aizvietot cits citu kristaliskaja rezgi vai ari
iespiesties pamatvielas rezgi starp tas atomiem. Pirmaja gadijuma
ir aizvietosanas cietais skidums, otraja — i e s p i e-
sanas skidums. Elementi sakausejumos ir ne tikai cieta ski-
duma, bet ari kimiskos savienojumos, kas ar cieto skidumu izveido
mehanisku maisijumu.
Atkariba no elementu skaita 5акаизё}шпа var but divkompo-
nentu, triskomponentu, cetrkomponentu utt. sakausejumi. Parasti
sakausejumus apvieno sistemas pec elementiem, kas tos izveido,
29
piemeram, dzelzs-oglekla sakausejumi (cuguns un teraudi), va-
ra-cinka sakausejumi (misipi), aluminija-magnija sakausejumi u. c.
Pec savam ipasibam sakausejumi var stipri atskirties no savam
sastavdajam. Uz to bazejas visi melnas un krasainas metalurgijas
procesi, kuros razo rupniecisko s^irpu metalus un sakausejumus.
Ja rupigi nopule metala (sakausёjuma) virsmu un nokodina ar
atbilstosu reaktivu, tad ar neapbrupotu aci var saredzet metalu
graudu savstarpejo izvietojumu, ко sauc par makrostrukturu.
Ja apluko no metinatas suves vai izme£inajuma р1акэпёт izgrieztu
paraugu makrostrukturu, var atklat nesakusumus, sarpu ies^gu-
mus, rukuma dobumus, poras, plaisas, пезакаизё1аз vietas un citus
metinasanas defektus.
Par mikrostrukturu sauc pamatmetala vai игкаизё1а
metala uzbuvi, kas redzama mikroskopa 50 vai 2000 reizu palieli-
najuma. Slifa virsma rupigi janopute un jakodina ar specialu re-
aktivu*. Mikrostrukturas petisana palidz atklat metinata эиуё par-
каизё!и vai pardedzinatu metalu, oksidus graudu robezas, metala
sastava izmaipu, kas radusies tapec, ka metinot izdegusi dazi ta
elementi, mikroskopiskas plaisas, poras u. c. Kristalu lielums,
veids un savsta^jais izvietojums atkarlgs no закаизё}ита sa-
stava, no atdzisanas rezima un raksturo noteikta закаизё}ита
strukturu. No закаи5ё}ита sastava un strukturas atkarigas ta
galvenas Ipasibas— izturiba, plastiskums, stigriba, cietiba. Sakau-
зё}ита strukturu var mainit ar atbilstosu кагзёэапаз un dzesёsa-
nas re£imu. Tadu procesu, ka ieprieks ттё!з, sauc par t e r m i s к о
apstradi, un to raksturo кагзёзапаз un atdzisanas atrums, kar-
зёвапаэ temperature un laiks, kura metalu iztur pie noteiktas tem-
peraturas.
2. §. Metalu mehaniskas ipasibas
Konstrukcija izgatavosanai izmantojamo metalu un эакаизё-
jumu kvalitati raksturo to mehaniskas ipasibas. Turpmak
sniegtas metalu mehanisko Ipasibu pamatraditaju definicijas.
Izturibas robeza ir spriegums, kas atbilst vislielakajai
stiepes piepulei, no kuras sagriist parbaudamais paraugs. Par
spriegumu piepemts saukt ipa^jo slodzi эрёка kilogramos uz
laukuma 1 mm2.** Izturibas robeza raksturo metala izturibu, to
тёг! kG/mm2 un арг!тё ar ai>.
* Slifus kodina ar dazadiem reaktiviem atkarlba no pettjuma merka un
metala markas. Terauda petisanai, piemeram, izplatits 4% salsskabes slpdums
etilspirta; varam un vara sakausejumiem lieto 50% koncentretas slapek|skabes
sljldumu udeni, aluminijam — 0,1% kodtga natrija s^idumu 10—50% spirta
s^lduma.
** Nosakot spriegumu, vienmer pein parauga sljersgriezuma laukumu pirms
parbaudes.
30
18. zim. Paraugi stiepes parbaudei un mazoglekja terauda
stiepes diagramma:
a — cilindrisks, b — plakans, c — stiepes diagramma
P i e m ё r s. Parauga sljersgriezums ir 80 mm2; stiepe tas partruka 3200 kG
speka iedarbiba; tatad izturibas robeza
3200
°b = —8o“=4O kG/mm2
Parbaudei izgatavo apaja (18. zim. a) vai taisnstura (18. zim. b)
sl^ersgriezuma paraugu, ко izstiepj speciala raujama masina.
Ja parauga aprekina garums /о un diametrs d0, tad Zo= lOt/o
(garie paraugi) un l0 = 5d0 (isie paraugi). Lai parbauditu lietu un
velmetu pamatmetalu, parasti lieto garus paraugus, kuru diametrs
do= 10 vai 20 mm. Parbaudot uzkaus6to metalu, lieto Isus apajus
paraugus ar diametru d0=6 mm, ta sauktos Gagarina paraugus.
Gariem plakaniem paraugiem /о = 11,3УЛ), Isiem paraugiem l0 =
31
= 5,65 У fo; kur Fo ir plakana parauga skersgriezuma sakotnejais
laukums.
Teraudiem raksturigs liclums ir tecesanas robeza, t. i.,
slodze speka kilogramos uz parauga skersgriezuma laukuma 1 mm2,
kura izraisa terauda plastiskas deformaeijas (pagarinajuma) sa-
kumu, ja stiepes piepules vertlba ir konstanta. Saja mirkli paraugs
stiepe sak pagarinaties (tecct), tad kad slodze vairs nepalielinas.
Pec zinama laika si paradiba beidzas un raujosa piepule atkal
pieaugs, lidz paraugs partruks. Mazoglekla tdraudam, piemeram,
teraudam Ст. 3, tecesanas robeza ir 22- -24 kG/mm2, bet si terauda
izturibas robeza ir 38—47 kG/mm2. Paaugstinoties terauda iztu-
ribai un samazinoties plastiskumam, tecesanas robeza paaugsti-
nas, tuvojoties pec savas vertibas dotas skirnes terauda izturibas
robezai. Tecesanas robezu apzime os.
Relativais pagarinajums (apzime 6) ir parauga pa-
garinajumS- stiepes parbaude, kas izteikts ta sakotneja garuma
procentos. Sis raditajs raksturo metala plastiskumu, proti, ta speju
paklauties deformaeijai areju speku ietekme, turklat ncsagriistot.
Piemers. Parauga garums lB —100 mm; parraujot paraugs pagarinajas
lidz 125 mm; relativais pagarinajums
c 125-100
6=----j^Q--= 0,25, t. i., 25%
Relativa pagarinajuma lielums atkarigs no parbaudita parauga
garuma. Tapec, noradot pagarinajuma lielumu, blakus zimei 6
raksta gariem paraugiem ciparu 10(6ю), isiem paraugiem raksta
ciparu 5(65), kas norada parauga garuma attiecibu pret ta dia-
metru.
Stiepes diagramma mazoglekja terauda parauga parbaude pa-
radita 18. zim. c. Lidz punktam A stiepes spriegumi ir proporcio-
nali relativam pagarinajumam. Spriegumu op sauc par propor-
cion a 1 itates robezu jeb par elastibas robezu. Posma
AB parauga rodas paliekamas deformaeijas un proporcionalitate
starp spriegumu un relative pagarinajumu izzud. Punkts В ar tarn
atbilstoso spriegumu os bus tecesanas robeza, jo posma BC pa-
raugs turpinas pagarinaties (metals «tek») pie pastaviga sprie-
guma o,4. Punkta D spriegums sasniegs vislielako vertibu un bus
atbilstoss izturibas robezai saja mirkli parauga izveidosies
kaklips, bet tas partruks punkta D' pie sprieguma, kas mazaks
par izturibas robezu.
Izstradajumiem, kas paklauti triecienu slodzem, japem stigri
metali. So ipasibu raksturo trieciena stigriba, kas izteikta
darba kilogrammetros (kG-m) uz parauga skersgriezuma 1 cm2
un lauz paraugu kritosa smaguma ietekme. Trieciena stigribu
apzime ar ak.
32
2
S^3AS
19. zim. Paraugs trieciena parbaudei
P i e m ё r s. Parbaude uz trieciena stigribu paraugs ar 1 cm2 skersgriezuma
laukumu salflza, 10 kG smagumam krltot no 0,6 m augstuma. Tatad parauga
trieciena stigriba
10-0,6
or = —j— = 6 kG • m/cm2
Parbaudi uz trieciena stigribu veic ar specialam masinam --
svarstveseriem. Zinama augstuma pacelts svarsts iegust noteiktu
cner^ijas krajumu. Kritot svarsts atsitas pret parauga vidu un
lauz to. Darbu, kas paterets parauga ielieksanai vai salausanai,
nosaka svarsta pacclsanas augstumu starpiba pirms un pec trie-
ciena. Paraugam trieciena parbaudei ir cetrstura skersgriezums
10X10 mm un garums 55 mm. Parauga garuma vidu viena puse
iegriez 2 mm dzilu un 2 mm platu iegriezumu ar 1 mm noapajo-
juma radiusu. Svarsta spe-
ka pieliksanas vieta pa-
rauga parbaude 19. zim.
noradita ar bultipu.
C i e 11 b a. Daudzam
deta|am, kas strada uz dil-
sanu, liela nozime ir cietf-
bai, ко meri pec nospiedu-
ma diametra, kuru iegust,
iespiezot metala virsma
terauda loditi (Brinela mctode), vai pec dimanta konusa iespiesa-
nas dzijuma (Rokvela metode), vai pec dimama piramidas iespie-
sanas dzijuma (Vikersa metode). Cietibu var noteikt ari pec
terauda vai dimanta zveltnisa atleksanas augstuma no metala
virsmas (elastiga atleciena metode). Tehnika ir ari v61 citas cie-
tibas noteiksanas metodes. Pec cietibas lieluma var spriest ari par
terauda izturibas robezu, ко var aprekinat ar pietiekamu precizitati
рёс formulas
= (0,33—0,36) HB,
kur HB — Brinela cietlba,
Оъ — izturibas robeza kG/mm2.
Cietibu nosaka ar specialiem aparatiem, ar Brinela presi, Rok-
vela aparatu, Vikersa aparatu. Brinela prose lodite iespiezas sloga
iedarbiba. Lodites nospieduma diametru (bedriti) izmbri ar spe-
cialu lupu, bet pec tarn tabula atrod cietibas skaitli, ко apzime
ar HB.
Rokvela aparata dimanta konusa virsotnes lepkis ir 120°.
Konusu iespiez ar 150, 100 un 60 kG speku. lespiesanas dzijumu
atzimb specials mbrinstruments — indicators. Cietibu nosaka рёс
konusa icspiesanas dzijuma starpibas ar pilnu un iepriekseju
slodzi (10 kG). Rokvela cietibu apzimb HRA, HRB, HRC. Burti
A, В un C apzimb standarta skalas, kas atbilst 60, 100 un 150 kG
3 — D. Glizmauenko
33
з1ос1гёт. Visbiezak lieto 150 kG slodzi, kas atbilst C skalai.
A skalu lieto vienlgi joti cietiem materialiem.
Mikstiem materialiem (piemeram, krasainajiem metaliem) lieto
100 kG slodzi (B skala) un dimanta konusa vieta lieto 1,59 mm
(’/16 collas) diametra terauda lodTti.
Vikersa cietibu nosaka attiecTba starp iespiezamo slodzi (no
5 kg lidz 120 kG) un nospieduma virsmu, ко рёЩата materials
izveido cetrskaldpu dimanta piramTda ar 136° virsotnes lepki starp
экаМпёт. Nospieduma laukumu nosaka рёс tabulam, zinot ta
diagonales garumu, ко (гтёп ar mikroskopu. Vikersa cietibu
аргТтё ar HV.
Dati par dazu metalu un sakausbjumu mehaniskajam Ipasibam
doti 2. tabula.
2. tabula
Dazu metalu un sakausejumu mehaniskas ipasibas
Izturibas robeza oB (kG/mm2) RelatTvais pagari- najums 6,0 (%) Trieciena stigriba uk. (kG.m/cm2) Brinela cietiba HB
Tehniski tira «Агтко» dzelzs 25—30 26—30 20—25 60—70
Mazoglek|a loksnu terauds . MCt. 3 38—47 21—23 14—19 140—150
Kvalitates konstrukciju terauds 0,8, normalizets 32 33 17—18 136
Tas pats 40, normalizets . . 50—54 15—19 6—9 160—200
Nerusejosais hromnikeja te- rauds 1X18H9 60—65 45 12,5—16 140—170
Pelekais cuguns СЧ 12-28 . . Stiepe 12 0,5 — 143—229
Ka|amais cuguns КЧ 37-12 . Liece 28 37 12 149
Vars М3, miksts . . .' . . 25 43 16—18 45
Misins Л62, miksts .... 40 50 12—14 60
Aluminija bronza, karsti vel- meta, Бр A5 33—40 50—65 11 60
Aluminija magnija sakause- jums АМц, miksts 10—12 32—40 4—5 15—25
Dtiraluminijs Д-1Т pec rudi- sanas un dabiskas novecinasa- nas 38—42 15—18 3 100
Svins, lokspu 1,8 50 — 4
Alva, beta 2,5—4 45—60 — 5,6
Titans, tehniskais 45—56 25 — 140—200
Dazreiz janosaka planas metala virsmas kartas (piembram,
uzkaldinatas kartas, aizsargparklajuma) cietiba vai metala atse-
visku strukturas elementu (graudu) cietiba. Saja gadijuma lieto
mi’krocietibas parbaudes metodi. So parbaudi veic ar spe-
cialiem aparatiem, kas ir metalografijas mikroskopa apvienojums
34
ar Tpasu mehanismu dimanta piramidas iespiesanai metala vir-
sma, lietojot nelielu slodzi (no 5 g lidz 200 g). Рёс piramidas
iespiesanas ar mikroskopu izmeri nospieduma diagonales lielumu.
MikrocietTbu аргёкта рёс Tpasam tabulam un аргТтё ar bur-
tiem HD.
Noguruma parbaude. Kad uz metalu darbojas pec lieluma un
piepiiles iedarbibas virziena maimgas slodzes, deta|a var sagrut
pie spriegumiem zem izturibas robezas vai pat zem 1есё§апаз
robezas. To izraisa metala nogurums daudzkart maimgas slodzes
ledarblba.
Noguruma parbaudei izgatavo specialus paraugus, kurus pa-
kjauj rotacijai un vienlaikus vienas vai divu lieces slodzu iedar-
blbai, kas parauga izraisa рёс lieluma maimgus gan stiepes, gan
spiedes spriegumus. Lai radltu apstakjus, kas lidzigi ilgstosai so
slodzu iedarbtbai uz metalu, paraugu pakjauj vairakkartbjai mai-
nlga virziena slodzu (ciklu) iedarbtbai, kas melnajiem metaliem
var sasniegt skaitli 107, bet krasainajiem (3—5) • 107. Vislielako
spriegumu, ко metals ar doto ciklu skaitu spdj izturet nesagriistot,
sauc par izturibas robezspriegumu jeb izturibas
robezu. Izturibas robeza liela тёга atkarlga no korozijas vides
iedarbibas, jo korozija pazemina izturibas robezu.
3*
35
Mehaniska apstrade (velmdsana, stancdsana, kalsana, caur-
vilksana, vilksana) vai termiska apstrade (atkvdlinasana, norma-
lizacija, rudisana, atlaidinasana) stipri ietekmd metalu un sakau-
sdjumu mehaniskas Ipasibas. Тарёс sajas apstrades uzlabojas ari
dazas metalu un sakausejumu ipasibas. Lieta metala mehaniskas
ipasibas parasti ir zemakas neka velmdta metala mehaniskas ipa-
sibas.
Tehnologiskas parbaudes. Daudzos gadijumos nakas nosaclt,
vai metals der kadam noteiktam tehnologiskas apstrades veidam.
Tada gadijuma metalu pakjauj ne tikai mehaniskam parbauddm,
bet ari tehnologiskai parbaudei. Visbiezak sis parbaudes veic, lai
atklatu materiala plastiskumu operacijas, kas izraisa ievdrojamas
deformacijas.
Dazi tehnologisko parbauzu veidi paraditi 20. zimejuma. Suves
metala (20. zim. a) plastiskuma parbaude izmera lepki a (20. zim.
b), kad suves virspuse paradas pirma plaisa. Jo lielaks lepkis a,
joaugstaks suves metala plastiskums. Par vislabako uzskata suvi,
kuras metals dod 180° lielu lieces lepki. Atbildigam terauda kon-
strukcijam par piejaujamu uzskata suvi, kurai lieces lepkis a par-
baudes nav mazaks par 70°.
Lai parbauditu metala speju defornmties, izmanto parbaudi
aukstai sedinasanai (20. zim. c). Metalu uzskata par derigu auk-
stai sddinasanai, ja, parbaudot paraugu, kura augstums ir h, sedi-
nasanai lidz augstumam hi (kur h\Zh), taja neparadas plaisas
vai ieluzumi.
Caurules parbauda placinasana (20. zim. d) lidz izmdram b
vai gallgi blivi paraugam, kura garums vienlidzigs caurules dia-
metram. Metinatu caurulu paraugu parasti novieto ta, lai garen-
suve atrodas plaknd, kas perpendikulara эрёка iedarbibas linijai.
Caurulu parbaudi izliecei auksta stavokli (20. zim. e) veic, lietojot
tapni, kura radiuss R dots tehniskajos noteikumos. Cauruli pie-
pilda ar sausam smiltlm vai ari taja ielej izkausdtu kolofoniju.
Pec lieksanas par 90° cauruld nedrikst but plaisu, iepllsumu vai
atslapotu kartu. Pastav ari tehnologiskas parbaudes parauga ap-
spiesanai, malu atlieksanai.
Stiepli parbauda tehnologiskas рагЬаиЬёэ, aptinot ap apalu
tapni vai daudzkart parlokot skruvspiles lidz lilzumam.
Lidz 2 mm biezu lokspu materialu parbauda ar izstiepsanas
(izvilksanas) metodi (Eriksena metode). Sim nolukam no parbau-
dama metala izgriez plaksnlti, kuru iespile aparata un parbauda,
iespiezot varpstu, kuras gala ir lodite. Jo lielaka varpstas parvie-
tosanas (parauga izstiepsana) lidz bridim, kad uz parauga ardjas
virsmas paradas plaisas, jo plastiskaks metals.
Visvienkarsaka tehnologiska parbaude lokspu metalam ir liece
auksta stavokli lidz 180°, катёг malas saskaras. Plastisks metals
iztur so parbaudi un taja nerodas plaisas.
36
3. §. Cuguni
Par cuguniem sauc dzelzs sakausejumus ar oglekli, kuri satur
oglekli vairak par 1,7%. Parasti dazadu marku cugunos ir no
2,6% lidz 3,6% oglekla. zinams daudzums silTcija un mangana,
ka ari fosfora un sdra piemaisijums.
Cuguna iegusana. Cugunu iegilst, parstradajot dzelzs rildas spe-
cials krasnis, ta sauktajas domnas. Procesu, kura iegilst cugunu
no dzelzs rudam, sauc par domnu procesu, un tas ir viens
no galvenajiem procesiem melnaja metalurgija. Domna ir verti-
kala sahtas veida krasns, kuras derigais darba tilpums var but
no 700 m3 lidz 2000 m3, bet atseviskos gadijumos pat vairak.
Domna, kuras tilpums ir 1200--1300 m3, diennakti var izkauset
1600—1800 t cuguna. Tadas krasns sahtas vislielakais diametrs ir
9 m, bet krasns kopdjais augstums ir ap 50 m. Arpusd krasnij
ir lokspu terauda apvalks, bet ieksa ugunsdrosu kie^elu oderejums.
Cuguna kausesanas procesa shema paradita 21. zimdjuma.
Domna pa tas augsejo dalu (pildamluku) ar celsanas maslnu
periodiski iepilda dzelzs riidu, koksu un kall^akmeni. No apaksas
pa specialiem logiem (furmam) zem 3—3,5 kG/cm2 spiediena pa-
dod lidz 600—900° C uzkarsetu gaisu. Gaisu karsd cilindriskos
torijos ar kiegeju oderdjumu — kauperos, kas atrodas blakus dom-
nai. Kaupera sahta domnu gazes sadegot izdala siltumu, kas
//
/
Domna
_gaze_____i
KPildamluKa
1 Юр-200°С
!r Sahta
4
^APavards
'ssHtoo-koo
Kokss, ruda.Ka^akmens/
/Karstd
pusma^yS^Z
. / Cuguns j±L r~;
Sarrji
„ Gazes
attirisana
iiiiiiii
Auxstois
gaisa
z
21. zim. Shema cuguna kausesanas procesam domna:
1 — bunkuri ar koksu, rudu un kalkakmeni, 2 — automatiskie svari, 3 — sahtas celtria
vagonete, 4 — domna, 5 — kauperi
37
sakarse gaisu; gazu sadedzinasanai kaupera ir speciali degji.
Sakuma caur kauperu laiz domnu gazes degsanas produktus, kas
sakarse kaupera kie^ela oderejumu, velak caur kauperu laiz dom-
nas furmas padodamo saspiesto gaisu, kas sasilst, saskaroties ar
kaupera karsto oderdjumu.
Koksam sadegot, krasns sahta attistas augsta temperatura, kas
atseviskas zonas sasniedz 1700—1800° C. Oglekla oksids, kas
izdalas, koksam sadegot, ka ari udepradis krasns gazes reducd
dzelzi no rudas oksldiem. Reducdsanas reakcija visintenslvak no-
risinas 950—1000°C temperaturu zona. No oksldiem reducdta
dzelzs kust, piesatinas ar oglekli un skidra sakausejuma (cuguna)
veida sakrajas krasns apakseja da]a. Kajkakmens, ко iepilda
krasnl, ari kust un dod skidrus sarpus, kuros ari pariet da|a tukso
iezu, sadegusa koksa pelni, krasns oderejuma gabalipi un citi pie-
maisijumi.
Mainot koksa un rudas attieclbu sahta, ka ari pusmas tempe-
raturu un kausesanas rezimu, var iegut dazada sastava cugunu
ar dazadu oglekla, silicija, mangana, fosfora un citu piemaisljumu
daudzumu.
Dzelzs rudam ir dazads dzelzs saturs — no 30% lidz 60% un
vairak.
Domna, ja ta iedarbinata, darbojas nepartraukti 3—4 gadus,
kamer to aptur kapitalajam remontam.
Izkauseto cugunu periodiski vairakas reizes diennaktl no krasns
pavarda caur lucipu izlaiz 80—100 t vai lielakos kausos, kuros
aizved uz izliesanas vietu. Vienlaikus ar skidro cugunu pa specialu
sarpu lucipu izlaiz skidros sarpus, kurus aizved izgaztuvds un
dajeji izmanto ka izejvielu cementa, sarpu vates un maksligo
meslu razosanai vai citiem nolukiem. Domnu gazes atlikumu, kas sa-
tur lidz 30% oglekla oksida, parasti izmanto ka kurinamo gaisa
silditajos, katlu majas, metalurgijas krasnis un citos agrcgatos.
Modernas domnas lieto ieprieks bagatinatu un sal^epinatu rudu
(aglomeratu), apkuspotu riidu, dabiskas gazes кора ar gaisa
ptismu, kas bagatinata ar skabekli; gaisu sakarsd lidz augstai
temperatiirai (lidz 1200°C), gazu spiediens zem pildamliikas ir
paaugstinats (lidz 2,5 kG/cm2). Izmanto ari citas jaunas cuguna
kausesanas metodes. Sie pasakumi ieverojami paaugstina domnu
razigumu un pazemina darga domnu kurinama — koksa ipatnejo
pateripti.
Cugunu veidi. Cuguns ir neizturigaks un trauslaks par tdraudu,
toties tas ir Idtaks par teraudu un to var labi atliet formas. Tapec
cugunu plasi lieto dazadu lieto detaju izgatavosanai. Cuguna
ogleklis var but dazadu kimisku savienojumu veida ar dzelzi —
cementita (Fe3C) vai grafita veida. Cementits ir gaiss, joti ciets
un loti gruti padodas mehaniskai apstradei. Turpretim grafits ir
tumss un pietiekami miksts. Atkarlba no ta, kads oglekla veids
38
cuguna struktiira ir parsvara, izsl<ir divus cuguna pamatveidus -
balto un peleko cugunu.
Baltais cuguns. Gandriz viss ogleklis baltaja cuguna ir
cementita veida. Luzuma tads cuguns ir gaisi peleks, gandriz
baits, tas ir Joti ciets, gandriz nemaz nepadodas mehaniskajai
apstradei, tapec to nelieto detaju izgatavosanai, bet izmanto tikai
turpmakai parstradei terauda martenkrasnis vai konvertoros un
kalama cuguna detaju iegusanai. Tapec tadu cugunu sauc ari par
parstradajamo cugunu. Parstradajamos martena cugunos
ir sadas sastavdajas procentos: oglekja 3,5—4; silicija 0,4—1,5;
mangana 1,5—3,5; fosfora 0,15—0,3; sdra 0,03—0,07; pardjais
dzelzs.
Peldkais cuguns luzuma ir tumsi peldks, tas ir miksts,
viegli apstradajams ar griezni, vili un citiem instrumentiem, tapdc
to plasi lieto masinbiive. Peleka cuguna kusanas temperatura ir
1100—1250° C. Jo vairak cuguna oglekja, jo zemaka ta kusanas
temperatura. Peldkaja cuguna oglekja galvenais daudzums ir gra-
fita plaksnisu veida, kuras vienmerigi sadalitas starp pamatsa-
kausdjuma graudiem. Tas cugunam piedod peldku krasu, tapdc to
viegli apstradat ar griezni.
Aptuvens peleka cuguna sastavs procentos ir sads: oglekja
3—3,6; silicija 1,6—2,5; mangana 0,5—1; sdra 0,05—0,12; fosfora
0,1—0,8. Sers ir kaitigs piemaisijums cuguna, tas apgriitina meti-
nasanu un pazemina izturibu; sdrs paaugstina cuguna stigribu
izkausdta stavokli un palielina ta lejuma rukumu. Fosfors padara
cugunu sl^idraku un uzlabota metinamibu, bet reizd ari paaugstina
trauslumu un palielina cietibu. Тарёс sera un fosfora saturs cuguna
nedrikst parsniegt ieprieks minetas robezas.
Masinbiive lieto dazadas peldka cuguna markas. Saskapa ar
ГОСТ 1412-54 ре1ёка cuguna marku apzimd ar burtiem СЧ (серый
чугун) un diviem skaitjiem.no kuriem pirmais apzimd dotas cu-
guna markas stiepes izturibas robezas viddjo lielumu kG/mm2, bet
otrs — lieces izturibas robezas lielumu. Izlaiz, piemdram, ре1ёко
cugunu ar marku СЧ 12-28, СЧ 15-32, СЧ 18-36 utt. Visizturiga-
kais ir pelekais cuguns ar marku СЧ 38-60.
Brineja cietiba pelekajam cugunam ar marku СЧ 12-28 ir no
143 lidz 229, bet cugunam СЧ 38-60 — no 207 lidz 262.
Kajamais cuguns* рёс savam mehaniskajam ipasibam
iepem vidus stavokli starp cugunu un tdraudu, bet ir stigraks un
mazak trausls neka peldkais cuguns. Lai iegiitu kajama cuguna
detajas, tas atlej no balta cuguna, bet рёс tarn tas speciali termiski
apstrada, piemeram, ilgstosi atkvdlina smiltis pie 800—850° C.
Saja procesa ogleklis cuguna izdalas ka sikas briva oglekja no-
* Nosaukums «kajamais cuguns» ir nosacits, un tas nozime, ka sim cugu-
nam ir paaugstinats plastiskums.
39
apajotas formas dalinas, kas novietojas ka atseviski koncentrdti
grupejumi (parslas) starp liras dzelzs kristaliem. Tadu oglekli
sauc par «atkvelinasanas oglekli».
Atkariba no termiskas apstrades rezima var iegut ferlta vai
perlita struktilras cugunu. Atkvelinasanas oglekla grupejumi tem-
peratures, augstakas par 900—950°C, var izirt, bet ogleklis pariet
cementita, pie tarn detaja zaudd kalama cuguna ipasibas. Tas ir
galvenais iemesls, kas apgriitina kalama cuguna detaju metina-
sanu. Pec metinasanas detaja atkal jaapstrada рёс pilniga termis-
kas apstrades cikla, lai metinata suvd un zona ap suvi izveidotu
pirmatnejo kajama cuguna struktiiru.
Kajamo cugunu рёс ГОСТ 1215-59 apzime ar burtiem КЧ un
diviem skaitjiem. Pirmais skaitlis norada stiepes izturibas robezu
kG/mm2, bet otrs — relativo pagarinajumu procentos, piemdram,
КЧ 35-4.
Legetais cuguns. Plasi lieto ari legetos cugunus, kam
piemit seviskas ipasibas — skabes izturiba, augsta izturiba trie-
ciena slodzes u. c. Sis ipasibas cuguns iegtist, ja to lege ar spe-
cialiem piemaisijumiem, piemdram, ar hromu, nikeli. Le^dtos
cugunus iegtist ari, kausejot no specialam rtldam (Jejizavetinas
vai Orskas Halilovas atradnu rtldam), un saja gadijuma tos sauc
par dabiski legetiem cuguniem.
Modificdtais cuguns. Lai uzlabotu mehaniskas un teh-
nologiskas ipasibas peldka cuguna atldjumiem, tos modified,
ievadot kausa ar skidru cugunu vai vagrankas cuguna liicina spe-
cials piernaisijumus — silikokalciju, ferosilieiju, silikoaluminiju
un citus, ко sauc par modifikatoriem. Modifikatoru daudzums ne-
parsniedz 0,1—0,5%, pie tarn skidra cuguna temperatiira nedrikst
but zemaka par 1400°C.
Modifikacija cuguna kimiskais sastavs gandriz nemainas, bet
grafita graudi pieqem mazliet savirpulotu siku plaksnisu izskatu
un novietojas izoldti cits no cita. Cuguna strukttira klust homoge-
naka un blivaka, to var labak apstradat ar griezni, paaugstinas
cuguna izturiba, korozijnoturiba un nodilumizturiba. Modificdta
cuguna markas apzime tapat ka peldka cuguna markas рёс ГОСТ
1412-54, bet pievieno burtu M. Ta, piemdram, modifiedtam cugu-
nam МСЧ 28-48 viddja stiepes izturibas robeza ir 28 kG/mm2 un
lieces izturibas robeza — 48 kG/mm2.
Augstas un superaugstas izturibas cugunu
strukttira ir sferoidalas formas grafita ieslcgumi. To panak, ieva-
dot skidra cuguna (ne zemaka par 1400°C temperatiira) tiru mag-
niju vai ta sakausejumus ar varu un ferosilieiju 0,5—1% apmera
no skidra cuguna svara un рёс tarn modifiedjot ar silikokalciju un
ferosilieiju. Sakotndja cuguna augstas vai superaugstas izturibas
cuguna iegusanai var but no 2,9% lidz 3,4% oglekla un no 1%
lidz 2,5% silicija. Augstas izturibas cuguna stiepes izturibas ro-
40
beza ir 50—60 kG/mm2 (liece — 80—120 kG/mm2) un relativais
pagarinajums 1,5—3%.
Augstas un superaugstas izturibas cuguniem piemit liels elastT-
gums, tapec tie labi pretojas trieciena, lieces un vdrpes р1ерй1ёгп,
tos plasi lieto, lai izgatavotu dazadus izstradajumus, kas aizstatu
terauda Idjumus un kalumus.
Kajama, modificdta, augstas un superaugstas izturibas cuguna
detalas loti vaji paklaujas kausesanas metinasanai, jo metinasanas
suves vieta cuguns zaudd tarn piemitosas specialas ipasibas, bet
suves metals iegilst parasta peleka vai pat atbalinata cuguna ipa-
sibas. Tada cuguna detalas parasti remonte ar gazes metinasanu
vai metinasanu ar zemu temperatilru.* Gazes metinasanai lieto
krasaino metalu piedevu stieniti — vara, misipa vai specialas
bronzas, jo, sadi metinot, detalas malas sakarsd nevis lidz cuguna
kusanas temperatilrai, bet tikai lidz daudz zemakai piedevu stie-
nisa kusanas temperatilrai.
4. §. Tdraudi
Galvenas terauda skirnes, ко rupnica izlaiz, iedala grupas рёс
sadam pazimdm. Рёс Icimiska sastava iedala oglekla un legdtos
tdraudos; рёс razosanas veida — martena, besemera, konvertora
tdrauda un elektrotdrauda; рёс lietosanas veida — konstrukciju
tdrauda, instrumentu terauda un sevisku ipasibu tdrauda.
Pie tdraudiem pieder dzelzs sakausdjumi ar oglekli, kuros
oglek|a saturs parasti neparsniedz 1,7%. Oglekja teraudos bez
oglekla ir vdl nelicls daudzums mangana, silicija, ka ari fosfora
un sera piemaisijumu.
Dazadas nozimes legdtos tdraudos, bez oglekja, vdl ir special!
legejosi piemaisijumi — paaugstinats daudzums mangana un sili-
cija, hroms, nikelis, vanadijs, volframs, molibdens un citi piemai-
sijumi, kas siem tdraudiem pieskir seviskas Ipasibas — paaugsti-
natu izturibu un cietibu, karstumnoturibu, noturibu pret skabju
iedarbibu u. c.
Terauda iegusana. Izejas materials tdrauda iegilsanai ir par-
stradajamais domnu cuguns (lietpos vai skidrais), terauda luzni
un dzelzs ruda. Terauda iegilsanas procesa biltiba ir oglekja, sili-
cija, mangana, sdra un fosfora oksidacija cuguna, lai pazeminatu
to saturu lidz normam, kas noteiktas izkausejarnas markas tdrau-
dam. Sim noltikam lieto martenkrasnis, konvertorus, elektrokrasnis.
lepazisimies isuma ar terauda iegilsanas pamatprocesiem.
Martena tdr a и du iegilst martena krasnis, kas ir visiz-
platitakais agregats tdrauda kausdsana. Martena krasnis bilvd til-
* Sk. VI nod. 3. §.
41
pumam no 50 lidz 90 t skidra metala. Lielas rupnicas ir 200, 300,
500 un 900 t krasnis. 200 t tilpuma krasni izkausd no 200—300
tukst. t terauda gada,
22. zim. Marlenkrasns shematisks garen-
griezums-
1 — varstu|i, 2 — regenerator} ar murejumu.
3 — krasns augsdala, 4 - krasns vanna. 5 —
krasns griesti, 6 — iekrausanas logi, 7 -- krasns
kions
Martena krasns (22.
zim.) ir periodiskas dar-
bibas vannas liesmu
krasns, ко kurina ar gazi
vai mazutu. Krasm ir re-
generator!, kuros sakarse
gaisu un gazi, kas noklust
krasns augsdaja. Karse ar
atejoso gazu siltumu.
Cuguna lietpus*, terau-
da luznus, rudu kuspus un
legejosas piedevas iekrauj
pa iekrausanas logiem
krasni un sakarsd ar lies-
mu, kura izveidojas, gazei
un mazutam sadegot mai-
sijuma ar gaisu, kas no
krasns galvas nokjust
krasns kausesanas telpa.
Krasni attistas augsta
temperatiira (ap 1600—
1700° C), kada kust sihta
un krasni padodama gaisa
skabeklis okside oglekli,
siliciju, manganu, fosforu, seru un citus piemaisijumus. Sie pie-
maisijumi oksidejas nevis tiesa kontakta ar krasns gazes telpas
skabekli, no kura skidro metalu skir bieza izkauseto sarpu karta,
bet cauri sai sarnu kartai, kas satur dzelzs oksrdus — dzelzs (II)
oksidu (FeO) un dzelzs oksidu (Fe2Os).
Sarpu augseja karta dzelzs (II) oksids saskaras ar krasns
gazdm un pievieno no tarn skabekli, parejot dzelzs oksida. Tas
noklust sarpu apakseja karta, nonak lidz izkususa metala virsejai
kartai un atdod tarn dalu sava skabekja, parversoties atkal par
dzelzs (II) oksidu, kas uzpeld sarpu virsdja karta. Tada veida
sarpu karta it ka parnes skabekli no krasns gazem un nodod to
izkausetajam metalam. Nevelamos piemaisijumus ari oksidb ska-
beklis, ко satur dzelzs riidas oksidi un plava, kuru pievieno vannai.
Sers un fosfors izveido savienojumus ar kusnos ietilpstoso
kalciju; sie savienojumi nesljist dzelzi un ari aiziet sarnos.
Lai aizvaktu skabekli no skidra tdrauda (dezoksidetu), tarn pie-
* Liela tilpuma krasnis, kas strada ar sljidru cugunu, to ielej no kausa pa
specialiem logiem pec terauda Itizpu iekrausanas un sakarsesanas.
42
vieno ferosakausejumus — feromanganu un ferosilieiju, ka ari
aluminiju.
Terauda kausesanas ilgums martenkrasni (no ielaisanas lidz
izlaisanai) ir no 4 stundam lidz 12 stundam. Lai samazinatu kau-
sesanas laiku un celtu martenkraspu razigumu, lieto skabekli, kuru
padod liesma vai tiesi skidra metala vanna. Lietojot skabekli mar-
tenkrasnis, to razigumu terauda kausesana paaugstina no 15%
lidz 25%.
Atkariba no dezoksidesanas papemiena un tas procesa gaitas
izskir verdoso, mierigo un pusmierigo martena tdraudu. Par ver-
doso sauc teraudu, kas nav pilnigi dezoksiddts krasni un satur
zinarnu daudzumu dzelzs (II) oksidu, tapdc tdrauda virsana tur-
pinas kokile. Tada terauda nav daudz oglek|a un silicija, tapdc ta
iegusana ir Idtaka. No verdosa terauda izgatavo tirdzniecibas
skirpu velmejumus — loksnu teraudu, dubulta T veida sijas, U
veida sijas, lepkteraudu. Verdosa tdrauda ir izskidinatas gazes, pie-
meram, slapeklis. Metinot tada terauda dazkart rodas plaisas.
Ja terauds krasni pilnigi dezoksidets, tad tas nesatur dzelzs (II)
oksidus un, kokilds ieliets, neverd. Tadu teraudu sauc par m i e -
rigu teraudu. Lielako daju teraudu izkause ka mierigus teraudus.
Mierigaja terauda ir mazliet vairak silicija, bet nav gazu, to var
labi metinat, velmdt, ka ari kalt karsta stavokli. Atbildigiem meti-
natiem savienojumiem ieteicams pemt tikai mierigo teraudu.
Pusmierigais tdrauds ir stiprak dezoksidets neka verdosais, bet
mazak neka mierigais terauds. Kokilds sis tdrauds saciete never-
dot, bet izdalot gazes; taja ir mazak (salidzinajuma ar verdoso)
gazes puslisu, kas sekojosa velmesanas procesa pilnigi aizmetinas.
Pusmierigo teraudu lieto galvenokart ka konstrukeiju tdraudu.
Besemera tdraudu iegtist, skidru cugunu caurpiisot ar
gaisu speciala aparata — konvertora. Konvertoram (23. zim.) ir
bumbiera veids, un tas izoderdts ar ugunsizturigiem kiegejiem.
Konvertoram, kas strada ar gaisa pusmu, apaksdja daja ir kanali
(furmas), pa kuram zem apmeram 2 kG/cm2 liela spiediena padod
gaisu. Konvertors var griezties ap horizontalu asi. Griezes kustibu
tas sanem no elektriska gliemezparvada. Lieto konvertorus tilpu-
mam no 25 lidz 300 t skidra tdrauda.
Konvertoros ar skabo* oderejumu parstrada tikai speciali sim
procesam (ta sauktajam besemera procesam) izkausetus domnu
cugunus ar augstu silicija saturu, kuros ir procentos silicija
0,9—2; mangana 0,6—1,5; fosfora ne vairak par 0,04—0,06 un sera
ne vairak par 0,07. Silicijs, sadegot konvertora, dod galveno sil-
tuma daudzumu, kas nepieciesams metala uzturdsanai vanna skidra
stavokli.
* Skabarn oderejumam lieto dinasa Ijiegejus, kas satur galvenokart silicija
dioksidu (SiO2).
43
23. zim. Shema terauda katisesanai besemera konvertora:
/ skidrais cuguns. 2 — konvertors. .? kauss sfcidra terauda ieliesanai: I cuguna
ieliesana konvertora, 7/ - skidta metala catirpiisana ar gaisu, HI -- sarrni un skidra
terauda izliesana
Konvertora terauda kausesanas process norisinas pie 1600°C
un tas sastav no trim stadijam (sk. 23. zim.): slavokli / konver-
tora no kausa ielej skidro cugunu un iekrauj terauda Iuzijus; pec
tarn konvertoru nostada vertikala stavokli // un caurpus skidro
metalu ar gaisu. Kad beidzas oglek|a un silieija degsana un sak
degt dzelzs (to rada bruni dumi, kas pliist no konvertora), kon-
vertoru nostada stavokli ///, teraudu konvertora dezokside, pie-
maisot ferosilieiju un feromanganu, bet pec tarn to ielej kausa un
tad izlej kokiles (lietnu formas). Konvertora process no skidra
cuguna ieliesanas briza lidz gatava terauda iegusanai norisinas
joti atri — 35 lidz 45 minutes.
Besemera teraudu izgalavo verdosu, mierigu un pusmierigu.
Besemera terauds salidzinajuma ar martena teraudu ir letaks, bet
taja ir paaugstinats sera, fosfora un slapekla saturs. Tas ir daudz
trauslaks par martena teraudu, it ipasi ja apkartejas vides tempe-
ratiira ir zema, un tarn piemit tieksme metinot plaisat. Tapec bese
mera teraudu neieteic atbildigam metinatam konstrukcijam, kas
pak|autas triecienu slodzem un zemu temperaturu iedarbibai.
Ja konvertora ir bazisks* oderejums (ta sauktajam tomasa
procesam), tad var kauset parstradajamos cugunus, kas satur 2%
fosfora. Saja gadijuma konvertora pec slridra cuguna ieliesanas
iekrauj ka|kakmerii. Caurpusot metalu, viss fosfors pariet sarijos,
kurus var izlietot lauksaimnieciba ka fosfora rneslojumu. Saja
procesa ieguto teraudu sauc par tomasa teraudu.
Pedejos gados Padomju Savieniba izstradats un rupnieciba
ieviests jauns tdrauda iegusanas panemiens — caurpusot cugunu
* Baziskajarn oderejumam lieto dolomitu ugnnsizturigos tnatefialtis, kuros
ir kalcija karbonats (CaCO3) mt magnija karbonats (MgCO3).
44
konvertora ar tlru skabekli. Skabekli ievada konvertora no augsas
caur kaklu pa izbldamu furmu, ко atdzes6 ar udeni. Тёгаг^и, kas
ieguts ar so рарёгтепи, sauc par konvertora tёraudu.
Konvertoros ar bazisko oderejumu un skabekja pusmu var par-
stradat parasto martena cugunu ar zemu silicija un paaugstinatu
fosfora saturu. Saja рарёпиепа konvertora vanna iekrauj nevien
cugunu, bet ari dzelzs riidu. Ogleklis oksidёjas nevis tiesa reakcija
ar iepiisamo gazveidlgo skabekli, bet saskarb ar dzelzs (11) oksidu
(FeO), ka martena procesa.
Lbtak buvbt teraudkausbsanas konvertora cehus, kuri strada,
lietojot skabekja pusmu, neka martena cehus. Тарёс jauno рарё-
mienu kvalitates terauda iegusanai konvertoros ar skabekja pusmu
tagad plasi ievies PSRS metalurgiskaja rupnieciba.
Konvertora tbrauds, kas 1гкаи5ё1э, lietojot skabekja pusmu, nav
zemakas kvalitates ka martena tbrauds. To kause verdosu, mierigu
vai pusmierigu un lieto lokspu terauda velmbjumiem (tani skaita
ari planu lokspu), profilvelmejumiem, caurulbm, stieplbm. Konver-
tora tbraudu var labi metinat.
Augstas kvalitates legbtos tbraudus ar specialam Ipasibam,
kuros ir minimals kaitigo piemaisijumu daudzums, izkause elek-
triskajas loku krasnis. Vislabakas kvalitates un visdargakos tbrau-
dus izkausd elektriskas indukeijas tlgeju krasnis.
Parastas kvalitates ogtek[a teraudu, ко izgatavo martena kras-
nis un besemera konvertoros, razo saskapa ar ГОСТ 380-60, bet
t6raudu, ко izgatavo konvertoros ar skabekja pusmu no augsas,—
рёс ГОСТ 9543-60.
Atkariba no lietosanas тёгка un garantbjamiem radltajiem
tbraudu iedala divas grupas un viena apaksgrupa:
A grupa — terauds, ко piegada рёс mehaniskam Ipasibam;
Б grupa — tbrauds, ко piegada рёс kimiska sastava;
В apaksgrupa — tёrauds, ко piegada рёс mehaniskajam Ipasi-
bam ar papildu prasibam рёс kimiska sastava.
A grupas tbraudam noteiktas sadas markas: Ct.O, Ct.1, Ct.2,
Ct.3, Ct.4, Ct.5, Ct.6, Ct.7. Ja tbrauds pieder pie verdosajiem, tad
markas apzimbjuma liek burtus «кп» (кипящая), ja pieder pie
pusmierigajiem, — burtus «пс» (полуспокойная), piembram,
Ст.Зкп, Ст.4пс u. c., ja so burtu nav, tad terauds ir mierlgais.
A grupas tbraudam garantbtie raditaji ir izturibas robeza un
relatlvais pagarinajums. Si tbrauda izgatavosanas papbmiena ap-
zimejumu marka neraksta, bet to norada tikai kvalitates aplieclba
(sertifikata).
Б grupas tbraudu izgatavo ar martena, besemera un konvertora
papbmienu. Б grupas martena tbrauda markas apzimbjuma ir
burts M, besemera teraudam — burts Б, konvertora tbraudam —
45
hurts К, piem6ram, МСт.2кп, БСт.З, КСт.Зпс grupas besemera
t6rauda markas ir БСт.О, БСт.Зкп, Ст.4кп, БСт.5, БСт.6. Б gru-
pas t6rauda garantetais raksturojums ir kamiskais sastavs.
В apaksgrupas t6raudu izgatavo tikai ar martena un konver-
tora рарёгтепи. В apaksgrupas martena 1ёгаида markas ir
ВСт.2кп, ВСт.Зкп, ВСт.З, ВСт.4кп, ВСт.4, ВСт.5. В apaksgrupas
konvertora tёгauda markas ir tadas pasas ka sis apaksgrupas
martena tёraudam, tikai konvertora tёrauda markas apzintejuma ir
hurts К, pienteram, ВКСт.2кп, ВКСт.З utt. В apaksgrupas teraudu
garantetie raksturojumi ir a) 1есёзапаз robeza, izturibas robeza
un relativais pagarinajums; b) oglekja, эёга, fosfora un silicija
satura augteja robeza; c) hroma, ni^eja un vara saturs, kas kat-
ram no siem elementiem nedrikst parsniegt 0,30%. В apaksgrupas
pusmieriga terauda markas apzintejuma raksta indeksu «пс».
3. tabula dots oglekja saturs un dazas mehaniskas ipasibas
parastas kvalitates oglekja teraudam.
3. tabula
Oglek|a saturs un dazas mehaniskas ipasibas
parastas kvalitates oglek|a teraudam
Relativais pagarina-
Oglekja saturs Izturibas robeza jums gara parauga
(%) (kG.'mm8) parbaude (%) ne
mazak par
Ct.O Lidz 0,23 Ne mazak par 32 18
Ct. 1 0,06—0,12 32—40 28
Ст.2 0,09—0,15 34—42 26
Ct.3 0,14—0,22 38—47 21
Ct.4 0,18—0,27 42—52 19
Ct.5 0,28—0,37 50—62 15
Ct.6 0,38—0,49 60—72 11
Ct.7 0,50—0,62 70 un vairak 8
Ka redzams 3. tabula, jo lielaks terauda markas skaitlis, jo
augstaks oglekja saturs.
Tёгauds, ко apzinte ar Ct.O ir'nemarltets biivkonstrukciju te-
rauds, kura oglekja un citu elementu saturs var svarstities santera
plasas robezas. Saja terauda var but ari paaugstinats зёга un
fosfora saturs. Тарёс teraudu Ct.O lieto tikai neatbildigas kon-
strukcijas.
Pamatelementu ietekme uz oglekja t ё г a и d и
ipasibam. Рёс oglekja satura teraudus iedala mazoglekja te-
rauda, kas satur no 0,05% lidz 0,25% oglekja; vidёja oglekja
satura terauda — no 0,24% lidz 0,6% oglekja un augsta oglekja
satura terauda — oglekja vairak par 0,6%.
46
Paaugstinot oglekja saturu, palielinas tdrauda izturiba un cie-
tiba, bet pasliktinas ta metinamiba, samazinas plastiskums un
palielinas trauslums.
Labi metinas tёгaudi ar mazu vai viddju oglekja saturu — ne
vairak par 0,35%. Ja oglekja saturs ir augstaks, tdrauds metinas
sliktak un metinot dazreiz rodas plaisas. Ja metina teraudus, ku-
riem ir augsts oglekja saturs, tad jalieto ipasa metinasanas tehno-
logija ar iepriekseju vai vienlaicigu sakarsdsanu.
Tdrauda kausdsanas temperatura ir 1300—1500°C robezas. Pa-
augstinot oglekja saturu, tdrauda kausdsanas temperatura paze-
minas.
Mangans maza un viddja oglekja satura tdraudos ir 0,25—
0,8% robezas, bet dazas markas — lidz 0,9%. To piemaisa tdrau-
dam, lai mazinatu skabekja un sdra kaitigo ietekmi. Noraditajas
robezas mangans butiski neietekmd tdrauda mehaniskas ipasibas.
Ja mangana ir vairak, tad palielinas tdrauda izturiba un cietiba,
bet pazeminas ta plastiskums un trieciena stigriba. Tdrauds, kura
mangana ir vairak par 1%, pieder pie le£dto tdraudu kategorijas
un to griitak metinat.
S i 11 c i j s maza un viddja oglekja satura tdrauda ir 0,05—0,35%
robezas; to pievieno tdrauda kausdsana, lai tdraudu dezoksiddtu.
Tados daudzumos silicijs nemaina tdrauda mehaniskas Ipasibas.
Ja silTcija saturu tdrauda paaugstina, tad tdrauds k|ust izturigaks,
elastigaks un cietaks, bet ari trauslaks.
Sdrs ir visai kaitigs tdrauda piemaisijums. Tas izveido ar
dzelzi kimisku savienojumu, ко sauc par dzelzs sulfidu. Tdraudam
ar sdra piemaisijumu piemit sarkanlustamiba, proti, tas plaisa, ja
to sakarsdtu velmd un ka]. Tas izskaidrojams ta, ka dzelzs sulfids
kust atrak par pamatmetalu un kjust skidrs jau tad, kad viss me-
tals ir sakarsdts tikai lidz miklasveida (plastiskajam) stavoklim.
Ka|ot tadu metalu, skddrais dzelzs sulfids izjauc saistibu starp ta
graudiem, tapdc rodas plaisas. Sdra saturs nedrikst parsniegt
martena un konvertora tdrauda 0,055% (tdrauda Ct.O — 0,060%),
besemera tdrauda — 0,060% (tdrauda Ct.O — 0,070%).
Fosfors ari ir kaitigs tdrauda piemaisijums. Ta izveidotais
l$imiskais savienojums dzelzs fosfids ir trauslaks neka tdrauds.
Ja fosfora tdrauda ir vairak, tad tdraudam piemit aukstliistamiba,
proti, tas k|ust trausls pie normalas temperatiiras. Fosfora saturs
nedrikst parsniegt martena un konvertora tdrauda 0,045% (tdrauda
Ct.O — 0,070%), besemera tdrauda — 0,080% (tdrauda Ct.O —
0,090%).
Kaitigi piemaisijumi tdrauda ir ari skabeklis un slapeklis.
Skabeklis atrodas tdrauda dzelzs, mangana un silicija oksidu
veida. Skabeklis sekmd tdrauda sarkanlustamibu. Viskaitigakie ir
dzelzs un silicija oksidi. Slapeklis tdrauda ir savienojuma ar dzelzi
47
a b c d e
24. ztm. Profilvelmejumu veidi:
a — sliedes, b — leqfcterauds ar malas lodveida galu.
c — T veida terauds ar malas lodveida gain, e — Z veida
terauds
(nitridi). Slapeklis iz-
raisa «novecosanas»
paradibu, kas izpau-
zas ta, ka terauds
laika gaita k|ust
trausls. Besemera te-
raudam, kas satur
paaugstinatu slapek-
|a daudzumu, si ie-
mesla de| ir tieksme
uz novecosanu.
T6rauda velmejumi. Metinatas konstrukcijas lietojamo
teraudu izmanto veln^jumu, stanc6tu sagatavojumu, 1ё]ити un
kalumu veida. Visplasak lieto tёrauda velm6jumus — lokspu, skir-
nes un fasonvelniejumus. Pie lokspu velirejumiem pieskaita
visas planas loksnes lidz 3 mm un biezas no 4 mm un biezakas,
kuru platums ir lidz 3000 mm un garums lidz 12 000 mm, ka ari
sloksnes platuma no 200 lidz 1050 mm. S к i r n e s velmbjumus
izlaiz dazada profila velmbjumu veida, piem6ram, dubulta T veida
sijas, vienadmalu un dazadu malu lepl$t6rauds, U profila tёrauds,
apajstiepi, cetrskautpu un sesskautpu stiepi, velmbjumi ar perio-
diski mainigu profilu u. c. Pie f a s о n v e 1 m ё j и m i e_m (24. zim.)
pieder sliedes, speciali kugu buvniecibas profili u. c. Ipass velmb-
jumu voids ir caurules, kuras izmanto vieglu konstrukciju
izgatavosanai metinot. Pasreiz joti paplasinas visdazadakas for-
mas liekto profilu razosana no t6rauda 1окзпёт, sloksnbm un len-
tam; liektie profili seviski noderigi vieglu, izturigu un ekonomisku
metinatu konstrukciju izgatavosanai.
Kvalitativos konstrukciju oglekja tёraudus lieto
atbildigu metinatu konstrukciju izgatavosanai, un tos izlaiz рёс
ГОСТ 1050-60, kas garantё tёrauda mehaniskas ipasibas un kimisko
sastavu. Saskapa ar ГОСТ 1050-60 kvalitativos oglekja tbraudus
тагкё ar cipariem, kas apziirm vidbjo oglekja saturu tbrauda pro-
centa simtdajas. Markas 05; 08; 10; 20 utt., piembram, пог!тё, ka
t6rauds vidbji satur atbilstosi 0,05; 0,08; 0,10; 0,15; 0,20% oglekja,
utt.
Рёс ГОСТ 1050-60 tbraudu izgatavo divas grupas;
I grupa — tёrauds ar normalu mangana saturu (0,25—0,80%);
II grupa — tёrauds ar paaugstinatu mangana saturu (0,70—
1,20%).
II grupas tbrauda marka liek burtu Г, kas norada, ka 1ёгаи8ат
ir paaugstinats mangana saturs.
Instrumentu oglekja tёraudu izlaiz divas grupas —
kvalitativais un augstas kvalitates tbrauds. Kvalitativo instru-
mentu t6raudu таг1$ё sadi — У7, У8, У9 utt., ka ari У7А, У8А,
48
Y9Autt. Burts У norada, ka tbrauds ir instrumentu oglek]a tbrauds,
bet cipari norada videjo oglekja saturu procenta desmitda|as.
Sajos teraudos normals mangana daudzums ir no 0,15% lidz 0,6%.
silicija — no 0,3% lidz 0,35%. Burts Г norada, ka terauda ir pa-
augstinats mangana saturs. Burts A nozime augstas kvalitates
instrumentu tbraudu, kura sera nav vairak par 0,02% un fosfora
nav vairak par 0,03%.
Legetie teraudi. Par legetiem sauc teraudus, kuri satur lege-
josos elementus — manganu, siliciju, hromu, nikeli, molib-
denu, vanadiju, titanu u.c. Sie piemaisijumi butiski maina terauda
ipasibas, piedod tarn lielaku izturibu, cietibu, speju izturet lielas
slodzes, triecienus, noturibu pret skabju iedarbibu, pret augstu
temperatiiru iedarbibu u. c. Ja legbjoso elementu nav daudz (lidz
2,5%), tbraudus sauc par mazle^etiem atskiriba no videji legetiem,
kas satur no 2,5% lidz 10%, un augstlegetiem teraudiem, kas
satur vairak par 10% legejoso elementu.
Mazlegetie teraudi ar mazu oglek|a saturu labi padodas
metinasanai. Salidzinajuma ar parasto oglek|a tbraudu mazlegb-
tiem teraudiem ir paaugstinata izturiba, tapbc tos arvien plasak
lieto riipnieciba, jo to izmantosana dod ieverojamu metala ietau-
pijumu metinato konstrukciju razosana.
Videji legetos un augstle^btos teraudus iz-
manto, izgatavojot dazadu aparatiiru, seviski klmiskaja, partikas
un citas riipniecibas nozares. So teraudu metinamiba ir atkariga
no klmiska sastava, it ipasi no oglek|a, hroma un mangana satura.
Dazu so marku teraudiem metinot jalieto speciala metinasanas
tehnologija, ka ari ieprieks jasakarsb izstradajums un tad jaap-
strada termiski рёс noteikta rezlma.
Legbto tbraudu marku apzimejuma ietilpst burti un cipari.
Burts norada, kads legbjosais elements ietilpst tbrauda, bet cipari
aiz ta — vidbjo elementa saturu procentos. Ja dota elementa
tёrauda ir mazak par 1%, tad ciparus aiz burta neliek. Konstruk-
ciju legbto tbraudu markas pirms pirma burta vienmbr ir divi
cipari, kas apzimb oglek|a saturu tbrauda procenta simtdajas.
Legbto instrumentu tbraudu markas sakuma ir viens cipars, kas
parada oglekja saturu procenta desmitdajas. Elementiem piepemti
sadi burtu apzunejumi: Б — niobijs, В — volframs, Г — mangans,
Д — vars, К — kobalts, M — molibdens, H — nikelis, C — silicijs,
T — titans, Ф — vanadijs, X — hroms, Ю — aluminijs. Burts A
nozimb, ka tbrauda ir pazeminats sbra un fosfora saturs un ka
tas ir augstas kvalitates tbrauds.
Sniegsim dazu metinatas konstrukcijas plasi lietojamo legbto
tbraudu sastavus.
Mazlegbts hroma silicija nike|a vara tbrauds 15ХСНД рёс
ГОСТ 5058-57 (ieprieksbjas markas НЛ2 vai СХЛ2) satur (%)
oglekli 0,12—0,18; manganu 0,4—0,7; siliciju 0,4—0,7; varu
4 — D. Glizmanenko
49
0,2—0,4;hromu0,6—0,9; nike 1 i 0,3—0,6; fosforu lidz 0,04 un эёги ne
vairak par 0,04. Si terauda izturibas robeza ir 52 kG/mm2, relati-
vais pagarinajums — 18%, trieciena stigriba — 8 kG-m/cm2. No
terauda 15ХСНД 16rauds 10ХСНД (НЛ1 vai СХЛЗ) atskiras tikai
ar oglekja saturu, kas taja ir lidz 0,15%. Sim t6raudam izturibas
robeza ir 42 kG/mm2, relativais pagarinajums — 20% un trieciena
stigriba — 10 kG-m/cm2. T6raudi 10ХСНД un 15ХСНД labi me-
tinas un Joti maz korode; tos lieto augstas drosibas metinatas
buvkonstrukcijas, ka ari joti plasi kugbiivnieciba.
Metinatiem dzelzce|a tiltiem lieto mazlegeto konstrukeiju t6-
raudu 10Г2СД рёс ГОСТ 5058-57. Sis terauds labi metinas, un ta
sastava ietilpst (%) ogleklis 0,12; mangans 1,3—1,65; silieijs
0,8—1,1; sera un fosfora ne vairak ka 0,04 katra; hroma nikeja pa
0,30; vara 0,15—0,30; ta izturibas robeza ir 48—50 kG/mm’2, rela-
tivais pagarinajums — 18%.
Molibdena un hroma molibdena t6raudu lieto
cauru|u izgatavosanai, kas darba procesa pak|autas augstu tem-
perattiru iedarbibai. Molibdena t6rauds 15M un 20M satur molib-
dena 0,4—0,6%; hroma molibdena terauds 12XM satur (%) oglekli
ne vairak par 0,16; manganu 0,4—0,7; silieiju 0,17—0,37; molib-
denu 0,4—0,4; hromu 0,8—1,1; nikeli ne vairak par 0,3; эёги un
fosforu ne vairak par 0,04 katra.
Hroma silicija mangana t6rauds (hromansils).
Sie teraudi ir |oti izturigi, elastigi un labi pretojas trieciena slo-
dz6m. Tie satur oglekli sados daudzumos (%): t6rauds 20ХГСА—
0,15—0,25; terauds 25ХГСА — 0,22—0,30 un terauds 30ХГСА —
0,25—30. So marku teraudos bez oglekja vel ir ari citas sastav-
dajas (%): mangans 0,8—1,1; silieijs 0,9—1,2 un hroms 0,8—1,1.
Sera un fosfora saturs nedrikst parsniegt 0,03% katra sa elementa.
Augsti legetie hroma nikeja austenlta n e r ii s ё-
josie teraudi. Sie t6raudi ir joti stigri un noturlgi pret koro-
ziju, plavas veidosanos, skabju, augstu un zemu temperaturu
iedarblbu. Galvenas leg6josas piedevas ir liels daudzums hroma
(no 17% lidz 25%) un nikeja (no 8% lidz 20%).
Plasi izplatiti hroma nikeja austenlta teraudi 0X18H 10(0X18H9,
ЭЯ0); X18H9 (1X18H9, ЭЯ1); 2X18H9 (ЭЯ2), ко razo saskapa ar
ГОСТ 5632-61. Pirmais cipars norada oglekja saturu terauda (%):
cipars 0 — ne vairak par 0,08; cipars 1 — ne vairak par 0,12;
cipars 2 — no 0,13 lidz 0,21. Apzim6jums X18 norada, ka t6rauds
satur hormu no 17% lidz 19% (vid6ji 18%), bet apzimejums H9 —
no 8% lidz 10% (vidёji 9%), H10 — no 9% lidz 11% (vid6ji
10%) nikeja.
Burts T markas apzim6juma beigas norada, ka terauds satur
titanu. Ja titana vieta t6rauda ir niobijs, tad burta T vieta liek
burtu Б.
50
Nerusejoso hroma nikeja teraudu sastavam pievieno lidz 0,8%
titana vai lidz 1,5% niobija, lai uzlabotu metinamibu un lai pada-
ritu metinatas suves metalu noturigu pret koroziju. Titans un nio-
bijs spej izveidot ar oglekli noturigus karbidus, kas nepariet cieta
skiduma, tapec hroma nikeja 1ёгаиЬ! ar so elementu piedevu kar-
sejot saglaba austenlta struktiiru un ar to saistitas pretkorozijas
Ipasibas.
Legetos instrumentu teraudus lieto noturigaku instrumentu
izgatavosanai neka oglekja tёrauda instrumenti; sie instrumenti
рёс specialas termiskas apstrades saglaba labas griezёjipasibas,
pat ja tie ekspluatacijas procesa sakarst lidz эатёга augstai tem-
peratilrai (ap 500—550°C). Parasti instrumentu tёraudu 1е£ё ar
volframu, vanadiju, molibdenu, manganu, siliciju, hromu, kas pa-
augstina tbrauda cietibu un nodilumizturlbu sakarsbta stavokli.
Volframs, hroms, vanadijs un molibdens veido ar oglekli savieno-
jumus (karbidus), kam piemit augsta cietiba. Atrgriezbjtbrauds
P18, piembram, satur (%) volframu 17,5—19; oglekli 0,7—0,8;
manganu un siliciju lidz 0,4 (katra); hromu 3,8—4,4; vanadiju
1,0—1,4 un molibdenu lidz 0,3. Atrgriezёjtёrauds P9 satur (%)
oglekli 0,85—0,95; volframu 8,5—10 un vanadiju 2—2,6; mangana,
silicija un molibdena taja ir tikpat daudz ka tёrauda P18.
Terauda tertniskd apstrade. Termiskaja apstradё mainas tёrauda
struktura un tatad ari mehaniskas ipasibas — izturiba, plastiskums
un cietiba. Termiskas apstrades process sastav no sadam stadijanr.
Pirma stadija — закагэёзапа lidz noteiktai temperatilrai, otra
stadija — izturesana pie sis temperatiiras noteiktu laiku un tresa
stadija — atdzesёsana ar vajadzigo atrumu.
Karsbsanai atkariba no razosanas apjoma, deta|u skaita un to
izmbriem izmanto dazadas ierices, proti: gazes deg|us, ёгез, gazes
liesmu krasnis ar skidro vai gazveida kurinamo, elektriskas kras-
nis. Lieto arl elektriskas krasnis-vannas, kuras detajas кагзё tlge-
|os ar izkausbtu sali (piembram, natrija hloridu maisijuma arkalija
hlorldu vai barija hloridu), mineralejju, alvu, svinu. Masveida
razosana izmanto arl automatiskos rUdlsanas agregatus ar kon-
veijeru deta[u nepartrauktai termiskajai apstradei.
Tbraudam ir sadi galvenie termiskas apstrades veidi.
Normalizacija ir attieclga tbrauda закагзёэапа lidz tem-
peratilrai, kas par 30—50°C parsniedz kritisko punktu (800—
950°C), neliela izturbsana pie sis temperatiiras lidz vienn^rigai
caurkarsbsanai un parkristalizacijai, un рёс tarn atdzesbsana gaisa.
Normalizacija oglekja, mazle^tie un le^tie tёraudi iegilst sik-
graudainu struktiiru, kas sastav no ferita un perllta (ferlta un
cementita mehanisks maisijums).
Normalizacija vajadziga, lai izlabotu izstradajumu struktiiru
un likvidbtu ieks^jos spriegumus, kas palikusi metala рёс lieksa-
nas, kalsanas un metinasanas.
4*
51
Atkvelinasana. Karsesanas rezims tads pats ka normali-
zacija, bet atdzesesana lenaka, reize ar krasni. Atkvelinasana pa-
augstina metala plastiskumu pirms lieksanas, caurvilksanas un
metinasanas.
Atkariba no termiskas apstrades merka izmanto dazadus atkve-
linasanas veidus, proti: pilnlgu parkristalizacijas atkvelinasanu
graudu samazinasanai un ieksejo spriegumu nopemsanai; difuzijas
atkvelinasanu, sakarsejot lidz 1100—1150°C, lai izlidzinatu lietepu
kimisko sastavu; atkvelinasanu graudaina perlita iegusanai, lai
uzlabotu instrumentu teraudu apstradajamibu; izotermisko atkve-
linasanu, lai austenitu pilnigi parverstu perlita un iegutu vienvei-
digu struktiiru. Atkariba no atkvelinasanas veida teraudam ir viena
vai otra struktiira, kas pieskir metalam vajadzlgas ipasibas.
Riidisana. Karsesanas rezims tads pats, bet atdzesesana
atra; dzese ildeni, 10% kodiga natrija skiduma (oglek|a teraudus)
vai transformatoru e[|a (specialus teraudus). Tad oglekja, maz-
legetie un le^etie teraudi iegust martensita struktiiru. Par marten-
situ sauc parsatinatu oglekja skldumu tlra dzelzl (ferlta). Marten-
sits ir joti ciets, bet trausls. Atdzesesanas atrumam riidisana pir-
maja atdzesesanas brldi jabiit virs kritiska rudlsanas
at rum a, t. i., jabiit vismazakajam atdzesesanas atrumam
(grad/s), kura veidojas tira martensita struktiira. Ta, piemeram,
oglekja teraudiem, kas satur 0,8—1,0% oglekja, kritiskais rudlsa-
nas atrums ir 400 grad/s, bet teraudiem, kas satur oglekja mazak
par 0,3%, — vairak par 1200 grad/s. Teraudiem, kas satur vairak
par 0,3% un mazak par 0,8% oglekja, kritiskais rudlsanas atrums
ir no 400 grad/s lidz 600 grad/s.
Augstle^etie teraudi ar seviskam Ipasibam atkariba no terauda
kimiska sastava riidisana iegiist austenlta, karblda vai ferlta
struktiiru.
Mazlegeto un legeto teraudu apstrade tos ruda, lai palielinatu
cietibu un izturlbu, dajeji samazinot plastiskumu. Augstlegetos
teraudus ruda, lai iegiitu tiem raksturlgo struktiiru — austenlta
vai ferlta struktiiru. Mazoglekja teraudi riidisana nemaina savas
mehaniskas ipasibas, tapec tos neriida.
Atlaidinasana ir sakarsesana lidz kritiskajam punktam
(720°C), neliela izturdsana sai temperatura lidz pilnigai vienme-
rigai sakarsdsanai un sekojosa atdzesesana gaisa vai ej|a. leguta
struktiira atkariga no karsesanas temperaturas. Viddja mangana
satura, augsta oglekja satura, mazlegdtiem un le^etiem teraudiem
var izveidot sadu struktiiru: sorblta (550—700°C), troostita*
(400—500°C), martensita (200—400°C).
* SorbTts un troostits ir strukturas, kas lidzigas perlitam, un tas ir ferlta
un cementita mehanisks maisijutiis, kuri atskiras tikai ar sakansejuma sastav-
da|u plaksnisu lielumu.
52
Atlaidina рёс rudisanas, lai samazinatu cietibu un likvidetu
rudisanas spriegumus. Atlaidinasanu pec metinasanas, ко sauc
art par atkvblinasanu pie zemas temperaturas (600—680°C), lieto,
lai iznicinatu ieksbjos termiskos spriegumus izstradajuma, kuri
radusies metinasanas procesa.
Teraudu apstrada ne vien ar tiri termiskiem apstrades veidiem,
bet ariarkimiski termiskiem panemieniem, kuri maina
art tbrauda virsbjo kartu kimisko sastavu, lai padarttu tascietakas,
izturigakas pret nodilumu un izveidotu citas ipasibas. Pie siem
papbmieniem pieder c e m e n t a c i j a. Cementb teraudus, kas satur
oglekli lidz 0,20%. Cementacija ir terauda virskartas piesatina-
sana ar oglekli; tarn noliikam detajas ievieto karba ar kokog|u un
natrija un barija karbonatu maisijumu, bet рёс tarn sakarse
lidz 900—930° C un iztur 7—9 stundas. Ta izveido tёrauda virsma
артёгат 1,5 mm biezu ar oglekli piesatinatu kartu. Detajas serde
paliek miksts mazoglekja terauds. Lieto art gazes cementaciju,
kura teraudu sakarsb lidz 1050—1080° C metana (CH4) un oglekja
oksida (CO) maisljuma. Sis papbmiens ir ekonomiski izdevigs un
paterb mazak laika.
Cits kimiski termiskas apstrades voids ir tbrauda n i t г ё s a n a,
karsejot to 5—6 stundas gazveidiga amonjaka vide pie 600—650°C.
Saja apstrades veida tbrauda virsma, piesatinoties ar slapekli,
kjust cieta, noturiga pret nodilumu un koroziju.
Cianesana ir process, kad tbrauda virsmu vienlaicigi pie-
satina ar oglekli un slapekli, kas art paaugstina cietibu, pretestibu
nodilumam un korozijai. Ciane pie augstam (800—900°C) vai
zemam (500—600°C) lemperatiiram skidra vai gazveida vidb.
Skidrai cianesanai lieto natrija cianida (NaCN), varamas sals
(NaCI) un sodas (Na2CO3) izkausetu maisijumu.
Gazveida cianbsanai, kas stradniekiem ir mazak kaitigs pro-
cess, izmanto oglek|a oksida (CO) un amonjaka (NH3) gazveida
maisijumu. Pie tbrauda kimiski termiskas apstrades pieder ari sadi
apstrades veidi: alitbsana — virsmas piesatinasana ar alurm-
niju, kas paaugstina karstumnoturibu (lidz 900—950° C); d i f u-
zijas hrombsana — virsmas piesatinasana ar hromu, kas
paaugstina cietibu, karstumnnoturlbu (lidz 800°C), pretestibu no-
dilumam un korozijai; sil icesan a — virsmas piesatinasana ar
siliciju, kas paaugstina karstumnoturibu (lidz 800 - 850°C) un
pretestibu nodilumam un korozijai, it ipasi skabes un juras ildem.
5. §. Krasainie metali un sakausejumi
Vars ir |oti plastisks un stigrs iesarts metals, kam augsta sil-
tuma un elektribas vadilspbja. Tehniska vara kusanas temperatiira
ir 1080—1083°C. No vara iespbjams izvelmbt joti planas loksnes
53
(folijas) un 0,05—0,06 mm biezas sloksnes, ka ari izvilkt stiepli
pat 0,02—0,03 mm diametra.
Varu iegust no rudam, kuras ta saturs svarstas plasas robezas.
Visbagatakas rudas satur 10—15% vara, bet tadas ir эатёга retas.
Parstrada rudas, kas satur apmeram 1% vara, jo tad ltdztekus
varam iegust tadus vdrttgus metalus ka cinku, svinu, nikeli u. c.
Visbiezak sastopamas rudas, kas satur vara sulftdus — pirTta
rudas. No zemes dzilem ieguto vara rudu sakuma apdedzina un
bagatina (koncentre). Ieguto koncentratu parkause par pusgatavu
produktu, sauktu par vara akmeni, kas vara savienojumu veida ar
seru (vara sulfidi) satur lidz 40% vara. Vara akmeni parkause
konvertoros nerafineta vara, kas jau satur 99% vara, no kura pec
tarn ar elektrolTzi iegust tiro (katoda) varu, ко lieto turpmaka
apstrade attiectgu profilu velmdsanai vai dazadu vara sakause-
jumu — misipa, bronzas u. c. iegusanai.
Sakarsejot lidz 500° C un augstak, varam pazeminas izturiba
un tas k|ust trausls. Ja sakarse virs 400°C, varam rodas tendence
stipri oksiddties, izveidojot vara (I) oksidu (Cu2O) unvaraoksidu
(CuO). Seviski atri oksidejas izkausets vars. Vara (1) okstda
kusanas temperatura ir 1235°C, proti, augstaka neka varam. Tas
izkust skidra vara un, izvietojoties starp vara graudiem, 2—3 rei-
zes pazemina vara izturibu. Oksideta vara luzumam ir tumsi sar-
kana krasa.
Рёс ГОСТ 859-41 izlaiz M0, Ml, М2, М3 un M4 markas varu,
kas atskiras рёс piemaistjumu satura. Visttrakais ir M0 markas
vars, kura ir ne mazak par 99,95% tTra vara. Visplasak lieto М3
markas varu, kas satur ne mazak par 99,5% tTra vara. Jo tiraks
vars un jo mazak taja vara (I) oksida, jo labak to var metinat.
Ja vara ir vairak par 1% vara (I) okstda, tad ta metinasana ir
stipri apgrutinata. Arsena, sera, bismuta, antimona un svina pie-
maistjums padara varu trauslu. Niectgi so piemaistjumu dau-
dzumi stipri apgrutina vara metinasanu. Ja vara ir 0,1 % эёга,
tad tas k|iist sarkanlustams. Silieijs un mangans veicina vara
dezoksidaeiju. Ar siliciju un manganu dezoksiddto varu viegli
metinat.
