Edgars Dubips
KURZEIYIE
SLITERE
DUNDAGA
VENTSPILS
POPE
VALDEMARPILS NOGALE
LANDZE
ugAle
PILTENE
ZLEKAS
EDOLE
EMBUTE
ALSL'NGA
CIRAVA
KAZDANGA
DURBE
LENAS
VECKLJLDIGA
^KULDIGA
GRINL
REZERVATS
GROBINA
EPAJA
pelCi
APR1KI K°N1*C1EMS
APRJKJ UpAI]p
-s
VANDZENE ф
VALDGALE ф	• I(>ENE
SPARE	TALSI
• LAUCIENE
PASTENDE ф
STENDES MUI^A STRAZDE
RENDA
SABILE
KANDAVA
• kabile
GAI KI
W	^VALTAIKI
AIZPUTE	•
• RUDBARil ф TkRUNDA
VECPILS	Л
S ALDUS
CIECERES EZERS
•,GRIVAI§I
PRIEKULE
EZERE
ВВК 75.81+63-3(2L)i2
Du 036
Redaktore BEATRISE CIMERMANE
Makslinieks ALOIS ALEKS
Autora teksta literaro apdari veikusi GUNDEGA GRINUMA
Fotomaterialus izdoSanai sagatavojis OSVALDS POJAKOVS
Autora izstradato bibliografiju publicKanai sagatavojusi IRINA KLEINA
Dubini E.
Du 036 Kurzeme. R.: Autora izdevums, 1993- — 128 1pp., il.,
16 Ip. il.
Ar grimatu «Kurzeme» autors aizsak ce|a radltaju pa Latvijas novadiem,
gaiveno uzmanTbu pieverSot arhitekturas un makslas pieminek|iem. Autora
tekstu papildina tautas teikas, latvieSu rakstnieku un kulturas darbinieku
ce|ojumu iespaidi. Sim izdevumam sekos lidaigi apraksti par Vidzemi,
Zemgali un Latgali.
BBK 75.81+63.3(2L)X2
© Edgars DubinS, 1993
© Aldis Aleks, makslinieciska apdare, 1993
Tikai tas, kas savu tevu zemi pazist,
vat to patiesi milet.
Kronvalda Atis
KURZEME (KURLAND)
Kurzeme ir kulturvesturisks novads Latvijas rietumos, kas aptver
Liepijas, Kuldigas, Ventspils un Talsu rajonu, ka ari Saldus un Tu-
kuma rajona lielako da|u.
Rietumu puse Kurzeme visgaram piekjaujas Baltijas jdrai, bet zie-
mejaustrumos robezojas ar RIgas jdras lici. Teritorijas ziemeju dajai ir
dabiskas pussalas veids, tadej to sauc ari par Kurzemes pussalu. JQras
ietekmi dabas aprite un cilveku dzive te jtit spScigak neka citos
Latvijas novados. §1 ietekme izpauzas vispirms jau klimata, kas ir
mitraks, ar mSrenikam temperatures svarstibam neka Latvijas austru-
mu daja. (Ziemas Kurzeme medz bdt maigas, bet vasaras — dzestras.)
Kurzemes piejuras stavoklis jau kop§ talas senatnes iz§lpro§i ietek-
mejis ari iedzivotaju migracijas procesus, sakarus ar kaiminiem un
kulturas dzivi. Kamer vel nebija sakusies jumiecibas attistiba, no juras
puses Kurzeme bija nepieejama. Griiti parvarams Sl^erslis tolaik bija ari
ar biezu, mitru mezu aizauguSais Zemgales lidzenums, ar kuru Kur-
zeme robezojas austrumos. Talab visertakie sakari novada iedzivo-
tajiem bija ar zemem, kuras atradSs dienvidos no Kurzemes, t. i., ar
tagadejas Lietuvas rietumdaju un Austrumpmsiju. Ar Lietuvu Kurze-
mei bija erta satiksme pa Rietumkurzemes augstieni, bet ar Austrum-
prusiju — gar juras krastu (pa pludmali).
Aizsakoties juras kugniecibai, Kurzemes iedzivotaji nodibinija kon-
taktus ari ar aizjuras tautam. Tie jutami sekmeja vietejo cilSu valstiskas
iekartas, tirdzniecibas un kulturas attistibu. Taji pa5a laika kurzem-
nieki ari turpmak bija pasargati no sadziviskiem sakariem ar sve§u
tautu lielam masam. Acimredzot tie§i tade| Kurzemes iedzivotaju etnis-
kais sastavs lidz pat musu dienam palicis daudz noturigaks neka,
teiksim, latvieSiem Latgale. Ari etnografiskas para^as un tautas terpu
savdabiba Kurzemes piejuras josla (ipa§i RucavS, Barta un Alsunga)
saglabajusies labak neka Latvijas austrumos.
5
Zemes virsa Kurzeme ir samera nelidzena. Kaut gan augstienes te
nav tik izteiktas ka Vidzeme vai Latgale, to relattvais augstums par
upju ielejam un muldam augstienu starpas, ka ari par zemo piejLiras
lidzenumu ir ieverojams (80—150 m) un ainava viegli samanams.
Kurzemes apgabala pilnigi vai pa da|ai ietilpst Sadas Latvijas reljefa
lielformas: Rietumkurzemes, Austrumkurzemes un Ziemelkurzemes
augstienes, Ventas-Usmas ieplaka un Dienvidkurzemes vilnotais
lidzenums.
Upju Kurzeme nokriSnu bagatibas dej ir samera daudz, tacu
augstienu tuvums jdrai tarn nelauj apvienoties lielakas sistemas.
Iznemums ir vieniga Kurzemes lielupe Venta ar Abavu, kas sakas talak
kontinenta ieksiene un ar savam dzijajam, platajam ielejam dzili ieSkel
Kurzemes platformu, sadalot to vairakas dalas ar atseviskam augstumu
grupam katra. Ezeru Kurzeme ir diezgan maz. Lielakais no tiem ir
Usmas ezers, kas atrodas Ventas-Usmas ieplaka.
Pirmie iedzivotaji Kurzeme ienaca 9- gt. beigas — 8. gt. sakuma
pr. Kr. no dienvidaustrumiem, virzoties gar Baltijas ledus ezera krastu
(ta robeza vel Sodien labi saredzama pie Medzes ciema). Savukart ap
3000. gadu pr. Kr. te saka ieplOst ciltis, kuras parstaveja ^emmes-bed-
rBu keramikas kulturu. Arheologu atradumi Samates apmetne so cil§u
dzivesveida Jauj konstatet pirmas razotajsaimniecibas (lopkopibas un
zemkopibas) pazimes. 2. gt. pr. Kr. Kurzeme paradijas auklas kera-
mikas un kaujas cirvju kulturas ciltis, kuras specialist! uzskata par
pirmajiem indoeiropieSiem, resp., baltu prieksteciem. Arheologiskie
izrakumi Tojatu apmetne liecina, ka vini jau sakuSi nodarboties ari ar
vietmainas lopkopibu, kaut gan parsvara vel pieturejuSies pie savacej-
saimniecibas (zvejas un medibam).
Kurzemes iedzivotaju etnisko grupu robezas noteiktak saka iezi-
meties tikai pirmajos gadsimtos pec Kr. Mazkatuzu kapulauka izpete
iegOtie dati rada, ka Kurzemes dienvidrietumos ap to laiku dzivojuSi
pirmkursi, bet ziemeldaja, spriezot pec apbedijumiem akmenkravumu
kapos, — Baltijas somu senci (pirmlibieSi).
Ka uzskata zviedru arheologi, ap 400. gadu sakuSies regulari sakari
baltu cilsu un senzviedru starpa, savukart laikposma no 650. gada lidz
850. gadam Grobina (iespejams, ari Kapsede) jau pastavejuSas skandi-
navu, resp., sveju un gotlandieSu kolonijas. Velakie vikingu sirojumi
Kursa (kop§ 7. gs.) veicinajusi militants makslas un agrino valstisko
veidojumu raSanos. Ta Saksis Grama tikis «Danu vesture» raksta, ka ap
750. gadu Brovallas kauja starp daniem un zviedriem Smolande danu
puse piedalijuSies livi, bet zviedru puse — kur§i. Savukart Hamburgas
6
un Bremenes arhibiskapa Rimberta darba «Sveta Anskara dzive»
piemineta no piecam novadu zemem sastavoSa kur§u valsts.
Tuvakas zinas par seno Kursu atrodamas 1230. gada liguma starp
pavesta vicelegatu Ainas Balduinu un Kursas valdnieku Lamekinu
(dokumenta runats par «Lameckinus rex et pagani de Curonia»).
Liguma teksts liecina, ka Kursa tolaik ietilpuSas vairakas «zemes»
(terrae), ka ari kiligundas, proti, provinces un ciemi (villis).
Pavesta Gregorija IX nodoms bija jaunkristitas zemes, pirmam
kartam Kursu, ar legata starpniecibu pakjaut tie§i pavestam. Turpreti
1202. gada dibinatais Zobenbraju ordenis, Rigas domkapituls un rate
1230. gada, sledzot mieru ar deviniem Austrumkursas (Vanema)
novadiem, gribeja tos iegut sava parvaldijuma. Tadu kur§i izmantoja
katru izdevibu, lai atbrivotos no sveSas virskundzibas.
Turpmakajos gadu desmitos Livonijas ordenis Kursas pak|au§ana
jau piedalijas ar ieverojamiem militariem spekiem. 13- gs. vidQ tas
uzcela pili Kuldiga, kur nometinaja gamizonu. Ordena centienus
sagrabt pec iespejas vairak zemes Kursa atbalstija ari Vacu Svetas
Romas imperijas keizars Fridrihs II. Jau 1242. gada pavesta legats
Sabinas (bijuSais Modenas) blskaps Vilhelms noteica, ka ordenim
pienakas 2/з no iekarotas Kursas teritorijas, bet Kursas blskapam —
tikai 1/з- 1253- gada ordenis un Kursas biskaps tad ari ta sadalija sava
starpa kur§u novadus.
1260. gada Durbes kauja, kad kur§i pargaja zemaisu puse, ordenis
cieta smagako sakavi 13- gadsimta. Driz vien sakas liela prQSu
sacelSanas Erkus Manta vadiba, nedaudz velak sacelas samsalieSi.
KurSiem uz isu laiku bija izdevies atbrtvoties no ordena virskundzibas.
Tadu 1267. gada ordena mestrs Luterbergas Oto nosledza mieru ar
kurSiem, kuri apnemas pakjauties ordenim, maksat tarn nodevas un
pildit klauSas.
Turpmakajos gadsimtos Kurzemes likteni bija vairak vai mazak ciesi
saistiti ar visas sveSzemnieku pakjautas un tikai 1918. gada neatkaribu
atguvusas Latvijas likteniem. Lidz 1561. gadam Kurzeme ietilpa Livo-
nijas valstu konfederacija. No 1561. gada lidz 1795. gadam ta atradas
Kurzemes un Zemgales hercogistes sastava (formali hercogiste bija
Polijas kara|a lenis, bet faktiski — patstaviga valsts). 1795. gada
novada teritorija kjuva par Krievijas imperijas Kurzemes gubernu un
sadu statusu saglabaja lidz 1918. gadam, kad nodibinajas Latvijas
Republika. 1940. gada neatkarigas Latvijas teritoriju, tai skaita ari
Kurzemi, okupeja PSRS. Kop§ 1991- gada augusta Kurzeme ir formali
atjaunotas Latvijas Republikas sastavdala.
7
Sis tas ieveribas cienigs par Kurzemi1
(Saisinats)
Jau pagajuSi 12 gadi, катёг ne labu pratu atstaju Kurzemes ro-
beias, to zemi, kas man vismijaka. T3de|, катёг vei tas atminas cieni-
gas lietas, kuras es tur pa manu 3 gadu uztureSanas laiku noveroju,
nav no manas atminas gallgi izzuduSas, nospriedu tas Isuma savilcis,
pasniegt slavenai Dabaspetitaju Biedribai un vismaz ar So darbu piemi-
nekli celt tai zemei par pateicTbu, kas bijusi man tik labveiiga.
Kaut gan luteriski-evapgeliska ticTba visa Киггетё tagad ienem pir-
mo vietu, ta, ka pat senie viijas iedzlvotaji pie tas turas, готёг lldz Sai
dienai уё! var daudzus redzet, kuru sirdis vei Sis tas palicis no pag3-
niska. ТЗрёс var noverot, ka daii slepeni pieludz zinSmus svetus
kokus, un zemnieki, kas man tur uzturoties bij jau liela vecuma, maz
ко zinaja no lugSanSm un no visparejas ticTbas macTbas, aizbildinamies
ar to, ka Sos pienakumus vipi atstaj saviern bemiem, ka jaunakiem. vei
Sodien ir pie zemniekiem palikuSi zinSmi kenini, kuru vectevi pirms
vacieSu atnakSanas parvaldljuSi latvieSus. St tauta vel tagad esot pade-
vusies magijai, taiab bieii Sur un tur redz vienu un otru tas piederigu
sodam ar sadedzinaSanu; ta atminos, ka kads muiinieks Nettelhorsts
nedaudz gados sodijis ar sadedzinaSanu ap 80 savu pavalstnieku.
Ja var bOt runa par dabigu verdzibas garu, tad Seit vina pedas droSi
vien ir visplaSakas. Kaut gan zemnieki ir vacieSu dzimtcilveki un tiek
soditi rikstem lldz nesamapai, ja ко noziedzas, par aizbegSanu tie
maksa pat ar savu galvu, tafu vini mH tik |oti savu teviju, ka nonakuSi
sveSuma — vacija, Zviedrija, D3nija vai Holande, ютёг, neraugoties uz
to, ka Se vini var baudit brivlbu, atgrieias pie savam rikstem. Atminos,
ka kads Kurzemes zemnieks gadijuma рёс bij nonacis Londona Lielbri-
tanija. Notikas, ka |oti bagats viesnicnieks to iecela par savu pagraba
uzraugu. Saimnieks nomira bez pecn3Ciem, atraitne appreceja kurzern-
nieku, kuru SI preclba nostddija pilsetas paSu bagatdko vidu. Ko dara
kurzemnieks? Nespejigs saprast Sadu laimi, Sis arklam dzimis cilvecinS
raksta vestuli latvieSu macitajam Dobeie, Zemgale, no kura draudzes
vipS bija, ka vipS negribot min arpus tevijas; tadej vipS ludza pie visa
sveta, lai vinam, ja ar lielkungu ielastibu butu lauts baudit vacieSu
brivlbu, tiktu dota iespeja un atlauja atgriezties atkal tevija.
Катёг vipi strada, tie nepanraukti dzied un tiem ir paradums
garamgajejus no galvas lldz kajam apdziedat ar turpat uz vietas izdo-
matu dziesmu. Vinu valodu, kura aiz vietas daiadlbas ir daiada, — ta
jurmalas iedzlvotaji lieto igaupu, citi atkal citu, — sauc par latvieSu
valodu un, lai gan vinu skaita par |oti barbarisku un tai nav gandriz
neka kopeja ar kadu citu valodu un runa vinu ari noteikta Kurzemes
un Vidzemes da|3, tatad |oti Saur3s robeias, готёг apbrinojami, cik
piemerotas regulas vinu saista un cik reti vina atrodamas nepareizibas.
Bez tarn vipiem izsmalcinata valodas gaume, ta ka vardos un ton! vipi
rupigi izvairas no katra nelldzenuma un asuma, stingri ieverojot labska-
nlbu. Tade] ari pie vipiem tik apbrinojamas burtu mainas, ta ka viens
1 Fragments da|eji saglabitaa tulkota teksta valodas Ipatnibas.
8
un tas pats lldzskanis tiek izrunats te gaiSi, te asi, te cieti, re citadi,
tapat ari patskani: te tie |oti gari, te tikai gari, te Isi, te |oti Isi.
Vinu apgCrbs ir diezgan neparasts. Tai zina abeju dzimuma latvieSi
dara vienadi, ka valka no lOkiem pitus apavus. SievietCm gandriz visa
Kurzeme ir platas misina jostas ar 3 vai 4 rindam baltu, gludu akmen-
tiiju, kurus sauc par fusku galvarn un atrod gar jOrmalu; citas apmet
ap pleciem baltu villaini, saspraustu uz krutlm ar platu, apa|u alvas vai
misipa ripiiju; villaines galos skan zvarguliSi, ta ka vinu tuvoSanos jau
iztaiem dzird. Tikdaudz par latvieSu raksturu, valodu un apgerbu.
Muiinieku ir |oti daudz, visi рёс dzimuma vacieSi, galvena капа
pomeranieSi un vestfalieSi. Pie cildenakiem Seit skaita Ketlerus no
hercogu gimenes.
Kurzemniekiem ir Dievs Zeligaks, neka gaiss [klimats]. To seviSki
agros ritos aptumSo biezas miglas. Ziemas aukstums ir liels, ta ka pie
grieziga sala pat eku bajki sprakst. Sniegs nak |oti bieii un parsniedz
nereti krietna vira augumu, tas kust |oti 1ёпЗт, pie tarn Odens рЗгрЮ-
Sanas de) viss apgabals ir uz daiam dienam nebraucams.
Visu ziemu cauri nevjenu neredz braucam ar karieti vai ratiem, kas
Seit bOtu smieklTgi, bet visi sCi kamanas vai ragavas no hercoga sakot
lidz zemniekam, ietinuSies kaiokOdas ka biedekli. Kajas top ieterptas
laea adas: kaiokadas bikses, kaiokOdas zibaki, kaiokOdas svarki;
apgerbi ar vilkadu oderi, kaiokOdas cimdi. Ta sagSrbuSies vini seias
kamanas, kuram tOliij parvelk segu; ta taisita no pukaina vilnas
auduma ar vilkadas oderi un to piestiprina ar saitem aiz sedetaju
muguras, ta ka p3r So segu pacejas tikai galva, ко aizsargi ne vien ar
nakts серигёт, bet ari vel divi kaiokadas gabali, pie tarn ausis un pieri
sedz spilventipi.
Kurzeme deguna un tikiab roku, ka kaju pirkstu apsalSana ne-
vienam nav par brinumu. Stdsta, ka sargzaldati Riga nevarot izturet
ilgak par l/< stundu. 1679. gada, kad zviedru karaspeks brandenbur-
gieSu sakauts, atgriezds uz Vidzemi, tad daudz vairak zaldatu aizgaja
boja no aukstuma, neka no zobena.
Zemniekiem maizes cepjamas krasnis noder ari sildiSanai, uz vin3m
daireiz tie gu|, cik to tur pavisam ir, visu nakti, ta ka tikko neizcep.
Turpretim vacieSi taisa krasnis, kas mOsejam lidzigas, tikai iekSpuse
lidz paSai augSai izoderetas ar kiegejiem plaukstas biezuma; tapec tas
aped gan daudz malkas, bet uzglaba ilgi siltumu.
LatvieSu daba ir tdda, ka vini tikpat labi panes lielako aukstumu, ka
karstumu bez kadas kaites savai veselibai. Ja kads, kas nav paradis ieiet
viiju pirtis (tas pie viniem sastopamas |oti bieii, celtas pa lielakai da|ai
uz upju vai strautinu krastiem, un pec turku ieraSas vini tur tas par
svetam), tad nosmakuma briesmas aiz liela karstuma spiei to no
turienes iziet.
Cik ziema ir gara un auksta, tik vasara Isa un Ista, t. i., loti karsta, ta
ka Isti nesaskan ar joku apgalvojumu: Kurzeme devinus meneSus ir
ziema un tris mCneSus auksts. Kad tur saule sasniegusi debesu vidu,
tad sacejas tads karstums, ka to neieradis cilveks tikko var panest.
Neraugoties uz to vietejie zemnieki pa$a dienvidO augSpedu daias
stundas no vietas ar lielako prieku krac un gozejas saule.
9
Si zeme ir bagSta daiida veida kustoniem; un kas attiecas uz meia
zveriem, tad irSus (cervos) var atrast tikai lielkungu vapenos, meia
kazas un me£a cukas turpretim it nekur. Впей (alces) |oti liela skaita
skraida pa rneiiem, vipu ga|u lieto CSanai ne zemas kartas cilveki; ta ir
drusku cieta un gruti savarJma [sagremojama], bet tureta daias
nedejas salljuma, vina ir |oti garSTga. L3£u adas galvena karta izlieto
kaju segam un zirgu dekiem; uz vipam ari gu|. Рёс laCa ga|as, cik zinu,
nav karotaju.
Ar vilkiem tur ir pilnas visas malas. Ziernas laika vilki nereti uzbruk
veselos pulkos aitu laidariem, un ar savu kaukSanu piepilda visas
malas, ari cejotajiem ne vienmfir ir |auts droSi savu ce|u turpinat. Dali
vilka sirdi izkaltetu un pulveri sasmalcinatu sniedz slimajiem pret
kritamo kaiti.
Zakus var redzet tik daudz, ka nezin vai verSu tirgu ir vairak muSu.
Zaki, kuru dzimtene ir Vidzeme, var lepoties ar savu spalvas baltumu,
tapec parasti medz saukt baltos zakus par vidzemniekiem, peiekos par
kurzemniekiem. Bieii redzfju zaki pardodam par vienu Vaczemes gra-
si. Vai caur zaku ga|as krietnibu radies jauno meitepu tikamais skais-
tums, ta es nepemos izSkirt, bet lielakais vairums ir laimigi skaistas.
Starp majas kustoniem pirma vieta gan pienakas zirgam. Kurzeme
zirgiem bagSta, bet salidzinot tos ar arzemju zirgiem, tie ir nedaudz
lielaki par miisu ezeliem (So fetrkajaino visa zeme neatradis neviena),
darba tie turpretim ir |oti izturigi. Viens virs ar vienu zirgu un arkiu
apgriei tirumu bez kadas palidzibas, ко musu zirgi maz gan padaritu.
Таёи arkla veids ir citads un zeme pa lielakai dajai smilSaina. Kajas
vipiem vai nu nemaz netop apkaltas, vai tikai priekSejas. Kurzemnieki
ir bagati ar majlopiem, ta ka to var saukt par Holandes ga|as tirgu,
tapec ka ne tikai turp vien sOta salito ga|u, bet pat pari jurai uz
Angliju. Тотёг lopi ir mazi, bet, neraugoties uz to, |oti pienigi un
arkanlgi leti. Zemnieki артёгат divas reizes nede|a ieved pilseta
daiadas sugas kautu lopu; tafu pa lielakai da|ai pilsetas katrs sava maja
kauj to, ко vinS grib savai uzturai. Lopu kutis buvetas ar sapratTbu,
vispirms, lai lopiem botu siltums. PriekSpuse ir vieni varti, vidO plaSs
pagalms, visapkan rinkl paSas kutis. Kad govis pSmak no ganlbam, tad
tas sadzen pagalma un agrak nelaii kutis, катёг tas nav savus meslus
atstajuSas un samaksSjuSas meslus ar pienu. Sviestu Киггетё nemedz
kauset, bet to iesaiitu un ar izkaltetiem un pulveri saberztiem
klipgeriSu ziediem dzeltenu nokrasotu ne vien uzglaba paSi sev, bet
izpalidz ar to ari arzemniekiem.
Aiu un kazu ari vairak ka daudz, seviSki Liepajas apgabala, kalab
liepajniekus jokojot sauc par aipilsetniekiem. So kustonu galu iesaiitu
pardod kuginiekiem, lai to izvestu uz Holandi un Angliju. Aitas ikkatrs
tur majas, cik tarn iespejas. Ar vilnu netirgojas, bet no tas medz adit
cimdus un apakSbikses, ко tad no Kurzemes izved uz Lietuvu un Poliju
gandriz neticama vairuma. Cuku vipiem pietiekoSa daudzuma, bet
desas gatavo reti un tas nav tadas, ka miisu. Ciikas visvairak pieprasa
vipu XavCto sanu un Skinlpi de]
Tagad piegriezisimies putniem. IrSu un mefcuku trukumu ar uzviju
atsver miriadi rubepu, lauka un me2a irbju, mednu etc. Tie ir joti leti,
10
ta ka man, to varu apliecinat, bieii vien palika nelabi, jo tos ikdienas
cela galda.
Vistu suga, kuru troksnis pilda pusmuSas, ir skaita bagata. Nereti
esmu brinijies, ka tada auksta kiimata var audzet titarus, lai gan
atzTstos, ka par viniem tiek ari loti gadats. Zosis ari tai apvidO nav
mazums, bet tas nes labumu vairak vacieSiem neka kurzemniekiem.
Medus ievakSana ir loti izplatTta un neko daudz neatSkiras no mQsu
paraSas.
Ka juras, ta upju zivju parpilnlba ir joti liela, tas ker ezeros un
upes, gar krastu un aizturetos udenos (dikos). Daugava ar devigu roku
sniedz visgardakos laSus, un upju vairums dod seviSku zivju sugu —
salakas. To ir Kurzeme tik bagatigi, ka par vienu Kurzemes grasi var
pirkt 20 gabalus. SeSi Kurzemes graSi cena lldzinas vienam Vaczemes
grasim. Daios strautos majo foreles un veii. Butes grezno galdu, pie
tarn Rlgas butes ieskata par lielaku delikatesi neka citas zivis. L'denos
netrukst ari zuSu un liiju. Baltijas jOra sniedz stureszivis un dorSas, no
tarn pirmajo gala ir gandriz verSa galai lidziga.
No dzfvniekiem parejam pie stadiem. Sis apgabals dod aptiekam
labi daudz vesellbai noderigu zalu. Tirumi ir aug|iem svetiti, ta ka kugi
galvenos ienakumus patiesi liek uz labibas izvedumu; daZreiz tirumi tik
akmenaini, ka tikko var redzet zemes virskartu, taCu ar visu to tie
izdala Cereras dSvanas ar devigu roku. Arklu velk viens zirgs un to
vada viens virs. Pie Sada veida darbiem neizmanto verSus, v£l mazak
tos nodarbina braukSanai. Kad teicu, ka mana tevija visu So dara ari ar
vSrSu palidzibu, tad vini neganti smejas. Visvairak apbrinoSanu pelna
tas, ka vasaras sejumi pusotra meneSa laika atgrieias apcirkni. Ta ir
seviSka Dieva labdariba, izlidzinot ziemas stingrumu ar vasaras
karstumu.
levakto labibu tulin neieved Skunos, bet sakrauj kaudzes ar v3rpam
uz iekSu; tas ar savu apalo jumtu atgadina zemnieku maju. Daias no
Sim kaudzem Cetrkantainas (tas sauc par stirpani), augSgala ari ka
jumts. Sis kaudzes vai gubas vini tikai tad noved Skunos, kad velas kult
labibu, daireiz vfil tad, kad tas visu ziemu lauka nostavejuSas, tomer
bez kada zaudcjuma.
Skuni ievestu labibu vini sagatavo kulSanai, vispirms to iziavejot.
Vinu Skunos (kurus sauc par rijam, no Sejienes daJi grib atvasinat
Vidzemes Rlgas v3rdu), var redzet abas puses no apakSas kurinamas
krasnis. Iziaveto labibu ku| ar sprigujiem, ко dara visvairak nakti. Ar
Sadu iavcSanu graudi ne tikvien pilnigi izkrit no v3rpam, bet ta tiek ari
izZavets liekais, mitrums un катёг vien graudus glaba kleti, kastes
(apcirknos) vai no kartim sasistos aizgaldos uz klets gridas, kur ta
uzglabajas vairakus gadus, nav jabaidas par saduzeSanu vai insektiem.
Plavu smaragds mirdz vispari Kurzeme, bet tas dod raiu (sienu)
tikai reizi gada, tad gan |oti garu un tauku. Atalam izaugt nelauj rudens
aukstums. Abolus un bumbierus gandriz visus ieved no Prusijas. KirSi
ar daiadam plumju sugam ari laga nepadodas. Linus un kanepes
audzc plaSos apmeros.
Dzelzi kause Baldones apgabaia, no tas lej ari lielgabalus. Salinu
(sals varitavu) nav nekur. Dzintaru izmet krastmaia Baltijas jura.
11
Daireiz dzintara gabali diezgan diieni. Ta ir Kurzemes hercogu
regSlija. Ja slepeni uzlasa kaut tik mazu gabalinu, par kuru pat fenina
nemaksS, tad tas ir kriminalnoziegums. Daii algoti jatnieki jadele pa
jOrmalu Surpu un turpu, vinu galva ir jOrmalas prefekts, kura
uzdevums ir zinot hercogam par salaslto dzintaru. No dzintara izgatavo
daiadas dreijatas lietas, veselas iuburu lampas vai kandelabrus, tad us
paSus ka no misina, kas bagato majas karajas pie istabas griestiem,
sp£|u kaulipus, naiu rokturus, kakla rotas etc.
ParaudZIsimies, ко tikiab zemnieki, ka vacieSi lieto baribai. Zem-
nieki pa lielakai dajai partiek no viegli samaltas griku putras, tad ari no
mieiu putras, abas vdritas ar pienu, pa lielakai da|ai saruguSu, to liek
galda koka traukos; tapat virji ed putrinas un visadu sugu saknaugus.
Katram sava maja ir ierikotas rokas dzimavas, kuras grieiot vini pasta-
vigi dzied. Miltos paliek klijas un pat vairak ka collu (2,36 cm) gari
salmi, tafu no Sadiem miltiem cep maizi un kaut ari ta nav smalka,
tom er gardaka neka to varetu domat un loti barojoSa. Ari vacieSi cep
paSi sev maizi, bet gan no tadiem miltiem, kas krietni izsijati.
Nezinu, vai varetu pie zemnieku baribas vielam pieskaitlt Spaucamo
tabaku, jo ta vitjiem arkartlgi patlk un bez tas vini gandriz vei mazak
var iztikt, ka bez maizes.
Bagatakie zemnieki un vacieSi bruvS alu no mieiiem un apiniem,
vesellgu un garSas zina patikamu. Medus Odens ir kurzemnieku pa-
rastais dzeriens. Medus ir |oti daudz, ta ka to daireiz atrod cauros
kokos. Medus Odeni vara divejada veida: viens ar savu |oti patlkamo
skaidrumu nebut nepaliek spanieSu vlnam paka|, tas ir salds un reibi-
noSs dzeriens; otrs krdsas zina sacenSas ar alu.
Zem saules gan neatrasi neviena, kas vairak botu nodevies degvTna
dzerSanai, ka Si un kaiminu tautas; ari paSi muiinieki nekautrejas
sarikot S3da veida dzires. Muiinieki un tie, kam LaimestnOte vairak
pieSkirusi, medz ari vinu dzert, tadel ka franfu vinus vini var pirkt par
letu maksu.
Smalkakie iedzivotaji bez meia zvfiru ga|as un citiem ari pie mums
pazistamiem edieniem gatavo sev Ipatnejus, tautiskus edienus.
Visvairak vini ciena salitu ga|u. DOmos XavEtu ga|u un zosis ari vini loti
ciena. Vini ir pieraduSi pie zinama ediena, ко sauc par «soosz». Joko, ka
arzemnieki, kas vienreiz baudljuSi no Sis baribas, |oti nelabprat atstajot
So zemi, un ja vini to atstdjuSi, tad vinus mokot briniSkas ilgas to
atkalredzet. Mani paSu, no turienes izcejojuSu, vel lidz Sim bieii
sagrabj nozeloSana; vai tas nu notiek Sa mineta, bieii garSotd £diena
krietnibas del, to atstdju spriest citiem.
Vitji pagatavo zupu no stada — ursina branca [13da ketnas, akants],
ко sauc par barfu (Bartsch) un ieskata to gandriz par panaceju
[universaiu arstnieclbas lldzekli] daiadas slimibas. Ar Sai lldzigu zupu
vini virco it garSigi ari ga|u un zivis. Gardums viniem ir ari ediens,
izgatavots kaviara veida, ja nemaldos, no zivju ikriem. Ikrus vini liek
etilp, ar sali maisltd, un ta aukstus bauda ar lielako kari, saukdami tos
vaciski — Snepelrogen. No sijkem ari taisa edienu — Rossul. si|ku ga|u
йга no asakam, sagriei smalkos gabalitjos un pieliek klat: rutkus,
sasmalcinatus saldus abolus, olivu e||u, sali, etiki, piparus.
12
Maizi cep katrs pats savas majas, un ir atrodamas Sai maksla tik
krietni ievingrinajuSas sievietes, ka tas varetu uzvaret pat miisu maiz-
niekus. Bez parastas maizes no rudzu vai kvieSu miltiem vel sastopama
maize, ко sauc par saldskabu maizi, jo vina edejiem no sakuma liekas
salda, tad skaba. Taisa ari joti patlkamu caurspldlgu Skidrumu no
dzervepu ogam, ко tur liela ciepa un pasniedz ne vien ka desertu, bet
dod dzert ari daiadas slimlbas stiprinaSanas noluka.
Kurzemnieki joti reti iet kajam, ari zemnieki vai nu jaj vai brauc
ratos, kurus paSi prot izgatavot tin no koka, ta ka pie visiem ratiem
кора ar ritepiem neatrast ne druscinas dzelzs, vai ziemas laika brauc
kamanas. No dabas vini ir stipri, muskujaini un vesellga izskata, tafu
drusku aukstas sirds. Тарёс virji nav seviSki Veneras kalpi, iznemot tos,
kas cejojuSi pa аггетёт un tur iestikuSi So gifti (indi).
Pirds vini mazgajas jo bieii, gandriz katru septlto dienu. Te virji
nes^ias Odenl, bet kapj lava un nogujas uz muguras pa lielakai dajai
kaili un lielaka тёгЗ svizdami. Turpat ir ari kalpone, kas sasietu bSrzu
zaripu slotu papriekS тёгсё karsta udeni vai sarma un tad ar to viegli
vispari sit lava vispirms uz muguras, рёс uz vedera guloSus, ко sauc
•perties». Un tas nav nevienam par kaunu, jo tada ir ieraSa. Zemnieki,
kad tie krietni sakarsuSi, metas no pirts tulip lldz kaklam garatn tekoSa
udeni (jo pirtis pa lielakai dajai, ka jau mineju, top bOvetas strautu vai
upju malas) vai ziemas laika vartas sniega un to data pat tris reizes no
vietas bez kadas kaites; Sada karta esmu pats redzejis drudzi aizdze-
nam. LatvieSi tur pirtis svetas, ka jau agrak teicu, гарёс tajas vipi edina
dveseles. NaktI pirms visu dveseju svetkiem, t. i. 1. novembri, vini
noliek fetrus lldz piecus edienus uz pieklajlgi klata galda, ticedami, ka
vipu nomiruSo vecaku, delu un radnieku dveseles tur ieradlsies un So
baribu nakti baudls; no rita vini to, ко dvёseles atstajuSas, t. i. visu, kas
bij galda celts, paSi aped ar gardu muti. Tada ieraSa gan jau daias
vietas caur macltaju centlbu ir izzudusi.
Vipiem nav tieksmes uz dusmam un, kad vini dusmojas, tad viegli
samierinami. Vipi ari maz slimo. Visus medikamentus vipi sauc par
zaiem (Kruht = Kraut). Тарёс vini saka, kad tie iepemuSi medika-
mentus: «es iepemu zales».
Arstu ir maz, kaktu arstu — puSjotaju vairak ka daudz. Par asipu
laiSanu gribu atzlmet, ka to tajos apgabalos lieto joti reti, pielaiZ to ne
labprat. Kurzemniekiem ir slksta dzivlba, ta ka tur sastapsi daudz labi
uzturejuSos sirmgalvju; vairums no tiem mirst aiz vecuma nespeka.
Ak, ja man bOtu jauts tur dzlvot un kadreiz кора ar mljiem drau-
giem un nevainojamiem vlriem slegt uz m02u savas acis! Bet ко lldz
veiesanas? Lai labi kiatos tai zemei, kas mani, talu no tevijas aizgajuSu,
tik labvellgi игрёта un арЬёга ar neskaitamam labdaribam!
Tos kurzemniekus, kas varbOt lasltu Sis rindipas, Dieva Kunga рёс
uzaicinu, ja es bOtu kaut kur maldljies, lai ar vestuli man to laipni
atgadinatu. Jo esmu puiejies nenogriezties no patieslbas, kura vienlga
mani pilda.
Rozins Lentilijs
KULDIGA (GOLDINGEN)
«Kurzemes sirds» Kuldiga, kuru medz devet an par gleznotaju
paradizi, atrodas Ventas upes krastos pie kraSna Rumbas Qdens-
krituma 155 km attaluma no Rlgas. Viena no vissenakajam un reize
ari gleznainakajam pilsetam Latvija, Kuldiga ir plaSi iecienits turisma
objekts.
Vesture. Kuldigas apkartni baltu ciltis sakuSas apdzivot 2. gadu
tukstoti pr. Kr. Tagadeja Kuldigas teritorija 9-—13- gs. ietilpa senas
Kursas zeme Bandava, kuras centre bija nocietinata kureu pils un
apmetne Veckuldigas pilskalna.
1242. gada pavesta legats Modenas biskaps Vilhelms pieSlpra Livo-
nijas ordenim tiesibas uzcelt pili un pilsetu pie Ventas upes. MQra
pili, vecako ordena pili Kurzeme, starp 1242. un 1245. gadu Ventas
kreisaja krasta iepretim Rumbai uzcela ordena mestre Ditrihs fon
Greningens. Pils kjuva par Kuldigas komturejas un ordena Kurzemes
zemju parvaldes centra. Tas tuvuma strauji izauga pilseta, kura rak-
stitos avotos ka «oppidum» pirmoreiz mineta jau 1263. gada.
14. gs. vidQ Kuldiga pirma Kurzeme ieguva tadas paSas pilsetas
tiesibas ka Riga, bet 15. gs. kjuva par Hanzas locekli. Pec Livonijas
konfederacijas sairSanas 1561. gada Kuldiga nonaca Kurzemes herco-
gistes sastava. Kuldigas pili biezi uzturejas hercogs Gothards Ketlere.
Kad 1596. gada hercogiste tika sadalita starp abiem Ketlera deliem,
Fridrihs ieguva Zemgali ar Jelgavas pilsetu, bet Kurzemi ar Kuldigu —
Vilhelms. Sakas pilsetas uzplaukums, kas gan ilga tikai lidz 1616. ga-
dam, kad hercogs Vilhelms zaudeja vara cina ar nepaklausigajiem
muizniekiem. Kurzemei un Zemgalei no jauna parejot viena hercoga
parvaldijuma, par hercogistes galvaspilsetu kjuva Jelgava.
KraSnas rezidences stavokli Kuldigas pils atkal atguva hercoga
Jekaba laika (1642—1682), kas bija visai labveligs periods ari pilsetas
izaugsme. 1680. gada Kuldiga jau bija ap 3000 iedzivotaju. Pilseta
14
strauji attistijas amatnieciba, tika ierikota neliela kugu bOvetava,
salpetra un kalija varitavas, pirrnas papira dzimavas Kurzeme u. c.
uznemumi.
Pec Ziemeju kara (1700—1721) Kuldigu tirdznieciba izkonkureja
piejQras pilsetas Liepaja un Ventspils, turklat, protestedami pret no-
dokliem, to atstaja liela daja amatnieku. Ziedu laiki Kuldigas biograflja
bija beigusies.
Рёс Kurzemes pievienoSanas Krievijai (1795) Kuldiga k|uva par
aprinlp centru, tomer taja tnlka agrakas saimnieciskas rosibas.
1874. gada par Ventu lidzas Rumbai gan tika uzcelts modems tilts un
ap to pa5u laiku pilseta darbu saka vairaki rilpniecibas uznemumi
(piemeram, serkocinu fabrika «Vulkans» 1878. gada). Tadu Kuldiga
palika sanis no lielajiem satiksmes cejiem, un tas kjuva par nepar-
varamu S^ersli pilsetas turpmakaja attistiba. leverojama nozime Kul-
digas kulturas dzive bija Baltijas skolotaju seminara parcelSanai no
Rigas uz turieni (1886).
Apskates objekti. Kuldigas Skulpturu parka, kas atrodas Ventas
kreisaja krasta, 13. gs. celtas ordena pils vieta, saglabajuSies senas
krusta velves fragment!. Tas ir viss, kas palicis pari no kadreiz varenas
konventa tipa trisstavu celtnes ar stura torniem un priekSpili. Her-
coga Jekaba laika 17. gs. otraja puse pili gan kapitali parbOveja un
taja izveidoja greznus, modemus interjerus (makslinieks, kas pils
kugu zale bija uzgleznojis 44 hercoga flotes kugus, pat izpelnijas
pagodinoSo salidzinajumu ar Rafaelu). Tadu, kop§ 18. gs. sakuma
vairs neapdzivota, celtne isa laika aizgaja boja. 1735. gada no jau
sagruvuSas pils akmeniem tas tuvuma uzcela pilssarga jeb bendes
naminu, kuram lidzas kadreiz atradusies soda vieta. Si ёка Pils iela 4
redzama vel Sodien.
Teika stasta, ka Ventas krasta, tur, kur tagad pacelas bendes
narninS, reiz dzivojis burvis. Vins nokaitinajis pa5u nelabo. Veins
pieberis maisu pilnu akmeniem un gribejis арЬёгг burvja maju. Bet
burvis iedziedajies ka gailis, istais gailis atsaucies, un iztraucetais
Veins akmenu blaki nosviedis Venta. Ta esot celies Kuldigas lepnums
Ventas rumba, viens no platakajiem (110 m) Qdenskritumiem Eiropa
(ta augstums ir 2 m).
Otrs skaistakais dabas objekts Kuldiga, kas aizvien saistijis daudzo
turistu uzmanibu, ir pilsetas centru SkersojoSa AlekSupite. Lejtece,
netalu no ietekas Venta upite krit no 4 m augstuma. Tas ir augstakais
dabiskais Odenskritums Kurzeme, kuram lidzas apldkojamas 13- gs.
celtas pils dzirnavas (atjaunotas 1807. g.). Upites preteja krasta
Baznicas iela 34 atrodas virspilskunga naming (17. gs. sak.).
15
Viens no Kuldigas ieverojamakajiem arhitekturas pieminekjiem ir
Sv. Katrinas luteranu baznica Baznicas iela 33- Ta celta, domajams,
14. gs., bet 17. gs., likvidejot vairakkarteju ugunsgreku sekas, stipri
parbOveta. PaSreizejo interjeru iespaidiga celtne ieguvusi 17. gs. otraja
pusfi. Baznicas altaris un kancele, kuras laika no 1660. lidz
1663. gadam darinajis slavenais Ventspils kokgriezejs Nikolass
Sefrenss, vecakais, кора ar galdnieku Engeleinu Tisenu, ir izcili
manierisma makslas darbi. KraSna ergeju prospekta (veidots laika no
1712. gada lidz 1715. gadam) autors ir Komelijs Raneuss, jaunakais.
Sodien baznica skan ergeles, kuras 1882. gada bQvejusi V. Zauera
firma Frankfurte pie Oderas.
No Sv. Katrinas baznicas, ejot pa Baznicas ielu dienvidu virziena,
var nokjtit Kuldigas Ratslaukuma. Ceja uz turieni ieteicams aplQkot
vairakas ieverojamas celtnes, piemeram, eku Baznicas iela 20
(19- gs.), kur no 1855. gada lidz 1879. gadam dzivojis arsts un valod-
nieks, latvieSu mQsdienu ortografijas izstradatajs Juris Bars (1808—
1879). 17. gs. dzivojama maja Baznicas iela 17, kadreizejais Kuldigas
birgermeistara Stavenhagena nams, slavena ar to, ka 1702. gada
janviri taja apmeties Zviedrijas karalis Karlis XII. PriekSnama zem
kapnem iebOveta lade, iespejams, saglabajusies no §i apmeklejuma
laikiem. Baznicas iela 10 savukart atrodas bijusi hercoga galma ap-
tiekas eka (16.—17. gs., restaureta 1986. gada), senaka pildrezgu
konstrukcijas celtne Kuldiga.
Kuldigas Ratslaukums dokumentos pirmoreiz pieminets 17. gs.
Interesanti, ka, apbOvS, kas ieskauj laukumu, vel rnOsu dienas re-
dzarns gan Vecais, t. i., 17. gs. ratsnams, gan historicisma stila veido-
tais Jaunais ratsnams. Lidzas Ratslaukumam, AlekSa upites krasta
(Baznicas iela 7) atrodams vel viens nozimigs apskates objekts —
vecaka dzivojama eka Kuldiga, kura celta 1670. gada, bet parbQveta
1742. gada.
Netalu no Ratslaukuma, Raina iela 6 pacejas Sv. Trisvienibas ka-
tolu baznica, kurai pamatakmens ielikts 1641. gada hercoga Jekaba
klatbOtne. Si arfiji atturiga celtne var lepoties af visgreznako interjeru
Kurzemes katoju dievnamu starpa. Isti sakrSlas makslas dargumi ir
skulptura «Madonna ar bemu» (16. gs. sak.), apgleznotais biktssols
(1691), kancele (18. gs. sak.), divi rokoko sanu altari (1777) un
1818.—1820. gada par Aleksandra I davinatajiem lidzek|iem darinatais
centralais altaris, kura saglabajusies ari daja 18. gs. skulptOru.
Dzimavu iela 14 atrodas Sv. Annas luteranu baznica. T9 celta no
1899- gada lidz 1904. gadam pec pazistama arhitekta Vilhelma Nei-
mana projekta.
16
Uzmanibas verta ir ari monumentala eka Liepajas iela 31 (celta
no 1877. gada lldz 1879. gadam), kur laika no 1886. gada lidz
1915- gadam atradas Baltijas skolotaju seminars. Taja macijusies dau-
dzi ieverojami latvieSu kulturas darbinieki: rakstnieki Vilis PIQdons
(1874—1940) un Valdis (1st. v. Voldemars Zalitis; 1865—1934), glez-
notajs Pauls Irbitis (1890—1937), dziedatajs un muzikologs Jekabs
KarklinS (1867—1960) u. c. Seminaru beidzis an Ants Pips (1884—
1942), velakais Igaunijas Republikas ministru prezidents (1920—
1921) un arlietu ministrs (1921—1922, 1932).
Kuldigas pilskalns
Kuldigas pilskalns atrodas Ventas kreisaja krasta pie Veckuldlgas
upltes grivas, zemes raga starp upltes gravu un Ventu, un ir vislielakais
pilskalns Kurzeme.
(audis melS, ka pilskalnam Ventas puse esot bijuSas apakSzemes
ieejas.
Sena teika stasta, ka pilij Kuldigas pilskalna visapkart jumtam kara-
juSies vara pakarini, kas, vejam pQSot, SkindejuSi. Ap veco Kuldigas
pilskalnu saistas ari parasta teika par kalna nogrimuSo pili. Kalna esot
caurums, kur ielaista pile izpeldot Venta.
Tautas teika
Ventas rumba
Veins aptjemies aizserst Ventas upi, lai nosllcinatu Kuldigas pilsetu
un apkartni. ViqS paSa pusnakti aizgajis judzes divi augSpus Ventas pie
Brieiu brasla, kur pulka akmetju, un satjemis lielu, lielu kaudzi. Jau
atstiepis to kaudzi lldz pilsetam un steidzies pec otras, te piepeSi
nodardejis tads troksnis, ka no tarn turienes latvieSu virsaitis atmodies.
VitjS piecelies, izgajis no istabas — redz: Ventas upe jau pa pusei
aizsersta. Nopratis, ka Veins te kemajies. Bet ka nu lldzeties? Aizskrejis
uz vistu kuti, sacirtis ar rokam pa kaioku un iedziedajies ka gailis.
Gailis atmodies, domajis, ka otrs gailis jau dziedajis, un dziedajis ari
pats. Veins, izdzirdejis gai|a dziesmu, nosviedis otru klepi zeme un
pats aizlaidies. No pirma Velna klepja bij izcelusies Ventas upe pie
Kuldigas rumba; bet otru klepi, gailim dziedot, nometis augSpus
rumbas. Tur nu Sis akmetju klepis tikam guiejis, gulejis, катёг
parverties par pSrkajkiem.
Tautas teika
Senos laikos kuldldznieki sanakuSi naida ar paSu Vella kungu. Veils
trald noskaities uz viijiem un apjemies tiem atriebties: vinS nolemis Sos
noslicinat. Kadu nakti Veils sacis pa visu zerni lasTt akmenus. Salasitos
akmenus Veils nesis uz Kuldigu un ieberis Venta. Bet ar vienu klepi
vien nepieticis, nevarejis Ventu aizbert, bijis janes vel. Salasijis otru
klepi un ieberis Venta. Udens gan pacelies krastos, bet pari vel negajis.
Neko darit, bijis janes vel. Nu Veils salasijis lielu, lielu klepi akmetju un
devies uz Kuldigu, bet nasta bijusi tik smaga, ka Velis nevarejis vairs
paskriet, bijis jaiet lenam. Gajis, gajis visu pusnakti, vel bijis priekSa
labs cela gabals. Te, gar vienam tnajam ejot, Veils dzirdejis jau gaili
dziedam. Tas bijis pirmo reizi. Par to Veils loti uztraucies un pielicis
visus spekus, lai laika Ventu sasniegtu. Bet, ka tuvojies otram majam,
gailis jau otrreiz dziedajis. Nu Veils sabijies un sacis mukt. MQkot
Vellam salasltie akmeni biruSi pa visu apvidu. Bet vietam, kur kaja
slidejusi, tur akmeiju izbiris veseiam kaudzCm. Beidzot, kad Veils
tuvojies Gaiku Mizainiem, gailis dziedajis treSoreiz. Tad Veils klupdams
krizdams devies purva iekSa, bet akmetji izbiruSi pa Mizaiqu laukiem.
Skriedams purva, Veils atstajis tik dzi|as pedas, ka tas redzamas vel
Sobaltdien. Kur Veils uzminis uz kadu akmini, tur Vella peda palikusi
|oti labi saredzama. Purva vidii, kur Veils ieskrejis, pacelies augstu
kalns, kas vel tagad redzams.
Ta kuldidznieki izglabu&es no naves, bet Venta tai vieta, kur Veils
gribejis to aizbert, izcelusies Rumba.
Tautas teika
* * *
Kuldigas pilsetu esot dibinajuSi milii, vispirms uzceldami sudmalas.
Ja tads Milzis medzis pec dziedra koka iet, tad, koku nocirtis, sanemis
ba|lp pa plecu, uz maju projam. Maja ar vienu roku pacelis ba|kim galu
pieci seSi asu gaisa, ar otru atkal tesis.
Reiz miliiem aptrucis tabakas. Tad viens no viijiem pa dienasvidus
laiku aizgajis uz Sabili рака]. Dienasvidus laiks ir divi stundas garS, un
Sabile no Kuldigas septinas judzes atstatu. Nonacis Sabile, Milzis
nopircis tabaku un gajis atpakaj. Ce|a vel nolicies viena vieta pagulet
un sagulejis veselu stundu; pec tarn piecelies un steidzies atkal uz
majas pusi. Maja visi vina biedri vel gulejuSi dienasvidu, jo vel divi
stundas nebijis pagalam. Aiz sudmalam milii uzceluSi baznlcu.
Reiz vienu svetdienu milii gajuSi ripot, ripas kaut. Ripu vieta viijiem
bijuSi tadi akmeni ka siena tupeSi. Tai paS3 reizC tad gadljies, ka viens
Milzis savu otru biedru gluii parspejis. Parspetais par to sapiktojies,
pakeris akmeni, iedrazis dusmas savatn otram biedram taisni pier6; vel
gadljies pie tarn, ka pieri keris taisni ass akmens stdris un tadej
biedram ieskrambajis galvu. Tas iekarsis un dzinies pirmajam рака]
Taisni Ventas upes vidii to panacis un sakuSi kauties. Kaudamies ar
18
kajam izurkejuSi dzi|u bedri upe, no kam izcelusies Ventas rumba pie
