?t;( ?/ s11   ,. .
J- ;$J- / VA :::>""IS BERZIS
'"
- -',' L  I
ST fLNIf  I
D' -; l\ ,  CttD\Jl\'
\)\\ 1_
.o
..
... .-"....
.. t" "
.
..
- .
.I" .1
, ! '." , f"
.'"
,
...
,,
, .1
+ i ... J-
.
\
I

...
j
. ,,
..
 .' -
fit'
.;i,{'''''' ., ','l!!
. * o>..  '. '
. .
4, . . '
, '. "t
, 
di
f'
t
\10 '> . ...
," . - . '
,>" .Iso"
Ai . ,.,
,., ... ".. . .'
. ,-
..
,< -;
'," ,: '' '-' ..,,;,
..
\. 1"
,.
" ' \
;. ' f' -'_  - t
'Ill
."
,, .
"
-
!/II'
....

I . . ,
.. It'
I,
, ."
.. ,.
" .
"
It 0 .
I
,'i--j
f '
s
...'1
. ..
-'"
,.
..
.......
'-
$,'
't-,
 r
iii<
...
.'
, '\.
-'it: ,
w., 7,
. ...." 
". t ........,
'",",,' ..
f .
(,.
,... "
 "
'*
.... '\ 
.. "
.....
,#'
,,' 'i,
,
,.
1-. '
', l' "
;\' .
, #.: 
¥' /'
1!'.
'\
. .
.

,

- , -
- \""
!It.:, -fI "" "'.
.....
"- ...
....
1t.
...
:-
" , ,!!" <.:i! . .
- , .r- 
..."
.. .

"
I
.' ,
':'
1;
.
l-
\.
, .;4
.' .
.J
.- ,It- '''',..
.: - .i.' 1
'- " ,.-
"
i-
t, >/I'--"Hi
I '.
1<.

£

 '\'
: "
-'
... '
'_ ...'._:. ..,. _ '_. . . ..t 
....-  .' .\.' , ...; ;
" . .'i!  ..,... '.-"  .. 
, ._ !,." _. j,i;' .
. ..,.., _ ... .., \ r
'-"tr .. . ..   . '\-. - Ii''''
. it. ">Ii;! .. 'jli:i 1;,
"', .1" · - «Ii
, Moo   ·
'i: 
, i
...: t
--
'¥I
iJ!"?
I >
'*

Jj I /  ' f l ' I ) ., I /.f>' ..;?,': .J'. 'tf ' ,l<"
;t /,1 I / ,. jl J ' j/ ,: ;t7 Ill.J / I'/J;' /1 f"
-- I'" l. "-.,;t t' ........ I?(j,$ . \.. "
( I
17' /' / )
,/( /I
;;' I ,of ,./
('/. f/ ' t ...... I" , ; if ,..,;
J . il'- :',/
/ / fF j " ...., J -""
....' ",., I 
1 . I
VALDIS BE:RZIS
J.
....,
LATVIf:SU'
-
STKt:LNIt:KI
Ur\1
 1 "; ; . il"" .t    . '; .  . '!Cf: 1
, ·  ...,-It" , '" &,-11"'", '__"..Jr', ;
13  :  r, /. ''\', ""'I: 5  .'(," /' 
, fi,  'J ".' ,..} ) ..-. ,,.. ' . -.\ ti
_ .' E....., ...,......,;, ".u.'.'  rf.'l( t...d'" 
 II
... ,,- -.... .. .....';..- . "':'....... .'... ".." "'" "
:;:;.;:.."--"_...------"...L:_,,...t'.,.,. \1,.1.
. . I'  . ,
I
Latvijas vestures instituta apgads
Riga 1995

UDK-p 947.43.06 + 947.43.07
Be 777
Redaktore Ilze Antena
Maksliniece Inara Jegere
Korektore Dace Kerns
,
Shemas zimejis Egons Radzil}s
Berzi1;ls  Latviesu strelnieki: Drama un tragedija.
Be 777 Riga: Latvijas vestures institiita apgads, 1995.
288 lpp., 8 lp. H.
ISBN 9984-9054-2-X
UDK-p 947.43.06 + 947.43.07
ISBN 9984-9054-2-X
@ Valdis Berzil}s, 1995
@ Inara Jegere, vaka makslinie-
ciskais noformejums, 1995

SATURS
Prieksvards ...... . . . . .
Ievads . . . . . . . . . . . . .
I noda!a. Tevu zemei griiti laiki
1. Latvija Pinna pasaules kara sakuma
2. Latviesu strelnieku bataljonu organizesana
un to pirmas ciQas
3. No bataljoniem par pulkiem .
4. Ziemassvetku un janvara kaujas un to atbalsis
II noda!a. Kad patvaldibas tronis krit . .
1. Revoliicija! ... Revoliicija!
2. Lieliniecisma valgos
3. Mes neiesim uzbrukuma!
4. Pie Mazas Juglas
5. Oktobra apversums un latviesu strelnieki
6. Uz plaso Krievzemi
III noda!a. Sarkanaja armija .....
1. L1tviesu strelnieku padornju divizija
2. Komitejas, frakcijas un strelnieki
3. Padomju varas drosais balsts
4. Majup! Uz Latviju!
IV noda!a. Par padomem Latvija . . . .
1. Lidz Ventai un Ventspilij
2. Starp divam frontem
3. Rigas un Vidzemes atstasana
4. Latgale un BaJtkrievija
V noda)a. Strelnieku CIJ}U pedejais gads .
1. Latviesu strelnieku divizija Orlas-Kromu operacija
2. Latviesu strelnieki ciQas pret J udeI}icu
3. Pa bcgoso del}ikiniesu pedam
4. Pret V rangeli! ...
5. Troickas bataljona un Imantas pulka gaitas
N obeigums ...........
Pielikumi . . . . . . . . . . . .
LiteratiIras un avotu norades .... .
Personu raditajs .........
The Latvian Riflemen: Drama and Tragedy.
Summary . . . . . . . . . . .
.
.
.
.
.
. 5
. 7
.23
. .23
.32
.45
.56
.67
.67
.75
.84
.91
. 100
. 111
120
. 120
. 130
. 138
. 153
160
. 160
. 169
. 180
. 187
196
196
. 206
. 210
. 218
. 232
240
244
247
276
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
282

PRIEKSV AIms
Pasallles vesture netr{ikst piemeru skaitliski nelielas
talltas pasaizliedzfgas varonfbas spoZllmam, kas atkal
lln atkal ka kometa iegailejas pie 1teaptverama debes-
jtlma, liekot lielajam nacijam verties neviltota izbrZ1ta.
Teiktais visnotal attiecinams uz latviesu strelniekiem,
savas tautas tln Latvijas deliem, kuri, ne jail slavu vai
paslabumll meklejot, kartejos laikmetll griezos spera
so!us pa milzfbas takll. Cerfbas tln vilsanas, jaunas ce-
r[bas llil jaultas vilsallaS kd silpoles sllpoja vil)uS seSll
C[lU gadu garumii lln arf ilgi pee tam. Gan slaveti,
gan pelti, gall apbrfnoti, gan Ilieviiti latviesu streln.ieki
ar asinfm parakstfjiis lielaja vestures gramata, atstajot
nakamajam paalldzem sevis izsversanll tlll izvertesanll.
Izvertet latviestl strelniekus no vil)u gaitu sakuma
pie Baltijas jiiras 1915. gada vasara lfdz pat
1920. gada rlldenim, cf17am aprimstot Meln.Qs jiiras
krasta, jall daudzkart cel1tusies ne tikai vesturnieki
vie11. Daiados laikos un ats!f,irfgos apstaktos izteikusies
ari pasi strelnieki. Nav nekads brfnums, ka vertejumi
ir visai pretrunfgi, loti bieii pietrilcis nepieciesamas ob-
jektivitates. Tik dalldzreiz strelniekll cfl)u cels strikti
piirdalfts, tln, izcelot vienll laikposmll, Iloliegts un pat
igllorets otrs. U,1 kur tad vel politiskajam kaislfbam
pak!autais dalijllms «vecajos», «sarkanajos» un «balta-
jos» strel/liekos. Daudzi izgaja callri visai trfskrasll
gammai, Il.emaz 11erunajot par apstiiklu spiesto atrasa-
110S tur vai citllr. Pieversoties kOl1kretam personam,
jalem vera vel katra liktellis. Izsekojot latviestl strel-
5

Ilieku bataljonu, respektivi, plllkll cil;tu celam., varam
labak izprast sos jallneklllS Iln VlrllS pretrlll1U piirpilnaja
pasaule.
Ka vertet latviesll strelnieklls lln Villll cf/las? Esmu,
, ,
parZiecinats, ka tas darams, vadoties no latviesll talltas
llil neatkarigas Latvijas valsts illteresem.
Ir ties a: parak dalldz latviesiem nacies karot, parak"
dalldz zaloksllil dzfvibu vel dzfves sakuma zalldets.
,
Parak biezi sveszemnieki ar zobenll rokas piirstaigajusi
milsll mazo zemiti pie Dzintarjiiras, Ilesdami iznfcfbll
lln postu, atkal llll atkal ar varll Iln viltll iesaistot
savu karapiilll rindas latvieSll jauneklus Ul1 virlls, at-
ralljot tos no gimenem lln mieriga darba. Latvietis,
kllru zeme radinajllsi stradat pam a tigi, ari kii karotajs
iepazits tads pats, daikart parprasta pienakl-lma cilveks
gan arl.
Par latvieti kii karavirll jail ir rakstits, tacu dalldz
kas palieis nepateikts. Pee iespejas preefzak lln lablik
btltu jaapzirl sencu eil;tas pret krustnesiem, ka ari
jatllrpina 30. gados iesaktais lln diemzel veldk netur-
pillatais petfjums par latviesiem zviedrll karapulkos Illl
Krievijas imperijas brul;totajos spekos. Nebiit lIe viss ir
pateikts par Latvijas armijll brivfbas cflJiis un veliik,
miera laika, tapat par tas bedigo galll lln latviesll ka-
raviriem Otra pasaules kara gados.
Si gramata veltita latviesu strelniekiem 1111 Villl lai-
kame Tas bija salidzinosi iss mirklis visu,ma tecejllmii
ar specfgu - gall apzin atll, gan Ileapzinatll - atba/si.
Vispirm.s atbalsi talltas apzila lln liktellf, bet ne tikai.
Valdis Berzins
,
6

lEV ADS
Par latviesu strelniekiem rakstits daudz. Gadu rituma krajusos
publikaciju skaita ziQa 51 ir viena no bagatakajam, ja ne pati ba-
gataka tema Latvijas vesture. Rakstus preses izdevumos gandriz
vai neiespejams uzskaitit. Turklat saprotamu celoQu de} interese
par latviesu strelniekiem talu parsniegusi Latvijas robezas. Ne reizi
vien tiesi strelnieki lika pasaule atskanet latviesu un Latvijas var-
dam, turklat vel tad, kad daudzas valstis bija aptveris Pirmais
pasaules kars, un viQu maza dzimtene vel nebija ieguvusi ne tikai
neatkaribu, bet pat ne autonomiju. Tade} pilnigi pamatota ir lat-
viesu strelnieku un Latvijas neatkaribas saistiba par spiti tam, ka
vienubrid sie pasi strelnieki, pareizak, viQu 1ielaka data, ka vieni
no nesamierinamakajiem viI}.u tautu paverdzinajusas Krievijas im-
perijas pretiniekiem, vienulaik ka apmati versas pret dzimtenes
patstavibas aizstavjiem.
N eskaitot rakstus periodika, pirmie izdevumi, respektivi, brosu-
ras, par latviesu strelniekiem paradijas nakamaja gada pee latviesu
strelnieku bataljonu organizesanas. Gandriz vienlaikus Riga un
Petrograda jeb Peterpili, ka latviesi medza to saukt, iznaca rakst-
nieku K. Skalbes un LigotI}.u Jekaba sastaditie nelielie krajumi, l
atzimejot bataljonu pinno gadskartu. K. Skalbes krajums ir vairak
literars, ar A. Brigaderes, V. Eglisa, E. Virzas un pasa sastadi-
taja dzejo1iem un aprakstiem, isam biografiskam ziI}am par atse-
vis1,ciem kritusajiem bataljonu virsniekiem un strelniekiem. Otra
gramatil}a lasitaju iepazistina ar bataljonu organizesanu, uzbiives
un apgades jautajumiem. Apliikotas ari ciQas, 1916. gada vasaras
kaujas ieskaitot. Par 1am gan rakstits skopi un nekonkreti, mili-
taras cenzuras prasibu ietvaros.
Abi izdevumi' nay vertejami ka pe1ijumi, to uzdevums bija vien-
karsaks, proti, lieku reizi atgadinat latviesu sabiedribai par stem
bataIjoniem un netiesi aicinat atbalstit to Organizacijas komitejas
pasakumus. Tamlidzigam publikacijam nereti piemit ipatneja pievil-
7

eiba, kaut kas no laikmeta elpas, lai ari to izzil}3S vertiba ir ne-
liela.
S1,<irstot 3. Kurzemes latviesu strelnieku bataljona zurnalu
«CiI}as Biedrs», kas pec pasu strelnieku ierosmes iznaca 1916. un
1917. gada, tapat I. Daugavgrivas latviesu strelnieku bataljona
zurnalu «Latviesu Strelnieks», redzams, ka par kaujas lauka pa-
likuso biedru piemiQ.as saglabasanu un, iespejams, gan vel ne-
apzinati, par bataljonu vesturi domajis ne viens vien no nelielo
aprakstu un korespondencu autoriem. Tacu pee cara patvaldibas
krisanas prieksplana izvirzijas revoliicijas tema, uzjundot politisko
kaislibu atblazmu ari sajos strelnieku izdevumos, tapat Smiltene,
pee tam Riga iznakusaja zurnala «Strelnieks» (ta deviI}i numuri
glabajas Latvijas Nacionalaja, ka ari Akademiskaja biblioteka).
Nosverusi strelnieku pratus sava puse, lielinieki uZl}emas ne tikai
viQu politisko vadibu, bet ari vestures izvertesanu. Par strelnieku
vestures lietam daudzkart tika runats Latviesu strelnieku pulku
izpildu komitejas (Iskolastrela) sedes, * tacu konkretas virzibas kii
nebija, ta nebija. Tikai pec gada Iskolastrels beidzot aicinaja
pulku komitejas nakt talka piemiQas gramatas - 10-12 10ksQu
ilustreta izdevuma sagatavosana. Redakcijas kolegija
K. Petersons, R. Bauze, T. DraudiI}s - veica nepieciesamos
prieksdarbus, 2 sagatavoja prospektu. Nav gan zinams, ka si pub-
likacija butu ieraudzijusi dienas gaismu. Pusgadu velak laikraksta
«Sarkanais Strelnieks», pec nosaukuma maiQas «Latvijas Komiinas
Strelnieks», literara pielikuma slejas paradijiis fragmentari latviesu
strelnieku vestures materiali, bet 1920. gada zurnala «Strelnieks»
ievietots J. Bales raksts «9. latviesu strelnieku pulka isa vestu-
re», 3 tapat J. TupiQa «Iz 2. Rigas latviesu strelnieku pulka
vestures».4 Tiem sekoja citas, gan nc visas gadijumos no strel-
nieku pulkiem nakusas lidziga rakstura publikacijas,5 ieturetas
stingri lielinieciska gara.
N edaudz velak ar atsevisl,<u autoru neliela apjoma darbu izde-
vumiem latviesu strelnieku vestures petnieciba pakapeniski izvertas
Latvija. 1919. gada iznakusaja J. Akuratera darba «Latviesu ka-
reivji» 6 strelnieku tema bija pakartota Latvijas brivibas ciqam, bet
20. gadu sakuma izdotie R. Bangerska un A. Tupil}a darbi,7 ka
.
Kddfi no 1t1m 1917. gada oktobri praporSciks K. LukstiQs ziQoja par nodomu izdot
kalcndaru Brivais Strelnieks» (sk.: Latvijas Valsts arhiva Socialpolitisko dokumentu
nOdala, 42. f., 1. apr., 6. I., 65. Ip.).
8

ari K. Gopera, J. Poriesa 8 u.c. gramatas veltitas tiesi strelniekiem.
Ar Iatviesu strelniekiem lasitajus vairak vai mazak iepazistinaja
valsts un tas armijas vesturei veltitie izdevumi. N opietnakie la tvie-
su strelnieku vestures petnieki Latvija 20.-30. gados bija genera-
lis A. Auzans,9 P. BerziQsIO - autors plasakam rakstam par
Ziemassvetku kauju planu, tapat publikacijai «PilsoQu kars Latvi-
ja», un generalis M. Penil,<.is. M. Penia plasais divsejumu darbs
par latviesu strelnieku bataljonu, velako pulku ciQam Pinna pa-
sauies kara gados1 1 no uzskaitita atstaj vislabako iespaidu vispirms
iestradata loti bagatiga faktu materiala, ka ari Vacijas armijas at-
tiecigo pulku vestures izdevumu izmantosanas del. So darbu pa-
pildina shemas, kuras ieverojami atvieglo autora apliikoto militaro
operaci ju norises uztveri.
Latviesu strelnieku vestures apzinasana - dokumentu, atmiQu,
aprakstu utt. vaksana, apkoposana, glabasana un publikaciju sa-
gatavosana - daudz darija 1924. gada dibinata Latviesu veeo
strelnieku biedriba* ar nodalam Riga, Liepaja, Valmiera u.e.
Latvijas lielakajas pilsetas, apriQl}u centros un mazak apdzivotas
vietas. Par biedribas padomes priekssedi pilnsapulce ieveleja
J. Goldmani, par viQa vietnieku - generali K. Goperu. Ka
teikts biedribas statiitos, tas merl}is bija «uzturet tautas a tmiI}.a
strelnieku vesturi un izkopt viQu tradicijas un garu» .12 Saja ziQa
biedriba, kuras 20 nodaJas 1936./37. gada apvienoja 3620 eiJ-
vekus,13 paveica daudz. Ateeres dienas, raksti un atmiQas daza-
dos preses izdevumos, krituso cinitaju kapa vietu apzinasana un
sakopsana, pieminek!u un piemiQas plaksQu uzstadisana u.tml.
pasakumi neprasa komentarus. Liels un vajadzigs darbs tika ie-
guldits periodiska izdevuma - «Latviesu Strelnieks»14 un krajuma
«LatvieSu Strelnieki»15 - sagatavosana un izdosana. Tie bija
ilustreti, visdazadakajiem strelnieku jautajuma aspektiem veltiti un
visa Latvija izplatiti izdevumi. Pirmaja ievietoja galvenokart ne-
1ielas atmiQas, popularus aprakstus, bet otraja vietu atveleja ari
nopietniem petijumiem un dokumentu publikacijam, piemeram, ba-
taljonu, respektivi, pulku, kaujas zurnaliem.
Neatkarigas Latvijas laika, 20.-30. gados, apliikojamas temas
ietvaros praktiski visa uzmaniba ar retiem iZQemumiem tika veltita
*
Pirms tas periodiski darbojas Ziemassvetku kauju un krituso varonu svetku ricibas
komiteja. 1924. gada 2. marta tika izveidota Latviesu veco strelnieku biedribas pagaidu
valde, kas sagatavoja sis biedribas nodibinasanu ta pasa gada 30. marta.
9

latviesu strelnieku eu},am no 1915. gada augusta lidz 1917. gada
janvarim, jo valdija uzskats, ka «ar slavenam Ziemassvetku kaujam
ari izbeidzas latviesu strelnieku varoQ.darbu periods» .16 Talako
1918.-1920. gada strelnieku ciQu ofieialais vertejums bija nega-
tivs, lai gan lidzdaliba «vienotas un nedalamas» Krievijas aktivo
aizstavju - A. DeI}.ikina un P. Vrangela armiju - sagrave strel-
niekiem netika parmesta, jo abi sie generafi bija Latvijas neatka-
ribas pretinieki. Dazadas publikacijas atsirigi verteja latviesu
s1relnieku lomu Latvijas neatkaribas iznicinasana, domas dalijas,
piemeram, Ziemassvetku kaujas ciesto zaudejumu novertejuma u.c.
jautajumos. Ta ka kopsaucejs netika atrasts, apkopojoss darbs par
latviesu strelnieku vesturi netika sagatavots.
Latvija aizsaktais darbs pie latviesu strelnieku vestures pee Otra
pasaules kara tika turpinats Rietumos, galvenokart Zviedrija, ASV
un Kanada, uz kurieni, atceroties Baiga gada sausmas un glabjoties
no komunistiska totalitarisma, lfdz ar daudziem tfIkstosiem eitu Lat-
vijas iedzivotaju kara beigu posma bija devusies ari bijusie latviesu
strelnieki un viI}.u vestures entuziasti. Jau 1947. gada Nirnberga tika
izdots neliels rakstu krajums «ZvaigzQu pulku atmirdza, 1915-
1947» J. GoldmaI}.a sakopojuma un E. MedI}.a redigejuma,17 kas
sesus gadus velak ujorka piedzivoja jaunu papildinatu izdevumu. 18
ASV izdeva an J. Poriesa gramatu «Strel- nieku legendaras gai-
J tas»,19 bet 80. gados - nelielo J. GoldmaQ.a runu, tapat minetas
R. Bangerska gramatiQas atkartotu izdevumu. 20 No memuaru litera-
turas katra gadijuma jaatzime bijusa 1. Daugavgrivas la1viesu strel-
nieku pulka virsnieka, velak Troickas bataljona komandiera
P. Dardzana, tapat K. Lauka (no si Easa bataljona) atmiI}.as,
A. Plensnera un R. Bangerska gramatas. 1
Par latviesu strelniekiem un pulkvedi J. Vacieti vairakas gra-
matas sarakstis Stokholma dzivojosais latviesu trimdas vesturnieks
u. Qermanis, 2 kas pieversies ari citam Latvijas vestures proble-
mam. 23 u. y.ermanis bez ieveribas nay atstajis historiografijas jau-
tajumus.
Daudzas lappuses latviesu strelniekiem savas gramatas veltijusi
E. Andersons, A. Silde un A. Ezergailis,24 bet karu vestures kon-
teksta par viQiem rakstijis A. Mangulis. 25 A. Ezergailis un
U. Qermanis par konkretiem latviesu strelnieku vestures jautaju-
miem uzstajusies ar ziQojumiem starptautiskajas Baltijas vestures
studiju konferences. 26
10

20-30. gados padomju imperija latviesu strelnieku vesturei pie-
versas pasi bijusas Latviesu strelnieku divizijas komandieri un
politdarbinieki. * 1923. gada nodibinajas Iniciativas komiteja -
K. Stucka, R. Apinis, T. Draudil}s, R. Bauze u.c. -, bet tris
gadus velak to, sastava izmainitu un papildinatu ar ietekmigakiem
]atviesu komunistu parstavjiem, parveidoja par Latviesu strelnieku
vestures komisiju - J. Danisevskis, J. Lencmanis, P. Blumfelds
(Sviris) , K. Stucka, V. Strauss u.c. 27 un piesaistija VK (b) P CK
Latviesu sekcijai. Komisijas pakJausana ne tikai Komunistiskas par-
tijas kontrolei, bet ari struktiiram nozimeja iecereto darbu pastip-
rinatu ideQlogizesanu. To apstiprinaja Maskavas latviesu kultftr-
izglitibas biedribas «Prometejs» izdevniecibas klaja laistas gramatas
par strelnieku vestures problemam, kas tas aplftko no prieksplana
izvirzitajam sl}iru ciQas pozicijam, gan varbftt ne tik izteikti ka
daudzi citi padomju imperija par so temu tapusie publicejumi.
Latviesu strelnieku vestures komisija paguva sagatavot un izdot
«Latvju strelnieku vestures» 1. sejuma 1. un 2. dalu, 2. sejuma
2. dalu, «Latvju revolucionaro strelnieku» divas gramatas. 28 Ne-
viens no nosauktajiem izdevumiem nay uzskatams par latviesu
strelnieku vestures kursu, tie ietver ka rakstus, ta atmiI}as, doku-
mentus un to izvilkumus. Arhiv3 saglabajusies materiali neliek
saubities, ka paveiktais bijis tikai data no iecerem. Samera plasi
izversts bija. dokumentalo materialu apzinasanas un vaksanas darbs
galvenokart centralajos arhivos. Saja darba iesaistijas daudzi entu-
ziasti no t. s. sabiedriska aktiva. Par ta bazi vareja uzskatit Mas-
kava un eQingrada (tag. Sanktpeterburga), ka ari Harkova,
Smolenska, Velikije Lukos u.c. izveidojusas bijuso ]atviesu strelnie-
ku organizacijas noda}as, kuras apvienoja 1024 cilvekus. 29
Padomju Savieniba palikuso latviesu riipes par latviesu strel-
nieku vesturi atgadinaja virzisanos pret straumi. Vel nebija ap-
klusis PilsoI}u kara troksnis Krievija, kad atbildigi komunistu
partijas darboQi deva noradijumus par latviesu strelniekiem runat
un rakstit pec iespejas mazak. Strauji atdzimstot lielkrievu sovi-
nismam, totalitarais rezims nekautrejas vittot vesturi «vecakajam
bralim» pieI}.emama gara. Specigajam spiedienam, ipasi no
30. gadu vidus, bija griiti, driz vien pat neiespejami pretoties,
.
Ar so apzimejumu jasaprot galvenokirt komisari un Latviesu strelnieku divizijas politdalas
funkcionari.
11

ieverojot valdosajai sistemai raksturigos stingros cenzfiras zl}.augus,
kurus apiet nevareja.
Raksti un atmiJ}as, kas ievietoti izdevniecibas «Prometejs» lat-
viesu strelniekiem veltitajas gramatas, protams, nay vienadi verte-
jami. Ar interesi lasami J. Vaciesa raksti, jo vairak tadel, ka vi.t}s
pirmais vel 1922.-1924. gada paguva publieet darbu «Latviesu
strelnieku vesturiska nozime»,30 par to sal}emot asus marksisma
apmato kritiu parmetumus. J. Vacietis publikacijas balstija ka uz
personiski pieredzeta, ta arhivu sniegtajam ziI}.am, paceloties pari
apliikoto notikumu vienpusigam skatijumam. Nopietni ir V. Strausa
darbi,31 tacu to objektivitati mazina notikumu izklasta .parpolitize-
tie skaidrojumi un lielinieeiska gara ieturetie vertejumi.
Lai gan nevar apgalvot, ka «Prometeja» izdevumi ignoretu kadu
no strelnieku vestures posmiem, tie kopuma neparprotami liecina,
ka latviesu strelnieku vesture «pa Istam» sakusies 1917. gada
30. (pee veea stila - 17.) maija, ar viI}.u 2. kongresa rezolfici-
jam, pareju lieIinieku puse. Lidz tam «burzuju apmulotie» latviesu
strelnieki lejusi asinis eara patvaldibas un mantigo aprindu laba.
Pulki apzinati izkauti, boja gajis «latviesu tautas zieds». N ekas
nay bilsts par to, ka si zieda pareja data pat vel nesaudzigak
izkauta padomju varas, respektivi, komunistu diktatiiras varda, tur-
klat izkausana neatlaidigi tika turpinata ari tad, kad pee tas ne-
bija nekadas ipasas militaras nepieciesamibas un strelnieku Helie
upuri neko vairs neizs1}ira.
Latviesu strelnieku vestures komisija 30. gadu otraja puse pa-
redzeja publicet K. Stuckas, V. Strausa un J. Vaciesa u.c. mo-
nografijas, mekleja jaunus autorus, riipejas, lai latviesu strelnieku
yards netiktu atdots aizmirstibai. Var nesaubities, ka tas bija
viens no celol}iem, kapee sie cilveki nonaca stalinisko benzu
prieksa.
No 30. gadu otras puses latviesu strelnieki padomju izdevumos
gandriz vairs netika piemineti. Komunistiskais rezims eentas aiz-
slaueit viJ}us ka no dzives, ta no vestures.
Kad 1940. gada vasara Sarkana armija okupeja Latviju un. ta
tika ieklauta padomju imperija, neatkaribas gados izdotas grama-
tas par Latvijas vesturi un latviesu strelniekiem lidz ar daudzam
citam iekluva melnajos sarakstos, lai tuvakaja laika pazustu no
gramatnicu un biblioteku plauktiem un pee Iekslietu Tautas ko-
misariata noradijuma tiktu iznicinatas.. Latviesu veco strelnieku
12

biedribu, kas rupeJas par trfikuma nonakusajiem strelniekiem,
strelniekiem invalidiem, gadaja par krituso biedru piemiI}.as sa-
glabasanu Latvija, 1941. gada 20. janvari sledza un tas aktivistus
represeja, to skaita ari tos, kuri savulaik bija palidzejusi satriekt
lielinieciskas Krievijas ienaidniekus pilsoI}.u kara frontes.* Pats
apzimejums «latviesu strelnieks» tika skausts un nidets. Tads
stavoklis principa saglabajas ari pee Otra pasaules kara lidz
lekspolitiskajam «atkusnim», kas PSRS iestajas aptuveni 50. gadu
vidfi, jo atsevisl,cas maznozimigas publikaeijas Latvija 32 visparejo
ainu nekada veida nespeja mainit.
50. gadu vidfi komunistu ideologiju un kundzibu neapdraudosas
temas, ari latviesu strelnieku problema, tika legalizetas, protams,
stingros marksisma-teI}.inisma prieksrakstu ietvaros. Par latviesu, re-
spektivi, sarkanajiem, strelniekiem komunistiskas propagandas gara
atsaka rakstit prese, paradijas pirmie atmiI}.u un dokumentu kraju-
mi. 33 «Atkusnim» beidzoties, komunistu partija «uzspieda uz brem-
zem», jo, kit izradijas, par latviesu strelniekiem atkal tieis runats un
rakstits par daudz. I,.oti iespejams, ka sekotu attieeigs «vadoss» no-
radijums par sis temas ierobezosanu, tacu latviesu strelnieku vestu-
res entuziastu aktivizesanas Rietumos, galvenokart ASV un Kanada
(1957. gada ujorka saka iznakt periodisks izdevums «Strelnieks»),
spieda komunistiskos «ideologiskas frontes komandierus» paroriente-
ties uz padomju totalitarismam raksturigo «kontrpropagandu» ari
saja joma. Katra ZiI}.3 latviesu strelnieku tema izradijas viena no re-
tajam, ar kuras palidzibu, gan ne bez nodevam totalitarajam rezi-
mam, daudzmaz vareja uzturet tautas pasapziI}u pee naeio-
nalkomunistu jeb «burzuazisko nacionalistu» sakaves 1959. gada, kad
LKP CK pilnigi parvertas par 1ielkrievu sovinistu un parkrievotaju
iztapigu pakalpil}.u. Par kaunu visai strelnieku ciltij pedejo vidii, ka
ari vietejo komunistu nomenklatfIras galvgali iespraueies R. JS:isis
(Latviesu strelnieku divizijas politda}as vaditajs 1920. gada) vel vis-
gudri I}.emas pamaeit vesturniekus.
50. gadu beigas un 60. gados latviesu strelnieku temai piever-
sas ka strelnieki un reize vesturnieki pasi - J. Kaimil}.s un
T. DraudiI}. s 34 un viI}u paaudzes parstiivji, ta ari gados krietni
jaunaki petnieki. Par spiti dazadiem ierobezojumiem un neizbega-
.
1941. gada 14. jiinija deporteto vidii atradas ne viena vien bijusa latviesu strelnieka
gimene.
13

mam atkapem no objektivitates, publikacija sekoja publikacijai.
Driz autoru kolektivs - J. KrastiQs, A. Drizulis, J. Ruberts,
B. Tomanis, V. Berzil}s, A. Spreslis, E. Andersone un A. Birons
- sagatavoja pirmo apkopojoso izdevumu «Latviesu strelnieku ves-
ture, 1915-1920»,35 kas naca klaja 1970. gada. Gramata iestra-
dats bagatigs faktu materials, kas diemzel daudzviet nomacosi
domine un apgriitina notikumu izklastu. Sodien ari sim darbam
var izvirzit loti nopietnas pretenzijas, vel jo vairak tapec, ka
daudzas nopietnas problemas ne tikai nay atspogulotas, bet vispar
nay pat ieskicetas. Uzkritosi vienpusigi vertejot latviesu strelnieku
lieliniecizesanos, gramata nesniedz nekadas norades par bezparte-
jisko strelnieku un lielinieku velakajam, dazkart visai asam attie-
cibam. Gluzi veltigi izdevuma meklet kadas ziQas par Troickas
bataljona un Imantas pulka organizesanos Sibirija, respektivi, Ta-
lajos Austrumos, un so karaspeka dafu turpmakajam gaitam.
Pedejais gadu desmits atnesis maz ko jaunu par latviesu strel-
niekiem. Nedaudzas Latvia izdotas gramatas ir ieprieksejo publi-
kaciju saisinati izdevumi. 6 Viens no pasiem pedejiem latviesu
strelniekiem veltitajiem darbiem ir strelnieku vestures entuziasta
I. Andersona gramata «Gaitu sakums».37 Ilgu gadu laika tapusais
apcerejums stasta par ciI}am Latvija lidz pat kaujam pie Mazas
Juglas 1917. gada septembra sakuma.
Bez minetas tiesi latvies1.i strelniekiem veltitas vestures literatiiras
ir vel dazadas izcelsmes un rakstura izdevumi - publicetas attieciga
laika notikumu lidzdalibnieku un verotaju atmiQas, ar Latvijas ves-
turi un strelnieku temu saistiti petijumi u.tmJ. -, kuru uzskaite,
pat nepilniga, aizl}emtu parak daudz vietas. Tade) turpmak noradita
tikai neliela da!a no tiem, pavisam neskarot biografiskos aprakstus,
vel jo vairak dailliteraturu.
Par latviesu strelniekiem vesta 20. un 30. gados Latvija izna-
kusas gramatas par Latvijas valsts izveidosanu (UgotQu Jekaba,
S. Paegles, J. Seska 38 u.c. monografijas), tapat brivibas ciQam
veltitie izdevumi. 39 Pedejos netriikst parmetumu S1relniekiem, ari
asaku vertejumu, tacu vienlaikus pausta sapratne par sarezgito
laikposmu, kas bija pamatigi sasl,<obijis vertibu skalu.
Kupls ir gan tolaik Latvija, gan velak arzemes publiceto me-
muaru klasts (sk. V. BeJ}era, F. Cielena, B. KalniQa, A. Klives,
A. Krodera 40 u.c. atmiI}as). Politiska parlieciba vai simpatijas,
protams, ietekmejusas viI}u secinajumus.
14

Apliikojot 1917.-1920. gada notikumus Latvija, visai kreisi
vietam pat lielinieciski vertejumi pausti K. Ozolil}a gramata. 4i
Daudzi autora, starp citu, «Socialdemokrata» redaktora, apgalvoju-
mi atgadina «Prometeja» izdevumu atziI}.as.
Koncentretu izziQas materialu sniedz «Latviesu konversacijas
vardnicas» 11. sejums (sk. s1$.irkli «La tviesu strelnieki»,42 ka ari
vairakus citus). Tas pats sakams par pazistama vesturnieka
A. Svabes redigeto un Zviedrija izdoto «Latvju enciklopediju», re-
spektivi, tas 2. sejumu. 43 Tikai pirms cetriem gadiem Riga siem
abiem minetajiem izzil}u krajumiem pievienojas mfisdieniga divse-
jumu .«Enciklopediska vardnica» 44 ar iszil}am, to skaita par latvie-
su strelniekiem.
Aizvadito astoQu gadu desmitu laika daudz kas par latviesu
strelniekiem publicets cHas valstis, galvenokart Krievija, saprotams,
PSRS pastavesanas laiku ieskaitot. Tiesi padomju periods izcelas
ar neskaitamam atmiI}.u publikacijam un revolucionarajai kustibai
veltitajam monografijam, tapat dokumentu krajumiem, tiem it biezi
pieminot latviesu strelniekus. 45 Visai atsirigas ir ka Pirma pa-
saules kara, ta Pilsol}u kara laika miIitarajam operacijam veltitas
publikacijas. 46 Japiebilst, ka lielkrieviska komunistiska totalitarisma
apstaklos domineja princips samazinat latviesu strelnieku nopelnus,
sevis1,d. PilsoQu kara frontes. Toties pec PSRS sabrukuma verojama
preteja tendence, proti, padomju varas panakumus PilsoI}.u kara
parspileti pierakstit latviesiem, uzve!ot vil}iem atbildlbu ari par da-
zadiem nenoskaidrotiem politiska rakstura noziegumiem. No otras
puses, par spiti Latviesu strelnieku divizijas pasaizliedzigajam
ciI}.am Krievijas dienvidos 1919.-1920. gada, gan teneralis A. De-
I}.ikins, gan generalis P. Vrangelis savos memuaros 7 latviesu strel-
niekiem veltijusi nepiedodami maz uzmanibas. Acimredzot gene-
raliem bija nopietns iemesls vil}uS neatcereties.
Jau Pirma pasaules kara gados Vacija iznaca samera plass,
parsvara gan nelielu publikaciju klasts par Baltiju, par vacu ka-
raspeka ciQam Austrumu jeb vacu-krievu fronte un karadarbibu
Latvija. 48 Sajos izdevumos latviesu strelnieki labakaja gadijuma ir
tikai piemineti. Nedaudz vairak uzmanibas viI}.iem ka pretiniekiem
pieversts velak Vacija izdotajas gramatas, vispirms plasakajos Pir-
majam pasaules karam veltitajos darbos,49 ka ari vacu diviziju un
pulku vestures. 50 Atsevisi jiiizdala vacu karaspeka ciI}.u vestures
izdevumi, tapat tiem satura ziQa tuvi darbi 51 par karadarbibas u.c.
15

notikumu norisi Baltija 1918.-1919. gada, kas iznakusi 20.-30.
gados.
Parparem publikaeiju par Pirmo pasaules karu iznaeis Lielbri-
tanija, Francija, ASV u.e. valstIs. Kaut eik nopietnu uzmanibu no-
tikumiem krievu-vacu frontc pieversis retais no siem izde-
vumiem,52 vel mazak ir to, kuros var atrast ziJ}.as par Baltiju.
Latviesu strelnieki vairak ieveroti un izcelti petijumos par PiIsoQu
karu Krievija. 53 Rakstot memuarus, viQus nay aizmirsis R. B. Lo-
karts, viens no padomju rezima izreklametas «siitu sazverestibas»
galvenajiem varoI}.iem. 54 Laikam gan franeu generalis M. Zanens
ir vienigais no arzemniekiem, kas Parize izdotajas atmiQ3s piemi-
nejis Troiekas bataljonu un Imantas pulku. 55
Diemzel faktu materials anglu, amerikaQu u.e. Rietumu vestur-
nieku darbos gandriz neiztriikstosi aizgfits no dazadiem krievu iz-
devumiem, vairak vai mazak parI}.emot to vertejumus. Teiktais
jaattiecina ari uz pazistama Krievijas modernas vestures speeialista
R. Paipsa jaunako monografiju par lielinieku rezimam paklauto
Krleviju. 56
Daudzsl}autQains un interesants avots ir attieeiga laikposma pre-
ses izdevumi. Sakot no 1915. gada vasaras Latvijas laikrakstos, bet
driz ari Krievijas lielakajas avizes paradijas pirmas korespondences
un apraksti, iepazistinot lasitajus ar latviesu strelnieku bataljoniem.
Velak sis ziQas uztvera arzemju prese, vispirms aviznieki tajas val-
stis, kuras vienoja kopeja eiI}.a pret Vacijas vadito valstu bloku. Lat-
viesu strelniekiem tika veltitas atzinigas atsauksmes, lidz 1917. gada
pavasari vil}u piesliesanas Iieliniekiem speji mainija daudzu attiek-
smi, un sekojosie vertejumi jau atspoguloja attieciga laikraksta poli-
tisko nostadni. Tadejadi dazadie preses izdevumi iezime daudz-
krasainu ainu, kas dod iespeju labak izvertet notikumus un paradi-
bas, atsevisl,<u personu nostaju, turklat reizem sakara ar attieeigo
dokumentaro materialu triikumu sie izdevumi ir gandriz vai vienigais
saglabajies avots par kadu konkretu jautajumu.
Atsevisl,<i vertejami latviesu strelnieku pulku laikraksti, no ku-
riem pirmais - «Brivais Strclnieks»* - ka Iskolastrela izdevums
stika iznakt 1917. gada apriIi, bet jau pee Latviesu strelnieku
2. kongresa 29. maija kluva par lielinieku uzskatu paudeju. Tada
* -
Vel 1917. jada laikrakstu pardeveja Qar «I...atvju Strelnieku», bet 1918. gada aprTIl
(?CC apvienosanas ar «Cil}u» un «Socialdcmokratu» radas hibrids «Dl}a un Bnvais
S trelnieks».
16

pati ievirze bija art 1919. gada Latvija ar P. Stuckas valdibas at-
balstu iznakusajam laikrakstam «Sarkanais Strelnieks» (veliik «Lat-
vijas Komunas Strelnieks»), kas jo energiski centas izplatit
komunistisko ideologiju, pasu strelnieku lietam atstajot aili «Strel-
nieku dzive», kura biezi neiztika bez politizesanas. CiQu laika
Krievijas dienvidos un Ukraina Latviesu strelnieku divizijas poIit-
data 1919. gada decembri saka izdot aviziti «Cil}as Balss», kas
iznaca lidz nakama gada decembrim. To raksturo pastiprinata
strelnieku ideologiska apstrade kombinacija ar nacionala nihilisma
pausanu. Ipasa aile «Baltaja Latvija» laikraksts publiceja melu
zil}as un pulgojosus material us par dzivi neatkarigaja Latvija ar
neparprotamu noliiku atturet strelniekus no atgriesanas dzimtene
pee divizijas izfonnesanas.
.Iegadajies savu spiestuvi, 1919. gada Sibirija nelielu laikrakstu
izdeva Latviesu strelnieku jeb Troickas bataljons, dazkart devets
ari par pulku. «Brivais Latvis», ka saucas sis nedelas laikraksts,
jau sen kluvis par bibliografisku retumu.
Svarigakie pinnavoti par latviesu strelniekiem glabajas dazados
arhivos gan Latvija, gan aiz tas robezam. Sniegtais parskats par
attiecigajiem arhiviem galvenos vilcienos raksturo to nozimigakos
fondus un kolekcijas.
Daudz dokumentalo materialu par aplukojamo temu atrodas
Latvijas Valsts vestures arhiva (turpmak LVVA). Visi latviesu
strelnieku bataljoni, respektivi, pulki, parstaveti «Kara muzeja»
(5434.) fonda lietas ar karaspeka datu komandieru pavelem, zil}o-
jumiem, krietni retak ar atsevis1}iem apaksvienibu sarakstiem u.c.
materialiem. Ir parskati par bataljonu Organizacijas komitejas pie-
teiksanas punktu darbibu. Turpat atrodamas ziJ}as par strelnieku
lazareti, vil}u revolucionaro noskal}ojumu 1917. gada utt. Pats uni-
kalakais materials par latviesu strelnieku bataljoniem (i z gemot
8. Valmieras un Rezerves bataljonu) ir gandriz 11,5 tukst. s1rel-
nieku un apaksvirsnieku 1916. gada vasara aizpilditas anketas. A1-
bildes uz anketas astoQpadsmit jautajumiem sniedz labu infor-
maciju ka par ikvienu no vil}iem, 1a kopuma par bataljonu per-
sonalsastavu.
Noraditaja fonda lidz sim nepamanits palicis tads interesants
materials ka 7. Bauskas pulka arsta parskats par laiku no kara-
speka daJas organizesanas briza lidz 1918. gada 1. aprilim jeb
izformesanai. Parskata uzskaititi pulka zaudejumi kaujas, tapat
) - . -(' .....-"iaN,.. ". _'_ ". .  .". _ '- . 1l' ...-->---.(- 
I ;  ' ", , . : . . /
, . , ' ., I ,. I .' 1 . ... t ,) ;
t.:...... I .'.. i,' - ..',  I' . "" I" .{,
r ..-.. . '.. : ' . I ':".. 1_:' ..:1
17

veikto pasakumu rezuItativitate lipigu slimibu (tifa, holeras) epide-
miju noversana, cingas izplatibas ierobezosana u.tml. Raksturota
ari bralosanas fronte ar vaciesiem, pulka komitejas darbiba, ap-
rakstita pulka atkapsanas uz Krieviju vacu karaspeka uzbrukuma
laika 1918. gada februari. Tadejadi parskats zinama mera lauj
spriest par lidzigam problemam parejos latviesu strelnieku pulkos.
Zinamu skaitu materialu par strelniekiem savakusi 1926. gada
izveidota Kara vestures komisija (6033. fonds), kas galveno uzma-
nibu veltija brivibas ciQam. Saja fonda atrodamas latviesu strel-
nieku pulku paveles par 1916.-1917. gadu, kauju apraksti, neliela
daJa no latviesu strelnieku bataljonu Organizacijas komitejas sa-
rakstes, Troickas bataljona un Imantas pulka paveles, paveles Lat-
viesu nacionalajam karaspekam Sibirija un . U ralos (1919. gada) .
Par Troickas bataljonu un Imantas pulku ziQas sniedz ari so
karaspeka datu fondi (3600. un 3598. fonds); tajos lidz ar virs-
nieku un strelnieku sarakstiem, vairakiem simtiem Imantas pulka
karaviru anketu, ierocu un municijas uzskaiti atrodama sarakste ar
Sibirijas un Uralu Latviesu nacionalas padomes Centralbiroju,
Francijas militaro .misiju Sibirija. Saglabati sis misijas prieksraksti
abam latviesu karaspeka dalam organizatoriskajos un evakuacijas
ja u ta jumos.
Padomju rezima laika t.s. speciala glabasana lidz ar Troickas
ba1aljona un Imantas pulka dokumentaciju atradas noslepenotais
Latviesu veco strelnieku biedribas (4254.) fonds ar visiem sis
biedribas materialiem - statiitiem, padomes un valdes sezu pro-
tokoliem, darbibas parskatiem, zil}am par biednbas nodalam un to
aktivitatem. Par biedribas sastavu vairak uzzinam no divu veidu
anketam, kuras tika izplatitas nolfika ievakt ziQas par personam,
tam iestajoties Latviesu veco strelnieku biedriba, ka ari, lai «va-
retu sekmigak rfipeties par biedru interesem». Anketas noradita
biedribas biedru nodarbosanas un dzives apstak}i, ka ari viQu sa-
biedriska un politiska aktivitate, lidzdaliba citu biedribu vai orga-
nizaci ju darbiba.
Divaini, bet 1915. gada izveidotas bataljonu Organizacijas ko-
mitejas (1036.) fonds ar lielu datu no materialiem par to forme-
sanu atrodams Latvijas Valsts arhiva (turpmak LV A), kura kon-
centreti dokumenti, sakot tikai no 1917. gada. Saja fonda ieklauta
komitejas sarakste ar citur dienosiem latviesu kareivjiem un virs-
niekiem par viI}.u parcelsanu uz latviesu strelnieku dalam. Ir kri-
18

tuso un ievainoto strelnieku saraksti, ziqas par apgadi, komandie-
ru kadru sagatavosanu utt. Kada no lietam redzami latviesu strel-
nieku bataljonu karogu zimejumi.
Iskolastrela (25.) fonda pieejami dokumenti par 1918. un 1919.
gadu. Tie sastav no Iskolastrela un pulku' komiteju sezu protokoliem,
karaspeka datu operativajam un administrativajam pavelem, sarakstes
par dienesta un saimnieciskajiem jautiijumiem. Atsevisl}as lietas var
atrast strelnieku sarakstus, dazadas apliecibas u.tml. materialus.
Samera nelieli ir divi citi fondi: 1. Padomju Latvijas strelnieku
divizijas 2. strelnieku pulks (609. fonds) un 1. Padomju Latvijas
strelnieku divizija (699. fonds). Tajos lidz ar pavelem pulkam un
divizijai sakopoti materiali par apgadi, komiteju darbibu. Lietas
sastopami atsevisl}u apaksvienibu personalsastava saraksti, Iskola-
trcla rikojumi un instrukcijas.
LV A ricibfi ntrodas mikrofilmas no Krievijas Valsts kara (agrak
Pado.nju H.-nlijns Ccntri1ln vnlsts) arhiva. Mikrofilmas parstav ne-
lichl dalu no I arhlvn dlv.. fondu - Latvicsu strclnieku padomju
dlvf1.1juN (1574. funds) un Pndomju La tvijas armijas (200_ fonds)
lIeU'.u. I )ulld1. uJnN nllk.-orUml\s Ir operativo materialu: dazadu in-
Ntnnu pnVehN, '-lkuJtllnl t dlrcktivas utt., tapat dokumentacija par
kllf&lriPCku dulu "IIKl1dc.s JauU\jumiem. Ir parstaveti ari pulku ko-
IIlth'ju 1111 kunull1lNtlNko frukciju dokumenti.
I J.tvlcRII Nil'clulcku vsturcs komisijas un izdevniecibas «Prome-
,p'". ,.IIvl\kUt, &u'hlvu dokumentu noraksti un kopijas, tapat atmil}u
"" IUlhll('('RnlluJ gntavotu darbu manuskripti glabajas LV A Social-
IUtlliiNku dukulucntu nodala. Iskolastrela (42.) fonda atrodas ta
UltNIU'lc1.11 p.'otokolu gramatas, instrukcijas, nolikumi, ziqojumi, at-
Nkaltcs t Iskol,astrcla Latgaliesu sekcijas U.c. materiali. Pulku Ko-
IIltlnistlsk!\s organizacijas komitejas (43.) fonda lietas lauj spriest
k:\ par is komitejas, ta pulku komunistisko frakciju komiteju dar-
blbu. Atscviss (44.) fonds parstiiv Latviesu strelnieku divizijas
politdalu, kam 1919. gada vasara Komunistiskas organizacijas ko-
l11i tcja bija spiesta nodot savas pilnvaras.
PHtS plasakais ir Latviesu strelnieku vestures komisijas (45.)
fonds, kura sakopota gan militari operativa dokumentacija, gan
strclnieku un komandieru atmiQas, dienasgramatas, pulku hroni-
kas, gan politiskie parskati utt. Fonda atrodas J. Vaciesa manu-
skripti (25 lietas) par latviesu strelnieku un Krievijas PilsoQu kara
vestures jautajumiem.
19

Bijuso latviesu strelnieku biedribas (PSRS) Centralbirojs (46.
fonds) var ieintereset, liekas, ne tik daudz ar saviem sezu pro-
tokoliem un saraksti, cik ar saglabatajam dazadu noda{u biedru
anketam. Anketas liecina, ka biednoa uZQemti ari latviesu strel-
nieku da)as nedienejusi cilveki, bet daza laba pulka vai diviziona
komisara izglitiba aprobezojusies ar trim ziemam pagastskola.
Iepazisanas ar Iskolastrela, pulku, rotu un komandu komiteju,
karaspeka dalu komunistisko frakciju un to komiteju materialiem
atklaj lielinieku paQemienus strelnieku ietekmesana un noskaQosa-
na. Latviesu strelnieku divizijas politdalas un karaspeka datu kom-
partijas siiniQu (tas tika raditas pee komiteju institiita likvidesanas
un pulku komunistu pak1ausanas stingri centralizetam partijas un
padomju birokratijas aparatam) dokumenti atstaj salidzinosi balaku
iespaidu.
Visplasakais rakstito avotu klasts par latviesu strelnieku datu mi-
litari operative darbibu lidz 1918. gada pavasarim koncentrets Krie-
vijas Valsts kara vestures arhiva. Taja atrodas ari eitu 12. armijas
datu, tapat Ziemelu frontes, Krievijas armijas virspavelniecibas u.c.
(2152., 2031., 2003. fonds n.c.) dokumenti. Kada no fondiem (409.)
sakopotas Krievijas armijas, ari latviesu strelnieku datu virsnieku
personiskas lietas ar isam biografiskam ziQam, dienesta gaitu sarak-
stiem, atestacijas lapam u.c. materialiem. Atsevisl}os fondos izdalita
abu latviesu strelnieku brigazu (2550. un 2551. fonds) un pulku
(3454.-3461. fonds) dokumentacija, par pulkiem vien kopa aptuveni
pusotra tfikstosa lietu. Tajas var a trast paveles, strelnieku sarakstus,
ziQas par kaujas sastavu, krituso un ievainoto skaitu, ari pulku ko-
miteju protokolus, nedaudz dazada laika aizpilditu aptaujas lapu, in-
strukcijas latviesu strelnieku bataJjoniem utt. ZiI}as par latviesu
strelniekiem, parsvara specifiskas un fragmentaras, atrodamas
daudzos citos sl arhiva fondos.
Par latviesu strelnieku piedalisanos Krievijas PilsoI}u kara vis-
vairak dokumentu ir Krievijas Valsts kara arhiva. Ka jau minets,
taja atrodas Latviesu strelnieku padomju divizijas (1574.) un Pa-
domju Latvijas (turpmak 15.) armijas (200.) fonds. Pirmaja ie-
k)auti materiali, sakot no divizijas organizesanas briza lidz tas
izformesanai. Bez plasas operativa rakstura dokumentacijas te at-
rodas administrativie materiali (paveles, rikojumi, komandejosa sa-
stava atestacijas lapas, saraksti), sakaru, apgades dalas u.c.
dokumenti, likvidacijas komisijas materiali. Padomju Latvijas armi-
20

jas fonds satur principa lidzigus augstaku instancu dokumentus.
Netrftkst politisko parskatu, komisaru ziI}.ojumu.
Udztekus abiem noraditajiem fondiem liels skaits dokumentaro
materialu par latviesu strelniekiem atrodami Dienvidu, Austrumu,
Ziemelu un Rietumu frontes (100., 106., 105. un 104.) fonda,
tapat RepubIikas (KSFPR) visu bruQoto speku virspavelnieka kan-
celejas (5.) fonda u.c.
Ir zinams, ka ziQas par Latviesu strelnieku diviziju, tas atse-
vis1,<iem pulkiem vai strelnieku apaksvienibam glaba daudzu Krie-
vijas apgabalu arhivi. Diemzel lidz sirn tie nay apzinati. Katra
ziQa so arhivu riciba mineto materialu nay daudz, vel jo vairak
salidzinajuma ar abiem lielajiem armijas arhiviem.
Ncdaudz materhl1u par latviesu strelniekiem atrodas vairakos
Arnc.-ikas Savicnoto Valstu arhivos, par ko sis gramatas autoram bija
icspcjn paaln p:11.liccinfitics, ar Starptautiskas petniecibas un apmai-
QHS p!\rvaldcs (1"1(""1I11()"al Research and Exchanges Board -
IIEX) fillallsJl\lu nthalstu vcicot zinatnisku petniecibas darbu ka
ASV Nut:lollt\luJn lI..hvi\ Valngt()na, tli Hiivera Kara, revoliicijas un
nllcr-n illstltntn ShlIl'nl-dn (Kalifornija). ASV Nacionalaja arhiva tas
h- fl.URIUt1I tnl'UN IIccfbas all1crikiiQu diplomatisko un militaro misiju
f)11"Ntl\V.lU ;t,Ie,IUJUIIIUS_ Uaglitaks ai ziQa ir Hiivera institiita arhivs.
V INI.h'UIN jluliin fuji' sku titii genera1a P. VrangeJa dokumentu kolek-
,'I.,u. Vl'uulu:lu ur'l1ijas Uiba oficialajos zil}ojumos nepavisam ne ta,
kn fH A('lIlI'ltln IlIcmuiiros, latviesi piemineti atkal un atkaI. Kolekcija
h' HI'I plat1ks p3..skats par latviesu strelnieku bataljonu formesanu
till str.clllicku cil}am fronte pie Rigas 1915.-1917. gada.
V CI-Is iclukoties dazadas kolekcijas glabajusos atmil}u manu-
sk.-iptos par Krievijas PilsoQu kara notikumiem. Latviesu strelnieki
tnjos pavid samera biezi.
Papildu infonnacija par Imantas pulku iegustama no V. Salna
kolckcijas_ ViQs tolaik bija Latvijas Pagaidu valdibas pilnvarotais
parstiivis Talajos Austrumos un Sibirija.
Nenoliedzami, loti vertigi butu iepazities ar vacu 8. armijas
datu dokumentalajiem materialiem. Tacu tie, cik zinams, lidz ar
citiem Vacijas bruQoto speku dokumentiem par Pirma pasaules
kara laiku gajusi boja, 1945. gada pavasari anglu un amerikaQu
aviacijai bombardejot Potsdamu_
Ar latviesu strelniekiem un vinu vesturi saistitu dokumentu uil
,
materialu izkliedetiba pa daudziem, turklat dazadu valstu arhiviem
21

ir galvenais sJ}erslis to iespejami pilnigakai izmantosanai. Par spiti
stingriem arhivu materialu glabasanas 'noteikumiem dokumentus,
vairakums no kuriem ir masinraksta, bet data rokraksta, boja
laika zobs, teksts klfi.st aizvien blavaks. Turklat miisu arhiviem
mikrofilmesanas iespejas ir visai ierobezotas, bet data no doku-
mentalajiem materialiem, par ko nay grftti parliecinaties, praktiski
ja u ir zaudeta.
Prieksstatu par latviesu strelniekiem palidz iegiit. ari ilustrati-
vais materials, kas ir La tvij as Valsts kinofotofonodokumentu ar-
hiva. Tur saglabajies kaut kas no filmeta, tai skaita pirmo
bataljonu izvadisana uz fronti 1915. gada rodeni, epizodes no
Pilsol}.u kara laika. Kopuma filmeta materiala nay daudz. Krietni
vairak ir fotografiju, kuru autori ir tolaik pazistamie fotografi
M. LapiQs, V. Ridzenieks, J. Rieksts, ka ari maziik zinami
strelnieku fotouzl}emumu autori, piemeram, M. Pluka. Krasnogor-
ska (netalu no Maskavas) tada pasa profila arhiva ari atrodamas
fotografijas (par kinomaterialu triikst noteiktu ziQu), kas saistitas
ar so pasu temu.
Plasu izziQas materialu par latviesu strelniekiem glaba Latvijas
muzeji, vispinns Latvijas kara muzejs un Latvijas vestures muzejs,
daleji ari citi. Muzeju fondu riciba ir bagatigs fotografiju, zime-
jumu, gleznu, pasu strelnieku darinatu dazadu prieksmetu, ka an
ierocu un municijas paraugu, sJ}embu un lozu kolekcijas. Sis ko-
lekcijas laikam gan ne tikai visuzskatamak, bet vienlaicigi visciesak
ikvienu interesentu pietuvina siem brasajiem un, liekas, pat pazis-
tamajiem puisiem un viriem, kurus skatam bildes, labi zinot, ka
vinu vairs nay.
,
Sis gramatas autors apzinas, ka nay aptveris un vienlidz izver-
tejis visus ar latviesu strelniekiem saistitos jautajumus. Tisa, data
no tiem apliikoti viQa padomju totalitarisma apstak10s publicetajos
darbos, kuriem pi emit tam laikam raksturigie triikumi. To parva-
resana tad nu ari dod iespeju paraudzities uz strelniekiem no
mfisdienu viedokla.
22

I nodal a
,
TEVU ZEMEl GRUTI LAIKI
1. Latvija Pirma pasaules kara sakuma
I,.o1i karstaja un 1veicigaja 1914. gada vasara La1vija un latvie-
SU 1au1a, kam 20. gadsimta sakums jau ta bija sagadajis smagus
pardzivojumus, 1ika ierau1a cilveces ves1ure lidz 1am nepieredzeta
meroga lielvalstu izraisita kara mutuli. Si mutu1a liesmu metes sa-
sniedza Afriku un .Aziju, pat Okeaniju.
Abas naidigas puses ;lgi gatavotajai bruQotajai sadursmei atri-
sinajumu sakotneji cereja sagaidit pavisam driz. Zibenskara pHinu
sadiisinats, Vacijas l.ceizars Vilhelms II solija vacu karaviriem Zie-
massvetku svinesanu viQu gimeQu loka, kamer Krievijas, Francijas
un Lielbritanijas valdosas aprindas lesa, cik menesu reiha vaditais
valstu bloks spes pretoties ekonomiski un militari daudz speciga-
kajai Trejsabiedribai. Protams, neiztika bez viena otra ieveojami
pesimistiskaka vertejuma par iespejamo kara ilgumu un neizbega-
majiem zaudejumiem, tacu bungu riboQa tos pannaca, nopietni ne-
uzkla usi tus.
Pirma pasaules kara sakumu pavadija plasi izversts abpusejs pro-
pagandas vilnis, kas jo augsti uzbangoja preses izdevumos. Ikviena
valsts centas uzvelt pretiniekam vainu bruQota konflikta izraisisana,
uzsvera sava karaspeka darbibas aizsardzibas raksturu. Taja pasa
laika stingra cenzura sargaja ne tikai militaros noslepumus, bet ve-
rigi sekoja iekspolitisko problemu atspogulojumam, kam tapat nacas
paklauties oficialo prieksrakstu merauklai. Viss teiktais pilniba attie-
cas uz Krievijas imperijas rietumu nomali Baltiju, kur par spiti par-
krievosanas vilQiem vietejo vaciesu elite bija saglabajusi daudzas
privilegijas un noteicoso stavokli vieteja pasvaldiba un ne bez aug-
stako krievu ieredl}.u atbalsta ari vieteja administracija. Drosibas sa-
jf1tu sai elitei deva tas specigas pozicijas tiklab valsts parvaldes, ka
ari bruQoto speku virsotne, cara galma aprindas. 1914. gada 1. au-
23

gusta. Vacijai piesakot karu Krievijai, Baltijas vaciesu stavoklis ju-
tami sa1$.obijas, tomer lidz zinamam laikam baronu uzticiba cara
tronim nebija nopietni jaapsauba; ka neka viQi labi apzinajas, ka
tadas privilegijas, kadas nodrosinaja eara patvaldiba, Vacijas valdiba
nekada gadijuma nespetu tiem garantet. Ne reizi vien Baltijas va-
eiesu virsslanis bija apliecinajis uzticibu Romanovu dinastijai, lai gan
atzit Krieviju par tevzemi nedomaja. Ne tikai valoda, vacu kultura,
ari radnieciskas saites viI}.uS tuvinaja Vacijai. Tas tomer netrauceja
nedelu pee kara sakuma Krievijas Valsts domes «vesturiskajii sede»
(8. augusti) baronam H. fon Felkerzamam Baltijas vaciesu varda
izteikt gatavibu «upuret dzivibu un mantu par labu Krievijas vienibai
un varenibai»l. Patiesi, ciI}.as Austrumprftsija pret vacu karaspeku
krita ne viens vien no viQiem. Ar lidzeklu ziedosanu Krievijas valsts
laba Baltijas vaciesi neizeelas, jo kas an bija Vidzemes muiznieci-
bas ievainoto laba ziedotie 10 000 rbl., zinot tas milzigos ipasumus
un ienakumus.
Kars starp Krieviju un Vaciju ipasu nozimi guva latviesu skati-
juma. 1905. gada revolucija bija pieradijusi latviesu tautas izmisigo
velesanos atbnvoties ka no Baltijas vaeiesu elites, ta krievu carisma
juga. Pee revoliieijas sakaves ar sis pasas elites aktivu lidzdalibu,
daudzkart pat inieiativu carisms bija neatlaidigi centies izravet lat-
viesu pasapziQas asnus, aeimredzot apjausot, ka tauta psihologiski
atbrivojusies no abu sveso apspiedeju aizbildniecibas. 3 Yards «latvie-
tis» eentigajiem patvaldibas kalpiem kJuva par sinonimu dumpinie-
kam, pastavosas iekartas gravejam. Apvainoti «Liellatvijas» pIanos,
latviesi nevareja ceret uz nacijas konsolidacijai nepieciesamo Vidze-
mes, Kurzemes un Latgales administrativu saistibu, lai gan Baltijas
guber.,u arhaiskais iedalijums** nopietni tauceja ari saimnieciskajiem
sakariem. Latviesiem loti grftti bija panakt lieUiku ietekmi vieteja
pasvaldiba, viI}u balsis tikai retumis dzirdeja Valsts dome. Ar ba-
ronu gadibu karatiesas Latvija darbojas lidz 1911. gadam, bet pa-
stiprinatas apsardzibas stavokla noteikumi palika speka lidz pat
1912. gadam. Slepenpolicijas ,oksl}eri un policija neparstaja intensivi
meklet un vajat ar revolucionarajiem notikumiem saistitos cilvekus.
Tika noliegts dziedat (5<Dievs, sveti Latvijuh), acimredzot izprotot sis
.
Datumi uzraditi pee jauna stila.
..
Vidzemes gubema saistija Rigas, Cesu, Valmieras un Valkas april}i ar pieciem
Igaunijas dienviddalas aprinkiem; Kurzeme (ar Zemgali) veidoja atsevisl$.u gubefl}U, bet
Latgale ietilpa Vitebskas guherl}a.
24

dziesmas nozimi tautas vienotibas veicinasana un pasapziI}as uzture-
sana. Tie bija drftmi gadi. Izsekosanas, aizliegumu un aizdomiguma
apstaklos latviesu tauta likas zaudejusi optimismu un iegrimusi ik-
dienas riipes. Karl pirmaja laika tade! viesa jaunas eeribas, saistitas
ar situaeijas maiI}u un no tas izrietosajam sekam.
Baltijas vaeiesu virsslanis pee 1905. gada revoliieijas neizradija
ne mazako velesanos izligt ar latviesiem, pat ar pilsonibas mere-
nakajiem parstvjiem. Nolii.ka radit sev uzticamu iedzivotaju slani
Latvijas laukos baroni pieversas Kurzemes kolonizesanai ar ataici-
natajiem Pievolgas un Volinijas vaciesiem. Pasakums nedeva gai-
ditos rezultatus. Darba prasme un eentiba sie kolonisti ieverojami
atpalika no latviesiem, turklat vairakums jau driz izradijas vilies
un atgriezas ieprieksejas dzivesvietas.
. Vacu kolonistu iepliisana Baltija satrauea ne tikai latviesus, bet
ari eara valdibas aprindas, ar kuru svetibu 1909. gada sakas fi-
nansiali atbalstita Kurzemes kolonizesana ar ienaeejiem - krievu
zemniekiem. ,Vil}iem paredzeja banku kreditus valsts muizu zemes
iepirksanai par letam eenam, vienlaikus apgriitinot zemes nonak-
sanu latviesu zemnieku rokas, liekot par to maksat vismaz divreiz
dargak. Saprotamu celoI)u de! palenam tempu uZI}emusai un pa-
klusam realizetajai krievu kolonizaeijai bija neabsaubamas prieks-
rocibas, salidzinot ar baronu eksperimentu.
Pastiprinata eittautiesu ieplusana nozimeja nopietnas briesmas
divkarsa nacionala juga esosajai latviesu tautai. J apiebilst, ka pee
Pirma pasaules kara sakuma tika planots ieverojami intensifieet
Baltijas, katra ziI}a Kurzemes kolonizaciju ar krievu zemniekiem. 4
Atskaneja pat ieteikumi vispar pagriezt kolonistu plusmu no aus-
trumiem <Sibirijas) uz rietumiem. Tomer notikumu attistiba spieda
lielkrievu sovinistus sos planus uz nenoteiktu laiku atlikt.
Tadejadi kara sakuma prieksplana joprojam palika latviesu un
Baltijas viiciesu attieeibas, kas, pirmajiem ieverojami aktivizejoties,
kluva vel asakas. Latviesi uzskatija, ka pienaeis laiks panakt lidz-
tiesibu ar privilegetajiem vietejo vaciesu slaI}.iem un noverst kaut
nelielu datu no agrakajam parestibam. Sada nostaja domineja vis-
pirms lauku apvidos, ari Vidzemes guberQas igauI}u apriQl}os. Ba-
roni zelojas iekslietu ministram N. Maklakovam un militarajai
pavelnieeibai «par vietejo igauQu un latviesu iedzivotaju naidigu at-
tieksmi pret vaeu elementiem»5 un pauda bazas, ka sekos «veco
rel}inu» kartosana. Carisms nesauboties atbalstija dizciltigos un
25

lika iedzivotajiem ieverot stingru kartibu, nepie}aujot nekadas uz-
stasanas pret Baltijas vaciesu eliti. Pilsetas nacionaHis attiecibas
izradijas mazak saspringtas. Laikraksts <<Rizskij vestl}.ilo> «<Rigas
ziQotajs») neabsaubami parspileja, cetras dienas pirms kara saku-
ma apgalvojot, ka sai pilseta verojamais noskaI).ojums liekot domat,
it ka Riga atrastos vacu valsts centra, te valdot pangermanisma
gars un visa krieviska nicinasana. 6 Raksts vairak liecinaja par zi-
namas vietejas krievu sabiedribas da)as rosisanos. Sekojosajas pil-
sonisko aprindu demonstracijas Riga, Uepaja un Jelgava vietejie
vaciesi nepiedalijas, jo demonstraciju pretvacu noskal}.ojums bija
neparprotams. Patvaldibai par parsteigumu latviesu vairakums, bai-
doties no divgalvaina ergla knabja noklfit vel plesigaka viengalvai-
na erg)a nagos, likas atbalstam oficialo patriotismu. Ta rikoties
latviesu sabiedribu mudinaja velme novajinat Baltijas vaciesu elites
ietekmi un panakt konkretas refonnas vieteja pasparvalde un ag-
raraja jautajuma. Velejumu pirma puse izradijas itin reala, tacu
otra, ka velak apstiprinajas, liecinaja par patvaldibas parak rozai-
nu novertejumu. Ne cars Nikolajs II, ne galma aprindas uzskatus
par latviesiem nebut nesteidzas mainit.
Kars gan tfilit, gan velak izdarija labojumus sajos un citos ap-
rel}inos. Izplenot vel pirms dazam nedelam specigajai ekonomisko
streiku kustibai (galvenokart Riga) gluzi maziespaidigas bija strad-
nieku pretkara akcijas, tikai paris mitiI).u, neilgs streiks «Feniksa»
un «Uniona» fabrikas 7 Riga. Pasakumu iniciatore bija lielinieciskas
pozicijas nostajusies Latvijas Socialdemokratija (LSD), kas prokla-
macijas asi versas pret «patriotisko troksni un lielgabalu perko-
nu»8. Tobrid sis partijas pfIliI).iem redzamu panakumu nebija ne
tikai bargo karalaika likumu, pastiprinato policijas un zandanneri-
jas spaidu del. Patiesibai gaD an neatbilda Vidzemes gubernatora
N. Zveginceva apgalvojums ziI).ojuma policijas departamentam, it kii
stradnieki izradijusi «parsteidzosu lojalitates piemeru un uzticibu
caram un tevijai»9. Acimredzot gubernators prieksniecibai velejas
radit pec iespejas labaku iespaidu par vietejas administracijas dar-
bibu jaunajos apstaklos.
Krievijas militaro resoru Baltijas guberQa vispirms intereseja
mobilizaciju gaita un rezultati. Vispareja rnobilizacija Latvija nori-
seja bez ekscesiem un aizkavesanas. Vel vairak, vareja verot ga-
tavibu nekurnot uZl}.emties kara izraisitas griitibas, vismaz pirmaja
laika. Retais aizdomajas, cik posta un }aunuma kars sagadas Lat-
26

vijai un tas iedzivotajiem, tautas saimnieeibai, kultfirai un izgliti-
bai. l,.Dti daudzi vadijas no maniga iespaida par Vaeijas un tas
sabiedroto atru satrieksanu.
Ar mobilizetajiem rezervistiem papildinaja tris dazadu Latvija iz-
vietotu korpusu dalas. Tiikstosiem latviesu ieklava 20. korpusa.
<<Ridzinieki ieradas pirmie. Labi apgerbti, kustigi, jautri, ar ziedu
pus1}iem pie cepurem. Iliikstiesi gan lenaki gaitas, bet ari skaisti
puisi. Pulka uz reizi visos kaktos dzirdama latviesu valoda,» 10 teikts
kada si korpusa virsnieka atmil}.as. Mobilizetie rezervisti apmacibas
uzradija labas sekmes, un «driz vien viQus nemaz nevareja atsl,<irt
no kadra ka raviri em» 1 1. Ari agrak par latviesiem Krievijas brul}.ota-
jos spekos atsauksmes bija labas un teieamas. Tika uzteikta viQu
diseiplinetiba, uZQemiba, tapat aukstasiniba saspringtas situaeijas.
Vispareja mobilizaeija u.c. kara resora pasakumi apgriitinaja ra-
zosanas sferu, radot problemas armijas un iedzivotaju apgade ar
dazadiem izstradajumiem, bet veiktie parvadajumi loti noslogoja
dzelzcelus. Izradijas, ka bruQotajiem spekiem nepietiek lidzeklu.
Sakas naudas ziedojumu, velas, drebju un sadzives prieksmetu
vaksana no iedzivotajiem, rekvizeja zirgus, automobilus u.c. satik-
smes lidzeklus.
.
Kara briesmas Latvijai sevi atgadinaja jau nakamaja diena pee
Vacijas kara pieteikuma Krievijai. Maskejot pretinieka kara flotes
patiesos nodomus Baltijas jiira, 2. augusta divi vaeu vieglie atrgai-
tas kreiseri apsaudija Liepaju un mineja pieejas tas kara ostai.
Cieta pilsetas dzivojamie kvartali, bija cilveku upuri. liels skaits
satraukto liepajnieku steigsus atstaja pilsetu. Turpmak pretinieka
karakugi vairakkart paradijas gan pie Liepajas, gan Ventpils, ap-
saudija Palangu, centas sagrabt Uzavas baku. Visu to veiea sa-
mera neliela vacu kara flotes vieniba, bet galvenie speki uzturejas
pamatbazes un gatavojas izsl,<.irosai sadursmei ar britu eskadram.
Gluzi pasiva bija krievu Baltijas kara flotes lorna, tas uzdevums
bija noverst draudus Krievijas galvaspilsetai Peterburgai,12 ko driz
pec kara sakuma pardeveja par Petrogradu. Lai vaeu karakugi
neiekliitu Rigas liei, mineja Irbes saurumu. Minas izlika ari citur
Latvijas piekrastes tuvuma. Sagatavoja aizsardzibai Daugavgrivas
cietoksni. Ta garnizonu papildinaja ar 13 zemessargu* rotam
*
Krievijas armija par zemessargiem sauca gados vecakos un mierlaika apstakJos
nedienejusos, tftdel ipasas rotas Jeb druzinas iedalitos karavirus.
27