Varu izgatavo lietpu vai dazadu velmdjumu — lokspu, lentu,
stiepju, stiepu un dazadu izmdru cauruju veida. Visbiezak jame-
tina izstradajumi no loksndm vai cauruldm.
Misins ir vara un cinka sakausdjums, kas satur no 20% lidz
50% un atbilstosi no 80% lidz 50% vara. Atkariba no satura
misips kust pie 880—940°C, to var labi velmet un metinat. Parasti
misipu lieto lokspu, cauruju, stiepu un stiepju veida. Visbiezak
metina loksnes un caurules no Л62 markas misipa, kas satur 62%
vara. So misipu plasi lieto, izgatavojot dazadu ktmisko aparattiru.
Рёс ГОСТ 1019-47 misipus iedala atkariba no to sastava daza-
das markas. Misipu ar 88% lidz 97% vara (parejais cinks) sauc
54
par t о m b а к u ; misipu ar 79% lidz 88% vara sauc par pus-
tombaku. Alumlnija misipos papildus cinkam ir vel no 1,75%
lidz 2,5% aluminija. Ir mangana misipi, kas satur 57—60% vara,
1—2% mangana, parejais cinks (markas ЛМц58-2), dzelzs man-
gana misiqi, kas satur 57—60% vara, 0,6—1,2% dzelzs, 0,5—0,8%
mangana, parejais cinks (marka ЛЖМц59-1-1). Tadiem misiniem
ir paaugstinata izturiba un stigriba. Misipus ЛМц58-2 un
ЛЖМц 59-1-1 var pietiekami labi liet un metinat.
Bronza ir vara sakausejums ar alvu, manganu, aluminiju,
nikeli, siliciju u. c. Atkariba no sastava bronzas iedala lejamas un
ar spiedienu apstradajamas bronzas. Lejamas bronzas izmanto
lietu detaju izgatavosanai. Atkariba no sastava bronzas kusanas
temperatiira var but no 1020 lidz 1060°C.
Vara-nikeja un nikeja sakausejumi atskiras ar korozijnoturibu,
lielu Ipatnejo pretestibu. Sakausejumi uz nikela bazes atskiras ar
augstu karstumizturibu un karstumnoturibu, labam mehaniskam
Ipasibam. Pie vara-nike|a sakausejumiem pieder, pienreram, mo-
nelmetals (НМЖМц 28-2,5-1,5), kas satur артёгат 28% vara,
2,5% dzelzs, 1,5% mangana, parejais nikelis. No monelmetala
izgatavo augstas izturibas un korozijnoturibas izstradajumus.
Melhiors (MH19) satur артёгат 19% nike|a, parejais vars;
lieto korozijnoturigu dela|u un majturibas prieksmetu izgatavosa-
nai. Siem nolukiem lieto ari jaunsudrabu (МНц 15-20), kas satur
15% nikeja, 20% cinka, parejais vars. Manganina (МНМцЗ-12)
ir 3% nike|a, 12% mangana, parejais vars; tarn piemit liela
elektropretestiba. To lieto stieples veida reostatu зро1ёт.
Aluminijs un ta sakausejumi. Aluminijs ir viegls metals, ar
blivumu 2,7 g/cm3 un augstu siltumvaditspeju, kas parsniedz maz-
oglekja terauda siltumvaditspeju артёгат triskart. Aluminijam
kusanas temperatiira ir stipri zemaka neka teraudam un vien-
lidziga 657°C. Karsejot un saskaroties ar skabekli, aluminijs viegli
oksid^jas, izveidojot grtiti kustosu alumlnija oksidu. Tas kust pie
temperaturas virs 2060°C.
Metalisko aluminiju iegtist elektrolize no kristaliskas mal-
zemes (A12O3) un kriolita 3NaF-AlF3 maisljuma pie 950—970°C
specialas krasnis-vannas. Pie tarn lieto zemsprieguma (4—5 V)
35 000—50 000 A stravu. Kristalisko malzemi iegtist, apstradajot
aluminija rudas — boksitus, kuras ta saturs sniedzas lidz 75%.
Aluminiju lieto velm6jumu veida ka loksnes, stiepus, caurules,
profilvelmejumus, stieples.
Tehnika plasi lieto ne tikai tiro aluminiju, bet ari dazadus ta
sakausёjumus ar citiem metaliem — manganu, magniju, varu un
siliciju. Alumlnija sakausejumiem ir lielaka izturiba neka tiram
aluminijam. Lejamos aluminija sakausejumos (markas АЛ), pie-
тёгат, ir lidz 4—5% vara (АЛ7) vai no 10% lidz 13% silicija
(АЛ2), vai 9,5—11,5% magnija (АЛ8), |oti labi var atliet.
55
Metinatas aluminija velrr^jumu konstrukcijas visbiezak lieto
aluminija mangana sakausejumus АМц, kas satur no 1% lidz
1,6% mangana, un aluminija magnija sakausejumus АМц, kas
satur lidz 6% magnija.
Lidmasinu ЬОуё plasi lieto sakausejumu dOraluminiju (sakau-
sejums Д), kura blivums ir 2,8 g/cm3. Markas Д1 dOraluminijs
satur (%): varu 3,8—4,8; magniju 0,4—0,8; manganu 0,4—0,8;
parejais aluminijs. Augstle^etie dOraluminiji Д6 un Д16 satur
(%) varu 3,8—5,2; magniju 0,65—1,8; manganu 0,3—1,0; parejais
aluminijs.
Pec termiskas apstrades sakausejumu Д6 un Д16 izturibas
robeza ir 42—46 kG/mm2 un relativais pagarinajums 17—15%.
Magnijs un ta sakausejumi. Magnijs ir visvieglakais metals,
ta blivums 1,74 g/cm3, kusanas temperatOra 651°C. Lieta magnija
izturibas robeza ir 10—13 kG/mm2, relativais pagarinajums
3—6%. Magniju intensivi okside skabeklis, bet pulvera vai lentas
veida tas viegli uzliesmo gaisa. To lieto magnija sakausejumu
veida, kuru blivums ir apmeram 2 g/cm3 un izturibas robeza —
27 kG/mm2.
Lejamie magnija sakausejumi МЛ1, МЛЗ utt. lidz МЛ6 satur
(%) aluminija lidz 9; cinka — lidz 3; mangana — lidz 2; рагё-
jais — magnijs. Deformejamie magnija sakausejumi MAI,
MA2 utt. lidz MA5 рёс kimiska sastava ir tuvi lejamiem magnija
sakausOjumiem. Izstradajumus no deformejamiem magnija sakau-
sёjumiem stancO sakarsetus un рёс tarn termiski apstrada. Sakau-
sёjumam MA5 (7,8—9,2% aluminija, 0,2—0,8% cinka, 0,15—0,5%
mangana, parbjais magnijs) рёс rOdisanas pie 410— 425°C un
atdzesёsanas gaisa izturibas robeza ir 27 kG/mm2, relativais pa-
garinajums — 6%, cietiba рёс Brinela — 56 HB.
Lai detajas no magnija 5акаи5ё}игтет pasargatu no korozi-
jas, tas parklaj ar oksidu aizsargkartipu, kuru iegust, tos apstra-
dajot ar kalija dihromatu un slapekjskabes skidumu.
Cinks, svins, alva. Cinku — zilgani baltas krasas metalu
izmanto lietiju, lokspu, lentu un stiepju veida. To lieto vara sakau-
sёjumu legesanai un tёrauda izstradajumu parklasanai, lai tos
pasargatu no korozijas. Bez tarn 1гкаизё1и cinka stiepli lieto
detaju parklajumiem ar metalizacijas metodi. Cinka kusanas tem-
peratOra ir артёгат 420°C. Cinka metinasanu apgrOtina ta atra
oksidёsanas. Skabju un sarmu iedarbiba cinks sagrOst.
Svins ir smags, viegli kOstoss metals ar kusanas temperatOru
327°C un blivumu 11,34 g/cm3. To lieto loddsana lozu izgatavo-
sanai, kimiskaja rOpnieciba lietojamo trauku izgatavosanai un
parklasanai, starpliku izgatavosanai, sienu izgatavosanai aizsar-
dzibai pret radioaktivo elementu starojumu, elektrisko kabeju par-
klajumiem, elektroakumulatoru plaksqu izgatavosanai u. c. Kar-
56
sdjot viegli oksidejas un parklajas ar oksidu plevlti, kas kust pie
850°C. Svinu saindra viegli var metinat ar gazi.
Alva ir viegli kustoss sudrabainas krasas metals; tas kusanas
temperatura 232°C, blivums 7,3 g/cm3. To lieto lozu izgatavosanai
sakausejuma ar svinu, foliju izgatavosanai, ka ari dazadu vara
sakausёjumu (bronzu) iegiisanai.
Titans un ta sakausejumi. Titans ir sudrabaini baltas krasas
metals ar blivumu 4,54 g/cm3 un kusanas temperaturu 1800°C.
Titanam piemit augsta korozijnoturiba. Tehniskam augstas tiribas
titanam ir mazak par 0,1% piemaistjumu, tas ir ne visai izturigs,
bet joti plastisks. Titanam, kas satur piemaisijumus lidz 0,5%,
izturibas robeza ir 55 kG/mm2 un relativais pagarinajums — 25%.
Titana sakausejumos bez oglekja procenta desmitdajas vai
simtdajas var but arl alumlnijs, hroms, dzelzs, mangans, molib-
dens, vanadijs, alva. Daziem sakausejumiem izturibas robeza ir
100—110 kG/mm2 un relativais pagarinajums — 10—15%. So
titana sakausejumu izturiba, kas vienlidziga augstas kvalitates
tёrauda izturibai, vieglums, augsta karstumizturiba, korozijnotu-
riba un laba metinamiba dod iespeju tos plasi lietot muslaiku teh-
nikas jaunakas nozares.
6. §. Cietsakausejumi
Cietsakausejumus lieto, lai paaugstinatu griezdjinstrumentu
cietibu, ka ari darba virsmu uzkausesanai atri dilstosam detajam:
varstiem, virpu centriem. stancem. ekskavatoru kausu zobiem,
urbsanas instrumentiem, atskaldlsanas masinam u. c. Lieto divus
galvenos cietsakausejumu veidus — metalu keramiskos un uzkau-
setos cietsakausdjumus.
Meta I ker am isk ie cietsakausejumi ir tadi, kas sastav no
gruti kustosu metalu — volframa un titana karbldiem, kas sace-
menteti ar kobaltu vai nikeli. Pie tiem pieder volframa-kobalta sa-
kausdjumi BK2, BK.3, BK4 u. c., ka ari titana-volframa-kobalta
sakausdjumi TK.10, T14K8, T15K6 u. c. Sakausejuma BK4 sastava
ir 4% kobalta, parejais — volframa karbidi, sakausdjumam
T5K10 — 5% titana karbidu, 10% kobalta, parejais — volframa
karbidi. Sakausejuma BK4 cietiba ir 89,5 HRA, sakausdjumam
Т5КЮ — 88,5 HRA.
Metalkeramisko sakausejumu plaksnites oglekla terauda griez-
piem pielode ar misipu. Tas ieverojami paaugstina griezpu notu-
ribu un dod iespeju lietot lielus griesanas atrumus apstrade. Lai
uzasinatu griezpus ar metalkeramiskam plaksnitdm, lieto karbo-
runda ripas.
Uzkauseja mos sakausdjumus lieto sados veidos: lietos
karbidus, stelitus, graudveida sakausdjumus, elektrodu sakausdju-
57
mus. Sie sakausejumi iegust cietsakausejumu ipasibas рёс uzkau-
зёзапаэ.
Lietie ТЗ; К; Ф (reliti)* markas karbidi sastav no volframa
karbidiem, un tos izlaiz siku graudu veida. Uzkausbjot ar siem
graudiem aizpilda mazoglek|a tёrauda plansienu caurulites. Lietos
karbidus plasi lieto naftas ieguves riipnieclba urbsanas instru-
mentu игкаиэёзапак Karbidu T3 cietiba ir 83HRA.
Stelitiem (markas BK-2, BK-3, ВЗК-ЦЭ) ir apa]u lietu stienu
veids, un tie satur kobaltu, nikeli, hromu, volframu, siliciju,
oglekli. Izlaiz daudz ^takus stelitiem lidzigus закаи5ё]итиз, pie-
meram, sormaitu Nr. 1, sormaitu Nr. 2, kuros nav kobalta un vol-
frama, bet ir hroms un mangans. Ar stelitiem игкаиэё dilstosas
detajas, kam jasaglaba preciza virsma, piemeram, dz^ju varstu
ligzdas.
Graudveida игкаизё]ат!ет 5акаизё]’ит1ет
(stalinits, vokars, vishoms) graudu 1гтёгэ ir 1—3 mm, un tie ir
metalu vai закаизё]ити maisijums. To sastava ietilpst hroms,
ogleklis, silicijs, mangans, volframs (tikai vokara) un dzelzs. Ta,
pienwram, stalinitu iegust, sajaucot (%) ferohromu 27; feroman-
ganu 22; cuguna skaidas 47 un naftas koksu 4. игкаиэё]о1 sie
maisijumi dod sadas cietibu vbrtibas: stalinits 56—57 HRC, vokars
60—63 HRC, vishoms 40—45 HRC. Ar stalinitu игкаиэё ekskava-
toru kausu zobus, drupinataju vaigus u. c. Vishomu lieto lauk-
saimniecibas masinu detaju — arklu lemesu, есёэи skivju un zobu
игкаиэёзапак
игкаизёзапаэ maisijumam КБХ ir sads sastavs (%): fero-
hroma 60; dzelzs pulvera 30; hroma karbida 5; hroma borida 5, un
tas dod игкаизё!и kartu ar cietibu 1QHRA.
Elektrodu игкаизёёапаэ закаи5ё]итиз izlaiz elektrodu
veida ar diametru 3—6 mm, garumu 400—500 mm un specialu
segumu.
7. §. Galvenie metalu apstrades veidi
Masinas, metalu konstrukcijas un izstradajumus izgatavo ar
dazadiem metalu apstrades рарёгтетет. Ja turklat metalu закагэё
lidz augstai temperatiirai, tad tie ir metalu karstas apstrades veidi.
Ja metalus пекагзё, tad ta ir metalu auksta apstrade. Pie karstas
apstrades pieder liesana, kalsana, ^Иапсёзапа, veln^sana, vilksana
un metinasana; pie aukstas apstrades pieder metalu griesana uz
virpam, frezmasinam, urbjmasinam, ёvelmasinam un slipmasinam,
apstrade ar ats^dznieku instrumentiem, ka ari auksta ^апсёзапа.
* Reliti — no kr. vai. saisinajuma рэлит — редкий элемент, литой,
kas nozime rets, liets elements.
58
lepazisimies isuma ar siem metalu apstrades veidiem. Galvenie
metalu metinasanas veidi aprakstiti 2. §. 1. noda|a.
Liesana. Ar liesanas рарёпнепи iegtist sagatavojumus no cu-
guna, terauda, bronzas, misipa, lejamiem aluminija un magnija
sakausejumiem. Liesana lietojamiem metaliem jabtit ar liesanai
piemerotam ipaslbam, proti, tiem jabtit skidrpltistamiem, labi jaaiz-
pilda forma, jabtit mazam kristalizacijas intervalam sacietёjot.
Labakas liesanas ipasibas ir pelekajam cugunam, bronzai, silumi-
nam. Sliktakas liesanas ipasibas ir teraudam.
Masinbtive visbiezak lieto peleko lejamo cugunu, no kura izga-
tavo metalapstrades masinu un presu statnes, ieksdedzes dzin6ju
blokus, armattiras un stikpu korpusus, lauksaimniecibas masinu
detajas un citus izstradajumus. Bronzas 16jumus izmanto dazadas
armattiras izgatavosanai. Aluminija un magnija sakausejumu le-
jumus plasi izmanto aparatu Ьйуё.
Lai atlietu deta|u, sakuma izgatavo tas modeli, kas parasti
sastav no vairakam dajam, lai to 6rtak varetu izpemt no formas.
Modejus izgatavo no koksnes un parklaj ar krasu un modeju laku.
Modelus var izgatavot ari no metala, piemeram, no aluminija
sakausejumiem.
Kad izgatavo modeli, tas izmerus pern mazliet lielakus par
detajas izrr^riem, ieverojot metalu sarukumu, kas parasti ir (%)
sads: cugunam — 1; tёraudam — 2; varam — 2,1; misipam Л 62 —
2,06; aluminijam — 1,7—1,8; svinam — 3,5. Modeju sienas izveido
mazliet ieslipas (0,5—3°), lai tos рёс Гогтёзапаэ varetu vieglak
izpemt no formas. Modeju sttirus noapajo. leksejos dobumus aiz-
pilda ar serdepiem, kurus ieprieks, lietojot serdepu koka karbipas,
izforme no serdepu maisljuma, kas sastav no smilts un maliem
(2—5%), un zav6 pie 160—250°C.
Izgatavojot serdepus, ka saistvielas bez maliem lieto ari augu
e||u, svekus, sulfidu sarmu, dekstrinu, skidro stiklu, kolofoniju u.c
Masveida un lielseriju razosanas mtislaiku lietuv6s serdepus un
formas izgatavo mehaniz6ti ar specialam serdepu un formesanas
maslnam.
Pec detajas atliesanas serdepus izpem un taja izveidojas attie-
cigas formas un 1гтёги dobumi. Modeli ievieto cuguna karba, kas
sastav no divam vai vairak sekcijam, ta sauktajam formkastem,
kuras var atdalit horizontala plakne. Telpu starp modeli un form-
kastes sienam aizpilda ar formzemi, kas sastav no kvarca smiltim,
maliem un specialam piedevam. Zeme, kas aizpilda formkasti,
izveido kanalu skidra metala ieliesanai (ielietnes) un caurumus
gazu un tvaika izlaisanai. Pec tarn formkastes dajas noce], modeli
izvelk, ieliek un nostiprina serdepus, formu rtipigi pielabo un ap-
ptidere ar grafitu. Tad formkastes dajas atkal saliek кора un forma
ielej skidro cugunu. 25. zim. paradlts modelis, forma ar serdeni
un cuguna iscaurules atlejums.
59
Cugunu каиэё vagrankas, kas ir vertikala krasns ar cilindrisku
sahtu, kurai iekspuse ir ugunsizturigo kiege|u murejums, bet ar-
puse — metala apvalks. Sahtu piekrauj ar lejamu cugunu lietiios,
cuguna un terauda Itizpiem, lietuves gabalveida koksu un kuspiem
(ka|kakmeni). Sahtas apaksdaja ventilators padod gaisu pa apa-
liem caurumiem, kas izvietoti pa tas aploci, pa ta sauktajam
f и r m a m. Koksam sadegot, sahta izveidojas augsta temperatura
(1450—1550° C), cuguns kust un tek uz leju. Pec tarn kad cuguns
uzkrajies vagrankas apaksdaja vai pavarda blakus tai, cugunu
nolej pa tekni kausa un tad izlej formas. Kad tejumi atdzisusi,
formkastes izarda, izber zemi no tarn, deta|as attira no serdeija
un formzemes atliekam un nodod mehaniskai apstradei.
Vagrankas razigums parasti ir no 3 t/h lidz 30 t/h. Koksa
ра!ёг1р§ videji ir 100 kg uz 1000 kg iekrauta metala.
Terauda lejumiem teraudu каизё martenkrasnis, konvertoros
vai elektriskajas krasnis (loka un indukcijas augstfrekvences
krasnis).
b c
25. zim. Tscaurulcs atlejums:
л — modelis, b - forma, c — atlieta iscaurule: 1 - apakseja formkaste, 2 — ielietpu
kanali, 3 — augseja formkaste, 4 — serdenis, 5 — serdenii zimes. 6 -- ielietnes
bjodina ar stavkanalu, sarpu uztvereju un barolajiem. 7 — pielejumi (forma paradita
mazaka meroga neka modelis un atlejums)
60
Ja atlej nelielas krasaino metalu un sakausejumu detajas, tos
каиэё grafita, terauda vai cuguna tigejos, kurus karse ezes vai
krasnis un kuru tilpums ir lidz 300 kg. Aluminija un magnija
sakausejumiem izmanto stacionaras un pagriezamas elektriskas
tigeju krasnis, kuru tilpums ir lidz 2000 kg un kuram ir nihroma
sildelementi. Lieto ari svarstosas elektriskas indukcijas krasnis ar
dzelzs serdeni un loka elektrokrasnis. Lielgabarita detajam izmanto
liesmu krasnis, kuras tomer 1е5рё}ата oksidacija un izkauseta me-
tala piesatinasana ar karsesanas liesmas gazem.
Lai lejumi butu labas kvalitates, precizi jaievbro dotie deta|as
fornwsanas, liesanas un atdzesёsanas rezimi, kas noteikti atbilstosi
tas izmeriem, formai un lietosanas merkim. Nepietiekami augsta
skidra metala temperatOra, formkastu un serdepu parbidisanas,
nepareiza formesana un nepareiza liesanas seciba, novirzes kom-
ponentu attiecibas un formzemes paaugstinats mitrums, parak atra
un neviennwriga atdzesesana ir galvenie lejuma defektu iemesli.
Lejumu defekti var but plaisas, dobumi, nepilnigi pielejumi, saku-
susas vietas, sarpu un formzemes ieslOgumi, dazadi sienu biezumi
un saskiebumi utt.
Lejot ieverojamu daudzumu lieka metala ра!ёгё nodegumam,
izsjakstisanai, ielietr^m un citiem zudumiem. Sakara ar Beta me-
tala mazako izturibu salidzinajuma ar velnwto, vietejo defektu
(dobumi, poras u. c.) iespёju, ka ari iex^rojot liesanas un atdzese-
sanas apstakjus, detajas sieninas javeido biezakas, neka to prasa
izturibas aprekins.
Lai samazinatu darba pateripu, muslaiku lietuves plasi pielieto
formesanu ar masinam, izmanto nepartrauktas darbibas liesanas
konveijerus, lieto pastavigas metala formas (kokiles) un metala
modelus. Lai paaugstinatu Ibjumu kvalitati un precizitati, lieto
spiedliesanu daudzvietu formas, izmantojot specialas automatiskas
masinas. So papemienu plasi lieto aparatu buve, izgatavojot de-
talas no vieglajiem sakausёjumiem. legutas deta|as neprasa gan-
driz nekadu mehanisko apstradi. Precizos ^jumus atlej 1гкаиэё-
jamu modeju formas. Cugunlietuves plasi lieto centrbedzes liesanu
un liesanu apvalka formas. Tas viss ieverojami paaugstina lejumu
kvalitati, pazemina to pasizmaksu un dod ieverojamu metala
ietaupijumu.
Kalsana un stancesana. Sajos procesos metala forma plastiska
stavokli mainas, iedarbojoties triecieniem vai spiedienam. Ar kal-
sanu un stancesanu apstrada plastiskos metalus — teraudu, varu,
misipu, aluminija sakausejumus. Ar kalsanu parasti apstrada me-
talu, sakarsejot to lidz plastiska stavokja temperaturai, kas oglekja
teraudam ir 800—1250° C, misipam 700—900° C, aluminijam
340—400°C, duraluminijam 400—450°C. Kalsanai lieto dazadas
jaudas (no 0,5 lidz 10 t, videji 1—3 t) tvaika-gaisa veserus, pnei-
matiskos un mehaniskos veserus, kalsanas masinas vai preses.
61
Deta|as karse naftas, gazu un elektriskajas krasnis. Detajas kaj
briva kalsana un veic^s. Kajot izgatavo sagatavojumus, kurus
turpmak pakjauj mehaniskai apstradei.
Atkariba no sagatavojumu biezuma un formas tos ^апсё kar-
sbjot, vai ari neka^jot (auksta stancesana). Lai raditu pietiekamu
spiedienu st a ricejot, lieto tvaika-gaisa veserus, stancesanas veserus.
horizontalas kalsanas masinas, ekscentru, frikcijas un hidrauliskas
preses. Ekscentru presu spiediens ir no 50 t lidz 3000 t, frikciju
presbm tas ir 200—1200 t. Hidrauliskas preses izgatavo maksima-
lam 10 000 t lielam spiedienarn, bet atseviskos gadijumos pat ievё-
rojami lielakam.
§1апсё§апа no kalsanas atskiras ar to, ka ^апсёэапа sienipu
biezums рёс formas izmaipas parasti paliek артёгат tads pats,
ka izejmateriala. Kalsana sagatavojuma (lietija vai stiepa) sakot-
пё]а!з biezums parasti nesaglabajas.
Sikas detajas (uzgriezpus, bultas, armaturu u. с.) «Иапсё no
stiepiem un lokspu velmejumiem specialas automatiskas kalsanas
ргезёэ. Lieliem i'zstradajumiem (rezervuaru, katlu dibeniem) stan-
сё!оз elementus parasti izgatavo no 1окзпёт uz frikcijas vai
hidrauliskam ргеэёт. Nepieciesamibas gadijuma sos elementus рёс
tarn sametina. Ta izgatavo rezervuaru un tvaika katlu dibenus,
tvaika un hidraulisko turbinu detajas, automobiju un vagonu virs-
buves utt. Sagatavojumu ievieto ;Иапсё, kuras dobuma apveids
atbilst stancbjamas detalas apveidam. Рёс tarn uz sagatavojumu
iedarbojas ar spiedienu, ka rezultata sa.gatavojums iegtist vaja-
dzigo formu. 1г^апсё1о detaju talak pakjauj apstradei (mehaniskai
apstradei, metinasanai u. c.). Kalsanai un ^апсёзапа! salidzina-
juma ar liesanu vajadzigs mazaks ipatnbjais metala ра1ёпр5. Bez
tarn kajot un з1апсё(о! metals spiediena ieteknte sablix^jas; tas
veicina metala strukturas uzlabosanos un paaugstina mehaniskas
ipasibas (izturibu, stigribu).
Kalsana un stancesana ir svarigi metalu tehnologiskas apstra-
des procesi, tos plasi pielieto visas masinbuves nozares.
Kalsana ir universalaks process un dod 1'езрё}и ar brivas kal-
sanas metodi apstradat desmitiem tonnu smagas detajas. 51апсё-
sanu izmanto vienada tipa detaju masveida un Пе1эёгЦи razosana.
Tai ir vajadzigas stances, dazreiz joti komplicbtas un dargas.
Stances var izmaksat vidёji 3% —10% no stancёjumu un kalumu
cehu izmaksam.
Kalsanai un ^апсёэапа! radniecigi ir velm^sanas, ргеэёзапаз,
vilksanas un caurvilksanas procesi, kurus ari plasi izmanto rup-
nieciba. Galvenais no tiem ir velnwsanas process, ar kura palidzibu
no dazadu marku tёrauda lietpiem izgatavo visus profila un skirpu
velmejumus (sliedes, U veida sijas, dubulta T veida sijas, lepk-
tёraudu, apajus, kvadratveida un fasona stiepus, lentas, caurules,
specialus profilus и. с.). Ргеэё}о1 izgatavo caurules, stiepus un
62
specialus profilus, it ipasi no aluminija un vara sakausejumiem.
Vilksanu un caurvilksanu plasi izmanto stiepju izgatavosana.
Metalu apstradi ar griesanu lieto, lai pieskirtu detajam vaja-
dzigo formu un izmerus ar nepieciesamo precizitati, ka ari lai
iegutu noteikta gluduma virsmas. Saja procesa no metala virsmas
ar griezejinstrumentu (griezni, frezi, urbi, slipripu u. c.) pakape-
niski noijem skaidu, lidz iegust noteiktu iznwru un virsmas glu-
dumu apstradajamai detajai. Galveno papemienu sigmas metalu
apstradei ar griesanu paraditas 26. zimejuma.
26. zim. Galveno metalgriesanas panemienu shema:
a — virposana. b un _c — evelesana. d — vertikala evelesana, e — urbSana. f -• freze-
sana, g — zobit frezesana; slipesana: h — plakansllpesana, i — apa|slipesana: atrumi:
v — griesanas. и darba ” darba, v gr atpakalgaj. — gr‘e2na atpakajgajiena. v g.v.k.—
galda virzes kustibas. v slip?, apl. — slipripas aploces, v jzstr> apl. izstradajuma
aploces; padeves: s — grie2pa, — skerspadeve, $fr vert. Irezes vertikala,
5sag apl “ sagatavojuma aploces; t — griesanas dzijums (slipripas vertikala padeve);
virsmas: 1 — griesanas, 2 — apstradata
Ar griesanu metalus apstrada uz specialam masinam — vir-
pam, evelmasinam, vertikalam evelmasinam, frezmasinam, slip-
masinam. Katram darbgaldam ir viena galvena kustiba (virpai —
darbvarpstas rotacija кора ar taja nostiprinato deta(u), bet parejas
ir padeves kustibas. Darbgalda galvenajai kustibai patere dzineja
jaudas lielako da|u.
Galvenais so apstrades veidu raksturojums ir griesanas
atrums, proti, instrumenta griezejskautnes parvietosanas lielums
attieciba pret apstradajama metala virsmu laika vientba. Griesanas
atrumu meri m/min un apzime ar v. Slipesana to izsaka m/s.
Instrumenta parvietosanas lielumu milimetros viena detajas
63
grieziena vai viena griezpa gajiena, kas nepieciesams skaidas kar-
tas nopemsanai, sauc par padevi un to apzime ar burtu s.
Apstradajot ar griesanu, dajipu berzes un nobides rezultata izda-
las ieverojams siltuma daudzums, kas sakarse apstradajamo de-
tain, griezni un skaidu. Lai siltumu novaditu no deta|as virsmas
un instrumenta griezejskautnes, lieto dazadus dzesesanas skidru-
mus (sodas, za|o ziepju un minerale||as maisijuma udens skiduma
emulsijas, sulfofrezolu u. c.).
Griesanas atrumu nosaka atkariba no metala veida-un prasita
virsmas gluduma. Pastav apstrades veidi ar lieliem griesanas at-
rumiem un mazam padevem, ar mazakiem griesanas atrumiem un
lielakam padevem. Griesanas atrumu un padevi izvelas pec atbil-
stosam tabulam ta, lai iegutu vislielako darba razigumu deta|u
apstrade un reize ar to panaktu pietiekamu griezpa noturibu.
Apstrade ar griesanu ir visizplatitakais metalu apstrades veids,
un to lieto visiem metaliem. Darbgaldus apstradei ar griesanu
izlaiz lielos daudzumos, visdazadako tipu un izmbru — no visma-
zakajiem, kas paredzeti detaju apstradei, piemeram, pulkstepu un
aparatu buves rupnieciba, lidz Joti lieliem, kas var apstradat dazas
tonnas smagas detajas. Atbilstosi apstrades veidam izlaiz sadu
grupu darbgaldus: virpas, evelmasinas, vertikalas evelmasinas,
urbjmasinas, izvirposanas masinas, frezmasinas, slipmasinas.
Katra grupa ir liels skaits dazadu apaksgrupu, tipu un modeju,
piemeram, vitpgriesanas virpas, revolvervirpas, karusejvirpas,
pieru virpas, virpu pusautomati un automati un special! darbgaldi.
Vienada tipa detaju masveida razosana plasi lieto automatiskos
darbgaldus un automatiskas linijas, kas realize visas detajas ap-
strades stadijas automatiski pec dotas tehnolo^ijas. Sikakas zipas
par darbgaldiem un darbu ar tiem, ka ari par lietojamiem instru-
mentiem dotas visparigos un specialos metalu tehnologijas kursos.
Viens no izplatitiem metalu apstrades veidiem ir a t s 1 ё d z-
nieku darba veids, kura ietilpst sadi darba veidi: aizzime-
sana, nocirsana, taisnosana, locisana, griesana, nozagesana, urb-
sana, iegremdesana, izrivesana, vitnu uzgriesana, kniedesana, sa-
beresana, lepesana, alvosana, lodesana. Atsledznieku darbus plasi
pielieto dazadu masinu un mehanismu izgatavosana, saliksana,
remonta, montaza, instrumentu un icricu izgatavosana, Tpasi pre-
cizu darbu veiksana un citos procesos.
8. §. Metalu korozija un panemieni cipai ar to
Korozija ir metalu un sakausejumu sagrusanas process tadu
vielu iedarbiba, kas atrodas apkarteja vide. Izskir kimisko un
elektrokimisko koroziju. Ja sagrusanu izraisa da|ipu mehaniska
iedarbiba, kuras kustas gazes vai skidruma plilsma , tad tadu
paradibu sauc par e г о z i j u.
64
Kimiska korozija notiek skabekja, sauso gazu vai skid-
rumu iedarbiba, kuri nevada elektrisko stravu (spirts, benzins,
e|]a u. c.). Kimiskaja korozija gazes vai skidruma viela stajas
kimiska savienojuma ar metalu vai sakausbjumu, izveidojot oksi-
dus, sulfidus (savienojumus ar seru) u. c. Korozijas rezultata uz
metala izveidojas oksidu vai apsiibejuma kartipa, piemeram, rusa
uz cuguna un terauda, zajais apsiibejums uz vara u. c. Korozijas
rezultata metals pakapeniski sagrust. Parastos apstak|os koro-
zijas process notiek leni, bet, temperaturai paaugstinoties, tas var
ieverojami paatrinaties.
Tiri kimiska korozija sastopama visai reti. Daudz biezak teh-
nika sastopama elektrokirniska korozija, kas rodas tada
gadijuma, ja vide ap metalu ir kads elektrolits (tidens, tvaiks,
sa]u, skabju un sarmu slpdumi) un pastav potencialu starpiba
starp divam viddm. Saja gadijuma, metalam vai sakausejumam
reagejot ar elektrolitu, izveidojas daudz vissikako galvanisko ele-
mentu, kuros metala dajipas iegtist pozitivu ladipu, proti, k|ust
par joniem un pariet skiduma. Metals tad pakapeniski sagrust.
Sagrusanai korozijas ietekme var but visparigs, vienmerigs
vai vietejs lokalizets raksturs. Ja vienmeriga korozija sagrauj
metalu visa ta virsma plana karta, kas saskaras ar agresivu
vidi, tad vieteja korozija notiek atsevisl^os punktos un var sa-
sniegt ieverojamu dzi|umu. Tapec vieteja korozija ir bistamaka
neka vispareja, un biezi tas rezultata detajas saltist, jo noteikt,
cik dziji ta skarusi metalu, ir griitak.
Visai bistama ir starpkristalitu korozija, kas rodas
metala dzijuma, pa kristalu un graudu robezam. Jo nevienmeri-
gaka ir metala vai sakausejuma struktiira, jo vairak taja poru,
gazu un sarpu ieslegumu, plaisu un citu defektu, jo atrak var
notikt metala korozija. Tapec metinatas suves parasti biezak pa-
k|autas korozijai neka pamatmetals.
Metala zudumi un lidzek|u zaudejumi celtpu un masinu pos-
tosas korodesanas ddj sasniedz milzigus apjomus tautas saimnie-
ciba, tapec metalu aizsardziba pret koroziju ir svarigaka tehniska
un saimnieciska problema. Lai aizsargatu detajas pret koroziju,
lieto sadus papemienus.
Metalu lefeesanu ar piedevam, kas samazina sakausejuma tiek-
smi korodet, plasi lieto riipnieciba. Terauda tadas piedevas ir
hroms, nikelis, aluminijs, silicijs. Hroma teraudi, piemeram, kas
satur hroma vairak par 3%, tin hroma-nil<e|a teraudi, kas satur
hroma vairak par 3%, un hroma-nikeja teraudi, kas satur hroma
apmeram 18% un nikeja apmeram 8%, ir noturigi pret koroziju.
Teraudu korozijnoturiba atkariga no to l^miska sastava, struktti-
ras un agresivas vides rakstura. Paaugstinoties oglek|a saturam
terauda, pazeminas legeto teraudu korozijnoturiba, jo ogleklis
5 - D. Glizmapenko
65
veicina tadu oglekja savienojumu ar hromu (hroma karbidu)
izveidosanos terauda struktura, kuriem ir zema korozij-noturiba.
Lai teraudam butu augsta korozijnoturiba, ta struktura ne-
drikst but hroma karbidi un parsvara jabtit austenlta struktiirai
ar nelielu (no 2% lidz 5%) ferita saturu. Austenlta struktiiras
izveidosanu veicina ogleklis, mangans un nil<elis, bet ferita struk-
tiiras izveidosanu veicina hroms, silieijs, titans un molibdens.
Izv^loties visizdevigako noradito elementu attiecibu, var iegut
tadas markas tdraudus, kas labi pretojas korozijai dazadas agre-
sivas vides.
Agresivas vides raksturs stipri ietekme terauda korozijnotu-
ribu. Neriisejosie teraudi labi pretojas atmosferas korozijai,
skabju noturigie — dazadu skabju iedarbibai. Tomer viens un tas
pats terauds nav noturigs pret koroziju visas skabes. Ta, pieme-
ram, hroma un hroma-nikeja teraudi labi pretojas slapekjskabes
iedarbibai, bet slikti — serskabes un salsskabes iedarbibai. Ja
terauda ievada le^ejosas piedevas, tad uz metala virsmas izvei-
dojas aizsargkarlipa pret agresivas vides iedarblbu; si kartipa
padara teraudu noturigu pret koroziju.
Oksidu aizsargkarlinas uz terauda un cuguna virsmas iegust
oksidesana un melninasana ar kodiga natrija un sal-
petra iidens sl$idumu, ka rezultata uz metala virsmas izveidojas
melnas krasas dzelzs oksidi. Fos fatejot fosforskabas dzelzs
sals un mangana sl^iduma, izveidojas fosforskabas dzelzs sa|u,
dzelzs un mangana fosfatu melna aizsargkarlipa. Ar minerale||u
piesatinata kartipa labi aizsarga metala virsmu pret koroziju.
Magnija, vara un cinka sakausejumus pret koroziju aizsarga,
apstradajot kalija dihromata, slapekjskabes un amonija hlorida
iidens slpduma; tadejadi uz sakausejumu virsmas izveidojas
pelekas krasas oksida kartipa.
Aluminija sakausejumus anodize vanna ar 20% serskabes
sl<idumu elektriskas lidzstravas iedarbiba. Deta|a vanna ir
anods ( + ).. Pec anodizaeijas deta|u iegremde kalija dihromata
skiduma.
Metalu parklajumus izveido, lai raditu uz detaju virsmas planu
aizsargkartipu, kas noturiga pret attiecigas agresivas vides
iedarbibu. Metala parklajumu iegust dazadi: iegremdejot izkau-
seta metala (alvosana, svinosana, cinkosana, kadmijesana, alite-
sana*); ar galvanisko papemienu (hromesana, nikelesana, alvo-
sana, cinkosana, kadmijesana); ar difuzijas papemienu (hrome-
sana, alitesana, cinkosana), sakarsejot detajas attieciga metala
pulveri; uzsmidzinot ar saspiestu gaisu izkausetu metalu (cinku,
aluminiju, kadmiju, misipu), ко iegust, izkausejot si metala
stiepli skabekja gazes liesma vai elektriskaja loka; ar plakesanu,
* Parklasana ar aluminiju.
66
t. i., oglekja terauda parklasanu ar planu cita metala (aluminija,
nerusejosa terauda, tombaka) kartipu, savelmejot kopigi karsta
stavokli; uzklajot krasu, laku, plastisko masu, e||u un citu ziez-
vielu aizsargparklajumu.
Inhibitoru Uetosana. Inhibitori ir specialas kimiskas vielas,
kas aiztur un krasi samazina korozijas atrumu. Inhibitori rada
uz metala virsmas joti planu pleviti, kas trance ta mijiedarbibu
ar agresivo vidi. Tos plasi lieto, kodinot metalus serskabe un
salsskabe, kuras pievieno neliela daudzuma.
9. §. Plastmasas
Par plastmasam (plastiskam masam jeb polimeru materialiem)
sauc sintetiskus kimiskus materialus, kas satur organiskas vielas
(polimerus jeb organiskos svekus) un dazadas piedevas — pild-
vielas, plastifikatorus, krasvielas.
Plastmasam ir vesela virkne vertigu ipasibu, kuru dej tas
arvien plasak iespejams lietot muslaiku tehnika. Daudzos gadi-
jumos plastmasas aizstaj metalus, it ipasi dargos un deficitos
krasainos metalus varu, alvu, svinu u. c.
Plastmasam var but joti mazs ipatnbjais svars, augsta meha-
niska izturiba, labas izolacijas ipasibas, zems berzes koeficients,
caurspidigums, noturiba pret skabju un sarmu iedarbibu; tas
viegli apstradat ar griezejinstrumentiem, dazas var labi metinat
un limet. Plastmasu dazadas ipaSibas nosaka to molekulu uzbuve.
Plastmasas detaju virsmas atlejot un stancejot var iegtit tik glu-
das un izmerus tik precizus, ka turpmaka apstrade ir lieka.
Plastmasas izstradajumi parasti ir letaki par metala un citu
materialu izstradajumiem un reize ar to ari izturigaki. No plast-
masam izgatavo aparatus, armatiiru, caurules, masinu un darb-
galdu detajas, biivdeta|as, automobiju virsbiives, sadzives prieks-
metus, drebes, audumus utt. Plastmasu razosanas attistibai miisu
zeme pievers lielu uzmanibu, un plastmasu razosanas apjomam
tuvakajos gados japalielinas vairakkart.
Polimeru material! (svel$i) un uz to bazes izgatavotas plast-
masas var but divu veidu — termoreaktivas un termoplastiskas
plastmasas. Pie termoreaktiviem pieder polimeri, kas karsejot
kjtist miksti, vairakkart kimiski parversas un pec tarn kjust nekils-
tosi un neskistosi. Termoreaktivo plastmasu izstradajumus nevar
otrreiz parstradat.
Par termoplastiskiem materialiem (termoplastiem) sauc mate-
rialus, kas karsejot kjust miksti un plastiski, bet pec atdzisanas
atkal atgiist savas pirmatnejas ipasibas. Pie termoplastiskiem
materialiem pieder polietilens, polistirols, polivinilbutirals, poli-
amidi u. c. Sos materialus var uzklat ar uzsmidzinasanas metodi.
5*
67
68
Dazu termoplastu fizikali mehaniskas ipasibas
4. tabula
TpaStbu raditajs VirJplasts Polihlorvinila plastikats Polietilens Polimetil- akrilats Polistirols Poliamidi
augst- spledlena zem- spiediena
Blivums (g/cm3) 1,38 1,3—1,5 0,92-0,93 0,94—0,96 1,2 1,07 1,13
Izturibas robeza (kG/cm2): stiepe 500 100 120—160 220—270 420—700 350—600 450—500
liece 1000—1200 — 120—170 220—380 700—1330 370-800 700-000
Relativais pagarinajums (%) . . 10-15 100—150 150—600 220—900 12-15 1—5 100
Trieciena stigriba (kG-m/cm2) 120 4—12 — Neltist 85 10—15
Brineja cietiba 15—16 85* 42—52** 70—120 s* 13—15 20 600- 1000
Ipatnejais siltums (kcal/kg • grad) 0,31—0,32 0,36—0,48 0,5-0,68 0,55 0,35 0,31-0,40 -
Paplasinasanas koeficients (X106) 65—80 80 210—220 100 40 48—60 --
Siltumvaditspeja (kcal/m • h • grad) 0,14 0,012—0,03 0,252 0,36 0,08 — -
Ipatneja tilpumpretestiba (Q-cm) 1,8 1014 (0,5—1)10’= 1017 10'7 8- I0'= 1017 (3-4)-1014
Lietosanas temperaturu robeZa (°C) -25-r +60 —15 -;-+55 -50-:-+ 60 -50-:- +60 Lidz 50 Lidz. +80 —
Temperatiira (°C): kusanas vai miksttapsanas 160 108—110 120—127 160 220—240
izplusanas — — 190—200 190—210 — 220 230—250
metinaSanas 160 160—120 140—180 140-180 200—220 120—160 220—240
sairsanas 160 — 290 290 Ap 300 250—300 250 -270
* Рёс Sora.
** Fee Dionsa
Bez jau minetajiem var metinat ari sadus termoplastus: vini-
plastu, polihlorvinila plastiskatu, polimetilakrilatu u. c. Dazu
termoplastu ipasibas dotas 4. tabula.
Plastmasas var metinat ar uzkarsetam gazem (gaisu, slapekli,
og|skabo gazi u. c.), ar sildelementu, ar augstfrekvences stravu,
ar berzi (frikcijas metinasana), ar ultraskapu.
Plasi izplatas ar stikla skiedram stiegrotas plastmasas, ta
sauktie stiklaplasti, kas ir |oti izturigi, elastigi un korozijnoturigi.
Ill noda|a
METINASANAS MATERIALI
1. §. Skabeklis
Pie atmosfdras spiediena un parastas temperatiiras skabeklis
ir gaze bez krasas un smarzas. Tas ir mazliet smagaks par gaisu.
Pie atmosferas spiediena un 20° C 1 m3 skabekja svars ir 1,33 kg.
Tira skabekli deggazes un degslpdrumu tvaiki sadeg visai ener-
£iski, ar lielu atrumu, bet degsanas zona attistas augsta tempe-
ratiira.
Lai iegiitu metinasanas liesmu ar augstu temperaturu, kas
nepieciesama, lai atri izkausetu metalu metinasanas vieta, deg-
gazes vai degskidrumu tvaikus sadedzina maisijuma ar tiru ska-
bekli. Ja gaze degs gaisa, kura skabekja pec tilpuma ir tikai Vs
(parejas 4/s ir slapeklis), tad metinasanas liesmas temperatura
bus ieverojami zemaka, neka gazei degot tira skabekli.
Ja saspiests gazveida skabeklis saskaras ar e||am vai taukvie-
lam, var notikt pasaizdegsanas, kas var but par ugunsgreka vai
spradziena celoni. Tapec, rikojoties ar skabekja baloniem un apa-
ratiiru, rtipigi jaskatas, lai tos neaptraipitu ar e||am vai taukvie-
lam. Ipasi bistamas ir ar skidru skabekli piesucinatas porainas
vielas (ogles, kvepi, tuba, vate u. c.), kas tada gadijuma kjfist par
stipram spragstvielam. Skabekja maisijums ar deggazem vai deg-
skidrumu tvaikiem noteiktas skabekja un degoso vielu attiecibas
eksplode.
Tehnisko skabekli iegust no atmosferas gaisa, kuru apstrada
gaisa sadales iekartas, kur to attira no putekjiem, og|skabes un
izzave. Те kompresori saspiez gaisu lidz vajadzigajam spiedie-
nam (no 6 kG/ст2 lidz 180 kG/ст2), ко nosaka iekartas darba
cikls, un atdzese siltuma spmaipas aparata, lidz tas saskidrinas.
Skidro gaisu pec tarn sadala (rektifice) skabekli un slapekli.
Gaisa sadalisanas process notiek tapec, ka sl^idra skabekja vari-
sanas temperatura apmeram par 13°C augstaka neka skidra sla-
pek|a varisanas temperatura. Slapeklis ka vieglak verdosa gaze
iztvaiko pirmais un no gaisa sadalisanas iekartas nokjust atpaka|
atmosfera. Tirais skidrais skabeklis uzkrajas gaisa sadalisanas
aparata, iztvaiko un sakrajas gazes tvertne, no kurienes to ar
specialu kompresoru zem 150—165 kG/ст2 spiediena iesiikne ba-
lonos. Uz metinasanas vietu skabekli var padot ari pa cauru]vadu
zem 5—30 kG/cm2 spiediena.
Pie — 183°C temperatiiras un atmosferas spiediena skabeklis
parvbrsas gaisi zila, kustiga, viegli gaistosa skidruma. Pie tarn
skabekja tilpums samazinas apmeram 860 reizes. Karsejot skidrais
skabeklis iztvaiko un atkal parversas gaze: 1 dm3 skidra skabekja
iztvaikojot dod 860 dm3 jeb 0,86 m3 gazveida skabekja (pie atmo-
sferas spiediena un 20°C); 1 kg skidra skabekja iztvaikojot dod
0,75 m3 gazveida skabekja (pie atmosferas spiediena un 20° C).
Riipnieciba plasi lieto ari iekartas skidra skabekja iegusanai.
Skidru skabekli uzglaba un transports specialas tilpnes ar labu
siltumizolaciju. Izmantojot skidro skabekli metalu metinasanai un
griesanai, to ieprieks parvers gaze. Sim noliikam rupnicas, kur
notiek metinasana un griesana, skidram skabeklim uzstada gazi-
fikatorus un siikpus ar iztvaikotajiem.
Metinasanai un griesanai izlaiz triju s^iru tehnisko skabekli:
augstaka skira — tiriba ne zemak par 99,5%; I skira — tiriba ne
zemak par 99,2% un II sl^ira — tiriba ne zemak par 98,5% pec
tilpuma. Atlikums 0,5—1,5% ir slapeklis un argons.
Tehnisko skabekli plasi lieto terauda, cuguna, krasaino metalu,
deggazu, kimisko produktu u. c. iegiisanas procesa paatrinasana
(intensifikacija). Sajos procesos gaisa vieta pern skabekli vai ar
skabekli bagatina agregatos padodamo gaisu. Ta panak degsanas
un oksidesanas procesa paatrinajumu, kas palielina pamatproduk-
cijas iznakumu.
2. §. Kalcija karbids
Kalcija karbids ir kalcija kimisks savienojums ar oglekli (l$i-
miska formula СаС2), un to lieto deggazes — acetilena iegii-
sanai. Pec areja izskata kalcija karbids ir tumsi pelekas krasas cieta
viela. Kalcija karbidu iegust, sakausejot koksu ar neveldzetiem
kajkiem loka krasnis pie 1000—2300°C, kad notiek sada reakcija.
CaO + 3C = CaC2+CO.
Izkauseto kalcija karbidu no krasns izlej kokilbs, kur tas at-
dziest, pec tarn to drupina un skiro 2 mm lidz 80 mm lielos gaba-
los. Gatavo kalcija karbidu iesaipo hermetiski nosledzamos jumta
skarda cilindros, kuru tilpums ir no 100 kg lidz 130 kg. Precu
kalcija karbida da|ipu, mazaku par 2 mm (putekju), nedrikst but
vairak par 3%.
Mijiedarbiba ar udeni kalcija karbids, atri sadaloties, izdala
gazveida acetilenu un izveido atlikuma atkritumu — veldzetos
kajkus.
71
Reakcija kalcija karbida sadalisanai ar udeni norisinas pec
sadas shemas:
CaC2 2H2O C2H2 Ca(OH)2
kalcija udens gazveida veldzeti
karbids 0,562 kg acetilens ka|lji
1 kg 0,406 kg 1,156 kg
Skaitji rada teoretisko iidens daudzumu, kas nepieciesams 1 kg
kalcija karbida sadalisanai un teoretisko acetilena un veldzeto
kajku daudzumu, kurus iegilst no 1 kg kimiski tira kalcija karbida.
Ka redzams no reakcijas, 1 kg tira kalcija karbida dod 0,406 kg
acetilena. Ta ka 1 m3 acetilena pre absoliita spiediena 1 kG/cm2
un 20°C sver 1,09 kg, tad no 1 kg kimiski tira kalcija karbida teo-
retiski var iegut 0,406: 1,09 = 0,372 m3 jeb 372 dm3 acetilena.
Tehniska kalcija karbida parasti ir ne vairak par 70—80%
Idmiski tira kalcija karbida, bet parejais ir dazadi piemaisijumi,
galvenokart veldzetie ka|ki. Tapec no 1 kg tehniska kalcija karbida
var iegut no 230 lidz 280 dm3 acetilena. Valsts Vissavienibas
standarts (ГОСТ 1460-56) noteicis sadus kalcija karbida gabalu
izmerus milimetros (granulacija): 2x8; 8X15; 15x25; 25x80.
Jo lielaki gabali, jo vairak iegust acetilena.
Ja ievero acetilena zudumus iidens skiduma un acetilena
generatora caurpiisana, tad 1 m3 (1000 dm3) acetilena iegiisanai
praktiski japatere 4,3—4,5 kg kalcija karbida.
Kalcija karbids kari uzsiic udeni. Ja gaisa ir iidens tvaiki,
kalcija karbids sak sadalities un izdalit acetilenu.
Udens joti atri sadala kalcija karbidu, un reakcija izdalas
liels siltuma daudzums, kas sasniedz 400—450 lielas kalorijas uz
1. kg kalcija karbida. Jo mazaki kalcija karbida gabali, jb atrak
tas sadalas. Kalcija karbida gabali, kuru izmeri ir 50X80 mm,
sadalas pilnigi 13 minutes, bet 8X15 mm lieli gabali sadalas
6,5 minutes. Ja,karbida putekjus saslapina ar udeni, tie sadalas
gandriz acumirkli. Tapec karbida putekjus nedrikst lietot parastos
acetilena ^eneratoros, kas paredzeti darbam ar gabalkarbidu, jo
tas var izraisit uzliesmojumu vai pat acetilena eksploziju £enera-
tora. Kalcija karbida putek|u sadalisanai lieto specialas konstruk-
cijas generatorus.
Jo augstaka iidens temperatura, jo atrak norisinas kalcija kar-
bida sadalisanas process. Ja udeni izskidina varamo sali vai kal-
cija hloridu, ко dazreiz izmanto, lai noverstu iidens sasalsanu
£eneratora, ja ziema jastrada lauka, tad samazinas kalcija kar-
bida sadalisanas atrums un lidz ar to pazeminas generatora razi-
gums. Ja iidens stipri piesarpots ar veldzetiem ka|kiem, kas izvei-
dojas, kalcija karbidam sadaloties, tad ari paleninas reakcija.
Lai labak atdzesetu acetilenu, sadalot kalcija karbidu, tad
udeni pievada ieverojami vairak salidzinajuma ar ta teordtisko
72
daudzumu, kas paredzets minetajai reakcijai. Teoretiska udens
daudzuma 0,56 kg (0,56 dm3) vieta praktiski nem no 5 dm3 lidz
20 dm3 udens uz 1 kg sadalama kalcija karbida. Tapec kalcija
karbida sadalisanas process kjust mazak bistams. Tada gadijuma
no acetilena generatora izplustosa acetilena temperatiira parsniegs
apkartbjas vides temperatiiru tikai par 10—15°.
Pasreiz lieto ta saukto «sauso» kalcija karbida sadalisanas
papemienu. Stradajot nee si panemiena, uz 1 kg smalki sadrupi-
nata kalcija karbida geneiatora padod no 1 dm3 lidz 1,2 dm3 udens.
Daju sa udens izlieto sadalisanas reakeija, bet atlikums iztvaiko,
kadam noliikam izlieto galveno siltuma daudzumu, kas izdalas.
kalcija karbidam sadaloties. Saja procesa veldzetie kajki rodas
nevis skidru kajka dujku veida, bet sausas dQmveida masas forma,
kuras aizvaksana un transportesana iznak daudz letak.
3. §. Acetilens un citas deggazes
Acetilens (kimiska formula C2H2) ir oglekja kimisks savieno-
jums ar Qdenradi. Ta ir bezkrasas deggaze ar raksturigu asu
smaku. Ja ilgstosi ieelpo acetilenu, rodas galvas reibonis, nela-
buma sajuta, bet dazreiz ari stipra vispareja saindesanas. Aceti-
lens ir vieglaks par gaisu, 1 m3 acetilena pie 20°C un atmosferas
spiediena sver 1,09 kg.
Acetilens ir spradzienbistama gaze, ipasi maisijuma ar gaisu
v«i tiru skabekli. Acetilena maisijums ar gaisu eksplode, ja taja
pec tilpuma ir no 2,2% lidz 81% acetilena. Acetilens maisijuma
ar tiru skabekli ir spradzienbistams, ja taja acetilena saturs pec
tilpuma ir-no 2,8% lidz 93%. Acetilena-gaisa vai acetilena-ska-
bek]a maisijums var eksplodet no dzirksteles, liesmas, stipras vie-
tejas sakarsbsanas u. c.
Tirs acetilens ir spradzienbistams tikai pie 1,5 kG/crn2 parspie-
diena un atras karsesanas lidz 450 500° C.
Eksplodejot acetilenam vai ta maisijumain (ar gaisu vai ska-
bekli), izdalas liels siltuma daudzums, tapec stipri paaugstinas
temperatiira un spiediens. Tadi spradzieni var izraisit ieverojamus
postijumus un nelaimcs gadijumus. Tapec, rikojoties ar kalcija
karbidu un acetilenu, jaievero ipasa piesardziba un stingri jaie-
vero drosibas tehnikas noteikumi.
Plasi izplatits jauns acetilena razosanas panemiens. To razo
no dabiskas gazes (rnetana) ar termooksidaeijas pirolizi no ska-
bek|a. Metanu maisijuma ar skabekli sadedzina reaktoros pie
1500°C. legiitajas gazes ir lidz 8% acetilena, 54% udei,iraza,
26% oglekja oksida, parejais ir pieinaisijumi. No gazbm atdala
99,5% tiribas acetilenu, bet atlikuso gazes da]u izmanto amonjaka
un citu produktu iegusanai. Acetilena iegiisana no dabiskas gazes
ir par 30--40% letaka neka ta iegiisana no kalcija karbida.
73
5. t a b ti 1 a
Deggazes metinasanai un griesanai
Nosa ukums Liesmas temperatiira. sadegot skabekli (°C) 1 m* svars pie 20°C un spiediena 760 mm Hg (kg) Siltumspeja (zemaka) (kcal/ma) Aceti- lena aizsta- Sanas koefi- cients Skabekla dau- dzums, kas ja- plevada degli uz 1 m’ degvielas (m3) legQsanas panemiens (metinasanai un griesanai) Uzglabasanas un parvadasanas panemieni Lietosa na
Gaze: acetilens 3150 1,09 12 600 I 1,0-1,3 No kalcija karblda Izsljldinatu acetona, ba- lonos pie 19 kG/cm2 spie- diena un 20° C Visos metinasanas un griesanas gadijumos
lideitradis 2000--2100 0,084 2400 5,2 0,3—0,4 Odens sadalisana ar elektrisko stravu Gazveida balonos pie 160 kG/cm2 spiediena un 20cC Lidz 2 mm bieza terau- da metinasanai, misiija. svina, aluminija metina- sanai, loddsanai, skabekja griesanai
pirohzes 2300 0,65—0,85 7500- 8000 1,6 1,2—1,5 Naftas sadalisana Pa gazes vadu Tas pats
naftas 2300 0,63—1,45 9800-13 500 1,2 1,5—1,6 grieSanas deglim lidz 2 1» M Gazveida balonos pie 120—150 kG/cm2 spiedie- na vai pa naftas vadu
propans, tehniskais 2100 1,92 21 200 0,6 1,75 Naftas parstrade rupnlca Skidra veida balonos pie 16 kG/cm2 spiediena Terauda (lidz 4—6 mm biezuma), cuguna un kra- saino metalu metinasanai un lodesanai
dabiska 2000 0,84—1,05 4500—5000 2,5 1,2—1,3 Cieta kurinama ga- zifikaci ja Gazveida balonos pie 150 kG/cm2 spiediena vai pa gazes vadu Viegli kiistosu metalu metinasanai, lodeSanai, skabekja griesanai
koksa 2000 0,4—0,55 3500—4200 3,2 0,6 Og|u koksdsana Tas pats Tas pats
degakmens metans Tvaiki: petrolejas 2000 2000 2400—2450 0,74—0,93 0,7—0,9 0,8—0,84* kg/dm3 3000—3400 8000 1060 kcal/kg 4,0 1,6 1,3 0.7 1-1,5 1,7—2,4 m3 uz 1 kg petrolejas Degakmens gazifi- kacija Dabiska gaze Naftas parstrade Skidra veida cisternas vai mucas pie atmosferas spiediena Terauda griesanai ar skabekli, viegli kustosu metalu metinasanai, lode-, sanai, virsmas riidlsanai
benzina 2500 —2600 0,7—O,762 kg/dm3 10 000 kcal/kg 1,4 1,1—1,4 ni3 uz 1 kg benzina Tas pats Tas pats Tas pats
* Petrolejai un benzinam noradits sljiduma svars.
АсеШёпа aizstajejas gazes. Bez acetilena metalu metinasana
un griesana var lietot daudzas citas deggazes un degslpdrumu
tvaikus. Lai metinasana metala sakarsesana un izkausesana butu
efektiva, velams, lai liesmas temperatiira apmeram divkart par-
sniegtu metinama metala kusanas temperattiru. Tapec izmantot
acetilena aizstajejas gazes ir lietderigi tikai tadu metalu metina-
sana, kam ir zemaka kusanas temperatiira neka teraudam (alumi-
nija un ta sakausejuma, misipa, svina), lodesana u. tmL
Skabekja griesana acetilena izmantosana nav obligata, un
lietderigak ir izmantot citas deggazes, kas, sadegot maisljuma
ar skabekli, var dot liesmu, kuras temperatiira nav zemaka par
1800° C.
Siltuma daudzumu kilokalorijas, ко iegust, pilnigi sadegot
1 m3 vai 1 kg gazes, sauc par gazes s i 11 u m s p ё j u. Jo augstaka
gazes siltumspeja, jo vairak ta noderlga metalu metinasanai un
griesanai.
74
fly
Deggazes sadegot prasa dazadu daudzumu skabekja, ко padod
metinasanas degli vai griezejdegli. 5. tabula doti dazadi gazes
metinasanai un griesanai lietojamo deggazu galvenie raksturo-
jumi, ka ari noradita lietosanas nozare.
Ja ir zinams acetilena izlietojums m3/h, kas nepieciesams dota
metala metinasanai un griesanai, tad var noteikt jebkuras deg-
gazes - acetilena aizstajejas izlietojumu, izmanlojot aizstasanas
koeficientu.
Par aizstasanas koeficientu (Kg) sauc acetilena sil-
tumspejas (Q„= 12 600 kcal/m3) attiecibu pret dotas deggazes
siltumspeju (Q^), t. i.,
Q„ 12 600
Kg= Q\ ~ Qi
Pie mer s. Terauda griesanai izlietoia acetilena daudzunis V., 1500 dm’/h.
Noteikt metana izlietojumu tados pasos griesanas apstak|os. Pec 5. tab. atrodani
metana siltumspeju Qg~8000 kcal/m’; aizstasanas koeficients dabiskai gazei ir
12 600
A'K— £000 ’ 1,58 un mekletais paleriiis ir
kg-KeVa-l,58.1500 -2400 dm3/h.
Acetilena aizstajejas gazes lieto daudzas riipniecibas nozares,
ka ari sadzives vajadzibam. Tapec to razosana un iegiisana orga-
nizёta plasos merogos un tas ir |oti letas; ta ir galvena prieks-
rociba salidzinajuma ar acetildnu.
Sakara ar so gazu liesmas zemo temperaturu tas lieto tikai
dazos metalu karsesanas un kausesanas procesos. Daudzos gadi-
jumos tas pazemina razigumu ari apstrade ar gazes liesmu. Da-
zam gazem un skidram degvielam (piemeram, naftas gaze, pro-
pans, petroleja) augstas temperatiiras liesmas iegiisanai nepiecie-
sams lielaks tpatnejais skabekja izlietojums salidzinajuma ar
acetilenu. Bez tarn асеШёпа aizstajejas gazes nav ekonomiski
transportet balonos zem augsta spiediena lielaka attaluma; tas
mazliet ierobezo so gazu lietosanu apstradd ar gazes liesmu.
Tapec tas ir lietderigi izmantot uziiemumos un rajonos, kur so
gazu ir pietiekarni daudz vai kurp tas 1гапзрог1ё pa gazes vadiem.
Ja acetilena aizstajejas gazes deglt vai griezdjdeglt padod no
gazes vada, katra darba vieta starp gazes vadu un degli jauzstada
postepa drosibas slegs, kas paredzets atbilstosam gazes spiedie-
nam un ра1ёпцат. Sis slegs vajadzigs, lai pasargatu gazes vadu
no liesmas iekjiisanas atpakajsiliena vai no skabekja iekjiisanas,
ja deg]a vai griezёjdeg|a uzgalis ir piesarpots.
4. §. Metinasanas stieple, stieiji un kusni
Metinasanas stiepli izlaiz ritujos. To iztaisno un sagriez vaja-
dziga garuma gabalos. Visbiezak gazes metinasana lieto piedevu
stiepli, kas pec sava kimiska sastava ir tuva metinamam metalam.
76
Metinasana nedrikst lietot nezinamas markas un nezinama kimiska
sastava stiepli. Dazu marku oglekja tdraudu gazes metinasanai
paredzeto stiepju kimiskais sastavs dots 6. tabula.
6. tabula
Piedevu stieples kimiskais sastavs oglek|a teraudu loka
un gazes metinasanai (рёс ГОСТ 2246-60)
Stieples m эгка Elemenlu saturs (%) Lietosana
Og- lek|a ne vairak par .Mangana 1 Sihe’ja Нго- j Ni- ' l-os- ma I kela ; x’,‘I | fora 1 ' ,
ne va irak par
Св-0,8 1 0,10 0,35-0,60 1 0,03 0,15 0,30 0,04 0,04 Vispariga, lai iegutu pa- augstinata plastiskuma tin stigribas suves
Cb-08A 0,35- 0,60 0.03 0,10 0,25 0,03 0,03 Tas pats, seviski atbil- digarn kon- strukcijain
Св-08ГА 0.80-1,10 0,03 0,10 0,25 0,03 0,03 Vispariga, lai iegutu augstas iztu- ribas suves, saglabajot augstu plas- tiskumu
СВ-12ГС 0,14 0,80—1,10 0,60—0.90 0,20 0,30 0,03 0,01 Vispariga, lai iegutu pa- augstinatas izturibas sti- ves
Stieples virsmai jabiit gludai, tirai, bez plavas, rusas, e||as,
krasas utt. Stieples kusanas temperattirai jabiit vienadai ar meti-
nama metala kusanas temperatiiru, vai mazliet zemakai.
Stieplei jakust mierigi un vienmerigi, bez stipras izs|akstisa-
nas un virsanas, atdziestot jaizveido blivs, vienmerigs uzkausetais
metals bez nepiedengiem ieslegumiem, poram, sarniem, plevem un
citiem defektiem. Piedevu stieples diametru izvelas atkariba no
metinama metala biezuma un metinasanas paijemiena.
Pirms metinasanas japarbauda stieples kusana. Sim noliikam
item 300—500 mm garu stiepli un игкаиэё uz atbilstosa metala
plaksnes lidz 100 mm garu valniti. Metalam jabiit divu stieples
diametru biezuma. Ja, uzkausejot valniti, stieple kiist bez stipras
dzirkstejosanas, uzkausetais metals sacietejot neuzpiisas un
valnisa virspuse ir vienmerigi zvipaina bez uzpludumiem, tad
stieple pilmgi noderiga metinasanai.
Krasaino metalu (vara, misipa, aluminija, svina) metinasanai
ar gazi, ka ari пегйзё(оза tёrauda metinasanai tajos gadijumos,
kad nav attiecigas stieples, izpemuma gadijuma lieto tas pasas
markas sagrieztas metala sloksnites, kads ir metinamais metals.
Тотёг, metinot ar sloksnfaim, sakara ar to, ka tas parasti ir ne-
vienada platuma, suve ir sliktakas kvalitates, neka metinot ar
stiepli.
Cuguna un bronzas metinasanai lieto stienisus, kas atlieti
no atbilstosa sastava cuguna vai bronzas.
Vars, aluminijs, magnijs un to 5акаизё]’игт кагзё]'о1 energiski
stajas reakcija ar аркаНё}а gaisa vai metinasanas liesmas ska-
bekli un izveido ok st d us, kuriem ir augstaka kusanas tempe-
ratura neka metalam. Okstdi nosedz 1гкаизё1а metala pilienus ar
planu pteviti un ta stipri apgriitina metala dajipu sakusanu me-
tinot.
Lai da^ji aizsargatu izkususo metalu no oksidёsanas un lai
aizvaktu okstdus no suves metala, lieto metinasanas pulverus vai
pastas, kurus sauc par kuspiem. Kuspi, kas ieprieks uzklati
piedevu stieplei, stiepiem un metinama metala malam, ka art pie-
likti metinasanas vannipa, ka^jot izkust un izveido viegli kus-
tosus skidrus sarpus, kas uzpeld s^idra metala хпгзризё. Tadu
sarpu pkve parklaj 1гкаизё1а metala virspusi, pasargajot to no
oksidёsanas. Izkausdtie kuspi spej ari aizvakt izveidojusos okstdus
no Skidra metala suves, izkause tos un stajas ar tiem Ijimiska
reakcija. Т^ё}^1 kuspi atttra 1гкаизё1о metalu no oksidiem un
uzlabo metinasanas suves kvalitati, padarot to bllvu, bez рогат.
Kuspu sastavu izvelas atkariba no metinama metala sastava
un ipaSibam. Kuspi jaizvelas ta, lai tie izkustu atrak par meti-
namo metalu, labi izplustu pa suvi, kaitigi neieteknkitu suves
metalu un pilniba aizvaktu metinasana izveidojusos okstdus.
Ka kuspus lieto izka^tu boraku, borskabi, silicijskabi un
daudzas citas vielas.
Oglekja tёrauda metinasana kuspus nelieto, jo §ini gadijuma
metinasanas liesma pietiekami labi aizsarga metinamo metalu no
oksidёsanas. Kuspi nepieciesami, ja metina cugunu, dazus specia-
ls le^etus tёraudus (hroma un hroma niljeja), varu un ta sakau-
5ё}итиз, aluminiju un ta закаизё}итиз, magnija закаизё}итиз.
Kuspu sastavs un lietosanas рарёгтет doti sini gramata, aprak-
stot attiecigo metalu metinasanas tehnologiju.
Pulverveida kuspus lieto ari hroma un hroma nikeja пегйзё-
joso tёraudu, cuguna un krasaino metalu griesana ar skabekli.
Skabekja griesana kuspu pamatsastavdaja ir dzelzs pulveris
Kusnu darbtba griesana stki aprakstita IX nodajas 2. §.
IV n о d а | a
GAZES METINASANAS IEKARTA UN APARATORA
1. §. Acetilena generators
Qeneratoru klasifikdcija. Par acetilena generator!! sauc apa-
ratu, kas рагеНгё15 kalcija karbida sadalisanai ar udeni, lai
lai iegiitu gazveida асёШёпи. Rupnieciba lieto dazadu sistemu
un lielumu acetilena generatorus. Рёс ГОСТ 5190-57 acetilena
Qeneratorus klasifk^ pec sadam galvenajam рагТтёт.
Рёс raziguma — 0,8; 1,25; 2; 3,2; 5; 10; 20; 40 un
80 m3/h асеШёпа. Dazos procesos metalu apstradei ar gazes
liesmu lieto асеШёпа generatorus ar raiigumu 150 m3/h. Lie-
laka raziguma generatorus lieto galvenokart kimiskaja rupnie-
ciba.
Рёс uzbiives — parvietojamos un stacionaros. Parvieto-
jamos generatorus izgatavo razigumam lidz 3,2 m2/h. Daudzos
gadijumos lieto augstaka raziguma parvietojamos generatorus,
kas игтоШёН uz аШор1екаЬёт.
Рёс regulesanas з!51ётаз kalcija karbida mijiedar-
bibai ar iideni generatorus iedaja divas grupas:
Qeneratoros ar mijiedarbibas vielu kvantitates regule-
sanu;
Qeneratoros ar kalcija karbida un iidens kontakta
ilguma regutesanu (laika regu^sana).
Qeneratoros ar kvantitates regutesanu lieto vienas vielas —
kalcija karbida vai iidens dozёsanas рарёгшепи. Ja dozёjama
viela ir kalcija karbids, bet reakcijas zona iidens ir nemainiga
daudzuma, tad tadu з!з1ёти sauc par sistemu «karbids iideni».
Ja visas kalcija karbida porcijas iepildisana un iidens dozёsana
ir у!епге1гё}а, tad tadu з1з1ёти sauc par sistdmu «iidens uz kar-
bid a». Plasi izplatita sis grupas Qeneratoru kombineta sistema,
kad dozё abas vielas. So 51з1ёти izmanto ari Qeneratoros, kas
darbojas, razojot sausus veld^tos ka|kus («sausa» tipa genera-
tor!).
Qeneratoros ar laika regulesanu, kalcija karbida saskare ar
iideni notiek periodiski, рёс noleikliem intervaliem. АсеШёпа dau-
dzumu, ко iegtist laika vieniba, nosaka karbida daudzums, ко
ienwrc katra perioda. Ja mainiga viela ir kalcija karbids, tad tadu
79
sistemu sauc par «iegremdesanas» sistemu; ja turpreti kustlga
vide ir udens, tad so sistemu sauc par «izspiesanas» sistdmu.
Generatorus ar kalcija karbida sadalisanas laika reguldsanas sis-
temu sauc ari par «kontakla» sistdmas generatoriem.
Izmanto an kombindti abas sistdmas viena generatora, lai pre-
cizak reguldtu gazes ieguves procesu un samazinatu gazes izsvie-
sanu atmosfdra. Lietderigi apvienot sistemu «iidens uz karbida»
ar «izspiesanas» sistemu, ka tas izdarits, piemdram, Vissavieni-
bas Metalu autogenas apstrades zinatniskas pdtniecibas institute
generatora HB-1,25 konstrukcija. 27 zlmdjuma paraditi dazadu
sistemu acetilena generator!.
Qeneratoros «karbids udeni» ir vislabakie apstakli pilnigai
reakcijas norisei un siltuma novadisanai, sadalot kalcija karbidu
ar udeni, tapdc tiem ir visaugstakais kalcija karbida dengas
izmantosanas koeficients_ (d. i. k.) un tie dod pietiekami atdzesdtu
un labi izmazgatu gazi. Sie generator! var stradat forsdta rezima,
parsniedzot nominalo razigumu par 50%. Sis sistdmas trukums ir
ieverojams ipatndjais iidens patdrips, kas nepieciesams kalcija
karbida sadalisanai un gazes atdzesesanai, un ar to saistitie
lielie aparata izmdri, ka ari liels atkritumu daudzums skidras
dujkes. Bez tarn siem generatoriem vajadzigi- mehanismi genera-
tora padodama kalcija karbida daudzuma reguldsanai. Sakara ar
to so sistemu lieto galvenokart lielos ^eneratoros ar razigumu
virs 20 m3/h.
Generator! «iidens uz karbida» ir vienkarsas konstrukcijas,
leti izgatavojami, vienkarsi un drti ekspluatdjami, izlieto nelielu
daudzumu udens, var stradat ar dazada lieluma kalcija karbida
gabaliem, dod nelielu daudzumu atkritumu skidru veldzdtu ka]J$u
veida. Sis sistdmas trukums ir acetildna parkarsanas iespdja reak-
cijas zona un kalcija karbida nepilniga sadalisanas. Nav iespe-
jams strauji paatrinat so generatoru darbibu.
Sis sistdmas triikumi kjiist seviski ievdrojami, ja paaugstina
generatora razigumu un sakara ar to palielina iepildama kalcija
karbida daudzumu viena retortd vairak par 30—50 kg. Tas apgru-
tina ari generatora apkalposanu. Тарёс sistdma «iidens uz kar-
bida» izplatita tikai parvietojama tipa generatoros.