paSas Kuldigas. Beidzot kavejies pakeruSi bajkus par rungam un tamer
cirtuSies, kamer viens palicis Ventas krasta gu|am, tad tikai otrs
atstajies. Pec tarn miliiem uzbrucis metis, visi vini izmiruSi, un no ta
laika Kurzeme milzu viru vairs neesot. Vieni mi!2a svarki Kuldigas
baznica vel ilgi pec tarn karajuSies. Diegi, ar ко svarki bijuSi SQti, bijuSi
tai resnuma ka roku pirksti un sprudi (pogas) ka skutu|i. Desmit gadu
vecs zens tik tik varCjis svarkus cilat. Svarki bijuSi taislti no zila mala
(gliidas).
Tautas teika
* * *
Karstums pastaveja gandriz lidz saules noieSanai, un ta tad no
vesaka laika dabiiju sava ce|a vairs tik kadu stundu, jo kad meii bija
beiguSies un saule nogajusi, tad saku jau leja Kuldlgu redzCt. Jauki
izskatljas caur krCslu un tvaika zilganumu Si mienga lauku pilseta ar
saviem baznlcu torniem, kuri bija izSIprami vel itin skaidri pret gaiSu
debess malu. Pilsetnieki паса pulkiem ara par jauno, brango Ventas
tiltu baudlt dzestro vakara gaisu koku gatvas, kuras ir abas puses
ce|am, sakoties no veca ce|a, pa kuru, kamer nebija tilta, vajadzeja iet
un braukt talu uz kalnu lidz ramim jeb plostam un tad pa otru pusi
Ventai uz Kuldlgu atpaka|. Sis jaunais, taisnais ce|a gabals gan bus
celies reize ar tiltu, ka to var redzet Isti pie stadltiem gatvu kokiem,
kuri vel nav stipri iesaknojuSies. Pilsetnieki priecajas gan varbiit par
tarn piemine tarn gatvam, kuras ir celuSas caur jauno tiltu, un kuras var,
pec istaba pavadltas dienas, izstaigaties un atspirdzinaties; bet man
bija prieks par jauno tiltu Isti tade|, ka caur viqu palsinajas krietni
mans ce|S, neka tas agrak bdtu bijis, jo para verstu garS gabals nebiitu
priekS manis vairs nekads nieks. Tikpat aiz kreslas, ka aiz noguruma
nedomaju tai vakara uz neko citu, ka tik uz nakts rnaju.-----
Jauks, mlllgs svetdienas fits bija nolaidies par kluso pilsetu, no
kuras es vareju pSrredzet labu da|u iz sava loga. Nekads troksnis nebija
dzirdams un nekada kusteSanas redzama; tik pec kada stundas laika
saka atskanet Dieva namu zvani, skaidri un jauki, cits pec cita. Dnz bija
nomanama jau uz ielam dzlvlba, un par kadu bridi devos ad es lauka,
pievienodamies pie laucinieku baznlceniem, kuri devas uz latviskiem
Dieva vardiem evangeliska baznica. Bet Dieva vardi bija jau iesakuSies,
un baznica tik brinumu pilna, ka es vareju aizsniegt tik vinas otro
slieksni. Spredikl no tas dienas evangeliuma par netaisnu nama ture-
Sanu madtajs runaja pa priekSu un taisni uz valdniekiem, piesaukdams
ar vardu pagastu jeb novadu valdlbu ieverojamakos loceklus, kuru zina
stav citu manta, un ka tiem to bus uzticlgi glabat; pec tarn noradlja uz
to, ka ad ikkatrs cilveks var but vairak vai mazak otra mantas turetajs
19
un spej leti pie tas noziegties. Reti biju dzirdejis citu sprediki, netntu
tik |oti iz drives un turamies tik tuvu pie lietas, ka gan pats tumSakais
cilvecipS ir nedotnadams vareja iet sava prata viegli vipam lidz un sacit:
«Tas ir tiesa, tas ir tiesa; ta notiek un var notikt.» Gan varbut satrukas
daia cietsirdiga saimniece, dzirdedama, ka macitajs zina skaidri, itin ka
biitu noklausijies un noskatijies, ka vina darijusi ar savu ganinu, kurS
tai uzticets ka paSas bems; saravas gan dais neuzticigs kalps jeb gajejs,
kad dzirdeja macitaju izstastam, ka vinS nekopis, bet vardzinajis vinatn
uzticetos saimnieka lopinus. No Sada spredi^a spes ikkatrs baznicens
maja ко pastastit un drive daiu vardu atmineties.
Katolisko baznicu atradu patukSu. Vinas draudzC bija vairak pilset-
nieku, bet ari daii laucinieki. Dziedats tika ari latviski.
No Sejienes gaju uz pilsetas darzu jeb parku, kuru jau biju dzirdejis
slavejam par jauku un kuru ari tadu atradu. Darzi sedeja Sur un tur
paveni, ka ari paviljona uz stava kalnina, no kura var parredzet Ventu,
daii kara sapemti turku oficieri, runadami gan varbut par savu talo
teviju un dotnadami uz vinas paveni. Sa darza jaukums pastav isti vina
nelidzenuma, kurS gan bus celies no ta, ka Sis darzs atrodas pa dajai
uz vecas pils atliekam, kuras tulin turpat uz Ventas krasta vel
redzamas.
vacu brupinieku ordepa lielmeisters (rnestrs) Indrikis no Hohen-
lohas sutija vasara 1244. g. uz Vidzetni par brupmeisteri Ditriki
(Ditrihs) no Griningenas, kuratn bija uzdots uzvaret atkrituSos kurus
un zemgajus no jauna. Ditrikis gaja tulin, dedzinadams un laupidams,
Kuru zeme iekSa, un ta caur vinu zemes izpostiSanu piespieda tos liigt
mieru. Tai paSa gada Ditrikis uzcela So Kuldigas pili, kura tiek deveta
par paSu pirmako Kuru zeme, ka ari vel tas divi pilis: Aizputi un
Ventspili. Lidz ar to vipS dibinaja ari Kuru zemes vecakas pilsetas:
Kuldigu un Ventspili.
Kuldigas pils, kura ap 17. gadu simteni valdija Kurzemes lielkungi
jeb hercogi, ir stavejusi uz stava, augsta klints krasta pie paSas Ventas
upes, tulip lejas puse paristamai un patiesi ieverojamai Ventas kracei
jeb kritumam, kas stiepjas par visu upi un augstuma lidzinas Perses
kracei pie Kokneses — 6 lidz 8 pedas. Lejpus pils atliekam ir par Ventu
jaunais, no kiege|iem murCtais tilts, vairak spraiS|os sanemts. Pati
Venta, kura iesakas dziji LeiSos jeb Lietuva, ir Se jau labi diia upe un
ap So vietu viscauri ar kajku dibenu, bet sekla un vasaras ar maz
Odens. — Kuldiga ir itin glita un patikama pilseta ar kadiern 6000 ie-
drivotajiem, trim baznicam, gimnariju un citarn skolarn.
Reinis Kaudzite
* * *
Kuldiga daia zipa stipri parspejusi citas Kurzemes rnasas.
Vispirms, iemitnieku daudzuma no parejiem miestiem vienigi Tu-
kums var ar vinu meroties.
20
Kuldiga — ta pati nemlllga, nespodra Jaunjelgava vai Saldus, tikai —
Ventas mala: tadas pat koka, pa lielakai tiesai vienstavu Skas, pel&kas
un aplupuSas; ielas tads pat savilnots un dobu|ains brugis.
Vienlgi gimnSzijas un skolotaju seminara ekas spej daudzmaz saistit
sveSnieka verlbu.
Seminars ir visaugstaka Ska pilsStipa, un viijas zalo skarda jumtu
redz, Kuldlgai tuvojoties, jau no talienes.
Si vienlga treju stavu ёка visa Kuldiga.
Un, patieSam seminara Ska stalta un gllta celtne, kadai nebutu
kauns radities ari lielpilsStas pi|u starpS; rnOri stipri un spodri balti,
bez plankumiem un apdrupumiem, atstaj veseligas, tirlgas ekas
iespaidu; logi augsti un gaiSi. Savadi tikai, ka ekas fasade nav ielas
puse, bet sanos.
Pie seminara plaSs, parka veidigs darzs — teicama atputas vieta, ко
radljuSi un iekopuSi paSi audzekni, kas te, it ka lauku miera un
klusuma gatavojas savam nopietnam darbam tauta. — Gandriz darza
vidil aziatu daudzgalvainS, dardoSiem zvaniem piekarta svStnica.
Рёс pusdienas gribam turpinat pilsetiijas apskati; taCu lietus gazes
nepiejauj. Vipas aprimst tikai pret vakaru, un tad dodamies apskatlt
parSjas ievSribas cienlgas vietas Kuldiga.
VispapriekS iegrieiamies pilsStas darza vai parka, kas atrodas gan-
driz paSa Ventas krasta, apmSram tani vieta, kur senak stavejusi bruiji-
nieku ordeija Kuldigas pits.
VnjS nav visai plaSs, tomSr patikami daiads — daudz neaugstu
pakalniiju un nedziju gravu. BriZam parka spClejot ari orl^estris, pie
kam par ieeju jamaks3; taCu vienlgi tik daudz, cik katrs grib. Sodien
nav miizikas, un parks gallgi tukSs, ka izmiris.
Dodamies talak uz — Kuldigas lepnumu: Ventas tiltu un Qdens
kritumu.
Kuldigas tilts par Ventu patieSam ievSrojama celtne — Ists milzis
tiltu starpa — varen garS, plats un Sets; stabi dQSIgi un stipri; loki
slaidi un izturigi; pirmie no cietajiem lauku akmeijiem, ka pie mums
sauc granltu; otrie no sarkanajiem kiege|iem — koku daju tiltam nav
nemaz, карёс vinu art deve vienlgi par «Kuldigas akmens tiltu».
No tejienes, augSup tiltam, ieraugam pirmoreiz daudzinato Ventas
iidens kritumu jeb Rumbu.
jaatzistas, viija mils parsteidza, stipri parsteidza: bijam cerSjuSi
ieraudzlt kaut ко lielisku, jo Venta jau ap NIgrandi diezgan dzi|a un
plata upe.
Pa dajai, laikam, vainlgs PSrses kritums Кокпевё: tas, varbut, musu
gaidas bij parak sasprindzinajis: PSrse maza uplte; tomSr, kad stavi pie
vinas krituma Kokneses grava, tur daudz, ко skatlties, ir dzirdSt! Tur,
mazakais, viena mala pace|as milziga, stava, kaila klints siena, leja gu|
varenie radiu bluki; otra mala — kupli, za|okSqi koki un tik biezs
krumajs, ka ir cauri redzet nevar, un rukoija — ka pats savu balsi, art
kliegdams, nevari sadzirdSt! Tur, ja vien ilgak raudzisies balti sakultaja
21
un verdoSa Odens strSva, galva saks reibt un vajadzes, bai|u Sermuju
tramdltam, visa Struma atvirzlties patalak no varena, rOvIga speka un
Straujuma.
Bet Seit?
Kreisais krasts, Rumbai lldzas, vel mazuliet pacejas augstak, taCu
pabaillgi un gjevi iesllpi; labais — pilnigi klajg, zems un lldzens, ka
vecmeitas plakanas krOtis.
Un Odens kritums pats! Viss vina speka krOjums — Odens dau-
dzums — izpleties kadu verstes ceturksni plata klajiena un katra atse-
viitya vieta kjuvis pavisam Skidrs un plans, un slid leni un gurdeni, bez
mazakOs trauksmes un spara, par lldzeno radiu slieksni leja, it ka
baididamies no asajam o|u SkautnOm apakSa.
РЗгОк lielais platums mazina augstuma iespaidu: Odens kritums
liekas tikko pans pedas augsts, катёг Istenlba tarn 12, vai vel vairOk
pedu.
PargajuSi tiltam, dodamies gar upmalu augSup, lai paraudzltos tu-
vak Rumba un ari savada zvejas ierice, kas ietaisita ap kritoSa Odens
stravitjam.
Cik ermlgi ari neizklausltos, tomer jasaka, ka te zivis zvejo nevis
Odenl, bet patieSam — gaisa!
Rumbas plietja vai radiu slieksni Odens izgrauzis atseviSkus, pedu,
vai vairakas pedas platus robus un spraugas; robu starpas, daiu so|u
platuma, sausas un vitjas stingri sakrautas paaugstas pliena Cupas, lai
Odens, ja kadreiz paceltos, tomer netiktu citur slieksnim pari, ka
vienigi pa robiem.
Pa katru robu dodas diezgan krietna strSva leja. Sai strSvO saliek
murdus, tadu pavisam savada kdrta; Odeni aizsniedz tikai murda paka-
|ejais, tievais gals, катёг priekSas platais, vajejais gals stav tieSi augSup
gaisa, no Odens pavisam arS.
Murdu (zivju keramo kurvju) kOtus piestiprina vai nu sakrautajas
pliena eupas, vai ari taCa veida ierice Rumbas slieksni.
Zivlm, ka zinams, paraSa cejot mOiam straumei pretl un, ja tanl
pagadas kads neaugsts Skerslis vai aiziogojums, tarn vinas lec vienkarSi
pari un dodas taiak, upe augSup.
To paSu zivis dara ari Ventas Rumba; taCu te ledens iznak to
spejam par augstu — 12 pedas! — un tarn, krietnu gabalu spraugas
str3vd palekuSam, jaizsprOk gaisa, jakrit atpakaj un janonak murda.
PalikOm Rumbas mala diezgan ilgi, gandriz lldz pat tumsai: mums
stipri gribejas redzet, kd Isti zivis lec un nonak murdos.
Domam tostarp bij laika diezgan paklejot Surp un turp, un кора ar
vakara blazmas stariem parotajaties pa gurdeni gausajiem Ventas vi|-
tjiem un vieglajiem burbujiem, kas pekSni cejas un pekSni zOd.
Valdis (Voldemars Zalitis)
22
Kuldigas a p ka гtn e
ALSUNGA (ALLSCHWANGEN)
Alsunga (30 km uz rietumiem no Kuldigas) Latvija ir populara ar
to, ka vietejie iedzivotaji suiti saglabajuSi un vel miisu dienas turpina
kopt savas spilgti izteiktas etnografiskas ipatnibas. Tas izpauzas gan
tautas terpos, gan mOzikas instrumentos, gan parazas, ar kuram
iespaidigu etnografisko kazu uzvedumu forma suiti iepazistinajuSi visu
Latviju un an daudzus arvalstu viesus.
TGristi Alsunga medz iegriezties, lai apskatitu pirms 1341. gads
celto un 15. gs. beigas — 16. gs. sakuma ar diviem aizsardzibas tipa
torniem papildinato ordena pili. No 1573- lldz 1728. gadam ta
piedereja fon Sverinu dzimtai. Kad 1623. gada рёс uztureSanas Polijas
galma Alsunga atgriezas Johans Ulrihs fon Sverins, vin§ uzsaka vietejo
iedztvotaju — luteranu atgrieSanu katojticiba, misijas darbam pie-
aicinot jezuitus. Vel Sobaltdien Alsunga ir speciga katoju draudze,
kura dievkalpojumus notur Sv. Mihaila baznica (celta 17. gs., рагЬй-
veta 1882. gada).
Starp ordena pili un baznicu atrodas kur&u pilskalns ar 2 m biezu
kulturslani.
PriekSa Alsungas miesta maju rindas. Izkapelejos par daudziem
sliekSniem, bet nekur neesmu gaidlts viesis. Vienigi pasta, kas iemitina-
jies vecas pils torn!, simpatiska jaunava IQdz paradit, kas slepjas mana
soma.
Kamer viija skata gramatas, veroju vecas pils sienu biezumu un
daiados izrotajumus. Jaunava stasta, ka pils jau vairak ka 550 gadus
stavot Sai vieta. Tagad pieminekju valde to parn&musi sava parziqa.
—	550 gadus. Ko gan Sis sienas nav dzirdejuSas un redzejuSas. Ja
viqas macetu runat, kas te biitu ко klausities, — ieminos.
—	ja, man kadreiz vienai te flri neomuligi, — stasta jaunava. — Te
apakSa pagrabos guj miroqu kauli, bet augSa pa tas istabas logu, ко es
tagad apdzivoju, senos laikos, stasta, iziekusi un parlauzusi kaju kada
muiiniece, kas spiesta, bet nav gribejusi pienemt katoju ticibu.
Gandriz blakus pilij vecais senCu pilskalns. To tagad okup&juSi
kovarni, kas bammeie pa kokiern un кёгс, it ka kads viqus kertu ciet.
No Sejienes dodos pie Alsungas suitu kriva — veca kokletaja Henka,
kam dziesmu svftkos kads cienijams dzejnieks jautajis, kada valoda
viqS runajot un, izdzirdis skaidri latvisku atbildi, pavisam izbrinijies.
23
Henka miteklis atrodas kadu puskilometru aiz Alsungas maza mS-
jina zem sOnainiem liepu zariem. PaSu kokletaju sastopu kreslaina
istabiija, kur pie sienam karajas vairakas kokles, dodas un kaktS kau-
dze materialu to izgatavoSanai. Sirmais kokletajs ir laipns un miligs
virs, bet viija balsi skan zinama paSapziija un lepnums. Var redzet, ka
viqS daudz ciemojies arpus sava novada robeiam, visur apbdnots un
suminats.
— Tagad pat, svetdien, mums jabrauc uz Liepaju, tad atkal uz
Aizputi, — vitjS stasta.
ViijS pattern no sienas vecu kokli un viija izkaltu&e pirksti sak veikli
slider pa stlgam, izvilinadami bdniSkigi maigas un melodiskas skapas.
Sedu veca galda gala, klausos un grimstu ka tala sapnT.
— Si kokle ir 59 gadus veca, — dzirdu sirma kokletaja balsi. — Biju
mazs puika, kad pats viiju taisiju. Toreiz viijas speleja, bet tad tas
nozuda. Tagad gan atkal viens otrs, dzirdot, ka mums tada piekriSana,
sak par viijam intereseties. Diezgan daudz esmu vinas pardevis, gan
Riga, gan citur.
Kad kokle beigusi skanet, vecais virs izijem no lades somu diiku.
Tas ir pavisam savads daikts — villaina aitas ada ar abam priekSas
kajam. Viena kaja iedkota svilpe, bet adas paka|gals uzmaukts uz
bezmena kata, kas pOSot un pastumjot koku, rada savadu dobju
troksni. Bez kokles un somu diikas vecais Henks demonstre vel
stabuli, kas izmaukta no jaunas prieiu galotnes, vairakiem caurumiem
vidu. PQSot Sis vienkarSais instruments skan serigi un saldi ka gana
svilpe pavasara rita migla.
Atvadijies no veca krfva, pari Liepajas un Alsungas jauna dzelzce|a
uzberumam dodos leja uz miestu. Sak smidzinat smalks lietus, nak
vakars, bet ausis skan vel saldi sedgas svilpes skaqas. Liekas, ka
miglainos talumos kads pustu par senam dienam, jaunibas
sapijiem un laimi, kas ka putnipS leka koka zaros — arvienu talak,
arvienu klusak.
Novakara kresla no za|a liepu pudura gaiSi raugas Alsungas
balta baznica. Vnja, man stastlja, visu pavasari katru vakaru notikuSi
dievkalpojumi un ari tagad bieii tos noturot vakaros. Izgajis cauri
liepam, paveru ara durvis, — ja , vinas ir vala. PriekSnama pie
dzelzs vartiem, kas nosledz ieeju iekSbaznica, uz kiegeju klona
nometuSas cejos tris sievas. Labu laiku es stavu, caur dzelzs spraiSjiem
veroju baznicas iekSieni un ... katoju religijas stiprumu. Suiti, kas
daloties lielajos un mazajos suitos, no kuriem lielajie mitinoties
Alsunga, mazajie talak uz Aizputes pusi, sava starpa reizem ad
naidojoties un nesaprototies, bet sava ticiba turoties nesalauiami un
cieti ka klintis.
Karlis Students
24
EDOLE (EDWAHLEN)
Edole (20 km no Kuldigas, 9 km no Alsungas) ir sena apdzivota
vieta, kuras nosaukums Edualia minets jau Ainas Balduina liguma ar
kurSiem.
Edoles pils Livonijas konfederacijas laika ietilpa Kurzemes biska-
pija un bija Kurzemes domkapitula galda muiza. 1559- gada biskapiju
savam bralim Magnusam nopirka Danijas karalis Fridrihs II. Pret §o
darijumu protesteja biskapijas pedejais dompravests, no Hanoveras
iecejojuSais Ulrihs fon Bers, kur§ pretendeja uz biskapa amatu. Lai
izlidzinatu domstarpibas, Magnuss 1561. gada virkni Kurzemes zemju,
tai skaita ari Edoli, norakstija dompravestam par dzimtipasumu. Fon
Вёги dzimta Edole saimniekoja, sakot no ta briza lidz pat 20. gs.
Pils celtnieciba Vankas upites augstaja krasta sakusies, domajams,
14. gs. Vispirms uzbOvets celtnes ziemejrietumu, bet velak — dienvid-
rietumu korpuss, abus korpusus savienojoSas nocietinajumu sienas
un vartu tomis dienvidaustrumu siena. Tadejadi izveidojies slegts pils
pagalms. Savu paSreizejo izskatu iespaidiga celtne ieguva рёс
parbOves 1840. gada, kad ta tika ari stipri paplaSinata. Pils rekons-
trukciju vadija Adolfs fon Вёге, atgriezies dzimtenC рёс studijam
Getingena, kur vina universitates biedrs bija velakais Vacijas bundes-
kanclers Oto Bismarks.
1905- gada revolOcijas laika pils tika nodedzinata, bet laika no
1906. gada lidz 1911. gadam Aleksandrs fon Вёге to atjaunoja agra-
kaja izskata. Lidz Pirmajam pasaules karam celtne ieguva jaunu saim-
niecibas pagalmu, kuru norobezo тйга siena ar Aleksandra tomi.
Ap pili pleSas skaists ainavu parks (7,5 ha) ar vairakiem desmitiem
dizkoku. Vel nesen tur za|oja ari popularais Rdki§u ozols, kuru apvij
dazadas ar pils saimnieku likteniem saistitas legendas.
leverojams arhitekturas un makslas piemineklis ir 1648. gada celta
Edoles luteranu baznica, kas atrodas netalu no pils, pa§a Edoles
centra. Baznicas plasa, jomas nesadalita draudzes telpa bagatigi
izrotata makslinieciski augstvertigiem kokgriezumiem un gleznoju-
miem. To vidO ipa§i izcejas manierisma stila veidotais altara retabls un
kancele (17. gs. vidus), ka ari rokoko Crgeju prospekts un kungu sols
ar gleznojumiem sanu luktas, kuros atteiotas jezus dzives ainas
(18. gs. otra puse). Baznica skan vienas no vecakajam ёг£е1ёт Latvija.
25
Instrumentu darinajis Tukuma ergejmeistars Kristofc Vilhelms Brave-
laits 1786. gada.
1847. un 1848. gada Edole par rakstvedi stradaja velakais jaunlat-
vie§u kustibas lideris, izcilais Krievijas un Baltijas jQmiecibas darbi-
nieks KriSjanis Valdemars (1825—1891). Lai popularizetu aktualas
sabiedriskas un tautsaimnieciskas idejas, vins Edole nodibinaja t. s.
JQras izsmelSanas biedribu, kura apvienojas vietejas jaunatnes aktivaka
da|a. Sapulces «jQras izsmeleji» medza noturet maksligi veidotaja
romantiskaja salina — Edoles muizas dzimavu dilp vidQ, kur ta
redzama vel joprojam.
1848. gada K. Valdemars Edole nodibinaja pirmo latvieSu lauku
biblioteku. Ta atradas vieteja macitaja, latvieSu folklores vaceja Karja
Gotliba Smita (1794—1875) «paspame» — Edoles baznicas gCrb-
kambari.
Edoles pils ir diezgan diia un grandioza celtne, kuras vecums
sniedzoties pie 500 gadiem. Gan 1905. gada nodedzinata, bet atjau-
nota un tagad atkal droSi raugas cauri parka kokiem. Apkart tai — ко
neesmu redzejis ne pie vienas apdzivotas pils — vel labi uzglabajies
dzijS, maksligi rakts kanals, kura tumSi splgujo Odens. Di2a eka pie-
Slprta Edoles pagastam, no kura nesen to dikti gribejusi iegOt kada
RIgas dama, soloties tur ierikot Latvija vel nedzirdCtu macibas iestadi.
sarunas turpinajuSas labu laiku, cena kapusi arvienu augstak, bet galu
gala nekas nav iznacis, un ta Edole — nezin, vai nu uz labu, vai
sliktu — palikusi bez augstas macibas iestades.
Tagad pill mitinas pasts un daii pagasta darbinieki. PatumSa, kres-
laina istaba atrodu kadu millgu jaunavu, laikam telefonisti, kas pirma
velas ieskatlties mana gramatu soma un pans sejuminus ari noperk.
Nu kapju vel augstak un iegados pie operas dziedona Neimana, kas ar
savu kundzi Sai jauka un klusa sturi vada vasaras brivlaiku.
PlaSais parks, cik nu es lietus migla varu saskatlt, ir tieSam briniS-
kigs un jauks. Te kupls koku zalums, te dlkis, ezers, uplte, te, luk, —
varenais RuklSu ozols, kuru nedrikst nocirst, jo tad pils nogrimSot. Un
tieSam — viijS tiek ari saudzets un glabats, pat nolOzuSo zaru vietas
apsistas ar dejiem, lai neker ne lietus, ne sniegs.
Pa rasaino zali garam niedrotam upes llkumam iznakam parka mala,
kur centlgs jaunsaimnieks sastadljis kuplas abellSu rindas. Mazs lauku
celinS ved augSa uz kapsetu, aiz kuras aizlokas Ventspils lielcejS.
Kapseta, kura gu| laikam vecie Edoles baroni, atrodas jauka kalna,
zem kupliem kokiem, kas pielijuSi smagam lietus lasem. No kaplieas
skaidra diena butu briniSklgs skats leja uz pili un parku.
Karlis Students
26
Teika par Edoles ezera salinu
Senak Edole esot dzivojis kads loti bargs un iedomigs muiikungs.
Vinam bijis dels, stalts jauneklis. MacTtaja meita, tikpat jauka un stalta,
rnetusi acis uz So jauno muiZkungu. K3d3 jauka vasaras vakarS macTtaja
meita peldejusies Edoles ezera un savas virsdrebes atstajusi ezera
salina. Ari muiikunga dels iekapis laiva un aizairejis lldz salinai. Bet to,
ka macitaja meita ari ezera peldas un virsdrebes atstajusi uz salinas,
vinS nav zinajis. Nu muiikunga dels sacis izgerbties, jo art vinS gribejis
diena saules staros dedzinato miesu atveldzet ezera dzestraja udeni.
Tad piepeSi kaut kas udeni noplukSkejis un virs Qdens pacelies baits
stavs. Jaunais muiZkungs loti izbijies, nokritis gar zemi, salimis un
parverties par akmeni, kadu vel Sobaltdien var redzet rnazaja Edoles
ezera salina. Un, kas So muiikungu no vina akmens jQga gribot
atsvabinat, tam divpadsmit gadu vecuma J3nu nakti tas esot
janoskupsta un jaapskrien salinai trts reizes apkart.
Tautas teika
* * *
Sen gadus atpakal kads barons nopircis Edoles novadu un
uzbuvejis Edoles pili, bet nezinajis, ka pili nosaukt. Kadu dienu barons
izjajis savu nopirkto novadu apskatit. Atpakal jadams, vinS netalu no
jaunbuvetas pils saticis kadu zemnieku, kurS scdejis сё|та!3 un edis
olas. Barons prasijis, ко Sis darot? «Es ed oles!» zemnieks atteicis.
Barons nav sapratis So tamenisko zemnieka izteicienu, bet paturejis
vinu atminS. Beidzot vinS nosaucis pili par Edoles pili (Ed-olas).
Tautas teika
* * *
Edoles pils mantinieki, brali Johans un Fridrihs Beri, abi divi
preceja pec skaistas Dundagas pils jaunavas Sibillas fon Maideles. Bet
Johans, lai iegutu Sibillu, nogalinaja viena nakti savu brali Edoles pili.
Brala asinis aptraipija pils istabas sienu. Johans slepeni notirtja asinis
un asins traipekli, paglabaja brali liela goda, ta apslepdams savu
nedarbu. Bet, kad Sibillu pec laulibam parveda Edoles pili, tad asins
traipeklis piepeSi palika redzams, nenotirams. Johans, to redzedams,
parbijas un iekrita druda. Veiak gan atkal atspirga, bet nu tas vairijas
ar cilvekiem satikties, pa meiu vien klaidijas. Sibilla sedeja viena pati
dienam Edoles pili verpdama. Reiz, vinai verpjot, ienaca pie vinas mazs
virinS, IQgdams, lai nakama nakti atvelot Edoles pili nosvinet vinu
keninam kSzas, bet j3apsoloties, ka neviens cilveks to nedabuSot
noskatities. Labi. Ap pusnakti Sibilla gul, bet pils lielistab3 mazie vlriiji
svin kazas. Te, par nelaimi, pSrradies paSu laiku Johans no meia,
izdzirdis rnuziku, skatisies: ierauga mazo cilvecinu kSzas. Viss acumirkli
27
pazQd, un vinS nu iet modinat sievu, izteikt, ко pieredzejis. Bet Sibilla
pSrbistas un stasta, ко mazajiem viriniem apsolijusies un ka nu
Johanam btiSot kida nelaime priekSa. Johans, to dzirdedams, lec zirga
un prom uz meiu. Bet otra diena to atrod Edoles parka pie ozola
miruSu. Ozolu vel Sodien tur rada.
Labu laiku pec tam Sibilla atkal verpa vienu vakaru pill. Te ienak tas
pats mazais virinS ar zelta varpstu roka un saka, ka So varpstu davinot
vinai tade|, ka kazas velejusi pill svinet; teicis an, ka vitjas vTram viens
mazais vlrinS tiSu izbaidijis zirgu, lai kristu un nosistos, tapec ka nacis
kazas aplakot. Beidzot, sniegdams zelta varpstu Sibillai, pieteicis, lai to
Edoles pili cieSi glabajot, ta esot pils laime. Sibilla tad likusi varpstu
iemuret pils lielistabas muri, lai ta nekad nenozustu, bet virabra|a
asins traipeklis nekad nebijis notirams no mura. AizvilkuSi velak tam
skapi priekSa.
Daudz gadu velak (1835—1841) Edoles barons Adolfs Bers un vina
sieva Eveline likuSi pili viscaur pamatlgi izlabot. Tad traipekja vieta
izlauzuSi muri, ietaisidami krasni, lai uguns liesmas Skistitu nozie-
gumu. Bet divi arhitekti, kas pili parlabojuSi, pekSni nomiruSi viens pec
otra. (audis melsa, ka sen nomirusi Sibilla esot arhitektus mirinajusi,
baidldamas, ka zelta varpstu tie neaiztiek mflri. Beidzot pats barons
vadijis izlabojamos darbus, taupldams jo rupigi to vietu, kur varpsta
pasiepta, un tad vairs klizma nenotikusi.
Tautas teika
* * *
Pie Edoles pils parka ezermala atrodas ozols, ко sauc par RQlpgu
ozolu. Tas ir vecs un nolapits ar vairakam koka delitem. Par RiikiSu
ozolu vinu ir iesaukuSi, ka tur senak dzivojuSi rukiSi. Ta reiz keninS
braucis garam ar kariti, un vinS redzejis, ka tur pa to ir lekajuSi rukiSi.
Stasta, ka, ja to ozolu nelapiSot un aizlaidTSot boja, tad pils nogrims
ezera.
Tautas teika
KABILE (KABILLEN)
Cejiniekam, kurs nonacis Kuldigas rajona austrumdaja, pie robezas
ar Saldu, Tukuma un Talsu rajonu, butu ieteicams apskatit Kabiles
muizas arhitektonisko ansambli (18. gs.). To veido muiznieku dzi-
vojama eka, muizas parvaldnieka nams, klets, vejas mazgatuve un
stimu kuts. Saglabajusies dzivojamas ekas interjera fragmenti, seviSki
griestu apdare rokoko stila (18. gs. otra puse), liecina tiklab par
28
nezinama autora augsto profesionalo meistaribu, ka ari par muizas
ipaSnieku fon Bern (Sis dzimtas parvaldijuma Kabile atradas kop§
1687. gada) respektejamo rocibu.
1810. gada muiza pargaja grafa Heinriha fon Keizerlinga (Keyser-
Ung) ipaSuma. VinS bija liels Bethovena mQzikas cienitajs, un grata
rikotajos majas koncertos biezi piedalijas ari komponista draugs Karlis
Ferdinands Amenda.
Kabile dzimis grafc Aleksandrs fon Keizerlings (1815—1891) —
vacbaltu dabaszinatnieks, savulaik populara darba «Eiropas Krievijas
un Uralu kalnu geologija» (•The geology of Russia in Europe and the
Ural montains», 1845) lidzautors. Savukart Kabiles macitajmuiza dzi-
vojis un stradajis vacu tautibas madtajs, latvieSu folklorists Georgs
Fridrihs Bitners (1805—1883). 1844. gada vinS publicejis pirmo pla-
Sako latvieSu tautasdziesmu krajumu (2854 t. dz.).
Kad Kabili aizsniedzu, tad saule tuvojas jau dienvidum un solija joti
karstu dienu, tApCc bija jamekle uz kadarn stundam paenas. Ap Kabili
redzeju ari Kurzeme pirmos rudzus sejam, jo Sis darbs, ka tur no
vairak cilvekiem dzirdeju, nak Kurzeme caurcaurim para nedeju velak
neka Vidzeme. Kabilei tuvojoties, n3ca vispirms skolas nams — liela un
grezna divstAvu тйга eka, ar divam lielam, laikam gipSa lauvam durvju
priekSa. Sis nams ir celts jau pirms daiiern gadu desmitiem un ir bijis
tai laika pa visu Kurzemi un varbQt ari pa visu Vidzemi tas pirmakais
starp skolu namiem.
Aiz skolas nama nak laba gabalina Kabiles muiia, plaSu lauku un
druvu vidu; aiz vinas vel talak un paaugsta vieta — baznica ar labi garu,
tievu tomi. Sai baznica darbojas tolaik vel liela vecurna sirmais,
pazistamais latvieSu draugs un ta laika macitajs Bitnera tevs. Vina
pirmam LatvieSu tautasdziesmu krajumam stav jau daii cienigi krajumi
ka jaunakie cela biedri prieclgi apkart. Daudz labu dienu Sim mil,am
sirmgalvim un senatnes petitajam no visiern latvieSu tautasdziesmu
cienitajiem! — Aiz baznicas, kur ce|S iet talu lejup, paliek kadu
gabalipu atstatak Kabiles macitajmuiia.
Reinis Kaudzite
Koninciems
» »
Kadreiz no Kuldigas uz Aizputi jaja Krievijas keizars Peteris Lielais.
Netalu no Konipciema uz Kuldigas pusi bija kads tilts. Zem tilta Petera
Liela ienaidnieki bija palikuSi minu, lai Peteri Lielo, par tiltu jajot,
nomaitatu. Ka Peteri Lielo gribeja uzspridzinat, zinaja kads vecs viripS.
VipS gaja keizaram preti un sacija, lai tas par tiltu nejajot, jo tad to
29
uzspridzinas. Peteris Lielais paklauslja art. VinS iedeva viriijam savu
mundieri un zirgu, lai jaj pSri. VirinS jajis art. Tikko bijis tilta vidii, tilts
ar virinu un zirgu uzspradzis gaisa. Ta vTrinS izglaba keizara dzlvibu.
No ta laika koniniem deva visadas brtvlbas, jo virinS, kas keizaru
izglaba, bija Ipninciemnieks. Peteris Lielais ar savu roku uzrakstTja uz
verSadas koninu brivlbu. Tur bija rakstTts, ka viniern nebija jaiet
klauSas, nebija jamaksa nodoklis un vini skaitijas brivi laudis. VerSada
ir glabajusies koninu baznica. VerSada bijusi ietTta rnlksta drebe un
Otra verSada, to nesa tris viri. Peteris Lielais uzcelis Koninciema savu
statuju. Tas kauss, no kura dzera Peteris Lielais, ir uzglabajies vel
tagad.
Tautas teika
* * *
Vecos laikos keizers esot braukajis apkart pa majam. Kad cilveki
bQtu zinajuSi, ka tas ir keizers, tad citi vinu bQtu sagaidTjuSi ar godu,
bet vinS braucis ta, ka neviens vinu nepazist. VinS nav braucis goda
ratos, bet tados vienkarSos darba ratos. Citi bijuSi sadusmojuSies uz
keizeru, tapgc ka vinS nebija darijis pec vinu prata.
Vienreiz keizers jajis gar tagadejo Koninu ciernu. Pie viena tilta
bijuSi paslepuSies slepkavas un gribejuSi vinu nokaut. Keizeram viens
ir pazinojis, lai vinS begot. Keizers apgerbis vienu vecTti savas drebes
un pats apgerbis vienkarSas drebes. Slepkavas laikarn pamanijuSi, ka
tas nav Istais keizers, un tapec atstajuSi vecTti dzlvu, bet keizers
iebedzis viena badina, un bQdinieks vinu paslepis. Keizers laimTgi
izglabies. Tai vieta, kur vecTtis jajis, keizers licis uzcelt pieminekli —
zirgu ar visu jajeju, turpat apkart keizers licis uzcelt ciernu un nosaucis
to par Koninciemu. Koninciema iedzivotajiem norakstljis privilegijas
gramatu, ka viniern nav japilda nekadas klauSas un nav jamaksa
nodevas.
Tautas teika
* * *
Lipailju baznica — pamaza eka bez torna, gandriz lldziga Irlavas
baznicai — stav, ja nak no Kuldigas puses, kadu gabalinu pa kreisai
rokai diicela mala, paaugsta un klaja ganibu nora. Es griezos droSi no
diicela nost, cieti pariiecinajies, ka baznicai tuvuma bits krogs, —
kurS ari patiesi atradas tfllin aiz vinas. Talak ir Lipaiku macltaj-
muiia un skola.
Maza gabala aiz Lipaikiem dabuju iet cauri Koninu ciemam.
Senakos laikos pastaveja starp bruniniekiem jeb muiiniecibu un
zemniekiem IpaSas kartas jaudis, kurus nosauca par «zemes brivajiem»
jeb «brivzemniekiem» (Landfreie). §ie brivnieki celas laikarn ari no
zemes iemltniekiem, kuriem bija pie saviern kungiem kadi lielaki
30
uzticibas vai padevibas nopelni, jeb kuri varbQt savejos nodeva, vai art
tautas likteni paSkiroSos clninos vinus atstaja. Tadi tad tika atsvabinati
no visiern nodokjiem, kalpojumiem un apdavinati zemes gabaliem, uz
kuriem palika vienlgi tik kata klauslba. Sadu brivzemnieku bija no 14.
lidz 16. gadu simtenim ari Vidzeme diezgan, bet 16. gadu simtena
karos, caur kuriem iznika bruninieku biedriba jeb ordenis, sajuka un
pazuda ari visi brivajie starp citiem kalpojoSiem savas kartas jaudlm;
tikvien ta sauktie konirji jeb koninieki ir palikuSi Kurzeme, Kuldigas
aprinkl. Dali turpreti, uz vardu •Konig» balstldamies, sprie?., ka viniern
vajagot but seno кйги valdnieku pecnakamiem. Abas vinu vecakas
brivfbu jeb tieslbu gramatas ir devuSi divi bruninieku ordenmeisteri
(mestri): pirmo 1320. gada Gerts no Jokas un otro 1333. gada
Eberhards no Monheimas. T3s citas ir dotas 15. gadu simtena
iesakuma. §ie tagadejie koninieki ir brivi no visiern nodokjiem un
klauSam; turklat vipu sudzlbas, kuru tiem ir itin daudz, tika izdarttas
tik pie Kuldigas virspilskunga tiesas, itin tapat ka muiinieku kartai.
Citadi ir koninieki dzives ieraSas un izglltlbas, ka ari maclbas trukuma
palikuSi lldzlgi visiern latvieSu lauciniekiem, un pat dzimtlaikos vini
neatSkiras necik no tiem. Tomer precedes vini precejas aiz Sadas
brivibas un patstavfbas lepnuma pa lielakai dalai tik sava starpa. Ekas
tagad Sim Koninu ciemam ir gan no тйга, gan no koka; pec lieluma
un pec visas citas ciema bQSanas atradisies Vidzeme dais ciems, kurS
bus Sim brivciemam lidzigs.
Reinis Kaudzite
* * *
Dodamies uz Lipaikiem.
legrieiamies ciema, lai redzetu, ka dzivo daudzinatie tautieSi,
Kurzemes kenipi.
Diemiel, neatrodam tur ne areja, ne iekSeja dzive itin neka, kam
kaut jel mazaka mera noderetu apzimetajs «keniSkigs».
PatieSam, tie nav itin nekadi kenipi, bet tikai konini, ka apkartne
vinus viegla srnlna pardevejusi.
Vinos nav pat no muiiniecibas — kur nu vel no keniSklbas! — ne
smakas, kaut gan vipiern varbiit visvairak tiesiba skaitlties pie
muiiniekiem. Krievu valdlba, ar kuru konini tiesajuSies ilgi par savam
priekSrocibam, atzinusi tos vienlgi par brivlaudlm (die freien Stande),
kadai kartai mQsu laikos nav vairs nozimes, jo tagad taCu visi pieder
pie briviem valsts pilsopiem.
Senakos, agrakos gadu desmitos un simtenos, kad visi zemnieki
Krievija un ari Latvija skaitljas vergu, dzimtlauiu karta, protams, Sadarn
brivjauiu stavoklim bij citada un joti svariga пойте.
«Brivjauiu gramatas», ко konini drumajos gadu simtepos no
daiadiem bruninieku mestriem un Kurzemes lielkungiem sapemuSi —
par kadiem isti nopelniem, nav noskaidrots.
31
Koninu ciemu skaita pavisam astoni, un katrs no tiem glaba rflplgi
savu «brivibas grSmatu», joprojam, laikam, slepena ceriba, ka brinumu
gramata vien vedTs tos nejauSi un negaidot keninu goda un prieka.
Kaut gan bijam cerfejuSi, ka jau minets, koniiju dzive atrast un
saskaflt kaut jel kadas labakas dzives pazlmes, taCu atradam gandriz
gluii pretejo — labaka gadljuma ITdzigu dzTvi un iedzlvi, kada visiern
daudzmaz partikuSiem latvieSu zemkopjiem.
Majas koniniem tadiern pat salmu jumtiem, ka Latvijas visnabadzi-
gakajos apvidos, un iekSienes iekarta ari ne vesellgaka, ne labaka, ne
glltaka; tapat izglltlba un attlstlba — ne druskas krietnaka.
Koninu apzina nodibinajies vienlgi par augstakas dzives saturu un
merlp savads un pavisam greizs uzskats — gadiba par kuplu un ilgu
viesibu un godu sarikojumiem. Tam tad jastrada un jakraj gads gada
visi lldzekji: jarupCjas par krietniem barokjiem, labiem kvieSiem un
jaiekraj krietns SOksnis naudas.
Un kad nu pagadas jaunam koninam nakt pasaule, vai ari vecajam
atstat vinu — konipi sarikojot tadus godus, ka viss ciems un daudz
viesu ari no kaiminu ciemiem edot un dzerot uz nebedu veselam
nedejam, kamer krajums tukSs un sauss.
Tad sak krat no jauna nakamai reizei.
Katrarn koninu ciematam savs priekSnieks, ко deve par burmestru
(no vacu varda Burgmeister — pils parvaldnieks). Ziemelu cierna So
goda arnatu izpilda Tonteguta kungs. VujS pret mums visai laipns,
pakalplgs un viesmillgs. Pie vina dabajam ieskatities pravas aktu
norakstos par koninu tiesibu atziSanu Krievijas tiesu iestades un ari
apskatit vinu ciema zirnogu, kur iegriezts gerbonis.
Zimogam ovals veids. Vida stalls jatnieks. KurnejS iet pilnos rikSos:
iepakalis dzenas vairaki kvekSi. Virspuse, jatniekam pusloka apkart,
uzraksts: «Seemelen Wappen»; cieSi zem jatnieka: «Anno 1664», un
paSa lejas mala: «А. S».
Valdis (Voldemars Zalitis)
LENAS (GROfc-LEHNEN)
Lenas ir sena apdzivota vieta Ventas kreisaja krasta (45 km no
Kuldigas). Lenu katolu baznica, neliela vienjoma тйга celtne ar
diviem torniem, tapusi laika no 1750. lidz 1756. gadam. Makslas
cienitaji taja atradis vairakus ieveribas cienigus apskates objektus:
17. gs. biktssolu, divus biktssolus no 18. gs. vidus ar savdabigiem
gleznojumiem un klasicisma ergeju prospektu (18. gs. beigas).
32
PELCI (PELZEN)
Pelcu (neliela apdzivota vieta 6 km no Kuldigas) lepnums ir savda-
biga, no 1900. gada lidz 1904. gadam pec arhitekta Vilhelma Neimana
projekta celta Pelcu pils. To ieskauj gleznains ainavu parks, kuru
projektejis Rlgas darzu direktors Georgs Kufalts. Otra pasaules kara
beigu posma Pelcu pili atradas vacu armijas grupejuma «Nord» stabs.
RENDA (RONNEN)
Renda atrodas Kuldigas rajona zierne|austrumos, pie robezas ar
Talsu un Ventspils rajonu. Hercoga Jekaba laika (17. gs.) Rendas
muiza audzeja vinogas, no kuram ieguva skabo Rendas vinu Jelgavas
galma vajadzibam. Vinogu pamatSkirnes bija ievestas no Reinas upes
lejteces.
Pec Rendas baznicas (1786) apskates tQristi medz pakaveties t. s.
Rendas rumbas tuvuma. To veido divi Qdenskritumi Ivandes upite:
augsejais (7,7 m augsts un 5 m plats) pie Valdatu majam un apakse-
jais (attiecigi 2 m un 9 m) Rendas centra.
7 km no Rendas Rigas virziena aplQkojams vel viens interesants
dabas objekts — sarkana smilsakmens alas, kuras deve par Maras
kambariem.
Maras kambari
Lielrendas pagasta pie Abavas atrodas ta sauktie Maras kambari. Ta
ir dzi|a ala ar vairakiem nodalijumiem. K3da veca, sirma Lielrendas
pagasta iedzivotaja pastastija So teiku, ka ta dabfljusi savu tagadcjo
nosaukumu.
Senos laikos Sini ala esot dzivojusi kada vicntulc. Vinai bijis paSai
savs ganams pulks. Laudis baidijuSies vinai tuvoties, jo esot turejuSi
par burvi. Naktis iedzlvotaji esot dzirdejuSi tur arvien tadu ka rukonu
un Snakonu. Tad tur esot sapulcejuSies visi burvji, jodi un raganas un
sarfkojuSi dzlres. Vini visi tur tik ilgi liksmojuSies, kamer dziedajis
pirmais gailis. No rita atkal vientule ganTjusi savus lopus un stradajusi
kadu rokdarbu. T3 kadu nakti parsteidzis visus Sos dzlrniekus licis
perkona negaiss. Viesi steiguSies projam, bet vientule paslepusies sava
ala. Perkons nosperis visus vinas lopus. No ta laika vientule vairs nav
radijusies pasaulei, tikai Maras ritos, pirms saules lekta Abavas mala,
33
pie Siem kambariem esot bijusi dzirdama veieSanas. Laudis stasta, ka
Sai vientulei esot bijis vards Mara, un рёс Si рёгкопа negaisa vina tikai
sava vardadienas rita nakot mazgat velu. Pat tagad vel daii iedzivotaji
apgalvo, ka klusa un jauka Maras dienas rita esot dzirdama veleSanas
pie Maras kambariem.
Tautas teika
* * *
Puscela starp Sabili un Rendu atrodas Maras kambari. Agrak Maras
kambaru kalna bijusi pils. Pili dzivojuSas Maras, svetas meitas, kuras
vakaros nakuSas ara dziedat. Pils nogrimusi. Tur palikusi dzija grava,
kuru katru ritu nezinama bQtne tiru noslaucijusi. Gan cilveki
izvaktejuSies, bet velti, — neviens neka nav redzejis. Vienreiz aiza
iesperis perkons, no aizas atdalijuSas alas, kuras vel tagad sauc par
Maras kambariem.
Tautas teika
Muiiu, kas nes Rendas vardu, vesels klepis: Liel-Renda, Maz-Renda,
Jaun-Renda, Kronu-Renda un piedevam Rendas macitaja muiia.
Sadu bagatibu un parpilnibu apskatit neiznaca laika un va|as —
vajadzeja apmierinaties vienlgi ar to, kas vairak pa ce|am.
Tuvu, vai gandriz turpat pie baznicas atrodas Rendas macitaja
rnuiZa, loti jauka vieta, kupla un plaSa auglu koku darza vide.
Tai garam aizvijas neliela Abavas pieteka, kuras klinSaina grava un
udens kritums taja, ко nosauksim par Rendas udens kritumu, |oti
ITdzinas Kokneses slavenajai perses gravai.
Taja tadi paSi spodri balti kalkakmens slanu krasti, augsti, stavi un
neparkapjami; tadas paSas kupli enainas, suligi zalas liepas, viksnes un
lazdas veseliem puduriem, kam labak ir nemegini izspraukties cauri, ka
Perses lej3; trOkst tikai labi kopto Kokneses parka celinu un laipu vai
tiltinu, pa kuriem varetu erti parklQt upitei no vienas malas otr3; trOkst
ari kapSIu stavajos krastos.
Bet par to udens kritumi te isteniba veseli divi — abi vienada
augstuma un kraSnuma: pirmais plataks un lezenaks, otrais klinSu
sprauga iespiests Sauraks, straujaks, varenaks, Tpaii uzpledu laika.
Tikai piekjQSana abiem, kaut gan tie atrodas grava pavisam netalu
viens otrarn, pa krasta iemito taku visai neerta: kad esi apskatijis vienu,
jarapjas krasta augSa un pec neliela gabalina atkal pie otra lej3; lietaina
laika, kad tacini kjuvuSi slideni, kapuloSana var iznakt diezgan riskanta,
pat bistama, jo vienigas atbalsta un pieturas vietas eja tikai koku
saknes, atvasites un trauslie zarini.
Valdis (Voldemars Zalitis)