(8 no tam bija apbruQotas), kuras komplekteja gandriz tikai no
latviesiem}3 Draudi no juras puses patiesiba bija visai nosaciti,
tolaik Laju vel neapdraudeja ari vacu sauszemes karaspeks, lai
gan Krievijas un Vacijas robeza atradas tuli1 aiz Palangas.
Sakara ar sabiedroto - Francijas un Lielbritanijas - liigumu
Austrumpriisija (tag. dafeji Krievijas Federacijas KaliQ.ingradas apg.,
daleji Polijas teritorija) bez pienacigas sagatavosanas iebrukusi krievu
1. un 2. armija sakuma guva panakumus. Petrogradas un Maskavas
lielo laikrakstu kara korespondenti ziQojumos redakcijam reizu reizem
atzinigus vardus veltija latviesu karaviriem. Pazistamais rakstnieks
A. Kuprins pec daudzam sarunam ar kaujas pabijusajiem krievu virs-
niekiem saja sakariba atstajis interesantu aprakstu, kura lasam: «Lai
veIns viQus rauj, sos latviesus!.. Citi kareivji steidzas saut, cik var
biezak.., tacu tomer savienu troksnis spej nedaudz apslapet bailes..
Bet sis nogulas I,<ede, gludi zem sevis paliek kartigi sarulletu sineli,
mere - merl,<e, gluzi ka macibu sausana, vienkarsi pacietiba ap-
triikst skatoties.., «plauks» - un atkal metodiski merl,<.e. Bet saveji,
jasaka, viQ.i visi ir pirmklasigi.. Un.. vel loti griiti piespiest viQus at-
kapties. Ne pagn1st viQu nakas, bet apstadinat.»14
Materialus Latvijas laikrakstos iekartotajam ipasajam ailem -
«Kara gleznas» u.tml. - sagatavoja aktivo armiju fronte apmekleju-
sie latviesu rakstnieki (K. Skalbe, LigotQu J ekabs u.c.). Viens otrs
sabiedrisks darbinieks un zurnalists pat pasteidzas secinat, ka lat-
viesiem no ganu tautas jak{iist par kareivju tautu. Tika apgalvots,
ka «tikai ta mes, maza tautiI}.a, iznesisim visam liktel}a parvertibam
cauri savu patstavibu»lS. Domajams, tas pausts tuvas uzvaras gaidas,
nepavisam neapjausot prieksa stavosas metamorfozes.
Driz pec tam, kad laikraksti bija ziQojusi par aptuveni 3000 kur-
zemnieku brivpratigajiem un 1200 viru lielas daugavpiliesu brivpra-
tigo vienibas dosanos uz fronti,16 cik zinams, tika izteikti pirmie
ierosinajumi par latviesu nacionalo karaspeka datu organizesanu.
Tam gan nay nekada dokumentara apstiprinajuma, kas liek domat,
ka oficials liigums diezin vai sekojis. Sadam ierosinajumam vienkarsi
vel nebija pienacis laiks. Kaut ari A. ReQQikova (SelitreQQikova)
Baltijas vaciesus «atmaskojosie» apraksti ar latviesu patriotiskas ri-
cibas izcelumu* aizQ.ema daudzas slejas centralajos laikrakstos, pie-
*
«No visam miisu plasas tevijas tautam gandriz vispatriotiskaka kara ar Vaciju Y asreiz
ir latviesu tauta,» teikts vil}a gramata nrinumu zeme BaItija" (Petrograda, 19 4. -
S. Ipp.).
28

tiekamu atbalstu tie nespeja sniegt. Krievu pilsoniskas aprindas vis-
pirms bija ieinteresetas novajinelt vacu konkurentus ekonomiskaja
joma. Latviesiem iitri vien neleas vilties minetajos preses izdevumos,
sevisl}i pee tam, kad «Novoje vremja» «<Jaunais laiks») visa nopiet-
niba apgalvoja, ka latviesiem un igauI}.iem triikstot valstiskas takta
izjiitas. Sis pats laikraksts pievienojas prasibai kolonizet Baltiju ar,
krievu zemniekiem. 17 Mazajam tautam Krievijas fmperija nebija ko
ceret uz sapratni un viQ.u interesu ieverosanu. Pasaules kars tiesi
veicinaja speeigus lielkrievu sovinisma uzpliidus, ko it sevisl,d vareja
verot kara resora un administrativajas instances. Ta, Daugavpils
kara apgabala prieksnieks 1914. gada 13. septembri vestules uz ak-
tivo armiju paveleja rakstit krievu, francu, potu un vacu valoda, un
tikai pee valsts domnieka J. GoldmaQa enerfiska protesta tika pa-
nakta atlauja sutit latviski rakstitas vestules. 8 Udzigi ierobezojumi
sokeja latviesu pilsoniskas un inteligenees aprindas, tam jo aktivi ie-
saistoties dazadu kara apstak10s raditu palidzibas komiteju darbiba
un daudzu, ari armijai sasapejusu praktisku jautajumu risinasana.
Pamazam mainijas latviesu preses tonis. Zil}ojumi no frontes
jeb - ka toreiz medza teikt - karalauka kluva lietisl}aki. Biezak
«Dzimtenes Vestnesim» u.c. avizem nacas ievietot kaujas krituso
latviesu karaviru, tapat ievainoto sarakstus. Tie kluva arvien ga-
raki un atstaja nospiedosu iespaidu.
Udz ar kara sakumu Latvija cita pec citas izvirzijas ekonomis-
ka rakstura problemas. Strauji saruka rupnieciska razosana. Panika
celtnieciba un tadel ari pieprasijums pec buvrnaterialiem. Pee mo-
bilizacijam darbaroku triikumu vareja verot Latvijas laukos razas
novaksanas prieksvakara, kamer pilsetas auga bezdarbnieku skaits.
Celas dzives dardziba, arvien kupHiks k}uva trukumcieteju skaits.
Da)a pilsetu stradnieku darba un iztikas meklejumos devas uz lau-
kiem, citi atstaja Latviju. Riga un Liepaja, velak ari citur nacas
organizet zupas un maizes porciju izsniegsanu bezizeja nonakusa-
jiem triikumcietejiem.
Aizvien vairak un vairak pieradijas Krievijas nesagatavotiba
karam. Nepietika ierocu un municijas, «bukseja» dzelzcela trans-
ports, saasinajas partikas un kurinama krize.
Nepanakusi izsirosus panakumus Rietumu fronte pret francu
un anglu karaspeku, Vacija 1915. gada izlema galveno trieeienu
verst pret Krieviju. Tacu vel lidz tam, apsteidzot pretinieku,
25. janvari krievu karaspeks saka uzbrukumu Lazdenu (tag. Kras-
29

noznamenka Krievijas Federacijas Kalil}ingradas apg.) rajona, tie-
coties vispirms panakt sev izdevigaku stavokli 10. annijas labaja
sparna. Vaeu karaspeka dalas pee papildspeku saQemsanas gatavo-
jas ielenkt krievu 10. armiju. Pretinieka operaeija sakas 7. febru-
ari. Krievu karaspeks neiztureja un atkapas. Arjergarda izvietotais
20. korpuss (daudzo latviesu del to dazkart deveja par latviesu
korpusu) nokluva «maisa» Augustovas rajona, kur, glabjot 10. ar-
miju, pee pasaizliedzigas pretestibas, kas parsteidza vacu Austrumu
frontes pavelnieku P. Hindenburgu un pieversa V. Cercila uzma-
nibu,19 tika iznicinats. Ka tas medz bfit tados gadijumos, izplati-
jas runas par nodevibu. Tacu galvena vaina bija meklejama
Ziemelrietumu frontes un 10. armijas staba neizdriba, vajajos sa-
karos un lidz ar to karspeka datu sliktaja sadarbiba. 20
20. korpusa bojaeja radija lielu satraukumu Latvija, jo krituso
un bez vests pazuduso vidfi bija daudzi tfiks10si latviesu, pee visai
aptuvenam aplesem, kadi 10-15 tukstosi. 21 Neviena cita no Pirma
pasaules kara militarajam operaeijam neprasija tik daudz latviesu
karaviru dzivibu. Par vaju mierinajumu var uzskati1 pretinieka cie-
Qas pilnas atsauksmes un krituso 20. korpusa karaviru apbedisanu
ar visu pienaeigo godu.
Soli pa solim fron1e tuvojas Latvijai. 1915. gada sakuma 1as
iedzivotajus satrauca polu un lietuviesu beglu piepliidums, kas gan
uz laiku saruka, lai velak atsaktos un gluzi reali liktu apjaust
patiesas briesmas.
Gatavojoties frontes parravumam Gorlieas rajona, Vacijas Qene-
ralstabs planoja paligtrieeienu vacu-krievu frontes kreisaja sparna,
Ziemellietuva un Kurzeme. Te gfitie panakumi iedrosinaja vaeiesus
pacensties ieQemt Jelgavas un Panevezas rajonu. Apejot KauQas
cietoksni no ziemeliem, ienaidnieks draudeja nokfut tuvu Rigai,
be1 pee trieeiena uz VilQu un talak uz Minsku vareja tikt aiz-
sJ}ersota Polija izvietoto krievu lauka armiju galveno speku a1kap-
sanas. 22 Energiskam prettrieeienam krievu karaspeka pavelniecibai
nepietika speku un uZQemibas, kaut ta labi apzinajas, eik nevela-
mas sekas butu Rigas-Sau}u rajona zaudejums.
Kad vaeu karaspeks, eensoties apiet atkapjosos krievu grupeju-
mu flangus, iebruka Kurzemes dienvidda}a, izradijas, ka pavisam
nenosegta palikusi Jelgava. Padzirdusas par ienaidnieka tuvosanos,
administrativas iestades un dala jelgavnieku pasteidzas a1sta1 pil-
setu. Pedeja bridi Jelgavas aizstavesanu uZQemas generalis A. Po-
30

tapovs, kas komandeja no Ziemellietuvas atkapusos vienibu. Nelie-
los aizstavju spekus veidoja galvenokart zemessargi, no minetajam
apbruQotajam Daugavgrivas cietoksQa darba rotam sastaditais
1. un 2. bataljons. Tikai cetras nedelas apmaeiti, sie latviesu ze-
messargi jau bija guyusi nelielu pieredzi kaujas Lietuvas ziemel-
austrumos. .Jelgavu viQ.i sasniedza pee nogurdinosa pargajiena
1. maija pievakare. Pilsetu jau apdraudeja vaeu avangarda vieni-
bas, tadel daugavgriviesiem nacas nekavejoties ieQemt pozieijas
starp Uelupi un Dobeles soseju.
Ar noveeojusas sistemas sautenem, t.s. berdankam*, apbruQotie
daugavgriviesi pie Svetes RuUu kalniem ar trapigiem savieniem sa-
gaidija vacu karaspeka avangardu. Parsteigtais pretinieks, kam Jel-
gava likas pamesta un bez piepfiles iegiistama, meginaja parvaret
negaidito sl.cersli. Izraisijas siva kauja. Kaut ari zaudejusi 57 kri-
tusos un 155 ievainotos, daugavgriviesi atrada sevi speku eel ties
spejam rrettrieeienam. To gan, ka teikts generala A. Potapova zi-
Q.ojuma, 3 «naeas ar rikojumu apturet», jo uzdevums praktiski bija
izpildits. Vaeiesi partrauea meginajumu sagrabt pilsetu un atkapas.
Tikmer pilsetas aizstavjiem pienaca papildspeki, un Jelgavas sta-
voklis tika stabilizets.
Vaeu izliiki bija maniti ari pie Elejas muizas, turklat 2. maija
pretinieks atradas vairs tikai kadu V2 km no Bauskas. Vacu pa-
velnieclbu tamer vairak intereseja Liepaja. Uz turieni ta virzija
ipasu grupejumu no Klaipedas.
Kurzemes rietumdala krievu karaspeka bija maz, bet pasa Lie-
paja tikai 3-3V2 tfikst. viru, 4 lielgabali un zenitartilerija. Pret-
runigie rikojumi - gan pilsetu atstat, gan par katru eenu
aizstavet 24 - sarezgija pretosanas iespejas. 7. maija no jiiras
puses un gaisa atbalstitais ienaidnieka grupejums ielauzas Liepaja.
Taja pasa diena krita Kuldiga. Pee tam apmeram uz menesi ka-
radarbiba Kurzeme iestajas atslabums.
1915. gada 14. jiilija pastiprinajumus saI}emusi vacu Nemunas
armija forseja Ventu un izversa uzbrukumu J elgavas virziena.
17. jiilija krievu karaspeks zaudeja Dobeli, pee dienas - Tukumu
un Ventspili, 21. jiiIija - Saulus. 1. augusta tika atstata Bauska.
Todien pee artilerijas apsaudes vaeu karaspeks iegaja Jelgava.
*
Amerikiina H. Berdana konstrueta Sautene Krievijas arrnijas apbrul,1ojuma bija 19.
gadsimta 'otraja puse.
31

Velti pee tam krievu pavelnieciba meginaja to atgfit. Nacas
steidzigi organizet Rigas aizsardzibu.
Karadarbibu Kurzeme, kuru krievu karaspeka pavelnieciba ga-
tavojas atdot izpostitu un bez civiliedzivotajiern, pavadija plasa
beglu kustiba. Pusmiljons kurzemnieku dazadu kategorisku rikoju-
mu un karaspeka ricibas rezultata bija spiests parnest savas majas
un doties pretim nezinamam liktenim. Beglu vairakums devas uz
Rigu, bet no turienes talak uz Vidzemi, uz Iekskrievijas guber-
Qam, Ukrainu, Pievolgu un Sibiriju. Ta patiesi bija liela miisu
tautas tragedija, jo daudzi beg!i ta an nekad vairs neatgriezas
Latvija. Dazkart noklfistot karadarbibas josla, nelaimigie cilveki
zaudeja dzivibu no lodern vai sl,<embam, bet ceta un talaka aiz-
mugure cieta no slimibam un bada.
Vacu karaspeks Latvijai un latviesu tautai nesa kartejo aneksiju
un plasi izverstu kolonizaciju. Par to rakstija laikraksti, gan bez
precizakas informacijas. Tad vel nebija zinams par lauksaimnieci-
bas eksperta M. Seringa izstradato planu Vacijas pavalstnieku
masveida nometinasanai Kurzeme, Vidzeme un Igaunija, ka ari
Lietuva, par generafa H. Zekta memorandu par 20 miljonu cilve-
ku, to skaita lietuviesu, latviesu un igauQu padzisanu no vacu
karaspeka austrumos sagrabtajam teritorijam,25 ta atbrivojot «dzi-
yes telpu» kolonistiem.
Visaptverosa kara posta un izmisuma dienas biezak un parlie-
cinosak izskaneja apQemiba aiztavet seneu zemi, tapat prasiba par
latviesu nacionalo karaspeka datu organizesanu. Ja jau tas bija
lemts, jaunekJi un viri labpratak velejas nolikt galvu uz dzirntas
ezas, nevis kaut kur svesuma.
2. Latviesu strelnieku bataljonu organizesana
un to pirmas ciQas
Lidz Pirmajam pasaules karam Krievijas annija «cittautiesu»*
nacionalas karaspeka dalas vai vienibas nebija paredzetas. Kara-
dienesta iesauktie latviesi, tapat lietuviesi, igauQi u.c. tika nosiititi
uz dazadarn karaspeka dalam un izkliedeti pa visu plaso Krievijas
imperiju. Savukart daudz uZI} emigu jauniesu no nemantigo aprin-
· Protams, ari latviesi.. lai gaD skaitijas Krievijas pavalstnieki, bija un palika «cittautiesi
( HHOpoU:bl ) .
32

dam nereti izvelejas kroQa jeb valsts bezmaksas militaras izglitibas
cc1u un iestajas karaskolas. Latviesu ipasi iecienita bija VilQ.as
junkurskola (karaskoIa), jo pee tas beigsanas jaunie virsnieki pa-
rasti tika atstati dienet VilQas kara apgabala, kas aptvera an Lat-
vijas teritorijas ieverojamu datu. Tadejadi nekrievu virsnieku skaits
aja kara apgabala no gada gada auga. VilQas kara apgabala pa-
vclnieks generalis P. Rennenkampfs, ka lieeina viI}a atskaite par
1913. gadu, bija visai neapmierinats ne tikai ar so faktu, bet vel
vairak ar to, ka minetie virsnieki galvenokart parstaveja vietejas
pamattautibas. Kads cits Baltijas vaciesu cilmes generalis -
A. Rozensilds-Paulins (Pirma pasaules kara pasa prieksvakara
viQu ieeela par 29. divizijas* komandieri) savas atmiQas nieinosi
augstpratigi noradija, ka «virsnieku milzigu procentu» sastadijusi
«mazizglitotie un neaudzinatie, viszemakas izeelsmes Iatviesi»26.
N evar teikt, ka nekas lidz tam nebfitu ticis darits, lai ierobezotu
latviesu virsnieku, sevisl,d talantigako, skaitu VilIJ.as kara apgabala.
Pee piemeriem nay talu jamekle. «Nav velams viI}u nozimet
dienestam Baltija, jo paslaik viQs Iidztekus daudzam pozitivam ipa-
ibiim tomer rada eittautiesa, bet ne krieva iespaidu,»27 teikts
lItcstaeija par tikko Nikolaja y.eneralstaba akademiju beiguso
J. Vaeieti, kuram tapec dienestu nacas turpinat GrodQa. Cits ap-
davinats yeneralstaba akademijas absolvents - P. Radzil}s (ari
VilQas junkurskolas bijusais audzeknis) - tika nosiitits uz Varsa-
vas kara apgabalu.
Visuma latviesu virsnikus ve.r_teja _ atzinigi. Pateicoties diseipli-
nCtibaf-un - apzinigi -attieks;ei uzticeto pienakumu izpilde, daudzi
k1uv_ pulkvezi, citi absolveja Qeitaba '-.'akd'emiju; viens otrs
saJ,1ema pat 'generala' uzplecus', . kaut ari nekrieviem tos iegiit bija
ii rkartigi grii ti.
1915. gada pavasari latviesu plasakas aprindas ievenou izpelni-
jiis uzskats, ka latviesu nacionalas karaspeka dalas varetu ievero-
jami sekmet frontes stabilitati Latvijas teritorija, varbiit pat spetu
aizraut sev lidz krievu dalas un padzit vaeiesus no Kurzemes vai
vismaz atspiest talak no Rigas. Rimusies likas krievu pilsoniskas
sabiedribas un administraeijas neuztieiba latviesiem. Grfitak bija
ccrct ar areji parspileto patriotismu ietekmet cara galma aprindas.
.
Tn biJa viena no 20. korpusa divizijam, kas, ka jau minets, pee varoniga ciniQa gaja
bojii, oct 29. divizijas komandieris krita giistA.
33

Tin praktiski latviesu naeionalo karaspeka vienibu fonnesanas
jautajumu saka risinat driz pee Jelgavas aizstavesanas. Ideju at-
balstot generalim A. Potapovam un viI}.a staba prieksniekam y.e-
neralstaba pulkvedim V. Kosjakovam, iniciativas grupa valsts
domnieka J. GoldmaI}.a vadiba izversa aktivu darbibu. Ar nepaeie-
tibu tika gaidita atbilde uz Krievijas armijas augstakajam virspa-
velniekam IielkQazam Nikolajam Nikolajevicam nosfitito vestijumu. 28
Diemzel, piedavajot krievu karaspeku papildinat ar latviesu briv-
pratigo vienibam, nebija padomats par daudzmaz noteiktu politisku
prasibu izvirzisanu nacijas intereses.
J"oti jasaubas, vai kara sakuma lugums at)aut latviesu nacionalo
vienibu organizesanu vispar tiktu uzklausits, drizak gan to augst-
pratigi atraiditu. Tacu aizvaditais gads Krievijas bruI}.otajiem spe-
kiem bija sagadajis daudz smagu parbaudijumu. Daudzkartejas
sakaves, plasas teritorijas zaudesana, apgades un transporta sarez-
gIjumi un, kas bija vel satraucosak, karaspeka paguruma pazimes,
par kuram lieeinaja kareivju masveida padosanas gfista, pieaugu-
sais dezertieru skaits 29 u. tm!., spieda rikoties piezemetak un ap-
domigak. Krievu patriotismam strauji pieplokot, vairs neradas
iebildumi pret mazo tautu patriotisma izmantosanu. Turklat latvie-
su vienibas vareja ienest ko jaunu, pat zinamu sacensibas garu
karaspeka, tuvinat to vietejiem iedzivotajiem. Cara genera}iem jau
bija neliela pieredze lidzigu nacionalu vienibu izveidosana, tiesa,
visuma neveiksmiga. Pee neilgas pastavesanas tika izformetas 1914.
gada vasara radias polu brivpratigo vienibas. 30 Savukart Kaukaza
fronte krievu karaspeku papildinaja armeQu druzinas (to organize-
sana energiski piedalijas latviesu virsnieks V. Ozols). No otras
puses, vacu karaspeka puse cinijas polu un sornu karaspeka dalas
un vienibas.
Izlemt jautajumu par latviesu vienibam augstakais virspavelnieks
uzdeva Ziemelrietumu frontes virspavelniekam generalim M. Alek-
sejevam. 1915. gada augusta sis generalis parakstija paveli safo-
met no brivpratigajiem 1. Daugavgrivas un 2. Rigas latviesu
strelnieku bataljonu. Minetos bataljonus bija paredzets izveidot pee
Sibirijas strelnieku datu parauga. Sibirijas strelniekus pamatoti uz-
skatija par labakajiem karotajiem eara armija.
Formet abus latviesu strelnieku bataljonus vajadzeja Daugavgri-
vas eietoksI}.a komandantam I. Mioncinskism, bet viQs so pienaku-
mu uztieeja adjutantam kapteinim K. BaltiI}.am. Frontes stabs bija
34

pickritis ipasas kriisu nozimes un karogu izgatavosanai. Tika sa-
rikots karogu metu (skieu) konkurss ar makslinieku A. Cirula,
M. Grinfelda, A.. JuHas, E. Vitola un R. ZariI}a piedalisanos.
Speciala komisija akademia V. Purvisa un pazistama gleznotaja
J. Rozentala vadiba verteja 43 iesniegtos zimejumus. Visveiksmiga-
kais izradijas R. ZariJ}s, otraja un tresaja vieta atstajot A. Ciruli
un A. Jullu. 31
Brivpratigo pieI}emsanu pee attieciga uzsaukuma «Pulcejaties
zem latviesu karogiem!»* publicesanas veica latviesu sabiedribas iz-
veidota Organizacijas komiteja. Tas pagaidu sastava lidz ar prieks-
sdetaju J. Goldmani ka locekfi tika iek)auti G. l,(empelis,
K. GlizdiI}s, J. Bisenieks, J. Brumelis, T. Breikss, J. (G.) Ses-
kovs, J. Plume (atvalinats generalis), Z. Meierovics, V. SkubiJ}s,
A. Bergs, J. Ziilitis (valsts domnieks), V. Z3muels, E. Kanelis un
A. Prieditis. Brivpratigo pieI}emsanu veiea ipasa komisija. PieQema
jauneklus un virus, 17-35 gadus vecus, tomer dazkart ari jauna-
kiem un noteikto gadu skaitu parsniegusajiem izdevas parbaudi
sekmigi izturet, ja veselibas stavokli par tabu atzina arsti (Dr.
med. A. Butuls un Dr. med. K. Kasparsons). Brivpratigo pieJ}em-
anu saka Riga 1915. gada 12. augusta Terbatas iela 1/3, bet
drizuma pieteikties vareja an Cesis, Valmiera, Valka u.c. Latvija,
tapat Terbata, Tallina, Petrograda, Maskava u.c. vietas, kur bija
apmetusies evakuetie stradnieki vai begli no Latvijas. Ka pinno
brivpratigo oficiali registreja 19 gadu veco ridzinieku V. Pogu, lai
ga n jau labu laiku ieprieks iespeju pieteikties gaidilusi tris kur-
zcmnieki. Taeu tobrid viQi neatradas «istaja vieta». 3
«Kamer vecaka paaudze noskatijas ar lielu skepticismu uz jauno
bntaljonu organizesanu, tikmer jaunatne saI}ema jauno vesti ar sa-
jusmu,»33 - 1a Organizacijas komitejas pilnvarotais M. Antons zi-
Qoja no Valmieras. «Karu es neatzistu,» apgalvoja jauns
tl1utskolotajs J. Malmanis,.. «bet sis kars atsJ.dras no eitiem ka-
ricm. Tas ir ari latviesu tautas pastavesanas kars. Kas tagad ne-
grib einities, tas neeinisies nekad.»34 Verts ieklausities ari velak
pazistama aktiera E. Maca atziQa: «Mes daudz nedomajam, kam-
del tika dibinati sadi strelnieku bataljoni un kads bus viI}.u uz-
.
Rnkstnieku K. Skalbes un A. Kenina sagatavoto uzsaukuma tekstu bija parakstijusi
tlsts domnieki J. Goldmanis un 'J. zalitis.
VIQ krita 1916. gada marta kauju laika.
35

devums. Sis latviesu vienibas radas it ka pasas no sevis, ka da-
biga un neatvairama nepieciesamiba. Vienkarsi: bija pienacis mfisu
laiks.» 35 Protams, sastopami ari gluzi cita rakstura izteikumi.
Patiesi, attieksme nebija vienpratiga. Lidzas aicinajumiem iesta-
ties bataljonos tika izplatiti preteji uzskati. Noraidosu nostaju
pauda Latvijas sabiedribas galejo sparnu parstavji. Bataljonu orga-
nizesanu ka noziegumu pret tautu verteja LSD lielinieki, jo lat-
viesu zaudejumi biisot vel lielaki, * jaunekli un viri tiksot izkauti.
Negativi lielinieki verteja tautas pasapziQas pacelumu, ja, ari zi-
namu vienotibas momentu, kas vareja traucet sl}iru ciQas izversa-
nu, vajina t revolficijas trubadfiru pretkara propagandu. Pret lat-
viesu nacionalo karaspeka datu organizesanu noraidosu nostaju ie-
l}cma Baltijas vaciesu elite. Ta izmantoja sakarus galma un valsts
parvalde, tapat militaraja sfera. Baltijas generalgubernatora pilnva-
ras ieguvusais P. Kurlovs pat aizliedza Rigas avizem ievietot ziI}u
par latviesu strelnieku bataljonu organizesanu. Aizliegumu atcela
augstaka virspavelnieka rikojums.
Par spiti siem u.c. sl,<.ers1iem pirmajas nedelas pieteicas 3370
cilveku,36 bet 1915. gada otraja puse Organizacijas komiteja pie-
I}ema 6292 brivpratigos, no kuriem 26 dazadu iemeslu de} tika
izsle,ti no uZQemto sarakstiem. 1916. gada pieteicas 1800 brivpra-
tigo. 7 Tadejadi to skaits parsniedza 8000 cilveku. Tas bija pie-
tiekami, lai saformetu pirmos bataljonus, bet daudz par maz
parejo nokomplektesanai. Tadel kara resors izdeva rikojumu par
latviesu kareivju parcelsanu uz siem bataljoniem no citam Krievijas
armijas da}am. Citur dienoso latviesu kareivju atsauciba bija loti
liela. Udz ar velesanos turpinat dienestu starp tautiesiem dzimtene
latviesu kareivjus tiekties nokliit jaunorganizetajos bataljonos mu-
dinaja dazkart visai neapmierinosie apstakli. Nereti dienesta biedri
- cittautiesi - latviesu kareivjus apzinati vai neapzinati jauca ar
vaciesiem, izturejas ar neuzticibu vai pat naidigi. Trauceja nepie-
tiekama krievu valodas prasme un «dumpinieku» slava, bet liel-
krievu sovinisma dvingas apdvestos pulkos sasprindzinajumu un
konfliktus radija aizIiegums latviski sarunaties. Latviesu kareivis
negribeja samierinaties ari ar virsnieku pazemojoso attieksmi pret
vienkarsajiem ierindniekiem, tradicionalo «purnu dauzisanu». Datu
komandieri daudzos gadijumos gan nesteidzas atlaist latviesus un,
.
VeIak viQi pasi par to pariipejas.
36

icrindojot viQus neaizstajamu specialistu skaita, riskeja ignoret
augstakas pavelniecibas noradijumus.
U z latviesu strelnieku bataloniem velejas parlet daudzi latviesu
jii tnieki, artileristi, pat lidotaji, 8 tacu veltigi, jo nekadas tehniskas
vienibas nebija parcdzetas. Tas gan netrauceja uZI}.emigakajiem pa-
ccnsties nokInt kada no bataljoniem, neskatoties uz jau ieprleks
paredzamiem sJ,<ersliem. Latviesu bataJjonos ieklava ari velak Lat-
vija mobilizetos jauneklus, lai gan saja ziQa netriika iZI:Hmumu.
Piel}.emtos brivpratigos lielakiis grupas nosiitija uz formesanas
un apmacibu vietam, sakuma galvenokart Vecmilgravi un Boldera-
ju. «Visas ielas bija pavaditaju pilnas.. Pavaditaji rniis apbera
pul}em; vesels ziedu Hetus bira uz mums no .Iogiem.. Nonakusi
Daugavmala, mes sakapam karogotas liellaivas.. udis vel jopro-
jam apmetaja miis pul}em.. Daugavas krasta pavaditaji stiiveja ka
ciess moris, negaja vel projam, bet arvien vel vicinaja mutautiI}.iem
un cepurem. Tii tas turinajas, lidz rnes izzudam lauzu parpildi-
tnm krastam no skata,»39 - ta par brivpratigo nosiitisanu uz
V ccmilgravi var izlasit F. RiekstiQa atmiQas. Visada ziI}.a bataljonu
popularitate jau pasa sakuma Latvija bija liela.
Atri vien saformcja pinnos divus bataljonus un sakas divu
nilkamo - 3. Kurzemes un 4. Vidzemes latviesu strelnieku
bataIjona - organizesana, bet rudens puse karta pienaca
5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas un 8. Valmieras latviesu
strelnieku bataljonam. Ka kaujas parbauditu kodolu, kam vajadze-
ja sekmet atru un sekmigu apmacibu kursa apgfIsanu, strelnieku
snlicdesanu, tajos iek}ava Daugavgrivas cietoksQa darba rotu ba-
taljonu cinitajus.
Strclnieku, visuma ari apaksvirsnieku rindas auga strauji, bet
gaiditie virsnieki sakuma kavejas. Par visiem to gan nevareja
tcikt. I. Daugavgrivas bataljona jau formesanas pinnaja diena
icradas poruciks F. Briedis, kas uZQemas 1. rotas komandesanu.
Lictpratigs, ar lielu pieredzi, par ko, liecinaja daudzie apbalvo-
ju mi, viQs tulit saka energiski rikoties, lai rotu pee iespejas
labuk sagatavotu kaujam.
Latviesu virsnieki par bataljonu organlzesanu un iespeju pariet
uz tiem uzzinaja galvenokart no centralas preses izdevumiem. At-
luisana no ieprickscjam dienesta vietam viQiem izradijas diezgan
snrczgi'ta lieta. Protams, dais labs karjeras de} parcelsanos atlika
uz vclaku laiku vai pavisam attcicas to darit.
37

{.  .:..t."..t':,:-",..c. 'i . . --;:';,''/fP;ftS.:;t;:i:' :.?r",;'.:.:: _c; ,:"',;,-,;,:,;(, ...'_ '.,T':-:,,:,":#<-:J.':;';,' .::':'"',:. : ',:ii', 1-.,;l:'.:'.:'.-";:)''" :'<;;.:/.:;:\.. .:.:.:
\
...."''''  ?" . y ,,'" .. 1<,'.. .."., 't.,. '!I'" _. "H ...' "" . .,,
Maz pamazam bataljonos virsnieku kluva vairak. 1. Daugavgri-
vas bataljona komandesanu uZI}emas kapteinis R. Bangerskis,
2. Rigas bataljona prieksgala stajas apakspulkvedis J. Francis,
3. Kurzemes bataljonu pieI}ema apaks.pulkvedis J. KalniQs,
4. Vidzemes bataljonu - pulkvedis A. ZeltiI}s. Gandriz visus
viQus sakuma uz kadu laiku bija aizstiijis kapteinis K. BaltiQs,
kura Helie nopelni latviesu strelnieku bataljonu organizesana nay
apstridami.
Par 5. Zemgales bataljona komandieri iecela vel ievainojumus
pilnigi nesadziedejuso apakspulkvedi J. Vacieti, vienu no latviesu
virsnieku spilgtakajam personibam. Apakspulkvedis A. Lielgalvis
kluva par 6. Tukuma bataljona komandieri. 7. Bauskas un 8. Val-
mieras bataljona komandesanu uZI}.emas pulkvedis A. Auzans un
kapteinis J. Imaks.
Pec apstiprinato statu saraksta ikviena no latviesu strelnieku
bataljoniem paredzeja iek1aut 1246 strelniekus un apaksvirsniekus,
26 virsnieku.s, kii an 6 kara laika ieredI}.us, to skaita 2 arstus.
Bataljona riciba vajadzeja atrasties 164 zirgiem un 47 pajiigiem.
Katra no cetram bataljona rotam vajadzeja bilt 242 strelniekiem,
o tiem 180 ierindas dienesta karaviriem. Vel bataljona ietilpa
lozmetejnieku (51 cilveks), izlfiku (72), jatnieku spridzinataju (36),
sakarnieku (26), arrindnieku (46) un vezumnieku komanda. 40
Strelniekiem - brivpratigajiem vairakuma gadijumu piemita jau-
nibas energija, darboties griba un entuziasms. ViQus nespeja no-
rnakt pirmajas nedelas neapmierinosa apgade, kavesanas ka ar
sauteQu, ta uzkabes un ieterpa izsniegsanu, jo , nacas gaidit, lidz
50S prieksmetus atsfitis no intendantfiras noliktavam. Uzmundrinaja
tautas atbalsts, jo cilveki ziedoja strelnieku laba ne tikai naudu,
bet ari apgcrbu (gaidot kroQa formu, puisu civilters nodarbibas
atri noplisa), tapat gramatas, mfizikas instrumentus 4 utt.
Jauneklus, kas vel nebija turejusi rokas ieroci, visvairak erci-
naja ievilkusies sauteQu gaidisana, kas aizkaveja praktiskas sa usa-
nas nodarbibas. Beidzot 8i diena pienaca, un tika izsniegtas
amerikaQu Vincestera sistemas sautenes. Tas izradijas precizas
piesaude, bet diemzel, ka velak atklajas, nepiemerotas, kauju ap-
stakliem,42 jo smalkaja mehanisma iek1uvusi dazi smilsu graudiI}.i
speja ieroci padarit nelietojamu.
Vel ilgiik par sautenem pirmo bataljonu lozmetejnieki gaidija
savus «lozberejus». Tie tapat bija amerikaQu - Maksima sistemas;
38

velak strelnieki sarada ari ar KoIta lozmetejiem. Pasiem izmeginat
rokasgranatas apmacibu laika gan neiznaea.
1915. gada augusta apstiprinatais «Pagaidu nolikums par latvie-
su strelnieku bataljoniem» paredzeja to izmantosanu kopigai dar-
bibai ar Ziemelrietumu frontes karaspeku, galvenokart izliiku un
sakaru dienestam, celvezu un tulku pienakumiem u. tmt. uzdevu-
miem. 43 Tikai 1916. · gada rnaija beigas stajas speka «Instrukeija
latviesu strelnieku bataljoniem». Tolaik frontes linija bija nostabi-
lizejusies, tade} latviesu bataljonus izmantoja ka regularas kajnieku
dalas. Lielu kauju laika tika paredzeta so bataljonu apvienosana
brigades. Instrukcija ipasi uzsvera latviesu strelnieku iesaistisanu
pretinieka un apkartnes izlfikosana, partizanu darbibai ienaidnieka
aizmugure. 44 Pat atpiitai latviesu dalas paredzeja izvietot pee ie-
spejas tuvak pretiniekam.
Kara laika apstakliem pielagotas saisinatas apmaeibas noriteja
loti intensivi. Galveno uzmanibu veltija nevis ierindas dresfirai, bet
gan lauka nodarbibam, kuru laika strelnieki apguva orientesanas
(pee kartes un apvidfi) iemaQas, tika iepazistinati ar taktikas va-
riantiem, maskesanos. Apmacibas notika krievu un latviesu valoda,
tacu komandas deva krieviski, reglamenti latviesu valoda netika
tulkoti. Apmacibas brivpratigie bija centigi, jo labi saprata, ka viss
apgiitais un uzzinatais biis nepieciesams fronte.
Apmacibu laikii latviesu strelniekus vairakkart apmekleja fronte
pie Rigas izvietotas 12. armijas stiiba genera}i. Ar apmacibu norisi
inspicetaji palika apmierinati. Domigus viQus verta kas cits: <<1a,
tie latviesi jau visu labi prot un spidosi izpilda paveles, bet viQi
nemaz neizskatas pec krievu zaldatiem.» 45 Ta jau bija, jo jaunie
latviesu puisi pee ieterpa saQemsanas saka <dauzt fasonu»: apgrieza
cepures nagu, pasu eepuri «iebukteja», uzliecot prieksdalu un sanu
malas pavelkot uz leju. Ar bataljonos esoso drebnieku palidzibu
formas bikses un blfizes tika pielagotas nesataja augumam, kurp-
nicki pacentiis to pasu darit ar zabaku stulmiem. Tada parvertiba
mulsinaja cara general us, kuriem ar lidzigu «zemako cinu» pas-
darbibu nebija gadijies sastapties. Nevainojama ariene un uzvedi-
ba, brasa stiija torner nelikas nosodama.
Kad bataljonus papildinaja ar orl}estriem, patiesi brasas bija
latviesu strelnieku parades taum un bungu skaQu pavadijuma. Ro-
ta1igi viegli tika apgfits ierindas solis, ko daudzas eitas da1as
micra laika «d res eja» menesiem.
39

Latviesu strelniekus nevajadzeja mudinat dziedat. Biezi tika
dziedatas tadas dziesmas ka «Es kara aiziedams», «Liktens lemis,
projam jaiet», «N u ardievu, Vidzemite», «Ugo laiva uz iideQ.a»,
«Strauja, strauja upe tecej'», «Berits manis kumeliQs» U.C., bet no-
pietnakos brizos par spiti aizliegumam - «Dievs, sveti Latvijuh>.
Strelnieku vidu netriika makslas un sporta draugu - galveno-
kart aktieru, ari gleznotaju u.c., tapat eikstoQu, vingrotaju, pat
cirka akrobatu. No bataljonu formesanas laika ipasa veriba tika
piegriezta tiribai un kartibai kazarmas, pee tam fronte un tas
tiesa tuvuma - zemnieas un patvertnes. Strelnieki ierikoja pul.<u
dobes, eeliQ.us nokaisija ar baltajam smiltim u.tml. Cara armija
tas viss likas neparasts, jo tadam lietam netika veltita uzmaniba.
BataJjonos bija parstaveti visi Latvijas novadi; vareja sastapt gaD
lepnos kurzemniekus, gan darbigos vidzemniekus, tapat nedaudz
biklos latgaliesus. Pirmajas dienas ka vieni, ta otri un tresie cenUis
tureties daleji savrup. Ka zivis tideni jutas Rigas nomaJu zeni, kam
patika vi1kt Iauciniekus «uz zoba». Izraisijas pat kautiJ}.i, bez kuriem
paspuikas nevareja iztikt. Tomer kopejas riipes, prieki un bedas soH
pa solim pretisl}ibas izlidzinaja, jo nopietnam naidam nebija pamata.
N epagaja nemaz iIgs laiks, kad strelnieki jutas ka vienas lielas
saimes locekli, gatavi cits citam palidzet un, ja bija vajadzigs, aiz-
stavet. Tas nu gaD, katrs bataljons centas ar kaut ko izcelties, jo
starp tiem izraisijas tada ka sportiska sacensiba. Krievijas armijas
datu vairakuma iesakQojusies vienveidiba latviesus, bet viJ,1u bija
varak neka 90%. no bataljonu sastava,46 nekada gadijuma nespeja
apmierinat. Ja, bataljonos valdija latvisks gars, bet sovinismam ne-
bija vietas. Virsnieks A. Hinnoms no 4. Vidzemes bataljona, pee
tautibas igaunis, velak rakstija: «Latviesu nacionala karaspeka dalas
nevertcja eilvekus pec tautibas, bet gan pee viQu personigajam ipa-
sibam. Visiem igaul}iem, kas bija latviesu strelnieku pulkos, paliku-
sas vislabakas atmiQas no siem laikiem.» 47 Skaita ZiQ3 igauI}.i veidoja
lielako minoritati latviesu strelnieku bataJjonos. Ir ziJ}.as, ka sajos
bataljonos velejusies iestaties vel daudzi citi igauI}.i, tadel Organiza-
eijas komiteja 1916. gada aprila sakuma vestule igauQu laikraksta
«Postimees» «<Pastnieks») redakcijai ierosinaja erties pie Iidzigu
igauJ,1u stre]nieku bataljonu organizesanas. 48 Ta pasa gada vasara so
*
Ieskaitot latgaliesus, kuri dazkart jauca tautibu ar ticibu (tautiba - katolis,' ticiba -
latviesu) .
40

jautajumu apspriedusi igauI}u sabiedriskie un politiskie lideri, tacu
viQu vairakums prieksIikumu taktisku apsverumu de) noraidijis. 49
Strelnieki un apaksvirsnieki bija galvenokart gados jauni puisi,
vairakuma gadijumu neprecejusies. No religiskajam konfesijam vis-
plasak parstaveti bija protestanti, respektivi, luteraQi. Katolu un pa-
reizticigo bija ieverojami mazak (sk. attiecigas tabulas pielikuma).
Daudziem diezgan griti bija pierast pie annijas dzives, tapat
pie karaviru ediena, parsvara galas vai zivju zupam un biezput-
ram. Bez tam ikvienam izsniedza 1,2 kg rupjmaizes un 20 g cu-
kura, tapat nedaudz spel,<a diena. Katram strelniekam ik pa
laikam pienacas ari 400 g ziepju un 100 g tabakas. 50 Lai kaut
cik dazadotu uzturu, turpmak latviesu strelnieku da1as pasas pa-
riipejas par kartupelu u.c. darzcQu iepirkumiem, tapat to stadiju-
miem aizmugure.
Vasaras beigas riti un vakari k!uva arvien dzestraki, sakoties
rudenim, laika apstakli vel vairak pasliktinajas. Migla un lietus,
pastavigais mitrums dazam labam strelniekam «koda kaulos», tacu
biedru zobgal1bas neliiva nokart degunu. Turklat paklida runas par
drizu dosanos uz fronti. Sada pavele ar katru dienu kluva realaka.
Apnikusi «vagot» priedulajus un jiirmalas kapas, daudzi to pat ne-
pacietiV gaidija.
Joprojam ietekmigi speki centas panak latviesu strelnieku batal-
jonu izformesanu. 1915. gada septembri cariene vestules caram
Nikolajam II divreiz atgadinaja nepieciesamibu latviesus sadalit pa
citam da}am, kas, protams, ne tikai viI}.ai likas «drosak un pa-
reizalo>51. Tas tomer netika izdarits. UZI}.emies augstaka virspavel-
nieka pienakumus, cars acimredzot bija aizQemts ar svarigakam
lietiim.
Oktobri karadarbiba Latvijas teritorija atkal noriteja energiskak.
Vacu karaspeks izversa uzbrukumu Daugavpilij, vienlaikus aktivi-
zejoties kreisaja sparna, t.i., Rigas rajona. 17. oktobri J elgavas ie-
cirkni ienaidnieks sasniedza Olaines stacijas apkartni, un
12. armijas pavelnieciba liidza frontes staba atlauju nosiitit uz
fronti saformetos tris latviesu strelnieku bataljonus. Lidz ar atlauju
tika SaQemts pasa cara noradijums par katru cenu nosargat Rigas
nocietinato rajonu. 52
Latviesu strelnieku pirmajiem bataljoniem apmacibu laiks ar to
pasu beidzas. 22. oktobri 1. Daugavgrivas bataljonam lika nosfitit
divas rotas uz Misas upes apkarni (uz dienvidiem no Stiirisu
41

majam). Parejas divas rotas pa dzelzcelu izbrauca uz Balozu sta-
ciju. Uz fronti tomer nevareja doties visi; pietriikstot lielaka iz-
mera zabakiem, desmitiem strelnieku nacas palikt kazarmas.
No 24. oktobra minetas rotas uz ziemeliem no Misas iesaistijas
kauju darbiba un Plakaniesu maju apkartne guva pinnas «uguns-
kristibas», veiksmigi atsitot vairakus vaciesu uzbrukumus. Tad pat
tika saI}.emtas pirmas trofejas. 20. oktobri daugavgriviesi energiska
porucika F. Brieza vadiba ar negaiditu speju trieeienu iel}.ema Pla-
kaniesus.
Pirmos kritusos strelniekus (deviQpadsmitgadigo J. Timmu, ka ari
J. Gavenasu un A. Sturi) parveda uz Rigu un, piedaloties daudziem
tfikstosiem pavaditaju, guldija Bralu kapos. Jau 1914. gada beigas
Rigas pilsetas dome izdalija zemes gabalu Mezaparka Bralu kapu
ierikosanai, kurus velak ieverojami paplasinaja. Driz pee tam Bralu
kapus saka ierikot ari Cesis un Valmiera. Turpmak kritusos parasti
gan apbedija tuvak ciI}.u vietam, jo parvesana uz Bralu kapiem bija
ne tikai apgriitinosa, bet daudzreiz vienkarsi neiespejama.
2. Rigas bataljonu bez vel neapbruQotajiem aptuveni 250 strel-
niekiem, macibu un jatnieku spridzinataju komandas 53 26. oktobri
sfitija uz I}:ekavu, bet pee ienaidnieka atspiesanas aiz Misas to
parvietoja uz Sloku, tur nekavejoties iesaistot kauju darbiba. Me-
zainaja un purvainaja apvidii starp Lielupi un Slokas-Tukuma
dzelzcelu, respektivi, Slokas-emeru rajona, kaujas ilga lidz pat
11. novembrim.
Uz Sloku, nosutija ari 3. Kurzemes bataljonu. Kopel ar krievu
zemessargu druzinam tas tika iesaistits uzbrukuma gar Uelupi.
Vairak neka divu nede!u ciQas pret vacu 8. armijas dalam pir-
mie latviesu strelnieku bataljoni guva cildinosas atsauksmes. Atzi-
nibas cena bija augsta, jo 1. Daugavgrivas bataljona vien krituso
un ievainoto skaits parsniedza 300 cilveku. Mazak cieta 2. Rigas
ba1aljons - kaujas lidz 23. novembrim tam bija 15 kritusie, 78
ievainotie un kontuzetie, 14 bez vests pazudusie, toties liels izra-
dijas saaukstejusos un saslimuso skaits. 3. Kurzemes bataljons Pa-
vasara muizas rajona ka kritusos un ievainotos zaudeja 314 (pec
citam ziI}.am - 359) virus. 54 Ktuva skaidrs, ka latviesu strelniekus
armijas pavelnieciba nolemusi izmantot k1umigo iecirkt:1u stabilize-
sanai un pretdarbibai ienaidnieka aktivitatei.
Minetajam kaujam sekoja vairaki samera mierigi menesi, kuru
laika tika planotas jaunas operacijas. 1916. gada februari beidzas
42

apmacibas otrajam latviesu strelnieku cetriniekam. Pee manevriem
Varnu kroga apkartne (pie Bunupes atzarojuma no Uelupes), kur
piedalijas 5. Zemgales un 6. Tukuma bataljons, atlika vairs tikai
gaidit paveli par nosiitisanu uz fronti.
Kaujas cietuso aktivo bataljonu papildinasanai saformeja Latvie-
su strelnieku rezerves bataljonu. Sakuma to izvietoja Terbata,
velak parvietoja uz Valmieras apkartni.
1916. gada janvari tika atklata La:tviesu strelnieku apvienota
lazarete (galvenais arsts - Dr. med. J. Jankovskis, vec. ordi-
nators - Dr. med. K. Kasparsons). Darbibas pirmajii pusgada
taja arstejas 1289 karaviri. ZiJ}as par 1108 cilvekiem liecina, ka
48,4 % no viQ.iem atgriezas ierinda, 48,9% tika nosiititi uz citam
lazaretem, bet 30 karaviri (2,7%) nomira. Tie nekada gadijuma
nebija slikti raditiiji. Velak pie lazaretes noorganizeja sanitaro
transportu 55 ievainoto parvesanai.
Jau ar pirmajam kaujam la1viesu strelnieku bataljonu un rotu
komandieri prasmigi organizeja pretinieku izliikosanu. Parasti iz-
liikosanu veica naktis, liekot lieta ka apmacibas giitas iemaQas,
ta izdomu. Visnotal nopietna attieksme garanteja panakumus. Pie-
redzejusu praporsciku vadibii izlfiku komandu puisi driz vien ik
nakti tureja vacu prieksposteJ}us nepartraukta sasprindzinajuma.
Starp citu, par gfistekni pienacas Jura krusts, vareja sekot ari
paaugstinajums.
Dokumenti apstiprina, ka vacu 8. armijas pavelnieciba par lat-
viesu strelniekiem ieinteresejas no bataljonu formesanas pirmajam
dien,m. Sleenie agenti centas uzzinat to skaitu, apmerus, apbru-
Qojumu utt. 6 Labi zinot, ka sie bataljoni ir Krievijas armijas re-
gularas dalas, vaciesi tos nereti deveja par «Vietejo karaspeku» un
pielidzinaja partizaniem, varbut lai attaisnotu dazkart nezeligo iz-
reJ}iniisanos ar giistekQiem.
Nacionali noskaQotie latviesu virsnieki, atsacijusies no izdevigas
karjeras (pulkvedis A. Auzans labpratigi bija uzteicis Taskentas
observatorijas prieksnieka posteni, apakspulkvedis J. Vacietis - at-
stajis pasniedzeja vietu Vi1I}as junkurskola, ar rotas komandiera
amatu sakuma nacas samierinaties (jeneralstaba akademijas absol-
ventam stabkapteinim V. Ozolam u.tml.), sekmeja latviska gara un
pasapziQas izplatibu. Augstakas priekSniecibas skatijuma ta nebut
nebija nevainiga riciba. Zandarmerijas oks1.<eri zil}oja par «Dievs,
sveti Latvijuh> dziedasanu bataljonos, strelnieku un virsnieku no-
43

skaQojumu. Gribot negribot vajadzeja uzmanities, lai ned01u pat-
valdibas kalpiem ieganstu pasakt politisku lietu un apdraudet lat-
viesu strelnieku bataljonu pastavesanu.
Daudzu strelnieku - kurzemnieku gimenes beglu gaitas bija
aizklidusas talu prom no Latvijas. Lai kaut cik apmierinatu viQu
interesi par dzimtenes aizstavjiem, Organizacijas komiteja ievietoja
darbibas parskatus un isas v.estis par strelniekiem beglu apgada-
sanas Centralkomitejas periodiskajos «ZiQojumos». Samera biezi par
latviesu strelniekiem rakstija Latvijas preses izdevumi, ka ari Pet-
rogradas un Maskavas lielie laikraksti. So laikrakstu korespondenti
- V. Buhancevs, A. KsjuQins u.c. - pacentas apmeklet latviesu
strelnieku bataljonus un riskeja pabfIt frontes pirmaja linija. Bez
ietekmes nepalika daza laba krievu generala, vispirms Sibirijas
diviziju un korpusu komandieru labas atsauksmes, protams, ar iz-
Qemumiem, jo netriika ari tadu, kas acu gala nevareja ciest lat-
viesu strelniekus. Pasi latviesu strelnieki prata novertet ciQu
biedru - vienkarso sibiriesu atbalstu.
Latviesu s1relnieku augstas kaujasspejas noteica daudzi celoQ.i.
Vispirms viQ.i jutas aicinati aizstavet dzimteni pret ienaidnieku,
kura uzvara kara apdraudetu tautas pastavesanu. Pret karaviru
pieniikumiem strelnieki izturejas ka pret griitu, bistamu, bet ne-
pieciesamu darbu, kas javeic pec iespejas labiik. To nenoliedzami
ietekmeja viJ}u tam laikam augstie izglitibas raditaji, kas talu par-
speja videjo limeni cara armija; retais nebija beidzis' pagasta,
draudzes vai tamlidzigu skolu, ari realskolu, gimnaziju, jiirskolu
u.tml., analfabetu bija tikai ap 3,5% .57 Strelnieki bija ne tikai
disciplineti, bet ari apJ}cmibas, iniciativas un izdomas bagati, kas
bija loti svarigi ciQa pret labi organizeto ienaidnieku. Isi sakot,
viQu puse bija nenoliedzamas psihologiskas prieksrocibas.
Pagaja tikai tris menesi kops Iatviesu strelnieku bataljonu pir-
majiim kaujam, bet par viQiem jau ieinteresejas arzemnieki -
Lielbritanijas un Francijas militaro misiju parstavji Krievija.
1916. gada priekspavasari anglu majors Tornhills apmekleja
5. Zemgales bataljonu. UZQ.emsana un bataljona redzetais atstaja
uz viQu labu iespaidu. 58 Protams, ne jau gadijuma del vien ta
pasa gada nogale laikraksts «Jaunais Yards» rakstija: «Latviesu
viirdu angJi pazist no bataljoniem.»59 Laikraksta ievietota nelieUi
apcere «Anglija un latviesh) lika saprast, ka tiesi strelnieki piever-
susi britu interesi latviesiem.
44

Arzemnieku interese par latviesu strelniekiem aizskara krievu
generalitates patmiJibu. Tadejadi pieauga atklatu un sleptu tituleto
nelabvefu pulks. Bet eik vel nebija tadu, kuri neieredzeja latviesu
bataljonus vienkarsi tapee, ka tas bija nacionalas karaspeka dalas
ar savam ipatnibam!
Ta jau nu, protams, nebija, ka latviesu strelnieku bataljoniem
nebfItu savu triikumu. N eiztika bez «brivsola» milotajiem, eiti bija
iecienijusi pa tvaligi pariet no viena bataljona uz otru. 60 Pret
tadam sim u.e. nevelamam paradibam komandieri versas diezgan
bargi, tacu, cik var spriest, ar dalejiem panakumiem, jo gluzi iz-
skaust tas tomer neizdevas.
Neapsaubami, tauta strelnieku bataljonos velejas redzet un sa-
skatija nacionala karaspeka rasanos, bet sads pieQemums, laikam
ritot, sl,<etinaja domu par savu valsti un valdibu, sakuma mud inaja
panakt kaut vai Latvijas autonomiju. Brieda ceriba, ka pee kara
izdosies panakt biitiskas parmaiQas. Par to domaja liela da1a lat-
viesu virsnieku, tadi uzskati nebija svesi daudziem strelniekiem.
Pasaules kars nevareja ilgt mfizigi.
3. No bataljoniem par pulkiem
Plasa fronte atspiedusi krievu karaspeku uz austrumiem un sta-
bili parnesusi karadarbibu Krievijas imperijas teritorija, 1916. gada
Vacija galveno uzmanibu atkal veltija ciQam pret Franeijas un
Lielbritanijas bruQotajiem spekiem rietumos. Pebruari vacu kara-
speks saka plasu operaeiju Verdenas cietoksI}.a rajona. Satraukta
Antante liidza Krieviju ar aktivu darbibu krievu-vaeu fronte at-
vieplot francu un ang1u diviziju stavokli pie Verdenas. 27. februari
Krlevijas armijas augstakas virspavelnieeibas Galvenaja mitne Mo-
gilova fronsu virspavelnieki un stabu prieksnieki apspriedas par
uzbrukuma operaciju sagatavosanu Krievijas Ziemelu un Rietumu
frontes ieeirkI}.os. Kad kluva zinams, ka 12. armija 1filit nevar pie-
dalities operaeija, jo norisinajas vairaku 1as korpusu parbrul}.osana
ar japaQu Arisaki sistemas sautenem, tapat bija japastiprina sis
armijas artilerija, operaciju atlika, gan ne u ilgu laiku.
Spriezot pee dazadiem avotiem par gatavosanos uzbrukumam un
operacijas norisi, rodas iespaids, ka gan Ziemefu frontes, gan
12. armijas stabs nepavisam nebija uzdevumu augstumos. Nekadu
45

atdarinanas cienigu paraugu neradija augstaka virspavelnieka Gal-
vena mitne jeb Stavka. «Stavka visu darija pa krieviski, norotot pie-
durknes un tikai formali,»61 rakstija tas labs pazinejs virsnieks
M. Lemke. Isi sakot, netika sagadatas ne rezerves, ne ari izveleta
piemerota vieta parravumam. Izdomas triikums un palausanas uz
kaut ko lidzigu laimigam gadijumam ne pie ka laba novest nevareja.
l'J o
lIgavo
rI,\-:> I>-- ,
v O\ 
\
\)
I.:' 'iJ
...\ 
e.... \ 0 . '" C;,'.J' .
  0\ \"'.
\ _ 1 D b 2 Rb.nS tJ\.
. . -ns .
T'TTT - KRlEYU KARK"
IERAKUMI
...... - vAcU KARASPEKA
IRMUMI
)( )( x x - DZELOS;TlfPU ZOGI
 -1.DAU&AVGRNAS r 2.Rr6
UN 7. BAUSKAS LATVIf-SU
STR!LNIEKU BATAliJDNA
UZBRUKUMA VIRENI
....umr - 5D.UN Sf. SlsTRI.JA5 STRELNIEKU
 PUll'.A UZBRUKUMA VIRZIENI
1. shima 12. armijas uzbrukuma operacija 1916. gada marta
12. armijas taba par operacijas galvenajiem izpilditajiem izve-
lejas labakas dalas - sibirieu un latviesu strelniekus. Frontes
parravumu paredzeja veikt uz dienvidiem no Rigas - IS:ekavas ap-
kartne. Uzbriikojam dalam vajadzeja virzities uz prieksu abpus
Bauskas sosejai. 1. Daugavgrivas, 2. Rigas un 7. Bauskas batal-
jonam bija janodrosina trieciena raidito sibirieu flangi, bet
5. Zemgales, 6. Tukuma un 8. Valmieras bataljonu gatavojas iz-
man tot parravuma izverianai.
46