Generator! ar iidens izspiesanu pietiekami drosi darba un erti
apkalpojami, piejauj paatrinatu darbibu. Тотёг to butisks tru-
kums ir gazes parkarsana un veldzdto ka|ku sakepsana reakcijas
zona, ja pdkspi partrauc gazes nonemsanu paaugstinatam pateri-
pam, jo tad uzreiz samirkst liels daudzums kalcija karbida, kas,
gazes patdripam partraucoties, izradas tideni neiegremddts. Si
triikuma ietekme kjust redzamaka, ja palielina generatora vien-
laikus iepildama kalcija karbida daudzumu. Turklat generatora
apkalposana ari tiek apgriitinata, jo pieaug iepildisanas karbas
80
27. zim. Acetiiena yeneratoru paniatsisteinu shenias:
a - «karbids udenb. b «udens uz karbjda*. r «iegremdesanas». d
rias», e - kombineta sistema «udens uz karbida» un «izspjesanas». /
generators shema: I kalcija karbids. > udens
svars, tapec vajadzigas celsanas ierices, kad generatora jauz-
pilda kalcija karbids.
So iemeslu de] sistemu ar udens izspiesanu pielieto tikai ne-
lielos generatoros ar razigumu lidz 10 in3/h.
Qeneratori ar karbida iegremdesanu vel vairak pak|auti kal-
cija karbida parkarsanai iepildisanas ierice, tapec tie ir mazak
drosi ekspluatacija un so sistemu jaizvairas lietot pat mazas razi-
bas aparatos.
Kombinetas darbibas generatoriern, kuros apvienotas sistema
6 - Г). Glizmancnko
«iidens uz karbida» un iidens izspiesanas sistema, ir vairakas
abam noraditarn з181ётат piemitosas prieksrocibas. Kas attiecas
uz so sistemu triikumieni, tad saja kombinacija tie izpauzas vis-
mazak.
Izmantojot izspiesanas principu, izdodas panakt mazakas
gazes spiediena svarstibas generators, ja lietoSana ir partrau-
kumi. Kombir^to sistemu plasi lieto ^eneratoros ar razibu lidz
3,5 m3/h.
Pec razota acetilena spiediena acetilena generatorus
iedala tris grupas:
zemspiediena acetilena generator! ar augstako spiedienu lidz
0,1 kG/ст2 ieskaitot;
videja spiediena acetilena generator! ar augstako spiedienu
no 0,1 lidz 1,5 kG/ст2 ieskaitot;
augstspiediena acetilena generator! ar augstako spiedienu virs
1,5 kG/cm2.
Augstako acetilena spiedienu £eneratora nosaka ta gazes
savaceja konstrukeija.
Galvends prasibas асеШёпа feeneratoriem. Katram acetilena
generatoram neatkarigi no ta konstruktiva izveidojuma jaatbilst
sadam prasibam.
1. (generators razibai jaatbilst асеШёпа ра!ёпра lielumam un
rezimam.
2. (generators ра^гё1з darbam ar noteikta lieluma (viena
vai vairaku) kalcija karbida gabaliem.
3. Kalcija karbida sadalisanas process generators jaregule
automatiski atkariba no ра1ёгё}атаз gazes daudzuma.
4. (generators kalcija karbida derigas izmantosanas koefi-
cientam jabut !езрё}агт augstam. Par derigas izmantosanas
koeficientu sauc faktiski ieguta асеШёпа tilpuma Vf attiecibu
pret tilpumu Кр, ко var iegut no visa generators iepildita karbida
daudzuma, saskapa ar dotas kalcija karbida skirnes pasi.
Piemers. Vt = 2500 dm3, Vp = 280 10 = 2800 dm3, kur 280 dm3/kg— gazes
iznakums no 1 kg kalcija karbida; 10 kg — generators iepildita kalcija karbida
daudzums. Tad d.i.k. (derigas izmantoJanas koeficients)
Mtislaiku generatoru konstrukcijas d.i.k. ir no 0,85 lidz 0,98.
5. (generators konstrukeijai jabtit tadai, lai kalcija karbida,
iidens un асеШёпа atdzesёsana reakeijas zona butu vislabaka.
Odens un сеМгёШ kajku temperatiira kalcija karbida sadalisanas
vieta nedrikst parsniegt 80°C, bet iegiitas gazes temperatiira ne-
drikst parsniegt 115°C. АсеШёпа temperatiira, kurs nokjiist gazes
tikla vai degja s|iitene, nedrikst parsniegt аркаОё}аз vides tern-
peratiiru vairak ka par 10—15°C.
6. Parspiediens generatora, kura ir gazes kratuves, nedrtkst
parsniegt 1,5 kG/cm2.
7. Qeneratora konstrukcijai jabiit tadai, lai btltu iespdjams
drosi izpust visas gazes kratuves aparata, lai izspiestu gaisa
atliekas, pirms tas piepildas ar acetilenu.
8. Qeneratoram jabiit ЬегтёНэкат un tani jabtit pietiekama
tilpuma gazes kratuvei, lai gadijuma, ja pekspi partrauc gazes
nopemsanu, liekais acetilens neizpliistu no generatora telpa.
9. Parvietojamo £eneratoru gabaritiem un svaram jabtit mini-
maliem.
10. Qeneratora konstrukcijai jabtit spradziendrosai, gazes
generesanas procesa regu^sanai jabtit iespejami аи1отаНгё1а!
un iegiitas gazes attirisanai pietiekami labai.
Qeneratoru konstrukcija. Neatkarigi no to 51з1ёта5 visiem
асеШёпа ^eneratoriem ir sadas pamatdajas: gazes veidotajs
(viens vai vairaki), gazes kratuve (gazes tvertne), drosibas ieri-
ces pret paaugstinatu spiedienu generatora salidzinajuma ar
noteikto, iidens drosibas s^gs generatora aizsargasanai pret lies-
mas atpakajsitienu. Sis dajas var but apvienotas viena aparata
vai but atseviski ar саиги1ёт savienoti aparati. Stacionaros £ene-
ratoros ра^гёИ \'ё1 aparati асеШёпа kimiskai attirisanai no kai-
tigiem piemaisijumiem — tiritaji.
Ja metina un griez montazas darbos, lieto parvietojamos £ene-
ratorus. Visvairak izplatiti zemspiediena un vidёja spiediena
parvietojamie generator! МГ, ГНВ, ГВР un ГВД-0,8, kuru teh-
niskie raksturojumi doti 7. tabula.
Apliikosim dazas асеШёпа generatoru konstrukcijas.
generators ГНВ-1,25 (28. zim. a un b) sastav no kor-
pusa 1, ко divas dajas sadala s^rssiena 2. Korpusa iemetinata
retorte 5. Korpusa apak^jo daju ar retorti savieno aizgrieznis •?
un gumijas sjiitene 4. Kalcija karbidu iepilda groza 6, kuru ieliek
retorte, ко blivi nos^dz vaks 7.
Qeneratoru caur augi^jo va^jo da|u piepilda ar tideni lidz
limepa atzimei. Odens iepildisanas laika aizgrieznim 3 jabiit no-
stegtam, bet aizgrieznim 13 atvatam, lai gaisu no generatora
iidens varetu izspiest uz aru.
Odenss^gu 9 piepilda ar tideni pa piltuvi lidz kontroles aiz-
griezpa 8 limenim. Рёс tarn grozu 6 piepilda ar noteiktas granu-
lacijas kalcija karbidu, ieliek ге!ог!ё un pёdёjo nostedz ar vaku 7.
Tad atver aizgriezni 3 un iidens sak iepltist ге1ог!ё. АсеШёпз,
kas izveidojas, sadaloties kalcija karbidam, no retortes pa cauruli
14 nonak generatora korpusa apak^ja da|a, izspiest no tas
tideni aug^ja daja. Udens iepliisana ге1ог1ё turpinas Нктёг, lidz
iidens limenis generatora pazeminas zem aizgrieztia 3. Ja aceti-
1ёпз turpina pltist no retortes gazes kratuvd, spiediens generatora
6*
83
84
28. ztm. Acetilena zemspiediena generators ГНВ-1,25:
a — areiais skats, b - nzbtives shi-ma: groza ievietosana retorte: c - pareizi. </ -- nepareizi (grozs ir saskiebts'J
7. t a b u I a
Pdrvietojamo generatoru tehniskie raksturojumi
Generatora marka
Raksturojiims ГВД-0.8 МГВ-0.8* МГ-155 ГНВ-1.25 un AHB-1-56 АИД-1-6! I I B P-1,25 p ГВР-3 ГПГ-35
Generatora sistema .... RazTgums (m3/h) Udens iz 0,8 spiesanas 0,8 «Uacns uz karbida» 2,0 Komk 1,25 ineta «iidei iidens iz 2,0 is uz karbii spiesanas 1,25 ta» un 3,0 Karbids udeni 35
Acetilena darba spiediens (kG/cm2) 0,07—0.3 0,08—0,3 350 160—240 280- 500 0,08-0,15 0,15-0.30 0.9 —1,2
Augstakais spiediens korpusa (kG.’cm2) 0,3 1,5 mm H2O 800 mm H2O 800 mm H2O 1070 0,7 0,7 1,4
Generatora augstums (mm) . 590 780 inm H2O 1135 mm H2O 1040 mm H2O 1150 1042 1260 2325
Korpusa diametrs (mm) . . 260 290 590 478 593 480 630 1550
Vajadzigais udens daudzums (dm3); korpusa piepildisanai . . . 10 10 180 85 140 38 60 1400
tvertnes piepildisanai . . — 23 — 19 35 —
Udens izlietojums uz 1 kg kalcija karbida (dm3) .... ”) 5 3.2 4,2 3,0 4,2 3,8 8-9
Vienreizejs kalcija karbida iepitdijums 2 2 2X2,5 1X4 2X3,5 1X4 2X4 150
Kalcija karbida gabalu lie- lurns (mm) 25X50 25X50 15X25 25X50 25X50 25 X 50 25X50 2X8
Kalcija karbida d.i.k. . . . 50X80 50X80 25X50 0,80—0,90 50X80 0,94 50X80 0,94 50X80 0.86 50X80 0,86 0,96
Generatora kopejais svars bez udens un kalcija karbida (kg) 19,5 19 05 42 62 54 110 750
* Darbam ziemas apstakjos lieio generators
analoga generatora МГВ-0,8 konstrukeijai.
ACM-1-58 ar razJbti 1,25 щЗ/h. kttrani ir silnima parvalks
tin kura konsii'iikciia
85
un retorte pieaugs, bet Idnak, jo iideni no retortes izspiedis konus-
veida caurule 10 (izgriiddja) ar vajdju galu. Tapec kalcija kar-
bida turpmaka sadalisanas un acetilena izdalisanSs paldninSs.
Atbilstosi gazes patdriijam spiediens generators kritas, iidens
no konusveida caurules 10 atkal iepltist retorte un gazes izdali-
sanas palielinas. Ja spiediens generators pazeminSsies lidz
230—250 mm ud. st., tad iidens generatora apaksdjS daJS pacel-
sies lidz aizgriezija 3 llmenim un atkal saks iepltist retortd.
Udens ieplude retorte pSrtraucas, ja spiediens generators ir
250—260 mm ud. st. Retorte kalcija karbida sadalisanSs process
tiek reguldts automStiski atkaribS no gazes patdripa. Lai ar vel-
dzdtiem kalkiem neaizsdrdtu caurule 10 un tSs apaksdja daja, ka
ari aizgrieznis 3 un sltitene 4, tie jSizmazgS ar iideni ne retSk ka
vienu reizi maiija.
Grozs ar kalcija karbidu jaiebida generators bez saskiebuma
(28. zim. c un d). SS tipa generators var lietot ari kalcija karbida
gabalus ar izmdriem 15x25 mm, tomdr tSda gadijumS uz groza
stieijiem uzliek smalkSku stieplu pinuma tiklu un vienS reizd
iepildSmS kalcija karbida daudzumu samazina lidz 2 kg. Ne retak
ka reizi trijos mdnesos generatoru apskata, no ta pilnigi iztira
duj^es un to izmazga. Udenssldgu apskata, izjauc un izmazga
ne retSk ka reizi menesL lespdjamie defekti generatora darbiba
un to novdrsanas paijdmieni noraditi 8. tabula.
Pabeidzot darbu, generators janovieto telpSs, kas nav pieeja-
mas svesam personSm.
Darbam pie zemam temperattirSm razo generatoru
AHB-1-56. Рёс darbibas principa un konstrukcijas tas lldzigs
gjeneratoram ГНВ-1,25, bet atskiras no ta ar sadam pazimdm:
iidens padeves sistdma atrodas generatora korpusa, bet iidens
nosldgventija kats izvadits arpusd pa blivsldgu;
iidenssldgs atrodas generatora cirkulacijas cauruld, kuras
forma atbilstosi mainita;
tidenssldga konstrukcija dajdji grozita;
generatoram ir karbida susinatSjs, kurS iepilda kalcija kar-
bida gabalus un koksu.
Ja gazes patdriijs ir maksimSls un generatoram ir viena
retorte, tad tas biezi jSuzpilda. MetinStSjs sS generatora uzpildi-
sanai izlieto lidz 15—20% no sava darba laika. Kalcija karbida
deriga izmantojuma koeficients dajdji samazinSs, jo ta atlikums
retortd nesadalas pilnigi. Vissavienlbas MetSlu autogenSs apstrS-
des zinStniskas pdtniecibas instituts (ВНИИАвтоген) izstradajis
pSrvietojama divu retortu generatora АНД-1-61 konstruk-
ciju ietilpibai lidz 7 kg kalcija karbida abSs retortds, kurS sis
triikums novdrsts. Si generatora kopskats un shdma dota 29. zim.,
bet tehniskie dati sniegti 7. tabulS. Generatora АНД-1-61 darbi-
S6
8. tabula
Defekti generatora ГНВ-1,25 (28. zim.) darbiba un to noversanas panemieni
Defekti lemesli j NoverSanas paijemieni
Acetilenu no apa- rata izsviez at- mosfera Aizserejumi ar kajfca duj^em caurules 10 apakseja da|a Pec visa kalcija karbida sa- dalisanas jaizmazga ar tideni un jaiztira no du|ljem caurule 10 un tas apakseja daja
Kalcija karbida gabali mazaki par 25 mm levietot groza kalcija karbida gabalus ar izmeriem 25x50; 50 X 80 mm. Gabali ar izmeriem 15X25 mm japarstrada groza ar tikliiju
Sagatavojot generatoru iedarbinasanai vai uzpil- dot, taja ieliets parak daudz udens Sagatavojot generatoru vai iepildot no jauna, tideni ieliet tikai lidz atzimei
Caurpusot retorti, aiz- grieznis 3 nav bijis no- slegts CaurpuSot retorti pa caurpii- Sanas aizgriezni uz tas, noslegt aizgriezni 3
Kalcija karbids iepil- dits groza, kas nav pil- nigi attirits no veldzeto ka|ku du|l$em Pirms kalcija karbida iepildi- sanas grozs jaiztira no du|ljem un jaizmazga
Gaze ir korpusa, tomer padeve degli (griezejdegli) nav pietiekama Sjutene 12, kurai ir ieliekums, sakrajies kon- densejies iidens Udens limenis tidens- slega augstaks par kon- trolaizgrieztja 8 limeni Noijemt s|iiteni 12, izliet tideni un iztaisnot Noslegt aizgriezni 13 un pa- zeminat iidens limeni iidens- slega lidz kontrolaizgrieznim 8
Aizserejusi gazes nova- disanas caurule 11 £ene- ratora vai iidensslega Iztirit gazes novadcaurules
bas princips un shema ir tadi pasi ka generatoram ГНВ-1,25.
Qeneratora ЛНД-1-61 retortu gazes caurulds un novadcaurulds
paredzeti noslegventiji, lai, iepildot retortd kalcija karbidu, katru
retorti varetu atsldgt no gazes tvertnes.
Daudzos gadijumos metalu metinasana un griesana nepiecie-
sams augstaka spiediena (ap 0,1—0,15 kG/cm2) acetilens pirms
deg|a. Ja strada ar augstaka spiediena acetilenu, vieglak regulet
metinasanas liesmu, deglis strada mierigak un stabilak, bez
«sl$audieniem» un atpakajsitiena. Ja acetildnu pem no balona,
tad vajadzigo spiedienu var viegli dabtit, pazeminot no balona
pemamas gazes spiedienu rcduktora. Ja turpreti acetilenu iegust
no kalcija karbida metinasanas darbu vieta, tad, ja nepieciesama
paaugstinata spiediena gaze, lieto videja spiediena generatorus.
87
Vissavienibas Metalu autogenas apstrades zinatniskas petnie-
cibas institute izstradajis augstspiediena acetildna generatoru
ГВР-1,25М un ГВГ-3 konstrukciju. Abiem siem £eneratoriem ir
vienada shema, un tie atskiras tikai pec dazu deta|u konstrukti-
vam ipatnibam, ka ari pec lieluma un razibas.
Generators ГВР-1,25М (30. zim. a, b, c) sastav no kor-
pusa 1 un taja iemetinatas retortes 2. Qeneratora augseja data
novietota atklata udenstvertnc 3, ко caurulite 7 savieno ar retor-
tes iidens padeves regulatoru 8. Uz generatora korpusa uzmon-
tets iidensslegs 11.
Qeneratora korpusa 1 un udenstvertne 3 iideni iepilda pa cau-
ruli 4 lidz kontrolaizgriezpa 12 limenim. Kad grozs 9 piepildits
ar kalcija karbidu, to ievieto retorte 2, kuru noslddz vaks ar gumi-
jas starpliku. Vaku blivi piespiez retortei traversa 10 ieskrtiveta
skriive.
Pec tam, griezot regulatora 8 skruvi pulkstepa raditaja vir-
ziena, atver ta varstu un udcns no tvertnes 3 iepltist retorte. Ace-
tilens, kas izveidojies, kalcija karbidam sadaloties, iepltist gene-
ratora gazes telpa pa iscauruli retortes sienipa.
29. zim. Parnesajams divretortu generators АНД-1-61:
a - kopskats, b --- griezums
88
30. zim. Vidcja spiediena acetilena generators ГВР-1,25М:
a -- arejais skats, b — griezums, c — arejais skats generatoram ar siltumapvaIkit
Regulatoram 8 ir varsts, kas saistits ar membranu un atsperi.
Ja spiediens generatora korpusa nav liels, tad varstu un mem-
branu atspere atspiez uz kreiso pusi un udens pa regulatoru var
ieplust retorte. Bet, kad spiediens retorte un generatora korpusa
pieaugs, gaze caur membranu saspiedis atsperi un aizvdrs varstu,
nosledzot udenim ieeju generatora retorte.
Lai generatora darbiba btitu normala, regulatora skriivei jabuL
pagrieztai ta, lai udens padeve retorte saktos pie 0,16—0,18 kG/cm2
spiediena, bet beigtos, ja spiediens retorte ir augstaks par
0,18 kG/cm2.
Kalcija karbidam sadaloties un acetilenam izdaloties, spie
diens generatora un retortd pieaug, bet iidens tiek izspiests no
retortes nodalijuma I nodalijuma II. Tapec kalcija karbida turp-
maka sadalisanas samazinas un spiediena celsanas paleninas.
Kad daja gazes no generatora bus paterdta, spiediens retorte
pazeminasies, iidens no nodalas I atkal pliidis nodaja II un kal-
cija karbida sadalisanas retortd atkal atjaunosies. Kad spiediens
generatora kritisies zem 0,16 kG/cm2, regulatora 8 varsts atvdr-
sies un iidens no tvertnes 3 atkal iepliidis retorte. Tadejadi gazes
izveidosanas retorte un gazes spiediens generatora regulejas
automatiski atkariba no gazes izlietojuma. Retorte 2 ir kontrol-
aizgrieznis iidens piepildijuma kontrolei taja. Generatoram ir
drosibas varsts 5 un manometrs 6.
89
Qeneratoru ГВР-1.25М. sagatavo palaiSanai sada kartiba:
1) ar iideni aizpilda udensslegu lidz kontrolaizgriezpa
limenim;
2) generatora korpusa ielej iideni lidz kontrolaizgriezpa
limenim;
3) atver retortes kontroles aizgriezni, lai parbauditu iidens
iepludi taja;
4) grozu piepilda ar 25x50 vai 50x80 mm granulacijas kal-
cija karbidu ne mazak par 4 kg lidz augsejo stieplu limenim un
ieliek to retortd, blivi noslddzot pddejo ar vaku. Retortd var iepil-
dit ari smalkaku kalcija karbidu (15x25 mm), bet saja gadijuma
retorte nedrikst ievietot vairak par 2 kg un uz groza pinuma
jauzliek smalkas terauda stieples sietips;
5) griez regulatora iidens padeves skriivi;
6) caurpiis generatoru, izlaizot pirmas acetilena devas arpusd
pa retortes izme^inajuma aizgriezni un tidensslega aizgriezni;
7) kad spiediens generatora pacelies lidz 0,15—0,2 kG/cm2,
pa udenssldgu sak nopemt gazi deglim.
Uzpildit retorte kalcija karbidu un atvert caurules 4 aizbazni,
lai generatora iepilditu udeni, var tikai tada gadijuma, ja spie-
diens generatora un retorte pa retortes izmeginajuma aizgriezni
ir pazeminajies lidz atmosfdras spiedienam. Ja so noteikumu
neievero, tad gazes spiediens izgrudis udeni no generatora
tvertnes 3.
Lai, stradajot ziema, iidens generatora un tidensslega neaiz-
saltu, generatoru apklaj ar brezenta parvalku (sk. 30. zim. c).
(generators ГВР-3 uzkonstrudts рёс tadas pasas shdmas
ka generators ГВР-1,25М, bet tarn ir lielaki izmeri un divas
retortes, kas darbojas parmaipus.
Lai parvietojamu generatoru vardtu vieglak transportet uz
darba vietu, to var uzstadit uz rokas ratipiem.
Lai stacionaros metinasanas postepus apgadatu ar acetilenu
pa caurujvadu, ka ari lai razotu atskaiditu acetildnu, lieto sta-
cionaras асеШёпа iekartas.
31. zimdjuma paradita shdma iekartai, kura razo асеШёпи
iepildisanai balonos. Saja iekarta kalcija karbida sadalisana ar
iideni un gazveida асеШёпа iegtisana notiek generatora 1. Рёс
tarn acetildns pltist pa skalotaju 2 un nok|iist gazes tvertne 3, no
kurienes pa Ijimisko attiritaju 4, iidensslegu 5 un mitruma atda-
litaju 6 to nostic kompresors 7. Kompresora acetilenu saspiez
lidz 20—22 kG/cm2 spiedienam, un, plustot pa zavesanas bate-
riju 8, tas nonak iepildisanas rampa 11, kurai pievienoti baloni*,
kuros jaiepilda асеШёпэ. Kad baloni piepilditi un acetildns jau
nostajies dazas stundas, spiediens tajos pazeminas lidz
* Acetilena balonu uzbuvi sk. IV nod. 3. §.
90
31. zim. Slpdinata acetilena razosanas iekartas shema:
I — acetilens; izpusanas linijas: 11 — zemspiediena, Ill — augstspiediena; IV -- slapeklis
18—19 kG/cm2, balonus sapem pateretaji. Ellas un udens atdali-
taju, kas atrodas aiz kompresora 7, un zavesanas baterijas 8 balo-
nus periodiski caurptts, lai atdalitu sakrajusos mitrumu. Izpu-
sanas gazi (acetilenu) pa rnitruma atdalitaju 9 un sauso drosibas
slegu 10 atkal ievada kratuve 3.
Metinasanai un griesanai ar atskaidito acetilenu salidzina-
juma ar acetilenu, ко iegust parvietojamos acetilena gfeneratoros,
ir vairakas prieksrocibas, proti: darba drosiba; tiraks acetildns,
tas nesatur mitrumu un tapec to var izmantot, stradajot ziema,
augstaks gazes spiediens pirms deg|a un griezejdegja, tas veicina
metinasanas liesmas noturibu; kompakta metinasanas iekarta un
apkalposana vienkarsa.
Tapec atskaidito acetilenu balonos arvien plasak lieto metina-
sana un griesana ar gazi ka Padomju Savieniba ta ari citas
valstis.
Modernas stacionaras acetilena iekartas lieto mehanizetos un
automatizetos generatorus. Turpmak sniegti viena tada markas
«Avtogend-М» J. Dalago konstrukcijas generatora tehniskie dati.
Raziba (ni3/h)......................................... lidz 50
Darba spiediens (kG/cm2)............................... 0,7
Kalcija karbida granulacija............................... jebkada pec ГОСТ
1 kg kalcija karbida patere 1460-56
iidens (dm3).............................................. 7
gaisu pneimatiskam iericem (dm3)...................... 20
oglskabo gazi caurpiisanai (kg).......................... 0,02
Kalcija karbida derigas izmantosanas koefieients (%) 99
Generatora augstums (m)................................ 2,7
Gazes generatora diametrs (m) . . ............. 1,5
Generatora svars (kg)....................................... 1300
АсеШёпа generatora apkalposanas pamatnoteikumi. Acetilena
generatora sagatavosana darbam sastav no sadam darbibam:
generatora iztirisana no veldzeto kalku atliekam, generatora un
udensslega piepildisana ar udeni lidz limenim, kas noteikts eks-
pluatacijas instrukcija, kalcija karbida iepildisana generatora.
Apkalpojot acetildna generatoru, jaatceras? ka acetilens ir eksplo-
ziva gaze, it ipasi maisijuma ar gaisu un vel vairak maisijuma
ar skabekli. Tapec metinatajam, kas apkalpo generatoru, labi
jazina darba drosibas tehnikas instrukcija, stradajot ar kalcija
karbidu, un instrukcija darbam ar dotas sistemas generatoru.
Kalcija karbidu glaba ipasas sim noliikam paredzdtas telpas
sausos, blivi noslddzamos cilindros. Cilindrus atver ar misitja
cirtni, lietojot misina vai aluminija veseri, lai noverstu dzirksteju
izveidosanos, atverot cilindrus
Qeneratora iepilda tikai tada lieluma kalcija karbida gabalus
un tada daudzuma (pec svara), ka noradits generatora ekspluata-
cijas instrukcija. Qeneratora iepildisanas telpas grozam, ко pie-
92
pilda ar kalcija karbidu, jabiit pilnigi sausarn. Pirmas acetilena
devas, kas satur zinamu da|u gaisa, izlaiz pa izpusanas aizgriez-
piem atmoslera, lai izlaistu no generatora gaisa atlikumu, pirms
acetilenu padod degla sjiitene. Jaseko, lai vienlaicigi iepildama
kalcija karbida svars, ka ari generatora acetilena paterins nepar-
sniegtu normas, kas noteiktas generatora tehniskaja pase.
Qeneratorarn stradajot un udenim izlietojoties, pedejo savlai-
cigi uzpilda generatora lidz instrukcija noteiktajam daudzumam.
Ja ziema ir partraukumi generatora darba, nedrikst pielaut, lai
udens sasaltu, tapec generators attiecigi japiesedz vai ilgstosu
partraukumu gadijuma jaizlaiz iidens. Udeni no generatora izlaiz
tikai tad, ja viss generatora iepilditais kalcija karbids ir sada-
lijies, bet acetilens paterdts.
Lai iztiritu no generatora vcldzetos ka|kus un uzpilditu to ar
kalcija karbidu, uzpildisanas telpas vaku atver tikai tad, kad
kalcija karbids visa pilnlba sadalijies un gazes spiediens uzpildi-
sanas telpa pazeminajies lidz atnwsfdras spiedienam.
Ar uguni vai aizdedzinatu degli nedrikst pieiet pie stradiijosa
generatora, pie veldzetiem kajkiem, kas iztiriti no ta, vai pie
cili.ndra ar kalcija karbida krajumiem, jo tur vienmer iespejaina
acetilena izdalisanas apkarteja vide, ka ari eksploziva aceti-
lena-gaisa maisijuma izveidosanas.
Stradajosu vai ar kalcija karbidu iepilditu generatoru nedrikst
atstat bez attiecigas uzraudzibas un apsardzibas. Jebkura remonta
veiksana vai generatora defektu izlabosana, kas saistita ar atkla-
tas liesmas lietosanu vai triecieniem, atlauta tikai tad, kad gene-
rators pilnigi atbrivots no gazes, kalcija karbida un veldzdtiem
kalkiem un vairakkart riipigi izmazgats ar udeni.
2. §. Lfdensslegi un kimiskie attiritaji
Udenssldgi paredzeti acetilena generatora un cauru|vada aiz-
sardzibai no liesmas atpakalsitiena, kura nak no metinasanas
degla vai griezejdeg|a.
Par atpakalsitienu sauc acetilena-skabekla maisijuma
uzliesmosanu metinasanas deg|a vai griezejdegja kanala un sis
liesmas izplatisanos preti acetilena pliismai. Dazreiz liesma
pariet degla acetilena slutene, un, ja tas ceja nerada skbrslus
iidenssldga veida, tad liesmas atpakalsitiens iet acetilena vada
vai асеШёпа generatora. No ta rodas acetilena spradziens gazes
vada vai generatora, un var notikt nelaimes gadijumi ar cilve-
kiem. Apltikosim atpakalsitiena rasanas iemeslus.
Acetilena-skabekja maisijuma degsana, proti, liesmas izpl'ati-
sanas taja, notiek ar zinamu atrumu, kas atkarigs no maisijuma
93
sastava un temperaturas. No degja vai griezejdegja uzgaja deg-
maisijums art izpltist ar tadu atrumu, kas vienmdr lielaks par
maisljuma sadegsanas atrumu. Tapec maisijums deg normali tad,
kad tas izpltist no uzgaja arpuse.
Ja maisljuma izplilsanas atrums kjtist mazaks par degsanas
atrumu, liesma var iekjtit uzgaja kanala un aizdedzinat tur esoso
degmaisijumu; tas rada «sTiaudienu», bet, ja liesma iekjuvusi
dziji uzgali, tad notiks liesmas atpakajsitiens. Si paradiba var
notikt ari tada gadijuma, ja palielinas degsanas atrums, pieme-
ram, ja sasilst degja uzgalis vai palielinas skabekja daudzums
degmaisijuma. Atpakajsitiens var rasties ari tad, ja uzgaja atveri
ir aizsprostojis izkauseta metala piliens.
Udenssldgs garante darba drosibu metinasana un griesana ar
gazi, tapdc tas ir gazes metinasanas posteija svarigaka sastav-
daja. Udensslegam vienmdr jabtit pilniga kartlba un piepilditam
ar iideni lidz ta kontroles aizgriezpa limenim.
Ar gazes degli vai griezejdegli nedrikst stradat, ja tiklam nav
pievienots tidensslegs vai ari ja tas nav kartiba.
32. zim. Zemspiediena tidensslega uzbiives un darba shema:
a — tidensslega piepildTSana ar iideni, b — tidensslega normala darbiba, c — liesmas
atpakajsitiena brTdis, d - gaisa iesukneSana caur lidensslegu, ja generatora vai acetilena
caurujvada nav pietiekami gaisa
Udensslegu vienmdr ieslddz starp metinasanas degli vai
griezejdegli un acetildna Qeneratoru vai gazes vadu. Ja acetilenu
nem no acetildna balona, udensslegu nepievieno, jo saja gadi-
juma, ievdrojot degli nokjtistosa acetilena augsto spiedienu, lies-
mas atpakajsitiens Joti maz iespejams. Bez tarn balona reduktors
un poraina masa balona ir pietiekami labs aizsargs pret liesmas
atpakajsitienu.
94
ka garaka ir pilna
33. zlm. Zemspiediena
udensslega tipveida
konstrukcija
32. zim. paradita zemspiediena udensslega darbiba. Udens-
slegs (32. zim. a) sastav no korpusa 1 un divam cauruldm —
gazes pievadcaurules 4 un drosibas caurules 8; pbdbja ir mazliet
isaka par gazes pievadcauruli; drosibas caurulei ir piltuve 6' un
melite 7. Udensslbgam ir gazes novadisanas aizgrieznis 3, kontrol-
aizgrieznis 2 un aizgrieznis 5 uz gazes pievadisanas caurules
pirms udenssldga. 33. zim. c paradita tidensslbga darbiba liesmas
atpaka|sitiena gadijuma; ka redzams зЬёта, liesmas atpakaj-
sitiena bridi daja iidens tiek izspiesta саиги1ёз, turklat isakas
caurules — drosibas caurules lejasgals ir iidens limeni. Saja
brldi iidens no drosibas caurules 8 nokjust piltuve 6 un degosais
acetilena-skabekja maisijums tiek izsviests arpuse. Liesmas
atpakalsitiens nevar nokliit gazes pievadcaurule 4 un no tas
gazes vada vai generatora, jo si caurule
iidens, bet tas gals ir zem iidens limepa
udensslbga.
33. zim. dota markas ВЗНД-З-0,1 zem-
spiediena udensslega tipveida konstrukcija.
Udenssldgs aprelcinats caurlaidspdjai
3 m3/h acetilena un maksimalam spiedie-
nam pirms udensslega 1050 mm ud. st.
Udensslbgs sastav no divam caurulbm —
ieksejas 1 un arbjas 3 un no korpusa 4 ar
nopemamo vaku2. Udeni korpusa ielej lidz
kontrolaizgriezpa 7 limenim. Arejas cauru-
les augspuse ir piltuve 5, pa kuru iidens-
slega iepilda iideni. Gaze ieplust iekseja
caurule 1 caur augsdjo nipeli un, izejot
caur gazes sadalitaju 8, caur iidens slani
pa augsejo nipeli 6 ieplust sjiitend. No
korpusa 4 iideni dajeji izspiez sprauga
starp caurulem 1 un 3. Atpakajsitiena ga-
dijuma iideni izspiez piltuve 5 un reizd ari
aizpilda ieksbjo cauruli 1, izveidojot taja
aizsargajosu iidens «korki», kas pasarga
gazes vadu no liesmas atpakajsitiena. Jo
a’ugstaks gazes spiediens, jo lielakam jabiit
abu udensslega cauruju augstumam.
Ja izmanto tadas acetilbna aizstajdjas
gazes ka pilsbtas tikla gazi un dabisko
gazi, kuras patbresanas vietai padod ar
spiedienu 200 mm iid. st., tad ari taja cau-
rujvada vieta, kur gazi nopem, jauzstada
zemspiediena tidensslegs. Sim gazem izlaiz
divu tipu zemspiediena tidensslbgus, kuru
tehniskais raksturojums sniegts turpmak.
95
Ekspiozivais
maisijums
b
34. zim. Vidcja spiediena udenssldga uzbuves un darbibas shema:
fidensslega normala darbiba. b
liesmas atpakalsitiens
Tips ЗГГ-3
Caurlaides speja (m3/h)...................... 3
Gazes spiediens pirms udensslega (mm
ud. st.).................................. lidz 200
Ddensslega pretestiba (mm ud. st.) . . 40
Tips ЗНГ-2-60
5
100—350
80
Ja acetilena spiediens augstaks par 0,15—0,2 kG/cm2, lieto
videja spiediena iidensslegus, kuru uzbuves shema dota 34. zime-
juma. Udensslegs sastav no korpusa 3, kuram pievienota cau-
rule 1. Tiesa plusma gaze brivi plust degli pa lodveida pretspie-
diena varstu 2 ar gazes sadalitaju un pa nipeli 6. Liesmas
atpakajsitiena gadijuma iidens spiez uz varstu 2 un, nosledzot to,
nejauj degosajam maisijumam iziet caur udensslegu caurule 1
Spradziena vilpa spiediens saples membranu 5, un gazu maisi-
jums tiek izsviests arpusd. Udensslega ielej udeni pa urbumu, ко
96
nosledz aizbaznis 4, lidz kontrolaizgriezpa 7 limenim, bet no ta
izlej udeni pa urbumu, ко nosledz aizbaznis 8. Kanalu iztira pa
urbumu ar aizbazni 9, udensslegu no acetilenvada atvieno ar aiz-
griezni 10. Ir ari bezmembranas udensslegu konstrukcijas, kuras
1етоп!ё1з horizontals disks, kura diametrs par 4 mm ma-
zaks par tidensslega ieksejo diametru. Sprauga starp disku un
tidensslega korpusu nodzes liesmu vai поз1арё spradziena vilni
atpakalsitiena gadijuma.
Videja spiediena udenss^gam ЗСД-З-0,6, ко izlaiz mtisu rup-
nieciba, caurlaides эрё}а ir 3 m3/h, un tas paredzgts maksimalam
асеШёпа darba spiedienam 0,7 kG/ст2. Udenss^gs darbojas pie
асеШёпа spiediena, ne zemaka par 0,1 kG/cm2.
АсеШёпа aizstaj^'am gi^m (pittas tikla gazei, dabiskai
gazei un propana-butana maisijumam) izmanto ari sausos dro-
sibas s^gus 3CC-2-60 (35. zim.), kam ir sads raksturojums:
Caurlaides speja (m3/h) .......................... 5
Gazes spiediens pirms tidensslega (kG/cm2) .... 0,45—1,0
Cdensslega pretestiba (kG/cm2)........................ 0,35
Spiediens izmeginajuma (kG/cm2):
hidrauliskaja......................................... 30
pneimatiskaja..............'...................... 1,5
Svars (kg) ........................................... 1,9
Drosibas slegs 3CC-2-60 sastav no korpusa 9, kura 1‘етоп1ё15
gazes pltismas sasl^lajs 8 un porains metalkeramikas ieliktnis 7,
kurus notur gredzenveida skruve 6. Drosibas s^ga vaka 5
35. zim. Videja spiediena sauss drosibas slegs 3CC-2-60 acetilena
aizstajejam gazem
D. Glizmanenko
97
ieskruveta atsperiga pretspiediena varsta 3 vadotne 4. Drosibas
sldgu pievieno caurujvada ventilim ar iscauruli 2 un noseguz-
griezni 1. Sjuteni, kas savienota ar degli vai griezdjdegli, pievieno
nipelim 10.
Ja notiek liesmas atpakajsitiens vai ja skabeklis ieplust dro-
sibas slega no nipela 10 puses, gazes plusma atsitas pret saslcd-
laju 8 un zaude dalu savas energijas; vienlaicigi gazes, ejot caur
sastelaja urbumiem un poraino ieliktni 7, strauji Ьгетгё}аз un
atdziest. Drosibas slega darbibas rezultata spradziena vi]pa ener-
£ija tiek absorbeta, liesma nodziest, pretspiediena varsts 3 aiz-
veras un ne|auj gazes atpakajplusmai nok|ut barojosa cauruj-
vada. Sausie drosibas slegi darbojas Joti precizi un ir erti 1арёс,
ka tos var lietot klaja gaisa, kad vides temperatiira ir zema.
I<7imiskos attlrltajus lieto, lai attiritu acetiknu no kaitigiem
piemaisijumiem — serudepraza un fosfina.
Acetilena, kas ieguts no tehniska kalcija karbida, nelielos
daudzumos var but amonjaks, serudepradis, fosfins un mehanis-
kas dajipas (kallcu un og|u putekji u. c.). Putekli piesarno meti-
nasanas aparaturu, bet amonjaks saёd tas misipa dalas. Sdr-
udepradis un fosfins liela koncentracija геа£ё ar 1гкаизё1о suves
metalu un paaugstina taja эёга un fosfora saturu. Зёгэ padara
tёraudu trauslu pie augstam temperaturam, t. i., padara to sar-
kanlustamu, bet fosfors padara tёraudu trauslu pie parastam tem-
peraturam, proti, tas kjust aukstlustams.
Тарёс minetie piemaisijumi nav vdlami atbildigu izstrada-
jumu metinasana. Lai atbrivotu acetilenu no siem piemaisiju-
miem, acetiknu, pirms tas nokjust metinasanas degli, skalo udeni
un kimiski attira ar specialism attirisanas vielam. Skalojot udeni,
no gazes atdala mehaniskos piemaisijumus, amonjaku un daleji
sёriJdepradi.
Lai atbrivotu acetiknu no fosfina un эёп^ергага atliekam,
lieto Icimiskos attiritajus, kuros iepilda attirisanas masu. Visbie-
zak lieto pulverveida attirisanas masu «heratols», kas sastav no
infuzoriju zemes, kura piesucinata ar kalija dihromata slcidumu,
kam ir эёгзкаЬеэ piemaisijums. Heratola sastavs (svara dalas
procentos): hroma anhidrida (СГ2О3) 11 —13; эёгэкаЬез (H2SO4)
17—20; infuzoriju zemes 45—55; udens 18—28. Pagatavojot hera-
tolu, uz 1 kg infuzoriju zemes pern 1 kg kalija dihromata un зёг-
skabes udens skidumu.
Hroma anhidrids, reagejot ar асеН1ёпа gazveida vielam —
fosfinu un serudenradi, okside tas, izveidojot jaunus, negaistosus
klmiskus savienojumus. Svaigs heratols ir spilgti dzeltens. Kad
heratols zaudё savu aktivitati un пеаЬзогЬё vairs fosfinu un sdr-
iidepradi, tas kjust zajgans. Tada gadijuma izlietota heratola
vieta japem svaigs.
98
Kjmiskais attiritajs sastav no cilindriska
trauka ar vaku un vairakiem horizontaliem
sietiem. Uz sietiem uzklaj marli, tad heratola
kartu 25—30 mm biezuma, bet рёс tarn atkal
marks kartu. Uz katru m3 acetilena patere
75—100 g heratola.
3. §. Saspiesto gazu baloni. Balonu ventili
Baloni skabeklim un citam saspiestam
gazem. ir cilindriskas terauda tvertnes, kam
apaksa ir dibens un augsa saurs kakiins.
(36. zim.). Balona kaklina ir atverums ar
konisku vitni, kura ieskruve noslegventili. No
augsas ventili nosedz ar cepuriti, ко ieskruve
gredzena vitne, kurs uzmaukts uz balona
kakliija. Cepurite pasarga balona kaklipu no
bojajumiem transpoHAsanas laika. Balona
apaksdajai blivi uzmaukta peda, kas notur
balonu stabili vertikala stavokli.
Bezsuves balonus augstspiediena gazem
izgatavo no oglekla un legeto teraudu cauru-
lem рёс ГОСТ 949-57.
Balonu tipi doti 9. tabula.
Balonus 150 un 150Л lieto skabeklim,
udeijradim, slapeklim, metanam, saspiestam
gaisam un retajam gazёm. Saspiestam gai-
sam un metanam lieto ari balonus 200 un
200Л. Ogjskabajai gazei lieto balonus 150.
Acetilenam, amonjakam un citam g^m ar
spiedienu lidz 100 kG/ст2 lieto balonus 100.
1 — peda, 2 — kor-
puss. 3 — gredzens.
4 — venfills. 5 — ce-
purite
Visvairak izplatiti baloni ar 40 dm3 tilpumu, kuru izmeri ir
sadi:
Arejais diametrs (mm)...............................................219
Sieninas biezums (mm):
tipam 100 un 150Л......................................... 5,2
„ 150 un 200Л......................................... 7
„ 200 9,3
Balonu 150 un 200Л korpusa garums (mm).............................1390
Svars (bez ventija, cepurltes, gredzena un pedas) (kg):
tipam 100 un 150Л........................................ 43,5
„ 150 un 200Л......................................... 60
„ 200 ............................................... 81
7*
99
9. tabula
Balonu tipi рёс ГОСТ 949-57
Balona tips Spiediens (kG/cm2) Izturibas robeza (kG/cm2) Tece- sanas robeza (kG/mm2) Relati- vais paga- rinajums (%) Trieciena stigriba (kG m/cm2;
nosa- citais parbaudes hidrauliskais | pnematiskais
100 150 200 150Л 200Л Pra 100 150 200 150 200 sibas Og Pusotra darba spied. 225 300 L e £ ё t 225 300 attieciba U2 1 e к [ a t e r a Darba spiediens 150 200 a terauda 150 200 saspiesto и d a b 65 b a 1 о | 90 gazu b 11 о n i 38 n i 6Л 70 aloniem 15 10 noteikta 10 s Darba
drosibas aizsardzibas inspekcijas (Госгортехнадзор) noteiku-
mos. Sie noteikumi paredz nokrasot balonus dazadas nosacltas
krasas atkariba no gazes veida. Ta, piemeram, skabekja balonus
kraso gaisi zila krasa, acetilena balonus — balta krasa, tehniska
argona balonus — melna krasa ar zilu sljdrssvitru, balonus tlram
argonam — ре1ёка krasa ar za|u slcerssvitru, gaisam — melna
krasa, udepradim — tumsi zaja, bet parejam deggi^m — sar-
kana krasa.
Balona augsёjo sferisko dalu nekraso. Taja iespiez balona pa-
ses datus: izgatavotajas rupnicas marku, balona tipu, balona razo-
Sanas (rupnicas) numuru, svaru kilogramos, ietilpibu litros, darba
un parbaudes spiedienu а1тозГёгаз, izgatavosanas datumu un
nakosas parbaudes termipu, rupmcas izgatavotajas TKD spiedogu.
Saja pasa balona daja iespiez spiedogus balona turpmakas ap-
зка!ёз un parbaudёs, kuras notiek ik рёс pieciem gadiem. Uz ba-
lona gredzena noradits, kad no ta jaaizvac sakrajies mitrums, kas
ir saspiestaja skabekli un nokliist balona lidz ar gazi.
Lai aprekinatu skabekja daudzumu balona, ta tilpums litros
jareizina ar spiedienu kG/cm2.
Piemers. Balona tilpums 40 dm3, skabekja spiediens 150 kG/ст2. Ska-
bekja daudzums balona ir 40X 150 = 600 dm3 jeb 6 m3 (pie atmosferas spiediena).
No balona var pemt skabekli tiknmr, катёг spiediens nepaze-
minas lidz 0,5—1 kG/ст2. Рёс tarn balona ventili blivi nos^dz,
nopem no ta reduktoru, uzskrihm uz ventija iscaurules bliviegriezni,
cepuriti un tad balonu nosuta uz tukso balonu noliktavu.
Nedrikst no balona izlaist pilnigi visu skabekja atlikumu, jo
100
tada gadijuma rupnica, kur balonos iepilda skabekli, nevares
vajadzibas gadijuma parbaudit, kada gaze palikusi balona no
ieprieksdjas pildijuma reizes.
Kad balonu nogada metinasanas posteni, to nostada vertikali
un obligati nostiprina ar kedi, lai pasargatu no krisanas. Islai-
cigos montazas darbos balonu var novietot uz zemes ta, lai ta
ventilis butu mazliet augstak par balona pedu; sim nolukam zem
balona aug^jas dajas ieliek koka paliktni ar izgriezumu, kas
nejauj balonam darba laika velties. Pec tarn balonu sagatavo
darbam sada seciba:
1) noskruve balona cepuriti;
2) noskruve venti|a iscaurules bliviegriezni;
3) apskata ventili, lai konstatetu, vai uz ta nav tauku, e||as
utt. atlieku. Ja uz ventija ieraudzita e|ja, tad tadu balonu iietot
nedrikst; metinatajam janoliek s'ads balons atsevislii un tudaj
jazipo par to meistaram vai darbu vaditajam;
4) ja ventilis ir kartiba, to izpus, pagriezot islaicigi rokrite-
niti. Pie tarn nedrikst stavet preti ventija sanu iscaurulei. Ventija
bojajuma gadijuma balons janosuta uz skabekja rupnicu
remontam;
5) parbauda reduktora noseguzgriezpa stavokli;
6) reduktoru pievieno balona ventilim;
7) pagriez vajigak reduktora regul6sanas skruvi;
8) leni griezot rokratipu, atver balona ventili.
Рёс tarn ar reduktora regu^sanas skrtivi nosaka skabekja
darba spiedienu (sk. IV nod. 4. §).
Рёс noraditas sagatavosanas var sakt gazes nopemsanu no
balona.
Ja reduktora pazeminas gazes spiediens, gazes temperatiira
pazeminas. Ja gaze ir mitra, bet apkart6jas vides temperatiira
pietiekami zema (р1етёгат, stradajot ziema zem klajas debess),
tad sis mitrums var caursalt un ledus aizsprostos ventiju kanalus
un reduktora varstu. Tad gaze nevards plust caur reduktoru un
tas «aizsals». Sada gadijuma ventilis un reduktors jasilda, lie-
tojot vienigi karstu udeni vai tvaiku.
АсеШёпа balonus, lai tajos drosi vardtu glabat acetildnu zem
augsta spiediena, piepilda ar specialu augstporainu masu
(37. zim.), kas sastav no aktivdtas kokogles 290—320 g/dm3 ap-
тёга no balona tilpuma vai no ogles, pumika, infuzoriju zemes
un citu vieglu un porainu vielu maisljuma. Masu balona piesa-
tina ar acetonu, kura aceti^ns labi sl^ist. Acetonu pern 220—300 g
uz 1 dm3 balona tilpuma. Atrodoties masas poras, acetona izsl^i-
dinatais acetilens kjust spradziendross un to var glabat balona
zem 25—30 kG/ст2 spiediena. Saskapa ar ГОСТ 5457-60 acetona
izskidinata acetiKna normals spiediens balona ir 19 kG/cm2
pie 20°C.
101
6
37. zim. Acetilena
balons grieznma:
1 - venfilis. 2 — кяк-
iips. 3 — korpuss.
4 — poraina masa.
5 — peda. 6 — cepurite
Kad atver ventili, acetildns izdalas no ace-
tona un gazes veida ieplust deg|a §1й1епё pa
reduktoru. Acetons paliek masas poras un atkal
skidina jaunas acetildna devas, kad turpmak
balona pilda gazi.
Metalu apstradd ar gazes liesmu acetilenu,
ко 1е5йкпё ar porainu masu un acetonu pilditos
balonos, sauc par izskidinato acetilenu.
Lai noteiklu acetildna daudzumu balona, pe-
ddjo nosver pirms un pec piepildisanas ar gazi.
Svaru starpiba dod асеШёпа daudzumu balona
kilogramos. Ja ieguto svaru starpibu izdala ar
1 m3 асеШёпа svaru, iegust acetilena daudzumu
kubikmetros.
Picmers. Balona svars ar acetilenu 89 kg, tuksa
balona svars 83 kg; acetilena daudzums balona ir pec
svara 89—83 = 6 kg; pec tilpuma 6:1,09=5,5 m3 (pie
atmosferas spiediena un 20° C).
Tuksa acetilena balona svars, ко sauc par
taras svaru, sastav no balona apvalka un ven-
tija, porainas masas un acetona svaru summas.
Taras svaru iespiez ar spiedogu balona sfdris-
kaja dala. Acetilena balona izmeri ir tadi pasi
ka skabekja balonu 1гтёгк
Kad асеШёпи izlaiz no balona, lidz ar gazi
aizplust dala acetona — 30—40 g/m3 acetilena.
Tas pamazina balona асеШёпа ietilpibu turp-
makajas pildijuma гс!гёэ. Lai samazinatu acetona zudumus, no
balona janem ne vairak par 1700 dm3 асеШёпа stunda un darba
laika асеШёпа balons jatur vertikali. Ja асеШёпа patdrips ir
lielaks, tad dazus balonus savieno viena baterija. Bez tarn si pasa
iemesla del no balona nedrikst nonemt acetilenu lidz atlikuma
spiedienam, mazakam par 0,5 kG/ст2 pie temperaturas zem 0°C,
lidz 1 kG/ст2 pie temperaturas no 0° lidz 15° C, lidz 2 kG/ст2 pie
temperaturas no 15° lidz 25° C un 3 kG/ст2 pie temperaturas no
25° lidz 35° C.
АсеШёпат un propanam-butanam lieto metinatus balonus ar
sieninu biezumu асеШёпат 4—4,5 mm, propanam-butanam 3 mm.
Ka materialu izmanto lokspu oglekja teraudu Ct.3 ar izturibas
robezu 38—47 kG/mm2 un relative pagarinajumu, ne zemaku par
21%, vai mazlegdto markas 15ХСНД (НЛ2) teraudu. Acetilena
balonus БАС-1-58, kuru tilpums ir 60 dm3, svars 36 kg un ardjais
diametrs 300 mm, izstradajis Vissavienibas Metalu autogenas
apstrades zinatniskas pdtniecibas instituts (ВНИИАвтоген).
Balonu ventili. Skabekja balona ventilus izgatavo no misipa.
Teraudu nedrikst lietot tadu ventila detaju izgatavosanai, kas
102
saskaras ar skabekli, jo 1ёгаибз var korodet mitra skabekja
Bez tarn skabekja ventill, ja tur nejausi ieklust ejja vai notiek
uzliesmojums no berzes, ко rada ventija blivstega fibras starp-
lika, iespёjama terauda detaju izdegsana, jo terauds deg saspiesta
skabekja strukla. Misips nedeg skabekli, 1арёс to var drosi lietot
skabekja ventija detajas. Ventija ardjas da|as (rokratipus, iegriez-
pus u. c.) var izgatavot no tdrauda, aluminija sakausejumiem un
plastmasam.
Skabekja ventilim (38. zim. a) ir blivslega поЬПуё-
jums, kas izveidots ka fibras starplika 1, kura ar savu atmalu
atspiezas varpstina 2, ко piespiez atspere <?, bet, ja varsts 4
atverts, — ari gazes spiediens. No rokrata 6 varstam griezes kus-
tibu parnes ar uzmavu 5, kas sajudz varpstipas un varsta kvad-
ratveida galus. Lai samazinatu berzi, fibras starpliku 1 piesucina
ar tiru parafinu 40 minusu laika pie 70°C un рёс tarn nopem
parafina parpalikumu.
38. zim. b paradits membranas konstrukcijas ventilis. Mem-
branu 1 izgatavo no 0,1—0,15 mm biezas fosforbronzas vai nerii-
sdjosa tёrauda. Ventija noblivdsanai paredzets varsts 2. Skabekja
ventilim ar lodveida noblivejumu (38. zim. c) ir varsts 1 ar taja
ieveln^tu nerusejosa terauda ЭИ-229 loditi 2.
Acetilena vent i jus (38. zim. d) izgatavo no terauda,
kuru sini gadijuma var drosi lietot. Tiesi pretdji, acetilena venti-
jos aizliegts Jietot varu un ta sakausejumus, kas satur varu virs
70%, jo ar varu acetildns izveido eksplozivu maisijumu —
vara acetilenidu. Acetilena balonam reduktoru pievieno ar specialu
skavu, kam ir spiedskruve. Varpstas 1 pagriesanai lieto gala
atsldgu, ко uzmauc varpstas augsejai kvadratveida dalai. Varp-
stas 1 apak^ja dala 2 ir ebonita blivieliktnis, kas ге!гё ir ari
38. zim. Ventiji baloniein:
a — skabekja, b — skabeklim. membranas tipa, c — skabeklim, ar lodveida noblivejumu.
d -- acetilena, e — propanam-butanam
103
varsts. Blivslega 3 noblivesanai lieto adas gredzenu komplektu.
Venti|a kata ielikts tubas filtrs 4.
Dazada balonu krasa un dazadas konstrukcijas ventiji novers
iespeju kjudities — iepildit skabekja balona acetilenu un otradi,
kas ir |oti bistami, jo var eksplodet balons, kas pildits ar gazi,
kura nav tam paredzeta.
Propana-butana maisijumam paredzetiem ventijiem (38. zim. e)
ir terauda korpuss J; varsts 2 un varpsta 4 savienoti ar elastigu
gumijas uzmavu 3, tapec blivslega uzgriezni varpsta ir her-
metiska.
4. §. Saspiesto gazu reduktori
Reduktoru konstrukcija. Reduktorus lieto, lai pazeminatu spie-
dienu gazem, kuras pern no balona, un lai so spiedienu padaritu
nemainigu neatkarigi no spiediena krisanas balona. Saskapa ar
ГОСТ 6268-59 postepa reduktori dod iespeju ieturet darba spie-
dienu pirms deg|a vai griezejdegja skabeklim no 0,5 kG/cm2 lidz
15 kG/cm2, bet acetilenam no 0,01 kG/cm2 lidz 1,5 kG/cm2. Pastav
vairaku konstrukciju un tipu reduktori, bet kopejais darbibas
princips un galvenas detajas ir артёгат vienadas.
39. zim. Reduktora uzbdves un darbibas shema:
a -- reduktora detain stavoklis dikstave. kad gaze neplust caur reduktoru. b — reduk-
tcra detain stavoklis. kad caiu to plust gaze
104
Reduktoru uzbuves un darbibas эЬёта paradita 39. zime-
juma. Saspiesta gaze no balona nokjust augstspiediena kamera 1.
Gazes spiedienu pirms reduktora rada manometrs 2. Talak gaze,
parvarot pretestibu, plust pa varsta 11 sauro atveri. Рёс varsta 11
gaze zem pazeminata spiediena nokjust zemspiediena kamera 10,
kura gazes spiedienu parada manometrs 3. No zemspiediena
kameras gazi pa ventili 6 padod degli.
Membrana (clastiga gumijota auduma plaksne) 7, regulesa-
nas skruve 9 un atsperes 8 un 4 ра^гё!аз redukcijas varsta It
stavokja regu^sanai; no varsta atversanas pakapes atkarigs
gazes spiediens aiz reduktora. Jo vairak atverts varsts 11, jo aug-
staks bus gazes spiediens aiz varsta un jo lielaks gazes dau-
dzums izpludls caur reduktoru. Ja ieskruve skruvi 9, saspiezas
atsperes 8 un 4 un atveras varsts 11, proti, palielinas gazes caur-
pludes s^rsgriezums un paaugstinas darba spiediens kamera 10.
Izskruvejot skruvi 9, ties! otradi, varsts 11 nos^gsies, bet spiediens
kamera 10 pazeminasies.
Noteikto darba spiedienu reduktors automatiski uztur nemai-
nigu. Ja, р1етёгат, samazinoties deg|a ра1ёгё}атаз gazes dau-
dzumam, sis spiediens saks pieaugt, tad zemspiediena kamera 10
gaze spiedis ar lielaku зрёки uz membranu 7, kura padosies uz
leju un saspiedis atsperi 8. Pie tarn atspere 4 ar savu spiedienu
aizvers varstu 11 un по!игёз to tada stavokli Пктёг, катёг spie-
diens kamera 10 atkal k|iis vienads ar ta 5ако1пё1о lielumu. Pre-
tdja paradlba notiks, ja darba spiediens kamera 10 samazinasies:
saja gadijuma membrana 7 atsperes 8 iedarbiba padosies uz
augsu, saspiedis atsperi 4 un а!уёгз varstu 11. Tada stavokli
varsts bus Нктёг, катёг spiediens kamera 10 atkal pieaugs lidz
noteiktam lielumam. Drosibas varsts 5 aizsarga membranu no
parpllsanas gadijuma, ja varsts 11 sak laist cauri gazi.
Izgatavoti ari reduktori ar diviem seclgas darbibas redukto-
riem. Tadus reduktorus sauc par divkameru redukto-
ri em; to konstrukeija ir sarezgitaka, toties gazes darba spie-
dienu sie reduktori dod nemaimgaku.
Vienkameras skabekja reduktors PK-53 (1953. g. mode|a ska-
bekja reduktors) allots 40. zim. a. Tas paredzets caurlaides spe-
jai 60 m3/h, ja spiediens aiz reduktora ir lidz 15 kG/cm2.
Razo ari divu. tipu divkameru skabekja reduktorus РКД-59:
РКД-8-59 darba spiedienam 0,5—8 kG/ст2 un caurlaides spёjai
25 m3/h un РКД-15-59 darba spiedienam 1 —15 kG/ст2 un caur-
laides зрё}а! 60 m3/h.
Vienkameras асеШёпа reduktors PA-50 (1950. g. modeja
асеШёпа reduktors) paradits 40. zim. b. Рёс savas konstrukcijas
un darbibas principa tas ir analogs skabekja reduktoram. Starpiba
ir vienlgi ta, ka pievienosanai pie balona ventija асеШёпа reduk-
toriem noseguzgriezija vieta ir speciala skava ar skruvi (sk.
105
40. zim. b). Skabek|a reduktorus kraso gaisi zila krasa, acetilena
reduktorus —• balta.
Skabekja reduktoru manometriem ir skalas: augstspiedienam
lidz 250 kG/cm2, darba spiedienam — lidz 30 kG/cm2.
Acetilena reduktoru manometriem ir skalas: augstspiedienam
lidz 30 kG/cm2, darba spiedienam — lidz 4 kG/cm2. Uz mano-
40. zim. Reduktori:
a — skabekla reduktors PK-53. b — acetilena reduktors РЛ-50
106
metra skalas atzirr^ta sarkana svTtra, kas atbilst vislielakajam
darba spiedienam, kas pie|aujams sim aparatam.
Turpmak sniegti tehniskie raksturojumi reduktoriem, kurus
razo acetilena aizstaj^jam gazem.
Reduktoru tipi
Kamern skaits Kadai gazei Spiediens (kG/cm2): PB-50 un PB-55 1 Odepradim, pilsetas tikla gazei, naftas gazei, koksa un dabiskajai gazei РД-1 1 Propanam-butanam
pirms reduktora .... Lidz 150 Lidz 20
darba spiediens .... 1-15 0,05—1,5
Caurlaidspeja (m3/h) . . . Savienotajuzgriezna vitnes Lidz 100 0,25—5
izmeri 0 21,8 mm, kreisa caurttj- vitne, 14 vijumi uz 1" Tas pats
Сеп1гаПгё1а1 darba postequ barosanai ar skabekli no sadales
rampam razo dazadu tipu centralos (rampu) reduktorus maksi-
malai caurlaidspёjai lidz 1500 m3/h. Pie tiem pieder, р!етёгат,
reduktors KPP-50 darba spiedienam no 5 kG/ст2 lidz 25 kG/cm2
un caurlaidspёjai no 145 m3/h lidz 220 m3/h (41, zim.).
Saspiestais skabeklis no balonu baterijas rampas nok|tist
reduktora pa iscauruli 1 un plust caur pirmas pakapes reduktor-
varstu 2, рёс tarn ta spiediens pazeminas. Skabekja spiediena
turpmaka pazeminasanas notiek otras pakapes. reduktorvarsta 3,
41. zim. Rampas skabekja reduktors KPP-50:
a — shema, b — kopskats
107
рёс tam gaze ar noteikto darba spiedienu tiek novadita tikla pa
iscauruli 4.
Otras pakapes membranu 5 no varsta 3 pretejas puses atspiez
gazes spiediens, kura tiek padota pa cauruli 9 un ventili 8 ka-
mera 6. Si gaze tiek pemta no telpas starp pirmas reducёsanas
pakapes varstu 2 un otras reducёsanas pakapes varstu 3. Ar ven-
tijiem 7 un 8 var palielinat vai pamazinat gazes spiedienu uz
membranu 5, attiecigi mainot varsta 3 а1\;ёгити un tatad ari ska-
bekla darba spiedienu aiz reduktora. Sada konstrukcija nav
nepieciesama speciga darba atspere reduktora otras pakapes
геЗисёэапаз kamerai, bet darba spiedienu var mainlt vienmerigak
neka ar atsperi.
Reduktoru ekspluaiacija. Pirms reduktoru pievieno balona ven-
tilim, balona cepurite jaatskruve ar rokam (42. zim. a) vai ar
ats^gu. Рёс tam, turot atvertu ventili 1—2 sekundes, jaizpus ta
iscaurule (42. zim. b). Tad japarbauda reduktora pievienosanas
Tscaurules fibras blive.
42. zim. Reduktora ekspluatacijas panemieni:
a — balona cepurites nonemSana, b ventila iscaurules izpti-
Sana, c — reduktora piestiprinasana pie ventija, d — darba
spiediena regulesana reduktora
108
Reduktora noseguzgriezqa vitne nedrikst but iespiedumu, robu
un citu defektu. Uz iscaurules, blives un noseguzgriezpa vitnes
nedrikst but ejjas, tauku vai netirumu pazimju. Reduktoru noseg-
uzgrieznis uz ventija iscaurules pilnigi japiegriez ar skriiv-
atslegu (42. zim. c).
Kad reduktors pievienots balona ventilim galigi, jaatskriive
reduktora regu^josa skriive, bet pec tarn lenajn un pakapeniski
jaatver balona ventilis, noverojot reduktora augstspiediena mano-
metra sautras radijumus. Kad manometra sautripa apstajas pret
kadu skalas iedaju, kas atbilst gazes spiedienam balona, balona
ventili var atvert pilnigi. Рёс tarn jasak regulet darba spiediens,
tarn noliikam reduktora regu^sanas skruvi griez pulksteqa radi-
taja virziena (42. zim. d). Tad reduktora varsts sak pakapeniski
atverties un zemspiediena manometra sautra rada gazes spie-
dienu aiz reduktora varsta. Kad sis spiediens sasniegs vajadzigo
lielumu, gazi var laist degli.
Ja darba ir partraukumi, tad reduktora galvena atspere jaat-
skriive, gaze jaizlaiz no deg|a un reduktora regulesanas skriive
jagriez pret pulksteqa raditaju tikmer, катёг gazes spiediens, ко
rada zemspiediena manometrs, kjus vienlidzigs nullei. Рёс tarn
pilnigi janos^dz balona ventilis.
Reduktora manometriem vienmer jabiit kartiba un pareizi ja-
rada gazes spiediens balona pirms un рёс reduktora. Bojati mano-
metri jaapmaina ar jauniem. Bojats reduktors janodod remont-
darbnica izlabosanai un parbaudei. Nav at|auts remontet
reduktoru, kas uzstadits uz balona, jo tas var izraisit nelaimes
gadijumu.
5. §. Gazes sadales rampas. Sjutenes. Cauru|vadi
Gazes sadales rampas. Ja skabekja pateriqs ir liels, tas japa-
dod metinasanas ceha pa caurujvadu no skabekja balonu bate-
rijas. Sim noliikam lieto gazes sadales rampas (43. zim.). Lai no
rampas skabekli varetu pemt nepartraukti, taja ir divas balonu
grupas 1, kas ar elastigam vara caurulitem 2 pievienotas kolek-
tora саиги1ёт 3 caur ventijiem 4. Katram kolektoram ir nos^g-
ventilis 7.
Kad no viena kolektora pern gazi, otram pievieno jaunus pil-
nus balonus. Ventiji 4 dod iespeju atvienot katru balonu no ram-
pas, nepartraucol gazes padevi no parejiem baloniem. Rampai ir
centralais reduktors 6, lai pazeminatu gazes spiedienu, ко padod
ceha pa caurujvadu 5. Rampas uzstada atseviska izoleta telpa.
S[utenes ра^гё!аз gazes padevei degli vai griezejdegli. Tam
jabiit pietiekami izturigam, jaiztur gazes spiediens, jabiit
104
elastigam, un tas nedrikst
traucet metinataja kustlbas.
Sjutenes izgatavo no vulka-
nizetas gumijas ar vienu vai
divam audumu starpkartam.
Saskapa ar ГОСТ 8318-57
gazes liesmu apstrades sju-
tepu iekikjam diametram ja-
but 9—12 mm.
Maziem degjiem lieto at-
vieglofas konstrukcijas sju-
tenes ar ieksejo diametru
5,5 mm. Lielas jaudas deg
|iem, kas ра!ёгё lielus dau-
dzumus skabekja un aceti-
lena, lieto sjutenes ar iekikjo
diametru 16 un 18 mm. Ben-
zinam un petrolejai lieto
benzlna izturigas gumijas
sjutenes.
43. zim. Gazes sadales rampa skabeklim
Skabekja sjutenes parbauda 20 kG/cm2 spiedienam, bet aceti-
lena sjutenes — 5 kG/cm2 spiedienam. Lai metinatajs vardtu brivi
stradat, katras sjutenes garumam jabut no 8 m lidz 20 m. Ja tas
nepieciesams, skabekja vai acetikna sjutenes savieno ar misipa
vai tdrauda nipejiem, kuriem sjutepu galus piestiprina ar specia-
lam apskavam vai ar stiepli vismaz divas vietas.
Nedrikst lietot nipejus sjutepu savienosanai, ja tajas tek ben-
zins vai petroleja, jo nebllvas savienojuma vietas petroleja (vai
benzins) iztekot var aizdegties.
Acetilena caurufvadus izgatavo no bezsuvju tdrauda саиги!ёт,
kas savienotas ar metinajumu. Acetildna caurujvadu ceha nokraso
no arpuses balta krasa. Ja caurujvadu liek zemd, tad aizsardzibai
pret koroziju to no arpuses notin ar rnaisu ЬгёЫ, kas piesucinata
ar bitumu.
Gazei plustot pa caurujvadu, spiediens pazeminas no pretes-
tibas gazes plusmai caurule. Pretestiba ir jo lielaka, jo mazaks
caurujvada sl^drsgriezums, lielaks gazes plusmas atrums un
garaks caurujvads. Uz caurujvada uzmontdtie ventiji un aiz-
griezpi, ka ari straujie caurujvada pagriezieni rada papildu pre-
testibu gazes plusmai. Parasti acetilenu padod caurujvada no
generatora zem samdra neliela spiediena, apmeram no 0,04 kG/cm2
lidz 0,7 kG/ст2. Ja caurujvada skdrsgriezums ir mazs vai garums
liels, tad gazes spiediens stipri pazeminasies un acetildna padeve
deglim vai griezdjdeglim izradisies nepietiekama. Lai izveletos
acetilena zemspiediena caurujvada ieksdjo diametru, var izmantot
10. tabulas datus.
110
10. tabula
Zemspiediena acetilena caurujvada izmeri
Caurujvada garums (m) Caurules ieksejais diametrs jmm), ja acetilena paterios (m8 h)
1 2 4 6 1 8 10
10 19 25 32 38 45 45
20 19 32 38 45 45 50
30 25 32 38 45 50 65
50 25 38 45 50 65 65
100 32 38 50 65 65 76
150 32 45 50 65 76 76
200 38 45 65 76 76 76
Videja spiediena (0,1 —1,5 kG/cm2) caurujvada iek^jais dia-
metrs nedrikst but lielaks par 50 mm, bet augstspiediena (virs
1,5 kG/cm2) — 20 mm. Ja gazes ра1ёпрз ir lielaks, jaliek divi vai
vairaki рага1ёН caurujvadi.
Caurujvadus savieno ar metinajumu un 1егетё. Ja caurujvadu
liek gar sienam un pa kolonam, to novieto ne mazak ka 2,5 m
augstuma no gridas limeiia. Lai kondensats уагё!и notecbt, cau-
ru|vadu liek ar slipumu 0,002 uz mitruma uztx^rijas iekartas
pusi. Novadus no galvenas caurules uz posteqa s^giem parasti
izgatavo no саиги1ёт ar 13 mm (‘/2 collas) diametru.
Cauru[vadus skabeklim, ко padod ar spiedienu lidz 16 kG/cm2,
izgatavo no terauda pastiprinatam gazu саиги1ёт ar suvi vai bez
эиуёт, vai ari no elektrometinatam саиги1ёт. Spiedienam no
16 kG/ст2 lidz 64 kG/ст2 lieto 1ёгаи6а bezsuvju caurules. Ja
spiediens augstaks par 64 kG/ст2, lieto tikai vara vai misipa
vienlaidu vilktas caurules, jo, spiedienam paaugstinoties, 1ёгаи(1а
caurule var aizdegties skabekli no dzirksteles, plavas dajipai ber-
zoties gar caurules sienipam, no iekjuvusas un pasaizdegusas
eJias, starpliku aizdegsanas un citam ar у!е!ё}о siltumu izdalT-
sanos saistitam paradlbam. Skabekja caurujvadus cehos nokraso
gaisi zila krasa. Ja skabekja caurujvads jaliek гетё, lieto
terauda bezsuvju caurules neatkarigi no gazes spiediena.
Skabekja caurules sava starpa savieno metinot, vara cauru-
les — lodejot ar cietlodi (vara-cinka), izveidojot cauruju galiem
atlokus vai lietojot uzmavas. Visas skabekja caurules рёс mon-
tazas, pirms nodosanas ekspluatacija, no iekspuses riipigi jaat-
tauko, izmazgajot ar skidinataju (tetrahloroglekli) un izpusot ar
tvaiku vai sausu, no ejjas tvaikiem attiritu gaisu, lai pilnigi izti-
ritu skidinataja atliekas (lidz izzud smaka).
Lai rampai pievienotu skabekja balonus ar spiedienu lidz
111
150 kG/cm2, lieto vara caurulites 8X1,5 mm, kuru arejais dia-
metrs 8 mm, sienipu biezums 1,5 mm un iek^jais diametrs 5 mm.
Lai padotu skabekli metinasanas posteijiem ar zemaku spiedienu,
aptuveni 5—10 kG/cm2, skabekja cauru|vada diametru var izve-
leties рёс 11. tabulas datiem.
11. tabula
Skabek|a cauru(vada izmeri
Cauruj vada garums (m) Caurules iekSejais diametrs (mm), ja skabekja paterins (m’/h)
1 1 2 1 4 1 6 1 8 1 10
10 3 4 5 6 7 8
20 3,5 4,5 5,5 6,5 7,5 8,5
30 4 5 6 7 8 9
50 4,5 5,5 7 8 9 10
100 5 6 7,5 9 10 11
200 6 7 9 10 11 12
500 7 9 11 12 13 15
6. §. Metinasanas degli
Metinasanas degils ir galvenais darbariks gazes metinasana
ar roku. Degli vajadzigos daudzumos samaisas skabeklis un ace-
tilens. Izveidojusos degmaisijumu, kas ar lielu atrumu izplust no
deg|a uzga|a atveres, aizdedzina, un tas sadeg stabila metinasa-
nas liesma, ar kuru izkause pamatmetalu un piedevu metalu
metinajuma vieta.
Visvairak lieto inzektora metinasanas degjus, kas dar-
bojas ar zemspiediena un videja spiediena acetilenu. Sajos degjos
acetilenu padod deg]a samaisisanas kamera, iesucot to ar ska-
bek|a struklu, kas ar lielu atrumu izplust no ipasas uzbuves
sprauslas, ко sauc par inzektoru. Gazes iesuksanu ar tas
pasas vai citas gazes struklu, ко padod zem augstaka spiediena,
sauc par i n z e к c i j u.
112
Inzektora deg]a shema paradita 44. zimejuma. Skabekli zem
spiediena pievada pa caurullti 5 caur ventili 6 inzektora 3
sprausla. Kad skabeklis ar lielu atrumu izplust no sprauslas,
rodas retinajums caurulite 4, kura ar ventili 7 iesuc асеЫёпи.
Skabeklis un acetilens talak nok|ust samaisisanas kamera 2, kur
izveido degmaisijumu, kas izplust pa uzgali 1 un sadegot izveido
metinasanas liesmu. Metinasanas degja inzektora dajas sl^rs-
griezums paradits 45. zimejuma.
Lai inzektora deglis normali darbotos, taja ieplustosa ska-
bekja spiedienam jabut 3—4 kG/cm2. Acetilena spiedienam jabut
daudz zemakam — no 0,01 kG/cm2 lidz 0,2 kG/cm2 (no 100 lidz
2000 mm £id. st.).
Lidz 1960. g. Padomju Savieniba izlaida universalas lietosa-
nas metinasanas degjus ГС-53, kas рагеОгёН darbam ar maina-
miem uzgajiem no Nr. 1 lidz Nr. 7. Kops 1960. g. razo degjus
«Москва» ar tadu pasu raksturojumu, kuri atskiras ar korpusa
un roktura konstrukciju, kam uzgaja masa ir lielaka; tas padara
deg|a darbibu stabilaku. Degju ГС-53 un «Москва» tehniskie rak-
sturojumi doti 12. tabula, bet skersgriezumi — 46. zimejuma.
Neliela biezuma metala metinasanai lieto mazaka svara deg-
jus ГСМ-53 (mazais metinasanas deglis) un «Малютка» ar
uzga|u kompjektiem Nr. 0; 1; 2 un 3. Рёс konstrukcijas deglis
ГСМ-53 analogs deglim ГС-53, bet sver tikai 360—400 g; sjutepu
iek^jais diametrs 5,5 mm.