RUDBARZI (RUDBAHREN)
Rudbarzu muiza (45 km no Kuldigas) iegajusi Latvijas vesture ar
to, ka 1919. gada atbrivosanas cinu laika staba apspriedes te noturejis
latvieSu nacionalais varonis pulkvedis Oskars Kalpaks (1882—1919).
SKRUNDA (SCHRUNDEN)
Vestures avotos Skrunda (apdzivota vieta Ventas kreisaja krasta,
35 km no Kuldigas) pirmoreiz piemineta 1253- gada. 1368. gada
Livonijas ordenis te uzcela Skrundas pili, kura laika gaita aizgajusi
boja bez pedam. Vesturiska atmina glaba zinas, ka 17. gs. seit
darbojusas dazadas manufakturas (stikla ceplis, pulvera dzirnavas,
naglu, lielgabalu un sautenu darbnicas), bet velak caur Skrundu gajis
pasta cels no Rigas uz Klaipedu, un pasta stacija ar 32 zirgiem tur
pastavejusi lidz pat 19- gs. sakumam.
No 1819. gada lidz 1821. gadam Skrunda par arstu stradajis velak
pasaulslavenais paleontolgs un biologs, Peterburgas Zinatnu akade-
mijas korespondetajloceklis Eduards Eihvalds (1795—1876).
VALTAIKI (NEUHAUSEN)
Valtaiku baznicu (43 km no Kuldigas, pie Aizputes — Skrundas
cela), kura celta 1792. gada, rota Latvijas krasnakas vitrazas. Kopskaita
15, tas izgatavotas 20. gs. sakuma Italija pec Kazdangas pils ipaSnieka
barona Katja fon Manteifela-Ceges (Szoge) speciala pasutijuma un ir
vina davinajums Valtaiku draudzei. Vitrazas atteloti bruninieku tikumi
un ainas no Jaunas deribas. Vienlaicigi, izmantojot heraldisko
simboliku un gadskaitlu valodu, tajas atspogulota ari fon Manteifelu
dzimtas vesture.
leverojama makslinieciska vertiba piemit ari baznicas altara gleznai
«Golgata» (1833). Tas autors ir kurzemnieks, vacu muiznieka Fridriha
fon Kniges (Knigge) un latviesu dzimtzemnieces Lavizes Brivinas
35
arlaulibas pectecis Johans Leberehts Eginks (1784—1864). Ar
milzigam grutibam ka autodidakts ieguvis izglitibu, vinS kjuva par
pirmo latvieti, kuram tika pieskirts akademika grads gleznieciba.
Tad esarn pie baznTcas un vietam, kas Valtaikos pa§as ieverojama-
kas, proti — veseli Cetri baznTcas krogi.
Pie baznTcas saiet Cetru pagastu, vai Istenaki — rnuiiu robeias. Tad
nu gadnieki par Jauiu ertibam nolemuSi: pa Sauro ce|u iet
sapratTgakie, bet tadu pa visiern Cetriem pagastiem salasisies, labi, ja
saujina; tiern pietiks ar vienarn debesu durtinam, un — uzcCluSi
baznicu; turpretim pa plato ce|u drai nejegas un rnulki, un tadu
pasaule tik liels mitzums, ka ir saskaitit nevar; ari no Sejienes Cetriem
pagastiem iznaks varens levenis un, kad visi saskries pie vieniem
vartiem, bias traka druzmeSanas — lai tad, ertakas iekjuSanas de], iet —
Cetri elles varti, un — uzceluSi Cetrus staltus krogus.
Valdis (Voldemars Zalitls)
VECKULDIGA (ALT-GOLDINGEN)
Apm. 3 km no Kuldigas centra, vieta, kur Venta, metot likumu,
pagriezas pa labi, atrodas Veckuldigas pilskalns. Tas aiznem 1 ha
platibas un ir viens no lielakajiem pilskalniem Kurzeme. Pilskalns
izvietots Ventas kreisaja krasta starp Ventu un Veckuldigas upites
ieteku taja. Pilsvieta no priekSpuses norobezota ar 100 m garu un
5—6 m augstu valni, ka ari ar 10 m dzi]u gravi. Aiz priekSpils
atradusies senpilseta (10 ha), kura dzivojuSi kurSu amatnieki un
tirgotaji. Pilsetas teritorija konstatetais 1—2 m biezais kulturas slanis
liecina par ilgstoSu apdzivotibu.
LIEPAJA (LIBAU)
Zvejnieku un jurasbrauceju pilseta Liepaja atrodas Latvijas dienvid-
rietumos Baltijas juras krasta (223 km no Rigas). Liepajas lielaka
bagatiba ir tas erta, neaizsalstosa osta, kuras klatbQtne pilsetai lavusi
izveidoties par regiona nozimigako transporta, rupniecibas un kul-
turas centru. Tdristus Liepaja vilina gan ar savu pla§o, skaisto liedagu
(ja palaimejas, pastaigas laika smiltis var uziet pa vijnu izskalotam
«saules akmens» — dzintara gabalinam), gan ar daudzajiem vestures
un kulturas pieminekliem — pilsetas un reize visas Kurzemes likten-
gaitu lieciniekiem.
Vesture. Jau 13- gs. pie Livas upes grivas un Prdsijas zemescela —
vieta, kur tagad atrodas Liepaja, — pastaveja kur§u ciems Liva ar
dabisku ostu. Vestures avotos Livas vards paradijas 1253. gada, kad
Kursas zemju daliSana ciemu ieguva Livonijas ordenis, bet Livas osta
palika briva, resp., kopeja lietosana. Рёс ordena sakaves Durbes kauja
(1260) Livas osta un tuveja juras piekraste pargaja Kursas biskapa
parzina, bet 1300. gada ostu un apkartejo apgabalu lidz pat KurSu
jomai atkal atguva ordenis. Ta saimnieciska politika nebija labveliga
ciema attistibai, un Liva vel vairakus gadsimtus auga gausi.
Nosaukumu Liepaja vestumieki iesaka lietot, sakot ar 1560. gadu,
kad dokumentos pirmoreiz minets vietas vaciskais nosaukums Libawe
(velak tas transformejies par Libau, un no sis formas savukart izvei-
dojies latviskais nosaukums Liepaja). Saja gada ordena mestrs Got-
hards Ketlers, cenzdamies glabt Livoniju no sabrukuma, Liepaju кора
ar Grobinas novadu iekilaja Prusijas hercogam. Prusijas pakjautiba
Liepaja palika lidz 1609. gadam, kad Kurzemes hercogs Vilhelms ap-
preceja Prusijas hercoga meitu un atguva novadu ka рйга dalu.
1625. gada hercogs Fridrihs Liepajai pieSkira pilsetas tiesibas. Kops
1621. gada, kad Riga tika pievienota Zviedrijai, Liepaja bija atbrivo-
jusies no sena konkurenta, un, pilsetai aktivi iesaistoties juras
37
tirdznieciba, taja sakas saimniecisks uzplaukums. Liepaja izveidojas
par Kurzemes hercogistes tirdzniecibas centru ar daudzu arzemju
firmu parstavniecibam. Hercogisti ap to laiku saistija tirdzniecibas
ligumi ar Franciju, Angliju u. c. Rietumeiropas valstim, un ta aizvien
asak izjuta modernas, taljOras kugniecibai piemerotas ostas trukumu.
Тарёс 1636. gada hercogs pieaicinaja holandiesu hidroceltnieku
Adrianu, kur§ izstradaja sadas ostas izbOves projektu Liepajai. Projekta
realizeSanu tomer aizkaveja lidzeklu trukums un zviedru iebrukums
pilseta 1659- gada.
Ostas btivdarbi sakas tikai 1697. gada, jau hercoga Fridriha
Kazimira laika, un turpinajas seSus gadus (lai osta varetu iebraukt
talaika lielakie kugi, nacas izrakt 2 km garu kanalu starp jQru un
Liepajas ezeru). Reize norisinajas ari intensiva jaunas ostas rajona
apbuve, un pilsetas centra pamazam parvietojas uz turieni, resp., uz
tagadeja Rozu laukuma apkaimi.
Smags trieciens Liepajas saimnieciskajai dzivei bija 1783. gada
tirdzniecibas ligums starp Kurzemi un Krieviju, kas aizliedza caur
Liepajas un Ventspils ostam izvest labibu. 18. gs. beigas pilsetu
satricinaja nomnieku un zellu nemieri, kuros atbalsojas francu
revolQcijas idejas.
Tresaja Polijas dalisana 1795- gada Kurzemes hercogs Peteris
Birons atteicas no hercogistes par labu Krievijai, un Liepaja kjuva par
cariskajai imperijai vitali svarigu ostu Baltijas jQras krasta. Tomer
gaidita pilsetas augSupeja izpalika, jo atskiriba no Klaipedas un
KaralauCiem Liepajai triika labas satiksmes ar iekSzemi. Situacija krasi
izmainijas kops 1876. gada, kad atklaja Liepajas — Romnu dzelzcela
liniju (ta savienoja Liepajas ostu ar Ukrainu un Krievijas melnzemes
apgabaliem). No 1860. lidz 1904. gadam ostu rekonstrueja un
paplaSinaja, bet 80.—90. gados pilseta uzcela metalurgijas, metal-
apstrades, kokapstrades, adu, apavu, tekstila u. c. rupniecibas
uznemumus. 1899- gada Liepaja saka kurset elektriskais tramvajs
(pirmais Baltija). Aktivizejoties saimnieciskajai dzivei, Liepaja uzplauka
ari ka kurortpilseta, kas driz vien kluva populara ar savam skaistajam
vasamicam, kurmajam un peldu iestadem.
19- gs. 90. gados Liepaja izbOveja ari kara ostu un juras cietoksni,
bet 1899. gada te saka buvet un izmeginat pirmas Krievijas
zemudenes. Pirmaja pasaules kara vacu karaspeks okupeja Liepaju
(1915—1919) un izpostija tas saimniecibu. Kad lielinieku uzbrukuma
de) 1918. gada 18. novembri proklametas Latvijas Republikas valdiba
bija spiesta atstat Rigu, ta vairakus menesus uzturejas Liepaja.
Neatkarigas Latvijas gados atjaunota Liepajas saimnieciba (daudzos
38
pilsetas uznemumos bija ieguldits arzemju kapitals) no jauna tika
sagrauta Otraja pasaules kara. Peckara gados Liepaja turpinaja veikt
rupniecibas, okeana zvejas flotes, transporta un kulturas centra
funkcijas, bet pirmam kartam ta bija viena no strategiski nozimiga-
kajam kara ostam padomju imperijas rietumos. Sobrid Liepaja
pamazam sak atgut Latvijas eksporttirdzniecibas ostas statusu.
Apskates objekti. Liepajas vestures un kulturas pieminekju
apskati ieteicams sakt no 16. gs. sabiedriskas dzives centra — Veca
tirgus laukuma (tagad KurSu laukums), kuram pieslejas majestatiska
Sv. Annas luteranu baznica. lespejams, ka tapat saukusies ari kada
vecaka baznica, kuru Livonijas ordena mestrs Valters fon Pletenbergs
pieminejis 1508. gada lenu gramata, taCu ta atradusies cita vieta un
lidz musu dienam nav saglabajusies. Tagadeja Sv. Annas baznica
uzcelta 16. gs. beigas, bet laika no 1671. gada lidz 1675. gadam
parbQveta. Savukart 17. gs. beigas celtnei «pieaudzets» masivs тйга
tomis ar augstu smaili. 1697. gada baznica ieguvusi savu izcilako
dargumu — kokgriezeja Nikolasa Sefrensa jaunaka (1662—1710)
darinato monumentalo altari ar retabla trisstavu kompoziciju (ta
augstums ir 9,7 tn). Sis baroka Sedevrs ir Austrumeiropas meroga
makslas darbs. PaSreizejo arejo veidolu baznicai 19- gs. pedeja
ceturksni pieSlpra Liepajas pilsetas arhitekts Makss Pauls Berci
(1840—?), paaugstinot tomi, bet draudzes telpu ar 1400 sedvietam
uzcejot pilnigi no jauna.
Netalu no Veca tirgus laukuma, K. Valdemara iela nr. 25, atrodas
Liepajas katolu baznica. Saglabajusas zinas, ka Kurzemes hercogs
Ernests Johans Birons Polijas karalim apsolijis uzcelt katolu dievnamu
Liepaja desmit gadu laika jau 1737. gada. Patiesiba sis nodoms reali-
zets nedaudz velak, jo mineta baznica iesvetita tikai 1762. gada. Taga-
dejas arhitektoniskas formas un apjomus plasa trisjomu bazilika iegu-
vusi parbiive, kas ilga no 1894. gada lidz 1896. gadam. Baznica tolaik
uzcelta gandriz vai no jauna, nelielo 18. gs. bQveto baznicinu taja
«ieaudzejot» ka atseviSku sanu kapellu. Sodien kraSnaja celtne rokoko
un baroka stils (pirmaja veidota vecas baznicinas kancele un sienu
omamentala apdare, bet otraja — tas altara retabls) dzivo lidzas
jaunaja dala parstavetajam historicismam ar bagatigu romanikas for-
mu un motivu pielietojumu.
Ejot no Veca tirgus laukuma virziena uz pilsetas centru, resp., uz
Rozu laukumu, velams iegriezties Zivju ielas nama nr. 4/6 pagalma, lai
apskatitu 17. gs. noliktavu (ta celta ap 1690. gadu, vel pirms jaunas
ostas izbuves). Si gulbOves tipa ёка balstas uz augsta тйга cokola,
kas izmantots pagraba vieta. Preces glabatas ari ёкав beninos.
39
Savdabigi veidots noliktavas jumts, kura stipri izteikto parlaidumu
balsta koka galerija. Ipasas uzmanibas vertas ir ekas greznas, ar
metalkalumiem dasni rotatas durvis. Kalumi darinati manierisma stila,
izmantojot gan spiralveidiga rollverka motivu, gan t. s. zalksu
ornamentu ar magisku simboliku.
Tuveja Kungu iela 24 atrodas kadreizeja Hoijeres viesnica, viena
no vecakajam dzivojamajam ekam Liepaja. 1697. gada seit, dodoties
cejojuma uz Rietumeiropu, apmeties Krievijas cars Peteris Pirmais. Sis
koka nams ar pildrezga jumtgalem un stavu kamitiu jumtu balstas uz
zema mura cokola un, tapat ka vairums Liepajas dzivojamo ёки,
novietots ar galveno fasadi paraleli ielai. Sakotneji viesnica bijusi
tipiska paplaSinata trisdalijuma celtne ar galos piebQvetam istabam un
asimetriski novietotu ieeju, taCu velak ekas planojums izmainits.
Blakus Hoijeres viesnicai redzams birgermeistara Joahima
Sredera nams (celts 1699- gada), kura viesmilibu 1700. gada baudijis
Zviedrijas karalis Karlis XII. No laukakmeniem un kiege|iem buvetajai
ekai ir augsts cokolstavs, kas bijis paredzets noliktavu, darbnicu vai
ari tirgotavas ierikosanai. Jadoma, ka ari sis nams pirms velakajam
parbtjvem planojuma zina lidzinajies Hoijeres viesnicai.
Netalu no Kungu ielas atrodas divi birgermeistara Stendera
nami (tiem piegulosa iela velak nosaukta vina varda). Sis 18. gs.
otraja puse celtas ekas uzskatami raksturo talaika saimniecisko
uzplaukumu Liepaja, kad turigs pilsonis, pieaugot rocibai, varejis
ieverojami palielinat savas majas apjomus un lielu uzmanibu veltit ari
tas eksterjera makslinieciskajam noformejumam. Ta Stendera ielas
11. nama apdzivojama platiba gandriz divkarSota, izbOvejot plasu
mansarda stavu. Savukart otrs birgermeistara nams Stendera iela
13a — vienstava celtne ar stavu divslipnu jumtu — kompozicionalaja
zina pieslejas 17. gs. aizsaktajai dzivojamo ёки celtniecibas tradicijai.
Таёи jauninajums ir holandieSu klinkera kiegelisu un rokoko makslas
formu pielietojums ёкав apdare. Galveno ieejas durvju vertnu
rotajumi rokoko omamentika veidoti ar ista meistara roku. Specialist!
doma, ka to autors varetu bOt pazistamais teinieks Jozefs Slaviceks.
leveribas cienigs arhitektiiras piemineklis ir ari 18. gs. dzivojama
eka Baznicas iela 8, kas piederejusi tirgotajam Fel&un. KopS 1844. ga-
da taja atradies vacu draudzes pastorats.
Baznicas ielas preteja ривё pacelas viena no visiespaidigakajam un
popularakajam Liepajas vesturiskajam секпёт — Sv. Trisvienibas lu-
teranu baznica. Tas pamatakmens iemQrets 1742. gada, bet baznicas
iesvetisanai liepajnieki pulcejusies 1758. gada. Celtnes biivdarbus va-
40
dijis Kenigsbergas mOrniekmeistars Johans Kristofc Dorns, piepalldzot
vina novadniekam Johanam Mihaelam Freliham.
Sv. Trisvienibas baznica ir halles tipa celtne ar trim jomiem. Tas
arejais veidols, neraugoties uz torna klatbiitni, vairak asociejas ar pilu,
nevis sakralo celtnu arhitekturu. §adu iespaidu ipa§i pastiprina log-
ailu izvietojums divos stavos, pilastru pielietojums sienu dalijuma, ka
ari tas, ka virs kamlzes novietota balustrade aizsedz jau ta zemo
baznicas jumtu. Celtnes pilastri, dzegas, logu apmales un portali
izgatavoti no Gotlandes smilsakmens.
PlaSas draudzes telpas (18 x 14 m) rokoko interjers apzilbina ar
savu greznibu un augsto makslinieciska izpildijuma kvalitati. 18. gs.
treSaja ceturksni darinatie, ar izsmalcinatiem, azQriem kokgriezumiem
rotatie baznicas iekartas prieksmeti — altaris (ta retabls sasniedz
13 m augstumu), kancele, hercoga loza, ergelu prospekts u. c. — ir
Isteni rokoko makslas meistardarbi. Diemzel zinams tikai viens no Seit
stradajuSajiem kokgriezejiem — jau pieminetais Jozefs Slaviceks.
Iekartas priekSmetus zeltljis meistars Johans Endress (Andress), kur§
izpildljis pasutljumus ari Rundales un Jelgavas pili. Baznica vel sodien
tiek speletas Halles meistara Heinriha Andreasa Konciusa 1773- gada
izgatavotas ergeles, kuras 1885. gada Grineberga firma gan papildina-
jusi lidz 131 registram.
Nonakot ostmala, ieteicams apskatlt nedaudzas no senajam
noliktavam, kas saglabajusas lidz sodienai — noliktavu Jana iela 1
(18. gs. vidus) un Jana iela 2 (19- gs. sakums). Tajas viegli
sazimejamas noturigas ieprieksejo gadsimtu noliktavu celtniecibas
tradicijas. So senlaicigas romantikas apdvesto ostmalas sturiti savu
darbu izstadem labprat izmanto makslinieki.
Liepajnieku iemi|ota atpiitas vieta ir Jurmalas parks, kas atrodas
pilsetas rietumdaja. Tas izaudzis pakapeniski, jau sakot no 1870. ga-
da, kad uz vajna, kas aizsarga pilsetu no cejojosas smilts, tikusi
iestadita liepu rinda. Turpmak parks veidots pec RIgas darznieka
Georga Kufalta projekta. Sobrid ta kopplatiba ir ap 50 ha.
Vel atlikas lldz Liepajai pedejais ceja gabalinS, kurS ir tikpat pec sava
garuma, ka art citadi da2ada zitja lldzlgs tam ceja gabalam no Baloi-
muiias ITdz RIgai, kad iet pa Peterburgas (Vidzemes) Soseju; ari no
Grobinas ir redzami Liepajas torni, tapat ka no turienes RIgas torni.
Kadas verstis no Liepajas iet dzelzcejS par Soseju, tapat ka tur uz
Milgravi, bet tik drusku atstatak. Pilseta ieejot, paliek pa kreisai rokai
kuplais pilsetas parks, kuram ir pa dajai labi kopta meia izskats. Pec
tam nak ta pilsetas daja, kura ir arpus ostas un celusies vairak tik
pedejos 30 gados. §1 osta ir isti upe, kura savieno Liepajas — agrak
41
Liras — ezeru ar jflru. Tagadejas Liepajas vieta ir stavejis pirms daiiem
simtu gadiem Liras ciems. Ta upe jeb tagadeja osta bija vel tolaik maza
un tika saukta par Bartavu. 1426./1427. gada ziema notika Se negants
briesmu darbs, kuru dzirdot vien ce|as SauSalas. Garidzniecibai tika
tolaik no brupinieku raldibas darits daudz p3restibu; tapec Rlgas
ercblskaps runaja par to zemes sinode un sutlja pec tam Reveles
(Tallinas) dombaznicas virsmacitaju lidz ar kadiem citiem augstakiem
garigiem vlriem iz Terbatas ar uzrakstttiem sudzibas pamatiem uz
Romu pie pavesta. Siem kungiem piebiedrojas uz IldzceloSanu dalu
ieverojamu pilsotju famlliju jaunekji iz Rlgas un Terbatas, kas gribeja
apcejot vaciju, Italiju un turienes augstskolas. §1 biedriba, pavisam
16 cilveki, devas pieminetaja ziema uz ceja, kurS gaja ari par So upi.
Bet te viniern uzbruka piepeSi Grobinas pils parraldnieka Gosvina no
ASenberga radiSana apbrunotu jatnieku pulks, kurS tos mierigos celi-
niekus sagustija, aplaupija un tad salaida visus sasietam rokam un
kajam Liras jeb tagadeja Liepajas ezera pa alingi apakS ledus; bet
slepkavas piemekleti netika.
Aiz ostas iesakas pati Ista pilseta, kurai skaita ap 30 000 iedzivotaju.
Liepajas brangums un dzivaka vieta ir Tsti ap jauno tirgus laukumu un
lielaka darboSanas ap ostu, kura atradas diezgan daudz kugu un lielu
laivu. Liepaja ir piecas baznicas: divas no tam erangeliskas (vacu un
latvieSu), viena pareizticibas, viena katoliska un viena ebreju. Sinagoga
ir jauna, liela un skaista eka, kaut gan iekSa vinai pavisam vienkarSa.
Liepajas augstaka skola ir gimnazija, un daudz citas mazakas. No bakas,
kura ir daija dzelzs bQve jurmala, ostai kreisa jeb pilsetas puse, rar
parredzet visu Liepaju lidz ar lielu gabalu no juras. Liepaja tikpat caur
peldetavu, ka caur dzelzcelu aug auguma. Starp peldetavu un pilsetu
izcejas koSas vasaras majas, un drlz bus gan viss tas tukSums, kas vel
tur ir, pilns, jo pie celSanas tiek stradats vienadi (nemitigi). Peldu
viesu, ka tika teikts, bijis Sai rasara diezgan un lielums atradas vel
turpat; bet rareja dzirdet ielojamies par lielu dardzibu.
Reinis Kaudzite
♦ ♦ ♦
Liepaja — ко lai nedaudz vardos sveSs cilveks pasaka par tas
izskatu, seju, dzivi, tikumiem, paraSam, priekiem un bedam?! Izbrau-
cies ar tramraju visos fetros tas virzienos, izstaigajis enainos apstadi-
jumus juras mala, kara ostas Ipatnejo, savdablgo krartalu lapotos un
skujotos cel us, iebridis cik dziji vien iespejams pa moliem jura un
izmaistjies pa ostas malu, man jasaka — Liepajas izskats ir briniSklgs
un jauks. Te ir tikdaudz daiadlbas, plaSuma un krasu mirdzuma — tur
jura, ezers, karklu vijtgas vltnes, prieiu skujoto zaru slotas, balto berzu
liganas barkstis, tur rozes, erkSki, ezera slaida niedra un jurmalas kapu
sausa smilga. Pari visam tam cejas nelielo namu rindas, baznlcu smailie
torni un apkvepuSie fabriku skursteni, no kuriem daius redzcju me-
tam gaisa art tumSas dumu struklas. Kur dzive jaucas ar dzeju, tur
daudz skaistuma un burvfbas. Liepajas izskats ir jauks.
Karlis Students
42
Liepajas ap kart и e
AIZPUTE (HASENPOTH)
Aizpute, viena no vecakajam Latvijas pilsetam, atrodas Tebras upes
krastos, 50 km uz ziemejaustrumiem no Liepajas. 13- gs. saja vieta,
kur sauszemes tranzitcejs uz Prusiju krustojas ar Tebras udensceju,
bija kur§u pils. 13-—14. gs. tas tuvuma, katra sava Tebras krasta tika
uzcelta Livonijas ordena mura pils un Kursas doma baznica ar domka-
pitula eku. Ka domkapitula mitne Aizpute pirmoreiz gan piemineta
tikai kada 1378. gada privilegiju raksta, ar kuru tai pieskirtas pilsetas
tiesibas. 17. gs. Aizpute bija pravs tirdzniecibas centra ar ertu ostu pie
Tebras ietekas Sakas upe. 1795. gada pilseta kluva par aprinka admi-
nistrative centru. Pieaugot Liepajas ostas lomai, Aizpute pamazam
saka panlkt un savu agrako nozimi novada dzive vairs neatguva.
Aizputes ieverojamako vietu apskati velams iesakt ar ordena pili
(rakstitos avotos ta pirmoreiz piemineta 1341. gada) — kadreizejo
Kuldigas komturejas Aizputes pilsnovada administrative un saimnie-
cisko centru. Sava laika pils veica ari ordena un biskapa valstis atdalo-
§a robeznocietinajuma, pasta staeijas un viesnicas (t. s. Wegekastell)
funkeijas. Pils veidota ka neliela izmera (43 x 39 m) kastella ar vienu
korpusu austrumu puse. Ar savu meistarigo izpildijumu uzmanibu
piesaista gravejums uz pagalma fasades apmetuma (16. un 17. gs.
mija) — makslas darbs, kuram analoga nav visa regiona.
Aizputes luteranu baznicas pirmsakumi iesniedzas vel domkapi-
tula laikos, tadu 18. gadsimta un 19- gs. 80. gados veiktajas parbOves
ta, iegudama gluzi citus absoldtos izmerus, izmainijusies lidz nepazi-
sanai. Tomer monumentalas celtnes dienvidu fasade, ka ari torna un
tam piegulosas travejas muros samanamas iebtivetas Kursas domkapi-
tula rezidencbaznicas pedas. Dievnama iekstelpas apskatot, ipasu uz-
manibu ieteicams pieverst biskapa Heinriha Bazedova kapakmenim
(1523) un altargleznai «Svetais vakarediens* (1692).
Aizputes vesturiskaja centra aplukojama virkne 18. gs. dzivojamo
eku rokoko un klasicisma stila.
Aizpute
Par paSa vietas varda «Aizpute» izcelSanos pastav sensena versija, ka
sava laika, kad visa Aizputes apkartne bijusi apaugusi bieziem meiiem,
bagata ielejam un kalnu pauguriem, pieeja pie apdzivotas vietas bijusi
43
tikai pa zinSmu ceju, kurS kada |oti barga ziema bija galigi aizputinats
un satiksme bijusi gandriz vai neiespejama, uz laiku pat pSrtraukta. No
Sis aizputinaSanas tad an esot celies vards Aizpute vai tam lidzigs
nosaukums.
Vecos 13. gadu simtepa rakstos sastopams nosaukums —
Asimputte, Asenputte, kas ari velak, aclmredzot, izveidojies par
vacisko — Hasenpoth un latvisko Aizpute. Vilhelms Stavenhagens sava
«Album Kurlandischer Ansichten» 1866. gada ari piemin, ka vards
Asenputte jeb Asimputte esot noteikti celies no latvieSu varda —
aizputinaSana, pie kam pat piemin versiju, ka kada dzija ieleja, ceja uz
tagadejo Aizputi, bijis sniega ieputinats un nobeidzies meia azis, no ka
ari laikarn celies vards: azis putinats, Azpute.
Par dk Siem nostastiem ticamibas, protams, nav noskaidrojams, jo
vesturiski dokumentarisku pieradijumu nav.
Tautas teika
Tebra
Kadreiz upltes krasta bijuSas dzirnavas, kuras dzlvojis melderis
Tebrs. Melderim bijuSas divas meitas, kuras gajuSas peldeties upe.
Kadu reizi upe dzelme ieravusi Tebra jaunako meitu. No ta laika upe,
glabajot meldera sSpes par boja gajuSo meitu, ieguvusi nosaukumu
Tebra.
Tautas teika
♦ ♦ ♦
Talak staigajot, iegaju Aizputes pilskunga aprinkl, kur palika pa
labai rokai Petera baznica. Viss Sis apgabals lidz Aizputei ir klajs un
apdzivots; lauki diezgan kupli, un zemkopiba, ka ari paSu zemkopju
dzlve tada pati, kada iesakas gandriz no Kandavas un stiepjas viscauri
lidz Liepajai. Par Aizputi nevaru sacit neka vairak, nedz mazak, ka par
kaut kuru pilsetipu ar 3000 iedzivotajiem, kur uz sliekStjiem bez darba
stavoSie bodnieki, un it IpaSi izraeja deli, kuru Kurzeme Dieva svetiba,
pavada cieSi ar acim ikkatru sveSnieku visai ielai cauri. Aizpute ir bijusi
ari veca pils, kuru uzcela lidz ar Kuldigas pili Ditrikis (DIterihs) no
Griningenas 1244. gada. Aizpute tika ap 1209. gadu uzcelts ari
klosteris, kurS ir pastavejis vel 16. gadu simtenl un varbut ari ilgak.
Vecas Aizputes pils vieta stav tagad brangs S3 laika nams, kuru sauc
tomer arvien par Aizputes pili un pieskaita pie tam trim vel apdzivotam
pilim: Embotes (Embutes), Edvales (Edoles) un Jaunpils, kuras
atlikuSas no bruninieku laikiem. Aizputes baznica stav koSa, labi
apkopta un glitiem celiniem apgadata uzkalna. Pati baznica ir diezgan
prava eka, kurai tomis iesSnus; citadi vitja no arienes ir tai paSa agrak
piemineta izskata, ka daudz citas Kurzemes lauku baznTcas.
Reinis Kaudzite
44
APRIKI (APPRICKEN)
Aprikos (neliela apdzivota vieta 62 km no Liepajas un 12 km no
Aizputes) atrodas 17. gs. luteranu baznica, kura pamatoti tiek
uzskatita par Kurzemes sakralas makslas perli. Savu krasno interjeru
zili baltos un zeltitos tonos ta ieguvusi 18. gs. vidu. Nelielo celtni
veido vienjoma draudzes telpa, koris ar poligonalu apsidu un tornis,
virs kura pacelas augsta piramidala smaile. Interjera vispareja
kompozicija valda izsmalcinats rokoko gars, turpreti atseviskiem
iekartas skulpturalajiem un omamentalajiem veidojumiem piemit
izteiktas baroka stilistiskas pazimes. Skietama pretruna izskaidrojama
vienkarSi: 18. gs. vidQ, veidojot koka grieztos altara, kanceles un
kungu lozas rotajumus, tajos iestradatas jau agrak, ap 1710. gadu
izgatavotas barokalas detalas.
Izcils monumentalas glezniecibas piemineklis ir baznicas griestu
gleznojumi. Virs altara, radot bezgaliga izplatijuma iespaidu, attelotas
debesis ar gloriju un engeliSiem, vidusjoma griestus klaj alegoriski
telojumi, bet virs ergeju luktam redzams vesels engelu orkestris, kas
«rnuzice» ar istu rokoko graciju un artistisku atraisitibu. Domajams, ka
gleznojumu autors ir vacu makslinieks Kristians Bernhards Rode, kurs
Aprikos stradajis no 1744. lidz 1748. gadam.
Рёс baznicas apskates ieteicams iegriezties ari tuveja Apriku
muiza. Tebras labaja krasta novietota dzivojama eka celta 1745. gada,
kad s»eit saimniekoja Kristofs Fridrihs fon Ostenzakens. Samera
vienkarso vienstava celtnes fasadi rota grezns fronlona cilnis ar
militaras atributikas ieskautiem fon Ostenzakenu un fon Korfu dzimtu
(pie pedejas piedereja Kristofa Fridriha fon Ostenzakena pirma sieva)
gerboniem centra. Ekas iekStelpas redzami bagatigas 18. gs. apdares
fragment!: rokoko krasnis ar apgleznotiem podiniem, intarsetas
durvju vertnes un parketa gridas.
Aprilju draudze atrodas Tebras upes tuvuma. Tebra ir staviem
krastiem, kas apauguSi ar vecu veciern ozoliem. Pa starpam ir upes
liios p|avas, augligi lauki, vai ari gabalu talak redz prieiu meiu
spieiamies upes likumos. Baznica, gliti buveta, ar slaiku torni, pastav
jau no katolu laikicm; ta nav liela, bet pietiek mazajai draudzei; katolu
laikmetu atgadina iekSpuse daiadie izgreznojumi. Koka grieztie engelu
teli nav visai izdevuSies, bet visi кора Sie daiadie, labi domatie
izgreznojumi rada itin miligu iespaidu. tin kad saules stari ar pavasara
vesti iet pari par zemes plaiumu, no baznicas zvani sauc uz
dievkalpoSanu, un gruta darba stradataji, nedelas pules atlikuSi pie
45
malas, prieclgi lasSs Se кора, kads triikums ar paSa acTm neredzSt So
dabas skaistumu, Sos vienkarSos, bet llksmos vaigus! Indrikis, kas
bemiba bijis redzlgs, vareja, varbut, ari velak tumSi atcereties, kada
bagatlba un godlba redzlgai acij skatdma, un vareja tapfic Isti
nopusties:
Manas tumSas majas
Ir man bedu gan.
Ludvigs (Ludis) BerzinS
CIRAVA (ZIRAU)
Cirava (apdzivota vieta 49 km no Liepajas, 15 km no Aizputes)
verts iepazities ar muizas un luteranu baznicas kompleksu, kas
izvietots iekopta dendrologiska parka Durbes kreisaja krasta. Muizas
dzivojama eka (celta ap 1880. gadu) paSreizejo izskatu ieguvusi pec
1875. gada, kad tas galvenajam korpusam piebQveti divi torni un
sanu rizaliti. Eksterjera apdare izmantotas gotikas formas.
Ciravas baznica ieverojama galvenokart ar savu interjera iekartu,
kuras makslinieciskaja apdare, ka atzist specialist!, rokoko stils §aja
regiona sasniedzis galejo, izsmalcinatako pakapi. Piemeram, altara
retabla veidojuma par stilistisku pilnibu liecina itin viss: gan teatrSli
graciozas sveto pozas, gan rokaja motivu caurspidigums, gan izliektie
pakapju savijumi, gan tas, ka baldahins «atravies» no altara retabla un
balstas uz atseviSki stavoSam kolonnam. Acts kritoSa lldzlba ar
Liepajas Sv. Trisvienlbas baznicas altara retablu vedina uz domam, ka
an Ciravas kokgriezumu autors varetu bQt Jozefs Slaviteks.
DURBE
Durbes pilseta atrodas 25 km uz austrumiem no Liepajas Durbes
ezera krasta. Ar Durbes vardu saistas spozaka lappuse Baltijas tautu
cilia par savu neatkaribu 13- gs. 1260. gada 13- julija Seit notika kauja
starp Livonijas un Vacu ordena apvienotajiem spekiem un zemai^iem,
kuru puse pargaja ordena karaspeka iesauktie kur§i. Saja kauja
ordenis tika pilnlgi sakauts — krita Livonijas ordena mestrs
Hornhuzens, Prusijas un Livonijas marSali, vairak neka 150 bruni-
nieku un daudz kristito karaviru.
46
14. gs., kad intensivi tika ekspluatets Livonijas — PrGsijas kara
ce|§, saja zemaiSu apdraudetaja vieta uzcela Durbes ordena pili,
kuru izmantoja ari ka pasta staciju un cejinieku apmeSanas vietu.
Pilsdrupas rada, ka pils apkartmuris ietveris ap 60 x 63 m plasu
pagalmu, bet dzivojamais korpuss bijis novietots pie apkartmura
ziemeju sienas. Durbes miests izveidojies, pils tuvuma apmetoties uz
dzivi amatniekiem un tirgotajiem. Kurzemes hercogistes perioda pili
dzivoja Durbes pilskungs, kura pienakums bija ritpeties par pils
aizsardzibu un parstSvet hercoga intereses §aja pilsnovada.
Ar hercoga Jekaba palidzibu tika uzcelta 1651. gada iesvetita
Durbes luteranu baznica. Tas kopeja kompozicija ir uzskatims
piemers 17. gs. luteranu sakralas arhitekturas tendencei sapludinat
draudzes un altara telpas vienota koptelpa. Kontrforsi pie celtnes
arsienam norada uz gotiskas tradicijas noturibu Ziemejeiropas
arhitektura. Spriezot pec baznicas interjera apdare iekjauto kok-
skulptfiru stilistiskajam pazimem, tas tapuSas 18. gs. pirmaja ceturksni
un hipotetiski saistamas ar Liepajas koktelnieka Joahima Kreicfelda
(?—1721) vardu. Interjera iekartas pamatelementi — altaris un
kancele — gadu gaits stipri parveidoti. Izcils lietiSlps makslas
piemineklis ir manierisma lustra (1609), kas rota baznicas draudzes
telpu.
Durbe macijies un stradajis ieverojamais latvieSu valodnieks un
publicists Atis Kronvalds (1837—1875). Ta ir ari izcila diplomata,
pirma Latvijas Republikas arlietu ministra Zigfrida Meierovica (1887—
1925) dzimtS vieta.
Durbes ezers
Starp Dzervi, Aprikiem un Puduri ir liels klajums, Plecis saukts.
Vecos laikos Sis Plecis ir bijis ezers, bet ezeram vards Plecis nepagalam
nepaticis; viijS jo dienas, jo vairak iedusmojies, kracis, kaucis vi|noda-
mies, putodams, jebSu saulite spldejusi un ne vesmina koku lapas
nekustinajusi.
Te vienu dienu ies nabaga sievina ar savu puisfenu gar trakotSja
ezera tnalu, un puisens tapat ieteiksies: «Skaties, mamipa, ka Durbe
prieclgi vijno un dej!> Lldz ta iesacljies, Plecis uz reizi mierlgs: puisens
ezeram bija isto vardu uzminejis. Visi brlnljuSies, ka ezers vienreiz
izdarbojies un apklusis. Bet, kad nakamu rltu zvejnieki, ar tiklietn,
venteriem, iuburiem apkravuSies, gajuSi zvejot, tad atraduSi, ka Plecis
aizbedzis uz durbeniekiem. Bet gluii pavisam Durbes ezers toreiz gan
47
neSkiries no vecas vietas, vismaz liela pulka avotu tas atstajis Dzerves
Plefa klajuma lidz paSai Durbei. So avotu udeni dzirdami tekot pa
zemes apakSu uz Durbes ezeru. Ta reiz viens vecs durbenieks, Plefa
mala pusdienu guiedams, skaidri sadzirdejis udenus pa zemes apakSu
no Plefa uz Durbes pusi tekam. Reiz Dzerves muiias arams versis ar
visu arklu iekulies viena PleCa bezdibeni, un tris dienas veiak Vecpiles
zvejnieki So v£rsi ar visu arklu izvilkuSi no Durbes ezera.
Tautas teika
Durbes ezers bija agrak tur, kur tagad Plecis — kudras purvs.
Ezeram neticis, ka vitju sauc par Pleci, tade| parceiies uz Durbi. Ezeram
pa gaisu ejot, veii krituSi 3r3, lidakas, tas varejuSas notureties. Vasaras
pecpusdiena virs ar baltu zirgu jajis saukdams: .Mukat, laudis, mukat,
|audis, Durbis nak!» Virs ar balto zirgu jajis ezeram pa priekSu, lai
aizbaiditu cilvekus. Citi, kas grabuSi sienu, aizmukuSi. PalikuSi kamzoli,
putras spainis, maize utt.
Divas meitas velejuSas audeklus un nemukuSas. T3m uzgazies vir-
sum. Tur vinas pie Ligutu muiias vel tagad dzirdot vclcjot.
Tautas teika
T3 levs mums stastija, ka gajis pa gaisu tads meins ritums. tads
meins makonis. Nacis no dienvidu puses pie mums. Viens putns lidojis
vitjam pa priekSu un kliedzis: «Uz Virgu, uz Virgu, uz Virgu!» Makonis
butu te lauka nolaidies, bet putns kaut ka sameiginajies, sagrozijis
spamus un lidinajies talak. Vinam te kaut kas nepaticis. Lidinajies taiak
uz ziemejiem, uz Durbi, un kliedzis: «Uz Durbi, uz Durbi, uz Durbi!»
Pats lidojis pa priekSu, un makonis — ezers — gajis vinam pakaj. Putns
apstajies Durbe, Durbes lidzenuma, un saucis: «Seit Durbe, Seit Dur-
Ьё!» Ta tur radies Durbes ezers.
Tautas teika
Kur tagad atrodas Durbes ezers, tur agrak ir bijuSas p|avas. Un ta,
ka katru vasaru, ari to vasaru ir vakuSi sienu. Kada silta, saulaina diena,
kad pilna p|ava bijusi piavejiem un grabejiem, radies kads jatnieks, kas
visus bridinajis un ludzis, lai atstaj plavu, jo tfllit gazJsies udens uz
leju. Tai pjavas vieta no Sis dienas buSot ezers.
Ta teicis jatnieks. Bet, kas tulit neklausijuSi jatnieku, tie dabujuSi
48
lielS steiga atstat p|avu, jo udens jau sacis gazties uz leju, pArverSot
lielo plavu par ezeru. Тотёг cilvcki ieverojuSi ezera vidu kadu salinu,
uz kuras bijis saskatams kads cilveks. Tie dabujuSi laivu un braukuSi
tam cilvekam paka|. Vini tur atraduSi kadu sievieti ar jaunpiedzimuSu
beminu. Bet, tikko sieviete ar berninu bijuSi ienemti laiva, tulit saliiju
apnemis udens. Ta celies Durbes ezers.
Tautas teika
* * *
Durbes ezera ir viena vieta, kura nekad neaizsalst. Ja cilveks ziema
brauc pa ezeru, tad it ka kada nezinSma butne velk un velk uz
neaizsalstoSo vietu. Pat zirgs to vietu nevar redzet. Un katru gadu
Durbes ezers nem daudz upuru. Tur reiz braucis no Durbes kads
samliejies pans un iebraucis atvara. Kad nelaimigie atrasti, bijuSi rokas
sakeruSies. No ta laika musu senCi vinu nosaukuSi par Sveto atvaru. Ja
kads cilveks palicis slims un kads slepus noiet uz atvaru рёс udens un
dod to slimajam dzert, tad slimais klust vesels.
Tautas teika
Baznicu zvani
Durbe esot taisiti zvani prieks Durbes baznicas un Ciravas. Kad
zvani bijuSi gatavi, viens atstats Durbes baznica, bet otrs laiva vests par
Durbes ezeru uz CIravu. Bet vedot tas iekritis ezera, jo tas negribejis
uz CIravu iet. Zvans tagad nav vairs izce|ams. Un, kad Durbe zvana,
zvans, kas ezera, ari zvana.
Tautas teika
* * *
Durbe ir tagad miestinS ar kadiern 1500 iedzlvotajiem. Durbe
dabuja Kronvalda Atis savas pirmas maclbas, Durbe vii}S radija ari
pirmos darba spekus tiem centieniem, kuriem kalpoja ar karstu sirdi
lidz piepeSi uzbrukuSam dzlvibas galam. Ar labpatikSanu vinS
piemineja Durbes skolotaju sapulci un tas darboSanos. Cik daudzkart
gan nebus vina acis, kuras spideja tik daudz jauku un daiju ceribu,
atspogujojuSies Sie kalni un S3s lejas! —
Reinis Kaudzite
49
EMBUTE (AMBOTEN)
Embute atrodas Rietumkurzemes augstienes augstakaja da|a, uz
ziemejiem un austrumiem no Krievu kalna (184 m vjl.). Skaisto
Embutes pauguraines ainavu bagatina mezi, upju ielejas un ezeri
(lielakie — Sepenes un Brinku).
Pie Embutes pastaveja sena kur§u pils, kuras tuvuma 13- gs. savu
mura pili uzcela Kursas biskaps. Ar Sim pilim saistas romantiska teika
par kursu vadona Indu|a un vacu komtura meitas Arijas mllestibu.
Pamatojoties uz So teiku, izcilais latvieSu dzejnieks Rainis (1865—
1929) uzrakstija tragediju «Indulis un Arija», kuru medz devet ari par
latvieSu «Romeo un Dzuljetu».
Uz Embuti ik sezonu plust turistu straume, lai apskatitu senas
kurSu pils vietu — 26 m augsto Indula pilskalnu un teika piemineto
Joda dambi. Savukart Embutes biskapa pils izpelnijusies ieveribu
ka viena no nedaudzajam kalna tipa pilim Latvija. Lidz musu dienam
no tas diemzel vairs saglabajuSies tikai atseviSki drupu fragmenti.
Embutes pilskalna virsotne atrodas neliels iedobutns. Taja vieta esot
nogrimusi kenina pils. Laiku pa laikam iedobuma izveidojas kapnes, pa
kuram varot nokapt kSnina pili. Ja kadam izdodas eju ieraudzit un pili
noklut, tad lidz dtausmai jabut atpakaj. Bet Renina meita esot tik daija
un vinai esot tada vara, ka |oti retam izdodoties atgriezties virszemg.
Tautas teika
Joda dambis
Joda dambis radies sena pagatnS. Bijis karS latvieSiem ar leiSiem.
LeiSi bij aplenkuSi Embutes pili. Jods nesis no Krusta kalna Surp zemi,
lai aizbertu upi. Jods izveidojis dambi, upi aizbfiris, ta uzpludusi, un
leiSiem bijis jaatkapjas. Tas aizsprosts ir pie latvieSu pils. Dambi
nosauca par Joda dambi.
Tautas teika
Indulis un Arija
LejaskurzemS, uz pa&m leiSu robeiam, atrodas Embute. Embutes
apgabals joti kalnains un gravains. Daudz vietas kalnus puSko kupli
skuju un lapu koki, bet pa vidu redzami ciemati, druvas. Kada ieleja,
augstu kalnu vidu, pacejas Embutes muiia un baznica. Sudmalu upite,
kas muiia griei dzimavu lielo riteni, tek para simts so|u lejup gar
50
stavu, augstu, kupliem lapu kokiem apauguSu kalnu. Abas puses
kalnam izrakti dzi|i gravji, to starpSs samesti va|ni, un pati kalna virsa
lldzena.
Uz S3 kalna sirma senatne stavfija Embutes latvieSu pils, jo Embutes
apgabalu — ta teika stasta — toreiz apdZivoja briva, neapspiesta
latvieSu cilts. Par to valdija latvieSu virsaitis — Indulis. Uz Embutes
pilskalna tai laika pacelas grezna, stipra ozola pils. Tur Indulis
droSsirdlgi turejas pretim savam specigajam kaiminam, leiSu virsaititn
Mintautam, ka art vacu bruniniekiem. LatvieSi, leiSi par velu nomanija,
kadas briesmas vinu brtvlbai draudeja no sveSajiem ienacejiem —
vacieSiem. Talak un talak bruninieki spiedas uz priekSu. Vini arvien
vairak tuvojas Induja robeiam un uzcela jau Kuldigu un citas pilis.
Bija pienacis art Embutei izSkiroSais brtdis. Bruninieki ielauzas tas
apgabala. DroSi Indulis tagad veda savu karaspeku pret vacieSiem, kad
jau iepriekS bija sutljis pec atras palidzibas pie Mintauta. LatvieSi, lai
gan nelagi apbrunoti, droSi uzbruka savam pretiniekam. Тотёг latvie-
Siem nesmaidija laime: vinus parvareja. Vakara droSsirdigo latvieSu
kareivju atliekas maldijas izkaisitas pa meiu apkart. Sis bija vinu brt-
vibas pedejais vakars. Ar mokam Indulim izdevas no kaujas lauka
aizmukt un tikai me2a biezuma glabties no vajatajiem. Piekusis, nogu-
ris, vinS noleca no zirga, lai kadu britinu atpustos koku paveni. Visu
vinS bija zaudejis. Draugi un karabiedri guleja kaujas lauka. Pils, vina
tevateva miteklis, bija ienaidnieka rokas. Tagad pavalstniekus — doma-
ja Indulis — spiedis ar uguni un zobenu atsacities no senCu dieviem,
kuru apsardzlba virji bija dzivojuSi no paaudzes uz paaudzi.
Dienai austot, Indulis uzmodas, nepatikamu sapnu mocits. Te vinS
izdzirda zirgu zviedzam un, uzlecis kajas, ieraudzlja bruninieku jajam.
Sagrabis savu avu, Indulis devas pretiniekam virsu. Bruninieks noleca
no zirga un metas uz Induli ar paceltu zobenu. Krita cirtiens рёс
cirtiena, bet tika atgainats. Abu vairogi dardet dardeja aiz speclgiem
sitieniem. Atgainadamies, izlocidamies, Indulis macas arvien vairak pre-
tiniekam virsu. Bruniniekam pamazak zuda spCki un vinS, trapits no
Induja avas speclga cirtiena, nokrita ar pSrSkeltu brunu cepuri. Indulis
atraisija cepures spradzes un tavu brtnumu — ieraudzlja kuplus, tumS-
sprogainus matus un smalku, balu seju. Viss liecinaja, ka krituSais
bruninieks — sieviete. Izbijies Indulis vinu uzskatlja un ieraudzlja vel
ka dzivibas ami lupas raustamies. No tuveja avota atnestais Odens
krituSo btldi atspirdzinaja. Ta atdarija acis un ieraudzlja sveSo virieti.
Ta pagiba, stipri ievainota un s3ka pa tnurgiem plosities. Tikai ar
mokam Indulim izdevis vinu savaldlt, катёг ta beidzot nespeclga
iekrita dzi|a miega. Dgi Indulis pratoja, kas nu dararns. Vai gan lai
ievainoto ienaidnieci atstatu vienu meii nekoptu, talu no savejiem? Ja
vinS to nem lidzi, tad, kavets begt, driz vien varetu krist ienaidniekam
rokas. Dgi cinijas vina krutis brtvlbas milesflba un lldzcietlba. Pedeja
uzvareja. Indulis atri atsvabinSja ienaidnieci no brunam, uztaislja no
koka nestuves starp abiem zirgiem, uzlika tur ievainoto bruninieci un
51
devas pa klusu meia ce|u projam. Reiiu reiz6m bruniniece pamodas,
atverdatna acis, bet driz atkal iekrita dzija miega un murgos.
Saule jau паса pusdiena, kad Indulis no meia iznaca klajuma. Tur
stavCja vientu|S ciemats kupla meiina vidu. Indulis gaja pa ciemata
ganceju uz priekSu, kur modrie maju suni vinu sangma riedami. Veca
mamina, uztraukta no sunu rgjiena, pienaca pie dzlvokja durvim ap-
sveicinat savas tautas virsaiti. Isi Indulis tai izstastija pgdejo dienu
notikumus. Daia laba asara noriteja sievam un jaunekjiem par vaigiem
un daia noputa vfelas par Iflpam, kad visa atrurna bija sapulcejuSies ap
virsaiti. Daiai bija kaujas lauka gadnieks kritis, daiai baiinS un tautietis.
Bruninieku nometng visi bija ka sajukuSi: pazudusi kareivju
milule — skaista Arija. Vina lidz ar tevu bija atnakusi no Reinupes
krastiem un lidz ar bruniniekiem nesusi kara briesmas un grutibas.
Meklgtaji gaja, meklgtaji паса. Arijas tfivs sedeja cauram dienam bedigs
Induja pili pie loga. Dienu no dienas jo vairak zuda tgvam ceribas
vglreiz redzgt savu mi|o bgmu. Dais bruninieks atcerejas vinu redzgjis
kaujas karstuma sev lidzas. Ari pats tevs atmingjas, ka redzgjis
bruninieci balta zirga jajam. Tas vinu vairak reiiu bija izglabis no naves
briesmam. Art starp kauja krituSajiem nebija Arijas. Vina bija pazudusi.
Ciemats, kur iegriezas Indulis ar Ariju, piedergja Pudikim, Induja
draugam un karabiedram. Art pats Pudilps ar saviem dgliem driz
pamica majas.
Rupiga, miliga kopSana, ciemata miers un majinieku laipniba
bruniniecei palidzeja driz atvesejoties, atspirgt. Indulis ar Ariju klida
tagad pa meiiem, laukiem un nevienam nemanot vinu starpa
nodibinajas cieSa draudzlba un milestiba. Pudilp ciemata tas nevareja
palikt nosigpuma. Veca Pudika mate domigi kratija galvu. Izvesejojusies
Arija stipri ilgojas рёс savgjiem. To nomanijis, Indulis negribgja vinu
ilgak aizturgt. Vini sagatavojas ce|am. Otra rita Indulis ar Ariju, Pudilp
un vina jauiu pavaditi, devas uz Embuti, sasniegdami to tas pa§as
dienas vakara.
Kad Arija bija savgjo sanemta un ar tiem sasveicinajusies, ta steidzas
pie sava tgva atzities, ka milejot uzvareto, no tevu pils izdzito latvieSu
virsaiti — Induli. Lepnais Embutes uzvaretajs ilgi pretojas, savu vienigo
Ьёгпи laist pie uzvargta un nekristita Induja. Arijas lugSanas, ka art
Indu|a apsolijums kristities, lauza teva cieto sirdi. Ar teva at|auju Arija
tagad sniedza Indulim savu roku. Pudilps, visu to redzgdams,
dzirdgdams, stingri pretojas Induja kristtSanai. Tas mgginaja Induli
pierunat, neatstaties no saviem tevu tevu dieviem. Pudikis atgadinaja
Indulim Perkona varu, visspecibu, pazemes dieva Joda viltTbu un
kristlto Dieva nespecibu; stasnja art savus nelabos sapnus un
paredzejumus, biededams Induli ar parvareto braju postu, suro
verdzibas likteni Latgale, Talava, Selija. Pudilps veiejas, lai Indulis atkal
sasauktu kareivjus un saktu ar bruniniekiem kauju. Indulis, Arijas
skaistuma valdzinats, palika kurls pret visiern draudiem un lugumiem.
Tas likas kristities un sagatavojas Ariju drizi vest pie altara. Noskumis
52
un ar sagrauztu sirdi Pudikis redzeja, ka Induli kristija, dzirdeja, ka tas
savietn tevu teviem atsacija.
Indu|a karabiedrs — Mintauts driz dabuja dzirdet par sava kaimina
kristibam. Dusmigs, ka Indulis atkritis, Mintauts rikojas jo sparfgi uz
karu. No tnalu maiarn sirdigie, specigie leiSu kareivji salasijas ap Min-
tautu, tuvodamies Embutei pa kalniem, lejatn, ka juras vilni. Kara un
dievu slavas dziesmas atskaneja vakaros gar ugunskuriem no tukstoSu
kareivju mutem.
Indu|a k3zu vakara leiSu nometnes ugunis jau laistijas pa Embutes