20. marta paredzeto uzbrukumu uz dienu atlika. Ta sakums,
vienam no sibiriesu pulkiem un latviesu strelniekiem speja triecie-
na ieQemot vaciesu pinnos ierakumus, viesa ceribas. Ka neka tika
iegiiti ari giistekQi un trofejas. 62 Otrs sibiriesu pulks ienaidnieka
prieksejos ierakumus nespeja ieQemt. Vaciesu pretuzbrukumu sibi-
riesi neiztureja un atkapas. Latviesu strelnieki lidz kreslai palika
ieQemtajos ienaidnieka ierakumos, bet pec tam uz izejas pozicijam
nacas atkapties ari viQiem.
13. Sibirijas divizijas stabs stavokli labot lika 5. Zemgales ba-
taljonam. Ta komandierim J. Vacietim tomer izdevas pieradit
Rigas nocietinata rajona karaspeka pavelniekam generalim R. Di-
mitrijevam sada uzbrukuma bezjedzIDu (ar sibiriesiem kopa cino-
sies tris latviesu strelnieku bataljoni bija zaudejusi 181 jkrituso,
93 bez vests pazudusos un 367 ievainotos) 63 un noverst jaunus
liekus upurus, ,kuri preteja gadijuma butu neizbegami.
Neapmierinata ar operacijas neveiksmi, pavelnieciba nolema uz-
brukumu atkartot 29. marta. Avangarda norikoja lidz tam turpat
rezervei patureto 5. Zemgales un 6. Tukuma bataljonu. Tumsas
aizsega zemgaliesi bija pievirzijusies tuvu klat pretiniekam, kad sa-
Qema paveli par uzbrukuma atliksanu. Tapat slepus nacas atgriez-
tes agrakajii izvietojuma. 64 Noskaidrojas, ka augstakas instances
pieprasijusas partraukt operaciju, acimredzot uzskatot, ka atbalstu
francu un anglu karaspeks ta vai citadi sal}.emis.
12. armijas pavelnieks generalis V. Gorbatovskis neslepa ne-
apmierinatibu ar aizvaditas operacijas norisi un rezultatiem, par-
meta par nepietiekamajiem kajnieku un artilerijas sakariem,
neprasmi ieQemt pretinieka nocietinatas pozicijas. Ka pavisam ne-
pietiekama tika vert eta rezervju izmantosana. Bez vainas gan
nebija ari pats V. Gorbatovskis, kuru driz vien nomainija R. Di-
mrijevs.
Jaunieceltajam 12. annijas pavelniekam tutit iznaca saskarties
ari ar citu, lidz tam fronte pie Rigas nepieredzetu problemu,
proti, krievu un vacu kareivju bralosanas gadijumiem. Bralosanos
viQs apI}.emas izskaust ar visbargakajiem lidzekliem. Tas sl}ita vis-
picQemamakais risinajums.
1916. gada marta beigas sabiedrotas lielvalstis atkal griezas pie
Krievijas, lai ta ar karadarbibas aktivizesanu ietekmetu vaciesus
mazinat spiedienu pret Verdenu. SaskaQa ar militaro operaciju
planu 12. armijai paveleja gatavoties uzbrukumam Jelgavas virzie-
47

niL Sagatavosanas pasakumi atkal aizkavejas, un operaciju atlika
uz nenoteiktu laiku.
Pavasara sakuma 3. Kurzemes un 2. Rigas bataljonu nosfitija
aizstavet Naves saIu, ko oficialos dokumen10s deveja par Iksl}iles
priekstilta nocietinajumiem. 3. Kurzemes bataljona strelnieki tur
pirmoreiz noktuva tumsa nakti uz 14. aprili. Bataljonam ieradija
bistamako - Naves salas poziciju labo iecirkni, kreisaja palika
kads krievu bataljons. Ka as bija ne reizi vien, strelnieki atri
piemerojas smagajiem apstaIqiem, prasmigi izmantojot un piInvei-
dojot necilas pasleptuves mazaja zemes stiiriti, lai paglabtos no
artilerijas saviQiem. Poziciju pilnveidosanu vajadzeja veikt naktis,
jo vietam pretinieks atradas tikai akmens sviediena attaluma, un
diena neko tadu nepie{ava.
Ik pa trim nedc}m 3. Kurzemes bataljons mainijas ar 2. Rigas
bataljonu; ilgak izturet Naves sala cilveki nespeja ne fiziski, ne
morali. Tikai naktis tas aizstavjiem vareja piegadat municiju, par-
tiku un visu citu nepieciesamo. Vacu artileristi un lozmetejnicki
visnotal trauceja satiksmi starp Naves salu un Daugavas labo
krastu.
Naves salas aizstavjiem vienmer nacas turet gataviba gazmas-
kas. 1916. gada oktobri, kad abi latviesu strelnieku bataljoni no
Naves salas bija atsaukti, notika tragisks gadijums ar 173. Kame-
I}.ecas kajnieku pulku. N av zinams, kade} sis pulks bija palicis bez
gazmaskam (mailJas laika ieprieksejais pulks nebija tas nodevis),
un tiesi tad, 8. oktobri, sekoja vacu kaujas gazu uzbrukums. Sain-
dejas ap 1,4 tnkst. cilveku,65 vairakums no kuriem sausmigas
rnokas mira. Ik bridi bija sagaidams ienaidnieka kajnieku uzbru-
kurns, lai ie.Q.emtu Naves saIu, tapec stcidzigi par vacu artilerijas
apsaudito Daugavu parcela 2. Rigas bataljona strelniekus. Kaut
gazmaskas, ari kadi no viI}.iem saidejtis, tacu vieglaka forma. Do-
mfijams, lai no ta pasargatu savus kareivjus, vacu pavelnieciba no
uzbrukuma atturejas.
2. Rigas un 3. Kurzemes bataljons Naves sala zaudeja 167 kri-
tusos. 66 levainoto un sakrop!oto bija ieverojami vairak. S tarp smagi
ievainotajicm bija 2. Rigas bataljona komandieris pulkvedis
J. Francis. Vieglak ievainots tika pulkvedis J. KalniQs, kas ko-
mandeja 3. Kurzemes bataljonu.
Naves sala bija viens no daudzajiem piemeriem, kas liecinaja
par 12. arrnijas pavelniecibas centieniem frontes bistamakajiis vie-
48

tas ka stabilizejosu spcku izmantot latviesu strelniekus. Par viQu
apgades un ieterpa uzlabosanu gan maz tika dornats; vel 1916.
gada jiinija latvicsu strclnieki dazkart bija spiesti palikt ziemas
ieterpa - kazokcepurcs, vatetas bikses un vateI}.os, kamer aiz-
vaditaja oktobri nacas iztikt ar V3saras formu. Liels trauceklis
bija periodiska paklautibas maiQ3 dazadaffi divizijam un korpu-
siem, jo, parejot no picsaistes vienai intendantiirai pie citas,
aizkavejas pieprasitii ictcrpa un apavu saI}.emsana, daza laba un
nepieciesama lieta aizgaja «garo celu». Katra intendantura, sa-
protams, riipejas vispir.nls par savejo apgadi, tikai pec tam iz-
skatot piekomandcto dalu picprasijumus. Strelnieki loti biezi
sfidzejas par apavicm, tic bija neizturigi, frontes apstakJos
daudzkart izmirkstot, iitri kluva va1kasanai nederigi. Priecigs prats
bija tam, kas sal}cmn "nglu, anlcrikaQu vai japaI}.u razotu zabaku
pari. Sie ziibaki bija labi l10stradfiti un izturigi, tiesa gan, smagi
un parasti tikai lie1" iZll1cra. 1916. gada vasara saka izsniegt
t.s. kalnu zabakus, loti crtus sausfis victas, bet pavisam nepie-
merotus purvainicm apvidicm. Pienlcroti vasarai, bet nederigi zie-
mai izradfjas zabaki ar brczcnta stu]miem. Icterps materiala ziI}.a,
tapat vela bija apmierinosa, dienlzcl, kii jau teikts, visai reti to
vareja laikus saQcmt. 67 T,ldcl Organizacijas komitejas, latviesu
dazadu sabiedrisko veidojufnu un atsevisu personu darbiba zie-
dojumu un lidzekfu viiksana strc]niekiem nay javerte tikai ka
cels zests. Sos Ifdzeklus v,lca nc vien Latvija, bet ari Petrograda,
Maskava, izQijnovgoroda, Kijcv3 u.c. talaka aizmugure, tapat
ujorka, Klivlenda, Sanhnja u.c. arzemes, kur bija apmetusies
no dzimtenes aizklidusic latviesi. Ne vienu vien koncertu sarikoja
latviesu makslinieki M. Vigncre-Grinberga, O. Liekneja, A. Kak-
tif}.s, P. Sakss, pusi no tira ienakuma paredzot la tviesu strelnieku
bataljoniem. Gluzi praktiska un ne mazak vajadziga palidziba
bija maskesanas apmetl}u susana, zel}u un durail}u adisana.
Tie, kuriem nacas aizvest savaktas mantas un nodot tas
strelniekiem, veroja priekszimigu kartibu viQu izvietojuma. Rotas
sacentas cita ar citu tuvakns apkartnes iekartojuma gaumiguma
un izdomas originalitate. Bez tiribas un kartibas, kas bija re-
dzama ik uz sola, citu datu virsniekiem un kareivjiem savadas
likas latviesu karaviru velmes brivaja laika lasit gramatas, gatavot
nelielu ludziQu uzvedumus u.1ml. Iecieniti bija bralu Kaudzisu
«Mernieku laiku» fragnlentu uzvedumi «<Svauksts», «Prava»). Pie-
49

T'TTTT - KRIEVU KARASPEKA IERAKUMI
.......... - VACU KARASPEKA IERAKUMI
)(.)(. x)(. - DZEL[]STIEPU 10GI
 - PAGAIDU TILTS
9 - PARGELSANAS VIETA AR LAIVAM
 - PARCELSANAS VIETA AR KU91TI
2. shenla Naves sala
krisanu izpelnijas kordziedasana. Strelnieki labprat klausijas ba-
taljonu orl$estrus. Atrodoties a tpiita, rosigi rikojas sportisti. Tas
sakams par vingrotajiem un cikstoQ.iem, ari skrejejiem, viQu or-
ganizetajam sacensibam. Visvairak dalibnieku bija sl,<erslu skrejie-
nos, kcl ari tiri praktiskajas sacensibas granatas mesana un
ieraksanas demonstresana. Bataljonu virsnieki, kuri daudzos ga-
dijumos bija nesenie tautskolotaji vai studenti, sadas aizrausanas
visnotal veicinaja.
Vairaki latviesu strelnieku bataljoni izdeva savus zurnalus. Ti-
razas bija nelielas, teksts tika noviIkts uz sapirografa.* Pee pieti-
eigiem aprel,<iniem, izplatisanai vajadzeja vismaz 400 eksemplaru;68
sads skaits turpat septiQkart parsniedza esosas iespejas. Zurnalu
satura veidosana atsaucibu izradija pasi strelnieki, sagatavojot rak-
\
*
Ierice rokrakstu vai iespiestu tekstu pavairoSanai.
50

stiI}.us, nelielus telojumus un dzejotus. Vienam otram ta radusies
interese par literatiiru neapsika visu turpmako dzivi.
Vardu sakot, latviesu strelnieki daudzejada ziQa atsl.dras no
citam Krievijas armijas da!am. AstoQi bataljoni isa laika izvertas
par tadu kcl spilgtu ziedu, kuru izbriniti veroja, apskauda un
diemzel ari neieredzeja. Katra gadijuma, pavelnieciba bataljonus
nesaudzeja, bet centas ar viI}.u palidzibu izeelties, rfipejoties vis-
pirms par savu karjeristisko apsverumu piepildisanu. Tade) neviena
lielaka militara operaeija 12. armijas fronte vairs nenotika bez lat-
viesu strelnieku lidzdalibas.
Augstakie stabi planoja atspiest vaeu karaspeku no Daugavas.
12. armijai galveno trieeienu atkal paredzeja Bauskas virziena ar
uzdevumu ieQemt Iecavas- V ecmuizas (tag. Vecumnieku) liniju un
parraut pretiniekam svarigo Jelgavas-Krustpils dzelzeetu. Galu
gala uzbrukumam izvelejas Liela SmerdukJa purva-Daugavas iecir-
kni, trieciena smaili versot uz Baldoni un Iecavu. Kopa ar vaira-
kam Sibirijas strelnieku divizijam uzbrukumam koncentreja piecus
1atviesu strelnieku bataljonus; 5. Zemgales bataljons tika atstats
Olaines iecirkni, 4. Vidzemes bataljons - armijas rezerve Rigas
jiirmala, bet 3. Kurzemes bataljons - Naves saHl. Aktivo latviesu
strelnieku bataljonu kaujasspeks bija palielinajies; pee papildinaju-
ma saQemsanas no rezerves bataljona tie katrs bija saformejusi
5. un 6. rotu.
Uzbrukuma operacija sakas 16. jiilija ar tradicionalo artilerijas
sagatavosanas uguni. tetras stundas saviQi ardija vacu pozieiju
prieksejos ierakumus, tad lielgabali parnesa uguni uz' pretinieka
tuvako aizmuguri, un uz prieksu devas kajnieki. Tapat ka marta
kaujas, 12. armijas karaspeka dalas gaisa dienas laika raidija pre-
tinieka lielgabalu un Iozmeteju uguns spelte. Lai sasniegtu vaciesu
noeietinajumus, tam nacas veikt dazadu attalumu: no puskilometra
Bauskas sosejas rajona lidz pusotram pie Berzmentes. Vacu iera-
kumu pirma linija tika ieQemta, tomer talakais uzbrukums iestre-
ga. Kreslai metoties, stipri eietusas dalas atvilka atpakal, bet
7. Bauskas bataljonam kopa ar kadu sibiriesu bataljonu paveleja
sagatavoties nakts uzbrukumam.
Tumsas aizsega abiem bataljoniem izdevas ieQemt vaeu pirmos
ierakumus un nonakt lidz otrajiem, sagadajot pretiniekam jiitamus
zaudejumus. 7. Bauskas bataljons iznieinaja vairak neka 100 va-
eiesu, vienu' virsnieku un 24 kareivjus sagiistija. No bausl}eniekiem
51

krita 17 viri, tika ievainoti un kontuzeti 9 virsnieki un 176 apaks-
virsnieki un strelnieki. Speeiga apsaude torner piespieda latviesu
strelniekus un sibiriesus atkapties, atstajot ieQerntas vaciesu tran-
sejas.
Pee atkapsanas 7. Bauskas bataljonu izvietoja 3. Sibirijas strel-
nieku divizijas rezerve, bet driz tam no jauna vajadzeja iesais1ities
kauju darbiba, nomainot stipri noasiQojuso 6. Tukuma bataljonu,
kas operaeijas pirmas nedelas laika zaudeja 872 karavirus. 69 },A1ti
cieta ari sibiriesi, lai gan 3. Sibirijas strelnieku divizijas koman-
dieris generalis N. Trikovskis papiilejas kauju srnagurnu uzvelt la1-
viesu strelniekiem, pret kuriem bija nelabveligi noskaQots. Kaut
gan latviesu strelnieki bija pieradijusi nakts uzbrukuma prieksro-
eibas, tikai ar lielam griitibam izdeV3S N. Trikovski parliecinat
netriekt latviesus uz prieksu, negaidot tumsas iestasanos. Ar sa-
diem generaliern nebija ko dornat gut nopietnus panakumus ciQa
pret labi organizeto un tehniski apgadato vaeu karaspeku. Slikta-
kais izradijas tas, ka lidzigu eietpaurainu un nelietpratigu augstako
virsnieku Krievijas armijii bija daudz. Sie generali bija vairak no-
skaI}oti taupit artilerijas ladiQus, nevis karavirus.
Visizdevigakie apstak!i uzbrukumam dienas laika bija pie Berz-
mentes un kreisaja puse Bauskas sosejai. Saja ieeirkni kopa ar
121. kajnieku divizijas dalarn uzbruka 1. Daugavgrivas bataljons.
Rezultats tomer izradijas pavisam slikts, lai neteiktu vairak, jo ba-
taljons uzbrukuma pirmaja diena zaudeja 60 kri1usos un vairak
neka 300 ievainoto un kontuzeto, vaciesu ierakumus ta ari nesa-
sniedzot. Atkartojot uzbrukurnu, seit pat 21. julija zaudeti tika 25
kritusie, ievainoto bija 66 (to vidii 3 virsnieki), bez vests pazuda
37 strelnieki. 70
Operaeijas laika karaspeka da1u labo flangu nodrosinaja 2.
Rigas bataljons. Nak1i uz 29. jii1iju vaciesiern atQemtajos ieraku-
mos 8. Valmieras bataljons nomainija bauseniekus, aizsargajot 3.
Sibirijas strelnieku divizijas kreiso sparnu.
Pee sesam diennaktim operaeija uz dienvidaustrumiem no Rigas
tika partraukta. Vairak neka cetrkartejais parsvars par pretinieku
nespeja nodrosinat uzdevuma izpildi, nesasniegts palika pat tuva-
kais merl.<is - Baldones-Zifusalas linija. Tikai 7. Bauskas un si-
biriesu bataljonam izdevas parraut fronti un gut dalejus pana-
kumus. 12. armijas kopejie zaudejumi no 16. lidz 22. jiilijam sa-
sniedza ap 28,8 tukst. eilveku, latviesu strelnieku bataljonu perso-
52
\

r'T"""I'"'" - KRIEVU KAR.ASPEKA PDZiCIJAS
......... - vAcu KARASPEKA poiiclJI\s
X x. x X - DIEL[)5TlfPU 2061
 - 1.DAUGAVGRI'VA5. 2.Ri6AS.
6. TUKUMA, 7 BAUSKAS UN
8 VAlMIERA5 lATVIESU
5TRElNIEKU BATAlJ[]NA
UZ8RUK.UMA VIR21ENI
:: =1 - PAREJD 12. ARMIJAS DAU
-- - U2BRUKUMA VIRZtENI
, - OPERACIJAS TERITIJRIAlAIS
, '
-... UZDE:VUMS
Baldone
... "-
--
Uz Jel9QVU

- p }:--------------------
Uz Krustplti
3. shima 12. armijas uzbrukun13 operacija 1916. gada julija
nalsastavs saruka par vairak neka 2,1 tfIkst. vim. 71 Tiesa, ienaid-
niekam tika liegta iespeja no ta 8. annijas parsviest spekus uz
rietumiem, kur izrasijas pati lielaka anglu un francu karaspeka
opcracija Pinna psaules kara gados - kaujas pie Sornmas upes.
Pee jiilija kaujam 2. Rigas, 4. Vidzemes, 5. ZemgaIes,
7. Bauskas un 8. Valmieras bataljonu nosiitija atpfita uz Rigas
jurmalu. Jiirmalas kapas atsakas intensivas apmacibas, lielu uzma-
nibu veltot sl,<ersJu atrai un veiksmigai parvaresanai; pedeja ope-
rficija bija pieradijusi, ka pat ilgs t08a artilerijas saga ta vosanas
uguns nespej iznicinat dzeloI}.stieplu zogus, kuru ierikosana vaciesi
izradijas isti meistari. 1. Daugavgrivas un 6. Tukuma bataIjons
apmacibas veica cita vieta - netalu no ekavas. 3. Kurzemes ba-
53

taljons pee Naves salas atstasanas izvietojas Daugavas labaja kras-
ta vispinns 44. kajnieku divizijas, paris nedetas velak - 12. ar-
mijas rezerve.
Latviesu strelnieku bataljoniem vel atrodoties rezerve, tie saQ.e-
ma uzdevumu riiplgi izliikot Smardes purva rajonu uz ziemeliem
no Rigas-Tukuma dzelzce}a, tapat izpetit vacu karaspeka izvieto-
jumu uz dienvidiem no sis dzelzcela linijas. Vel gan nekas netika
bilsts, tacu nevajadzeja biit gaisregim, lai secinatu, ka saja rajona
tiek planots jauns uzbrukums.
Nakti no 16. uz 17. augustu 2. Rigas, 5. Zemgales, 7. Bauskas
un 8. Valmieras bataljonu no jiirmalas nosiitija uz pozicijam l,(e-
meru apkartne. Atsevisu uzdevumu saQema 4. Vidzemes bataljons.
Vaciesi kaut ko nojauta, tade} ik dienu versa pret latviesu
strelniekiem pastiprinatu artilerijas uguni. Tikai tumsas stundas
vareja veikt izejpoziciju sagatavosanu. Siem darbiem katrs bataljons
izdalija pa rotai, kuras mainoties energiski stradaja, jo laiks ne-
gaidija. Pari Zafajam purvam ceta plankotu ce1u. Ilgas stundas
mirkstot purva, pasliktinajas strelnieku veselibas stavoklis, pieauga
siidzibas par akiitu locitavu reimatismu. Strelnieki pukojas par cara
generalu nekompetenci un nerel.<inasanos ar karaviru veselibu.
Kamer pedejie mirka purva raV3 (Lielaja Tireli, Lielaja Smerduk!a
un I}:emeru purva) un mocijas ar dzerama iidens triikumu,* va-
ciesi bija pacentusies nocietinaties augstakas un sausakas vietas.
1916. gada jiilija un augusta tikai no viena 7. Bauskas bataljona
vajadzeja evakuet 37 saslimusos, bet uz vietas (ambulatoriski) ar-
stet vel 22 strelniekus. 72 Mediciniskajam personalam dazadu riipju
bija gana, jo ar arstiem un feldseriem bataljoni tika nepietiekami
nokomplekteti. Lai izvairitos no slimibu epidemijam, veica aizsarg-
potesanas, izdarot attiecigas atzimes kareivju gramatiI}as. Potesana
garanteja labus rezultats, jo tada veida, piemeram, izdevas pilnigi
noverst saslimsanu ar vedertifu. Visa 12. armija uztura praktiski
tikpat ka nemaz nesaQema darzeQus un augJus, tapec nereti vareja
noverot saslimsanu ar C vi tamina triikuma izraisito cingu.
7. Bauskas bataljona no 1916. gada aprila lidz oktobrim tika uz-
skaititi 186 eingas slimnieki. 73 Siem slimniekiem latviesu strelnieku
bataljonos uzturu centas dazadot, bet velak profilaksei ari veseliem
*
urv.!linaja . apvidii bija izlie$ts. dzrt. nevarItu iideni, lai neizraisitos slimibu epidemijas,
tacu so alzhegumu ne Vlenmer leverOJa.
54

strelniekiem izsniedza ar citronskabi un dzerveQu ekstraktu baga-
tinatu dzeramo iideni vai teju. Citas 12. armijas dalas saslimstiba
bija lielaka, jo par vienkarsajiem kareivjiem riipejas loti maZe
No 1916. gada 29. augusta piecus - 8. Valmieras, 7. Baus-
kas, 5. Zemgales, ka ari 2. Rigas un 4. Vidzemes - bataljonus
pakapeniski iesaistija uzbrukuma operacija Smardes rajona. Kauju
luika sis dalas pirmoreiz saklava latviesu a pvienotaja brigade. Tas
jau bija solis uz bataljonu ciesaku sadarbibu ciQu laika.
Latviesu strelnieku bataljonu prestizs 1916. gada neveiksmigajas
vasaras kaujas bija audzis. Qeneralis R. Dimitrijevs 12. armijas
turpmakajas operacijas velejas redzet ne vairs latviesu bataljonus,
bet pulkus. Savukart Ziemelu frontes virspavelnieks N. Ruzskis
t 916. gada 27. septembri telegramma Galvenajai mitnei bez ap-
linkiem atzina: «Latviesu strelnieki patlaban veido drosako balstu
Rigas fronte.» 74 Izradot pretimnaksanu abu generalu ieteikumiem,
Galvena mitne deva rikojumu 12. armijas pavelniecibai saformet
1. un 2. latviesu strelnieku brigades parvaldes un bataljonus iz-
vcrst par divbataljonu - astoQu rotu - pulkiem. 75 Beidzot lat-
vicsu strelniekiem radas iespeja tikt pie savas intendantiiras,
panakt labaku kartibu apgades jautajumu risinasana. Ne reizi vien
dazadu diviziju apgades iestades bija rneginajusas «iesmeret» lat-
viesu datu uzturam bojatu galu, sastavejusos un mitru baltmaizi,
kHS sekmeja zarnu slimibu izplatisanos. 76 Nu vairak vareja rikoties
pasi pulki. Tikmer no Galverias mitnes tika saQemts noradijums
latviesu strelnieku pulkiem neparsniegt paredzetos apmerus, jo to
«tiiHika attistiba un izversana tiek atzita par lieku» 77. ti var
but, ka minetais lemums Galvenaja rnitne ar nokavesanos tieis no-
pelts. Abas brigades netika ari saklautas divizija, jo tada gadijuma
pienaktos gadat par artileriju, paplasinat tehniskos dienestus, bet
tas likas nevelami. Par spiti izteiktajam kaujinieciskumam latviesu
strelnieki Krievijas augstakajas militarajas sferas joprojam nebau-
dija uzticibu.
Latviesu strelnieku bataljonu izversana par pulkiem vareja no-
tikt pee 7. un 8. rotas saformesanas ikviena no tiem. Nepiecie-
3mo papildinajumu deva t.s. marsrotas no Latviesu strelnieku
rezerves bataljona. Kad sis papildinajums bija saQemts un jaunas
..otas saformetas, 1916. gada 3. novembri visus astol}us aktivos,
pee tam ari Latviesu strelnieku rezerves bataljonu, pardeveja par
pulkiem, saglabajot to agrakos nosaukumus un numeraciju.
55

Pareelts uz Valmieras apkartni, Latviesu rezerves pulks atbil-
stosi jaunajiem uzdevumiem vel vairak palielinaja rotu skaitu (driz
to bija jau 16) . N opietna problema bija daudzo rotu izmitinasana.
Gribot negribot His nacas izvietot pat desmitiem kilometru attaIn
eitu no eitas. Rotas likas pilnigi atstiHas pasu ziJ}a. Apstak}os, kad
no 6 uz 4-5 nede!am vajadzeja samazinat apmaeibu laiku,
sniedzot jauniesauktajiem tikai pasas nepieciesamakas iemaJ}as, tas,
protams,' atstaja jiitami negativu ietekmi. .
Palielinoties rotu skaitam visos pulkos un organizejoties brigazu
parvaldem, picauga pieprasijums pee virsniekiem. Jaunako virsnieku
rindas papildinaja galvenokart praporsciku skolu absolventi. Tacu
kara laika def maksimali saisinata maeibu programma bija ar lie-
liem «robiem», tapee pu1ki siem praporscikiem organizeja papiIdu
nodarbibas.
Kops septembra latviesu strelnieki apguva jaunizsniegtas Arisaki
sistemas japaQu sau1enes, kuras Krievija Pirma pasaules kara laika
iepirka lielos daudzumos. 78 To piesaude notika Rigas jiirmalas
kapas, kur vienlaikus norisinajas pulku apmaeibas. Apmaeibu laika
pulkiem vajadzeja sutit rotas ierakumu labosanai un jaunu iekar-
tosanai S]okas-emeru rajona. Pamazam noskaidrojas, ka tas tiek
darits ar 12. armijas pavelnieka R. Dimitrijeva zil}u. Qeneralis loti
velejiis ar jaunu, turklat sekmigu uzbrukumu reabiliteties par ag-
rakajam neveiksmem.
4. Ziemassvetku un janvara kaujas*
un to atbalsis
Driz pee 1916. gada vasaras kaujam generalis R. Dimitrijevs
saziQa ar Ziemelu frontes stabu stajas pie plasaka meroga opera-
eijas planosanas. Frontes stabam neizradot entuziasmu (1as lika
prieksa izvairities no ricibas, kas vare1u viijinat 12. armijas esoso
dislokaciju), bet daudzajiem Rigas pievartc izvietoto korpusu un
diviziju generaJiem veloties vi en mierigi sedet komandpunktos un
*
Par Ziemassvetku kau J .am pieejama plasa literatiira (ka vienu no I!edejiem rakstiem
p'ar so ternu sk: Stinku is v: Latviesu strelnieki Ziernassvetku kaujas: Vesfuriss _atsa
1/ Militarais Apskats. - R., 1994. - 1.(99.) nr. - 43.-53. IpR.), tilde' saJa
gadijuma to norise netiek iztirzata, bet aplflkota isi un koncentreti. Japiebllst, ka dazadas
pubhkdcijas netriikst stridigu rnomentu, samezglojurnu, no kuriem vienus ir grftti, _bet
cHus - pat gandrlz neiespejami atsetinat. Saglabajusos dokumentaro materialu Iasts
nedod 06jektlvu kopainu tas attistIba, jq. atskirigu rangu komandieri savas kludas,
neveiksrnes vai neidaribu zil}ojurnos priekSniecibai centas slept vai mazinat.
56

«netracinat vacieti», domu biedrus generalis atrada starp latviesu
datu komandieriem. Vislabak R. Dimitrijevs sapratas ar pulkvedi
A. Auzanu, kurs ka topografijas specialists palidzeja armijas pa-
velniekam izveleties atbilstosu frontes iecirkni nodomatajanl parra-
vumam.
Piecpadsmit menesos pretinieks bija loti pamatigi nocietinajis
aizsardzibas pozicijas. Pieklfit vacu ierakutniem ne)ava daudzie
dzeloQstieplu zogi, betonetas lozmetejIigzdas. Anglu laikraksta «The
Daily News» Petrogradas korespondents A. Ransons, pats no lie-
taka attaluma aplfikojis vacu ce1tos «bJokhauzus», t.i., blokmajas
jeb patvertnes pret lodem un sembam, fronte ie Rigas, sa-
lidzinaja tos ar gigan1iskiem, sniega kliitiem eziem. 9
12. armijas pavelnieks apsvera labi sagatavota un peksQa, ie-
naidniekam pilnigi negaidita trieciena prieksrocibas. Tads bija ie-
spejams, atsakoties no ierastas pirmsuzbrukuma artilerijas saga-
tavosanas uguns. Par ieceretajai operacijai piemerotam atzina lat-
viesu strelnieku brigades. Nomainitam pirmajas pozicijas, tam tu-
vakaja aizmugure organizeja specialas apmacibas imitetas vacu
aizsardzibas joslas parvaresani1. Tika slipeta maka ar dazadiem
paI}.emieniem - ar specialam grieznem, spridzinot ar t.s. pagari-
natajielTI ladiI}iem - izveidot ejas dzeloQstieplu zogos, ieQemt
blokhauzus utt. Par so gatavosanos generaJis R. Dimitrijevs izra-
dija lielu interesi. 3. decembri viQs ieradas inspicet 4. Vidzemes
pulku. Apmacibas ri teja raiti un saskaQoti, ar redzeto generalis
palika apmierinats. Tomer jau nakamaja diena speciaHis apmacibas
vel vairak intensificeja, un tas pulka komandiera pulkveza A. Zel-
tiQa vadiba notika gan pa dienu, gan nakts stundas. To pasu va-
reja verot citos 1atviesu pulkos.
Turpinoties domu apmail}ai starp frontes un armijas stabu, ge-
neralis N. Ruzskis maz pamazam at meta sakotnejo piesardzibas
pilno toni un ieteica operaciju paplasinat, ieI).emot Jelgavu un pa-
nlikot vacu 8. armijas sakausanu. Tilde! oficialos dokumentos pa-
radijas apzimejums <<J clgavas operacija». R. Dimitrijevs gan domaja
apmierinaties ar lokali krietni ierobezotaku merl.d - frontes par-
ravumu un augstiis kapas pie Lielupes - t.8. Meles - ieQemsa-
nu. 80 N eviens gan no stabiem nepariipejas par pietiekamam
rczervem 12. armijai. Vera netika Qemts armijas noskal).ojums,
frontinieku lielas dalas neticiba augstakajiem stabiem. Tapec ge-
neralus gaidija nepatikami parsteigumi.
57

/
6. A TSEV. BRIGADE
"I"'T'T"r - 12 ARMIJAS DAU POZTCIJAS
........ - VACU ""'ARASPEKA PDZTCIJAS
X X X X - DZELONSTIE;PlU lOGI
, .
.-- - PlANOTD TRIE:CIENU VIRZIENI
 - 1 UN Z:.:ATVE5U STRElNIEKU BR[jADES
IZVIRZISANAS ... -5 STUNDAS PEC
UIBRUKUMA SAKUMA
 - vAcu PRETTRrECIENI
- ...... .... - 2 . LA TVrE:S U 5 TRE LNtE KU DR H:.ADE 5
UN sisiRIE5U PULKU IZYIRifSANAS
UZSRUKUMA OTRAaA DIENA
 -  - --
---
- -
-
4. shelna Ziemassvetku kaujas
12. armija karotaju skaita ZlQa talu parspeJa pretimstavoso
vacu 8. armiju. Operacijas galvena trieciena iecirkni speku samers
aptuveni bija 4:1, bet lielgabalu attieciba 2:1. 81 Griitak dot abu
pusu kvalitativo raksturojumu. IZQemot latviesu strelniekus, citas
12. annijas dalas, pat sibiriesu divizijas, kuras istu sibiriesu bija
palicis diezgan maz, ar kaujasspejam neizcelas. Kas attiecas uz
vacu karaspeka dalam, tajas bija ne vairs gados jauni, toties
pieredzejusi karaviri. ViI}.i bija labi apmaciti un disciplineti. Qe-
neralis R. Dimitrijevs, ka velak pieradijas, viQus bija novertejis
par zemu.
12. armijas pavelnieciba vairak nervozeja laika apstaklu del;
sa Is kavejas, bet neaizsalusie purva akaci vareja nopietni traucet
uzbrucejiem. Iestajoties nelielam salam, generalis R. Dimitrijevs
atviegloti uzelpoja.
1917. gada 2. janvari 12. armijai tika pave)ets padzit pretinieku
«no ieQemtajiim pozicijam, parraut ta fronti un, manevrejot atklata
58

hluka, atspiest viQu par Iecavu un Uelupi»82. Ka redzams, nebija
skaidri formuleta merl}a, kas javerte ka nopietns triikums.
Abas latviesu strelnieku brigades uz operacijas laiku sakJava
npvienota Latviesu divizija 1. latviesu strelnieku brigades koman-
diera genera)a A. MisiQa vadiba. Divizijai paveleja pekQa trieciena
parraut vacu pozicijas abpus MangaJu mezsarga majam, 2. briga-
des pulkiem turpinot virzities uz Kalnciemu, bet 1. brigadei -
uz Klives pusmuizu noliika atspiest pretinieku aiz Lielupes un
kauju turpinajuma kopa ar citam dafam doties uz Jelgavu. Uzbru-
kuma sakums bija paredzets 1917. gada 5. janvari plkst. 5 no
rita; pec veca stila, pie kura stingri pieturejas visa Krievijas im-
perija, tas bija 1916. gada 23. decembris - Ziemassvetku prieks-
vakars. Datums bija izraudzits nolfika maldinat vacu 8. annijas
pavelniecibu. To izdevas panakt, vaciesi patiesi nekadu uzbrukumu
negaidija.
Paris dienu pinns operacijas sakuma 6. Sibirijas strelnieku kor-
pusa taba generalis R. Dimitrijevs tikas ar latviesu datu koman-
dieriem. Lielaka data nekadus iebildumus necela, tomer vairaki
pulku komandieri - 5. Zemgales pulka komandieris J. Vacietis,
ka ari A. Uelgalvis un P. Avens, kuri komandeja 6. Tukuma un
8. Valmieras pulku, - neslepa, ka netic operacijas veiksmei. ViQi
gan apl)emas izpildit sal)emto paveIi, neveloties pulkus nodot citu,
maziik pieredzejusu virsnieku ziQa.
Par spiti dazadu autoru apgalvojumiem, ka nakts no 1917.
gada 4. uz 5. janvari bijusi loti auksta, neka tamlidziga nebija.
Gluzi otradi, ap pusnakti temperatiira pacelas lidz OoC, iestajas
pat neIiels atkusnis, rasinaja siks lietutiJ}s.83 Karaspeka daJu par-
vietosanas, ieQemot izejas pozicijas uzbrukumam, mezainaja apvidu
notika bez' starpgadijumiem, un nekas neliecinaja, ka pretinieks
kaut ko nojaustu.
Diemzel apvienotas Latviesu divizijas datu turpmaka riciba nebija
saskaQota. Vairaki pulki ejas dzeloQstieplu zogos ienaidnieka poziciju
prieksa saka ierikot ieverojami atrak par noteikto laiku. 2. brigades
komandieris A. Auzans lika 7. Bauskas pulkam, kuru no vacu iera-
kumiem sI,cira lielaks attalums, sakt virzisanos plkst. 4, 5. Zemgales
pulkam - plkst. 5, bet 8. Valmieras pulkam - pee apstakliem. 84
Tiidejadi no vienlaiciga trieciena pat sis vienas brigades iecirkni un
lidz ar to visai apvienotajai divizijai nekas neiznaca. Vaciesi tika sa-
eelti kajas vel pirms noteikta operacijas iesakuma.
59

No pasa sakuma apvienotas Latviesu divizijas ieeirkni veiksmes
mijas ar neveiksmem. 1. Daugavgrivas pulks kopa ar 3. Kurzemes
pulka vienu bataljonu strauja trieciena sasniedza un ie.Q.ema vacie-
su pirmos ierakumus. Talak par Skangaliem daugavgriviesi gan ne-
tika. Bazas radija nenosegta aizmugure, jo 2. Rigas pulks atpalika.
1. Daugavgrivas pulka komandiera G. Karlsona pieprasitie pastip-
rinajumi pienaca ar Iielu novelosanos - ap pusdienas laiku. Vel
pee 3-4 stundam ieradas 10. Sibirijas strelnieku pulka bataljons.
Tobrid vaciesi Skangalu apkartne pargaja prettrieeiena, un situaeija
sarezgijas, jo sibiriesi izturejas pasivi. Sibiriesi un daugavgriviesi
saka atkapties.
Griiti klajas 2. Rigas pulkam. Stipri nocietinato MangaJu mez-
nieeibu neizdevas ieQ.emt, bet doties uz Skangaliem, atstajot aiz-
mugure Mangalus vaeu rokas, ari nevareja. Solitas rezerves
nepienaca. Pulks bija zaudejis sakarus ar citam dalam. Kad sa-
tumsa, 2. Rigas pulks atgriezas taja vie1a, kur no rita tika par-
rauta vacu frontc. Vakara kresla nacas atkapties 1. brigades
parejam daJam.
2. brigades iecirkni jau ap plkst. 2 7. Bauskas pulka ko-
mandieris pulkvedis K. Gopers izsfitija sapierus izgriezt ejas vacu
dzeloI}stieplu lOgOS. Pretinieks viQus pamanija un atklaja uguni.
Sacis uzbrukumu, pulks ar grfItibam sasniedza vaciesu pirmos
ierakumus, bet tad niknaja uguns spelte griezas atpakal. Bans-
l}enieku stavokli atviegloja 8. Vaimieras pulks, kas parrava vacu
pirmo ierakumu liniju un aizrava vil}us sev lidzi. Pirmajos va-
ciesu ierakumos 7. Bauskas pulks zaudeja 5 ievainotus virsniekus
un ap 200 kritusu un ievainotu strelnieku un apaksvirsnieku. 8S
Tacu valmieriesi, dodoties talak, par daudz novirzijas pa labi.
Preeizi noteiktaja laika uzbrukumam eetas 5. Zemgales pulks,
ko pretinieks sagaidija ar specigu sauteQu un lozmeteju uguni.
Kaut ari bumbmeteju* komanda sagrava divas betonetas lozmetej-
ligzdas pulka ieeirkni, zemgaliesi eieta loti lielus zaudejumus. Vis-
grii tak klajas 1. bataijonam. Flankejosa lozmeteju uguns plava
uzbrueeju l}edes, kas negaidot bija uzdiirusas loti resou stieplu
zogam, nespejot izgriezt ejas. Paredzetais 8. Valmieras pulka at-
balsts netika saI}emts, bet no artileristu palidzibas vajadzeja at-
*
Bumbmeteju jeb ierakumu lielgabalu komanda s. Zemgales u.c. Jatviesu strclnieku
pulkos tika noorganiz,eta 1916. gada vasara.
60

teikties, jo zemu lidojosie saviQi kontuzeja strelniekus. 86 Rezultata
vacu pirmie ierakumi tika sasniegti par parak dargu cenu; maz
kas bija palieis no zemgaliesu I. bataljona. Pulku nopietni apdrau-
deja vaeiesi no MangaJu meznieeibas. * Lidzigi eitiem pretinieka a1-
balsta punktiem, Mangali bija sagatavoti aplveida aizsardzibai ka
miniatfirs eietoksnis, apjozts ar augstu valni un dzilu gravi, ar
dzeloI}.stieplu zogiem prieksa.
Latviesu strelniekiem bija vajadzigi papildspeki. 2. bI1gades re-
zerve a tst3 to 6. Tukuma pulku jau plkst. 5.30 iesaistija ciQas.
Apmeram sesas stundas pee uzbrukuma sakuma 5. Zemgales
pulks saI}ema pastiprinajumu - paris sibiriesu bataljonus. Tacu...
liela data to kareivju pa celam bija izklidusi, bet palikusie pie-
prasija tris stundas atpiitai. Turklat sibiriesi saka agitet zemgalie-
sus pret uzbrukumu. Pulkvedis J. Vacietis atzina par labaku abus
sibiriesu bataljonus nosiitit atpaka! uz brigades stabu. Kopa ar
7. Bauskas un 8. Valmieras bataljonu zemgaliesi peepusdiena iz-
veidoja grupu, kas ieQema da!u no vaeu otras linijas un atsita
vaciesu pretuzbrukumu.
Katra ziI}a nepietiekams bija artilerijas atbaIsts pee parravuma.
Atkal tika taupiti ladiQi, vairakums bateriju palika vecajas' uguns-
.
pozieijas, nespejot reaget uz situacijas izmaiQ.am. Tomer nebfitu
pareizi teikto attiecinat uz visiem artileristiem. N e viena vien ba-
terija pee savas iniciativas mainija ugunspozicijas un, riskejot no-
nakt klfimiga situacija vaciesu pretuzbrukuma gadijuma, atri
iznicinaja pasaizliedzigo noverotaju noraditos merl,<us. Sis baterijas
glaba un vairoja krievu artileristu agrako labo slavu.
5. janvari no sibiriesu dalam sekmes guva tikai 55. un 56.
pulks pa kreisi no 1. latviesu strelnieku brigades. To panakumi
gan bija islaieigi, jo, vaeiesiem parejot pretuzbrukuma, abi pulki
steidzigi atkapas.
Tadejadi pirmaja uzbrukuma diena ap plkst. 15 kluva skaidrs,
ka bez papildspeku iesaistisanas par operaeijas maksimala plana
sasniegsanu nay ko domat. Kauju darbiba turpinajas tikai apvie-
notas Latviesu divizijas ieeirkni. Ka generalis A. MisiI}s, ta
2. brigades komandieris pulkvedis A. Auzans ar gn1tibam orien-
tejas sarezgitaja situacija, kad vajadzeja izsl,drties par turpmako
.
Saskana ar K. Gopera liecibam, Mangali ief,lemti pat divreiz, ,bet vaciesi abas reizes
tos driz vien a tguvusi.
61

riCIDU. Ka izradijas, nebija paredzets, kas isti darams pee frontes
parravuma.
Vacu 8. armijas pavelnieciba steidzas atrak atjaunot un stabi-
lizet stavokli fronte. Saja noliika ta pievilka savas rezerves no J el-
gavas, to skaita ari no somu brivpratigajiem saformeto «gegeru»
(mednieku) bataljonu. Cinoties vacu J?use, sis bataljons tiecas tu-
vinat Somijas brivibu un patstavwu, ko latviesi savai dzimtajai
zemei ereja panakt pee Vacijas sakaves.
Pretinieks, 10 kIn plata iecirkni atspiests par 3-4 km, cinijas
ar lielu uZI}emibu un pasaizliedzibu pret, ka pats to verteja, Krie-
vijas labako karaspeku - sibiriesiem un «divtik bistamajiem» lat-
viesiem. Ta no Jelgavas parsviestais 427. pulka bataljons, meginot
atgiit Skangalus, zaudeja aptuveni divas tresdalas no kaujas sasta-
va. Vel vairak cieta gvardes kajnieki. Ienaidnieks turpinaja pievilkt
rezerves un J.ceras pie dafu pardislocesanas no Daugavpils rajona. 88
Vaciesi vai 'visus spekus koncentreja pret apvienoto Latviesu di-
viziju, rezerves savelkot pie Mangaliem un apdraudot abu latviesu
brigazu aizmuguri.
6. Sibirijas strelnieku korpusa stabs uzbrukumu uz Jelgavu, kas
pat nebija isti iesakts, uzskatija par neizdevusos un ap plkst. 17
apvienoto Latviesu strelnieku diviziju paklava 3. Sibirijas strelnieku
divizijas komandierim generalim N. Trikovskim. ViQs paveleja lat-
viesu strelnieku dalas atvilkt izejas pozicijas, nododot to ieQemtos
vacu ierakumus 9. un 10. Sibirijas strelnieku pulkam. Uz latviesu
strelniekiem sis rikojums atstaja nospiedosu ietekmi. Uelie upuri
bija izradijusies veltigi.
Lai gan augstaka vispavelnieka Galvena mitne rezerves nesolija,
generalis R. Dimitrijevs paveleja uzbrukumu turpinat. Latviesu
s1relniekiem nacas atgriezties ciQu vietas.
Situacija bija pagalam sarezgijusies, un katras dafas komandie-
rim vajadzeja lauzit galvu, ka rikoties. Sados apstaklos veiklais in-
trigants generalis N. Trikovskis latviesu strelnieku giitos pana-
kumus piedeveja savai divizijai, kas ar kaujasspejam nepavisam
neizeelas un operaeijas prieksvakara uzradija neapsaubamas demo-
raliziicijas pazimes. Viltigais generalis liidza... izsfitit lidotajus, lai
tie noteiktu, cik talu uz prieksu izlauzusas viQa sibiriesu dalas. 89
Patiesiba tas gan nekur nebija jamekle, jo miQajas turpat uz vie-
tas. Tacu kas vareja pieradit, ka, veiksmigi izvirzijusas, bet ne-
s3Qemusas pastiprinajurnu, sis dafas nay atgriezusas atpakal!?
62

Redzot augstakas pavelniecibas neizdaribu, kas izpaudas nleCl-
gajas rezerves, nesaskaQotu triecienu organizesana, pretrunigos ri-
kojumos, latviesu strelnieki saka kurnet. Galu gala tas nelikas
vairs svarigi, vai 9. un 10. Sibirijas strelnieku pulka rotam ar
kadas latviesu strelnieku rotas palidzibu bija izdevies uz Iaiku ie-
Qemt MangaJus un Skanga}us vai nee Tapat vienus, ka otrus vacu
pretuzbrukuma de} bija nacies a1stat. 90 5. janvara vakara ap plks1.
21 vaciesi ar pretuzbrukumu tikpat ka atguva savu ierakumu
pirmo liniju, iZI}.emot iecirkni Tirefpurva, 7. Bauskas un 8. Val-
mieras pulka parravuma rajona. Qeneralim R. Dimitrijevam cits
nekas neatlika ka parslegties uz minimala plana istenosanu.
6. janvaris pagaja samera mierigi. Noliika katram gadijumam
pastiprina1 J elgavas virziena aizsardzibu, vaciesi atstaja Lozmetej-
kalnu* un jau rnineto Meli. Saja augstaja kapa viQi pam eta
34 lieIgabalus. Bez tam tur tika saQern1i ap 1000 gustekQu. 91 Ka
latviesu strelnieki, ta sibiriesi 10 atzina par pamatigu ieguvumu,
kas uz laiku pacela noskaQojumu.
Gadijums ar Meli liecinaja, ka vacu 8. armijas pavelnieciba
pardomatak manevreja ar saviem spekiem, lielu uzmanibu velt01
svarigako virzienu un flangu nosegsanai. Pretinieks vairak un
energiskak izmantoja artileriju. Todien vaciesi vel nebija pievilkusi
lielakus papildspekus, un 12. armija, iesaistot kaujas rezerves, va-
reja vel daudz ko labot. 8i iespeja palika neizmantota.
7. janvara rits sakas ar vacu uzbrukumu 6. Tukuma un
8. Valrnieras pulkarn, kam bija piekomandetas 5. Zerngales un
7. Bauskas pulka apaksvienibas. Ka strups l,<ilis 12. armijas da}as
bija iespiedusas pretinieka izvietojuma. Vajadzeja lernt: vai nu
atiet, vai doties uz prieksu un ieQemt Mangafu-Skanga}u-Klives
rnuizas- M firnieku liniju. 12. armijas pavelnieciba izvelejas otro
iespeju.
Pienaca ziQa, ka 12. armijas riciba tiek nosiitits 27. korpuss.
Tacu augstakii virspavelnieciba neparprotami paskaidroja: korpusa
iesaistisana kaujas nay atlauta, to paredzets izmantot citur. Tele-
gramma no Galvenas rnitnes izrikoja: «Nav ieteicams turpinat.. uz-
brukumu, jo tas var beigties. katastrofiski. Rezerves mums jataupa
lielakai operacijai, bet, ja apstakli prasitu ciQu turpinasanu, tad
.
T.i., vacu Lozmetcjkalnu, jo bija divi sadi lozmeteju ligzdam bagati augsti pakalni,
katrs sava karojosaja puse.
63

jtUzlieto vienigi latviesu strelnieku pulki.» 92 Tuvaki paskaidrojun1i
nebija vajadzigi.
Kauju turpinajuma 12. armijas genera!i ta ari rikojas, kad
naeas atsist arvien niknakos vacu pretuzbrukumus. Netika Qemts
vera ne strelnicku nogurums, ne jau 1a lielie zaudejumi.
NeuzQemiba, dazkart atkHita pave!u neizpildisana un atteiksanas
iet uzbrukuma (17. un 55. Sibirijas strelnieku pulks 93 ), ko lieli-
nieku agitatori parspilejot izteloja par pretkara uzstasanos, noteica
12. armijas parejo datu neveiksmes. Tas lava vaciesiem galvenos
spckus verst pret latviesu strelniekiem.
Latviesu prese, konkreti, «Dzimtenes VestneSI», pirmas zi.t}as
par Ziemassvetku kaujam paradljas tikai piecas dienas pee to sa-
kuma. Sis ziI}.as bija 1alu no patiesibas, jo tika apgalv01s, ka, «a1-
sizdams ienaidnieka uzbrukumus rietumos no Rigas, musu kara-
speks savukart pargaja uzbrukuma Babites ezera iecirkni,» turklat
bez «flintes» s3viena, ieQemot veselu rindu vaeu «apcietinajumu».
Aeimredzot kara cenzura lika sagrozit faktus, novelot atbildibu par
smagajiem zaudejumiem uz pretinieku. Dienu veliik avize rakstlja
par uzbrukuma turpinasanos «ar neeereti labiem panakumiem»g4.
Ari tas neatbilda istenibai.
Piecu dienu laika 1. la tviesu strelnieku brigade zaudeja 572
kritusos un 1946 ievainotos, 401 bez vests pazuduso, 2. brigade
krituso bija 408, ievainoto - 1893, bez vests pazuduso - 213. 95
Zaudejumu lieliika data attiecinama uz operaeijas pirmo dienu.
K}uva arvien aukstaks. Diena sa Is turejas ap -25°C, bet oakti
ten1peratiira noslideja Ildz -35°C, pat -38°C. Katrs nopietnaks
ievainojums bija bistams dzivibai, jo aukstuma bruces stiprak
asil)o. Daudzi ievainotie, savlaieigi nesal}.emot palidzibu un pasi
nespedami iet, kusteties, turpat kaujaslauka nosala. Pulku apaks-
vienlbu izkliedetiba apgrfItinaja medielniska personala darbibu, jo
plasa teritorija ievainotie nereti palika gulam sniega nepamaniti.
Smagak ievainotos vajadzeja izvest no kaujaslauka un evakuet uz
Rigu vai ar Latviesu strelnieku apvienotas lazaretes automobiliem
vai pulku saimniecibas datu ragavam, kas izradijas daudz praktis-
kakas par purvainajam bezeelu apvidum pavisam nepiemerotajiem
smagajiem sanitarajiem ratiem.
levainoto pieQemsanu un pirmas palidzlbas sniegsanu, tapat no-
siitIsanu uz aizmuguri veica abu latvicsu brigazu arsti ar Dr. med.
J. Berzil}u un Dr. med. P.. Snieri prieksgala. Sanitara personala
64

vidii ari bija kritusie un ievainotie. Visvairak tas cieta no vacu
artilerijas.
Interesants statistiskais apsekojums veikts 7. Bauskas pulka.
Tas liecina, ka liela parsvara bija lozu ievainojumi (57% no
visiem), otra vieta atstajot srapnelu raditos (29 %) , parejie sasta-
dija samera nelielu (14%) dalu. 9 t> Lai gan ciQu turpinajuma pre-
tinieks vairakkart lietoja l}imiskos ladiI}.us,97 latviesu strelnieku
vidii saindejusos bija nedaudz. To galvenokart noteica meteorolo-
giskie apstakli, ka ari strelnieku labi apgiitas iemaQas, lietojot iz-
sniegtas ZeJinska sistemas gazmaksas.
Ar nelieliem atelpas briziem kauju darbiba uz rietumiem no
Rigas turpinajas gandriz menesi. IIgstosa uzturesanas zem klajas
debess bez pienacigas atpfitas ziemas sala, biezi C3Uru diennakti
bez silta ediena, pat tejas (pamanot ugunskura dfimus, vacu ar-
tileristi nekavejoties atklaja uguni), iztiekot ar sasalusu maizi,
verta sis ciQas par arkarteju fiziskas un moralas izturibas parbau-
dijumu.
Kaujas uz rietumiem un dienvidrietumiem no Rigas turpinajas
lidz 1917. gada 4. februarim, kad aktivitate ka no vienas, ta
otras puses speji noplaka. Nekadi teritoriali ieguvumi, ja neskaita
dazus saviJ.1iem izvagotus kvadratkilometrus zemes, operacijas re-
zultata 12. armijai netika.
Ziemassvetku un tam sekojosas janvara kaujas latviesu strelnie-
kiem sagadaja vissmagakos zaudejumus Pirma pasaules kara laika:
aptuveni 9 tukst. kritusu, ievainotu, nosalusu, bez vests pazudu8u
un kontuzetu karaviru jeb nedaudz mazak par Q's no brigazu kau-
jas sastava. 98 Tas nevareja neatstat nospiedosu iespaidu ka uz
pasiem strelniekiem, ta uz viQu piederigajiem, visu latviesu tautu.
NoasiQojusas 12. annijas dalas nosiitija rezerve. Latviesu strel-
niekus parveda atpiita uz TorQakalnu, Zasulauku un Rigas jiirma-
lu. ViQiem izsniedza jaunu ieterpu, nomainot uz dzeloQdratim
saplestos, apdegusos un nokvepusos, lozu un sl}embu sapluinitos
vecos apgerba gabalus.
Par lielu nepatiku Ziemelu frontes un armijas stabam smagas
kaujas p]asi atbalsojas aizmugure, vispirms Riga. Civiliedzivotajiem
kluva ziniims par planoto Jelgavas ieI}emsanu un ari par to, kas
no visa ta bija iznacis. <<Ja augstak noraditas baumas patiesi gu-
vusas plasu izplatibu Riga,» generalis N. Ruzskis griezas pie ge-
nerala R. Dimitrijeva, «biitu loti velams veikt pasakumus to
65

paralizesanai.»99 Ne mazak nopietnas pardomas frontes un armijas
pavelniecibai sagadaja mineta sibiriesu atteiksanas doties uzbruku-
ma. N esaudzigas represijas negaranteja lidzigu gadijumu neatkar-
tosanos. Sajos notikumos generaU tapat vainoja Rigu, galeji kreisos
elementus, citiem vardiem, lieliniekus. Uzstajigak nekii lidz tam
Ziemelu frontes stabs pieprasija, lai 12. armijas pavelnieciba da-
ritu visu iespejamo «kaitigas pagrides ietekmes» partrauksanai. Ka-
raspeka dalu komandieriem lika uZI}emties atbildibu par tiem
paklauta personalsastava izturesanos.
Kaut ari uzbrukuma operacijas rezultati, maigi izsakoties, bija
loti bedigi, generalim R. Dimitrijevam beidzot bija izdevies panakt
vacu nocietinato poziciju parrausanu. Sis panakums bez artilerijas
sagatavosanas uguns ieintereseja franeu un anglu generalstabus,
kuriem tas ,likas ieveribas cienigs fakts. Sekoja apbalvosana, ka
cara armijii bija pieQ.emts, par izlietajam asinim. 12. armijas pa-
velnieks saI}ema Balta Ergla ordeni, citiem generaliem tika Sv.
Vladimira un Sv. Jura ordeI}.i, Sv. Jura ieroci. Sads novertejums
vareja veicinat tadu pasu turpmaku nereI.<inasanos ar tfikstosiem
karaviru dzivibu.
Ka bezatbildigs javerte genera1a R. Dimitrijeva veliik dotais re-
zumejums par Ziemassvetku un janvara kaujam: «Tas bija latvju
tautai mazs parbaudijums, bet ari gaisa diena latvju varoQu
gaita.» 100 Strelnieki tadam novertejumam nevareja piekrist. Slavai
bija parak diirga cena. Ikvienam bija saprotams, ka vel pee viena
vai diviem lidzigiem «maziem parbaudijumiem» no latviesu pulkiem
nekas vairs pari nepaIiks. Iestajas psihologisks liizums, ierunajas
passaglabasanas instinkts, kas nobidija mala agrak nereti verojamo
pasuzupuresanos. Vaciesu padzisana no Kurzemes vai pat tas
dalas nebija izdevusies, sis merl}is likas aizslidejis vel talak prom.
AsiI}aina maciba mudinaja meklet atbildes par ieilgusa pasaules
kara jegu un latviesu tautas lomu taja.
66

II nodaJa
KAD PATVALDIBAS TRONIS KRlT
1. Revoliicija! ... Revolucija!
Pirma pasaules kara gados Krievijas imperija neatturami no-
brieda plasu trficigo un mazturigo iedzivotaju sHiI}.u neapmierinati-
ba ar dzives apstakliem, kas kluva arvien sliktaki. Dazado gtiitibu
nastai vel pieaugot, vareja sagaidit socialu spradzienu. Streiku un
streikotaju rindu palielinasanas Petrograda katra ziQa bija nopietns
bridinajums. Tacu cara patvaldibas vadzis bija pilns un lfiza vel
pirms iespejamajiem plasajiem nemieriem. 1917. gada 12. marta
Nikolajs II, vairak «augsu» spiests, parakstija atteiksanos no cara
trol}a. Krieviju gan ttilit nepardeveja par republiku, oficiali to pa-
sludinaja tikai rodens puse - 14. septembri.
Pebruara revoliicijas* dienas sastaditajai IV Valsts domes ko-
mitejai un nedaudz velak izveidotajai Krievijas Pagaidu valdibai
varn un ietekmi nacas dalit ar Petrogradas stradnieku un kareivju
izbidito depuHitu padomi. Radas divvaldiba ar visam no ipatnejiis
ickspolitiskas situacijas izrietosajam sekarn, kas vispirms izpaudas
centralas oficialas varas ricibas nenoteiktiba, vietejo pasvaldibu zi-
nama pasivitate, ka ari armijas un flotes pasrealizetaja demokra-
tizacija, gan' ne bez padomdevejiem un paligiem no malas.
Krievijas brul}otie speki parvertas par politiskas ciQas arenu.
Negaidot zaudejusi patvaldnieku un augstako virspavelnieku viena
persona, satraukta un apjukusi bija augstakas virspavelniecibas
Galvena mitne. Bez pieredzes politika generalitate izradijas nesa-
gatavota patstavigai ricibai. IZQemums nebija Zieme}u frontes
tabs. Neveiksmei lemti bija ta meginajumi nokluset cara gasanas
faktu. Iau tuvakajas dienas s i ziI}.a sasniedza ari 12. armiju.
.
Skaitot pee veea stila.
67

Sabiedriski politiskas dzives aktivizesanas Riga un Vidzeme,
stradnieku deputatu un pilsonisko sabiedrisko organizaeiju padomju
izveidosanas, rosinosais paraugs, kads karaspeka demokratizacija
bija revoliicijas laika pirmajai pavelei Petrogradas garnizonam, lika
aktivizeties 12. armijas pavelnieeibai. Tiesi SI pavele radija vislie-
lako nepatiku sakara ar militaro diseiplinu ardoso raksturu. Atri
aptveris, ka draudi ar karatiesu nelidzes, generalis R. Dimitrijevs
mainija savu izturesanos un paeentas neizbegamas parmaiI}as
12. armijas iekseja dzive ievirzit velama gultne bez plasu kareivju
masu lidzdalibas. Ar aizmugures datu eseru un mazinieku pa-
lidzibu bez piilem izdevas izveidot genera}iem paklausigu 12. ar-
mijas kareivju deputatu padomes pagaidu izpildkomiteju jeb
Iskosolu., kii ari panakt tas oficHilu apstiprinasanu 21. un
22. marta sapuleeto karaspeka datu parstavju sanaksme. 1 Virsnieki
izveidoja atsevisl.<u deputatu padomi un ieveleja izpildkomiteju -
Iskomofu. Ka Iskosols, ta Iskomofs aieinaja «turpinat karu un aiz-
stavet iegiito brivibu», saja noliika darbojoties saskaQa ar 12. ar-
mijas staba noradijumiem, ka rezultata abi izpildorgani pee kada
laika apvienojas.
Iskosola deklarativa rakstura paziQojumi un bezierunu paklausi-
ba generalitatei ne mazaka mera nerosinaja latviesu strelniekus
saistities ar iskosoliesiem. N eko nemainija sesu latviesu strelnieku
datu parstavju kooptesana Iskosola sastava. 2 Ir pamats domat, ka
sai kooptesanai ir bijis gadijuma, turklat tin formals raksturs.
Ar saprotamu gandarijumu uZQemusi cara patvaldibas krisanu,
latviesu strelnieki, nedaudz apjukusi, veroja dazadu politisko speku
izversanos. Laikraksti rosinaja uz aktivu ricibu.
Pinna nopietna domu apmaiI}a notika 26. marta Valmiera, kur
domes zale puleejas latviesu pulku strelnieku un virsnieku parstav-
ji. Ar ievadrunu uzstajas stabkapteinis V. Ozols; viQu - tolaik
nacionalradikalu uzskatu aizstavi - ari ieveleja par sapulees va-
ditaju. Pee dazadu runataju uzklausisanas pieQemtaja rezoliieija'
1ika konstatets, ka revoliieija vel nay pabeigta, kars jaturpina, ja-
sekme demokratija, jasaistas ar Petrogradas stradnieku un kareivju
padomi. «Tacu galvenajam mfisu lozungam jabot - «Autonoma
Latvija demokratiskaja Krievijas republika».» Tadejadi pirmaja vieta
apspriedes dalibnieki izvirzija Latvijas un Iatviesu tautas intereses.
*
Precizak «Iskosol-12.
68

Sapulce vienbalsigi nolema ievelet visu pulku virsnieku un strel-
nieku Pagaidu komiteju deviI}.u locekJu sastiiva. 3 Vel todien turpat
Valmiera Pagaidu komiteja vienojas par nakamo sedi Riga. Mene-
Sa laika vajadzeja sasaukt visu strelnieku pulku parstavju «Helo
padomh>.
Pagaidu komiteja 31. marta pieQemtaja darbibas programma pa-
rcdzeja agitaciju par karu lidz «galigai Krievijas un, attieciba uz
lutviesiem, Kurzemes atsvabinasanai no ienaidnieka», agitaciju par
lubu Pagaidu valdibai tas izsludinatas programmas realizesana.
Tika pausts atbalsts strelnieku un virsnieku sadarbibai kopejiem
Latvijas merl,<iem, apzinigas disciplinas uzturesanai, Krievijas Sa-
tvcrsmes Sapulces un autonomas Latvijas Saeimas velesanu gata-
voanai, sakaru uzturesanai ar stradnieku padomem Riga un
Pctrograda, kareivju interesu un tiesibu likumigai aizstavesanai 4
u. tml.
Tada nostaja nepavisam nevareja apmierinat Latvijas Socialde-
Inokratijas lieliniekus, kuri lidz ar Iegalizesanos izversa energisku
politisko agitiiciju vispirms Riga, ka ari latviesu strelnieku r dalas.
Apvienojot atsevisl}os pulkos izveidojusos partijas biedru pulciQus,
8. aprili lieJinieki radija latviesu strelnieku pulku LSD organizaciju
un tas vadose centru - Organizacijas komiteju. Ta nekavejoties
izversa plasu agitiiciju latviesu strelnieku dalas. Strelnieku «apstra-
dfisanah> LSD Centrala Komiteja nosiitija labakos propagandistus.
No 9. lidz 11. aprilim Riga, Jonatana biedribas telpas notika
Intviesu strelnieku liela padome jeb 1. kongress, piedaloties
176 strelnieku un 14 virsnieku delegatiem. Par kongresa vaditaju
icveleja strelnieku K. Bergu. Jau sakuma domstarpibas izraisijas
jautajuma par virsnieku un strelnieku vienotu vai atsevisl}u orga-
nizcsanos. Vairaki virsnieki un strelnieki noteikti aizstaveja vieno-
tibas principu, pret kuru asi versas strelnieks J. Gricmanis,
picrcdzejis lielinieks. Kongresa delegati nobalsoja par a pvienosanos
un kopejas virsnieku un strelnieku izpildkomitejas jeb Iskolastrela
Icvclesanu. To sekmeja strelnieka K. Salbes pausta doma par ne-
picciesamibu latviesiem vienoties ka tautai.
Jautajuma par kara turpinasanu tika pieI}cmts lielinieka prapor-
ika N. Tilliba priekslikums: agitet par «kara vesanu lidz tam
Inikam, kad bus iespejams noslegt starptautisku mieru bez
uncksijam, bez kontribiicijam, dibinatu uz tautu pasnoteiksanas
principiem». Toties cits viQ.a priekslikums, proti, noteikt ieplanota-
69

jam latviesu strelnieku laikrakstam «stingri soeUildemokratisku vir-
zienu», tadejadi Iieliniekiem no pasa sakuma paQemot sava kon-
trole presi, tika kritizets un noraidits; ta vieta delegati pieprasija
stingra demokratiska virziena ieverosanu.
Kongress izteicas par Pagaidu valdibas atbalstisanu, «kamer
viQa izved dzive izsludinato programmu un darbojas saskaQa ar
Stradnieku un zaldatu deputatu padomi,» apliecinaja atkartotu at-
balstu Latvijas autonomijai un pauda nosodijumu katram nediscip-
linetam un neorganizetam uzstasanas gadijumam, pavefu neiz-
pildisanai. Asu kritiku sal}.cma latviesu strelnieku bataljonu Orga-
nizacijas komiteja. Lejot fideni uz lielinieku dzirnavam, stabkaptei-
nis A. Zaure, viens no radikalak noskaI}.otajiem virsniekiem,
iesniegtaja rezoliieija pieprasija reviziju un sis komitejas likvidesa-
nu. Pee kongresa loti aktiva lielinieka La tviesu rezerves pulka
strclnieka K. Petersona ierosinajuma delegati izteiea neuztieibu
valsts domniekiem J. Goldmanim un J. zalitim par pasivitati, klu-
sesanu un laiposanu pirmajas nedelas pee patvaldibas krisanas
Krieva, par nenorobezosanos no eentigakajiem veea rezima kal-
piem. Lielinieki visadi centas diskreditet pilsoniskos politil}us un
sabiedriskos darbiniekus, noskaQojot strelniekus pret viI}.iem. Ne-
kiidu nopietnu pretsparu pilsonibas parstavji neizradija. InteHgenee
vel tikai mekleja kopejas idejas un merl}us.
Lntviesu strelnieku 1. kongress ieveleja Iskolastrelu 28 locekJu
sastava. Iskolastrela pirmaja sede par priekssedetaju tika ievelets
stabkapteinis V. Ozols. Diezgan kreisais Iskolastrela sastavs sek-
meja sadarbibu ar radikalo Rigas Stradnieku deputatu padonli.
Praktiski tas izpaudiis viena la1viesu strelnieku pulka. (7. Bauskas,
veliik 2. Rigas pulka) norikosana pilsctas ieksejas kartibas sarga-
sanas dienesta.
Latviesu strelnieku noskaQojumu un ta izmail}as noteica dazadu
faktoru mijiedarbiba. 1. kongresa delegati izteiea atbalstu LSD bied-
ra Dr. med. A. Priedkalna kandidatfIrai uz Vidzemes guberI}.as ko-
misara posteni, bet nedelu velak ka vieekomisaru Iskolastrels velejas
rcdzet agronomu K. Ulmani, vienu no Latviesu Zemnieku savienibas
(LZS) organizatoriem. Toties ka nevajadzigu un nesaistosu strelnieki
uztvera formiili nodoto zverestu Krievijas Pagaidu valdibai, vel jo
vairak verojot sis valdibas pietati pret veeo kartibu.
«Mes prasam Latvijns autonomijuh) - atgadinot ]atviesu tautas
velmi, 1917. gada 26. aprili pie lasitajiem eelu aizsaka «Brivais
70

Strelnieks». Laikraksts uzsvera, ka saimnieeiska un kulturala ziI}.a
Lc.1tvija vairak lidzinas Skandinavijas valstim, tacu politiska satver-
sme te bijusi tada pati ka kirglzu stepes. «Mes prasam Latvijas
lIutonomiju..,» 1urpinaja «Brivais Strelnieks», <<lai reiz prieks visam
rcizem atsvabinatu celu latviesu tautas netraucetai attistibaL» 6
.
R una bija par teritoriali politisko, nevis nacionali kulturalo auto-
nomiju, ka to centas uztiept Pagaidu valdiba. Dienu ieprieks Is-
kolastrels vienbalsigi bija piel}emis lemumu par komisijas izvei-
dosanu sakariem ar sabiedriskiem darbiniekiem un organizacijam
Lntvijas autonomijas projekta izstradasanai. 7 Vel pirms tam pulk-
vedis J. Vacietis bija informejis Iskolastrelu par 1iksanos ar Pa-
gaidu valdibas galvu kQazu G. vovu Petrograda un kl}aza
solijumu gadat par Latvijas autonomiju. 8 Pagaja nede!a pee nede-
Ins, bet Pagaidu valdiba no si jautajuma risinasanas izvairijas. Vel
sliktak, Pagaidu valdibas arIietu ministrs P. Mifukovs pat atJavas
pc.1l}irgaties: <<Ja latviesi prasa autonomiiu, tad tada dodama ari
knretiem, samojediem un kamcadaliem* .» Tada bija krievu demo-
kriitijas attieksme.
Latvija pret tas autonomiju uzstajas daudzi cittautiesi, galveno-
ki\rt vietejie krievi. Ka atzimeja publicists A. Kroders, viQi velejas
«latviesus padarit no sevis atkariBus, atl}emt vil}iem tiesibu pasiem
Slva zeme par savu dzivi I ern!» 1 . Latviesu loti toleranta izturesa-
nas pret cittautiesiem, ka tagad saka, nacionalajam minoritatem,
tiipat Pagaidu valdibas pozicija mudinaja krievu birokratiskos ie-
rcdQus rikoties uzstajigak. Sie birokrati saprata, ka autonoma Lat-
vija vil}iem nebus iespejams paturet iesilditas vietas.
Vardos atbalstot Latvijas autonomijas ideju, LSD lielinieku no-
staja Latgales un Kurzemes problemas** risinasana Iika saprast,
kn nacionalais jautajums un latviesu tautas nakotnes izredzes so
partiju intereseja tikai ka taktisks solis ceta uz socialistisko revo-
luciju. Jau agrak, saskatijis LSD un Latvijas stradniecibas tendenci
«ntteikties no latviesu tautas lietas», par to kritiski izteicas J. Rai-
nis. 11 Dzejniekam bija taisniba.
.
Agrak 13 sauca Kamcatkas pamatiedzivotajus itelmenus, velfik - Kamcatka dzivojoso
Ifinel}u, korjaku u.c. tautibu pectecus, jau sajaukusos ar krievu iecelotajiem.
Tolaik LSD lie1inieki sekoja V. Lcnina ieteikumam nevis a tkarot, bet ar kurzemnieku
plcbiscitu noteikt, pie kuras lielvalsts' palikt, lai gan 1 915. gada tie visnotal protesteja
pl.ct iespejamo Kurzemes pievienosanu Vacijai.
71