45. zim. Deg|a inzektora da|as sl^ersgriezums:
1 — inzektors, 2 — samaisiSanas kamera, ,J - noseguzgrieznis, 4 — deg|a korpuss
8 - D. GJizmanenko
113
114
12. tabula
Deg|u ГС-53 un «Москва» dazadu numuru uzgaju tehniskie raksturojumi
l,'zga|u nttmtiri
Radi taj i 1 1 3 4 (i 7
Metinama metala (terauda) aptuvens biezums (mm) . . . 0,5—1,5 1—3 2,5—4 4—7 7—11 10—18 17—30
Pateriijs (dm3/h):
acetilenam 50—135 135—250 250—400 400—700 700—1100 1050—1750 1700—2800
skabeklim 50—140 140-260 260—420 420—750 750—1170 1170—1900 1900—3100
Atveres diametrs (mm):
inzektora 0,25 0,35 0,45 0,6 0,75 0,95 1,2
samaisisanas kamerai . . 0,85 1,25 1,60 2,0 2,5 3,0 3,8
uzgaja 0,80 1,15 1,5 1,9 2,3 2,8 3,5
Skabekja spiediens (kG/cm2) . 1-4 1,5-4 2—4 2-4 2—4 2—4 2—4
Maisljuma izplusanas atrums no uzga|a (m/s) 60—145 70—145 75—145 80—145 90—160 100—165 105—175
46. zim. Degju un uzgaju konstrukeija
a - deg|a ГС-53 skersgriezums: / — uzgalis, 2 — savienosanas nipelis, 3 — tizgaja cau-
rulite, 7 — samaisisanas kamera, 5 — noseguzgrieznis, 6 — iniektors, 7 — deg|a korpuss.
8 — rokturis, 9 — skabekja canrulite; nipcji: 10 — skabekja, 11 — acetilena; ventiji:
12 skabekja, 13 -- acetilena; b — degla «Москва» s^ersgriezums
Deg|u ГСМ-53 un «Малютка» uzgaju tehniskie raksturojumi
ir tadi pasi ka atbilstoso numuru deg|u ГС-53 uzga|iem
(sk. 12. tab.). Uzgali Nr. 0 lieto no 0,2 mm lidz 0,7 mm biezu
metalu metinasanai; tas раге6гё1з асеШёпа pateripam no
20 dm3/h lidz 64 dm3/h, skabekja pat6ripam no 22 dm3/h lidz
70 dm3/h; skabekja spiediens 0,5—4 kG/cm2; diametri milimetros:
inzektora atverei — 0,18, samaisisanas kamerai — 0,6, uzga-
lim — 0,6.
Universalo deg|u rokturim (stobram) var pievienot ari spe-
ciala tipa uzgajus: daudzliesrnu, karsesanas, lodesanas u. c. Dazi
specialu tipu uzgaji att61oti 47. zlm6juma.
Darbam ar асеШёпа aizstaj6jam gaz6m lieto НЗП tipa uzga-
jus, kuru kanalu, inzektoru un samaisisanas kameru diametri
dqta numura uzgalim dod tadas pasas jaudas liesmu ka darba
ar acetilenu.
Darbam ar petroleju (kars6sana, taisnosana, lodesana u. c.)
razo degli ГКУ-55. Deglim ГКУ-55 ir sesi uzgaji (Nr. 2, 3, 4, 5,
6 un 7), no kuriem cetri ir vienkanala-un 2 — sietveida. Sim deg-
lim ir petrolejas iztvaic6tajs, kam ir azbesta appinums un ko
karse ar paligliesmu.
Kad metina liela biezuma metalu uzkarsejot, ja uzgalis stipri
sakarst, tad lieto HAT tipa uzgajus, kas paredzeti acetilena pate-
8*
115
47. zim. Specialu tipu uzga|i:
a — divliesmu un trisliesmu. b — uzgalis karsesanai; / — sprausla. 2 — caurumini
degmaisijurna izpltidei; vienrindas daudzliesmu: c - taisnlinijas, d - gredzer.vcid;;.
e — veiduzgalis (rtidisanai)
ripam 700—4500 dm3/h. So uzgaju caurulite un sprausla parklati
ar azbesta appinumu, kurs ietverts parvalka, kas pasarga tos no
metinamas detajas atstarota siltuma.
Ja degja uzgalis stipri sakarst, tad no inzektora sprauslas
izplustosa skabekja inzektejosa darbiba pasliktinas. Sada gadi-
juma degmaisijuma sastavs inzektora degli mainisies un taja
radisies skabekja parpalikums. Tapec japartrauc metinasanas
process un jaatdzese deg|a uzgalis.
Stabilaku degmaisijuma sastavu dod bezinzektora
degji, kuros abas gazes — skabeklis un acetilens tiek padotas ar
vienadu spiedienu -- 0,5—1,0 kG/cm2. Lielas jaudas un daudz-
liesmu degjus, kas darbojas smagos apstakjos, ja uzgalis dar-
bojas pie augstam temperaturam, labak izveidot ka bezinzektora
degjus un iekartot uzgalim iidens dzesesanu.
Arzemes, kur metinasana plasi lieto izskidinatu acetilenu no
baloniem, plasi lieto bezinzektora degjus. Bezinzektora degja
shema paradita 48. zimejuma. Skabeklis un acetilens iepltist degli
ar vienadu spiedienu, bet gazu daudzumu regule ar ventijiem
degja korpusa.
116
48. zim. Bezinzektora degja shema:
1 — sprausla, 2 — uzga|a caurulite. 3 — venlilis skabeklim: nipeli: 4 — skabekja
5 - acetilena. 6 — acetilena ventilis
ВНИИ Автоген izstradajis vienada spiediena gazes
metinasanas aparaturu, kas sastav no posteqa atsperes regula-
tora ДКР-1,56, kas automatiski regule vienadu darba spiedienu
skabeklim un acetildnam, un vienada spiediena bezinzektora
deg|a ГАР-2-56. Deglim ГАР-2-56 ir septipu uzga|u komplekts
ar acetildna pateriiju no 50 dm3/h lidz 2800 dm3/h. Katram uzga-
lim ir samaisisanas kamera ar diviem kalibrdtiem urbumiem:
sanu urbumu acetildnam un centralo — skabeklim. Skabeklis un
acetilens ieplust degli ar vienadu spiedienu (49. zim.). Reguld-
josa gaze ir acetildns; ja mainas acetildna spiediens, regulators
ДРК-1-56 atbilstosi maina skabekja spiedienu ta, ka tas vienmer
paliek vienads ar degli ieplustosa acetildna spiedienu. Тарёс deg-
maisijuma sastavs degli vienmdr paliek konstants, tads, kads tas
bija noteikts liesmas pirmaja regulesana.
Lieto ari degjus ar varstu papildierici, ko sauc par ekono-
mizatoru. Ja lieto tadu degli, tad islaicigos darba partrau-
kumos nav nepieciesamibas aizvdrt un atvert degja ventijus, lai
49. zim. Vienada spiediena aparatura:
icduktori: / — skabekla. 2 - acetilena, 3 — regulatots ДКР-1-56.
4 — slutenes. 5 — deg|i ГАР-2-56
117
nodzestu vai aizdedzinatu lies-
mu, bet pietiek piespiest specialu
kombinbtu varstu, kas vienlaikus
partrauc skabekja un acetilena
iepludi degli. Тарёс iespe-
jams taupit laiku un gazes, ко
nelietderigi paterd, reguldjot
vajadziga sastava liesmu, kad
aizdedzina maisijumu. Tam ir
Ipasi liela nozime biezos darba
partraukumos.
50. zim. paradita viena no
deg|u konstrukeijam ar ekono-
mizatoru. Lai nodzdstu deg|a
liesmu, metinatajs ar Tkski no-
spiez ekonomizatora varstu, tas
partrauc gazu piepludi uzgali,
un deg|a liesma nodziest. Lai
no jauna aizdedzinatu degli,
50. zim. Deglis ar ekonomizatoru:pjetje]< piespiest ekonomizatora
/ — degla ekonomizatora varsts. 2 - • . * * v .
caurulite acetilena dezurliesmai, 3 — VaFStll ПО apaKSaS UH piCVadlt
dezurliesma, 4 — degla stavoklis aiz- т j •*- c _____ •
degsanas bridi uzgali dezurliesmai.
7. §. Metinasanas deg|u ekspluataeija
Ja metinasanas deglis ir kartiba, pareizi salikts un noregu-
lets, tad tas dod normalu un stabilu metinasanas liesmu. Ja deg-
sana ir nevienindriga, liesma atraujas no uzgaja, nodziest vai
dod atpakajsitienus un «skaudienus», tad ar attieclgajiem venti-
|iem janoreguld skabekja un acetilena padeve. Ja рёс regulesanas
degja darbiba nav uzlabojusies, tad sliktas darbibas iemesls
jameklb pasa degli: neblivumi savienojumos, uzga|a vai inzektora
izejas kanala bojajums, nepareizi novietotas detajas, saliekot
degli, kanalu aizserejums, detaju nodilums u. c.
Pirms darba sakuma japarbauda, vai deglis ir kartiba. To
veic tada seciba, ka noradits 51. zimdjuma. Lai parbauditu inzek-
toru, uz deg]a skabekja nipe|a uzmauc sjuteni, bet deg|a korpusa
ieliek uzgali, ко pieskrtivd ar noseguzgriezni (51. zim. b), kuru
рёс tarn uzmanigi piegriez ar uzgrieziju atslegu. Nostadot skabekja
darba spiedienu рёс 12. tab. atbilstosi uzga|a numuram, degli
ielaiz skabekli un atver skabekja ventili. Tad deg|a acetilena
nipeli jarodas retinajumam, ко viegli var atrast, pieliekot pirkstu
pie acetildna nipe|a gala; pirksts tiks piestikts nipe|a galam, ja
118
119
51. zim. l)eg|a parhaude un sagatavosana darbam
inzektors ir kartiba (51. zim. c). Ja pietiekamas piestiksanas nav,
lad deg|a uzgalis jaatvieno no degja stobra un japarbauda
a) vai inzektors piespiezas pietiekami blivi deg|a korpusa
ligzdai; поуёгор! neblivumus, jaizskriive inzektors, neiztjemot no
stobra uzgali, lidz tas atduras pret ligzdu. Piesiiksanas lielums,
ко rada uzgalis, ari atkarigs no attaluma starp inzektora galu un
ieejas urbumu samaisisanas kamera. 44. zim. sis attalums apzi-
тё1э ar burtu a; ja a ir parak mazs, tad retinajums degja aceti-
1ёпа kanala un асеШёпа piesiiksana ir nepietiekama; saja gadi-
juma degja darbibu var uzlabot, ja inzektoru mazliet izskriive no
samaisisanas kameras un lidz ar to palielina attalumu tz; parak
stipri palielinat so attalumu пevajadzёtu, jo асеШёпа piesiiksana
ari no ta var samazinaties;
b) vai nav а1гзёгё}и§1 uzgaja, samaisisanas kameras un aceti-
1ёпа kanali; ja kanali а1г5ё^и§к tie jaiztira 'ar smalku vara stiep-
ITti un attiecigas degja da|as jaizpiis (51. zim. a).
Ja deglis parbaudits, tam var pievienot abas sjiitenes un pie-
stiprinat tas nipejiem ar stiepli vai specialam apskavam, рёс tam
aizdedzinat degmaisijumu pie uzgaja gala (51. zim. d, e). Те jari-
kojas sadi: sakuma mazliet atver degja skabekja ventili un rada
inzektora retinajumu. Kad skabeklis sak plust no uzgaja, atver
deg|a асеШёпа ventili un рёс dazam sekundёm ar serkocinu vai
skiltavam aizdedzina degmaisijumu pie uzgaja gala.
Рёс tam janoregulb liesma, darbojoties atbilstosi ar degja ska-
bek|a un асеШёпа venti|iem. Ja maisljuma aizdegsanas bridT degji
«skauda», ka ari tad; ja асеШёпа ventilis pilnigi atverts un liesma
nav асеШёпа parakuma, japarbauda, vai uzgaja noseguzgrieznis
ir labi pieskruvets, vai skabekja spiediens ir pietiekams un vai
nav §кёг§|и aceti^na ieplusanai degli (iidens §]й1епё, sjiltene par-
liekta u. tml.).
Ja deglis nedarbojas vairs, ka ari, ja ir stipri «skaudieni» vai
liesmas atpakajsitiens, sakuma viennwr janosledz acetilena ventilis,
bet рёс tam skabekja ventilis. Ja пе!еуёго so ventiju nos^gsanas
kartibu, tad var notikt liesmas atpakajsitiens асеШёпа з|Шепё.
Dazreiz nebojats deglis рёс ilgstosa nepartraukta darba sak
«skaudit» un dod atpakajsitienus. Tas rodas 1арёс, ka degja uz-
galis sakarsis. Saja gadijuma janodzbs deg|a liesma, janos^dz
venti|i ieprieksmineta kartiba un uzgalis jaatdzesb, iegremdbjot
to trauka ar iideni.
Samaisisanas kameras uzgaja un inzektora kanalu drikst tirit
tikai ar mikstam vara adatam. Nedrikst tirit ar tёrauda stiepli, jo
tad var parak stipri paplasinat ieejas urbumu on sabojat ta malas.
Inzektora deglis var tikai tad normali darboties, ja inzektora,
samaisisanas kameras un uzgaja kanalu diametru attiecibas ir
tuvas tam, kas noraditas 12. tabula. Ja uzgalis apdedzis un ta
120
urbums parak izdilis, tad uzga]a gals uzmanigi janovild ar smalku
vili, mazliet jasaplacina ar viegliem amura sitieniem un pec tarn
uzmanigi janokalibrd ar attieciga diametra urbi saskatja ar 12. ta-
bulas datiem.
Ja venti|u blivsldgi laiz cauri gazi, tad ciesak japieskruve bliv-
slega uzgrieztji vai ari jamaina pildijums
V n о d a J a
GAZES METINASANAS TEHNOLO^UA
1. §. Metinasanas liesma, tas ipasibas un regulesana
Ar metinasanas liesmu metalu sakarsd un izkausd metinasanas
vieta un izveido metinasanas vanninu. Metinasanas liesmas агё-
jais veids, temperatura un tas ietekme uz 1гкаиэё{о metalu ir
atkariga no degmaisijuma sastava, proti, no skabekja un асеН1ёпа
attiecibas taja. Mainot skabekja un acetildna daudzumu, kas
ieplust degli, metinatajs maina degmaisijuma sastavu un metina-
sanas liesmu — tas ardjo izskatu, temperatiiru, sadegsanas pro-
duktu sastavu.
Liesma, ко iegust, sadedzinot acetildnu gaisa bez skabekja pie-
devas, ir iedzeltena un ar garu liesmas kuli bez gaisas serdes.
Tada liesma neder metinasanai, jo tai ir zema temperatura un ta
kup, izdalot daudz kvdpu (nesadedzis ogleklis).
Ja acetilena-gaisa liesmai pievieno skabekli, atverot degja
skabekja ventili, tad liesma krasi maina savu krasu un apveidus,
bet liesmas temperatura 1еуёго}агш paaugstinas. Mainot ska-
bekja un acetildna attiecibu degmaisijuma, var iegut trrs gal-
venos metinasanas liesmas ve
52. zim. Gazes liesmas shemas:
a — karbonizejosas, b — normalas (redu-
cejosas), c — oksidejosas, A — maksimalas
temperatiiras zona
dus:
normalo liesmu, ко sauc arl
par reducdjoso;
oksiddjoso liesmu (ar ska-
bekja parakumu);
karboni^joso (ar acetildna
parakumu).
52. zlm. shematiski paradlti
dazadie acetildna-skabekja lies-
mas veidi.
Lielakas dajas metalu meti-
nasanai lieto normalo (redu-
cdjoso) liesmu (52. zlm. b).
Teordtiski to iegust, ja maisi-
juma vienai асеШёпа tilpuma
dajai pievieno vienu skabekja
tilpuma daju. Acetilens tad sa-
deg pec sadas shemas:
122
1 da|a acetilena + 1 da|a skabekja =
= 2 da|as oglekja oksida + 1 da|a udepraza.
Saja faze sadegsana norisinas ar maisijuma skabekli pec reak-
cijas
C2H2 O2 — 2CO + H2.
Nakosa faze degsana norisinas ar apkartejas atmosferas ska-
bekli sada reakcija:
2CO + H2+ 1,5O2=2CO2+H2O.
Oglekja oksids un tidepradis, kas izveidojas liesma, dezokside
metalu, reducejot oksidus metinasanas vannina. Sados apstak|os
suves metals ir viendabigaks, bez poram, gazes puslisiem un
oksidu ieslegumiem.
Praktiski maisijumam pievada mazliet vairak skabekja neka
nepieciesams, lai iegutu reducejosu liesmu saskapa ar ieprieks
paradito teoretisko degsanas shbmu. Normalu reducbjosu liesmu
var iegut, ja maisijuma ir lidz 30% skabekja vairak par teore-
tiski nepieciesamo, proti, ja acetildna attieciba pret skabekli ir no
1 : 1 lidz 1 : 1,3.
Normalas reducdjosas acetilena-skabekja liesmas izveidosanas
shema paradita 53. zlmejuma. Normalai liesmai ir tris skaidri
atskirigas dajas: gaisa serde, tumsaka reducesanas zona un lies-
mas kulis (52. zim. b).
Serde i ir asi apzimeta forma, kas tuva cilindram ar noapa-
jotu galu, un gaisa, spoza apmale, kas sastav no kvelojosam
oglekja dajipam, kuras sadeg apmales ardja karta. Serdes lielums
atkarigs no degmaisijuma ра{ёппа un ta izpliisanas atruma. Ja
palielina skabekja spiedienu degli, tad maisijuma izpliisanas
atrums palielinas un serde pagarinas. Ja turpretl samazina mai-
sljuma izpliisanas atrumu, serde salsinas. Ja palielina uzgaja
numuru, tad atbilstosi palielinas serde. 53. zim. apaksa paradits
serdes garums un diametrs (milimetros) dazadu numuru uzga-
|iem, ka ari noradits acetilena paterins un kanalu diametri, kuriem
bija noteikti serdes lielumi tiem pasiem uzgajiem.
Reducesanas zonai ir tumsa krasa, kas to krasi atskir
no serdes un pardjas liesmas dajas. Si zona atkariba no uzgaja
numura aizpem tilpumu, kas atrodas lidz 20 mm attaluma no
serdes gala. Ta sastav no oglekla oksida un tidepraza. Visaugstakii
temperatiira reducesanas zonai ir punkta, kas atrodas 2—6 mm
atstatuma no serdes gala. Ar so liesmas da|u metalu sakarse un
1гкаиэё metinasanas procesa.
Parejo liesmas daju, kas atrodas aiz reducesanas zonas, sauc
par liesmas к й 1 i. Liesmas kulis sastav no ogjskabas gazes,
iidens tvaikiem un slapekja, kuri rodas liesma, sadegot reduedsanas
123
zonas oglekja oksidam un udepradim ar apkartejas vides gaisu,
kura ietilpst slapeklis un skabeklis. Liesmas ku|a temperatiira ir
ieverojami zemaka par reducesanas zonas temperatilru.
Ja palielina skabekja padevi vai samazina acetilena padevi
degli, tad rodas oksidejosa liesma (sk. 52. zim. c). Oksi-
dejosa liesma izveidojas tad, kad maisljuma uz vienu tilpuma daju
slapekla pievada 1,3 tilpuma dajas skabekja.
Oksidёjosai liesmai raksturiga paisinata, smaila serde ar ma-
zak asu formu un balu krasu. Oksidёjosas liesmas temperatiira ir
augstaka par normalas reducёjosas liesmas temperatilru, tomer
tada liesma var stipri oksidёt metinamo metalu, 1арёс var izvei-
doties trausla un poraina suve.
Ja samazina skabekja padevi vai palielina асеН1ёпа padevi,
iegust karbonizёjosu liesmu, ко dazreiz sauc par «aceti-
lena liesmu» (liesma ar aceti^na parakumu, sk. 52. zim. a). Ta
rodas, ja degli pievada 0,95 un mazaku skabekja tilpuma dalu uz
Uzgalanumurs i ? j 4 5 6 7
250 mm 1700 гт
Sprauslas Kanaia
diametrs, mm
53. zim. Normalas reducejosas acetilena-skabekja liesmas shema un temperaturas
sadalijuma grafiks tas garuma: apaksa — liesmas serdes lielums dazadiem
uzga|a numuriem
124
vienu tilpuma da|u acetilena. «Acetilena liesma» sadegsanas zonas
izmdri palielinas, serde zaude savas asas konturas, izplust, bet ser-
des gala rodas zajs oreols, рёс kura spriez par acetilena para-
kumu. Reducesanas zona kjust gaisaka un gandriz saplust ar
serdi, liesma piepem iedzeltenu nokrasu. Ja acetilena parakums ir
Joti liels, tad liesma kup, jo taja nav pietiekami daudz skabekja,
kas nepieciesams acetilena pilnigai sadegsanai.
Liekais acetilens «acetilena liesma» sadalas udepradi un og-
lekll. Ogleklis pariet izkausetaja metala. Tapec karbonizejosa
liesma piesatina suves metalu ar oglekli. Tadas liesmas tempe-
ratura ir zemaka par normalas reducejosas liesmas temperaturu.
Ja acetilena padevi samazina, lidz oreols serdes gala pilnigi
izzud, tad karbonizejosu liesmu var parverst normala reducejosa
liesma.
Metinasanas liesmas raksturu metinatajs parasti nosaka pec
«асшпёга». lesacejs metinatajs Joti viegli iemacas atri un precizi
regulet liesmas formu un krasu. Regulejot degja liesmu, japievers
uzmaniba pareizai skabekja spiediena un liesmas serdes lieluma
noteiksanai. Ja palielina skabekja spiedienu, maisijums no uzgaja
izplust ar parak lielu atrumu un liesma kjust «cieta», izpus meti-
nasanas vannipas metalu ar degoso gazu spiedienu un apgrutina
metinasanu. Ja maisijums izplust parak atri, liesma sak atrauties
no uzgaja. Ja skabekja spiediens ir parak zems, liesma kjust isaka
un, tuvojoties metalam, deglis sak «skaudit». Ja skabekja spiediens
ir pareizs, tad deglis dod vienmerigu un stabilu liesmu, kas neno-
pus metalu no vannipas virsmas.
Uzkauseta metala kvalitate un metinasanas suves izturiba
stipri atkariga no metinasanas liesmas sastava. Tapec metinata-
jam ipasa uzmaniba japievers metinasanas liesmas raksturam un
pareizai tas reguldsanai.
Metinasanas liesmai jabut ari ar pietiekamu siltuma
j a u d u, proti, jadod tads siltuma daudzums, kas nepieeiesams
metinama metala un piedevu metala izkausesanai un siltuma zu-
dumu kompensacijai apkarteja vide. Acetilena-skabekja liesmas
siltuma jaudu nosaka sadegosa acetilena daudzums. Jo lielaks sis
daudzums, jo augstaka liesmas siltuma jauda. Tapec par liesmas
siltuma jaudu spriez pec acetilena daudzuma (dm3), ко deglis
patere viena stunda.
Metinasana liesmas siltuma jaudu izvelas atkariba no meti-
nama metala biezuma un ta fizikalajam ipasibam. Biezakam me-
talam, kas labi vada siltumu, vajadziga lielakas jaudas metina-
sanas liesma neka planam, mazak siltumu vadosam un viegli
kiistosam metalam. Mainot liesmas siltuma jaudu, var plasas
robezas regulet metala karsdsanas un izkausesanas atrumu, kas ir
viena no galvenajam gazes metinasanas prieksrocibam.
125
2. §. Metalurgiskie procesi gazes metinasana
Metalurgiskos procesus gazes metinasana raksturo sadas ipat-
nibas: mazs kausesanas vannipas tilpums; augsta temperatiira un
siltuma koncentracija metinajuma vieta; liels metala izkausesanas
un atdzisanas atrums; intensiva skidra vannas metala samaisi-
sana ar liesmas gazes pliismu un piedevu metalu; izkauseta me-
tala kimiska mijiedarbiba ar gazes liesmu.
Liesmas reducesanas (videja) zona, kas sastav galvenokart no
oglekla oksida (CO) un iidepraza (H2), var but ari sadas vielas:
iidens tvaiks (H2O), ogjskaba gaze (CO2), skabeklis (O2), sla-
peklis (N2), atomarais tidepradis (H) un brivais ogleklis (C).
Tomer so vielu saturs videja zona nav liels, tapec tas var neieve-
rot, kad apluko mijiedarbibu starp metalu un liesmas videjas
zonas gazem. Galvenas kimiskas reakcijas metinasanas vanna ir
oksidesanas un reducesanas reakcijas. Dazadiem metaliem piemit
dazada kimiska afinitate pret skabekli: jo lielaka si afinitate, jo
vieglak oksiddjas metals. Visvieglak oksiddjas tadi metali ka
magnijs, aluminijs, kam ir liela afinitate pret skabekli. So metalu
oksidus nereducd liesmas reducesanas zonas gazes — iidenradis
un oglekja oksids, tapec metinasana jalieto speciali kusni. Tur-
preti dzelzs un nikeja oksidus labi reducd oglekja oksids un lies-
mas iidenradis, tapec so metalu gazes metinasana kuspi nav
vajadzigi.
Apskatisim galvenas reakcijas, kas norisinas konstrukciju td-
rauda metinasana. Ja liesma ir skabekja parakums, notiek dzelzs,
oglekja, mangana un silicija oksidesanas reakcija pec sadiem vie-
nadojumiem:
1. Dzelzs:
2 Fe + O2 = 2 [FeO],
Skidra Gaze Dzelzi izskidinats
Dzelzs (II) oksids, kas izveidojies vannipa, var oksidet man-
ganu, siliciju un oglekli sadas reakcijas:
2. Mangans:
[Мп] 4- [FeO] = [MnO] + Fe;
Izskidinati dzelzi Sarijos Skidra
3. Silicijs:
[Si] + 2[FeO] = [SiO2] + 2Fe
Izskidinati dzelzi Sarrios Skidra
Sajas reakcijas izveidojusies oksidi MnO un SiO2 pariet sar-
nos, tapec dezoksidetaju daudzums (mangans un silicijs) suves
126
metala samazinas. Tapec uzkausetaja metala rodas skabekja pa-
rakums un pasliktinas ta mehaniskas ipasibas.
4. Ogleklis:
[Fe3C] + [FeO] = 4Fe + CO.
IzskTdinati dzelzT Skidrs Gaze
Kad oglekja oksids izdalas no metinasanas vanninas, metals
«varas» un izsjakstas.
Ja nav skabekja parakuma un liesmai ir reducejoss raksturs,
metinasanas vannina notiks reductisanas reakcijas, kas ir prettijas
ieprieks minetajam:
1. Dzelzs reductisana ar oglekja oksidu:
[FeO] + CO = Fe + CO2
IzskTdinats Gaze Skidra Gaze
dzelzi
2. Dzelzs reducesana ar tidenradi:
[FeO] + H2 = Fe + H2O
IzskTdinats Gaze Skidra Tvaiks
dzelzT
Udepradis intensivi skist skidraja dzelzi. Ja metinasanas van-
nina atri atdziest, tas var palikt suve siku gazes puslisu veida.
Тотёг gazes metinasana metals atdziest lenak salidzinajuma ar,
piemeram, loka metinasanu. Tapec oglekja terauda metinasana
viss tidepradis paspej izdalities no suves metala un ta iznak bliva.
Daudz bistamaks tidepradis ir vara un misipa metinasana, jo
tas var izraisit vara «tidepraza slimibu» (saplaisasanu) un pada-
rit suvi porainu misipa metinasana.
3. Dzelzi no dzelzs — (11) oksida (FeO) metinasanas vannina
reduce mangans un silicijs pec ieprieks minetajam so piemaisi-
jumu oksidesanas reakcijam ar skabekli no dzelzs (II) oksida,
kas izslpdinats skidraja metala.
Ja liesma ir oglekja parakums, tad tas var pariet metala un
karboniztit to sadas reakcijas:
3Fe + C = [Fe3C];
Skidra Ciets Dzelzi izskidinats
3Fe + 2CO = [Fe3C] + CO2.
Slpdra Gaze DzelzT Gaze
izslpdinats
Brivs ogleklis izveidojas liesma, kad acetilens sadalas pec
reakcijas C2H2-^ 2C + H2.
Strukturas parmainas metala gazes metinasana raksturo sadas
ipatnibas. Gazes metinasana izktist piedevu metals un pamatme-
tals, ka ari sakarst pamatmetals blakus suvei. Sakara ar to, ka
127
sakarsdsana norisinas lenak (salidzinajuma ar loka metinasanu)
ietekmes zona gazes metinasana ir lielaka neka loka metinasana.
Pamatmetala kartas, kas atrodas tiesi blakus metinasanas
vanninai, ir parkarsetas, tapec iegust rupjgraudainu struktiiru.
Tada pati rupjgraudaina struktura ir suves metalam, kas kristali-
zejas uz atdziestosa metala rnalu lielajiem kristalu graudiem.
Attalinoties no metinasanas vannipas, pamatmetala temperatura
pazeminas. Tiesa suves robezas tuvuma atrodas pamatmetala ne-
pilnigas izkusanas zona, kurai ir parkarsdtam metalam raksturiga
rupjgraudaina struktura. Saja zona metala izturiba ir zemaka
par suves metala izturibu, tapec metinata suve sagrtist galveno-
kart suit.
Talak atrodas parkristalizacijas dala, kurai ari raksturiga
rupjgraudaina struktura un kurai karsesanas temperatura bija
zemaka par metala izkusanas temperattiru, bet augstaka par
1100—1200°C (terauda metinasana). Talakas dajas sakarst lidz
zemakam temperaturam, un tarn jau ir normalizetam teraudam
raksturiga smalkgraudaina struktura. Ja terauda oglekja ir pari
par 0,3%, tad iespejams, ka saja termiskas ietekmes zonas da|a
veidojas cietakas un trauslakas rtidisanas strukttiras.
Neliela biezuma oglekja terauda gazes metinasana pamatme-
tala termiskas ietekmes zona atrodas 8—15 mm, bet videja bie-
zuma metalam — 20—25 mm attaluma no abam suves pusem.
Metala strukturas parmaipas raksturu termiskas ietekmes zona
nosaka metala (sakausejuma) sastavs un ta stavoklis pirms meti-
nasanas. Lai uzlabotu suves un suves blakus zonas metala ipasi-
bas, suvi joti biezi izkaldina karsta stavokli, ka ari veic vietejo
termisko apstradi. Vietejo termisko apstradi biezi veic, sakarsejot
metalu ar metinasanas degja liesmu.
3. §. Metinato suvju un savienojumu veidi.
Malu sagatavosana gazes metinasanai
Metinato suvju un savienojumu veidi. Atkariba no stavokla
telpa suves ir^dz but sadas (54. att. a): apaksejas, horizontalas,
vertikalas un virsgalvas suves.
Izpildlsana visvienkarsaka ir apakseja suve, jo, metinot ar
so suvi, izkauseta metala pilieni tek uz leju, metinasanas vannipa.
Metinasana ar horizontalo un vertikalo suvi horizontala
plakne ir sarezgitaka neka metinasana ar apaksejo suvi. Izpildi-
sana visgrtitaka ir virsgalvas suve, jo tada gadijuma meti-
natajam jaatbalsta un suve jasadala skidra metala pilieni, izman-
tojot sim noliikam metinasanas liesmas gazu spiedienu.
Atkariba no metinamo detaju savstarpeja stavokja izskir sadus
128
Sadursavienojums Parlaidsovienojums Tveida savienojums
Lerixveida savienojums Gala savienojums Atloxsavienojums
54. zim. Melinatas suves un savienojumi:
a -- metinato suvju veidi atkariba no stavokja telpa, b — metinato savienojumu veidi
atkariba no metinamo detaju savstarpeja stavokja
visvairak izplatito suvju veidus (54. zim. 6): sadursuvi, parlaid-
suvi, T veida suvi, lenka suvi, gala job sanu suvi un atloksuvcs
(sadursuvi un gala suvi).
Gazes metinasana visizplatitakie ir sadursavienojumi. Retak
sastopami lenka un gala savienojumi. Parlaidsavienojumus
un T veida savienojumus gazes metinasana nav ieteicams lietot.
jo intensivak jakarse metals, tapec detajas joti biezi izliecas.
Atloksavienojumus lieto, metinot plana metala izstra-
dajumus bez piedevu stieples.
Atkariba no garuma izskir partrauktas un ncpar-
trauktas (vienlaidu) suves.
Pec kartu skaita izskir vienkartas suves, ко izpilda viena
degja gajiena, un daudzkartu suves. Daudzkartu suves gaz<'S
metinasana lieto, piemeram, metinot hroma molibdena terauda
caurules.
Pec Vissavienibas Valsts standarta ГОСТ 5263-58 rasejumos
metinatos savienojumus norada ar pienemtiem grafiskiem apzi-
mejumiem. Picpemtaja apzimejuma ietilpst metinasanas veida
indekss (burts), suves tipa pieijemta grafiska zime, suves elementu
papildzimes un izmeri (55. zim.). Suves vietu norada ar lauztu
liniju, kas beidzas ar vienpuseju sautriiju. Metinasanas vietu no-
rada ar lauztu liniju, kas beidzas ar vienpuseju bultinu. Redzamam
(ja skatas rasejuma) suvem visus apzimejumus liek virs lauztas
9 D. Glizmanenko
12?
Г
Э Ь 5-5OZ0O
linijas horizontalas
svitras, bet neredza-
mam — zem svitras.
Ja viena un taja pasa
konstrukcija lieto sa-
ves, kas izpilditas ar
dazadiem metinasa-
nas veidiem, tad
pirms piepemta saves
apzimejuma liek me-
tinasanas veida in-
deksu: Г — gazes
metinasanai, Э —
elektroloka metinasa-
nai, 3 — metinasanai
aizsarggazu vide,
Kt — kontaktmetina-
sanai. Burts M lauz-
tas linijas slipaja da-
la nozime, ka suvi
izpilda konstrukcijas
montazas laika. 13.ta-
bula sniegti piemeri
dazu suvju piepemta-
jiem apzimejumiem
рёс ГОСТ 5263-58.
Malu sagatavosa-
sana. Metinama me-
tala malas sagatavo
metinasanai ar daza-
55. zim. Metinato suvju piepemtic apzimejumi
ar sautripam
sautripas: 1, 2 — vienkarsas, 3 - dubulta, 4 — ar lauztu
merliniju; Suvju apzimesanas piemeri: 5 — montazas,
6 — V veida vienpuseja, ar_ paliktni un abam slip! no-
grieztam malam ioka metinasanai. 7_ — vienpuseja, bez
nogrieztam malam, ar 5 mm kateti gazes metinasanai pa
perimetru. 8 -- sahveida, bez sllpam malam, ar 5 mm
kateti loka metinasanai, ja metinama gabala garums
50 mm un solis 150 mm. 9 — vienpuseja autcmatiska
caurkauseSana metinaSana ar izkusuma platumu 15 mm,
JO — divrindu vienpuseja, ar punktu diametru 5 mm un
soli 20 mm kontakta punktmetinasana
diem papemieniem.
Malu sagatavosanas noliiks ir metala pilniga caurmetinasana visa
ta biezuma, kas nepieciesams drosa un izturiga savienojuma izvei-
dosanai. 14. tabula paraditi dazadi malu sagatavosanas veidi, ко
lieto oglekla terauda gazes metinasana ar sadursuvem. Ja metina
metalu, biezaku par 5 mm, tad pirms metinasanas loksnem malas
nogriez slipi ta, lai kopejais suves atveruma lepkis butu 70—90°
liels. Ja lepkis mazaks par 70°, gruti caurmetinat suves sakni.
Malas nogriez slipi ar dazadiem papemieniem. Vismazak razi-
gais papemiens ir metala nocirsana ar rokas cirtni. Tad mala
iznak nelidzena. Labaks papemiens ir metala nocirsana ar pnei-
matisko cirtni. Visvienmerigako un gludako malu virsmu iegust,
ja tas noevele uz malu evelmasinam un frezmasinam. Tomer sis
masinas ir joti dargas, un to lietosana atmaksajas tikai tad, ja
metinasanas darbu apjoms ir Joti liels. Tapec teraudu lokspu malu
130
13. tabula
Dazu metinato savienojumu suvju piepemtie apzimejumi
(рёс ГОСТ 5263-58)
Suves tips Suves grafiskais apzlmejums rasejuma
plana redzama | neredzama griezuma
Sadursuve bez, slipi nogriez- tam malam, divpuseja JC
Tas pats, vienpuseja
Sadursuve, V veida, ar slipi nogrieztam malam, divpuseja V
Sadursuve, X veida, simet- riska, ar slipi nogrieztam ma- lam, divpuseja
Kaktu suve bez slipi nogriez- tam malam, vienpuseja ьк z
T veida savienojuma, bez slipi nogrieztam malam, divpuseja, sahveida ЪК-lzt
—
iM
Parlaidsavienojuma, bez slipi " nogrieztam malam, divpuseja
Piezime. Skelumos vai griezumos Suves iesvltro vai aizpilda ar tuSu. Sanskatos
suves parada tin apzime analog! ka griezumos vai sljelumos, bet neiesvitro un neaiz-
pilda ar tusu.
9'
131
14. tabula
Malu sagatavosana sadursavienojumu gazes metinasana
Suves nosaukums Suves shema Izmeri (mm)
me- tala bie- zums sprau- ga a nosjau- pums ai
Ar malu atlokiem bez
piedevu metala . . .
Bez slipi
nogrieztam
malam
I vienpuseja
I divpuseja
V veida
X veida..................
V veida, dazada biezuma
loksnem..................
X veida, dazada biezuma
loksnem..................
70"
‘1.5Sun vairaK
1,5—3
2—4
5—20 2—4
12—30 3—4
1,5—2,5
2—4
132
ieslipai nogriesanai tagad plasi pielieto skabekla griesanu ar roku
vai masinu. Sarnus, uzpltidumus un plavu, kas paliek pec ska-
bekla griesanas, notira ar cirtni, vili, stieplu suku vai ar slipripu.
Pirms metinasanas malas rupigi janotira no e||as, krasas,
rusas, plavas, mitruma atliekam un citiem netirumiem. Sim nolu-
kam malas sakarse ar degla liesmu. No ta plava nobirst, elja un
krasas sadeg, bet rnitrums iztvaiko. Pec karsesanas malas notira
ar terauda suku.
Detajas saliekot pirms metinasanas, jaskatas, lai malas butu
pareizi novietotas viena pret otru un lai starp tam nebtitu parak
lielas atstarpes, noskiebumi utt. Nelidzenumi uz malam janotira
ar slipripu. No riipigas un pareizas detain sagatavosanas un sa-
liksanas pirms metinasanas stipri atkariga metinata savieno-
juma kvalitate un izstradajuma labais arejais izskats pec meti-
nasanas.
4. §. Degla parvietosana metinasana
Metinasana ar roku metinatajs labaja roka tur degli, bet krei-
saja — piedevu stiepli. Degla liesmu metinatajs virza uz meti-
namo metalu ta, lai pamatmetala malas atrastos metinasanas
liesmas reducesanas zona 2—6 mm atstatuma no serdes gala.
Izkauseta metala virsmai nedrikst pieskarties ar serdes galu, jo
no ta karbonizesies metinasanas vanninas metals. Piedevu stieples
kustosajam galam ari jaatrodas liesmas reducesanas zona vai ari
tam jabtit iegremdetam izkauseta metala vannina. Taja vieta, kurp
virzits metinasanas liesmas serdes gals, skidrais metals gazu
spiediena ietekme viegli tiek aizpusts sanis, izveidojot metinasa-
nas vannipas padzilinajumu.
56. zim. Slipuma leij^i (a) un deg]a uzga]a parvietosanas panemieni (£>)
gazes metinasana
шя
b
133
Metala sakarsesanas atrumu gazes metinasana var regulet,
mainot degla uzgaja slipuma lepki attieciba pret metinama me-
tala virsmu. Jo lielaks sis lepkis, jo vairak siltuma liesma par-
nesis metalam un jo atrak tas sakarsis. Тарёс, metinot biezu
metalu vai tadu, kas labi vada siltumu (piemeram, sarkano
varu), uzgala slipuma lepkim a jabiit lielakam, neka metinot
planu metalu vai metalu ar zemu siltumvaditspeju. 56. zim. a
paraditi uzgaja aptuvenie slipuma lepki, kas jaievero, metinot
dazada biezuma teraudu ar kreiso metinasanas papemienu.
91^idro metalu sadala suve, ka ari malu un piedevu stieples
kausesanas atrumu regulb, atbilstosi parvietojot metinasanas
liesmu pa suvi. 56. zim. b paraditi dazadi degja uzgaja parvieto-
sanas panbmieni pa suvi. Galvena kustiba ir uzgaja parvietosana
suves garenvirziena. Skersvirziena un rinkveida kustibas, ко
izdara ar degja uzgalu, ir paligkustibas, un ar tarn regule malu
sakarsesanas un izkausesanas atrumu, ka ari veicina vajadzigas
formas suves izveidosanu.
Panemienu 1 (56. zim. 6) lieto, metinot planas loksnes un
detalas, papemienus 2 un 3 — metinot vidbja biezuma loksnes.
Metinot jacensas, lai metinasanas vannipas metalu no apkarteja
gaisa vienmer aizsargatu liesmas reducesanas zonas gazes. Тарёс
panemienu 4, kura deg|a liesmu periodiski novirza sanis, neieteic
lietot, io tad skidrais metals oksidejas ar gaisa skabekli.
5. §. Gazes metinasanas galvenie papemieni
Kreisais metinasanas panemiens (57. zim. a). Sis papemiens
ir visvairak izplatits. Ar so papemienu metina planas loksnes un
viegli kustosus metalus. Degli parvieto no labas uz kreiso
p u s i, bet piedevu stiepli virza metinasanas liesmai pa
prieksu. Liesmu virza uz vel nesametinato suves gabalu.
57. zim. Metinasanas shemas:
a — kreisais metinasanas panemiens. b — labais metinasanas panemiens
134
57. zim. a apaksa paradita degja uzgaja un piedevu stieples kus-
tibas shema kreisaja metinasanas рарёгшепа. Liesmas jaudu
kreisaja рарёгтепа noteic 100—130 dm3 acetilena stunda uz
1 mm metala (tbrauda) biezuma.
Labais metinasanas panemiens (57. zlm. b). Degli virza no
kreisas uz labo pusi, piedevu stiepli parvieto aiz deg|a. Liesmu
virza uz stieples galu un sametinato suves gabalu. Ka redzams
no uzgaja un stieples kustibas shbmas, svarstibu s^brskustibas
izdara retak neka kreisaja metinasanas рарёгтепа. Ar uzgali
izdara nelielas svarstibu skerskustibas, bet, metinot metalu, pla-
naku par 8 mm, uzgali virza gar suvi bez svarstibu skbrskusti-
bam. Stieples galu visu laiku tur iegremdbtu metinasanas van-
nipa un ar to maisa skidro metalu, ta atvieglinot oksidu un
sarpu atdalisanu. Liesmas siltums mazak izkliedbjas, un to
izmanto labak neka kreisaja metinasanas papbmiena. Tapec
labaja metinasanas papemiena suves atvbruma lepl<i var pemt
nevis 90°, bet tikai 60—70° lielu; tas samazina uzkaus5jama
metala daudzumu un tatad stieples pateripu, ka art deta|u saro-
zisanos no metala rukuma.
Ar labo metinasanas papemienu ieteicams metinat metalu, kas
biezaks par 5 mm, un ari metalus ar augstu siltumvaditspbju,
piembram, sarkano varu. Suves kvalitate labaja metinasanas
papemiena ir augstaka neka kreisaja tapbc, ka liesma labak aiz-
sarga izkususo metalu un vienlaikus norisinas ari uzkauseta
metala turpmaka atkvblinasana, jo liesma palbnina ta atdzisanu.
Labak izmantodams liesmas siltumu, labais metinasanas pape-
miens biezu metalu metinasana ir ekonomiski izdevigaks un razi-
gaks par kreiso papemienu. Metinasanas atrums par 10—20%
augstaks labaja neka kreisaja metinasanas papemiena, bet gazu
ietaupijums, metinot ar tadas pasas jaudas degli, ir 10—15%.
Ar labo metinasanas papemienu var metinat lidz 6 mm biezu
teraudu bez slipi nogrieztam malam, ta panakot pilnigu caur-
metinasanu bez metinasanas no pretbjas puses. Deg|a liesmas
jaudu labaja metinasanas papemiena noteic 120—150 dm3 aceti-
1ёпа stunda uz 1 mm metala (terauda) biezuma. Uzgaja slipuma
leplrim pret metinamo metalu jabut ne mazakam par 45°.
Piedevu stieples diametram labaja metinasanas рарёгтепа
jabut vienlidzigam pusei no metinama metala biezuma. Kreisaja
рарёгтепа metinasanas stieples diametru pern par 1 mm lielaku
neka labaja metinasana. 16 mm biezu metalu parasti metina ar
6—8 mm diametra stiepli.
Metinasana ar daudzliesmu uzga[iem. Gazes metinasana ar
vienliesmas uzgali liesma sakuma sakars5 metalu lidz kusanas
temperatilrai, bet рёс tarn 1гкаизё to. Siltuma daudzums, ко
ра!ёгё metala закагзёэапа! lidz izkusanai, ir aptuveni cetras rei-
zes lielaks par to siltumu, kas nepieciesams tada pasa daudzuma
135
metala izkausdsanai. Daudzliesmu uzgali ir vairakas liesmas, kur
katrai ir sava nozime: malu sakarsesana, piedevu stieples sakarsd-
sana, metala izkausdsana un metinasanas vannipas izveidosana.
Lietojot daudzliesmu uzgajus, metina ar labo metinasanas
pandmienu. Lidz 6 mm biczu metalu ar daudzliesmu deglicm
metina no vienas puses, bcz slipi nogrieztam malam. Metinasana
ar daudzliesmu degli prasa no metinataja lielu pieredzi un darba
iemapas, toties darba razigumu tas palielina par 25—30%; gazu
patdripa samazinasanas salidzinajuma ar kreiso metinasanas
papdmienu ar tadas pasas jaudas vienliesmas degli ir 15—25%.
Daudzliesmu metinasana degli virza taisna linija gar suvi, bet
piedevu stieples galu iegremdd metinasanas vannina, izdarot
svarstlbu kustibas skidra metala samaisTsanai, lai no ta labak
atdalltu gazes, oksidus un sarpu ieslegumus.
Metinasana ar «dubultvalniti». Saja metinasanas papemiena
loksnes nostada vertikali ar tadu spraugu starp sametinamam
loksndm, kas vienlidziga pusci no loksnes biezuma. Ar deg|a
liesmu izkausd malas. Kausejot izveidojas apals caurums, kura
apaksejo dalu aizkause ar piedevu metalu visa metinama metala
biezuma. Рёс tam parvieto degja liesmu augstak, apkausdjot cau-
ruma augsdjo malu un uzliekot nakoso metala kartu uz cauruma
apaksdjas malas. Ta turpina tik ilgi, lidz visa suve pabeigta.
Saja papemiena caurums suves linija it ka parvietojas pa suvi
uz augsu. Suve iznak vienlaidu valnlsa veida, kas savieno abas
sametinamas loksnes. Suves metals iznak bllvs, bez poram, dobu-
miem un sarpu iesldgumiem. Ja metala biezums ir no 2 mm lidz
6 mm, tad metina no vienas puses, bet, ja biezums ir no 6 mm
lidz 12 mm, tad metina divi metinataji vienlaicigi — katrs no
savas puses. 58. zim. paraditas si metinasanas papdmiena
shdmas.
Metinasanu pa atlocitam malam (atloku suve) bez piedevu
metala lieto tad, ja metala biezums ir mazaks par 2 mm. Saja
gadijuma metina ar kreiso metinasanas papemienu, bet, parvie-
tojot liesmu gar suvi, degla uzgali virza zigzagveida vai spirales
veida kustiba.
Metinasanu ar vannindm lieto planiem metaliem (ne bliva-
kiem par 5 mm), lietojot piedevu stiepli. Kad suve izveidojas ne-
liela vannipa 4—5 mm diametra, metinatajs taja ievada piedevu
stieples galu un, izkausёjot nelielu tas daju, parvieto stieples
dalu liesmas tumsaja, reduedsanas zona. Saja laika metinatajs
ar uzgaja galu izdara ripl^veida kustlbu un virza uzgali uz
prieksu. Turklat jaunajai vannipai iepriekseja japarsedz par '/з
tas diametra. Lai izvairltos no oksiddsanas, stieples gals visu
laiku jatur liesmas reduedsanas zona, bet, lai izvairltos no metala
karbonizesanas, liesmas serdi nedrikst iegremddt vannipas
metala.
136
5.8- zim. Shema metinasanai ar vienlaidu valniti, ja metala biezums ir
a — no 2 mm Udz 6 mm, b — no 12 lidz 20 mm
Sis papemiens jauj izvcidot augstas kvalitates metinatu savie-
nojumu ar atvieglinatam suvem, metinot planas loksnes un cau-
rules no mazoglekja un mazlegeta terauda.
Vairakkartu metinasanu izpilda vairakas kartas. Vairakkartu
metinasanai ir virkne prieksrocibu salidzinajuma ar vienkartas
metinasanu: metala karsesanas zona ir mazaka, uzkausёjot nako-
sas kartas, atkvelina ieprieksejas, iespbjams caurkalt katru kartu,
pirms uzklaj nakoso. Tomer vairakkartu metinasana ir mazak
raziga, un vajadzigs lielaks gazes paterips neka vienkartas meti-
nasanai. Тарёс ar so papemienu metina tikai atbildigas detalas.
Motina isos suves gabalos. Uzliekot kartas, jaskatas, lai suvju
saduras dazadas kartas ncsakristu. Pirms uzliek jaunu suves
kartu, ieprieksejas kartas virsma rupigi janotira no plavas un
sarpiem ar stieples suku.
6. §. Deformacijas un spriegumi metinasana
Karsbjol metals paplasinas jo vairak, jo augstaka ta karsbsa-
nas temperatiira. Metinamais metals sakarst neviemr^rigi — vis-
vairak tas sakarst suves tuvuma, bet parbja detalas dala sakarst
mazak. Тарёс metals paplasinas nevienmbrigi un detala deformejas,
proti, maina savu sakotnbjo formu. Sakarsbjot ar liesmu metala
loksni (59. zirn.), piembram, metals sak paplasinaties karsbsanas
137
59. zim. Metala loksnes iz-
lieksanas, karsejot ar degja
liesmu
vieta. Metalam paplasinaties trauces
pareja, aukstaka loksnes daja, kas ir
apkart karsbsanas vietai. Rezultata lok-
sne karsbsanas vieta, ja ta pietiekami
liela, saks deformeties, ka paradits
59. zimbjuma.
Ja ir kadi areji skersli, kas trance
detajas formas maipu, taja rodas i e k-
sbji spriegumi. Atkariba no kar-
sbsanas pakapes, detalas izmbriem un
formas sie spriegumi var but tik lieli,
ka biezi vien klust par plaisu rasanas
iemeslu pamatmetala un par detalas sa-
grusanas iemeslu.
Metala paplasinasanas un ar to
saistita deformacijas pakape ir atkariga no karsesanas tempera-
turas un linearas paplasinasanas koeficienta.
Jo lielaks linearas paplasinasanas koeficients un jo augstaka
metala karsesanas temperatura, jo lielaka bus ta deformacija kar-
sejot.
Otrs iemesls, kas izraisa metinasanas deformacijas un spriegu-
mus, ir suves metala rukums. Rukums ir metala tilpuma sama-
zinasanas, atdziestot un parejot no skidra stavokja cieta. Dazadiem
metaliem ir dazads rukums. Rukumu parasti izsaka procentos no
pirma lineara izmera. Lineara rukuma vbrtibas dazadiem meta-
liem dotas II nodalas 7. paragrafa.
Metala lokspu metinasana rukums izraisa garenvirziena
un skbrsvirziena izlocisanos. Garenvirziena izlocisanas gadi-
juma vbl nesametinatas lokspu malu dajas parsedz viena otru, ka
paradits 60. zimbjuma a. Lokspu skersvirziena izlocisanas metala
rukuma ietekme paradita 60. zimbjuma b.
Rukums vienmbr bus lielaks suves augseja daja, kur uzkauseta
metala tilpums ir lielaks. Tapec skbrsvirziena rukuma lokspu malas
tiecas pacelties uz aug-
su, uz suves izliekuma
pusi. Ja kaut kas trance
metala rukumu, tad me-
tala rodas spriegumi.
Salidzinajuma ar citiem
metinasanas veidiem
gazes metinasana rodas
lielaka detain sakarse-
sanas zona, 1арёс taja
detalas art vairak iz-
liecas,
a
60. zim. Loksnu izlocisanas no metala
rukuma metinot:
a — garenvirziena, b — skersvirziena
138
7. §. Deformaciju un spriegumu samazinasanas papemieni
Lai samazinatu deformacijas, vienmbr jacensas iespejami
vienmerigi sadalit uzkausejama_ metala tilpumu pa detaju un
vienmerigi to karsbt metinot. Sim noliikam izmantojami sadi
papemieni.
Suvju uzliksanas seciba. 61. zim. a paradita atpakajkapiena,
pakapeniska un kombinbta suves uzliksanas seciba. Suvi iedala
100—200 mm garos gabalos. Metina atseviskos gabalos, kas apzi-
meti ar skaitjiem, bultipu noradita virziena. Tad metals visa
suves garuma sakarsis vienmerigak, neka metinot viena parga-
jiena, tatad loksnu izlieksanas bus mazaka.
Lidzsvarojosas dejormacijas. Saja papbmiena suvju uzliksanas
secibu izvblas ta, lai nakosa suve izraisitu deformacijas, pretejas
tarn, kas radusas ieprieksejas suves uzliksana. 61. zimejuma b
paradita si paijemiena izmantosana, metinot dubulta T veida siju.
Uzliekot suvi 1, loksnes deformbjas uz vienu pusi, bet, uzliekol
suvi 2, — uz pretejo pusi. Tadas suvju uzliksanas secibas rezultata
sijai рёс metinasanas bus vismazaka deformacija. Cipari zimejuma
norada suvju uzliksanas secibu.
Pretdeformacijas. Saja papbmiena detalam pirms metinasanas
pieskir tadu stavokli vai formu, kas dod tarn pareizu savstarpejo
novietojumu pec metinasanas. Ka piembrs 61. zim. c paradits, ka
ieprieks izbida loksnu malas, metinot garensuvi. Metinasanas gaita
61. zim. Deformaciju samazinasanas papemieni:
a — suvju uzliksanas seciba; 1 — atpakajkapiena, /7 un 111 kombinetas;
b — lidzsvarojosas deformacijas, c - pr-etdeformacija
139
malas ruksanas rezultata tuvinas. AAetinasanu sak zinama atsta-
tuma no loksnes malas punkta 1. Atlikuso gabalu aizmetina pcdejo.
To dara, lai izvairltos no plaisu izveidosanas suves sakuma
da|a, kuras var rasties no lokspu izlocisanas garenvirziena rukuma
ietekme.
Nekustigo nostiprindsanu izmanto, uzlickot issuvcs komplicd-
tas formas detalam vai tas metinot рёс nostiprinasanas specialas
iericds — konduktoros. Si metode ir loti izplatita masveida
un sdrijveida razosanas apstaklos. No ierices detalu iznem, kad
pabeigta issuvju uzliksana vai metinasana un detala pilnigi
atdzisusi. So metodi izmanto reizd ar citam mindtam deforma-
ciju samazinasanas metoddm un tad, ja detala рёс metina-
sanas termiski jaapstrada, lai pilnigi novdrstu paliekosos sprie-
gumus.
A tdzesesana. Detalas vienlaiciga atdzesdsana metinasanas
procesa samazina karsdsanas zonu un tatad ari izstradajuma
deformaciju. Atdzesdsanai detalu iegremdd udeni, atstajot virs-
pusd tikai metinajuma vietu, vai ari zem suves liek sarkana vara
ieliktni, kam ir augsta siltumvaditspdja un kas uzlabo siltuma
novadisanu. Dazreiz saja ieliktni izveido kanalus, kuros laiz
udeni, lai labak novaditu siltumu. Detaju ap suvi var ari aplikt
ar mitru azbestu. So metodi izmanto, metinot teraudus ar zemu
siltumvaditspeju, piemdram, neriisdjosos tdraudus.
Detalas iepriekseja sakarsesana. Ja sametinamo detalu ieprieks
daleji vai pilnigi sakarsd, tad sarhazinasies temperaturas starpiba
starp metinasanas vannipu un aukstakam pamatmetala dajam.
Tas samazina metala spriegumus un deformaeijas no vietdjas
nevienmdrigas karsdsanas metinot un samazina atdzesesanas
atrumu. So metodi seviski biezi izmanto trauslu detalu remont-
metinasana, piemdram, remontejot sarezgitas formas cuguna,
bronzas un aluminija atldjumus, ka ari metinot augsta oglekla
satura un legdtos tdraudus, kam ir tieksme uz rudisanos un plaisu
veidosanu. Si metode prasa specialu iekartu detalu karsdsanai —
dzes, krasnis u. tml.
Uzkausetd metala kaldinasana рёс metinasanas deforme ta
graudus un sablivd suvi, tas nopem paliekosos spriegumus un
paaugstina metinata savienojuma izturibu. Kaldinasanu atkariba
no metinama metala veida veic karsta vai auksta stavokli. Nora-
dijumi par kaldinasanas rezimu doti, aprakstot dazadu metalu
metinasanas metodcs.
8. §. Detalu termiska apstrade pec metinasanas
Termisko apstradi veic, lai pilnigi nopemtu spriegumus, kas
paliek izstradajuma pdc metinasanas, ka ari lai uzlabotu meti-
natas suves strukturu.
140
Metinasana izmanto sadus termiskas apstrades veidus.
Atkvelinasaria spriegumu nonemsanai. Pec metinasanas izstra-
dajumu ievieto karsesanas krasni. Кагзё pakapeniski. Mazoglekja
un videja oglekja satura teraudus karse pie 600—680°C, pie sadas
temperaturas tbrauds kjust pieliekami plastisks un visi metina-
sana radusies ieksbjie spriegumi izziid. Рёс кагзёёапаз izstrada-
jumu iztur krasni pie noraditas temperaturas, гёкто! 2,5 min. uz
sienipu biezuma 1 mm, bet ne mazak par 30 miniitem. Рёс tarn
izstradajumu atdzesё vienlaikus ar krasns atdzesёsanu.
Dazreiz izstradajumu atkvelina, saka^jot metinajuma vietu
un blakus dalas ar degliem. Тотёг sis veids uzmanigi un pras-
migi jalieto, jo izstradajuma no nevienir^rigas кагзёёапаз un
atdzesbsanas var rasties papildu deformacijas un spriegumi.
Pilntga atkvelinasana. Izstradajumu закагэё lidz augstakai
tcmperatiirai neka atkvblinasana spriegumu nopemsanai. 15. ta-
bula sniegtas temperatiiru robezas tbrauda pilnigai atkvelina-
sanai.
15. tabula
Kars6sanas temperatiira terauda pilnigai atkvelinasanai
Terauds Temperatiira (°C)
Miksts, ar oglekja saturu lidz 0,12% Oglekja terauds ar oglekja saturu 0,12—0,3% .... Tas pats, ar oglekja saturu 0,3—0,5% Hroma molibdena terauds, ко lieto katlu bOve .... 875—925 840—870 815—840 900—930
Pec izturesanas pie pilnigas atkvblinasanas temperaturas
detaju leni atdzese dziestosa krasni. Pilntga atkvblinasana поуёгё
icksejos spriegumus un uzlabo metala struktiiru. Ta kjust homo-
genaka un smalkgraudainaka, bet metals mazak trausls un plas-
tiskaks.
Normalizacija. Ja рёс pilnigas atkvelinasanas detaju а10гезё
mieriga gaisa, tad tadu procesu sauc par normalizaciju.
Saja gadijuma saglabajas normala sikgraudaina metala struk-
tura, kas mazliet paaugstina ta izturibu un cietibu.
Atlaidindsana. Tbraudus, kam ir tieksme uz riidisanos, proti,
uz cietibas paaugstinasanu рёс кагзёэапаз un turpmakas atras
atdzesesanas, pec normalizacijas atlaidina, t. i., закагзё lidz
400 - 700°C un Ibni atdzcsb. Katrai tbrauda skirnei ir sava atlaidi-
nasanas temperatiira un savs Огезёёапаз atrums, kas noraditi ter-
miskas apstrades tehniskajos noteikumos.
Ja paliekosie spriegumi izstradajuma darbojas tikai viena vir-
141
ziena (lineari) vai viena р!акпё, tad tie konstrukcijas izturibu
ieverojami neieteki-пё. Тарёс pasreiz termisko apstradi spriegumu
nopemsanai рёс metinasanas lieto tikai tad, ja izgatavo seviski
izturigus izstradajumus, ka ari 1ёгаиб!ет, кат рёс metinasa-
nas nepieciesama termiska apstrade, lai aljaunotu sakotnejas ipa-
sibas.
Tdrauda metinasana ar gazi termiska apstrade ir lidzeklis
suves metala plastiskuma paaugstinasanai. Saja gadijuma suves
d-alas sakarse ar deg|a liesmu lidz загкапкуёк! un tada stavokli
izkaldina. Metala graudi kjust slkaki, bet ta plastiskums un
stigriba paaugstinas. Рёс kaldinasanas suves metals janormalize,
saka^jot to ar degja liesmu. Lai nerastos uzkalde*, kaldinasana
japartrauc, kad metals atdzisis lidz tumsi sarkanai krasai.
9. §, Izstradajumu taisnosana ar metinasanas liesmas
vietdju karsdsanu
¥1е1ё|о кагэёзапи ar deg|a liesmu izmanto, lai izstradajumu
iztaisnotu рёс metinasanas. Ar liesmu закагзё taisnojama izstra-
dajuma izliekto daju. 62. zim. shematiski paradits рарёгтепэ
caurules taisnosanai ar vietёjo кагзёэапи. Cauruli taisnosanas
Pec taisnosanas
Pirms taisnosanas
62. zim. Izstradajumu taisnosana ar vietejas
karsesanas papemienu
vieta закагзё lidz plastiska stavokja temperatilrai. Karsesanas
laika metals tiecas paplasinaties, bet, ta ka каисё aukstakas da-
las, metala rodas spiedes spriegumi. Тарёс sckojosa atdzesdsana
caurules aug^jas dajas sakarsetais gabals saisina un iztaisno
cauruli. Tёrauda кагзё-
sanas temperatura ir
650—900°C, kas atbilst
tumsi sarkanai kveles
krasai. Liesmas parvie-
tosanas atrumam кагзё-
sana jabut 500—600
mm/min. Jo atrak karsd,
jo sekmlgak
izstradajuma
nas process.
Karsesanas zona-.-
norisinas
taisnosa-
* Uzkalde rodas, ja metals deformejas pie temperatiiras, kas zemaka par
rekristalizacijas temperatiiru. Uzkalde paaugstina tecesanas robezu un pazemina
metala stigribu, dazreiz rada plaisas. Uzkaldi var noverst ar sekojosu metala
atkvelinasanu.
142
Ja taisnosanai ркагзё otrreiz, tad jakarse metala blakus
dalas; vienu un to pasu dalu divreiz кагэё! nav ieteicams, jo taja
vieta var pasliktinaties metala strukttira. Deg|a uzgali karsbsanai
pern рёс асеП1ёпа ра!ёг!ра 300 dm3/h uz 1 mm karsejama metala
biezuma. Parasti uzgali taisnosanai izvelas par diviem numuriem
lielaku, neka tada pasa metala metinasanai. Labak lietot daudz-
liesmu uzgajus. Karsesanas zonai jabut ovalas formas.
16. tabula
Rezimi oglekja terauda lokstju taisnosanai ar acetilena-skabekja liesmu
Loksnes biezums (mm) 1,’zgala numurs Karsesanas atrums (mm/min) Karsesanas zonas platums (mm)
redzams pie temperaturas virs 600 °C faktiskais
2 3 420 15 20
3 4 360
4 5 240 20 35
5 6 270
6 6 180 30 55
16. tabula doti rezimi lidz 6 mm biezu oglekja terauda lokspu
taisnosanai ar acetilbna-skabekja liesmu.
63. zimbjuma paradita 15 mm biezas tёrauda loksnes taisno-
sanas shbma. Loksnei ir simctriska deformacija (izliekums) ar
7 mm nokari. Ar bultipam un
partrauktu liniju noraditas kar-
sbsanas joslas, ar cipariem I,
II, III un IV — karsesanas se-
ciba. Metala izstradajumu tais-
nosanu, karsbjot ar gazes lies-
mu, plasi lieto Padomju Savie-
niba un aizrobezu valstis. Ar so
papemienu, piembram, taisno
lidz 25 mm biezas loksnes
pirms un рёс griesanas ar gil-
jotingrieznёm vai ari loksnes,
biezakas par 25 mm, pirms un
рёс griesanas ar skabekli. Tais-
nosanas metodi, karsbjot me-
talu, izmanto ari darbgaldu un
presu statnu, ku£a konstrukciju.
varpstu, metinatu kolonu, siju
utt. taisnosanai рёс to metina-
sanas.
63. zim. 15 mm biezas terauda loksnes
taisnosanas shema
143
10. §. Lokspu metala izstradajumu metinasana
Ar gazes metinasanu izgatavo dazadus lokspu metala rezer-
vuarus skidrumiem un gazem ar cilindriskam un plakanam
sienipam.
Izstradajumus no loksnem lidz 1 mm biezuma metina bez pie-
devu metala, atlokot malipas. Loksnes saliek ar atlocitam malam
кора un atlocijumu izkause ar degja liesmu, izveidojot metina-
sanas suvi. Biezakas loksnes metina ar piedevu stiepli. Lokspu
malas sagatavo pec 14. tabulas datiem.
Pec aizzimesanas un izgriesanas loksnes saliek metinasanai
un ieprieks sastiprina ar issuvem.
Spraugai jabut iespejami vienadai visa suves gamma, un tai
jaatbilst sametinamo loksnu biezumam, ka ari sagatavoto malu
formai, ka noradits 14. tabula. Spraugas lielumu nosaka ar ielikt-
piem, kurus ievieto sprauga pirms Issuvju sametinasanas, un par-
bauda ar taustu. Pec issuvju sametinasanas ieliktpus izpem.
Issuvem lieto degli ar tada pasa numura uzgali un tada pasa
diametra stiepli ka dota biezuma metala metinasanai.
Issuves vieta metalu sakarse ar degla liesmu lidz sarkankvelei.
Pec tarn vienmerigi sakarse malas un uzpilina piedevu stieples
metalu. Pec tarn metalu ap issuvi atkal закагзё un pakapeniski
virza liesmu uz augsu, ta noversot krasu atdzisanu. Pilnigi atvir-
zit liesmu var tikai tad, ja issuves vieta ir atdzisusi lidz tumsi sar-
kanai kvelei. Issuve nedrikst aizpemt vairak par 3/4 no loksnes
platuma un biezuma.
64. zim. paradita issuvju izpildisanas seclba izstradajuma. Ja
lokspu biezums ir lidz 2 mm, atstatumu starp issuvem (soli)
veido 25—40 mm lielu, ja biezums lielaks, tad issuvju soli palie-
lina lidz 60—100 mm. Issuves metina no suves vidus tas malu
virziena, seciba, kas ar cipariem
jaizvieto ne tuvak par 10 mm
noradita 64. zimejuma. Issuves
no izstradajuma vai cauruma
malas. Ja Issuves metina no
abam loksnes pusem, tad tas iz-
vieto sahveida.
Pec issuvju sametinasanas
metina atseviskas suves dajas
un, lai loksnes neizliektos, me-
tina ar atpakajkapiena metina-
sanas papemienu. Rezervuaru
savienojumus garenvirziena sa-
saista ar issuvem un metina
paligierices, kas sametinamas
loksnes nostiprina vajadzigaja
stavokli.
64. zim. Issuvju sametinasanas
seciba
144
Ja metina plana metala rezervuaru garensuves, tad deforma-
ciju samazinasanai izmanto pretdeformaciju papdmienu. Saja
gadijuma loksnes pirms metinasanas saista viena punkta ar
issuvi. Lokspu atvirzftos galus nostiprina ar spildm. Sprauga
starp sametinamam loksndm ieliek kili, ко рёс tarn parvieto gar
malu metinasanas virziena.
Ja cilindriskai tilpnei izveido metinatu garensuvi un pieme-
tina tilpnei dibenu, tilpni uzstada uz veltnisiem, kas dod iespdju
to pagriezt, metinot suvi. Ieprieks ar Tssuvdm saista tilpnes
cilindra un dibena loksnes. Tssuves metina seciba, kas ar cipa-
riem paradita 65. zim. a, proti, katru jauno issuvi attieciba pret
ieprieksdjo metina aploces pretdja pusd. Ta panak izstradajuma
vienmdrigaku sakarsanu issuvju metinasanas procesa un sama-
zina ta izlieksanos. Metina ar atpakajkapiena metinasanas рарё-
mienu.
65. zim. b paraditi dazadi papemieni tilpnes dibena piemeti-
nasanai pie tilpnes sienam. Savienojumu / izmanto tilpndm, kas
nestrada zem spiediena. Savienojumus // un III lieto iilpndm, ja
tas strada zem spiediena. Savienojuma // triikums ir tilpnes
deriga tilpuma samazinasanas. Savienojumu /V izmanto, izgata-
vojot atbildigas tilpnes, kas strada zem spiediena. Tas ir labakais
savienojums, jo sini gadijuma metinata apalsuve nav pakjauta
liecei un strada vislabvdligakajos apstakjos. Ar so papdmienu
piemetina dibenus tilpnem, kas pakjautas Riipnieciba un kalnrup-
nieciba veicamo darbu drosibas uzraudzibas valsts inspekcijas
(Госгортехнадзор) noteikumu ieverosanai.
65. zim. Issuvju samctinasana pa aploci un paqdmieni tiipiiu dibenu
piemetinasanai:
a — Issuvju sametinasanas seciba, metinot pa aploci, b — cilindrisku tilpnu
dibenu piemetinaSanas papemieni
10 — D. Glizmarienko
146
66. zim. Plakansienu atklata rezervuara sametinasanas seciba:
1 — spile, 2 — sienipu piemetinasana pie rezervuara dibcna
66. zim. paradita plakansienu vajeja rezervuara sametinasa-
nas seciba. Sakuma sanu sienas sametina ar trim vertikalam
suvdm (66. zim. а), рёс tam 65. zim. b paraditaja seciba sienipas
piemetina dibenam; metinasanas virziens noradits ar bultipam.
Ka peddjo aizmetina ceturto vertikalo (noslddzoso) suvi
(66. zim. c). Ar tadu suvju iestradasanas secibu panak rezer-
vuara vismazako sagriesanos metinasana.
Ja jaaizmetina plaisas, tad jaizurbj caurumi plaisas galos,
lai ta neizplatitos talak. Рёс tam plaisas malas izveido 70—90°
lepl<i un aizmetina кора ar caurumiem. Metina virziena no plai-
sas vidus uz tas malam.
Dazreiz, izstradajumu remontejot, jauzliek ielapi. Sim nolu-
kam ap aizmetinamo vietu metalu izcdrt ar cirtni vai izgriez ar
skabekja griezejdegli ta, lai izveidotos ovals caurums vai cau-
rums ar noapajotiem sturiem (67. zim.). Рёс tam, ja tas nepiecie-
sams dota biezuma metalam, zem vajadziga lepka slipi nogriez
cauruma un ielapa malas tada seciba, ka 67. zimdjuma noradits
ar bultipam un cipariem. Lai novdrstu plaisu rasanos rukuma
ietekmd suves atdzisanas laika, izmanto pretdeformaciju pape-
mienu, izveidojot ielapam mazliet izliektu formu vai ari atliecot
uz augsu cauruma malas.
67. zim. lelapu iemetinasana
146
11. §. Cauru|u metinasana
Gazes metinasanu izmanto visdazadako diametru cauruju
savienosanai, izgatavojot tam veidgabalus, trejgabalus, nova-
dus u. c.
Visbiezak caurules metina sadursuvd ar pastiprinajumu, kura
lielums sasniedz V4 no caurules sienipas biezuma. Sadursavieno-
jums ir labakais caurulu metinasana, jo ir visvienkarsaka malu
sagatavosana, vismazakais laika un gazu paterips. Ja sienipas ir
]oti biezas, tad malas nogriez 35—45Q lepkT (suves atvdruma
lepkis no 70° lidz 90°).
Malas aso dalu padara mazliet strupu, lai ta metinot neap-
kausetos un lai izkausdtais metals neieteedtu iekspusd. Sienipas
caurkausdsana cauruju metinasana ir visai nevelama, jo sini
gadijuma caurule rodas metala uzpltidumi, kas rada pretestibu
gazes vai skidruma kustibai.
Caurules var metinat ka ar labo, ta ar kreiso gazes metina-
sanas papdmienu. Pirms metinasanas caurules izlidzina ta, lai to
asis sakristu, tad dazas vietas pa savienosanas aploci sasaista ar
Tssuvdm un sametina. Ja cauruli var metinot pagriezt, tad labak
metinat apaksdja stavokli (68. zim a). Caurules nepagriezamo
saduru sametina secigi ar apaksejo, vertikalo un virsgalvas suvi.
Sis gadijums ir metinatajam visgrutakais, jo vipam japrot meti-
nat рёс telpiskas orientaeijas sarezgitas suves.
Lidz 100 mm (68. zim. b) liela diametra nepagriezamu cau-
ru|u sadursavienojuma suvi metina apaksdja aploces pusd 1, bet
рёс tam metina saduras augspusi 2 preteja virziena. Posmos a
un b saduras augspuses suves sakumam un galam japarsedz
68. zim. Deg|a un stieples stavoklis cauru|u metinasana (a) un
nepagriezama sadursavienojuma metinasana caurulem ar diametru
lidz 100 mm (b)
10*
147
a
b c
69. zim. Liela diametra cauruju metinasanas seciba
apaksdja stive, lai suves valnitis iznaktu vienadi izturigs visa
saduras aploce.
Metinot 200—300 mm diametra caurules, metinasanu sak no
jebkura aploces punkta un veic cetros paqdmienos atseviskos
posmos, ka paradits 69. zimejuma a. Ja caurules diametrs ir
500—600 mm, tad metina divi metinataji vienlaikus, aizmetinot
sakuma caurules augsejo dalu posma 1 un 2 (69. zim. b). Рёс
tarn cauruli pagriez un ari vienlaikus aizmetina posmus 3 un 4.
Ja cauruli nevar pagriezt, tad posmus 3 un 4 sametina ar virs-
galvas suvi seciba, kada 69. zim. c noradita ar raustitam bulti-
pam. Spraugas platumu starp caurulu malam nosaka pec 14. tab.
datiem atkariba no caurules sienipu biezuma.
Seciba, kada atlokus piemetina caurulem, paradita 70. zime-
juma. Papdmienus b, c un e izmanto cauruju metinasanai, kas
strada zem neliela spiediena, un maznozimigu caurujvadu meti-
nasanai. Cauruldm, kas strada zem augsta spiediena, izgatavo
virpotus atlokus un pievieno caurulei, metinot sadursuvi
(70. zim. d), vai ari lieto atloku, kam ir vitne un ко рёс uzskru-
vdsanas piemetina caurulei (70. zim. a).