pakalniem. Izbailes, samulsums рагпёта pils mazo aizstavju pulku —
vacieSus un latvieSus, kad izluki atnesa zinu par leiSu parsvaru. Tikai
Arijas tCvs nezaudeja duSu. Vina padoms apmierinaties, paciesties ie-
droSinaja visus. Daudz vietas gar pulka apcietinajutniem — resno bal-
ku setu — nolika lielus kubulus ar udeni, lai varetu pielaisto uguni
nodzest. PukstoSam sirdim, droSu pratu un ar nodomu aizstaveties lidz
beidzamam viram, visi gaidija ritu.
Indulis sedeja domigs uz augsta pils vajna, lukodamies gaiSajas
leiSu ugunis pils priekSa un upite gravai pari. Rit bija gaidama baiga
diena. Citkart droSajam, apl^erigajam viram nebija neviena varda, ко
iedroSinat savejus. Te tztrauceja vinu draugs Pudikis. «Induli,» vinS
teica, «tu dariji nepareizi, pamezdatns savus tevu tevu dievus, nododa-
mies sveSam, nepazistamam dievam. Tagad briesmas vinS tevi atstajis.
Griezies atpakal pie savas ticibas, ludz vareno Jodu, lai tev palidz.
Рёгкопи, luk, esi sakaitinajis, un tas tagad jau leiSu puse. So karu
uzsutijuSi sadusmotie dievi tev atriebdamies.»
Indulis paklausija drauga padomam un nokapa no pils zeme. Nakts
tumsas, кгйти un meia sargats, vinS nepamanits aizlida gar leiSu
sargiem. Pa celu talak iedams, vinS nonSca kokiem apauguSa ieleja, ta
saukta — Vilku lauka. Sis lauks bija svetits Jodam. Te staveja vecs,
sirms ozols — dievu miteklis. Senak turp nesa katrs savu ziedu un
piesauca dievus. Indulis ludzas: «Jod, tu visuvarenais, valdidatns apak-
Szetnes valsti — esmu maldijies. Kristito Dievs mani atstajis un Perkons
tagad leiSu puse; nac, parauj tu manus ienaidniekus; tev piedereSu
muSgi muiam.»
Те piepeSi atskaneja dobjS ruciens zem Induja kajam un zeme
triceja. Tuvak un tuvak viijS dzirdeja dobjus rucienus: stiprak un
stiprak triceja zeme. NejauSi izSavas no zemes ar lielu troksni plata
ugunsliesma, paceldamas lidz koku galotnem. Indulis izbijies paleca
atpakal: ar SauSalam vinS redzeja, ka liesma pienCma pamazam tnilziga
cilveka veidu. Pats Jods draudoSu, nopietnu seju staveja vina prieksa.
Bargiem vardietn vinS parmeta Indulim, ka tas atkritis no vina un
citiem senCu dieviem. Joda dusmas tomer pamazam rima, apsoli-
damies apsestajiem un Indulim palidzet, ja tas palikSot vinam uzticigs.
Te pacelas lena vesmina. Dieva paradijums pacelas gaisa makoniti, rita
vesminas nests, tas pazuda koku galotnes.
Pirmie saules stari jau zeltija rasainas koku galotnes, kad Indulis
griezas atpaka| uz pili. Pa reizei vinS dzirdeja taluma Рёгкопа rucienus.
Perkona tevs dusmojas par Jodu, ka paradijies vina valsti — virszeme
un aicinaja to uz cinu. Sad tad paspideja gaiSas zibens liesmas. Jau
53
luvak ierucas Рёгкопа balss un krita retas, smagas lietus lases, ко
Perkons ka izlukus sutija Jodam pakal. Vel Indulis nebija ara no ielejas,
kad jau negaiss sacelas pilna barguma. Lietus gazas zeme ka spainiem,
zibeni laistijas pie tumSam debesim, un Рёгкопа rucieni dardeja
kalnos, lejas. Priecigs un droSs Indulis steidzas uz priekSu, jo dievi bija
vinu paklausijuSi. VinS sajuta atkal savas krtitis seno viriSlpbu.
Velti Arija, pili taujadama, mekleja Induli. Te vinai ieSavas prata, ka
Indulis, laikarn Pudika pierunats, bus griezies atpakal pie saviem
vecajiem dieviem. Pudika miers to pilnTgi radija. Aizteceja stunda рёс
stundas. Ausa rits, un Indulis vel nekur nebija manams. Induli gaidija
art Pudikis. Tas palika nemiertgs un кора ar Ariju devas uz Vilku lauku.
Uzvaras dziesmas dziedadami un gaviledami, leisi taisijas brukt pilij
virsu. Te aiz pils, upites gravS, piepeSi redzeja izcelamies milzu stavu
un trim saujam zemju aizmetam upitei uzmetumu priekSa. Odens celas
un sakapa lidz pat uzmetuma augSmalai, izpluzdams pa visu upites
gravu gar pilskalna saniem. Vel Jods aizsteidzas рёс zemem un паса ar
pilnu cepuri atpakal. Sim zemem butu pieticis uzmetumu sabert vai
gravas augstuma, bet muklaja aiz pils Jodam paSluka nesamais —
zemes izbira.
Mintauts, brinidamies par negaiditiem kavekliem, sasauca sapulci
un nosprieda uzmetumu parrakt. Jau leiSi keras pie darba, kad piepeSi
uz Krusta kalna, aiz tagadejas Embutes macTtaja muifas. redzeja ко
mirdzam un zibam. Tie bija bruninieki ar kristito karaspeku, kas
steidzas paliga. No augSas nakdami, tie ar sparu iebruka leiSu
nesakartotajos pulkos. LeiSi atkSpas un tiem butu nelabi klajies, ja
Perkons pats tiem nebutu nacis paliga. Saceias briesmigs negaiss,
Perkons ruca, zibeni Skilas. ParbijuSies kristitie palika stavam. Регкопа
tevs dusmas dzinas ar zibeniem Jodam paka|. Jods bega gar durvju
durvim, atrada tomer visur uz mud apgaztus katlus un nevareja nekur
glabties. Apgazts katls tevu tevu laikos nodereja aizsargam pret
visadiem gariem.
Te laudis redzeja slaiku, baltu stavu pa klajumu Surp steidzamies.
T3 bija skaista Arija. Jods Zigli aiz tas... bet tai paSa acumirkli paSkilas
zibens un Arija nokrita nedziva gar zemi. Indulis vinu ta atrada.
«Регкопа tevs pats mani sodijis!» vinS izsaucas, aiziedams sagrauzts
projam.
No ta laika vinu neviens nav vairs redzejis. Vai vinS tureja savu
Jodam doto solijumu un nogaja turp, kur zobenus vel specigi vecinaja
par tevu tevu ticibu, brivlbu? Par to lauiu mute cieS klusu, bet Indula
piemina dzivo vel paaudiu paaudzCs. Vel So baltu dienu rada
uzmetumu, ar kuru Jods upiti aizberis un kadu kalninu —Joda klepi,
aiz pilskalna purvaina pjavas vidii, kur Jodam izbiruSas zemes no
cepures. Barga pCrkona laika laudis vCl saka ne vien Embutes viduci,
bet visur Latvij3: «Perkons Jodu gainai»
Tautas teika
54
Ai kraSna Embute! Biezas miglu valas nejauj parredzet apkartni, kur
ejam. Un tomer ari S3d9 visai truciga apgaismojuma Sis apskauiamais
Kurzemes sturitis brinumjauks un koSs.
Kalnu milzums. Tie nav stavi un strauji — vairak lezeni un slaidi,
bet toties plaSaki, pilnigaki, augstaki.
Vietvietam kalnu sanos un virsotnes ligojas smagu varpu parpilnas
druvas, bet daudzkart ari tumSie skuju vai spirgtie za|ie lapu глей.
lelejas ertas, lielas un plaSas. Briiam to vidu, ka likumots sudraba
diedzinS, vijas upite, un krastos noklajuSas, ka miksti zajais samts,
p|avas un ganibas; briiam leja pamirdz ari dabas mates spodrais
spogulitis — dzidrs dikitis vai ezerinS.
ScviSki jauka vieta pati Embute.
Galvena muiias eka izcejas augstu gaisa, paSa kalna gala. Sis kalns
stav atseviSki citu vidu. No vienas vietas tas noaudzis kupliem lapu
kokiem, un spilgti baltajiem muriem vajag stipri manities, lai atrastu
lapu jura valeju spraudzinu, kur paskatities kriSnaja apkartnS.
Kalnam visapkart daiadi udeni, kas sakrajuSies vai nu pusaizau-
guSos ezerinos un dikos, vai tada paSi upite. Bet visi viiji lasas un
krajas pie dzirnavam, kur katrs vilnitis nepacietigi gaida savu rindu —
lekt lielajam udensratam pari un uzsakt taio, jauko celojumu pa brivo,
briniSkigo Dieva pasauli.
Dzimavu un parejas muiias ekas stav lejak, vai tieSi paS3 leja.
AtseviSki no vinam — maza, veca baznicina ar tadu paSu gailiti
torna gala.
Muiias puse, baznicai tieSi durvis — licls, varens un pamatigs kro-
gus.
Valdis (Voldemars Zalitis)
Kad no rita piecelos un izgaju rasaina darza, skats nevijus krita leja,
kur dzidra rita migla duseja Induja dzimtene.
Sienam savas somas par pleciem un dodamies pa krauju lejup uz
piegazes ozolu un oSu birztaiam. Rudens staiga pa koku galotnem un
birdina zarus, un ievista visu zelta un purpura. Skaists ir dzeltenais
lapu jums virs galvas, bet vel skaistaka zeme zem kajam. Zeme ka
briniSkiga gridsega musulmanu templi. Vajaga tikai mazliet pievert acis,
saka mans biedrs, un zeme liksies vel pasakainaka. Apseiamies uz zali
nosunojuSa akmens, un pekSni debesis izlauias vesels gaismas
milzums un parpludina mus un kokus, un daudzkrasaino zemi, visu,
visu. Ka saule viss parmainas, daijaks, spamotaks top. Rudens ber par
mani savu smaidoSo zeltu, un tas ir tik labi. Ejam taiak, iegadajamies
garas lazdas nujas, un kajas stieg trudoia zeme, un mitras lapas velas
zem kajam.
Beidzot esam aizsnieguSi Induja kalnu. Kalnam abas puses pa divi
55
vajtji, bet visu vienu pusi iesledz strauja Embutes upite. Tauta stasta,
ka pirms 700 gadiem Seit atradusies virsai&t Indu|a koka pils, un vipS
licis izrakt vajpus, kas pili padarijuSi neiepemamu. Pats kalns noaudzis
brinumlielietn lazdu kokietn un oSiem, kuru gaiSi za|i dzeltenis lapas
viz ka smaragds sauie.
LIdzas Induja kalnam, leja pari upitei, stiepjas garenais, Saurais Joda
dambis, kas tieSStn Slpet ka maksligi darinSts, un turpat deju laukums,
kur tnedz izbraukt ari Liepajas viesi. Uz kadu spridi talak izcejas Vilku
kalns, katn blakus ka milzu plaisa Skejas Vilku grava, Saura, piekritusi
koku stutnbrietn, pieaugusi sirmam sunam, papardem, ar strautinu
vidu. Varenas nosunojuSas egles aizSno debesis. Izejot no gravas, driz
vien atrodamies pie Embutes baznlcipas, kas stav ar muguru pret
vartiem. Un lejak Bruninieku kalns ar vacu pils drupam, kas vel tikai
pirms diviem gadiem ka nodegusi. Si zeme liekas visa noslepumu
pilna, tukstoS audzes to minuSas, un vesture no katra sikaka akmentina
Seit runa savu valodu.
Mans reibinoSakais sveiciens Induja un Arijas sapnu un mllas
zemei.
Rihards Rudzitis
GRlfriU REZERVATS
Grinu rezervats (1457 ha) pleSas starp Saku un Ziemupi, ap
50 km no Liepajas. Ar baribas vielam nabadzigaja un parmitraja pie-
jGras augsne te izveidojuSies ipatneji meza augSanas apstakji. Lidzas
mazrazigam prieiu un berzu audzem rezervata sastopama arkartigi
reta grinu sartene {Erica tetralix) un daudz citu atlantisku augu.
GROBINA (GROBIN)
Grobina (pilseta 10 km no Liepajas Alandes upes krasta), spriezot
pec arheologu atklatajam apbedijuma vietam — uguns kapu laukiem,
ap 650.—850. gadu pastavejuSas skandinavu (sveju un gotlandieSu)
kolonijas. Tolaik te atradusies svariga tirdzniecibas osta Zeburga.
Jadoma,. ka ta bijusi atbalsta punkts skandinavu (vikingu) sirojumiem
Kursa, par kuriem stasta hronikas un ziemejnieku sagas.
Jau kop§ 9- gs. Grobina uz Skabarzu kalna pacelusies kurSu pils,
kuru 1263. gada nodedzinajis ordena karaspeks. Tai iepretim ordenis
13. gs. otraja puse uzcela savu pili, kuru pamatigi parbuveja 14. gs.
56
vidu. Grobinas pils bija ordena fogta sedeklis (no 1392. lidz
1560. gadam §eit cits citu nomainijusi 14 fogti). Vina rokas bija
fogtejas administrativa un militara parvalde. Ta ka pils atradas pie
Livonijas — Prusijas kara ceja, ta bija veidota pec tradicionala piecela
pilu planojuma principa, proti, sastaveja no apkartmura, plasa iekSeja
pagalma un viena nocietinata dzivojama korpusa. Pils netika pamesta
novarta ari Kurzemes hercogistes laika: 1660. gada pec atgrieSanas no
zviedru gusta te кора ar gimeni uz laiku apmetas hercogs Jekabs.
17. gs. parveidoja un labiekartoja pils dzivojamas telpas, ka ari,
izbuvejot bastionu sistemu, pastiprinaja tas aizsardzibas spejas. Pils
muri samera labi saglabajusies lidz pat musdienam.
No Grobinas luteranu baznicas (1664) рёс ugunsgreka 1941. ga-
da pari bija palikuSi tikai apsviluSi muri. Sobrid baznica beidzot tiek
atjaunota.
Kadreiz Grobinas pils esot bijusi joti skaista un bagata. Pils apakSa
esot bijuSas divas apakSzemes ejas, viena vedusi uz baznica, otra — uz
Ilgu kapiem.
Sai pili reiz dzivojis kads bruninieks. Bruniniekam bijusi |oti skaista
meita. Pils IpaSnieks izprecejis savu meitu kadam diiciltigam
jauneklim, bet meitenei jauneklis neesot paticis.
Bruninieks ar saviem padotajiem nodarbojies ar siroSanu. legutos
vanginiekus (gusteknus) sdttjuSi visgrutakos darbus padarit. Nepaklau-
sigie vanginieki turCti apakSzemes ieslodzijumos.
Reiz starp atvestajiem vanginiekiem bijis kads jauns, skaists puisis,
kas negribejis paklauties. Vinu ieslodzijuSi viena no apakSzemes
pagrabiem. Jaunajai kundzei jauneklis iepaticies, un vina nolemusi
vinu glabt. DroSsirdiga sieviete aizvedusi jaunekli pa apakSzemes ejam
uz Ilgu kapiem. Jauneklis izglabies, bet jauno kundzi tCvs un virs
ieslodzijis kada pazemes eja un eju aizmtirejuSi. Vel tagad Grobinas
pils apkartne daikart dzirdami vaidi, kas nakot it ka no pazemes.
Tautas teika
* * *
Ap pusdienas laiku nonacu Grobina, kura garuma loti izstiepta
pilsetina ar vairak neka 2000 iedzivotajiem. Grobina atrodas art vecas
pils atliekas, kuras ir uzturejuSas joti pilnigi. Tagad Sas pils iekSpuses
lidzenums ir parnemts ar zali, izkopts celiniem, apgadats sedekjiem un
der laikam pils6tniekiem par izstaigaSanas un spirdzinaSanas vietu.
Grobinas pili uzcela Vidzemes ordenmestrs Ditrihs no Griningenas ka
robeiu cietoksni pret leiSiem, lidz ar otru pili, kuru sauca par
«Kurland», рёс kaujas pie Embutes pils 1245. g., kur leiSi tika stipri
sakauti. Рёс Durbes kaujas kuri bija ienemuSi starp citam pilim art
Grobinu. Ordenmestrs Verners sutija turp кагаврёки, kurS ienemtas
57
pilis uzvargja un nodedzinaja. Grobina tika no jauna nocietinSta un
taja dzivoja atkal ipaSs ordena iecelts valdnieks. Gothards Ketlers ap
1560. gadu nodeva Grobinas pili pruSu hercogam, lai dabutu palidzibu
pret krieviem.
Reinis Kaudzite
KAZDANGA (KATZDANGEN)
Kazdanga, apdzivota vieta 58 km no Liepajas un 9 km no Aizputes,
pla§i pazistama ar savu kraSno, gleznaino parku. Tas ir lielakais
(173 ha) un vertigakais (127 eksotu sugas) dendrologiskais parks
Latvija.
leveribas cienigs ir ari Kazdangas muizas eku ansamblis, it ipaSi
ta galvena daja — pils (1800). PasQtitajs barons Karls Gustavs fon
Manteifels buvdarbu uzraudzibu bija uzticejis arhitektam Johanam
Georgam Berlicam (1753—1837). Pils buvkompozicija un atseviskas
arhitektoniskas formas stipri lidzinas palladianisma popularizetaja
Krievija ita|u arhitekta Dzakomo Kvarnegi (1744—1817) stilistiskajam
rokrakstam. Monumentala trisstavu celtne veidota рёс Palladio
arhitekturai raksturiga planojuma: ta sastav no zemesstava, pirrna jeb
reprezentacijas stava un atikstava. Ekas fasade iekomponeti t. s.
Palladio motivi. Pils fasade orienteta uz parka galveno aleju. Parka
lapenes puse tas centra atrodas apa|a kupola zale, kas vertikalaja
planojuma aiznem visu reprezentacijas un atika stavu. Pils kop-
kompozicija iekjaujas uz garenass novietotais t. s. kavalieru naming
viena un saimniecibas eka otra puse.
1905. gada grandioza celtne diemzel stipri izdega. Pils atjauno-
Sanai barons Karls Vilhelms fon Manteifels nosledza ligumu ar
Zalekas firmu Tiringa. Restauracijas projekta autors Pauls Sulce-
Naumburgs (1869—1949) darbus uzsaka ar lielu pietati pret sava
prieksgajeja veikumu, tacu pils atjaunoganu partrauca Pirmais
pasaules karS. Ta tika pabeigta tikai 30. gados, restauracijas projektu
piemerojot ekas jaunajai funkcijai — Valsts Kazdangas lauksaimnie-
cibas vidusskolas vajadzibam.
Pils prieksa kazdangiesi uzstadijusi pieminekli savam novad-
niekam — literatam Materu Jurim (1845—1885). To veidojis
pazistamais telnieks Teodors Zajkalns (1876—1972).
Kazdanga ir slavena ari ar savu bruno kir§u Skirni un senam zivju
audzeSanas tradicijam. 1880. gada te pirrno reizi Latvija aizsakta zivju
audzeSana dildos.
58
MEDZE (MEDSEN)
Medze ir neliela apdzivota vieta 25 km uz ziemeliem no Liepajas.
Ta apkaime aplukojams unikals dabas objekts — sena Baltijas ledus
ezera krasta nogaze.
PRIEKULE (PREEKULN)
Otraja pasaules kara nopostita Priekules pilseta (43 km uz dienvid-
rietumiem no Liepajas) peckara gados uzcelta tikpat ka no jauna.
Tomer taja saglabajies kads interesants senakas pagatnes liecinieks —
Priekules pils vartu sardzes tomis (1688). Uz pamatigam kolonnam
balstitie erkerveida tomiSi, masivie rusti, draudiga maska virs vartu
arkas it ka izdve§ neienemama cietokSna elpu, kaut an pa5a cietokSna
diemzel vairs nav.
Ar Priekules vardu saistits kads sensacionals notikums, kas
norisinajies ap 1670. gadu. Barona fon Korfe atbalstits, — Priekules
pils kalejs izgatavojis lidaparatu, ar kuru pacelies gaisa un tris reizes
aprinkojis pilij, lidz vejs vinu aiznesis uz Embutes pusi. Par bezdievigo
meginajumu «ienemt debesu telpu» kalejs pec spidzinaSanas ka burvis
un velna sabiedrotais sadedzinats uz sarta.
VECPILS (ALTENBURG)
Vecpils upes senlejas augstaja krasta, apm. 40 km no Liepajas
pacelas Vecpils pilskalns. Senak §eit atradusies viena no lielakajam
un stiprakajam kur§u pilim. Pilskalna tuvuma uzieti senkapi un kulta
vietas.
Nozimigs arhitekturas piemineklis ir Vecpils katolu baznica
(1700). Uz torna fasades redzamie iniciaji liecina, ka dievnama
celtniecibu finansejis generalmajors Oto Ernests fon Rape. Kokgriezu-
miem rotatie baznicas iekartas priekSmeti (altaris, kancele, kristama
trauka pamatne, erge|u luktas u. c.), kas tapuSi ap tas celtniecibas
laiku, ir unikali baroka makslas darbi — savdabigas Stelmuzes
koktelnieku skolas meistaru darinajums.
SALDUS (FRAUENBURG)
Saldus pilseta atrodas 125 km no RIgas ertu satiksmes ce|u tuvu-
ma. Tas darzu ieskautie kvartali izvietoti gleznaina, pauguraina apvidu
abpus Cieceres upes ielejas.
Vesture. Jau 13- gs. sakuma pie Saldus ezera bijusi kursu pils.
Vestures avotos Saldus vards (Salden) ienacis 1253- gada, kad, sadalot
Kursas zemes, mineto teritoriju ieguva Livonijas ordenis. Pirms
1451. gada tas Saldu uzcela pili (Frauenburg), kura ietilpa Kuldigas
komtureja. Pils tuvuma izauga ciems un 16. gs. tika uzcelta ari
baznica. Pirmo Ziemelu kara ziemu (1701/1702) Saldus ciema кора ar
savas armijas stabu pavadija zviedru karalis Karlis XII. Kara turpina-
juma gan Saldus pils, gan ciems tika nopostiti lidz pamatiem.
Tagadeja Saldus pilseta sakusi veidoties tikai kops 19- gs. vidus.
Pilsetas tiesibas Saldus ieguva 1894. gada, bet 1917. gada Sis tiesibas
tika paplaSinatas. Pilsetas saimnieciska dzive aktivizejas pec dzelzcela
linijas izbCives (1929), un Saldus kluva par turiga lauku apvidus
centru, kas seviski izcelas ar saviem bagatajiem tirgiem.
Pirms Pirma pasaules kara iedzivotaju nacionala sastava zina Sal-
dus bija vislatviskaka pilseta Kurzeme. Saldus tirgus laukuma
1919- gada 10. marta notika pirma Latvijas nacionalas armijas parade.
Apskates objekti. Pilsetas vesturiskais centrs koncentrejas ap veco
tirgus laukumu. Saldus pirmas draudzes luteranu baznica celta
18. gs. pirmaja puse. Savu tagadejo arhitektonisko veidolu ta
iemantojusi stipri velak — no 1898. lidz 1900. gadam, kad baznica
pec arhitekta Vilhelma Neimana projekta parbuveta par trisjomu
baziliku. Parveidotas kanceles apdare ietverti dazi manierisma kok-
griezumu fragmenti no 16. gs. luteranu baznicas interjera. Baznica
apskatama Jelgavas macitaja Julija Deringa (Doring) glezna «Jezus pie
krusta» (1865), kura veidota pec Leipcigas profesora Jegera parauga.
Ar Saldus tuvuma dzimusa latvieSu glezniecibas klasika Jana Ro-
60
zentala (1866—1916) dzivi un darbu var iepazities Saldus vestures
un makslas muzeja, kas iekartots makslinieka bijuSaja, рёс vina paSa
projekta 19- gs. beigas celtaja darbnica.
Par Saldus pilskalnu
Pie Saldus ir pilskalns ar caurumu gala. Un pie kalna netalu bijusi
muiZa, kur kalpu sievam bijis jaiet cirpt aitas. Bijis tads paradums, ka
to, kura mazak nocirpusi, n6muSi zobot. Reiz gar kalnu gajusi kada
sieva un raudajusi, ka neesot asas dzirkles, citas vinu izzoboSot. Te pie
kalna radusies jauna meita un iedevusi sievai dzirkles, teikdama, kad
nakot atpakaj, lai dzirkles noliekot uz celma. Sieva izvinnejusi visas
citas sievas, un kungs vinu uzslavejis. Nakdama atpakaj, vina nolikusi
dzirkles uz celma.
Tautas teika
* * *
Senos laikos pie tagadeja Saldus ezera uz garena uzkalna stavejusi
senlatvju pils, slepdamas aiz va|na. Kada vakara pilskungs, jau nonemis
savu adas jostu ar dunci un zobenu, rikojies doties pie miera. PekSni
atskanejuSas taures skaijas un loga atspldejis gaiSs liesmu atspldums.
Pilskungs steidzies pie loga redzet, kas noticis. Draugi un kalpi jau
sapulcejuSies pagalma, vicinajuSi zobenus, izmeginajuSi stopus un
bultas un citus ieroCus. «Tatad ienaidnieks tuvojas,» nodomajis
pilskungs un steidzies apskatlt, vai valnis un siena kartTba. Pa visiern
ce|iem uz pili steiguSies apkZrtnes jaudis, vezdami Hdzi mantas un
lopus, daZadus ieroCus un darba rikus. Pilskungs nu sasauca tautas
pulku un uzaicinaja cinlties un neatdot pili ienaidniekiem. Visi
piekrituSi un ienemuSi vietas uz vajtjiem aiz sienas. Ienaidnieks
tuvojies. Latvji jau zinaja v3cu bruninieku mgrkus un ar tiem sarunas
nemaz nav ielaiduSies, bet sakuSi cinlties. CTna bijusi |oti siva, un pret
ritu jau maz duSIgo viru palikuSi pie dzivibas. Sievietes sakuma tikai
noskatljuSas pa logiem uz saviem clnltajiem un mierinajuSas raudoSos
bemus. Bet, kad krituSo skaits nemitlgi audzis, tas nenocietuSas un,
sadabujuSas ieroCus un vairogus, devuSas vlriem pallga. Beidzot bijis
ta, ka viru palicis pavisam maz un visu ciiju veduSas sievietes. Vaci
brinIjuSies par savado pretinieku drosmi un neatlaidlbu un velak, to
atceroties, nosaukuSi So pili par sievu pili — vinu valoda Frauenburga.
Tautas teika
* * *
Saldus baznica nav nekada grezna un turklat tik maza, ka lielakai
baznlcenu da|ai jastav kajas lidz pat ara durvlm.
Draudzes bemi vienkarSi un |oti pieklajlgi. Madtajs mlllgs, bet runa
tik leni un klusi, ka ne varda nevar sadzirdet, ne saprast.
61
Draudze uzsak jaunu dziesmu un velk melditju spScigi, bet gausi,
ka pret kalnu. Vina izmanto katru dziesmas noti dzi|a pamatigS sa-
jusma un nemil lekat pa augsto jusmu kalngaliem ka Iielpils6tu sisetj-
biksiSi, kas sava traka steiga bieii vien aizskrien paradizes vartiem
garam un iedraias pedigi tieSi pekle.
Ergelnieks atzistama veiklTba izpulejies visadi un velk draudzi vai aiz
ausim, bet ka nedabu, ta nedabu lidzi.
Instruments art nav Isti laba vesellba — viijam plauSas — veja
kambari — kaut kas nav kartlba, jo stabuju balsis briiam vijnojas
savadi un daireiz pilnigi aizraujas, ta ka ar vinu untumiem
neapraduSam liekas — nupat — nupat dziesmai paSa vidu pietruks
elpas.
TreSdienas notiekot SaldQ iknedelas tirgus. Tad apkartnes saim-
nieki, kas stipri milejot greznus raws, pajugus un staltus zirgus,
savedot savu raiojumu vezumus.
Kad sviesta un krejuma spaini izpardoti un sudraba rubli kabata,
janoiet taCu britinS atpusties un iestiprinaties pie sensenas pazinas —
daii melS — traki mijas ligavas — BlaSkltes.
Kad BlaSkIte pratus diezgan atmiekSkejusi, рёс tam braSie
iebrauceji atgrieioties majas dais otra, cits tikai vel treSaja dien3;
laimigakie ierodoties tajos paSos ratos, ka iebraukuSi, tikai tagad
gurdeni atlaiduSies un krakdami ratu tukSuma.
No teikta viegli izlobams, kadas tieksmes valda saldu un apkartne.
Loti janoielo, ka Saldu nav vairaku Stepermanim lidzigu vTru. VnjS
patlaban pusmuZa, tatad paSos speka gados, laipns un sirsnlgs
tautietis, Cakls un dedzigs visparibas darbos, ka reti kads. Vitja
ierosinajuma Saldu modusies un sak darboties sabiedriska dzive.
Patlaban dienas kartlba Я gada 2. augusta koncerts, ко Sadraudziga
biedrtba рёс Stepermana priekSlikuma sartko Dertgo Gramatu Nodajai
par labu. Ari apkartnes dziedataju kori uzaicinati pabalstit sarikojumu,
ко labprat apsolijuSies. Lai teicamais pasakums izdotos sekmigi, javeic
daudz un daiadi priekSdarbi, kas visuma un smaguma veicami vienigi
Stepermanim, un prasa daudz pu|u un laika, bet vinS jau paradis tos
labprat ziedot vispartbas laba, un гарёс nav Saubu, ka ari Sis izrikojums
izdosies labi.
Bez Stepermana Saldu izdevas iepazities v£l ar musu teicama ёг£е|-
nieka un komponista O. Sepska tevu. VinS neliela, pasausa auguma
vecltis, stipri attistitu, kantainu, taCu dai|i veidotu varenu galvas kausu,
brinum Srgts, vesellgs, atjautlgs un jautrs. VinS pieder seno, stipro
paaudiu atvasem, kas tikpat reti sastopamas, ka milzetji ozoli tagadnes
laukos, kas jaunTbas grutibas ta nocietinati, ka vecuma nespeks un
vajTba netiek viniem nekadi klat.
Sepska tevs tik visai laipns, ka taisnako celu radidams, pavada mils
no Saldus lidz pat StrikmuiZas skolai, kur bijam nodomajuSi palikt pa
nakti.
Valdis (Voldemars Zalitis)
62
Saldus apkartne
CIECERE (ZEZER)
Austrumkurzemes augstiene 3 km uz austrumiem no Saldus atro-
das skaistais Cieceres ezers ar 2,8 ha lielu salu, kura iekjauta dabas
aizsardzibas objektu saraksta. Ezera platiba ir 2,84 km2, garums —
9,5 km, maksimalais platums — 0,4 km, bet dzijums — 50 m. Ezeru
labprat izmanto aireSanas sporta cienitaji.
Ezera krasta atrodas Cieceres kajkakmens karjers, uz kura bazes
kops 1939. gada darbojas Brocenu cementa un SIfera kombinats,
savulaik viens no modemakajiem pasaule.
Cieceres ezers
Par Cieceres ezeru ir tada teika: viens puisis gajis mazgaties. Bet
vitjS tik briesmigi steidzies, ka neviens nevar aizturet. SkrieSus skrejis.
Tad nacis preti kads pavisam sveSs, neredzets vecaks virinS.
— Kur tu skriesi tik briesmigi?
— Mazgaties.
Vecais virinS iznemis pulksteni no kabatas: — Pagaidi desmit
minutes!
Tiklidz vinS ta pagaidijis, puisis teicis: — Es negribu vairs
mazgaties. — Tad vinS bQtu noslicis. Laudis runaja, kad kads skreja uz
ezeru: — Neskrien, neskrien! Nez vai Soreiz naks labais vecitis un tevi
aizturfis.
Tautas teika
EZERE (ESSER)
Ezere ir apdzivota vieta Latvijas un Lietuvas pierobeza, 36 km no
Saldus. Ta izveidojusies uz zemes, kuru, ordena valstij sabrukot, ta
pedejais mestrs Gothards Ketlers izlenoja savam masasdelam. Ezeres
muiza stipri parbuveta 19. gs. No stila tiribas viedokla ieveribas cieni-
gas ir ampira saimniecibas ekas, kuru eksterjera apdare verienigi
pielietoti triumfa arku motivi un doriskas kolonnas.
Ezeres ainavu parks ir bagats ar eksotisku augu sugam. Parka
novietots 4 m augsts stabveida laukakmens, t. s. Lielais akmens, kas,
63
ka vesta apkartne izplatits nostasts, no kadas attalas vietas uz Ezeri
esot velts veselus desmit gadus.
Ezere 1945. gada 8. maija, Otra pasaules kara noslegumam tuvo-
joties, tika parakstits t. s. Kurzemes katla ielenkto vacu karaspeka
dalu kapitulacijas akts.
EZERE
Jau vairSki gadu simteiji aizritejuSi kopS rd laika, kad skaistaja
Ezeres pili valdija barons fon Nolkens. Toreiz So pili sauca par
Nolkenu. Pils atradas uz paSas robeias ar leiSiem. Tas austrumu puse
bijusi terase, kur barons ik ritus dzeris kafiju. No terases caur lielajiem
kokiem vareja pSrredzgt robeiupi Vadaksti. Barons bijis |oti neieligs.
Zem pils, kur muidien dziroja barons ar saviem viesiem, bija
izmur^tas milzigas ejas un pagrabi. Ejas savienoja pili ar kaplifu, ar
Vadaksti, kas kadreiz bijusi |oti dzi|a un kugojama. Stasta, ka to esot
rakuSi vergi.
Slepenas ejas gajuSas ari uz pils paviljonu. Tas bija garas, dzilas un
driimas ejas, turklat loti viltigas. Ar barona gudro zinu zem ejam tika
uzbuveti slepeni pagrabi, kur navei nolemtais iekrita, pats to
nezinadams.
Tada eja bija ari zem paSas terases. Kamer barons tur dziroja,
tumSajas ejas tika iedziti navei nolemtie cilvgki, kas kaut ati tikai
mazliet bija nogrekojuSies. Ejas vidu bija iebuvets liels dzimakmens.
Tikko uzkapa uz akmens vienams malas, ta nosvgras un cilvgks iekrita
tumSaja, mitraja pagraba, kur metajas neskaitami miruSo kauli.
Bet kadreiz Sin! nelaime kritusi barona deia ligava Ezere, ta viiju
sauca, kas bijusi |oti skaista.
Jaunais barons nosvinejis kazas. Tad visi jaunie sakuSi speiet
siepSanos, kas bijis vinu tradicija. Ligava, neko nenojauzdama,
paslgpusies eja, nejauSi uzkapusi uz viltiga akmens un iekritusi
pazeme. Ezere bijusi burve. Sadusmojusies vina atdzivinajusi visus
miruSos, kas tur bijuSi. Pa slepenajam ejam vini nonakuSi virszeme,
padzinuSi baronu un skaista meitene kjuvusi pils valdniece. Tad pili
nosauca par Ezeri.
Tautas teika
GAIKI (GAIKEN)
Dodoties no Saldus Sabiles virziena, рёс 12 km paugurainaja aina-
va cejinieka skatam atklajas Gaiku luteranu baznica. Ta celta
1658. gada, bet tomis baznicai piebuvets 1684. gada. Saja nomajaja,
areji necilaja dievnama atrodas respektejamas 17. gs. sakralas makslas
64
vertibas, vispirms jau altara kokgriezumi un intarsijas tehnika veidota
kanceles apdare. Tacu ipaSi iespaidigi ir ergeju luktu un baznicu solu
gleznojumi, kuros atteloti apustuji un alegoriskas figuras. Ta ir viena
no retajam §ada veida manierisma gleznu kolekcijam Latvijas provin-
ces dievnamos.
GRIVAISI (GRIWAISCHEN)
GnvaiSi ir apdzivota vieta ap 30 km no Saldus, pie Ezeres ce|a.
Grivaiiu baznica, kapseta un baznicas krogs veido 18.—19 gs.
Latvijas laukiem raksturigu eku kompleksu. Baznica un krogs celti no
§aja regiona samera izplatita buvmateriala, proti, kleka (mala un
sasmalcinatu salmu sajaukums). Baznicas iekartas priekSmetu vidu ar
savu retuma vertibu izcejas manierisma kancele, kura darinata 17. gs.
pirmaja puse un uz Sejieni acimredzot parcelta no kadas vecakas
GrivaiSu apkaimes baznicas. Kanceles dekorejums izveidots, uz deju
pamatnes uzlimejot koka grieztus un izzagetus rotajuma elementus.
TALSI (TALSEN)
Talsi, viena no skaistakajam Latvijas pilsetam, atrodas Ziemelkur-
zemes augstienes paugurainaja vidusdaja, t. s. Kurzemes Sveice pie
Talsu un Vilkmuizas ezeriem (118 km no RIgas). Talsu sauras,
likumotas ielinas izvietotas devinu stavu pakalnu nogazes. Pilsetas
veclaicigo namu, parku un darzu spogu|osanas ezeru ramajos iidenos
rada neatkartojamu glezniecisku efektu, kura vilinajumam dazados
gadalaikos labprat |aujas tiklab makslinieki, ka turisti no tuvam un
talam zemem.
Vesture. Arheologiskie izrakumi Talsu pilskalna un senlietu atra-
dumi Vilkmuizas ezera dziles liecina, ka sakotneji so teritoriju
apdzivojusi libiesi, bet velak novada iecelojusi kursi. No 10. gs. lidz
14. gs. otrajai pusei Talsu pilskalna atradusies stipri nocietinata kursu
pils un senpilseta. Vietvards «Talsi» rakstos pirmoreiz paradijies
1231- gada — liguma, kuru ar Bandavas un Vanema novada kuraiem
nosledza pavesta vicelegats Ainas Balduins. 1253- gada Talsus ieguva
Livonijas ordenis, kas turpmakajos gadu desmitos stavaja Dzimavu
kalna uzcela mura pili. 1291- gada Talsos iebruka zemaisi, kuri stipri
izlaupija un nopostija pilsetinas apkaimi. Lidz 1561. gadam pili dzivoja
fogts, un Talsi bija ieverojams ordena valsts administrativais centra.
Hercogu laikmets Talsos ienesa jutamu saimniecisko rosibu.
Piemeram, tuveja Dzelzsciema 1647. gada tika ierikots viens no
pirmajiem dzelzcepjiem Kurzeme. Liktenigas Talsiem kluva polu,
zviedru un krievu cinas par Livonijas mantojumu 17. un 18. gs., 1657.
un 1710. gada lielas mera epidemijas, ka ari ugunsgreks 1733- gada.
Gan pati pilseta, gan tas iedzivotaji sajos smagajos laikos gandriz
pilnigi aizgaja boja. Talsiem negaja secen ari Napoleona kara vetras:
1812. gada tie krita francu karaspeka rokas. Pilsetina saka atspirgt
tikai kops 1819. gada, kad uz turieni no Kandavas parcela aprin^a
66
administrativas iestades. 19- gs. pirmaja puse Talsos ik februari uz
plasam sanaksmem pulcejas vieteja muiznieciba.
Gadsimta otraja puse pilsetas sabiedriskaja dzive noteicosas kjuva
nacionalas atmodas laikmeta noskanas. 1872. gada te notika pirma
plasaka latviesu sanaksme, bet 1898. gada pilsetas domes veleSanas
no 15 domniekiem 12 bija latvieSi. Talsi smagi cieta 1905. gada
revolficija, kad soda ekspedicijas apsaudija pilsetu ar lielgabaliem, bez
izmeklesanas apsava daudzus mierigos iedzivotajus un nodedzinaja
vairakus desmitus rnaju. 1917. gada Talsi ieguva pilsetas tiesibas.
Apskates objekti. Talsu ezera austrumu krasta 32 m virs ezera
lirnena pacelas Talsu pilskalns, viens no lielakajiem pilskalniem
Kurzeme (ta virsmas platiba ir 80 x 60 m). Pilskalna ziemelpuse
redzams plasaks laukums, kur atradusies senpilseta. 30. gadu arhe-
ologiskajos izrakumos konstateti devini pilskalna apbOves periodi.
Starp vairak neka 3000 senlietam te atrastas 11. gs. Kelne un 12. gs.
Anglija izgatavotas sudraba monetas.
Talsu pili apvij ne mazums teiku un legendu. Viena no tam stasta
par svesinieku, kur§ ielavijies labi apsargataja pili, uzdodamies par
Renina meitas precinieku. Viltnieks nozadzis pils talismanu — zelta
putninu, un nu ta kjuvusi viegli ienemama.
Stavaja Baznickalna, kas jau senCu laikos kalpojis kulta vajadzibam,
atrodas Talsu luteranu baznica. Tas mura tornis saglabajies no
18. gs., bet pati baznica savu krusta celtnes formu ieguvusi 1880. ga-
da. Galvenie dievnama interjera dargumi ir griestu lukturis no
1671. gada, ka ari klasicisma stila veidota epitafija Evaldam Fridriham
fon Fiseram (1794). Laika no 1802. gada lidz 1836. gadam par
macitaju §eit stradajis Karlis Arnenda (1771—1836) — labs muzilps
un Bethovena jaunibas draugs. Ap 3 km uz dienvidaustrumiem no
pilsetas augsta pakalna, no kura paveras brinislpgs skats uz macitaj-
muizu un tuvejo ezeru, atrodas Karla Amendas kaps. Apmeklejot to,
ieteicams apskatit ari romantisko Sapnu ezeru, Sirdsezeru, Kampar-
kalnu un citas Talsu apkaimes skaistakas vietas, kuras koncentretas
galvenokart dienvidaustrumos no pilsetas.
Apstaigajot Talsu centru, ieteicams pakaveties pie pilsetas arsta un
tirgotaja Kupfera gimenes kaplicas (1806) Zvaigznu iela 1. Sai
savdabigajai klasicisma celtnei ir neparasta — vienadmalu trijstura —
forma. Ipasu respektabilitati tai pieSkir arhitravu baistosas, sturos
izvietotas toskanu kolonnas.
Kara postijumos un ugunsgrekos daudz cietusas pilsetas tagadeja
67
dzivojama apbuve tapusi 19- un 20. gadsimta. Talsu vecaka dzivoja-
ma ёка Baznicas laukuma 1 saglabajusies no 18. gs.
Ap Oktes rnuizas barona fon Firksa 1883- gada celto pili Talsu
dienvidaustrumu daja pleSas kraSns dendrologiskais parks — iecie-
nlta talsinieku pastaigas vieta.
Par Talsu veco pilskalnu, iesauktu Klosterkalnu, ari Se daias teikas:
Tur esot nogrimusi pils. Zinatajs rSda pans bedrites augSa kalna ka
skurstepa vietas. Vienos s3nos ir dzilaka garena bed re — tur bijuSi
v3rti. Agrak Sie v3rti bijuSi va|3. Viena veca sieviija gajusi Jaungada nakti
gar ezermalu un raudajusi — nav bijis, ко est. Te ieraudzijusi, ka kalna
v3rti ir va|a un iekSa ir uguns. legajusi. Redz — kekis, uz galda netiri
trauki, visi zelta un sudraba. VeCina nomazgajusi traukus, nolikusi visu
kartlgi un paSdusi pati ar. Bet tad uznacis kardinatajs, un vilja
panemusi vienu zelta dakSu un nazi. Tad uzreiz kalna bijis liels ribiens
un viena balss teikusi: «КЗрёс tu zagi? Nu varti bus ciet uz visiem
laikiem! Tu butu varSjusi n3kt vienmer te traukus mazgat un
pelnities.» Bet vecenei jau no ta viena naia visam miaiam pieticis.
Tautas teika
♦ ♦ ♦
Uz ta saukta Talsu dzimavkalna (t. i., ordena pilskalna) senak esot
otra latvieSu pils stavSjusi. Viena esot bijusi uz Talsu pilskalna. Abi
pilskalni bijuSi savienoti ar divdm apakSzemes ejam.
Tautas teika
Talsumuizas ezers
K3da pusversti no Pils ezera pret ziemejiem atrodas Talsumuiias
ezers. Abiem ezeriem ir tieSam bezdibenigs dzijums. Siem diviem
dabas kaiminiem, ka Jaudis stasta, vajagot katru gadu vienai dzivibai
krist par upuri. Ja ilgaku laiku nav neviens slicis, tad viiji sakot SauSallgi
kaukt. Рёс kaukSanas vajagot kadam cilvSkam mirt. Reiz divi
Talsumuiias ezera tuvuma aruSi. Te ezers sacis kaukt. Vienam no
arajiem acumirkll uznakusi kariba mazgaties; vinS atstajis arklu un
devies udeni. Otrs gan raudzljis vinu atturet, bet neko nelldzfjis. Ko
tik iesacis peldet, te ari nogrimis.
Tautas teika
♦ ♦ *
Verstis 24 no Sabiles gajuSi, nonakam pie kalnu saduras, no kuras
uz visam pusfm ka start aizstiepjas lieiakas un mazakas rozas. Uz kuru
pusi vien skatamies, mQsu priekSa parddas ka milzigs, drusku atplSsts,
visadiem gleznojumiem izrotats vedeklis: kalnu strSki mainas ar lejam;
68
uz pirmajiem redzam Sur tur nelielus meiinus un enainas birztalas,
ielejas ka ar sudraboti zilu dziparu izrakstltas upltem un ezeriniem,
par kuriem sautes start birdina koSus vizujus un ap kuriem izplatas
treknas zalaines, setin parsetas skaistam pulptem; labi apkoptas druvas
uztur sakaru un saskaqu starp kalnu virsotnem un ielejam.
Beidzot — paSi Talsi:
Sis ainas viducT ieraugam Talsu miesta sarkanos jumtus. T3pat ka
Kandava, Talsos ekas atrodas pa da|ai piekalne, pa da|ai uzkalne, pie
diviem ezeriem. Ne vien no talienes jauks izskats uz Talsiem, bet ari
tur ieejot, miests atstaj patlkamu iespaidu. Nami ir gllti, ielas tiras, un
visur pa ti kam a spodriba.
Mikus Skruzitis
Muiiniekam Talsos bij nolretas IpaSas kluba teipas (Lielaja iela 35)
Petera Hencelta viesnicas otra stava. [So viesnlcu ar paSu viesnlcnieku
padarijis nemirstlgu «Inlande» (I860, g.) kads ce|inieks.[ Zinams, Talsu
apkartnes muiiniekiem Seit visadu labumu netruka. F. Cirkelis stasta,
ka ziema, parasti februara menesl Seit notika kirpeles sanaksmes ar
ballem, teatra izradem un muziku. Viens par otru velejas kada nebut
zipa spidet. No sava kluba muiinieki devuSies koplgos izbraucienos uz
kadu muiiu. Tad daireiz visa Lielas ielas vidus da|a bijusi piebliveta
daiada veida kamanam, aizjugiem un zirgiem. LielTjuSies par aizjugu
un kamanu vecumu — esot no jekaba vai Ferdinanda laikiem. Citi
lepojuSies ar zirgiem, kufieriem, kaiokiem. SaskaitljuSi lidz 45 kamanu.
So baronu paradi gribeja skatlt katrs Talsu iemitnieks, atskreja Surp no
citam ielam, lai baudltu vareno skatu. Aizbraucot vicinaja lakatiniem un
cepurem, novelot saviem maizes devejiem vai nemejiem labu ce[a veju.
Visbieiak brauciens nogriezas uz Pastendes pusi un apstajas tur pie
augstajam kolonnadem. Se viesus sanema livreja terpts sulainis un
noradija uz zali, kur paSlaik atrodoties vina ekselence, visu Kurzemes
muiinieku priekSnieks (Bevollmachtigter) Teodors fon Hans. Se viesi
dzivoja ne vienu dienu vien. To laiku Talsu lieltirgotajs Sajs Poperts
(Mllenbaha iela 3), kas pec precem brauca uz Leipcigas un
Niipijnovgorodas gada tirgiem, lai tikai savu klientu — baronu —
kaprizes labak apmierinatu vai modinatu jaunas, reiz bija izteicies, ka
Pastende izlietojot vairak cukura un koloniaipreCu, neka visa Talsu
pilsetina. Pa janiem muiinieki, ka ari macltaji, tirgotaji, veikalnieki
brauca uz Jelgavu, visbieiak karietes, visadas veikalnieciskas dariSanas:
maksat paradus, procentus, aizijemties naudu, pirkt vai pardot muiiu,
ielplat utt. Tur bija ari izpriecas. Bet Talsos tas rikoja Baznicas kaina,
svetdienu pecpusdienas. Nolreja par paris rub|iem orkestri, kas
novietojas pie baznicas sienas. Speclgi noauguSi viri puta marSus,
polkas, franksezes. Uz kalna bij klati vairaki galdi ar teju, alu un
uzkoiamiem. Goda vietu galda gala ienema pats pilskungs (Simolins),
69
stalts vlrietis gartm krievu usam. Viena puse sedeja mazais kuprigais,
sarkastiski smejoSais asesors BolSvings, kam vismilakais darbs bija
kartis spelet, Otra — omullgais resnis Heikings. Daireiz muiinieki
svieda lauZu puli siknaudu vai klingerus un priecajas par burzmu. Ta
dzlvoja un «lustejas» vinos laikos — 60. un 70. gados pagajuSa gadu
simtenl. T3tad vel ne visai sen.
Sadas izpriecas sarikoja augstakais slanis — sev un tautai. Vai tauta
pati neka nerikoja? Ka ne, rikoja gan, tomer gluii citada veida.
Tanis laikos nerikoja ne koncertus, ne tedtra izrades. Tomer
llksmoties vajadzeja, jo tas ieaudzis cilveka daba. Un prieku piekopt
vareja. Par to gadaja un vel bagatlga merit Vieta? Seijki, alus bodes, bet
vislabak to izdarlja krogos. Krogus tanls laikos bija universal dzives
rupju aizmirstlbas iestade. Un nevar liegt: talsinieki pilniem malkiem
baudlja krogu priekus. Svetdienas pec diewardiem krogi driz vien
pieblivejas stavu pilni. Pret vakaru daios krogos sakas ipaSas izrades,
bet pec tam danfi. §o labad daii krodzinieki uzaicindja ipaSus
kumedinu taisitajus, smldinatajus, jokpeterus, kas publikai savdabiga
karta kaveja laiku. DanCi notika ar vijoles vai leierkastes muziku. Lai
gan muzika daireiz bij gada tada, tomer danCu pari griezas dQSigi, pa
laikam zabaku naglotos papeius stiprak iecertot svekaino, vajadziga
laika cirsto delu gridas. Uksmojas ar speku. Daireiz sakas kauSanas.
Parasti to iesaka divi, un vini kavas ilgu laiku, kamer citi noveroja,
slaveja vai pela. Gadljas ari, ka visa plaSa krogus istaba aiznemta ar
cinirjniekiem — to bija seSi pieci pari.
№> rakstu kraj. -Talsu novads*
Isi fragment! no Bethovena
un Amendas sarakstlsanas
Bethovens Amendam
1799. 25. jun., Amendam dodoties ce|3 uz Kurzemi.
Milais Am! Sanem So kvartetu ka miisu draudzfbas atminu. Cik bieii
Tu to speiesi, atceresies miisu kopigi pavaditds dienas un reize ar to,
cik patiesi labs pret Tevi bijis un vienmer bus
Tavs Istais un sirsnigais draugs
Ludvigs van Bethovens
1801. g.
Ka Amenda var domat, ka es vinu kadreiz varetu aizmirst — kaut ari
viqam neesmu rakstljis — it ka cilveku draudziga atmina tikai ta varetu
tikt savstarpigi uztureta!
TQkstoSkart man nak prata vislabakais cilveks, ко esmu pazinis. ja,
tieSdm, pie tiem diviem cilvekiem, kuriem piederejusi visa mana mila,
70
un no kuriem tikai viens vel dzivs. Tu esi treSais. Nekad man atmina
par Tevi nevar zust. Driz Tu sanemsi no manis garu vestuli par
maniem apstakjiem un par visu, kas Tevi varetu intereset.
Paliec sveiks, mi|ais, labais, celais draugs, paglaba man vienmer
Tavu milu, Tavu draudzTbu, tSpat ka es mQiigi palieku
Tavs draugs Bethovens.
* ♦ ♦
1801. 1. jun. (Fragments.)
Mans mi|ais, mans labais Amenda, mans sirsnigais draugs!
Ar dzi|u aizkustinajumu sanemu un lasiju Tavu vestuli. Ar ко lai
salidzinu Tavu uzticibu un piekerSanos man? Cik bieii es esmu ve-
lejies, kaut Tu butu te, jo Tavs Bethovens dzivo |oti nelaimigi. Zini —
mans vissmalkakais organs, mana dzirde ir stipri pavajinajusies jau
toreiz, kad Tu vel biji pie manis, es manlju pirmas zimes, tomer es to
nokluseju. Tagad tas daudz launak. Cik bediga tagad ir mana dzive,
kad no visiem jaudim, ar ко veletos satikties, jaizvairas!
Tu esot Vine pasutljis sev klavieres. Reize ar tam Tu sanemsi ari
kadus manus darbus, ко ielikSu kaste.
Ak, cik laimigs es butu tagad, ja man vel bQtu mana pilniga dzirdes
speja, tad es steigtos pie Tevis, bet tagad man no visa jaatsakas. Mani
jaukakie gadi aizlidos, un es nevareSu to veikt, kam mans taiants un
mani speki raditi. ja, Amenda, ja pec pusgada mana slimiba kjus
neizdziedinama, tad es griezISos pie Tevis, tad Tu visu pamettsi un
naksi pie manis. ja, Tu man neatteiksi, Tu palidzesi savam vecam
draugam nest vina s3pes, vina nelaimi. Tu paliksi mOiigi pie manis. Es
ludzu So par manu dzirdi turet pilniga noslepuma un nevienam — lai
tas butu, kas budams — neuzticCt. Raksti man labi bieii, Tavas
vestules, kaut ari tas butu pavisam isas, mani mierina, data man labu,
un es sagaidu no Tevis, mans milais, atkal labi driz vestuli.
Tagad paliec sveiks, milais, labais!
1815. g.
Mans mi|ais, labais Amenda, Sis vestules aizvedejs grafs Keizerlings,
Tavs draugs, mani apmekleja un atmodinaja atminas par Tevi. Tu
dfivojot laimigi, Tev esot bemi, man turpretim nav ne viena, ne otra.
Ar Tavu teviSkigo vienkarSibu (Mit deinem patriarchalschen Einfalt)
Tu man tukstoSkart n3c prata, un ka es veletos Tev lidzigus cilvekus ap
sevi! Diemiel, liktenis man to nenovel. Varu sacit, ka lielakaja vacu
pilseta dzivoju gandriz pilnigi vientulS, jo no visiem miliem cilvekiem
jadzivo gandriz pilnigi noSkirti (beinache entfernt leben muss).
Kada stavokli ir skanu maksla pie jums? Vai esi kaut ко dzirdejis par
maniem lielajiem darbiem? Kad Tu atkal man raksti, Tev nemaz neva-
jag ко citu rakstit uz vestules, ka tikai manu vardu.
71
Talsu apkartne
DUNDAGA (DONDANGEN)
Dundaga atrodas 37 km uz ziemelrietumiem no Talsiem, Paces
upes aizsprosta ezera krastos. Senatne ta ietilpa Kursas Vanerna