Paplasinot sabiedriski politisko darbibu, Iskolastrels atsaucas uz
aicinajumu siltit strelnieku delegatus uz Latgales Pagaidu zemes
padomi, * un saja sakariba tika stimuleta Iskolastrela Latgaliesu
sekcijas nofonnesanas un darbiba. Sekcija diezgan energiski iesais-
tijas Latgales problemu risinasana, lai gan ar ipasu ietekmi neiz-
celas. PaziQojumus un isus materialus Latgaliesu sekcija ievietoja
«Brivaja Strelnieka», publicejot tos ar latiQu burtiem **. Cetri la1-
viesu strelnieku parstavji tika nosiititi uz Vidzemes bezzemnieku
kongresu, bet trim bija jadarbojas jaunieveletajti Rigas pilsetas Pa-
gaidu dome. 12
1917. gada pavasara menesos latviesu strelnieku pulkos vareja
verot dazadu politisko speku klatbiitni, tikai viQu aktivitate un ie-
tekme bija visai ats!.<iriga. N enoliedzams bija lielinieku iespaida
pieaugums. 19. aprili, piemeram, tika panakta dazadu pulku devi-
QU lielinieku kooptesana Iskolastrela sastava (gan bez balssticsi-
barn), lai tie, a1brivoti no tiesajiem dienesta pienakumiem,
darbotos agitacijas komisija. 4. maija sede V. Ozols aicinaja isko-
lastreliesus izteikties, kadu nostaju ieI}.emt pret LSD lieliniekiem. 13
Jautajums bija vairak formals un netika nopietni iztirzats. Nebija
griiti pamanit, ka pamazam Iielinieku ietekme kliist noteicosa.
Kops bataljonu organizesanas vienmer tiekusies pee zinamas au-
10nomijas 12. armija, latviesu strelnieki to it uzskatami apliecinaja
ar savu distancesanos no sis armijas kareivju deputatu padomes
un Iskosola. Par to viQiem nacas uzklausit daudz parmetumu. Qe-
neralis N. Trikovskis bezatbildigi apvainoja latviesu strelniekus
valsts nodeviba. Pilnigi noraidot generala izdomajumus, Iskolastrels
vicnbalsigi lema griezties pie 12. armijas pavelnieka, lai armijas
juridiska komisija izmekletu pasa N. Trikovska lietu par situacijai
pavisam neatbilstosajam un veHik atsauktajam pavelem Zicmassvet-
ku un janvara kauju laika}4 Sis konflikts strelniekus vel vairak
noskaQ.oja pret generalitati.
Visa plasaja krievu-vacu fron1e, ari pie Rigas, bija sakusies
un turpinajas pretims1avoso armiju karaviru bralosanas. Aktivi bra-
)osanas rosinataji un sekmetaji bija lielinieki, saskato1 saja pasa-
kuma revolucionara miera praktisku istenosanu. Pavelnieciba un
* Pareizak, uz Latgales pagastu un pi1setu pasvaldibu, draudzu, biedribu u.c. organizficiju
rstiivju kongresu Rezekne, kas leveleja Latgales Pagaidu zemes padomi.
«Brivo Strelnieku iespieda ar gotu burtiem.
72 .

daudzi virsnieki meginaja nepielaut bralosanos, un dazkart tas
purtrauksahai izmantoja artileriju. Sada riciba saasinaja pavelnieci-
bas un frontes datu, virsnieku un kareivju attiecibas, kas paslik-
tinajas ari latviesu strelnieku pulkos.
Gan pelniti, gan nepelniti pannetumi bira par pulkveza A. Au-
zana galvu. 2. brigades pulki viI}am izteica neuzticibu un griezas
pie IskolastreJa, lai tas padzitu pulkvedi. A. Auzans negaidlja un
pats atstaja brigadi. «ViQ3 aiziesana nay pamatota, tie parmetumi,
kuri viI}am izteikti, nay pieraditi,» - ta «Briva Strelnieka» redak-
cijai rakstija 1. Daugavgrivas latviesu strelnieku pulka komiteja,15
darot zinamus daugavgriviesu uzskatus. Incidents tomer nektuva
par bridinajumu, un A. Auzana liktenis driz piemekleja citus lat-
viesu strelnieku pulku virsniekus, vispirms tos, kuri nespeja sa-
mierinaties ar disciplinas lejupslidi, komiteju un lielinieku pieau-
goso ietekmi dalas un apaksvienibas. Ta jau driz saasinajas lat-
viesu pulku aktivako lielinieku un pulkveza K. Gopera attiecibas.
Ncatlaidigi pieprasot saglabat miliHiru kartibu karaspeka da1as,
daudzu komiteju vim acIs sis virsnieks kluva par nevelamu per-
sonu. ViQs gan negrasijas atstat latviesu strelnieku dalas.
Karaviru veletie organi biezi piemineja apzinigo disciplinu sais-
tiba ar demokratizaciju, tomer taja pasa laika visur jautas kareivju
tieksanas «vienkarsot» lidz tam stingri rcglamentetas izturesanas
normas. Jiitami pasliktinajas disciplina un iekseja kartiba ari lat-
viesu strelnieku dalas. Atpogatajam apkaklItcm un uz pakausa at-
stumtajam formas nagenem sekoja biezaki «brivsoli», vienaldzigaka
attieksme pret dienesta pienakumien1, «sariebuso» °apaksvirsnieku
un virsnieku ignoresana. Satraucosi zil}ojumi Iskolastrelam pienaca
par ziipibas gadijumiem, karsu spe}u izplatibu rezerves pulka. 16
Pulka bija daudz lielinieku, tacu sielD «brivibas» sludinatajienl ne-
riipeja nekartibu noversana, bet gan strelnieku balsis dazadu ko-
miteju velesanas, kuras ar stipraku uzstasanos vareja zaudet.
Atrunasanas, ka krievu pulkos situacija vel sliktaka, nebija nekads
attaisnojums. Kluva skaidrs, ka puJku un rotu, komandu komitejas
nespej garantet disciplinu un ieksejo kartibu dalas.
12. armija ar paveli ieviestas biedru tiesas stavokli redzami ne-
uzlaboja. Tas pats sakams par dezertieru ierakstisanu ipasas
«kauna listes».
No pozicijam nonakusi rezerve Riga vai tas tuvuma, latviesu
strelnieku pulki nebija piedabiijami turpinat apmacibas. No tam
73

kategoriski atteicas 7. Bauskas, pee tam gan ne tik strikti, bet
pietiekami uzstajigi ari 2. Rigas pulks. 17 Interesantak bija apmek-
let mitiQus un dejas. Krietni mazaka veriba tika veltita mitQu sa-
kopsanai un uzturesanai. Arsti nespeja nodrosinat atkartotu pote-
sanu pret vedertifu; uz procediiru ieradas tikai neliela data
(7. Bauskas pulka - piektda}a 18) no personalsastava. Tade} jau
tovasar tika noveroti vairaki inficesanas gadijumi ar SO slimibu.
Aizvien nepopuUiraka latviesu strelnieku vidii kluva ofieiala agi-
tacija par ieilgusa kara turpinasanu. Strelnieki nosodija tamlidziga
gara ieturetos Pagaidu valdibas ministru pazil}ojumus, toties izra-
dija atsaueibu gluzi pretejam - miera vesmam un aktivitati gazta
patvaldnieeiska rezima pamatu satrieksana.
8. maija Iskolastrela locek}i atbalstija rezervistu sievu sapulees
rezoliiciju. Tas pirmais punkts bija formulets sadi: «N ekavejosi ie-
sakt miera sarunas [par miera noslegsanu. - V. B.] bez anek-
sijam, bez kontribueijam uz tautu pasnoteiksanas pamatiem.»19
Tada attieksme, pausta tikai nede!u pee arlietu ministra P. MiJu-
kava notas sabiedroto lielvalstim par Pagaidu valdibas gatavibu
pi1dit uZQemtas saistibas, liecinaja par Iskolastrela pievienosanos
daudzajam valdibas ricibu asi nosodosam organizaeijam.
Brivibas vardu latviesu streJnieki ciesi saistija ar Latvijas na-
kotni. Tie bija viI}.i, kuri pirmie 1917. gada pavasari eela sarkan-
baltsarkano karogu. 20 Strelnieki tiecas panakt Latvijas admi-
nistrativo apvienosanu. Ignorejot prasibu par Latgales atdalisanu
no Vitebskas guberl}as un piesaistisanu Vidzemei, Krievijas Pagai-
du valdiba sagadiija vilsanos ne tikai latgaliesiem, bet ieverojami
plasakiem Latvijas iedzivotaju slal}iem. Izpleneja ceribas, kas bija
radusas pee igauQ.u apdzivotas teritorijas saklausanas viena admi-
nistrativa vieniba. Pagaidu valdibas prestiza strauja krisanas lat-
viesu vidii bija saistita ar sabiedribas lielas da1as neparprotamu
radikalizaciju.
Latviesu strelnickus neapmierinaja partikas apgade. Tuvojoties
pavasara lauku darbiem, 1917. gada aprila pedeja nedela rezerves
pulka rotu un komandu komiteju kopeja sapulce nolema atva!inat
lauku darbiem 40 gadus vecus un veeakus strelniekus aptuveni uz
mencsi, nododot viQ.us pagasta partikas komiteju riciba. Partikas
komitejiim vajadzeja sos paligus sadalit starp saimniecibam, kam
bija nepieciesamas darba'rokas. Domajot par pasas sis karaspeka
daJas personalsastava apgadi ar partiku, ieveleja 15 cilveku lielu
74

pulka partikas komiteju. 21 Par partikas apgadi siidzejas ari citi
pulki. Maija beigas tika dibinata latviesu strelnieku Ekonomiska
biedriba. Biedriba neilga laika noorganizeja tris veikalus. Diemzel
griitibas ar dzelzcela vagoniem trauceja vajadzigo preeu pievesanu.
2. Lieliniecisma valgos
Bez jebkadas kaut cik nopietnas konkurenees no citu poIitisko
partiju puses latviesu strelnieku da}as savu darbibu turpinaja iz-
verst lielinieki. Viena partijii ar viQ.iem palikusie t.s. mazinieki in-
ternacionalisti* nelielu ietekmi saglabaja pirmajos menesos pee
Februara revolucijas, tomer velak vairs nespeja izradit saneensibu.
To pasu var teikt par revolucionarajiem socialistiem jeb eseriem,
kuru ietekme Latvija nekad nay bijusi speeiga. Pilsoniskas partijas
topavasar tikai radas, un, iZQ.emot Latviesu Zemnieku savienibu,
10 rindas bija diezgan retas. Turklat pilsoniba un inteIigence vai-
rak uzmanibas veltija pasvaldibam, Hide} latviesu strelnieku pulkos
par tam samera maz ko zinaja.
Nevienai no politiskajam partijam un organizacijam Latvija ne-
bija tik liela pieredze un stingra biedru disciplina ka lieliniekiem.
Turklat viI}i, ka jau teikts, veiksmigi palielinaja partijas rindas;
1917. gada marta un aprili biedru skaits pieauga septiJ}as, bet
latviesu strelnieku pulkos - pat divdesmit (!) reizu. 22 Rikojoties
loti energiski un uZQemigi, lielinieki nevairIjas runat par jebkuru
jautajumu, protams, sniedzot pasiem velamu izskaidrojumu. Sapul-
ces viQi atbalstija cits citu, ipasu prasmi izradija rezoliiciju izvir-
zisana un apspricsana. Arkartejas aktivitates un pat nekautrigas
«uzprasisanas» del vairakuma gadijumu tiesi lieliniekus ieveleja
rotu, komandu un pulku komitejas. Nakamais solis, bez saubam,
bija so komiteju pak}ausana savai kontrolei, lai ar to starpniecibu
ietekmetu bezpartejisko s1relnieku vairakumu, noskaQotu velama
gara un varetu uzstaties viQu varda.
Ar latviesu strelnieku pulkiem vien lielinieki nedomaja apmieri-
naties. Tikpat uZQ.emigi viQi rikojas stradnieku un Vidzemes bez-
zemnieku padome. 24. maijii Rigas stradnieku deputatu padome
pieQema LSD Centralas Komi tejas rezoJiiciju. Nosodot kara turpi-
.
Pee mazinieku aizsardzmnieku izslgsanas no LSD kara sakuma tajd palika tie mazinieki.
kuri. tapat 1m lielinieki. nosodija Pirmo pasaules karu.
75

nasanu, si padome vienlaikus uzstajas pret Krievijas Pagaidu vaI-
dibu un aicinaja visu varn nodot stradnieku, kareivju un zemnieku
deputatu padomem.
Propagandejot pretkara idejas un aicinot energiski uzstaties par
miera noslegsanu, lielinieki vienlaikus centas mazinat strelnieku
uzticibu agrak ieveletajiem LSD nevelamiem parstavjiem komitejas
un Iskolastrela, parmetot samierinasanos ar virsniekiem, tapat ak-
tivitates apsikumu. LieIiniekus darija uzmanigus 1. latviesu strel-
nieku brigades deputatu 5. maija kopsapulces protokola fiksetais:
«eQina partijas lieta bez jebkadiem motivejumiem ar Iielu balsu
vairakumu tiek peQemta rezoHicia: __ izteikt stingru protestu viI}.a
partijas ricibai un propagandai.»2 8i brigade visu aprili atradas
pozicijas fronte, kur agitatori ne tik labprat ieradas. Partijas in-
tereses profesionalie lielinieki stadija augstak par visu; galu gala
par tadam vareja «pielab01» ari puspatiesibas. Tacu atsJ}iriba no
viI}iem vairakums strelnieku sineJos terpto LSD biedru kaut ko
tadu nevelejiis picl)emt. TadeJ dais labs lielinieku orators strel-
nieku aprindas tika zemu ver1ets vai ari, reiz «sasmucejies», par
nevainojamu vairs nespeja uzdoties.
Paredzot sev velamus rezultatus, lielinieki uzstajas par strelnie-
ku komiteju, tapat Iskolastrela parvelesanu. LSD CK iesaistisanas
kampaQ3 piesira parvelesanam politiski merl}tiecigu raksturu. Lie-
Iiniekiem iegfistot vairakumu komitejas, tas ka strelnieku masu or-
ganizacijas parvertas par sis partijas organizacijas piedekliem un
politikas istenotajam strelnieku vidii. LSD CK loceklis R. Bauze
veltik bija Joti atklats: «Katrs frakcijas komitejas* lemums faktiski
bija obligats pulku komitejam un nevienam strelniekam prata ne-
naca nepaklauties frakciju komiteju vadibai, jo bo{sevistiskas orga-
nizacijas autoritate bija nesatricinama.»24 Tada bija demokratija
lielinieku izpratne.
Lielinieki tiecas parI}.emt pilniga kontrolc laikrakstu «Brivais
Strelnieks». Kads ta raksts bridinaja, ka «eQina.. agitacija ienes
apjukumu tautas masas, skalda revolucijas spekus un rada apstak!us,
kuri var sekmet pilso.Q.u karu un anarhijas izcelsanos» 25. Pieauga
]aikraksta redakcijas apvainojumi «neitralitate», «izligsana ar burzua-
ziju» u. tm!. grekos. Bija zinams, ka strelnieki savu laikrakstu lasa
*
T.i., pulka komunistiskas frakcijas, citiem vardiem, pulka LSD partijas organizacijas
komiteJa. Ta vadija pulka lielinieku kolektiva darbIbu.
76

daudz labpratak neka lielinieeisko «CiQu», tapec tika gatavota re-
dakeijas sastava maiQa. Tik vienkarsi to nevareja panakt, tapec jau-
tajumu naeas atlikt strelnieku 2. kongresa delegatu izsl,drsanai.
Komunistiskas frakcijas un pulku komitejas afsprieda un izvir-
zija kandidatus Iskolastrela jaunajam sastavam. 2 Tika darits viss
iespejamais lieliniecisma noteieosas ietekmes panaksanai saja vele-
taja izpildorgana.
Ilgaku laiku latviesu strelniekiem veltijusi maz uzmanibas,
12. armijas pavelnieciba izdeviga bridi meginaja viQus tomer ie-
tekmet. Sakara ar Francijas militaras misijas vaditaja generala
M. Zanena ierasanos Riga Esplanade sarikoja paradi. Qenerati
teiea kareivigas ronas, kuru ietekmi lielinieki paeentas izjaukt ar
svilpieniem un skali izkliegtiem pretkara lozungiem. Tadi politiskas
ciQas paI}.emieni tika izman toti i tin biezi.
Latviesu strelnieku 2. kongress, kura piedalijas 226 delegati, no-
tika Riga no 25. lidz 30. maijam. Kongresu atklaja par ta prieks-
sedetaju ieveletais un nesen par kapteini paaugstinatais V. Ozols.
Pee formalas kongresa sakuma proeediiras yards tika dots generalim
R. Dimitrijevam. 12. armijas pavelnieks bija ieradies, lai paeenstos
iespaidot latviesu strelnieku noskaQojumu par tabu kara turpinasa-
nai. Isa runa paslavejis latviesus un Latviju, viI}s aicinaja ticet
viQam, solot vest pulkus «taisnos celos». Urravas augstajam viesim
un or1.<estra izpildita «Dievs, sveti Latvijuh) acimredzot vedinaja uz
domam, ka runa vajadzigo iespaidu atstajusi. Tomer pee generala
aiziesanas noskaQojums kongresa atri mainijas, un ta turpmaka gaita
noriteja jau pee gIuzi cita seenarija.
Delegati ar aplausiem pavadija Iskosola un Iskomofa parstavju
apsveikuma runas, kas sekoja V. Ozola ziI}.ojumam par Iskolastrela
darbibu, bet pietika diviem Petrogradas stradnieku un kareivju pa-
domes viriem, tapat kara un jiirlietu ministra A. Kerenska adju-
tantam ierunaties par nepieeiesamibu turpinat karu, lai zale
saceltos troksnis, atskanetu svilpieni un saucieni, ta ari nelaujot
runatajam uzstasanos pabeigt. So notikumu aculiecinieks lielinieks
P. Smidre atzina, ka «tada kar1a strelnieki, ja ta varetu teikt,
nelikumigi piespieda viQus [Iielinieku idejiskos pretiniekus. -
 B.] kluset, jo sapulees vaditajam nebija pa spekam nodibinat
kartibu»27. Politiskajiem konkurentiem naeas atzit savu bezspecibu.
Kongresa uzklausija ari Iskolastrela daudzo apakskomisiju, tapat
Latgaliesu sekeijas ziI}ojumus. Ka izteieas K. Petersons un
77

A. Zaure, ipasas komisijas izstradato Latvijas autonomijas projektu
tuvakajas dienas gatavojas nosfttit Pagaidu valdibai uz Petrogradu.
Pee visa spriezot, projekts iegiila sis valdibas lietu aktis.
Visilgak delegati apsprieda iekspolitisko situaciju jeb, kii tolaik
teiea, «tekoso momentu». Runas par to faktiski iezimeja politiskas
eiQas gaitu kongrescl.
Attieksme pret koalieijas Pagaidu valdibu bija neviendabiga.
Mazinieki internaeionalisti - B. Kalnil}s, V. Rinkuss un K. Kur-
sevics - aicinaja sadarboties ar so valdibu. Savdabigu viduseelu
meginaja iezimet lielinieks V. Spril}gis, tomer tas nespeja ieinte-
reset klausitajus. Virsnieku delegatu aplausus, bet strelnieku lieli-
nieku asu pretreakeiju izsauea pulkveza K. Gopera aicinajums
izteikt pilnigu uzticibu Pagaidu valdibai.
Tulit pee K. Gopera uzstajas LSD CK loeeklis J. Danisevskis.
ViQs noteikti noraidija aieinajumus par labu uzbrukumam fronte
un uztieesanos Pagaidu valdibai. Runa beidzas ar vardiem: «Pa-
gaidu valdiba Krieviju nevar glabt, glabs tikai pati tauta, ja vel
ir glabjama.»28 Udzigi apgalvojumi lieliniekiem bija loti raksturigi;
viQi medza savas partijas vieta minet tautu, pasiem labi apzinoties
teikta jegu.
Tekosa momenta apspriesana turpinajas 27. un 28. maija. Pre-
teju viedoklu sadursme kara un miera jautajuma atsakas ar jaunu
sparu. Runataji biezi aizvirzijas no temas, tadel uzstasanos deba-
tes saisinaja lidz 5 miniitem. Ar nokavesanos kongresa ieradies
P. Stucka neiztika bez striktas prasibas, ka «jaQem valsts vara
savas rokas» 29. Pee viQa uzstasanas delegati J}eras pie rezoliieijas
izstradasanas par tekoso momentu.
Kongresu iepazistinaja ar 12. armijas padomes pieQemto rezo-
liieiju par Pagaidu valdibas atbalstisanu, tapat ar kapteiQa
R. Dambisa iesniegto, kas ierosinaja pievienoties Petrogradas
stradnieku un kareivju deputatu padomes samiernieeiskajai nostajai.
lSD CK rezoluciju nolasija J. Danisevskis. Parrunaja ari citus da-
zados strelnieku kolektivos pieQemtos lemumus.
Aizklataja balsosana ar zimitem J. Danisevska iesniegta rezolueija
saI}ema 194 balsis, V. Dreifelda rezoliieija, kas aicinaja atbalstit Pa-
gaidu valdibu - 29 balsis (atturejas viens delegats>.30 Udz ar to
LSD CK rezoliiciju pieQema par pamatu turpmakai izstradasanai.
29. maija sede,' ka rakstits protokola, «parlabotu un pa pun-
ktiem izstradatu rezoliieiju pieQem ar visam pret 1 un 9 (8 (?»
78

balsim atturoties»31. Taja Pagaidu valdiba raksturota ka nespeJlga
partraukt kara turpinasanu un aicinats «izlietot visus iespejamos
un nepieciesamos lidzeklus Krievijas glabsanai no saimnieciska sa-
brukuma un kontrrevolucijas uzliesmojuma». Rezolucija bija aizsta-
vets lozungs par visas varas nodosanu stradnieku, kareivju un
zemnieku deputatu padomem. 32 Nav ne varda par brivibu Latvijai
un His tautai. Sis rezoliicijas pieQemsana bija noteicosais Iielinieku
panakums strelnieku 2. kongresa.
Kongresa pedeja diena ieveleja Iskolastrela jauno sastavu - 50
loceklus. Ieveleto vidii bija tikai 6 virsnieki - pieci praporsciki un
stabkapteinis A. Zaure. Jau minetais R. Bauze apliecina, ka jauna
Iskolastrela sastavs ticis <<izsJ.<.irts delegatu - partijas biedru ap-
spriede, ko 14. maija [27. mai pee jauna stila. - V. B.] vakara
sasauea Organizacijas komiteja» 3. «Brivajam Strelniekam» lielinieki
izvirzija prasibu darboties «padomes platforma» un piespieda to pa-
klauties. Sakara ar to laikraksta redakciju tuvakaja laika atstaja
M. Skujenieks, F. Menders, A. Kroders u.c. «veca kursa» atbalsti-
ttiji. Gatavibu palikt izteica tikai A. Peine (velak J. Sudrabkalns>.
Latviesu strelnieku 30. maija rezoliieija, ko tolaik pazina ka
17. maija (pee veca stiIa) rezoluciju, loti parsteidza un satrauca
latviesu sa biedribu. «Parsteidzosa vests» - ta to raksturoja «Bal-
tijas Vestnesis»,34 lidzigu vertejumu sniedza citas avizes, nevai-
roties no asiem parmetumiem un pat nievam. Kaut ari uztrau-
kums bija saprotams, tamlidziga izturesanas nebija labaka reak-
cija, jo radija strelniekos iecirtibu, uzspeletu braviiru un spitu.
Neviens pilsonibas laikraksts pirmajas nedeJas pat nemeginaja
nopietni anaIizet, kapee ta noticis, kadi apstakli to izraisijusi un
sekmejusi, ko darit, lai stavokli labotu. 4. Vidzemes pulka virs-
nieks A. Plensners savas atmiI}.as noradijis, ka strelnieku pulkos
pretlielinieciskai agitacijai palikusi tikai strelnieku politiski un na-
cionali apzinigiika dala, galvenokart virsnieki (ar maz iZI}.emu-
miem) un strelniekos iesaistita inteligence rakstnieki,
zurnalisti, makslinieki, jaunie zinatnieki u.tml., turklat si «pret-
darbiba lielinieku organizetai kolektivai darbibai sakuma bija tikai
individuala, bez ideologiskas un organizatoriskas saistibas, pee
ikviena pasa spejam, prasisanas vai gribas darboties» 35. Ta nu
tas bija. Lie1inieki, protams, nelaida garam izdevibu pa vienam
nostumt mala vai izrel,<inaties ar siem atsevisl,<ajiem cinitajiem.
To viQi darija bez jebkadas sentimentalitates.
79

Spriezot pee dazadam talaika lieeibam, liela data latviesu strel-
nieku 2. kongresa delcgatu un vairakums datu personalsastava vis-
maz sakuma isti neapjauta, kas tad bija notieis. Uzstajoties pret
ieilguso karu un Krievijas Pagaidu valdibu, prasot varu nodot
stradnieku un zemnieku (Vidzeme - bezzemnieku), ka ari kareiv-
ju padomem, viI}.i gluzi nemanot bija iepinusies lielinieku izmestaja
tikla. Protams, ar ko tas viss beigsies gan pasiem strelniekiem,
gaD tolaik liela mera kreisi orientetajai latviesu tautai, neviens pee
labakas gribas nevareja pateikt. Par launpratigiem meliem lielinieki
nosauca pilsoniskas preses parmetumus far viQu saistibu ar «vacu
agitaeijas noliikiem un viI}u samaksam»3 . Latvija tam pamatojumu
biitu griiti atrast, toties par V. eQina un viQa domubiedru at-
griesanos Krievija pee earisma krisanas ar Vaeijas speeialo dienes-
tu palidzibu sakrajies pietiekami daudz apstiprinosa materiala,37
lai to vienkarsi noliegtu.
J a unieveletais Iskolastrels uz pirmo sedi pulcejas 31. maija. Pee
LSD frakeijas ieteikuma tika kooptets kapteinis V. Ozols, kuru
saja posteni tulit pat icveleja atkartoti. Bezpartejiskais virsnieks*
lieliniekiem bija loti noderigs aizsegs. Tiesa, V. Ozols atteicas uz-
Qemties atbildibu par Iskolastrela darbibas idejisko pusi, par kuras
nostiprinasanu strelnieku vidii vajadzeja rupeties ieveletajai 9 cil-
veku agitaeijas komisijai, kam pies1,<ira kooptacijas tiesibas. Sis tie-
sibas nekavejoties tika izmantotas, papildinot komisiju ar strelnieku
Zal,<i, tapat J. Danisevski un mazinieku P. KalniQu. Paliek ie-
spaids, ka lielinieki bija nobazijusies par pretagitaeiju latviesu
strelnieku da!as sakara ar 30. maija rezoliieiju. Bija saQemti pir-
mie protesti un vareja sagaidit eitus. Tadel uz strelnieku sapuleem
nosfi tija agitatorus rezolueijas izskaidrosanai.
Tada veida Iskolastrels ar priekssedetaja aktivu lidzdalibu kluva
par galveno LSD batstu latviesu strelnieku pulkos. Tas liela mera
noteica lielinieku izvirzisanos par izsl,<iroso politisko speku neoku-
petajii Latvijas data.
La tviesu strclnieku sekosanu lieliniekiem dazadi politiskie un
sabiedriskie speki ar retiem iZI}.emumicm verteja nosodosi. Ilgi ne-
mitej5s birt parmetumi, pat draudi. Strelniekus zakaja gan par uz-
pirktiem vaeu agentiem, gan nodevejiem utt. Pilsoniskas avizes
*Pilnigi precIzu zinu par to gan nay, toties neapsaubnma ir V. OzoIa turpmaka saistIba
ar paoomju slepcrio iJienestu, par ko gan maz kas vel zinams.
80

aicinaja tautu nosodit lielinieku apmatos strelniekus. Dazadas or-
ganizacijas un atsevisl,<as personas partrauca produktu, naudas
lidzeklu u.c. sfitijumus viI}.iem. Valsts domnieki J. Goldmanis un
J. Z.1litis ieminejas par nepaklausigo pulku izformesanu. 38 Velak
izskaneja ari realaki notikusa vertejumi, kfi, piemeram: «Tas ir
latviesu pilsonisko aprindu greks, viQu politiska neattistiba.»39 Un
ko bija darijusi Latviesu Zemnieku savieniba, lai ietekmetu strel-
niekus? Neilgi pirms latviesu strelnieku 2. kongresa slegsanas
kada tas biedra* apsveikums liecinaja ka par neinformetibu, 1a ari
par sis partijas vienaldzibu izsl,<.irosaja bridi. Spriezot pec kongresa
protokoliem, so forumu ignoreja radikaldemokratiska, demokratiska
u.c. partijas.
Visneatlaidlgak pret 30. maija rezoliiciju uzstajas latviesu virs-
nieki. ViI}.uS iedvesmoja nenogurdinamais 1. brigades komandieris
pulkvedis K. Gopers. 1. jiinija K. Gopers sasauca brigades virs-
nieku un kara laika ieredI}.u sapulci. Tel lema turpinat uzstasanos
pret 2. kongresa lieliniecisko rezoliiciju. Data virsnieku tomer iz-
turejas nogaidosi un protesta akcijas neiesaistijas, ka, piemeram,
5. Zemgales pulka komandieris J. Vacietis. Patvaldibas laika cietis
par atklatibu un demokratismu, viQs centas ieklausities strelniekos,
izprast viQu nostaju un notikumu vertejumus, kas nepavisam ne-
bija viennozimigi.
Daudzas rotas un komandas notika sapulces, tika pieQemtas
protes1a rezoliicijas publicesanai «Brivaja Strelnieka» u.c. preses iz-
devumu slejas. Lielinieku agitatori atkal un atkal skaidroja reZQ-
liicijas nozimi un uzdevumus, nesaudzejot «nacionalistus» un
«izlIdzejus».
Skaitot tikai laikrakstos publicetos protestus, pret 30. maija re-
zoliiciju nostajas kadas desmit lielakas vai mazakas latviesu strel-
nieku vienibas - rotas, komandas, atsevis1,<as grupas. Nepavisam
nevar apgalvot, ka protestejusi tikai vai galvenokart aizmugure se-
dosie, jo «visstiprako protestu» izteica divas tresdalas no 1. Dau-
gavgrivas latviesu strelnieku pulka izliiku komandas viriem un
5. Zemgales pulka mazinieku internacionalistu grupa, kas turklat
velejas, lai «Brivais Strelnieks» ka «visu strelnieku organs ari uz
prieksu paliktu brivs, t.i., lai viI}.a slejas biitu pieietamas visam
partijam un virzieniem, jo ta ir varda brivibas elementara prasi-
.
Kongresa protokola vil}a uzvards nay minets.
'"
81

ba» 40. Bija gadijums, kad iesniegtais protests tika atsaukts, jo
protestejosajiem izradijas nepareizi izskaidrots sis rezoliicijas teksts.
Nomanami lielinieku piiliQi prese publicetajiem protestiem organizet
citu sis vienibas strelnieku atbalstitu atsaukumu. Sakara ar «Briva
Strelnieka» redakeijas mail}u (laikraksts K. OzoliI}a- Tomasa vadiba
k}uva izteikti licliniecisks) sadu darbibu nekas nekaveja. Tapat par
LSD Iielinieku organizetiem materialiem ir uzskatamas daudzas
strelnieku iesiititas un «CiQa» vai «Brivaja Strelnieka» ievietotas
vestules un korespondences par 2. kongresa rezoliieiju un lemumu
atbalstisanu un pilsoniskas preses ieQemto pozieiju nosodisanu. Sa-
protams, pee tik daudz gadu desmitiem to pieradit ir griiti. Ko-
mentejot Rigas Sabiedrisko organizaciju padomes kons1atejumu, ka
latviesu strelnieku 2. kongresa galvena rezolueija neatbilst latviesu
tautas uzskatiem un pieI}.emta agitatoru iespaida, pret to versas ar
naiviem skaidrojumiem un sofismiem. Ta, piemeram, «Brivaja
Strelnieka» apgalvots; ka «strelnieku briva doma ir revolueionaras
demokratijas doma un lidz ar to vil}u pasu doma» 41 .
Tacu izradijas, ka tik daudzus satraukusi rezolueija nay lidz
galam izdomata, un lieliniekiem japasteidzas ar labojumiem. Rezo-
liicijas «idejiskajiem» punktiem nacas pievienot ar cetriem apaks-
punktiem papildinatu divpadsmito, kas ieguva «taktiskas puses»
apzimejumu. Sis punkts aplieeinaja apQemsanos sekot Krievijas de-
mokratijas vairakumam un revolucionaras armijas izpildorganiem,
gatavibu attureties no bralosanas, izpildit Pagaidu valdibas rikoju-
mus, «eik talu viQi saskan ar revolucionaras demokratijas vairaku-
ma merl}iem» 42. Tadejadi tika pielauta zinama atkapsanas. Preteja
gadijuma grfiti biitu izvairities no briestosa konflikta, kas lielinie-
kiem tad vel nebija velams.
Idejiska rakstura ciniI}.i ap 30. maija rezolueiju turpinajas lat-
viesu strelnieku 3. kongresa laika, kas notika 9.-12. jiinija. Citu
12. armijas datu, to skaita ukrail}u, polu, lietuviesu, igaul}u un
musulmaQu kareivju parstavju, ierasanas izraisija dedzigas parrunas
un stridus par tekosa momenta vertejumu un iekspolitiskas attis-
tibas perspektivam. Pee tris dienu energiskam diskusijam
30. maija rezolucija aizklata' nobalsosana savaea 185 balsis, pret
balsojot 75 un 1 atturoties. 43 Tatad pretinieku rindas bija ievero-
jami pieaugusas. Izskaidrot to tikai ar virsnieku kuplako skaitu,
kii tas darits lidz sim, nevar, jo kongresa piedalijas tikai dazi
desmiti virsnieku.
82

Strelnieku un virsnieku attiecibas neparprotami saaslnaJas. Lie-
linieki tas vienkarsoti apzimeja ka sl,driskas pretrunas, lai gan ne-
triika virsnieku - kalpa delu pat starp pulku komandieriem
(J. Vacietis, A. Lielgalvis, K. Berl.cis) , bet strelnieku vid ii -
saimniekdelu un «istu burzuju». Virsniekus un strelniekus sl.<ira
galvenokart domstarpibas separata miera, Pagaidu valdibas un bra-
losanas vertejumii, virsnieki pieprasija partraukt Iskolastrela un
«Briva Strelnieka» izversto sauri partejisko, t.i., lieliniecisko agita-
eiju. 44
Pee latviesu strelnieku 3. kongresa virsnieku parstavji no lidz-
dalibas Iskolastrela izvairijas. N epametot pulkus, tiidi virsnieki ka
P. Dardzans, S. Staprans, V. Skrabe, E. Ramats u.c. oponeja lie-
liniekien1. Tas bija visai sarezgiti, jo speki izradijas nevienadi. Is-
kolastrels Qapildinajas, kooptejot priva tpersonas - gandriz tikai
lieliniekus. 45
Tika nomainlti latviesu strelnieku parstavji 12. armijas Iskosola,
jo iepricksejie neatbalstija 30. maija rezoliiciju, neicradas sniegt
parskalu IskolastrcIam par savu darbibu. ViQu vieta ievcleja lieli-
nieku praporsciku P. BruI}inieku un tris strelniekus. Triikst ziQu
par jaunievelcto parsUivju darbibu. Visticamak, ka, saasinoties Is-
kolastrela un Iskosola attiecibam, viQu lidzdaliba 12. armijas pa-
domes izpildorgana bija visai nosacita.
Nekas ncbija iznacis no gatavotas latvicsu strelnieku bataljonu
Organizacijas konlitejas revizijas, kas izradijas iestregusi. Revizijas
komisijas klusesana lika domat, ka «izkliegtas nepareizibas ar Hi-
liiku rcvlziju neapstiprinas»46. Pagaja nede)as un mcnesi, bet re-
vizijas rczul ta 1i pa lika neapkopoti un ncpubliceti.
Lai gan Iiclinieki noliedza viQu revolucionaro ideju demoralize-
joso ictcknli, dZlve liccinaja pretejo. 12. armijas citu datu pievie-
nosanas la tvicsu s trelnicku politiskajai pozicijai izradijas saistita ne
tik daudz ar rcvolucionarizesanos, cik demoralizesanos. Satraukta
armijas pavclnieciba siika apsvcrt iespeju izvest abas latviesu bri-
gades aizmugure un atbruQot.* Tacu no tit nekas neiznaca, jo at-
bruQosanu ncpicliiva citu karaspcka daJu atbalsts latvicsu strel-
niekienl.
*
Savulaik I1osodijusi latviesu strClnieku batalionu organizesanu kii noziegumu pret tautu,
lieJinicki nebiit nebi ja noskal)oti so noziediigo soli labot un iclaut lalvicsu strelnieku
dalu albnlllosanu Uil izformcsanu, jo nn jau pasi izradijfis ieintcrcSCli to izmantosana
prolctarifi ta', parcizfi k, sa vas partijas, intcrcses.
83

3. Mes neiesim uzbrukuma!
Krievijas Pagaidu valdibas pirma sastava aizstasana ar koalicijas
kabinetu neradija nekiidas nopietnas izmaiQas valstisko struktfiru
darbiba. Lai gan labi bija redzams, ka milziga valsts turpina karu
ar pedejiem spckiem, kuri visai driz draud izsikt, tika planoti
nevis aizsardzibas pasakumi, bet gan vairakkart atlikta plasa uz-
brukuma operacija krievu-vacu fronte. Palidzot sabiedroto lielval-
stirn, Pagaidu valdiba acimredzot Ioloja ceribas tikt pie uzvaretaju
pirag dalisanas. Augstaka virspavelnieciba ar uzbnlkumu saistija
ari aprel,<inus panakt vismaz daleju karaspeka «atveselosanu»..
1917. gada vasaras sakuma gatavosanas uzbrukuma operacijai
sasniedza kulminaciju. Pierunat kareivjus doties uzbrukuma izbrau-
ea atbildigi augstako stabu darbiilieki, domnieki, mazinieku un
eseru agitatori, pat ministri. Rigu' un Daugavpili apmekleja kara
un jiiras ministrs A. Kerenskis, sabiedroto lielvalstu militarie par-
stavji. 12. armija augstajiem viesiem nekada dailruniba nelidzcja,
daudzas karaspeka dalas neslepa noraidosu attieksmi pret gatavoto
uzbrukuma operaciju. No latviesu strelnieku apmeklesanas uzbru-
kuma agitatori izvairijas, drosi vien tadel, ka necereja viQus ie-
tekmet. N ekas tacu nebija iznaeis ari no trieeiena jeb «dzclzs
rotu». organizesanas latviesu dalas.
Pavelniecibas un dazadu inspicetaju rosisanas satrauca karaspe-
ka dalu personalsastavu, kas saprata, ka uzbrukums sagadas jau-
nus lielus upurus. Karaviru noskaQojumu prasmigi izmantoja
lielinieki, energiski agitejot pret 'gatavoto operaciju. 1. jiilija LSD
lielinieki noorganizeja stradnieku un kareivju demonstracijas Riga,
Cesis, Valmiera, Valka u.c. Latvija ar pretkara Jozungiem un pa-
velniecibas aktivitates nosodijumu.
Lai ari fronte bralosanas nebija partraukta, latviesu strelnieki
pozicijas ieveroja nepieciesamo kartibu un disciplinu. Tomer vareja
just, ka pee katras aizmugure pavaditas kartejas atpfitas disciplina
pavajinas. Ilgiika uzturesanas talak no frontes par to liecinaja it
uzskatami. Dazu labu reizi strelnicki apstrideja ari pulka komitejas
lemumu un atteicas doties uz pozieijam. 47 Saasinati viQi uztvera
netaisnigus rikojumus un piespiedu pasakumus, bet bija gadijumi,
* T.s. naves jeb triecienvienibu organizesana tika siikta 1917. gada pavasari noliikd
morali ietekmet karaspeku. No latviesu strelnieku daJam tikai 1. Daugavgrivas pulka
izveidojas nelicla «dzclzs rota, kas driz tika izformeta.
84

kad iecirtas bez redzama iemesla. Kad 5. julija pirmajos ieraku-
mos pec krietna partraukuma ieradas 2. Rigas pulka 2. bataljons
(1. bataljons palika gadat par kartibu Riga), ta strelnieki dienesta
pienakumus veiea loti pavirsi. Menesa laika 123 strelnieki patvaligi
devas «brlvsoli», konflikti ar virsniekiem discipllnas del izcelas eits
pec cita. Pulka konliteja neko nopietnu neuzsaka visa ta noversa-
nai. Pavirsi tika glabati ieroci, un parbaudes radija, ka daudzas
sautenes netiek tiritas. 48 Agrak latviesu strelnieku pulkos ieroci
vienmcr atradas priekszimiga kartiba, tadel sl.det gluzi saprotams
virsnieku satraukums par so nolaidibu.
Vel slikHiks likas stavoklis Latviesu strelnieku rezerves pulka.
Gan ar, gan bez iegansta macibas taja vai cita rota tika par-
trauktas uz isaku vai ilgaku laiku. «Rezerves pulka 14. rota ma-
cibas netiek izvestas ,» ziQoja kiids sis rotas virsnieks par jiilija
otro pusi. «Kad izgajam uz sausanas macibu, piedalijas tikai ap
50 ci1veku. Izsava 25 patronas un ar to sausana bija pabeigta.
Registracija tika darlta rotas kanceleja.» 49 Papildinajums aktlvajiem
pulkiem tika gatavots jfttami bezatbildigak. Toties idejiska ziI}.a re-
zerves pulka strelniekus apstradaja jo pamatigi; par to pariipejas
LSD lielinieki, kuru pozicijas pulka bija loti specigas. Galu gala
Iskolastrels bija spiests iejaukties un izveidot ipasu komisiju, lai
ta kopa ar pulku komitejam un kODlandieriem izstradatu maelbu
programmu. 50 Biitisku uzlabojumu panakt tomer neizdevas. Uz aiz-
radijumu par apmacibu nepieciesamibu strelnieki parasti atgadinaja
daudzas rezolucijas kara un miera jautajuma, ar tam piesedzot
nevelesanos, viQu izpratne, lieki liet sviedrus.
Rezerves pulka lielinieki bija ne tikai rosigi agitatori, bet ari ak-
tivi bezzemnieku padomju organizetaji. Kad pee LSD ierosmes
Vidzemes apriQl,<os sakas agrara jautajuma risinasana atbi1stosi sis
partijas noradijumiem, citiem vardiem, muizu konfiscesana, lauk-
stradnieku streiku organizesana, Iskolastrels un Latviesu strelnieku
rezerves pulka komiteja nepalika noverotajos. Kant ari sis process
tad aptvera vel tikai nelielu datu no muizam, ar so ricibu lielinieki
ieguva daudzu bezzemnieku un bezpartejisko strelnieku simpatijas,51
jo tie bija, kaut patvarigi, tomer konkreti soli gadsimtu netaisnibas
labosana, kamer Latviesu Zemnieku savienibas piedavatais zemes ie-
pirksanas variants bezzemniekicm vienkarsi nebija pa kabatai.
Tiecoties but visaptveross, aizvien izpliidusaks un smagnejaks
kluva Iskolastrels. Veidojas ar to saistits vesels birokratiskais
85

aparats. Iskolastrela prezidijam bija paklauta kanceleja un kase.
Daudz bija komisiju un apakskomisiju - saimnieeibas, redakeijas,
ricibas, agitacijas un juridiska, Latgaliesu sekeija, parstavnieciba
Iskosola un 12. armijas Nacionalaja bloka (tas aptvera dazadu
tautibu kareivju organizacijas), Petrogradas stradnieku un kareivju
padome, Viskrievijas zemnieku deputatu kongresa un Viskrievijas
stradnieku un kareivju deputatu padome. Vel bija statistiska ko-
misija, vietejo lietu komisija, revizijas komisija un Ekonomiska
biedriba. Pie Iskolastrela skaitijas simfoniskais orl,<estris (34 cilve-
ki), dubultkvartets (10 cilveku), aktieru pulciQs (9 cilveki) ,52 tapat
Kara muzejs. Iskolastrels turpinaja skaitliski augt, jo plasi izman-
toja kooptacijas tiesibas. Pec vienam ziQam, 1917. gada julija tas
pulceja ap sevi kadus 150 LSD lieliniekus. 53 Tiem savukart kii
paligi, katra ziQa vismaz poteneiali, japieskaita pulku, rotu un ko-
mandu komitejas, komunistisko frakciju locekli.
Jiilija vidii izraisijas jauna Pagaidu valdibas krize un tfilit ari
streiki, mitiQi un stradnieku un kareivju demonstracijas Petrograda,
tapat Maskava. «Brivais Strelnieks» saka kampaQu par visas varas
parQemsanu padomju rokas. Asinis Petrogradas ielas lielinieku uz-
stasanas rezultata tikai saniknoja viQu lidzbiedrus no LSD. 18. jfilija
Riga visu socialistisko partiju un organizaciju sede, piedaloties
A. Priedkalnam un Pagaidu valdibas ieceltajam 12. armijas komisa-
ram A. Dibua, lielinieki - virsnieks A. Ribe un J. Danisevskis -
prasi!a varu nodot padomem, iziet ielas un atbalstit petrogradie-
sus. 5 Nakosaja nakti uz Marijas (tagad A. Caka) un Stabu ielas
sHira izraisijas sibiriesu un latviesu strelnieku bruQota sadursme ar
«naves bataljonu». Latviesu strelnieki saja sadurme visuma neitrala
laikraksta <Jaunais Vards» skatijuma paradijusi sevi «ne no labas
puses»55. Protams, sadas sadursmes, kuras atkartojas, nebiit nebija
tik vienkarsi konsta tet patieso aizsaceju.
12. armijas pavelniecibas spejas piespiest paklausit padoto ka-
raspeku bija jiitami sarukusas. Vispinns nacas atteikties no domas
iesaistit annijas dalas uzbrukuma operacija, pee tam ari atmest
ieceri par vacu poziciju demonstrativu apsaudi ar artileriju. 56 At-
lika samierinaties ar karaspeka pausto gatavibu palikt ierakumos.
Turpmak armija operativo darbibu saistija tikai un vienigi ar aiz-
sardzibu. Pee nedelas sasaukta fronsu virspavelnieku apspriede
konstateja kareivju vispareju nevelesanos uzbrukt un aktivi cinities.
Ziemelu frontes pavelnieks V. K}embovskis latviesu strelniekus rak-
86

sturoja ka ar lieliniecisma baci1iem «visvairak inficeto elementu» 57.
Ari viI}.am vajadzeja atzit savu bezspecibu panakt noskaQojuma
mail}.u karaspeka.
Qeneralitates un Pagaidu valdbas iecirtiba turpinat karu par
katru cenu tika pielidzinata Krievijas upuresanai par uzticibu sa-
biedrotajiem. 58 Kara turpinasanu prasmigi izmantoja lielinieki, pa-
kapeniski noskaIJ.ojot pret Pagaidu valdibu un armijas vadibu, pret
visu vel maz izmainito veeo kartibu aizvieo plasakus iedzivotaju
slaQus un miljoniem kareivju. Saja ZiQ3 LSD lielinieki guva vis-
lielakos panakumus. 24. jiilija pec viQ.u iniciativas sasauktaja lat-
viesu strelnieku u.c. 12. armijas datu parstavju sanaksme lika
pamatus «kreisajam blokam», kurs sakuma apvienoja 17, bet pec
nede1am trijam - jau 28 pulkus. 59 y.enerali ar so bloku gala
netika.
Atjaunojas runas par latviesu strelnieku izformesanu. Iskolastre-
la parstavji V. Ozola vadiba devas uz Petrogradu, lai Kara mi-
nistrija reizi par visam reizem noskaidrotu so jautajumu. Izradijas,
ka pavele par latviesu strelnieku datu izformesanu nay dota,60 un
to neviens pat negrasoties darit.. Spriedze uz laiku mazinajas.
Ziemelu frontes stabs, samierioajies ar pasivo aizsardzibu
12. armijas fronte, deva rikojumu atvilkt karaspeku no Naves
salas. To izdarija nakti no 27. uz .28. jiiliju, slepus evakuejot
Naves salas aizstavjus uz Daugavas labo krastu. Pasivai aizsardzi-
bai Naves sala nekadas prieksrocibas nedeva, bet pretinieka uz-
brukuma gadijuma seit atradusies karaviri kristu par upuri
parspekam. Pakapeniski par 12-15 km atvilka stipri izvirzito
12. armijas labo sparnu Rigas jiiras lica piekraste, saisinot aiz-
stavamo fronti un konsolidejot spekus vairak vienuviet. Lieki abos
gadijumos meklet nodevigu ricibu, par kuru runas izraisijas velak,
bet oe karaspeka atvilksanas laika. Ka parasti, lieIinieki troksni
sacela tad, kad tas viI}.iem bija izdevigi.
Tuvojas latviesu strelnieku 4. kongress, un nacionali noskal}otie
latviesu virsnieki privata apspriede Riga 1. un 2. augusta beidzot
meginaja vienoties par turpmako ricibu un attieksmi pret Iskola-
strelu. Spriezot pec protokola, ta varbiit bijusi praporsciku inicia-
1iva, kas pee dienesta pakapes vecakos virsniekus, visai iespejams,
aizskarusi. Ar novelosanos ieradies pulkvedis K. Gopers, viens no
apspriedes organizatoriem, tacu, Iiekas, pabijis taja neilgu laiku,
jo Vil}3 uzstasanas protokola nay fikseta.
87

Apspriedi atkHija kapteinis R. Dambitis, bet tas vadiba velesa-
nu rezultata tika uzticeta stabkapteinim A. Zaurem. Ar plasaku
zil}ojumu par stavokli latviesu strelnieku pulkas uzstajas prapor-
sciks S. Staprans. Starp citu, viQs atzimeja, ka no pulkiem uz
citam dalam aiziet ar lielinieku iedibinato kartibu un uzskatiem
neapmierinatie strelnieki, minot, ka kadu no pulkiem atstajusi
400 cilveku. Vairaki runataji noradija uz bralosanos ar vaciesiem,
kas joprojam turpinajas, gandriz visi kritizeja Iskolastrelu un
«Brivo Strelnieku». Nedaudz at s J,<.i rigs bija virsnieka J. Gregora
teiktais: «Es neuzstajos pret izpildu komiteju, tikai pret lieliniecis-
ko virzienu.» - «Mums jasak organizeties un dibinat nacionalu
organizaciju,» aicinaja podporuciks E. Ramats, ka piemeru minot
polu, lietuviesu, ukrail)u un igauQu karaviru apvienibas 12. armija.
ViQam pievienojas rezerves pulka podporuciks K. Svede, uzsverot
nepieciesamibu to radit ka pretsparu Iskolastrelam. 61 E. Ramata
icteikums tulit pat dibinat sadu organizaciju tomer nesaQema va-
jadzigo atbalstu. PieQemta rezoliicija paredzeja virsnieku atsauksa-
nu no Iskolastrela, ka ari pieprasija radikali mainit «Briva
Strelnieka» politisko virzienu vai avizi slegt. Tika ieteikts izveidot
centralo latviesu kareivju nacionalo organizaciju, «kuras galvenai
darbibai un mer1}im jabiit - Latvijas demokratiskas iekartas no-
dibinasanai, latviesu nacionalo un kulturalo merJ,<.u realizesanai un
ciesu sakaru uZQemsana ar parejiem latvju kareivjiem krievu pul-
kos»62. Daudz laika jau bija zaudets, turklat paliek iespaids, ka
vairakums sapulcejusos virsnieku bija noskaQots nebut ne energis-
kai ricibai.
Picredzejusiikajiem latviesu virsniekiem aizstavct nacionalas ide-
jas loti trauceja tas apstaklis, ka ilgo dienesta gadu laika, uztu-
roties talu no dzimtenes un latviskas vides, viQi pasi bija
piesavinajusies krieviskas ierazas, biezi ari do,nasanas veidu.
Triika zinasanu tautas vesture, parazas un kultiira, lai s.petu uz-
.. statics un parliecinat strelniekus. Iniciativs un autoritativs nacio-
nii]politiis pretlielinieciski noskaI}.oto virsnieku vidu neatradas.
1917. gada 3. augusta, kad Riga sanaca latviesu strelnieku
4. kongress, pilseta bija diezgan nemierigi. Pa ielam jadeleja ka-
zaki. Ar siem aizmugures «varoQiem» strelniekiem bija diezgan sa-
spiletas atticcibas. «Brivais Strelnieks» todien publiceja P. Stuckas
rakstu «Vienigi veleti virsnieki!», likdams saprast, ka jaieQem stin-
gra nostaja pret virsniekiem. Pasiem strelniekiem gan noradijums
88

likas priekslaicigs, tomer lielinieki P. Stuckas saukli neaizmirsa,
un nepagaja iJgs laiks, kad latviesu pulkos sakas propaganda par
visa komandejosa sastava velesanam. To uzdeva veikt rotu, ko-
mandu un pulku komitejam. 63 Tiida veida lielinieki gatavojas at-
brivoties no nevelamajiem virsniekiem, kuri bija palikusi pulkos.
Strelnieku kongresu ieradas sveikt paris 12. armijas ukraiQu
kareivju un viens musulmaQu parstavis. «Vieniba speks.. Bez brf-
vas Latvijas nebus brivas Ukrainas un otradi,» skaneja solijums
abpusejai solidaritatei. Visi runataji, ari kongresa delegati, uzsvera
tautu pasnoteiksanas principa ieverosanas nepieciesamibu. Divi lat-
viesu kareivji bija atvedusi sveicienus no 3000 tautiesiem Ruma-
nijas fronte. Kongresa turpinajuma lidzigas emoeijas radija
Latgaliesu sekcijas ziQojums par eentieniem panakt Latgales pievie-
nosanos parejai Latvijai. Tika lemts par Iskolastrela sadarbibu ar
12. armijas N acionalo bloku, delegejot tris parstavjus, to skaita
vienu no latgaliesiem. 64 Vareja jaust, ka tautu pasnoteiksanas lie-
tas strelnicku delegatiem tuvas un saprotamas.
Ar plasu runu uzstajas Pagaidu valdibas ieceltais 12. armijas
komisara paUgs V. Voitinskis, nosodot bralosanos un aieinot no-
stiprinat fronti. Vairaki delegati, iIgu un troksQainu aplausu sveik-
ti, apgalvoja, ka vaeu karaspeka uzbrukuma gadijuma latviesu
strclnicki izradis visniknako pretestibu. Kapteinis V. Ozols atzina
par vajadzigu piebiIst: <<.1 asper nekavejosi soli pie frontes stiprina-
sanas. Kaujas paveles jaizpilda bez iebilduma..}) 65 V. V oitinskis,
par sadu atbalstu parsteigts un apmierinats, solija riipeties un pa-
nakt dazadu nebiisanu noversanu, kas bija saistitas ar komande-
josa sastava ricibu vai nostaju. Izbraukums uz pozieijam viQa
kongresa giitos iespaidus apstiprinaja. -
Pee parrunam ar kazaku piirstavjiem izdevas noverst bruQotas
sadursmes Rigas ie)as. Lielinieciskais kongress vel pieQema lemu-
mu Rigas pilsetas donles velesanas 26. augusta balsot par LSD
kandidatu listi. 66 Strelnieku vieta izvele bija izdarita, un vil}ieWl
galvu lauzit nevajadzeja. Tads bija kartejais «patiesas» demokrati-
jas apliecinajunls. Kongresa pedeja diena pee praporscika N. Til-
liba priekslikuma tika nolemts l..atvijas autonomijas lieta pievie-
noties Rigas stradnieku deputatu padomes rezolucijai. 5i 1917.
gada 3. augusta «Brivaja Strelnieka» publieeta rezolueija paredzeja
nekavejoties erties pie Latvijas politiskas autonomijas projekta iz-
stradasanas un istenosanas.
89

Autonomijas jautajums atkal tika cHats dazadas instances, un
12. augusta Riga pee Vidzemes Pagaidu zemes padomes iniciativas
sasauca dazadu sabiedrisku un revolucionaru organizaciju parstavju
konferenci. LSD lielinieki no lidzdalibas konferenee atturejas, gan
neliedzot partijas biedriem piedalities kel citu strukturu parstavjiem,
drosi vien, lai saglabatu ietekmi dazados iedzivotaju slaQos. Pavisam
ieradas 52 balsstiesigi delegati; Iskolastrelu parstaveja 8, Latgaliesu
sekeiju - 5. 67 Preses sniegtas skopas zil}as diemzel nedod iespeju
komentet viI}u izturesanos konferenee. PieQemta rezolucija atgadinaja
latviesu tautas pilnigas pasnoteiksanas tiesibas un visu Latvijas no-
vadu apvienosanas nepieeiesamibu, pauda noteiktu parlieeibu, ka
Latvijai jak)iist par politiski autonomu vienibu. Krievijas demokratis-
kaja republika ar savu likumdosanu, izpHdu, tiesu varn un saeimu.
Iesniegto priekslikumu apkoposanai tika nolemts pie Vidzemes Pa-
gaidu zemes padomes izveidot paplasinatu autonomijas komiteju. 68
Tas pirmo sedi uzticeja sasaukt minetas padomes valdei.
Latviesu strelnieku 4. kongress nelika saubities, ka lieIinieki
noriipejusies ne jau par Latvijas apvienosanu un autonomiju, bet
gan par fronti un karaviru disciplinu. ViQi baidijas pie{aut armijas
pilnigu sabrukumu, tas parversanos par dezorganizetu piili. Iespe-
jama vaeu karaspeka uzbrukuma apstaklos kareivjus aicinaja sa-
klaut rindas, uzturet apzinigu «revolucionaru» disciplinu, but
gataviem izradit ienaidniekam stingru pretestibu. Krievu karaspeku
Dienvidrietumu fronte piemeklejusi katastrofa k1uva par nopietnu
bridinajumu. Tadel tika uZl}emts «jaunais kurss» 69, kas faktiski iz-
rieteja no 30. maija rezolucijai pievienota 12. punkta. Sados ap-
stak10s Iskolastrels 21. augusta vienbalsigi lema turpinat blo1,<e-
sanos ar 12. armijas Naeionalo bloku, gan «tikai nacionalaja jau-
tajuma». Tris Iskolastrela parstavji - N. TUlibs, A. Rostoks un
S. Kambala - devas uz Krievijas mazo tautu parstavju kongresu
Kijeva. Tobrid P. Stuckam pietika nekaunibas demagogiski bridinat
la1viesus no jauna sovinisma,70 kas bija pilnigi nevajadzigi un
lieki. LSD vadiba, liekas, baidijas, ka naeionalo un autonomijas
lietu de) tas ietekme var negaidot sarukt.
Ka to jau vareja sagaidit, pirmajas visparejas un tiesajas domes
velesanas Riga uzvareja LSD. Uzvaru liela mera nodrosinaja ka-
reivju sine)os terptie veletiiji un pilseta patverusies galeja triikuma
nonakusie Kurzemes begJi. Cik no vil}iem bija saistiti ar Rigu
pirms kara un veliik, var tikai minet.
90

Vasaras beigas palielinajas plaisa un nesaskal}as starp latviesu
pulku strelniekiem un virsniekiem. Pulkos palika galvenokart tie
virsnieki, kuri iecietigak verteja notiekoso, uzskatot, ka juku lai-
kiem reiz jabeidzas. Daza laba pulka vai bataljona komandiera au-
toritate, balstita uz pieredzi, zinasanam un strelnieku psihologijas
izpratni, cieta maZe Tiesi sajas dalas vislabak saglabajas disciplina
un kartiba. Atsiriga bija nepiekapigi noskaQoto virsnieku izture-
sanas. 18. augusta data no siem virsniekiem nodibinaja Latvju ka-
reivju nacionalo savienibu (LKNS>. * Taja lidz ar virsniekiem
iesaistijas ari strelnieki. Savienibas izpildkomiteja, ko paris menesu
velak apstiprinaja 12. armijas stabs, bija ievelcti A. Kroders,
E. Ramats, S. Staprans, N. Strunke, A. Plensners, A. Kocil}.s,
A. Zaure, J. Akuraters, J. Porietis, E. Virza, V. Tone, A. Ubans,
R. Suta, F. VitoliQs u.c., pavisam 20 cilveku. 71 Netriika tadu,
kuri nevareja izsl.drties, ko pasakt, vai domaja rikoties uz savu
roku. Tacu tad naca notikums, kas visus 80S sarezgijumus it ka
nostiima mala, un strelnieki un pulkos palikusie virsnieki uz bridi
atkal jutas ka viena saime.
4. Pie Mazas Juglas
1917. gada pavasari un vasaras pirmaJa puse karadarbibas gaita
Rietumu fronte vacu Qeneralstabu nevareja apmierinat. Tiesa, sa-
biedroto teritorialie panakumi bija niecigi, tacu iniciativa bija viQu
puse. Verojot notikumu attistibu Krievija, Vilhelma II generali no-
lema izmantot iespeju uzspodrinat vacu ierocu slavu austrumos, lai
paceltu karaspeka moralo noskaQojumu.
4. augusta vacu 8. annija saQema paveli ieQemt Rigu. Opera-
cijas sakumu nolika uz 1. septembri. 8. anniju pastiprinaja ar ka-
rotaju tfikstosiem un kara tehniku, ipasi ar artileriju. Rigas
tuvuma koncentreja 15V2 divizijas, to skaita vairakas kavalerijas
divizijas, apmeram 170 artilerijas bateriju jeb 615 lielgabalus un
ap 90 lidmasinu. 72 Par Rigas ieQemsanu vacu generali nesaubijas.
Tacu ar to vien viQ.iem Iikas par maze Pretinieks gatavojas Rigas
rajona ielenkt un iznicinat 12. armiju. Lai to panaktu, frontes
parravurnam un Daugavas for sesanai vajadzeja notikt IksJ}iles ap-
.
1917. gada 18. augusta «BrIvais Strelnieks» ievietoja nelielu informaciju par so savienIbu
(<<Ramata un Ko roku darbs») neparprotami noso(Josa toni.
91

kartne ar sekojosu izlausanos uz Ropaziem un Incukalnu, atgriezot
uz rietumiem un dienvidiem no Rigas disloceto krievu karaspeku.
Par pretinieka gatavoto uzbrukuma operaciju 12. armijas stabs
ieguva ziQas no dazadiem avotiem: agentiem un izliikiem, lidota-
jiem noveroUijiem, giistekQiem, ka ari no parbedzejiem. KJuva zi-
nama ne tikai frQntes parravumam izveleta vieta, bet pat lidz
stundai precizs uzbrukuma sakums. Tomer aizstavesanas organize-
sana pavc1nieciba neizradija centibu.
Rrn iur@ ''--......
- .:;1..::...------.---::- V .:......:"::..-_------------=--.:;-'""""'"--.
! r cj S -
'.....'...........' - FR(JNTf 5TAVIJKLl5 PIRM5 VACU UZ8RUKUMA Ri5AI
.:.n..:  VAGU KARA5PEKA KDNCENTRESANAS RAJONI
_:::..: - VAtu K(l.RASPEKA EiALVE:NA.!5 TRIECIE-NS SASKAt4A
AR DPERA.C!JAS PLANU
...01(- - - - VACU KARASPEKA UZ8RUKUMU VIRZI!:NI
- - - - - FRONTES STA"DKlI5 2 SEPTEMBRA. RiTA
-.h - 2 LATVIE5U STRELNIEKU BRI&ADES POZTCIJAS PIE
MAZA!; JUGlAS
r-I"'T"T"T"'T - 12: ARMIJAS DAlU PDZiCIJAS 3.SEPTEMBRA RiTA
1-1  H - 12 ARMIJAS ATKAPSANAS GALEJA RQBE1A,
4::::::l - 12: ARMIJAS DAU TURPMAKA IZVIRZi5AN.A!:,
 - VACU KARASPEKA SASNIEGTA liNIJ"
 - FRQNTE:!> STAVQKlIS PEG VACu KARASPEk.A. DALU
ATVILK5ANA5 1St? [) RUDEN!
5. she111a CIQ3S par Rsgu 1917. gada septembrI
Viens no 12. armlJas korpusu un divizijas komandieriem nesle-
pa bazas par poziciju neapmierinoso stavokli, karaviru noskaQoju-
mu. «Kajnieku visparejais noskaI}.ojums - stipri pazeminats,
nekaujiniecisks, vairak ar noslieci uz savu poziciju atstasanu neka
uz to sikstu aizstavesanu. Un sai zina seviski nedrosas ir latviesu
. .
dalas, kuras lidz sim laikam netiek partraukta bralosanas ar pre-
tinieku,» 73 - ta 12. armijas jaunieceltajam pavelniekam generalim
92