12. §. Lodesana ar cietlodem, karsejot ar gazes liesmu
Lodesana detajas savieno ar izkauseto piedevu metalu, ко
sauc par 1 о d i un kam kusanas temperatiira ir zemaka par lode-
jama metala kusanas temperatiiru. No metinasanas lodesana
atslciras ar to, ka taja pamatmetalu nesakarse lidz- izkausdtam sta-
voklim, bet sakarse vienigi lidz lodes kusanas tcmperatiirai. Skid-
rais lodes metals noklust saloddjamo detaju augsdja karta un
sacietdjot dod savienojumam nepieciesamo izturibu un blivumu.
Atkariba no kusanas temperaturas un izturibas lodes iedala
mikstlodes un cietlodds. Mikstloddm kusanas temperatiira
ir zemaka par 400°C. Pie tarn pieder alvas-svina lodes, kas satur
alvu un svinu dazadas attiecibas. Cietlodem kusanas tern-
148
70. zi'm. Atlokn veidi un panernieni piemetinasanai pie caurulem:
a — ar vitni pa kaklipu, b un c — plakani piemetinamie ar nogrieztam un
nenogrieztam malam metinasanai. d - sadura piemetinamie, e — bvivi
uzliekamie uz piemctinata gredzena
peratura ir augstaka par 550°C, un tas izveido uz vara sakause-
juma bazes ar sudrabu, cinku, fosforu un kadmiju. Ta, piemeram.
vara-cinka lode ПМЦ-36 satur (%) varu 36; fosforu 0,5:
dzelzi 0,1; parejais — cinks.
Sudraba-kadmija lodes satur (%) sudrabu 50; varu 15,5; kad-
miju 18; cinku 16,5. Ir loti daudz dazadu marku cietlozu, kuras
lieto dazadiem lodesanas veidiem. Lodei labi jaslapina lodejamas
metala virsmas un jaieplust sprauga starp tarn.
Lodejot ar cietloddm, izveido sadursavienojumus vai parlaid-
savienojumus. Spraugai starp saloddjamam virsmam jabut mini-
malai. Jo mazaka sprauga un blivak detajas saliktas кора lodd-
juma vieta, jo izturTgaks bus lodbtais savienojums.
Metala virsmu lodejuma vieta riipigi attira no netfrumiem,
plavas, oksidiem, ellam u. c. NotTra kimiski — kodinot ar skabdm,
vai mehaniski — ar smilspapiru, saberi. Рёс tarn dalas nostiprina
paligiericd un sakarsd ar liesmas platako dalu, kura jabut nelielam
acetilena parakumam.
Loddjuma vieta uzklaj kuspus un tai pievada lodes stiemti.
Stienisa gals, saskaroties ar sakarseto vietu, izkust, un lode
i4&
iepltist sprauga taja vieta, kur metals visvairak sakarsets. Ja
turpreti lode sagatavota atsevisl<u graudu veida, tad to uzber uz
loddjamas detajas savienojuma vieta. Ka kuspus vara, misina,
bronzas un tdrauda lodesanai ar cietloddm lieto boraku vai boraka
(72%), varamas sals (14%) un kalcindta potasa (14%) mai-
sijumu. Kuspu atliekas pec loddsanas rupigi jaaizvac, skalojot
suvi karsta un auksta udeni.
13. §. Uzkausdsana ar cietsakausejumiem
Ar cietsakausdjumiem uzkausd darba virsmas atri dilstosam
detajam: varstiem, virpu centriem, stancdm, ekskavatoru kausu
zobiem u. c., ka ari darba rikiem — griezpiem, frdzdm, kalnrup-
nieciba lietojamiem urbjiem u. c.
Uzkausesana ar gazdm izmanto galvenokart cietsakausdjumu
stieples, jo pulverveida sakausdjumus uzkausesana aizpus deg|a
liesma. Metalkeramiskos sakausejumus, lai tos neparkarsetu, var
pieloddt tikai ar vara-cinka lodem, sakarsdjot ar degla liesmu vai
krasni, vai ari ar elektrokontakta metinasanas masinu. Uzkausd
ari vakuuma.
Ja detala stipri nodilusi, tad, pirms uzkausd cietsakausejumu,
tai lidz sakotndjam profilam uzkause mazoglekja tdrauda
stiepli. Рёс tam uzkausdsanas vietu notira no sarpiem, novirpo
faziti vai ari izveido rievu. Ja uzkausd ar sormaitu Nr. 1, rievas
dzijumam (mm) jabut sadam: detajam, kas darbojas uz dilsanu,
1,5—2,5; instrumentu griezdjskautndm 0,5—1,5; instrumentam,
kas strada ar trieciena slodzi, ne vairak par 0,5.
Uzkausdjot sormaitu Nr. 2, kas ir mazak trausls neka sor-
maits Nr. 1, ka art metalu karstas apstrades instrumentiem
fazites dzijumu izveido divas reizes lielaku. Rievas dzijums no-
saka uzkausdtas darba kartas biezumu. Fazites asie sturi jano-
apajo. Faziti izveido 5—10 mm platu.
Pirms uzkausdsanas detajas notira lidz metaliskam spidumam
ar vili vai abraziva akmeni.
Cietsakausejumu var uzkausdt aukstai detalai vai ieprieks
sakarsetai lidz 500—750°C. Detajas sakarsesana novdrs iespeju
tai izlocities uzkausejot un dod labakus rezultatus. Uzkause apak-
sdja stavokli. Uzgaja jaudu izvdlas atkariba no detajas biezuma
uzkausdsanas vieta. Liesmu pern ar nelielu acetilena parakumu.
Lai uzkausdjama karta labak sakustu ar pamatmetalu, lieto kus-
pus (boraku).
Naftas rupnieciba urbsanas instrumentu uzkausdsanai lieto
stiepus T3, kas ir mazoglekja terauda 6X0,5 mm izmera cauru-
lites, kuras piepilditas ar volframa karbida graudiem. Ja uzkause
ar stienisiem T3, tad uzkausdtaja karta ir 15% dzelzs un 85%
volframa karbida, kas dod joti cietu uzkauseto kartu.
150
14. §. Virsmas riidisana ar gazes liesmu
Virsmas ruda ar liesmu, lai paaugstinatu tdrauda un cuguna
detalu darba virsmu nodilumizturibu un cietibu. Procesa btitiba
ir sada: metala virsmas atra sakarsesana ar gazes skabekja
liesmu lidz rtidisanas temperaturai un sekojosa atra virsmas
atdzesdsana ar udeni vai ar gaisa plusmu. Turklat cieto marten-
sita struktiiru iegust tikai detaju virskarta dzijuma no 2 lidz
6 mm. Zem sis kartas atrodas mazak cietas starpstruktiiras, kas
pakapeniski pariet nenortidita detajas serdes struktiira. Rtidisa-
nas dzijums atkarigs no tdrauda sastava, karsdsanas ilguma un
intensitates un atdzesesanas atruma. Sakara ar siltuma pareju
no arejas kartas uz zemakam metala kartam sis kartas atlaidinas
pec rudlsanas, kas ari nosaka parejas starpstruktiiru izveidosa-
nos. Virsmas rtidit var tikai teraudiem, kas satur oglekja vairak
par 0,35%. Karsdsanas temperatiira atkariga no terauda markas
un ir sada:
Ogiekja terauda marka 35 40 45 50 55 60
Karsesanas temperatii-
ra (°C) .... 880—900 870—890 860—880 850—870 840—860 820—840
Atdzesejot ar tideni, rtiditas virsmas cietiba ir 55—63 HRC.
Rudot cugunu, saistita oglekja (cementa F3C veida) cuguna jabiit
ne mazak par 0,6%
Prieksrocibas virsmas riidisana ar liesmu ir si paqemiena
vienkarsiba un pieejamiba katram uzpdmumam. Salidzinajuma ar
parasto rtidisanu virsmas rtidisanai ir ta prieksrociba, ka ta neiz-
raisa detaja ieverojamas deformacijas karsejot un dzesejot. So
papemienu izmanto, lai nortiditu dzineju klolcvarpstu kaklipus,
sadales izcijpus, virzuju pirkstus, sliezu krustepus, zobratu zobus,
metalapstrades darbgaldu slidvirsmas un daudz citu izstrada-
jumu.
Ir dazadi virsmas rtidisanas papemieni, kuru shemas paradl-
tas 71. zimejuma. Atkariba no izmantojama papemiena lieto
dazada tipa deglus: taisnlinijas vienrindas un divrindu, daudz-
rindu plakanos vai veiddegjus, rinkveida degjus. Ka deggazi lieto
acetilenu un ta aizstajejas gazes — pilsdtas tikla gazi, koksa
gazi, dabisko un naftas gazi, propanu-butanu, benzinu, petroleju.
Virsmas rtidisanas rezimi atkarigi no rtidama tdrauda mar-
kas, un tos nosaka karsesanas liesmas jauda, liesmas parvieto-
sanas atrums attieciba pret metalu un dzesesanas vides patdrips.
Mainot sos parametrus, var reguldt nortiditas kartas biezumu un
iegtistamo cietibu. Visizdevigako rezimu parasti izvelas pec pie-
redzes paraugu riidisana.
Karsesanas liesmas jaudu nosaka deggazes patdrips dm3/h uz
1 cm rtidamas virsmas platuma. Ta, piemeram, acetilena pateripu
CiidiSKie panernieni
71. zim. Pancmienu shemas virsmas rudisanai ar gazes skabekja
liesmu:
a — stacionarais, b — atri rotejosais. c — nepartraukti secigais, d — kombi-
netais ritjkveida, e — kombinetais spiralveida; 1 — izstradajums, 2 — deglis,
3 — atdzeseSanas ierices izsmidzinatajs
detalam, biezakam par 20 mm, piepem 400—600 dm3/h uz 1 cm
rudamas virsmas platuma. Deg|a parvietosanas atrumu rudTsana
izvelas no 50 mm/min. lidz 250 mm/min. Palielinot vai samazi-
not deg|a parvietosanas atrumu, var mainTt metala virsmas
sakarsesanas temperaturu un karsdsanas dzijumu. Procesa razL
gums atkarigs no caurrtidTsanas dzijuma un ir 1500—8000 dm3/h,
ja nortidTtas kartas biezums ir lidz 1,5 mm.
Dzesejosa udens paterips nepartraukti secigaja rudisanas pa-
pemiena ir 0,4—0,6 dm3/min uz 1 cm rudamas virsmas platuma,
bet stacionaraja papemiena — 0,2—0,5 dm3/min. cm. Dzesejot
ar gaisu, ta patdrips ir 1,5—2,5 m3/h.cm. Lai samazinatu same-
sanos, rudot garas detajas, ne biezakas par 20 mm, jalieto liela-
kas jaudas liesma un lielaks degja parvietosanas atrums. Lieto
ari izstradajuma ieprieksdju atdzesdsanu ar udeni no izsmidzi-
nataja, kas virzas rudisanas deglim pa prieksu, bet dazreiz ari
152
Izstradajuma sanos. Izstradajuma var ari atdzesdt vanna ar
tekosu udeni, virs kura izcelas tikai ta izstradajuma dala, kas
jartida.
Lai mehanizctu un automatizetu rudisanas procesu, masveida
razosana izmanto specialus darbgaldus, kuri degli parvieto no-
teikta atruma. Rudot apalus izstradajumus, var lietot parastas
vitpu griesanas virpas, nostiprinot izstradajumu patrona, bet
rudisanas degli ar dzesesanas ierici — virpas suporta. Zobratu
zobu automatiskai riidisanai lieto specialas rudisanas gal-
vipas un masinas, kuru konstrukciju izstradajis Vissavienlbas
Metalu autogenas apstrades zinatniskas petniecibas instituts-
(ВНИИАнтоген).
VI n oda[a
DAZADU METALU METINASANAS IPATNIBAS UN REZIMS
1. §. Oglekja teraudu metinasana
Mazoglek[a teraudus var metinat ar jebkuru no V nodalas
5. § aprakstitajiem gazes metinasanas panemieniem. Deg|a lies-
mai tdrauda metinasanai jabut normalai, ar jaudu 100 —
130 dm3/h acetilena uz 1 mm metinama metala biezuma kreisaja
un 120—150 dm3/h uz 1 mm — labaja metinasanas papemiena.
Augstas kvalifikacijas metinataji strada ar uzgajiem, kas jauj
iegut lielakas jaudas liesmu, apmeram 150—200 dm3/h acetilena
uz 1 mm metala biezuma, lietojot resnaku stiepli. Metinasana ar
lielakas jaudas liesmu ce| darba razigumu. Tomdr sim gadijuma
metinatajam jabut loti pieredzejusam, ar labam darba iemanam,
jo, metinot nemakuligi, var parkarsdt metinamo metalu un suves
metalam izveidosies lielgraudaina struktura.
Ka piedevu materialu oglekla tdrauda metinasana lieto mar-
kas Cb-08, Cb-08A vai Св-10ГЛ mazoglekja teraudus saskapa ar
ГОСТ 2246-60. Ta ka, metinot ar so marku stiepli, daja oglekja,
mangana un silicija izdeg, bet suves metals iegust lielkristalu
uzbiivi, tad ari ta izturibas robeza ir zemaka neka pamatmetalam.
Lai uzkausdtais metals butu vienadi izturigs ar pamatmetalu,
lieto markas Св-12ГС stiepli, kas satur lidz 0,17% oglekla,
0,8—1,1% mangana un 0,6—0,9% silicija. Piedevu stieples dia-
metru izvelas atkariba no metinama metala biezuma (sk. VI nod.
5- §)•
Ja metinasanas raziguma celsanai lieto lielaka diametra
stiepli, tad jalieto lielakas jaudas deglis. Lai saja gadijuma ne-
parkarsdtu metalu, samazina deg|a uzgaja slipuma lepki pret
pamatmetalu, bet liesmu virza galvenokart uz stieples galu.
Metinot jacensas, lai metinama metala malas un stieples gals
izkustu vienlaicigi, lai izkausdta piedevu metala pilieni nekristu
uz nepietiekami sakarsdto pamatmetala malu. Ja tas notiks, tad
metinajuma vieta neveidosies izturigs uzkausdta metala savieno-
jums ar pamatmetalu un mala nebiis caurkausdta. Nepieredzdju-
siem metinatajiem, pieskaroties ar metinasanas stieples galu ne-
pietiekami sakarsdtai pamatmetala malai, stieple biezi vien pie-
metinas pamatmetalam.
154
Metinot vertikalas un horizontalas suves, degja liesma javirza
ta, lai gazu strukla ar savu spiedienu atbalstitu izkauseta metala
pilienus attieciga suves vieta, nejaujot tiem notecet. Metinot
virsgalvas suves, lai skidrais metals netiktu aizpusts un metina-
sanas vannipas skidrais metals nenotecetu, jasamazina degli
ieplustosa skabekja spiediens, proti, jametina ar «mikstaku»
liesmu.
Lai izkauseto metalu padaritu blivaku un paaugstinatu ta
plastiskumu, to kaldina karsta stavokli. Jakaldina pie sarkan-
kveles temperaturas un japabeidz kaldinat, kad metals atdzisis
lidz tumsi sarkanas kveles temperaturai. Pie zemakas tempera-
turas nedrikst kaldinat, jo tad suves metala var rasties uzkalde
un izveidoties plaisas gan pasa suve, gan suves blakus zonas
pamatmetala.
Metinot liela biezuma loksnes, ka ari metinot atbildigus
izstradajumus, metinato suvi apstrada termiski ar vienu no
iepriekseja nodala aprakstitajiem рарёгтетеш. Termiskas apstra-
des nepieciesamibu un apstrades secibu paredz dota izstradajuma
izgatavosanas tehniskie noteikumi.
Videja oglekla satura teraudus ar oglekja saturu lidz 0,6%
grutak metinat neka mazoglek|a teraudu. Tiem ir tieksme meti-
nasana samesties, rudities un veidot plaisas. Degja uzgaja jauda
saja gadijuma jaizvelas pec apreljina 75 dm3/h acetilena uz 1 mm
metinama metala biezuma, proti, mazaka, neka metinot maz-
oglekja teraudu.
Liesmai jabiit normalai vai mazliet karbonizejosai, jo oksi-
dёjosa liesma veicina oglekja izdegsanu. Ja metala biezums
parsniedz 3 mm, ieteic izstradajumus ieprieks эакагэё! lidz
250—350°C, lai samazinatu metala sakarsanas nevienmerigumu
metinasana, samazinatu ieks^jos spriegumus un поуёгэ!и pamat-
metala norudisanos suves blakus zona. Ие1гё ar visparejo sakar-
эёэапи кагэё ari suves blakus zonu atseviski lidz 650—700°C.
Ka piedevu metalu lieto stiepli Св-08А рёс ГОСТ 2246-60.
Stieples zemais oglekja saturs samazina oglekja izdegsanu meti-
nasanas vannipa un tas «varisanos». Lai metals neparkarstu,
jametina ar kreiso metinasanas рарёгтепи. Рёс metinasanas suvi
kaldina pie 850—900°C un рёс tarn погтаНгё, saka^jot lidz
900cC un atdzesёjot gaisa. Suves un suves blakus zonas metala
struktiiru var uzlabot, atlaidinot pie 600—650°C.
Oglekja tbraudu metinasana kuspus nelieto. Metinot tёraudus
ar oglekja saturu 0,7—0,8%, lietderigi lietot kuspus (boraku).
Тёгаибиэ ar oglekja saturu virs 0,6% daudz grutak metinat un
kvalitativi sos tёraudus var metinat tikai tad, ja metala biezums
neparsniedz 5—6 mm.
Dazreiz mazoglekja un vidёja oglekja satura tёraudu
155
metinasanai lieto oksic^josu liesmu (skabekla un acetilena tilpuma
attieciba ir 1,4). Saja gadijuma liesmas temperatiira paaugstinas
par 100—150°C, kas cel metinasanas razigumu.
Lai reducetu oksidus metinasanas vannipa, lieto stiepli
Св-12ГС, kas satur paaugstinatu dezoksidetaju — mangana un
silicija daudzumu. Ta iegtist suves metalu ar izturibas robcz-
spriegumu 34—38 kG/mm2, brivu no poram, dobumiem un sarpu
ieslcgumicm.
Lidz 5 mm biezu mazoglekja teraudu var metinat ari ar pro-
pana-butana-skabekla liesmu, kuras jauda 60—75 dm3/h propana-
butana uz 1 mm metala biezuma. Skabekja attiecibai pret pro-
panu-butanu maisljuma jabut 3,5—3,8. Lieto markas С6-12ГС
stiepli.
2. §. Legeto teraudu metinasana
Lielako daju legeto tёraudu, ко izmanto konstrukeiju izgata-
vosanai, pilnigi apmierinosi var apstradat ar gazes metinasanu.
Тошёг ari to metinasanai ir virkne Tpatnibu, jo metinot da^ji
izdeg le^josie piemaisijumi un suves metals zaudё ipasibas, kas
piemit dotas markas tёraudarn. Specialie tёraudi sliktak vada sil-
tumu neka mazoglekja tёrauds, 1арёс ka^jot un metinot vairak
sagriezas. Daziem so marku tbraudiem ir tieksme norudities
gaisa, it ipasi suves blakus dajas, 1арёс tie ticcas uz plaisasanu
sajas vietas.
Mazlegetie teraudi 15ХСНД un 10ХСНД, ко lieto biivkon-
strukeijas, labi padodab gazes metinasanai. Degja jaudu izvdlas,
vadoties no liesmas jaudas 70—100 dm3/h асеШёпа kreisaja meti-
nasanas рарёпйепа un 100—130 dm3/h асеШёпа uz 1 mm metala
biezuma labaja metinasanas рарёгтепа. Metina ar normalu
liesmu. Ka piedevu metalu lieto stiepli Cb-08, Cb-08A vai Св-10Г2
рёс ГОСТ 2246-60. Var metinat ar kreiso un ar labo metinasanas
рарёгтепи. Lai uzlabotu uzkausdta metala kvalitati, suvi liet-
derigi izkaldinat pie sarkankvdles temperaturas (800—850° C) un
рёс tam normalize!. Kuspus nelieto.
Mazie getie molibdena un hrommolibdena karstumizturigie
katlbuvniecibas teraudi. Molibdena tёraudos ir 0,4—0,6% molib-
dena un lidz 0,3% hroma. Hrommolibdena tdraudos ir 0,4—0,6%
molibdena un 0,8—1,1% hroma. Molibdens un hroms saglaba
tdraudu izturibu ilgstosa augstu temperaturu iedarbiba katla ele-
mentos (cilindri, caurules, tvaikvadi u. c.). So tdraudu metina-
sana liesmas jaudai jabut 100 dm3/h асеШёпа uz 1 mm metala
biezuma. Lieto tikai normalu liesmu. Ka piedevu metalu lieto
stiepli CB-08XHM, Св-ЮНМ, Cb-18XM un Св-ЮМХ рёс ГОСТ
156
2246-60. Metina pa nelicliem posmicm 15—25 mm garuma, cen-
soties visu metinamo posmu uzturet pie sarkankveles tempera-
turas.
Ja metina metalu, biezaku par 16 mm, viss izstradajums
ieprieks viennmrigi jasakarse lidz 250—300°C, uzturot so tempe-
raturu nemainigu visa metinasanas procesa. Sim nolukam izstra-
dajumu metinasanas laika эакагэё ar paligdegjiem vai ari ar citu
papemienu.
Ieprieks izstradajums jasakarse ari tada gadijuma (neatkarigi
no metala biezuma), ja apkarteja temperatura ir zem 0°C. Ja
apkarteja temperatura ir zem minus 10°C, sos teraudus metinat
nedrikst.
Malas pirms metinasanas nospodrina lidz metaliskam spidu-
mam. Ja metals nav biezaks par 5 mm, metina viena karta, ja
metals biezaks, — vairakas kartas. Sakuma, lai suves virsotne
butu caurmetinata, «apkause» malas. Tam nolukam metalu suves
virsotne izkause un sametina bez piedevu metala. «Apkauseta»
posma garums nedrikst parsniegt 15—25 mm, jo lielaka garuma
iespejama vaji redzamas plaisas rasanas, kas var palikt suve.
Lai samazinatu hroma un molibdena izdegsanu, metinasanas
vannipas skidrais m.etals jauztur iespejami biezs, neparkarsejot to.
Jametina ar iespbjami retakiem partraukumiem. Atsakot meti-
nasanu рёс partrauksanas, suve attieciga vieta (bet, metinot cau-
rules, visa sadura) viennmrigi }аэакагзё lidz 250—300°C, lai no-
vdrstu plaisu rasanos. Pastiprinajums jaizveido simetriski attie-
ciba pret suves ass liijiju un japanak, lai pareja no игкаиэё!а
metala uz pamatmetalu butu Idzena.
Рёс metinasanas suvi погтаИгё, saka^jot molibdena tёraudu
lidz 900—930°C, bet hrommolibdena tёraudu lidz 930—950°C un
izturot pie sadas temperatiiras zinamu laiku (1—1,5 min uz
1 mm metala biezuma) ar sekojosu atdzesёsanu mieriga gaisa
lidz 300°C.
Ja molibdena tbrauda oglekja ir vismaz 0,2%, tad sakarse lidz
680—700°, iztur 4—5 min. uz metala biezuma 1 mm un leni а!6геэё
lidz 300°.
Mazlegetie hr omsillcij manganu (hromansila) teraudi. So
tёraudu metinasana ar gazi ogleklis, hroms un silieijs da^ji
izdeg, 1арёс metinasanas vanniija rodas oksidu un sarpu 1еэ1ё-
gumi un necaurmetinatas vietas. Lai to поуёгэ1и, metina ar uz-
gajiem, kas jauj iegut liesmu ar jaudu 75—100 dm3/h асеШёпа
uz 1 mm metala biezuma un normalu liesmu. Oksiddjosa liesma
ir kaitiga, jo palielina hroma, silicija un mangana izdegsanu. Ka
piedevu materialu lieto mazoglekja stiepli markas Cb-08 un
Cb-08A vai markas Св-18ХГСА un Cb-18XMA le^ta tёгauda
stiepli.
Metina viena karta. Pirms metinasanas loksnes ieprieks ik pa
157
20—30 mm (0,5—1,5 mm biezas loksnes) un ik pa 40—60 mm
(2 mm biezas un biezakas loksnes) savieno ar Tssuvem. Issuves
drikst but 10—15 mm atstatuma no loksnes malas vai metinata
savienojuma kakta. Lai butu laba suves kvalitate, liela nozime ir
lokspu rupigai notirisanai un saliksanai pirms metinasanas, ka
ari pareizas spraugas ieverosanai starp loksnem, kurai jabiit vie-
nadai visa suves garuma. Siem tёraudiem, strauji atdziestot, ir
tieksme plaisat suves vieta un ap to. Tapec, metinasanu pabeidzot,
deglis jaatvirza lenam, vienlaiclgi ar liesmas khli sakarsejot
galeja posma metalu 20—40 mm radiusa laukuma. Jametina
iespejami atri, bez partraukumiem, neturot degla liesmu ilgi
viena vieta. Lai samazinatu metala mesanos, tas jasasaista ar
issuvem un jametina virziena no suves vidus uz tas galiem.
Pec atbildigu izstradajumu mezglu metinasanas tos termiski
apstrada — ruda un atlaidina. Riidisanu veic, sakuma sakarsejot
lidz 500—650°C, izturot pie sadas temperaturas 1,5 min uz bie-
zuma 1 mm (bet ne mazak par 5 min), ar sekojosu sakarsesanu
lidz 880°C un tadu pasu izturesanas laiku. Рёс tarn detaju atdzese
e||a, kuras temperatiira ir 20—50°C, vai sakuma karsta ejja
(190°C), bet рёс tarn ejja, kuras temperatiira 20°C. Atlaidina,.
эакагэё)о1 lidz 400—600°C ar sekojosu atdzesёsanц karsta udeni
pie 60°C. Jo zemaka atlaidinasanas temperatiira, jo augstaks
suves metala izturigums, bet mazaks plastiskums.
Hroma 1ёгаш11 labi pretojas korozijai un augstu temperatiiru
ietekmei. Тарёс no tiem izgatavo kimisko un naftas aparaturu.
Hroma tёraudos var but no 4% lidz 30% hroma.
Hroma tёraudu metinasana saistita ar vairakam griitibam, jo
siem tёraudiem ir tieksme stipri mesties, ka ari noriidities suves
atdzisanas bridi, izraisot plaisas. Jo augstaks oglekja saturs
hroma 1ёгаиЬа, jo grutak to metinat.
Hroma tёraudus metina ar normalu liesmu, lietojot uzgali,.
kas jauj iegtit liesmu, kuras jauda nav lielaka par 70 dm3/h ace-
1Нёпа uz metala biezuma 1 mm. Metinot lieto hromnikeja tёrauda
Cb-02X19H9 piedevu stiepli. Labakus rezultatus gust, metinot ar
stiepli Cb-06X19H9T (ar titanu). Titans un niobijs nejauj §иуё
izveidoties joti cietajiem hroma kimiskajiem savienojumiem ar
oglekli (hroma karbidiem).
Jametina iespejami atri, censoties nepiejaut partraukumus
darba un suves- atkartotu кагэёзапи. Lai nox^rstu plaisu rasa-
nos, jametina у!еприэё]а suve, viena karta.
Metinot lieto kuspus, kas aizsarga hromu no izdegsanas un
veicina hroma oksidu aizvaksanu no suves. Kuspu sastava ietilpst
(%) borskabe 55; silicija oksids 10; feromangans 10; fero-
hroms 10; ferotitans 5; titana гйёа (koncentrats) 5 un fluor-
spats 5. Pirms metinasanas malas janospodrina lidz metaliskam
spidumam. Hroma 1ёгаи<1из, kas satur hromu vairak par 14%,
158
metina, ieprieks sakarsejot lidz 200—250°C. Рёс metinasanas so
teraudu izstradajumus termiski apstrada tada rezima, kads pare-
dzets sis markas teraudam.
Skabes izturigiem teraudiem ar augstu hroma saturu ilgstosa
кагэёзапа ir tieksme кагзёэапаэ zona veidot lielus graudus, kas
pazemina tёraudu izturibu. Тарёс sos tёraudus nemetina ar gazi.
Nerusejosiem hromnifyela austenita teraudiem ir liela stigriba,
ka ari noturiba pret koroziju un augstu temperaturu iedarbibu.
Tie nepazemina savu plastiskumu un stigribu pie loti zemam
temperaturam (lidz minus 270°C). Minetas ipasibas saglabajas
1арёс, ka sajos tёraudos ir augsts hroma un nikeja saturs. Lai
noverstu so 1ёгаиЬи plaisasanu no starpkristaliskas korozijas,
рёс metinasanas to sastava ievada titanu vai niobiju. So tёraudu
metinasanai lieto uzgali, kas jauj iegut liesmu ar jaudu 75 dm3/h
асеШёпа uz 1 mm metala biezuma. Liesmai jabut normalai, oksi-
dbjosa liesma nav piejaujama. Lieto tada pasa sastava tёrauda
stiepli ka pamatmetals. Oglekja saturam taja jabut minimalam.
Lieto markas Cb-02X19H9, Cb-06X19H9T vai Св-08Х19Н10Б
tdrauda stiepli.
Galvenas grutibas so tёraudu metinasana ir tas, ka, ka^jot
lidz 400—900°C, pa tdrauda graudu robezam izdalas hroma kar-
bidi; sakara ar to tёrauds graudu robezas zaudё savu galveno
ipasibu — noturibu pret koroziju. Titans un niobijs nejauj izdali-
ties hroma karbidiem, jo sie elementi saista oglekli.
Neriisejosie 1ёгаиШ jametina {езрё}агт atri, turot piedevu
stieples galu visu laiku metinasanas vannipa. Lai labak novaditu
siltumu, var metinat uz vara paliktpiem. Var metinat ka ar labo,
ta ar kreiso metinasanas papdmienu. Garas suves derigi metinat
ar atpakajkapienu metinasanas metodi. Degja uzgaja slipuma
lepkis pret detajas virsmu ir 45°.
Рёс metinasanas detaju apstrada termiski, saka^jot lidz
1050—1100°C un atri atdzesёjot udeni. Rudisanas vieta var а!куё-
linat, saka^jot lidz 850°C un atdzesёjot gaisa. Тарёс hroma
karbidi, kas bija izdalijusies, atkal izkust закаизё}ита un suve
iegust pamatmetala ipasibas.. Lidz 1-—2 mm biezu metalu var
atdzesёt gaisa. Тёгаийи ar titana piemaisijumu рёс metinasanas
var ari termiski neapstradat.
Lai uzlabotu suves izskatu un aizvaktu hroma oksidus, lieto
sada sastava kuspus (%): fluorspats 80 un ferotitans 20. Ka
kuspus var ari lietot maisijump no 50% boraka un 50% borska-
bes vai 80% boraka un 20% silicija dioksida. Рёс metinasanas
kuspu atlickas aizvac no suves virsmas. Kuspus uzklaj uz izstra-
dajuma malam 15—20 min pirms metinasanas un aizvac, nomaz-
gajot karsta udeni.
Labakos rezultatus dod kuspi НЖ-8, kuros nav bora un fluora
savienojumu, kas turpmak var izraisit suves metala koroziju.
159
Kusnu НЖ-8 sastava ietilpst sadas vielas: marmors, porcelans,
feromangans, ferosilTcijs, ferotitans un titana dioksids. Kuspus
izkause skidra stikla (650 g uz 1 kg sansa maisijuma) un uzklaj
uz malam pastas veida. Metinasanu var sakt pec kuspu pilnigas
izzflsanas.
Hromnikeja teraudus lictderigak metinat ar loka metinasanu
aizsarggazu vide vai ar elektrokontakta metinasanu, jo sie papd-
mieni dod vismazako sakarsanas zonu, tapec metinatas suves
kvalitate ir labaka neka gazes metinasana.
3. §. Cuguna metinasana
Cugunu metina, ja jaizlabo atldjumu defekti, jarestaurd un
jaremontd detalas: jaaizmetina plaisas, dobumi, japiemetina lietu
detain atluzusas dalas un gabali. Visbiezak nakas metinat peldka
(lejama) cuguna izstradajumus. Cuguna detain metinasana laba
kvalitatd ir gruts uzdcvums un prasa no metinataja nepicciesamo
pieredzi un zinasanas. Izstradati daudzi cuguna metinasanas
papdmieni ka gazes metinasana, ta ari elektriskaja metinasana.
Vislabaka papemiena izvcli nosaka cuguna sastavs, detalas kon-
strukcija, apstakji, kados ta darbojas, un defekta raksturs. Tur-
klat japem vdra, ka peldka cuguna metinasana ar gazi ir viens
no drosakajiem pandmieniem, kas lauj iegut tadu uzkauseto me-
talu, kas pec savam Ipasibam visai tuvs pamatmetalam —
cuguna detalas metalam. Tas ir tapdc, ka gazes metinasana meti-
nama detaja ilgak un vienmerigak padota karsesanai un atdzesd-
sanai neka, piemeram, loka metinasana. Тарёс gazes metinasana
ir labaki apstakli oglekla grafitizacijai uzkausdtaja metala,
mazak iespejama atbalinata cuguna cieto zonu rasanas pamat-
metala blakus suvci un, bcidzot, samazinas ieksejie spriegumi
izstradajuma, ka ari plaisu rasanas icspёja.
Metinot ar gazi peleko cugunu, labak to ieprieks sakarset.
Malas janogriez slipi vienpusdji (V veida) ar 90° atvdruma
lepki. Malas rupigi janotira no e]|as, rusas un netirumiem arsuku
vai smilsstruklas aparatu un jasakarsd ar degja liesmu. Ka pie-
devu stieples nem 400—700 mm garus cuguna stienisus 4, 6, 8,
10 vai 12 mm diametra. Saskapa ar ГОСТ 2671-44 stienisus cuguna
metinasanai izlaiz A un Б markas. A markas stienisi paredzeti
masivu detain metinasanai sakarsdjot, un to sastava ir (%) oglekja
3—3,6; silicija 3—3,5; mangana 0,5—0,8; fosfora 0,2—0,5 un sdra
ne vairak par 0,08.
Б markas stieni paredzdti siku detain metinasanai ar vieteju
sakarsesanu, kad detajas pdc metinasanas atri atdziest. Тарёс
Б markas sticpos ir vairak silicija, kas sekmd oglekla izdalisanos
grafita veida, proti, 3,6—4,8% silicija un 0,3—0,5% fosfora. Pard-
jie element! ir tada pasa daudzuma ka markas A stienisos.
160
Cuguna metinasana izveidojas silicija, dzelzs un mangana
oksidi. Lai tos aizvaktu no metinasanas vannipas, lieto kuspus,
kas sastav no malta, kauseta boraka vai ari no sada maisijuma:
56% boraka, 22% ogjskaba natrija (sodas) un 22% ogjskaba
kalija (potasa). Lieto ari kuspus, kas sastav no ogjskaba natrija
un natrija bikarbonata (katra pa 50%). Labas reducesanas ipasi-
bas ir sada sastava (%) kuspiem: kausets boraks 23, ogjskabes
natrijs 27 un slapcklskabes natrijs 50. Metinot stienitis biezak
jaiegremde kuspos, bez tarn kuspus ieber metinasanas vannipa.
Degja uzgali izvelas, pemot liesmas jaudu 100—120 dm3/h aceti-
lena uz metala biezuma 1 mm.
Metinasanas liesmai jabiit normalai vai rcducejosai, jo okside-
josa liesma vieteji stipri izdedzina siliciju un suves metala izvei-
dojas balta cuguna graudi. Vietas ar balta cuguna graudiem ir
joti cietas un joti apgrutina suves pecapstrades ar griezejinstru-
mentiem. Metalu lain sakarse, atri metina ar apaksejo suvi, bet
masivas detajas velams metinat ar diviem degjiem vienlaikus. Ar
piedevu stieples galu visu laiku jamaisa metinasanas vannipas
metals, lai atvieglinatu gazem izeju no tas, jo citadi suve var
iznakt poraina. Malas nogriez slipas tikai tad, ja sienipas ir bie-
zakas par 4 mm.
КошрПсё1аз formas detajas, kam ir nevienads atsevisko daju
skersgriezums, caurumi, sauras parejas utt., lai noverstu plaisu
un ieks^jo spriegumu rasanos tajas no nevienmerigas sakarsesa-
nas, jametina, tikai ieprieks sakarsejot. Visu detaju кагзё krasm,
ёгё vai bedre lidz 300—400°C, bet lielakas detajas — lidz
600—700° C. Ja lieto pagaidu krasnis, detaju no arpuses apliek ar
kokoglem un no augsas nosedz ar azbestu. Lai gaiss vardtu pie-
kjut, krasns sienipas izveido vairakus caurumus. Рёс metinasanas
detalai кора ar krasni 1ёт jaatdziest, lai suves metalam butu
рс1ёка cuguna vienmeriga struktiira un izstradajuma nerastos
plaisas no spriegumiem, kurus izraisa nevienmeriga atdzisana.
Masveida razosanas cehos, kur jametina liels daudzums cuguna
detaju, to эакагэёзапа! lieto nepartrauktas darbibas konveijera
krasnis.
Vietёji эакагэё joti smagas detajas vai ari tajos gadijumos,
kad defekta forma un raksturs neprasa visa izstradajuma sakar-
sbsanu. Vieleji кагзё ar degjiem, lodlampam, kokog^m vai koksu.
Pёdёjos divos gadijumos кагзёзапаэ vietu norobezo ar skarda lok-
snu kartu, kura ir caurumi gaisa pieejai, bet рёс tarn apber ar kok-
oglem vai koksu, kuru aizdedzina. Vietdja кагэёзапа jaraugas, lai
visas karsejama gabala detajas sakarstu un atdzistu vienlaicigi
un pakapeniski. Plana slcbrsgriezuma izstradajuma dajas atdzesd-
sanas laika dazreiz jaka^, lai tas neatdzistu atrak neka masivas
dalas ar biezaku sl^rsgriezumu.
11 — D. Glizmanenko
161
72. zim. Vieteja karsesana, metinot
cuguna rami:
A — metinasanas vieta, В un C — karse-
sanas vietas
stiepei, tad videjais stienis pa
Vietejo karsesanu veic ta, lai
dajas metinasanas vieta ieprieks
attalinatos viena no otras.
72. ztm. paradits vienkarss pie-
тёгэУ1е1ё]а1 karsesanai cuguna
ramja metinasana. Ja ramja vi-
dёjo partrukuso stieni sameti-
natu vieta A, ieprieks пекагэёр!
vietas В un C, tad atdziestot
vidёjais stienis sarautos, censo-
ties izliekt sl^rsstiepus, ka zi-
mejuma paradits ar raustito li-
niju. Sakara ar to, ka s^rsstiepi
pr'etosies liecei, tie savukart
tieksies parraut metinato stieni.
Ta ka cuguns slikti pretojas
uks metinasanas vieta A. Tas
nenotiks, ja pirms metinasanas sanu stiepus эакагзёэ vietas В un
C. No кагэёзапаэ stiepi pagarinasies, vidёja stiepa malas vieta A
attalinasies, un tada stavokli metina. Atdziestot visi tris stiepi
sarausies vienadi un vieta A neradisies stiepes piepules.
Cugunu metinot, stieple jaiegrem^ metinasanas vannipa tikai
рёс tam, kad tas gals sakarsis lidz эагкапкуё1ез temperaturai, jo
nesakarseta stieple var izraisit у!е!ё}и cuguna atbalinasanos. Me-
tals metinasanas vannipa visu laiku jamaisa ar stieples galu, lai
no tas atdalitu gazes un oksidus. Stieple no vannipas jaizpem
1езрё}агт retak un tikai tad, kad ta japarklaj ar kuspiem.
Liesmu nedrikst atpemt metinasanas procesa, kas norisinas
liela atruma. Ja karsesana ir parak strauja, tad liesmas serdi var
mazliet attalinat no vannipas virsmas, kurai 1отёг visu laiku
jabut parklatai ar liesmas reducёsanas daju. Liesma nedrikst pa-
rak ilgi palikt viena suves vieta, jo tad izdeg ogleklis un silicijs,
kas nav уё1атэ, jo izveidojas atbalinata cuguna strukttira.
Kad plaisa aizmetinata, izstradajumam jauj pilnigi atdzist
кора ar ezi, lai novёrstu samesanos un plaisu rasanos no nevien-
n^rigas atdzisanas. Bez tam 1ёпа atdzisana 1гаисё §иуё izveido-
ties balta cuguna strukturai.
Ре1ёко, kajamo un augstas izturibas cugunu var metinat ar
misipa Л62 piedevu stiepli, kuras kusanas temperatiira ir 850—
900°C, proti, iexArojami zemaka par cuguna kusanas temperatiiru,
kas vienlidziga 1100—1250°C. Metina, detaju пекагзё}о1 vai ari
vietёji ka^jot. Suve bus pietiekami plastiska un izturiga, jo
misips ir joti plastisks un ievёrojami labak par cugunu pretojas
stiepei un triecieniem. Cuguna detaju saja metinasanas рарёгтепа
stipri nesakarse, tapec taja nerodas bistamas deformaeijas un
spriegumi. Uzgali cuguna metinasana ar misipu 1гуё1аэ, paredzot
162
73. zlm. Deg|a un meti-
nasanas stieples stavok-
lis, metinot cugunu ar
misipu
liesmas mazak karsto
liesmas jaudu 60—75 dm3/h acetilena uz
metinamas malas biezuma 1 mm. Suves
atvdruma lepkis 70—90°. Lieto sada sa-
stava kuspus C%): karsdts boraks 70, va-
rama sals 20 un borskabe 10. Var lietot
boraku vien vai boraka un borskabes mai-
sijumu vienados daudzumos.
Metala malas sakarse lidz sarkankvd-
lei, apber ar kuspiem un uzkarsd misipu,
kas apalvo malas. Pec tarn pakapeniski
aizpilda visu suvi ar misipu, apberot skidro
metalu ar kuspiem, un apmaisa kuspus ar
piedevu stieples galu. Uzkausdsanu veic a
daju, turot tas serdi I lielaka attaluma no metinasanas vannipas
neka parasti (73. zim.) un virzot liesmu galvenokart uz misipa
piedevu stiepli 2.
Vislabak cugunu slapina izkausdts misips ar karsdsanas tem-
peraturu lidz 700—850° C. Ja temperatura ir zemaka, aptuveni
600° C, uzkarsdtais metals atri atdziest un gazes no ta nepaspdj
izdallties, tapdc suve kjust poraina. Ja temperatura ir virs 900°C,
tad dzelzs kust misipa un no la iztvaiko cinks, taddj uzkausdtais
metals ari kjust porains. Bez tarn pie sis temperatiiras izdeg gra-
fits, kas ari pasliktina cuguna slapinasanu ar misipu. Lai novdrstu
cinka iztvaikosanu no misipa sastava, liesmai jabut ar skabekja
parakumu lidz 30—40%.
Cuguna metinasanai vislabak lietot gazveida kuspus (sk. sis
nodajas 5. §.). Bez tarn lieto cuguna stiepli ar vara parklajumu,
kas uzlabo metinama metala slapinasanu ar uzkausdjamo metalu,
ka ari ta saukta eitektiska cuguna stiepli, kuras kusanas tempe-
ratura ir 1050—1200°C. Metinasana lieto pastas veida kuspus. Ja
nav specialas cuguna stieples vai misipa Л62, tad plaisas cuguna
detajas var aizmctinat ar elektrolitiska sarkana vara stiepli.
Metinasana un liesanas defektu aizmetindsana cuguna detalas
pie zemdm temperatiirdm. So papdmienu izstradajis Vissavienibas
Metalu autogenas apstrades zinatniskas pdtniecibas institute, un
ar to liesanas defektus aizmetina, lietojot specialus pastas veida
kuspus un ipasa sastava cuguna piedevu stiepli, neizkausdjot pa-
matmetalu. Plansienu izstradajumu piedevu stienisiem ir sads
sastavs (%):
Ogleklis 3,0—3,5 Fosfors . . . . 0,2—0,4
Silieijs 3,0—3,4 Ni^elis 0,4—0,6
Mangans . . . . 0,6—0,7 Ilroms lidz 0,1
Sers ne vairak Titans 0,15—0,20
par 0,05
11*
16;
Stiepos, ar kuriem metina biezsienu izstradajumus, ir paaug-
stinats silicija saturs lidz 3,5—4,0%; pardjo komponentu saturs
ir tads pats.
Stiepus atlej kokilds, un to diametrs ir 5, 7, 9 vai 12 mm.
Pastas veida kuspu sastavs (%): titana dioksids 5; slapek|skabes
kalijs 10; natrija fluorids 12; kausdtais boraks 40; ferotitans 11;
og|skabais litijs 15; dzelzs pulveris 7; 7 svara da|as petrolejas uz
50 dalam sausa maisijuma. Aizmetinot plansienu izstradajumus,
var lietot sada sastava kuspus (%): kausdtais boraks 23; oglska-
bais natrijs 27 un slapek|skabais natrijs 50.
Metinasanas vietu nospodrina lidz metaliskajam spidumam.
Ja sienipas nav biezakas par 10 mm, malas nogriez V veida ar
atvdruma lepki 70—90°, ja sienipas biezakas par 10 mm, — nogriez
X veida. Liesanas defektus (poras, sarpu iesldgumus) izcdrt un
malas izveido ar kopdjo suves atveruma lepki 45—60°.
Pirms metinasanas izstradajumu sakarse ar degli lidz
300—400°C; sarezgitakas formas izstradajumus karsd krasni lidz
tadai pasai temperatiirai.
Uz sakarsdtas virsmas uzklaj pastas veida kuspu kartu un
metinajuma vietu sakarsd ar degli lidz 820—860° C. Liesmai jabut
normalai, reducdjosai. Pie tadas karsdsanas temperaturas pastas
veida kuspi sak kust, parklajot metinasanas vietu ar planu plevi.
Piedevu stienis no arpuses parklajas ar pastas veida kuspiem un
izkust pakapeniski, pa pilienam tekot uz aizmetinamo virsmu un
izplustot pa to. Metina no labas uz kreiso pusi, deg|a liesmu par-
vieto suvei pa prieksu. Pec metinasanas izstradajumu leni atdzese
smiltis vai zem azbesta kartas.
Metinot рёс sada papemiena, nerodas cieta atbalinata cuguna
zona, jo pamatmetals netiek sakarsdts lidz kusanas stavoklim,
uzkausdjums iznak blivs, miksts un to var labi apstradat ar griezni.
Remontdjamos izstradajumos rodas neieverojami iekseji spriegumi
un aizmetinot plaisas neveidojas.
4. §. Vara metinasana
Varam piermt augsta siltumvaditspeja. Тарёс, metinot varu,
metala izkusanas vietai japievada lielaks siltuma daudzums, neka
metinot citus metalus, piemdram, tdraudu. Тотёг parak lielas jau-
das liesma var parkarsdt suves metalu un pamatmetalu blakus
suvei, tapdc vars iegust rupjgraudainu struktiiru un tarn pazemi-
nas izturiba. Тарёс, metinot lidz 10 mm biezu va^u, degli pern,
paredzot liesmas jaudu vienlidzigu 150 dm3/h acetildna uz loksnes
biezuma 1 mm.
Ja metina biezakas loksnes, liesmas jaudu palielina lidz
200 dm3/h acetildna uz metala biezuma 1 mm. Ja metals biezaks
par 10 mm, labak vienlaikus lietot divus deg|us: vienu metala
164
ieprieksejai sakarsesanai un metala sakarsesanas pakapes rcguld-
sanai metinajuma vieta, otru metala izkausesanai un sametina-
sanai. Var metinat vienlaikus no abam pusdm, ja to jauj detajas
izmdri un forma. Tados gadijumos katra degja liesmas jaudu izvd-
las 100 dm3/h асеШёпа uz metinamo lokspu biezuma 1 mm.
Lai samazinatu siltuma nopludi, metinamas detajas no augsas
un no apaksas parklaj ar azbesta loksndm. Lielakas grutibas vara
metinasana ir tas, ka vars spej skidra stavokli stipri skidinat
gazes — skabekli un udepradi. Skabeklis aktivi okside varu, vei-
dojot vara oksidu Cu2O, kas izvietojas pa graudu robezam un
padara varu trauslu. Lai samazinatu vara oksiddsanos, ta metina-
sana lieto tikai reducdjosu liesmu, kuras serdi tur gandriz taisna
lepki pret lokspu malam 3—6 mm atstatuma no vannipas virsmas.
Lai samazinatu vara oksidu vcidosanos un novdrstu karsto
plaisu rasanos, jametina atri, bez partraukumiem, stingri sekojot,
lai metinasanas liesmai saglabatos reduedjosais raksturs. Issuves
nav jalieto. Metinat izstradajumu ieteicams montazas-metinasanas
paligiericd (konduktora). Liesma аг асеШёпа parakumu ierosina
reakeiju, kura vara oksidu redued liesmas udepradis un oglekja
oksids, ka rezultata uzkauseta metala izveidojas poras un sikas
plaisas.
Ka piedevu metalu lieto stiepli no lira (elektrolitiska) vara vai
no vara, kas satur lidz 0,2% fosfora un lidz 0,15—0,30% silicija,
kurus lieto ka dezoksidetajus. Stieples diametram jabut no 0,5 s
lidz 0,75 s (s — metinama metala biezums, mm). Stiepli, resnaku
par 8 mm diametra, nclieto.
Siltuma sadalisana vara metinasana jareguld ta, lai stieple
kustu mazliet atrak neka malas, parklajot ar izkausdto metalu
pamatmetala malas tad, kad tas tikko sakusas kust. Malas nogriez
slipi 45° lepki, ja loksnes biezakas par 3 mm. Malu neapgrieztais
biezums ir 0,2 no to biezuma. Pirms metinasanas malas nospod-
rina lidz metaliskam spidumam vai ari kodina slapekjskabd ar
sekojosu mazgasanu udeni.
Lai metinasana dezoksiddtu varu un novaditu sarnos izveido-
jusos oksidus, lieto kuspus, kuru sastavi sniegti 17. tabula.
Kuspus ar skabo fosforskabo natriju lieto, metinot ar stiepli,
kas nesatur siliciju un fosforu ka dezoksiddtajus. Kuspus ieber
metinasanas vannipa, ka ari parklaj ar tiem piedevu sticnisa galu,
metinamo metalu 40—50 mm platuma uz abam pusdm no suves
ass un sametinamo lokspu otru pusi. Pastas veida kuspus Nr. 4
uzklaj uz stieples seguma veida.
Lai uzkausdjamais metals butu smalkgraudainaks un suve bli-
vaka, suvi рёс metinasanas kaldina. Lidz 5 mm biezu metalu kal-
dina auksta stavokli, bet biezaku — pie 200—300°С. Рёс kaldina-
sanas suvi atkvdlina pie 500—550°C, atri atdzesd udeni, kas
165
17. tabula
Vara metinasanas kusgu sastavs
KuSiju komponenti Saturs kuSrios (% pec svara)
Nr. 1 Nr. 3 Nx. 4 (pasta)
Boraks, izkausets 100 50 60—70 50
Borskabe —— 50 10—20 —
Varama sals — — 20—30 —
Kokogles — — — 20
Silicijskabe — — — 15
Skabais fosforskabais natrijs — — — 15*
* Samazina sartju stigribu un paaugstina oksidu skidibu tajos. Tapat iedarbojas
kuspos ari oglskabals kalljs.
saglaba tai smalkgraudainu struktiiru un paaugstina uzkausSta
metala un pamatmetala plastiskumu. Lai izvairitos no plaisu vei-
dosanas, nedrikst kaldinat pie temperaturas virs 500° C, jo pie
tadam temperaturam vars kjust trausls.
5. §. Misipa metinasana
Misipa metinasana ar gazi ir izplatits metinasanas papgmiens,
jo misipu gruti metinat ar elektrisko loku.
Galvena grutiba misipa metinasana ir ievSrojama cinka iztvai-
kosana, kas sakas jau pie 900° C. Ja misipu mazliet рагкаиэё, tad
cinka stipras iztvaikosanas d61 suve iznak poraina. Gazes meti-
nasana var iztvaikot lidz 25% cinka no ta daudzuma, kas ir
misipa satura.
Cits poru rasanas iemesls misipa metinasana ir tas, ka izkau-
sStais metals «absorbs» udepradi, kas nokjust skidra metala no
metinasanas liesmas; nepaspёjot izdalities no suves skidra me-
tala atdziestot, udenradis veido metala gazes pusllsus. Cinka
tvaiki, noklustot sajos gazes pusllsos un paplasinoties tajos, palie-
lina pusllsus, veidojot ieverojamas poras. Lai samazinatu cinka
iztvaikosanu, misipu metina ar oksidejosu liesmu ar skabekja pa-
rakumu lidz 30—40%, proti, uz 1 m3 aceti^na degli padod no
1,3 m3 lidz 1,4 m3 skabekja. Saja gadijuma uz metinasanas van-
nipas izkususas metala virsmas veidojas skidra cinka oksida kar-
tipa, kas samazina ta iztvaikosanu. Skabekja parakums окз!Ьё
liesmas udepraza galveno daju, ka rezultata skidrais metals strauji
samazina oglekja аЬзогЬёэапи.
Lai misipa metinasana aizvaktu radusos vara un cinka oksi-
dus, jalieto tada pasa sastava kuspi ka vara metinasana. Ka kus-
166
pus misipa metinasana parasti lieto kausdtu boraku, kuru izski-
dina udeni un pastas veida ar otu uzklaj uz metala malam. Labi
aizsarga no cinka iztvaikosanas kuspi, kas sastav no 20% kausdta
boraka un 80% borskabes.
Pirms metinasanas misipa izstradajuma malas rupigi janotira
lidz metaliskam spidumam ar smilspapiru, vili vai metala suku.
Ja uz metinama metala virsmas ir oksidu karta, tad misips jako-
dina 10% slapekjskabes skiduma, bet рёс tarn rupigi jamazga ar
karstu udeni un sausi janoslauka. Malas nogriez slipas zem tada
pasa leplea, ka metinot teraudu.
Misipa siltumvaditspdja артёгат par 70% augstaka neka maz-
oglek|a tёrauda siltumvaditspdja. Тарёс skiet, ka, metinot misipu,
butu jalieto lielakas jaudas metinasanas liesma, neka metinot tada
pasa biezuma tdraudu. Tomer ar lielakas jaudas liesmu vieglak
parkarsdt metinasanas vannipas metalu un ierosinat pastiprinatu
cinka iztvaikosanu, tapdc suve iznak poraina. Тарёс, metinot
misipu, liesmas jaudu izvdlas tadu pasu, ka metinot tdraudu, proti,
100—120 dm3/h acetildna uz loksnes biezuma 1 mm.
Lai samazinatu cinka iztvaikosanu un metals absorbdtu udep-
radi, liesmas serdes galam jaatrodas no metinama metala 2—3
reizes lielaka atstatuma, neka metinot tdraudu. Liesma tad javirza
vairak uz metinasanas stiepli, kuru tur -90° lepki pret uzgaja asi.
Stieples gals laiku pa laikam jaiegremdd kuspos, ieberot tos ari
metinasanas vannipa un uzberot uz suves malam. Jametina iespd-
jami atri.
Vissavienibas Metalu autogenas apstrades zinatniskas pdtnie-
cibas instituts izstradajis misipa metinasanai piedevu stieples
marku ЛК62-05, kas satur 60,5—63,5% vara, 0,3—0,7% silicija,
pardjais cinks. Silicijam stieple ir dezoksiddtaja loma, tas sama-
zina cinka oksiddsanos un iztvaikosanu. Ka kuspus, metinot ar so
stiepli, lieto kausdtu boraku. Metinot ar stiepli ЛК62-05, izveido-
jas tira metinasanas vannipa, bliva bezporu suve un maz izdalas
cinka tvaiku, kas padara misipa metinasanas procesu mazak kai-
tigu metinataja veselibai. Liesmu lieto oksiddjosu, ar 30—40%
skabekja parakumu maisijuma.
Misipu Л62, Л68 metinasanai Vissavienibas Metalu autogenas
apstrades zinatniskas pdtniecibas instituts izstradajis ari paskus-
pojosos piedevu stiepli ЛКБ062-02-004-05, kas satur (%) varu
60,5—63,5; siliciju 0,15—0,2; boru 0,03—0,07; alvu 0,4—0,6; pardjo
cinku. Boram sis stieples sastava ir kuspu loma, tapdc, metinot
misipu ar sis markas stiepli, praktiski nav cinka zudumu, bet
metinasanas razigums paaugstinas; turklat kuspi nav jalieto.
Pdc metinasanas suvi, lai to padaritu blivaku un izturigaku,
dazreiz kaldina, nogludinot suves pastiprinajumu viena limeni ar
pamatmetalu. Ja misipa vara ir mazak par 60%, tad var kaldinat
167
pie 650°C, bet, ja vara saturs ir lielaks par 60%, — tad auksta
stavokli.
Lai uzlabotu suves kvalitati, tad pec kaldinasanas atkvdlina
pie 600—650° C ar sekojosu lenu atdzesdsanu. Tas padara suves
metalu smalkgraudainu un iznicina uzkaides ietekmi. Atkvdlina-
sana pie temperaturas virs 650° C nav pielaujama, jo tad iespe-
jama daleja cinka iztvaikosana. Metinatos misipa izstradajumus
atkvelina ari pie 260—280°C, kas nemaina metala strukturu, bet
iznicina paliekosos ieksejos spriegumus misipa, kas to turpmak
pasarga no saplaisasanas.
Baltie cinka oksida tvaiki, kas izdalas, metinot misipu, ir kai-
tigi cilveka organismam. Tapec, metinot misinu ar parasto stiepli,
jalieto gazmaska (respirators), ka ari jagada par pastiprinatu
vddinasanu metinasanas postern, jaiekarto vietdja nosuksanas
ventilacija. Piejaujama cinka koncentracija gaisa ap metinasanas
vietu nedrikst parsniegt 0,005 mg/dm3.
Vislabakos rezultatus metinasana dod Vissavienibas Metalu
autogenas apstrades zinatniskas pdtniecibas instituta izstradatie
gazveida kuspi БМ-1, kas sastav no bora organiska savienojuma
gaistosiem tvaikiem. Sis skidrums ir 25% metilspirta (CH3OH)
un 75% metilborata [B(CH3O)3] maisijums. Pirms acetilenu pie-
vada deglim, to laiz caur specialu trauku — kuspu barotaju, kur
tas piesatinas ar skidruma tvaikiem un talak noklust degli. Kuspu
tvaiki nokjust metinasanas liesma, kura metilborats sadeg рёс
reakcijas
2B (CH3O)3 + 9O2 = B2O3+6CO2+9H2O.
Bora anhidrids B2O3 liesma veido gaistoso borskabi (H2BO3),
kas nogulsndjas uz izstradajuma un atkal sadalas un no jauna
veido bora anhidritu, kas ir kuspojosa viela. Metilspirts kuspu
skidruma sadeg liesma pilnigi, neveidojot nekadus metinasanas
procesam kaitigus savienojumus. Kuspu БМ-1 patdrins labas kva-
litates uzkausdta metala iegusanai ir 70 g uz 1 m3 acetildna.
Misipa metinasana ar gazveida kuspiem, lietojot kuspus БМ-1,
dod iespdju ieverojami celt razigumu, padara procesu metinatajam
gandriz nekaitigu, dod blivu bezporu suves metalu nekaldinot, ar
izturibas robezu 38 kG/mm2, izlieces lepki 180°, trieciena stigribu
15 kG • m/cm2.
Cinks gandriz nemaz neiztvaiko, un suves sastavs paliek
ieprieks6jais, kas atbilst videjam sastavam starp pamatmetala un
piedevu metala sastavu atkariba no ta, kada lldzdaliba katram ir
suves metala veidosana. Suves virsma iznak tira, bez oksldiem un
sarpiem, kuru nelielu nosubdjumu var viegli notirit, noslaukot
ar dranu. Ieverojami vienkarsojas un uzlabojas daudzkartu suvju
izveidosanas process. Kuspi БМ-1 derigi visu marku misinu
168
b
74. zim. Iekartas shema, metinot ar gazveida kuspiem БМ-1, pievadot acetilenu
no balona (a) un no acetilena generatora (b)\
1 — acetilena balons, 2 — kusnu barotajs, 3 — deglis, 4 — skabekja batons; reduktori:
5 — acetilena, 6 — skabekja, 7 — acetilena generators, 8 — zavetajs
metinasanai ar stiepli, kas satur siliciju vai nesatur to. Metinot ar
kuspiem БМ-1, liesmai var but no 10% lidz 40% skabekja para-
kums. Shema iekartai, metinot ar kuspiem БМ-1, dota 74. zimd-
juma.
Bieza metala (40 mm un vairak) metinasanai Vissavienibas
Metalu autogenas apstrades zinatniskas pdtniecibas instituts iz-
stradajis aparaturu un tehnologiju metinasanai ar pulverveida
un gazesveida kuspiem. Si pandmiena butiba ir tada, ka metina
ar specialu degli, kura liesma ar slapekla vai izzavdta gaisa
striiklu nepartraukti padod pulverveida kuspus no kuspu barotaja
169
Udens
Kusni
Acetilens no £
rampas У
1
Gaiss no Kompresora
ЗкаЬекНз no (£
rampas * 7
Udens
75. zim. lekartas shema metinasanai ar gazveida kusniem:
1 — lerice kusnu padevel; postepa reduktori: 2 — acetilena, 3 skabekla. 4 — trejgabals,
5 — blokvarsts, 6 — deglis
rezervuara. Deglim ir udens dzesgsana, kas jauj tam darboties
smagos apstakjos — kad stipri karst uzgalis. Tadas iekartas
shema paradita 75. zimejuma. Ka kuspus lieto neatiidepotu boraku
(karstu boraku stipri izpus liesma, tapgc to pemt nav lietderigi);
kuspu patgrins ir 2 g uz kg izkauseta metala. Ja ar so papgmienu
metina 40 mm biezu misipu ЛЖМи, iegust blivu, labi dezoksidgtu
suves metalu ar izturibas robezu 42 kG/mm2 un relativo pagari-
najumu 34%.
Misitia uzkausesana uz cugunu un teraudu ar gazes-kusnu
panemienu. Izgatavojot noslegarmaturu tvaikam un gazei, uz
cuguna un terauda noslegvarstu virsmam uzkausd misipa bliv-
gredzenus рёс ieprieks aprakstita papemiena. Ar so papgmienu
panak blivu bezporu uzkausejumu, kas ciesi saistits ar pamat-
metalu. No uzkausgsanas nemainas uzkausgjamas detajas metala
struktiira un tatad ari ipasibas. Ka piedevu stiepli lieto misipu
Л 62. Stieple ЛК 62-05 izveido trauslaku kartu misipa sakausesa-
nas vieta ar cugunu vai teraudu neka stieple Л 62. Uzkausgsanas
vieta metalu sakarse ar kuspu aizsargliesmu lidz 650° С. Tapec uz
metala virsmas izveidojas plana stiklveida kuspu kartipa.
Degja liesma ar kuspu БМ-1 tvaikiem nokrasojas spilgti zaja
krasa, bet tas serde saplflst ar liesmas kuli. Misipa stieple kust
liesma un skiidro misipu uzklaj uz tgrauda vai cuguna virsmas
170
valnisa veida. Uzkausejot valniti, tarn pa prieksu virzas plana
sl^idra misipa kartipa, kas norada, ka ta labi slapina uzkausdjamo
virsmu, ar ко panak ciesu saiti starp uzkausdjamo metalu un
pamatmetalu.
Degla liesma javirza zem 45° lepka pret virsmu. Uzkause ar
kreiso metinasanas papdmienu bez degja skdrskustibam. Uzkau-
sejot metinasanas vannipa nedrikst veidoties puslisi un notikt
cinka iztvaikosana. Ja sis paradibas ir, tad tas norada, ka procesa
norise ir nepareiza un ka kuspi pietiekami neaizsarga skidro
metalu un uzkausdjamo virsmu.
6. §. Bronzas metinasana
Ar gazes metinasanas papdmienu remonte lietus bronzas
izstradajumus, uzkause berzei paklautam detaju virsmam anti-
frikcijas bronzas sakausejumu kartu u. c. Nepieciesamibas g'adi-
juma bronzu metina un uzkause, sakarsejot lidz 450° C. Karsdsana
vajadziga, lai novdrstu plaisu rasanos. Sakarsdta stavokli paaug-
stinas bronzas trauslums, tapec metinot izstradajumi labi jano-
stiprina; metina apaksejo suvi, censoties nepiejaut triecienus un
sitienus pa deta|u.
Liesmai jabut ar reducejosu raksturu, jo oksiddjosa liesma
palielinas legdjoso piemaisijumu — alvas, silicija, aluminija izdeg-
sana. Izveidojusies oksidi apgrutina metinasanu, suve iznak po-
raina, ar sarnu ieslegumiem. Lai neparkarsdtu metalu, liesmu tur
tada pasa attaluma no metinasanas vannipas, ka metinot misipu.
Ka piedevu materialu izmanto stienisus vai stiepli, kas рёс sa-
stava tuvi metinamam metalam. Ka dezoksidetaju piedevu stieple
ievada 0,4% silicija. Liesmas jaudai jabut 100—150 dm3/h aceti-
lena uz pamatmetala biezuma 1 mm.
Lai aizsargatu metalu no oksiddsanas un okstdus novaditu
sarpos, lieto tada pasa sastava kuspus, ka metinot varu un misipu.
Aluminija bronzu metinasanai lieto kuspus, kas satur natrija,
barija, kalija un litija hloridus un fluoridus tada pasa sastava ka
aluminijam (sk. 18. tabulu).
Pec metinasanas detajas atkvdlina pie 450—500°C ar sekojosu
atdzesesanu udeni. Рёс metinasanas kaldina tikai velmetu bronzu,
bet ne lietu. Gazes metinasana var iegut uzkausdtu metalu ar
izturibas robezu lidz 30 kG/mm2.
7. §. Aluminija un ta sakaus6jumu metinasana
Aluminiju un ta sakausejumus labi var metinat ar gazi. Alu-
minija un ta sakausdjumu metinasanas ipatniba ir Joti gruti kus-
tosas aluminija okstda (AI2O3) pldvites izveidosanas, kura nosta-
171
jas metinasanas vannipas virspusd. ST plevite trance metala dalipu
sakusanu, un ta janovac ar kuspu palidzlbu.
Aluminija sakausejumu metinasana ar gazi dod labus rezulta-
tus, ja izvelas pareizu metinasanas rezimu, ja metinatajiem ir
attiecigas darba iemapas un ja lieto kuspus, kas labi skidina alu-
minija oksida pleviti.
Ipasa nozime aluminija metinasana ir pareizai liesmas jaudas
izvelei, jo aluminija oksida plevite pilnigi nosedz metinasanas
vannipu un trauce metinatajam kontrolet metinama metala izku-
sanas sakumu. Ja liesmas jauda ir parak liela, so momentu var
viegli palaist nepamanot, un tad saja vieta metals var caurkust,
ко gruti izlabot. Atkariba no metala biezuma degla jaudai alumi-
nija un ta sakausejumu metinasana jabut sadai:
Metala biezums (mm) . . . 0,5—0,8 1 1,2 1,5—2 3—4
Acetilena pateriris (dm3/h) . 50 75 75—100 150—300 300—500
Malas un stiepli parklaj ar pastas veida vai pulverveida kus-
piem. Kuspu sastavi doti 18. tabula. Hlora salis kuspu sastava,
piemdram, litija hlorids, aktivi atpem aluminija oksidam skabekli,
izveidojot aluminija hloridu pec reakcijas
6LiCl+Al2O3=2AlCl3+3Li2O.
Fluora savienojumi kuspos labi skidina izkauseta stavokli alu-
minija oksidu. Visi kuspi, ко lieto aluminija metinasanai, it Tpasi
savienojumi, kas satur litiju, ir |oti higroskopiski, proti, kari uzsuc
mitrumu, tapec tie nelielas devas jaglaba hermetiski nosledzamas
stikla burkas atbilstosi faktiskajam kuspu pateripam metinasana.
Kuspu paliekas izraisa suves koroziju, tapec tas janomazga ar
karstu udeni. Lai uz suves virskartas raditu aizsargkartipu, suvi
5 min mazga 5% slapeklskabes skiduma, pievienojot tam 2%
18. tabula
Kuspu sastavi aluminija -un ta sakausejumu metinasanai
Kustju komponenti Saturs kusnos (% pec svara)
1 (АФ-4А) N. 2 N. 3*
Litija hlorids 14 —
Kalija 50 35 30
Natrija „ 28 35 30
Barija — 20 —
Magnija Litija fluorids — 5 —
—— 5 —
Natrija „ 8 — —
Serskabais natrijs — — 30
Boraks — — 10
* Tikai aluminija lejumu metinasanai.
172
kalija dihromatu. 19. tabula paraditi malu sagatavosanas pape-
mieni aluminija закаизё}ити gazes metinasana.
Lidz 1,5 mm biezam loksndm pirms metinasanas atloka malas.
Jaizvairas no parlaidsavienojumiem, jo tad kuspu paliekas var
19. tabula
Malu sagatavosana aluminija metinasana
Savienojuma skice Izmeri. mm Malu slipuma lepkis a- (grades)
Metala biezums 6 Sprauga a Neapgriezta da]a b
t % -1 ж J.1 Ui t*''-’ i of <o| s о Lidz 1,5 Lidz 1,0 Malas nenogriez slipi, piejaujama malu atloci- sana
1,5—3,0 0,8—2,0 Malas nenogriez slipi
3,1—5,0 1,5—2,5 1,5—1,8 60—65
Vairak par 5,0 2,0—5,0 1,6—2,0 65—70
Lidz 1,5 0,3—0,5 Malas nenogriez slipi
1,6—3,0 0,5—1,0 Tas pats
3,1—5,0 0,8—1,5 1,0—1,2 50—60
Vairak par 5,0 1,0—2,0 1,2—1,5
Lidz 1,5 1,6—3,0 0,3—0,5 0,5—1,0 Malas slipi nenogriez
3,1—5,0 0,8—1,5 1,0—1,5 40—60
Vairak par 5,0 1,0—2,0 1,5—2,0
PiezTmc. 1. Letjksavicnojuma, ja metals nav biezaks par 5 mm ieskaitot, verti-
kalas loksnes malas var nenogriezt slipi.
2. T veida savienojuma, ja metals biezaks par 5 mm, pielaujams malas apgriezt slipi
no abam pusem.
173
ieplust starp 1окзпёт un turpmak izraisit savienojumu koroziju.
Lai malas notiritu pirms metinasanas, tas mazga 10 min sarmu
skiduma, kam temperatura ir 65° C un kas sastav no 20—25 g
kodlga natrija un 20—30 g ogjskabes natrija uz 1 dm3 udens, bet
pec tarn istabas temperatiiras udeni un tad 2 min kodina 25%
ortofosforskabes slpduma (sakausgjumiem AMu un AMr) vai 15%
slapekjskabes skiduma (sakausSjumiem Д un AMr). Рёс kodina-
sanas malas mazga silta un auksta udeni un sausi noslauka ar
dranu. Lai izvairitos no jaunas oksidёsanas, metalu metina ne
velak ka 8 stundas pec noraditas sagatavosanas.
Metina ar tadas pasas markas stiepli, kada ir metinamam me-
talam. Metinot termiski apstradajamos aluminija 5акаизё}итиз
un sakausejuma АМц, labakus rezultatus gust, izmantojot stiepli
AK, kura satur 5% silicija, kas paaugstina suves metala skidr-
plustamibu un mazak saraujas. Sakausejumiem AMr neieteic lietot
stiepli AK, jo ta pazemina suves plastiskumu; labak izmantot
stiepli AMr ar mazliet lielaku magnija saturu neka pamatmetala.
Lejamiem aluminija 5акаизё}штет lieto stiepli AK, АМц un tira
aluminija stiepli.
Aluminiju un ta sakausёjumus labak metinat ar kreiso meti-
nasanas papemienu, tikai ar redm^josu liesmu vai liesmu ar ne-
lielu асеШёпа parakumu. Uzgaja slipuma leplpm pret sametinama
metala virsmu jabut ne lielakam par 45°. Piejaujama viegla suves
kaldinasana auksta stavokli. Lietu aluminiju metina gabaliem pa
50—60 mm, ieprieks sakarsejot lidz 250—260° C. Lai iegutu un
saglabatu smalkgraudaino struktiiru, рёс metinasanas 15jumu
atkvelina pie 300—350° C ar sekojosu lenu atdzesesanu.
8. §. Magnija sakausejumu metinasana
Magnija sakausёjumu metinasana var iegut uzkausetu metalu
ar izturibas robezu, kas ir 60—80% no si raditaja pamatmetalam.
Ar gazes liesmu magnija sakausejumus var sametinat apmierinosi,
bet jalieto kuspi, lai aizvaktu gruti kustoso magnija okstda p^viti,
kas izveidojas metinasanas procesa. Kuspu sastavi doti 20. tabula.
Ka^jot lidz 600°C un augstak, magnija закаизё}игтет ir
tieksme uz graudu augsanu un trausluma palielinasanu. Lai sa-
mazinatu karsesanas nelabveligo ietekmi, magnija 5акаизё}итиз
legfe ar titanu (0,2—0,4%) vai зе1ёпи (0,5%).
Metinasanas tehnika, malu sagatavosana un savienojumu tipi
magnija sakausёjumu metinasana ir tadi pasi ka aluminija sakau-
sejumu metinasana. Malas nogriez slipi zem 40—45° lepka, ja
metals biezaks par 3 mm. Malas savieno sadura bez spraugas, un
174
to neapgriezta da|a nedrikst but planaka par 0,5 mm. Metinasa-
nas rezimi ir sadi:
Metala biezums (mm).........................1—2 5—6
Acetilena paterips (dm3/h)...............150 300
Metinasanas atrums (m/h) ...... 6—9 3—4
20. tabula
Kuspu sastavi magnija sakausejumu metinasanai
Ktistiti komponenti Saturs (% pec svara) kusoos
Nr. 1 Nr. 2 Nr. 3 (ВФ-156)
Litija fluorids 31 19,5
Litija hlorids — 40 —
Magnija fluorids 14 — 24,8
Natrija hlorids — 40 —
Kalcija fluorids 7 20 14,8
Barija 15 — 33,3
Aluminija „ Natrija kriolits 33 — —
— —— 4,8
Magnija oksids — — 2,8
Liesma jabut nelielam acetilena parakumam, un ta javirza uz
suvi zem maza leplja. Metina ar kreiso papemienu viena gajiena,
bez uzgaja skerssvarstibam. Stienisa gals nav jaiegremde meti-
nasanas vannipa, jo ta to var piesarpot ar oksldiem. Pirms meti-
nasanas lokspu malas janotira no oksidu aizsargplevites, kas
atrodas uz loksnem. Pec metinasanas suvi okside ar kalija dihro-
mata slpdumu.
Magnija sakausejumu metinasanai derigi ari fluora-hlora
kuspi, ко lieto aluminija sakausejumu metinasanai. Kuspus uz-
klaj uz stienisa un uz metinamo metalu gar malam no abam
suves pusem. Kuspu paliekas pec metinasanas rupigi nomazga
ar karstu iideni un noberz ar sukam. Kaldinasana pec metinasa-
nas paaugstina uzkauseta metala plastiskumu.