novada. 1245. gada Dundaga nonaca Rigas domkapitula parvaldijuma.
Ne velak ka 1318. gada domkapituls uzcela Dundagas pili, kuras
galvena furtkcija bija saimnieciska — kalpot par produktu savaktuvi
un glabatuvi lidz to nogadaSanai pateretajiem Riga. Pils bija veidota
ka briva kastella ar administracijas telparn, noliktavam un lielu
pagalmu, kuru no vairakam pusern apnema nocietinajuma siena un
saimniecibas ekas. Sakotneji pie pils pastaveja ari kursu ciems.
1434. gada Dundagas pili lidz ar tas ipasumiem nopirka Kurzemes
biskaps, bet laika no 16. gs. lidz 20. gs. pils atradas privatipaSnieku —
fon Maidelu un fon Ostenzakenu rokas. Saja laika celtne divreiz stipri
cieta ugunsgreka (1872. g. un 1905. g.) un vairakkart tika parbuveta.
Тарёс sob rid pils sakotnejais planojums un senakie eku fragmenti
atpazistami ar lielarn griitibam.
Dundagas luteranu baznica celta 1766. gada, bet tas tornis pa-
augstinats 1897. gada. Baznicas rokoko iekarta tapusi 18. gs. treSaja
ceturksni. Altargleznas «Lieldienu rits» autors (1912) ir izcilais latviesu
gleznotajs Janis Rozentals. Attelojot so klasisko sizetu, makslinieks
izmantojis jugendstila un simbolisma izteiksmes lidzekjus.
Senos laikos viss apgabals, kur tagad atrodas Dundaga, bija lielo
meiu un purvu del pavisam nepazistams. Pedigi |audis bija pamanijuSi
meia vienu vietu, kur pils bija nogrimusi. Kad nu |audis bija tur
sanakuSi liela pulka un S3 un ta pratoja, tad viens sveSnieks,
apskatidams ar doniem apauguSo zemi, izsaucies: «Donu danga!» VinS
bija pils vSrdu uzminejis, un pils tnliij pacelas virs zemes.
Tautas teika
Kur tagad Dundagas pils, tur senak bijis dumbru kalns. Reiz puika
ganljis ейkas S3 kalna tuvum3; te piepeSi vinam nozudis melnais
vepris — ka udenT. Domajis: maja parskrejis, bet iet raudzlt — neka.
Sameklejis visu pavakaru — nekur un nekur. Te pret vakaru vepris
izlien no slepena cauruma turpat kalna mala un tiri vai kukst vien, cik
72
resns noedies. Udis raudzit, kas tad tur tada cauruma Isti ir. lelien —
nav vis caurums vien: vesela ala ar lieliem labibas apcirkniem, ar
zirgiem, ar govim kutis; bet visi Sie lopi nedzivi. Gabalipu aiz kutim
ierauga vel lepnu pili. Istabas sedejuSi aiz apklatiem galdiem cilvCks
pie cilveka; bet art visi nedzivi. Saulei rietot, pardzinis cukas un stastijis
majiniekiem, ко pieredzejis, bet tie izzobojuSi puikuf «Tenkugrabis! Ko
savaras, ко ne, grib pratigiem citvekiem pasakas iebladet.» — «Ne, ne!»
puika atmet ar roku un liekas labak gulet. Bet sapnos tam paradas vecs
viripS, sacidams: «Dzirdi, puika, rttu, cukas ganidams, ielien tai ala, ieej
pili, uzkap pils torn! un pazvani tos divus pulkstenus, kas tur karajas;
bet ieliec labi ciena, ко pulkstepi skanedami sacis.»
No rita celdamies, puika vairs majiniekiem neieminas par saviem
vakarejiem brinumiem; un, taisnibu sakot, ко art platisi muti: teiks
varbut vel, ka sapnojis, lai lielie atkal tikai izzobotu. Liela vajadziba!
Labak klusltinam aizdzen savas cukas un data, kas darams. Ja, un ta
uzkapj pils toml, paskatas uz augSu: ir gan divi pulkstepi. sak zvanit,
ieklausas tadu brtdi, vipam liekas: pirmais pulkstenis skan «dun-dun!»,
otrs — «danga-danga!» «ACe, tie jau dzied: «Dundangu, Dundangu!»
puika iesmejas pats sava nodaba. Un, lldz to izteicis, te pils pace|as
gaisa un cilveki un lopi atdzivojas, bet puika pats parverSas par
akmeni. Puika esot uzminejis pils vardu, tadel ta uzcelusies. Ilgi vel Sis
akmens glabats PuiSu kalna, un jaudis tur ziedojuSi gan ziemu, gan
vasaru.
Tautas teika
Kadreiz bijusi Dundagas pilskungam tada nelaime — cik bemi
piedzimuSi, tie tulit nomiruSi. Pilskungs |oti nelaimigs aizgajis uz meiu
un raudajis, kam nu vipS mirdams atstaSot mantu. Pilskungam pienacis
klat vecs viripS, izravis mazu berzinu ar saknem, iedevis kungam un
teicis: «Nes So majas un iestadi uz pils va|na. Kad berzinS izaugs tik
liels, ka varesi no ta Supuli iztaisit, tad tavi bemi vairs nemirs.»
Kungs ta izdartjis. BerzipS kadu laiku audzis, tad sacis kalst.
Pilskungs bedajas, ко nu? Tad izdomaja — nocirtis berzipu un licis
uztaislt Supuli. Supulis iznacis mazs mazipS. Tomer bemi vairs
nemiruSi. Sis Supulis glabats no paaudiu paaudzem lidz musu dienam.
Tautas teika
Dundagas pils zala jurnprava
Agrak, vecos laikos, Dundagas pils kungiem nebijis brtv savu
mantojumu atdot meitam. Ja nav bijis delu, tad pils ar visu citu
IpaSumu bijusi jaatdod kadam virieSu kaitas piedertgam. Bet taisni ka
par spiti lielu laiku Dundagas pils ipaSniekiem nebijis neviena dela,
73
tikai meitas vien un meitas vien. Par to nu kungi bijuSi |oti noskumugi,
ka viss mantojums nepaliek vinu bSmiem, bet jaatdod citiem. Un ta
vienam kungam atkal bijuSas jau kadas tris vai fetras meitas, bet dela
neviena. Pats kungs bijis labi vecs. Briiiem tas nevarejis no krenkiem
naktis pat ne labi guiet. Un ta nu vienu nakti tas atkal sadomajies, ka
paSam driz buSot jamirst, bet mantinieka vel nav. Kungs nevarejis
vairak istaba nosedet un gajis pils darza pastaigaties. Bijis jau pats
pusnakts laiks. Staigajis, staigajis. Te uz vienu reizi, kur radies, kur
neradies, — viens mazs rulfitis. Tas prasTjis kungam, kadel Sis
bedajoties un nakts laika neejot guiet. Kungs izstastTjis ruldtim savas
bedas — pats esot jau vecs, bet mantinieka vel neviena, buSot visa
manta un pils atkal jaatdod kadam citam. Rukitis pasmejies un teicis:
«ТЗ ir maza beda. Atlauj tikai mums, ruldSiem, vienu nakti pils lielaja
zale kazas noturet un gada par to, lai neviens neredzetu, ко mes tur
daram, tad tev bQs dels.» Kungs par to nu bijis loti priecigs un
apsolljies par to rupeties, lai neviens neietu skatities, ко Sie tur dara.
Driz ari pienakusi ta nakts, kad rukiSi taisTjuSi kazas. Kungs jau laikus
nosledzis visas malas un noteicis, ka Sonakt lieias zales tuvuma
nevienam nekada ieSana nav. Visi zinajuSi, ka kungs ir loti dusmlgs, ja
kads vinam neklausis, tad slikti bus, tadel visi klausTjuSi kunga paveii
un negajis neviens skatities, kas tur varetu notikt.
Bet turpat darzniekam bijusi meita un sta||a puisim dels. Tie abi
katru nakti gajuSi pa darzu pastaigaties. StaigajuSi, staigajuSi un ierau-
dzijuSi, ka kunga lielaja zale tik gaiSas ugunis, kadas vel nekad nav tur
redzetas. Puisis gan meitu gribejis atrunat, bet SI neparko atlaisties un
gribejusi redzet, kas tur zale notiek. Pakapusies pie loga un skatijusies
iekSS — ka tad, ruldSi dzeruSi kazas. Viss jau vel butu bijis labi, bet
taisni taja laika, kad darznieka meita paskatljusies pa logu, viens no
ruldSiem lekadams pakritis. Par to nu darznieka meitai uznakuSi lieli
smiekli, un ta iesmejusies visa kakla. Tulin viss palicis tumSs un rukiSi
aizmukuSi pa galvu pa kaklu. Tikai vecais rukitis piegajis pie darznieka
meitas un teicis: «Ja tu So nakti nevareji nociesties neskatidamas, tad
tu staigasi art pec naves te katru nakti apkart un nelausi citiem miera.»
To teicis, ari vecais rukitis pazudis. Driz darznieka meita pec tam
nomirusi. Un, ka rukitis teicis, ta ari piepildljies: darznieka meita katru
nakti loipajot visas malas. Mugura tai esot vel tas paSas zaias drebes,
kadas vina arvien nesajusi, un tadel to visi sauc par Zalo jumpravu.
Otra nakti rukitis atnacis pie paSa kunga un teicis: «Tu savu
solijumu neesi izpildljis, tade| tev dela nebus un ari taviem
pScnakamiem. Tavi pecnakamie piedzivos delu tikai tad, kad uz liela
vartu akmens izaugs tads berzs, kurS deres Supulim par karti.» No ta
laika ari uz viena virtu liela akmens sacis augt mazs berzinS. Tagad jau
tas esot labi liels izaudzis, un, ja vinu neviens nav nolauzis, tad droSi
vien izaugs tik liels, ka deres Supuja kanij. Bet tikai nezinu, vai tas jau
nav nolauzts, un, ja vel ir, tad vai bus vairs kadam kungam lemts valdlt
par Dundagas pili.
Tautas teika
74
Dundagas baznica
Dundagas baznica uzcelta 1766. gada. Baznica atrodas Jana
Rozentala altara glezna «Lieldienas fits».
Baznicai agrak bijuSi tris zvani, no kuriem viens zvanijis «Pilten» (ka
noradijums uz agrakiem sakariem ar Pilteni, jo Dundaga agrak
piederfjusi Piltenes biskapa iecirknim), otrs «Dung» un treSais
«Danga», no ka esot celies agrakais nosaukums Dundanga.
Tautas teika
Dundaga dzivojis kads virs no vienkarSiem jaudim. Un tas uztaisijis
briniSkigas ergeles. Kad uz tam spSlejuSi, visa baznica skanejusi. Un
vajadzejis viena vieta piespiest, kad iznakuSi no ergelem divi engeji un
dziedajuSi lidzi. Kungi skauduSi viram par to, jo vinS bijis zemnieks un
citi vacu ergelnieki nepratuSi tadas uztaisit. Vini izduruSi vai
izdedzinajugi viram acis, un vinS visu sava mQia otro pusi pavadijis
akliba. Kad vinS manijis, ka pSdeja stunda jau klat, ludzis, lai jel vinu
novedot uz baznicu; gribot pedejo reizi savu darbu aptausit. AizveduSi
ar vinu. VinS apsedies pie ergelfm, iznemis daius kaulinus, un
ergelSm nebijis vairs skaistas skanas, un engeli vairs nenakuSi no
ergelem. Kungi gan saukuSi ciivekus no sveSam zemem, bet neviens
nav varejis vairs ergeles sataisit.
Tas esot patiess notikums.
Tautas teika
Legenda par sarkano plankumu
leejot Dundagas pils seta pa lielajiem vartiem, labaja puse mQri pie
otra stava logiem agrak bijis redzams sarkans plankums, kuru ar
balsinaSanu nekadi nav bijis iespCjams iznicinat. Sarkana krasa vienmer
spiedusies lauka no mura cauri balsinajumam. Tikai pec pils pedejas
parbuves, pec tas nodegSanas 1905. gada, kad mumieku darbus vadijis
jansbergs no Talsiem, Sini vieta rnOri esot izkalts lielaks caurums,
izkalot visu sarkano plankumu; pec tam caurums atkal no jauna
aizmiarets un siena nolidzinata. No ta laika sarkanais piankums vairs
nav redzams.
Tauta uzglabajies nostasts, ka sarkanais plankums celies no cilveka
asinim.
Stasia, ka Sini vieta agrakos laikos tikuSi nokauti cilveki. Toreiz pils
setas puse gar otra stava logiem visapkart pilij bijis balkons, tauta ta
sauktais umgangis (no vacu Umgang), kuri izpildijis tagadejo pils
koridoru vietu. Tagad no ta palikusi tikai maza dalina — pa labi virs
setas lielajam parades durvim. Pie pils parbuves 1881. gada, paplaSinot
75
telpas, balkons iznlcinats, un tagad koridori iet pa pils iekSpusi. Tanis
laikos balkons izbeidzies pie pils baznicas. Agrakos laikos no pils
baznicas izvesti uz navi notiesatie un tanl vieta, kur atradies sarkanais
plankums, tiem nocirstas galvas; no ta celies sarkanais plankums.
Baroni un viiju viesi ar damam noskatijuSies sodlSana no preteja
balkona. TiesaSana notikusi pils bruijnieclbas zale, no kurienes tad
notiesatie vesti pils baznica un no turienes uz soda vietu.
Tautas teika
Dundaga
Sogad skolu izlaiduma man nacas but Dundaga, kur dienas tris
padavoju pie laipna macitaja. Saja samera Tsaja laika man vajadzeja
redzet ne vien skolu, skolu beiguSo jaunatni, skolotajus, bemu vecakus
un pagasta parstavjus. Es drusku ieklausljos art dundadznieku
skaistaja, dziedoSaja dialekta, kas gan pamazam nivelejas tapat ka viss
jaunaja, apvienotaja valstl. Vismaz, ja salidzina Dinsberga dzejojus, kas
rakstiti izloksne, tagadeja valoda skan gluii literariski. Te es iepazinos
ari ar vienu otru no slavenajiem Dundagas nlgu strautiem. Tie gan
man lielus lomus nedeva, bet sagadaja skaistus, neaizmirstamus
vientullbas briius cilveku kaju maz mltos muiameios un aluksnejos
purvos. Trim Cetriem slaniem sagazuSies koki pari upei te nav returns,
un vajadzlga liela pacietlba, lldz tieci pie udens laukumina, kur ar
cerlbam iemerkt makSkeri. Te nacas ari piedzivot, ka visparslavetajas
vietas es tikpat ka nenieka nedabuju, bet keru skaistas zivis, kur mani
padoma deveji domaja, ka tur nlgu nemaz neesot.
Dundagu savada karta sauc divos vardos: dzelzce|u vilcienu
saraksta — Dundanga, uz cela stabiem un pagasta paplros rakstlts —
Dundaga. Skiet, ka pirmais apzimejums pareizaks, jo «danga» tamnieku
izloksne nozlmejot sturi, kaktu. Uzskatot Kurzemes zieme|u smaili, ко
apnem jura, to gan varetu saukt par Istu dangu.
Dundagas pagasts ir |oti plaSs. Atceros lasljis vecos rakstos, ka vacija
vairaku firstu valstiqas bijuSas mazakas par Dundagas pagastu. Ta
lielumu man gribetos zlmet jaunlaiku meroga, minot izsniegtos
velosipedu numurus — to ir pari par tris tukstoSiem. Veledamies
noklQt SI milzu pagasta ziemelos, kas saslienas apmeram Valkas
augstuma, es sedos vilcienina un aizbraucu uz Mazirbi. Tas ir
plaukstoSs zvejnieku ciems kapas, kur, ka par brinumu, nometuSies
lapu koki. Citadi te visur zilgo tumSi prieiu un eg|u тей. Te ari
pavasaris nak labi velak neka pagasta centra. Ari tur jau tas veis, bet
Seit ceriniem ziedi tikko sartojas, kad Riga jau bija sakuSi balot. Vieta
tik zema, ka upei, kas pie Mazirbes ietek jura, nav pat rama laika
krituma veselu kilometru, bet, ja jura liela, tad pat savi divi. ТЗрес
daudzas vietas te nav ieaudzejami aug|u darzi. Abeles augot tikai gadi
Cetri un tad nokalstot. Bedlga tada maja bez ziedoSiem kokiem. Bet
par to pa HCiem smario ievas un aci priece liepu lapu maigais
76
zalums. — КЗ jau teicu, Mazirbe plaukst. Vel pern te ekskursants nav
varejis neka cita dabut ka maizi un sausas desas gabalu. Tagad pretim
tvaika dzimavlm Brieia maiznlca var par slku naudu paest garSIgas
pusdienas un iedzert pat glazi alus. Zivju te nemaz neredz, kaut gan
vai pie katras majas regojas raksturigSs dumotavas, saslietas no
vecam zveju laivSm. Visas renges un plekstes zvejnieki sutot uz RJgu
un, ja uz vietas pardodot, tad tikai par divkarSu cenu.
Lidzigi Neretas Caklajam rukim Lodzinam Sejienes pagasta darbvedis
sakopojis liela sejunta vispusTgas zinas par Dundagu, sakot ar sense-
niem un beidzot ar jaunakiem laikiem. Dinsberga un Malberga ietek-
mfti, ar dzejoSanu bieii nodarbojuSies zinami vai nezinami dun-
dadznieki. Te es varu min&t vienu no tadam dziesmam, kas saucas
«Sausteres dziesma». Taja saukti varda un varbut raksturoti novada vai
ciema saimnieki, un ta dziedama jautros briios pie kadas garigas
dziesmas meldijas.
Sausteres dziesma
1.	Kungs, jel pavadi Miiku ieligi! Tuska-tam tie celi lokas, Eninam
ir lieias mokas. Ludi, nelielies, Dirin, pacieties!
2.	Mazkulnieks uz tilt’, Diikuiniekspili svilp’. MUrnieks klausas,
kas par dumpi. Dudens labo udenspumpi. StirninS plinti lad’. Samps
tam meli rad'.
3-	Malkalns prec to meit, Brukels perk to kleit’. levmeis noskait’
likumpantu — kas par precibam bez mantu! Kubals egles beg, lai to
neaped.
Ka daudzos pagastos, ta ari Seit ir bijuSi novadi, kuros krietni
dzerts. Ta SI pati dziesmas virsraksta mineta Saustere patieslba neesot
nekas cits ka Sausdzere, jo tur dzerts lldz gallgam sausumam. Lidzigi
vel ciemu nosaukumi: Labdzere, vadzere, Ildzere, kur dzerts labi, vaji
vai ilgi. Vismaz tads vietvardu tulkojums te pastav.
Netrukst Dundagai ari savas cildenas romantikas. Te man radlja
глей mazu majinu, ко pirms gadiem uzcelusi kada nelaimlga jaunava,
kas dzive visu zaudejusi un velejusies labak dzTvot draudzlba ar put-
niem un meia zveriem neka ar cilvekiem. Bet cilveki ir uzmaclgi. Meis
no vienas vietas jau krietni atkapies, un citkart vientullgas istabinas
tuvuma nometuSas trokSnainas jaunsaimnieku setas. Musu dienas vien-
tulim bQt nav vairs viegli, seviSki inteligentam vientulim. Ta ari Sai
jaunavai, kas nu jau labi pusmQia, laiku pa laikam esot jamekle centra
kads darbs, lai varetu eksistet. Jo labi koptais darzinS, kura patlaban
kraSni ziedeja zemenes, kirSi un abeles, nevar dot pilnu uzturu, nerau-
goties uz to, ka aizveju danga novietotas ari daias biSu saimes.
Lai Dundagu ta pa Istam apskatltu un iepazitu, lai redzetu Kolkas
ragu, Roju, Sllteres Zilos kalnus ar to slavenajam Ivem, kas nelaujoties
sevi parstadlt pat tuvakajos darzos, — bQtu jadzivo te veselu vasaru.
Bet mQis bQtu par isu, ja mes dzlvotu katra pagasta kauCu tikai vienu
vasaras menesi.
Janis Jaunsudrabini
77
IGENE (IGGEN)
Irenes luteranu baznica (16 km no Talsiem Vandzenes virziena)
ir viena no nedaudzajam Kurzemes koka baznicam, kas saglabajusies
lidz mijsu dienarn. Si 18. gs. vidu celta gujbuve veidota pec trisdali-
juma principa, resp., sastav no kora, draudzes un zemtorna telpam.
Vairums baznicas iekartas priekSmetu — altaris ar apgleznotam siluet-
figOram retabla malas, kancele u. c. — darinati 1752. gada, izmantojot
kadas vecakas baznicas interjera fragmentus (no 1699- gada).
KANDAVA (KANDAU)
Kandava, kas atrodas 31 km no Talsiem, Abavas upes krastos,
rakstitos avotos pirmo reizi mineta 1231- gada. Tacu kursu pils un
senpilseta pie liela Prusijas zemes cela Abavas senlejas labaja krasta
pastavejusi jau 10.—12. gadsimta. Kandavas pilskalns (Baznickalns)
ar pils vietu pilsetas vecakaja, Abavas laba krasta dala redzams vel
Sodien.
1253- gada, sadalot kursu novadus, Kandava tika Livonijas orde-
nim, kas tur uzcela fogta pili (ta tika izmantota ari ka piecela stacija).
Pils tuvuma ar laiku izveidojas pilsetina. No 1617. gada lidz 1819- ga-
dam Kandava bija pilskunga (lidz pat 1750. gadam vin§ dzivoja bijusa-
ja ordena pili) iecirkiia centra. Tapat ka viss novads, ari Kandava
uzplauka 17. gs., kad pilsetina darbojas pulvera dzimavas, oglu dedzi-
natava, linu austuve un citi uznemumi. 18. gs. sakuma to izpostija
kars un meris, bet 1870. gada — ugunsgreks. 1919- gada Kandavai
pieSkira pilsetas tiesibas.
Kandavas luteranu baznica uzcelta 1736. gada. Tapat ka tolaik,
ari sodien tas interjera iekartu kuplina ar barokaliem kokgriezumiem
rotata kancele un kungu sols, kurus 18. gs. 30. gados darinajis pede-
jais Ventspils kokgriezeju darbnicas paratavis Johans Mertenss
(1690—1737). leveribu pelna ari K. Arnoldi altarglezna (1860).
Kandavas senlatvies»u pilskalns
Ka Kandava atrodas bruninieku pilskalns, tapat tur ir art senlatvieSu
pilskalns. Tas atrodas drusku ara no Kandavas, pie cela, kurS ved uz
Kandavas staciju. Sis pilskalns atgadina pilnlgi noSkeltu konusu. Tikai
kalna gala vel ir viens mazs kalninS. (audis stasta, ka te senak
78
nogrimusi baznica. ТЗрёс So kalnu sauc ari par Baznicas kalnu. Kads
celinS ved uz kalna virsotni. Gar celina malam aug krumi un daias
liepas. Vair3kas liepas un citi koki saauguSi ari uz maza kalnina. Tads
артёгат ir senlatvieSu pilskalna izskats Kandava.
Tautas teika
♦ ♦ ♦
Reiz esot bijusi stalta pils un liela baznica. Pa zemes apakSu esot
gajuSas daudzas ejas un pagrabi. Kad kads ienaidnieks nacis karot, pils
esot nolaista pagrabos, un, kad ienaidnieks aizgajis, pils esot atkal
uzcelta augSa. Kad reiz, kad паса niknais ienaidnieks vacietis, pils esot
nogrimusi un vairs neesot uzcelusies. Kad svCtdienas ritos klausoties,
varot dzirdet, ka baznica zvanot. Kad uzejot Baznicas kalna, varot
redzet iedobumu — tur pils esot nogrimusi. Jaudis esot ielaiduSi
iedobuma zosi un Abava ta iznakusi ara. BaznTcas kalns atrodas
Kandava.
Tautas teika
♦ ♦ *
Kandava ir varti, pa kuriem, Abavas gaitai sekodami, ieejam
Dievzemltes puku ielejas. Te aina pavisam citada, neka to redzCjam ap
Sabili. Sabile ka no vetras un negaisa augsto Abavas krastu sargata,
izpleSas ieleja un paradas rama, mieriga aina. Kandava turpretim setin
izseta kalnaina vieta. Ja nostajamies uz kalna, pilskalnam pretim Abavas
otra puse, tad paSa prieksa uz pakapem redzam ne tikvien Kandavas
glltos namus, bet ari talak varam ieskatities raibaja aina: starp kokiem
apauguSajiem kalniem izplatas Abavas llfi, ap kuriem vijas pati upe un
tas pietekas; Sur tur varam saredzet daiu mui£u sarkanos jumtus, — SI
aina izpleSas musu prieksa lldz pat Sabiles apkartnei.
Mikus Skruzitis
♦ ♦ ♦
Jo tuvak Kandavai, jo zeme paradljas arvien vieglaka un ciemati
vairs ne gluii tik pr3vi un kartlgi; druvas ютёг arvien vel bija kuplas;
tik vien tuvu ap paSu Kandavu, kur nak Ista sila zeme, nevareja,
zinams, vairs lauki tik kupli bQt. Visa Sai cela gabaia, ka allai, mainijas
ciemats ar mui£u, tlrums ar me£u un plava ar purvu. Pedejo jddzi
pirms Kandavas, kad biju iegajis jau Talsu pilskunga aprinlrl, dabuju iet
gandriz tik caur meiu vien, kur pec tam pari Abavas ielejai paveras
jauks izskats uz di?jem augstumiem; tur bija redzama visaugstak
Kandavas baznica un daias ekas uz paSas kalna malas, bet vairak
gandriz nekas, ta ka bija jajauta, kur tad atrodas isti pats Kandavas
miests? — Jo tas daias ekas ieleja pa abam pusem lieicejam, kurS Se,
79
ka liecina uzraksts uz kadas majas stura, bija nosaukts par «Mitausche
Strasse», nebut nebija uzskatamas par visu Kandavu. Aiz Abavas, uz
kuras tilta, cik atminos, ir uzstadlts pirms necik gadiem kads
piemineklis, saku izSIprt pa labai rokai stSvuma Kandavas vecas pils
mOrus.
Kandava jeb Isti Kandove bija veco кйги kilegunde jeb aprinkis ar
savu parvaldTbu, kada nu viniem tolaik bija. Baldulns no Ainas, kuram
pavests Gregors IX bija uzdevis ar vina vietnieka Danijas Ottona
palidzibu izSkirt tas Ipldas, kuras cCISs рёс blskapa Alberta naves starp
BrCmenes blskapu un Baltijas garidzniekiem par jauna blskapa
iecelSanu 1229. gada, un bdt lldz ar to ad par pagaidu blskapu, —
piedabuja vel tolaik neuzvaretos kurus labprStlgi padoties un bdt
pavesta apakSniekiem, bet ar mieslgu bdvlbu un savas mantas
paturfSanu; viniem bija tik jaapsoias, ka vini kristlsies. Sis bija tas
vienlgais pratlgakais cejS, ka cilvecibas mlletajs vareja vel кйги un velak
zemgalieiu laba kaut ко no vecas brivfbas izglabt un noverst velflgu
asinu izlieSanu. 28. decembri 1230. gada vinS nosiedza padoSanas
nollgumu ar кйги tautas vecako Lamekinu par visam kilegundem ap
Ventas upi un 17. janvSri 1231. gada ar divpadsmit kilegundem ap
Abavu, kuru vidQ bija ad Kandava. §1 pils, gar kuras drupam es gaju
augSup, ir, zinams, рёс tam celta.
PaSa augSa mana priekSa atveras Kandavas miestinS ar savSm ieiam
un pa dajai ar diezgan krietniem mura namiem. Leja man izlikas
gandriz,- ka saule bos jau nogajusi, bet kalna pie baznicas, kura stav
lldz ar baznicas skolu joti cela un augsta vieta, pari visam miestam,
ieraudzlju vinu vel laba gabala, ta ka atlikas vel laiks So un to
apraudzlt, Surp un turp nolQkoties. isti brangs izskats bija pari Abavas
ielejai uz tumSu prieiu me?.u.
Kandava tagad skaita lldz 500 iedzivotaju, starp kuriem ir laba tiesa
ebreju, tapat ka citos Kurzemes miestos un pilsetas. Tolaik tur atradas
bez baznicas skolas vel divas pagasta skolas un kada meitenu skola.
Kandavas baznica pieder pie labi vecam ekam. veiakos gados ta ir
puSljota ar krietnu altara bildi un jaunam lielam ergeiem. Ap baznlcu ir
ad pamaza, veca kapseta, ka tika teikts, vacu draudzei.
Reinis Kaudzite
IAUCIENE (NURMHUSEN)
Lauciene (apdzivota vieta 10 kin no Talsiem, pie Talsu — Slokas
cela) ordena laikos atradas Kandavas fogta ienesigaka muiza — Nur-
muiza. So vardu minetajai vietai devu§i libieSi, kuri te dzlvojuSi jau
pirms kur§u ienaksanas (nurm libiski nozime lauks).
80
1566. gada muizu nopirka un par Nurmuiias pils saimnieku kjuva
Kurzemes hercoga padomnieks Georgs fon Firkss. Kop§ ta laika lidz
pat 1920. gadam muiza ar respektablo pili centra piedereja Firksu
dzimtai. Jadoma, ka savu paSreizejo kompoziciju — 2etru korpusu
grupejumu ap nelielu ieksejo pagalmu, ka ari sgrafito, dekoratlvo
apdari pils ieguvusi 16. gs. beigas. Ari 4,5 ha lielo parku pils saimnieki
acimredzot saku§i veidot taja pa5a laika. Turpretl plaSais arejais
pagalms pils prieksa, vartu tomis un saimniecibas ekas celtas vSlakajos
gadsimtos.
Nurmuizas luteranu baznicas celtniecibu 1594. gada finanseja
jau pieminetais Georgs fon Firkss. Laika no 1673- gada lidz 1687. ga-
dam baznica tika izdariti lieli remontdarbi un pilnigi nomainita
interjera iekarta, kas sava toreizeja izskata saglabajusies lidz pat
Sodienai. Baznica var lepoties ari ar vairakiem vertigiem manierisma
dekorativas makslas pieminekjiem: Georga un Annas (dzim. fon
Rozenas) fon Firksu кара plaksnem (1600), ka ari epitafijam Georgam
fon Firksam (1620) un Kristoforam fon Firksam (1696).
Nurmuizas (Laucienes) baznica
Uz Nurmuiias baznicas jutnta aug berzinS. Par So berzinu stasta
kadu teiku: So berzinu esot iestjis pats nelabais. Kad berzinS bQSot
izaudzis rokas delnas resnuma, tad baznica nogrimSot. GrimSana
notikSot kados Vasaras svetkos. Visi cilveki, kas atradlSoties baznica,
parv&rtlSoties par akmeniem. NogritnuSai baznlcai bQSot jagul apkS
zemes tukstoS gadus, катёг baznlcu atkal atraks.
Tautas teika
♦ ♦ ♦
Uz Nurmuiias (Laucienes) baznicas jutnta mura plaisa ir izaudzis
berzinS. Tagad tas jau ir izaudzis Ьёта rokas resnuma. Teika stasta, ka
Nurmuiias baznica nogrimSot zeme tad, kad Sis berzinS bus izaudzis
ratu ilkss resnuma. Tas notikSot pirmajos Vasaras svetkos dievkalpoju-
ma laika, kad macltajs bus kancele un baznica pilna dievlQdzejiem.
Parejie laudis dzlvos un parrunas savado gadljumu, катёг tas
aizmirslsies. Tad, ja рёс ilgiem, ilgiem gadiem kads atmines vardu, ко
macltajs teicis ka pedejo, baznica pacelsies ar visiern banziceniem
mQsu pasaule.
Tautas teika
81
MERSRAGS
(MARKGRAFEN, MARGGRAWEN)
Mersrags ir nedaudz jtjra izvirzita, zema sauszemes izliece Kur-
zemes pussalas austrumu krasta (apm. 42 km no Talsiem). Mersraga
junnala lidz pat Rojai ir pilna lielu akmenu sablivejumiem. T. s.
Velna akmens pie Mersraga bakas pacelas 1,5 m virs tidens limena
(50 m no krasta).
Mersraga luteranu baznicu 1809. gada celis latviesu amatnieks
Krisjanis Krtjze. 1896. gada celtne parbQveta.
Mersraga
Mersraga patlaban, kad nonaku pie upes seduma, zvejnieki purga
renges (lasa lauka no tlkliem), sviezdami eupas gan zeme pie vabam,
gan laivas. Tie ir citu ciemu zvejnieki, atbraukuSi te uz rengem no
Rigas gala (no jOrmalas, kas uz Rlgas pusi), pat no Bigautjciema un
Melluiiem. Katru pavasari, kamer RJgas gala rengu vel nav, turienieSi
brauc zvejot Mersraga, Roja un citos Sispuses ciemos. Tad te ir liela
zvejas talka. L’n pecpusdienas, kad citciemnieki nak mala, tad sedums
ir lauiu pilns ka tirgus. Tur strada, runa, tirgojas un pies jokus, it IpaSi
labu lomu raizes.
Jau vakara zvejnieki sakarto tlklus laivas, lai no rlta pa tumsu nav
jamudiinajas. Pulkstenis ir tikai 2 nakti, kad sak parkSket pirmie
motori, dodamies lauka pa ostas vartiem jOras plaSuma.
Tikko iestumos ar divriteni SI ciema smiltl, kad jau kads
ievaicajas: — Pasakiet, kur jus nemat ко rakstlt par katru ciemu? Visi
zvejniekciemi tafu vienadi.
Lai atbildetu uz So jautajumu, ir uzrakstlts Sis raksts.
Biju Sogad Mersraga divas raizes: marta beigas, kad te zvejoja
daudzi citu ciemu zvejnieki, un maija beigas, kad mersradznieki vilka
lielos narsta lomus.
Galvenos verojumus un atzinas atstastot, izveidojas diezgan
parskatamu ainu un domu virkne.
Mersrags ir liels ciems. PaSi mersradznieki nemaz nezina, cik tas
garS, cik tur maju, cik iedzivotaju. Labakas parredzamlbas de] vini to
sadalljuSi seSos IpaSos ciemos: Pekelu ciema, Diiciema, Branku ciema,
GrO?.umos, KIsterciema un Sterbelu ciema. Sis seSdallgais Mersrags
aiznem ap 6 km garu jOrmalas gabalu, savas daudzas majas un majinas
novietojis gan Sauraka, gan plaSaka josla, sakot no purvaini meiaina
Pekelciema gala pie bakas un beidzot ar smilSaino Sterbelciema gala
priedulaju aiz Engures ezera iztekas.
82
Ciema ir kadi 50 lldz 60 pastavlgi zvejnieki. Tiem vasara
piebiedrojas vel kadi 30 ITdz 40 plekstu zvejotaji. Visu zvcjnieku rlcTba
ir ap 20 zvejmotoru. (Sis zinas man pastasflja korespondents Augusts
Sakars.)
— Un ко dara jOsu zvejnieku sabiedriba jeb ka lldz Sim bijam
paraduSi teikt — kooperatlvs? — ievaicajos, atceredamies, ka «Zvejnie-
clbas M&neSraksta» paS3 pirmaja numura rakstlts: «Nesen kooperaiiva
organizeSanai bija sasaukta zvejnieku sanaksme. Pec parrunam vienojas
nodibinat Mersraga zvejnieku kooperatlvu, kuram velak varetu but
nodajas art citos tuvejos ciemos, un nosprauda Sadu praktiska darba
programmu: 1) iertkot kopfju ledus pagrabu, lai svaigas zivis vasara
uzglabatos lidz vilciena vai kuga atieSanai, 2) iertkot zivju kopiavetavu,
3) iekartot kopdarbibas ceja zvejas motoru apgadi ar degvieiam,
4) iegOt lielaku motorlaivu ar Odens tvertni dzivam zivim, jo Mersraga
ir labas zuSu zvejas vietas, bet tagadejos apstaklos iespejams zuSus
nosOtit uz Rigu tikai svaigus un iegut daudz zemaku cenu ka par
dzlviem.»
Cik tad nu talu Sie labie nodomi jau pavirzIjuSies uz priekSu?
— PagajuSa gada 17. decembri iesOtljam apgabaltiesai kooperativa
statotus apstiprinaSani, — man atsaka, — bet neesam vel sanemuSi
atbildi.
— Tas nu ta. Bet kad bOsit savu sabiedrtbu nodibinajuSi, kur tad
nemsit naudu, ar ко taisit visas tas labas ierices, kas jums padoma?
— Naudas mums nav ne santima, bet mums ir darbaspc-ks. Un, ja
nu valdiba dotu mums naudu, mes paSi ar talkam visus bOvmaterialus
sagadatu, art visos citos darbos piestradatu. Tad kaut kam botu gan
jaiznak.
Acimredzot valda parlieclba: gan jau valdiba gadas. Bet vai ar So
parlieclbu vien bOs iespejams iertkot un uzturet pasakumus, kuru
pastJveSanai nepiecieSama paSu zvejnieku visai roslga sadarblba.
Mersradzniekiem taCu vispirms japierada, ka vini grib un ir spejlgi
kadu nopietnu sabiedrisku darbu ne vien iesakt, bet art godam
turpinat. Viniem japierada, ka vini tieSam ir valdlbas gadlbas cienlgi,
un tikai tad vini ar tlru un droSu sirdi var iet un 10gt, lai viniem palldz.
Ja kads grib, lai vipu piemin valdiba, tam vajag poleties sevi atgadinat
ar nopietniem un dertgiem darbiem, kas veikti nesavtlga centlba.
Nepavisam negribu teikt, ka mersradznieki nebOtu centlgi zvejnieki
Katrs savO darba vini cenSas bot un ir tikpat nadzigi un braSi ka
jebkura cita ciema tlklu vilceji. Bet lldz Sim vel nav ne dzirdets, ne
redzets, ka vini visi кора botu kaut ко sarunajuSi padartt un to tad art
padartjuSi. Visas zivis vini nodod uzpircejiem, allaE apmierinadamics ar
tadu cenu, kadu viniem uzpircejs maksa, kaut gan velak pukojas: —
DabOjSm tikai puscenu. Ir gan raveji tie uzkupfi: pleS vai adu par
aclm. — Un talak: — Labdien, uzkupCa kungs, vai manas repgltes art
nemsit?
Ko tas viss liecina? Tas rada, ka Mersraga zvejnieki visum.1 ir joti
apmierinati ar savu dzlvi. §o un to vini veletos citadu tikai sikumos, bet
83
SI veleSanSs nav necik dedziga. Ta ir joti lenpr3tlga veleSanas: ja iznSks,
bos labi, — ja neiznaks, ari ad bus labi. Labs nak ar gaidlSanu — ta ir
pamatdoma, uz ко lidz Sim dibinajas visi sabiedriski derigie pasakumi
SinI lielaja un zvejniekiem izdevtgaja ciema. Bet vai tikai SinI ciema
vien? Ak, an daudzos citos ciemos. LatvieSu zvejnieks labprat kustas
pats sava darba, turpretim uz sabiedriskam roslbam vinS visai grQti
iekustinams.
Kaut nu mersradznieki tikai negribetu mani parprast! Man pret
viniem nav ne mazakas nelabvellbas. Un visiern, kas So rakstu lasa,
modlsies sirdi draudzlgs novelejums, lai Mersraga zvejnieki pieradltu,
ka es, rakstldams par vinu nesabiedriskumu, esmu visada zirja
kjudljies. Tatad: lai Dievs dod, ka es botu kjQdljies!
Vel japiemin, ka Mersraga ir seSklasIga pamatskola, kurai nakamaja
pavasart cels jaunu eku. ValdTba jau pieSklrusi naudu, lai HdzSinejo
Sauro skolas maju, kur m&rsradznieku b&mi nakuSi un gajuSi
40 gadus, tagad nu atvietotu jauns un stalts nams, kur majos gaiSs gars
un labi tikumi.
Ciema ir art veca biedrtbas m3ja, kas pieder aizsargiem. Tur parts
reizes gada notiek lielaki sartkojumi, Sad un tad kadas sapulces vai
sanaksmes, bet citadi tur nenotiek nekas. Bez tam te ir dzelzce|a
stacija, kur katru dienu vienreiz pienak vilciens no Stendes un atkal iet
uz Stendi. Ir divas baznicas: luteranu un baptism. Ir savs arsts un
aptieka. Ir maiznlca, 2 skarpi, 4 daiadu preCu veikali, degvlna tirgotava,
2 frizetavas un izdaudzinata kimiska fabrika, kur no veciem prieiu
celmiem, tos sasmalcinot un ar tvaiku, pec tam ar benzinu apstradajot,
taisa terpentlnu, kolofoniju un smagas eljas. Fabrika rod darbu
45 stradnieki: 30 laui meios celmus, 15 strada ik pa 5 trijas mainas
cauru dienu, cauru nakti paSa fabrika.M&rsrags var lepoties ari ar savu
ostu, ко jomieclbas departaments izbQvejis Engures ezera izteka.
Un kas vel nav dzirdejis Mersraga jaunas un cildenas legendas, tam
jabrauc te tas noklauslties. Visas tas vijas ap vienu vlru, kas ar savu
laipno un vareno garu pratis atdarit visu latvieSu sirdis un tajas ielikt
jaunu ticlbu.
Viena no Sim legendam saistas ar veco Balin tevu. To stasta joti
daZadi, taCu allai ar dedzigu apgarotlbu, piemeram: — Vecais Balintevs
рёс 2 gadiem jau bos piedzlvojis pilnus 100 gadus. Berni vinam
aizkllduSi pasaule: viens dels Riga, viens Amerika, bet meita Kaukdza.
VinS viens pats ar savu dzivesbiedri, kas ari jau stipri veca, dzivo tur
tanl bodina pie kapas. Vini dzivo, pardodami savas mantinas. Bet paris
nedejas pirms pemajiem ZiemassvCtkiem vini sanem naudu —
10 latus. Ta ir liela nauda. No tas var dzivot veselu menesi. Un kas to
sQta? Prezidents! Par ко? Tapat vien — par labdienu. Bet vai tas jau
viss? Ne. Taisni paSa Ziemassvetku vakara ieiet pie Baliniem pastniece,
noliek uz galda 80 latus un saka: — Uzminiet, kas So naudu jums
atsiitljis? — Tad jau bos gan dels no Amerikas. — Ne, пё. Pats musu
prezidents veie jums prieclgus svetkus. — Ak prezidents? Redziet nu,
ka vinS uzmekle tos, kam vina pallgs visvairak vajadzigs. Pasakiet vinam,
ka mes par vinu lOgsim Dievu, kamer vien dzlvosim.
84
Ir saulains rits. Nupat iznakuSi mala zvejnieki visos trijos Mersraga
sedumos: Upes seduma pie ostas, Lakes seduma pie baznicas un Raga
seduma pie bakas. Visiem labi lomi, tikai vienam zvejniekam pustukSi
tikli. Vinam nav laimejies iemest Istaja vieta un pareizaja dzijuma.
Patlaban rengem narsta laiks, un tapec — «Kam ir, tam ir, — kam nav,
tam nav».J^kas seduma nonaku reize ar Dumbru veco saimnieci. Vipa
ved tukSas zivju kastes, uzkravusi augsta vezuma. Katru dienu vina ta
brauc no seduma uz sedumu, cltlgi uzpirkdama visas zivis, jo vinas
meitas virs, kura uzdevuma vina darbojas, ir Mersraga lielakais
uzpircejs. — VinS perk un pardod visu, sakot no renges un beidzot ar
v&rsi, — saka zvejnieki. Tikmer veca saimniece jau izlikusi divas tris
kastes pie katras laivas, pieteikdama, lai zvejnieku sievas nesajauc
mazas renges ar lielajam, un vina brauc talak uz Raga sedumu pie loSu
un vadinu zvejniekiem, kur sazvejotas mencas, plekstes un luCi.
Mersradznieki uz mencam iet visvairak ar loSiem. Tie ir metamie
tikli ar mencu kerSanai piemerotam aclm, kur sakeras ari daudz jOras
bulju, tadu lielgalvainu zivju, kas ir tikai pusotra spriZa garuma.
Daireiz iesprust ari viena otra slga. Uz mencam iet ari ar akiem.
Raga seduma zvejnieki Sonakt nemaz nav guiejuSi. Pievakare
izmetuSi loSus, vini tOdal sakuSi vilkt diivadu. VilkuSi lldz gaisminai,
izvilkdami 23 kg laSu. Viens lasis viens pats sv&ris 10 kg. Par to vien
zvejniekiem iznaks 40 latu, tatad katram 5 lati, jo diivads pieder
8 vlriem un tie visi piedaias zveja. Par mazakajiem laSiem un par slgam
ari sanaks branga nauda, un ta nu ar diivadu vien katrs zvejnieks
Sonakt bos izvilcis vismaz 10 latus. Kur tad vel paliek loSu loms? Tikko
di^vadu iziavuSi uz vabam, zvejnieki tudaj braukuSi perm lauka loSus.
Ari tur, ka nupat vel redzams, katram bijuSas zivis par vairakiem latiem.
— Ja mums katru dienu ta laimetos, tad mes varetu dzlvot ka
kungi. Bet ir daudz dienu, kad nevaram nozvejot ne santlma, — saka
zvejnieki, lai sveSinieks nedomatu, ka viniern parak laba pejna.
Tikmer Dumbru veca saimniece jau apsedusies kapas aizveja, kur
visi zvejnieki ar savam zivlm tai sagajuSi apkart. Vipa liek, lai katrs
zvejnieks nosver zivis ar bezmeru. Pec tam sakas aprCkinaSanas. Vina
maksa par mencam 6 sant. kilograma, bet par slgam — pilnu latu.
Tada ir vinas cieta cena, un kas negrib savas zivis par to vipai atdot, var
tas nest uz majam un iesallt.
Uz ciemu atkal eju reize ar kadu jaunu zvejnieku. Skatamies, ka
pavasara stiprais zidvests daia jumta izardljis visas niedres, tikai ribas
atstajis veselas. Runajam ari par zvejnieku nevienpratlbu tanl zipa, ka
vieni grib celt kopZavCtavu pie baznicas, otri — pie ostas. Vienojamies,
ka Sadai ekai gan vajadzetu but ostas tuvuma.
Jauneklis vel pastasta parts nostastu. Viens no tiem vestl par mucu
ar zelta naudu, kas glabajas kadas majas (vinS taisni ar pirkstu parada)
zem kiets pakSa. Bet kas to naudu perns, tam jamirst. Reiz pats So
maju saimnieks bijis slims pie mirSanas, un jaudis runajuSi, ka nu vinS
to zelta mucu esot izceiis. Bet, kad saimnieks izvesejojies, jaudis
teikuSi: nu vinS mucu ar visu naudu atlicis atpakaj. Tur ta bagatiba
Stavot vel tagad. Nevienam neesot dOSas to panemt.
85
Aizeju lidzi kadam citam zvejniekam uz vina maju, kas nescn
uzcelta Mersraga taja gala, ко sauc par Pekelu ciemu. — Te mes visi ar
pekelem sanacam, bet nu jau esam Tsti saimnieki. — ТЗрёс nepareizi
dara ceja zimju rakstitaji, saukdami So ciemu par Pekles ciemu. Pekle
tadu ir vislaunakais, ко cilveks vien var iedomaties, turpretim pekele,
kaut ari ne visai latviska, ir tada lieta, kura var but paslepti darbariki
labas nakotnes celSanai. Luk, sieviete ar kapli uzcCrt cinainu noru,
taisidama jaunu lauku. — Darbs nav nekads vieglais, bet, kad tas
vienreiz padarits, tad tas vairs otrreiz nav jadara, — saka duSiga
saimniece.
Daudzi citi pekelciemnieki savus laukus jau ietaisijuSi. — Man
pemgad uz 3 purvietam izauga 5 maisi labibas, — saka zvejnieks, kam
eju lidzi. Un vinS priecajas, ka ir brivs virs, pats savs kungs. Maize un
kartupeji aug paSam sava zeme, naudu sazvejo. VinS priecajas ari par
savu maju, kur pat visaukstakajas ziemas dienas ir «silts ka каппа».
Sovasar vinS pabeigs ari jauno kuti, kas celta pec valdibas
noteikumiem. Par to vinS sanems pabalstu, ka jau sanCmuSi par savam
jaunceltnCm daudzi mersradznieki.
Vilis Veldre
NOGALE (NOGALLEN)
Nogale (18 km uz ziemelaustrumiem no Talsiem) senak piedereja
Kurzemes biskapijas Arlavas iecirknim, bet 17. gs. sakuma pargaja
Fridriha fon Brunova IpaSuma. Sakot no 1710. gada lidz pat 19. gs.
beigam Nogale saimniekoja fon Firksu dzimta, kura 1880. gada seit
uzcela pili ar grezniem historicisma interjeriem. Рёс nesen pabeigtas
restauracijas ta ieguvusi lielu popularitati gan ka pievilcigs ttirisma
objekts, gan dazadu atpCitas pasakumu norises vieta.
PASTENDE (POSTENDEN)
Pastendes muiias eku ansamblis (5 km no Talsiem pie Stendes
upes) izveidots 19- gs. pirmaja puse Teodora fon Hana (1788—1868)
laika. Pils uzcelta, izmantojot kadas 17. gs. celtnes pamatus. Tas
kompozicija viegli saskatama «palladianiska» klasicisma ietekme. Tris-
stavu ekas bCivkermeni Ipasi izcelti izvirzijumi fasades sanos un portiks
galvenas ieejas prieksa.
86
SABILE (ZABELN)
Sabiles pilseta izvietojusies gleznainajas Abavas senlejas nogazes,
ap 25 km no Talsiem. 10.—13- gs. Sabiles pilskalna (kalna raga
starp divam gravam senlejas dienvidu nogaze) atradas kurSu pils un
senpilseta. Jaunakie arheologiskie petijumi liek domat, ka senpilseta
bijusi apdzivota vel 15. gs., kaut gan tolaik novada politiskas un
saimnieciskas dzives centra fiinkcijas jau bija parnemusi lejak, pasa
Abavas krasta ap 13.—14. gs. miju uzcelta ordena pils (ta nav saglaba-
jusies) ar savu «apkalpes zonu».
Sabiles luteranu baznica celta 17. gs. Tas velakajam parbuvem
izmantoti material! no driipoSas ordena pils. Baznica pilnigi re-
konstrueta 1876. gada, tafu neskarts palicis agrakais tomis (1682) ar
vel vecaku zvanu, uz kura iegravets gadskaitlis «1450». Celtnes inter-
jera lielakie dargumi ir manierisma kancele (17. gs. sakurns), griestu
lukturis (1680) un svefturi (1692). Altarglezna (1860), kuras autors ir
vacu gleznotajs Volfe, domajams, atvesta no Drezdenes.
Pret dienvidiem verstaja Abavas senlejas nogaze, t. s. Sabiles Vina-
kalna kops» 16. gs. brivdaba tiek audzetas vinogas, no kuram daritais
vins hercogu laikos pat eksportets uz arzemem.
Ka Abava un Sabile pie varda tikusas
Senos laikos Abavas upi saukuJi ci tadi. Tur, kur tagadeja Sabiles
pilseta, celuJi baznlcu. Vietai vel varda nav bijis. Bet, ко baznlcai pa
dienu uzceluSi, tas naktl nogruvis. SagudrojuJi: tas tapec, ka nav vietai
varda. Bet ka nu saukt? Tad kads gudrinieks ieteicis celt tikai torni
vien. Un ta art darijuJi. Tomis lTdzko nacis gatavs, ta uzkaruSi zvanu un
sakuSi zvanlt. Bet zvans no torna notrucis, vClies leja pa krastu un
ievelies upe. Veldamies it ka skanejis: «Abav, Sabil! Abav, Sabill- Ta nu
ari upi nosaukuSi par Abavu un vietu par Sabili. Tad parejo baznicas
da|u viegli uzceluSi.
Tautas teika
Teikas par Sabiles pilskalnu
Vecos laikos Sabiles pils bijusi visu plaSo apkartnu galvena
sanaksmes vieta. Ari kara laika pils seta slepuSies plaSas apkartnes
laudis. Reiz pils |audis vairs nevarejuSi ienaidnieka parspeku noturet.
Vini skatTjuSies uz savu skaisto pili, kura bus jaatdod ienaidniekam. Bet
tavu brinumu: pils sakusi pamazam grimt un nogrimusi ar visiern
87
dargumiem. Tik tan! vieta, kur pils bijusi, palicis mazs iedobums.
laudis, gribedami zinSt, cik dzi|i veca pils nogrimusi, ielaiduSi tanl
dzivu pili, kura izpeldejusi ЗгЗ Abava zem Sabiles muiias. vel So baltu
dienu redzama vieta, kur sena pils grimusi.
Tautas teika
Senak Veczundu maju saimnieks esot teicis, ka vipa teva tevs
stastljis, ka uz Sabiles pilskalna reiz bijusi pils. Kad ta esot grimusi, tad
uz pils jumta stavejusi sarkana freilene un saukusi, lai laudis atmin pils
vardu. jaudis esot minejuSi un saukuSi daidaiadi, bet nevarejuSi
atminet. Tad pils pamazam nogrimusi. Tagad no mineta kalna rokot
grand.
Tautas teika
* ♦ *
Sabiles pilskalna pill dzivojusi lepna jumprava, kura solljusies iziet
pie ta par sievu, kas pa stavo kalna malu no Abavas puses uzjaSot
pilskalna. Bet to neviens nav varejis. Reiz tomer atradies pardroSnieks,
kas uzjajis. Pill ievests, zirgs izvemis uguni, un pils sadegusi lldz ar
lepno skaisto pils valdnieci.
Kada cita teika stasta, ka pec pils nodegSanas visa zeme piecu
verstu apkartne izdallta, un ta celuSas apkartejas muiias.
Tautas teika
* * *
Nu vipi bija jau Abavas leja. Starp abiem augstajiem krastiem bija
tikai dienas staroSana. Ka noreibusi kaut ко muldeja upe, un kur ta
griezas aiz lazdu krumiem, Sur un tur izleca vi|ni ka spoias zivis. Ce|S
gaja kalna, un, dienai mirdzot, vini pacelas gaiSa lauku valstlba. Kadi
jautri druvu ielapi tur bija uz otra augsta Abavas krasta! Zalas auzas,
bali rudzi, dzelteni kvieSi; viens sturitis bija pat sarts, ta laikarn bija
griku druva. Bet prieksa, pa abam pusem celam bija rudzu lauki, bali
un skaidri, un ar visu vasaras spoiumu talu par viniern guleja saule.
Ce|S un lauki slldeja uz leju, un aiz zajas krumu vijas atkal vareja
pamanlt Abavu un redzet Sabiles sarkanos jumtus. Tad vini iebrauca
pilsetina, kas bija it ka saspiesta starp diviem krastiem. Kas ta bija par
briniSku pilsetitju! It ka meia roiu apdvestas izlikas pirmas sarkanas
Ipegeju majiijas; velak staigadami vini tur atrada pat mirdzoSu avotu,
kam bija ieradlta sava vieta un kas pa akmeniem izliktu graviti gar
gajeju kajam teceja pa ielinu uz leju. Kas kaiteja nedzlvot Sai siltaja
krasta piegaze!
Karlis Skalbe
88
Noieto attalumu vertejot, liekas, Sabilei sen vajadzetu but klat. Bet
cik verigi an neraugamies apkSrt — no tas ne vests!
Vai tieSam bQtu nomaldijuSies? Ta nevar but, jo ejam tafu pa
lielce)u!Pasperam vel daius solus un esam — pekSni Sabilei pavisam
klat! —
Vai esat redzejuSi Sveices dabas gleznu, kur no augsta kalna, viena
metiena parredzama liela, plaSa ieleja?