D. Parskim ziQ.oja 2. Sibirijas strelnieku korpusa komandieris ge-
neralis V. Novickis. Generalis D. Parskis isa laika bija paspejis
apliecinat «diplomatisku pieeju» kareivju velmem, neparmeta discip-
linas kritumu karaspeka un optimistiski uzskatija, ka «armija ga-
tava mierigi sagaidit un atsist pret to versto triecienu» 74. Bija maz
pamata vertet so apgalvojumu ka situacijai atbilstosu. Pavisam ei-
tada rakstura sledzieni tika izteikti Maskava notikusaja valsts ap-
spriede, kura augstakais virspavelnieks generalis L. KorJ)ilovs
paziJ}oja, ka, ja frontes nestabilitate netaus notureties Rigas Iica
piekraste, eels uz Petrogradu bus atklats. 75 Tas jau izskaneja ka
neslepti draudi. ViQu papildinaja kazaku generalis A. Kaledins:
«Yalsts varas izvazasanai no centralas un vieto komiteju un pa-
domju puses nekavejoties un asi jadara gals.» b Viss vedinaja uz
domam par generalu drizu «stingras rokas» ricibu.
Vacu 8. armijas uzbrukums sakas I. septembra agra rita
(plkst. 4), kad vel bija tumss, ar arkartigi specigu artilerijas ap-
audi. Uelkalibra un I,<imiskie saviQi pa ieprieks izveletiem mer-
I,<iem atstaja arkartigi demoralizejosu iespaidu uz 12. armijas
dalam. Krievu artilerija atbildeja vaji, bet driz pavisam apklusa.
Tiklidz vaeu baterijas parnesa uguni vairak uz 12. armijas aizmu-
guri, pretinieka divizijas pari sapieru sagatavotajiem trim pontonu
tiltiem dfImu aizsega atri forseja Daugavu un, vienai grupai do-
doties uz Ogri un Stiiriem, divas eitas steidzas uz Mazo Juglu un
Salaspils apkartni.
Iksl}iles puse dunot lidz tam neiedomajamai kanonadei, pavisam
mierigi bija Olaines rajona. Tur vel pirms V3eu 8. armijas opera-
eijas sakuma 1. latviesu brigades strelnieki atsita vairakus maldi-
nosus demonstrativus vaciesu uzbrukumus.
Ko sada situacija darija 12. armijas pavelnieciba? Generalis
D. Parskis domaja ar tiesu pretuzbrukulnu atjaunot agrako stavokli
Iksl,<iles rajona, pee speciiilistu vertejuma izvairoties no riska, ar
kuru bija saistits, piemeram, prettrieciens Daugavu forsejusa ienaid-
nieka grupejuma flanga un aizmugure. 77 43. korpusa komandiera ge-
nerii]a V. Boldireva riciba nodeva divas kajnieku divizijas no armijas
rezerves. Tacu atspiest pretinieku aiz Daugavas apstaklos, kad ka-
raspeka datas atkapas, neizradot kaut cik nopietnu pretestibu, nebija
ko domiit. Rezerves nespeja manami ietekmet notikumu gaitu.
Ta pasa 1. septembra pecpusdiena vaciesu avangards sasniedza
Mazas Juglas apkartni. Tur plkst. 16, atspiezot uz prieksu izra-
93

vusas pretinieka vienibas, vel nepabeigtas 12. armijas otras aizsar-
dzibas pozici jas S tal u - Melm ugures-Skri ptes- Viliskalna - Tin ufu
linija (ap 15-16 km garuma) ieI}ema steidzigi no armijas rezer-
yes atsaukta pulkveza A. Lielgalvja komandeta 2. latviesu strelnie-
ku brigade. Pedeja bridi ta aizsl,<ersoja uzbrucejiem celu caur
Skripti un RiekstiI}iem uz Ropaziem. Atbildigiiko centralo iecirkni
abpus Iielcelam pie Skriptes majam aizstaveja 5. Zemgles pulks,
iecirkni pa labi no ta - apakspulkveza P. Avena komandetais
8. Valmieras pulks, pa kreisi - 6. Tukuma pulks (to komandeja
apakspulkvedis A. KrustiQs). 7. Bauskas pulks (komandieris apaks-
pulkvedis G. Mangulis) tika paturets brigades rezerve. Pie Mazas
Jug1as vel todien izraisijas arkartigi nikns ciniQs. Vaciesi par katru
cenu centas parmakt latviesu strelniekus, kas bija uzdrosinajusies
staties tiem pretim un aizkavet lidz tam veiksmigi noritoso uzbru-
kumu. Vaciesi lidz velam vakaram centas padzit 2. latviesu bri-
gades dalas no to pozicijam, bet bez panakumiem. Nakts pagaja
sarnera mierigi, ja neskaita laiku pa laikam atsakusos abpuseju
apsaudisanos. Tumsas aizsega pretinieks pievilka papildspekus, lai
no rita ar jaunu sparu triektos pret strelnieku pozicijam.
Nakts tumsa latviesu strelnieku izliikiem neta)u no Kaparamura,
ka apgalvo J. Vacietis, izdevies pielavities pavisam tuvu pretinie-
kam un dzirdet vacu virsnieku paskaidrojumus kareivjiem par to,
ka pie Mazas Juglas nakamaja diena sagaidama siva kauja: «.. da
stehen Letten; das sind nicht Russen!..»* To virsnieki atkartojusi
vairakkart. 78
Nakama diena, t.i., 2. septembris, patiesi izvertas par vienu no
asiQainakajam 2. latviesu strelnieku brigadei, pret kuru tika rai-
ditas 14. Bavarijas un 1. gvardes rezerves divizijas da1as. 79 Pre-
tinieka parspeks bija liets gan skaitliska karotaju attieciba, gan
kara tehnikas ziJ}a. Tacu 2. brigade nenodrebeja, ta pasaizliedzigi
pief}ema nevien1idzigo ciniI}u. Aizturot ienaidnieku, bija jaiegiist
laiks, lai 12. armijas galvenie speki, ari 1. latviesu strelnieku bri-
gade, pagiitu izslidet no vaciesu gatavota «maisa». Tatad no
2. brigades pulku izturibas liela mera bija atkarigs visas 12. ar-
mijas likteni,s.
Tas vareja lkties paradoksali, ka pavelniecibai paklausigas ka-
raspeka da1as bega, retos gadijumos uz laiku izradot uzbrucejiem
. '
«.. tur stay latviesi, tie nav krievi.. (vacu val.).
94

pretestibu, bet nepaklavigie un daudzu pirms tam nopeltie latviesu
strelnieki izradijas gatavi aizstaveties lidz pedejai iespejai. Lielinie-
ki sadu latviesu strelnieku apQemibu velak skaidroja ne tikai ka
uzupuresanos armijas laba, bet ari ka apI}emsanos nosargat, ne-
pie1aut vacu karaspeka talakvirzisanos uz revolucijas supuli - Pet-
rogradu. Veikt so otro uzdevumu nekada ziQii nebija strelnieku
spekos. No vienas brigades nevareja prasIt to, ko nespeja vesela
armija. Izskaidrojums bija daudz prozaiskaks un nepavisam ar
Krievijas galvaspiIsetu nesaistits. Strelnieki nebija zaudejusi ne pie-
nakuma jiitas pret dzimteni Latviju, ne paslepnumu. Vi.,i vienkarsi
nevareja nKoties lidzigi tiem «tevijas aizstavjiem», kuri bega, at-
pakal neskatidamies. Dazi stabi un dalas ta aizravas, ka atjedzas
tikai Pleskava.
Visgriitak klajas 5. Zemgales pulkam. Laiku pa laikam vacu
1ielgabali pret zemgaliesu ierakumiem versa istu viesuluguni. Pie-
kornandetiis paris vieglas baterijas, tapat paligos pieteikusos smago
lielgabalu pulku galvenokart izmantoja kajnieku uzbrukumu atsisa-
nai. Kad ladiQ.i izbeidzas, baterijas apklusa, un zemgaliesiem at-
lika palauties uz pasu sautenem, lozmetejiem un vira dfisu.
Vairakkart nonakot sadursmes ar ienaidnieku, pec forseta nakts
pargajiena no Olaines apkartnes cauri Rigai Uelo un Mazo Jugiu
sasniedza 1. latviesu strelnieku brigade. Tacu uzbruceju puse jo-
projam palika liels parspeks.
Notureties kluva arvien grfttak. Vacu kajnieku J}edes cita aiz
citas neatlaidigi pfilejas ieI}emt 5. Zemgales pulka ierakumus. Kad
pretiniekam beidzot izdevas ielauzties tajos, izraisijas a rkartigi sik-
sta tuvciQa. Zemgaliesi laida darba durklus un sauteQu laides, pat
edienu katlil}us, akmeQus un dures. «Seit isti pieradija latviesu
strclnieki savu drosmi un patstavibu. Dazas vietas strelnieki savu
virsnieku vadiba devas vaciem virsii un ar durk1u palidzibu atsvie-
da viQus tiilu no musu ierakumiem,»80 velAk «Latvju Strelnieka»*
rakstija kads no kaujas dalIbniekiem. Pee katra uzbruceju triecien-
viJQa poziciju aizstavju skaits saruka jo mazaks, bet viQi neatstaja
savil}u saarditos un pusaizbertos ierakumus. Kad ienaidniekam
likas, ka no latviesiem diezin vai kads palicis dzivs, un atkal uz
prieksu tika raiditas kajnieku l}edes, to prieksa ka no zemes jau
· Kad pee A. Kerenska paveles 1917. gada 8. septembri sledza «Brivo Strelnieku., tas
driz vlen atsaka iznakt ar nosaukumu «Latvju Strelnieks..
95

kuru reizi izauga strelnieku stavi un metas tam pretim, sagadajot
vaeu kajniekiem, pee reiha vesturnieku visai nenoteikta apgalvoju-
ma, «jfitamus zaudejumus»81.
2. latviesu strelnieku brigadei aizstavot Mazas Juglas pozlelJas,
ienaidnieka apsaudito Rigu pameta gan daudzas civilas, gaD mili-
taras iestades. Izbrauca Iskolastrels, licla steiga evakuejas «Briva
Strelnieka» redakcija, pametot arhivu un laikrakstam sagadato pa-
piru. Izmantojot visparejo apjukumu, atkapjosas krievu karaspeka
da}as neiztika bez laupisanam un marodierisma. Tika demoleti vei-
kali, juvelieru u.c. darbnicas, turklat vel atbildibu par visu to me-
ginaja uzvelt... latviesiem.
Beidzot 2. septembri plkst. 18 generalis D. Parskis paveleja
2. latviesu strelnieku brigadei atkapties. Brigade bija aizturejusi
pretinieku uz 26 stundam, 12. armijas galvenie speki bija atkapu-
sies uz ziemeJiem un ziemeJaustrumiem no Rigas.
Apturet un koncentret Rigu atstajusas karaspeka da1as aizsar-
dzibas organizesanai nebija ceribu. Kareivji vairakuma gadijumu
nepak}avas virsnieku rikojumiem un pavelem. Gaisa nedaliti domi-
neja vacu lidmasinas ar melnajiem krustiem. Izlfikojot un bombar-
dejot, tas vel vairak palielinaja atkapjosos kareivju nervu spriedzi.
Redzot prieksa jatniekus, atskaneja saueieni: «Vaeu kavalerija!
Esam atgrieztih> Tillit pat sakas neiedomajama panika. Artileristi
panleta lielgabalus, vezumnieki - vezumus. «Nekadas varas, iZJ}e-
mot instinktu varn, nebija par siem pfiliem. ViJ}as nespeja savaldit
ne lozmeteji, ne komandieri, kuri tapat ka zaldati blandijas pa
eeliem, nezinadami, kur atrodas divizijas un korpusi,» 82 pasa pie-
redzeto aprakstija E. Virza. Cela siem karaviru piiliem pagadiju-
sies civilo beglu vezumi tika apgazti un sasl,<.aiditi, daudzi eilveki
savainoti.
Sakot atkapsanos, 2. latviesu strelnieku brigades pulkiem,
pirmkart zemgaliesiem, vajadzeja vispirms atrauties no uzbrucejiem,
kuri burtiski vai mina uz papeziem. Ista bridi kadas strelnieku
rotas flankejosa uguns atsl.<ela sekotajus.
5. Zemgales pulka rindas bija sarukusas pavisaln retas. Zaude-
jumi sasniedza 2/3 no kaujas sastava. 1. un 5. rota bija gandriz
pilnigi iznicinata. Pee dazam dienam, kad tika saskaititi kritusie
un ievainotie izradijas, ka virsnieki zaudejusi ap 80%, strelnieki
- ap 67%. 3 Stipri bija eietis art 8. Valmieras pulks. Parejam
brigades da}am zaudejumi bija mazaki.
96

Pee zil}u ievaksanas 12. armijas stabs konstateja, ka latviesu
strelnieku dafas zaudejusas 6437 virus jeb eeturto datu no visas
armijas zaudejumiem; latviesu bija 41,5% no visiem kritusajiem
un bez vests pazudusajiem, un 17% no ievainotajiem. 84 Pee vaeu
datiem, kadi 9000 12. annijas karaviru tika saQemti gfista, tapat
pretinieka rokas nonacis liels daudzums kara tehnikas, tai skaita
262 lielgabali 85 jeb 37% no 12. armijas vieglas un smagas arti-
lerijas kopeja stobru skaita. 86 Tas bija daudz.
Pee ilgaka laika par latviesu strelniekiem 1917. gada septembra
pirmajas dienas izteicas loti a tzinigi. Par viQiem rakstija visdaz3-
dakie laikraksti. Augstu tika noverteta latviesu strelnieku pasaiz-
liedziba un varoniba, kas daudzus bija parsteigusi.
Par 5. Zemgales pulku nolija Jura krustu lietus; ziQoja par
642 strelnieku un 22 virsnieku apbalvosanu. 87 Krievijas armija,
cik zinams, tadai si apbalvojuma masveida piesl}irSanai nebija
precedenta. Toties 43. korpusa komandieris generalis V. Boldi-
revs, kura stabs un divizijas, ja ari bija izcelusas, tad ar
mudigu atkapsanos, lidzigi ka agrak generalis N. Trikovskis,
pacentas 2. latviesu strelnieku brigades nopelnus galvenokart pie-
rakstit savam korpusam.* Maldinata 12. armijas pavelnieciba iz-
teica sevisl,<u pateieibu sim, tapat 2. Sibirijas strelnieku korpusam,
jo tiem, liik, gandriz vienigajiem esot naeies iznest visu eiJ}u
smagumu ar pretinieka parspeku, kad citi begusi, radot apjukumu
un paniku. 88 V. Boldireva talan ts «rakstu darbos» nepalika bez
ieveribas, un driz viQs tika iecelts par Ziemelu frontes 5. armijas
pavelnieku.
Pee atkapsanas 12. armijas tuvakaja aizmugure vel labu laiku
turpinajas haoss, nevareja vien beigties patvaribas. No karaspeka
dalam noklidusie kareivji aplaupija apkartejos lauku iedzivotajus.
Nekadas kartibas nebija ievainoto evakuesana, dauzus no viQiern
vienkarsi pameta. Trnka sanitaro vilcienu, tadel ievainotos ievietoja
parastajos satiksmes vilcienos, ieprieks izsedinot veselos kareivjus
un simulantus.
Sadarbojoties ar vietejam pasvaldibas iestadem, Iskolastrels me-
ginaja nodibinat kartibu Cesis un to apkiirtne. Steigsus organizeja
edinasanas punktus, sagadaja produktus. Produktus Qema no in-
*
'Patiesibas laba jasaka, ka zil}ojuma atzimeti ari (!) 5. un 6. latviesu strelnieku
pulks.
97

tendantiiras, kas tos gatavojas iznicinat, lai nekristu ienaidnieka
rokas. No pulkiem nosl,drusos strelniekus registreja un nosf1tija at-
pakal, ka saka, pee piederibas. Papildu riipes sagadiija dezertieri
un dazadi tumsi elementi.
Kada no Iskolastrela pirmajam sedem Cesis tika apliikots
latviesu strelnieku datu stavoklis pee Rigas krisanas. Noskaidro-
jas, ka daudzos gadijumos pulku komitejas nay bijusas uzdevumu
augstumos, vairaki to locekli palikusi Riga. Tade} Iskolastrels
komandeja parstavjus uz brigadem «saformet jaunas pulka komi-
, tejas, kas griita bridi neatstas savus biedrus». Gluzi negaidot
izradijas, ka uzdevums nay tik vienkarsi izpildams, jo «vaina
esot pasu strelnieku vesaja pretimnaksana»89. Isi sakot, komitejas
«parbaudi ar kauju» nebija izturejusas. Atziniba tika komandie-
riem, un vareja domat, ka strelnieku un virsnieku attiecibas vairs
nebiis tik asas. Pat vairak, daudzos gadijumos tas bija krietni
uzlabojusas. 90 Tacu lielinieku intereses nebija pielaut kaut daleju
izligumu.
Qeneralitate ar augstako virspavelnieku L. KorQilovu prieksgala
Rigas krisanu centas izmantot militaras diktatfiras nodibinasanai
Krievija. Aktivizejoties viQa atbalstitajiem 12. armija, Iskolastrels
izsauca uz Cesim 4. Vidzemes pulka macibu komandu. Bija
nolemts kontrolet stabus, arestet energiskakos korQiloviesu lidzju-
tejus. Tas an tika darits.
. Apcietinaja Cesis iebraukuso generala L. KorQilova emlsaru
A. Guckovu* ar visu vina «svitu». Pret militaras diktatiiras at-
t
balstlt5jiem stingri nostajas Latviesu strelnieku rezerves pulks,
kas uZQcmas kontrolet karaspeka vienibas un apsargat karama-
teriiilu noliktavas pilseta.
Ka zinams, generafa L. KorQilova plans izgazas. ViQa neveik-
sme lava lieliniekiem ne tikai nostiprinaties, bet pat redzami
palielinat ietekmi Krievija gan kareivju, gan civiliedzivotaju vidii.
Apsveris situaciju, V. el}ins nekavejas orientet savu partiju uz
varas sagrabsanu. Jaunus uzdevumus saQ.ema LSD lielinieki, kam
vajadzeja sekmet izsl.cirosos notikumus Petrograda.
Par pasaizliedzibu pie Mazas Juglas latviesu strelniekiem pa-
videja ceriba istenot kadu vel 1917. gada pavasari radusos ieceri.
10. septembri V. Ozols Iskolastrela sedes dalibniekus iepazistinaja
*
Pagaidu valdibas pirmaja sastava vil}s ieQema kara un jfiras ministra posteni.
98

ar iespeJamo abu latviesu strelnieku brigazu apvienosanu viena
kor p us3 i pulkus pastiprinot ar artileriju, inzenieru u.c. tehniskam
da1am. 9 Galvu par to bija lauzijusi V. Ozols un J. Vacietis.
Pedejais korpusa formesanu visnotaJ saistija ar latviesu tautas
interesu aizstavesanu.
Strelnieku attieksme pret korpusa formesanu bija labveliga un
pretimnakosa. Todien gan visas runas par korpusu aprobezojas
ar nekonkretam noradem.
Uekas, nay tadas 1917. gada notikumiem Latvija veltitas pa-
domju rezima laika publikacijas, kura nepieminetu lielinieku pa-
nakumus Vidzemes Zemes padomes un apriQl.cu zemes padomju
velesanas. Ar tam pamatoja tautas «politisko izveli». Tacu lieli-
nieku saQ.emto veletaju balsu ipatsvaram ir otra, lidz sim maz
apzinata puse. Proti, vietam visai zema veletaju aktivitate, pat
tur, kur to nepavisam negaidija.
Ta, piemeram, Valmieras apriQ.a zemes padomes velesanas
1917. gada 23. septembri Rfijienas pagasta (LSD lielinieki tur
bija ieguvqsi 80, I % baIsu) no registretajiem 855 veletajiem, pie-
dalijas tikai 236 jeb 27,3%.92 Acimredzot ir verts meginat par-
baudit veletaju aktivitati vacu karaspeka neokupetaja Vidzemes
data kopuma.
. Joprojam biezi tika cHats nacionalais un ar to saistitais 12t-
vijas autonomijas jautajums. Katra ziJ}a LSD lieliniekiem visgrfitak
bija ietekmet sev velama virziena latviesu strelnieku nacionalo
noskaQojumu.
Lieliniekiem nacas izdarit korektivas autonomijas problemas iz-
klasta, viQu manipu1esana ar pasaules revolucijas sauk1iem vieta
un nevieta gluzi vienkarsi «negaja cauri».
1917. gada 25. septembri Iskolastrels vienbalsigi lema, ka
lozungs par tautu pasnoteiksanas tiesibam attiecinams uz Krievijas
mazo tautu organizesanos. Tika izteikta atzina, ka latviesi «so
tiesibu pirkusi ar savu labako delu asinim»93, kas atbilda vis-
stingrakajiem kri terijiem. N ekadas prieksrocibas netika pieprasitas,
tacu respektet sis velmes gan. Pec nepilna menesa «Latvju Strel-
nieks» publiceja «Latvijas autonomijas pamatprincipus», ko bija
izstradajusi deviQ.padsmit cilveku liela jaukta sastava Valkas au-
tonomijas noda1a - A. Birkerts, P. Birkerts, J. Bokalders,
O. KarkliQs, K. OzoliQ.s, Z. Meierovics u.c. Sadai sadarbibai gan
nebija ilgs muzs.
99

5. Oktobra apversums un latviesu strelnieki
Rigas krisanas dienas lielus zaudejumus bija eietusi latviesu
strelnieku datu LSD organizacija, kuras biedru skaits bija sarucis
vairak neka uz pusi. Dazos pulkos komunistiskas frakcijas izradijas
pavisam izirusas. Tade) lielinieki pielika visas pules to atrakai at-
jaunosanai un papildinasanai.
Kaut ari 12. armijas fronte nekas nelieeinaja par jaunu uzbru-
kumu no vacu puses, frontes intereses nevareja atstat bez ieveri-
bas. Septembra otraja puse Iskolastrels pieQema ipasu lemumu
«zemes aizsardzibas lieta»94. Visam latviesu strelnieku organizaci-
jam uzdeva energiski piedalities aizsardzibas pasakumos, neatlaidigi
uzstaties pret dezorganizejosam paradibam. Lai vel vairak kontro-
letu karaspeka dalu stavokli, pulkos un brigades ieviesa komisaru
institfitu. Brigades komisarus iecela Iskolastrels, bet pulku komi-
sarus - so pulku komitejas. Par visu latviesu strelnieku pulku
komisaru kluva S. Nahimsons, kurs lidz tam darbojas 12. armijas
!.SD kara organizacija. Turpmak ikviena pavele stajas ,speka tikai
pee tam, kad to parakstija attiecigais komisars. Nepaklausanos ko-
misara rikojumiem pielidzinaja Latviesu strelnieku pulku apvienotas
padomes ignoresanai.
Komisaru iecelsana liecinaja par lielinieku kontroles pastiprina-
sanos latviesu strelnieku pulkos, tade} to neuzQ.ema bez iebildu-
miem. Vairaku pulku komandieri negribeja atzit jaunas amat-
personas. Sados gadijurnos Iskolastrela nostaja bija nepiekapiga. Ar
nepaklausigajiem izrel}inajas, veicot komandejosa sastiiva «tirisanu
no korniloviesiem».
.
Pulku komitejas saka izvirzit prasibu par komandieru ievelesa-
nu,95 ko, ka jau minets, bija ieteicis P. Stucka. Prasibu motiveja
ar to, ka strelnieki sarezgitaja politiskaja situacija uzticesoties tikai
pasu demokratiski ieveletiem komandieriem. Uelinieki uzmanigi ve-
roja ne tikai pulku un bataljonu komandieru izturesanos, tie par-
baudija ari rotu un komandu komandierus, t.s. jaunako koman-
dejoso sastavu, un lema par viQu atstasanu amatos.
Latviesu strelnieku rezerves pulka komiteja pretojAs pavelnieci-
bas meginajumam parcelt pulku no Valmieras uz Novgorodas gu-
berQu. Izdevas panakt, ka pulku atkal izvietoja netalaja Terbata.
1917. gada rudens sakuma pasliktinajas latviesu strelnieku
pulku materiala apgade. Strelnieki stidzejas, ka triikst zabaku,
100

velas, sinelu, parak pietieigas Iquvusas partikas porcijas. Lai gan
vairakkart tika pieprasits uzlabot karaspeka datu apgadi, tikpat ka
nekas netika panakts. Ekonomiska biedriba, kas bija atjaunojusi
darbibu paris nede!u pee atkapsanas no Rigas, lidzeklu triikuma
del ari maz ko iespeja. Laika apstakli nelutinaja: biezi lija, naktis
kJuva aizvieo vesakas. Pulku apaksvienibas ooraidosi uZQema 00-
radijumus par apmaeibam, biezi atteicas tajas piedalities. Komite-
jas to izskaidroja ar nogurumu, nepieeiesamibu atpusties.
Atrazdamies aizmugure, latviesu strelnieki negarlaikojas un ne-
tureja rokas klepi, vismaz vairakums no viQiem atrada sev pieme-
rotu nodarbosanos. Daudzi aizrautigi lasija gramatas, aizl}emoties
no apkartejo maju iedzivotajiem. Darbojas svesvalodu (vaeu un
francu valodas),  gramatvedibas pamatu kursi, tika lasitas lekeijas
par atsevisI.<iem makslas un literatfiras jautajumiem u.c. proble-
mama Pasniedzeji atradas pas os pulkos no bijuso tautskolotaju,
gramatvezu, profesionalo makslioieku aprindam. "'Tomer entuziastu
skaits bija sarueis, salidzinot ar agrako periodu. Lielinieku agita-
tori neatlaidigi turpinaja iesaistit strelniekus politisko jautajumu
apspriesana, ievirzot to sev velama gultne. Saja Zil}3 agitatori ne-
bija jamaca.
Vecas Krievijas armijas demoralizacija gaja plasuma un dziluma.
Diseiplina dazviet Latvija bija tiktal noslidejusi, ka sita zudusi pat
elementara iekseja kartiba. PasJ.<.idis bija «kreisais bloks», no kura,
kii konstatets Iskolastrela slegtaja sede 18. oktobri, «nay nekas vairs
palicis pari» 96. N emiHjas civiliedzivotaju siidzibas par aizmugures
da)am. «Galvenie laupitaji ir kazaki. ViQiem nekas nay svets,» teikts
kiidii 1916. gada ziQojuma, iesakot sodit vainigos un atQemt kaza-
kiem policijas funkcijas. 97 Pee gada stavoklis saja zil)a bija kluvis
vel sliktaks. ApbruQotie karaviri patiesi rikojas ka ieQemta ienaid-
nieka. teritorija: ar varn atl)cma partikas produktus, apsava majlopus,
dazkart nogalinaja cilvckus, ja vil)i trauceja vai meginaja pretoties
laupitajiem. Pavisam nevarigas izradijas 12. armijas «militaras ap-
sardzes vienibas», kuru tiesais uzdevums bija noverst visas minetas
varmacibas un aizturet dezertierus. Laupisanam un vardarbibai ne-
mitoties, latviesu strelnieki izradija gatavibu piedalities marodierisma
apkarosana. 5. Zemgales pulka komandieris J. Vacietis izdeva ipasu
pavcli, uzdodot zemgaliesiem aizstavet vietejos iedzivotajus pulka iz-
vietojuma (pie Valmieras-Ainazu saursliezu dzelzee1a) tuvuma. 98 Is-
kolastrels ilgu laiku atturejas iesaistit latviesu strelniekus kartibas
101

uzturesana aizmugure, aizbildinoties ar nevelesanos izsaukt nacionala
rakstura nesaskaQas, lidz aizmugures datu komitejas atklati saka
spriedelet: «Nu ko, latviesi visi ir burzuji.»99 Ta jau bija marodie-
risma attaisnosana. Mers bija pilns, un latviesu strelnieku vienibas
laiku pa laikam energiski kontroleja un kratija fonnas terptos lau-
pitajus, dzelzceJa stacijas atQemot piesavinatas mantas un nelaujot
izvest tas no Latvijas.
Tikmer Petrograda brieda konfliktsituacija, kuru apzinati gatavoja
lielinieki. Ekonomiska sabrukuma un armijas demoralizacijas apstak-
los turpinot karu, atsakoties no parkartojumiem agraraja, adminis-
trativaja u.c. jomas, Krievijas Pagaidu valdiba bija radijusi plasu
iedzivotaju slaQu dzilu neapmierinatibu, kas turpinaja pieaugt. «Pa-
gaidu valdiba.. nonaca pilnigas paralizes stavokli,» L- ta, sabiezinot
krasas, veli1k raksturota situacija Krievijas valsts varas virsotne ktida
no politisko emigrantu izdevumiem. «Izsiitija paveles, telegrammas
uz provinci, liidzas un draudeja, bet neviens vairs neuzklausija ri-
kOjumus.» 100 Trumpji atradas lielinieku rokas, jo viQi solija tiiliteju
mieru, zemi un iedzivotaju vairakumam pieI}emamu valdibu. Preteji
oficialas varas parstavju inertulnam si partija rikojas loti energiski.
Savlaicigi tika veikta sagatavosanas varas sagrabsanai.
Pee sal}emtajiem noradijumiem no Petrogradas - no lielinieku
vadibas - nelegali tika izveidota 12. armijas rajona Kara revolu-
cionara komiteja (KRK) ar LSD biedru J. CariI}u prieksgala. Div-
desmitgadigais praporsciks izcelas ar aktivitati un inieiativu. Sai
KRK pakliivas Iskolastrels. N elegalas tris ciIveku KRK tika raditas
katra latviesu strelnieku pulka. Tarn vajadzeja nodrosinat pulku
gatavibu izpildit 12. armijas rajona KRK rikojumus.
Pagaidu valdibu atbalstosa 12. armijas staba un Iskosola ri-
ciba truka karaspeka datu, uz kuram varetu palauties. Vel mazak
iespeju aktivi pretdarboties bija latviesu pilsoniskajam partijam un
organizacijam, an LKNS. Ta bija iestajusies 12. armijas Nacio-
nalaja bloka* kopejai ciQai pret lieliniekiem. ViI}u nostajas del
nebija istenojams A. Krodera ieteikums strelniekiem, politiskajos
un socialajos jautajumos paliekot kopa ar LSD, «nacionalaja jau-
tajuma meklet dzivus sakarus ar visu tautu» 101. Lielinieciskais
Iskolas trels a tteicas no Iidzdalibas pilsonibas un inteligences ie-
rosinataja Latviesu pagaidu nacionalas padomes (LPNP) veidosana
*
LKNS taja parstiiveja poruciks F. VItoliQs un praporSciks S. Staprans.
102

un noraidija Vidzemes Zemes padomes pilsoniskas da}as uzalCl-
najumu lidzdarboties ieceretas Latvijas Pagaidu valdes sastadisana.
Sai Pagaidu valdei paredzeja nodot neokupetas dalas parvaldi ar
tiesibam noteikt Latvijas Satversmes Sapulces vai Nacionalpadomes
sasauksanas termil}u un kartibu. 102
«Latviesu strelnieku pulku Maza padome attieciba uz Latviju
pastripo latviesu strelnieku agrako lemumu, ka Latvijai jabiit ne-
dalitai, viI}.ai jadod visnoteiktakas pasnolemsanas tiesibas,» 103 tika
paziI}.ots 3. novembra Iskolastrela paplasinataja sede, domajams,
lai noverstu uzmanibu no pilsonisko organizaciju aktivitatem. Patie-
siba iskolastreliesu pratus aizl}ema pavisam citas domas, saistitas
ar «X» stundas tuvosanos.
Diezin vai to var uzskatit par nejausibu, ka
Cesis no aUlstaka virspavelnieka Galvenas mitnes
telegramma 10 - at1auja formet latviesu strelnieku
drizak javerte ka novelojies meginajums iespaidot
nieku noskaQojumu.
12. armijas rajona KRK izvirzija latviesu strelnieku pulkiem uz-
devumus, kas tiem bija jaizpilda, sakoties apversumam Krievijas
galvaspilseta. Specialais ievadraksts «<Prieksvakara») klaja nakusaja
«Latvju Strelnieka» numura l05 nelika saubities, ka izsI,cirosais bri-
dis ir gluzi tuvu.
Kad 7. novernbra rita Latvija uzzinaja
versuma sakumu Petrograda, nekavejoties
rajona KRK. Diennakti velak ta publiceja
Krievijas Pagaidu valdibas gasanu.
Latviesu strelnieku da1as no LSD lieliniekiem izraudzija komi-
sarus - kontrolierus deziiram pasta, telegrafa u.c. «Gandriz ne-
viens labprat negribeja uZI}.emties jaunus, nezinamus parvaldes
pienakumus,» skaidroja K. Poema. - «Un tiesam, viss vairums
biedru bija vai nu vienkarsi fa brikas stradnieki, vai lauku puisi,
kurf tikko savu viirdu prot parakstit un baidijas, ka viQus «neap-
ved ap stiiri» u.t.t. Pat tie, kas atklati nepretojas, jaunos prieks-
Iikumus tomer uZQemas ka smagu nastu un, ka saka, no ta «pat
nakti nevareja gulet». Tikai partas disciplina daudzus piespieda
padoties neizbegamam liktenim.» 10 Pateikts atklati un bez parasta
5. novembri
tika sanemta
,
korpusu.. Ta
la tvi esu strel-
par bruQota valsts ap-
legalizejas 12. armijas
manifestu ar vesti par
.
IepriekS savu piekrisanu bija apliecinajusi Ziemelu frontes komisars V. Voitinskis un
Pagaidu valdlbas kara ministrs A. Vernovskis (KVKV A, 366. f., 1. apr., 93. 1., 35.,
37., 38. Ip.).
103'

strelnieku revolueionara apzlnlguma «uzfrizesanas», kas nebut ne-
bija tik izteiksmigs, kads tas parasti figureja velakajos padomju
izdevumos. Skaidrs an tas, ka butu par daudz prasits, lai sie
vienkarsie stradnieki un lauku puisi patstavigi orientetos talaika
sarezgitajos politikas labirintos. Tur tiem pilnigi vajadzeja palauties
uz pieredzejuso LSD biedru sufleto.
Stingra parbaude aptvera gandriz vai visus pulka palikusos virs-
niekus. ViI}iem vajadzeja paskaidrot, kadu politisko partiju atbal-
sta, raksturot savu attieksmi pret padomju varu un tas riko-
jumiem, atbildet, vai ir gatavi vadit padotos ciI}a pret kontrrevo-
lueijas spekiem. «Tos, kas deva svinigu publisku solijumu, atstaja
savas vietas. Parejos vai nu aresteja, vai ari ateela no amata,
I}.cmot vera viQu izturesanos un agrako darbibu,» 107 velak saja sa-
karibti izteicas A. Mucenieks, atceroties 6. Tukuma pulka piere-
dzeto. Pirn1s gadiem pieepadsmit sespadsmit saruna ar sis
gramatas autoru viQs piebilda, ka tajas dienas negaidot k}uvis par
liecinieku strelnieku sarlkotai krietni savdabigakai nelielas virsnieku
grupas parbaudei. Kada plaviQa sie virsnieki pee kartas sedinati
jaunam bullenam uz muguras; kam izdevies britiQu notureties, to
pavadljusi atzinigi saucieni, toties neveiksminiekus izsmejusi. 8ada
«parbaude», tapat uzplecu norausana virsniekiem, kas <naea
mode», abpusejas attieclbas vel vairak sarezgija.
Kara revolucionaras komitejas aresteja Iielu skaitu virsnieku lat-
viesu strelnieku pulkos. 6. Tukuma pulka, piemeram, apcietinaja
pulka komandieri apakspulkvedi K. Berl,d, adjutantu stabkapteini
K. CabU un viQa paligu poruciku T. Kaufeldu, abus bataljona, tapat
daudzus ratu un komandu komandierus. Udzigs stavoklis bija citos
pulkos. Ilgi turct virsniekus, iZl}.emot nedaudzus - kapteini L. Jan-
kovski, stabkapteini K. Rubi un poruciku V. Semolu u.c. -, apcie-
tinajuma nevareja. Tikai pee parakstisanas par neizbrauksanu no
Ceslffi atbrivoja 2. Rigas pulka komandieri pulkvcdi M. Penil,<i, pec
tam an eitus, apmierinoties ar formalu godavardu.. Velak ne viens
vien no aresta atbrivotais virsnieks mineja strelnieku korekto izture-
sanos pret apcietinatajiem. «Komisarien1 un komitejam,» apgalvoja
2. Rigas pulka podporuciks V. Oss, «ir vel daudz japf11as, lai strel-
niekus padarilu pee sava gimja un lidzibas.»108 Laba da1a strelnieku
jutas neerti lielinieku vieta par komisaru izricibu. Latviesu strelnieki
ncnoslideja tik zemu, ka to varcja verat citas 12. annijas dalas.
Krievijas annija lidz carisma krisanai daudzi virsnieki bija iecienijusi
104

«purna daudzisanu» un fizisku izrel.cinasanos ar kareivjiem. Nu,
likiis, bija sagaidits bumeranga efekts, un kareivji atkal un atkal
iekaustija sariebusos virsniekus.
Uz neizglitotajiem kareivjiem, agrakajiem sadziniekiem, starp
kuriem liela data bija analfabetu, latviesu strelnieki visuma no-
raudzijas no augsas. Uelinieku agitatori veltigi centas iestastit, ka
tie esot tadi pasi sl,<.iras braJi. Parak uzskatama bija so vardu ne-
atbilstiba istenibai.
Protams, bija vairaki augstaka ranga latviesu virsnieki, pret
kuriem lielinieki neatlavas aizskarosu izturesanos. 5. Zemgales
pulka komiteja apmierinajas ar pulkveza J. Vaciesa paskaidroju-
mu, ka viI}.s ari turpmak' paliks kopa ar strelniekiem. Lidzigu
nostaju pauda 7. Bauskas pulka komandieris G. Mangulis.
Vairakums no apcietinatajiem virsniekiem piekrita sekot pul-
kiem, kad tie 12. armijas rajona KRK uzdevuma devas ieI}.emt
noraditos apriQ1,<u centrus un dzelzcela mezgla punktus. 1. Dau-
gavgrlvas un 3. Kurzemes pulks parQema sava kontrole Cesis,
6. Tukuma un 7. Bauskas pulks - Valmieru. Nesen uZQemies
] 2. armijas komandesanu, generalis J. Juzefovics bez panakumiem
protesteja pret so latviesu strelnieku pulku patvafigo ricibu. 109
Pavelniecibas bezspeciba no akiitas stadijas pargaja hroniska.
Lai ieQemtu Valku, kur atradas 12. armijas stabs un Iskosols,
tapat nodibinajusies pretlielinieciska «Dzimtenes un revolucijas
glabsanas komiteja», 12. armijas rajona KRK dcva attiecigu pa-
veli 6. Tukuma pulkam un 436. Novoladogas pulka 2. bataljo-
name Pie Strenciem tiem pievicnojas smagas artilerijas baterija.
Valka bcz kaujas tika iCQemta 20. novembri, jo armijas s1abu
un Iskosolu izradijas pametusi pat kazaki. Pilseta kluva par
Latvijas stradnieku, kareivju un bezzemnieku padomes izpildko-
mitejas - Iskolata - darbibas centru. Iskolats bija Vidzemes
ziemelu un austrumu dalas autonomas parvaldes institucija. Velak
garnizona dienestam Valka izvietoja 2. Rigas pulku.
Jaunas varas pirmie soli lika saprast, ka ta nedoma pielaut
demokratiju vecaja izpratne, bet saista vienigi ar pasas interesem.
Lielinieki neslcpa nepatiku pret pilsoniskas preses izdevumiem.
19. novembri 3. Kurzemes virsnicku, arstu un kara laika ieredQu
pilnsapulce, nosodot lieliniekus par varas sagrabsanu, pauda no-
pietnas bazas \In prasijas atjaunot pilnigu preses un varda bri-
vibu. Kas to deva! 22. novembri lielinieka praporscika
105

z. Zonberga vadita strelnieku grupa ieradas LKNS laikraksta
«Laika Vestis» redakcijas telpas, arestejot lidzstradniekus poruciku
A. Plensneru, strelniekus J. Porieti un J. Biskapu. 12. armijas
rajona KRK, kam vairaki tas loeekJi (Iskolastrela priekssedetajs
P. Barda, J. Jekabsons) parmeta nepieciesama takta triikumu un
«karstas putras strebsanu», steidzas partraukt nevelama laikraksta
iznaksanu. Tik vienkarsi tas gan nebija panakams, vajadzeja vien
pagaidit lidz attieeigam Iskolata lemumam 1917. gada decembri.
Bezpartejisko strelnieku vairakumu ar revolfieijas «taisisanu» uz
ilgu laiku aizraut nevareja. Ja vien tas bija iespejams, strelnieki lab-
prat apmekleja dazadus sarikojumus. Saja zil}a labakos apstak)os at-
radas rezerves pulka rotas Terbata, kur notika gan latviesu mak-
slinieku koncerti, gan teatra .izrades. Lidzas pazistamiem makslinie-
kiem - A. Kornetam, O. Plavniecei un G. Helmanim, tapat kompo-
nistam A. KaJnil}am - sarikojumos piedalijas koristi-strelnieki un
no vil}u vidus izvirzijusies talanti, ka, piemeram, velakais Nacionala
teatra aktieris R. Parl}iekis. Sie sarikojumi vairak neka eits kas stip-
rinaja latviesu strelnieku nacionalo pasapzil}u, par ko satraucas viens
atrs parliecinats pasaules revolucijas ideologs. Tacu lielinieku pretagi-
tacijai nopietnu panakumu nebija. Pee aeuliecinieka atstasta, ne viens
vien agitators slaueijis asaras, kad A. Kornets 25. novembri parpildi-
tajii Terbatas Sv. Jal}a baznica dziedajis A. Jurjana «Lfigsanu par te-
viju».110 Domajams, strikts aizliegums apmeklet lidzigus sarikojumus
nesekoja tade), ka griiti biitu bijis nodrosinat ta izpildi. N enoliedza-
rni, ar strelnieku noskal}ojumu vajadzeja re1}inaties.
Virsnieku skaits latviesu strelnieku pulkos turpinaja sarukt, tadel
1. Daugavgrivas pulka komitejai un komunistiskajai frakeijai pilnigi
negaidita bija lieliniekiem nebut nesimpatizejosa pulkveza F. Brieza
atgriesanas pee ilgstosas arstesanas. 26. novembri pulka komiteja pa-
plasinata sastava sprieda, ko darit. Pee ilgam parrunam pulka ko-
mandiera likteni izsl,<ira balsojot. Divpadsmit sedes dalibnieki
nobalsoja par F. Briefa nepieQemsanu, pieci bija pretejas domas,
bet tris sedes dalibnieki atturejas. Par 1. Daugavgrivas pulka ko-
mandieri ieveleja lielinieku praporsciku R. Vainjani, * nomainija ari
.
Kfidu citu {>raporiciku - R. Kirhenteinu - ieveleja par 6. Tukuma pulka komandieri.
Ta nu tas blia, par latviesu strelnieku pulku! bataljonu, rotu un komandu komandieriem
arvien biezak kfuva, respektivi, tika ieveleta, jaunakie virsnieki un apaksvirsnieki, pat
strclnieki. Ne visi izraudzitie kandidati bija ar mieru uZQemties atbildibu, cHi jaunajlem
pienakumiem izrddijas pavisam nepiemeroti.
106

pulka komisaru; E. Lindes vieta stajas E. Briedis. 111 Ta F. Briedis,
kas, sevi netaupidams, no daugavgriviesu rotas komandiera bija uz-
dienejis lidz pulka komandierim,. nu vareja doties uz visam cetram
debess pusem. Vel toruden no pulkiem atvadijas pulkvezi A. ZeltiQs
un M. Penil.ds. Pulkus atstaja arsti un feldseri, ne visi, protams.
Mediciniska personala sarnazinasanas un sanitaras apkopes paslikti-
nasanas ari neko labu nesolija.
1917. gada decembri Vidzeme norisinajas Satversmes sapulees
velesanas. Ziemelu frontes lielinieku saraksta no 25 kandidatiem
.
tris - K. Gailis, S. Nahimsons un K. Petersons - formali va-
reja tikt uzskatiti par latviesu strelnieku datu parstavjiem. Ar to
gan nay izskaidrojams augstais - 95% 112 - par SO sarakstu no-
dotais' balsu skaits strelnieku pulkos; nesaubigi jaQem vera dafu
komiteju un komunistisko frakciju nodrosinatais strelnieku «brivas
gribas izpaudums» tapat ka citos lidzigos gadijumos. Ka redzams,
jau tolaik si partija visiem spekiem tieeas pee iespejami augsta-
kiem raditajiem, klaigajot par tikpat ka vienpratigo <strelnieku pul-
kos) a tbalstu tas politikai.
Sarkangvardu un matrozu vienibas nespeja garantet «revolucio-
naro» kartibu Krievijas galvaspilseta. Tadel Petrogradas KRK pie-
prasija Iskolastrelam nosfitit uz Petrogradu vienu latviesu strel-
nieku pulku. 4. decembra sede Iskolastrels nolema nosiitit 6. Tu-
kuma pulku. Jau nakamaja diena sis pulks trijos eselonos izbrauca
uz Petrogradu. Gandriz vienlaikus ar tukumnieku nosiitisanu tika
saI}.emts pieprasijums pee speciiilas vienibas padomju valdibas ap-
sargasanai Smolnija institfita. Vienibu sastadija, katram pulkam iz-
dalot pa 40 strelniekiem, galvenokart lieliniekus, un vienam
virsnickam. 8. decembri si t.s. Smolnija rota devas eela.
Iskolastrels no Petrogradas pienakusos rikojumus steidz3s izpil-
dit ka arkartejus, bet pulku parstavji ne reizi vien iebilda sadai
izdabasanai centra interesem. Iebildes, turklat no strelnieku -
lielinieku puses, saja pasa sakariba nacas uzklausit 5. latviesu
strelnieku kongresam, kas sanaea Cesis 20. decembri. Kongresa
laika noskaidrojas, ka latviesu strelnieku nosfitisana balstit padom-
ju varn arpus Latvijas radijusi neapmierinatibu pat data Iskola-
strela locek1u. Komisaram S. Nahimsonam vel pirms kongresa
Iskolastrela sede 1917. gada 29. novembri nacas uzklausit asas ie-
*
1917. gada 30. augustft vil}am piesl$ira pulkveia pakapi.
107

bildes saja sakariba,113 jo vairak tadel, ka eitas 12. armijas dalas
turpinaja pasrocigu produktu un elpes sagadi, aplaupot vietejos ie-
dzivotajus.
Latviesu strelnieku 5. kongress nebut nenoriteja mierigi un
gludi. Pulku delegati atkHija bedigu ainu savas da!as vispirms ap-
gades zil}.a. ti daudziem strelniekiem bija pusizjukusi apavi, no-
plisis ieterps. «Stavoklis 1. brigades pulkos ir pa tiesam sausmigs,»
atzina 1. brigades komisars E. Cimermanis. «Nav transporta, lai
piegadatu vajadzigo uzturu.. Tagad nevar an but runa par iziesa-
nu uz pozicijam..»114 Tads pats stavoklis bija 2. brigade. Tade}
kads Latviesu strelnieku rezerves pulka delegats ieteica uz fronti
latviesu strelnieku vieta nosfttit astol}.us menesus aizmugure nepar-
traukti atpiitusas karaspeka dalas. Kongresa nolasija dazas dienas
ieprieks 7. Bauskas pulka pieQemto rezoluciju,115 kas atzina lat-
viesu strelnieku moralas un juridiskas tiesibas uz atpf1tu, tapat uz-
svera nepieciesamibu palikt Baltija un nekavejoties organizet
latviesu strelnieku korpusu, parcelot uz to latviesus no Krievijas
armijas dazadam dalam. Tadas rezolucijas izvirzisana, japiekrit
U. Q-ermanim,116 bija izaicinajums LSD lieliniekiem, katra ziQa
tiem, kuri izradija gatavibu izdabat Krievijas padomju valdibai.
Vairaki Iskolastrela locekli centas mazinat spriedzi un atgadi-
naja: «Krievu pulkos ir tads pat stavoklis ka mums. An viI}.i ne
tikai negrib iet uz pozicijam 1 bet gatavojas atstat fronti.. Tagad
mums ir jabftt uz frontes..» 11 Pee tam iesniegtaja soeialdemokratu
(lielinieku) frakcijas rezoliicija teikts, ka «latvju strelniekiem vie-
notiem spekiem jaapkaro atsevis1$.u personu demagogiska rieiba.. un
visiem ka vienam uz pirmo majienu jaizpilda revolucionaro iestazu
rikojumL.». 7. Bauskas pulka delegati iesniedza savu jau mineto
rezoluciju. Ar 181 pret 37 balsim, 8 atturoties, kongress pieI}.ema
socialdemokratu frakcijas rezoluciju. 118 Sads balsosanas rezultats
pee oktobra apversuma javerte ka negaidits.
Situaciju kongresa palidzeja izlidzinat 12. armijas jaunieveleta
Iskosola priekssedetaja S. Nahimsona telegramma par pienakuso
ilgi gaidito atlauju formet latviesu strelnieku korpusu. Tutit pat
Isk01astrelam vajadzeja izveidot ipasu komisiju.
SaskaQa ar Iskolata 1917. gada 25. deeembra rikojumu Isko-
lastrelam biia nekavejoties jastajas pie revolucionara tribunala or-
ganizesanas. 19 Tam turpmak tika nodota 1.s. kontrrevolucionaru
lietu izlemsana.
108

Ar miera sarunam Bresta latviesu strelnieku 5. kongress saistija
armijas daJu demobilizacijas !ietu, gan plasaka, t.i., visas Krievi-
jas, gan sauraka - latviesu strelnieku pulku meroga. Katram de-
mobilizetam latviesu strelniekam vajadzeja iestaties vietejo padomju
organizetaja sarkanaja gvarde. 120 Tada veida to planoja nostiprinat
ar mi1itari apmaeitiem un pieredzejusiem cilvekiem.
N eska toties uz lielinieku iesniegto vairaku rezolueiju pieJ}em-
sanu - par padomju valdibas atbalstisanu, par LPNP padzisanu
u.c. -, kongress faktiski izteiea neuzticibu Iskolastrelam. Neap-
mierinatibu ar ta darbibu pauda pulku parstavji. Tomer jaunaja
Iskolastrela sastava praktiski nomainijas tikai priekssedetajs, par
kuru kJuva V. Steinharts, , kamer A. Petersonu par sekretaru
ieveleja jau piekto reizi. Paliek iespaids, ka lielinieku vadosais
kodols Iskolastrela atlavas daudz nerekinaties ar zemakam insti-
, ,
tfieijam.
Iskolastrelam lielinieku diktatiiras intereses sadarbojoties ar
F. RoziQa vadito Iskolatu, neviens no tiem neizradija ipasu inte-
resi par Brestu, kur pec 1917. gada 15. deeembri noslegta Vaeijas
un Padomju Krievijas pamiera abas puses turpinaja miera sarunas.
Saja sakariba 12. armija dienosie ukraiQi gatavojas apspriest Uk-
rainas lietas. Vardos atzistot ukraiQu tautas tiesibas pasai izvele-
ties turpmakas attistibas celu, lielinieki bija naidigi noskal}.oti pret
Ukrainas Centralo radu un tas politiku. Turklat gluzi asas pee
oktobra apversuma bija kJuvusas Iskolastrela attieeibas ar 12. ar-
mijas Nacionalo bloku. Iskolastrels, uzzinot par paredzeto ukraiQu
karaviru sanaksmi Valka 26. deeembri, pieQema lemumu, gan
nebut oe vienpratigu - pret latviesu strelnieku iesaistisanu iztei-
cas J. Jekabsons, J. JudiQs un A. Reders -, sapulci nepielaut. 121
Sapuleejusos izklidinasanai S. Nahimsons pieprasija latviesu strel-
nieku vienibu. Noraditaja diena padziti no trim dazadam telpam,
ukraiJ}i notema doties uz laukumu pilsetas centra. Tur vil}.uS ie-
lenca latviesu strelnieki ar sautenem rokas un piespieda izklist.
Sis 2. Rigas pulka strelnieku «varol}.darbs» saQema 12. annijas
'socialistiska bloka u.c. nelieliniecisku organizaciju nosodijumu:
«Biedri, latviesu strelnieki, bistaties spelet zandarmu lomu..» 122
V ai Iskolastrels un pulku komitejas, par komunistiskajam frakcijam
nemaz nerunajot, ieklausijas bridinajuma? Diernzel ne. Par to lie-
cinaja turpmaka latviesu strelnieku iesaistisana padomju valdibas
un lielinieku varas raditas kartibas stabilizesana Krievija.
109

Taja laika pulki apsprieda no Krievijas saQemtos jaunos pie-
prasijumus pee latviesu strelniekiem. Uz Donas apgabalu eiQ.ai
pret generala A. Kaledina spekiem Iskolastrels gatavojas nosiitit
7. Bauskas pulku. Ta strelnieki neslepa neaprnierinatibu. par
«godpilno» izveli. Iskolastrelam naeas piekapties, un uz Donas
apgabalu apmeram pee menesa nosfitija 3. Kurzemes pulku.*
Gandriz tad pat, pee izmaiQam sakotneja norikojuma, caur Mas-
kavu uz Baltkrieviju izbrauca 4. Vidzemes pulka 1. ba taljons un
1. Daugavgrivas pulka paris rotu un lozmeteju kornanda, dodoties
apspiest polu korpusa datu sacelsanos pret padomju Yarn. Krieviju
aizvien vairak aptvera pilsoI}u kars, un LSD lielinieki, izpildot
padomju valdibas rikojumus, nekavejas sviest latviesu strelnieku
pulkus ta liesmas.
Petrograda padomju valdiba 6. Tukurna pulku iesaistija Satver-
snlCS sapulces padzisana. 123 Parlieeinajies, ka nay eeribu panakt
no Satversmes sapulces oktobra apversuma legitimaciju, v. eQins
deva attieeigu rikojumu.
Tas notika 1918. gada 19. janvari. Tiesa, sauts netika, noga-
linato nebija. Cits jautajums, vai Satversrnes sapulee spetu Krieviju
icvirzit demokratijas gultne. Daudzas pazimes liek par to stipri
saubities.
No otras puses, latviesu strelnieku piedalisanas lidzIgas akeijas
sagadaja tiem ne tikai sliktu slavu, bet atstaja uz viQiem ari ne-
gativu psihologisku ietekmi.
Viens kas tiesa - uzturesanas Krievijas galvaspilseta 6. Tuku-
ma pulka strelniekiem par labu nenaea. Varbiit ari daudzkartejas
saskarsmes del ar sabiedribas padibenem - banditiem, zag}iem
un klaidoI}.iem, deklasetajiem vina pagrabu griivejiem, jo naeas
gadiit par iedzivotaju drosibu un kartibu Petrograda. Pasa pulka
bieziik saka atgadities pa nopietnam diseiplinas parkapumam. Pie-
cas dienas pee Satversmes sapulces padzisanas komunistiskas frak-
eijas komitejas sede saja sakariba izskaneja nopietnas bazas.
«Mfisu pulkam vajag parlet uz Latviju.. Latvija mes visada ziI}ii
justos daudz labak neka starp krieviem,» 124 bez aplinkiem izteieas,
piemeram, A. Sturn burs. Tas, protams, netika pielauts, pulkam
bija japaliek Petrograda.
* K. Poemas atminas liecina, ka istas vienpnitibas par dosanos prom no Latvijas ari
saja pulka nay bi}is (sk.: Latvju strelnieku vesture. - Maskava, 1928. - 1. sej., 2.
d. - 402., 403. Ipp.).
110

6. Uz plaso Krievzemi
Latviesu strelnieku 5. kongresa saQemta telegramma par 12. ar-
mijas pavelniecibas, jaunieveleta Iskosola* un komisariiita lemumu
«nekavejosi saformet latvju revolucionaro korpusu» 125 nespeja atgai-
I}at saubas, vai tam sekos konkreta riciba. Ka neka armijas stabs'
gatavojas 2. korpusam piekomandetas latviesu strelnieku da1as ie-
skaitit 43. un 49. korpusa, tatad, nevis vienot, bet sl}irt. Iskola-
strels par latviesu korpusa formesanu izradija tikai formalu
interesi. Pieprasijis latviesu strelnieku pulkus nepiekomandet nevie-
nam korpusam, bet izdalit tiem atsevisl.cu iecirkni, tas pulku ap-
gadi atstaja 2. korpusa intendantfiras zil}a. Tadejadi nebija ceribu
sagaidit apgades uzlabosanos, jo 12. armijas korpusu intendantiiras
piekomandetajam dalam partiku un ieterpu izsniedza pedeja karta.
Aizdomiga Iikas «pagaidu korpusa» nosaukuma ieviesana, prak1isku
so) u novilcinasana.
No jauna iekustinajis vairakkart cilato un atkal atlikto latviesu
strelnieku korpusa jautajumu, nerimas S. Nahimsons. Tuvak ie-
pazinis situaciju 12. armija, vil}s bija sapratis - ka uz discip-
linetu speku var palauties tikai uz latviesu strelniekiem.
S. Nahimsona telegrammas Iskolastrelam un jaunizveidotajai Zie-
melu frontes karaspeka kolegialajai parvaldei - B. Pozerns,
A. Scerbakovs, M. Krutovs mudinaja uz noteiktu ricibu.
Tomer Ziemelu frontes parvalde nesteidzas ar atbalstu latviesu
korpusa Beta.
Taja laika korpusa komandiera amatam izraudzitais pulkvedis
J. Vacietis bija izsaukts uz Revolucionaro tauka stabu** Mogi1ova.
Ka si staba operativ3s da!as vaditajs vil)s izmantoja iespeju sek-
met korpusa idejas istenosanu. 30. decembri, panacis Padomju
valdibas iecelta Krievijas armijas augstaka virspavelnieka N. Kri-
lenko paveli par latviesu korusa formesanu, J. Vacietis nekavejo-
ties telegrafeja Iskolastrelam. 26 Likas, ka beidzot ir parvareti visi
sl}ers)i, un korpusa formesana zigli virzisies uz prieksu. Velmi ie-
staties taja daudzas telegrammas un vestules izteica latviesu arti-
.
Pec oktobra apversuma 12. armiias arkartejais padomju kongress (Cesis 1917. gada
27. un 28. novembri) lskosola ieveleja galvenokart lieliniekus. Par Iskosola priekSsedetaju
Luva S. Nahimsons.
Tas ka pilsonu karam radits orativas vadibas centrs stijas vecas augstiikas
virspavelnieclbas · Galvenas mitnes vieta.
111

lcristi, IidoUiji u.c. tehnisko da1u parstavji, Iatviesu karaviri no da-
zadam frontem un armijam. Atsauciba bija liela.
Tomer Iskolastrels un ieveleta organizacijas komisija rikojas it
ka negribigi. Neatbildets paliek jautajums, kapec komisija bija
iek}auts principials korpusa pretinieks K. Krfize. Laiks gaja, bet
atbildigas personas nevareja izsl}irties par korpusa formesanas
vietu. Valka, kur daudzo beglu del ieverojami bija pieaudzis
iedzivotaju skaits, nevareja atrast piemerotas telpas. leteikumu
izveleties Terbatu noraidija, neveloties izsaukt rivesanos ar igau-
1}iem. Piekrisanu neguva Iskolastrela prezidija ierosinatais no-
saukums (Latvijas sarkanas gvardes korpuss), atbalstu saI}.ema
vienkarsais un visiem saprotamais apzimejums - Latviesu strel-
nieku korpuss.
Diezgan sarezgita izradijas korpusa komandejosa sastava iz-
raudzisana. Korpusa staba prieksnieka vietai sakotneji par atbilsto-
su uzskatija 5. Zemgales pulka 2. bataljona komandiera pulkveza
J. Kurela kandidatiiru. * Pret 10 strikti izteicas cetri iskolastreliesi,
tiide} sim postenim nedaudz velak izraudzija J. Briedi no ta pasa
pulka. Par korpusa komisaru ieveleja Iskolastrela locekli J. ZariQu.
Adjutanta pienakumus nolema pagaidam uzticet J. Lerhem, par
korpusa arstu iecela agrako 1. latviesu strelnieku brigades arstu
J. BerziI}.u utt. Pats J. Vacietis bija nolfikojis citas kandidatfiras,
proti, par korpusa staba prieksnieku - pulkvedi G. Manguli vai
pulkvedi A. Kosmatovu (viI}.s agrak bija darbojies 12. armijas
staba), par intendantu - kops latviesu strelnieku bataljonu orga-
nizesanas pazistamo kapteini K. BaltiI}u.
Abas Iatviesu strelnieku brigades izversot par divizijam, tas bija
nepieciesams papildinat. Tadel paredzeja izformet Latviesu strelnie-
ku rezerves pulku, ta personalsastavu ieklaujot aktivo pulku rin-
das. N edaudz velak Ziemelu frontes parvaldei korpusa papil-
dinasanai tika pieprasiti pedeja iesaukuma latviesu jaunekli. 127
Zirgu trukuma, tapat pieredzeju8u jatnieku maza skaita de) griiti
bija ceret uz apmierinosiem rezultatiem kavalerijas brigades forme-
sana. Tas pats bija sagaidams, sakot organizet artilerijas divizio-
nus u.c. tehniskas da}as. Sliktakais bija tas, ka formesanas
jautajumos skaidribas un noteiktibas izradijas gauzi maze
*
Pirms Pirma pasaules kara J. Kurelis vairakus gadus bija dienejis yeneralstaha parvaldes
organiziicijas (Ja}a.
112

Brivpratigo izvadisana
Naves sala

,.,L'c4&,T"
V esela miesa vesels gars
I. Daugavgrivas bataljona or1$estris

KokmaterUilu sagatavosana nocietinajumiem
2. Rigas pulka lozmetejnieki

Strelnieki lazarete
Ko raksta «Brivais Strelnieks»

Lozmetejkalns
Latviesu strelnieki-sakarnieki Kremli

Pie Maskavas Liela teatra
3. pulka strelnieku grupa Kaluga 1918. gada

Uz Latvijas zemes. 1919. gads
3. brigades staba parvietosanas Oienvidu fronte

Un atkal pargajiens
2. brigades stabs Vrangela fronte
,.