Lielas detajas un magnija sakausejumu lejumus metina,
ieprieks sakarsejot lidz 300—350°C. Lai likvidetu paliekosos sprie-
gumus, detajas pec metinasanas atkvelina pie 190—315°C atka-
riba no sakausejuma markas.
9. §. Ntyeja un svina metinasana
Nikela metinasana. Metinot nil^eli, rodas sadas griitlbas.
1. Skidrais metals аЬэогЬё gazes un krasi pazeminas to skl-
diba, uzkausetajam metalam parejot cieta stavokli, tapec suve
k|ust poraina. Lietderigi metinat ar labo papemienu, ar ко panak
lenaku suves metala atdzisanu, kas samazina tas porainibu.
175
2. Gruti kustosa nikeja oksida izveidosanas, kam kusanas
temperatura ir 1650—1660°C. Okstda aizvaksanai no suves metala
tiek izmantoti sadi kuspi: kausetais boraks; 25% boraka un 75%
borskabes maisijums; borskabes piesatinats slpdums spirta;
50% borskabes, 30% boraka, 10% varamas sals un 10% ogjskaba
barija maisijums. Lieto arl sarezgltakus kuspus, kas bez boraka
un borskabes satur ari magnija, mangana un litija hlorlda savie-
nojumus, ka art kobalta hloridu, ferovanadiju un titana kon-
centratu.
Ar gazi nikeli var metinat apmierinosi. Lidz 1,5 mm biezas
loksnes metina bez piedevu metala, atlokot malas par 1 lidz
1,5s, kur s — metala biezums milimetros. Ltdz 4 mm biezas lok-
snes metina sadura, nenogriezot malas slipi. Biezakam loksnem
malas nogriez vienpuseji slipi zem 35—45° lepl^a. Parlaidsavieno-
juma loksnes nemetina, ievbrojot lielas deformacijas lokspu kar-
sesana. Loksnes pirms metinasanas savieno ar issuvem ik pec
100—200 mm. Metina atsevisl^iem gabaliem atpakajkapiena
seciba.
Liesma nedrikst but skabekja parakuma, jo tas izraisa poru
rasanos un uzkausetais metals iznak trausls. Pielaujams lietot
liesmu ar nelielu acetilena parakumu. Metinot nikeli, liesmas
jauda atbilst acetilena Ipatnejarn pateripam 140—200 dm3/h uz
biezuma 1 mm, bet, metinot топё1те1а1и*, — 100 dm3/h uz
1 mm metala biezuma. Ka piedevu materialu lieto pamatmetala
sloksntti vai ta pasa sastava stiepli. Stieples diametram jabut
vienlldzlgam metinamas loksnes biezuma pusei. Labus rezultatus
dod nikeja stieple, kas satur lidz 2% mangana un ne vairak par
0,2% silicija. Metinata savienojuma izturibas robeza 26—
28 kG/mm2, izlieces lepkis lidz 90°.
Nihroma metinasana, kurs satur 75—80% nikeja, 15—18%
hroma, lidz 1,2—1,4% mangana un kuram kusanas temperatura
ir 1390°C un zema siltumvadltspeja, ir apgrutinata, tapec, ka uz
skidra metala virsmas izveidojas gruti kustosa hroma oksida
plevlte, ко novae ar parasto mehanisko papemienu. Metina ar
maksimalo atrumu un bez partraukumiem. Atkartota un daudz-
kartu metinasana ierosina plaisasanu, graudu augsanu un suves
metala starpkristalisko koroziju.
Liesma jabut nelielam асеШёпа parakumam. Liesmas jaudu
izvёlas 50—70 dm3/h acetilena uz metala biezuma 1 mm. Lieto
pastas veida kuspus ar sadu sastavu (%): boraks 40; bor-
skabe 50; natrija hlorlds vai kalija fluorlds 10; kuspus izkause
udeni. Ka piedevu stienlti lieto metinama metala 3—4 mm platu
sloksnlti vai nihroma ЭХН-80 stiepli. Pec atkvelinasanas metina-
tam savienojumam izturibas robeza ir 35—45 kG/mm2.
* Monelmetala sastavs (%): vars 28, niljelis 68, mangans 1,5, dzelzs 2,5.
176
Svina metinasana. Svins kust pie 327°C un karsejot viegli
oksidejas, parklajoties ar oksidu pleviti, kuras kusanas tempe-
ratiira ir 850°C.
Svina metinasana ar gazi lieto udepraza-skabekja, acetilena-
gaisa vai acetilena-skabekja liesmu. Lidz 1,5 mm biezas loksnes
metina sadura, ar malu atlocisanu, bez piedevu metala. Lidz
6 mm biezas loksnes metina sadura, bez malu slipas apgriesanas.
Ja loksnes biezakas, malas apgriez zem 30—35° lenka.
Svinu metina, izveidojot ari parlaidsavienojumu. Liesma ne-
drikst but skabekla parakuma. Liesmas jaudu 1гуё1аз
15—20 dm3/h acetilena uz loksnes biezuma 1 mm. Metinot lies-
mas nolieces lepkim pret izstradajuma virsmu jabiit minimalam.
Metinasanas atrumam jabiit iespejami lielakam. 3—4 mm biezu-
mam to izvelas 6,5—8 m/h lielu. Piedevu metals ir svina stieple,
kuras diametrs 2 lidz 2,5s, kur s — metala va[ svina loksnes
biezums. Lieto pilienu metinasanas papemienu. Saja рарёгтепа
vienlaikus karse malas un stiepli lidz kusanas sakumam, bet pec
tarn atpem degli. Metala piliens notek uz malu izkauseto metalu,
sajaucas ar to un veido suves metalu. Katrs nakosais pa pusei
parsedz iepriekseja piiiena uzkauseto metalu. Ja loksnes biezakas
par 8 mm, tad metina ar daudzkartu panemienu. Svinu var meti-
nat ar apaksejo, vertikalo un virsgalvas suvi. Metinot parlai-
duma, augsejo malu viegli atloka un izmanto ka piedevu mate-
riaiu. Lai labak apkausetos metals, svinu metinot, un aizvaktu
oksidu plevites, var lietot kuspus, kas sastav no kolofonija un
stearina vienadas dajas.
10. §. Plastmasu metinasana
Lielaka dala termoplastisko materialu karsejot sakuma pariet
plastiska, bet рёс tarn stigra stavokli, kad tie kjust lipigi un val-
kani. Ja sada stavokli uz tiem iedarbojas ar nelielu spiedienu, tie
76. zim. Plastmasu metinasanas deg|a ГГП-1-56 skersgriezums
12 — D. Glizmanenko
177
sametinas. Metinasanas vannipa ar sljidru materialu te nevei-
dojas. Metinot plastmasas, lieto dazadus karsesanas papemienus.
Tas karse ar saka^tu gazi, ar lodamura tipa sakarsetiem metala
elementiem, ar augstfrekvences stravu, berzi, ultraskapu.
Karsejot ar gazi, ka siltuma avotu izmanto karstu gaisu, sla-
pekli, oglskabo gazi. Visbiezak sim noltikam lieto saspiesto gaisu.
Vissaviembas autogenas metinasanas zinatniskas petniecTbas
instittits izstradajis degli ГГП-1-56 (76. zim.) plastmasu meti-
nasanai. Deglis sastav no degja ГСМ-53 standarta korpusa un
77. zim. Plastmasu metinato savienojumu pamatveidi:
a — sadursavienojums, b — parlaidsavienojums, c — kakfu Suves savie-
nojums, d lepksavienojums, e — stienisu saliksanas seciba. metinot
sadursavlenojumu
О
178
uzgaja. Deggaze (acetilens vai udeijradis) pie 0,05—1 kG/cm2
spiediena pa nipeli 6 un kanalu 5 ieplust kamera 4 un pa inzek-
toru 3 sprausla 2. Pa caurumiem sprauslas sienipas gaze iesucina
arejo gaisu un sadeg uzgali 1. Saja pasa kamera zem 1—2 kG/cm2
spiediena ieplust зШитпезё]а saspiesta gaze (gaiss), ко degli
padod caur nipeli 7, kanalu 8 un cauruliti 9. Izplustot no uzgaja 1,
siltumnes5ja gaze izveido konisku liesmas kuli, kura virsotne
par 3—7 mm pacejas aiz uzgaja malas.
Ar so liesmu ari sakarse metinamas detajas un plastmasu
piedevu stieniti. Liesmas temperatiiru var regulet plasas robezas,
mainot deggazes un siltumneseja gazes pateriiju.
Degja ГГП-1-56 tehniskais raksturojums:
Deggazes spiediens (kG/cm2)........................... 0,05—1,0
Deggazes pateriijS (dm3/h):
acetilena............................................. 25—30
udeijraza......................................... 150—200
Siltumnesejas gazes spiediens (kG/cm2................. 0,8—5
„ „ paterips (m3/h) ................ 2—3,5
Sakarsetas gazes temperatOra (°C)
5—8 mm no uzga|a...................................... 200—300
Deg|a garums (mm)........................................... 315
Degja svars (g)............................................. 480
Metinato savienojumu pamatveidi plastmasu metinasana
paraditi 77. zimejuma. Sadursavienojumos suves atveruma 1ец-
kim jabiit 60—80°. Piedevu stienisa un degja stavoklis viniplasta
metinasana paraditi 78. zimejuma. Viniplastu gadas biezi metinat,
jo no ta izgatavo tilpnes, caurules, armatiiru un citus izstradaju-
mus agreslviem skidrumiem (skabem u. c.).
Metinot viniplastu, metinamo materialu un piedevu stieniti sa
karse lidz izteikti stig-
ram stavoklim, pec tarn
stieniti mazliet piespiez pie
savienojamam dajam un tas
viegli sametinas. Lai caur-
кагэёзапа butu vienmerigaka,
piedevu stienisa diametrs ne-
drikst but lielaks par 4 mm.
Lai viniplasts nesadalitos
karsejot, jametina atri, neka-
vejoties, atsevis^os suves ga-
balos. Aiz tada pasa iemesla
jaseko plastmasas кагзёэапаз
temperaturai, uzturot to visu
laiku nemainlgu un regulejot
karsesanas pakapi atkariba
no viniplasta atmiekskkisanas
metinajuma vieta.
78. zim. Stienisa pareizais stavoklis,
metinot viniplastu
12*
VII n о d a | a
GAZES METINASANAS AUTOMATIZACIJA UN
MEHANIZACIJA
1. §. Automatiska gazes metinasana
Automatiska gazes metinasana, lietojot taisnlinijas daudz-
liesmu degli, metina garas, taisnas suves neliela biezuma (2 mm)
metala. Sis process ir lietdcrigs tikai viena tipa izstradajumu
masveida razosana, р!етёгат, izgatavojot plansienu caurules,
mucas utt. Automatisko gazes metinasanu vel plasi nelieto, jo
minetos izstradajumus izgatavo ar elektrisko suves kontaktrneti-
nasanas papemienu. Tomer automatiskai gazes metinasanai ir
lielas perspektivas rupnieciba, jo jauj iegut lielus metinasanas
atrumus. Ta, piemeram, terauda plansienu (1 mm) caurules auto-
matiska metinasana var metinat ar atrumu lidz 1500 m/h, kas
nav sasniedzams ar citiem rupnieciba lietojamiem papemieniem.
Automatiskas gazes metinasanas prieksroclba ir arl lietojamas
iekartas vienkarslba. Sis papemiens neprasa lielas elektriskas
jaudas metinasanas iekartu barosanai.
Tilpnes cilindrisko sienu garensuves automatiskas gazes meti-
nasanas procesa shema paradita 79. zimejuma. Metinamo
79. zim. Tilpnes cilindrisko sienu automatiskas gazes metinasanas shema
180
cilindru / uzliek uz masi-
nas 2 konsoles 3. Cilindra
malas stingri nostiprina
ar iespilesanas 1епсёт.
Plansienu cauru]u izgatavosana no
lentas, lietojot automatisko gazes
metinasanu (shema)
g
Pie tam jau ieprieks nosa- 80. zim.
ka vajadzigo spraugas pla- terauda
tumu starp malam visa
cilindra garuma. Tad aiz-
dedzina daudzliesmu degli
4, kuru ar kamanipu 5 paltdzibu
atrumu, un sametina malas. No
virza gar suvi ar noteiktu
otras puses suve veidojas
ar paliktna palidzibu, kas nolikts uz konsoles 3 un kam ir garen-
rieva suves ass virziena.
Metinot planu metalu, malas atloka, lai suve izveidotos vaja-
dziga biezuma. Ja metals ir biezs, suve ir mazliet pavajinata.
Caurulu izgatavosana no terauda sloksnes, lietojot automa-
tisko gazes metinasanu, paradtta 80. г1тё]’ита. J^rauda lentu 1
velk no rituja 2 caur veltpu veidierici 3, kur to saloka, izveidojot
caurules sagatavojumu 4. Sagatavojums nonak metinasanas
mezgla 5, kur ta malas savstarpeji tuvina rullisi un sametina
taisnlinijas daudzliesmu deglis 6. Metinasana ieguta caurule 7
nonak kalibrejosa ierice 8, kur to kalibre un iztaisno, bet рёс tam
ta nokjtist griesanas ierice 9, kas sagriez cauruli vajadziga
garuma gabalos. Turpmak gatavo cauruli padod apdares opera-
ciju veiksanai.
2. §. Gazes spiediena metinasana
Gazes spiediena metinasanas рапётлет. Gazes spiediena
metinasanas procesa savienojamo detaju saduras sakarsb ar
daudzliesmu degli un sametinamas detajas saspiez ar a^ju
aksialu spiedienu. Рёс metinama metala sakarsesanas pakapes
lieto divus galvenos gazes spiediena metinasanas papemienus:
metinasanu plastiska stavokli un metinasanu ar apkausesanu.
Metinasana plastiska stavokli. Detajas sakarse
lidz 1100—1200°C, kad terauds klust plastisks un, iedarbojoties
spiedienam, sametinas. Stradajot рёс si рапёгтепа, nepieciesams,
lai sametinamo detalu gali butu prccizi salagoti un noslipeti.
Metinasana ar аркаизёзапи. Izstradajuma galus
sakarse lidz apkausesanai pie 1400—1450°C un рёс tam saspiezot
sametina. Stradajot pec si papemiena, savienojamas virsmas
rupigi nav jasagatavo, bet rodas liela daudzuma grates uz suves,
kas janotira.
Рёс karsesanas papemiena izskir divus gazes spiediena meti-
nasanas veidus: ar sanisku кагзёэапи un ar galu karsesanu.
Metinasana ar sanisku karsesanu. Degja liesmu
181
virza рага!ёП metinamo stiepu galu virsmam vai neliela lenki pret
tarn. Sis papemiens visvairak izplatits, metinot caurules, ka ari
nemainiga skersgriezuma stiepus. Pec si рарёгтепа metina gan
plastiska, gan ari аркаизё!?. stavokli.
Metinasana ar galu кагзёзапи. Deg|a liesma v[r-
zita perpendikulari pret sametinamo stiepu ^alu vjrsma.m. Sc
рарёгшепи lieto galvenokart, metinot ar аркаизёэапи liela vien-
laidus skersgriezuma stiepus, piemeram, sliedes, varpstas. Dazado
gazes metinasanas procesu shemas paradltas 81. zin^juma.
Gazes spiediena metinasana ir moderns, augstrazigs un meha-
тгё!з metinasanas papemiens, ar ко metina caurules, ka ari
dzeizceju transporta remonte vagonu un lokomotivju detalas,
metina sliezu saduras.
Aparatiira un iekarta gazes spiediena metinasanai. Gazes spie-
diena metinasana lieto gredzenveida vai plakanus daudzliesmu
degjus, kas lauj кагэё! sametinamos stiepus vai caurules vien-
laikus pa visu metinamo aploci vai virsmu. Sametinamos stiepus
vai caurules saspiez ar specialam metinasanas masinam.
Gazes spiediena metinasanas masinam ir
sadas galvenas dajas: pati metinasanas masina ar ierici iesplte-
sanai un sedinasanai; saliekams deglis un gazes barosanas
sistema.
Deta)as saspiez un nosedina atkariba no to diametra un
aksiala speka lieluma ar rokam, lietojot pneimatiskas ierices vai
81. zim. Gazes spiediena metinasanas papemienu shemas:
J — stiepu metinasana ar gredzenveida degli plastiska stavokli vai ar apkausesanu:
a — stiepi pirms metinasanas, b — stiepu karsesana (bez_ spraugas — metinasana ar
sanisku karsesanu plastiska stavokli, ar spraugu — metinasana ar galu кагэёёапи pa
spraiigu lidz apkausesanai), c — stienu saspiesana un sametinaSana; 11 — loksnu same-
tinasana ar taisnllnijas degli plastiska stavokli vai ar apkauseSanu: a, b. un c — sk. 1;
111 — stienu metinasana ar apkausesanu, lietojot gala degli: a un c sk. /; b — gain
sakarse^ana lidz apkausesanai
182
82. zim. Alastna МГПС-15/160-53 gazes spiediena metinasanai:
/ — statne, 2 un 3 — spiles, 4 — gredzenveida deglis, 5 — rnembranas
veida pneimatiskais speka parvads, 6 un 7 — speka parvada sviras, 6 un
9 — rokratini sametinamo caurulu un stier.iu centresanal
ar hidraulisko iericu palidzibu. Ar rokam darbinamas masinas
izmanto stiepu un sloksnu metinasanai, kuru skersgriezums nav
lielaks par 1000 mm2. lespilesanas spekam jabiit divreiz lielakam
par позёЬ1па§апаз spbku.
82. zimejuma paradita Vissavienibas Metalu autogenas apstra-
des zinatniskas petniecibas instituta (ВНИИАвтоген) masina
МГПС-15/160-53 gazes spiediena metinasanai. Masinas tehniskais
raksturojums ir sads:
Speki (t):
sametinamo detaju sedinasanai ............................. 15
„ „ iespilesanai .............................. 42
Gaisa spiediens (kG/cm2)............................. lidz 6
Izmeri (mm):
sedinasanas gajiens.................................. lidz 40
Sametinamo cauruju diametrs ................................. 30—40
„ stieiju „ ....................... 30—60
Degja garenvezienu amplitude................................... 100
Atstatums starp masinas spilem........................ 250, 350 un 450
Degju garenvezienu skaits minute..................... 40—60
Maksimalais paterins 8 mm biezu 159 mm diametra
cauruju vienas saduras sametnasanai (mm3):
gaisa....................................................... 0,35
acetilena................................................. 0,17
skabekja.................................................. 0,17
udens..................................................... 0,10
183
Saduras karsesanas ilgums (s)...................... 80
Ipatnejais sedinasanas speks (kG/mm2)..............2—4
Masinas gabaritiznieri (mm):
garums........................................... 2025
platuins......................................... 975
augstums ........................................1275
caurules, tad malas nogriez zem 10—15
Masinas speka sistemu vada ar vienu piecu poziciju ventili.
D e g 1 u s gazes spiediena metinasanai izgatavo izjaucamus,
sastavosus no divam dajam, ar iidens dzesesanu. Atkariba no
konstrukcijas un gazes ра1ёг1ра tos izgatavo ar vienu vai diviem
kanaliem. Katrs degla tips paredzёts noteikta lieluma un noteik-
tas formas s^rsgriezuma detalu metinasanai. Degla galvipa
atbilst metinamo detaju skdrsgriezuma formai.
83. zim. paradits gredzcnveida deglis KT ar vienu kanalu abu
galvinas daju barosanai ar gazi.
КГ sdrijas degji paredzeti cauruju karsesanai un metinasanai,
kuru ardjais diametrs ir 30—170 mm un sienipu biezums 3—14 mm,
ka ari apala skdrsgriezuma stiepu metinasanai, kuru diametrs ir
30—120 mm.
АсеШёпа patdriijs degjos КГ ir 0,75—15 dm3/h.
Tehnologija metinasanai plastiska stavokli.
Malas nogriez zem 6—15° lepl^a, kas jauj vienmengi caurkarsdt.
visu metinamas saduras skdlumu. Ja metina 3,5—8 mm biezas
leqka.
Malu galu virsmas
rupigi notira no rusas,
plavas, cjlas, krasas un
citiem netirumiem. Sa-
metinamas caurules vai
stieiji precizi jacentre
sava starpa. Malu nesa-
kritlba nedrikst but lie-
laka par 1 —1,5 mm.
Liesmu reguld ar ne-
lielu (lidz 8%) acetilena
parakumu. Oksidejosa
liesma nav piejaujama,
jo tad suvd veidojas ok-
sidu plevite, kas sama-
zina saduras izturibu.
Liesma ar Helu асеШёпа
parakumu karbonize me-
talu metinasanas vieta
un padara to trauslaku
par pamatmetalu.
83. zim. Daudzliesmu gredzcnveida deglis КГ:
1 — korpuss, 2 — rokturi degja atversanai, 3 — deg-
maisTjuma caurulTtes, 4 — pusgredzeni-kolektori, 5 —
uzgali, 6 — iidens dzesesanas caurulites; nipeji:
7 — skabekja, 8 — acetilena
184
Lai sadura butu vienmerigi sakarseta visa aploce, atstatumiem
starp liesmu serzu galiem un karsejamo detaju jabut vienadiem
8—12 mm robezas.
Parasti saduras apakseja puse silst stiprak neka augseja.
Тарёс deglis janolaiz leja ta, lai liesmu serdes augspusё butu par
1—2 mm tuvak saduras virsmai neka apakspuse.
Rezimu gazes spiediena metinasana nosaka асеШёпа ipat-
пё]а!з ра1ёпр§ dm3/h uz saduras skersgriezuma 1 cm2, tpatnejais
nosedes spdks kG/cm2 (vai kG/mm2) un metinasanas tempera-
tura.
Dati par gazes spiediena metinasanas rezimiem doti 21. tabula.
21. tabula
Rezimi mazoglekja terauda gazes spiediena metinasanai plastiska stavokli
Metinamais izstradajums Acetilena tpatnejais paterins (dm3/h uz saduras skers- griezuma 1 cm2) Tpatnejais nosedes speks (kG/ст2), metinot ar spiedienu Temperatura (°C)
pastavigu mainigu
karsesana metina- sana
Caurules ar sieniiju biezumu lidz 8 mm Stieiji ar diametru lidz 120 mm . . . . 180—230 100—165 250—350 250—350 80—100 80—100 250—350 250—400 1200—1300 1200—1300
Metinot hrommolibdena terauda caurules, tpatnejais nosёdes
spdks ir ieverojami mazaks — 175 kG/cm2.
Pirms metinasanas detalas stingri iestiprina mastna un
ieprieks saspiez. Aksialas nosёdes lielumu nosaka ieprieks un
12уё1аэ рёс pieredzes datiem. Aizdedzina degli, regule liesmu un
tas stavokli attiectba pret saduras virsmu, pec tarn sak karset
saduru. Kad malas karsdjot sak deformities, ar degli sak svar-
stibu kustlbas 10—12 mm attaluma uz vienu un otru pusi no
saduras vidus 1—2 reizes sekunde.
Kad metals saduras vieta sakarst lidz Ьа11куё1ез temperatilrai
un uz ta sak paradities kustosa metala planas plevltes, detajas
saspiez, lidz tas sasniedz noteikto nc^des lielumu. Рёс позё(1с5
degli nodzes un detajai lauj gaisa atdzist. Lai uzlabotu metala
struktiiru metinasanas vieta, saduru рёс atdzisanas погтаИгё,
sakarsejot ar to pasu degli lidz 850—900°C un atdzesёjot gaisa.
Ja кагзёёапаэ temperatura nav pietiekama vai ja siltuma
sadale nav vienmdrlga, tad metals visa skersgriezuma nesame-
tinas un sadura rodas necaurmetinajums. Sis defekts visbiezak
sastopams gazes spiediena metinasana. Necaurmetinajums var
185
but nepietiekama sedinasanas speka rezultats. Ja malas precizi
nesakrit, tad sametinamas caurules vai stiepi var saskiebties. Ja
sadura iekjust rflsa, plava vai netirumi, tas sekme necaurmetina-
juma un sveskermepu ieslegumu rasanos un samazina saduras
izturibu.
Ja parak ilgi кагзё, tad suves blakus zona graudi palielinas.
Saduram ar parkarsetu metalu ir zems plastiskums un maza trie-
ciena stigriba. Parkarsejumu var Ику!Ьё1 ar sekojosu metinatas
saduras normalizaciju.
Liesma ar skabekja parakumu izraisa metala oksidesanos un
pardedzinasanu sadura, uz saduras virsmas paradas Joti daudz
plavas, saduras izturiba no ta stipri pazeminas.
Tehnolo^ija metinasanai ar apkausesanu.
Metinot ar аркаиэёзапи, stiepu galus var apgriezt ar skabekja
griezёjdegli. Apkausesanai un nosddei metinasana dod 15—20 mm
uzlaidi uz saduru. Nogriezto vietu rupigi notira ar cirtni vai
slippapiru un metala suku no sarpu un oksidu atliekam. Рёс tarn
aizdedzina daudzliesmu degli un кагзё saduras virsmu. Atstatu-
mam starp degju uzgajiem un stiepu virsmu virs saduras jabtit
par 1,5—2 mm mazakam neka no saduras apaksas, jo citadi
saduras apaksdaja sakarsis stiprak neka augseja daja. Karsejot
degli parvieto pa labi un pa kreisi no saduras ass atstatuma, kas
vienlidzigs stiepa diametram. Svarstibu skaits кагзё§апаэ sakuma
ir 20—25, bet beigas 50—60 minute.
Kad stiepu virsma sakarsusi lidz 1100—1200°C (oranzi dzel-
tena krasa), stiepus atbida vienu no otra par 15—20 mm, degja
liesmu virza sprauga, kas izveidojusies, un apkause stiepa galus.
Tad кора ar sl<idro metalu aiztek ari sarpi no saduras virsmas;
pec tarn, neatvirzot degli, stiepus saspiez. Ipatejam nosёdes эрё-
kam jabiit 3—3,5 kG/mm2. Kad metinasana notikusi un stiepi par-
vietojusies par noteikto nosedes lielumu, spiedienu partrauc. Рёс
saduras metala sacietesanas stiepus var izpemt no masinas spi-
1ёт. Lai paaugstinatu metala plastiskumu un stigribu, metina-
sanas vietu atkal sakarse eze vai ar degli lidz 1150°C, ar cirtni
atri nocert grati, pec tarn stiepus saduras vieta izkaldina stance
zem vesera lidz vajadzigajam iznwram.
3. §. Automatiska uzkausesana
Vienada tipa detaju virsmu masveida игкаизё§апи ar ciet-
sakausejumiem vai misipu lietderigi mehanizet un automatizet.
Tapec Vissavienibas Metalu autogenas apstrades zinatniskas
рё!тес!Ьаз instituts izstradajis uzkausesanas masinu konstruk-
ciju. 84. zim. paradita masina CAH-1-56 lietu stiepveida
186
84. zim. MasTna СЛН-1-56 detalu uzkausesanaj ar stienveida cietsakausejumiem
cietsakausejumu (stellitu un sormaitu) gredzenveidauzkausesanai
uz ieksdedzes dzinbju varstu ligzdam un diskiem. So darbgaldu
var ari pielagot ieliktpu, varpstu, virsmu u. c. uzkausesanai.
Masinai ir ramis 1, pa kuru ar roku parblda kamaninas 2 ar
statni 3. Uz statpa nostiprinata uzkausbsanas galvipa 4 ar diviem
degliem 7, kuspu barotaju 5 un uzgali 6, pa kuru uzkausbsanas
vannipa padod kuspus un cietsakausbjuma stieniti. Uzkausbjamo
detaju 9 nostiprina galda planripa 8, kuru darbina elektrodzinbjs
caur reduktoru. Uzkausbsanas galvipu var parvietot pa statni 3
uz augsu un uz leju ar roku, lietojot pacelsanas mehanisma rok-
ratipu. Deglis un piedevu stieple var izdarlt svarstlbas 1,5—2 mm
robezas, lai iegfltu vajadzlga platuma uzkausbjumu. Deglim ir
Iidens dzesbsana. Kuspus degli padod saspiestais gaiss, slapeklis
vai ogjskaba gaze. Masinas CAH-1-56 tehniskais raksturojums
ir sads:
Izmeri (mm):
uzkausejamo detaju diametrs.......................... 50—250
uzkausejuma platums.................................. lidz 40
„ biezums...................................... lidz 5
piedevu stienisu diametrs............................ 5—8
L'zkausesanas atrums (mm/min) ........................... 25—100
Pateriijs (dm3/h):
acetilena............................................ 375—1800
skabekja............................................. 375—1800
saspiesta gaisa, slapekja vai ogjskabas gazes . . . 12—60
dzesesanas udens................................... 1,5—5,0
Masinas gabarltizmeri (mm):
garums ................................................... 2650
platums................................................... 2600
augstums ........................................... 1750
Automatiskai misipa uzkausbsanai ar gazveida kuspiem lieto
Vissavienlbas Metalu autogenas apstrades zinatniskas petnieclbas
institute konstrukcijas ierlci УФН-1-60. SI ierice strada ar
kuspiem БМ-1, un ta paredzeta gredzcnveida bllvvirsmu
uzkausesanai dazadam tvaika un gazes noslbgarmaturam; to var
iekartot ari citas formas virsmu uzkausbsanai. Ierice УФН-1-60
sastav no trim atseviskiem mezgliem: karsbsanas agregata, uz-
kausbsanas un tehnologiska aprlkojuma agregata, agregata
uzkausbjamo detaju iestiprinasanai un parvietosanai.
85. zim. attblots ierices УФН-1-60 uzkausbsanas agregats. Sim
agregatam ir viens vai vairaki uzkausbsanas mezgli, kas iestip-
rinati kolona. Pasam uzkausesanas deglim ir apajs sietveida
uzgalis ar sprauslam, kas uzkausetas zem lepka pret degja asi.
Degja liesma veido konusu, kura virsotne skar uzkauseto virsmu.
188
85. zim. Uzkauscsanas agregats УФН-1-60:
1 — kolona,_2 — virzienmezgls; parvietosanas skruves: 3 — garenvirziena, 4 — vertikali,
5 — sl^ersvirziena; 6 — padeves mehanisma elektrodzinejs, 7 — stiepju ritulis
Pa uzgaja centralo urbumu konusa ievirza stiepli, kas kust ta vir-
sotne. Stiepli no ritula padod ar specialu mehanismu noteikta
atruma. Katru uzkausesanas mezglu var uzkausbt ar uzkausbsa-
nas atrumu apmeram 5 m/h. lerici vada no centralas pults. Kar-
sbsanas agregata konstrukcija ir lidziga uzkausbsanas agregata
konstrukcijai, bet taja nav stieples padeves mehanisma; uzkause-
sanas mezgla vieta taja iemontets daudzliesmu karsesanas deglis.
VIII n о d а | a
METALU GRIESANA AR SKABEKLI
1. §. Skabekja griesanas procesa butiba
Dzelzs, kura sakarseta lidz temperatflrai, kas tuva kusanas
temperatflrai, spejiga intensivi degt tira skabekja strflkla. Uz sis
ipasibas dibinas terauda griesana ar skabekli. Lai metalu sakar-
sfltu lidz ta uzliesmosanas temperatflrai skabekli, lieto gazes un
skabekja augstas temperaturas liesmu, tapat ka gazes metina-
sana. Sadalosas skabekja griesanas procesa shema
paradita 86. zimfljuma. Sakuma metalu sakarse tikai saura sleja
ap nozimflta griezuma linijas sakumu (86. zim. a). Pec tarn uz
sakarsflto vietu virza griezfljskabekja struklu, reizfl ar to sak par-
vietot griezёjdegli pa nozimflto griezuma liniju (86. zim. b).
Metals sadeg tira skabekja strukla visa loksnes biezuma, izvei-
dojot taja sauru spraugu (86. zim. c).
Dzelzs inlensiva oksidflsanas (degsana) skabekli notiek tikai
tajas kartas, kas atrodas blakus skabekja griezёjstrйklai, jo ska-
beklis difundfl metala joti neliela dzijuma.
86. zim. Sadalosas skabekja griesanas procesa shema
190
Lai sadedzinatu 1 kg dzelzs, teoretiski vajadzigi no 0,29 m3
lidz 0,38 m3 skabekja atkariba no ta, kads oksids izveidojas deg-
sana — FeO vai FesO^ Praktiski skabekja paterips var stipri
atskirties no teoretiska, jo sarpos ir abi oksidi dazadas attiecibas,
daja metala aizplust no griezuma vietas izkauseta, bet neoksidёta
stavokli, daju skabekja patёrё skidra metala un sarpu aizpflsanai,
ka art daja iet zuduma apkarteja vide.
Metala sadegsanas rezultata izveidojas skidri sarpi, kurus no
griezuma vietas izpus griezejskabekja strukla. Metalam degot,
izdalas liels siltuma daudzums, kas кора ar karsesanas liesmas
siltumu sakarse metala kartas blakus griezuma vietai. Tadejadi,
griezejskabekja liesmai un struklai parvietojoties noteikta vir-
ziena, griesanas process var notikt nepartraukti. Lai griesanas
process butu nepartraukts, nepieciesams, lai metala oksidu dau-
dzums, kas izveidojas griezuma virsma un tiek no tas aizvakts,
butu vienads.
Siltums, kas izdalas, metalam sadegot griesanas procesa, ir
6—8 reizes lielaks par to siltuma daudzumu, ко pievada кагэёза-
nas liesma. Ja metala karsesanai izmanto papildu siltumu, ко
metals izdala, sadegot skabekli, tad samazinas nepieciesama kar-
sesanas liesmas jauda. Tas, starp citu, dod iespёju griesana plasi
izmantot асеЫёпа vieta benzinu, petroleju, dabisko un pilsetas
tikla gazi, propanu un citas mazkaloriju degvielas.
Ar skabekja griesanu no terauda 1окэпёт var izgatavot jeb-
kuras formas detajas, nogriezt slipi lokspu malas pirms metina-
sanas, nogriezt terauda lietpiem un detajam lidz 1,5 m biezus pie-
tejumus, griezt metalu zem iidens u. c. Ar skabekja griesanas
palidzibu, р!етёгат, ja teraudu lej ar moderniem nepartrauktas
liesanas рарёпнетет, ieguto lietni var sagriezt vajadziga ga-
ruma gabalos. lekarta skabekja griesanai ir samera vienkarsa,
un ta daudzkart samazina dazadu maslnu, izstradajumu un iericu
izgatavosanas izmaksu. Тарёс skabekja griesana ir Joti izplatita
un sasniegusi augstu tehnikas limeni.
Bez sadalosas skabekja griesanas rupnieciba lieto virsmas
griesanu ar skabekli, kuras эИёта sniegta 87. zime-
juma a. Saja gadijuma skabekja griezejstrflkla virzita zem neliela
lepka pret metala virsmu, gandriz рага1ёН tai, un, griezёjdeglim
parvietojoties, izveido metala seklu, sauru rievu. Rievas dzijums
atkarigs no struklas nolieces leplja un griezejdegja parvietosanas
atruma, bet platums — no skabekja griezёjstruklas diametra. Ar
so papemienu likvide defektus metinatas suves virsmas, notira
tas, nopem metala virskartu velrr^sana. Pedeja gadijuma vienu
pecotras izgriez vairakas rievas, kas parsedz cita citu (87. zlm. b),
vai ari izmanto vairakus griezejdegjus, novietojot tos l^emmvei-
digi. Metalurgijas rupnicu velmesanas cehiem izstradatas specia-
las konstrukcijas masinas lietpu virsmas notirisanai. Saka^tais
191
Gluda griesana
b
87. zim. Virsmas griesana ar
skabekli (shema)
lietnis virzas caur velmdsanas
stava velmem un notirisanas ma-
sinu, kurai ir cetri suporti. Uz
katra suporta rinda novietoti vai-
raki (8—10) griezejdegji, kas no-
tira lietpa virsmu, nopemot no tas
3—5 mm biezu metala kartu. Pie
tarn novers visus virsmas defektus
(plava, rukuma dobumi u. c.), ta-
pec. iegust Joti augstas kvalitates
velmetu metalu, jo novers 1езрё)и
ievelmet lietni virsmas defektus.
Skabekja griesanai nepiecie-
sams skabeklis, deggaze, skabekja
un deggazes reduktors (ja deggazi
piegada balonos zem spiediena),
sjutenes, griezejdeglis vai griesa-
nas masina.
Griesanai lieto 98,5—99% tiri-
bas tehnisko skabekli. Jo tiraks
skabeklis, jo atrak norisinasies
griesanas process. Ja skabekla
tiriba samazinas, griesana veicas
lenak un skabekja pateriqs ir lielaks. Ta, piemeram, ja skabekla
tiriba ir no 99,5% lidz 97,5%, tad tiribas samazinasana par 1%
skabekja pateriqu 1 m griesanai palielina par 25—35%, bet grie-
sanas laiku paildzina par 10—15%• Tas ir seviski manams, griezot
liela biezuma teraudu. Petijumi pieradijusi, ka lietot griesanai
skabekli, kura tiriba ir zem 98%, nav lietderigi, jo griezuma vir-
sma neiznak pietiekami tira, taja ir dzijas rievas un grflti atda-
lami sarpi.
Lai izveidotu karsesanas liesmu, var lietot deggazes ar sil-
tumspeju ne zemaku par 2400 kcal/m3, kuras, sadegot maisijuma
ar skabekli, dod liesmas temperatiiru ne zemaku par 1800°C
(sk. 5. tab.).
2. §. Griesanas pamatnoteikumi. Metala piemaisijumu
ietekme uz griesanu
Griesanas pamatnoteikumi. Lai metala griesana ar skabekli
norisinatos normali, nepieciesami sadi nosacijumi:
a) metala degsanas temperaturai skabekli jabiit zemakai par
kusanas temperatiiru; ja tas ta nav, metals kust un pariet skidra
stavokli, pirms tas sak degt skabekli;
b) metala oksidam, kas izveidojas griezot, jakust pie zema-
192
kas temperaturas neka metala degsanas temperatura; preteja
gadijuma to nevar griezt ar skabekli bez specialiem kuspiem, jo
izveidojusies oksidi neaizplfldis no griezuma vietas pie metala
degsanas temperaturas, tapbc ka pic sadas temperaturas tie \'ё1
nekust;
c) siltuma daudzumam, kas izdalas, metalam sadegot ska-
bekli, jabut pietiekami lielam, lai griesanas procesu uzturetu ne-
partrauktu. Griezot teraudu, apmeram 70% siltuma, kas nepie-
ciesams, lai sakarsetu metalu lidz degsanai, izdalas, metalam
sadegot skabekli, un tikai 30% pievada no kalsanas liesmas.
d) metala siltumvad^tspёjai nav jabut parak augstai, citadi
siltumu intensivi novadis no griezuma vietas un griesanas pro-
cess var partraukties;
e) metala oksidiem (sarpiem), kas izveidojas griesanas pro-
cesa, jabut |oti skidriem izkususa stavokli, jo citadi tos skabekla
strflkla neaizputis no griezuma vietas. Griezot cugunu, pienwram,
sarpi iznak joti stigri un gruti kustosi tapec, ka cuguna ir liels
daudzums silicija, kura oksids (SiOs) ir loti stigrs;
f) terauda, ко griez ar skabekli, nedrikst but liels daudzums
oglek|a, hroma, silicija, kas apgrtitina ta griesanu.
Terauda piemaisijumu ietekme uz griesanu. No visiem meta-
liem minetajiem griesanas nosacijumiem vispilnigak atbilst
teraudi ar nelielu oglek|a un le^bjoso piemaisijumu saturu. Maz-
oglekla un vidёja oglekla satura teraudus, ka art mazle^etos
1ёгаиЗиэ labi griez skabeklis. Ja oglekja ir lidz 0,3%, tёraudu
var viegli griezt. Ja oglekja terauda ir vairak par 0,3%, teraudam
ir tieksme rfldities un veidot plaisas griesanas procesa, 1арёс tas
ieprieks viscaur jasakarse.
Cugunu griezt ar skabekli ir joti gruti, jo tas atrak k|ust
skidrs neka sakarst lidz uzliesmosanas temperaturai skabekli.
Тарёс ar skabekli cugunu var griezt, tikai lietojot kuspus.
Vara, misipa, aluminija un to sakausejumu, tapat ka cuguna
uzliesmosanas temperatiira ir augstaka par to kusanas tempera-
turu, tapec sos metalus nevar griezt ar parasto skabekja griesa-
nas рарёгтепи. Ja griezuma vietai pievada skabekja striiklu, so
metalu izkususas dajipas tiek aizpflstas no griezuma vietas, nesa-
degusas skabekli, bet malas parklaj so metalu gruti kustosie
oksidi.
Mangans manami nepasliktina griesanas procesu, ja
tbrauda ta ir lidz 4%, bet, ja saturs ir augstaks, griesana ir
apgrtitinata. Griezot mangana teraudu, kas satur pari par 0,3%
oglekja, ieteicams ieprieks sakarset griezamo metalu, lai ap grie-
zuma vietu neizveidotos rudisanas plaisas. Teraudus ar augstu
mangana saturu, kuros ir pari par 18% mangana un 1,3%
oglekja, negriez ar skabekli parasta veida.
13 — D. Glizmarjenko
193
Silieijs veido oksidus ar augstu kusanas ternperaturu. Ja
terauda ir silicija lidz 28% un oglekja lidz 0,2%, skabekja grie-
Sanas process norisinas normali. Ja silicija ir lidz 1—4% un
oglekla pari par 0,2%, griesanu apgriitina izveidojusies gruti
kiistosie silicija oksidi.
N i 1$ e 1 i s, ja ta saturs ir lidz 7%, neietekme griesanu. Ja
nikeja saturs tdrauda ir no 7% lidz 34% un oglekja ir lidz 0,5%,
skabekja griesana ir apgrutinata, nepieciesama iepriekseja kar-
sesana. Ja nikeja saturs ir augstaks, griesana nav iespejama.
Hroms terauda stipri apgriitina griesanu. Ar skabekli var
griezt teraudus, kuros hroma nav vairak par 1,5%. Ja hroma
saturs ir augstaks, ieverojami paaugstinas sarpu stigriba un
teraudus var griezt, tikai ieprieks sakarsejot. Hroma teraudus,
kuros hroma ir pari par 5%, ka ari augstle^etos hromanikela
neriisosos teraudus, kas satur 18—20% hroma un 8—10% nikela.
nevar griezt ar skabekli parasta veida, bet tie jagriez ar skabekli,
lietojot kuspus (skabekja-kuspu papemiens).
Molibdens, ja ta saturs terauda ir lidz 0,25%, neietekme
griesanu. Ja terauda ir 5,5% molibdena, 1% oglekja, 1,4% hroma
un 8% volframa, tad to nevar griezt ar skabekli, bet bez molib-
dena var griezt, ieprieks viscaur sakarsejot.
Fosf ors un s e r s tados daudzumos, kads ir nespecialo
marku tdraudos, neietekme griesanu.
Skabekja griesana gandriz nemaz neietekme mazoglekja
tdrauda ipasibas griezuma vietas tuvuma. Tikai, griezot tdraudu
ar paaugstinat-u oglekja saturu, griezuma malas kjust cietakas,
jo tads tdrauds dajeji notudas griezuma vieta.
3. §. Degli skabekja griesanai ar roku
Deglis sastav no roktura, gazes pievadcauruldm, korpusa ar
ventijiem un galvipas, kura ieskrflve uzgali. Lieto divu pamat-
tipu uzgajus: ar gredzenveida karsesanas liesmu jeb spraugveida
uzgajus (88. zim. a un d) un daudzsprauslu uzgajus (88. zim.
b un c). Spraugveida uzgaji sastav no iekseja un areja uzgaja,
kurus ieskruve griezejdegja galvipa vai pievieno tai ar noseg-
uzgriezni. Pa gredzenveida spraugu starp arejo un ieksejo uzgali
plust degmaisijums, kas griesana veido karsesanas liesmu. Pa
iekseja uzgaja centralo kanalu padod skabekja striiklu, kura
sadeg sagriezamais metals.
Daudzsprauslu uzgajus izgatavo viengabala no vesela metala
gabala vai ari sastadamus; tiem ir vairaki neliela diametra
(0,7—1 mm) kanali (sprauslas), kas atrodas ap centralo ska-
bekja griezdjstriiklas kanalu, un tos nostiprina griezejdegja gal-
vipa ar noseguzgriezni. Daudzsprauslu uzgajus galvenokart lieto,
194
88. zim. Griezejdcgla uzga|ti konstrukeija
stradajot ar асеШёпа aizstajejam gazbm: dabisko, naftas, koksa
gazi un citam, kam mazs degsanas atrums. Sos uzgajus grfitak
izgatavot. Bez tam, griezot ar Sadiem degliem, atsevis^os to cau-
rumus dajeji aizsprosto izkauseto sarpu pilieni, kuri izraisa
«skaudienus» un liesmas atpakajsitienus, kas 1гаисё griesanas
procesu. Тарёс daudz plasak lieto spraugveida uzgajus, kaut gan
tie prasa precizaku iekseja un areja uzgaja centresanu. Pedejo
konstrukciju deg|os lieto pascentrejosos spraugveida uzgajus
(sk. 23. tab. skici). Griezejdeglim (89. zfm.) ir rokturis 7 un kor-
puss 8, kuram ar noseguzgriezpa palidzibu pievienota samaisi-
sanas kamera 12. Samaisisanas kamera ieskriivets inzektors 10.
89. zim. Acetilena-skabek|a inzektora griezejdeg|a shema
J3*
195
90. zim. Acetilena-skabek|a griezejdeglis «Пламя-62»
Skabeklis, kas plust pa sjutenes nipeli 5, sazarojas divos vir-
zienos, jo daja skabekja, ко izmanto sakarsesanas liesmai un
regule ventilis 4, nokjust inzektora centrala kanala 10. Izplustot
liela atruma no inzektora samaisisanas kamera 12, skabekla
strukla rada retinajumu kanalos, kuros pa nipeli 6 un ventili 9
samaisisanas kamera 12 ieplust acetilens, kas ar skabekli veido
degmaisijumu. Sis maisijums plust griezejdegja galvipa pa cau-
ruliti 13 un, izplustot pa spraugu starp arejo uzgali 15 un iek^jo
14, sadeg, veidojot karsesanas liesmu.
Cita skabekja dala plust pa ventili 3 caurulite 2 un ari ieplust
galvipa 1, no kurienes izplust pa iek^ja uzgaja 14 centralo
kanalu, veidojot skabekja griezejstrtiklu.
90. zim. paradita griezejdegja «Пламя-62» konstrukcija ar
ieskruvetiem uzgajiem, ко rtipnieciba зёг^е16а razo kops
1964. gada*.
Lai atvieglotu griezejdegja parvietosanu un stabili noturetu
griesanas procesa, griezёjdegli var uzstadit uz ratipiem ar
diviem rullisiem, kas vejas pa griezama metala virsmu. Тарёс
atstatums starp uzgajiem un metala virsmu paliek nemainigs un
nav vajadzigs turet griez6jdegli rokas paceltu visa darba laika.
Ratipi |auj griezt ne vien virziena perpendikulari griezama me-
tala virsmai, bet ari zem lepka lidz 35°, kas dazos gadijumos,
р1етёгат, ja malas janogriez slipi pirms metinasanas, visai
atvieglina darbu. Ratipiem var pierikot cirkuli, kas palidzes griezt
pa aploci.
Skabekja spiedienu nosaka robezas no 3 kG/ст2 НЦг 14 kG/cm2,
acetilena spiedienu, ar kuru var stradat inzektora tipa griezёj-
22. tabula
Inzektoru griezejdegja «Пламя-62» tehniskais raksturojums
I Griezama metala biezums (mm)
Radttaji j । । ।
: 3-6 I 6-25 .' 50 j 100 | 200 300
Uzgaja numurs:
iekseja 1 2 3 4 5 5
areja 1 1 1 2 2 9
Skabekja spiediens (kg/cm2) 3,5 4 6 8 11 14
Patents (m3/h):
skabekja 3 5,2 8,5 18,5 33,5 42
acetilena Aptuvens griezuma pla- 0,6 0,7 0,8 0,9 1,0 1,2
turns (mm) 2—2,5 2,5—3,5 3,5—4,5 4,5—7 7—10 10—15
Griesanas atrums . . 550 370 260 165 100 80
* Lidz 1964. g. razoja griezejdegli «Пламя» ar pascentrejosiem uzga|iem
(sk. 23. tab.).
197
deg i, — no 0,02 kG/cm2 lidz 0,1 kG/cm2. Inzektora tipa griezej-
deg a tehniskais rakslurojums dots 22. tabula. Bez inzektora tipa
deg iem lieto ari bezinzektora griezёjdeglus, kas strada ar aceti-
lena spiedienu 0,5—0,7 kG/cm2.
Griezejdegja «Пламя» uzgaju kanalu diametri doti 23. tabula.
Griezejdeglis «Пламя» var stradat arl ar acetilena aizstaje-
jam gazem — dabisko gazi un propanu-butanu. Saja gadijuma
ieksejo un arejo uzgalu kombinaciju nem pec 24. tabulas*.
Uzgaht kanalu diametri (mm)
23. t a b и ( з
Pascentrejosa uzgaja skice
Uzgaja namurs
Apzt-
mejums
6
d. 4,5 6,0 — — — —
d2 4,0 4,0 4,0 5,4 5,4 —
ds 0,8 1,1 1,5 2,0 3,0 —
24. tabula
Uzgaju kombinacija, lietojot griesana acetilena aizstajejas gazes
Radltaji Dabiska gaze Propans-butans
Minimalais gazes spie- diens (kG/cm2) .... Uzgaja numurs: areja iekseja Sagriezama terauda bie- zums (mm) 0,01 3 2, 3, 4 5—100 0,01 5 5,6 100—300 0,1 3 1 3—8 0,1 4 2, 3, 4 5—100 0,1 6 5,6 100—300
* Griezejdegja «Пламя 62» uzgaju diametri dx un di saja gadijuma
jamaina ta, lai gredzenveida spraugas 5k§fsgr*ezums atbilstu griezejdegja
uzga|u kombinacijai pec 24. tabulas.
198
4. §. Griezejdegju ekspluatacija
Griezejdegjos var rasties sada rakstura darba traucejumi:
savienojumu neblivums, nepareizi uzstaditas vai nodilusas deta-
jas, uzga|u kanalu aizserejumi vai malu bojajumi, rievipas un
asmalas uzga|u malas u. с. Tapec pirms darba sakuma japar-
bauda, vai visi griezejdegla savienojumi ir blivi un vai inzektora
griezejdeg|a acetilena kanala ir retinajums. Parbauda ar tiem
panemieniem, kas IV nod. 7. § noraditi metinasanas degjiem.
Lai ieslegtu kalsanas liesmu, sakuma mazliet atver karse-
josa skabekla ventili, bet pec tam acetilena ventili. Рёс tam kad
асеШёпа kanala radies retinajums, aizdedzina degmaisijumu,
kas plust no uzgaja izejas cauruma, un regule liesmu ar skabekja
un acetilena ventijiein, tapat ka reguK metinasanas degja
liesmu. Karsesanas liesmas serdes formal jabut pareizai, asi apzi-
m^tai. Ja, aizdedzinot degmaisijumu un laizot skabekja griezej
struklu, pёdёja neatrodas centra, tad tas norada, ka griezejdegja
iek^jais uzgalis nav pareizi ievietots degja galvipa. Saja gadi
juma uzgaja stavoklis jaizlabo. Uzka^sanas liesmas nepareizas
formas iemesls ir asmalas un зкгарё}ити rievas uz uzgaja
sprauslu malam. Sos defektus novers, slipejot kanalu virsmu. Ja
griezejdeglis, aizdedzinot degmaisijumu, sak sk:audit, tad tas
погТтё, ka iekseja uzgaja un degla galvipas savienojuma vieta
izplust griezejskabeklis. Saja gadijuma uzgaja un galvipas зёги
virsmas japielepe, lai to saskares vieta butu pilnigi bliva. Lai
konstatetu griezёjdeg|a savienojumu un lodejumu blivumu, grie-
zejdegja galvipa ieskruvT uzgali ar aiztaisitu skabekja izejas
caurumu, griezejdegli iegreinde iideni un ta kanalos zem 10 kG/cm-'
spiediena ievada skabekli vai gaisu pa s|iiteni, kas uzvilkta uz
skabekja nipeja. Neblivumus atrod рёс gazes puslisiem, kas iznak
pa savienojuma vietam.
5. §. Petrolejas griezeji
Petrolejas griezejos ka degvielu lieto petrolejas tvaikus. Pet-
rolejas griezёja komplekts (91. zim.) sastav no griezёjdeg|a 1,
skidras degvielas tvertnes 2 un cirkuja 3 ar ratipiem 4. Petro-
lejas griezёjdeg(a эИёта аИё1о!а 92. zin^juma. Skabeklis pa
ventili 9 un inzektoru 4 iepltist samaisisanas kameras galvina 3,
kur sajaucas ar petrolejas tvaikiem. Petroleja iepltist pa otru
nipeli un ventili 7 iztvaikotaja azbesta pildijuma 11 un iztvaiko
paliguzgaja 12 liesmas kalsanas 1е1ектё. Degmaisijums izplust
arpuse pa gredzenveida spraugu starp uzgajiem 1 un 2, izveidojot
kalsanas liesmu. Liesmas jaudu un sastavu reguld ar ventili 9
un riteniti 10, kas maina inzektora 4 stavokli samaisisanas
19»
91. zim. Peirolejas griezeja arejais izskats
kamera. Pa ventili 6
un caurulitiJ griezej-
skabeklis ieplust uz-
ga|a 1 centralaja ka-
nala. Petrolejas grie-
zeja galvipai ir gre-
dzenveida spraugas
tipa uzgali. Griezej-
deglim ir rokturis 8,
kura atrodas cauruli-
tes petrolejas un ska-
bekla pievadisanai.
GriezejdegH pet-
roleju padod zem
0,5—2 kG/cm2 spie-
diena no specialas
5 dm3 tilpuma tvert-
nes, kam ir ar roku
darbinams gaisa suknis, manometrs un noslegventilis. Petrolejas
griezeja tehniskais raksturojums dots 25. tabula.
Skabekla padevei lieto parastas gumijas sjutenes ar ieksejo
diametru 9,5 mm, petrolejas padevei — sjutenes ar ieksejo dia-
metru 5 mm, kuras izgatavotas no benzinizturigas gumijas.
Darba ar petrolejas griezeju jaievero sadi pamatnoteikumi.
1. Spiediens petrolejas tvertne nedrikst but vienlidzigs vai
augstaks par skabekja spiedienu aiz reduktora, jo preteja gadi-
juma petroleja pa inzektoru var nok|ut skabekla sjute^, tas var
izraisit liesmas atpakalsitienu skabekla sjutene, tas pllsumu un
aizdegsanos.
GriezejSKobeKlis
92. zim. Petrolejas griezejdegja shema
200
25. tabula
Petrolejas griezeja tehniskais raksturojums
Sagriezama metala biezums (mm)
Raditaji lidz 20 20—50 50-100 100- 200
lekseja uzga|a (spraus- las) numurs 1 2 3 4
Spiediens (kG/cm2): skabekja 4—5 5—7 7—9 9—11
petrolejas, tvertne 1,5—3,0 1,5—3,0 1,5—3,0 1,5—3,0
Patents: skabekja (m3/h) . . 5,4—7,6 7,6—9,8 9,8—20,2 20,2—32,6
„ (dm’/m) 134—423 423—1090 1090—3360 3360—7230
petrolejas (kg/h) . . 0,7—0,8 0,8—0,9 0,9—1,4 1,1 —1,3
„ (g/m) . . 25—53 53—100 100—180 180—290
Griesanas atrums (mm’min) 450—300 300—150 150-100 100—75
Ta pasa iemesla <Тё1 darba partraukuma laika petrolejas grie-
zeja griezёjdeglis janoliek ar galviqu uz leju, lai petroleja neie-
plustu no griezёjdeg|a iztvaikotaja skabekja sjutene (benzina
griezeja D. Fomenko priekslikums). Ja sos noteikumus 1еуёго, tad
praktiski ir noversta 1езрё]а atpakajsitieniem skabekja sjutene.
Lai pasargatu skabekja sjuteni no liesmas atpakajsitieniem, var
lietot drosibas ventijus ЛКО-1-56, kurus uzmonte uz petrolejas
griezeja skabekja nipela (93. zim.).
2. Pirms tvertne ar rokas sukni rada spiedienu, tvertnes ven-
tilis jaatskruve par pusapgriezienu. Pie tam griezёjdegja venti-
jiem uz petrolejas un skabekja Imijam jabut blivi nosldgtiem, bet
inzektoram 4 atvertam ar rokritenlsa 10 palldzlbu (sk. 92. zim.).
3. Рёс tam kad tvertne iekartots vajadzlgais spiediens, nore-
gulets skabekja spiediens aiz reduktora un griezёjs parliecina-
jies, ka visi savienojumi ir hermdtiski, griezёjdegП laiz skabekja
struklu, atverot par !/4—V2 apgrieziena karsesanas pamatliesmas
93. zi'm. Drosibas ventilis ЛК.О-1-56 pret atpakajsitieniem:
1 — partrauceja plaksnes, 2 — siltuma absorbetajs (misipa siets), 3 — pretspiedieria varsts
201
skabekja ventili. Pec tain atver ventili degvielas padevei iztvai-
kotaja un aizdedzina degmaisijumu, kas plust no uzgaju 1 un 12
izejas caurumiem (sk. 92. zim.).
Ieprieks iztvaikotaja korpusu var sakarset vai nu ar lodlampu,
vai ari dedzinot pakulas vai kokvilnas diedzipu galus, kas
iemerkti benzina un aizdedzinati uz terauda loksnes.
Катёг iztvaikotajs nav pietiekami sakarsets, griezejdegja
liesma redzamas dzirksteles, kas paztid, iztvaikotaja korpusam
sakarstot un petrolejai, kas taja ieplust, pilnigi iztvaikojot.
4. Pec dzirksteju izzusanas no liesmas tas sastavs janoregule
ar inzektora parvietosanas rokratiqu, ka ari ar skabekja un pet-
rolejas venti|iem. Pec tarn isu mirkli atver griezejskabekja ven-
tili un parliecinas, vai, laizot skabekja griezёjstrйklu, ka^sanas
pamatliesma ir stabila. Ja kai^sanas pamatliesmas serde mazliet
pagarinas, tad japalielina karsesanas skabekja padeve.
5. Kad partrauc darbu ar petrolejas griezeju, sakuma aiztaisa
griezejskabekja ventili, pec tarn degvielas padeves ventili un kar-
зёэапаз skabekja ventili. Рёс tarn uz tvertnes atgriez novadaiz-
griezni spiediena pazeminasanai tvertne lidz atmosleras spie-
dienam.
Ja petrolejas griezeja uzgalis aizse^jis vai ja taja nav pie-
tiekama petrolejas un skabekja padeve, iespejami griezejdegja
liesmas «slpudieni». Lai noverstu so paradibu, vai nu japalielina
degvielas un skabekja padeve griezejdegli, vai ari, partraucot
darbu, jaiztira uzgalis.
Dazreiz iztvaikotaja кагзёзапаэ liesma nodziest tapec, ka
sprausla а1г5ёге}из1 ar petrolejas sadalisanas produktiem. Saja
gadijuma japartrauc darbs, jaizskruve sprausla no griezejdegja
galvipas un jaiztira ta kanals ar vara stiepli.
Petrolejas griezeja liesma nodziest vai maina savu formu
tados gadijumos, kad iztvaikotaja azbesta appinums ir nepareizs.
kad uz ta radies uzdegums vai ari gaiss izplust no petrolejas
tvertnes. Ja gaisa nopludes nav, tad, lai griezёjdeg|a darbibu
padaritu normalu, tas jaizjauc, iztvaikotajs jaiztira no uzdeguma
un, ja tas nepieciesams, azbesta appinums jamaina pret jaunu.
Turklat nedrikst jauno appinumu taisit parak va|igu vai parak
blivu. Ja appinums bus va|igs, liesma, mainot griezejdegja sta-
vokli telpa, stipri svarslisies, bet, ja tas bus parak blivs, petro-
lejas caurplusana bus apgrutinata.
Lai griezejdegli uzturetu darba kartiba, ne retak ka reizi
nedeja sistematiski jaiztira ta iztvaikotajs, mazgajot azbesta
appinumu karsta udeni.
leverojot trukumus, kas piemit petrolejas griezejam ar azbesta
appinuma iztvaikotaja, Vissavienibas Metalu autogenas apstrades
zinatniskas petniecibas instituts izstradajis petrolejas grie-
zeja konstrukciju, kura petroleju izsmidzina ipasa ierice.
202
Griezeja PKP-3-57
konstrukcija ar iz-
smidzinataju paradi-
ta 94. zimejuma. Iz-
smidzinatajam ir cet- lzsmjdzinQldiS
ri caurumiqi 1,3 mm
diametra, kuri atro-
das zem 20° leqka
pret vertikalo asi.
Karsejosais skabeklis
izsmidzina petroleju,
kas ieplust pa izsmi-
dzinataja centraloka-
nalu. Petrolejas un
skabekja tvaiku mai-
Petroleja
Ttprsejosais зка^екИз
GriezejSKOb&ds
sijums plust gredzen- g4 7)m petro[es griezeja galvina ar izsmidzinataju
veida kanala starp
arejo un ieksdjo uz-
gali, kur petroleja iztvaiko, saskaroties ar uzgaja sakarsetajam
sienipam. Degmaisijums izplust pa caurumiem areja uzgaja gala
un sadeg, veidojot karsesanas liesmu kiijus. Lai iegiitu griezdj-
degla karsdsanas liesmu, par '/2 apgrieziena jaatgriez degvielas
ventilis, bet рёс tarn jaatgriez karsdsanas maisijuma skabekja
ventilis un jaaizdedzina degmaisijums.
Arejiem uzgajiem ir 8 caurumini 1,3 mm diametra, kuri par-
urbti lidz 2,2 mm diametram 2,5 mm dzijuma, vai 10 caurumipi
1,4 mm diametra, kuri parurbti lidz 2,2 mm diametram 3 mm
dzijuma. Tadi uzga|i dod stabilu daudzkuju liesmu, ja griez lidz
200 mm biezu tdraudu, un ра!ёгё petrolejas no 0,45 kg/h lidz
1,6 kg/h. Uzgaja gala biezums ir 7 mm, uzgaja svars --- 85 g.
Uz 1 kg petrolejas patdrd 1,8—2 m3 skabekja. Petrolejas spiedie-
nam jabut 1,5—3 kG/crn2.
Nemainot pamatuzgaju un karsdjoso uzgaju kanalu, petrole-
jas griezdjos nedrikst petrolejas vieta lietot benzinu, jo tas var
izraisit atpakajsitienus benzina tvaiku stipras gaistamibas del.
Saja gadijuma jalieto griezejdegji, kuru uzgaju kanali paredzdti
darbam ar benzinu.
Petroleju pirms ieliesanas tvertnd velams izfiltret caur ttibas
un kaustiskas sodas slani, lai attiritu no mehaniskiem piemaisi
jumiem, svekvielu un iidens atliekam.
6. §. Specialie griezejdegji
Veicot daudzas operacijas, skabekja griesana lietderigi izman-
tot specialas konstrukcijas griezdjdegjus, kas atbilst izpildamo
darbu raksturam un tapdc paaugstina darba razigumu. Pie
203
tadiem pieder sadi griezёjdeg|i: ar plakanu uzgali kniezu nogrie-
§anai; cauruju izgriesanai ar Tsiem uzgajiem, kuru ass perpendi-
kulara griezёjdegJa asij; griezejdegli neliela diametra caurumu
izgriesanai. Parasti sie griezbjdegji ir izgatavoti ka ieliekamie
griezejdegji, kas pievienojami universala griezbjdegla rokturim.
leliekamu griezejdeg|u konstrukcija specialiem darbiem paradita
95. zirr^juma.
Ar griezejdegli kniezu nogriesanai var nogriezt galvipas
kniedem ar kata diametru lidz 40 mm. Karsesanas liesmai ir divi
kuli, starp kuriem atrodas griezejskabekja sprauslas urbums. Ar
griezbjdegli var nogriezt lidz 100 videja lieluma kniezu stunda.
95. zim. leliekami griezejdegli sadiem darbiem:
a - kniezu nogriesanai, b — cauru|u izgrieSanai, c — maza diametra caurumu izgriesanai
204
o'
96. zim. Griezejdeglis PP-600 Bela biezuma terauda griesanai
Atkariba no kniedes diametra patere
m3/h: acetilena no 0,6 lidz 0,8, ska-
bekja no 4,3 lidz 7,3.
Griezejdegli cauruju izgriesanai
lieto, izgriezot no cauruju rez^iem
caurules ar ieksejo diametru ne ma-
zaku par 45 mm un sienipu biezumu
no 3 lidz 15 mm. Griezejdegli izmanto,
izgriezot caurumus diametra no 15mm
lidz 70 mm un lidz 50 mm biezas
terauda loksnes. Ja loksne ir biezaka
par 15 mm, tad izgriezama cauruma
diametrs nedrikst but mazaks par
loksnes biezumu.
Griezot liela biezuma (virs
200 mm) teraudu, lieto griezejdegjus
PP-600 (96. zim.), kas strada ar
zemspiediena (lidz 3—4 kG/cm2)
skabekli. Tadus griezejdegjus lieto
metalur^ijas un masinbuves rupni-
cas, lai nogrieztu terauda lietpu un
atlejumu piedevas, sagrieztu lielus
terauda luznus, ka ari veiktu citus
darbus. Ka degvielu lieto acetilenu,
ко patere 1,0—4,2 m3/b, vai acetilena
aizstajejas gazes. Griezejdegli baro
ar acetilenu no acetilena balonu
baterijam vai videja spiediena (0,1 —
0,2 kG/cm2) generatoriem. Griezej-
deglim PP-600 ir speciali uzgaji,
kuri ir mainamas misipa sprauslas-
ieliktpi ar pakapjveida sasaurinatu
le/ixtya Kanala men
97. zim. Griezejdegla PP-600
uzgalis:
/ — vara M*3 uzgalis, 2 — mainams
misipa ЛС-59-1 ieliktnis
205
cilindrisku kanalu bez paplasinajuma izeja, kas saglaba skabekja
griezejstruklas cilindrisko formu.
Uzgaja sljersgriezums ar galvenajiem izmeriem paradits 97. zi-
mejuma. Pirms griezejskabeklis nokjflst sprausla, tas plust pa
garu, taisnu pievadcaurulites gabalu, tapec skabekja strflkla nav
savirpujojumu un paaugstinas tas caursisanas speja
Griezejdeglis PP'600 patere joti daudz griezejskabekja, 1арёс
98. zim. Ierice УРР-600 liela biezuma terauda griesanai (a),
700 mm bieza terauda liettja sagriesana
206
99. zim. Rokas griezejdeglis РП-50 virsmas griesanai
208
26. tabula
Griezejdegja PP-600 tehniskais raksturojums
Raditaji SagrieZama metala biezums (mm)
200 300 400 500 600 700 800
Griezejskabekja spraus las izejas kanala diametrs (mm) 6 6 7 8 8 9 9
Skabekja spiediens pirms griezejdegja (kG/cm®) 0,6—0,8 1,2—1,6 1,2—1,7 1,2—1,6 1,6—2,2 1,5-2,1 1,9—2,5
Griesanas atrums (nnn/min) 140—180 100—130 80—100 65—85 55—70 50-65 45—55
Paterins (m3/h): skabekja 23—28 34-42 45-65 56—70 67—88 78—97 89-110
acetilena 1,0-1,5 1,3—2,0 1,6-2,4 1,9—2,9 2,2—3,3 2,5-3,8 2,8—4,2
Griezuma aptuvenais platums (mm) .... 8-10 8—10 10—14 12-15 15-20 18—25 20—30
Atstatums no uzgaja lidz griezuma virsmat (mm) 15—20 20—30 25—40 30-50 35—60 40—70 45—80
ta spiediens slutene joti stipri pazeminas. Lai pirms griezejdegja
griezejskabekja spiediens btitu pareizi noregulets, uz ta uzstadits
papildu manometrs.
Griezejdegja PP-600 tehniskais raksturojums dots 26. ta-
bula.
98. zim. a paradits kopskats iericei УРР-600, kas sastav no
skabekja balonu baterijas/, acetilena balonu baterijas2, acetilena
reduktora 3, skabekla rampas reduktora 4, slutenem 5 un griezej-
degla 6. 98. zim. b paradita 700 mm bieza terauda lietpa
griesana.
Virsmas griesanai ar skabekli lieto griezejdegjus РП-50
(99. zim.). No griezejdegliem sadalosai griesanai tie atskiras ar
to, ka uzgajiem ir liela diametra sprausla 3 skabekja griezej-
struklai un vairiikas maza diametra sprauslas 2 karsesanas lies-
mai, tapec skabekla strukla no uzgala izplust ar mazaku atrumu
neka sadalosa griesana; tas lauj atdalit viemgi metala virsmas
kartas. Terauda stienitis 4 paredzets ieprieksejas sakarsesanas
atvieglosanai un paatrinasanai griesanas sakuma vieta. Lai’
izlaistu skabekla grie-
zejstruklu, griezej-
deglim РП-50 ir svi-
ras varsts 5.
Virsmas griesana
griezejdegja uzgali
tur zem 15—20° lepka
pret virsmu (100.
zim.), tapec metala
izveidojas sekla (lidz
10 mm), bet pietie-
kami plata (lidz 50
mm) rievipa. Uzgala
atbalstgredzens 7(sk.
99. zim.) izgatavots
no karstumnoturiga
neriisejosa terauda.
Ar tadiem griezej-
degjiem var izkauset
metinatas suves de-
iektu vietas, aizsar-
gat suves virsotni
pirms piemetinasanas
no pretejas puses, sa-
gatavot suvju malas
pirms metinasanas
100. zim. Griezejdegja РП-50 stavoklis griezot
209
un veikt dazadus
speciiilus darbus.
D. Glizmanenko
7. §. Masinas griesanai ar skabekli
Serijveida un masveida razosanas sagatavosanas cehos plasi
lieto dazadas masinas griesanai ar skabekli, lai izgrieztu detajas,
sagrieztu loksnes un sagatavotu lokspu malas metinasanai. Ska-
bek|a griesana ar roku |oti gruti iegut gludu un precizu griezumu,
jo griezdjdeglis, ко parvieto ar roku, kustas nevienmdriga atruma
un ne vienmdr precizi pa iezimeto griezuma liniju. Lai izveidotu
precizu un gludu griezuma liniju, griezejdeglim japiedod pasta-
viga atruma piespiedkustiba, kurai jaatbilst sagriezama metala
biezumam. Jo biezaks sagriezamais metals, jo lenak griezdjdeglim
japarvietojas gar griezuma liniju. To var panakt mehanizeta ska-
bek|a griesanas procesa, lietojot dazadu tipu stacionaras un par-
ndsajamas masinas. Saskapa ar Vissavienibas standartu ГОСТ
5614-58 noteikti sadi masinu tipi griesanai ar skabekli:
parnesajamas: MPT — griesanas masinas-ratipi, kas kustas
pa loksni vai sliezu ceju, taisnstura, aploces veida un citu likliniju
detaju un sagatavojumu izgriesanai ar lieliem liekuma radiusiem;
stacionaras: МРЛ — taisnlinijas masinas lokspu sagriesa-
nai sloksnes un galvenokart taisnlepka detaju izgriesanai;
MPK — tainslepl<a-koordinatu griesanas masinas dazadas kon-
figuracijas detaju un sagatavojumu izgriesanai; МРШ — sarniru
tipa masinas veidgriesanai; МРП — paralelogramu griesanas
masinas, ко lieto vairaku vienadas konfiguracijas detaju un daza-
das konfiguracijas sagatavojumu vienlaicigai izgriesanai.
Parnesajamas masinas MPT ir pasgajeji ratipi ar griezejdeg
liem un elektrodzineju, atsperes mehanismu vai gazes turbinu ka
speka iekartu. Stradajot sis masinas uzstada uz sagriezama me-
tala, pa kuru tas parvietojas. Uz tadam masinam var uzstadit no
1 lidz 3 griezejdegjiem. Griesanas atrums ar tam ir no 130mm/min
lidz 1200 mm/min atkariba no metala biezuma. Ratipu kustibu
vada pa aizzimeto griezuma liniju, lietojot linealu vai cirkuli.
101. zim. paraditas parnesajamas masinas ПП-1 un ПП-2, kas
pieder pie MPT tipa masinam (ГОСТ 5614-58).
Uz masinas ПП-1 korpusa 1 (101. zim. a) ir stienis ar suportu
3, kura iestiprinats griezejdeglis 2. Korpusa atrodas mehanisms
ar zobratu sistemu, kas savienoti ar 50 W jaudas elektrodzineju 4
un kas parvada dzineja varpstas rotaciju ratipu dzenosa rullisa
varpstai. Ratipu parvietosanas atrumu var regulet, mainot elektro-
dzineja varpstas apgriezienu skaitu ar reostata 5 palidzibu, kas
ieslegts enkuru tinuma kddd. Ja suporta 3 iestiprina divus griezej-
degjus ka masina ПП-2 (101. zim. b), pie tam vienu zem 40°
leplp, tad viena gajiena var pargriezt loksni un slipi nogriezt tas
malas. Ar masinu ПП-2 no loksnem var izgriezt sloksnes, ka ari
pietiekami liela diametra atlokus, pie tam ceju garumu starpiba,
ко noiet arejais un ieksejais griezejdeglis, manami neietekme grie-
210
sanas procesu, Masinas ПП-1 svars — 21 kg, masinas ПП-2 —
25 kg. Uz visam parnesajarnam masinam-ratiijiem var uzstadit
nopemamu cirkula ierici griesanai pa aploci. Griesanas rezimi
doti 27. tabula.
101, zlm. Vissavienibas Metalu autogenas apstrades zinatniskas petniecibas
institute konstrukcijas parnesajamas ПП-1, ПП-2 un ПЭЛ maSinas griesanai
ar skabekli
211
Rezimi griesanai ar parnesajarnam masinam
ПП-1 un ПП-2
27. tabula
Raditaji Sagriezama metala biezums (mm)
5 10 20 30 40 60 80 100
Uzgaja numurs . . . 1 1 о 3 3 4 4 4
Skabekja spiediens (kG/cm2) 3,5 4.5 4,5 4,5 5,5 6,0 7,5 10,5
Darbam ar vienu grie- zejdegli: griesanas atrums (mm/min) 620 550 440 375 325 260 215 190
paterips (dm3/m): skabekja 65 95 160 250 335 560 820 1180
acetilena 12 15 23 27 34 42 54 62
Darbam ar vienu grie- zejdegli: griesanas atrums (mm/min) 550 485 395 330 290 255 190 165
patents (dm3/m): skabekja 215 255 565 750 1260 1840 2700
acetilena 35 50 60 70 95 1 Z.'.) 140
ПЭЛ tipa masina (101. zim c) ir vieglaka, un ar to vieglak
manevret neka ar masinu ПП, jo tas svars neparsniedz 13 kg, bet
paterejama jauda — 26 W. Elektrodzineja vieta masinas ПП un
ПЛ var apgadat ar pneimatisku dzineju, kas pieslegts saspiesta
gaisa linijai. Masinam ar pneimatiskiem dzinejiem ir markas ППВ
un ПВЛ. Odesas rupnica «Автогенмаш» izstradajusi un izlaidusi
parnesajamo masinu «Радуга» no 5 mm lidz 300 mm bieza terauda
griesanai ar ratipu kustibas atrumu 80—1500 mm/min; masina
sver 15 kg, elektrodzineja jauda 50 W.