lepretim, aiz spodri rdmas upTtes, novietojusies maza, gllta
pilsetina.
Baltas, sarkaniem dakstiniem jumtas majinas saspieduSas cieSi viena
pie otras, un visa maza eku kopina pieklavusies bailTgi plata kalna
saniem, it ka patverdamas no postigiem kalnu negaisiem. Majinu vidu
pacejas vecs, Cetrsturu baznicas tornitis — liekas, vienigais, kas
nebistas nekadu Sis zemes braztnu.
Pa kreisi pilsetipai, lejup gar upites abejam malam, izklati daiadu
krasu rutis sadaliti lauki. Balie rudzi salikti jau glitos statos; kvieSi
ligojas smagaja zelta vizma, bet mieii kuplo vel spilgta zajuma.
Aiz laukiem — nelielas berzu birztalas: starp tam daias vientulas
majinas; vel augstak — tumSie skuju meii, bet visam pari — viegli,
balti makopi un debesu dzidrais zilums — ta Sabile.
Sabile vislabak parredzama no tuveja pilskalna, kam turpat lidzas,
gandriz tikpat augsts, skaisti uzposts kapu kalns. Starp abejiem — dzila
aiza un tas dibena — lielcejS.
Pilskalns gandriz apa)S, ka noSkelts konuss, un stav pavisam
atseviSki apkartne.
Pilskalna augSa, kur senak mitusi tali slaveta skaistule, Sabiles
jaunava Irmgarde, kas nozverejusies piederet vienigi bruniniekam, kurS
uzjas pa pilskalna stavako pusi augSa, patlaban aug auzas, un to dej
tagad, paldies Dievam, gan laikam neviens planpratinS nemeginas jat
pa kalna malu pilsetas puse augSup, jo, ari pratigi ejot, cilveks tani
vieta var itin viegli kaklu nolauzt.
Valdis (Voldemars Zalitis)
Otra diena pec pusdienas, kad biju apciemojis Kandava daius
skolotajus, devos jautra gara taiak uz Sabili. Ce|S saka iet driz pa prieiu
silu, kura es-dabuju skatit to, ко vel nebiju redzejis — ebreju kapsetu.
Man k|uva itin savadi ap sirdi Saja ar garu sila zali parnemta miera
vieta. Par кара zimem ir viniem vai nu galda gabalini ar
pusieapaliskiem virsgaliem, vai ari tadi paSi, tik vien drusku lielaki un
bieZaki, no akmens, lidzigi tiem maziem stabiniem, kadus redz briiam
uz Sosejam. Tur tad ir uz baltas krasas melniem burtiem kapu uzraksti
ebreju valoda. No kapu kopSanas nebija redzama ne vismazaka time.
89
Kapsetai bija apkart akmenu sakrauta seta, kurai viena siena melni
satrudejuSi vartini. — Lai dus, lai dus! Smiltis Seit nav smagas.
vel bija jaiet kadu gabalu pa silu. Bet tad saka radities atkal Abavas
ieleja ar saviem jo koSiem augstumiem abejas puses, uz kuriem
redzami Sur tur ciemati. CejS, kad bija gajis labi talu pa ieleju, saka
doties gar pakalnu augSup, kur no kalngala bija brangs skats visapkart,
art uz Kandavas baznicu. LielcelS negriezas vis no Abavas nost, bet gaja
tai blakus lidz paSai Sabilei, it ka nolukodamies uz kraSniem, vietam
krastu kokiem un krumiem apauguSiem Abavas augstumiem.
Zemkopiba Seit neizskatijas vis gluii tik branga karta ka Jelgavas
apriplfl, bet art pati zeme bus Seit gan auglibas zina neizdevigaka un
grutak apkopjama neka tur. Kada ciemata atradu rudzus kulam jeb,
labak sakot, ar zirgiem minam. Vidzeme medz gan gadus darbus
padarit arvien no ritiem un garakas naktis allai pirms gaismas, lai pec
pa dienu var doties pie lauku darbiem.
Sabiles miests ar kadiem 400 iedavotajiem atrodas ieleja, staviem
kalniem cieti dienvidu puse un Abavai tuvu ziemelu puse. Izskatas, it
ka vinS sedetu saulgozi pret kalniem atzvelies un Abava lukodamies,
kuras udenos tikko nemirkst vina kajas. Pa So celu ejot var ieraudz.it
Sabili drusku laiclgak, bet no Talsu puses nakot, ierauga vinu tik tad,
kad ta ir jau, ka saka, apakS kajam. Turpat, kad pa piemineto ce|u nak,
atrodas kalna pa labai rokai Sabiles kapseta un pa kreisai rokai
Pilskalns, kuram stavumi ir apstadlti jauniem kociniem. Starp abiem
kalniem pa dzilu gravu iet minetais celS. Uz Pilskalna bus gan stavejusi
laikam ta veca pils, kuru uzcela Seit — viena no visjaukakiem zemes
apgabaliem pie Abavas — lidz ar Skrundas pili pie Ventas, Monheims,
budams Baltija par brunmeistaru (ordena mestru) no 25. maija
1328. gada lidz 1340. gadam. Sis pats virs, kurS bija pirms tam par
valdnieku Kuldigas pill un pec tam par valdnieku Sv. Katrinas pill pie
Koblences, pabeidza celt ari lielo bruninieku pili Riga, nostiprinaja
Jelgavas pili un uzcela no jauna Dobeles pili pie Berzes.
Sabiles baznica un ari viena puse no skolas atrodas seta jeb darza,
kurS tiek atdarits tad, kad baznica notur diewardus. Baznica pamata ir
veca eka, jo tiek stastlts, ka ta ierlkota agrakaja klosterl, kurS bijis
savienots caur slepenu ceju ar pili. Ari SinI baznica ir bijuSi kiegelu
grlda daii kapu akmeni, kuri laikam pec jaunakas partaisTSanas vairs
tur neatrodas. Sabiles baznica ir ari jauna, skaista altara glezna, kura
gan aiz vakara kreslas nebija Isti saredzama.
Pavadljis Sabile nakti, gaju rita agruma par Abavu uz Kabiles pusi.
Kad aizsniedzu otras puses augstumus, rita saule bija jau izklldinajusi
miglu, kura lidz tam piepildlja visu ieleju un apslepa Sabili. No
Sejienes bija jo pilnlgs skats uz paSu miestipu un ta koSo apkartni. Ta
skatoties паса prata, ka esmu Sadu bildi kaut kur redzejis un
atminejos, ka laikam Baltijas skatu albuma («Album baltischer
Ansichten»).
Reinis Kaudzile
90
SLITERE (SCHLUTER)
Sliteres rezervats (kopeja platiba apm. 15 000 ha) atrodas pasa
Kurzemes pussalas ziemejrietumu sturi. Tas sevi ietver Zilos kalnus,
resp., kadreizejas Litorinas juras stavkrastu, kuru klaj rezervata galve-
nais kraSpums — pirmatnejais mezs ar daudzveidigu floru un faunu,
citas Latvijas dabai ipatnejas ainavas (piemeram, augsto purvu), ka ari
virkni kulturvesturisku piemineklu. Tie stasta par libieSu dzivi Kosraga
un Sikraga zvejnieku ciema, Mazirbe un Kolkas raga apkaime. TQristu
apmeklejumi rezervata teritorija tiek reguleti ar ipasam atjaujam.
Davida pils
Dundagas pagasta, Sliteres kalnos bijusi pils, ко saukuSi par Davida
pili. Si pils sen atpakaj esot nogrimusi, un taja vieta, kur ta nogrimusi,
palicis tik caurums. Reiz no apkartejiem puiSiem divi jajuSi piegula.
Viens no viniern sacijis, ka viijS ir ar mieru list tanl cauruma. Bet,
kolldz vipS Jos vardus bija izteicis, pienacis mazs rukitis un teicis, lai
nakot vinam lldzi. Vini ari gajuSi. Nonakot tur, kur redzejuSi cilvekus
seiam pie galdiem, bet visi bijuSi nedzivi. Tad rukitis vedis vinus abus
atpakaj. Otra diena vini atkal jajuSi pieguja un meginijuJi laist akmeni
dibena. Bet tad tikai pec stundas dzirdejuSi, ka apakSa kads iekliedzas.
Tautas teika
Kadreiz Slltere bijusi Davida pils. Si pils nogrimusi. Tai vieta palicis
neliels caurums. Kadreiz caurums bijis pietiekami liels, lai tanl vieta
varStu nolaist nelielu katlinu. Reiz |audis iesejuJi katlinu aukia un
laiduJi pa caurumu leja. Pfc laicina vilkuSi atpakaj, bet izradljies, ka
katlinS bijis nonemts. Kad cauruma iemesti akmeni, tad dobji
noskanSjis, it ka apakJa butu plaJa telpa. Laudis stasta, ka no Davida
pils uz Dundagas pili esot apakSzemes eja.
Tautas teika
♦ * *
Sensenos laikos Sliteres Ziloskalnos dzivojis juras laupltajs Davids.
VinS ar saviem kugiem braucis pa juru, laupljis. Kadreiz jura sacelusies
vfitra. Metatu pa juru, vfitra piedzinusi D3vidu pie kadas salinas.
ParguruSie cilveki izgajuSi krasta. Sala valdljis virsaitis Runo, ka varda
sala saukusies. Runo bijusi skaista meita LIze. Runo bijis nelaimlgs, ka
Davids uzkulies. Lai nodibinatu draudzigas attieclbas, izrikojis dzires.
91
Dzires negribejis radlt Uzi. Davids izgajis un darza ieraudzljis LIzi.
David am patikusi IJze un Lizei Davids. Vakara vini atkal satikuSies
darza un norunajuSi, ka Lize brauks Davidam lidzi uz pili. To
noklausljies, Runo uzticlbas virs pastasta virsaitim. Runo uztraucies,
grib atrunat Uzi, bet ta pasaka, ka mH Davidu. Runo sasaucis sapulci.
Padomnieki iesaka uziikt Davidam kadu darbu, ко vipS nevaretu veikt.
Nolemj, ka Davidam jauzce| tilts pari jurai, lai uz Runo salu var tikt
sausam kajam. Davids izgajis darza sadusmojies. Panemt Uzi ar varu
Davids negribejis. Dusmas cirtis cepuri pie zemes un teicis: «Veins lai
parauj!» PienHcis Veins un prasljis, ко var palldzet. Davids izstastljis, ka
vinam tada lieta. Veins apsolljis nakt paliga. Tilts jauzcel viena nakti,
lldz gaijiem. Davids to pastasta Uzei. Uze apsola sava istaba dedzinat
gaismu, lai redz virzienu, kada celt tiltu. Sarunu dzirdejusi aukie un
atstastljusi Runo. leslodzIjuSi Uzi pagraba, lai tilts iznaktu Sklbs. Veins
ar cepuri no Sllteres gravam nesis zemes, tapec te ir tik nelldzens.
Veins stradajis ar tadu noteikumu.- ja uztaisls tiltu, tad Davids ar
dveseli piederes vinam. Aukie nelaii Uzi lauka. Uze pieskrejusi pie loga
un iekliegusies: «Ai, Dievin, nac paliga!» Veins pakeris Davidu un
aizravis uz elli. Ta zemes tilts uz Runo salu palicis Slobs un nepabeigts.
Tautas teika
Mikeltorni
» »
Pa liedagu man pretl brauc pavecs virs, saniski sededams vienjuga
ratos, kas uzrikoti malkas veSanai. Tas ir Mikejtorna vecais kalejs Fricis
Janis, kas te ka| jau 40 gadus. Un vipS pastasta, ka par Milfejtomi So
ciemu sauc Mikelbakas de|. Senak ciemam bijis cits vards, kas llbiski
nozimejis krumainu vietu, bet latvieSu dzirdei licies piedauzigi
bezkaunlgs.
«Vai te daudz HbieSu?»
«Man paSam sieva llbiete. Vispar te HbieSu vairak neka latvieSu.
Turpretim LQZna ir otradi.»
Pareju pirmo kapu, kas apaugusi karkliem, un otro kapu, kas
apaugusi priedem. Nonaku paS3 ciema, kas novietojies pusmeiaina
ieplaka.
Te ari Saurslieiu dzelzcela stacija, pirmas pakapes pamatskola, baka
un daii telefoni.
Ciema vidu Pizes baznica no sarkaniem kiegeliem, un baznica
glezna, kurjezus velk Peteri no juras. Vel saglabajies ari kungu sols.
Ejot ciemam cauri, daudzas vietas jaiet cauri skrullem — vartinu
vieta ierikotiem grieiamiem krustiem, kas ar lielu naglu piedzlti
stabipu galos.
Mikejtorna kapseta, kas karSu ieiogota, lasu Uldrika Kaberga vardu
uz bruni krasota koka krusta un atceros savadnieku, kas pirms daiiem
gadiem dzivoja Buntiku majas tepat netaiu, devedams sevi par HbieSu
92
keninu. P6c aizieSanas uz vinu sauli, Kabergam vairs nav dinastijas
turpinataja, kaut gan palikuSi vairaki deli un ari meitas. Neviens vairs
negrib uznemties libieSu Renina grutos pienakumus.
Bez visiern jokiem, Kabergu gimene tagad grib atkal sadzivot un
sadarboties ar savas apkartnes jaudim. Kads no jaunajiem Kabergiem
apprecejis Tilta maju saimniekmeitu, latvieti, un viena no vina mas3m
izgajusi par sievu pie kada latvieSa OviSos, kaut gan mate par tadu
preceSanos negribejusi ne dzirdet.
Mikeltorna laud is par nelaika Kaberga un vina atraitnes divainibam
runa jokodamies, jo te starp latvieSiem un libieSiem nav nekadu
asumu. LibieSi prec latvieSu meitas un latvieSi prec libietes.
Dzivodami bez kooperativa, mikeltomieki par savam zivim nesanem
pienacigu maksu. «Cik iids maksa, tik ir.» ТЗрес vini labak vedot Kdam
malku, neka braucot zvejot. Malkas veSana vairak atmaksajoties.
Viena otra maja ir ari biSu majipas — gan skapISos, gan klufos, jo
rudeni te bagati virSu ziediem.
Ari citu ciemu zvejnieki varetu padomat, ka biSu turesana ir tads
amats, kas var dot krietni daudz salduma.
Un tagad parts vardu par vizem, par Siem veclaicigajiem apaviem,
kas piti no liepu, karklu vai kadiku lukiem.
«КЗ, vai mikeltomieki vel staiga vtz.es?»
«Ne, katru dienu to vini nedara. Bet ganos ejot un plavas ar sienu
dzivojot, vel daudzi velk vizes ne vien Mikeltorni, bet ari Luina un
citur Sejienes jurmaia.»
Atkal eju gar juru. Ta ir plekstu jura, kas te skalojas man pie kajam,
jo lidz SIkragam, kas no Sejienes vel ap 20 km, plekstu nozveja ir
daudz lielaka par rengu vai bretlinu nozveju. Tikai no SIkraga sakas
bretlinu jura un bretlitju zvejnieki.
Tikai nevajag dom3t, ka zvejnieki te dzivo ciemos vien. Jurmala
vietu vietam redzama daia laiva, turpat ari karas ar virvem un
izJautiem tikliem. Tadas vietas aiz kapu krumiem un priedem katra
zina ir kadas majas.
Piemeram, parts kilometrus no Mikeltorna redzu liedaga mala
brunu, darvotu zvejlaivu, mazu platdibena laivinu, karas ar virvem un
resnu mietu ar pienaglotu dellti, uz kura uzraksts «Buntik». No
Sejienes iet ce|S pari kapam un cauri berzainam krumajam uz Buntiku
majam, kas pieder Kabergiem.
Taiak — jau pusceja starp Mikeltorni un Diiirvi — atkal redzu divas
lielas zvejlaivas un divas mazas platdibenites, jo tepat pie kdpam ir
Olmanu un Smiltnieku majas, kur dzivo zvejnieki. Sazvejotas zivis vini
ved uz Dundagu vai suta uz Rigu. Vipiem ir ari diivads, un tas rada, ka
vini nav nekadi nieka zvejnieki. Visvairak virji zvejo plekstes. Turpretim
renges vini nezvejo nemaz.
Apskatu Olmatju darvas cepllti, ko tagad vairs nemaz nekurinot. Tas
murets no kiegeliem.
Pavisam citads bijis Smiltnieku veca saimnieka darvas ceplis, taisits
no vecas mlnas. Vakara iekurinats, tas no rita jau bijis ta nokurejies, ka
darva jau tecejusi, un vecais saimnieks teicis: «Gatavs!»
93
Lielirbe
Tanl vieta, kur Diiirves upe ietek jura, tur upei abas puses
novietojies Lielirbes ciems. Sim ciemam ir daudzi un daiadi
nosaukumi, un es nenemos spriest, vai manis lietotais ir no visiem
pareizakais. Si nosaukuma vienlga priekSrocIba ir ta, ka tas citas puses
lasltajiem neliksies tik neparasts un divains, ka — piemeram — Ira vai
Diiirve.
Luk, Sob rid, kad pieeju Lielirbes pirmajam valgumam, redzu tur
11 daiadas laivas. Un kad uzeju augstas, dobainas kapas, tur atrodu ari
4 vecas tiklu bud as caurumainiem jumtiem.
Vienai budai durvis pat aizauguSas ar smilgam, tik sen pa tam nav
staigats.
Uzeju ari vienu citadu bodinu, saslietu no vecas parzagetas laivas.
Budina nav aizslegta, kaut gan taja glabajas plekstu vads un rengu tikli.
T3tad jaspriei, ka Lielirbe nav zag|u.
Pagajis kadu puskilometru gar jurmalu, apstajos otra valguma, tur
saskatldams ap 10 daiadu laivu. Daboju zinat, ka virzes, tikli, stoderes
un airi daudzreiz paliekot laivas augu dienu, augu nakti. Zadzibas
gadoties pavisam reti.
Pari kapam iedams uz ciemu, atkal redzu vairakas tiklu bodas kapu
bed res.
Te plaSas kapas bedrainam gravam, pieauguSas jauniem berziem,
priedltem, sausu zali un sunu. Tikai dobju kraujas neapauguSas,
nobrukuSas, smilSainas.
Eju talak un redzu, ka Lielirbes ciems izlaidies visai plaSa izklaida
gar Diiirves upes alkSnainiem krastiem un plavu HCiem.Cauri ciemam
iet Saurslieiu dzelzcelS, un viss ciems prot iztikt ar 5 telefoniem.
«Un ka iet ar zveju?»
«Zveja iet mazuma.»
«Pat vel tagad?»
«Ne, tagad ir janoskatas, kas nu bus.»
Un kamer lielirbnieki noskatas, tikmer uzpirceji rauj ко так. PaSi
zvejnieki ar zivlm tirgojas tikai tik daudz, ka ieliek paris kastes vezuma
un pabrauka Sur tur pa saimnieku ma jam.
Bedas ar upi, jo tas augSgals izmeliorets un dod visai daudz Odens,
kas lietaina laika netiek lejgalam cauri un bieii appludina pjavas un
tlrumus. Vienu gadu jau ap janiem visi upmalas lauki gulejuSi udeni,
citu gadu pludi uznakuSi agro kartupelu laika, beidzamajos gados lielie
udeni nakuSi vairak uz rudens pusi. Jau gadiem runats par upes grivas
padzijinaSanu, bieii atbraukuSi lietprateji un staigajuSi gar upi uz
priekSu un atpakaj, bet lldz pat Sim laikarn nekas vel neesot darits.
Lielirbe ar savam 60 majam nav nekads nieka ciems un par ta
labklajlbas pacelSanu der padomat ari gudri skolotam galvam.
Un tagad nu pavisam nevieta vaicasim, vai lielirbnieki apgroza
daudz naudas? Ne, ar naudu viniern nekadas lielas krauSanas nav. Te
94
vel pa da|ai pastav mainas saimnieclba, pemot lietu pret lietu bez
pieskarSanas latiem un santimiem. SeviSki tas sakams par zivju
iztirgoSanu no ratietn, braukajot no majas uz maju. Pret zivim iemaina
kadu kukuli maizes, kadu podu miltu, an putraimus, kartupejus un
citas edamlietas.
Zinams, gluii bez naudas te neiztiek, tomer neaizmirsisim, ka
naudai zvejnieciemos ir pavisam cita vertlba, neka pilsetas.
Labu pe|nu lielirbniekiem dod meiu darbi, — ne vien cirSana un
zageSana, bet ad veSana un krauSana vagonos.
Ari no zvejas atlec dais labs lats, seviSki tiem, kam negu tafi tuvak
pie juras, un art diivadu IpaSniekiem.
Diivadu gan Lielirbe nav daudz, tikai divi tris. Bet paredzams, ka uz
priekSu bus vairak, jo diivadu zveja labi atmaksajas.
Eju uz Sturlagdu (HbieSu vards, kas latviski nozimejot lielu klajumu)
maju un vaicaju saimniekam par vina lopiem un sejumiem.
Sturlagdu saimnieks stadijis 15 purus kartupelu, sejis 2 purus
rudzu, 1 puru puru (ziemas kvieSus), 1,5 purus auzu. Vina saimnieclba
1 zirgs, 1 govs, 2 cukas, 12 aitas. Vinam pieder juras laiva un art upes
laiva, bez tam 20 negu murdi un plekstu vads. VinS art diivada
lidzipaSnieks.
Jaunciema un Sikraga
Laiva peld pari Diiirvei — apmeram 100 metrus platai upei — un
apstajas pie za|a krasta, kur tikai alkSnu krumi vien redzami. Bet kas
iziet krumiem cauri un — iedams uz juras pusi — atkal nonak upmaia,
tas tad ir nokjuvis pie motorlaivu piestatnes, kur parasti stav abas
Jaunciema un art 4 Sikraga motorlaivas, kaut gan zvejniekciemi no
Sejienes ir labi patalu: Jaunciems ap 2 km, SIkrags — ap 6.
Tris motorlaivas nupat parbraukuSas no plekstu zvejas, un ap tam
nu salasijuSies jaudis, ka Cum vien. To starpa netrukst art divu ildu,
kas par kasti plekstu, kur ap 45 km zivju, sola 5 latus, lai tikai dod
kraut ratos. Bet zvejnieki vilcinas un pardoma, gaidldami, vai citi
uzpirceji nesolis vairak.
Pie Diiirves grivas iesakas bretlinu zvejas rajons, kura iederas visi
zvejniekciemi ne vien lidz Kolkas ragarn, bet pat lidz Mellsilam. Taiak
vairs bretlinu nozveja nav tik ieverojama, un tur tikai atseviSki ciemi,
piemeram, Kaltene un ApSu ciems, izce|as citu ciemu vidu ar savam
daudzajam bretlinam.
Saprotams, salldzinot ar SIkragu, pat vismazakie RIgas juras Ufa
rietumu piekrastes ciemi var justies it lepni, jo — kaut vai tas paSas
bretlinas — tie nenozvejo neko daudz mazak. Bet kad palukojamies,
cik bretlinu nozvejo Kurzemes krasta ciemi uz dienvidiem no Sikraga,
luk, tad Sikraga bretlinu daudzums pacejas ka kalns, kas negaidot
slejas augSup no klaja lldzenuma.
95
Pieeju pie kada zvejnieka, kas savas zivis jtu iekravis ratos un
paSlaik keras pie grola, lai brauktu majup «Dievs palldz! Vai Sodien
laba zveja?»
«Paldies, ads nieks ir — kadas 2, 3, 4 kastes uz motora.»
«Nu ka jums agad vispSrigi ar zveju iet, vai apat ka daudzas citas
vietas, kur zvejnieku paliek arvien mazak?»
«NE, beidzamajos gados rnusu ciema zvejnieki nav gajuSi mazuma.»
«Tad ir pamats domat, ka jusu dzive sak uzlaboties.»
«Vai maz ciadi agad var but, kad valdTba tik )oti rupejas par
zvejniekiem?»
leeju ciema, nonaku PEtera Biezbarla maja, ко sauc par PentEm.
Gar majas laukiem juras pusE daudz smilSainu paugurinu. Saimnieks
pastasa, ka tie raduSies pie iogiem, kur vEjS smiltis sadzinis. Un kada
viea, kur uz viena paugura izaugusi kupla priede, reiz atradusies
Pentu isaba. Toreiz kapas vel nebijuSas krumiem apauguSas, un vfijS
isabu ieputinajis smiltis. VajadzEjis rakSus atrakt logus un durvis, lai
var saigat un redzEt.
Runajot par sikradznieku darba dzivi, janem vEra, ka vini strada ne
vien jura, bet art zemes darbos. Vasaras daudz pu|u prasa pjavu
nokopSana — uz zemes, un plekstu vilkSana — jura.
Plekstes pardod gan tudaj svaigas, gan vElak — cieti vai miksti
iavEtas.
Daudz zivju sikradznieki pardod pa treSdienam Dundaga, kad tur
nedEjas tirgus. TomEr vairak pattern uzpircEji tepat ciema un tad
iztirgo pa malu malam.
Ja nu kads gribEtu So ciemu gleznot, luk, tam butu jaglezno daudz
m3ju rnela ieloka. Majas visvairak pelEkas, ka jau koka Ekas pEc
daudzu gadu spitESanas vejam, lietum, saulei un sniegam. TaEu
netrukst art krasotu istabu, un ir pat divi vienstavu kiege|u nami. Butu
attelojami art Sejienes iogi, ar TpaSu spilgtumu zimEjot Seit ta sauktos
samu logus, kas gan taisiti no kartim, taCu ne limeniski, bet pazvilus.
Ar vairakiem zvejniekiem sarunajoties, dzirdu, ka vini paSi sava
ciema jaudis raksturo par diezgan lepniem. Sikradznieki esot sparigi
taisitaji: taisot lepnas majas un lepnus paradus. Cits par citu gribot
uztaisit lepnaku maju, tapfic gandriz visi esot valstij lieli paradnieki.
TomEr nesaksim lieki raizEties, jo vajag ticEt, ka sikradznieki savus
paradus godam samaksas.
Mazirbe
AtSkiram LatvieSu konversacijas vardnicu un las3m, ka Mazirbe jeb
Magirve ir ciems Dundagas pagasta jurmala pie Mazirbes dzelzceja
stacijas un Magirves upes grivas. Ciema ir pamatskola, rajona arsts,
pasta un telegrafa kantoris, meizinis, tvaika dzimavas ar zagEtavu,
kiegejnicu, aptieka, daias tirgotavas, luteranu baznica, macitajs un
256 iedzlvotaji, no tiem 134 virieSi un 122 sievietes.
96
Vel ieskatTsimies kada celinieka piezimju gramata lasidami: «О,
Mazirbe ir liels ciems, kura var just jau tadu ka jaunas pilsetas
rosTgumu. Senak ciema bijusi jiirskola. T3s nama tagad ir valsts
uztureta pamatskola. Nams ir divstavu, celts no kiegeliem un tik garS,
ka tam katra puse augSstava pa 11 logiem. Un mums jaiedomajas, ka
tas tafu ir Mazirbe, kur majam pa lielakai dajai nav katra puse vairak
par vienu vienigu logu, to paSu tikai apakSstavS, jo beninos var iztikt ar
luku vien.»
Vispirms domajam par paSu Mazirbes vardu, ко medz izrunat an
par Magirvi, un tas tad skanot llbiskak. Tadu paSi IlbieSi saka, vinu
valoda Mazirbes nosaukums esot Ire, pretim Lielirbei, kas ir Ira.
§aja sakara dais tudal ievaicasies, kada gan Mazirbei dala gar
libieSiem jeb ITbjiem. Tads, saprotams, nezinas, ka musu libji uzskata
Mazirbi par savu centru, jo Mazirbe ir артёгат vienadi talu ka no
Lilinas, ta no Mellsila, no Siem vistaiakajiem llbju zvejniekciemiem.
Pavisam tadu ciemu, kuru vienkopus ar latvieSiem dzivo sava tiesa
libieSu, jiirmala abpus Kolkas ragam ir vel 12. Sajos ciemos ir ap
1400 tadu jauiu, kas saucas pa ITbjiem. Gimene vini runa paSi sava
valoda, kaut gan daudzi libji art to vairs nedara, seviSki jaunie.
Isteniba nav tikpat ka nekadas atSkiribas, pec kuras varetu pazit, vai
Sis zvejnieks, ar ко paSlaik sarunajaties, ir ITbietis vai latvietis. Ne
drebes, ne izskata, ne latvieSu valodas izruna nemanat ne mazako
savadibu, tikai — viens par sevi saka, vinS esot libietis, otrs — latvietis,
un jums jatic.
Mazirbe atrodas Saurslieiu dzelzcela vistalakaja stGri uz ziemejiem.
No Sejienes uz abam pusem dzelzcelS liecas atpakal — gar jiirmalu uz
Ventspili, pa zemes vidu caur meiu mei>.iem un Dundagu, Talsiem un
Stendi. Sadam dzelzcela sturim jo liela nozime Kolkas raga lielo mdu
del. Un mazirbnieki stasta, ka meia vini nopelnot vairak, neka viniem
var dot zeme un zveja. Vini cert, ved un krauj vagonos. Kad vel nebijis
dzelzcela, tad kravuSi kokus kugos, kas te alla>. piestajuSi pret ciemu.
Liidzu, tagad mums beidzot ir atslega, kura var atvCrt vienu otru
divainu vai noslepumainu zinu.
Vispirms, карее Mazirbe mazak sievieSu, neka vTrieSu? Atbilde isa:
meia darbu dej. Otrkart, nesaprotami, ka gan zvejniekciema, kur
256 iedztvotaji, var but tikai 14 zvejnieki, neskaitot 16 puszvejniekus,
kam zveja riip tikai paSu pavalga dej? Un ari Sie skaitli vel esot par
lieliem, jo paSi zvejnieki saskaita, ka tstu zvejotaju neesot vairak par 9.
Карее? Atkal — citi darbi labak atmaksajoties, it tpaSi meia darbi. Un
talak — visu Mazirbes zvejnieku gada ienakums no zvejas ir tikai ap
2000 latu. Saprotams, ar So naudu var iztikt vienlgi tad, ja citos darbos
var piepelnit krietni vairak.
To visu labi apsverot un pardomajot, jaspriei, ka Mazirbe nekadu
krietnu zvejnieku vairs nav. Tadas domas ir ari paSi mazirbnieki. Un
Ютёг — beidzamajos gados viniem raduSas jaunas ceribas, jo vini
redz un jut valdibas lielo gadibu par zvejniekiem. Cildenu saviltjojumu
vinos atstajusi diena, kad Mazirbe ieradas prezidents.
97
«Man iznSca, ka es gadijos turpat cejmala, kur apstajas prezidenta
maSTna,» stasta kads zvejnieks. «Un lidzko prezidents izkapj, vinS todaj
dod man roku, vaicadams, vai miisu ceji visur tadi smilSaini. Es jau no
pirma skata redzeju, ar ко man gods runat, un atsaclju, ka tadi jau
mums tie ceji te ir. Tad prezidents diezgan bargi noprasija, ka mes
tadus celus varot paciest. Un, skaticties, рёс tam jau otra diena brauca
uz Mazirbi visadi kungi un inZenieri, lika vest virSus un akmenus.
Tagad nu beidzot mes tiksim uz labaka cela.»
Mazirbe an nodibinata Kolkas rajona zvejnieku kooperativa nodaja,
kurai sava kopiavetava, kaut ari neliela. Zavetava divi namini, un katra
namina var iavet 384 kali rengu viena reize, tas ir — ik pa divi
stundam. Abi namini diennaktl var tatad iziavet ap 300 000 rengu.
Visai glitu maju no kiegejiem uzceiis zvejnieks Zembahs, viens pats
visu bOvmaterialu savezdams. VinS iesacis art celt jaunu miiretu
pagrabu no akmetjiem un cementa. Zembaham pieder motorlaiva
кора ar diviem citiem zvejnieldem. Un Zembahs nav dzerajs.
Mazirbnield zvejo — pavasart tikai renges, vasara — pa druskai
plekstes, rudeni — renges un bretlinas, cik vien var dabiit.
Kosraga
Beidzot nu viena vieta esmu ieradies tada reize, kad varu braukt
zvejnieldem lidzi jura un rcdzet plekstu zveju.
Saule tikko ir uzlekusi gaiSzilas debesis, jo paSlaik ir vasaras vidus.
Un lens ziemelaustrumu vejS ar spirgtu dzestrumu iet mums pari,
puzdams lidztekus krastam.
Laivas pakajgala pie motora un pie stores sei pats Volganslds. Mes
ar Valdi turamies vairak laivas vidu.
Valdis ir stalls jauneklis, nule beidzis Ventspils gimnaziju. VinS ies
karadienesta un iestisies karaskola. VinS bus virsnieks.
Valdim ir vel treji braji. Viens bralis — Edgars — Helsinku
augstskola stude teologiju. Somi vinam dod visu par brtvu, paSam
vajadzigas tikai drebes. Pec augstskolas beigSanas vinam jau apsolita
macitaja vieta turpat Somija, un tur vinS art palikSot. Luk, somi paradot
musu libieSiem loti vispusigu laipnibu.
Karlis paSlaik izpilda karadienestu flote. VinS macijies Ventspils
amatnieku skola, mantos Nuorpiedagus un paliks teva vietnieks.
Art EdvTns paliks majas.
Tiktal — skats Volgansku dzimtas nakotne. Bet kada ir Sis dzimtas
pagatne? Ta ir cinlSanas par savam tiesibam un visai darbiga cenSanas
tikt arvien augstaka un zalaka zara.
Skatamies atpakaj pari 80 gadiem un redzam Didrika Volganska teva
tevu dzivojam Jaunvalganu maja starp Mazirbi un KoSragu. M3ja pieder
Volgansldem no tevutevu laildem. Bet ir pienacis KriSjana Valdemara
laiks, daudzi saimnield sudzas ar muiiniekiem par augstajam nomas
98
naudSm, un rad barons, kam pieder visa vara, izdzen Volganskus no
Jaunvalganiem. Tevatevs beidz muiu ka valinieks. Tevs jau uzcej sev
KoSraga mazu budinu, kur izaug Didrikis Volganslds un dzivo te lidz
20 gadu vecumam. 1907. gada vinS noma puspurvietu nederTgas zemes
kapu kalnos pie Anduju majas, kur agrarreforma vinam vel piegriei
klat purvainas vigas un sausu smilSu kangarus. Bet Volgansldm ir Cetri
deli, tapec kangari pamazam sagaias vigu dukstls. Un kad nu zem visa
ta pavelkam svitru, tad redzam, ka Didrikis Volganslds paSlaik ir
varenakais zvejnieks visos ciemos gar Kolkas ragu. VinS ir ari Kolkas
rajona zvejnieku kooperativa priekSnieks un dvesele.
Ar to nemaz nav teikts, ka Volganslds butu vienlgais zvejnieks visa
KoSraga. Bez vitja te ir vel vismaz 9 viri, kuru galvenais ienakums nak
no juras. Tiem ir ari motorlaiva un selgas laiva.
Kamer visu to pardomaju, esam jau piebraukuSi zvejvietai.
Atskatoties uz krastu, par meiiem balta pacejas Sliteres baka. Tarad
esam apstajuSies 3 asis dzila udeni.
Paiet kadas 20 vai 30 minutes viena vilkSana, катёг vadu ievelk
laiva. Bet Sorit pirmais loms ir labs, — 10 kali skaistu plekstlSu. Kad
Volganslds izcel vada kuli no Odens, kule Cum vien. Tagad jaatraisa
kules gals un jaber zivis kaste, kur tas svaidas un plara mutes, kamer
norimst paguruma un nemana.
Zvejojam lldz pulksten 10, izvilkdami 8 lomus. Pieberam ar zivlm
2 kastes — ap 70 kg.
Un kad es dodos prom no KoSraga, no SI ciema, kur 110 iedzivotaju
ar 10 zvejniekiem, es vel apstajos jurmala pie paSu koSradznieku raislta
mola, kas rudetju vetras mazliet aizsarga valgumu pret lielajam
bangam, un apskatu ari redeles, pa kuram var motorlaivu izvilkt mala
un ielaist udeni treji viri bez kadam lielam mokam.
Pitraga, Saunaga un Vaide
Laiks rit uz priekSu, mainldamies un mainldams. LIdzi jauna laika
jaunajam garam nak dzilas parveidibas ari zvejnieku dzive. Pamazam
un pamatlgi parveidojas visa dzive un sadzive musu zvejniekciemos.
Un paies tikai pieci vai desmit gadi, kad mes ragadejo zvejniekciemu
vieta redzesim pavisam citadus zvejniekciemus, kaut ari tie bus turpat,
kur bijuSi, un viiju arpuse nebus daudz mainijusies.
PaSlaik ir parejas laiks, un jauna kartiba nomaina veco kartibu,
pareizak sakot — veco nekartibu. Un ka jau vienmer ramlidzigos laikos,
daudzi vel Saubas, vai piedalities jaunas kartibas veidoSana, vai vel
palikt aiz sava ioga.
Es lugSu iedomaties 1 x 2 km plaSu smilSainas zemes gabalu kapu
meia ieloka pie juras, kur tek maza uplte alkSnainiem krastiem. §aja
plaSaja un liesaja zemes gabala izkaisijuSas 12 saimnieku majas un
38 zvejnieku saimnieclbas. Vietu vietam redzamas daudzas jaunas ekas,
daias nule pusceltas.
99
§ur un tur iestadTti jauni kocini: abelites, berzi un vitoli. Un mums
bus liels prieks atkal te atbraukt pec gadiem un redzet, cik jauki Sie
koki puSko Si ciema pelekumu. Bet var pat gadities, ka tad Sis ciems
nemaz vairs nebiis peleks. Tas bus kluvis iepriecinoSi daudzkrdsains.
Taisni pret ciemu pie paS is juras ir Kolkas meiniecibas malkas
krautuve — pitradznieku ista pejnas vieta. Seit savestie koki gandriz
visi tikai pitradznieku cirsti, vesti un sakrauti. Un kad jura piestaj kugis,
tad |audis ar pajugiem un ar visadam laivam ved malku no krautuves
ar zirgiem uz laivam, ar laivam uz kugi. T3da darba viena motorlaiva
pelna ap 100 latu diena, vienkarSa laiva — 30 lidz 40 latus. Un
pitradznield slauka sviedrus smaididami.
Lai vel ко pateiktu par pitradznieldem ka par zvejniekiem, tad
japiemin, ka virjiem katram ir diimu buditja, kur iave cietas plekstes.
Vinu ciema ir 2 motorlaivas, vairakas buru laivas un labs skaits mazaku
airu laivu. Bez visa ta viniem ir an domas, ka Pitraga upes griva reiz
vares izbuvet zvejnieku patveruma ostu.
Рёс tam nu atkal jaiet daii kilometri gar jiirmalu, kamer paradas
malkas gredas pie Saunaga un aiz tam pats Saunaga ciems. Tas nav tik
plaSs ka Pitrags, un ari lauZu vina nav tik daudz. Bet zvejnieku, cik
verojams, te vairak neka Pitraga, un viniem ir nevis 2, bet
5 motorlaivas. Te ari skola, kura viens skolotajs m3ca 3 klases.
Ciema darbojas 3 bretlinu salltavas jeb, ka saka, kilavu darbnicas.
No tam viena pieder kooperativam un viena Tilmanim, kas strada
kadas konservu fabrikas uzdevuma.
Kad ieskatamies paS3 ciema, tad veco un peleko eku vidu gandriz
katra saimnieciba redzam jaunu glitu istabu. Tatad laiks rit uz priekSu,
mainidamies un mainidams.
Kolka
Vai kads nezina vel, kur Kolka? To zina visi, jo, redziet, Kolka ir taja
vieta, kur Ziemelkurzeme nak lauka no juras, tiekdamas arvien taiak
pret ziemeliem.
Bet vai kads zina, kas ir Kolka? J3, zvejniekciems, tas tiesa. Bet kas
par zvejniekciemu? Luk, to zina tikai dais retais.
Tatad Kolka ir liels zvejniekciems Kurzemes vistaiakajos ziemejos,
kur kirSi zied divas nedelas velak neka LeiSmale, tikai ar piezlmi, ka
Saja ciema kirSu tikpat ka nav, jo nav necik ari citu auglu koku. Te aug
tikai Dieva stadTti koki, visvairak smilSu priedes, un gods tai majai, pie
kuras iestadits ari dais berzinS, paris vitolu vai kada abelite.
Kolcenield diezgan apdomigi, ja negribam teikt — aizdomigi pret
visu, kas neparasts un jauns. T3, piemeram, pret motoru iebQvCSanu
laivas — pirms kadiem desmit gadiem, kad miisu zvejnieki vel
motorlaivas necik nepazina. Tikai velak, kad ciema jau paradijusies
pirma motorlaiva un tai ar zveju labi veicies, turklat ar motorlaivam
zvejniekiem bijusi daudz vieglaka un droSaka stradaSana, luk, tad ari
citi kolcenieki sakuSi domat par motorlaivam.
Liels solis ne tikai uz priekSu, bet ari uz augSu ir Kolkas rajona
100
zvejnieku kooperatTva nodibiniSana. KooperatTva darbibas rajons
aptver 60 km garu piekrasti, kur kooperativam ir 9 nodajas. Saja rajona
tad nu ir ta vieta, kur nozvejo lielako da|u miisu brftliiju. Saprotams,
te zvejo daudz art citu zivju, ka plekstes un reijges, tapat sTgas un
salakas, kaut gan mazak.
Ar laiku, iztaisot Seit gar Kolku labakus cejus, var6s art daudz labak
darboties kooperatTva rfciba nodotais valdibas auto.
Par Kolkas ciemu vel varu pastastTt, ka te pavisam dzlvo pari par
300 cilveku, ierikojuSies kadas 70 majas, no kuram 6 ir saimnieku
majas, parejas — zvejnieku saimnieclbas. Ciema ir meiniecTba,
piecklasTga pamatskola, pasta palTgnoda|a, ilggadlgs policists, 10 radio-
aparati, 17 telefoni. Un zimlgi, ka te divas baznicas: viena — luteraiju,
otra — pareizticigo.
Tada ir Kolka, ja par to nestasta gari un plaSi; zvejniekciems, kur iet
uz augSu tas, kurS cenSas. Un iegaumesim, ka viena zirja visi kolcenield
loti centigi: zveja. Nekad vipi neatstaj zveju novarta meia darbu del, ко
bieh medz darit citu ciemu zvejnieki. Pat ziema vini meia darbos iet,
nelabprat.
Lai Dievs palldz viijiem ari uz priekSu ar savu amatu lepoties!
Vilis Veldre
SPARE (SPAHREN)
Spares luteranu baznica (24 km no Talsiem, pie Rigas —
Ventspils Sosejas), celta 1747. gada, ir iznemums starp Kurzemes
baroka baznicam. Lielakajai da|ai SI regiona dievnamu raksturigs
garenvirziena planojums, turklat tie sastav no visiem tradicionalajiem
viduslaiku sakralas arhitekturas pamatelementiem: kora, draudzes
telpas un torna. Turpretl Spares baznica ir centriska astonstdru
«S^drsbaznica» bez torna, ar ieeju plataja puse. Ari altaris un kancele
novietoti celtnes plataja. pusd, preti ieejai.
STENDESMUIZA (DIZSTENDE)
(STENDEN)
1528. gada ordena mestrs Valters fon Pletenbergs Stendesmuiiu
(6 km uz dienvidiem no Talsiem, Stendes upes krasta) izlenoja Fili-
pam fon der Brigenam, kurS baudija Livonijas ordena seviSlpj labve-
libu. Brigenu dzimtas ipaSuma Stendesmuiza palika lldz 1920. gadam.
101
Muizas veca, 16. gs. dzivojama eka un 18.—19- gs. centra (jauna
dzivojama eka, ratnica un stallis klasicisma stila) ir arhitektOras piemi-
neklis, bet iekoptais parks (18 ha) — dabas aizsardzibas objekts.
KopS 1922. gada Stendesmuiza atrodas Stendes selekcijas un izmegi-
najumu stacija.
Stendes luteranu baznicas (18. gs. pirma puse) bilvdarbus un
apdari veikusi no Kfinigsbergas ataicinati amatnieki un makslinieki.
STRAZDE (STRASDEN)
Strazdes luteranu baznica (17 km uz dienvidiem no Talsiem, pie
Rlgas — Ventspils sosejas), celta no 1591- gada lidz 1596. gadam, ir
viena no vecakajam Kurzeme. Tas planojuma turpinatas cistercieSu
sakralas arhitektOras tradicijas. Nelielo celtni veido kvadratformas
koris bez apsidas (4,6 x 4,7 m) vienjoma draudzes telpa (8,0 x 8,1 m)
un tomis.
VALDEMARPILS (SABMACKEN)
Valdemarpils (lidz 1926. gadam Sasmaka) atrodas 16 km uz
ziemejiem no Talsiem, Sasmakas ezera krasta. Tuveja DGpurkalna
senatne bijusi kurSu pils un kulta vieta. Vestures avotos Sasmakas
nosaukums minets jau 1582. gada, bet pilseta te sakusi veidoties tikai
19- gs. sakuma.
Uz dievkalpojumu Valdemarpils luteranu baznica (17. gs. vidus)
vel sodien aicina 1653. un 1657. gada izgatavoti zvani. Vairaki
baznicas iekartas elementi — altaris ar gleznam un apgleznota
kancele — ir unikali manierisma makslas darbi, kuru autori, iespe-
jarns, ir vietejie vai apkartcejojoSie makslinieki — autodidakti. Tradi-
cionalie vesturiska stila motivi vinu darbos interpreted vienkarSota,
naivisma gara.
Sasmaka pardeveta par Valdemarpili, godinot tas apkaime dzimusa
tautiskas kustibas vaditaja Krisjana Valdemara pieminu.
Valdemarpili saglabajies bijuSas sinagogas un tas paligeku kom-
plekss, kas tapis laika no 18. gadsimta lidz 20. gadsimtam.
102
VALDGALE (WALDEGAHLEN)
Valdgale ir neliela apdzivota vieta 5 km uz ziemejrietumiem no
Talsiem. Valdgales muizas dzivojama eka (18. gs. beigas) — vien-
stava koka celtne ar mezoninu — ir savdabigs Kurzemes novada
kungu majas paraugs. Tas rada, ka tautas celtniecibas tradiciju ie-
tekme buveta eka papildinata ar jauniem, vesturisko stilu elementiem.
Ekas interjera saglabajusas vairakas klasicisma krasnis.
VANDZENE (WANDSEN)
Vandzenes pili (20 km no Talsiem austrumu virziena) 19. gs.
sakuma celusi muiias toreizejie ipaSnieki fon Firksi. (No 1849- gada
lidz 1920. gadam Vandzene piedereja baroniem fon Heikingiem).
lespaidiga trisstavu celtne veidota «palladianiska» klasicisma stila. Tas
centralo ieeju grezno cetru kolonnu portiks un monumentalas
kapnes.
VENTSPILS (WINDAU)
Ventspili, kura atrodas pie Ventas upes ietekas Baltijas jQra,
198 km no Rigas, medz devet par «pilsetu jQras vartos». Ta ir ievero-
jams transporta mezgls: neaizsalstoSa jQras tirdzniecibas un zvejas
osta, ka ari dzelzceja un automagistraju krustpunkts.
Vesture. Ventai un tas lejteces apvidum Ventavai vardu devusi
vendi, kuri tur dzivoja apm. no 10.—12. gs. Rakstitos avotos Ventas
zeme (terra Wynda) pirmo reizi rnineta 1253- gada, tas jQras osta —
1263. gada. Ventas grivas geopolitisko nozimi jau senatne sapratusi
un to iegQt velejuSies daudzi. Indrika hronika vesta, ka 13- gs. vendus
no Ventas grivas padzinuSi kursi (vendi parceluSies uz Seno kalnu pie
Rigas un velak aizgajuSi uz Cesim). Pec Kursas pilnigas iekarosanas
13- gs. otraja puse Ventas zeme pargaja Livonijas ordena rokas. Lai
kontroletu ieeju osta, ordenis pie Ventas grivas uzcela pili un
novietoja taja ordenbraju konventu. Pils tuvuma izveidojas apdzivota
vieta, kurai jau 1378. gada pieslpra pilsetas tiesibas. No 14. gadsimta
lidz 16. gadsimtam Ventspils ietilpa Hanzas savieniba.
Kurzemes hercogistes laika Ventspils bija nozimigaka osta valsti.
Hercogs Jekabs 1638. gada te ierikoja pasaules limena kugu bQvetavu,
kura lidz 1682. gadam uzbQveja 44 kara un 79 tirdzniecibas kugus.
Dala no tiem tika pardoti Venecijai, Anglijai, Francijai un citam
zemem. Kugus greznoja kokgriezumi, kurus izgatavoja Ventspils
koktelnieku darbnica Nikolasa Sefrensa, vecaka, pec tam —
Nikolasa Sefrensa, jaunaka vadiba. Hercogu laika Ventspili nodibina-
jas ari metala, koka, vilnas un dzintara apstrades manufaktQras.
Pilseta un tas iedzivotaji smagi cieta Polijas—Zviedrijas (1655—
1660) un Ziemeju (1700—1721) kara, ka ari lielaja meri (1710—
1711). Pec «melnas naves» plosiSanas Ventspili bija palikusas vairs
tikai 7 gimenes. Pilseta nevareja atkopties vel ilgi. Tas attistibu ipasi
104
kaveja dazadi tirdzniecibas ierobezojumi, un 18. gs. Ventspils pa-
mazam zaudeja savu ostas pilsetas nozimi.
1795- gada, kad Kurzemi pievienoja Krievijai, Ventspils kjuva par
aprinka pilsetu. Таёи tas saimnieciska augSupeja atsakas tikai 19. gs.
otraja puse. 1871. gada te tika nodibinata jGrskola. 20. gs. sakuma,
ipaSi pec Ventspils — Maskavas — Ribinskas dzelzceja linijas izbdves
(ta Ventspili savienoja ar leksSkrieviju un Sibiriju), tika paplaSinata un
labiekartota osta: parbOveja abus molus, uzcela noliktavas, saldetavu
un graudu elevatoru. Gada no Ventspils eksporteja 320 000 t gaudu,
52 000 t sviesta (70% no Krievijas sviesta eksporta) utt. Pirmais
pasaules kar§ aptureja pilsetas attistibu; tas iedzivotaju skaits samazi-
najas desmitkartigi.
Neatkarigas Latvijas laika Ventspils tika izmantota galvenokart ka
lauksaimniecibas produktu un koku eksportosta. Stipri palielinajas
pilsetas loma novada kulturas dzive. Рёс Latvijas pievienoSanas PSRS
Ventspils kjuva par lielako naftas un tas produktu eksporta ostu valsti,
radot bistamu ekologisko situaciju visa regiona.
Apskates objekti. Ordena pils pie Ventas ietekas jOra (celta ap
1290. gadu) ir vecaka celtne Ventspili. Ta veidota ka konventa tipa
pils ar masivu tomi. Sakotneji pilij bija tikai divi stavi un ierodu
galerija. Domajams, 15. gs. ekai izbuvets an treSais stavs, bet savu
tagadejo izskatu pils ieguvusi 19- gs., kad ta parbOveta par cietumu.
Pils tomi jau 13- gs. esot uztureta uguns — signals kuginiekiem.
1798. gada tur ierikots noveroSanas punkts 1оёи vajadzibam.
Sena priekSpils, tapat ari 16. un 17. gs. nocietinajumi laika gaita
izzudusi bez pedam. Ari par viduslaiku Ventspili, kas atradusies pils
tuvakaja apkaime, vairs atgadina tikai seno, Sauro ielu likloci (to
apbdve nomainita jau vairakkart).
Ventspils Tirgus laukums lidz ar apkartejo apbdvi tapis ap 17. gs.
Tas ir regulara planojuma pilsetbOvniecisks veidojums, kuru ieskauj
nevis bliva perimetrala apbdve, bet gan viena no otras atstatu celtas
(vienstava vai pusotrstava) dzivojamas ekas. Visbiezak tas novietotas
uz ielu stura. Apbuves gabalu aizmugures da|a atrodas saimniecibas
ekas un paligekas, ka ari samera lieli darzi. Visuzskatamak par teikto
var parliecinaties, aplOkojot dzivojamos namus Tirgus iela 1 (17. gs.
vidus) un Tirgus iela 7 (18. gs.).
Netalu no Tirgus laukuma (Ugunsdzeseju iela 2) redzams bijuSais
Ventspils ratsnams. Faktiski ta ir 18. gs. celta dzivojama eka, kas
19- gs. vidO piemerota minetajai funkcijai. Taja saglabajusies rokoko
105
krasns (18. gs. tresais ceturksnis), kas apgleznota ar sentimentalam
aininam un rokaja motiviem.
lepretim bijuSajam ratsnamam pacelas 1835- gada iesvetita Vents-
pils luteranu Nikolaja baznica. Citas baznicas celtnieciba saja vieta
bijusi aizsakta jau 17. gs. sakuma, tacu to nav varejuSi nobeigt veselus
100 gadus. Kads nostasts vesta, it ka So jaunbiivi Ventspils apmekle-
juma laika esot gribejis apskatit Krievijas cars Nikolajs I. Tacu pie
nepabeigtas celtnes vinS esot atraidits Sadiem vardiem: «Majestat, es
nedrikstu jus ielaist, jo baidos uznemties lielo atbildibu par jusu
dzivibu!» Tad nu Nikolajs I esot pavelejis uzsakt jaunas baznicas
celtniecibu Saja vieta un devis tai nepiecieSamos lidzekjus. Baznicas
projektu izstradajis un buvdarbus uzraudzljis Johans Eduards de Vite
(1790—1854). Pec stilistiskajam pazimem celtnes arhitekturu attiecina
uz krievu velino klasicismu, resp., uz t. s. Nikolaja klasicismu. AriSkigi
kraSnajai baznicai ir pompozs jonisko kolonnu portiks. Ari tas torna
plastiskumu izce| bagatigs kolonnu pielietojums. leverojama makslas
vertiba piemit baznicas interjera apdarei un iekartai (1834—1835).
IpaSi jaatzime tris Johana Leberehta Eginka gleznas, to vidu macitaja
Fridriha Pauflera portrets.
Ka Ventas upe celusies
Vienam tevam bijuSi divi deli. Vienam delam dzive neveikusies. Bijis
nabadzlgs. Bieii nebijis neka ne ко est, ne ar ко gerbties. Otram
delam gan particiba bijusi liela. Bet bagatais bralis, ka tas jau dzive
gadas, nabadzinam nemaz nav palldzejis, nav to ieredzejis.
Tad nu reiz bijis t3: atnacis vecitis. VinS iegajis pie bagata br3|a
prasit naktsmajas. Kur tas tev nu dos!
«Nav vietas,» saka, «ej uz mazo budu!»
Izdzinis veciti Зга. Tas aizgajis pie nabadzina un prasijis naktsmajas.
NabadzinS pienemis, devis est to, kas paSam bijis, izguldinajis.
Kad vecitis rita gajis projam, vinS teica: «Es neka nevaru dot tev par
naktsmajam, jo man paSam neka nav. Bet par to, ka tu mani tik labi
uznemi, es tev novelu: darbu, ко tu iesaksi un darisi, to tu darisi tris
dienas no vietas.»
Nabags noklausas un doma sevi: griba jau tev laba, bet tads pat
nabadzinS esi ka es. Ko tur!
Bet vinam ir galigi cauras pastalas, vajadzetu nopirkt pastalam
ielapus, tas salapit, pie jaunam jau nevar tikt. Panem macinu, skaitis
naudinu, vai bus tik daudz, ka nopirkt ielapu. Nu sak skaitit. Skaita tris
dienas un tris naktis no vietas. Pieber pilnu istabu. Nezin vairs kur likt.