Latviesu strelnieku korpusa formesanu ietekmeja Krievijas vecas
urmijas demobilizacija, kas attiecas ari uz latviesu strelnieku
dalam. Demobilizacijas komisiju izveidosana un to darbiba armijas
dalas bija verst a korpusa formesanai preteja virziena. Protams,
demobilizaciju latviesu strelnieku pulkos nedomaja steidzinat. No
karadienesta atlaida tikai vecakos gadagajumus un neveselos strel-
niekus. 1918. gada 1. februari Iskolata loceklis R. Bauze, pie-
daloties Iskolastrela sede, neparprotami izteicas pret pilnigu
latviesu strelnieku pulku demobilizesanu, tacu aizstaveja iespeju
viQus sakauset ar vietejo sarkano gvardi, tadel ka «latviesu strel-
nieki tomer ir citadaki ka krievi, jo vil}i ira vairak apzinigh) 1 28.
Iskolata sarkano gvardi vairakums Iskolastrela 10cekJu augstu ne-
verteja. Tie nesaubijas, ka vacu regulara karaspeka uzbrukuma
gadijuma sarkana gvarde nekadu nopietnu pretestibu nespes iz-
radit.
Krievijas lieliniekiem slikti veicas ar stradnieku un zemnieku
Sarkanas armijas organizesanu, par ko tika pieI}.emts oficials dek-
rets 1918. gada 28. janvari. Pee paris nede!am tika konstatets,
ka 12. armija, bet to uzskatija par pasu prolielinieciskako visa
Ziemelu fronte, no demobilizetajiem 240 000 karavlru Sarkanaja
armija pieteikusies tikai kadi 10 000 129 jeb 4,17 %. Tatad at-
balsts jaunveidojamiem padomju bruI}otajiem spekiem no Krievijas
veeas' armijas kareivju puses bija niecigs.
Karaspeka da)u personalsastavam demobilizejoties, tika pamesti
bruQojuma un munieijas krajumi, tade} Iskosols, Iskolastrels un
Iskolats izveidoja komisiju, lai uzskaititu sos krajumus un nepie-
lautu to izvazasanu. Tobrid jau bija skaidrs, ka latviesu strelnieku
daJu demobilizesana jaaptur. 15. februari paplasinata sede Iskola-
strels lema 80S pulkus pakapeniski parverst par «sarkano socialis-
tisko gvardh>, «iztirot tos no nevelamiem elementiem». Tii ka bija
jau partrauktas miera sarunas Bresta, tika nospriests, ka jauna
vaeu karaspeka uzbrukuma gadijuma latviesu strelniekiem jaatkap-
jas un «japievienojas Krievijas proletariskai armijah) 1 30. Kadas at-
miQas apgalvots: «Padoties vaciesiem giista strelnieki tureja par
vislielako kaunu.»131 Isk01astrels aplukoja ari kreiso eseru un krei-
so komunistu aizstaveto revolucionara kara ideju un plasas parti-
ziinu kustibas izvcrsanas iespejas. Spriedums bija iss: nevienas
valsts, ari Krievijas stradnieki un zemnieki nay spejigi ka lidzigs
ar Jidzigu cinities pret regularu armiju.
113

16. februari Vacijas valdiba paziQoja Krievijas pusei, ka abas val-
stis lidz ar to sabiedrotajiem atkal atrodas karastavokli. Vacu Qe-
neralstabs bija _ nolemis divas dienas velak sakt uzbrukumu visa
plasaja krievu-vacu fronte. Tam bija labi zinams, ka krievu kara-
speks stipri sarucis un novajinats, tadel par panakumiem nesaubijas.
Sada situacija centra rikojumiem lidz tam atsaucigais Iskola-
strels noraidija Petrogradas kara apgabala pavelniecibas ieprasiju-
mu par latviesu strelnieku pulka nosfitisanu uz Somiju. 1 2 Jau ta
Somijas ieksejos notikumos. bez Petrogradas sarkangvardiem feb-
ruara pirmaja dekade bija iesaistitas parmaiQus divas 6. Tukuma
pulka vienibas Mikeli rajona, t.i., uz ziemetiem no Kouvolas. 133
Ja vien Krievijas 'padomju valdibas riciba biitu lielaki speki, si in-
tervence tiktu pa plasinata.
18. februari Iskosola arkarteja sede ar Iskolata un Iskolastrela
parstavju piedalisanos visa uzmaniba tika veltita frontei. 12. ar-
mijas korpusu un diviziju kaujasspejas bija vairak neka apsau-
bamas. Nelielas ceribas apspriede saistija ar sarkanarmiesu
pulkiem un latviesu strelnieku da)am. Pec aptuvenaIIi zil}am ar-
mija tobrid skaitijas ap 35 000 sarkanarmiesu un aptuveni
14 000 la tviesu strelnieku. 134 Sie skaitli bija parspileti, jo ne
vienu, ne otru tik daudz patiesiba nebija. Latvija palikusajos
2. Rigas, 5. Zemgales, 7. Bauskas un 8. Valmieras pulka kopa
ar 4. Vidzemes pulka 2. bataljona rotam pavisam reinaja ap
9000 cilveku, bet vel kadi 600 atradas Latviesu strelnieku re-
zerves pulka Terbata. 135 Pret vacu divizijam ta bija tikai saujil}a.
Ceribas notureties praktiski nebija.
Augstakie stiibi rel.dnajas ar demo'ralizetas 12. armijas nespeju
aizstavet ieQemtas pozicijas. Par to liecinaja ari telegramma, kuru
18. februari latviesu strelnieku dalas sal}ema no 43. korpusa
staba. Telegramma bija noradits, ka, ienaidniekam uzbriikot, «at-
lauta lena atiesana, ar visiem spekiem aizkavejot pretinieka virzi-
sanos uz &rieksu, jo saja situacija galvena prasiba ir laika
ieguvums..» 36. PaIiek iespaids, ka korpusa vadiba skeptiski verteja
sis prasibas izpildes iespejas.
12. armijas fronte vacu uzbrukums sakas 19. februara rita.
Krievu karaspeks nekavejoties atkapas. Armijas pavelnieciba zil}o-
*
V. nina vaditii padomju valdiba 1917. gada nogale atzina Somijas neatkanDu. Tas
tomer rietrauceja 1918. gada sakuma sai valdibai iejaukties kaimil}valsts iekSejas Hems,
nosiitot paliga somu sarangvardiem savas karaspeka vienibas.
114

juma augstaka virspavelnieka staba operativajai dafai neslepa, ka
«atiesanai . ir visnekartigakais raksturs». Korpusi un divizijas, tapat
saforrnetas sarkanarrniesu daJas, ieraugot vacu jatnieku patrulas,
atkapas pat bez apsaudisanas: 37 Vezumnieku kolonnas aizl,1ema
visus Vidzemes eeJus uz zieme)iem un ziemeJaustrumiem. Novaje-
juso zirgu del daudz no lidzpaI}.emtas kara mantibas nacas parnest
sniegotajas celmalas. Automasinu arrnijai bija nedaudz, bet pa
dzelzceliem ta ari neko nepaguva evakuet. Vajie karaspeka datu
savstarpejie sakari radija neziQu un pasliktinaja kareivju jau ta
nospiesto noskaI}.ojumu, rosinot viI}.uS vienkarsi begt. Vacu puses
materiali un publicetie apraksti rada, ka Vidzerne pretestibu vi-
Qiem vietam izradijusi latviesu strelnieki, tapat reizem apsaudisa-
nas notikusi ar vietejiem sarkangvardiem. Tas tomer bija nelielas
un nenozimigas sadursmes un notikumu norisi nopietni ietekmet
nespeja.
Parvarejusi dazu 8. Valmieras pulka rotu spontanu pretestibu
(parejiis pee pasu iniciativas* jau bija atkapusas), 20. februari va-
ciesi ieQema Cesis, sagiistot datu no so rotu strelniekiem. Pec in-
tensivas apsaudisanas pie Umbazu cela un dzelzce)a stacijas ar
Iskolastrela sekretara A. Petersona komandetajiem sarkangvardiem
pretinieks nakamas dienas rita iegaja Valmiera. 138 Turpinot uzbru-
kumu, vacu 8. armijas dalas tuvojas Valkai.
Lai gan 2. latviesu strelnieku divizijas vadiba bija pieQ.emusi
sapratigu lemumu un noradijusi divizijas pulkiem patstavigi atkap-
ties uz Pleskavu, Iskolats, Iskolastrels un Iskosols gatavojas Valku
aizstavct. Valkas aizsardzwas organizesanai bija izveidots arkarte-
jais stabs, te koncentrejas ka pilseta un apkartne dislocetas -
2. Rigas un 5. Zemgales pulks -, ta atkapusas - 8. Valmieras
un 7. Bauskas pulks - latviesu strelnieku dalas, iZI}emot
4. Vidzemes pulka 2. bataljonu, kas 21. februari no Aliiksnes
devas uz Pleskavu. Tacu ziI}.as, ka vacu karaspeks no Samsalas
parcelies uz Igaunijas cietzemi un virzas uz Pernavu, Tallinu, Vi-
lapdi un Terbatu, ka kritusi ari Rezekne, spieda tomer atteikties
no sakotneja nodom Valku aizstavet.
Iskolats, Iskosols un Iskolastrels, 1. un 2. latviesu strelnieku div-
izijas stabs, tapat data no 2. Rigas un 8. Valmieras pulka strelnie-
.
Nav izdevies noskaidrot, vai pulku laikus bija sasniegusi 2. latviesu strelnieku divizijas
komandiera pulkveza P. Avena 20. februara riti dota pavele par atkapsanos. Spriezot
pec pulka rotu ricibas, jiisecina, ka drizak gan ne.
lIS

kiem, 5. Zemgales pulks un sarkangvardi vileiena no Valkas izbrau-
ca uz Pleskavu, bet no turienes devas vai nu uz Maskavu, vai Bo-
logoji. Vagonu triikuma del visus strelniekus pa dzelzeelu nevareja
evakuet, tadel 2. Rigas pulka lielaka data, ieskaitot vezumniekus,
atsUija Valku, gajiena kartiba virzoties uz Veravu un talak uz Ples-
kavu. Ka pedejais Valku atstaja pulkveza G. Mangufa komandetais
7. Bauskas pulks kopa ar vairakam 8. Valmieras pulka apaksvieni-
barn. Latviesu strelnieki atkapas piIniga kartiba. Nekadas paveles vai
direktivas netika saQemtas. Kaveties nedriksteja, jo, vaeiesiem tuvo-
joties Valkai, kuru viQi sasniedza 22. februara vakara, un no Re-
zeknes virzoties uz Ostrovu un talak uz Pleskavu, minetas dalas un
apaksvienibas vareja tikt atgrieztas un iznieinatas. Ta notika ar
7. Bauskas pulka 4. rotu.
Lidz vaeu uzbrukumam si rota viena pati no pulka atradas
Riijiena, kur demobilizeja gados veeakos strelniekus. Aizkavejusies
Riijiena, ta steidzas atkapties, bet pa eelam uz Terbatu to
24. februiira agra rita ielenea un sagiistija vaciesi. GiistekQus
atbruQoja un nogadaja Terbata. Driz pee tam strelniekus izveda
arpus pilsetas un nosava, bet lil,<.us sameta Metraines (Emajagi)
upe. Izglabties izdcvas cetriem; divi - J. Krauksts un K. Dol-
manis - slepus atgriezas Latvija, divi citi - J. Skapars un
E. SkrastiQs - devas uz Krieviju. Velak so nezeligo izreI,cina-
sanos ar giistek1}.iem meginaja dazadi izskaidrot. Tas it ka esot
notieis par izradito pretestibu, it ka pee kada baltvaeu izeelsmes
virsnieka inieiativas, viQam veloties atriebties par latviesu strel-
nieku lidzdalibu baronu muizu konfiseesana. Tikpat labi atriebiba
vareja sekot par 7. Bauskas pulka komitejas \dlniekiem, kurus
sis komitejas viri apcietinaja isi pirms Valmieras atstasanas un
slepus no strelniekiem veda lidzi. 17 ilnieku vidii bijusi muizas
ipasnieki, maeitaji, turigie pilsoQi un inteIigenti, gan latviesi, gan
vaeiesi. Pie Strencu stacijas da}a no I,<.ilniekiem bez jebkadas
izmeklesanas un tiesas nogalinata. 139 Japiebilst, ka 7. Bauskas
pulka komiteja, nostajusies uz patvaribu eela, vairs nebaudija
strelnieku uzticibu, ipasi pee tam, kad komitejas priekssedetajs
J. Grisko Valka pulku pameta un ar kadiem pusotra simta
strelniekiem pamanijas ar vileienu izbraukt eaur Pleskavu uz
Bologoji.
Gan latviesu strelnieki, kuri atkapas no Latvijas, gan vaeiesi
tiecas atriik sasniegt Pleskavu, pirmie - lai turpinatu atiesanu at-
116

kariba no situacijas, otrie - saskaI}a ar uzbrukuma operaeijas
plana prasibam. 22. februari Petrogradas kara apgabala karaspeka
vadiba Krievijas galvaspilsetas aizsardzibas in tereses uz stra tegiski
svarigo Pleskavu Ziemelu frontes parvaldes riciba paveleja doties
6. Tukuma pulkam. Strelnieki pavele saskatija bezjedzigu izricibu
ar pulku, virzot to pret vacu milzigo parspeku, un atteicas pa-
klausit. Vel todien sanaca pulka komunistiskas frakcijas pilnsapul-
ce, kas atzina, ka «vajadzigs visiem spekiem tureties pretim vacu
imperialistu uzbrukumam,» ka jaizpilda saI}emta pavele, gan pie-
bilstot, lai «UZ Pleskavu lidz ar 6.-to pulku tiktu nosutiti ari krie-
b . d . 140
VU Ie rl» .
Viena lieta bija pulka lielinieku rezoliieija un pavisarn cita -
pulka nostaja. Pulks atkal atteicas izpildit saQemto rikojumu.
Tie latviesu strelnieku pulki, kuri no Valkas uz Pleskavu devas
kajam, sasniedza so pilsetu dazada laika. 2. Rigas pulka strelnieki
Pleskava ieradas 24. februara rita, kad tuvuma vaciesu vel nebija.
7. Bauskas pulks pilseta iegaja tas pasas dienas pievakare. Apme-
ram tad pat Pleskava ieradas vacu avangards. Starp 7. Bauskas
pulku un vaciesiem izraisijas apsaudisanas, pee tam pulks turpi-
naja atkapsanos uz Lugu. Ilgstosi atrodoties arjergarda, bausI.<enie-
ki liela sala (termomtrs radija -25°C un zemak) nosoJoja vairak
neka 400 km. Sis attalums tika pieveikts astoI}os pargajienos. Puse
no tiem notika nakti, lai izvairitos no vacu lidmasinam. Rati un
divrici reizem grima dzilaja sniega, un vietvietam strelniekiem
nacas tos celt un bidit. Atkapsanas izvertas par nopietnu fiziskas
un moralas izturibas parbaudi, jo pirmajas diennaktis miegam at-
Iika De vairak par divam trim stundam. Vajadzeja daudzreiz iztikt
bez silta ediena. Parbaude tika godam iztureta; strelnieki prata
un speja mobilizeties, jo garajii ce1a netika registreti ne nopietnaki
saslimsanas gadijumi, ne apsaldejumi. 141 Menesa pasas beigas
pulks sasniedza Lugu.
6. Tukuma pulks lidz pat 25. februarim palika Petrograda. Aiz-
vaditaja pavasari lielinieku ieviesta svarigako jautajumu apspriesana
kopsapulces strelniekiem bija iepatikusies. Ari soreiz sapulce tika
balsots pret izbrauksanu uz fronti. Pulka komunistiska frakcija iz-
versa Joti energisku agitaciju noliika panakt paveles izpildisanu,
kas tika saQemta jau tresoreiz. Atsaueas paris simti strelnieku, pa-
ziJ}ojot par gatavibu doties uz Pleskavu un ieklauties eiQa pret
vaeu karaspeku (citos pulkos sadu brivpratigo bija vismaz divreiz
117

mazak, pat n 10-20 cilveku 142 ). Uz Pleskavas rajonu izbrauku-
sajiem 6. Tukuma pulka strelniekiem kaujas neiznaca iesaistities,
jo vaciesi neturpinaja uzbrukumu Petrogradas virziena. Tukumnie-
ku bataljona - vel aka 6. Torosinas latviesu strelnieku pulka ko-
mandierim K. Hercbergam paklava Pleskavas rajona koncentretos
galvenos padomju spekus, jo latviesu strelnieki veidoja lielako un
disciplinetako vienibu.
5. Zemgales un 8. Valmieras pulks pa dzelzcelu bez nopietniem
starpgadijumiem sasniedza Novgorodu, pec tam Bologoji. No Lugas
Novgoroda ieradas 7. Bauskas pulks un uZQemas garnizona
dienestu. Vairakas Latviesu strelnieku rezerves pulka rotas no
Terbatas atkapas uz Narvu, piedaloties tas aizstavesana.
Februara beigas Baltkrievija V3CU karaspeka dalam sikstu pre-
testibu izradija 1. Daugavgrivas un 4. Vidzemes pulka strelnieki,
kuri lidz tam bija iesaistiti militaras operacijas pret genera!a
J. Dovbora-MusI}icka komandeto potu korpusu. J. Dovbors-Mus-
Qickis bija atteicies izpildit Krievijas armijas augstakas virspavel-
niecibas rikojumu par korpusa demokratizaciju (ar to jasaprot
konliteju ievelesana, virsnieku lojalitates parbaude attieciba pret
padomju varu u. tml.), tade! tika izsludinats arpus likuma, bet
padomju karaspekam dota pavele atbruI}.ot korpusa dalas. Sar-
kangvardu vienibas netika gala ar so uzdevumu, tapec to pa-
stiprinasanai izmantoja Iatviesu strelniekus. ViQi piedalijas
Rogacevas ieI}.emsana. CiI}.as ar vacu karaspeku izraisijas Zlobinas
un Gomelas rajona un bija visai sivas; kada dzelzceta stacija
(Kafinkovici) trisreiz gaja no rokas roka. 143 Tomer aizturet va-
ciesus uz ilgaku laiku nebija iespejams, un nacas atkapties. Kad
1. marta vaciesi ieI}.ema GomeJu, 1. Daugavgrivas un 4. Vidze-
mes pulka vienibas caur Brjansku un Tulu izbrauca vispinns uz
izI}.ijnovgorodu, bet no turienes uz Maskavu.
1. Daugavgrivas un 4. Vidzemes pulka strelnieki pee J. Vaciesa
ierosmes paguva izvest dalu no Krievijas armijas Rietumu frontes
bazes noliktavu ierocu, ieterpa un partikas rezervem Zlobinas un
Rogacevas rajona. Uz Maskavu nogadaja tris vilcienu sastavus ar
partiku ,(konserviern, miltiem, putraimiem) un drebem. 144 Ta visa
latviesu strelniekiem pietika veselam gadam, pat ilgak.
Ta bija kada no 1918. gada marta dienam, kad uz Arbata par
lielu izbrinu rnaskaviesiem atskaneja latviesu tautasdziesma «Kur
tu teci, kur tu teci, gailiti man '» 1. Daugavgrivas pulka strelnieku
118

izpildijuma. Brasie dziedataji bija labi apbruQoti: krustam pari
abiem pleciem parmestas lozmeteju lentes ar patronam, katram pie
vidusjostas pa sesam rokasgranatam. Daugavgriviesu kolonna virzi-
jas uz Aleksandra karaskolu,145 kur pulks tika izvietots.
Tadejadi, vacu plasa uzbrukuma laika beidza pastavet Krievijas
veca armija. No Pinna pasaules kara katla <<varitam» daJam sa-
glabajas tikai latviesu strelnieku pulki, gan skaitliski manami sa-
rukusi. N e, viI}.i nejutas sakauti un uzvareti. Latviesu strelniekiem
nepieQemama likas daudzu citu datu kareivju riciba, kuri atmeta
ViS311} ar roku un steidzas atgriezties majas. Tiesa, strelniekiem
tada iespeja bija liegta, ja nevelejas nokliit vacu giista. Ne, to
vi.,i nevelejas. Izklist pa plaso Krievzemi ari nebija pieQernams ri-
sinajums. Ko tad darit?

III nodala
,
SARKANAJA. ARMIJA.
A
1. Latviesu strelnieku padomju divizija
Taja tiilaja un aukstaja februari ikviens strelnieks atstaja Lat-
viju ar smagu sirdi, jo latvietim sl}irsanas no dzimtenes ir sevisl}i
grftta. Turklat strelniekus satrauca nezil}a par to, kas bus ar 14t-
viju, vil}u tuviniekiem, kuri seit palika, kad tiks sagaidita iespeja
atgriezties... N eskaidru jautajumu bija tik daudz, viss likas ka
migJa tits.
Vacu karaspeks ieQema ari Igauniju, kas pedeja bridi, t.L,
1918. gada 24. februari, paguva, tiesa gan, tikai deklaret neatka-
ribu un sastadit Pagaidu valdibu ar K. Petsu prieksgala. Protams,
parQemot Igauniju Vacijas imperilas aizbildnieciba, okupanti sai
valdibai nepies1.dra nekadu nozimi. 1917. gada pavasari organize-
tie igauQu pulki vacu karaspeka uzbrukuma laika izira, uz Petrog-
radu atkapas galvenokart igauQu sarkangvardi.
Padomju valdibai piel}emot Vacijas izvirzitas ultimativas prasi-
bas, 1918. gada 28. februari abas puses atsaka miera sarunas.
Vacu karaspeks gan tftlit nepartrauca uzbrukuma operaciju, tas pa-
centas ieQemt vairakus svarigus centrus un pavirzijas vel talak uz
aus1rumient un ziemelaustrumiem.
.
To apdraudeto rajonu vietejas padomes, uz ,'kuriem bija atka-
pusies latviesu strclnieku pulki, par katru cenu iecas panakt viQu
iesaistisanos attiecigo teritoriju aizstavesana un pat partikas pro-
duktus apQemas izsniegt tikai tad, ja viQi bus gatavi doties pretim
vaciesiem. To pasu centas panakt 12. armijas Iskosols, kam bija
vienalga, vai latviesi iesaistas ci.Qa ar ienaidnieka parspeku savu
pulku vai pasu raditu brivpratigo vienibu rindas'. Bologoje ieradu-
sies Iskolastrela locekli ierosinaja pulkiem sakt. brivpratigo regis-
tresanu, parejie iskolastreliesi Maskava 1. marta ieveleja piecu
cilveku komisiju - P. Starke, K. LukstiQs, J. Zarir;ts, J. J udiQ.s
120

un O. Stiga - «Iatviesu sarkano pulku» organizesanai. 2 Iskola-
strels apQemas visnotal sekmet tas darbibu.
Par Augstaka virspavelnieka stiiba prieksnieku ieeeltais generalis
*
M, Boncs-Brujevics izvirzija uzdevumu padomju karaspeka vieni-
bam atgiit Pleskavu. So paveli viQs vairakkart atkartoja, tomer
prettrieeiens nenotika. Kaut ari bija iegfitas ziQas, ka Pleskava
vacu karaspeka maz, brivpratigo vienibas neuzdrosinajas doties uz
prieksu. Kas eits atlika, ka koncentret tas Narvas, Pleskavas, Sta-
raja Rusas un Velikije Luku rajona, meginot aizkavet (pavelets
gan bija stingri aizstavet 3 ) mezgla staciju un dzelzcelu nonaksanu
vacu karaspeka rokas.
Karaspeka dalas Bologoje saQema pretrunigus rikojumus. Marta
pirmajas dienas tam paveleja steidzigi sakartoties kaujas gataviba.
Par brivpratigo vienibu organizesanu neviens vairs nelikas ne
zinis. Latviesu strelnieki posas ciniQam, bet nepaspeja atstat Bo-
logoji, kad telegrafs pavestija par Bresta 3. marta parakstito Va-
cijas un Krievijas miera ligumu.
Tiilit pee tam reorganizeja Krievijas bruQoto speku vadibu. Lik-
videja augstaka virspavelnieka posteni, fronsu un armiju stabus,
tapat revolucionaro lauka stabu. Par valsts, ka ari demarkacijas
**
linijas aizsardzibu vajadzeja gadat KSFPR Karalietu tautas ko-
misariatam un 4. marta sastaditajai Augstakajai kara padomei.
Krievijas vecajai daudzmiljonu armijai faktiski un ofieiali
beidzot pastavet, izradijas, ka no tas pari palikusi vienigi latviesu
strelnieku pulki. Attieciba uz so pulku nakotni vareja dzirdet pat
diametraJi pretejus ieteikumus. Marta vidii kads rik9jums pare-
dzeja tiem apsardzes dienestu Petrograda, Novgoroda, Bologoje
un Velikije Lukos,4 bet tuvakajas dienas Iskolastrela Maskavas
grupa uzskatija par nepieciesamu demobilizet tos lidz 1. aprilim.
Tad pat sprieda par korpusa formesanas iespejam 5 u.tml. jauta-
jumiem. Tobrid 1. latviesu strelnieku divizija Maskava bija 5700
cilveku, 2. divizija Petrogradas, Torosinas un Bologojes rajona
- 6000 viru. 6
. 25. marta Maskavas kara apgabala pavelnieks N. Muralovs pa-
veleja izformet latviesu strelnieku pulkus. Dienu velak ar neIielu
*
Tautas komisaru padomes jeb padomju valdibas lietu parvaldnieka v. Bonca-Brujevica
bralis.
**
Ta sl$.ira Padomju Krieviju no Vacijas karaspeka ieQemtas teritorijas.
121

balsu parsvaru Iskolastrels tam piekrita un lema par paslikvidesa-
nos tuvako nedelu laika.
.
Ar sadu paveli nevareja samierinaties J. Vacietis, kas piedalijas
Iskolastrela 26. marta sede. Nedelu ieprieks K. Kriize bija iztei-
cies pret to, lai «latviesus pulcinatu un kautu», 7 nu pulkvedis
pauda parliecibu, ka latviesu strelnieki nedrikst izklist. Izklistot
zustu jega s'aktajai ciQai, lielajiem upuriem un, galvenais, ceribam
piedalities Latvijas nakotnes zsl}irsana. No Krievijas dazado poli-
tisko partiju lideriem tikai V. eI}ins bija izradijis gatavibu atbal-
stit bijusas imperijas tautu pasnoteiksanos, ko zinama mera
apstiprinaja Somijas piemers. Kii velak rakstija pats J. Vacietis,
latviesiem «vajadzeja atbalstit Krievijas padomju varn ar ierociem
rokas, lai gala rezultata gfitu brivu Latviju»8. Tade} viQ.s pacentas
ietekmet ne tikai Iskolastrelu, bet ari padomju augstakas militaras
instances, ka rezultata 27. marta KSFPR Karalietu tautas komi-
sariats un Augstaka kara padome deva rikojumu Iskolastrelam
neizformet latviesu strelnieku pulkus, solot galigi atrisinat so pulku
jautajumu tuvakaja laika.
Latviesu strelnieku pulku instrukciju izstradasanas komisijas,
kura ietilpa J. Vacietis, V. Grinbergs, A. Cauoe u.c., izveidosana
liek domat, ka daudz kas rnineta jautajuma risinasana izradijas
atkarigs no tas paveikta. Komisija Iiipigi iepazinas ar Sarkanas ar-
mijas diviziju un pulku uzbfives projektu u. tm!. problemam. Ta ka
Sarkanaja armijii nebija paredzetas kareivju komitejas, komisija,
aizstavot to saglabasanu latviesu strelnieku pulkos, uzdeva K. 00-
zitim un K. Petersonam divu diennaksu laika izstradat komiteju
pagaidu instrukciju. 9 Neapmierinaja latviesu strelnieku pulku izklie-
detiba samera plasa teriterija. Tas vareja apgriitinat un kavet pa-
redzamo organizatorisko parkartojurnu norisi.
Ka liecinaja strelnieku sapulces pulkos, doma par latviesu strel-
nieku datu apvienosanu bija loti populara. Istas skaidribas gan ne-
bija, jo Sarkanaja armija nacionalas karaspeka dalas, turklat arpus
sis nacijas apdzivotas teritorijas, nebija paredzetas. Padomju val-
diba tomer nevelejas atteikties no tada labi organizeta un discip-
lineta, ka ari daudzas kaujas noriidita speka ka latviesu strelnieki,
bet tas nozimeja, ka jasak vien bija ar iZI}emumu, internacionalaja
Sarkanaja armija ka pirmo izveidojot nacionalu diviziju.
Patiesibu sakot, latviesi nebija vienigais iZQemums, ta pasa
gada marta Petrograda no igauQu sarkangvardiem saka formet
122

igauu komunistisko kajnieku bataljonu. IO Tas gan bija gluzi jauns
veidojums, turklat tikai bataljons. Citas igaul}u dalas organizeja
ieverojami velak.
Ar 1918. gada 13. apri1a paveli KSFPR Karalietu tautas
komisarUits no visiem latviesu strelnieku pulkiem un vienibam
izveidoja Latviesu strelnieku padomju diviziju. Par tas komandieri
jeb, ka toreiz teica, prieksnieku iecela bezpartejisko J. Vaeieti,
par komisariem - K. Petersonu un K. Doziti. Par spiti sim
dokumentam, ilgus gadus - lidz pat Padomju Savienibas sabru-
kumam - krievu padomju kara vesturnieki dazados izdevumos
centas ne tikai absaubit, bet pat noliegt faktu, ka Latviesu
divizija bijusi pirma Sarkanaja armija, un visas eitas organizetas
pec tarn. Celonis vienkarss - si patiesiba nekada gadijuma
nebija pieQemama lielkrievu sovinistiskajam aprindam. Toties
tagad var verot preteju reakciju, jo latviesu strelniekiem tiek
pierakstits daudz kas tads, ko viI}i nay darijusi, visrupjakos
izdomajumus ieskaitot. Ka viena, ta otra gadijuma nevar but
runa par nopietnu attieksmi pret vesturi.
Latviesu divizijas formesana sakas ar strelnieku pulkiem. Neka-
vejoties tika' pieQemti brivpratigie. Maskava fonnejas 1. un 2. bri-
*
gade 1., 2. un 3., respektivi, 4., 5. un 9. strelnieku pulka
sastava. Brigazu komandesanu uZQemas stabkapteinis P. DiidiQ.s
un pulkvedis P. Avens. 5. pulks gan uz laiku palika Bologoje, kur
porucika J. Judil)a vadiba veidojas 3. brigade (6., 7. un 8. pulks).
Tapat ka agrak strelnieku pulkos bija lozmetejnieku, izliiku, sa-
karnieku, saimniecibas un muzikantu komandas.
Piecu dienu laika pee paveles par divizijas formesanu pieteicas
apmeram 6000 cilveku. l1
8is skaits turpinaja augt, lieeinot, ka ar strelnieku da1u for-
mesanu aizkavesanas nebus. Brivpratigo pieteiksanos sekmeja vai-
raki apstakli. Laikam gan tikai retais latvietis neeereja uz Vaeijas
un tas sabiedroto drizu sakavi Pirmaja pasaules kara, kas tika
saistita ar iespeju atgriezties Latvija. Daudziem strelniekiem pulks
bija kluvis ka liela gimene, ka majas, un paliekot, respektivi,
atkal iestajoties taja, nevajadzeja domat par tiidam nopietnam
*
Par 9. pulku parveidoja Kremli izvietoto I. komunistisko vienibu (agrako Smolnija
rotu). Pu1ki lidz ar numeraciju vel kadu laiku saglabaja ari vecos nosaukumus, tacu
vehik tika nolemts no tiem atteikties.
.
123

lietam ka darbs un iztikas JidzeIqi. «LieUika dala strelnieku
. *
palika pulka tikai tamdel, ka nebija, kur braukt, ari robeza,
pee avizu zt:lojumiem, slegta, fabrikas nestrada, stavoklis grots,»
- ta reali vertejis situaciju kads strelnieks 2 piebilstot, ka «tam-
del nay citas izejas, ka iestaties pulkas.» 1 Bija ari tadi, kuri
iestajas divizija pasaules revoliieijas gaidas, tomer viI}u skaits pat
strelnieku lielinieku vidii bija ierobezots, kur nu vel starp bez-
partejiskajiem strelniekiem.
Latviesu divizijas fonnesana nesaskaQu radija 6. pulka strel-
niekiem uztiepta komunistiskas frakcijas diktatiira un no tas. iz-
rietosas separatisma tieksmes. Nerel}inoties ar bezpartejisko
strelnieku domam (tika gan apgalvots, ka tadi esot an vil}.u
uzskati), kadi cetrdesmit lielinieki novileinaja 6. pulka iekfausanos
divizija vairak neka divus menesus. Attaisnojumam frakcija izvir-
zija visadus iemeslus.
Viens no aktivakajiem separatistiem uz aizradijumu, ka «masas
bils stipra riiksana un nemiers,» esot atcirtis: «M urns, partijai,
nay jarel.dnas ar masam, bet jaiet tam pa prieksu.» ViJ,1s an
iesniedza rezoliiciju, kura bija noradits, ka 6. pulks «atrod at-
sevisas latviesu divizijas dibinasanu sai momenta par nevajadzi-
gu» 13. Ka redzams, starp latviesu strelnieku daJu lieliniekiem
netriika ne tikai radikali noskal}otu, bet ari demagogiski agitejosu
personazu. Apnikusi ar tiem cinities, gan bezpartejiskie strelnieki,
gan dazi partijas biedri griezas pie Iskolastrela ar liigumu parcelt
vil}us uz citiem latviesu strelnieku pulkiem. 14 Katra zil}a 6. pulka
frakeijai, nobidot pie malas komiteju sistemu, pilnigi vadot un
kontrolejot pulka dzivi, an operativo darbibu un saimniecibu, bija
izteikti negativa nokrasa. Kauju apstaklos, ka redzesim velak, ta
nespeja nodrosinat vajadzigo noskaQ.ojumu un diseiplinu.
Divizijas vadiba jau ar pirmajam dienam energiski rikojas, lai
lidz ar strelnieku pulkiem saformetu kavalerijas pulku un teh-
niskas dalas. KavaJerijas pulka organizesanu uztieeja daudz pie-
redzejusajam agraka 3. Kurzemes pulka jatnieku izlfiku komandas
prieksniekam J. Krisjanim. Lidz 20. maijam pulks fonnejas Mas-
kava, pec tam 30 km attalaja Pavlovskijposada. Triika zirgu un
pieredzeju8u jatnieku, tade) fonnesana krietni ievilkas. Tikai
1. oktobri, kavalerijas pulkam pee pusotra menesa eiQam iero-
*
Acimredzot domata demarkacijas linija.
124

doties Simbirska un saQemot atsiititos papildinajumus - gan
eilvekus, gan zirgus, gan citu nepieciesamo,15 izdevas to izverst
paredzeto cetru eskadronu sastava.
Uelu uZQemibu prasija vieglas un smagas artilerijas divizionu
Izveidosana. Samera neUga laika izdevas saformet 1. vieglas arti-
lerijas divizionu (3 baterijas, pavisam 12 lielgabali), daudzus strel-
niekus parkvalificejot par artileristierm. Toties ievilkas 2. un
3. diviziona noorganizesana.
Tas pats jaattiecina uz smago artileriju; sai gadijuma gan ne-
kada Zil}3 nevareja iztikt bez pieredzejusiem artileristiem. Izdevas
saformet ari zenitbateriju.
Artilerijas bateriju formesana turpinajas vel 1918. gada rudeni.
Tad an vairaki strelnieku pulki - 5., 8. pulks 16 u.c. - veidoja
savas baterijas, jo gfita pieredze PilsoQu kara visnotal parnatoja
adas «savas» artiIerijas nepieciesamibu.
Galvenokart materiala rakstura grfitibas brernzeja Latviesu di-
vizijas bruQuvienibas un aviogrupas radisanu. Turklat iegfitie bru-
Qotie automobili un lidmasinas biezi bija izmantojamas tikai pee
pamatiga remonta. ti nolietotas bija lidmasinas, to skaita visi
arzemju razojumi - «S op witch», «Farman» u.c. marku. Aviogru-
pas komandieris R. Stukalis, ka ari abu aviovienibu komandieri
A. Vein bergs un M. Teteris dazos menesos panaca daudz. Ne
velti Latviesu divizijas pavele 1918. gada 24. augusta aviogrupa
nosaukta pa «divizijas lepnumu»,17 kaut gan lidmasnu izmanto-
anu trauceja eHas, benzina, tapat hroniskais rezerves da1u tIii-
kums.
Pee Maskavas padomju vesturnieka B. TomaQa apre\dniem,
1918. gada beigas Latviesu divizijas kaujas sastavu veidoja ap-
tuveni 9000 durklu un 2000 zobenu, bet pavisam divizija bija
23 000-24 000 strelnieku, kuru riciba atradas vairak neka 400
lozmeteju, ka ar apmeram 80 lielgabalu un 20 lidmasinu. 18
SaJidzinot ar topavasar apstiprinatajiem Sarkanas armijas kajnieku
(turpmak strelnieku) divizijas personalsastava s1atiem (35 985
*
eilveki), Latviesu divizija atpalika par aptuveni 12 000-13 000.
Vairakums diviziju bija vel mazakas, jo cilveku skaits tajas svar-
stijas no 7000 lidz 15 000. 19 Tatad Latviesu divizija bija ne
.
1918. gada 13. novembri strelnieku divizijas personalsastivu paredzeja 57 325 cilveku
npmera. Tik smagnejas un milzigas tis tomer izveidotas netika.
125

tikai samera labi tehniski apgadata, bet apmeru ziQa parsniedza
daudzas eitas.
Tacu ne visas Sarkanas armijas latviesu datas un vienibas pa-
steidzas iekJauties Latviesu divizija. Ilgaku laiku arpus divizijas. pa-
lika Torosinas pulks jeb dala no 6. pulka, 1. Liepa J .as pulks un
**' ***
Volo2das bataljons, Arhangelskas rota, Vitebskas kavalerijas
"\*** . ..
pulks un Penzas eskadrons , tapat t.s. Tamb&vas kolonna
un Saratovas sevisI,cu uzdevumu latviesu strelnieku pulks. ... Visu
1918. gadu divizija papildinajas galvenokart ar brivpratigajiem ka
no demobilizejusos strelnieku vidus, ta ari no evakuetajiem strad-
niekiem un begJiem. Lai iestatos divizija, no okupetas Latvijas ie-
radas latviesu kareivji un jauniesi, kuri bija izbegusi no vacu
gfista. Ar lielu neuzticibu Iskolastrels izturejas pret strelniekiem,
kuri bija atgriezusies no vacu giista. Pulka komitejas tika bridi-
natas tadus eilvekus nepieI}.emt bez Iskolastrela ziI}.as. Tas baidijas
no Vacijas slepeno agentu iesiitisanas. 20 Lidz sim gan neko kon-
kretu par to nay izdevies noskaidrot.
Tikai gada pedeja ceturksni Latviesu divizija papildinajumu
Qema no mobilizetajiem. 5. oktobri KSFPR kara komisariatiem
deva rikojumu mobilizetos latviesus nosfttit divizijas staba riciba.
Menesi velak Iskolastrels pieprasija latviesu instruktorus 21 (apaks-
virsniekus) sakara ar komandejosa sastava lielajiem zaudejumiem.
Papildinot kaujas izretinatas strelnieku rindas, divizijas stabs un
Iskolastrels lema par 1500 mobilizeto krievu, pee tam vel par 500
nelatviesu liela papildinajuma pieI}.emsanu. 22
Ta ka divizijas formesanas laika un ari velak atsevisl}as tas dalas
palika disloeetas dazadas vietas, pulki nereti pasi riipejas par papil-
dinajuma pieQ.emsanu. 6. pulks Petrograda, piemeram, izveidoja
ipasu «vervesanas komisiju» un isa laika jiitami papildinaja savas
*
Par ta pamatu kluva vairakas no Latvijas atkapusas 7. Bauskas pulka apakSvienibas.
**
To veidoia data no busi 2. Rigas latviesu strelnieku yulka, kas atteicis ieklauties
iaunorganizetajd 2. pulka. Velak tas tika iedalits 8. pulka.
**
Ta ki latvieu lozmetel.nieku komanda &1ka formeties 1918. gada jiilija, jau augustfi
to iekJava Latviesu diviziJa.
****
Sfikotneji 1918. gada februari to fonneja ka 1. latviesu jatnieku izliiku vienibu.
.Penzas latviesu kavalerijas eskadronu 1918. gada rudeni iedalija Latviesu divizijas 3.
brigade. .
· .Tambovas latviesu padomju kolonna ari velak iekJivas Latviesu divizijas 3. brigade.
...Sis J>ulks organizejas Saratova 1918. .sada apnli un togad ar Lamesu divizijas
daJam (3. brigadi) bija saistits tikai operatlvi, bet ne organizatoriski.
126

rindas. Lidzigi rikojas 7. pulks Petrogradas apkartne <Pargolova).
No personam, kuras iestajas kada no pulkiem, pieprasija rakstiski
apliecinat apl}emsanos nodienet taja ne mazak par sesiem menesiem;
!adu dienesta laiku noteica KSFPR Tautas komisaru padomes 1918.
gada 22. aprila dekrets. Bez tam pulku komitejas un Iskolastrels no
ikviena brivpratiga pieprasija lielinieku partijas, kadas padomju ie-
stades vai ari vairaku lielinieku vai strelnieku rekomendaeijas.
Kaut an triikst precizu datu, var apgalvot 1918. gada Latviesu di-
vizijas personalsastava lielako daJu veidoja latviesi. It ipasi tas sakams
par strelnieku pulkiem. Vairak cittautiesu bija no jauna izveidotajas
tehniskajas dafas. Taja pasa laika dazadu iemeslu del uz Latviesu
diviziju neparnaca daudzi latviesi no citam Sarkanas armijas dalam.
Vairakums latviesu strelnieku bija 21-25 gadus veci. Protams,
nctriika ari divdesmitgadigo un padsmitnieku, tapat gados vecaku
viru.
Dienests Latviesu divizija nekada zil}a nebija no vieglajiem ne
tikai tai izvirzito atbildigo uzdevumu, bet ari stingras ieksejas kar-
tibas de}. Divizija nepielava brivdomibu un saQemto rikojumu ap-
spriesanu, kas pareja Sarkanaja armija ne tik driz tika izskausta.
Saja sakara jaatzime, ka relativi neliels skaits strelnieku no divizijas
taja pasa 1918. gada izstajjs pee pasu velesanas vai tika izslegts
par dazadiem parkapumiem. 3 Izslegsana notika saskaqa ar attiecigu
Iskolastrela lemumu. Siem cilvekiem turpmak tika liegta iestasanas
kada no latviesu strelnieku vienibam vai an Sarkanaja armija vispar.
Mazak nozimigus parkapumus sodija ar atcelsanu no iel}emama
amata, ar arestu vai naudas sodu. lekasetas soda naudas parasti
izlietoja gramatu vai periodisko izdevumu iegadei.
Atalgojums latviesu strelniekiem bija noteikts tads pats ka visa
Sarkanaja armija: pasa sakuma 50 rbl., tad 150 rb}., velak 300
rbl. menesi. Pilnigi nepamatoti un no gaisa grabti ir dazkart
dzirdetie apgalvojumi par latviesu strelniekiem it ka maksatajam
*
lielajiim algam, par YiQiem ka padomju valdibas landsknehtiem,
v. eQina pretoriaQu gvardi. Viens no pirmajiem sadus uzska-
tus noteikti noraidija J. Vacietis. «Latviesu strelnieks,» viQs pa-
skaidroja, «bija idejisku centienu izcinitajs, un ar viQu bija
.
Ti sauca savervetus kijniekus Viciji 15.-17. gadsimti.
..
Romiesu karaspeka privilegeta data, pirnesta nozime - algots karaspeks uzurpetas
varas a tbalstisanai.
127

jarel}inajas ka ar tadu.» 24 Cits jautajums, kadi bija sie idejiskie
eentieni un vai visiem tie izradijas vieni un tie pasi.
Strelnieku neapmierinatibu radija nevis algu apmers, bet gan
liela starpiba, salidzinot vienkarsa strelnieka un komandiera vai
komisara saQemto. Sai starpibai piemita neabsaubama tendence pa-
lielinaties ar ik jaunas algu likmes noteiksanu;25 padomju valdiba
Sarkanaja armija realizeja veeo militaro speeialistu uzpirksanas
politiku.
Partikas zil}a latviesu strelnieku apgade bija pietieiga. Par to
nay griiti parliecinaties, kaut vai iepazistoties, teiksim, ar viI}u
partikas devam, kuras strelnieki saQema 1918. gada pavasara un
vasaras menesos Maskava. 26 «Edienkarte» loti vienkarsa - kartu-
pelu, grfibu vai darzeQu zupa un griu putra pusdienas, ta pati
zupa ari vakariQ3s... Protams, tolaik vel knapaks galds bija Mas-
kavas civiliedzivotajiem.
Lai gan Latviesu divizijas personalsastavu veidoja galvenokart
pieredzejusi karaviri, tas nenozimeja ka bija iespejams iztikt vai
nu ar minimalam apmacibam, vai an paredzet tas tikai agrak ne-
dienejusajam papildinajumam. Jau nakamaja diena pee paveles par
divizijas izveidosanu sekoja tas komandiera rikojums par pulku
sautuvju ienKosanu un sausanas apmacibam, kam viJ.1s ieteica pie-
sl,<irt sportisku sacensibu raksturu ar naudas balvam labakajiem. 27
Regulari bija janotiek taktikas maeibam, ierocu un kara tehnikas
materiaHis dalas apguvei. N ebija aizmirsta ari strelnieku fiziska
sagatavotiba, vil}uS mud inaja aktivi sportot.
Sekmigas apmaeibas un kaujas uzdevumu izpilde visai daudz
bija atkariga no komandieru prasmes un uZQemibas. Sakara ar
virsnieku lielakas dalas aiziesanu no strelnieku pulkiem, Latviesu
divizija komandieru kadru jautajums bija diezgan sarezgits, kaut
ari krietni labaks neka eitas Sarkanas armijas divizijas. Koman-
dejosos posteQos izvirzija bijusos apaksvirsniekus vai pieredzeju-
sakos strelniekus. Lai gan ne vienas vi en atmiQas uzteikti
«kaujas rfiditie apaksvirsnieki», kuri vadijusi «rotas un bataljo-
nus,»28 ne katrreiz sie jaunieceltie komandieri izradijas atbilstosi
attieeigajam prasibam. Ar pieredzi un personisko drosmi vien
nepietika. Vel grfttak izradijas aizpildit vakanees stabos. Bez tam
latviesu strelnieki saviem komandieriem izvirzija tiesam augstas
pretenzijas. «No latviesu komandiera vispirms tika prasits: apJ}e-
riba un gudrs prats, tad - lietpratiba, pasuzupuresanas un
128

augstsirdiba. Sada komandiera ipasibas imponeja 1adam pat la1-
viesu strelnieku ipasibam. Tada solidaritate radija kauja savstar-
peju uzticibu, diseiplinu un produktivu ierocu izlietosanu,»29
apstiprina J. Vacietis. Pee sada izsmeJosa paskaidrojuma atliek
vienigi paris vardu piebilst par lietpratibu, ar ko saprotama
kompetence noteikta specialitate. Sakara ar tehnisko daJu fonne-
sanu savu ieprieksejo specialitati vajadzeja mainit ne vienam vien
komandierim, turklat bez jebkadas ieprieksejas sagatavosanas, ne-
reti ne no brivas gribas. Isa laika spridi apgfit jaunu, ipasi
tehnisku speeialitati pienaciga limeni vairakuma gadijumu izradijas
prasits par daudz. No otras puses, sis lietpratibas triikums ne-
gativi ietekmeja komandiera autoritati. Piemeram, par 1. viegla
artilerijas diviziona komandieri tika iecelts E. Berzil}s, kas agrak
artilerija nebija dienejis. «Lai gan viQs ir krietns eilveks un var
ieturet disciplinu, bet ar to nepietiek,» atzimets F. Laca dienas-
gramata. - «Vil}s neparzin artilerijas mehanisn1US, un tadel to
skaita ne par artileristu, bet kajnieku.» 30
Pats par sevi saprotams, latviesu strelnieki nepielava koman-
diera rupju vai augstpratigu izturesanos. <Ja kada karaspeka
data.. virsnieks nebija pietiekosi populars strelnieku vidfi vai ari
bija rupjs pret tiem, latviesu strelnieki biezi vien atteicas pildit
tada komandiera paveles un rikojumus,»31 - ta velak izteicas
A. Reders.
Pulku vecos virsniekus ka militaros speeialistus kontroleja ko-
misari, tiem verigi sekoja pulku komitejas, komunistiskas frakeijas
un Iskolastrels. Iskolastrels pat pieprasija izveidot «visstingrako un
preeiztiko noverosanas sistemu par komandejosa sastava un atse-
visl}u personu visam darbibam un rikojumiem»32. Apgalvot, ka to
darijis B. Tomanis, ka «sevisl}i daudz komunistu bija komandejosa
sastaVa»33, bez norades, ka minets tiek galvenokart zemakais ko-
mandejosais sastavs, nay pareizi. Piemers ar 9. pulku nepavisam
nay raksturigs, ja ateeramies si pulka veidosanas ipasos apstaklus.
Starp divizij augstakajiem komandieriem, pulku un tehnisko da1u
komandierus ieskaitot, lielinieku 1918. gada bija nedaudz - bri-
.
T.i., uzturet.
.*
Gan, ka jau minets, divizijas komandieris J. Vacietis,gan tas sbiba priekSnieks
A. Kosmatovs, an vina paligs J. Lerhe, brigazu komandieri P. Diidins, P. Avens (kops
1918. gada jiiltla otras puses komandeja diviziju), gan pulku komandieri G. Manguhs,
F. Ricksts, J. Gregors u.c. bija bezpartejiskie.
129

gades komandieris J. JudiJ}.s, pulku komandieri P. Berzil}.s,
J. Uicis, J. Krisjanis u.c.
Salidzinajuma ar parejam Sarkanas armijas divizijam Latviesu
divizijai piemita daudzas tikai tai raksturigas iezimes. Vairak vai
mazak tas bija saistitas ar divizijas ipatnejo ieksejas uzbiives shemu.
2. Komitejas, frakcijas un strelnieki
Latviesu divizijas ieksejas uzbiives veidu noteica divizijas lieli-
nieku 1. konference Maskava, kas noriteja 1918. gada 2S.-
27. aprili. P. Stuckas un vairaku citu LSD CK loceklu
piedalisanas, J. Sverdlova apsveikuma runa atgadinaja, ka lielinie-
ku augstakas instances bija ieinteresetas parverst Latviesu diviziju
par tiem uzticamu triecienspeku. Saja nolftka LSD CK, respektivi,
*
tolaik izveidotais LSD CK Krievijas birojs, pat uZQemas kaut ko
lidzigu sefibai par tas partijas Organizacijas komiteju.
Vairakas konferences rezolucijas skara Latvijas jautajumu. Lai
gan divizijas partijas organizacija bija 790 lielinieku,34 no kuriem
pat puse nebija stradnieku izcelsmes, «Tezes par Latvijas jautaju-
mu» delegati uzskatija par iespejamu ne tikai strelnieku, bet ari
Latvijas proletariata varda solit neatkapties «no padomju iekartas,
proletariata diktatiiras un socialistiskas revolucijas»3S. Tas nozimeja
Latvijas nakotni veidot saskal}.a ar Padomju Krievijas lieliniecisko
modeli, kam' P. Stuckas domubiedri neredzeja alternativu.
Konference noraidija komunistiskas frakcijas klajas diktatfiras
ideju un lielinieku «vadoso lomu» apQemas realizet ar komiteju
sistemas starpniecIDu. Velak Pulku padome komitejam un Iskola-
strelam izstradaja ipasu nolikumu, ko 1918. gada 9. jf1nija apstip-
rinaja Viskrievijas Centrala izpildkomiteja. Rotu, komandu un
pulku komitejas, tapat Iskolastrels parzinaja attiecigo komandieru
iecelsanu, gan bez tiesibam iejaukties kornandejosa sastava opera-
..
tivaja darbiba.
J..oti siki konference reglamenteja pulku komunistisko frakciju
uzbfivi, pienakumus un tiesiba s. Frakciju un to sastava ietilpstoso
.
Piecas dienas pinns konferences sanaUanas tas apstiprinija divizijas komunistiskis
OrganiZc1cijas komitejas izstradito darba kirtibu, uzdoaot referentlem sagatavot attiecigas
rezolucijas, lai birojs ar tam varetu iepazities (LV A SPDN, 32. f., 1. apr., 2. Ip.J.
..
Pulku padome un tis lzildorgans - Iskolastrels devlnu loceklu sastivi parstiveja
augsLiko varn Latviesu divlZijii. Iskolastrela ziJ}ii bija organizatoriska, admlnistrativa,
Wlitiska, kii ari kultiiras un izglitibas darba iirzinaSana. SaKara ar to komisaru institiitam
oiviziji bija ieverojami mazalta nozime neka pareja Sarkanaji annija.
130

rotu un komandu pulciQ.u darbibai vajadzeja notikt Organizacijas
komitejas parraudziba un vadiba. Pie katras pulka komunistiskas
frakcijas komitejas kii pulka lieIinieku vadosas institucijas bija ja-
ievel partijas biedru tiesa.
Neskatoties uz divizijas sekmigo formesanos, Organizacijas ko-
mitejas lielinieki nebija drosi par nacionali noskal}otas latviesu pil-
sonibas un inteligences ietekmes iespejamo izplatibu strelnieku
vidfi. Frakcijam sazil}.a ar pulku komitejam uzlika par pienakumu
sekot, vai netiek vesta attieciga agitacija, tada gadijuma arestejot
80S agitatorus un nododot revolucionarajam tribunalam. Lieliniekus
satrauca latviesu virsnieku aicinajums strelniekiem nepalikt Sarka-
naja armija, bet atgriezties Latvija vai doties uz latviesu kolonijam
Sibirija. 36 Vacu okupetaja Latvija strelnieki atgriezties nevelejas,
toties otrs priekslikums mud inaja uz pardomam. Sekot prieksliku-
mam gan izsl}iras ne tik daudzi.
Vadoties no iepriekseja gada apgfitas pieredzes, pulku komunis-
tiskas frakcijas parl}.ema strelnieku veletas komitejas, praktiski bez
kadam ceremonijam uzurpeja to tiesibas komandieru izraudzisana
u.tml. jautajumu kfirtosana. «Kandidati uz pulka, bataljona un
rotu komandieru un komiteju locekJu, ka ari saimniecibas dalas
u.c. atbildigo darbinieku amatiem tika uzstaditi vai apstiprinati
frakcijas komiteja,» - ta norises praktisko pusi 9. pulka attelojis
J. Bale, «pee tam tie tika formali iecelti no pulka padomes vai
komitejas jeb likti prieksa masu sapulces.»37 Frakcijas komiteja
parasti darbojas pasi energiskakie lielinieki. Ierindas lielinieku ak-
tivitate bija ieverojami zemaka. Atskaite par 1918. gada septembra
pirmo pusi 8. pulka frakcijas komiteja, piemeram, neslepa, ka par-
tijas biedri frakcijas pieI}emto lemumu realizesana «Qem diezgan
maz daIibas»38. Tamlidzigas norades sastopamas ari citu pulku
frakciju komiteju protokolos vai parskatos, tadel jasecina, ka bii-
tibii visu t.s. partijas un politisko darbu veica galvenokart neliela
data pasu parliecinatako un energiskako Iielinieku. Zinams, sevisa
uzmaniba tika veltita partijas biedru darbibai bezpartejisko strel-
nieku vidu, Hi bija t.s. ciQa par proletariska apziniguma nostipri-
nasanu, kam gala rezultata vajadzeja parverst viQus par lielinieku
rikojumu un noradijumu preciziem izpilditajiem. Tomer bezpartejis-
kie strelnieki at!avas atkal un atkal paust savas, no lielinieku pro-
pagandetajam biezi vien ats1$.irigas domas un uzskatus. Tade} visu
Latviesu divizijas pastavesanas laiku komunistiskajai agitacijai un
131

propagandai tika pieversta arkarteja nozime un uzmaniba. Lietas
un paradibas sie agitatori strelniekiem nereti skaidroja vairak vai
mazak sagrozita veida, vadoties no Iielinieku galvena moraliska
kriterija, proti, merl,cis attaisno lidzek}us. Iespiestais yards pa-
lidzejis saglabat pietiekami daudz sadu piemeru.
Kauju apstak}os, latviesu strelnieku dalam nonakot kritiskas si-
tuacijas, pulku komitejas palaikam aizstaveja strelnieku intereses,
iebilda un pat atklati nostajas pret meginajumiem vi.Qus atkartoti
un bezjedzigi raidit pret parspeku vai nemakuligi organizeta uz-
brukuma, nerel,dnoties ar cilveku nogurumu, slikto apgadi u.tml.
Sadu komiteju ricibu asi uZI)ema Sarkanas annijas un lielinieku
partijas augstakas instances. Divas nedelas pirms Latviesu divizijas
partijas organizacijas 2. konferences divizijas komisars K. Peter-
.
sons LSD CK Krievijas biroja sede pavestija: «SkJanskis ziI}.ojis,
ka latviesu pulku kaujas spejas esot mazinajusas. Pie ta vainojams
Iskolastrels un pulku komitejas. SkJanskis izteicies par Iskolastrela
likvidesanu un pulku komiteju funkciju aprobezosanu..». K. Peter-
sona priekslikums apvienot Iskolastrelu un Organizacijas komiteju,
atsttijot to zil)a kulturala un saimnieciska darba parraudzisanu, bet
operativas darbibas kontroli un komandejosa sastava iecelsanu 00-
dodot komisaru ziI}.a, neguva atbalstu. Vairakums klatesoso -
o. Stiga, R. Bauze, T. Zeke, F. RoziQs - izteicas par Iskolas-
trela un pulku komiteju saglabasanu. 39 Lernt par to vajadzeja
2. konferencei.
8i konference, kas noriteja Maskava no 15. lidz 19. novem-
brim, apliikojusi daudzus politiskus jautajumus, pieQema an «No-
teikumus par latviesu strelnieku padomju pulku uzbiivi». Tie strikti
noliedza pulka komitejas iejauksanos operativajos jautajumos, no-
virzot tas darbibu uz pulka administrativas, saimnieciskas un kul-
turaHis puses vadibu un kontroli, gan palidzot komandejosam
sastavam uzturet kartibu un disciplinu pulka. Tika ari noteikts,
ka «pulka komunistiskas frakcijas komiteja pilna: sastav3 ieiet
pulka komiteja ka viI}as sastavdaJa ar balsstiesibam prieks politiski
organizatoriska un agitatoriski propagandistiska darba veiksanas».
..
Turklat pulka komitejas priekssedetajam bija katra ziI}.a jabiit
.
E. Skfanskis, zobarsts pee profesijas taji laika bija L. Trocka - KSFPR Revolucionaras
kara padomes priekSseiietiJa vietniekS ar plasam pifnvaram, kuras nekavejas izmantot.
..
Latviesu diviziji pulka' komitejas priekSsedetajs izpildija an pulka komisara funkcijas.
132

komunistam. Organizacijas komiteja turpmak vareJa neatbiIstosu
pulka komitejas priekssedetaju atsaukt un iecelt citu. Savukart Is-
kolastrela vara bija «atcelt pulka komitejas, kuras nestav sava uz-
devuma augstuma» 40. Tatad augstais lielinieku ipatsvars Latviesu
divizijas pulkos - caurmera 13-18% 41 - nedeva garantiju pret
skruvju piegriesanu.
Konference nolema ievelet Iskolastrelu 15 cilveku sastaV8.
Daudzos Iskolastrela lidzstradniekus parasti farmali ieskaitija kada
.
no pulkiem, garantejot tajos ari algas saQemsanu.
Algas jautajums latviesu strelniekos 1918. gada rudeni radija
lielu neapmierinatibu, jo 20. septembri noteiktas jaunas likmes ie-
verojami palielinaja starpibu vienkarso kareivju un komandieru,
tapat komisaru algas. Pulku komitejas un frakcijas saja sakanDa
nosiitija protesta rezolueijas Iskolastrelam un Organizacijas komite-
jai. 42 Ka parasti - tas neko nepanaea.
Par maldigiem vai vismaz nepiInigiem jauzskata apgalvojumi, it
ka vienigi pamatos proletariska izeelsme, lielinieku plasi izversta
agitiicija, propaganda un personiskais piemers nodrosinajis Latviesu
divizijas dalu augsto apzinigumu un kaujasspejas. Ar kaujasspejam,
ka jau noradits, latviesu strelnieki izeelas kops bataljonu pinnajam
kaujam, bez tam latviesu karavirus ne velti augstu verteja titas
dalas. Komunistu vidii patiesi bija ne mazums drosmigu un pras-
rnigu karaviru, bet taja pasa laika daudzi komi sari un komunisti
savas ricibas vai personisko ipasibu del ta ari nekluva par auto-
ritatem.
1918. gada Latviesu divizijas partijas organizaeija bija izteikti
latviska (to aplieeina visdazadakie avoti, to skaita latviesu
valoda rakstitie sapulcu protokoli). Turklat ta bija salidzinosi
mazak saindeta ar marksisma dogmam un parspiletu internacio-
nalismu.
Ne visi no strelniekiem lieliniekiem speja izturet dzelzaino un
loti biezi jebkadu individualitati nomacoso partijas disciplinu, jo
pee domu apmaiI}.as ar balsu vairakumu piel}emtais lemums neat-
zina nekadas atlaides ta izpilde. Tade) laiku pa laikam pulku
frakeijas izsledza stingro kartibu neizturejusos, partijas politiku ap-
*
Starp citu, 1918. s.ada 30. maUd Iskolastrels ieteiea ieskaitit 1. pulka KSFPR Karalietu
tautns komisariata rleiba esoso S. Nahimsonu, kuru neilgi pee tam ieeela par Jaroslavlas
apga.qala komisaru, tiitad dienesta zil,1a Nahimsons nepavisam nebija saistlts. ar Latviesu
dJVJZIJu. . .
133

saubijusos un sapulces neapmeklejusos lieliniekus. 43 ViQu vieta
frakcijas centas iesaistit jaunus biedrus.
Pulku komunistisko frakciju un Organizacijas komitejas loma
pakapeniski pieauga uz visu strelnieku veleto komiteju un to cen-
tra - Iskolastrela reJ..dna. Tas partijas augstakajam instancem ap-
mierinajumu nevareja sagadat, tadel vajadzeja reJ}inaties, ka
turpmak 8i kartiba var tikt mainita.
Bezpartejiskos strelniekus visas sis lietas ipasi neintereseja.
Liik, piemeram, 1. pulka frakcijas komitejas atbilde uz 1918. gada
.
novembra anketas jautajumu par frakcijas attiecibclm ar pulka ko-
miteju un parejiem strelniekiem: «Pulka komiteja ir frakcijas
rokas. Pret parejiem pulka locekliem - apmierinosas.» 44 Strelnieki
brivos brizus tiecas aizvadit nevis Iielinieku nebeidzamajas politis-
kajas parrunas, bet citas nodarbibas, kas vairak veldzeja vil}.u
garu un jiitas.
Izmantojot uzturesanos Maskava, Petrograda u.c. lielakas pilse-
tas, daudzi latviesu strelnieki centas apmierinat, cik tas bija ie-
spejams, velmes pec kultiiras un izglitibas. Privilegeta stavokli saja
ziQa atradas Kremli un padomju valdibu apsargajosais 9. pulks,
lai gan daudz neatpalika Hodinkas rajona izvietotais 2. pulks,
6. pulks Petrograda un 7. pulks Pargolova.
Kamer Latviesu divizijas datu strelnieki starp dienesta pienaku-
miem vareja izbrivet isakus vai garakus valas brizus, viI}i kupla
skaita iesaistijas dazados kulturalos pasakumos vai ari uZI}emigi
cent as aizpildit robus izglitiba. Tobrid Sarkanaja armija tas atkal
bija unikals gadijums, kam lidzigu velti meklet. Diemzel siem kul-
tiirizglitojosiem pasakumiem lielinieki ar fanatisku ietiepibu centas
piesl,<irt politisku nokrasu. Tas sagandeja dazu labu ieceri, bet
reizem attureja bezpartejiskos strelniekus no aktivakas lidzdalibas.
Ka jau teikts, starp latviesu strelniekiem bija daudz gramatu
draugu. Ne tik reti gramatas atrada vietu patronsomas, kas lieci-
naja, ka tas tiek sevisJ}i augstu ver1etas. Lasits tika daudz un
aizrautigi. Gandriz visas Latviesu divizijas datas darbojas bibliote-
kas. Gramatu skaits dalas bija atsl,<.irigs, tomer parasti sniedzas
vairakos simtos. Ta, 6. pulka biblioteka bija 260 gramatu latviesu,
110 - krievu valoda. Bez tam aptuveni 100 bojatu gramatu ne-
tika izsniegtas strelniekiem lidz to salabosanai pasu strelnieku ie-
*
Frakcijas komitejas ik menesi iesniedza parska ta anketas Organizacijas komitejai.
134

n'Kotaja gramatu iesiesanas darbnica. Bibliotekas pakalpojumus iz-
mantoja 372 lasitaji jeb gandriz puse no pulka strelniekiem. Cen-
tigakie dazu menesu laika izlasija aptuveni 60 gramatu. Interesanti
atzimet, ka biezak tika pieprasita daitliteratiira, bet no gramatam
.
6. pulka visvairak lasita bijusi P. Loti «Islandes zvejnieks». Ro-
mans lasitaju aizveda prom no politikas un lielinieku nartraukti
atgadinatas sJ..dru eiQas, ko strelnieki, slpet, ari velejas. N epar-
traukti biblioteku papildinaja 2. pulks; tam 1918. gada septembri
bija 547 gramatas, tiesa, lasitaju registrets mazak - 154 cilveki. 46
Gramatu skaita ziI}a visbagatakas laikam gan bija 8. un 9. pulka
bibliotekas, kuras atradusas aptuveni 1000 un 2000 vienibu. 47
4. pulka sakuma bija pat divas bibliotekas, bet pee apvienosanas
par ipasnieku uzmetas frakeija. «Bibliotekai, pee manam domam,
vajag atrasties visa pilniba zem frakeijas, lai nenoverstos no pa-
reiza eeta,»48 sadi rieibu pamatoja o. Aupe, cik var spriest, viens
no parQemsanas iniciatoriem. Ta ari frakcijas padome notema un
izdarija. Ja daza cita pulka komunistiska frakeija biblioteku nepar-
Qema, tad tomer sekmeja marksistiskas literatiiras - politisku
brosiiru - iepirkSanu pirmam kiirtam.
Strelnieki nelaida garam izdevibu iepazities ar periodisko presi.
A vizes un zurnali, bet tikai lielinieeiskie izdevumi, bija pieejami pul-
kos iekartotajas lasitavas. Lasitavas bez iZl}emuma parzinaja komu-
nistiskas frakcijas komitejas, uzmanigi sekojot, lai strelnieku rokas
nenonaktu citu politisko speku izdevumi, jo tie, ka radija pieredze,
radija vai palielinaja saubas par lielinieku uzskatu pareizibu, jiitami
rnazinaja marksistiskas ideologijas propagandas efektivitati.
Starp latviesu strelniekiem vareja atrast spekus izmeginat alk-
stosus literatiiras entuziastus. Paretam viQi praktizejas nelielu te-
lojumu vai dzejolu rakstisana, balstoties uz pasu pieredzeto un
apjausto. Retajam kaut ko no uzrakstita izdevas pubIicet, vairaku-
mam literarie meginajumi palika piezimju bloka vai vienkarii burt-
niea. No 81 interesanta materiala, cik zinams, maz kas saglabajies.
Dazs labs no strelniekiem sis nodarbibas atsaka pee Pilsol}.u kara,
tacu 13 jau ir cita tema.
Ne jau 'praktiskas nepieeiesamibas spiests, bet zinasanu un
redzesloka paplasinasanas laba lielaks skaits strelnieku velejas
*
Viens no pazistama francu rakstnieka Pjera Loti (istaji varda Ziljena Vio, 1850-1923)
daudzajiem darbiem, tulkots la tviski vel pirms Pinna pasaules karat
135

apgiit kadu svesvalodu - vacu, francu vai anglu, papildinaties
matematika vai ielauzities gramatvedibas gudribas. Kursu vadisa-
nai bija nepieciesami specialisti. «Maskava atrodosies strlnieki
pieprasa lektorus - valodniekus,» sadu jautajumu 1918. gada
*
4. jiinija izskatija Latviesu nacionalo lietu komisariata kolegijas
sede. Lfigums lidzeklu triikuma del tika noraidits. Atteikuma
iemesls fiksets bezkaisligi isi: «N av iespejams dot.» 49 Pasniedzeja
darba samaksai vajadzeja 600 rbl. menesi. Zinamas summas ie-
dalija pasi pulki. 2. pulks augusta menesi svesvalodu un mate-
matikas skolotaja atalgojumam paredzeja 2400 rbl., bet 2300 rbl.
- gramatu iegadei. 50 Nodarbibas notika pulka iekartotaja kluba.
Turpat strelnieki pulcejas uz lekcijam u.c. kultiirizglitojosiem pa-
sakumiem. Daudzas divizijas daliis iecieniti bija 1.s. visparizglito-
josie kursi. No 2. pulka, piemeram, sajos kursos pieteicas 415
ciIveku - katrs otrais no pulka esosajiem. 51 Tada atsauciba
sodien spej izbrinit.
Diezgan biezi koncerteja Latviesu divizijas pulku orl.cestri. Pie
9. pulka Kremli noorganizeja simfonisko orl,<estri dirigenta J. Rein-
holda vadiba. ViI}.3 riciba bija muzikanti P. Apsans, F. Birznieks,
J. Kolats, J. Virs, Z. Zalcmanis, K. Zesers u.c., pavisam vairak
nekti tris desmiti, kuri pirms 1am bija ieskaititi 2. pulka muzi-
kantu komanda. 52 Sis orl}estris izpelnijas ieveribu ar koncertiem
Kremla Katrinas zale un agrakaja Muizniecibas ziile. Petrograda
izvietotaja 6. Tukuma pulka ieskaitija dirigenta T. Reitera latviesu
simfonisko or1$.estri. Tatad veseli divi simfoniskie orl}estri divizija!
Japiebilst, ka miizil}i tada veida paglabas no pusbada dzives, kada
bija nonfikusi abas lielpilsetas.
Pulkos pastiiveja ari kori, jo dziedatgribetiiju latviesu vidft
nekad nay triicis. «Kur bija la tviesu strelnieki, tur skaneja lat-
viesu dziesmas,»53 lepni vesti J. Vacietis. Ta patiesi bija. Dzie-
dats tika ne tikai pastavigajas un pagaidu mitnes, bet ari
parbraucienos un pargajienos, atpiitas vietas un kauju starplaikos.
Parasti His bija vecas latviesu dziesmas un tautasdziesmas. Lie-
linieki gan centas uzspiest «Marserljezu» un «Internacionali». Ne
viens vien strelnieks sis gramatas autoram atzinies: «Tas partij-
*
Latviesu divizijas lielinieku 1. konference uzdeva ulku komunistiskajam frakcijam staties
visciesakos sakaros ar Latviesu nacionalo lietu komisarHitu», lai tas palidzetu veikt
Jatviesu pulkos politiski sabiedrisko darbu visplasaka nozime». Tam gan minetajam
komisariatam neoija ne vajadzigo speku, ne Hdzeklu.
136

nieku dziesmas jau vilka viI}.i pasi. Mes tam ne vardus zinajam,
ne dziedajam.» Oficialos mitiQos dziesmas laga neskaneja, tur nu
nekas nevareja lidzet.
9. pulka koris K. Jurgisa vadiba uzstajas ne tikai Kremli, bet
reiz pat uz Maskavas Liela teatra skatuves. Ar pavajiem prieksne-
sumiem uz tas nevienu nelaida.
Ka 9. pulka Kremli, ta ari 2. pulka kluba rosigi darbojas dra-
matiskie pulciQi. Neilga laika tie sagatavoja un uzveda vairakas
nelielas ludziI}.as. Vel energiskak rikojas teatra entuziasti 6. pulka,
vispinns iesaistot kopeju izrau sagatavosana, bet pec tam ieskaitot
pulka Rigas aktierus, kuri Pirma pasaules kara laika bija noorga-
nizejusi Peterpils Jauno latviesu teatri. A. Mierlauks, J. Ozols,
P. Zauers, J. Klava, A. Leitlands, K. J.<erve u.c. l.ceras pie
R. BlaumaQa «Indranu», M. Gorkija «Dibena» un vairaku citu
lugu iestudesanas. Rezisora pienakumus veica F. Mierkalns. Izra-
dija ari sgatavoto F. Sillera «Vilhelmu Tellu», J. Palevica
«Purva» u.c. nelielus uzvedumus. Strelnieku teatri izveidoja
7. pulka. Augusta tas saka izrades, nododot skatitaju vertejumam
J. RaiI}.a «y.irtu Vilku» u.c. iestudejumus A. AmtmaQa-Brledisa re-
zija. Kad nakamaja menesi ka 7., ta 6. pulks tika nosfltits uz
fron ti, data profesionalo aktieru devas pulkiem lidzi,54 lai ad bija
niecigas ceribas tur kalpot skatuves makslai.
«Biezi gajam uz muzejiem,» atmiQu manuskripta ierakstijis
9. pulka strelnieks A. Matisons. «Tretjakova galeriju apmekHju
daudzreiz, bet, jo vairak skatijos, jo lielaka kluva interese. Pinns
kara biju redzejis daudz kopijas no se izstaditam gleznam, tagad
ar interesi skatiju pasus originalus.»55 Puslidz drosi var teikt, ka
makslas galeriju apmeklesana rosinaja istos glezniecibas entuziastus
pasiem l.certies pie otas. Viena no daudzajam telpam Kremli iera-
dija strelnieku gleznotaju pulciI}.am. Pasu iekartoto darbnicu iz-
mantoja V. Andersons, M. Baude, K. Veidemanis, P. Irbitis,
A. DreviQs u.c. Rudens puse viQi sarikoja gleznu izstadi. Kopejais
eksponatu skaits taja bija aptuveni 130. 36 Dienesta biedri - un
ne tikai vi I}. i - ieintereseti verteja, ko iespejusi pasu pulka glez-
notaji.
Daudzmaz sistematiski visi sie kultiiras un izglitibas pasakumi
Latviesu divizija vareja norisinaties tas fonnesanas pirmajos mene-
sos. Tomer ari tolaik vajadzeja veikt dazadus uzdevumus, doties
tuvakos un talakos komandejumos.
137