Griezot liela biezuma metalu (virs 200 mm), svarigi griezej-
skabekja struklas ass stavokli un tas parvietosanas atrumu attie-
ciba pret malam saglabat nemainigu, preteja gadijuma sarpi pie-
pildis sagriezto gabalu un trances griesanas procesu.
Liela biezuma metala — no 200 mm lidz 600 mm — sagriesa-
nai Vissavienibas Metalu autogenas apstrades zinatniskas petnie-
cibas instituts izstradajis masinu ПМР-600 (102. zim.), kas sastav
no ratiniem 2, kuri kustas pa virziensliedem <3 кора ar griezejdegli
1, kas nostiprinats tas suporta. Masinu piedzen elektrodzinejs.
Ratipu parvietosanas atrumu var mainit robezas no 12 mm/min
lidz 450 mm/min.
Ir Joti daudz specialas nozimes parnesajamu masinu konstruk-
ciju. Pie tam pieder, piemeram, masinas atloku izgriesanai, masi-
nas griesanai vertikala plakne ar magnetiskiem piesukpiem, pas-
212
gajejas galvipas, kas
parvietojas pa lokanu
sliedi, ко ieprieks izliec
pec paredzetas griezuma
linijas, vieglas masinas,
kuras parvietojas atspe-
ru mehanisma ietekme,
u. c.
103. zim. paradita
galvipa Ф-1 atloku iz
griesanai, kas sastav no
elektrodzineja 1 ar reo-
statu, gliemezreduktora
2 ar mainamu zobratu
pari, pagriezama grie-
zejstiepa 3, suportiem 1
un 5, griezejdeg|iem 3
un 7, gazes komunikaci
jas 8 ar sadales kartu 9,
vadibas pults 10 un gal-
vipas piestiprinasanas
un pacelsanas mezgla
11. Dzineja ieslegsanai,
izslegsanai un reversd-
sanai paredzets parsle-
dzejs 12. Dzineja ap-
grieziena skaitu regule
reostata pagrieznis 13. Galvipu Ф-1 топ1ё uz balstepiem, konso-
lem un parvietojamiem statpiem, kurus uzstada tiesi uz sagrieza-
mam loksnem. Ar galviiju Ф-l var izgriezt atlokus diametra no
55 mm lidz 800 mm un platuma no 26 mm lidz 100 mm no terauda
loksnem biezuma lidz 100 mm. Galvipas svars 41 kg.
104. zim. paradita masina МРВП-1 no 70 mm lidz 600 mm
diametra apaju caurumu izgriesanai loksnes, kas novietotas
vertikali, slipi vai horizontali. Masinu lieto buvkonstrukciju —
rezervuaru, gazes tvertpu u. c. izgatavosana un montaza no
lokspu terauda, ka ari kugu buve caurumu izgriesanai ku£u
sanos.
Ar triju elekiromagnetisko piesukriu 1 palidzibu masinas statni
2 nostiprina uz sagriezamas loksnes. Masinai ir reduktors <3, kas
griez statnes korpusu 4 un ar to savienoto stieni 5 ar griezejdegli
6, kas nostiprinats stieni. Reduktora <3 dzenoso zobratu griez ar
roku, pagriezot rokriteniti 7. Pa sjutendm gazes sadales karbai
pievada skabekli un acetilenu, no kurienes tie nokjust griezejdegli
213
6. Stieni 5 ir iedajas,
pec kuram griezejdegli
uzstada izgriezama cau-
ruma radiusa attaluma
no atbalsta statija 4
ass.
105. zim. paradita ar
roku darbinama masina
TP-1 cauruju griesanai
diametra no 150 mm
lidz 300 mm. Malas var
vienlaicigi apgriezt un
nogriezt slipi, sagata-
vojot tas metinasanai.
Masinas korpusu 4 no-
stiprina caurule, lietojot
kezu aptveri, kam ir vit-
riols savilcejs 6 un zo-
bots gredzenveida sek-
tors 7, ar kuru sazobe
atrodas rokas parvada
kamaniiju vadosais zob-
rats 3. Griezot rokas
parvada rokturi 5, grie-
zas gredzenveida sek-
tors 7, kustoties pa ma-
sinas vadotnem un
parvietojot suportu 2 ar
griezejdegli 1. Viena
sektora 7 apgrieziena
griezejdeglis apgriez caurules malas. Veidgriesanai ir specials
sablons, pie kura ar pievilksanas mehanismu piespiezas kopesanas
rullitis. Griezejdegja 1 suports 2 nekustigi savienots ar kopdsanas
rulliti, tapec griezejdeglis sava kustiba precizi atkarto sablona
apvcidu. Masinu var uzstadit jebkura caurules vieta tas garen-
virziena.
Vissavienibas Metalu autogenas apstrades zinatniskas petnie-
cibas instituts izstradajis taisnvirziena atrgriesanas metodi. Si pa-
i.iemiena biliiba ir tada, ka skabekla griezejstrilkla versta pret
sagriezamo loksni zem kada apsteidzes lenka a (106. zim. a),
nevis perpendikulari. Atkariba no sagriezama metala biezuma u
pern no 30° lidz 60°. Saja panemiena labak var izmantot griezej-
struklas skabekli, kura uzreiz pargriez lielu griezuma gabalu; tas
lauj ieverojami paaugstinat griezejdegja atrumu attieciba pret
loksnes virsmu. Centrala strukla griez loksni, bet divas sanu
struklas notira griezuma virsmu. Karsesanas liesmu virza nevis
214
uz metala plakano virsmu, bet uz aso malu, kas veidojas pie sa-
griezamas loksnes augsejas virsmas, tapec paatrinas metala sa-
karsesana. Sis papemiens |auj griezt no 3 mm lidz 50 mm biezu
teraudu taisna virziena ar atrumiem, kas parastos skabekja grie-
sanas atrumus parsniedz 1,5—3 reizes.
Atrgriesanai izmanto 106. zim. b atteloto pusautomatu ПЛС
ar specialu griezejdegli vai pusautomatu ПП-1 ar otro parvieto-
104. zim. Vissavienibas Metalu autogenas apstrades zinatniskas petniecibas
instituta konstrukcijas parnesajama masina МРВП-1 griesanai vertikala plakne
216
105. zim. Vissavienibas Metalu autogenas apstrades zinatniskas
petniecibas institiita konstrukcijas ar rokn darbinama masina
TP-1 caurulu apgriesanai pirms metinasanas
sanas atruma pakapi. Lai butu ertak stradat, pusautoinatiem ПЛС
un ПП-1 ir lokanas vadotnes 1 (sk. 106. zim. b) saliekamu sliezu
veida, bet pusautomatam ПЛС bez tarn vel ir pagarinats rokturis
2. Atrgriesanas rezlmi doti 28. tabula.
28. tabula
Atrgriesanas rezimi (pec Vissavienibas Metalu autogenas apstrades
zin. petn. institiita datiem)
Griesanas veids Procesa raditaji Sagriezamii nietala biezum* (mtn)
5 ! io ! 15 20 ! 25 i 30
Sagatavo- sanas Griesanas atrums (mm/min) 2000 1500 1200 1 1000 i 850 j 750
Paterips (dm3,in): skabekja . . . . 45 70 100 140 : 180 210
acetilena . . . . 4 6 8 10 1 12 j 12
Gluda griesana, Griesanas atrums (mm/min) 1500 1150 900 750 i 650 | 550
vienpuseja Paterips (dm3/m): skabekja . . . . 110 155 215 i 275 l 340 I 420
acetilena . . . 5 — 10 13 ' 16 1 18
Gluda griesana, Griesanas atrums (mm/min) 1500 1150 900 i j 1 650 j 550
divpuseja Patcrips (dm3/m): skabekja . . . . 165 230 320 1 400 ! 500 | 620
acetilena . ,. . . 5 7 10 13 i 16 1 18
216
Stacionaras masinas skabekja griesanai lieto, sagatavojot de-
talas metinasanai masveida, izgriezot viena tipa sagatavojumus,
lokspu kompliceta griesana un citos darbos metalapstrades un
metinasanas cehu sagatavosanas nodajas. Rupnieciba plasi lieto
dazadu sistemu masinas skabekla griesanai, kuru shemas para-
ditas 107. zimejuma.
ЛАРК tipa taisnlepka
koordinatu masinas (107.
zlm. b) sastav no ramja
ar sablonu 1, statnem 2
un 11, garengajiena rati-
niem 3 un 6, skbrsvirziena
vadotnes 4, vadibas gal-
vas 5, skbrsvirziena rati-
qiem 7, griezejdegla 8 un
galda 10; 9 — sagriezama
loksne.
Sarnlru tipa griezamas
masinas MPIII(107. zim.c)
griezejdegli pa uzdoto
kontliru parvieto galvipas
6 rievota rullisa svarstibu
kustlba pa sablonu 5, sum-
mejoties divu sarnira ram-
ju 4 kustlbai. Viens ramis
sarnirveida nostiprinats uz
masinas kolonas 2, bet
otrs ramis sarnirveida
saistits ar pirmo. Otra ra-
mi nostiprinats vertikals
griezejdeglis 7 un galvi-
i,ias 6 vadosais kopesanas
rullitis. Griezejdegja uz-
gala un rullisa asis sakrit
un atrodas uz vienas ver-
tikalas linijas. Metala lok-
sni 8 var nolikt uz galda
1. Sablons 5 nekustigi no-
stiprinats uz konsoles 3.
Paralelogramveida ma-
sinam МРП (107. zim. d)
ir kolonas 3 un 4, uz ku-
ram novietoti sarnirveida
106. zim. Atrgriesanas metode un pus-
automats ПЛС:
a — skabekja griezejstrukla atrgriesana: 1 -
pamatstrukla, 2 — aizsargstruklas, 3 — sakar-
seSanas liesma; b — pusautomats ПЛС taisn
virziena atrgriesanai: 1 ~ elastigas vadotnes:
2 ~ pagarinats rokturis
savienoti pagriezami pleci
2 un 5, kas veido paralelo-
gramu. Uz areja stieqa
217
6/7
8
9
107. zim. Stacionaro masinu shcmas skabekja griesanai:
Л tipa -- srrieSanai pa taisnu liniju, b — MKP — taisnleijka-koordin
c • МРШ - Sarnirii tipa, d - МРП tipa - paralelogramveida
(traversas) 6' nostip-
rinati griezejdegli 9,
kuru var but lidz 20.
Pie si pasa stiepa
piestiprinata vadosa
galvipa 7 ar kopesa-
nas rulliti, kas par-
vietojas pa sablona
8 malam, kura ap-
veidus precizi atkar-
tos visi griezejdegli,
kas nostiprinati uz
traversas 6, un vien-
iaicigi izgriezis no
loksnes 1 tada pasa
iieluma un formas
detajas, kads ir sab-
lons.
Taisnlinijas grie-
zejmasinam МРЛ
(107. zim. a) ir
vienkarsas shemas,
un tas sastav no
diviem ratipiem 4 un
9, kas savienoti ar
portalu 8. Uz por-
tala uzmontetas ka-
manipas 7 ar ver-
tikalo griezpu 6 su-
portiem. Suportu par-
vieto ar sl<:brsgajie-
na skriivi 5. Vieni
ratipi ir vadosie, un
tiem ir parvads no
elektrodzineja. Ratipi
4 un 9 ar portalu
кора ar griezejdeg-
|iem 6, kas uz ta uz-
staditi, parvietojas
taisnvirziena ar uz-
doto atrumu pa di-
vam statnes vadslie-
dem 3 un 10 attieciba
pret sagriezamo lok-
sni 2, kas nolikta uz
galda 1.
108. zim. МРШ tipa sarniru masina АСШ-2 precizai
griesanai ar skabekli:
a - kopskats, b — komplektejamie kombinftie Sabloni
219
108. zim. a paradita МРШ tipa sarniru masina АСШ-2, kas
paredzeta masveida razosana viena tipa detaju izgriesanai pec
sablona, kopejot kontiiru ar magneta rulllti. Masinas masiva
kolona 1 nostiprinati sarnira ramji 2 un 3, kas viegli pagriezas
lodisu gultijos. Areja ramja 3 augsdaja novietots elektrodzinejs 7
un vadosa galvipa. uz kuras atrodas magnetiska spole 5. Spold
var griezties tdrauda pirksts ar rievotu galu. Kad pa spoles tinumu
plust strava, sis pirksts magnetizdjas un pievelkas pie tdrauda
sablona 6 malas, ve|as pa to, aprakstot sablona figiiru.
Sablonus piestiprina stiepiem 8, kas atrodas uz masinas kon-
soles 9. Sarnira ramja 3 apaksdaja nostiprinats griezejdeglis 4,
kas uz sagriezamas loksnes virsmas atveido figiiru, kura pec izme-
riem un apveida atbilst sablona 6 apveidam un izmdriem. Skabekla
strukla izgriez so figiiru no loksnes, kas novietota horizontali uz
galda masinas prieksa. Masina АСШ-2 dod iespeju izgriezt no
loksnes jebkuras formas detajas izmera 750—1500 mm, ja loksnes
biezums neparsniedz 100 mm. Griesanas precizitate ir joti augsta
un sasniedz ±0,3 mm no uzdota izmera.
Lai ietaupltu laiku un samazinatu metalu atkritumus, izgriezot
sikas viena tipa detajas ar masinu АСШ-2, daudzas riipmcas lieto
109. zim. Taisnleijka-koordinatu MPK tipa masina АСП-I griesanai ar skabekli
220
komplektejamus kombinetus sablonus (108. zim. b). Saja gadi-
juma, izgriezot katra jauno detaju, nav nepieciesams parvietot
sablonus vai loksnes.
Taisnlenka-koordinatu MPK tipa ir griezama masina АСП-1,
kuras uzbuve paradita 109. zimejuma. Masinas gaivena da|a ir
galds 1, uz kura novietots sablons 10, kas pec formas un izmeriem
atbiist izgriezamai deta|ai. Masinas vadosai galvipai ir magne-
tiska spole 8, kura atrodas magnetiskais pirksts, ко darbina elek-
trodzinbjs 7 caur parvadmehanisma zobratu sistemu, tas ietverts
vadosas galvipas korpusa. Magnetiska pirksta kustlbas attieclba
pret galda plakni preclzi atkarto griezejdeglis 3, kas nostiprinats
uz stiepa 5 otra gala suporta. Sis stienis ar divu garenvirziena
kamanipu 2 un 9 un skersvirziena kamanipu 6 palldzlbu var par-
vietoties jebkura virziena attieclba pret sablonu uz galda 1.
Kamanipu un stiepa vadosajiem un atbalsta rulHsiem ir lodlsu
gultpi, lai maksimali samazinatu berzes speku pretestlbu sajos
mezglos. Uz aparatu dellsa 4 atrodas eiektrodzineja sledzis, grie-
zejdegja parvietosanas atruma raditajs, ka arl sviras un rokritepi
griesanas procesa vadlsanai ar roku.
110. zim. Skautnu apgriesana ar vairakiem griezejdeg|iem vienlaikus:
a — griezejdeghi iestiprinasana suporta: malu grieSana un slipa griesana vienlaikus,
b ~~ ar diviem griezejdeg|iem, c — ar trim griezcjdegliem
221
Ar masinu АСП-1 var izgriezt detajas no 5 mm lidz 20 mm
biezam terauda loksnem, ja lokspu platums neparsniedz 1500 mm.
Griezuma llnijas garumu virziena, kas paralels masinas garenasij,
ierobezo vadsliezu garums. Masinai АСП-1 var pierlkot suportu
ar vairakiem griezejdegjiem. Saja gadijuma ar to var griezt
sloksnes, ka ari vienpuseji vai divpuseji apgriezt malas pirms
metinasanas, savietojot so operaciju ar loksnes sadaloso griesanu
vai malu apgriesanu.
110. zim. paradits malu apgriesanas process ar diviem vai trim
griezejdegjiem vienlaikus; ar cipariem un bultipam noradits grie-
zejdegju stavoklis. Ja visi tris griezejdegji novietoti vertikali, tad
ar masinu vienlaikus var izgriezt tris vienadas detajas, stradajot
ar vienu sablonu. Ja lieto komplektejamus sablonus, lokspu grie-
sana ieverojami paatrinas.
Ar masinu АСП-1 ari izgriez detajas pec aizzimejuma, pie tam
griesanas virzienu maina ar rokas vadlbu. Saja gadijuma uz ma-
sinas skerskamanipam 6 (sk. 109. zim.) uzstada mehanisko gai-
vipu, kurai ir rievots vadosais rullitis, kas ve|as pa gaida 1 virsu
un parvieto kamanipas6', 2 un 9 ar griezejdegli-?, kas uzstiprinats
uz stiepa 5, vajadziga virziena. Lai mainitu griezejdegja parvie-
tosanas virzienu, maina vadosa rulUsa svarstibu plakni. Tad ka-
manipas un griezejdeglis parvietojas taja virziena, kada velas
vadosais rullitis. 29. tabula sniegti rezimi griesanai ar masinu
АСП-1.
29. tabula
Rezimi griesanai ar masinu АСП-1
Raditaji Sagriezama metala ;terauda) biezums (mm)
5 10 20 30 40 60 80 100 ISO 200
Uzgala numurs . 1 1 2 3 3 4 4 4 5 6
Skabekja spiediens (kg/cm2) , 3,5 4,5 4,5 4,5 5,5 6 7,5 10,5 10,5 10,5
Griesanas atrums (mm/min) . 620 550 440 375 325 260 215 190 140 120
Skabekja paterips (dm3/m) 65 95 160 250 335 560 820 1180 2250 3920
Acetilena paterips (dm3/mj 12 15 23 27 34 42 54 62 95 125
Sadalosai griesanai stacionaros apstakjos Vissavienlbas Metalu
autogenas apstrades zinatniskas petnieclbas institute izstradajis
masinu СГУ-61 (11. zim.), kas paredzeta terauda lokspu
griesanai, kuru biezums ir 5—300 mm, platums lidz 2000 mm,
garums lidz 6 m un vairak. Griezejdegju skaits 4, griesanas
atrums 50—1500mm/min, paterejama jauda 0,5 kW, gabarltizmeri
7,6X4,8X2 m. Paterips uz vienu griezejdegli: skabeklim 1,5—3,5
un acetilenam 0,2—1,4 m3/h. Masinas svars — 1,6 t.
112. zim. paradita Vissavienlbas Metalu autogenas apstrades
222
III. zim. Universaia masina СГУ-61 griesanai ar gazi
112. zim. Portala masina ПР-3,5 M ar daudziem griezejdeg|iem 1oksi.it;
sagriesanai un to skautnu apgriesanai pirms metinasanas:
I -- sjiede* kustibai garenvirziena, 2 — stiportl ar griezejdegliem.
3 - rntinti ramis, 3 kustibas mehanism4'
zinatniskas petniecibas institiita izstradala portala МРЛ masina
ПР-3.5М ar daudziem griezejdeg|iem, kura paredzeta lielgabarlta
lokspu taisnllnijas griesanai un to malu apgriesanai pirms meti-
nasanas. So masinu izmanto katlu buves rupnlcu sagatavosanas
cehos, smagas rupniecibas uzpemumos u. c. Masina |auj automa-
tiski griezt lielgabarlta loksnes, kuru biezums neparsniedz 200 mm
223
224
113. zim. Stacionara automatiska masina МДМ-2 ar ineroga fotokopesanas ierici
un izmers 3,5X16 m, ar atrumu 25—1850 mm/min. Griezdjdegju
skaits — lidz 6.
Masinai ПР-3.5М рёс raksturojuma tuva ir Odesas rupnicas
«Avtogenmas» uzkonstrueta un izlaista МРЛ tipa masina «Черно-
мор» lidz 300 mm biezu un lidz 3150 mm platu lokspu griesanai
ar atrumu 10—2250 mm/min.
Muslaiku stacionarajam masinam griesanai ar skabekli ir ari
specialas galvinas fotoelektroniskai kopesanai, kuras ]auj, griezot
ar automatu, sablonu vieta izmantot detajas rasejumu, kas izpil-
dits ar tusu uz baltas papira lapas. Fotoelektronu kopdsanas gal-
vina parvietojas pa rasejumu un ar sekosanas ierici, kam ir foto-
elementi, panak automatisku kustibu precizi gar melno rasejuma
liniju, bet griezdjdeglis atkarto rasejuma figuru konturu, izgriezot
dotas formas detaju. Fotoelektronu kopdsanas iericu lietosana
ieverojami vienkarso un paletina griesanas sablonu izgatavosanu,
kam ir ipasa nozime individuals un sikseriju razosana un liel-
gabarita detaju izgriesana.
Pec tada pasa principa uzbuvetas ari meroga masinas, ar
kuram, lietojot nelielu sablonu, var izgriezt detaju, kas pec saviem
izmdriem vairakkart parsniedz sablona izmerus. 113. zim. attelota
Vissavienibas autogenas metinasanas zinatniskas pdtniecibas
institute izstradata mdroga-distances masina МДМ-2 griesanai
ar skabekli, kas apgadata ar fotokopdsanas ierici. Masina sastav
no trim pamatmezgliem: no portalas griezejmasinas 1, no kope-
sanas dajas 2 ar fotokopdsanas galvipu un elektriska skapja ?,
kur izvietoti visi masinas vadibas aparati. Turpmak sniegts ma-
sinas МДМ-2 tehniskais raksturojums.
Masinas МДМ-2 tehniskais raksturojums
Sagriezamas loksnes gabaritizmeri (mm):
garums............................................. 12 000
platums ....................................... 2 500
biezums..........................................no 5 lidz 200
Griesanas atrums (mm/min):
automaliska kopesana................................no 50 lidz 650
taisnlinijas griesana...........................- . no 50 lidz 1850
Kopesanas merogi........................................2:1; 5:1; 10:1
Vienlaikus stradajoso griezejdegltt skaits................. no 1 Ifdz 6
Maksimaiais paterins, ja strada sesi griezejdegli tin
loksnes biezums ir 200 mm (in3/h):
skabekla.................................................. 120
acetilena.......................................... 6
Maksimaiais udens paterins, ja udens spiediens ir
0,7 kG,ciii°, griezejdegltt dzescVanai (rn3/h) .... 0,1
Paterejama jauda (k\V) ........................... 3
15- D. Glizm.-HHnko
225
226
114. zim. Shema griczejmasinai-antomatam ar programmctu vadibti:
/ — detalas. konti'ira izzimesana, 2 — programmas sastadisana, 5 — programmas kodesana (t. i., attelosana pieijemta sifra); 4 • • skait-
losanas masina, 5 — vadibas ierice, 6 — griezejmasinaautomais, 7 — sakaru linija komandas parraidisanai, 8 -- atgriezeniskas
saites linija; masinas kustiba: 9 — garenvirziena, 10 -- skersvirziena; I1 — gazes regiilesana; 12 griezejspranslas un metala sav-
starpeja attaluma regulesana, 13 — karsesanas liesmas autoinatiska ieslegsana, /7 -- liesmas kontrolc
Masinas kppSsanas da]a 2 ari var stradat рёс metala sablona,
lietojot rievotu mag^tisku pirkstu, analogi tarn, ka strada ma-
sina АСП-1, kas aprakstita ieprieks. Turklat sablonus var izga-
tavot tados pasos nwrogos ka 1о1окорё§апа, proti, 2:1; 5 : 1 un
10 : 1.
Analoga (ka ari МДМ-2) pec nozimes un tehniska raksturo-
juma ir rupnicas «Avtogenmas» konstrukcijas masina «Одесса»,
kuru razo sdrijveida. Masina «Одесса» automatiski griez lidz
300 mm biezu tёraudu vienlaikus ar sesiem griezёjdeg)iem рёс
magnetiskas корёэапаз ierices un газё}ита ar fotoelektronu корё-
sanas ierici.
Masinas МДМ-2 un «Одесса» ir vispilnigakie miislaiku univer-
salo masinu-automatu paraugi metalu griesanai ar skabekli.
Lieto ari stacionaras griezёjmas^nas ar programir^tu vadibu,
kuras veic visu detajas griesanas procesu automatiski рёс uzdotas
programmas, kas ar perforacijam ierakstita speciala komandme-
hanisma lenta.
114. zlm. dota principiala зИёта griezёjmasinai ar program-
тёШ vadibu. Izgriezamas detajas kontiiru izzime uz papira lok-
snes taisnlepka koordinates. Рёс tarn sastada griesanas program-
mas tabulu, noradot griesanas atrumu, кагэёзапаз sako^jo
ilgumu u. c., ka ari griesanas kontiira punktu koordinates. Рёс
tarn programmas tabulu ar piepemtu ciparu sifru parnes uz lentu,
izsitot taja caurumus (perforacijas).
Lenta izsisto caurumu kombinacija atbilst griesanas procesa
tabulas sifretiem datiem. Рег1огё1а lenta nok|iist programmier^,
kas sifra piepemtas zimes parvers elektriskos impulses. Sos impul-
sus parraida skait|osanas masina, kas nosaka griezuma Hnijas
koordinates, ко pieraksta magnёtiska lenta. Lenta nok|iist atsifre-
sanas 1епсё, kas atrodas gazes griezёjmasina un kam ir magi^-
tiska galvipa ar pastiprinataju, kura padod signalus attiecigajiem
servomotoriem, kas uzstaditi mehanismos, kuri darbina kamani-
pas. Sie mehanismi atrodas uz masinas koordinatu asim.
Saja masina аи1отаИгёи degmaisijuma aizdedzinasanas un
liesmas nodzёsanas process, skabekja griezёjstrйklas palaisana un
partrauksana, griezёjdeg]a pievadisana sakumpunktam, ka ari
griesanas parametru regutesana: sprauslas attalums no metala,
griesanas atrums, кагзёзапаз liesmas jauda un sastavs. Опегё}-
masinas ar programn^tu vadibu izstradatas un izgatavo Padomju
Savieniba un arzemes.
Odesas rupnica «Avtogenmas» izstradajusi stacionaru masinu
«Дружба» ar procesa programn^tu vadibu, kas sastav no gazes
griezёja izpilddajas, vadibas pults, pastiprinataja un energobaro-
sanas bloka, tehnologisko komandu bloka. Griezёjdeg]a kustibu
vada, parraidot impulsus no magnetiskas lentas koordinatu soju
15*
227
dzineja vadibas pultij. Ar masinu «Дружба» var izgriezt jeb-
kuras formas deta|as no t6rauda loksngm platuma lidz 2,5 m un
biezuma no 3 lidz 100 mm.
8. §. Skabek|a griesanas tehnologija
Sadalosas skabekla griesanas veidi. Atkariba no izgriezamo
deta]u nozimes un prasibam par griezuma kvalitati izskir sadus
skabekja griesanas veidus.
Sad a 1 о s a griesana lielgabarlta detajas sagriez atsevis-
Vas dajas. Saja gadijuma nav ipasu prasibu par griesanas preci-
zitati un virsmas kvalitati. Griez ar roku.
Sagatavosanas griesanu pielieto, kad detajas рёс tarn
mehaniski apstrada. Saja gadijuma griezuma virsmas kvalitatei
nav seviskas nozimes. Ja griez ar roku, tad velams lietot vienkar-
sakas paligierices, tadas ka atbalsta rullisus, virziena ratipus,
cirkujus u. с. МеИашгёи griesana lieto parnesamas un staciona-
ras masinas. Sagatavosanas griesana atstaj uzlaides sekojosai
mehaniskai apstradei, kuram jabiit vismazakam, ко panak, lietojot
griesanas masinas.
Sagatavosanas griesanu pirms metinasanas
izmanto tad, ja vajadziga gluda griezuma virsma un precizi jaie-
уёго dotie detaju iznwi, it seviski, ja tas turpmak automatiski
jametina. Saja gadijuma jalieto tikai mehanizeta griesana.
Precizo griesanu izmanto tarn detajam, ко saliek, turp-
mak neapstradajot griezuma vietu.
Saja gadijuma ir joti augstas prasibas par griezuma virsmas
kvalitati un detajas !гтёги precizu 1еуёго§апи, 1арёс precizo grie-
sanu veic tikai ar skabekja griesanas masinam.
Griesanas tehnologisko procesu nosaka un izstrada atkariba
no tas veida.
Griezuma precizilate un kvalitate. Raditaji, kas nosaka grie-
sanas kvalitati, ir griezuma linijas novirze no uzdotas un grie-
zuma plaknes novirze no uzdota lenka attieciba pret loksnes
virsmu. Griesanas kvalitati raksturo griezuma virsmas kvalitate,
aug^jas malas аркаиэё|ита pakape, sarpi apaki^ja mala un to
sakersanas pakape ar apaks^jo malu, griezuma platuma vienme-
rigums visa metala biezuma un tas, ka griezuma virsma nav vie-
teju игкаизё1ити (uzpludumu).
Griezuma linijas novirze no uzdotas rodas, ja grie-
zёjdeg|a ass novirzas vai loksne defornwta, kas notiek 1арёс, ka
ta griesanas procesa nevienrr^rigi 5акагзё1а. Visvairak novirzu ir
griesana ar roku.
228
Griezuma 1епка
novirze
a
I Griezuma
virsma
GriezejsKdbsxia strux/as
aipaiixsana
115. zim. Raditaji, kas raksturo griezuma kvalitati:
a — griezuma plaknes lenka novirze, b — skabekja griezcjstruklas atpaliksana
Griezuma virsmas novirze no uzdotas (115. zim. a)
notiek tad, ja mainas griezejdegla slipuma lepkis pret loksnes
virsmu.
Griezuma virsmas g 1 u d u m u nosaka rievipu daudzums
un dzijums, ко uz tas atstaj skabekja griezejstrukla. Sim rievipam
parasti ir likliniju apveids (115. zim. 6), ко nosaka zinama ska-
bekla griezejstrtiklas atpaliksana.
Skabekla griezejstrtiklas atpaliksanas paradiba griezot ir neiz-
bbgama, un to izraisa dzelzs oksidesanas nosebosana zemakas
metala kartas. Mazaku oksidesanas atrumu zemakas kartas no-
saka sadi iemesli: skabekja griezbjstrtiklas stipraks piesarijojums
sajas kartas, 1арёс ka taja, plustot caur metalu, paaugstinas
inerto piemaisijumu — argona, slapekja un sadegsanas produktu
saturs; nav iespejams ar liesmu tiesi sakarset apaksbjas malas
metalu; skabekja griezejstrtiklas atruma pazeminasanas un tas
paplasinasanas. Atpaliksana pieaug, ja metala biezums un grie-
sanas atrums palielinas unja lietojama skabekja tiriba pazeminas.
Ja atpaliksana ir tik liela, ka detajas apveids augseja un apak-
seja griezuma mala nav atbilstoss, tad atpaliksanu samazina, pa-
zeminot griesanas atrumu. Lietojot pakapjveida cilindriskas un
paplasinatas sprauslas, kas saglaba struklas cilindrisko formu
liela garuma, ka ari griezot ar zemspiediena skabekli, kad strukla
stipri nepaplasinas, ieverojami samazina atpaliksanu. Taisnlinijas
griesana ar normalu atrumu, lietojot pakapjveida cilindriskas for-
mas sprauslas, dazada biezuma metalam ir sads skabekja struklas
atpaliksanas lielums.
Terauda biezums (mm) .... 5—25 25—50 50—100 100—200
Atpaliksana (mm).............. 1—5 5—8 8—12 12—15
229
2
116. zim. Deformacijas griesanas procesa un to samazirlasanas veidi, griezot
deta|as pa slegtu konturu
Rieviiju dzi]ums atkarigs ari no skabekja spiediena, griezej-
deg|a parvietosanas atruma un deggazes veida. Та, р1етёгат,
lietojot griesana dabisko gazi, griezuma virsma izveidojas bez
apkausSjumiem, gludaka пока lietojot griesanai acetilenu.
Griezuma virsmas nelidzenumu iemesls var but ari griezёj-
deg]a svarstibas griezot vai ari neviennrnrigs ta parvietosanas
atrums.
Aug^jo malu аркаизёвапа atkariga no кагэёзапаз
liesmas jaudas un griesanas atruma. Jo lielaka кагзёзапаэ lies-
mas jauda un zemaks griesanas atrums, jo stiprak аркаи5ё]'а5
malas. Liela nozime griezuma virsmas gluduma iegusana ir ska-
bekja tiribai. Lai iegutu seviski gludu griezuma virsmu, ieteicams
lietot skabekli ar tiribu ne zemaku par 99%.
Lai iegutu uzdotas kvalitates griezumu, jaievero visu ттё!о
faktoru ietekme.
Metala deformacija griesana. Nevienrr^rigas metala закагзё-
sanas rezultata skabekja griesana diezgan iev^rojami defornkijas
(sametas) loksne, no kuras izgriez deta|u, bet dazreiz ari pati
deta|a. Si deformacija var izraisit detajas formas kroplumu un
tas 1гтёги novirzi no dotiem. 116. zim. a shematiski paradits no-
grieztas loksnes da]as deformacijas pienwrs, izgriezot sagatavo-
jumu. Izgrieztas detajas laukums iesvitrots. No зИётаз redzams,
ka кагзёзапаэ ieteknw nogriezta loksnes da]a novirzijusies sanis
no griezuma linijas. Lai samazinatu novirzi, sakuma griez nevis
pa taisni, bet pa zigzagveida liniju (116. zim. b). Kad deta|u
izgriez pa s^gtu konturu, to nostiprina ar ki|iem рёс tarn, kad
griezёjdeglis virzijies punktos 1, 2, 3 un 4, ka paradits 116. zinrn-
juma a.
Кагэёзапаз ietekrr^ dela|a vai loksne var deforrr^ties un izkus-
1ёНез no atbalsta punkta, kas ari izraisa izgriezamas detajas
iznmru novirzi no uzdotajiem.
Lai samazinatu deformacijas, jarikojas sadi:
230
117. zim. Paijemieni dcta|u nostiprinasanai to griesana:
a — neizgrieztu posmu atstasana, b — tapu lietoSana, 1 — neizgriezts posms,
2 — paliktni, 3 — tapas, 4 — sagrieiama loksne
izgriezamas detajas stingri janostiprina paligier^s ar atduru,
bul.tu, limspiju, ekscentra vai pneimatisko spi|u, kiJu utt. palidzibu;
starploksnes blakus da|am, no kuram izgriez detajas, jaatstaj
neizgriezti posmi;
lielgabarlta detajas jagriez ar vairakam masinam vienlaikus;
sikas detajas jagriez nevis no veselas loksnes, bet no ieprieks
sagrieztiem cetrstura sagatavojumiem (ta sauktam kartem);
detajas kontura atseviski posmi jagriez tada seciba, kada de-
formacijas darbotos pretejos virzienos un рёс iespejas savstarpeji
iznicinatos.
117. zim. paraditi dazi piemgri detaju nostiprinasanai ar neiz-
grieztu posmu un tapu palidzibu, lai griezot samazinatu deforma-
cijas. Beidzot detajas izgriesanu, izgriez ari neizgrieztos posmus.
Skabekja griesanas tehnika. Pirms griesanas sakuma loksni
noliek uz paliktpiem, izlidzina рёс horizontales (kas seviski sva-
rigi, griezot ar automatiem) un, ja tas nepieciesami, nostiprina.
Pec tarn loksni pa ieziir^to griezuma liniju notira no plavas,
riisas, netirumiem, kuri samazina griezuma virsmas precizitati un
pazemina tas kvalitati. Nepieciesamibas gadijuma loksni aizzinw,
uzzirr^jot ar kritu vai ar aizziir^sanas smaili izgriezamo detaju
kontiiru. Aizzirr^sanu veic ta, lai metalu izmantotu iespёjami pil-
nigak, ar visma-zako atkritumu daudzumu. Pareizas, taupigas
lokspu aizzirr^sanas piemeri paraditi 118. ziir^juma.
Sakot griesanu ar skabekli, sakuma }гнгуё1а5 uzgaju numuri
(arbja un iek^ja) atkariba no sagriezama metala biezuma un
atbilstosi dota griezёjdegJa pasei. Рёс tarn iesUdz griezёjdeg]a
karsesanas liesmu un regute to рёс areja izskata ta, lai liesmas
serde piepemtu asi iezinmtu apveidu. Izmeginajumam laiz ska-
bekja griezёjstrйklu, pie tarn кагзё^апаэ liesma nedrikst manami
mainities рёс formas un nodzist.
Griesanu parasti sak no loksnes malas. Ja jasak no loksnes
vidus (р!етёгат, izgriezot atlokus), loksne ar skabekli izgriez
caurumu, bet рёс tarn izgriez vajadzigo figiiru. Vispirms эакагэё
metalu taja vieta, no kurienes sak griesanu, bet рёс tarn laiz
skabekja griezejstriiklu. Pie tarn sakarsetais metals sak intensivi
23!
degt skabekli visa biezu-
ma griezejstruklas vir-
ziena. Vienlaikus par-
vieto griezejdegli pa ie-
zimdto griezuma liniju,
turpinot caurdedzinat
metalu visa ta biezuma.
Griezejdeglis japar-
vieto vienmerigi. Ja to
virza parak atri, tad
metala blakus posmi
(griezuma linijas vir-
ziena), kas jagriez, ne-
paspds pietiekami sa-
karst un griesanas pro-
cess var partraukties.
Turpreti, ja griezdjdegli
panieto parak leni, tad
malas apkausesies un
griezums bus nelidzens,
ar Helu sarpu daudzu-
mu. Karsesanas liesmas
jaudu nosaka griesanas apstakji, un ta kjust lielaka, pa 1 ielinoties
sagriezama metala biezumam. Ja tdrauda paaugstinas legejoso
piemaisijumu daudzums, ka art ja pieaug griesanas atrums, kar-
sesanas liesmas jaudai jabut lielakai neka mazlegetiem teraudiem
un nelieliem griesanas atrumiem.
Nevajag parak stipri paaugstinat karsesanas liesmas jaudu, jo
tas izraisa degvielas un skabekla parterinu, ka ari var stipri ap-
kauseties griezuma augsdjas malas.
Griezejskabekja spiedienam ari ir svariga nozime griesanas
procesa. Ja spiediens nebus pietiekams, skabekja strukla nespes
aizpiist sarpus no griezuma vietas un metals visa biezuma netiks
caurgriezts. Ja spiediens ir parak liels, palielinas skabekja paterips
un griezums bus mazak gluds. Skabekja spiediens atkarlgs no
sagriezama metala biezuma, un tas jaizvelas рёс tabulam, kas
sniegtas ieprieksejos paragrafos.
Skabekja griesana laiks, ко patere metala sakarsesanai, nav
liels un parasti neparsniedz 15—25 sekundes 50—100 mm bie-
zumam.
Griesana ar roku ieteicams lictot vienkarsakas paligierices'
griezejdegla atbalsta ratipus, cirkuli, virzienlinealus. Tas atvieglo
griezejdeg|a parvielosanos, kas sekmd lidzenakas un gludakas
griezuma malas iegusanu. 119. zim. a, b, c paraditas griezejdegla
paligierices, kuras lieto, izgriezot atlokus, caurumus 1окзпёз un
griezot caurules.
2.32
119. zim. Griezejdeg|a paligicrices:
a — alloku izgriesanai, b — caurumu izgriesanai. c — caurti|n grieSanai,
d -- «pakeies» griesanai
Ja masveida jagriez viena tipa detajas no neliela biezuma lok-
snem, tad ieteicams griezt рёс «paketes» griesanas рарёгтепа.
vairakas loksnes saliekot кора (119. zim. d) un ciesi saspiezot ar
limspilem. Sis рарёгтепз ieverojami ce| darba razlgumu griesana
ar skabekli. Lokspu paketi sak griezt no apaksmalas. Рёс tarn
233
1500
120. zim. Galdi lokspu novietosanai, kad tas griez ar automatiern:
a — parvietojams, b — stacionars, c — koniska Cuguna tapa
a
griezejdegli pakapeniski pacc| lidz paketcs galam, un, kad tas no-
iet lidz augsmalai, to sak virzil pa iezimeto griezuma liniju, seko-
jot tarn, lai visa pakete tiktu caurgriezta. Pabeidzot griesanu,
metala virsmu ar terauda suku notira no plavas un sarnu atlie-
kam. Uzpltidumus, kas izveidojas metala mala, nocbrt ar cirtni.
Loksnu novietosanai, griezot ar masinu, lieto parvietojamus vai
stacionarus galdus, kuru konstrukcija attelota 120. zimejuma. Galda
ramis sametinats no U veida terauda sijam, uz kuram uzstada
koniskas cuguna tapas, kas noder sagriezamai loksnei par balstu.
Liela biezuma terauda griesana, lietojot zemspiediena skabekli
Terauda lietpa virsmu pirms griesanas ieprieks notira gar grie-
zuma liniju no smiltim, piedegumiem un plavas. Netira virsma
samazina griesanas atrumu un pasliktina griezuma kvalitati. Pec
tarn lietni noliek uz starpliktpiem vai zem ta izraktas bedres ma-
lam ta, lai brivas telpas augstums zem griezuma vietas butu
300—500 mm. Tas ir nepieciesams, lai sarpi varetu brivi notecel,
ka ari tapbc, lai skabekja struklai nerastos pretspiediens.
234
2-3
Griesanas
virziens
b
J
Q
121. zim. Skabekja griezejstriiklas stavok-
lis, griezot liela biezuma teraudu:
a — griezuma sakums, b — griezuma beigas,
s — terauda biezums
Lietpi un atlejumi janoliek
uz pietiekama daudzuma bal-
stu, lai поуёгз!и nogriezto
daju parkari un krisanu.
Кагэёзапаэ liesmas rak-
sturs 1еуёго]агт ieteknw pro-
cesa norisi. Labakos rezulta-
tus dod liesma, kas noregu-
1ё1а ar nelielu acetiKna pa-
rakumu, kura pieplusana уё1
mazliet palielinas, kad laiz
skabekja griezёjstrйklu.
Lai viemr^rigi (bez ravie-
niem) parvietotu griezdjdegli,
griezot lietpus ar nelidzenu
virsmu, lietderigi gar grie-
zuma liniju nolikt divas
5—8 mm biezas sloksnes un
pa tarn parvietot griezёjdeg|a
ratipus.
Lai griezёju pasargatu no karstuma un sarpu sjakatam, darba
vieta janorobezo ar azbesta un tdrauda vairogiem.
Metala gals griezuma р1акпё labi jasakarsd ar griezёjdeg^a
liesmu, it ipasi apaksdaja; sim noliikam griesanas sakuma uzgali
izbida uz prieksu par liesmas diametra ’A attieciba pret griezuma
augsmalu. Kad palaiz skabekja griezёjstrйklu, uzgali mazliet no-
virza griesanas virziena; tas эектё labaku skabekja liesmas
«iegriesanos» metala un novars «sliekspa» izveidosanos metala,
zem kura tёrauda degsanas reakcija partraucas. Vienlaikus ar
griezdjstruklas palaisanu griezёjdegli sak parvietot gar griezuma
liniju. Sakuma griezёjdeg|a parvietosanas atrums nedrikst but
lielaks par 50—70% no griesanas atruma dota biezuma metalam.
Uzgala ass stavoklis bieza metala griesanas procesa sakuma un
beigas paradits 121. ziir^juma.
IX n о d а | a
SPECIALIE GRIESANAS VEIDI
1. §. Griesana ar skabekli zem udens
Griesanai zem udens lieto specialus griezejdegjus, kas strada
ar gazveida degvielu (udepradi) un ar skidru degvielu (bcnzinu).
Griezejdegju galvipas griesanai zem udens attelotas 122. zime-
juma.
Udepraza-skabekja griezejdegli (sk. 122. zim. a) pa uzgaja 1
kanalu ieplust griezёjskabeklis, bet pa gredzenveida kanalu starp
uzgajiem 1 un 2 — udepraza-skabekja maisijums, kas veido kar-
sesanas liesmu. Uzgaja 2 arpusd atrodas apvalks 3, pa kuru plust
saspiestais gaiss, kas veido aizsargpusli ap karsesanas liesmu,
kas to aizsarga no udens. Griezejdegja liesmu aizdedzina virs
udens, pec tam uzgali ievada saspiesto gaisu un griezejdegli
iegremde udeni.
Benzina-skabekja griezejdegja galvipai (sk. 122. zim. b) ir
izsmidzinatajs 4, pa kura urbumiem 5 kamera 2 ievada skabekli,
k
GriezejSKabeKlis
3
3-4mm
\ ? Kdrsejosa liesma
ЛСД- 5г'ег^з1<йЬек!а ^к1а
I I Gaisa puslis_____ 1
b
a
122. zim. Griezejdeg|u galviijas griesanai zem udens:
a — udeijraza-skabekla. b — benzina-skabek|a
236
123. zim. Griezejdeglis griesanai ar udeijradi-skabekli zem iidens
bet pa urbumiem 3 — benzinu. Iztvaikojot kamera 2, benzins ar
skabekli veido degmaisljumu, kurs izplust pa urbumu kameras 6
dibena un sadeg. Skabekja griezdjstruklu 1 pievada pa centralo
kanalu. Sadegsanas gazveida produkti ar savu spiedienu atblda
udeni no liesmas un ne|auj tai nodzist.
Ar udenraza-skabekja griezejdegli var sagriezt lidz 70 mm
biezu tёraudu 30 m dzijuma zem udens. Turklat vislielakais pie-
vadamo gazu spiediens kG/cm2 ir sads: skabeklim 6,6, udepradim
5,5 un gaisam 5.
Griezejdeglis griesanai ar udepradi-skabekli zem udens para-
dits 123. zimejuma. Griezejskabekli pievada pa_ ventili 4 griezej-
deg|a galvas 2 uzga|a 1 centralaja kanala. Udepraza-skabekja
maisijums ieplust galvipa pa caurullti 3. Saspiestais gaiss ieplust
apvalka 6 pa ventili 5. Udepradis un skabeklis ieplust griezejdegli
pa atsevisl^am sjutenem no baloniem, kas savienoti grupas ar
kolektoru paiidzibu, kuriem ir rampu reduktori. Gaisu padod pa
atsevisku sjuteni no kompresora vai no baloniem.
Griezejdeglis 100 mm bieza terauda griesanai zem iidens ar
benzina-skabekja maisljumu att61ots 124. zlmdjuma. Lai griezejdegli
124. zim. Griezejdeglis griesanai ar benzina-skabek|a maisijumu zem udens:
1 — benzina ventilis, 2 — caurulite benzina padevei; kanali: 3 — benzinam, 4 — karse-
josam skabeklim; 5 — apvalks, 6 — kanals slapek|a striikias izpltidei, 7 — samaisTSanas
kamera, 8 — noseguzgrieznis, 9 — griezejdeg|a galvipa; nipeji; 10 — skabekja (divi),
----- 11 — benzina -----
237
125. zim. Shema ielaisei БУПР, kas paredzeta griesanai ar skabek|a-benzina
maisijumu zem iidens
barotu ar benzinu un skabekli, lieto benzlna-skabekja ietaisi
griesanai zem udens (БУПР), kuras shdma аНёЫа 125. г1тё-
juma. letaise sastav no griezёjdeg|a 8, vadibas pults 4 ar reduk-
toriem, gazes balonu 1 un 10 spiralveida саиги1ёт 3 un 2. Ben-
zinu padod griezdjdegll zem 10 kG/ст2 spiediena no balona 9, no
kurienes to izspiez slapeklis, kas iepltist pa slapekja reduktoru no
balona 10.
Liesmas iestegsanai zem udens lieto elektroaizdedzi 7, ко baro
ar stravu no akumulatora 5. Skabekli un benzinu padod pa bru-
jjotam sjutendm 6. Skabekja spiediens griesana atkariba no dzi-
|uma var sasniegt 15 kG/cm2.
2. §. Skabekja-kuspu griesana
Augsti 1е£ёН hroma un hromnil^eja tёraudi nepak|aujas grie-
sanai ar skabekli 1арёс, ka izveidojusies hroma oksidi ir gruti
kustosi un tos no griezuma vietas nevar aizvakt skidra veida. So
238
oksidu kartipa, kas parklaj metala dajipas, ne|auj tarn sadegt
skabekja strukla.
Augsta hroma satura tёraudus un hromnil^eja teraudus griez
ar skabek|a-kuspa рарёгтепи. Stradajot рёс sa рарёгтепа, ska-
bekla griezёjstrйkla nepartraukti ievada pulverveida kuspus, kuri,
sadegot skabekli, izdala papildus lielu siltuma daudzumu, kas
(гкаиэё hroma oksidu kartipu, saskidrina sos oksidus un рагуёгз
sarpos. Griesanas process norisinas normala atruma, un griezuma
virsma izveidojas gluda. Griesanas рарёгтет pamatos ir tadi
pasi ka mazoglek|a tёraudu griesana.
Ka kuspus izmanto dzelzs pulveri ar graudu lielumu
0,1—0,2 mm, kuram pievieno pulverveida ferofosforu, aluminija
pulveri, tehnisko boraku, plavu un kvarca smiltis.
Vissavienibas Metalu autogenas apstrades zinatniskas рё{те-
cibas institiita konstrukcijas ietaises УРХС-3 эЬёта skabekja-
kuspu griesanai paradita 126. zin^juma.
AcetiKns un skabeklis ieplust griezёjdegli 1 pa 5|й1епёт 13
un 14 no baloniem 2 un 4 caur reduktoriem 3 un 5. Da|a skabekja
no sjutenes 13 virzas papildu reduktora 7, no kurienes caur
ventili 8 ieplust inzektora 11, kura nokjust ari pulverveida kuspi no
126. zim. Shema ielaisei УРХС-3, kas paredzeta skabek|a-kusiju griesanai
239
Gazes un xusnu
sxabeklis
127. zim. lerices shema kusiju arejai padevei
iekarta УРХС-4
kurs nonak griezejdegli pa sjuteni no
inzektora.
kuspu piegadatajtvert-
nes 10. Skabekja struk-
la, plustot caur inzekto-
ru 11, iesuc kuspus un
pievada tos pa sjuteni
12 griezejdegli, kur kus-
pi pa attiecigajiem grie-
zejdegja galvipas kana-
liem tiesi nokjust ska-
bekja griezdjstrukla.
Griezёjdeg|a galvina ir
otrs inzektors, pa kuru
plust skabekja griezёj-
strukla, kas iestic ska-
bekja-kuspu maisijumu,
kuspu piegadatajtvertnes
Kuspu ieplusanas daudzumu regute ar rokritenlti 9, kas
parvieto inzektora 11 dozёjoso adatu. Lai izlidzinatu spiedienu
1уег1пё цп inzektora, lieto ventili 6, pa kuru skabekli var pievadit
1уег1пё 10.
letaises УРХС-3 darbiba gadas kuspu sakepinasanas, ко izraisa
atpakalsitieni grieztej degli un kuspu sablivdsanas kuspu piegada-
tajtvertnes izejas urbuma. Lai поуёгэ1и sos trukumus, Vissavieni-
bas Metalu autogenas apstrades zinatniskas рё1тес1Ьаэ instituts
izstradajis ietaises УРХС-4 (127. zlm.) konstrukciju ar kuspu
areju padevi. 1е1а!зё УРХС-4 kuspus caur regutejamo inzektoru 4
inzekte gaiss, slapeklis vai skabeklis no tvertnes 3 un pulverveida
stavokli padod pulvergalvipa 2. Mazoglekja tёrauda griesanai ar
skabekli pec parasta papemiena sis galvipas izejas kanali atrodas
sdrijveida griezdjdegja galvipas uzgaja 1 агриэё.
Gazes un kuspu maisijumu, kas izplust no pulvergalvipas
urbumiem, nosuc griezёjskabek|a struklas ka^josa liesma un
кора ar to nokjust griezuma vieta. Ar tadu kuspu padeves з151ёти
panak vislielako darba razlgumu un ekonomiskumu skabekja-kuspu
griesanas procesa. Sdrijveida griezdjdegju apgadasana papildu ar
kuspu piegadatajaparaturu nav gruts uzdevums, un to var veikt
jebkurs masinbiives игрётитэ saviem эрёНет. LIdzas Vissavie-
nibas Metalu autogenas apstrades zinatniskas рё1тес1Ьаэ insti-
tuta ietaisei skabekja-kuspu griesanai izplatita ietaise УФР-2
(128. zim.), ко izstradajusi Baumapa Maskavas Augstakas
tehniskas macibu iestades (МВТУ) metinasanas laboratorija. Si
ietaise ir inzektora ietaise ar vienvada skabekja sistemu, pare-
dzdta no 3 mm lidz 100 mm biezu augsta hroma satura 1ёгаи0и
un hromnikeja tёraudu skabekja-kuspu griesanai.
240
9
,10
128. zim. Skabek|a-kusnu griesanai paredzetas ietaises shema
УФР-2
Pa sjuteni 6 skabeklis plust uz ventili 7 un no ta pa sjuteni 10
un cauruliti 12 tiek padots inzektora 4. Kuspus, kas atrodas
tvertne 11, nosuc skabeklis, kas plust no inzektora 4 un pa sjuteni
2 noklust griezejdegla 1 galvipas sprausla. Sakarsesanas liesmas
skabeklis nok|ust griezdjdegll pa sjuteni 15. Griezot rokriteniti 8,
vienlaikus atveras ventilis 7 un nolaizas caurullte 12, kas atver
konusveida varstu 5, pa kuru kuspi no tvertnes nok|ust koniska
kamera 14, no kurienes tos skabek|a strukla iestic s|utenes 2 is-
cauruld 3.
Tvertne kuspus iepilda pa iscauruli 9, kam ir pllstosa aizsarg-
membrana, kura saplist, ja skabekja spiediens tvertne paaugstinas
lidz 10 kG/cm2. Tada pati membrana uzstadita koniskas kameras
apaksdja Tscaurute 13. Pec rupnieclbas uzpemumu pasutljuma
Baumapa Maskavas Augstakas tehniskas macibu iesiades darbni-
cas izgatavo ietaisi УФР-2.
Metalur^iskaja rupnlca «Krasnij Oktjabrj» izgatavota un dar-
bojas ietaise nerusejoso teraudu skabek|a-kuspu griesanai, lietojot
ka kuspus aluminija un magnija pulvera maisijumu ar silikokal-
ciju vai ferosilieiju. Saja ietaisd kuspus no kuspu piegadatajtvert-
nes padod tiesi griezёjdeg|a galvipa, un tur tos inzektd skabek|a
griezejstrukla. Analogas ietaises, bet ar citas konstrukcijas kuspu
piegadatajtvertni, radltas un lieto Zlatousta metalur^iskaja rup-
nica.
Rupnica «Uralhimmas» izgatavota un darbojas ietaise nerusd-
joso tёraudu un cuguna skabekja-kuspu griesanai, lietojot ka
16— D. Glizmapenko 241
kuspus kvarca smiltis. Gruti kiistosos oksidus no lietpa griezuma
vietas aizvac kuspu cieto dajipu abraziva iedarbiba. Lietojot smiltis,
papildus javeic drosibas pasakumi: jastrada maska vai respiratora
atsevisl<a izo^ta telpa, pastiprinati javedina telpas un pastiprinati
vietdji janosuc smilsu un gazes dajipas, sagriezamais metals jano-
vieto vismaz 0,7 m augstuma no gridas limepa.
Cuguna griesana ar skabekli bez kuspiem ari ir apgrutinata,
jo cuguna kusanas temperatOra ir zemaka par dzelzs degsanas
temperaturu skabekli un cuguns sak atrak kust neka degt ska-
bekli. Reize ar to silicijs, kas atrodas cuguna, saskaroties ar ska-
bekli, izveido gruti kustosu oksidu kartipu, kas, lidzigi hroma
oksidu kartipai, nepiejauj normalu griesanas procesa norisi. Sade-
got ogleklis, kura cuguna ir joti liels daudzums, dod gazveida
oglekja oksidu, kas piesarpo griezejskabekli un nejauj dzelzij
sadegt griezuma vieta.
Krasainajiem metaliem (varam, misipam, bronzai) ir augsta
siltumvaditspdja, un bez lam, tiem oksidejoties ar skabekli, izda-
las tads siltuma daudzums, kas nav pietiekams turpmakai grie-
sanas procesa norisei griezuma vieta. Turklat so metalu griesana
ar skabekli izveidojas gruti kustosi oksldi, kas traucO griesanas
procesu. Тарёс cuguna, bronzas un misipa griesana iespejama,
tikai lietojot kuspus, kuru pamata ir dzelzs pulveris.
Skabek|a-kuspu griesana, lietojot dzelzs pulveri, izdalas pa-
pildu siltums no dzelzs degsanas skabekli, kas paaugstina tempe-
raturu griezuma vieta. Tapec gruti kustosie oksidi, kas izveidojas,
paliek skidra stavokli, bet, atskaiditi ar dzelzs sadegsanas pro-
duktiem, izveido sl^idri plustosus sarpus, kurus viegli var izvakt
no griezuma vietas un kuri netraucd griesanu. Griezot cugunu, ka
piedevu kuspiem lieto ferofosforu. Cuguna griesanas atrums par
50—55% mazaks neka nerusdjosa terauda griesanas atrums.
Griezot varu un bronzu, kuspiem pievieno ferofosforu un alu-
miniju. Griez, ieprieks sakarsejot lidz 200—400° C.
Griezot misipu, izdalas liels daudzums cinka oksida tvaiku,
kas cilveka veselibai kaitigi, tapec jalieto aizsargmaska (respi-
rators) .
30. tabula doti kuspu sastavi un lietosanas nozares ska-
bek|a-kuspu griesana.
Dzelzs pulveri lieto tikai M (мелкий) markas, ar dajipu 1гтёги
0,075—0,15 mm un С (средний) markas, ar dajipu 1гтёги
0,1—0,25 mm. Sikais pulveris spdj pasaizdegties skabekli, 1арёс
ta inzekcijai labak lietot slapekli vai gaisu. Metalurgijas plava ir
dzelzs pulvera aizst^ja, bet kvarca smiltis — ferofosfora aiz-
ste^jas. Рагё)о kuspu sastavdajas graudu 1гтёпет jabut no
0,15 mm lidz 0,42 mm (sieti Nr 015 lidz Nr 042 рёс ГОСТ 3584-50).
Griez ar rokas griezёjdegjiem un skabekja griesanas masinam.
Ka degvielu lieto acetiKnu un ta aizstipTjas gazes.
242
30. tabula
Kuspu sastavs un lietosana
Kuspu marka KuSnu sihtas sastavs (%) pec svara Lietosana
Dzelzs puiveris Fero- fosfors Aluminija puiveris Kvarca smiltis Meta- lurgijas plava
ФХ-4 100 •— — — — Lidz 500 mm biezu augsta hroma satura un hrom- nike|a terauda deta|u ska- bek|a-kusiju sadalosai un virsmas griesanai bez turp- niakas mehaniskas apstrades
ФХ-5 70—80 — — 20—30 — Augsta hroma satura un
ФХ-7 70—80 20—30 hroinnil$e|a terauda deta|u skabek|a-kusiju sadalosai griesanai, ar sekojosu meha- nisku apstradi un lietiju un sagatavojumu sagriesanai iuznos
ФЧ-3 65—70 30—35 — — — Lidz 300 mtn bieza cu- guna sadalosai skabek- a-kuspu griesanai
ФЧ-4 70—75 5 20—25 Lidz 200 mm bieza cu- guna sadalosai skabek- a-kuspu griesanai un cuguna ;kabek|a-kusqu iegriesanai
ФЦ-3 70-75 10—15 15—20 — Vara, misiija un bronzas
ФЦ-4 70—80 — 20—30 — sadalosai skabek|a-kusiju
ФЦ-5 70—80 — 5—10 15—20 griesanai
Piezime. Hromnike|a teraudu virsmas griesanai lieto kuspus no 25—30% alumi-
nija-magnija puivera un 70—75% siiikokaicija.
Nerusejoso teraudu skabek|a-kuspu griesanas rezimi doti
31. tabula.
Кагзёэапаз liesmas jauda un griezёjskabek|a pterins пегйэё-
joso tёraudu skabek|a-kuspu griesana ir lielaks, neka griezot maz-
oglekla tёraudu. Tas izskaidrojams ar siltuma papildu ра1ёпри
kuspu 1гкаизё5апа1 un griezёjstrйklas papildu energiju liela dau-
dzuma sarpu aizvaksanai no griezuma vietas. Skabek|a-kuspu grie-
sana liesmas jaudai jabut divas reizes lielakai, bet sprauslai —
par vienu numuru lielakai salidzinajuma ar griesanu bez kuspiem.
Griesanai kuspu tvertni uzstada ne talak par 10 m no grie-
zuma vietas. Sjutenes skabek|a-kuspu maisljuma padevei noliek
bez asiem locijumiem, lai izvairltos no kuspu aizsprostojumiem.
Pirms kuspus iepilda 1уег1пё, japarliecinas, vai kuspu turetaja
inzektora ir nosuce, bet vajadzibas gadijuma nosuci regute ar
inzektora ventili. Рёс kuspu iepildisanas tvertnd izpus kuspu ne-
seju sjuteni. Рёс tain parbauda griezdjdegja liesmas stabilitati,
16* 243
244
31. tabula
Nerusoso teraudu skabekja-kuspu griesanas rezimi
Raditaji Sagriezama metala biezums (mm)
10 20 30 40 GO 80 100
Griezejdegja uzgaja nu-
rnurs 2 3 3 4 4 5
Areja uzgaja numurs . . 2 3 3 4 4 5 5
Paterins (m3/h):
skabekja 8—9 10—11 12—14 15—16 18-19 20—22 22-25
acetilena Griezejskabekja spiediens (kG/cm2) pirms grie- 0,7—0,8 0,7—0,8 0,7-0,8 0,8-0,9 0,9—1,0 1,0—1,1 1,1 —1,2
zejdegja Videjais griezuma pla- 6 7 8,5 7 6 7 6
turns (mm) .... Griesanas atrums (mm/min): 3,5—4,5 4,5—5,5 5,5—6,5 6—7 7— 8 7,5—8,5 8,5—9,5
veidgriesana . . . 475 350 290 250 210 190 170
taisnlinijas griesana 760 560 460 400 300 290 270
Piezime, Uzgaju num teraudu. iri doti griezt jdegliem «Пла мя-2». Lietojot special us griezejdeglus, var griezt lidz 500 mm biezu
laizot skabekla griezejstruklu, un parbauda, vai ir normala, vien-
mdrlga kuspu padeve griezdjstrflkla.
Ieprieks sakarsd griezuma sakuma vietu. Kad ta bus sakarsdta
lidz baltkveles temperatflrai, atgriez par pusapgriezienu griezdj-
skabekja ventili un reize iesledz skabek|a-kuspu maisijuma padevi.
Kad izkausdtie sarpi noiet lidz sagriezama metala malai, griezdj-
degli sak virzlt gar iezlmdto griezuma liniju vienlaikus pilnigi
atverot griezdjskabekla ventili. Griezdjdegli parvieto vienmdrlgi,
neturot ilgi viena vieta, ar atrumu, kas atbilst sagriezama metala
biezumam. Ja griezums nav gars, griezdjdegli virza no sevis prom,
lai labak varetu noverot sarpu notecesanas procesu. Griezot visu
laiku seko, lai griezejdegli vienmdrigi un pietiekama daudzuma
ieplflstu kuspi, palielinot vai samazinot to daudzumu ar kusnu
piegadatajtvertnes inzektora ventila palidzibu.
Gadijuma, ja griezejdegli vai slfltene sakepinas kuspi, atri
noslddz kuspu padevi, izslddz griezdjdegli, atdzese to un iztira
galvinas, inzektora un slfltepu kanalus. Ja ir nepieciesarmba,
atbilstoso griezdjdegla vai slfltenes daju apmaina pret jaunu.
Kad darbu partrauc, sakuma izslddz kuspu padevi, рёс tarn
griezdjdegli, noslddzot vispirms acetilena, bet pec tarn skabekja
ventili, un beidzot noslddz griezdjskabekla ventili.
Griezot cugunu un krasainos metalus, griezdja darba vieta
jaieriko pastiprinata vddinasana, lai aizvaktu izdalljusos kaitlgos
tvaikus un gazes.
3. §. Gazu-elektriskie griesanas рапёпйет
Gaisa-lolta griesana pamatojas uz griezuma vietas metala
izkausdsanu ar elektriska loka palidzibu, kurs deg starp oglu vai
oglu-graflta elektrodiem un metalu, un nepartraukti aizvadot
skidro metalu ar saspiesta gaisa struklu. So pandmienu lieto sada-
losai un virsmas griesanai. Gaisa-loka griesana lieto specialas
konstrukcijas griezdjdegjus.
Tehnologiju un griezdjdegla konstrukciju gaisa-loka griesanai
izstradajusi Vissavienibas Metalu autogenas apstrades zinatnis-
kas pdtnieclbas institiita, ka ari J. Maslovs un G. Savelkovs.
129. zim. a paradits Vissavienibas Metalu autogenas apstrades
zinatniskas petnieclbas institiita griezejdeglis РВД-1-58 virsmas
un sadalosai gaisa-loka griesanai. Griezdjdeglim ir rok-
turis5, kura atrodas ventilis 4 saspiesta gaisa padevei, kas ieplust
no rflpnlcas pneimotikla. Starp nekustigo 3 un kustlgo zokli 2
iespiez ogles vai ogles-grafita elektrodu 1. ZoklT 3 ir divi caurumi,
pa kuriem izplust saspiestais gaiss, ко pievada deglim zem
4—5 kG/cm2 spiediena pa slflteni caur nipeli d; gaisa strflkla
izpfls izkausdto metalu no griezuma.
245
0Негё]с1е£!а
stavoklis sadalosa
un virsmas griesa-
na paradits 129. zi-
mejuma b un c.
Elektroda attalums
no zokjiem lidz ta
apaksdjam galam
nedrikst parsniegt
100 mm. Atbilstosi
nodegsanai elek-
trodu pakapeniski
izblda no zokliem
lejup. legutas rie-
viqas platums,
griezot ar so рарё-
mienu, parsniedz
elektrodu diametru
par 1—3 mm. Me-
tala virsma grie-
zuma vieta ir vie-
nada un gluda.
Griezot lieto ap-
grieztas polaritates
lidzstravu. Lai pa-
augstinatu og-
les-grafita elektro-
du noturlbu, tos
parklaj ar 0,06—
0,07 mm biezu va-
ra kartipu.
So papemienu
var izmantot liela-
kas dajas melno un
krasaino metalu
virsmas aostrade.
C
129. zim. Griezejdeglis РВД-1-58 gaisa-loka griesanai;
a — griezejdegja arejais izskats, b — griezejdegla stavoklis
virsmas griesana; / — griezejdeglis, 2 — gaisa strukla.
3 — elektrods; c — griezejdegja stavoklis sadalosa griesana;
4 — rievipa (parejie apzimejumi — sk. b)
metinatu suvju bojatu posmu izgriesanai, kniezu nogriesanai, cau-
rumu izsisanai, terauda tejumu piedevu nogriesanai, liesanas de-
fektu {гкаизёэапа! и. c. Ar gaisa-loka sadaloso griesanu var griezt
lidz 20—25 mm biezus nerusdjosu teraudu, misipu un gruti okside-
jamus закаизё]'итиз. Griesanas rezimi doti 32. tabula.
Griesana ar caurspiedosu loku. Procesa зЬёта dota 130. zlmb-
juma a. Lldzstravas elektriskais loks 6 izveidojas starp nekustosu
volframa elektrodu 3 un sagriezamo metalu 1. Elektrods, kura
apaksgals nosmaijots konusveida, atrodas ar udeni dzesёjama
246
32. tabula
Gaisa-loka griesanas rezimi
Ogles-grafita elektrodu diametrs (mm) Strava (A) Gaisa spiediens (kG.cm2) Metala platums (mm) Metala biezums (mm) Paterins uz griezuma m
laika (h) gaisa (dm3) elek- trodu (g)
4 200—240 5 6 5 0,05 150 16
6 270—290 5 8 15 0,06 320 62
8 370—390 5,5 10 25 0,07 490 162
10 460—480 5,5 12 — — — —
12 560—580 6 14 — — — —
uzgali 4, kura kanala zem spiediena padod gazi 5 — argonu,
Iwliju, slapekli, udeijradi vai to maisljumus. Izplustot no uzgaja,
gaze saspiez loka 6 stobripu, izveidodama tarn izstieptu formu.
Tads loks spej dzili iespiestics metala, caurkaus6jot to. Izkaus6ta
metala dalipas no griezuma vietas aizvac loka gazes pliismas
mehaniska iedarbiba. Metala caurkausesanas intensitate bus jo
augstaka, jo lielaka ir loka jauda, proti, strava un loka spriegums.
Ja uzgali parvieto ar horizontalo bultipu noradita virziena, metals
caurkflst un rodas saura griezuma sprauga. Elektrodu pievieno
negativajam, bet sagriezamo metalu — pozitivajam (tiesa polari-
tate) stravas avota 2 polam.
Lai ierosinatu griezёjloku, kas deg starp elektrodu 3 un me-
talu, lieto paligloku (dezflrloku) starp volframa elektrodu 3 un
vara uzgali 4. Stravu uzgalim pievada pa vadu 7 caur papildu
pretestibu. Lai aizsargatu griezuma malas un elektroda metalu no
130. zim. Process (a) un ietaise (6) griesanai ar caurspiedosu loku (shemas)
247
oksictesanas, ka ari lai atvieglotu paligloka aizdedzinasanu, ka
gazi aluminija un ta sakausejumu griesanai ar so рарёгтепи lieto
argonu. Tomer, griezot tikai ar tiru argonu, izkausёjamais metals
neiznak pietiekami skidrplustoss un to gruti aizvakt no griezuma
vietas. Lai paaugstinata metala temperatilru un iegutu tiru grie-
zuma malu, argonam pievieno iidepradi, kam ir lielaka siltum-
ietilpiba un siltumvadltspeja; tas эектё loka staba stipru sasau-
rinasanu. Bez tam, izmantojot fldenradi, paaugstinas griesanas
razigums, malas iznak tirakas, jo udepradis intensivi parvada
metalam loka siltuma energiju. Loka udepraza molekulas saskal-
das atomos, kas atkal savienojas molekulas uz aukstakam metala
dajipam, izdalot turklat lielu siltuma daudzumu, kurs 1гкаизё
metalu.
Labakus rezultatus gust, ja, griezot aluminiju un ta эакаизё-
jumus, izmanto maisijumu, kas sastav no 65—80% argona un
35—20% udepraza. Maisijumus, kas satur pari par 35% udepraza,
nelieto, jo tad pasliktinas griezuma virsmas kvalitate. Maisijumu
ar 35% udepraza lieto теЬатгё{а! griesanai, bet maisijumu ar
20% udepraza — griesana ar roku, jo, kad udepraza maisljuma ir
mazak, tad viegiak atbalstit loku, mainoties atstatumam starp uz-
gali un metalu. Aluminija mehaniz6ta taisnlinijas griesana, kura
biezums ir 6 mm, atrums sasniedz 8 m/min, bet, ja ta biezums ir
20 mm, — 1,6 m/min.
Nerusejosu tbraudu griesanai argonu lietot nav izdevigi.jo tas
ir dargaks un griesanas razigums ir zemaks salidzinajuma ar
skabekla-kusnu griesanu. Тарёс sim gadijuma argona vieta lieto
tiru slapekli. Tad izdodas iegilt tiras griezuma malas, bez uzplu-
dumiem. Tapat ka udepradis, ari slapeklis, ejot caur loku, skaldas
atomos, absorbejot loka siltumu, kuru pec tam atdod metala ma-
lam, kur slapekla atomi savienojas molekulas. Ta slapeklis stimute
siltuma parnesanu loka no elektroda metalam, ka tas ir gadijuma,
ja lieto udenradi.
Tiru slapekli (ne vairak par 1% skabekla) lieto lidz 20—25 mm
bieza nerbsejosa 1ёгаиЬа griesanai un ari taja gadijuma, kad me-
tala malas pec griesanas mehaniski apstrada, jo loka griesana ar
slapekli iespdjama metala malu nitresanas. Lidz 25—70 mm biezu
пегйзё)05и 1ёгаиЬи griez, lietojot slapekja un udepraza maisijumu,
kas satur lidz 25—30% udepraza, vai argona un udepraza maisi-
jumu, kas satur lidz 80% udepraza. Lietojot argonu, izveidojas
tirs griezums, bet griesanas atrums samazinas. Ja argonam pie-
vieno lidz 50% slapekja, paaugstinas griesanas razigums.
Ja sprauslas kanala diametrs ir 3—4 mm, gazes maisljuma
ра1ёг1п§ ir 1—6 m3/h, viddja strava — 250 A, bet, ja diametrs ir
4 mm, — strava 250—400 A. Ka lidzstravas avotu lieto metinasa-
nas generatoru ПС-500 ar tuksgaitas spriegumu 90 V. Lietojot so
248
a b
131. zim. Process (a) tin ietaise (b) griesanai ar loka plazmas
struklu (shemas)
generatoru, var griezt neritsejosu teraudu un aluminija sakause-
jumus biezuma lidz 20—25 mm. Savienojot divus generatorus
ПС-500 virkne, iegust tuksgaitas spriegumu 180 V; tas lauj griezt
min6tos metalus biezuma lidz 70—90 mm.
Ar caurspiedlgu loku var griezt ar roku vai lietojot gazes
griezejmaslnas, kas strada pec sablona. Vispareja shema ietaisei,
kas strada ar caurspiedoso loku, dota 130. zimejuma b. letaisd
ietilpst baloni 1 ar gazi, lldzstravas avots 2, sadales ierlce 3 pro-
cesa vadibai un griezejdeglis 4. Otrs vads no stravas avota pie-
vienots sagriezamajam metalam 5.
Ar caurspiedlgu loku var griezt metalus, kuru biezums (mm)
ir — oglekla un nerits6josiem teraudiem lidz 40*, cugunam -- lidz
90, aluminijam un ta sakausejumiem — lidz 120, varam — lidz
80. Var griezt ari misipu un bronzu.
Griesana ar loku plazmas** struklu. Ar to griez neliela bie-
zuma - lidz 3—5 mm metalu un materialus, kas nevada elektribu.
Procesa shema attelota 131. zimejuma a, griesanas ietaises
shema - 131. zimejuma b. Griesanas procesa metalu pec dotas
griezuma linijas izkause ar loka plazmas struklu, kuras tempera-
tura ir apmeram 10000—15000° K. Lidzstravu no stravas avota 3
pievada mlnusa -• volframa elektrodam 4, kura gals konusveida
noasinats, plusa — vara sprauslai 2, kas izveido loku un ко dzese
ar udeni. Loks 6, kas rodas starp elektrodu un sprauslu, gazes
plusmas (argona, helija, slapckla vai udeijraza) iedarbiba, kuru
izpus caur uzgali 5, veido konusa formas plazmas meli, kas sa-
* Ja ogiekla un nerusejosais terauds biezaks, tad izdevigak griezt ar
gazes-skabekla un skabek|a-kiisttu griesanas pariemienu.
*® Par piazmu sauc stipri jonizetu gazi, kas satur apttiveni vienadtis dau-
dztinnis pozittvi un negativi ladelu dalinu.
249
stav no stipri joni^tam lidz augstai temperaturai sakarsetas ga-
zes dajipam un ко lieto sagriezama materiala 7 саигкаизёэапак
Griesanas ietaise sastav no (sk. 131. zim. b) balona 1 ar darba
gazi, lldzstravas avota 2, sadales iekartas 3 ar procesa vadibas
aparaturu un griez6jdeg]a 4.