Ari sieva grib zinat, cik naudas ir. Abi izgudrojas, ka varetu noteikt,
nekada mere ar nav. Aizies uz kaiminiem pie bagata brala un palugs
106
meru, lai zinatu, cik naudas Tsti ir. Bralasieva grib zinat, ко nabags
mens, un ieliek pGra dibena pikj.
Nu, nabagi bra|a sieva izmero. Pulka bijis. Aiznesusi puru bagata
bra|a sievai atpaka|. Si skatas, ka pura dibena pielipusi klat zelta un
sudraba nauda.
Parbrauc bagatais bralis no dzirnavam un teic savai sievai: «Aiznes
nabagam ar kadu kullti miltu, lai vinS nenospragst badu!» preti: «КЗ
ta vinS nabags! VinS jau ar puriem mero naudu.» Sis brinas — ka tas
var but! Sieva parada puru. Sis iet pie nabaga bra|a un prasa, ka ir.
Nabags nav nenovidigs, izrada istabu un pastasta par veco vfreli. Nu
bagatais atceras: «VipS bij pie manis ari. Ja vinS vel pie tevis atnak, tad
atsGti pie manis.»
Otra vakara vecais vecitis bez saukSanas ierodas pie bagata. Nu
bagatais dod naktsmajas, pacdina, dod labu gultu, kur izguleties. No
rita vecitis iet projam un saka: «Kuru darbu jus saksiet, to jus
sadarisiet tris gadi un vel ilgak!» Bagatais bralis nu ir tik priecigs.
Noruna ar sievu, ka tris gadi jaskaita lielais naudas maks. Bet, lai
skaitiSana nevienu britinu nebGtu ar ко citu jakavejas, sieva saka viram:
«Vai dzi, vecais, iziesim vispirms lauka izfuraties!» Abi divi iziet kalnina
un laidis, lai skrien uz leju. Sak laist vala, ко tik var viens un otrs. Bet
kas nu par brinumiem, jo tik laiZ, jo vairak rodas, tek ka Odens strauts
prom uz leju. Ta tas iet tris gadi un vel ilgak. Izce|as upe un tek prom
uz jGru. Un ta celusies Venta. Abiem bra|iem bijis uzvards VGjS.
Bagatais, ka jau kungs, savu uzvardu pa vaciskam partaisijis par Wind.
No ta tad ari Ventas upes nosaukums cGlies.
Nabags par savu naudu uzbOvejis Ventspili, bet vacieSi to nosaukuSi
par «Windau», kas Tsti ir «V6ja pils».
Tautas teika
Teika par Ventspils pili
Tagad senas lepnas pils vieta ir tikai tumSs, drGms cietums, bet ta
tas nav bijis senos laikos. Tur bijusi lepna pils ar vecu, bargu
pilskungu. Pili bijuSi loti daudzi gari apakSzemes gangi, kuri domati
patverumam briesmu briios. Viens tads gangis pa zemes apakSu
krustim Ventas upei izbeidzies Ventas laba krasta meia. Vel tagad tur
redzams milzigs akmens virs cauruma, kur izbeidzas apakSzemes
gangis. Par So pils gangi un dailo pilskunga meitu pastav teika.
Pilskunga meita esot bijusi loti daila, kadel nav trGkuSi pielGdzeji, tikai
vina nav ne pie viena gajusi, jo vinai paticis kads vienkarSs zvejnieka
puisis. Vecais pilskungs nav gribejis ne dzirdet par to un vairakas
reizes saucis: «Tad labak Velnam tevi atdoSu neka zvejniekam!» Reiz
viniem strids esot iznlcis paSa pusnaktl, un, tiklidz pilskungs ta
izsaucies, tGlTt Veins klat, sakampis meitu un pa apakSzemes gangi
prom. Nonacis pie liela akmens, kurS bijis ierikots ar mehanismu,
107
laimigi pacelis akmeni, un pats jau bijis iri, kad piepeSi mehanisms
samaitajies, akmens aizcirties, iecirzdams pilskunga meitai rokas. Aiz
vidukla Veins vinu vilcis, izmocljies gar akmeni, bet velti. ledziedajies
gailis, un vitjam bijis jipazud. Un, ta ka veco pilskungu no lielam
izbailem kera sirdstrieka, vinS nomira, tad neviens nezinaja vina meitas
meklet, kura bada un bailes pie liela akmens nomira. Vel Sodien
pusnaktls pie liela akmens varot dzirdet vaidus, reizCm varot ari
saprast, ka pilskunga meita saucot sava milaka — zvejnieka dela —
vardu, tikai to neviens no rita vairs nevarot atcereties.
Tautas teika
* * *
Ko lai pans vardos pateic par Ventspili? Ta ir diezgan jauka pilseta,
tadu Liepajai lldzi netiek. Kad pa Kuldigas ielu esmu sol о j is labu
gabalu, apturu kadu pretimnaceju un apvaicajos, kur pilsetas centre.
— Tepat jau tas ir, — tas atbild. — Kuldigas, Raina ielas, tas mums
tas galvenas. vel ostas mala un — viss.
Labi, tad Ventspils roka. Gar ostas malu aizstaigaju vel lidz jGrai, kas
dauzas baltos putu kalnos. K3da vieta uz mola uzmests liels izrGsejis
skarda gabals, kas pret novakara sauli izskatas ka varens piemineklis.
Karlis Students
Ventspils apkartne
JURKALNE (FELIXBERG)
Jurkalne ir neliela apdzivota vieta apm. 55 km uz dienvidiem no
Ventspils. Ipatnejs ir juras noskalotais Jurkalnes stavkrasts, kas sa-
sniedz 20 m augstumu, krasi kontrastejot ar lezcno Ventspils, Lie-
pajas vai Rigas jurmalu. Stavkrasta redzams atsegtais zilgani pelekais
apakSmorenas mals.
Senak §o apdzivoto vietu saukuSi par Feliksbergu, t. i., Laimigo
kalnu (felix latiniski nozime laimigais). Teika stasta, ka reiz biesmlga
vetra kadam kugim draudejusi nenoverSama bojaeja sabangotaja Bal-
tijas jura. Kapteinis bijis vienigais, kurs pa|aviba uz Dieva zelastibu
cerejis izglabties. Vin5 solijics tur, kur kugis izklQs krasta, uzcelt
baznicu. Noticis brinums: vejs pekSni mainijis virzienu, un kugis
uzdzits sekli pie JQrkalnes stavkrasta. Kapteinis izglabSanas vietai de-
108
vis Laimiga kalna vardu un tie§am tas tuvuma uzcelis baznicu. Vieta,
kur it ka stavejusi celtne, tagad atrodas zem Odens.
PaSreizeja Jurkalnes katolu baznica celta 1736. gada un parbu-
veta 1861. gada.
LABRAGS
«Starki ir izmirstoSi putni,» nesen man teica kads dabas draugs.
Ta var likties. Jo apvidos, kur purvi nosusinati un kur nav lenu
upju, atlicies So skaisto, lielo putnu tieSam maz. Bet, kam gadas
kadreiz nokjGt Uiavas klanos, tas bos parliecinats, ka par starku jeb
svetelu izmirSanu gausties vel nav iemesla. Kaut gan Uiava tagad
iegrebta dzi|i plavas dibena un HCi kjuvuSi sausi, vecupe tomer vel
lokas vecos ITkumos, un tur purva putniem skaista dzive. — ja, te
mums, jonojot ar autobusu no Alsungas uz Labraga jurmalu, nacas
pabrinities par lielu svete|u pulku. КЗ baltas meitas melniem lindra-
kiem vini tur staveja un grozljas gan pa vienam, gan pulcinos — te un
tur, cik talu acis sniedza. Vnju bija simtiem. Vai ta bija kada nejauSiba?
Vai tie nebija bezpajumtnieki? Jo ka gan citadi vini vareja te tik miengi
dzivot, kur bija pats bemu audzeSanas laiks. Jeb varbut ta bija kada
svariga sanaksme, kads Vislatvijas vai vismaz Kurzemes sveteju salido-
jums? Jo ce|a gabala no Alsungas lidz Jurkalnei redzejam tikai vienu
vienigu starku ligzdu kada veca egle.
Parasti mes musu juru iedomajamies tadu, kada ta ir pie Rlgas.
Lezens, ciets smilSu krasts, talak kapas un priedes. Bet Labraga jGrmala
ir pavisam citada. Kas pirmo reizi to redz, tas jGtas parsteigts. SeviSki,
ja ir tik bnniSkiga diena, ka mums pagadijas. JGra te gul dzi|i leja.
Sodien ta ir rama, zili vizoSa. Uz krasta zied dzeltenais abolinS ka liels
makonis, asi izceldamies no jGras ziluma, bet reize ari saliedamies ar
to skaista krasu akorda. Pie jGras mes esam pienakuSi kajam pa vecu,
atgrieztu lielceju. Kas pa So ce|u vel gribetu braukt, tas nolidotu no
divdesmit vai trisdesmit metru augsta krasta jGra. Nobrukums ir stavs
ka siena. Tur apaksa jGra vetras laika graui un graui smilSaino maiu
un ar katru gadu edas dzi|ak zeme. Driz ari jaunais lielcelS, kas tagad
pavirZits labi nost no jGras, bGs sasniegts. Ka tada jGras uzmakSanas
notiek strauji, redzams no ta, ka vietu vietam iebrukuSas pravas vasara-
ju lauku sloksnes. Tur taCu vel pirms pans meneSiem ir arajs dzinis
vagu un sejis seklu, neka launa nenojauzdams. Kada cita vieta, kaut
kur talak, jGra atkal atkapjas. Starpiba tikai ta, ka uzbrukdama ta
panem labu, augligu zemi, bet atkapdamas pamet baltu smilti. Acij,
zinams, Sads krasts dod lielu baudu. No augSas skatoties, Gdens pie
malas izskatas dzidri zajS ka kada dienvidu jGra. SmilSu mala tur leja
aizliecas talu taluma. Tai seko augstak otra linija ar tumSu svitrojumu
apakSa. Tas ir stavais krasts, kas slaida likuma aizliecas lidz zilganam
prieiu meiam, lai tad strauji iekristu jGras ziluma. Talak krasts vel reizi
atkartojas, bet daudz zemaks un miglainaks.
JanisJaunsudrabinS
109
LANDZE (LANDSEN)
Landzes luteranu baznica (18. gs. sakums) pace|as Ventas labaja
krasta apm. 20 km no Ventspils. 1776. gada un ari velak ta ieverojami
parbuvcta. Turpreti baznicas iekartas priekSmeti — altaris, kancele un
lasama pults — saglabajuSies no celSanas laika. Ir zinarns, ka
1701. gada par Landzes baznicas altara kokgriezumu izgatavosanu
atlidzibu sanemis telnieks Nikolass Sefrenss, jaunakais. Par to, ka si
un Liepajas Sv. Annas baznicas altara apdarei tieSam ir viens un tas
pats autors, liecina abu makslas darbu kopigas stilistiskas pazimes:
raksturiga retabla kompozicija, akanta vitnu barokala plastika, figtiru
lidzigas pozas, izteiksme utt.
PILTENE (PILTEN)
Piltene atrodas Ventas vecas gultnes labaja krasta 24 km no Vents-
pils. Rakstnieks Janis Ezerins par Pilteni teicis; «Vina ir aizmirsta, bet
dzivo no savas vecas slavas.» Reiz sai miisu dienas panikuSajai mazpil-
setai Kurzemes vesture patiesam bija ieverojama loma: sakot no
13- gs. beigam lidz 16. gadsimtam. Piltene bija Kurzemes biskapijas,
bet velakajos gadsimtos — Piltenes apgabala centrs.
Ap 13- un 14. gs. miju Piltene tika uzcelta biskapa pils, kura
savus ziedu laikus piedzivoja 16. gs. Talu arpus Kurzemes esot dau-
dzinata, piemeram, grezni iekartotas rezidences liela zale ar visu
Piltenes biskapu portretiem. No 1561. gada lidz 1583- gadam (ar par-
traukumiem) te uzturejas pedejais Kurzemes biskapijas ipasnieks Da-
nijas karaja bralis hercogs Magnuss. Piltene vinS ari nomira un tika
apglabats, ta£u 1662. gada Magnusa mirstigas atliekas parveda uz
dzimteni.
Driz рёс Magnusa naves 1583. gada, sakoties t. s. Piltenes manto-
juma karam (ta nosleguma agrako Kurzemes biskapiju no Danijas
ieguva Polija), pils tika izpostita. Dokumenti liecina, ka jau 1621. gada
ta atradusies pussagruvuSa stavokli, bet ap 1750. gadu sagazusies
pedeja vel apdzivojama pils dala. Sodien no kadreiz lepnas biskapa
rezidences diemzel pari palikuSas tikai trQcigas drupu atliekas.
Piltenes pilseta radusies tradicionali — ka piepils miests. 1330. ga-
da dokumentos ta deveta par suburbium, bet 16. gs. — par Weich-
bild, t. i., par miestu bez miiriem. 1557. gada Piltenei pieskira pilsetas
no
tiesibas, ka ari kriminalo un civilo ticsas varu, galveno noteikSanu
tomer saglabajot biskapam. 18. gs. Piltene cieta smagus zaudejumus
polu, zviedru un krievu karos un pamazam nogrima nabadziba.
Netalu no pils vietas atrodas Piltenes luteranu baznica (1808 ’),
kuras celtnieciba un parbQve 1856. gada, domajams, izmantoti bOv-
materiali no druposas pils. Baznicas iekartas prieksmcti, kuri acim-
redzot saglabajusies no ieprieksejas Piltenes baznicas, darinati dazada
laika, — piemeram, barokala kancele attiecas uz 18. gs. sakumu, bet
rokoko altaris — uz 18. gs. treso ccturksni. Katram par sevi siem
elementiem piemit ncapsaubama makslas vertiba. Baznicas ergelu
prospekta kokgriezumus (18. gs. 20. gadi), рёс specialism ieskatiem,
varetu bOt veidojis pazistamais koktelnieks Joahims Kreicfelds.
Ka celuSi Piltenes pili
Tas noticis zviedru laikos, kad celuSi Piltenes pili. Pils bija diia:
apkart tris zelta jostas un 12 lieli velogi (veja raduaji). Pili cela daudz
zemnieku no daiadam muiiam, ari no paSas Piltenes. Tad jau nebija
ka tagad: neviens nemacCja nedz lasit, nedz rakstit, kur nu vel skaitit.
Bet bija jazina, vai visi ieraduSies. КЗ to uzzinat? SadabOjuSi lielu
mucu. No rita, zemniekiem nakot darba, katram iedeva vienu pupu.
Pupas bija jamet muc3; mucu sauca par tini. Kad tine bija pilna, tad
zinaja, ka visi bija ieraduSies. Uzraugs tad saucis: «Pil tin!», un darbs
sacies. No «pil tin» (pilna tine) ta radies Piltenes nosaukums.
Tautas teika
Ka Piltenes vards celies
Pilteni esot dibinajis Valdemars II — Danijas karalis. Meklejot
pilsetai vardu, vinS ejot pirmo saticis zenu un iesaucies: «Piltene!», kas
danu valoda nozlmejot zenu. Ta celies pilsetas nosaukums.
Tautas teika
Noladeta Piltene
Kada Piltenes barona meita karsta vasaras diena mazgajusies pils
pagalma. Mazgajoties ta novilkusi savu zelta gredzenu un nolikusi uz
solina, kas stavejis blakus. Velak ta iegajusi pill un gredzenu aizmirsusi.
Gredzenu aiznesis kovarnis uz savu ligzdu.
Meita velak gredzenu meklcjusi un nav atradusi. Turpat garam
gajusi pils virtuvene. Meita apsudzejusi virtuveni par gredzena
111
nozadzeju. Barons nospriedis sodu — pakart. PakaruSi pie kadas lieias
liepas.
PakarSanas diena virtuvene lugusi, lai |aujot beidzamo ICgSanu
noskaitit. LOgSana ta noladejusi Pilteni. Kadu dienu velak liepu
nozagejuSi. Liepa bijusi kovarna ligzda. Taja atraduSi pazuduSo zelta
gredzenu. Barons noskartis, ka virtuvene apvainota nepatiesi, bet bijis
par velu.
Bet Piltene no ta laika patieSam sakusi nikulot.
Tautas teika
♦ * ♦
Mazs, saza|ojis celinS izved uz Piltenes difceju. Cik te vienmulS un
nemiligs apgabals! Viena puse celam liels purvajs, kura zib bald,
nokaltuSi paeg|u jeb CCu stumbri, otra — zems lidzenums, kura
panikuSas eces vel za|o. Aiz purvaja redz retus maju pudurus,
saraustitus prieiu skupsniSus, par kuriem karajas peleka, makonaina
dcbess.
CclS stiepjas taisns ka diegs, taluma jau redz Piltenes maju druzmu
un — driz es esmu Saja slavenaja pilseta. Es nesmejos — kads vietejais
pilsonis man stastija, ka Piltene esot bagataka pilseta Latvija. Vinai
neesot paradu, ta nedzivojot nekad pari savam budietam. Piederot gan
tai diezgan lieias platTbas — gandriz 10 kilometru gara meia josla. To
tad pilseta sadalot mazakas cirsmas un pie reizes pardodot. DzJvojot
iztikusi un pat elektrisko apgaismoSanu ierikojusi saviem spekiem.
Tatad redziet — Piltene ir tieSam priekSzimiga pilseta.
Piltene... ar vienu paSu ielu, kas vairak neka kilometru gara,
saliekusies ka desa likuma. Leja, tads pat liks ka iela, stiepjas pretim
pilsetai Saurs ezera lunkis — vismaz man likas, ka tas ezers. «Desas
likuma», ar zemo tomiti ieslepusies kokos, stav Piltenes baznica, kurai
apkart redz vecus kapus. Majinas mazas, zemas, saknupuSas vienstava
celtnes ka vecas maminas, kas zem ielikuSo jumtu smaguma glaba seno
laiku elpu un.. tikumus gan laikam ne — aiz logiem, kuros zied
vecmodigas geranijas un baltas sniega pikas, redzeju modemas
zengalvinas un spridzigus skatus ka zibenus Saudamies. Ir jau
taisniba — negaiss visbieiak savelkas tur, kur vislielaka tveicc un
klusums.
Klusums Piltene ir taisni priekSzimigs. Lai gan Sodien ir sestdiena,
es labu laiku esmu vienigais cilveks garaja «desas likuma». Eju pa
nelidzeno trotuaru, kas paSu spekiem brugets apaliem akmeniem tapat
ka iela. leSana nav viegla — dais akmens ka cQkas snukis ce|as gaisa,
cits iegrimis bedre, bet es neko nesaku. Labak grutaka staigaSana, bet
vieglaka juSana, ka nav paradu, ka kajas nemin sveSu asfaltu.
Karlis Students
112
POPE (POPEN)
Popes ciems ar muizu, senu parku un luteranu baznlcu atrodas
20 km no Ventspils pie Rlgas Sosejas. Popes muiia no 1581. gada lidz
1920. gadam bija fon Beru dzimtas IpaSuma. Muizas eku komplekss
izveidojies 17.—18. gs. Veca medibu namina (1653) pagraba labi
saglabajuSas cilindriskas, bet pirmaja stavS — krusta velves. Raksturigi
18. gs. otras puses arhitekturas pieminekji ir muizas dzivojama ёка,
doktorats, muizas parvaldnieka maja un klets. Dzivojamaja eka aplQ-
kojama rokoko podinu krasns, ka ari velak, historicisma laika, tapusi
interjera apdare.
Popes luteranu baznicas (1770—1786) eksterjera uzmanibu pie-
saista 1771. gada darinatais portals un metalkalumiem rotatas ieejas
durvju vertnes.
Veins parauj Popes baronu
Veci |audis stSstlja, ka Veins paravis veca Popes barona Hip. Kad
vecais Popes barons nomiris, tas iezarkots bijis nolikts kada pilsmaja,
saukta Stiemuzis. Katru nakti bijis jivakte muiias kalpiem, katru nakti
vini ir kaut ka trauceti — dzirdSjuSi savadus trokSnus, nodzisuSas
sveces, un beidzamo nakti pirms Ьёгёт pulksten divpadsmitos
sacelusies milzlga vetra, kas lauzusi parka kokus. AtspraguSas durvis,
nodzisuSas ugunis, un ar lielu vetru it ka kaut kas skrietu, lauzdams
kokus, uz meita pusi, sauktu Gorganu, un рёс tam atkal vetra
apstajusies. Kad sargi parbijuSies iededzinajuSi ugunis, vini ieraudzIjuSi
vaieju, tukiu zarku, bet sienma|i un durvis bijuSas notraipltas ar asinlm
un neflrumiem. Jaunais barons pavelejis par to nevienam nestastlt, kas
stastls, to sodls ar navi. Zarku aiztaisTjuSi, un, nevienam nezinot,
lepnas Ьёгёв aprakuSi tukSu zarku.
Tautas teika
UGALE (UGAHLEN)
UgSLle, 27 km no Ventspils, pie Rlgas — Ventspils Sosejas, atrodas
izcils arhitekturas un makslas piemineklis — 17. gs. beigas celta
Ugales luteranu baznica. Tas planojuma altara un draudzes telpas
sakausetas vienkopus, izveidojot plaSu vienjoma telpu ar poligonSlu
noslegumu austrumu puse. Baznicas barokalo altari, kanceli un
biktssolu 1698. gada darinajis makslinieks Johans Daniels Saua. Vina
113
darbi, kuri reprezente Rigas koktelnieku skolu, atskiriba no Ventspils
kokgriezeju darinajumiem ir arhitektoniskaki uzbQve, tacu mazak
plastiski, statiskaki forma. Par to uzskatami var parliecinaties,
salidzinot Saua darinajumus ar Sis pasas baznicas lielisko ergelu
prospektu, kuru izgatavojis (1697—1701) ventspilnieks Mihaels
Markvarts. Prospekta apjomigie, plastiskie akanti, ziedu vijas ar
«suligu» auglu piedevam un muzicejoso engelu apaligas figdras
iemieso baroka stila un reize ari autora makslinieciskas individuali-
ties augstako pilnibu.
Ugales baznica
Ce|a mala uz neliela pakalna atrodas Ugales baznica. Ap to vijas
daZadas teikas un nostasti. Kad ta celta, nav skaidri zinams, bet
redzams, ka ta pardzivojusi vairakus gadsimtus. Stasta, ka ta celta m£ra
laikos (1709—1710), kad apkartne bijis liels bads. LabTba bijusi vienlgi
Ugales baronam. Tas paveic-jis celt baznicu, dodams ka algu lablbu.
Bet nav zinams, vai ta patiesiba vai nostasts. Teika stasta, ka baznicu
gribejuSi celt uz ta saukta Virbes kalna, kurS atrodas baznicas tuvuma.
Bet, cik akmenus laudis diena saved uSi augSa, tik Veins nakti novflis
leja, baznicas tagadeja vieta. Tadel ari baznicu nav uzceluSi Virbes
kalna.
Tautas teika
ZLEKAS (SCHLECK)
Zlekas (apdzivota vieta 39 km no Ventspils, pie Alsungas — Ugales
cela) jau 16. gs. bijusi labi iekopta muiza — Kursas domkapitula
ipasums. 1561. gada Zlekas pargaja fon Beru dzimtas rokas, un vini te
saimniekoja lidz 1920. gadam. No kadreiz respektabla muizas
ansambla (tas tika izpostits Otra pasaules kara laika) neskarta veida
diemzel saglabajuSas tikai dazas saimniecibas ekas. Nesalidzinami
labaka stavokli lidz rndsu dienam saglabajusies Zleku luteranu
baznica, celta ap 1645. gadu. Tas masivais tornis ar kapnveidigajiem
kontrforsiem atsauc atmina gotiska stila tradicijas. Pati baznica vcidota
ka trisjomu halle ar krusta velvem un atspaidu arkam, kas balstas uz
astonskaldnu pilariem. Kori no draudzes telpas atdala sienu
izvirzijumi un pusaploces triumfa arka. Krasna, makslinieciski
augstvertiga baznicas interjera iekarta, it ipasi Bremcnes koktelnieka
Hopensteta ap 1650. gadu darinatais altaris un kancele, ir manierisma
114
stila spilgtakie paraugi Kurzeme. Ar savdabigo izpildijuma manieri
piesaista ari gleznojumi uz baznicenu soliem, kuri simbolu valoda
sludina kristigas pamacibas.
Zleku muizas trepes
No Jaunpils Zemgale uz Saldus pusi, tur ir pie vienas (Zleku)
muiias vel tagad tadas dzeliu trepes, kadas ne tagad, ne senak neviens
nav pratis ne uzkalt, ne noardit. Kas tas kalis, un kam tadas ir bijuSas?
Tai muiia dzivojis lepns kungs, bet gaiTgi tukSs ka bidele, tev saku, ne
kapeikas uz dvSseli tam daireiz nav bijis. VinS jau no savu tevu tevu
laikiem esot bijis Vellam iekiiats liels paradnieks. Tapec tads mazs
vellens katru nakti, kad tikai kungs kaut kur naudu ienemis, prasot, lai
dod Surp. Neko darit, kas tam drikst preti tureties, jadod... Bet nu reiz
vinS iedomajies: карее man jabGt par nerru citiem muiiniekiem,
saviem kaiminiem? Gudrojis, gudrojis, ar ко Sis varetu citu priekSa
palielities. Te, kas nacis, kas ne prata, — jataisot esot tadas trepes,
kadas nekur un nevienam neesot. Labi. Bet kas kals? Te kadu dienu
vecs virelis klat, — esot kalejs. BGSot Sim nokalt tadas trepes, kadas vel
pasaule nav bijuSas. Lai tik Sim dod dzelzi un ogles, par citu tas zinas
pats. Tas kungam tirais nieks. Sagada visu, kas vajadzigs. Prasa ari, vai
nevajadzes kadu paligu, kadu stradnieku? Nav vajadzigs. VinS kals viens
pats. Pa dienu viss smede klusu — ne Ciku, ne grabu, bet, tikko
satumst, ta sak eze Snakt, lakta dziedat, un pats kalejs lidzi elsa, sten,
un dzirkstis un liesmas, gan zilas, gan za|as, sarkanas, sak Saudities ka
ugunigas meles. Pa smedi ticis liekts, kalts, cirsts, lauzts, skrGvets,
urbts, drillets; ar vardu sakot — iekSa bijusi tira elles knada. Bet,
tiklidz naks uz rita pusi, sitieni paliek gausaki, ugunis mazakas, un, kad
uzlekusi saule, viss rimis, tikai kalejs So to vilejis un skrGvejis. Ta tas
gajis labu laiku. IekSa smede neviens nav laists. Pats kungs ari ne. Bet
kungatn gribas redzet, cik talu darbs. Nekas nelidz — iekSa netiek.
Kalejs atsaka: «Pagaidi, cienigtevs, driz, driz, driz bGs, tad tev atdoSu —
tad redzesi visu, kas pastradats.» Te kadu dienu atkal kungs klat. «Nu,
kas bGs, vai gatavs? Ko tik ilgi vilcinies? Ja ritu vai paritu nebGs
redzamas, tad liks atlauzt durvis, ja vel tad iekSa nelaidis!» Nabaga
kalejs redz, ka labi vairs nebGs, sak kalt no paSa vakara, kad visa zeme
dimd, un muiia neviens nedabu ne acu ciet. Ausis vien dzinkst visiem,
bet klat iet neviens nedrikst. Ko var zinat, kas pa smedi ta dauzas? No
rita puses trepes gatavas. Tas paSas iznak ka melna migla ara, ka spid
un laistas — pie kunga pils durvtm. Un tad migla zGd; paSlaik aust rits,
un trepes laistas ka sudrabs ar dimantu laistlts кора. Iznak kungs un
sasit rokas par lieliem brinumiem — kur tadas trepes gadijuSas, kur
ne... No ta laika vinS varejis lielities ar savam trepCm, jo tadas visa
pasaule nav atrodamas. Var skatities un petit, ka tas kaltas, bet neka
nevar saprast. Ja tagad kads kalejs lieloties par savu darbu, tad tikai
vajag uzsaukt: «Vai esi redzejis Zleku trepes? Vai maki tadas uzkalt?»
Sim uzreiz bGSot mute ciet — tas ir brinums starp brinumiem, ко vel
var katrs redzet.
Tautas teika
АТТЁШ, TEIKU
UN CELOJUMU APRAKSTU AVOTI
ATTELI
Paulucci Album: Beschreibung der im Kurlandischen Gouvemment vorhandenen
altertiimlichen Gebaude und Ruinen alter Schlosser. [Manuskripts glabajas Latvijas
ZA Fundamentalas bibliotekas Rokrakstu un reto gramatu noda|a.]
K. Minkeldes un A. Stircera zimejumi. [Glabajas latvijas Nacionalas bibliotekas Reto
gramatu un rokrakstu zinatniskaja nodala. |
Stavcnhagcn W. S. Album baltischer Ansichten / Gezeichnet und hrsg. von
W. s. Stavenhagen, in Stahl gestochen und gedruckt von G. S.' Lange in
Darmstadt. — Mitau, 1866.
Stavenhagen W. S. Neues Album baltischer Ansichten I Hrsg. von C. Meissner. —
Reval, 1913.
TEIKAS
LatvieSu tautas teikas un pasakas / Sakart. A. Lerhis-Puikaitis: 7 sej. — R., 1896—1903.
LatvieSu tautas teikas un pasakas / Pec A. Lerha-PuSkaiSa un citiem avotiem sakop. un
red. P. Smits: 15 sej. — R., 1925—1937.
LatvieSu tautas teikas: Vesturiskas teikas: Izlase I Sast. A. Ancelane. — R., 1988.
LatvieSu tautas teikas: IzcelSanas teikas: Izlase / Sast. A. Ancelane. — R., 1991.
CELOJUMU APRAKSTI
BerziijS L. Neredzigais Indrilps un vina dziesmas. — 2. izd., parstrad., papild. — R.,
1933.
JaunsudrabiqS J. Labrags //Jaunakas Zinas. — 1932. — Nr. 181.
JaunsudrabiqS J. Kurzemes Sveice //Jaunakas Zinas. — 1932. — Nr. 128.
Kaudzite R., Kaudzite M. Vija no kopotiem rakstu darbiem. —Vecpiebalga, 1893. —
1. burtn.
Lentilijs Rozins. Curlandiae quaedani notabilia (1677—1680) // Latvijas Universitates
raksti, 1924., 11. sej.
Rudzitis R. Svetcelotaja piezimes. — R., 1929. — 173 1pp.
Skalbe K. Kurzemes zimejumi // Kopoti raksti. — R., 1938. — 6. sej.
Skruzitis M. Kurzemes Sveicija //Austrums. — 1894. — Nr. 1—%.
Students K. Ce|inieks: Dzives un dabas vSrojumu gramata. — R., 1938.
Talsu novads. — R., 1935—1937.
Valdis V. Kurzeme: Cejotaja piedzivojumi un verojumi Dievzemites setas un ares. —
R., 1928.
Veldre V. Dzive pie jflras: Verojumi Latvijas jOrmalas zvejniekciemos; 2d. — [R],
1938—1939.
116
BIBLIOGRAFIJA
KURZEMES NOVADA STUDIJAM
BIBLIOGRATISKDE RADITAJI
Jegers B. LatvieSu trimdas izdevumu bibliografija: [4 s&j.j. — Stokholma, 1968—1988.
LatvieSu (Latvijas) zinatne un literature: Periodika iespiesto rakstu. sistem. raditajs:
1763—1914, 1920—1936 / [Sast. A. Ginters], — R., 1926—1989- [Sk. vietu v3rdu
raditaju.]
Latvijas PSR (Latvijas) Preses hronika: Valsts bibliogr. raditajs. — R., 1957—1991. [Sk.
geogr. raditaju gada paligradltaja.J
Latvijas vestures bibliografija: 1918—1935 / Sast. E. Stengele. — R., 1935.
Hollander B. Bibliographic der baltischen Heimatkunde. — Riga, 1924.
Holst N. von. Die deutsche Kunst des Baltenlandes im Lichte neuer Forschung:
Bericht tiber das gesamte Schrifttum seit dem Weltkrieg (1919—1939). —
Munchen, 1942.
Die Livlandische Geschichtsliteratur: 1880—1913. — Riga, 1880—1923.
Schrifttum zur deutsch—baltischen Kunst / Zusammengestellt von H. P. Kugler. —
Berlin, 1939.
Winkelmann E. Bibliotheca Livoniae historica. — 2. verb, und verm. Ausg. — Berlin,
1878.
ENCIKLOPEDIJAS,
LEKSIKONI
Konversacijas vardnica: 4 sej. — R., 1906—1921.
LatvieSu konversacijas vardnica: 21 sej. — R., 1927—1940.
Campe P. Lexikon Liv- und Kurlandischer Baumeister, Bauhandwerker und Bau-
gestalter von 1400—1850: 2 Bde. — Stockholm, 1951—1957.
Deutschbaltisches biographisches Lexikon: 1710—1960. — K01n; Wien, 1970.
Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften: Kurland: 2 Bde. — Gorlitz,
1930—1942.
Klingspor C. A. Baltisches Wappenbuch. — Stockholm, 1882.
Lexikon baltischer Kiinstler / Hrsg. von W. Neumann. — Riga, 1908.
LOwis of Menar K. von. Burgenlexikon fur Alt-Livland. — Riga, 1922.
Richter A. Baltische Verkehrs- und Adressbucher: Bd. 2: Kurland. — Riga, 1912.
AVOH
Atskanu hronika: Ditleba Alnpekes «Rimju chronika». — R., 1936.
Indrilja Livonijas hronika. — R., 1936.
Svabe A. Latvijas vestures avotu hrestomatija (1300.—1500. g.). — R., 1939.
117
Liv-, Est- und Kurlandisches Urkundenbuch, nebst Regesten: [15 Bde] I Hrsg. von
F. G. von Bunge. — Reval; Riga, 1853—1914.
llermannus de Wartbcrgc. Chronicon Livoniae. — Leipzig, 1862.
VISPARIGI apcerejumi
Abers B. KurSu brivibas grSmata // SM. — 1937. — Nr. 4.
Abers B. Kurzemes muiiu likumi // SM. — 1938. — Nr. 3.
Adamovifs L. Dzimtenes baznicas vesture. — R., 1927.
Andersons E. Danijas sakari ar Baltijas zemtm no IX lidz XIII gadsimtam vestures
avotu gaisma // ZAV. — 1990. — Nr. 1—2.
Andersons E. Senie kurzemnieki Amerika un Tobago kolonizacija. — Stokholma,
1970.
Apinis K. Latvijas pilsetu vesture. — R., 1931.
Arends P. KurSu seta // SM. — 1937. — Nr. 2.
Berns R. Apceres par Latvijas makslu sirnt gados: 18. gs. beigas — 19. gs. beigas. — R.,
1984.
Berzins P. LatvieSu sakari ar normaniem // Latvijas Tirgotajs. — 1926. — Nr. 6—12.
Bilmans A., Pengerots V. Latvijas daba un dzive. — R., 1927.
Bijkins V. Kursa un kurSu cinas. — Linkolna, 1967.
Birkerts A. KriSjanis Valdemars un vina centieni. —R., 1925.
Blese E. Seno kurSu etniska piederiba // SM. — 1937. — Nr. 2.
BrastinS E. Latvijas pilskalni: 1. sej.: KurSu zeme. — R., 1923.
Cimerman is S. Latvijas seta gadsimtu gaita // DVK 1991. gadam. — R., 1990.
Dunsdorfs E. Kurzemes karakartes (17. un 18. gadsimtenl). — Melburna, 1984.
Dunsdorfs E. Latvijas vesture: 1600—1710. — Stokholma, 1962.
Dunsdorfs E. Latvijas vesture: 1710—1800. — Stokholma, 1973.
Dunsdorfs E. Muiias. — Melburna, 1983.
Dunsdorfs E., Spekke A. Latvijas vesture: 1500—1600. —Stokholma, 1964.
Dzenis G. Par lauku koka baznicam // DVK 1988. gadam. — R., 1987.
Eihvalds К. O. Daias zinas par Latvijas senatni skandinavieSu teikAs // Zemkopis. —
1928. — Nr. 52.
Erdmanis G. Kurzemes viduslaiku pilis. — R., 1989.
Grauzdina I. TukstoS melem ergeles spele. — R., 1987.
Grosmane E. Ventspils koktelnieki: 17. gs. otra puse — 18. gs. sak. — R., 1981.
Igals F. Kurzemnieku kolonijas NorvCgija // BrZP. — 1934. — Nr. 21—23.
Jancle I. Vecie lauku parki. — R., 1981.
Jansons G. Kurzemes pilsetu senas koka ekas. — R., 1982.
Jaunzems J. Kadas senlaiku kurSa dzlvojamas ekas stasti // SM. — 1939. — Nr. 1.
Jaunzems J. Kursas «diiie laidari» // SM. — 1939. — Nr. 3.
Jaunzems J. KurSu koka trauki // SM. — 1937. — Nr. 2.
Jaunzems J. Kurzemes seta. — R., 1943.
Johansons A. Latvijas kulturas vesture: 1710—1800. — Stokholma, 1975.
JuSkevifsJ. llercoga Jekaba laikmets Kurzeme. — R., 1931 
JuSkcvids J. Kurzemes hercogi un vinu laikmets. — R., 1935.
JuSkcvids J. Nocietinajumu sistemas pie seniem kurSiem, zemga|iem un seliem //
Aizsargs. — 1927. — Nr. 7, 8/9.
JuSkcvids J. Vikingu laikmets Baltijas jura // Latvijas Kareivis. — 1926. — Nr. 282, 286.
118
KalninS V. Kurzemes hercogistes valsts iekarta un tiesibas: 1561—1795. — R., 1963.
Karlsons I. Ordena laikmets Latvija. — R., 1936.
Krodznieks J. LJgumi ar kurSiem 1230. gada // IMM. — 1921. — Nr. 1.
KundziqS P. LatvieSu klets arhitektura // SM. — 1940. — Nr. 2.
Kiploks E. Dzimtenes draudzes un baznicas. — IB v j, 1987.
LatvieSu etnografija. — R., 1969.
Latvijas pilsetas valsts 20 gados. — R., 1938.
Latvijas PSR arheologija. — R., 1974.
Latvijas PSR vestures un kulturas pieminekli. — R., 1988.
Latvju tautas dainas: 12 sej. I Sakop. R. KlaustinS. — R., 1928—1932.
MugureviCs Ё. KristTgas ticibas izplatiba Latvijas teritorija 11.—12. gs. un katoju
baznTcas ekspansijas sakums // ZAV-------1987. — Nr. 5.
Mugurcvifs Ё. Latvijas viduslaiku pi|u klasifikacijas un arheologiskas izpetes
jautajumi //Arheologija un etnografija. — 1983. — 14. sej.
Muizniccc R. Latvijas PSR Vestures muzeja seno kokskulpturu kolekcija // Material!
feodalisma posma Latvijas makslas vesturei. — R., 1986. — 1. laid.
Muiznicce R. Renesanses un manierisma stilu iestravota kokgriezumu maksla Latvija
16.—17. gadsimta // LatvieSu telotaja maksla. — R., 1978.
Pavulans V. Satiksmes celi Latvija XIII—XVII gs. — R., 1971.
Plaids J. KurSu kapas un kursenieki // SM. — 1937. — Nr. 2.
Plaids J. Latvijas vietu vardi un latvieSu pavardi: 1. d.: Kurzemes vardi. — R., 1936.
Prande A. Kurzeme 17. gadusimtena amejumos // Ilustrets Zumals. — 1925. — Nr. 1.
Priedite I. Kurzemes libieSu ciemi // DVK 1975. gadam. — R., 1974.
Salnais V., Maldups A. Pilsetu apraksti: 3d. — R., 1936.
SiliqS J. Kurzemes daijnieki un Kurzemes telojumi jauna latvieSu maksla // SM. —
1937. — Nr. 12.
Siting J. Latvijas maksla: 1800—1914: 2[sej.]. — Stokholma, 1979—1980.
Skujenieks M. Latvija: Zeme un iedzlvotaji: — 3. parstrad. un papild. izd. — R., 1927.
Skulme J. Latvijas agrina gleznieciba // DVK 1977. gadam. — R., 1976.
Sleinis I., Sleine M. Dzintarzeme — dzimtene: Latvijas dabas un kulturas verojumi. —
R., 1937.
Sparitis O. Dekorativa apmetuma evolucija un lietojums Latvijas arhitektura 16.—
17. gs. // Material! feodalisma posma Latvijas makslas vesturei. — R., 1986. —
1. laid.
Stcpiijg P. Kristus varda pie kurgiem // DVK 1989. gadam. — R., 1988.
Straubergs K. LatvieSu tautas paraias. — R., 1944.
Sudmalis J., Mazciks E. Kurzemes piekrastes dzintara apstradaganas tradicijas //
Latviegu telotaja maksla. — R., I960.
Smits P. Latviegu mitologija. — 2. parstrad. izd. — R., 1926.
Svabe A. Latvijas vesture: 1800—1914. —Stokholma, 1958.
Svabe A. Latvju kulturas vesture: [2 d.]. — R., 1921—1922.
Svabe A. Sena Kursa // Straumes un avoti. — R., 1938.
Tepfers V. Kurzemes trofejas Zviedrija // SM. — 1936. — Nr. 4.
Valters M. Sakari ar Zviedriju senos laikos //Jaunakas Zinas. — 1929. — Nr. 277.
Vanags K. Ce|vedis pa dzimto zemi: 2. d.: Zemgale un Kurzeme. — R., 1939.
Veinbergs F. Iz latviegu—leiSu vestures. — R., 1921.
Vids A. Latviegu skolu vesture: 2. gram.: Kurzeme no 1800.—1885. gadam. — R., 1926.
Vipers R. Latvju maksla baroka laikmeta. — R., 1937.
119
Arbusow L. der JOngere. Die Einfuhrung der Reformation in Liv-, Est- und Kur-
land. — Leipzig, 1921.
Baltische Kirchengeschichte / Hrsg. von R. Wittram. — Gottingen, 1956.
Busch E. ErgSnzungen der Materialien zur Geschichte und Statistik des Kirchen- und
Schulwesens der ev.-luth. Gemeinden in Russland. — St.-Petersburg; Leipzig,
1867.
Busch E. Materialien zur Geschichte und Statistik des Kirchen- und Schulwesens der
ev.-luth. Gemeinden in Russland. — St.-Petersburg, 1862.
Chudzinski E. Die Eroberung Kurlands durch den Deutschen Orden im
13. Jahrhundert. — Boma; Leipzig, 1917.
Dopkewitsch H. Die Burgsuchungen in Kurland und Livland von 13—
16 Jahrhundert // Sitzungsberichte der Gesellschaft fur Geschichte und Alter-
tumskunde zu Riga. — Riga, 1931—1932.
Eckert W. Kurland unter dem Einfluss des Merkantilismus. — Riga, 1927.
Die evangelisch-lutherischen Gemeinden in Russland: Bd 2. —St.-Petersburg, 1911.
Gebhardi L. A. Geschichte des Herzogtums Kurland und Semgallen. — Halle, 1789.
Heine G. KurlMndische Giiter und Schlosser. — Riga, 1905.
Heine G. Meine Fuss-Tour durch Kurland. — Riga, 1902.
Heyking A. Statistische Studien fiber die landlichen Zustande Kurlands. — Mitau,
1862.
Kallmeyer Th. Die Begriindung der evangelisch-lutherischen Kirche in Kurland durch
Herzog Gotthard. — Riga, 1851.
Kallmeyer Th., Otto G. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. —
2.Aufl. — Riga, 1910.
Karting S. Holzschnitzerei und Tischlerkunst der Renaissance und des Barocks in
Estland. — Dorpat, 1943.
Kreuz- und Querziige durch Kurland // Rigaer Tageblatt. — 1891. —Nr. 129, 134, 140,
146, 151, 157, 163, 168; 1892. — Nr. 109.
Kupffer K. R. Plan zur Einrichtung eines Naturschutzgebietes auf der Insel
Moritzholm in Kurland // Korrespondenzblatt (Riga). — 1910. — Bd. 53.
Kurland: Schriften des deutschen Auslandmuseums. — Stuttgart, 1917.
LOwis of Menar K. von. Zur Baugeschichte der Komtureien des Deutschen Ordens in
Kurland // SB (Mitau): 1895. — Mitau, 1896.
Meissner K. von. Das schone Kurland. — Munchen, 1917.
Mettig C. Baltische Stadte. — 2.verm. Aufl. — Riga, 1905.
Mirbach O. von. Briefe aus und nach Kurland wShrend der Regierungsjahre des
Herzogs Jacob: 2 Th. — Mitau, 1844.
Pirang H. Das Baltische Herrenhaus: 3 T. — Riga, 1926—1930.
Sahm W. Heimatkunde von Kurland. — Breslau, 1917.
Schlippenbach U. Malerische Wanderungen durch Kurland. — Riga; Leipzig, 1809.
Schmid B. Die Burgen des deutschen Ritterordens in Kurland // Zeitschrift fur
Bauwesen. — 1921. — H. 7—9-
Schwartz Ph. Kurland im 13. Jahrhundert bis zum Regierungsantritt Bischof
Edmund’s von Werd. — Leipzig, 1875.
Seraphim A. Die Geschichte des Herzogtums Kurland. — Reval, 1904.
Seraphim E., Seraphim A. Aus der KurlSndischen Vergangenheit. — Stuttgart, 1893.
Seraphim E., Seraphim A. Aus Kurlands horzoglicher Zeit. — Mitau, 1892.
120
Thomson E., Thomson H. Dome, Kirchen und Kloster im Baltikum: Nach alten
Vorlagen. — Frankfurt am Main, 1962.
Tuulsc A. Die Burgen in Estland und Lettland. — Dorpat, 1942.
Wronka J. Kurland und Litauen. — Freiburg, 1917.
Ziegenhorn Chr. G. Staats Recht der Herzogtiimer Kurland und Semgallen. —
KOnigsberg, 1772.
LOKALA BIBLIOGRAFIJA
KULDIGAS PILSETA UN APKARTNE
Kuldiga
JuSkeviCs J. Kuldiga hercogu laika // Kuldigas—Saldus Vestnesis. — 1931. —
Nr. 16—19.
JuSkevids J. Kuldigas vCsturiska kronika // Aizsargs. — 1933. — Nr. 5/6, 8.
KundzinS J. Senlaiku notikumi Kuldigas baznica // Kurzemes Vards. — 1928. —
Nr. 270.
KundzinS J. Senlaiku notikumi Kuldigas baznica // Zemgales Balss. — 1931. —
Nr. 144.
Spars F. Kuldigas ordena pils un senCu pilskalns // Kuldigas Zinas. — 1926. —
Nr. 1—2.
Vilite V. Kuldigas sudrabka|i // Material! feodalisma posma Latvijas makslas
vOsturei. — R., 1989. — 4. laid.
Hennig E. Geschichte der Stadt Goldingen in Kurland: Th. 1. — Mitau, 1809.
Raeder W. Die Strassennamen Goldingens // Anzeiger fur Goldingen und Windau. —
1928. — Nr. 27—28.
Wroblewska M. Bilder aus Goldingens Vergangenheit // Turpat. — 1927. — Nr. 1—6.
Alsunga
Upenieks P. Suiti // Sauleite. — 1928. — Nr. 8—10.
Die Einnahme der Kirchen zu Allschwangen und Felixburg durch die Katoliken in den
Jahren 1634 und 1636 // Das Inland. — 1851. — Nr. 43.
Klopmann E. von. Die Nebenburgen der Komturei Goldingen: Frauenburg Schrun-
den und Allschwangen // Woche in Bild und Wort. — 1925. — Nr. 26.
Edole
SpuriijS K. Edoles pils // Ventas Balss. — 1923. — Nr. 20—25.
Behr U. Edwahlen und die Behrsche Ecke in Kurland. — Verden; Aller, 1979.
Klopmann E. von. Bischofsburg Edwahlen //Woche im Bild. — 1925. — Nr. 14.
Lenas
Iz Еёпи baznicas arkiva //Auseklis. — 1925. — Nr. 1.
Skrunda
Beuningcn F. VOsturiski dokumenti: Zinojums par Skrundas draudzi 1906. g. // Saldus
Zinas. — 1930. — Nr. 11, 22—25.
121
LIEPAJAS PILSETA UN APKARTNE
Liepaja
Krumiqg G. Praktisks ilustrets vadonis pa Liepaju un Dienvidu Kurzemi. — R., 1930.
Lancmanis I. Liepaja no baroka lidz klasicismam. — R., 1983.
Liepajas 300 gadu jubilejas pieminai: 1625—1925. — Liepaja, 1925.
Sane-Alksne L. Cejvedis Liepajas arhitektura. — Liepaja, 1991.
Vadonis pa Liepaju. — Liepaja, 1935.
Fehre Chr. A. Neueste Geschichte der Libauschen St. Annen — oder lettische
Kirche. — Mitau, 1821.
Hahn J. K. Der Lyva-Hafen (Libau) im Mittelalter und zu Beginn der Neuen Zeit. —
Libau, 1936.
Neumann W. Die St. Annen-Kirche in Libau // Rigasche Stadtblatter. — 1892. —
Nr. 163—168.
Schoen A. Die HMusertypen in Libau // Libauscher Kalender.- 1909. — Libau, 1908.
Schoen A. Studien zur Geschichte Libaus. — Libau, 1902.
Tetsch K. L. Geschichte der Kirche zu Libau // CurlSndischer Kirchen-Geschichte. —
Konigsberg; Leipzig, 1768. —Th. 2.
Wegner A. Geschichte der Stadt Libau. — Libau, 1898.
Aizpute
Zandberga R. Aizputes vCsturiskais kodols // DVK 1982. gadam. — R., 1981.
Klopmann E. von. Ordens- und Bischofsburg Hasenpoth // Woche im Bild. —
1925. — Nr. 10.
Ziera I. G. Zur Chronik der Stadt Hasenpoth // Das Inland. — 1838. — Nr. 16.
Apriki
SilinSJ. Aprilpi baznica// SM. — 1939. — Nr. 2.
Spravnicks V. Vecaka Kurzemes zemnieku skola // DVK 1971. gadam. — R., 1970.
Durbe
JuSkevids J. Kauja pie Durbes 23. julija 1260. gada //Aizsargs. — 1926. — Nr. 6.
Stcping P. Durbes kauja. — R., 1967.
Klopmann E. von. Ordensburg Durben // Woche im Bild. — 1925. — Nr. 12.
Embute
Klopmann E. von. BischOfliche Burg Amboten // Woche im Bild. — 1925. — Nr. 13.
Grobina
Blese E. Baznicas un skolu lietas Grobinas novada Enocha Remlinga laika: [1567—
1599] // IMM. — 1930. — Nr. 1—2.
Evaldsons V. Ko stasta Grobinas senatne // DVK 1971. gadam. — R., 1970.
Ibikus. Grobinas vieta senatne atraduses slavena zviedru pilseta Sjoborgcna // Briva
Zeme. — 1930. — Nr. 77.
KundzinS J. Grobinas senatne // Ugunskurs. — 1929. — Nr. 6.
122
KundziqS J. Grobinas un apkartnes senatne// Kurzemes Vards. — 1928. — Nr. 64, 69,
73, 77.
Klopmann E. von. Ordensburg Grobin // Woche im Bild. — 1925. — Nr. 17.
Kazdanga
Manteuffel G. von. Auszilge des wesentlichen Inhalts der Dokumente und Schriften
in Katzdangenschen Brieflade, nebst Familiennoticen von 1520 bis 1905. — Riga,
1907.
Schloss Katzdangen in Kurland // Illustrierte Beilage der Rigaschen Rundschau. — Riga,
1902.
Vecpils
Grosmane E. Vecpils kokgriezumu datejuma problema // LatvieSu telotaja maksla. —
R., 1985.
SALDUS PILSETA UN APKARTNE
Saldus
Cirulis А. КЗ celas Saldus pilseta // Dobeles Balss. — 1931. — Nr. 26—27, 29—31.
Ko stasta dokumenti no Saldus vestures // Saldus Avize. — 1933. — Nr. 41—49, 51—
57, 59, 61.
P. J. No Saldus vestures // Saldus Balss. — 1931. — Nr. 20—26.
Ezere
W-r. Das Privatgut Gross-Essern in Curland und die zu demselben gehorigen Kirchen
Grosen, Grihwaische, Pampeln und Ringen // Das Inland. — 1845. — Nr. 7.
Gaiki
Sparitis O. Saldus rajona Gaikos // DVK 1986. gadam. — R., 1985.
TALSU PILSETA UN APKARTNE
Talsi
Dzintarkalns T. Atskats uz pagajuSiem 40 gadiem (Talsos) // Kurzemes Balss. —
1927. — Nr. 37—39.
Karnups A. Izrakumi Talsu pilskalna 1936. gada //SM. — 1936. — Nr. 4.
Kamups A. Izrakumi Talsu pilskalna 1937. g. // SM. — 1938. — Nr. 2.
Sturms E. Vilkumuiias ezera atradumi // SM. — 1936. — Nr. 2.
Talsu novads. —R., 1935—1937.
Beschreibung des Stadtchens Talsen und dessen Umgegend in Kurland // Das In-
land. — 1852. — Nr. 36.
Klopmann E. von. Ordensburg Talsen // Woche in Bild und Wort. — 1925. — Nr. 19.
123
Dundaga
Erdmanis G., Jansons A. Dundagas pils un Ruperts BindenSu // Zinatne un Teh-
nika. — 1980. — Nr. 11.
Muiznieks N. Dundagas draudze// Svetdienas Rits. — 1930. — Nr. 10.
Vipers B. Rucavas un Dundagas baznTcu skulpturas // SM. — 1936. — Nr. 2.
Bankau J. F. Dondangen, Ritterschloss und Privatgut in Kurland. — Dorpat, 1855.
Dttring J. Die Riistkammer zu Dondangen // SB (Mitau): 1876. — Mitau, 1877.
Seesemann G. Errinnerungen an Dondangen. — Mitau, 1872.
Kandava
RiekstiqS A. Kandavas pils vesture // BrZP. — 1934. — Nr. 9.
LOwis of Menar K. von. Die Ordensvogtei Kandau // Sitzungsberichte der Gesellschaft
fiir Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands. — Riga, 1902.
Schmidt О. E. Die Schlossruine zu Kandau //SB (Mitau): 1899. — Mitau, 1900.
U. Wandertage Kandau — Zabeln // Neues Tageblatt. — 1925. — Nr. 53.
Lau ciena
Die Kirche zu Nurmhusen // Das Inland. — I860. — Nr. 7.
Nogale
Mcngclc M. E. Par Nogales pili // DVK 1990. gadam. — R., 1989.
Sabile
Dzervits A. Sabile // Latvis. — 1925. — Nr. 1093.
Klopmann E. von. Ordensburg Zabeln // Woche im Bild. — 1925. — Nr. 18.
U. Wandertage Zabeln — Goldingen — Schleck // Neues Tageblatt. — 1925. —
Nr. 59, 62.
Valdemarpils
W-r.Der Flecken und die Kirche Sassmacken in Curland // Das Inland. — 1844. —
Nr. 34.
VENTSPILS PILSETA UN APKARTNE
Ventspils
Balcers Vec. Ventspils pilseta un aprinkis // Ekskursants. — 1934. — Nr. 10.
Domino. Ventspils senak un tagad // Latvis. — 1931. — Nr. 2999.
JuSkevids J. Ventspils vesturiska kronika //Aizsargs. — 1933- — Nr. 12.
K. A. Ventspils pagatnes ainas // Ventas Balss. — 1930. — Nr. 56, 61.
R. A. Ka angli iekarojuSi Ventspili // Ventas Balss. — 1931. — Nr. 15.
SviestinSJ. Ventspils: Vadonis pa Ventspili un apkartni. — Ventspils, 1934.
Ventspils pirms 75 gadiem // Ventas Balss. — 1930. — Nr. 40.
Ventspils baznica un draudze. — B. v., 1935.
124
Ventspils 700. —Toronto, 1990.
Klopmann E. von. Ordensburg Windau // Woche im Bild. — 1925. — Nr. 7.
R. M. Allerlei aus Windaus Vergangenheit // Windausche Zeitung. — 1928. — Nr. 6, 8.
Seuberlich E. Biirger und Einwohner der Stadt Windau in Kurland: T. 1. —
Leipzig, 1933-
Piltcne
G. A. Po|u karagajieni pret Pilteni 16. g. simtenl // Bdva Zeme. — 1925. — Nr. 129—
131.
KriiminS J. Piltenes dekaina vesture // BrZP. — 1933- — Nr. 16.
Levenbergs Z. Livonijas karalis Magnus. — R., 1936.
S. V. Livonijas karalis Magnus, Piltenes-Aizputes valdnieks // Kurzemes vards. —
1928. — Nr. 58, 64, 70, 76, 78—79, 81.
Z. B. No Piltenes senatnes // Zemgales Balss. — 1928. — Nr. 111.
Boy K. Die Kirche zu Pilten // SB (Mitau): 1887. — Mitau, 1888.
Busse К. H. Herzog Magnuss: Konig von Livland. — Leipzig, 1871.
Klopmann E. von. Bischofsburg Pilten // Woche im Bild. — 1925. — Nr. 6.
Zlckas
Sparitis O. Par Zleku baznicu // DVK 1987. gadam. — R., 1986.
SAISINAJUMI
BrZP
DVK
IMM
SM
ZAV
SB (Mitau)
—	Brivas Zemes llustretais Pielikums
—	Dabas un vestures kalendars
—	Izglltibas Ministrijas MeneSraksts
—	Senatne un Maksla
—	Latvijas (PSR) ZA Vestis
—	Sitzungsberichte der Kurlandischen Gesellschaft
fiir Literatur und Kunst