3. Padomju varas drosais balsts
Taja haosa, kas Krievija valdija pee Brestas miera noslegsa-
nas, lielinieeiskas varas stavoklis bija visai nestabils. Griiti bija
paredzet iekspolitisko notikumu attistibu, jau tuvakajas nede}as to
vareja ietekmet bezdarbs un asi izjiitamais partikas tIiikums Iie-
lajas pilsetas, dazadu politisko speku aktivizesanas. Antantes val-
stis izsl}iras par intervenci, un to karakugi 1918. gada marta
pirmaja nede}a ieradas Murmanskas osta.
Petrograda padomju valdiba nejutas drosa, tade} ta parcelas
uz Maskavu. Parbraueiena laika - 10. marta - so valdibu
apsargaja speciala latviesu strelnieku vieniba. Art turpmak dazadu
padomju delegaeiju un augstu amatpersonu, . Trocki un generali
M. Boncu-Brujevicu ieskaitot, izbraukumu apsargasanai parasti iz-
velejas latviesu strelniekus. Augstu tika verteta viQu disciplinetiba
un aukstasiniba (valdibai parbraueot uz Maskavu, latviesu strel-
nieku noteikta rieiba noversa sadursmi ar matrozu eselonu Malaja
Viseras stacija 57 ), kas radija apsargajamo pa}avibu un lielaku
drosibas sajiitu pasas sa rezgitakaja s situacijas. Ka jau atzimets,
latviesu strelniekus norikoja Maskavas Kremla apsargasanai, bet
1., 2., 3. un 4. pulks izpildija garnizona dienestu galvaspilseta,
izvietojot sargposteI}us pie visiem nozimigakajiem objektiem, ierocu
un partikas noliktavas ieskaitot.
Kartibas uzturesana Maskava, ieverojot nepieciesamibu veikt
bruI}.otu banditu, grautiI}u rikotaju un huliganu arestesanu un
atbruI}.osanu, sevisl.ci pirmaja laika, nebija viegla lieta. Vel no-
pietnaku problemu radija anarhisti, kuri atri vien nonaca kon-
fliktos ar lielinieku ieviesto vietejas parvaldes sistemu. Bez tam
nelielam vai lielakam latviesu strelnieku vienibam ka ugunsdzeseju
komandam naeas kurset vai pa visu Krievijas Eiropas da)u,
gadajot par mieru un kartibu visdazadakajas tas vietas un no-
sturos. Pasi strelnieki notiekoso uztvera bez liekam emocijam;
zinama kartiba bija nepieeiesama. Parasti to panaca bez neva-
jadzigiem cilveku upuriem. Pietika kada attalaka pilsetiQ3 vai
ciema ierasties latviesu strelniekiem, un viss nokartojas it ka
pats no sevis, nebija pat jal}eras pie sautenem. Saprotams, neiz-
tika ari bez gluzi cita rakstura piedzlvojumiem, bet to nebija
daudz. Tomer visas sis kartibas ieviesanas akeijas, izbraukumi
vairak vai maziik lidzinajas polieejiskai rieibai un ar laiku vareja
138

atstat, iespejams, ari atstaja nevelamu iespaidu uz gados vel
jaunajiem puisiem. Varbftt tas ne vienam vien nolidzinaja celu
velakajam darbam Viskrievijas Arkarteja komisija - t.s. ceka,
kas kopa ar revolucionarajiem tribunaliem kJuva par galveno sar-
kana terora istenotaju.
Pirmas lieUikas operaeijas 1918. gada pavasari latviesu strelnie-
kiem bija anarhistu atbruQosana Maskava un Petrograda. Iekarto-
jusies savos «eietoksQos» - galvenokart lepnas savrupmajas, labi
upbruQotie anarhisti (viQu rieiba atradas lozmeteji un lielgabali)
aizvien. uzkritosak nerespekteja lielinieku noteikumus un rikojumus.
Pasaktas rekvizieijas, patvaligi aresti, naudas izspiesana, pat at-
klats marodierisms jau atgadinaja izaicinajumu.
Maskavas cekisti un sarkanarmiesu vienibas nejutas pietiekami
specigas, lai atbruQotu anarhistus, tapec operaeijas tika iesaistiti
Intviesu strelnieki. Tas notika 11. un 12. aprili un beidzas ar
simtiem anarhistu apeietinasanu un atbru1}.osanu. Tiilit pee tam
Iidzigas operacijas ar 6. pulka strelnieku lidzdalibu notika Petro-
grada. Latviesu strelnieki piedalijas anarhistu atbruQosana ari iz-
Qijnovgoroda u.c. Redzot ieQemtajos anarhistu miteIqos drausmigu
nekartibu un neskaitamu daudzumu dazadu marku stipro dzerienu
pudelu, strelniekiem bija gIiiti saprast anarhistu uzdosanos par
tautas aizstavjiem. Pavisam maz kas vairs atgadinaja tos anarhis-
tus, kuri aktivi bija einijusies pret eara patvaldibu 1905. gada.
Anarhijas atbruQosanas laika strelnieku zaudejumi bija nelieli un
tomer sapigi.
N e vienmer latviesu strelniekus tik vienkarsi vareja nosiitit
vcikt kadu uzdevumu. Kad aprila beigas 6. pulkam lika doties
pret «Somijas baltgvardiem» uz Ino fortu, Iiels skaits strelnieku
atteieas to darit. 1918. gada 9. jiinija sekoja Iskolastrela pavele,
kas sos 202 virus pee pievienota saraksta izsledza no pulka. No
*
partijas nekavejoties izsvieda braukt uz fortu atteikusos lieliniekus.
Visiem no pulka izslegtajiem vel todien lika nodot ierocus, nepa-
klausibas gadijuma piedraudot ar revolueionaro tribunalu. 58 Aeim-
rcdzot tam nodot visus 202 eilvekus bija par daudz uzkritosi. Tas
bija pirmais tads gadijums, kad vairakus simtus strelnieku izsvit-
roja no karaspeka datas saraksta bez tiesibam velak atgriezties
strelnieku rindas. Sis savdabigais protests gan nebiitu japarspile,
.
KA redzams, disciplinas ziQa frakcijas diktatiira neko neiespeja.
139

ARHANGEKA
/ -PADDMJU -VACU DEMARKA£:liJAS
LiNIJA UN PILSDJ:.'KARA FRDNTES
i9tB.GADA NOVEMBRA SAKUMA
MASKAVA - 5VARTGAKAS LATVIESU
STRELNIEKU DALU DISlC-
KAGliJAS VIETAS J
,
o PETROGRADA
o VDlOGDA
VJATKA
o
TOROSINA
o oNOVGDROOA
a PLESKAVA 0 BDLOGDJE
o KOSTRDMA
JARDSLAVI;A
BRJANSKA
o
.-NOVGORODA
IHRANI
MAS KAVA 0
o
SERPUHDVA 0 ARZAMASA
a oRJAZAA
o RUZAJEVKA
1 ULA 0 5IZRAf;4A
TAMBOVA 0 PENZA
o ORlA 0
PDVORINA
o
MElNA JClRA
6. shema Latvieu strelnieki Padomju Krievija 1918. gada
140

jo izslegto vidii bija, pee visa spriezot, galvenokart jaunpieQemtie,
pulka iestajusies materialo apstaIqu spiesti. Spriezot pec uzvardiem
starp viQiem daudzi nebija latviesi.
Krievijas-Somijas robezas apsargasanai 30. aprili uz Pargolovas
rajonu nosiitija 7. pulka apaksvienibas. Pulks tur palika gandriz lidz
vasaras beigam. Nekadu nopietnu robezkonfliktu saja laika nebija.
Uz Ino fortu izbraukusie 6. pulka strelnieki to aizstaveja div-
arpus nedelas. Pee tam saskaQa ar saI}.emto paveli forts tika uz-
spridzinats, bet strelnieki atgriezas Petrograda.
1918. gada 1. maija Maskava notika pirma padomju karaspeka
datu parade. Parade piedalijas ari Latviesu divizijas dalas. Laiks
bija auksts un lietains, bet parades pieI}.emejs Karalietu tautas ko-
misars . Trockis aizkavejas par vairakam stundam. 4. un
9. pulks, nenogaidijis vi I}. a ierasanos, atstaja parades vietu - Ho-
dinkas lauku - un atgriezas kazarmas, respektivi, Kremli.
. Trockis pieprasija abus komandierus - J. Laci un P. BerziI}u
- stingri sodit. Notikuma izmeklesana iesaistijas Organizacijas ko-
miteja, LSD CK Krievijas birojs, an V. eQins. Triikumi parades
organiz3cija un abu kalpu delu sociala izcelsanas bija patvaligas
ricibas vainu mikstinosi apstakfi, un minetie pulku komandieri tika
cauri ar veselu adu. «Miisu augstaka vara prasa no mums stingru
disciplinas ieverosanu, kurpretim pasi viI}.u nebut ta neievero,»
konstateja kads 1918. gada 4. maija notikusas abu pulku komu-
nistisko frakciju un divizijas komunistiskas organizacijas komitejas
kopejas sedes dalibnieks. - «Tapat b. Trockim vajadzeja to ie-
verot un ierasties agrak, jo strelnieki bij nosalusi un needusi,
tade! nevareja tik ilgi gaidit.» - «Sai gadijuma sHivu strelnieku
puse, Augstakam prieksniekam ari vajag uzmanit savu disciplinu
tapat ka strelniekam,» savas domas sede izteica F. RoziI}.s. Toties
divizijas komisars K. Petersons uzskatija, ka strelniekiem jebkuros
apstaklos jasaglaba augsta disciplinetiba. <Ja minetie biedri neiz-
pilda CIK [Centra]a izpildkomiteja. -  B.] lemumu un caUT to
vel tiek no frakcijas atbalstiti, tad tadas nodalas jiiizforme,» viQs
ka tegori ski secinaja. 59 Tie gan izradijas tuksi draudi. Ar augstpra-
tigo . Trocki latviesu strelniekiem izveidojas ne visai labas attie-
cibas. Rudeni, kad 9. pulku Kremli nomainija 2. pulka strelnieki,
*
. Trocki nepatikami satrauca viI}u pieteiktais «kars» varnam. Se-
.
Strelnieki Sad un tad pacentas nocelt» pa varnai no daudzo Krem!a baznicu kupoliem.
141

koja aizliegums saut Krem}a teritorija, tacu strelnieki - varbiit te
vainojama reizi pa reizem uzplaiksnijusi latviska spitiba - ar SO
aizlieguma ieverosanu neizcelas. Var, saprotams, strelniekiem par-
rnest nedisciplinetibu. Daudzus gadus velk bijusais 2. pulka strel-
nieks J. Vitols paskaidroja, ka pulks aizliegumu uzskatijis par
sikumainu iejauksanos strelnieku dzive. 60 Lidz ar eitiem gadiju-
miem sis incidents rada, ka, preteji savulaik paustajiem apgalvo-
jumiem, latviesu strelnieki sevisl}i nerespekteja lielinieku liderus.
Jaunu paversienu pilsoQu kara attistiba iezimeja 1917. gada ru-
deni no cehu un slovaku gustekI}.iem un parbedzejiem Krievija sa-
formeta Cehoslovaku korpusa sacelsanas pret padomju varu.
Padomju valdiba bija piekritusi korpusa evakuacijai no Vladivosto-
kas pa jiiras ce!u uz Franciju, lai tas tur papildinatu sabiedroto
karaspeku, bet tad negaidot . Troekis pieprasija atdot ierocus.
Korpuss, kura sesdesmit eseloni ar vairak neka 51 000 karaviru,
to skaita 1600 virsnieku,61 bija izkliedeti pa visu Transsibirijas
dzelzeelu, atteicas rikojumu izpildit. Vietejo padomju un nelielie
Sarkanas armijas speki nespeja piespiest korpusu paklausit. Kor-
pusa dalas isa laika parI}.ema sava kontrole plasu teritoriju no
Pievolgas lidz pat Talajiem Austrumiem.
Kada Cehoslovaku korpusa vieniba, ieQemusi Rtiscevas staciju,
aizsl}ersoja eelu A. Senberga komandetajam Latviesu divizijas
2. pulka 1. bataljonam, kad tas pee komandejuma no Sarapulas
devas atpakaJ uz Maskavu. Savlaieigi bridinats, bataljons pec
veikla manevra un neilgas kaujas, zaudejis vienu krituso un
pieeus ievainotos, staeiiu ieI}.ema un atbruI}.oja tur esosos cehu
un slovaku legionarus. 2 Pee tam bataljons turpinaja celu un
30. maija atgriezas pie pulka. Aptuveni tad pat Pievolga kaujas
pret Cehoslovaku korpusa da!am tika iesaistitas vairakas latviesu
vienibas no 6. pulka, velak ari eitas. Augstaka kara padome
PilsoQu kara pirmajai - cehoslovaku jeb Austrumu - frontei
pieversa maz uzmanibas, lai gan visuma nelielajam un sastava
ZiQ3 raibajam padomju karaspekam bija vajas eeribas apturet
cehu un slovaku legionaru energisko uzbrukumu. Vairak par
eiI}.am Pievolga bija norfipejusies KSFPR Karalietu tautas komi-
sariata Operativa data, kas 28. maija deva noradijumu Latviesu
divizijas komandierim nosiitit uz turieni 4. pulku. Divas dienas
velak sis pulks un 2. viegla artilerijas diviziona 1. baterija, bet
driz ari A. Grauzes komandeta smagas artilerijas baterija devas
142

cela. 63 Ar dazadiem specialiem uzdevumiem uz Pievolgu turpinaja
nosiitit atseviskas latviesu strelnieku vienibas
.
Jiinija sakuma pee ierasanas Austrumu fronte 4. pulku ieklava
Sizral}as rajona koneentretaja grupejuma. Kaujas pieradija, ka
pulks noteikti bija labaka grupejuma data. Tacu parejam da}am
neizturot pretinieka spiedienu un atkapjoties, latviesu strelnieki
biezi tika pamesti vieni kritiskas situaeijas.
8. jf1nija Cehoslovaku korpusa dalas ieQema Samaru. Pilseta
tfllit pat aktivu darbibu izversa Satversmes sapulees loceklu komi-
teja jeb Komucs - viena no Krievijas pretlielinieciskajam valdi-
barn. Uelu uzmanibu ta veltija savu bruQoto speku - 1.s. tautas
armijas organizesanai. Jau tuvakaja laika si armija iesaistijas eiQa
pret padomju karaspeku.
SizraQas aizstavesanas kaujas atkal izcelas 4. pulka strelnieki.
Ar viQu pulil}iem bija par maz, lai noturetu pilsetu, un 17. jiinija
ta krita. Atkal kaujas laika pamesti vieni, strelnieki saka kurnet,
pieprasija a tstitit viQiem paliga kadu latviesu pulku. N eilgi pee
tam, kad sadas ziQas bija sasniegusas Iskolastrelu, 4. pulka iera-
das tas priekssedetajs J. ZariI}.S, Organizacijas komitejas loceklis
H. Valdbahs un J. Danisevskis. J. Danisevskis par stavokli Sizra-
Qas rajona sagatavoja plasu ziQojumu, kura samera daudz vietas
atveleja 4. pulkam. Ta komandieris J. Azens raksturots ka «nedz
komunists, nedz padomju varas piekritejs», tacu ka <<loti labs ka-
rotajs», kam strelnieki loti uzticas. Tadel seeinats, ka nomainit
J. Azenu, pateicoties kuram 4. pulks minetaja rajona izradijies
«vienigais pietiekosi uztieams speks», nay lietderigi. 6 Ka redzams,
ziQojuma autors paudis pragmatiskus uzskatus, daudz nebedajot
par politiskam tOQkartam.
Sarezgitajos «eselonu kara» apstaklos, kad karaspeka da}as ne
tikai parvietojas, bet ari biezi uzturejas vilcienu sastavos, fronte
ka tada bija loti nosacita, latviesu strelniekiem nacas likt lieta ka
pieredzi un atjautibu, ta apQemibu un spitu. KaimiQu dalam parak
biezi nepama toti un steidzigi atkapjoties, si spits reizem sagriezas
sl.<ersam. Tad parasti aukstasinigie un nosvertie strelnieki ktuva
nikni un nevaldami. Tomer tas neturpinajas ilgi, viQi pasi prata
«savakties», saQemt sevi rokas. J. Danisevskim atrodoties 4. pulka,
Barisas stacija - aptuveni 65 km no Inzas - ieradas vietejo ci-
viliedzivotaju parstavji izteikt pateicibu par latviesu strelnieku ie-
saistisanos dazadu nekartibu noverSana. 65 Tatad apstaklos, kad
143

citas padomju karaspeka dalas izpelnijas iedzivotaju nosodijurnu
par patvarigam rekvizicijam un marodierismu, 4. pulks visuma sa-
glabaja stingru staju.
Aizvien vairak sarezgoties lielinieku un kreiso eseru partijas at-
tiecibam, Viskrievijas 5. padomju kongresa laika 1918. gada 6. JU-
lija eseri organizeja Vacijas diplomatiska parstavja grafa V. Mir-
baha nogalinasanu. Bez tam kreisie eseri, kuru riciba bija liela
un labi apbruQota cekistu vieniba, lozmeteji un lielgabali, arestej
F. Dzeriinski un cekas kolegijas loeekli M. Laci (J. Sudrabu).
Dumpis?! Ta to verteja Iielinieki, kaut an pasi «dumpinieki» iz-
radija neparprotamu pasivitati. Rietumu un pedeja Iaika ari Krie-
vijas vesturnieki, kuri pieversusies si notikuma riipigai analizei,
secinajusi, ka kreiso eseru uzstasanas bijusi lielinieku izprovoce-
ta,66 lai visu varn koncentretu pilnigi savas rokas.
Latviesu divizijas stabam par aizkulisu spelem nekas. nebija zi-
nams. 6. julija divizijas komandieris saQema uzdevumu sastadit
«dumpja» apspiesanas operativo planu, ta izpilde iesaistot latviesu
strelniekus un citas Maskava esosas padomju karaspeka dalas. Ta
ka galvena loma bija atveleta latviesu strelniekiem, J. Vacietis iz-
teica apI}emibu uZQemties visa sl karaspeka komandesanu. lerosi-
najumu pieQema, un vienlaikus tika iecelti vairaki komisari viQa
rieibas kontrolei. Nakti no 6. uz 7. juliju Latviesu divizijas ko-
mandieris Kremli tikas ar V. eQinu un ziQoja par situaciju un
«dumpja» apspiesanas planu.
Uzdevumu sakaut kreiso eseru spekus latviesu strelnieki izpil-
dija precizi. Kad loks ap eseru izvietojumu bija noslegts, 7. julija
pusdiena pee neilgas, bet precizas artilerijas apsaudes «dumpinie-
ku» stabs tika sagrauts, bet pasi tie bega prom no Maskavas.
Beglu lielako datu apcietinaja turpat galvaspilseta, daJu - velk
dazadas citas vietas.
Si operacija Maskava patiesiba tika veikta bez lielas piepfiles
un upuriem. Latviesu strelnieku rindas saruka par vienpadsmit vi-
riem, ieskaitot vienu krituso, ka ari ievainotos un bez vests pa-
zudusos. 67 .
Ta lielinieku partija nobidija pie malas politisko konkurentu,
kam gan bija vajas izredzes atkHita sancensiba. Ja butu noticis
*
Kreisie eserl pret apcietinatajiem lieliniekiem un sagiistitajiem latviesu strelnieku
sakarniekiem izturejas augstsir<figi. Vairakus sagiistitos strelnlekus atbrivoja jau pec
piecam stundam.
144

brinums un virsroku gf1tu kreisie eseri, nay nekada pamata
domat, ka tada gadijuma Krievija uzplauktu demokra1ija. Pasiem
kreisajiem eseriem bija tilu lidz tai, toties sads paversiens pa-
vertu celu anarhijai un haosam, mazaka mera - vecas Krievijas
imperijas a1jaunosanas piekritejiem. Ar kreiso eseru «dumph> sais-
1ita oe viena vi en mikla. Slepenajos arhivos koncentretajiem ma-
terialiem butu ari seit jaienes korektivas, kuras atklatu iote-
resantas lietas, domajams, ne tikai par lielinieku un kreiso eseru
attieeibam.
Pee cita scenarija norisinajas eseru un veeas armijas virsnieku
organizetas sacelsanas Pievolgas pilsetas un Austrumu fronte. Jau
nakti no 5. uz 6. juliju sakas sacelsanas Jaroslav1a. Viens no tas
vaditajiem bija pulkvedis K. Gopers. U z so pilsetu tik nosutiti
8. un 6. pulka strelnieki. CiniQs bija sivs, bija daudz krituso un
ievainoto abas puses. Piedalisanas saeelsanas apspiesana uz strel-
niekiem atstaja negativu ietekrni; PilsoQu kars Krievija viQus ar-
vien vairak parverta par dazadu specialu uzdevumu izpilditajiem.
6. pulka frakcijas sede A. Mucenieks neslepa, ka pulks Jaroslavla
bijis tik neorganizets, ka «piloigi lidzinajies laupitaju bandai» 68.
Tas bija vel viens pieradijums pulka frakcijas diktatiiras idejas ne-
veiksmei. Latviesu strelniekiem «nomierinasanas» akcijas nacas
veikt ari citas Pievolgas pilsetas. Jf1lija pirmaja puse viQi saja sa-
kariba ieradas Ribinska un Muroma.
Cekistiem izdevas izsekot un apcietinat pulvedi F. Briedi. Vel-
tigas izradijas J. Vaciesa un Latviesu nacionaldemokratiskas parti-
jas 69 piiles nepie}aut izrel.dnasanos ar viQu.
Padzirdis par kreiso eseru «dumpi» Maskava, 10. jiilija kazoku
uz otru pusi apmeta Austrumu frontes virspavelnieks pulkvedis
*
M. Muravjovs. ViQa pavele pagriezt fronti uz otru pusi, lai
kopa ar Cehoslovaku korpusu cinitos pret lieliniekiem un Vaciju,
jau ta slikti disciplinetajas sarkaoarmiesu da}as radija apjukumu
un haosu, kas strauji izplatijas.
Lai noverstu pilnigu Austrumu frontes sabrukumu, padomju val-
diba par tas virspavelnieku iecela J. Vacieti, kas bija sevi apliecinajis
ka lielisks militarais specialists. N odevis divizijas komandesanu
P. Avenam, viQ.s izbrauea uz KazaQ.u, uz Austrumu frontes stabu.
· Vins pats bija kreiso eseru partijas biedrs, tacu isi pirms sava «pagrieziena -
acimredzot ma1dinasanas noliikos - pazil,loja par izstiisanos no kreiso eseru rindam.
145

Jauniecelta virspavelnieka speeialvilcienam sekoja Latviesu divizijas
5. pulks. Tam vajadzeja palidzet stabilizet situaeiju.
Situaeij Austrumu fronte par lielu nepatiku lieliniekiem turpinaja
strauji pasliktinaties. Drizuma bija sagaidama Jekaterinburgas krisa-
na. Nakti no 16. uz 17. jiiliju pec Uralu apgabala padomes prezidija
lemuma ar Maskavas zit} u J eka terinburga tika nogalina ts bi jusais
Krievijas cars Nikolajs II un viQa gimene. Lai gan latviesu strelnie-
ku tolaik sai pilseta nebija, dazadu publikaeiju autori cara gimenes
10eekJu nonavesanu pieraksta latviesiem, pat nepfiloties parnatot,
savus apgalvojumus ar dokumentaliem pieradijumiem. Cara gimenes
slepkavu vardi ir zinami. Starp viI}.iem nebija neviena latviesa. Tas
gan nay kavejis lielkrievu sovinistu pfiliQus kartejo reizi nodarboties
ar vestures viltosanu savas intereses. Tapec tada rakstura publika-
cijam nay veltama nopietna uzmaniba.
Kadu citu samezglojumu aizsacis K. Helferihs, kas 1918. gada
no 23. jiilija lidz 10. augustam Maskava izpildija Vacijas diploma-
tiska parst3vja pienakumus. Velak publicetaja gramata viQs apgal-
vojis, ka taja pasa julija latviesu strelnieku augstakie komandieri
griezusies ar priekslikumu pie reiha valdibas, solot versties pret
lieliniekiem, ja saQemtu no tas atlauju latviesu pulkiem atgriezties
Latvija. K. Helferihs nay nosaueis so «augstako komandieru» var-
dus, bet toties V. Baumgarts viQu papildina, un 48 gadus velak
min J. Vacieti. 70 Sis autors raksta par arhiviem, tacu nekadas at-
sauces uz avotiem nedod, jo par tadu nevar uzskatit 1965. gada
(!) notikusu personiska rakstura sarunu. Tas nepavisam nay pie-
tiekams pieradijums. Attieciba par J. Vacieti jasaka, ka viI}.s bija
par lepnu sadam liigumam, turklat vel laika, kad Vaeijas sakave
Pirmaja pasaules kara vairs nebija aiz kalniem, bet peekara iz-
mail}u laika vajadzeja izs1}irties Latvijas liktenim.
Karstaja 1918. gada vasara pret padomju varas laupitaja poli-
tiku laukos, respektivi, partikas repatriciju, eelas Pievolgas guber-
I}as zemnieciba. Principa ta joprojam sekoja eseriem, kuri gan
maz ko darija tas organizesanai. V. I}ins, ka zinams, pieprasija
izverst nesaudzigu eiQu pret turigo zemniecibu,71 iesaistot saja
ciQa Sarkano armiju. Ar viQa «gadibu» uz Saratovas, Penzas un
Tambovas guberQam «kulaku dumpju» apspiesanai citu pee citas
nosfttija latviesu strelnieku vienibas. Ta bija nevienlidziga ciI}.a, jo
zemnieki bija krietni vajak apbruQ.oti un sliktak organizeti, kara
maksla neapmaciti.
146

Neskatoties uz vlsam pfilem Austrumu frontes stabilizesana,
J. Vacietim pirmajas nedelas pee ierasanas Kaz3Qa praktiski neko
taustamu neizdevas panakt. Sarkanas armijas dalas joprojam atka-
pas un pat nemeginaja realizet viQa strategiskas ieeeres; kam ne-
pavisam nebija gatavas. Cehoslovaku korpusa dalas un t.s. Komuca
tautas armija augusta sakuma jau atradas netalu no KazaI}.as.
Austrumu frontes staba bija daudz vecas armijas virsnieku, kuri,
ka velak pieradijas, gaidija izdevigu bridi, lai parietu pretinieku puse.
5. pulka strelnieki bija uZl)emusies garnizona dienestu KazaQa, fron-
tes staba u.c. svarigu objektu apsardzi. Par labako caurlaidi ieejai
staba eka Iquva latviesu valoda, jo bija iemesls neuzticeties dazadam
rakstiskam atlaujam, kuras gan pak1ava riipigai parbaudei.
Vz saviem pleeiem 5. pulka strelnieki iznesa KazaQas aizstave-
sanu. Udz pedejai iespejai turoties pilseta, tika nogurdinati uzbru-
ceji un iegiits laiks papildspeku pievilksanai. CiniQa pedejais
eeliens risinajas KazaQas ielas. Sadalijusies grupas, strelnieki me-
ginaja izlauzties no aplenktas pilsetas. Frontes virspavelnieks ar
nelielu grupu strelnieku KazaI}.u atstaja pee vairakkartejam sadur-
smem un, ka likas, gandriz vai bezizejas situacijam.
fazaI}.as gariga seminara eka ielenktie pulka saimniecibas dalas
137 strelnieki krita giista. Piespiesti parakstit atteiksanos no tur-
pmakas aktivas lidzdalibas Krievijas PilsoQu kara, vini noteikti no-
raidija piedavajumus parlet «tautas armijas» puse. 71 Tade} viI}.uS
patureja cietuma. Kad Sarkana armija KazaI}.u atguva, viQu lielaka
data atgriezas pulka. Giista krituso strelnieku lietu izskatija spe-
eiala komisija.
Par KazaQas aizstavesanu 5. pulku VCIK apbalvoja ar «sarkano
goda karogu». Ar to aizsakas kolektivais apbalvojuma veids, kas
Sarkanaja armija atri kluva populars.
CiI}.as Austrumu fronte prasija no latviesu strelniekiem lielus
upurus. Arvien jaunas Latviesu divizijas dafas iesaistijas eiI}.as saja
fronte. 4., 5. un 6. pulka strelniekiem, ka an 1. Liepajas pulkam
pievienojas jiitnieku pulks, vairakas artilerijas baterijas, 2. un
.3. brigades stabs.
Latviesu strelnieku da1as ieklava galvenokart iepretim KazaI}.ai
koncentretaja 5. armija. Ta jau 11. augusta pargaja uzbrukuma,
gan negiistot lielakus panakumus.
.
Pee ci.am zil}am - 143.
147

Krievijas lielinieku partijas vadoJ}i nekiida ZlI}a nevalnJas no
asiem lidzekliem, lai panaktu radikalu lfizumu Austrumu fronte
un stingru «kartibu» aizmugure. V. Qins ieteica l.certies pie
neuzticamo personu masveida izvesanas, praktizejot nosausanu par
ierocu glabasanu, atsaucas uz dekreta projektu par I.cilniekiem no
bagatakajiem iedzivotajiem (pa 25-30 cilvekiem no katra pagas-
ta). ViQs ari personigi pariipejas, lai par «kartibu» aizmugure
nopietnakos gadijumos gadatu latviesu strelnieki. Telegramma
Penzas guberQas izpildkomitejas priekssedetajam A. Minkinam e-
I}.ins, starp cit, noradija: «Latviesu rotu pagaidam atstajiet Penza
lidz Cembaras apspiesanai.» 73 Tie ir tikai atsevisJp piemeri un
epizodes.
Par katru cenu celt sarkanarmiesu datu kaujasspejas bija uz-
I}emies . Trockis. Karalietu tautas komisars, garas svitas pavadi-
ba ar specialvilcienu ieradies Svijazska, izversa sparigu darbibu.
Daudzus kaujas lauku pametusu un atkapusos karaspeka datu ko-
mandierus un komisarus sodija ar navi. Pirmoreiz Austrumu fronte
un Sarkanaja armija vis par te notika decimacijas,74 t.i., ierinda
nostadito karaviru katra desmita nosausana. Frontes virspavelnieks
J. Vacietis sadas disciplinesanas un kaujasspeju celsanas metodes
principa neatzina, tacu aizkavet to izmantosanu nespeja. Toties
**
S. Gusevs no. Trocka svitas velak zurnala «Proletarskaja re-
vo)ucija» 1924. gada 2. numura raksta «Svijazskas dienas
(1918.g.»> isti lielinieciska gara apgalvoja, ka ar sadam «visvairak
merl}tiecigam un nepieciesamam» metodem cilveku «materials» ticis
«morali» uzlabots. 75 Ka redzams, lielinieki atkartoja to pasu, ko
vel pinns gada bija asi nosodijusi.
Ar . Trocka svitas darbibu «disciplinas un kartibas ieviesana»
Austrumu fronte iznaca saskarties ari latviesu strelniekiem.
16. augusta 4. pulku pec divarpus menesu ciQam (kaujas ierinda
bija vairs tikai ap simts durkJu) gatavojas nomainit un nosiitit
uz 8ihranu staciju neilgai atpfttai. Tacu solijums netika izpildits,
tapec dienu velak pulka komitejas priekssedetajs J. Ozols ziQoja
frontes revolucionarajai kara padomei, ka strelnieki jiitas piekrapti
.
Nakti no 1918. gada 18. uz 19. augustu Cembara sacehis kreisie eseri. 20. augusta
uz turieni no Penzas nosiitija latviesu strelniekus.
**
Tas netrauceja raksta autoram mineta gada nogate publicet citu rakstu (<<nins un
Sarkana armija»), kura tad jau partijas diskusiJa zaudejusais . Trockis raksturots
neparprotami negativi.
148

un draud atstat pozicijas. 76 ZiQotaju aresteja. Draudeja izcelties
nopietns konflikts, jo strelnieki par sadu augstakas prieksniecibas
ricibu bija uzbudinati, atskanejusi aicinajumi atbrivot aresteto ar
bruI}.otu speku. Parejie pulka komitejas locekli tomer speja strel-
niekus atturet no parsteidziga sola. . Trockim iesniedza piepra-
sijumu atbrivot J .Ozolu. Tulit tika apcietinats pieprasijumu
parakstijusais J. Saulitis. Ka redzams no pulka frakcijas komitejas
ziI}ojuma Organizacijas komitejai, «nu visi bija ta uztraukusies,
ka tik zif}ot pulkam uz priekSeJo liniju, lai nak ara un ar
lozmetejiem iet atpestit arestetos». 7 Frakcijas un pulka komitejas
locekliem labi saprotot, pie ka tas var novest, ar lielam piilem
izdevas strelniekus aizkavet. Uzzinajis, ka abiem arestetajiem vai-
rak par pusgadu vai gadu ieslodzijuma nepiespriedisot, pulks
pamazam nomierinajas, lai gan, ka atzimets ziQojuma, «riiksana
ir diezgan liela» 78. Nacas iejaukties frontes virspavelniekam. ViQs
paziI}.oja, ka 4. pulku u.c. kaujas cietusos latviesu pulkus izvedis
tuvakaja aizmugure sakartot un paildinat. Atpiitu fronte sasprin-
gtas situacijas del solit nevareja. 9 Par 4. pulka konfliktu ar
. Trocki tika informets LSD CK Krievijas birojs, kas saja
sakariba griezas pie VCIK priekssedetaja J. Sverdlova. J. Sverd-
lovs apsolija lietu steidzigi izskatit,80 tacu vardu netureja. Pagaja
vairaki menesi, un 1918. gada novembri Latviesu divizijas lieli-
nieku 2. konference izteica VCIK savu arkarteju izbrinu un
parmetumu, kapec attieciba uz J. Ozolu un J. Sauliti, kuri abi
*
atradas apcietinajuma, netiek piemerota amnestija. Konference
ierosinaja viI}.us nekavejoties atbrivot. 81
Konfliktsituacijas jutami ietekmeja latviesu strelnieku noskaI}.oju-
mu. Par to runaja R. Bauze LSD CK Krievijas biroja 11. sep-
tembra sede, noradot, ka strelnieku vidfl dzirdamas sadas runas:
«Ko mes te cinamies. Varam braukt atpakal uz Baltiju»82.
8. pulka, piemeram, ne viens vien strelnieks velejas izstaties no
pulka, vairaki pat bija izsrusies atgriezties vacu okupetaja Latvi-
ja, kur tiem draudeja gusts un «vaQginieku legeris». Pulka frakcija
lema izstasanos nepielaut: «Pie tagadejiem apstakfiem neizlaist ne-
vienu no pulka; ja apstakli grozitos, tad izlaisana no pulka var
notikt vienigi ar frakcijas ziI}.u.» 83 Zinams, runa nebija par mas-
· Preteji sakotnejam pazinojumam Austrumu frontes Revolucionarais tribunals bija
piesprledis abiem tris gadus cietumsoda ar tiesIbu zaudeSanu uz pieciem gadiem.
149

veida paradibu, tacu vajadzeja re1}inaties ar to, ka sadi gadijumi
varetu atkartoties.
Latviesu strelniekus ercinaja viQu pulku atsevisJ}u rotu izdalisa-
na starp citam Sarkanas armijas da)am un apaksvienibam. Tade-
jadi pavelnieciba cereja panakt padomju karaspeka labakas kaujas-
spejas. Iepazistinot ar so jautajumu LSD CK Krievijas biroju,
R. Bauze pauda noraidosu attieksmi. Pretejs viedoklis bija
R. Eihem un pazistamajam cekistam J. Petersam, kurs atzina lat-
viesu pulku sadalisanu par tehnisku jautajumu un viena miera
*
konstateja latviesu izkausanu revolucijas intereses. Sadai nostajai
nevelejas piekrist F. RoziI}.s: «Mums zinama mera jasaudze latviesu
pulki.» 84 Tas gan netika darits.
Atentats pret V. eI}.inu 1918. gada 30. augusta deva padomju
valdibai ieganstu izverst vel nesaudzigaku ciQu un teroru pret tas
pretinieki'em fronte un aizmugure. 2. septembri VCIK lema parverst
visu KSFPR par vienotu kara nometni. Ka augstako militaras vadi-
**
bas kolegialo organu izveidoja Republikas Revolucionaro kara pa-
domi (RRKP) ar «Sarkanas armijas vadoni» . Trocki prieksgala.
VadoI}.a lauri pee taisnibas pienacas J. Vaeietim, kuru ieeela par visu
bruQoto speku virspavelnieku.
Jau ilgaku laiku Antantes valstu diplomatiskie parstavji un slepe-
no dienestu agenti pieversa pastiprinatu uzmanibu latviesu strelnie-
kiem Maskava. Ar ipasu aktivitati izcelas Uelbritanijas specialas
misijas vaditajs R. Lokarts un slavenais anglu spiegs S. Reilijs. No-
brieda plans uzpirkt latviesu strelniekus un ar vil)u palidzibu apcie-
tinat padomju valdibu Kremli. No ta nekas neiznaca, un
4. septembri par so pUinu laikraksts «Izvestija VCIK» pubIieeja
plasu materialu. 8S Sim notikumam veltits liels skaits dazadu publi-
kaciju, ieskaitot R. Lokarta memuarus,86 tacu daudz kas palicis ne-
noskaidrots. .Rietumu vesturnieki seeinajusi, ka sazverestiba patiesiba
bijusi «jaukta», t.L, taja lidzdarbojusies F. Dzerzinska vadita iesHide.
Citiem vardiem, britu slepena dienesta izcilnieki S. Reilijs, Dz. Hills
u.c. piedaliju'sies dubulta spele. 87 Spriest par latviesu strelnieku lomu
saja slepeno dienestu karsu partija, kura tika apmull}ots pieredzejis
diplomats, nay nekadas nepieciesamibas; ja neskaita nedaudzus ce-
kistu izpaligus, viQi palika arpus speles.
*"Kur gan nenotiek latviesu izkausana," fiksets protokola.
**
T.L, KSFPR.
150

Notikumi Austrumu fronte attistijas Sarkanajai annijai daudzso-
losi. Panakumus nodrosinaja nevis «. Trocka komandas» represi-
jas, bet galvenokart daudzkartejais speku parsvars par pretinieku
pee lielaku papildspeku iesaistisanas eil}.as Pievolga. Cehoslovaku
korpusa da}am un latviesu strelnieku. veca paziI}as - generata
V. Boldireva komandetas «tautas armijas» spekiem nacas atstat
vienu pi1set pee otras. 10. septembri Sarkana armija ieQema Ka-
zar.lU, pee tam - Simbirsku, Samaru u.C. Bezsf:cciga niknumii
«tautas armija» izmeta Iozungu: «Sitiet latvieSush) 8 Sagiistitajiem
latviesu strelniekiem nereti uz vietas tika izdzesta dziviba.
Arvien griitak Sarkanajai armijai klajas Krievijas dienvidos. Ok-
tobri Kremli tika sacelta trauksme par loti apdraudeto Carieinas
stavokli. Sakara ar to Dienvidu frontes stabs gatavoja uzbrukuma
operaciju 9. armijas rajona - Povorinas iecirkni.
Pinns uzbrukuma 9. anniju vajadzeja papildinat ar discipline-
tam, kaujasspejigam dalam. Kur tadas 1}.emt? No Latviesu divizi-
jas! To atcerejas vienmer, kad nacas veikt ko sarezgitu un griitu.
Uz Dienvidu fronti nosiitija dazadas latviesu dalas no Austrumu
un Ziemelu frontes, Maskavas un Tambovas, tas visas - 8., 9. un
Saratovas sevisJ}u uzdevumu pulku, vairakas artilerijas baterijas, ne-
daudz kavalerijas, paris bruQuautomobilus un avionodaJu, t.i., divas
lidmasinas - apvienojot Latviesu divizijas 3. brigades staba vadiba.
Pavisam saja steiga sa k lautaja 3. brigade bija 3381 cilveks, bet tieso
cinitaju jeb durklu - apmeram 1500. 89 16. oktobri, tulit pee iera-
sanas noraditajii 9. armijas iecirkni, brigade, respektivi, trieciengru-
pa, saQema uzbrukuma paveli. Laika sagatavoties - veikt
izliikosanu, kaut pavirsi iepazit kaimiI}u dalas u.tml. - nebija, jo
operacijai bija jasakas jau nakamaja rita.
Dienvidu fronte latviesu strelnieku pretinieks bija Donas kazaku
karaspeks. Nevienam nebija jaskaidro par kazaku «varol}.darbiem»
Latvija 1905. gada. Strelnieki atcerejas pirms gada pasu pieredze-
tas stepes delu izdaribas Vidzeme. Donas kazaku karaspeka
atamans generalis P. Krasnovs tapat bija atstajis pedas Latvija,
piedaloties tautas revolficijas aptvertas Aliiksnes apkartnes «nomie-
rinasana».. Par atmaksu latviesu strelnieki gan nedomaja, kaut ari
· Pee 1 905. gada revoHieijas P. Krasnovs uzrakstija romanu par !Jitviji piedzivotQ.
Romans .ElIa Rulli pee partulkosanas latviesu valoC1i tika izdots Alune .191 Q. gada.
Protams, ar revolf1ciju un tis apspiesanu saistitos notikumus autors skaldroJa pee savas
parliecibas.
151

ne vienam vien no VlI}.lem kads tuvinieks bija izjutis kazaku plet-
nes cirtienus vai pat ka nelabojams «buntavnieks» ticis nosauts.
Izraisijusas ciQ.as 3. brigadei nekHijas viegli.' Pretinieks noasi-
Q.oja, bet piekapties negrasijas. N eiztureja latviesu strelniekiem
flangos izvietotas datas, tadel uzdevumu - ieQemt Ateksikovas
staciju - izpildit neizdevas, un brigadei nacas atkapties izejas
pozicijas.
Gatavojoties beidzot noverst latviesu strelnieku parmerigo iz-
kliedetibu pa frontem un armijam, ka ari planojot viQu paka-
penisku izvesanu aizmugure sakartosanai, papildinasanai un kaut
nelielai atpiitai, ko pieprasija daudzu pulku komandieri, 19. ok-
tobri Latviesu diviziju ar paveli paIqava tiesi virspavelniekam. Ar
ieeereto divizijas datu nomail}u tomer nacas pagaidit, vismaz lidz
uzsakto militaro operaciju pabeigsanai, bet tad jau viQus gaidija
citi uzdevumi.
Latviesu strelniekus, kas Dienvidu fronte plasa iecirkni pie-
saistija samera lielus Donas kazaku spekus, vajaja dazadas lik-
stas. Neapmierinosa bija apgade ar partiku, viQu <<Arisa ki»
sautenem aptriikas patronu, bet agri iestajies sals un specigais
vejs sagadaja viegli terptajiem strelniekiem pamatigu fizisko un
moralo speku parbaudi. To viQi iztureja. Ne -20°C sals, ne
sniega vetra nespeja apturet 3. brigades dalas, kad nakti no
o 26. uz 27. novembri tas ieQema svarigo A1eksikovas staciju. 90
Sis panakums izradijas islaieigs, jo pee pretinieka veikta parra-
yuma brigades kreisaja flanga atkal vajadzeja atkapties. Skaitliski
nelielas 3. brigades dalas novembra pedeja nede)a vien zaudeja
60 krituso, 107 ievainotos un 173 bez vests pazudusos. 91 Par
sadu cenu tika izjaukti Donas kazaku karaspeka plani ne tikai
Povorinas iecirkni vien, jo pretinieks vienkarsi nespeja realizet
pargrupesanos. Novembra beigas 3. brigade beidza cil}as minetaja
iecirkni un Dienvidu fronte vispar. Driz ta saQema jaunu nori-
kojumu.
Lielaku un mazaku operaciju laika Austrumu un Dienvidu,
tapat Zieme}u fronte no latviesu strelnieku vidus laiku pa laikam
izraudzija komandierus un komisarus citam Sarkanas armijas
dalam. Dienesta karjeru retos gadijumos viQi tiecas sekmet pasi;
ka neka griiti bija atstat savu pulku. Vesa, pat noraidosa - vis-
maz pirmaja laika - bija latviesu strelnieku attieksme pret
1918. gada septembri nodibinato individualo apbalvojumu sarkan-
152

anniesiem - Sarkana karoga ordeni. Uecibu par to netriikst. Tii
3. brigades komandieris J. Steins pee eil}am Dienvidu fronte kada
ziQojuma rakstija: «Lai gan brigades datu sastava ir daudz perso-
nu, kuras veikusas varoQdarbus, ierosinat viQas atsevisl}i apbalvot
man nay tiesibu sakara ar vil}u kategoriskiem paziQojumiem par
atteiksanos separati pieQemt kadus nebut 'apbalvojumus».92 Savulaik
Jura krustus u.c. rnetala zvarguIus noqcmusi, latviesu strelnieki
nealka slavas zimju u.tml. pagodinajumu.
Brivajos brizos strelnieki tvera ik zil}u no Latvijas. Lai ari
isas un saraustitas, rudens sakuma tas likas visai cerigas.
4. Majup! Uz Latviju!
Atkal bija pienacis lielu parmaiQu laiks. 1918. gada novembra
pirmaJa puse strauji izplatijas ziI}.a par revoluciju Vaeija, pee tam
- vests par Kompjena parakstito pamieru, kas iezimeja Pirma
pasaules kara beigas ar Vacijas vadita valstu bloka sakavi.
13. novembri anulejot Brestas miera ligumu, KSFPR pazil}.oja:
«Visi Krievijas okupetie apgabali tiks atsvabinati. PasnoteikSanas
tiesibas pilnigi tiks atzitas prieks visu tautu darbalauzu masam.»
Sim okupeto apgabalu darbalauzu masam lielinieki solija «pilnigu,
nedalitu atbalstu vil}u ciQa par stradnieku un zemnieku socialis-
tiskas varas nodibinasanu viQu zemes».93 Taja pasa diena RRKP
apspriede Serpuhova tika parrunati Sarkanas armijas uzdevumi,
lests par vairaku Iatviesu strelnieku pulku nosiitisanu uz Latvijas
pievarti. 14. novembri sekoja pavele steidzigi sakartot kaujas
gataviba Latviesu diviziju. 94 To lidz ar eitam Sarkanas armijas
divizijam paredzeja izmantot Baltijas ieqemsana.
Par Latviju daudz runaja Latviesu divizijas lielinieku 2. kon-
ferenee. Ka J. Sverdlova, ta P. Stuckas uzstasanas liecinaja par
bazam, ka Iatviesu strelnieki varetu parnest Pilsol}u kara frontes
Krievijas austrumos un dienvidos un steigties uz Latviju. 95 Do-
majams, zinams pamats satraukumam bija. Nomierinot augstos
viesus, delegati rezoliicija ierakstija: «Latviesu strelnieku pulla,
ciktal viQi atsvabinami no citam Krievijas front em , ir jasiita uz
Latviju paliga Latvijas proletariatam.»96 Patiesiba vairakums Lat-
vijas proletariata tolaik atradas Krievija; Riga un citas pilsetas
stradnieku bija palicis pavisam maze Tade} P. Stucka nedaudz
velak situaciju «uzlaboja», bezzemniekus ieskaitot stradnieku ka-
153

tegorija un viQu padomes tikpat vienkarSi pardevejot par strad-
nieku padomem. Konferences pieQ.emtas «Tezes Latvijas jautaju-
mii» apgalvoja, ka «latvju strelnieki saprot Krievijas un Latvijas
brivibu ka Latvijas Padomju Republikas jeb Latvijas Komftnas
pievienosanu Krievijas SocUiIistiskai Federativai Padomju Republi-
kai ka Eiropas un vispasaules socialistisko republiku apvienibas
prieksteceh>, un tapee ieteica «Iidz beidzamai iespejamibai einities
par Krievijas un tamlidz ari par Latvijas Padomju Republiku,
kur viniem to ari neuzticetu kopeja planveidiga pilsoQu kara
vadiba»7. Tadejadi visiem strelniekiem paredzetie priekraksti ne-
.
kiidu izveli neatstaja. Komunistiskas Organizaeijas komitejai un
Iskolastrelam bija vis notal jarUpejas par so noradijumu stingru
ieverosanu un izpildi. Latviesu divizijas datas so lemumu vajadze-
ja atbalstit frakcijam un komitejam, ka parasti strelnieku varda
apQemoties pilnigi paktauties saQemtajiem nKojumiem.
Delegatu pieQemtais <<Apsveikums Latvijas darba tautai» skaid-
riik par skaidru pateica, ka Latvija tiks nodibinata proletariata
diktatiira un to iek1aus KSFPR sastiiva. Viss agitacijas un pro-
pagandas aparats tika mobilizets sis «istas brIvibas» pamatosanai.
1918. gada novembra vidii Sarkana armija rietumos l,<ersoja
demarkacijas liniju un pa pedam sekoja atejosajam vacu kara-
spekam. Latvijai, tapat ka visai Baltijai, draudeja jauna okupacija.
Vaeu okupantu vara Latvija strauji ira, vil)u karaspeks revo-
lueionarizejas un demoralizejas. Uelais vairakums Latvijas iedzi-
votaju gaidija vacu okupaeijas karaspeka aizvakanos un maz
satraueas par to, kas bus pee tam. IZl}.emot Ziemelvidzemi un
Latgali, parejai Latvijai pat istas nojausmas nebija par padomju
Yarn. Tikai data Latvijas pilsonibas un inteligences pilniba izprata
stavokla nopietnibu.
1918. gada 18. novembri Riga dazadu politisku partiju par-
.
stavju pee ieprieksejas vienosanas sastadita Tautas padorne pa-
sludinaja Latviju par neatkarIgu demokratisku republiku. Spert so
soli politil}us un sabiedriskos darbiniekus bija iedroinajis sabied-
roto lielvalstu, vispirms Lielbritanijas., atbalsts. Izveidota Latvijas
Pagaidu valdiba ar K. Ulmani ka ministru prezidentu stajas pie
valsts aparata veidosanas, domajot an par valsts aizsardzibu.
*
Latvijas Tautas padome ka Latgales parstivis iegaja S. Kambala, agrak 2. Ri,gas pulka
virsnieks, kas 1917. gada pavasarI un vasara tilja darbojies Iskolastrela LatgalieSu
sekcija.
154

Latvijas neatkaribas pasludinasana lika KSFPR reJpnaties ar ie-
spejamiem sarezgijumiem tas Baltijas sagrabsanas planu realizesa-
na, jo sadu neatkaribu vel pirms deviQiem menesiem bija
paspejusas deklaret art Igaunija un Lietuva. Ne P. Stuckam, ne
kadam citam no latviesu lielinieku vaditajiem nereagejot, 23. no-
vembri LSD CK Krievijas biroja sede ieradas KSFPR Nacionalo
lietu tautas komisars J. StaJins un informeja biroju par V. el}ina
atzil}.u, ka nepieciesams nekavejoties izveidot Latvijas Pagaidu pa-
domju valdibu. Tas ari tika izdarits, tulit vienojoties par kandi-
datu saraksta sastadisanu. 98 Pieprasita valdiba ar P. Stncku
prieksgala tika nodibinata 1918. gada 4. decembri. Vel pirms tam,
29. novembri, v. et:1ins telegramma virspavelniekam J. Vacietim
liidza «dot atbilstoso karaspeka datu komandejosam sastavam 00-
radijumu, lai mfisu karaspeks visadi atbalstitu Latvijas, Igauoijas,
Ukrainas un Uetuvas agaidu padomju valdibas, bet, protams,
tikai padomju valdibas». 9 Sada telegramma par neesosu pagaidu
.
padomju valdibu atbalstisanu neliek saubities, ka to sastadisana
bija poIitisks triks, Iai, Sarkanajai armijai sis zemes ieQemot, for-
mati varetu noraidit apvainojumus par okupaciju. Domajot par
P. Stuckas pagaidu valdibas praktisko pusi, LSD CK Krievijas bi-
rojs pacentas pieprasit un no attiecigam KSFPR struktfiram sa-
.,emt 5 000 000 rbJ}OO Si nauda bija domata daiadiem izde-
vumiem tikai pirmaja laika. Pats P. Stucka vel ilgi gaudas par
Latvijas padomju republikas neatkaribas piespiesto simulesanu. Pa-
saules revolficijas perspektivas viJ}am aizsedza mazas Latvijas kon-
turas. Tikpat konsekventi rikojas V. eQins, 1918. gada nogate ar
ipasiem KSFPR TKP un VCIK dekretiem apliecinot, protams, for-
mali, so Latvijas padomju republikas neatkaribu.
Sarkanas armijas nelielas Pleskavas divizijas dalas kops 1918.
gada novembra pedejas dekades mina' Latgales zemi. Ka jau
vareja gaidit, latviesu strelnieku nosiitisana uz Latviju aizkavejiis;
tie joprojam atradas Austrumu un Dienvidu fronte. Ta nu iz-
naca, ka nedelu pee Latvieu divizijas lielinieku 2. konferences
K. Petersons ierosinaja LSD CK Krievijas birojam «rea get , lai
latviesu strelnieku pulkus neizkauj».101 Ka izradijas, saja isaja
laika spridi' palaviba <<kopejai planveidigajai pilsoI}u kara vadibai»
Intviesu lielinieku «spice» bija tomer gajusi mazuma.
.
Ucluvas pagaidu padomju valdibu izveidoja 1918. gada 8. decembri.
155

Velak neka bija planots no Simbirskas uz Maskavu un taHik
uz Dno un Pleskavu ce1a devas 1. pulks, pee tam ari 4. un
6. pulka eseloni. Talais eels nogurdinaja, jo daudzviet strelnie-
kiem nacas merot garus gabalus kajam, pasiem attirit sHezu
ce1us no sniega sanesumiem. No Maskavas uz Pleskavu nosfitija
Latviesu divizijas jiitnieku pulka 2. eskadronu, vieglas artilerijas
bateriju. Visas sis dalas apvienoja 2. brigades staba vadiba. Pee
ierasanas citu Sarkanas armijas dalu nesen iel}.emtaja Pleskava
2. brigade saQema uzdevumu caur Dienvidigauniju doties uz
Valku. LSD CK Krievijas birojs ka politiskos komisarus tai pie-
komandeja R. Bauzi un F. Lindi. Bez tam lidz ar strelniekiem
veikt «izskaidrosanas darbu» Latvija nosfitija K. Pecaku, J. Me-
ziQu, A. OzoliI}u, K. Poemu u.e.
Ir griiti daudzmaz precizi noteikt, kad latviesu strelnieki uz-
zinaja par Latvijas neatkaribas pasludinasanu un tas Pagaidu
valdibas sastadisanu. Vairakas netiesas norades liecina, ka 1918.
gada decembri kaut kas no ta strelniekiem tika skaidrots. Pro-
tams, patiesu informaciju par Latvijas Tautas padomi un Pagaidu
valdibu viQi neieguva. Strelniekiem centas iestastit, ka Pagaidu
valdiba ir vacu okupacijas varas veidota. Citkart komiteju locek-
liem un frakcijam tika uzsverts, ka Latvijas pasnoteiksanas esot...
«peleko baronu gudriba» 1 02. Abi sie skaidrojumi vareja tikt ap-
vienoti, uzsverot vien.u vai otru momentu, lietas biitibu tas ne-
mainija. Toties pavisam atklati reizem tika izklastita KSFPR
valdibas rieiba Baltijas jautajuma. 9. deeembri 2. pulka strelnie-
Idem, kuri Maskava apsargaja Kremli, ta tika komenteta sadi:
«Miisu tautas komisari dod Igaunijai patstavibu . un naudas
lidzek1us. Tas notiek ar vietejo lielinieku piekrisanu un demons-
traeijas nolfika. IeQemot Latviju, ari viQai tiks dota patstaviba.
To dara tadel, lai gadijuma, ja angli izeeltu mala desantu,
varetu teikt, ka viQi uzbIiik neitralam valstim.» 1 03 Uelinieeiska
gara tika paskaidroti ari citi starptautisko attieeibu jautajumi,
pilnigi ignorejot to morali etisko pusi.
2. brigades da1as, virzoties no Pleskavas puses, pee pans
nelielam kaujam ar atejosa vacu karaspeka arjergarda vienibam
nesteidzoties bija sasniegusas Veravu (V ern) Dienvidigaunija, bet
Pleskavas divizijas da1as vienojusas ar vaeu kareivju padomi par
Daugavpils parQemsanu, kad no Sarkanas armijas Lauka staba
Serpuhova 8. deeembri pienaca vests par jaukta sastava operativas
156

.
Latvijas armijas grupas izveidosanu. No Krievijas slepus iesiititie
lielinieki visur Latvija energiski agiteja par padomju atjaunosanu
un jaunizveidosanu (Kurzeme) , gatavoja bruQotas sacelsanas. Pee
nedelas, 2. brigadei sasniedzot Valku, P. Stuckas pagaidu valdiba
publieeja manifestu, pasludinot Latvija proletariskas revoliieijas li-
kumu, respektivi, tas neierobezotu patvalu. Nepaklavigie iepazina
revolucionaro tribunalu nesaudzigo dabu.
Latvijas Pagaidu valdibai visvairak kaiteja apstaklu spiesta sa-
darbiba un atkariba no vaeu okupan1iem, neapsaubami ligums ar
Vaeijas valdibas pilnvaroto A. Vinnigu par Baltijas landesvera
formesanu (taja paredzeja ieIqaut latviesu un vietejo vaciesu
rotas, ka an vienu krievu rotu). Verojot so sadarbibu, ne tikai
vienkarsie pilsetnieki, laukstradnieki un kalpi, kas lielas ceribas
saistija ar padomem, bet pat saimnieki vairak simpatizeja lieli-
nieldem. Vacu okupacijas vara bija atstajusi dIiimas atmiI}as vis-
dazadakajas dzives jomas. No otras puses, liela ietekme uz
Latvijas iedzivotajiem bija tam apstaklim, ka atgriezas gaiditie
deli, viri un brali - latviesu strelnieki. Vil}us uZQema ka at-
brivotajus no vacu okupantiem un vietejo baronu patvalas. Kada
ziQojuma no Krustpils, kas izsiitits 18. decembri, diena, kad
2. brigades dalas iegaja Vatka, pateikts skaidri: «N epieciesami
botu latvju strelnieki. Vietejie saka: kapee nenak latviesi, bet
krievi, ir par krievu pulkiem loti neapmierinati.»104 Diemzel lat-
viesu strelnieki art nesa svesas varas virskundzibu, kaut ari ta
it ka turejas ena un vel gluzi maz atgadinaja par sevi.
Latvijas Pagaidu valdiba griezas ar uzsaukumu pie latviesu
. kareivjiem Krievija un aicinaja atgriezties dzimtene bez ierociem
vai nodot tos sis valdibas riciba. «Latviesu kareivji sarkana ar-
mija! Ir sasniegts tas meris, kura de} karstas kaujas daudzi
no jums ir lejusi savas asinis uz Latvijas zeroes: Latvija ir
brivah) teikts uzsaukuma. - «Latvija saue jus ka brivus pilsol}uS
zcm sava karoga...»105 Starp daudzajiem latviesu strelnieku do-
kumentalajiem materialiem nay izdevies atrast kaut netiesas no-
riides par ta apspriesanu vai tikai nopelumu, tade} ir pamats
domat, ka uzsaukums strelniekus nay sasniedzis. Bet, ja ari
biitu, toreizeja situacija neko izmainit tas nespetu.
No Valkas lidz Valmierai 2. brigade, kuras rindas isa laika
brivpratigi papildinaja daudzi sajusminati jauniesi, nesastapa neka
du pretestibu. Pie Valmieras 1. pulkam cela stajas vaeu 8. armi-
157


.
jas pavelniecibas organizeta «dzelzsbrlgade», tacu jau pee nedaudz
stundam nakti no 21. uz 22. deeembri tas pretestiba tika salauzta.
Dienu velak 4. pulka, strelnieki caur goda vartiem iegaja Cesis.
Latvijas armijas grupas laba kolonna - 3. pulks - no
Krustpils-Jekabmiesta (Jekabpils) devas uz Jelgavu un 27. de-
cembri sasniedza Daudzevas staciju. Grupas kreisa kolonna -
cetri Seviss internacionalas divizijas pulki - virzijas gar Dau-
gavpils- Panevezas-Saulu dzelzcel u.
Apsaudijusi latviesu strelnieku izlfikus un avangarda vienibas
pie Ugatnes. un Siguldas, «dzelzsbrigade» atkapas uz Incukalnu.
Incukalna stacijas un muizas apkartne pretinieks bija nolemis
apturet 2. brigadi. Ka pastiprinajums «dzelzsbrigadei» te ieradas
landesvera vacu vienibas. Izmantojot Pinna pasaules kara laika
izveidotas pozieijas, vaeiesi gatavojas sivam cinil}am.
Organizejot brut;lotos spekus, dazadu problemu netriika Latvijas
Pagaidu valdibai. Aizkavejiis planoto rotu (tris t.s. Rigas apsar-
dzibas, Cesu, instruktoru, studentu u.e.) formesana, bez tam
griiti bija paredzet, vai to kareivji bus ar miero kopa ar va-
ciesiem un baronu veidotajam landesvera vienibam doties pret
latviesu strelniekiem. Kad 1. Rigas apsardzibas rota saqema sadu
paveli, kareivji atteieas paklausit. Tas bija draudigs simptoms,
kas lika atteikties no lidzigiem meginajumiem.
Kauja pie Incukalna norisinajas tiesi pasa 1918. un 1919.
gada mija. Tapat ka pie Valmieras, Ugatnes un Siguldas, sa-
skatot preteja puse virus labi atmil}.a iespiedusos zilganza)ajos
formas terpos un saklausot vaciski izkliegtas komandas, pie In-
cukalna ne vienam vien no pieredzejusakajiem latviesu strelnie-
kiem likas miniatura atkartojamies dveselu putenis Tirelpurva.
Tiesa, gluzi cita bija vispareja un ari militara situacija. Strelnieki
jutas atgriezusies majup, lai padzitu sos svesos mundierus ne
tikai no Rigas pievartes, bet no visas Latvijas.
Ja ne negaidits sJ}erslis - labi saglabajusies Pirma pasaules
kara laika' dzeloI}stieplu zogi, kauju pie Incukalna izsl}irtu
.
Saskal}i ar Kompjenas amiera 12. pantu Vic!jai bija japatur karasks Baltiji Iidz
sabiedroto Iielvalstu turpmakajam rikoiiimam, nepleLaujot Si regiona nonak!anu Sarkaniis
armijas kontrole. Tafu Igaunija un Latvija dislocetas 8. armijas karaviri tiecis atrak
atgriezties Vacija un neaomaja cinities pret padomju karaspeku. Tidel fis armijas
pavelnieciba no ka, reivjiem-brivpritigajiem solot tiem labu atalgojumu, noorganizeja
t.s. dzelzsbrigadi. Tis fieSais uzdevums bUa visnotaJ aizkavet Sarkanas armijas virziianos
Daltija. Tafu sim nollikam aptuveni 450-500 viru lielas «dzelzsbrigades. speki bija
nepie tiekoii.
158

1. pulka strelnieku negaidits trieciens no dienvidu puses; patei-
coties Incu muizas kalpu paraditajai takai, pa Gaujas senleju
strelnieki slepus noIquva pretinieka aizmugure. Kauja turpinajas
ar jaunu sparu, tacu kad 1. un 4. pulks (6. pulks uz laiku
bija atstats Valka) saka aptvert «dzelzinieku» un landesveristu
pozicijas, tie neiztureja un metas begt. Atpalikusos vacu Iandes-
veristus strelnieki sagiistija. Sos gUstekJ:lus nosiitija uz Cesim,
kur pee nepilna menesa revolucionarais tribunals 14 gustekqiem
piesprieda navessodu nosaujot.10 6 Ta padomju vara atriebas un
pie viena iedzina bijasanu «stradnieku sl.<iras ienaidniekam».
Desmit gadus velak par sis kaujas norisi savu versiju raksta
par piloQu karu Baltija 107 ' izklastija J. Pabriciuss un A. Tra-
vinskis. Ja ticet tai, 2. brigades uzvaras nodrosinasana lieli
nopelni bijusi personiski J. Fabriciusam. So apgalvojumu nakas
noraidit, jo dokumenti neapstiprina viQa klatbiitni Incukalna kauja
vispa! to samna ar sis gramatas autoru pinns daudziem ga-
diem noliedza bijusais Latviesu divizijas 2. brigades komandieris
R. Lielbiksis. Ari Latviesu divizijas 2. viegla artilerijas diviziona
1. baterijas (ar vienu no tas lielgabaliem J. Fabriciuss it ka
sasavis vacu brul}uvilcienu) dokumentacija neapstiprina mineta ko-
misara lidzd'alibu Incukalna kauja. 108 Ta dazkart tiek noskaidrota
r09 ...
patiesiba. Kada cita publikacija ar lidzigu virsrakstu kadrei-
zejais padomju 7. armijas pavelnieks N. Henriksons visai argu-
menteti kritize mineto J. Fa briciusa un A. Travinska pu blikaciju.
Pee «dzelzsbrigades» un vacu landesveristu sakaves pie Incu-
kalna latviesu strelniekiem Rigas varti bija va}a. Nenojausot par
Iielajam izmail}am strategiski operativaja situacija Baltijas ziemel-
data nakamo pusotra divu nedelu laika, no Valkas bija izsaukts
6. pulks. To pinno no 2. brigades virzija uz Rigu.
.
Apliikojami laiki J. Fabriciuss bija yadomju 7. armijas kreisi kaujas iecira komisirs,
bet A. Travinskis komandeja 6. diV1zijas 2. brigddi.
..
Saruoa notika R. LielbikSa dzivokIi 1967. gada 23. oktobri.
...
Raksts saucas «Ki dazreiz tiek atjauoota patiesiba..
159

IV nodala
PAR PADOMEM LATVIJA
1. Lidz Ventai Ull Ventspilij
1919. gada 3. janvara vela pecpusdiena lielinieku organizetie
kaujinieki pie dzelzs tilta vel raidija savienus nopaka) kadai vacu
karaspeka vienibai, kad no Rigas centra puses strauji tuvojas
daudzbalsiga pakavu klaboI}a. Bridi veliik Daugavrnala paradijas 2.
brigades jatnieki. Nakti pilseta ieradas 6. pulks, bet nakamaja
diena - 1. un 4. pulka strelnieku kolonnas.
Sagaidit latviesu strelniekus ielas pulcejas daudz cilveku. Vieni
cereja sinelos terptajos viros ieraudzit tuviniekus, radus, draugus
vai vismaz paziQ.as, citus - ka parasti sados gadijumos - no
dzivok)iem bija izdzinusi ziQkariba. Bija jiitams abpusejs gandari-
jums par atkalredzesanos, par vacu okupantu padzisanu. Strelnieki
gan nelikas vairs tik brasi un izskatigi ka agrak, bet ridzinieku
baliis sejas un vajie stavi runaja pasi par sevi. Tacu kuram gan
negribejas ticet, ka lielakie parbaudijumi iztureti.
Todien talu no Latvijas - Serpuhova RRKP sede lema par
Padomju Latvijas annijas izveidosanu. Tadu pienacas radit SaSkaI}.3
ar KSFPR TKP un VCIK dekretiem par Latvijas padomju repub-
Iikas neatkanDu. Saja gadijuma paslepes nespeleja, bet strikti no-
teica, ka jauna armija uzskatama par Sarkanas armijas sastavdalu.
Annijas pavelnieka jautajums bija atrisinats ierieks, to kii papildu
pienakumu uZQemas virspavelnieks J. Vacietis. Centrs deva pave-
les un direktivas, ka ari apQemas gadat par bruI}.ojuma, intendan-
tiiras prieksmetu u.c. piegadem.
Padomju Latvijas armiju RRKP planoja veidot no 1. Padomju
Latvijas strelnieku (bijusas Latviesu strelnieku) divizijas un vel
*
So pienakumu vins uznemas uz laiku - lidz 1919. gada 10. martam. Lidz ar armijas
izveido!anu tika izformets agrakais operativais veidojums - Latvijas armijas grupa.
160

vienas - 2. strelnieku divizijas, saformejot to uz vietas Latvija.
Armijas galvenais uzdevums bija ieQ.emt visu Latvijas teritoriju, ka
ari Ziemetlietuvas datu (lidz Panevezas-Saulu-,Palangas linijai),]
sniedzot tiesu bruQ.otu atbalstu V. Mickevica-Kapsuka vaditajai
Lietuvas pagaidu padomju valdibai.
Vel svesakai virsvadibai nacas pakJauties Latvijas Pagaidu val-
dibas bruQ.otajiem spekiem; i 919. gada 5. janvari Jelgavii izveido-
tais Latviesu atsevisl,<ais bataljons ietilpa Ba11ijas landesvera un
vadijas no 1a virsstaba rikojumiem. Tacu SI bataljona komandieris
un Latvijas Pagaidu valdiba cercja ar sabiedroto lielvalstu pa-
lidzibu no vacu aizbildniecibas atbrivoties, bet P. S tuckas komisari
par patiesu neatkaribu pat nesapQ.oja.
Sasniegusas Rigu, 2. brigades daJas kiidu laiku uzturejas tur,
lidz ziQ.as par lielinieku organizetam bruQotarrl aktivitatem Tuku-
ma, Talsos u.c. paatrinaja karaspeka nosfltIsanu uz Kurzem1.
*
2. jatnicku divizionu, vairakas 1. pulka rotas un artilerijas ba-
tcrijas vadu nosii1ija uz J elgavu, bet 8i pulka ja1nicku izliiku
komandu - uz Tukumu. Jelgava 1. pulka apaksvienibas iegaja
9. janvari, dienu veUik 3. pulks. Turplnak strelnieki ar
samera neIieliem spekiem sekoja atejosajam landesvera un dzelzs.-
brigades vienibiim, okupacijas armijas atHekam.
Padomju Latvijas arn1ijai daudzsolosa strategiska si tuacija sarez-
gijas negaidlti un atri. Plrmie trauksmes signali no Zien1elvidze-
mes par R fijienas picspiedu atstasanu nctika pienacigi noverfeti.
Valkas stradnieku padomes priekssedetaja A. Berces (Araja)
8. janvari izteiktais ierosinajums steidzigi nosiitit strelnieku pulku
uz Vidzemes ziemeliem un nekavcjoties parQenl*t* Igaunijas un La1-
vijas pierobeza noritosas karadarbibas kontroli tapat palika bez
ntbalss. 2 Bridinajumus atcercjas pec nede{as IAtvijas ]. padomju
kongresa laika, uz kuru bija sabraukusi lielinieku izvirzltie dele-
gati. Tad daudz ko vajadzeja veikt liela steiga.
Sarkana armija bija cietusi smagu sakavi ZiemeJigaunija. Igau-
nijas demokratiskas republikas brut:lotajiem spekiem ar ang{u ka-
rakugu atbalstu isa laika izdevas atspiest padomju 7. armiju aiz
.
Pee papildinasanas 2. brigades jatnieku eskadronu izversa par divizionu.
.. .
Zinojuma beigas dots loti kritisks J. Fabriciusa, tobrid Dicnvidigaunija un ZienlcJIatvija
Icbnikusas padomju 7.' armijas kreisa kaujas iecirkna, vienlaikus art 2. Novgorodas
dlvizijas komisara, darbibas verteillms: «Domftju, ka uzticet Fabriciusam patlaban OlUSH
knrn operacijas ir vislieUika mU!lba, no kuras nekft laba nay sagaidams.
161