Visefektivak griesana norisinas, ja ka darba gazi lieto 80%
argona un 20% slapekja maisijumu. Ja griez 5 mm biezu neruse-
josu t6raudu ar 300 A stravu, griesanas atrums sasniedz 65 m/h.
Griez ta, lai starp uzgali un metalu butu minimala sprauga, dazos
gadijumos ar uzgaja galu skar metala virsmu. Griezums iznak
joti saurs un augsa ir vienads ar sprauslas kanala diametru.
Apakseja daja griezuma platums ir mazaks neka augs^ja. Loku
ierosina, islaicigi pieskaroties ar elektroda galu sprauslas malam;
sim nolukam galvipa ir ien'ce elektroda aksialai parvietosanai
lejup. Sakuma degli ielaiz gazi, рёс tarn, tuvinot elektrodu meta-
lam, ierosina loku. Sakotn6ja stavokli elektrods atgriezas atsperes
iedarbiba. Griez ar roku vai ar griesanas masinam, kuras lieto
gazes-skabekja griesanai.
4. §. Skabekja-loka griesana
132. zim. Skabek|a-loka grie-
sana ar caurujveida elektrodu
(shema):
1 — sagriezamais metals, 2 —
lidzstravas a*vots, 3 — elektroda
segums, 4 — caurulveida elek-
trods, 5 — skabekja griezej-
strukla, 6 — elektriskais loks
Atseviskos gadijumos, griezot oglekla tёraudu, lieto skabek-
ja-loka griesanas papemienu, t. L, sagriezamo metalu 1гкаиэё ar
elektrisko loku, bet skabekja struklu izmanto sarpu aizpusanai no
griezuma vietas. Ka elektrodus lieto tёrauda caurulltes ar ar6jo
diametru 8 mm, 350—400 mm garas, kuras izgatavo ar caurvilk-
sanu no tёrauda з1окзпёт. No arpuses elektrodus parklaj ar se-
gumu, lai loka degsana butu noturlgaka. Griezot elektrodu atbalsta
ar galu pret sagriezama metala virsmu
80—85° lenlp (ar nolieci griezuma vir-
ziena). Seguma parkare, kas izveidojas
elektroda gala, dod lokam nepieciesamo
garumu griesana. SIKma griesanas pro-
cesam ar caurujveida elektrodu dota
132. zinwjuma.
Tёrauda elektrodu trukums ir to atra
sadegsana — 40—50 sekundu laika un
tatad lielais ра1ёпп§. Izturlgaki ir kera-
miskie caurujveida elektrodi no silicija
karbida (karborunda) vai bora karbida,
kuri no arpuses parklati ar metala par-
valku un segumu. Karborunda elektrods,
12 mm diametra un 300 mm gars, var
stradat 30—40 minutes ar 300—350 A
250
stravu. Keramikas elektro-
du trukums ir to dardziba.
Caurujveida elektrodus var
lietot, .izgriezot caurumus
lidz 100 mm bieza tёrauda,
griezot profilvelnVjumus,
lokspu griesanai раке1ёз
un citos darbos.
Lidz 50 mm bieza td-
rauda griesanai izmanto
ari skabek|a-loka griesa-
nas secIgo struklas рарё-
mienu. Saja papdmiena
parastajam elektrodu ture-
tajam loka metinasanai
pievieno griesanas palig-
ierici, ar kuras palidzibu
uz metalu, kuru tikko iz-
каизё]1з loks, virza ska-
bekla griezejstruklu (133.
zim.). Griezot uzgali par-
vieto aiz elektroda. Griezot
133. zim. Skabek|a-loka griesanas seclga
struklas patjemiena procesa shema:
1 — sagriezamais metals, 2 — griezej ierices
uzgalis. 3 — elektrods. 4 — elektrodu turetajs,
5 — aizsargvairodzins, 6 — griezejskabekja
padeves varstulis, 7 — griesanas paligierices
rokturis, <8 — elektroda virzienuzmava. 9 —
elektriskais loks, 10 — skabekja griezejstruklu
ar so papemienu, var lietot lidzstravu
vai maipstravu. Спегё]з ar labo roku tur elektrodu tu^taju, ar
kreiso — griesanas paligierices rokturi ar griezёjskabek^a padeves
varstu. Sim griesanas рарёгтепат derigi jebkuras markas elek-
trodi. Var ari lietot noteikumiem neatbilstosu oglekja stiepli 5 mm
diametra, kas parklata ar segumu no 20% krita un 80% akmep-
oglu izdedzu. Ja stieples diametrs ir 5 mm, stravai jabut
200—250 A. Griezuma kvalitate un razigums saja рарёгтепа ir
tads pats ka acetildna-skabekla griesana ar roku.
X n о d a | a
GAZES METINASANAS KONTROLE
1. §. Metinasanas kontroles nozime un veidi
Metinasanas kontroles noluks ir noteikt suvju kvalitati, atklat
suvju defektus un поуёгэ! braki.
Ja izstradajums visuma, atseviskas ta suves vai suves posmi
neatbilst dota izstradajuma izgatavosanas rasёjuma un tehnisko
noteikumu praslbam, tad darbu uzskata par braki. Atseviski suves
defekti ne vienmdr var but par pamatu uzskatlt darbu par braki,
jo svarlga nozime ir defektu daudzumam un to atrasanas vietai.
Metinasana var but labojams un nelabojams brakis. Visbiezak
defekta vietu var izlabot, izcertot un pec tarn aizmetinot. Tomer
daudzos gadijumos, izlabojot suvi, var pasliktinat metala kvalitati
otrreizejas karsesanas rezultata. Bez tarn suvju defektu izlabosa-
nai vajadzigs papildu darba speka un materialu ра1ёпр§; tas pa-
augstina razotas produkcijas pasizmaksu. Тарёс labojams brakis
ari nav velams un metinatajam tas nav japielauj.
Ieprieksejas kontroles тёгНэ ir поуёгэ! braki. Gazes
metinasana sis kontroles veids ietver pamatmetala markas un
sastava, piedevu stieples kvalitates, skabekla, kalcija karbida,
acetilena un kusnu parbaudi. Bez tarn iepriekseja kontrole ietilpst
detaju sagtavosanas un saliksanas kontrole pirms metinasanas,
saliksanas-metinasanas iericu stavokla, kontroles un тёг!ег1си
(manometru), un instrumentu (reduktoru, deglu), ka ari metina-
taja kva 1 ifikacijas parbaude. leprieksejai kontrolei ir svarlga no-
zime ka lldzeklim savlaicigi noverst braka rasanas iemeslus, un
to vajadzlbas gadijuma izdara rupnlcas laboratorija.
Kontrole metinasanas procesa ir sistematiska lie-
tojamas metinasanas aparaturas un paligiericu parbaude. Bez
tarn parbauda, vai pareizi izve^ts metinasanas rezims (degja
jauda, metinasanas papemiens u. c.), vai metinatajs 1еуёго no-
teikto tehnologisko procesu; vai kontroli veic meistars vai Teh-
niskas kontroles dajas kontrolieris.
Gatava mezgla, detajas vai izstradajuma
kontroli veic Tehniskas kontroles dajas kontrolieris vai meis-
tars. Sis kontroles veids ietver suvju arejo apskati un izmerisanu,
252
bllvuma parbaudi (tvertpu эиуёт), metinato paraugu mehanisko
parbaudi, suvju caurstarosanu, ja tas paredzets metinasanas teh-
niskajos noteikumos. Viskomplicetakai sis kontroles veiksanai
iesaista rupnlcas laboratorijas darbiniekus.
2. §. Metinato suvju defekti
Arejie defekti. Novirzes suvju platuma un aug-
stu m a. Defektu iemesli ir sadi: nepareiza malu sagatavosana,
ka rezultata attalums starp tarn suves garenvirziena ir dazads un
metinatajam sie paplasinajumi jaaizpilda ar uzkaus6tu metalu;
metinatajs virza degli un-stiepli suves garenvirziena neviennwrlgi,
ka rezultata suves augstums un platums ir nevienadi; noteikta
metinasanas rezima пе!еуёгоэапа.
Sis defekts padara suves arejo izskatu nekartigu. Bez tarn
nevienmeriga игкаизё!а metala sadalisana suvd un nevienmdrigs
ta rukums var radit samesanos vai plaisas. Suves, kuram nav pie-
tiekama pastiprinajuma, papildus игкаиэё, bet lieko metalu посёгТ
Gareniskas un skdrsvirziena plaisas var rasties
ka игкаиэё1а metala, ta ari pamatmetala. Pёdёja gadijuma tas
parasti atrodas ap suvi, termiskas ietekmes zona. Plaisu iemesls
ir spriegumi, kas rodas metala nevienmerigas кагзёзапаэ un
atdzisanas, un rukuma rezultata, ka ari metala graudu lieluma un
izvietojuma izmaina, karsejot metinasanas laika.
Dazu marku teraudiem ir tieksme rfldlties. Pie tarn, mainoties
metala strukturai rudisanas zona, uz pamatmetala ип_игкаизё!а
metala robezas rodas slkas, ta sauktas matu plaisas. Sis plaisas
rada defekti attieclga vieta: poras, necaurmetinajumi, sarnu !ез1ё-
gumi u. tml. Seviski biezi plaisas rodas metala atdzisanas bridT
pec metinasanas. To rasanas varbutlba ir jo iespejamaka, jo gru-
tak doto metalu metinat. Plaisas ir nopietni defekti, un metinatas
эиуёэ tas nav pielaujamas.
Arejas plaisas atklaj areja apskate ar lupu. Plaisu posmus
izc^rt un aizmctina no jauna.
ledegumu rievas ir pamatmetala biezuma samazinasa-
nas parejas vietas pie uzkauseta metala (134. zlm. a). Sis defekts
rodas, ja metina ar parak lielas jaudas degli un 1гкаизё da|u
pamatmetala. ledegumu rieva samazina metala biezumu un ir
blstama vieta, jo metinata savienojuma izturiba tur pazeminas.
ledeguma rievu atklaj areja арзка!ё un поуёгэ aizmetinot, ieprieks
notlrot defekta vietu.
Neaizkauseti padzilinajumi, sarriu paliekas
un nelldzena suves virsma ir metinataja nepietiekamas
kvalifikacijas vai neverigas darbu izpildes rezultats. Suves virsma
iznak nelidzena taja gadijuma, ja metinatajs metina nepareizi,
253
134. zim. ledegumu rievas (a), necaurmetinajumi un metala nesakusumi suves
sakne (b) un mala (c)
nelieto atbilstosas jaudas degli, netur degli un stiepli stingri
rokas, neizkausd vienlaikus pamatmetalu un stiepli, tadd] stieples
gals biezi piemetinas metalam. Uz virsmas paliek uzkausdta me-
tala sjakatas, oksidu iesldgumi punktu veida, pldves, nesakausdti
metala posmi. Sos defektus atklaj ardja apskatd. Suvdm ar lielu
noradlto defektu daudzumu ir pazeminata izturiba, tapdc tas izcdrt
lidz pamatmetalam un uzliek jaunas suves.
Necaurmetinajums un metala nesakusumi su-
ves saknd (sk. 134. zim. b) ir visai nopietns defekts. Necaur-
metinajuma un nesakusuma vieta suves izturiba krasi pazeminas
un savienojums kjflst nedross. Bez tam defektu vietas rodas sprie-
gumi, kas vdl vairak pazemina suves pretestibu arejam slodzdm.
Necaurmetinajuma un nesakusuma iemesli medz but degja
nepietiekama jauda vai parak atra degja uzgaja parvietosanas, no
ka metinamais metals netiek pietiekami caurkarsdts. Oksidu ple-
vites vai sarnu kartas ieklusana ari var izraislt so defektu. Metala
necaurmetinajums suves saknd rodas tan! gadijuma, kad malu
slipuma leijkis ir parak mazs un degja liesma pietiekami nesa-
karse metalu suves saknd. Ja malas nav pietiekami notirltas, sa-
gatavojot tas metinasanai, ari var rasties necaurmetinajums un
metala nesakusums no ta, ka suve kjuvusi netlra.
So defektu atklaj suves areja apskatd no pretdjas puses. Pos-
mus ar necaurmetinajumu un metala nesakusumu izcdrt un aiz-
metina no jauna.
Uzplfldumi rodas, ja stieple parak atri kust un slpdrais
metals plflst uz nepietiekami sakarsdto pamatmetala virsmu ap
suves malam. Uzplfldumi var but atseviskas vietas vai liela ga-
ruma, tapdc biezi vien rodas malu nesakusumi. Atrastos uzplfldu-
mus nocdrt un parbauda, vai taja vieta nav nesakusumu; nesaku-
sumus likvide, ka noradits ieprieks.
Jeksejie dejekti. Suves porainiba izveidojas tapdc, ka izkause-
tais metals absorbd gazes (fldepradi, oglekja oksidu), kas nepaspdj
izdalities, metalam atri atdziestot, un paliek taja gazes pflsllsu
(poru) veida. Virsmas poras rodas tapec, ka suves malas neve-
rigi attlrltas no eljas, rflsas, krasas, plavas un citiem netlrumiem,
254
kuri sadegot izveido udens Ivaiku un gazes, kas saputo metalu
un padara to porainu. Ja izdrup metala un sarpu pilienveida
ieslbgumi, ari rodas poras. Saja gadijuma sTki metala pilieni no-
klust metinasanas vannipa. Tie parklati ar oksidu pleviti, tapec
n’esakust ar suves metalu. Redzamo poru diametrs ir 1,5—2,5 mm.
Gadas ari mikroskopiskas poras, kuras atklaj tikai stipra palieli-
najuma. Poras padara suvi ari gazes un skidrumu caurlaidigu.
Gazes metinasana suvi sablive, kaldinot metinasanas procesa pie
atbilstosas karsesanas temperaturas.
Apskatot suvi ar lupu, var atklat poras, kas dajeji iznak suves
virspuse. Lai atklatu ieksejas poras, izstradajumi japarbauda zem
spiediena ar udeni, ar saspiestu gaisu, jaslapina ar petroleju. Var
ari caurstarot ar rentgena vai gamma stariem. Ja рёс dota izstra-
dajuma darba apstakliem suvei jabiit blivai, porainas vietas izcgrt
un aizmetina no jauna.
Sarpu ieslegumi un ok si di, tapat ka poras, pava-
jina suves skersgriezumu. Tie ieklust suve, ja metina ar okside-
josu liesmu.
Metala necaurmetinajums malas (134. zim. c)
rodas, ja lieto nepietiekamas jaudas degli vai parak atri to par-
vieto. Sakara ar to uzkausetais metals nokjust uz nepietiekami
sakarsetas virsmas un neizveidojas pietiekami sakusis (caurmeti-
nats) metals. Saja vieta sakersanas spgki starp pamatmetalu un
uzkauseto metalu nebils lieli un suves valnitis var viegli atdall-
ties no metinamas loksnes malas. Metala necaurmetinajuma
iemesli var but nepareizs degja nolieces lepkis, degja novirze uz
vienu malu, zema piedevu metala kusanas temperatiira, nepie-
tiekams malu slipuma lepkis, parak liels nenogrieztas malas aug-
stums.
Suves luzuma metala necaurmetinajums vienmer redzams
tumsas slejas veida starp uzkauseto metalu un pamatmetalu.
Metala necaurmetinajumu malas var atklat tikai ar specialiem
kontroles veidiem, piemeram, caurstarojot suvi ar rentgena vai
gamma stariem. Defekta vietu izcert un aizmetina no jauna.
Ieksejas plaisas rodas to pasu iemeslu dbj ka arejas.
Gareniskas ieksejas plaisas biezi rodas pie suves saknes. Ieksejas
plaisas atrod, caurstarojot suvi ar rentgena vai gamma stariem.
Suves posmus ar plaisam izcert un aizmetina.
Metala parkarsumu raksturo metala graudu izmeru
palielinasanas, karsejot metalu virs kritiskas temperaturas. Jo
lielaki graudi, jo mazaka sakersanas virsma starp tiem un jo
augstaks metala trauslums. Tapec metinasana ar gazi parkarse-
tam metalam ir paaugstinats trauslums un zema pretestiba trie-
ciena slodzem. Defektu, ко izraisljis suves metala parkarsums,
izlabo turpmaka termiskaja apstrade.
255
Metala pardedzinajumus raksturo oksideti metala
graudi ta struktura, kam oksldu pldvites dej ir joti maza iekseja
sakersanas. Tapec pardedzinats metals ir trausls un nepadodas
izlabosanai. Metala pardedzinajumi rodas, ja metina ar liesmu,
kura ir skabekja parakums. Suves posmus ar pardedzinatu me-
talu izeert visa pilniba un aizmetina no jauna.
3. §. Metinato suvju un izstradajumu kontroles veidi
Suves arbja apskate un izmbru parbaude. Areja apskate atklaj
suves arejos defektus: platuma un augstuma nevienmeribu, iede-
guma rievas, izmeru nepilnibas, suves sakhes necaurmetinajumu
(ja tas apskatei pieejams), plaisas, sarnu ieslggumus, lielas
poras. Ar lupas palidzibu, kas dod 10—20 reizu palielinajumu,
var ieraudzit sikas matu plaisas un suves poras.
To suves vietu, kur paredz plaisas, mazga spirta un pec tarn
nokodina ar 10% slapekjskabes skidumu udeni, kamer rodas
matSta virsma. Pirms kodinasanas metala virsmu notira ar
smalkvili un smirgelpapiru un noberz ar denatureto spirtu, lai
notiritu skabes paliekas.
Suves izmerus (valnisa platumu un augstumu, piekausejuma
suves izmerus otra puse u. c.) parbauda ar atbilstosiem sabloniem
vai universaliem suves merisanas instrumentiem.
Uzkauseta metala mehanisko Ipasibu noteiksana. Sim nolu-
kam, metinot izstradajumu, vienlaikus izgatavo ari parbaudes
plaksnites no ta pasa metala un tada pasa platuma. No plaksni-
1ёт uz darbgaldiem izgatavo standarta noteiktas formas un
iznwru paraugus, kurus parbauda laboratorijas, lai noteiktu uz-
kauseta metala un metinata savienojuma mehaniskas ipasibas:
izturibas robezu, relative pagarinajumu, trieciena stigribu, cietibu.
Lai noteiktu uzkauseta metala mehaniskas ipasibas, no ta
izvirpo apalu paraugu, kuru parbauda uz s tie pi. Turklat
nosaka piepuli kilogramos, pie kuras paraugs partrukst, attieci-
not so piepuli uz parauga sakotngja skSrsgriezuma laukuma
1 mm2. Mazoglekja terauda kvalitativaja gazes metinasana suves
izturibas robezai jabut no 30 lidz 34 kG/mm2.
Saja parbaude vienlaikus nosaka ari parauga relative
pagarinajumu, ко izsaka procentos no ta sakotneja garuma
un kas raksturo uzkauseta metala plastiskumu.
Lai nosacitu metinata savienojuma mehaniskas ipasibas, no
parauga plaksnites izgriez plakanu paraugu. Suves pastiprina-
jumu paraugam noevele no abam pusem. Paraugu parbauda rau-
sanas masina. Metinata savienojuma izturibas robezu nosaka ar
slodzi, kas izteikta kilogramos uz parauga sakotngja skbrsgrie-
zuma 1 mm2, paraugu parraujot.
256
Lai noteiktu suves metala plastiskumu, nosaka parauga s a -
lieksanas 1 e p к i, paradoties pirmajai plaisai uzkauseta
metala. Jo lielaks sis lepkds, jo augstaks suves metala plastis-
kums un labaka metinata savienojuma kvalitate. Par labako
uzskata suvi, kuras parauga salieksanas lepkis ir 180°. Тотёг
gazes metinasana |oti reti izdodas sasniegt tik augstas salieksa-
nas lepka уёгНЬаэ, sevislp bieza metala. Tapec suves ar saliek-
sanas leiuki 70° un lielaku uzskata par pietiekami labas kvalitates
эиуёт atbildigos metinatos savienojumos.
Trieciena stigribu metinatas suves metala nosaka
10X10 mm skersgriezuma kvadratveida paraugos ar iegriezumu.
Sos paraugus sagrauj speciala masina (svarstveseri), izliecot ar
triecienu. Paraugs tad lust iegriezuma vieta. Jo lielaks darbs
japatere, lai paraugu parlauztu, jo augstaka ta trieciena stigriba,
ко тёп kG • m/cm2.
Izurbjot suvi, nosaka, vai suves saknes vai malu metala nav
necaurmetinajumu atseviskas, apsaubamas kvalitates metinajuma
vietas. Parbaudama vieta suvi izurbj ar urbi vai konisko frezi,
kuru diametrs par 3 mm lielaks par suves platumu. Urbja vai
frezcs asinajuma lepkim jabut vienlidzigam ar suves а^ёгита
lepki. Izurbto virsmu kodina ar 10—12% vara hlorida un amo-
nija dubultsals udens skidumu. Tad metala necaurmetinajums
klust labi redzams. Рёс parbaudes izurbto vietu atkal aizmetina.
Makrostrukturu un mikrostrukturu parbauda uz noslipetas un
ar specialu skidumu nokodinatas virsmas. Slifu izgatavo no pa-
raugiem, kas izgriezti no suves, vai no parbaudes plaksnltem.
Makrostrukturas parbaude atklaj metala necaurmetinajumus un
nesakusumus, sarpu ieslegumus, dobumus, poras, plaisas u. c.
Par mikrostrukturu sauc pamatmetala vai игкаизё!а
metala uzbiivi, kas redzama mikroskopa 50—2000 reizu palielina-
juma. Parauga (slifa) virsmai jabut rupigi nopuletai un nokodi-
natai. Izpetijot mikrostrukturu suve, atrod metalu parkarsumu un
pardegumu, oksidus graudu robeza, metala sastava parmaipas
sakara ar atsevisku ta elementu izdegsanu metinasanas laika,
mikroskopiskas plaisas, poras u. c.
Makrostrukturu un mikrostrukturu peti laboratorija un pec
rezultatiem spriez pai metinasanas rezima pareizibu. Sajas par-
baudёs iespejams ari atklat suves defektu сё!ориз un noverst to
rasanos turpmakaja darba.
Hidrauliskas, pneimatiskas un citas parbaudes parbauda suves
blivumu. Hidrauliskas parbaudes, tapat ka suves bllvuma par-
baude, lauj parbaudit izstradajumu izturibu vislielako slodzu
gadijumos.
Hidrauliskaja parbaude metinato izstradajumu pie-
pilda ar udeni un arsukpu palidzibu taja rada attiecigajam izstra-
dajumam tehniskajos noteikumos paredzeto parbaudes spiedienu,
17 -• D. Glizmapenko
257
un iztur pie si spiediena 5 minutes. Pec tarn spiedienu pazemina
lidz darba spiedienam un viegli izklaudzina suves 15—20 mm
attaluma no to malam ar 1 kg smagu noapa|otu veseri, ka ari
rtipigi apskata suves. Vietas, kuras apskate atrasta tecesana vai
svisana, atzirre ar kritu un рёс spiediena nopemsanas izcert un
aizmetina.
Pneimatisko parbaudi veic ar saspiestu gaisu, kura
spiediens vienlidzigs darba spiedienam trauka. Suvju blivumu
parbauda, noziezot tas ar ziepju slpdumu vai iegremdejot udeni,
ja trauka gabariti pietiekami lieli. Vietas, kur gaiss caurplust,
izveidojas piislisi. Drosibas nolflkos pneimatiska parbaude javeic
tikai pec trauka hidrauliskas parbaudes.
Suves blivumu var parbaudit ar petroleju, kas spe-
jiga iekjut vissikakas poras un plaisas. Sim noliikam suvi no vie-
nas puses noziez ar udeni izskidinatu kritu. Pec krita noziisanas
suvi no pretejas puses noziez ar petroleju. Ja §иуё ir neblivumi,
poras un plaisas, petroleja izsiicas tiem cauri un uz krita kraso-
juma paradas labi saredzami traipi. So рарёгтепи lieto suvju
blivuma parbaudei dazadiem rezervuariem un Шрпёт, kas ne-
strada zem spiediena.
Suves blivumu var parbaudit ari рёс S. Nazarova pa-
рёпиепа. Sim nolukam suvi no arpuses арПтё ar paplra
stremelbm, kas piesiicinatas ar 5°/o slapekjskaba dzivsudraba
skidumu, bet parbaudamo tilpni parbauda darba spiedienam ar
saspiestu gaisu, kam piemaisits 1% amonjaks. Amonjaks izspie-
zas caur suves рогат un plaisam, radot 1еуёго}ати aptumsojumu
uz papira stremeles defekta vieta.
Suvju caurskatisana. Sis papdmiens dod !езрё}и ieraudzit
йиуёэ iek^jus defektus — plaisas, metala necaurmetinajumu,
poras, sarpu ies^gumus. Ar s>o рарёгтепи коп!го1ё atbildigu
izstradajumu, р1етёгат, zem spiediena stradajosu tilppu suves.
Caurstarosanai izmanto rentgena starus vai gamma starus*. Sie
cilveka acij neredzamie stari spdj iespiesties metala biezuma,
iedarbojoties uz gaismas jutigu fotofilmu, kas suvei pielikta no
pretejas puses. Tajas suves vietas, kur ir defekti (poras, plai-
sas u. c.), metals mazak аЬэогЬёз starus, un tie spdcigi iedarbo-
sies uz filmas gaismas_jutigo emulsiju. Тарёс saja vieta uz filmas
рёс tas attistisanas bus tumsaks traips, kas рёс 1гтёпет un
apveida atbildls defektam. Suves игрётити uz filmas sauc par
suves r e n t g e n о g г a m m и vai gammagrammu. Pa-
rasti caurskata 10—-15% no kopёja suvju garuma.
Caurskatot metinatas suves, lieto rentgena aparatus, kas
* Gamma starus izstaro dabiskas. radioaktivas vielas (radijs, mezotorpsj
un maksllgie kobalta, cezija, iridija, eiropija, tulija un citu elementu radioaktivie
izotopi.
258
sastav no specialiem elektriskiem transformatoriem ar iztaisnotaju,
un Tpasas konstrukcijas lampas (rentgena caurulites). Kad caur
caurulites elektrodiem plust iztaisnota augstsprieguma 150 000
180 000 V maipstrava, caurulite rodas rentgena stari.
Gamma staru iegiisanai izmanto sadas radioaktivas vielas.
planam metalam- no 1 mm lidz 10 mm — radioaktivo tuliju-170;
cauruju sienu caurskatei - radioaktivo ceziju-134; ja metala bie-
zums ir lidz 50 mm, — radioaktivo iridiju-192, bet biezumam lidz
200 mm — radioaktivo kobaltu-60. Nelielu radioaktivas vielas
daudzumu ievielo stikla ampula, ко pieliek suvei caurskatama
vieta.
Rentgena un gamma stari ir kaitigi cilveka veselibai, tapec
rentgena cauruliti un ampulu ar radioaktivo vielu ievieto svina
apvalka. Svins aiztur rentgena un gamma starus un padara suvju
caurskati apkalpei nekaitigu. Rentgena caurulites svina apvalka
izveido sauru spraugu, caur kuru rentgena stari var krist uz
caurskatamo suves posmu. Caurskates bridi ampulu ar radio-
aktivo vielu izpem no svina apvalka, kura to pastavigi glaba.
Suves ar rentgena un gamma stariem caurskata tikai special!
apmacits personals.
Saskapa ar ГОСТ 7512-55 noteikti sadi nosaciti rentgeno-
grammu un gammagrammu atsifrejumos atklato suvju defektu
apzimejumi:
П gazes ieslegumi (poras)
Ш - sarnu ieslegumi
H • necaurmetinajumi
He - vienlaidu necaurmetinajumi
Tn - skersvirziena plaisas
Tup — garenvirziena plaisas
Tp - radiaias plaisas
Pec sadalisanas rakstura defektus dala sadas grupas: A -
atseviski defekti; Б — defektu virknite; В — defektu sadruzme-
jums. Ta, piemeram, ja rentgenogramma ir sads pieraksts:
Г1Б-1-15, Тп-4-1, Ш-0, H-0, игрёшита garums 100, tad tas no-
zime, ka 100 mm gara suves posma atrasts 15 mm garuma 1 mm
liela poru virknite, viena 4 mm gara sl<ersvirziena plaisa, sarnu
ieslegumu un metala necaurmetinajums nav atrasts.
Ultraskanas un magnetografiskais suvju kontroles panemiens.
Ultraskaijas рарё miens dibinats uz augstfrekvences
(virs 20 000 Hz) svarstibu, kuras cilvSka auss neuztver, speju
iespiesties suves metala un atstaroties no poru, plaisu un citu
defektu virsmas. Ultraskapas svarstibas iegust ar kvarca plaksni-
tes palidzibu, kura ir so svarstibu avots, ja plaksnitei pievada
paaugstinatas frekvences (0,8—2,5 MHz) maipstravu. Atstarotas
ultraskapas svarstibas uztver rnekldtajs (tausts) un рёс tarn tas
i
259
parveidojas elektriskos impulses, kas attiecigajam aparatam raida
signalu par defektu dotaja metinatas suves vieta.
Ar ultraskapas metodi var kontrolet tikai tada metala suves,
kura biezums ir vismaz 80 mm. Ar so papemienu var jau ieprieks
noteikt apstepta defekta atrasanas vietu, bet pec tam so vietu
caurskatit ar rentgena vai gamma stariem, lai precizak noteiktu
defekta izmerus un raksturu.
Magnetografisko papbmienu izstradajis un ieviesis
Vissavienlbas celtniecibas zinatniskas petnieclbas instituts cau-
rulvadu metinato suvju kontrolei. Suves defektus, kas atklati ar
so metodi, atziro^ (fikse) uz feromagnetiskas filmas. Sakara ar
to, ka metals defekta atrasanas vieta nav vienmerigs, mainas ta
magnetiska caurlaidiba, tapec mainas ari filmas magnetizesanas
pakape saja posma. Defekts, piemeram, plaisa, palielina filmas
magnetiskumu. Ja filmu рёс tam laiz caur aparatu magnetiskas
skapas pierakstisanas гергобисёзапар bet iegutos impulsus par-
vada oscilografa*, tad рёс stara novirzes lieluma un formas osci-
lografa ekrana var spriest par suves defekta lielumu un raksturu.
Magnetografiskais kontroles papemiens ir pietiekami vien-
karss un precizs, ar to var parbaudit suves, kas atrodas dazados
telpas stavokjos, tas ir nekaitigs apkalpojosam personalam. Ar
so рарёпиепи parbauda tёraudu, ne biezaku par 12 mm.
Lieto ari suves kontroles рарёпиепи, izmantojot elektro-
nu-optisko pdrveidotdju. Suvi caurskata ar rentgena stariem, kuri,
izejot caur vakuuma caurulites stikla sienipam, ierosina uz alu-
minija ekrana uzklatas Пиогезсё}о‘>аз vielas sp^dёsanu, uz kura
rodas suves att^ls. Sim аНё!ат palielina spozumu un parraida
uz citu ekranu, kur to поуёго^э apluko caur palielinamo 1ёси.
Ar so рарёпиепи var caurskatlt suves, atklajot tajas apsteptus
defektus.
* Par oscilografu sauc elektronu aparatu, ко lieto augstfrekvences main
stravas noverosanai un re^istresanai. Noverosanu veic ar speciala ekrana pali-
dzibu, uz kura svarstosais stars veido viehlaidti likni, kas atbilst svarstibu
lielumam un frekvencei. Svarstibas var registret ari uz fotofilmas.
XI n о d a | a
DARBA UN DARBA VIETAS ORGANIZACIJA
1. §. Metinataja un §пегё]а darba un darba vietas
organ izacija
Metinatajam un griezbjam jadod pilnas darba dienas slodze,
pie tam, darbu sakot, vipu riciba jabiit darba uzdevumam un
vajadzlgajai tehniskajai dokumentacijai — rasSjumam, tehnolo-
giskam kartSm u. c.
Каг1ё dota suvju izvietojuma skice, to izmeri, metinasanas
rezims un sniegtas citas zipas, kas nepieciesamas procesa parei-
zai vadisanai. Meistaram metinatajs jainstrue par metinasanas
secibu un darba rezimu. Bez tam metinataja riciba jabiit nepie-
ciesamam metinasanas aparaturas, stiepju, skabekja un kalcija
karbida vai асеШёпа krajumam. Lai metinasanas aparatilra un
iekarta pastavigi butu darba kartiba, to periodiski parbauda un
remonte.
Skabekli un acetilenu metinasanai un griesanai stacionara
posteni lietderigak pievadit pa caurujvadiem no centralajam
sadales rampam un асеШёпа ^eneratoriem vai baloniem.
Pastaviga darba vieta jabiit skapim instrumentu un rasbjumu
glabasanai, saliksanas-metinasanas paligiericem, metinasanas
galdiem. Ja metina sikas detajas, tad metinataja riciba jabiit gal-
dam un keblim. Visi instrument! jaizvieto noteikta kartiba, un
tiem jabiit pie rokas.
Darba vieta smagu izstradajumu metinasanai jaapgada ar
celsanas un kantbsanas iericbm.
Atkariba no metinamo detalu izmeriem un metinasanas darbu
rakstura darba vietai jiiatrodas ceha pie metinasanas stenda vai
montazas laukuma.
Ja metina montazas darbos, darba vieta vajadzibas gadijuma
jaaizsarga no veja, lietus, sniega un jaiezogo. Ja biezi jamaina
darba vieta, nepieciesamas paligierices (ratipi) balonu, асеШёпа
generatoru un metinasanas instrumentu atrai parvietosanai. Pie
metinasanas vietam jaieriko drosas pieejas (kapnes) ar atbilstosu
iezogojumu. Ja ziemas apstakjos metinatajam jastrada zem klajas
debess, vips jaapgada ar siltu specap^brbu. Darba vietas tuvuma
jaiekarto apsildama telpa, kur stradnieki varetu periodiski sasil-
dities.
261
Ja jamonte atbildigas konstrukcijas, tad iekarto specializbtus
metinasanas darba iecirkpus. Pirms tadu objektu metinasanas
izstrada montazas-metinasanas darbu organizacijas projektu.
Projekta paredz metinasanas iekartas izvietojumu, nosaka meti-
nasanas, celsanas-transporta iekartas un materialu apjomu;
nosaka metinasanas darbu izpildes grafiku objekta, nosaka vaja-
dzigo metinataju skaitu, sastada metinasanas tehnolo^isko pro-
cesu, kur norada metinasanas rezimus un vajadzigas paHgierices.
Ja metinasanas-montazas darbu apjoms nav liels, tad darba
organizacija vienkarsojas. Saja gadijuma metinasanu vada buv-
darbu vaditajs un montazas meistars. Specialu metinasanas meis-
taru iece| tikai tad, ja ir 8—10 un vairak metinataju.
Ja metinamo konstrukciju elementu un deta|u uzstadisanai,
nostiprinasanai, saliksanai, sasaistisanai ar issuvem un metina-
sanai lieto dazadas paHgierices, tad ieverojami samazinas salik-
sanas-metinasanas darbu darbietilpiba, paaugstinas saliksanas
precizitate un metinasanas kvalitate, samazinas deformacijas un
samesanas metinot, saisinas razosanas cikla ilgums un pazemi-
nas izstradajuma pasizmaksa. Tapec, tiemot vera muslaiku me-
tinasanas darbu organizacijas limeni, pallgiericu lietosana ir
obligata. Saliksana un metinasana bez paligiericem piejaujama
vienigi atseviskos gadijumos, kad tas ir nepieciesams, ka ari ieve-
rojot vietejo apstaklu Ipatnibas (ierobezoti darba izpildes termipi,
konstrukcijas formu vienkarsiba u. c.).
Mddz but saliksanas un saliksanas-metinasanas paHgierices.
Pirmas grupas paligiericgs tikai saliek izstradajumus, bet otras
grupas paHgierices — saliek un metina. Biezak lieto saliksa-
nas-metinasanas paHgierices, jo tad nav vajadzibas iznemt izstra-
dajumu рёс saliksanas. Vai ir lietderigi lietot vienu vai otru palig-
ierici, to nosaka, ieverojot metinatas konstrukcijas tipu un razo-
sanas procesa organizaciju.
Saliksana un metinasana ka paHgierices lieto satveres, savil-
ces, plaksnes, skbrsus. Plasi lieto ari sarezgitas paHgierices —
konduktorus, pagriezamus galdus (manipulatorus), kantesanas
ierices, rullisu stendus u. c. Sarezgitas ierices izdevigas viena
tipa metinatu deta|u masveida un lielseriju razosana.
Kad metina plakanas terauda loksnes sadursuvS, lieto magnb-
tiskos stendus, kas netraucb loksnbm parvietoties, metalam sarii-
kot iekseju spriegumu iedarbiba, bet novers to samesanos, metinot
plakne, kas perpendikulara suves plaknei.
Ka atduras lieto fiksatorus no leiikdzelzs atgriezumiern, tap-
skriives u. c. Spi|tapas izgatavo ar kvadratveida vai taisnstiira
veida galviiju, ко ieliek saliksanas ramja rievas. Loksiju un
detaju savilksanai lieto dazadu izmeru un konstrukciju limspiles
un skavas.
262
Lieto ari atrdarbibas pnei-
matiskas ierices, ко darbina
ar 4—5 kG/cm2 spiediena sa-
spiesto gaisu, kuru spijiericd
padod un no tas izlaiz, pa-
griezot sadales aizgriezni.
Savilces un sljersus lieto,
lai loksnes savilktu sava
starpa vai atbalstitu no ieks-
puses, piemeram, metinot
tilpriu cilindrveida sienipas.
Vienkarsaka veida savil-
ces ir divi leijkisi, kurus pa-
gaidam piestiprina lokspu
virsai un savelk ar skruvi un
135. zim. Limspiles ar savilksanas
skriivem:
/ — regulesanas skruvc, 2 -- savelkamas
Joksnes, 3 — piespiedskruves. 4 - spiles,
5 — savilcejskriive, 6 — sarniruzKricznis,
7 — lepka skava
uzgriezni. Pec lokspu sasais-
tisanas ar issuvem lepkisus
nocdrt, bet to piemetinasa-
nas vietu notira. Izspilesanas
ierices sastav no divam vai
vairakam tapam, kuras ieskruve kopeja savilce vai gredzena; grie-
zot tapas, tilppu cilindrveida sienipas izspild no iekspuses. Parasti
sis paligierices lieto, metinot tilppu sienipas ar skerssuvi.
Montejot un metinot rezervuarus lokspu malu savilksanai un
izlidzinasanai, lieto saliksanas-kijveida paligierices. Lai paaug-
stinatu rezervuaru saliksanas un garensuvju metinasanas preci-
zitati, lieto limspiles ar spijskriivem (135. zim.).
Lielus cilindrveida izstradajumus (katlus, cisternas u. c.) me-
tinasanas procesa pagriez ar rullisiem, kuriem ir reduktors
rotacijas kustibas pievadisanai no elektrodzineja.
Ka universalas pagriezamas ierices, metinot konstrukcijas,
lieto pagriezamus galdus (manipulatorus un pozicionierus), kurus
var pagriezt lidz 360° un noliekt 180° lepki (136. zim.). Galdiem
iekarto rokas parvadu un parvadu no elektrodzineja. Peddja gadi-
juma galda kustibas vada, piespiezot vadpogu. Pastav manipula-
tor! ar hidraulisku, pneimatisku (saspiesta gaisa) vai kombindtu
pneimo-hidraulisko parvadu. Rupnieciba lietojamo manipulatoru
un pozicionieru celtspeja ir no 0,5 lidz 10 t, bet atseviskos gadi-
jumos sasniedz 25, 50 un pat 100 t.
Metinamo izstradajumu pie galda plates piestiprina vai nu
tiesi ar skriivtapam, vai ari lietojot atbalstrami. Metinatajs pa-
griez galdu vajadzlgaja virziena, piespiezot pogu, kas iesledz
attiecigo manipulators elektrodzindju.
137. zim. shematiski paraditi dazi izstradajuma stavokji uz
manipulators galda, metinot ar ripkveida §uvem. Manipulators
263
136. zim. liniversalais metinasanas manipulators УСМ-500:
/ •- manipulators, 2 - metinamais izstradajums
lauj uzlikt visas sis suves visertaka apakseja stavokli. Lietojot
manipulatorus un pozicionierus, 1,5--2 reizes saisina laiku, ко pa-
tere paligoperacijam, atvieglo montetaju un metinataju darbu, par
15—20% paaugstina darba razigurnu un uzlabo suves kvalitati.
Manipulatorus lieto ne tikai izstradajumu metinasana, bet art
saliksanas operacijas, kontrole, tirisana, krasosana un izstrada-
juma apdare pirms un pec metinasanas.
137. zim. Izstradajuma stavok[u shemas, metinot manipulators
savienojumu metinasana: a un c — lenfci, b sadura; I • manipulatora planripu
metinamais izstradajums, 3 deglis
264
Konduktori paredzeti viena noteikta izstradajuma vai mezgla
saliksanai vai metinasanai. Konduktori noteic izstradajuma atse-
visko daju pareizo stavokli, paatrina saliksanu, nodrosina nepie-
ciesamo precizitati, ka ari samazina detajas samesanos saliksana
un metinasana. Tie parasti sastav no ramja-karkasa ar taja no-
vietotam atduram un savilcgm detaju nostiprinasanai. Vajadzi-
bas gadijuma konduktorus izgatavo pagriezamus. Lieto ari kon-
duktorus un paligierices, kuros metinamas detajas nostiprina ar
elektromagnetiem.
2. §. Metinasanas mehanizacija un automatizacija
Mehanizacija un automatizacija ir modernas razosanas un
lidz ar to ari metinasanas turpmakas tehniskas attistibas pamats.
Automatiskas un pusautomatiskas metinasanas zem kuspu kar-
tas, metinasanas aizsarggazu vidё, elektrosarpu, kontakta un
gazes spiediena metinasanas, ka ari теЬатгё^в skabekja un
gazu elektriskas griesanas attistiba un ieviesana utt. nodrosina
augstu limeni pasa metinasanas procesa automatizacija un meha-
nizacija, kurs daudzos gadijumos sasniedz lidz 70—80% no izpil-
damo operaciju skaita.
Тотёг metinasanas un griesanas procesa mehanizacija un
automatizacija vien vel visa pilniba neatrisina metinasanas pro-
cesa mehanizacijas un automatizacijas probtemas dotaja razosa-
nas iecirkni vai игрётшпа vispar. Nepieciesama ari darbietilpigo,
smago un dazkart ari kaitigo paligdarbu mehanizacija un auto-
matizacija: metala sagatavosana metinasanai, sagatavojumu
1гапзрог1ё5апа, izstradajumu parvietosana, saliekot un metinot
stenda, suvju notirisana no sarpiem u. c. Dazus no mi^tajiem
darbu veidiem izpilda ar dazadu vispariijas vai specialas nozimes
mehanismu palidzibu: kravas tiltu celtpiem, automatiskiem iekra-
vёjiem, elektrokariem, telferiem, sijas celtpiem, vincam, sliezu
ratipiem, rullisu atbalstiem, kantetajiem, manipulatoriem, sarpu
novaksanas galdiem un daudziem citiem.
Sagatavojot metalu pirms metinasanas, to kodina, notira
ar metala sukam, kuras caur lokanu varpstu darbina elektro-
dzi^js; analogas parnesamas masinas ar lokanu varpstu lieto
ari darbu mehanizacija suves attirisanai рёс metinasanas ar
smirgejripu.
Vislielako tehniski-ekonomisko efektu dod metinasanas pro-
cesa kompleksa mehanizacija un automatizacija, it ipasi, ja
organize nepartrauktas pliismas razosanas linijas. Pliismas razo-
sanas linija теЬатгё un аи!отайгё gandriz visas operacijas,
ieskaitot metala piegadi no noliktavas, ta sagatavosanu,
265
138. zim. Tiipnu cilindrisko sieniiju izgatavosanas mehanizcta plusmas linija
sagriesanu, saliksanu, metinasanu, parbaudi pec metinasanas, no-
krasosanu un apdari, nogadasanu gatavas produkcijas noliktava.
Pliismas razosana mehanizacijas un automatizacijas limenis var
sasniegt 80—90%, bet atsevisl^os gadijumos — 100%. Pliismas
linijas lietderigi iekartot tikai masveida razosanas apstak]os.
Pliismas linijas рпреИё, ieverojot razosanas visparejo raksturu
dotaja игрётшпа. Turklat metinasanas un griesanas postepus
iestedz корё]’а pliismas linija, bet neizvieto atseviska ceha. Tads
procesa uzbiives princips visvairak izplatits masveida razosanas
apstakjos.
138. zim. paradita mehanizbta pliismas linija, kas radita rup-
nica «Компрессор» caurujveida aparatu un rezervuaru cilindr-
veida korpusu sagatavojumu izgatavosanai diametra no 500 mm
lidz 1200 mm.*
Loksnes, kas izzavetas pec kodinasanas, pa 10 gab. pakete
padod ar ratipiem 1 pliismas linija un ar tilta celtni noliek uz
barotaja 2. Pneimatiskais biditajs pabida paketes augsejo loksni
par 50 mm, to saker ekscentra skava un ar vincas palidzibu
padod transportieri, no kuricnes biditajs to parvieto devipvelmju
taisnosanas velmju 1ег1сё No velmju ierices pneimomagnbtis-
kie piegadataji to aizgada kratuvb 4. Kratuve pa vienai loksnei
padod stenda 5 pie portalas gazu griezёjas masinas ПР-3,5, kas
loksni ar diviem griezёjdegJiem vienlaikus nogriez gareniski рёс
dota sagatavojuma platuma Loksnes biezums ir no 6 mm lidz
16 mm.
Stenda 6 gazes griezbjmasina СГУ-1 sagriez sagatavojumu
skersam. Sagrieztas loksnes vinca parvelk uz otro kratuvi 7.
Nestandarta 1гтёга loksnes, kas atlikusas рёс griesanas, pa-
dod stenda 8, kur tas automatiski sametina lidz tilppu cilindr-
veida sienipu 1гтёгат. No kratuves 7 loksnes padod pneimatis-
kos pagriezamos ratipos 9, kuri nogada tas pie hidrauliskas
preses 10, kas uzloka lokspu malas pirms veln^sanas. Pa slipo
galdu 11 sagatavojums talak nokjiist pddbja linijas agregata -
velmes 12, kas tam izveido cilindrisku formu.
lekartojot mehanizёtas pliismas linijas metalu metinasanas
un griesanas posmos, ievdrojami ce| darba razigumu un produk-
cijas iznakumu no 1 m2 razosanas platibas. Та, р1етёгат, гйр-
nica «Компрессор» visi pasakumi kompleksas pliismas linijas
organizesana 4 reizes palielinaja produkcijas iznakumu no ceha
razosanas platibas 1 m2.
Vel augstaku mehanizacijas un automatizacijas limeni var
sasniegt metala griesana ar skabekli, ja lieto modernas masi-
* В. А. Б о p e в и 4, К. В. 3 в е г н н ц е в а, К. С. Мороз. Организация
показательного сварочного производства на заводе «Компрессор». «Сварочное
производство», 1961, № 2.
267
nas-automatus ar programrr^tu vadibu. Tados procesos §пегё]-
automatu masinlaika fonda izmantosana sasniedz 90%, bet darba
razigums aug 3—4 reizes. Turklat ieverojami atvieglinas darbs
un vesellgaki kjust darba apstakji skabekja griesanas postepos.
Viens operators var apkalpot 2—3 masinas.
3. §. Metinasanas un griesanas darbu normesana
Tehniska погтёзапа ir pamats razosanas plana izstradasanat
un pareizai darba organizacijai. Tas тёг^э ir vislabak izmantot
iekartu un ceha platibu, celt darba razigumu, pazeminat produk-
cijas pasizmaksu.
Laiku, ко nosaka metinatajam un griezёjam vienas derigas
detajas vai sagatavojuma izgatavosanai, sauc par laika
nor mu. Viena stunda vai maipa izgatavojamo detaju vai saga-
tavojumu daudzumu, ja darba organizacija ir pareiza, sauc par
izstrades normu.
Laika normu dod ari 1 m suves metinasanai vai 1 m griezu-
mam. Saja gadijuma izstrades norma bus viena maipa veiktais
metinatas suves vai griezuma daudzums metros.
Laika norma ietilpst sadi elementi:
sagatavosanas-pabeigsanas laiks, ко nosaka
vienai izstradajumu partijai, ieskaitot laiku darba uzdevuma
sapemsanai, inslruktazai, iepazistinasanai ar darbu, pallgiericu
sagatavosanai, degja un griezejdegja sagatavosanai, darba nodo-
sanai;
pamatdarba laiks, kas nepieciesams dotas detajas
izgatavosanai vai 1 m suves vai griezuma veiksanai; taja ietilpst
laiks, ко ра!ёгё vienigi metinasanas vai griesanas procesam,
ieskaitot ari laiku metala закагэёзапа!, darbu sakot;
paligdarba laiks, kura ietilpst laiks suves izrr^risanai
un apskatei, malu notirisanai, suves attirisanai no sarpiem un
sjakatam, izstradajuma uzstadisanai un nopemsanai, suves mar-
кё§апаь metinataja vai griezeja parejai no vienas darba vietas
uz otru;
laiks darba vietas apkalposanai, ieskaitot laiku
instrumentu izvietosanai un novaksanai, balonu noliksanai un
apmaipai, sjutepu pievienosanai, gazu spiediena regu^sanai,
deg|a vai griezёjdegja regu^sanai un а1йге5ё§апар
atpiit.as laiks.
Pamatdarba laiks atkarigs no metinama metala markas un
biezuma, liesmas jaudas, metinasanas рарёгтепа, suves veida рёс
tas orientacijas telpa un metinataja kvalifikacijas. Griesana pa-
matdarba laiks atkarigs galvenokart no sagriezama metala
biezuma.
268
33. tabula sniegtas videjas aptuvenas pamatdarba laika ver-
tibas dazada biezuma tёrauda griesanai ar roku. Sis zipas attie-
cas uz mazoglek|a tёrauda metinasanu ar apaksejo suvi pec
kreisa рацёгтепа.
Lai noteiktu pamatdarba laiku citu metalu metinasanai, ka
ari metinasanai ar citam §иуёт, 33. tab. dati jareizina ar korek-
cijas koeficientiem, kas doti 34. tabula.
Dati par pamatdarba laiku tёrauda griesanai (vai par grie-
sanas atrumu) doti VIII, IX nodaja (sk. 22., 25., 26., 27., 28., 29.,
31. un 32. tab.).
33. tabula
Pamatdarba laiks, ко patere terauda metinasana ar roku
.Met inasanas papemiens
Ar malu atlocisanu bez piedevu metala
Sadursavienojumu bez slipi nogriez-
tam malam, vienpuseja suve.............
Sadursavienojuma ar 70° lepki starp
malam, vienpuseja suvb.................
34. tabula
Pamatdarba laika korekcijas koeftcienti metinasank
Metals un metinasanas noteikumi | Korekcijas koeficients
Legetie teraudi 1 2
Cuguns 0,77
Vars 0,85
Misips un bronza . 0,7
Aluminijs un ta sakausejumi 0,6
Vertikala suve 1,2
Virsgalvas suve 1,6
Labais metinasanas panemiens 0,85
Lai atrastu коре jo laiku metinasanai un griesanai,
sakuma janosaka pamatdarba laiks, bet рёс tam tas japalielina
par 10—40%, ieskaitot papilddarba laiku. Jo labaka ir darba un
darba vietas organizacija, jo mazaks ir sis laika papildu paterins
un jo augstaks darba razigums.
Razosanas attistibas procesa nepartraukti uzlabojas darba
organizacija, pilnveidojas tehnolo^ija, paaugstinas veicamo
darbu tehniskais limenis, tiek veikti pasakumi, kas ce| darba razi-
gumu, samazina produkeijas pasizmaksu, 1арёс darba norma
nevar palikt nemaimga. Novecojusas normas revidё.
269
Jaunas normas att51o darba pirmrindnieku sasniegumus, tapec
normu revidёsana veicina darba raziguma celsanu un darbajauzu
realas darba algas paaugstinasanu.
Metinataji un griezёji parsniedz normas, ja uzlabo darba un
darba vietas organizaciju, pilnigi izmanto savu darba laiku,
izmanto razigakus metinasanas un griesanas pap5mienus (Jabo
metinasanu, metinasanu ar daudzliesmu deg]iem, metinasanu ar
paaugstinatas jaudas liesmu), izmanto metinasana un griesana
paligierices, lieto pusautomatus un automatus griesana, viena
tipa detajas griez vienlaikus ar vairakiem griezejdegjiem utt.
Metinatajiem un griezёjiem jastrada ta, lai veltigi neietu
zuduma neviena darba laika minute, turklat jadod labas kvali-
tates produkcija.
4. §. Gazu un piedevu stieples paterips
Gazu pateripu metinasana nosaka рёс degja uzgaja jaudas
un metinasanas laika. Lai аргёктаШ асеШёпа pateripu 1 m
suves metinasanai, uzgaja jaudas lielums jadala ar 60 un iegutais
rezultats jareizina ar metinasanas pamatlaiku minutes un koefi-
cientu 1,05, kas izsaka асеШёпа papildu pateripu degja liesmas
aizdedzinasanai un reguldsanai, sasaistisanai ar issuv5m u. tml.
Skabekja un асеШёпа paterips 1 m dazada biezuma tёrauda
griesanai dots VIII nodaja.
Piedevu stieples patdripu aprdkina рёс uzkausdta metala
svara. Uzkausdta metala svaru nosaka рёс formulas
Q = CS2 g/m suves,
kur
Q uzkauseta metala svars uz suves 1 m (g);
S — sametinama metala biezums (mm);
C — koeficients. Koeficienta C vdrtibas dotas 35. tabula.
35. tabula
Koeficienta C vertibas
Metals Biezums (mm) Malu sagatavosana Koeficients C
Terauds Lidz 5 Bez slipi nogrieztam malam 12,0
,, Virs 5 Slipums 45° 10,0
„ 35° 8,0
„ 30° 7,0
Vars Lidz 4 Bez slipi nogrieztam malam 18,0
,, Virs 4 Slipums 45° 14,0
Misiijs Lidz 4 Bez slipi nogrieztam malam 16,0
.. Virs 4 Slipums 45° 13,0
Aluminijs Lidz 4 Bez slipi nogrieztam malam 6,5
Virs 4 Slipums 45° 4,5
270
Lai dabutu корёр. piedevu stieples pateripu, iegutai Q verti-
bai japieskaita 10—15%, lai ieverotu stieples zudumus nodeguma
un izsjakstisana kaus6jot.
Metinatajam un griezёjaIn jataupa skabeklis, acetilens (kal-
cija karbids) vai cita deggaze un piedevu stieple; nedrikst pie-
|aut to раг!ёппи, bet jadod augstas kvalitates metinasanas un grie-
sanas darbi.
XII п о d а | a
DARBA DROSIBAS TEHNIKA METINASANA UN GRIESANA
Socialistiska sabiedriba rilpes par darba|auzu veselibu un
drosiem darba apstakjiem razosana ir viens no galvenajiem uzde-
vumiem. Padomju likumi par darbu un darba drosibas tehniku ir
pasaulb visprogresivakie, tie maksimali nodrosina darbajauzu
veselibu un nosaka drosus darba apstakjus.
Kapitalistiskajas valstis nelaimes gadijumu skaits razosana ir
Joti liels. Kapitalisti nav 1ет!егезёП ieguldit lidzekjus darba
apstakju uzlabosana, jo daudzu miljonu liela bezdarbnieku
armija Jauj atri nomainit stradniekus, kas zaudёjusi darba зрё]’аз.
Miisu гетё darba aizsardziba un darba drosibas tehnika ir
pastaviga partijas un valdibas uzraudziba. Lai kontroletu, ka
tiek ieverota pastavosa likumdosana par darbu un darba drosi-
bas tehniku, arodbiedribam ir speciali tehniskie inspektori.
Valsts sanitara inspekcija seko игрётити sanitari higiёnis-
kajam stavoklim. Sabiedrisko kontroli darba aizsardzibas lauka
игрётита геаИгё У1е1ё]о arodorganizaciju darba aizsardzibas
komisijas un sabiedriskie inspektori.
Uzpemuma administracija atbild par drosiem darba apstak-
|iem, ieverojot pastavosas darba drosibas tehnikas normas.
1. §. Kaitiguma un bistamibas faktori, kas saistiti
ar metinasanas darbu izpildi
Putek[i, kaitlgi tvaiki un gazes. Metinasana rodas putekji no
metala tvaiku oksidёsanas. Metinasanas telpas nedrikst but pu-
teklu vairak par 5 mg viena m3 gaisa. Slapekja oksidu gaisa
nedrikst but vairak par 3 mg viena pi3. Metinasana rodas oglekla
dioksids, kura saturs nedrikst parsniegt 10—20 mg viena m3
gaisa.
Lai aizvaktu putekjus un kaitigas gazes (vara, mangana,
cinka u. c. oksidus), virs pastavigajam metinasanas vietam ieriko
у!е1ё]и nosuces ventilaciju ar x^dinasanas dumtveru jumtipiem.
272
Metinasanas un griesanas vietu nosuces ventilacija gaisa nosucei
jabtit 1000—1500 m3 артёга uz 1 m3 pat5r5jama acetilena.
Seviski kaitiga ir metinasana rezervuaros, kur sakrajas daudz
putekju un kaitigu gazu. Saja gadijuma vedinasanai rezervuara
padod svaigu gaisu; vislabak gaisu padot pa sjuteni tiesi metina-
taja elposanas zona.
Kaleju metinasana jaiekarto nosuces dumtveru jumtipi, lai no
karsesanas bedrem un ёгёт aizvaktu degsanas produktus. Meti-
not cinku, misipu, svinu, jalieto maskas (respiratori), lai aizsar-
gatos no cinka, vara un svina tvaikiem.
Galvenie bistamibas avoti gazes metinasana un griesana. Par
bistamibas avotiem metinasanas darbos var but acetilena-gaisa
maisijuma eksplozijas, ja nepareizi rikojas ar асеШёпа £enera-
toriem, kalcija karbidu un deg|iem, ka ari tad, ja rodas liesmas
atpakajsitiens. Iespёjami skabekja reduktoru varstu uzliesmosa-
nas gadijumi, ja tajos nokjust ejjas traipi vai ja krasi atgriez
balona ventili. Seviski blstama ir augstspiediena skabekja balona
eksplozija.
Neuzmaniga riciba ar degja liesmu var but par metinataja
apdeguma un telpas ugunsgreka iemeslu.
2. §. Darba drosibas tehnikas pamati metalu metinasana
un griesana ar gazi
Metinasanas darbus atjauts veikt tikai tiem stradniekiem, kas
izturejusi tehniska minimuma parbaudi darba drosibas tehnika.
Aizliegts veikt metinasanas darbus tiesa ugunsnedrosu un
viegli aizdegosos materialu (benzina, petrolejas, pakulu, skaidu
u. c.) tuvuma.
Veicot metinasanu rezervuaru un katlu iekspuse, ka ari sauras
slegtas Шрпёэ, jametina ar sistematiskiem partraukumiem un
stradniekam regulari jaiziet svaiga gaisa. Rezervuara arpuse
pastavigi jaatrodas otram cilvekam — поуёго1грат. Maksligai
apgaismosanai lieto 12 V sprieguma spuldzes.
Sistematiski veicamus metinasanas darbus izpilda atseviskas
atbilstosi vёdinamas telpas, kuru laukumu nosaka, vadoties no
аргёкта ne mazak par 4 m2 vienam metinasanas postenim; ejam
starp metinasanas postepiem jabiit ne mazakam par 0,8 m. Atse-
viskas metinasanas telpas laukumam jabiit ne mazakam par
10 m2. Turklat laukumam, kas brivs no iekartas un materialiem,
jabiit ne mazakam par 5 m2 katram metinasanas postenim.
Visas metinasanas iekartas }аекзр!иа1ё atbildigu personu uz-
raudziba, kuram ir nepieciesama tehniska un praktiska sagatavo-
sana metinasanas nozare.
Metalu metinasana un griesana ar gazi redzi kaitigi ietekme
18 — D. Glizmapenko
273
stari: acs tikleni un dzisleni ietekme redzamie stari, bet radzeni
un 1ёси — neredzamie infrasarkanie stari. Ja ar neaizsargatam
acim ilgu laiku skatas gazes liesma, tad iesp5jama islaiciga
redzes zaudesana un kataraktas izveidosanas (acs lecas spozuma
zaudbsana).
Acij bistamas ir ari dzirksteles, kas izveidojas, metalam
sakarstot, kustot un oksidbjoties, ka ari izkususu sarpu s|akatas.
Lai aizsargatu acis no liesmas stariem, tad atkariba no tas
jaudas (ГОСТ 9497-60) lieto brilles ar stikliem Г-1, Г-2 vai Г-3.
Veicot metinasanas ceha paligdarbus, lieto brilles ar stikliem
B-2 vai Г-l. Dati par dazadu marku aizsardzibas stiklu noteik-
sanu brillem gazes metinasana un griesana doti 36. tabula.
36. tabula
Aizsargstiklu (gaismas filtru) tips brillem metinasana un griesana
(рёс ГОСТ 9497-60)
Gaismas i'iltrs Lietosana
Apzime- jums Klasifi- kacijas niimurs Krsisa
Г-1 4 Tumsa Gazes metinatajiem un paligstradniekiem, metinot atklatos laukumipos
Г-2 5 Gazes metinatajiem un gazes griezejiem, ja liesmas jauda ir videja
Г-3 6 Gazes metinatajiem un gazes griezejiem, ja liesmas jauda ir liela
Lai aizsargatu acis no pulekjiem un metala da|ipam, lieto
aizsargbrilles ar vienkarsiem caurspidigiem stikliem. Ar so stiklu
lietderigi ari no augspuses nosegt gaismas filtra stiklus, lai
pasargatu tos no metala sjakatam. Lieto segta tipa aizsargbrilles
ar zvipveida rami Nr. 1395 vai CO-32 vai specialas brilles ar
atvazamu ramiti. Pёdёjas ir ёМакаэ, jo brilles nav jabida uz
pieres darba partraukumos vai tajos gadijumos, kad metinatajam
jaapluko rasejums, detaja vai kas cits. Uz galvas brilles labak
piestiprinat ar gumijas sloksniti, nevis ar lentitbm.
Ar atklatu uguni acetilbna £eneratoram nedrikst pieiet tuvak
par 10 m. (generators jauzstada vbdinama, vismaz 60 m3 liela
telpa. Telpas temperatiira nedrikst but zemaka par -i-5oC, lai
iidens aparata neiesaltu.
Jaskatas, lai iidensslbgs viemrkir btitu pilns ar iideni lidz vaja-
dzigajam limenim, un tas periodiski japarbauda, atverot tidens-
slbga parbaudes aizgriezni. Pec tam kad retorte ar kalcija kar
bidu ielaists iidens, ta jaizptis ar pirmam gazes devam, izlaizot to
arpusb. Aizliegts stradat, ja iidensslbgs izslbgts vai bojats.
274
Ar kalcija karbidu nedrikst parslogot iepildisanas grozu sek-
cijas, un katra zipa jalieto tadas granulacijas kalcija karbids,
kada noradita generatora pase. Jaskatas, lai generatora korpusa
un rezervuara, no kura iideni padod kameras, vienmer butu pietie-
kams daudzums iidens. Uzpildisanai drikst atvert atgriezni tikai
tad, kad no kameras parbaudes aizgriezpa pludis iidens. Pirms
atver vaku, kamera japazemina spiediens, izlaizot gazi pa par-
baudes aizgriezni. Nedrikst parslogot generatoru, stradajot ar
tadu acetilena pateripu, kas augstaks par noteikto robezu. Aiz-
liegts vienam iidensslegam pievienot vairakus degjus vai griezej-
deg|us. Divreiz menesi no generatora rupigi jaizmazga veldzetie
kajki, ja generatoru lieto ik dienas.
Ja jaaizmetina jau lietota generatora defekti, tad tas ieprieks
rupigi jaiztfra no sakaltusam veldzeto ka|l$u atliekam un vairak-
kart japiepilda ar udeni, bet viss metinasanas darbs javeic zem
klajas debess.
Parvadajot balonus ar gazi, jauzskriivd aizsargcepurite, lai
pasargatu ventijus no bojajumiem vai netirumiem. Parvadat
balonus bez cepuritem nav atjauts. Baloni japarnes ar nestuvem
vai japarvada ar specialiem ratipiem. Kritot balons var izraisit
eksploziju, tapec aizliegts balonus parnesat uz pleciem.
lekraujot, parvadajot un izkraujot balonus, javeic visi piesar-
dzibas pasakumi, lai baloni nekrislu un neatsistos cits pret citu.
Pilnus balonus uzglaba vertikala stavokli, piestiprinatus vai
ieliktus specialos statpos, kuri nejauj baloniem apgazties. Tuksos
balonus sakrauj ne augstak par cetram kartam.
Metinasanas un griesanas vieta balonus drikst glabat tikai
montazas darbos un buvdarbos. Turklat balonus novieto ne tuvak
par 5 m no metinasanas degja vai griezejdegja. Aizliegts novie-
tot vai nokraut balonus blakus krasmm, apkures iericem un
citiem siltuma avotiem. Pilnu balonu glabasanai buvlaukuma
jaieriko pagaidu noliktava no ugunsizturiga materiala vai lok-
spu terauda.
Katra parvietojama metinasanas posteni atjauts turet divus
skabekja balonus: vienu balonu darba, otru •— rezerve.
Ja metinasanas postepu ir vairak par desmit, tad jaorganize
to centralizdta apgade ar gazi pa caurujvadu.
Skabekja baloni un to ventiji jasarga no ejjas iekjiisanas, jo
tie var pasaizdegties saspiesta skabekja vide; tas zinamos
apstakjos var but par balona eksplozijas iemeslu. Si iemesla de|
joti bistama ir ejjas iekjiisana skabekja balona, ka ari tadu deg-
gazu iekjiisana balona, kuras ar skabekli veido eksplozlvus mai-
sijumus.
Metinasana drikst lietot tikai reduktorus ar nebojatiem mano-
metriem. Skabekja reduktori japasarga no ejjas nokjiisanas uz
tiem. Skabeklis reduktora jalaiz pakapeniski, leni atverot balona
18*
275
ventili un pilnigi atbrivojot reduktora regulesanas skruvi. Laizot
gazi, nedrikst nostaties reduktoram prieksa. Jaseko reduktora her-
metiskumam un ta savienojumu hermetiskumam ar balona ventili
un sjutenem.
Reduktoru remonts un gazu caurlaidibas noversana tajos
jauztic vienigi speciali apmacitam personalam.
Stradajot ar petrolejas griezeju, uz ta iepludes iscaurules (ska-
bek]a) jauzstada aizsargvarsts, kas novers liesmas atpakajsitienu
skabekja sjutene. Skidras degvielas tvertni aizpilda ne vairak ka
par % tas tilpuma. Skabekja spiedienu pirms petrolejas griezeja
uztur mazliet augstaku par spiedienu petrolejas tvertne, lai no-
verstu iespeju petrolejai iekjut skabekja sjutene. Ar petroleju
jarikojas piesardzigi, lai ta neizlitu uz ceha gridas vai sagrieza-
mas metala loksnes, t. i., lai nenotiktu petrolejas aizdegsanas.
Gadijuma, ja petroleja aizdegas, liesmu nedzes ar udeni, bet dzes
ar smiltim, brezentu, tubu, ka ari ar putu vai ogjskabes ugunsdze-
samam iericem.
Ar degli un griezejdegli jarikojas uzmanigi, pasargajot tos no
bojajumiem un netirumiem, raugoties, lai visi to savienojumi
butu blivi, nekavejoties noversot ieverotos defektus. Pirms iesledz
degli vai griezejdegli, ieprieks jaizpiis acetilena sjutene, kas
savieno degli vai griezejdegli ar udensslegu. Izsledzot degli vai
griezejdegli, ka ari, ja rodas «Skaudieni» vai liesmas atpakaj-
sitiens, atri janosledz vispirms acetilena ventilis, bet рёс tam
skabekja ventilis. Stradajot ar degli, liesma vienm6r javirza ta,
lai ta nevaretu skart citu stradnieku, balonu vai kadu degosu
vielu.
LITERATORA
Гузов С. Г., Стр ижевский И. И. Техника безопасности при [азо-
пламенной обработке металлов. Изд. 2. Машгиз, 1961.
Черняк В. С., Вощанов К. П. Справочник молодого сварщика. Изд.
3. Профтехиздат, 1963.
Аси по века я Г. А. и др. Газопламенная обработка металлов. Профтех-
издат, 1962.
Петров Г. А., Б у р о в Н. Г. Оборудование и технология газовой сварки
и резки. Машгиз, 1959.
Г л и з м а н е и к о Д. Л., Е в с е е в Г. Б. Газовая сварка и резка металлов.
Машгиз, 1961.
А лек ин Л. Е., Гладилин А. Н. и др. Общая технология металлов.
Профтехиздат, I960,
Вощанов К. П., Кириллов И. И. Машины и аппаратура для газо-
пламенной обработки металлов. Профтехиздат, 1963.
SATURS
ievads ................................................................ 3
Par Starptautisko mervienibu sistemu (SI).............................. 6
/ nodala. Visparigas zipas par metinasanu.............................. 9
1. §. Metinasanas nozime un prieksrocibas.......................... 9
2. §. Galvenie metinasanas veidi.........................10
3. §. Gazes metinasana, tas prieksrocibas, trukuini un pielietosanas
nozares............................................................18
4. §. Metinats savienojums un ta elementi.........................22
// nodaja. Pamatzipas par metaiiem.....................................25
1. §. Metali un to fizikali Ijumiskas ipasibas. Metalu nzbuve . . 25
2. §. Metalu mehaniskas ipasibas...................................30
3. §. Cuguni.......................................................37
4. §. Teraudi......................................................41
5. §. Krasainie metali un sakausejumi..............................53
6. §. Cietsakausejumi..............................................57
7. §. Galvenie metalu apstrades veidi..............................58
8. §. Metalu korozija un papemieni cipai ar to.....................64
9. §. Plastmasas...................................................67
/// nodaja. Metinasanas material!......................................70
l. §. Skabeklis....................................................70
2. §. Kalcija karbids..............................................71
3. §. Acetilens un citas deggazes..................................73
4. §. Metinasanas stieple, stieni un kuspi.........................76
IV noda[a. Gazes metinasanas iekarta un aparatura....................79
l. §. Acetilena generator!.........................................79
2. §. Cdensslegi un kimiskie attiritaji............................93
3. §. Saspiesto gazu baloni. Balonu ventili........................99
4. §. Saspiesto gazu reduktori....................................104
5. §. Gazes sadales rampas. S|utenes. Cauru|vadi..................109
6. §. Metinasanas degji...........................................112
7. §. Metinasanas deglu ekspluatacija.............................118
V nodaja. Gazes metinasanas tehnolo^ija............................122
l. §. Metinasanas liesma, tas ipasibas un regulesana .... 122
2. §. Metalur^iskie procesi gazes metinasana......................126
3. §. Metinato suvju un savienojumu veidi. Malu sagatavosana
gazes metinasanai.................................................128
4. §. Deg|a parvietosana metinasana..............................133
5. §. Gazes metinasanas galvenie papemieni........................134
6. §. Deformaeijas un spriegumi metinaSana........................137
7. §. Deformaciju un spriegumu samazinasanas papemieni 139
8. §. Deta|u termiska apstrade pec metinasanas....................140
9. §. Izstradajumu taisnosana ar metinasanas liesmas vieteju
karsesanu.....................................................142
10. §. Lokspu metala izstradajumu metinasana.......................144
II. §. Cauru|u metinasana..........................................147
12. §. LodeSana ar cietlodem, karsejot ar gazes liesmu .... 148
13. §• Uzkausesana ar cietsakausejumieni...........................150
14. §. Virsmas riidisana ar gaz.es liesmu..........................151
17 nodala. Dazadu metalu metinasanas ipatnibas un rezinis 154
l. §. Oglek|a teraudu metinasana..................................154
2. §. Legeto teraudu metinasana...................................156
3. §. Cuguna metinasana...........................................160
4. §. Vara metinasana.............................................164
5. §. Misipa metinasana......................................... 166
6. §. Bronzas metinasana..........................................171
7. §. Aluminija un ta sakausejuniu metinasana.....................171
8. §. Magnija sakausejuniu metinasana.............................174
9. §. Nikeja un svina metinasana .................................175
10. §. Plastmasu metinasana........................................177
VII nodala. Gazes metinasanas automatizaeija im melianizacija 189
l. §. Automatiska gazes metinasana................................180
2. §. Gazes spiediena metinasana .................................181
3. §. Automatiska uzkausesana.....................................186
VIII nodala. Metalu griesana ar skabekli...............................190
1. §. Skabek|a griesanas piocesa biitiba......................... 190
2. §. Griesanas pamatnoteikumi. Metala pieuiaisijutnu ieteknie. uz
griesanu...........................................................192
3. §. Deg|i skabekja griesanai ar roku............................194
4. §. Griezejdegju ekspluataeija..................................199
5. §. Petrolejas griezeji.........................................199
6. §. Specialie griezejdegli......................................203
7. §. Masinas griesanai ar skabekli...............................210
8. §. Skabekja griesanas tehnolo^ija..............................228
IX nodala. Specialie griesanas veidi...................................236
l. §. Griesana ar skabekli zem udens..............................236
2. §. Skabekja-kuspu griesana.....................................238
3. §. Gazu-elektriskie giiesanas papemieni .......................245
4. §. Skabek)a-lcka griesana......................................250
Л' nodala. Gazes metinasanas kontrole..................................252
l. §. Metinasanas kontroles nozime un veidi.......................252
2. §. Aletinato suvju defekti.....................................253
3. §. Metinato suvju un izstradajumu kontroles veidi .... 256
A7 nodala. Darba un darba vietas organizaeija..........................261
l. §. Metinataja un griezeja darba un darba vietas organizaeija 261
2. §. Metinasanas mehanizaeija un automatizaeija..................265
3. §. Metinasanas tin griesanas darbu normesana...................268
4. §. Gazes un piedevu stieples paterips .........................270
XII nodafa. Darba drosibas tehnika metinasana un griesana . . . 272
l .§. Kaitiguma un bistamibas faktori, kas saistiti ar metinasanas
darbu izpildi......................................................272
2 . §. Darba drosibas tehnikas pamati metalu metinasana un grie-
sana ar gazi.......................................................273
Literatura.............................................................277
Д. Л. Глизманенко
ГАЗОВАЯ СВАРКА
И РЕЗКА МЕТАЛЛОВ
Издательство «Высшая школа»
Москва 1964
Издательство «Лиесма»
На латышском языке
Tulkojusi Е. Vulfsone
Redaktors В. Eglis. Maksl. redaktors A. lipins.
Makslinieka P. Ozolipa noformejums. Tehn. re-
daktors A. Mironovs. Korektors A. Eiduks. Nodota
salikSanai 1966. g. 3. marta. Parakstita iespleSanai
1966. g. 31. augusta. Papira formats 60X90/16.
17,5 fiz. iespiedl.; 17,5 uzsk. iespiedl.; 18.4! izdevn. I.
Metiens 4000 eks. Maksa 74 kap. Izdevnieciba
«Liesma» Riga, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr
20145-R1476. lesplesta Latvijas PSR Ministru Pa-
domes Proses komitejas Poligrafiskas rup-
niecibas parvaldes 1. tipografija «Cipa» Riga.
Blaumapa iela 38/40. Pasut. Nr. 3659.
6R4.3