Kuldiga. Gravira pfc V. S. StavenhSgena zimdjuma.
Alsunga. К. Minkeldes zimejums, ap 1823 gadu.
Alsunga. К. Vilonga zlmejums, 1827.
Alsunga. Gravira pCc V. S. StavenhJgena zlmejuma.

Edolcs pils. К Vilonga zimejums, 1827.

Edoles pils. Gravira pec V. S StavenhSgena zlmejuma.
Konincicms. V S StavenhSgena zimCjums

Liepaja. К Minkeldes zlmtjums. ap 1823. gadu
Liepaja. Gravira pf-c V S. Stavenhagena zimejuma.
Aizputc.Gravira рёс V S StavenhSgena zlmcjuma.
Aizputcs pits. H. J. Kramera zimCjums, 1827.

Cirava. Gravira рёс V. S. StavenhSgena zlmfjuma

Durbc. Gravira рёс V S Stavenhigena zimfjuma.
Embiitc. К. Vilonga zlmfjums, 1827.

Embutc. Gravira pfc V. S. StavenhSgcna zlmejuma.
Grobinas pils. H.J Кгйтега zimC-jums, 1827.
Kazdangas pils. Gravira pfc V S StavenhSgena zimfjuma
Talsi. К. Minkeldes zimejums, ap 1823 gadu.
Talsi. Gravira ptc V. S. StavenhSgena zimtjuma.

Dundaga. A. Stircera Zlmejums, 1832.

Dundagas pils. К Vilonga zimtjums, 1827
Dundagas pils. Gravira p£c V. S. StavenhJgena zimejuma
Kandava. NezinSma autora zimejums, ap 1827. gadu
Kandava. Gravira pCc V. S. StavenhJgena zimtjuma.

Kandava. V. S. Stavenhagena zlmejums, I860.
Nurmuiia. Nezinama autora zlmejums, ap 1827. gadu.

Paslende. Gravira pec V. S. Stavenhagena zimejuma.
Sabilc. К. Minkeldes zirnfjums, ap 1823 gadu
Sabilc. Gravira рёс V S. StavenhAgena zlmejuma.

Ventspils. К. Minkeldes zlmejums, ap 1823. gadu.

Ventspils pils. К. Vilonga zimejums, 1827.

Piltcnc. К Vilonga zimtjums, 1827

SATURS
Kurzeme ...........................5
Kuldiga............................14
Alsunga ...........................23
Edole .............................25
Kabile............................28
Lenas .............................32
PelCi..............................33
Renda..............................33
Rudbarii ..........................35
Skrunda............................35
Valtaild ..........................35
VeckuldTga ........................36
Liepaja ...........................37
Aizpute ...........................43
Apriki ............................45
CTrava ............................46
Durbe..............................46
Embiite ...........................50
Grirju rezervdts...................56
Grobina............................56
Kazdanga ..........................58
Medze.............................59
Priekule..........................59
Vecpils...........................59
Saldus.............................60
Ciecere ...........................63
Ezere .............................63
Gaiki..............................64
GrTvaiSi .........................65
Talsi ............................66
Dundaga ..........................72
Igene ............................78
Kandava...........................78
Lauciene .........................80
Mersrags .........................82
Nogale ...........................86
Pastende .........................86
Sabile............................87
Slitere...........................91
Spare ...........................101
Stendes muiia (Difetende) . . . .110
Strazde .........................102
Valdemarpils ....................192
Valdgale.........................103
Vandzene.........................103
Ventspils........................104
Jiirkalne........................108
Landze ..........................110
Piltene .........................110
Pope ............................113
Ugale ...........................113
Zlekas.......................... 114
Teiku un ce|ojumu aprakstu
avoti ............................116
Bibliografija Kurzemes novada
studijam .........................117
Edgars Dubins
OVER KURZEME
Author’s edition
Riga 1993
With the book "Kurzeme", the author begins
publishing traveller’s guides to the regions of Latvia,
paying the main attention to monuments of
architecture and arts. The author’s text is
supplemented by folk legends and travel impressions
of Latvian writers and culture workers. This
publication will be followed by similar descriptions of
Vidzeme, Zemgale and Latgale.
Edgars Dubins
KURZEME
Parakstita iespieSanai 18.12.92. Formats 60x84/16.
Ofseta iespiedtehnika. 10 fiz. iespiedL; 9,3 uzsk.
iespiedl.; 8,92 izdevn. 1. Pasut. Nr. 1818 Aurora
izdevums, LV 1050 Riga, Maza Pils ieia 17/23.
RegistrScijas aplieclba Nr. 4-0056. lespiesta a/s «Preses
nams» tipografija, LV 1081 Riga, Balasta dambl 3.
Edgars Dubips
KURZEME
KURZEMES GERBONIS /1729/
RTGA ♦ AUTORA IZDEVUMS ♦	1993.
ZEMGALE
VIDZEME
LATGALE
KURzeme