Narvas upes. Vel lidz tam datu speku Igaunijas annija paversa
dienvidu virziena un strauji tuvojas Terbatai. Uz turieni steigsus
no Rigas nosfitija 6. pulku. Nakti uz 14. janvari tas ieradas Ter-
bata, bet jau nakamaja diena igauQu karaspeks, bruQuvileienu at-
balstits, saka energisku uzbrukumu. Kops pagajusas vasaras
pienacigu atpiitu nesaQemusie strelnieki svaigajam un aktivajam
igauJ}u dalam nespeja izradit pienacigu pretsparu un atkapas. Pee
Terbatas ieQemsanas Igaunijas armija lauzas uz Valku, tade' uz
Dienvidigauniju un Ziemelvidzemi parsvieda ari eitas latviesu strel-
nieku dalas, izveidojot Valkas grupu cetru pulku sastava.
Piespiestas izmaiI}.as pilnigi izjauca Padomju Latvijas armijas
staba planus un lika turpinat uzbrukumu Kurzeme un' Ziemellie-
tuva ar krietni ierobezotiem spekiem. 10. (bij. Saratovas sevisl}u
uzdevumu) pulks, virzoties no Bauskas uz Eleju un talak, 15. jan-
vari iegaja Zagare. No sejienes tas devas uz Vecauci, kuras ap-
kartne dienu velak izeinija grfItako kauju pee ierasanas Latvija.
Ne tik vienkarsi izradijas salauzt baltvacu landesveristu pretestibu.
Vel todien 2. pulka strelniekiem izraisijas sadursme ar Latviesu
atseviso bataljonu pie Uelauces. Tik tiesam, tur latviesi cinijas
pret latviesiem, miisu gadsimta pirmo, tacu diemzel ne pedejo
reizi. 2. pulka adjutants A. Strauss velak publieetaja aprakstii par
pulka gaitam 1919. gada apgalvo, ka Latviesu atsevisl,<a bataljona
viri bijsi spiesti begt. Bet... 2. pulka strelnieki jee kaujas atgrie-
zusies lIes pili un palikusi tur visu 16. janvari; tas kaut ka ne-
saistas ar kauja gfttu panakumu. O. Kalpaka komandetais Latviesu
atsevis\<ais bataljons tikmer netraueets turpinaja atkapsanos.
tetras dienas pee kaujas pie Uelauees 2. pulka strelnieki iegaja
Saldft, bet vel pee paris dienam sasniedza Skrundu. Vairak uz dien-
vidiem 10. pulks pee nelielas kaujas 24. janvari ieQema Ezeri un
tris dienas velak Nigrandes muizu Ventas kreisaja krasta. Ziemel-
lietuva latviesu strelnieki ie1}.ema Mazeil,<u miestiQu un staciju.
Tai laika, kad Kurzeme strelnieku pulki, kaut ari palenam, virzijas
uz prieksu un bija jau pargajusi Ventu, Valkas grupai naeas domat
galvenokart par aizsardzibu. Pee Veravas un Pecoru ieQemsanas Igau-
nijas armija arvien vairak tuvojas Valkai. Padomju Latvijas armijas
pavelnieciba, kam paklava Dienvidigaunija esosas krietni papluinitas
7. armijas da}as, planoja Mehikormas-Tageperas-Riijienas-Ainazu
linijas aizsardzibu, kad 20. janvari telegramma no Serpuhovas lika
gatavoties izsJ}irosam uzbrukumam kA Terbatas-Tapas, ta Vilan-
162

des-Tallinas un Rfijienas-Pernavas-Hapsalas virziena. 4 Sarkanas
armijas virspavelnieciba tiecas atjaunot nesen tik daudzsoloso situaci-
ju Baltijas ziemeldala. To panakt nepavisam nebija latviesu strelnieku
spekos. Brivpratigie - sis vairakuma gadijumu neapmacitais un kauju
apstakJos neparbauditais papildinajums - dazos pulkos parsniedza
veco strelnieku kopskaitu, tade) so datu kaujas spejas bija kritusas. S
Nospiedosu iespaidu, sevis uz jaunpienacejiem, atstaja igauQu bru-
9uvilcieni, tapat 2. Novgorodas divizijas datu dezorganizetiba, vairaku
10. divizijas pulku paniska befsana un masveidiga padosanas giista,
pat pariesana pretinieka puse. Vispar uz Dienvidigauniju atkapusos
7. annijas datu kaujasspejas bija zems. Tapec ciI}u smagums bija ja-
iznes la tviesu strelniekiem. \ .
. /" '
Veiksmigi sadarbojoties ar bruQuvileieniem, Igaunijas armijas
kajnieku dalas atspieda latviesu strelniekus aizvien tuvak Valkai.
Kops 26. janvara kaujas norisinaja.s netalu no pilsetas. Paris dienu
veliik sivs ciniQs izraisijas par Sangastes staciju. Vislielako sasprin-
dzinajumu kaujas par Valku sasniedza 30. un 31. janvari, kad
15-20 o C sala pretinieki ne reizi vien tikas tuvcil,1a. Vairakkart
strelnieki atsvieda uzbruceju l,<edes, tacu driz kJuva skaidrs, ka
Valku noturet neizdosies. Nakti uz 1. februari pilseta tika atstata,
un rita puse to ieI}ema Igaunijas karaspeks.
Pee Valkas atstasanas strelnieku pulki atkapas lidz Sedas upei
un ieQema pozicijas gar tas dienvidu krastu. Uz laiku ciI}as Zie-
melvidzeme pierima, lai atsaktos ar jaunu sparu.
CiQu laika par Valku pieaugosu pretestibu un pat aktivitati
Kurzeme strelniekiem izradija landesveristi. Nakti no 25. uz 26.
janvari vacu lanesveristi uz isu laiku ieQema gandriz neaizsargato
Kuldigu. Kad 27. janvari Kuldiga ieradas 3. jatnieku divizions,
landesveristu pilseta vairs nebija. 29. janvari Latviesu atsevisis
bataljons ar kauju padzina 2. pulka strelniekus no Skrundas. 1..0-
kala rakstura panakumi landesveru iedrosinaja rikoties apQemigak.
Padomju Latvijas armijas stabs, kas atradiis Daugavpili, sim akti-
vitatem nepieversa vajadzigo uzmanibu. Iespejams, armijas pavel-
nieciba parverteja panakumus Kurzemes ziemeldala, kur janvara
beigas tika ieQemta Ventspils.
SaQemis paveli, 3. jatnieku divizions no Kuldigas devas uz Pil-
tenes pusi un 10 km uz dienvidiem no Ventspils pargaja Ventu.
Uzbrukumu Ventspilij 30. janvari veica ap 200 viru lielais jat-
nieku divizions, piedaloties Talsu, Sasmakas (tagad Valdemarpils)
163

l-
et::'
<
m::J
:::ia::
:.::;a:a
OW

I 
rn
U3
W
t-
2
C
a:::
u..
<e IW
......
Q:'Z
<0

!:aU]
.....w
i!5
I 
a:
0'1:::J
In:':::: U]
wtIJ W
!Z 14: t-
Cl!J Z
ax: Uj 
IL CD L1.
][ i U
o]l
:&
11
Ii
.N
»t J
L1"1
en  Fl
<0...1
L!lr-]
I
JW
.....
-<
L!J
!<
......1<
tl].!]
2
:.c::'::J
Or]
I '"
t-
UJ
o
:>
c::J 
c::: 0
 ; 
 "I 
@   0 
f o,

?
U1
t-
U]
w
L
CD
<
::::.:::
1u.J
r-J
T'
'r
.::)
t:1
LD
t:J
:J-
::]
-<
Iotn
o
rn
LO
::J

::::::I
t-


o
U]
::J
o
...J
<
tJ:1
t=5 0
z
::J
a:

rn
$ 
 b w
UJ ({ t- o
< ::::J
(/>0 
«
en
-'
c:
L.I1
I>-
Z
.....,
=:to
<C
rJ

u.J
:::;

un Dundagas 60 viru kaujinieku vienibai. 7 Vents pili meginaja no-
turet ap 150 eilveku lielii «dzelzsdivizija», organizeta galvenokart
no vietejo turigo - vaeu gime9u aunek1iem, bruQotiem ar sautenem,
revolveriem un rokas granatam. Ar vardu sakot, pretinieks nebija
ne pieredzejis, ne ari specigs, un ta pretestlba atri vien tika sa-
.
lauzta. 101 kritusais, 14 ievainoto un 2 gftstekQi, 3. jatnieku di-
vizionam zaudejot tikai 1 krituso, 1 bez vests pazuduso un
5 ievainotos, 9 liek domat, ka Ventspili tikusi sarikota nesaudziga
izrel}inasanas ar parspeto pretinieku. Tada rieiba vienmer izsaue
atbildes reakciju, ko turpmakas eil}.as Kurzeme pilniba pieradija.
Asil)ainas izrel}inasanas aizsaeejas, cik zinams, tomer bija vacu
landesvera vienibas, par ko lieeinaja viI}.u «varoI}.darbh) vel janvara
pirmaja puse Tukuma, Talsos u.c. vietiis Kurzeme.
Padomju Latvijas armijai Ventspils iel}emsana izradijas pedejais
nozimigais teritorialais panakums Latvijas rietumdaJa. Tutit pee
pilsetas iegfisanas 3. jatnieku divizionu nosiitija atpakaf uz Kul-
digu, lai kopa ar 1. strelnieku divizijas 1. brigades pulkiem
virzitu uzbrukuma Liepajai. Tacu uzbrukuma paveli ateela it ka
sakara ar sal}emtajam ziQam par ieverojamu papildspeku pienak-
sanu no Vaeijas Nigrandes rajona;lO brigades vadiba nebija par-
lieeinata par panakumiem. Izdevigakais bridis uzbrukumam bija
nokavets. Ne no armijas, ne no Lauka staba Serpuhova strikti
noradijumi netika saI}emti. Vai virspavelnieks J. Vaeietis apzinati
nogaidija ar, uzbrukumu Uepajai un nevelejiis piespiest Latvijas
Pagaidu valdibu atstat Latviju?ll Telefona sarunu pieraksts ar
.
. P. Avenu rada, ka virspavelnieks patiesi nepieprasija forset no-
tikumus Kurzeme,12 un nedarija to, an apmeklejot Daugavpili
un Rigu 26. janvari. Uekas, tas tomer saistams ar eentieniem
panakt viQa strategiska plana istenosanu, atkapes no kura Baltijas
ziemeldala veiksmigi bija izmantojusi Igaunijas armija. Neno-
liedzams ir kas eits; latviesu strelnieku dalas neizradija entuzi-
asmu ietriekt jiira «baronus un vil)u dienderus», nevelejas
upureties Eiropas un pasaules revoliieijas in1ereses, uz ko mu-
dinaja nenogurstosie lielinieku agitatori.
Taja pasa 1919. gada janvari jiitami saplaka P. Stuckas do-
mubiedru cen1>as, kas saistijas ar revoliiciju Vacija; janvara sa-
celsanas Berline eieta smagu sakavi. Tiesa, revolueijas liesmiQ.as
. Tajd laiki P. Avens bija Padomju Latvijas armijas pavelnieka J. Vacieia vietnieks.
165

vel turpinaja iegaileties te taja, te cita vieta Eiropa aiz Vistas,
bet jau bez agraka speka.
Padomju valdiba Latvija gatavojas uzskatami pieradit, ka lielinieki
«atnakusi, lai uz .. drupam celtu jaunu, skaistu, stipru un brivu
Latviju»13. Daudz nerel}inadamas ar driimo istenibu, 8i valdiba ar
ska}iem vardiem stajas pie socialisma celtniecibas, ieskicejot dazadus
planus ekonomika, tautas izglitibas un kultfiras attistiba. Ta ka dalu
lidzeklu un izejvielu cereja saQemt no KSFPR, tad, apklustot kara
troksnim un paliekot sis lielvalsts paklautiba, P. Stuckas ieceretajai
Latvijas darba komiinai bija visas iespejas perspektiva kfiit par EI-
dorado laimes mekletajiem no visas Krievijas, ja vien neatrastos vel
aicinosiika oaze talak uz rietumiem. AizI}.emta ar visdazadako «jau-
nas dzives celtniecibas» problemu risinasanu aizmugure, P. Stuckas
valdiba fronti atstaja armijas staba un Revolucionaras kara padomes,
1m ari Kara komisarUita ziI}.a. Tam vajadzeja gadat par esoso pulku
papildinasanu un 2. strelnieku divizijas formesanu, jo ciI}.as divas
frontes - Kurzeme un Ziemelvidzeme - atlaides nedeva. Tele-
grammas no Serpuhovas ne reizi vien atgadinaja par 2. strelnieku
divizijas fonnesanu,14 bet tas nozimeja radit deviI}.us pulkus, vel
vienu rezervei, tapat noorganizet divizijas artileriju, kavaleriju. J aun-
formejamaja strelnieku divizija ieklava. Saratovas sevisl,cu uzdevumu,
tapat 1. Liepajas pulku, ka ari cetrus neIielus no Maskavas strad-
niekiem sastaditos Sevisl,<as in1ernacionalas divizijas pulkus. Protams,
tie visi, ka ari pilnigi no jauna organizetie pulki (vel formesanas
stadija) tika iesaistiti ciQas. 1919. gada pinnajos menesos pieteiku-
sies 5000 bnvpratigo,15 lielakoties jauniesi un bezdarbnieki, izsJ}ida
starp 1. strelnieku divizijas pulkiem, otrajai gandriz neko neatstajot,
tapec jau janvari sakas gatavosanas mobilizacijai.
P. Stuckas valdibas Kara komisariats 1919. gada ziemas un pa-
vasara menesos Latvijas lielakaja data mobilizeja lidz 15 gadagaju-
miem (no 1884. lidz 1898. gadam dzimusos kara dienestam padotos
viriesus). lesaukto kopskaits bija aptuveni 25 000 cilveku. 16
Velak Kara komisariatam parmeta mobilizeto s\driskas piederi-
bas ignoresanu, tade) pulkos esot iekluvusas padomju varai naidi-
gas personas. Lielinieki gan tas steidza atlasit un koncentret
ipasas darba rotas.
*
Vienu no tiem (47. internacionalo, t.i., 11. pulku) kd dezorganizetu 1919. gada
pavasari izsledza -no armijas sastiva, aizstijot ar Riga saformeto pulku.
166

Mobilizaciju rezultata strelnieku pulki un armija ieverojami izauga.
1. marta taja bija 21 921 eilveks (13 302 durkti un 996 zobeni jeb tiesie
einitaji), bet 15. maija - 45 317 eilveku (26 480 durk1i un 1867 zobe-
ni) .17 Sis armijas staba sniegtas ziI}.as nav preeizas un pilnigas, jo, pee
eitiem datiem, maija armijas personalsastavs bijis aptuveni 50 000 eiIve-
ku. Apgade, ieskaitot uz laiku atsutitos papildspekus, aizmugures da}as
un vienibas, Kara komisariata darbiniekus, armijas vajadzibam strada-
jusos, tafat ne vienu vien «miruso dveseli», atradas aptuveni 105 000
eilveku. 1 Armijas intendanturai daudzmaz normali apgadiit tos nebija
pa spekam partikas, elpes, ieterpa u.tml. lietu trfikuma del. Partiku ar-
mijas vajadzibam vajadzeja iegiit Latvija, pievedumi no KSFPR un ie-
pirkurni Ukraina bija epizodiski un nepietiekosi. Strelniekiem nacas
iztikt ar samazinatam partikas devam. Februari diennakts maizes
Donnu samazinaja no 2 uz 1,5 mareiI}.am jeb 600 g, 19 turklat pasliktina-
jas tas kvalitate. Galas vieta ediena pagatavosana arvien biezak iz-
sniedza zivis, cukura vieta - marmeladi no vaeu okupantu pamestajiem
krajumiem. Ar sadu iztiku novajinatais eilveka organisms vairak bija pa-
klauts saslimsanai. Nereti, it sevisJp ziemas menesos un pavasara saku-
ma, slime skaits sasniedza plasus apmerus. Ta 1919. gada pirmajos
divarpus menesos 6. pulka ierindu atstaja 251 saslimusais, bet 7. pulka
tikai laika no 10. lidz 26. februarim saslima 102 ciIveki. 20
Lai ka tas nepatika augstakajam instancem, Iskolastrels un strelnie-
ku komunistiskas Organizacijas komiteja panaea, ka savu ieksejo uzbfi-
vi armija veidoja pee Latviesu divizijas parauga. Armijas LSD
organizacijas 3. konferenee, kas norisinajas 20.-22. februari Riga,
notika kartejais uzbrukums komiteju sistemai, tacu atkal neveiksmigs.
Velreiz sis jautajums tika izskatits Latvijas Socialdemokratijas, respek-
tivi, Latvijas komunistiskas partijas 6. kongresa nede}u veliik. Noklau-
sijusies J. Danisevska un R. Bauzes zil)ojumus par so jautajumu,
kongresa delegati ar 60 pret 56 balsim izteicas par komiteju saglabasa-
fiU. Tad P. Stucka, par ieganstu minot mazo balsu starpibu, panaca
abu rezoliiciju saskaQosanas komisijas izveidosanu. 9. apn1i tika pie-
qemti komisijas izstradatie noteikumi par armijas organizaciju. Tie ar-
mijas vadibu pilnigi koncentreja Revolucionaras kara padomes rokas.
Ieverojami lielakas pilnvaras sal}ema par emisariem pardevetie komi sa-
ri. Iskolastrelam atstaja armijas, pulku komitejarn (ne vairs piecu, bet
tris cilveku sastava) - pulku saimnieciskas dzives un administrativo
kontroli. Rotu un komandu komiteju vieta naca so apaksvienibu par-
stavji. Iskolastrelu pilnigi paklava armijas Revolueionarajai kara pado-
r"
167

mei, par kuras priekssedeUiju iecela J. Danisevski. Samazinajas ari Or-
ganizacijas komitejas lorna, jo politisko darbibu armija nodeva pee te-
ritorUila, respektivi, rajonu principa izveidotajam cetram armijas
politda!am.
1919. gada Latvija «ceka» netika izveidota. Tas vieta darbojas
Iekslietu tautas komisariata un apriQ1$u administrativo nodalu politis-
kas apaksnoda1as ar uzdevumu «savakt apvainosanas materialus par
personam un organizacijam, kas tick turetas aizdomas par kontrrevo-
liiciju un sazveres1ibu, ka ari par personam, kas ved pret padomju
valdibu naidigu agitaciju, apcietinat viI}.as un nodot viI}.u lietas revolu-
cionara tribunala izmeklesanas komisijai» 21. Iedzivotaju izspiegosana
nebija ne aizmirsta, ne atlikta. Valmieras apriI}.l}a izpildkomitejas
Iekslietu nodalas parskata par politiskas apaksnodalas darbibu 1919.
gada februari teikts: «Izliikosanas aparats noorganizets, tikai cilveku
trlikuma del nay vel paspets pilnigi izvest dzive. Bez oficialiem izlii-
kiem nodibinas plasa agentfira uz vietam caur partijas organizaciju
siiniI}am.. Tapat ari griezta ir veriba uz karaspeku, un sakari ir ar
atsevisam personam un Iskolastrela juridisko noda!u. Griezta ir veri-
ba ari [uz] dzelzcetniekiem un pasta-telegrafa kalpotajiem, kur gan
vel loti maz ir iekliits, ta ka sai organizacijai nay neviena partijas
biedra..»22 Tika sastaditi saraksti par personam, kuras, izformejoties
kaujinieku vienIbam, bija atteikusas iestaties sarkananniesu rindas.
Pagastos registreja pirms latviesu strelnieku ienaksanas aizbegusos,23
vaca ziI}.as par 1905. gada revoliicijas.laika soda ekspediciju locek-
liem, goda policistiem, revolucionaru nodevejiem. Izmeklesanas mate-
rialus iesniedza revolucionarajiem tribunaliem. «CiI}as» un apriI}u
laikrakstu slejas paradijas gari notiesato un sodito saraksti, tacu tie
neaptvera ne tuvu visus notiesatos un nosautos. Praktizeja l,<ilnieku
I}emsanu. Piemeram, 6. februari, lai nodrosinatos pret iebrukumu
Kuldiga, pilsetas Kara revolucionara komiteja apcietinaja l,<ilniekus,
paziI}ojot, ka viQi «baltgvardistu iebrukuma gadijuma tiks nosauth) 24.
Ka zinams, P. Stucka revolucionaro tribunalu darbibai pierakstijis ap-
meram 1000 nosauto, pec citiem aprel,<iniem, to skaits bijis piecas
reizes lielaks. 25 Vel negantak rikojas Vacija savervetie laimes mekle-
taji un baronu deli, praktizejot latviesu civiliedzivotaju apsausanu bez
jebkadas tiesas un izmek]esanas. Saja ziQa sevisl.<i izcelas vacu lan-
desveristi. Ne velti tauta viI}uS deveja par landeszveriem. Tadejadi
Latvija visa pilniba iepazina pilsoI}u karu un vienlidz svesu, 1as tautai
naidigu speku asiQaino patvalu.
168

2. Starp divam frontem
Igaunijas armija lidz ar Valkas iet:temsanu aktivitates nepartrau-
ca. 1919. gada februara sakuma ta ieQema Veravu un Pecorus,
un, parsviedusi spekus no Narvas rajona, kur padomju karaspeks
izturejas pasivi, 12. februari saka jaunu uzbrukumu, vispirms Vec-
laicenes rajona. Dazas dienas velak igau1}.u dalas lauzas uz Aina-
ziem, Rozeniem, Mazsalacu un Naukseniem. Padomju Latvijas
armija tris pirmas noturet nespeja un atkapas. Giito panakumu ie-
tekme virspavelnieks J. Laidoners izvirzija Igaunijas annijai uzde-
vumu ieI}.emt Valmieru un Aliiksni. 26 Tade} cil}as Ziemelvidzemc
turpinajas ar jaunu sparu.
«Apmu11}otie igauQu zaldati iet no apzinigiem melnsimtniekiem -
virsniekiem dziti.., lai iznicinatu komunisma perekli Latvija,» gaudas
P. Stucka. - «Mes no sirds nozelojam, ka Igaunijas attistiba nosebo-
jusies, ka tani tiesam vel acumirkli nay pietiekosi iekseju komunistis-
ku speku..»27 Ieksejo speku triikumu RRKP un igauQu lielinieki
meginaja aizstat ar arejiem. 18. februari no padomju 7. annijas tika
atdalita Igaunijas padomju annija,28 kas aptvera igauQu sarkanannie-
su pulkus, ka an citas dalas.
Ta, protams, bija vienkarsa sakritiba, ka taja pasa 18. februari
tika noslegts ligums starp Igaunijas un Latvijas demokratisko re-
publiku. Ligums paredzeja Latvijas karaspeka vienibu fonnesanu
igauQu karaspeka kontroletaja teritorija. 5. pants noteica, ka Igau-
nijas valdibai, respektivi, karaspekam, «atlauts iztirit no lielinie-
.kiem un ieQemt tadu Latvitas pierobezas joslu, kada nepieciesama
strategiskiem uzdevumiem»2. Diemzel ta nu tas bija - latviesu
strelniekiem lika palidzet Dienvidigaunijai un Ziemellietuvai tikt
pie lielinieciskas padomju kartibas, bet Igaunijas karaspeks tika
aicinats sniegt atbalstu un militari operativu palidzibu Latvijas ne-
atkaribai. Tas, ka Latvijas Pagaidu valdiba un vaciesi uz Kurzemi
atkapas gandriz vienlaicigi, deva lielas politiska rakstura prieksro-
cibas personalsastava pilnigi latviskajai P. Stuckas valdibai, jo vai-
rak tade}, ka, loti daudziem pietiekami neorientejoties soeial-
politiskajas norises, lidz zinamam laikam valdija ieskats par tas
visnotal patstavigu ricibu. Igaunijas karaspeka ienaksanu Ziemel-
vidzeme etniskas pierobezas pagastu iedzivotaji - un ne tikai vi.,i
- uzskatija par iebrukumu, un daudzos gadijumos pee pasu ini-
eiativas izveidoja kaujinieku vienibas. Kaujinieki, ka teikts kada zi-
169

f,lojuma, steidzas paliga strelniekiem, «ko katris rokas paeris»30.
V almieras apriQ1,ca Veesalacas pagasta noorganizejas 27, Diklu pa-
gasta - 40, Pales pagasta - 60 cilveku liela vieniba, bet BauQu
pagasta puleejas 150 kaujinieku. 31 Velak viQu lielaka data tika ie-
skaitita 7. pulka. Ka atsevisl,<u vienibu saglabaja galvenokart no
Iiijieniesiem un mazsalaeiesiem sastadito Valmieras brivpratigo ba-
taljonu.
Latviesi un igauQi paaudzu paaudzes bija labi sadzivojusi, kaut
ari ne gluzi bez konfliktiem. Verst vieniern pret otriem ierocus
1iem garus gadsimtus nebija nacies. Dazs izpilkomi1ejas lielinieks
vareja klupt un krist par «sl}iriskajam in1eresem», tacu ne vien-
karsi laueinieki un jauniesi. Tiem svarigaks likas nacionalais mo-
ments un velesanas padzit parak uzmaeigos kaimiQus.
Pee nedaudz dienam latviesu strelnieki atguva Rozenus un Ai-
nazus. Griitak bija noverst draudus Valmierai. Vienubrid tas si-
tuacija likas karajamies vai mata gala, kad gar Valkas-Valmieras
dzelzeelu izvietotie pargurusie 4. pulka strelnieki atteicas izpildit
kaujas paveli. 32 Ka redzams, ari Latvija sis pulks izeelas ar ne-
paklausibu. Tas bija viens no pirmajiem strelnieku protestiem
frontes apstaklos dzimtene. Stihiskais protests liecinaja, ka strel-
nieki intuitivi sajuta, ka nay 1a, ka tam vajadze1u but. Talaka
rieiba gan nesekoja.
Aizvien griitak strelniekiem kJuva notureties Aliiksnes apkartne,
kur Igaunijas armijas daJam bija ieverojams parsvars. 33 6. pulka
strelnieku pretinieku rindas bija igauI}.u karaspeku papildinajusie
sornu brivpratigie. Ielauzusies strelnieku aizmugure, tie piespieda
strelniekus 21. februari Aliiksni atstat.
CiQ.as turpinajas ar mainigam sekmem; 22. februari 7. pulks at-
guva Mazsalaeu, par to, ka ari Valkas aizstavesanu (janvara beigas)
izpelnoties RRKP goda sarkano karogu. 34 Tas izradijas vienigais
tads apbalvojums kadam no strelnieku pulkiem par ciQam Latvija.
28. februara vakara 6. pulks ieQema Aliiksni, un somiem nacas a-
kapties lidz Apei. Sasprindzinajums saja rajona pamazam atslaba.
Pee vairaku menesu ciI}.am Igaunijas armijas dalas ari pagura.
Uzturoties latviesu apdzivota teritorija, saplaka to kaujas spars.
Karadarbiba Ziemelvidzeme uz laiku pieI}.ema izliikvienibu reidu un
isu sadursmju raksturu.
Sarkanas armijas virspavelnieeiba nebija atmetusi ceribas panakt
tai velamas izmaiI}.as strategiskaja sit'uacija Baltija, t.i., Latvijas
170

ziernelos un Igaunija, padornu Rieturnu arrnijai sasniedzot Nernu-
nas liniju Uetuvas teritorija. 5 Tacu sis optimistiskas ieceres tu-
vako nedelu laika stra uji izpleneja.
1919. gada janvari un februari no Vaeijas pa dzelzcelu un jfiru
Kurzemes dienvidrietumos un Zieme}lietuva ieradas un izvietojas
savervetie algotQi. Pee papildillasanas par diviziju parformeja
«dzelzsbrigadi», ar landsknehtiem no Vaeijas pastiprinaja landes-
**
vera vaeu vienibas. Saradas vesela bul.<ete dazadu brivkorpusu,
bet velak no Berlines apkartnes ieradas 1. gvardes rezerves di-
vizija. Visus 80S spekus, Baltijas landesveru ieskaitot, apvienoja
vaeu 6. rezerves korpusa. Ta komandesanu uZQemas generalis
R. fon der Goles.
Tadas parmaiQas uz rietumiem no Ventas solija drizu karadar-
bibas saasinasanos ari Kurzeme. Uz to ilgi nebija jagaida. Nakti
no 12. uz 13. februari vacu landesveristi iel}.ema tikai vietejo kau-
jinieku aizstaveto Kuldigu. Veltigi 10. pulka strelnieki un 3. jat-
nieku divizions meginaja padzit landesveristus no pilsetas. Tikmer
vacu landesveristi 24. februari ieQema Ventspili. Pee siem pana-
kumiem vacu 6. rezerves korpusa stabs gatavoja plasaku uzbruku-
ma operaciju.
Liekas, nerel.dnoties ar visam 8im izmai1}.am, Padomju Latvijas
armijas pavelnieciba, sal}.emusi ziQas par Latvijas Pagaidu valdibas
un vacu 6. rezerves korpusa vadibas domstarpibam un to iespeju
izversties atklata brul}ota konflikta, deva direktivu 1. strelnieku
divizijas 1. brigades komandierim P. Dfidil}am pec viQa rieiba no-
'sutito papildspeku pienaksanas pariet energiska uzbrukuma Uepa-
jai. Vel pirms tam brigadei vajadzeja. ienemt Kuldigu un nodro-
sinat Ventas liniju talak lidz Mazeil}iem. 36 Tacu ta neko nespeja
paveikt, jo 3. marta uzbrukuma pargaja vacu 6. rezerves korpuss.
Nelidzeja 3. pulka strelnieku siksta pretestiba, nakamas dienas
vakara Mazeius tiem nacas atstat. Mazak uZJ}emibas izradija
2. pulks, kas pec vairaku stundu kaujas 3. marta atstaja Jaun-
muizu (dienvidaustrumos no Skrundas). Dieno velak divas pulka
rotas meginaja muizu atkarot, tacu nespeja. 2. pulks bija spiests
atkapties. Meginot nogriezt strelniekiem atkapsanas eelu, 6. marta
4:
Sis algoto vacu kajnieku nosaukums (15.-17. gs.) velak tika plasi lietots dazadu
!potl,lu apzimesanai.
Ta sauca visai atSkiriga sastava un lieluma Vacija izveidotas aIgotl}u vienibas, kas
parasti devejas komaridieru vardos.
171

izraisijas apsaudisanas starp vienu no «dzelzsdivizijas» bataljoniem
un Latviesu atsevisl}o bataljonu Airites stacijas tuvuma. Abas puses
bija kritusie un ievainotie. Apsaudes laika smagi ievainoja Latviesu
atsevisl}a bataljona komandieri pulkvedi O. Kalpaku, kas notikuma
vieta mira. Bataljona, turprnak Latvijas armijas dienvidu grupas,
respektivi, brigades 37 komandesanu uZQ.emas J. Balodis. Tapat ka
O. Kalpaks, vil)s bija piedalijies Pirmaja pasules kara, bet nebija
dienejis latviesu strelnieku dalas.
Padomju Latvijas armijas kreisais flangs Zieme}lietuva, t.i., bi-
jusas Sevis1}as internaeionalas divizijas pulki, pee vaeu 1. gvardes
rezerves divizijas da1u trieeieniem pajuka ka apgazta siena stirpa.
13. marta vaciesu rokas nonaea Sauti. Tade} J. KrisjaI}.a koman-
deto 1. jatnieku pulku, kas jau bija saI}.emis rikojumu doties uz
Ziemelvidzemi, steidzigi parsvieda uz Kurzemi, kur landesvers
14. marta ieQema Talsus, bet dienu velak - Tukumu. Pee pie-
spiestas atkapsanas latviesu strelnieki, t.i., 2. un 3. pulks, atradas
Dobeles, respektivi, Benes, apkartne, un gluzi nenosegts bija pa-
lieis Tukuma-Jelgavas eels. Ta aizsardzibai uz Dziikstes apkartni
tad ari parvietoja 1. jatnieku pulku.
*
18. marta landesvera galvenie speki no Tukuma devas uz Jel-
gavu un, atspiedusi saQus 1. jatnieku pulku, vel todien iel}ema pil-
setu. Jelgavas staeija landesveristu rokas krita sanitarais vilciens ar
ievainotajiem latviesu strelniekiem. ViI}.i tika nogalinati.
So notikumu laika 2., 3. un 8. pulka strelnieki, ka ari no
frontes rezerves atsfititais 11. divizijas 99. pulks atradas uz rie-
tumiem no Jelgavas. Kad nakamaja diena sis da1as uzzinaja par
Jelgavas krisanu, 3. pulka komandieris K. Stueka ierosinaja kope-
jiem spekiem to atgiit. Tacu parejo datu komandieri nevelejas ris-
ket. Tika nolemts atkapties uz Bausku, kuru sis da}as sasniedza
21. marta. Tikmer Jelgava ieradas «dzelzsdivizija», nostiprinot lan-
desvera panakumu.
Jelgavas zaudejums arkartigi satrauea P. Stuckas valdibu. Ilgu
laiku maz veribas veltijusi annijas lietam, nu 8i valdiba tam pie-
versa ipasu uzmanibu. Viens uzsaukums un rikojums sekoja otram.
Mainijas uzsaukumu tonis. Vairs nekautrejoties aizskart «vacu
biedrus», LKP CK saka klaji atgadinat par Golea vaditajiem
.
Tajos neietilpa Latviesu atsevisis bataljons, kas tolaik atradas uz dienvidrietumiem
no Jaunpils.
172

«melna brul)inieka pecteciem» un viQu nodomiem pakl'Jut sev Bal-
tiju. Vel pirms neveiksmigajiem meginajumiem atgfit Jelgavu tika
daudzkart atgadinats: <<Riga briesmas! Pie ierociem, stradnieki!»38
Rigu ka svarigu politisku centru lielinieki gatavojas aizsargat par
katru cenu.
Situaciju vel vairak sarezgija vienlaicigas ciI}.as Ziemelvidzeme.
Padomju Latvijas armijas datu kaujasspejas turpinaja kristies.
1. strelnieku divizijas 2. brigades datas briziem pavisam neizradija
gatavibu cinities. «Pavelu ar jums uzticetam datam atjaunot agrako
stavokli,» 12. marta izrikoja divizijas vadiba, iesakot aizturet visus
begosos un nevairities pielietot visasakos lidzeklus lidz pat nosau-
anai uz vietas. 39 Daudz nerel,dnoties ar siem draudosajiem sim-
ptomiem, piecas dienas velak strelnieku pulkus raidija jauna
uzbrukuma, lai atbalstitu Igaunijas padomju annijas aktivitates Pe-
coru iecirkni. Kombinetais uzbrukums no Valmieras un Pecoru
puses uz Valku sakuma guva sekmes, bet panakumi driz beidzas.
20. marta sekoja igauQu karaspeka pretuzbrukums vispirms Alfik-
snes grupejuma labajam sparnam, pee tam visa sa iecirkJ}.a fronte.
Padomju Latvijas armijas dalas pec deviQu dienu kaujam tika at-
spiestas izejas pozicijas.
So ciI}.u laika P. Stucka LKP CK sede ierosinaja sakt miera
sarunas ar Igaunijas demokratiskas republikas valdibu, protams,
sazil}a ar KK(b)P CK. Vairaki sedes dalibnieki par priekslikumu
izteicas noraidosi. Ta ka nepieciesamo vienpratigo nostaju neizde-
vas panakt, P. S1ucka savu priekslikumu nOI}.ema. Sakara ar Mas-
kavas pieksanu LKP CK pie 8i jautajuma atgriezas 6. aprili.
J. BerziI}.u (Ziemeli) pilnvaroja «vest sarunas, ja tadas notiktu» 40.
Sarunas nenotika. Dazadu apstaklu del bija maz izredzu uz to
sekmigu iznakumu. emot vera Kolcaka uzbrukumu Austrumu
fronte, uz turieni bija janosfita Sarkanas armijas virspavelniecibas
riciba esosas rezerves, tapec padomju varas liktenis Latvija stra-
tegiski bija izsirts; vienlaicigas ciQas Ziemelvidzeme un Kurzeme
bez lieliem papildspekienl ta ilgi izturet nespeja.
Tacu ats1at Latviju lielinieki nedomaja. Cenoas tika liktas uz
pasaules revoliicijas atkal paplaiksnijusam izredzem. «Kapitalistiskas
sabiedribas pamati 10dzas jau visa pasaule,» raksta «Vispasaules
lieliniecisms» apgalvoja «Sarkanais Strelnieks». «Tikai izciest vel
isu bridi!.. Mums paliga nak visas pasaules stradnieciba.»41
Lidziga rakstura materialus laikraksts publiceja an 1urpmak, visada
173

ziQa uzturot mundru toni. Ar to vien gan maz kas bija lfdzets.
Zil)as no pulkiem liecinaja par strelnieku apgades bedigo stavokli,
par sliktas kvalitates partikas produktiem, pieaugosu ieterpa, velas
un apavu triikumu. Desmitiem strelnieku 4., 7. u.c. pulku rotas
bija pavisam bez apaviem, basam kajam. 42 Tadel joprojam daudzi
atstaja ierindu slimibas del.
Armijas apgade liela mera tika balstita uz Latvijas ieksejam
rezervem. «Nacas atQemt civiliedzivotajiem burtiski visu, lai kaut
ka un ar kaut ko apgadatu anniju,»4 apstiprina armijas inspek-
cijas materiali. Tadejadi pasliktinajas visparejais jau ta sasprin-
gtais partikas stavoklis Latvija. Latviesu strelniekus neapmierinaja
padomju varas un lielinieku partijas parstavju riciba aizmugure,
par ko viQi uzzinaja ka no tuvinieku vestulem, ta ari no per-
soniski noverota. Bija dzirdami atklati protesti pret piederfgo
ipasuma rekvizicijam un draudi izrel}inaties ar aizmugures komu-
nistu varasviriem. Pulku komitejam draudetajus neizdevas noskaid-
rot, jo citi strelnieki viQus neuzradija. 44 Pret rekvizicijam
protesteja ari strelnieki lielinieki. Vil}.u vidii bija cilveki, kuri ar
sadu ricibu nevelejas samierinaties. «Tik vienaldzigi nevar noska-
tities, ka tiek paQemts, rekvizets un atkal izdalits nedaudzu
cilveku starpa,» asak neka citi reageja 4. pulka strelnieks
K. ZalkalniQs, «.. bet galvenais, ar ko neesmu miera, ka tagad
rikojas partijas organi. Pec visas tas darbibas un visam tam
nolaidibam es esmu spiests izstaties no tas partijas, kas nes
atbildibu darbalauzu prieksa. Es esmu spiests palikt ka vienkarss
cinitajs bez organizacpas. Tadel liidzu uz prieksu neskaitit mani
par partijas biedru».4 Ta bija tiesa un drosmiga riciba, lai gan
tad vel izstasanas no lielinieku partijas netika verteta ka nepie-
dodams izaicinajums vai nodeviba, ka tas bija velak. K. ZaJkal-
niQs palika pulka un ka 6. rotas komandieris krita kauja pret
deQikiniesiem 1919. gada 22. oktobri. 46
Strelniekus intereseja ari zemes jautajuma risinasana. 1. marta
P. Stuckas valdiba ar ipasu dekretu visu zemi nacionalizeja.
Bezzemnieku ceribas saQemt zemi nepiepildijas. Muizu parversana
par valsts saimniecibarn, runas par komiinam - tas organizejas
galvenokart Latgale - satrauca daudzus lauciniekus, to skaita
sikrentniekus un pusgraudniekus. I,.oti noraidosi laukstradnieki un
kalpi verteja majlopu, viQu vienigo govju sadzisanu kopu kfitis. 47
Kad sie pasi cilveki ar novelosanos uzzinaja par Latvijas Pagaidu
174

valdibas 27. februara lemumu par bezzemnieku apgadasanu ar
zemi, agraro politiku salidzinajums nebija lieliniekiem labveligs.
1. aprili Organizacijas komiteja kopa ar karaspeka datu komu-
nistisko frakeiju un Iskolastrela, armijas RKP parstavjiem analizeja
stavokli pulkos pee marta kaujam. Apspriedes dalibnieki biezi pie-
mineja strelnieku nogurumu, slikto apgadi. Tads strelniekus sa-
traueoss jautajums ka liela algu starpiba salidzinajuma ar koman-
dieru un komisaru menesalgam (tas parsniedza strelniekiem me-
nesi izmaksato 2-5 un vairak reizu) apspriests netika, jo, ka pa-
skaidrots protokola, «algas nonormesana ir iespejama tikai
Viskrievijas mastaba»48. Runataji atturejas izteikt vertejumus
P. Stuckas valdibas agrarajai politikai, atstajot tos velakam laikam.
Karaspeka datu kaujasspeju pacelsanai apspriede par labu atzina
veeo recepti: propagandas un agitaeijas pastiprinasana.
Pavasara sl,<idoQa del ciQam uz laiku atslabstot, sarosijas strel-
nieku pulku komunistiskas frakeijas. Pee ilgaka laika notika sapul-
ces, frakeiju komiteju parvelesanas. Lielinieki saQema jaunus
uzdevumus. Ka viens no neatliekamakajiem jaatzime saziI}a ar
pulku ernisariem organizejama karaspeka dalu personalsastava sle-
pena noverosana, nekavejoties ziQojot par jebkadu «kontrrevolucio-
narn kustibu»49. Sakara ar visparejo mobilizaeiju un mobilizeto
ieskaitisanu pulkos strelnieku, ipasi jauna papildinajuma, izsekosa-
na pastiprinajas.
Kara komisarUita veikta mobilizacija daudzviet nebiit nenoriteja
gludi. Par agitaciju pret mobi1izaciju Zasas pagasta 4. aprili tika
nosautas tris personas, vairakus eilvekus aresteja. Citur iesauk-
sanai paklautie sabega mezos. Vestis no Ungurmuizas pagasta
bridinaja, * ka «kontrrevolueionari ir organizeti, apbruI}.ojusies ar
vintovkam un lozmetejiem,» tie apsaudijusi uz pagastu nosfitito
vienibu. 50 Neveiksmigi bija vairakkartejie meginajumi likvidet ap
50 cilveku lielo «dezertieru bandu» Cesu puses mezos. Ka
parasts tados gadijumos, aresteja aizdomas turetos cilvekus par
palidzibu dezertieriem. 51 Sie un citi fakti neliek saubities, ka
Latvijas iedzivotaji aizvien mazak atbalstija lieliniekus, kuru riciba
tikai paretam atgadinaja agrakos solijumus, turklat raksturojas ar
dogmatisku ietiepibu un nesaudzigu attieksmi pret eitadi doma-
josiem.
.
T.i., Sautenem.
175

Lieliniekiem nevelams bija armijas datu personalsastava, ari
pieredzejuso strelnieku vairakuma noskaI}.ojums. Zil}ojumi no pul-
kiem par to liecinaja vairak vai mazak atklati. Jaunformeta
16. pulka frakcijas komiteja politisko gaisotni rotas un komandas
- iZQemot 6. rotu un 1. bataljona lozmetejnieku komandu - ver-
teja ka neapmierinosu. «Stipra kurnesana pret aizmugures komu-
nistiem, sevisl}i pret tiem, kuri strada padomes,» teikts ziI}.ojuma,
kura piebilsts, ka «strelniekos Iiels naids pret muizniekiem un ka-
pitalistiem, kas tomer neizsledz zinamu naidu pret komunistiem»S2.
Sevis1$.ajai nodalai vai ik pulka darama netriika. 4. pulka, kura
strenieki bija sakusi braloties ar igaul}u kareivjiem, atklaja «balt-
gvardu siiniQu», divus cilvekus aresteja. «Pulka garastavoklis no-
makts,» atzimets sevisl}as nodalas ziI}.ojuma armijas RKP. «Vis-
sliktak ir ar 3. bataljonu, kur liela data strelnieku ir no UlrnaQa
armijas, kas Rigas ieQemsanas *}aika parnaca musu puse.. Balt-
gvardu suna atklata Rigas pulka .. Puse no 8i pulka 2. bataljona
internacionalas rotas pargaja pie pretinieka.»53 Minetas ari annijai
piekomandctas karaspeka dalas, kuras nereti situacija bija vel slik-
taka.
Mobilizeto pariesana pretinieka puse Ziemetvidzeme laiku pa
laikam atkartojas. N e vienmer vareja noteikt, vai notikusi parie-
sana vai apstakfu spiesta padosanas giista. 11. pulka 9. rotas
divu vadu pariesanu Igaunijas armijas puse apstiprinaja sis rotas
komandieris,S4 bet lidzigs atgadijums ar veselu rotu - 72 cil-
vekiem - izradijas krietni sarezgitaks; tumsa rota tikusi ielenkta,
pretosanos nebija izradijusi. Nosavusi kOlnunistus un viI}.u lidz-
jutejus 55 (acimredot tie tikusi uzraditi) , igauQu karaviri parejos
ka gfistekQ.us nogadajusi aizmugure.
Protams, nebfitu pareizi teikto parspilet un secinat, ka minetas
Padomju Latvijas armijas da!as un vienibas pavisam bija zaudeju-
sas kaujasspejas. Pavelu neizpildisanai un strelnieku grupveida
pariesanas gadijumiem preteja puse bija epizodisks raksturs. Pa-
velniecibas reakcija saja sakarlba parasti bija asa un nesaudziga.
1. strelnieku divizijas 1. brigades stabam Kurzemes fronte par
giista padosanas vai parbegsanas gadijumiem nebija jaraizejas, jo
tadi tur tikpat ka nenotika. Vacu 6. rezerves korpusa dalas ne-
.
Domatas Latvijas Pagaidu valdibas organizetas Rigas apsardzibas rotas.
*.
T.i., 11. pulka.
176

kavejas nezeligi izrel.dnaties uz vietas ar ikvienu to rokas nonaku-
u latviesu strelnieku.
Ar bazam verojot karaspeka datu noskaQojumu, 10. aprili ar-
mijas RKP faveleja nekavejoties staties pie 1. aizsprosta vienibas
formesanas. 5 Udz sim gan nay izdevies neko tuvak uzzinat par
tas izmantosanu, tacu vienibas uzdevumi neparprotami saistijas ar
padomju karaspeka ieQemtas frontes stabilizesanas ieeerem.
17. aprili Ziemelvidzeme - vispirms Aliiksnes rajona - sakas
Padomju Latvijas armijas datu uzbrukums. Tikai pee nedelas 45 km
gara fronte z prieksu devas 1. strelnieku divizijas 3. brigades speki.
IeQemusi Riijienu, Idus un Virl}enu muizu, tie virzijas talak. Tomer
panakumi atri vien beidzas. 27. aprili sekoja Igaunijas armijas pret-
trieciens Valkas - Valmieras virziena, bet pee nedaudz dienam -
pretuzbrukums, kas spieda atkapties jau visai 3. brigadei. Maija sa-
kuma strelnieki atgriezas izejpozieijas. Ar to ari operacija beidzas.
Atkapsanas gandriz vienmer saistita ar noskaQojuma strauju pa-
sliktinasanos karaspeka un dazadam nevelamam paradibam. Soreiz
emisarus un lieliniekus dalas sevisl.<i satrauca mobilizeto vidii izpla-
tita padomju varai naidiga agitacija. «Meginajumi radikala karta par-
traukt so agitaciju neizdodas.. Lietot represijas.. masu apjoma nay
iespejams,» - ta, noradot uz strelnieku nepartrauktu atrasanos
fronte, galvenokart par 9. pulku, zelojas 1. strelnieku divlzijas kara
padome. - «Tapec jan1<ojas loti leni, pamazam novaeot [!] rfigsanas
vadonus. Visa 81 lieta nodota revolucionaram kara tribunalam.» Mi-
.
neto kara padomi satrauca ari «savstarpeju attieeibu paasinasanas
starp komunistiem un parejiem strelniekiem». «Vietam attiecibas iz-
versas atklata vida, ka, piemeram, 11. un 9. latpulkos, 3. brigades
sapieru rota' un dazas parsiesanas nodalas,» lasam turpat talak. Par-
mests tiem lieliniekiem, kuri piesavinajusies dazadas privilegijas un
iekartojusies ai,zmugures iestades, tadejadi diskreditejot partiju. Vel
ziQojuma uzsverts, ka «no centra atbraukusie agitatori dazreiz.. ar
saviem nemakuligiem paskaidrojumiem un jautajuma nostadni vel
pavairo rfigsanu, sevisl,<i saistiba ar agraro jautajumu»S7. Dokuments
sniedz diezgan parskatamu ainu par stavokli strelnieku pulkos
Vidzemes fronte, vairakos aspektos visa armija, kas ira «pa suvem».
Aprila otraja puse mineto cil}u laika latviesu strelniekiem -
6. pulkam - pretim stajas Igaunijas armija ieklautais un tas
kontroletaja teritorija saformetais latviesu 1. Valmieras kajnieku
pulks. No pulka 1471 vira 345 jeb 23,5% agrak bija dienejusi
177

latviesu strelnieku dalas. 58 Nozelojami, ka ari Ziemelvidzeme lat-
viesi izleja latviesu asinis.
Vel turpinoties smagam ciQam Ziemelvidzeme, padomju Rietumu
frontes stabs 1919. gada aprila nogale par spiti pilnigam rezervju
izsikumam panaca latviesu strelnieku datu uzbrukumu Bauskas rajo-
nil. 59 Apstaklos, kad nedelu ieprieks Polijas karaspeks bija ieQemis
VilQ.u un pavirzijies par apmeram 50 km uz Daugavpils pusi, spiezot
sis pilsetas nosegsanai steigsus pardislocet 18. pulku jauno draudu
noversanai,60 ta bija klaja militara rakstura avantfira.
Par stabiIu nevareja uzskatit Latvijas padomju republikas ieks-
politisko stavokli. P. Stuckas valdiba par spiti optimistiskajiem pa-
ziI}ojumiem netika gala ar savam problemam ne pilsetas, ne
laukos. Partijas un padomju aparats strauji birokratizejas. Lemumu
bija daudz, darba toties maz. Aizvien lielaks nemiers parQ.ema
piefron tes pagastus un pilsetas.
Satraukta par pedejo neveiksmigo uzbrukumu un citam ar strel-
nieku pulkiem saistitam paradibam, Valmieras apriQa izpildkomiteja
7. maija nosiitija LKP CK vestuli. Taja tuvak raksturots noskaQo-
jums latviesu strelnieku pulkos, mineti piemeri. «Visparejais armijas
garastavoklis ir noslidejis uz pedejo pakapi,» konstatets saja vestule.
- <<Apstakli tam ir dazadi. Ka galvenais un nesaprastais iemesls ir
agrara reforma, kura pagastos tiek izvesta, tagad aptureta pa dalai,
kuru izskaidroja pagastos, bet nepaskaidroja sarkanarmiesiem. Un
ka sekas tam ir ta paradiba, ka, par piemeru, Braslavas muiza, kur
apriQl.<a izpildu komiteja gribeja izdarit evakuaciju, bet 7. pulka
4. rota noliedza un nelava, ejot pat talak par muizas stradniekiem.»
Un vel: «Pateicoties sai strelnieku neapziQ.ai, melni speki, kuri ar
pedejo mobilizaciju ir parpludinajusi strelnieku rindas, - ved savu
melno darbu,» raksta vestules autori, piebilstot, ka tas «nay bez
sekrnem». Ne mazak satraucosu ainu vestule iezime bezpartejisko
strelnieku un lielinieku attiecibas: <<Atseviskas dalas, ka, par pieme-
* ' ,
ru, Rigas pulka , 9. pulka un pa datai 7. pulka, miisu partijas bied-
rus ne tik ven ka Hid un lama, bet gan Qirgajas, neturedami viQ.u
iebildumus par pilniem. Yards «komunists» tiek uZQemts ar smiek-
Hem un aplausiem.» Vestule piemineta 9. pulka emisara izsvilpsana
un draudi viQu nosaut. 61 Patiesi, pee daudzkartejiem personalsastava
papildinajumiem talu sava evoliicija bija aizgajusi kadreizeja apvie-
.
T.i., 11. pulkA.
178

nota Smolnija rota! Ari citos pulkos vareJa verot lidzigu ainu.
V. Feldmanis (I. pulks) atmiQas apgalvo, ka neapmierinato, gan ne
tiesu padomju varas pretinieku, «bij vislielaka strelnieku data, atB-
meram puse vai pat vairak no pulka, galvena strelnieku masa» 2.
Tatad tiesi dzimtene arvien vairak un vairak strelnieku saskatija ko-
munistisko ideju ardoso dabu.
Acimredzot negativa bezpartejisko strelnieku attieksme pret lie-
liniekiem lika turpmak komunistisko frakciju atskaites ka neiztrtik-
stosu pieprasit noradi par strelnieku attieksmi pret sis partijas
biedriem. Politiskajam noskaI}.ojumam karaspeka daJas pieversa ar-
vien lielaku uzmanibu, un katra nevelamas attieksmes gadijuma
tika siki noskaidroti visi apstak1i un mekletas iedarbigakas «zales».
Daudzi armijas komunisti nopietnus parmetumus veltija agrara
jautajuma marksistiski ortodoksalajam risinajumam Latvija. ZiQojumi
no pulkiem joprojam pauda strelnieku sasutumu par muizu stradnieku
gimenem atI}.erntajiem majlopiem u.c. padomju aktivistu izdaribam.
Kaut kiida atbilde Padomju valdibai bija jadod, ja ta nevelejas
vel vairak nokaitet atmosferu. «Biedri stradnieki, strelnieki, Latvijas
darba tauta! Mums vajadziga savstarpeja saprasanas un saticiba. Tas
ir miisu visstiprakais speks,» pavisam neparliecinosi skaidroja Zem-
kopibas tautas komisariats «Latvijas Komfinas Strelnieka» slejas.
Dekreta «Par zemes nacionalizesanu, lietosanu un parvaldisanu» IS-
tenosanu jau bija nosodijusi lauku iedzivotaju lielaka dala. Eksperi-
menti ar komiinu organizesanu nepavisam neatbilda latviesu velmem
un vel vairak atgriida viQus jau ar ziQu vien par to veidosanu.
Strelniekiem bija sapigi pieredzet sava dzimtene visus sos lie-
linieku eksperimentus. Jo zemak kritas moralais noskaI}.ojums, pa-
vajinajas disciplina. Nemierigak kluva aizmugure. 14. maija Cesis,
pee vieteja laikraksta ziI}am, «apbruQojusies dezertieru un dazu
vietejo kontrrevolueionaru un «paspuiku» banda nejaiditi iebruka
Cesu cietuma un atsvabinaja visus 212 arestetos» 6 . Steidzigi iz-
sauca karaspeku, mobilizeja miliciju, kas nogadaja atpaka} cietuma
185 izbegusos. Sekoja naves spriedumi 10 cilvekiem, to skaita vie-
nam strelniekam un trim miliciem 64 par palidzibu uzbrucejiem.
Udzigi notikumi un ar tiem saistitas neizbegamas baumas ra-
dija pieaugosu nedrosibu civiliedzivotajos. Ari fronte neatslaba sa-
sprindzinajums.
.
Ta ar 1919. gada maiJu tika pardevets «Sarkanais Strelnieks..
179

3. Rigas un Vidzemes atstasana
Padomju Latvijas armijas pavelnieciba un P. Stuckas valdiba
kops J elgavas zaudejuma rel,<inajas ar vacu 6. rezerves korpusa uz-
brukumu Rigai, tacu vairaku celoQu del nedomaja, ka tas varetu
notikt vel pirms Versalas miera liguma parakstisanas. Domineja
uzskats, ka Vacijas valdiba attures Goleu no aktivas ricibas. At-
tieciba uz Igaunijas armijas lidzdalibu Ziemelu korpusa Petro-
gradas operacija gan bija vajas ceribas. Notikumu attistiba
Petrogradas rajona toties vairak vareja piesaistit sabiedroto lielval-
stu uzmanibu, vismaz uz laiku mazinot to interesi par Baltijas re-
gionu.
Lai liegtu iespeju vacu 6. rezerves korpusam netrauceti sagata-
voties Rigas ieQemsanai, prieksroka tika dota strelnieku dalu ak-
tivitatem Rigas tuvuma un Bauskas rajona. 1. strelnieku divizijas
1. brigadei 16. maija paveleja uzbrukt un ieQemt Lielupes austru-
mu krasta teritoriju no Babites ezera lidz isu klosterim. Japie-
bilst, ka uzdevuma smaguDlu brigade uzvela vienam - 2. pulkam,
lai tas «izjauktu pretinieka planu [!] un noverstu viQa uzrnanibu
no frontes parejiem iecirkQiem un raditu aizsargasanai izdevigaku
brigades ieQemto fronti» 65. Ta tika pamatots pulkam izvirzita uz-
devuma merkis.
.
2. pulka, precizak, ta 2. bataljona uzbrukums Kalneiemam
(1. bataljons saQema patstavigu uzdevumu krievu Lozmetejkalna
rajona) sakas 18. maija agra rita. Lai atvieglotu 2. pulka strel-
nieku triecienu Kalnciemam, taja pasa laika demonstrativa uzbru-
kuma gar jf1rmalu devas 1. pulks. Ta labais sparns kapas pie
Kaugurciema atspieda J. Baloza komandetas Latviesu atsevisl$as
brigades 3. bataljona 2. rotu, bet neiztureja sis rotas durk}u pret-
triecienu un atkapas. Tas atkal bija latviesu savstarpejs ciniQs,
kura krituso vidii bija bezbailigais prettrieeiena organizetajs -
2. rotas komandieris kapteinis P. Zolts. 66 1. pulks uzbrukumu
*
vairs neatkartoja, turpmakajas dienas saja iecirkni norisinajas
tikai abpuseja apsaudisanas.
Uzbrukuma Bauskai tika raidita trieciengrupa, respektivi,
8. pulks, 5. pulka 3. bataljons, ka ari jatnieku pulka eskadrons
u.c. vienibas. Sis pilsetas ieQemsana dotu atzistamas prieksrocibas,
* Pulka neveiksmi Saja uzbrukumi a pliecina ari kids ta komandiera P. Dumpes parakstits
dokumen ts.
180

toties operaclJas organizesanai nacas izlietot jau ta nieeigas armijas
rezerves. Kurzemes frontes labais flangs Rigas tuvuma palika gluzi
bez jebkadam pastiprinasanas iespejam.
2. pulka 2. bataljona uzbrukums Kalneiemam parsteidza landes-
veristus, un tadel pasa sakuma strelnieki guva panakumus. Batal-
jona rotas un kajnieku izlftku komanda gandriz vai nok}uva lidz
landesveristu ierakumiem, bet tad speeiga lozmeteju un sautel}u
uguns uzbrueejus noguldija vacu veco dzeloQstiePlu zogu prieksa.
Talak viJ}i netika. 67 Sakara ar apiesanas draudiem rotas pakape-
niski atvilka uz izejas pozicijam. Nakamaja diena 2. pulka strel-
niekiem lika atkartot uzbrukumu. Tas beidzas lidzigi ka iepriek-
sejais. Vel pee dienas strelniekus atkal raidija uzbrukuma Kalncie-
mam pee veea seenarija. Griiti teikt, uz ko eereja brigades vadiba
ar sadu savu stiirgalvigu ricibu. Nogurusi, vairakas naktis tikpat
ka negulejusi, 2. pulka strelnieki bija k}uvusi apatiski un zaudejusi
tieibu panakumiem primitivi 'frontalos trieeienos.
SaI}.emis pietiekami siku informaeiju par 2. pulka strelnieku at-
kartoto uzbrukumu norisi un neapmierinosajiem rezultatiem,
1. brigades stabs, gan pastiprinajis so pulku ar divam 1. pulka
rotam, paveleja tam 22. maija rita velreiz doties uzbrukuma
Kalneiema plaedarmam. Varbftt vienigais logiskais izskaidrojums
sadai nostajai meklejams apreinos par katru cenu nepielaut pre-
tinieka aktivizesanos Rigas pieejas, jo izlfiki bija pamanijusi 4-6
rotu (iespejams, landesvera triecienvienibas) parvietosanos no Tu-
kuma uz Sloku.
Kad 2. pulka 2. bataljona strelnieki 21. maija vakara uzzlnaJa
par so paveli, viJ)os modas protesta gars. Cetru dienu kaujas
pulks bija zaudejis 60 strelniekus,68 negiistot nekadus praktiskus
rezultatus. Vai jauns uzbrukums dos ko vairak? Pulka emisars
K. Briedis, kas, pee pulka komunistiskas frakeijas komitejas atzi-
numa «faktiski pulku komande.., bet.. no strategijas maz sa-
prot»69 , nespeja strelnieku ni'skaJ)ojumu izmainit. Nelidzeja ari
draudi nodot vi1}.uS karatiesai. Saspilejums neatslaba. 70
.
To pee daudziem gadu desmitiem atcerejas kads no bijusajiem 2. pulka strelniekiem.
Pats pulka emisirs K. Briedis 1919. gada 26. jiiliji, snieazot atbildes uz Rigas krisanas
izmeklesanas komisijas jautijmiem, par piedrauCiejumu ar karatiesu, ki Hecina saslabajies
pieraksts, nay minejis, tacu noridijis, ka strelnieki nomocijusies, negulejusi, vtnu
noskanojums slikts. Par to tids zinotS 1. bri.sades emisaram. Turkli t nakti no 21. uz
22. nialJu vil}s pats personiski ieradies brigades staoo un izskaidrojis stivok1i, tomer
pavele par uzbnlkumu 22. maija netikusi a tcelta. Sis komisijas sledziena noradits, ka
2. pulkS ar neticibu izturejies pret So uzbrukumu.
181

N egribigi, tomer izejas POZICIJas strelnieki ieQema. GIiiti teikt,
vai viQi dotos uzbrukuma un, ja tas notiktu, cik energiski to da-
ritu. Tacu notikumi guva negaiditu ievirzi. Apsteidzot 2. pulka
strelniekus, uzbrukuma pargaja landesvers, sadalijies daudzas at-
sevisas kolonnas, bet Jelgavas iecirkni uz prieksu devas «dzelzs-
divizija». Strelnieki pretinieku sagaidija ar savieniem, tacu apturet
uzbrucejus nespeja. Landesvers un «dzelzsdivizija» parrava strelnie-
ku sarga to tron ti.
Sakara ar 5. strelnieku pulka 3. bataljona novelotu ierasanos
noraditaja iecirkni uzbrukumu Bauskai trieciengrupa bija sakusi
dienu velak neka paredzets. Kamer netika panakta 1rieciengrupas
datu savstarpeja sadarbiba, operacijai panakumu nebija, bet uzbru-
kuma turpinajuma tam veicas labak, un 22. maija rita no Bauskas
sis da!as sl}ira vairs tikai dazi kilometri. 71 Vairaku dienu kaujas
uzbrukuma spars bija tomer manami apsicis, turklat vacu 1. gvar-
des rezerves divizijas dalas pievilka papildspekus un gatavojas
prettriecienam. Tas sakas 22. maija.
Talak uz dienvidiem - Ziemellietuva - negaiditu panakumu guva
no Vidzemes frontes parvietota 6. pulka strelnieki, kuri 22. maija,
nesastopot pretestibu, ieQema Panevezu. Tiesa, neilgi pirms tam
2. strelnieku divizijas stabs bija saI}emis paveli partraukt uzbrukumu
Panevezas rajona un noteikti atgiit Anikscus; Padomju Latvijas armi-
jas stabs bija visai noriipejies par Daugavpils nosegsanu. 72
Padomju Latvijas armijas pavelniecibai visvairak nervozet Iika
draudi armijas flangiem. Vairak optimisma saglabaja Latvijas pa-
domju valdiba. Tiesi tobrid P. Stucka, O. KarkliQs u.c. augstas
amatpersonas bija izbraukusas uz Maskavu, kur vajadzeja apstip-
rinat «neatkarigas» Padomju Latvijas otra pusgada budietu. Riga
to izdarit nevareja.
Lai nu kas, agitacija netika piemirsta. 22. maija numura «14t-
vijas Komfinas Strelnieks» centas parliecinat: «Latvijas sarkana
fronte nedrikst lodzities! Sarkanas Latvijas revolucionarie strelnieki
nedrikst atkapties... Latvija mes stavam Padomju Krievijas sargu
posteQos. Uz mums raugas Sarkana Peterpils ka uz saviem gla-
bejiem. Tade) ne soli atpakal. Tikai uz prieksuh) Jau kuro reizi
strelniekus aicinaja uzupureties, soreiz - lai sargatu Padomju
Krieviju un Petrogradu. Gandriz ka 1917. gada vasara un tomer
ne 1a. Pirms diviem gadiem pie Mazas Juglas situacija bija cita,
citi - vispirms savas domas un noskal}.ojumos - bija strelnieki.
182

Vel todien, 22. maija, par frontes parravumu pie Rigas uzzi-
naja V. eQins, par ko viQs tulit pat steidzas pavestit . Trockim.
«Riga, redzams, zaudeta,» konstateja V. eQins. - «Visai iespe-
jam a latviesu burzuazisko virsnieku nodeviba.» 73 Tads bija lielinie-
kiem velamakais izskaidrojums.
Izvairoties no ielenkuma, pari Cenas tirelim uz Svarcmuizu (Svar-
ceniekiem) a1kapas 2. pulka rotas, gan ne visas. Data si pasa pulka
strelnieku atgaja gar Maztirela un Cenas tire)a zieme!galu uz Dzil-
nam, respektivi, PiQ.l.<u maeitajmuizu. Tikai neliela grupa atka pas uz
Rigu; parejie, tapat ka 3. pulks no Jelgavas iecirlcr}a, apgaja Rigu
no dienvidiem un velak pie Katlakalna un Ogres parcelas upes la-
baja krasta. Jau driz pee atkapsanas sakuma 1. brigades pulki zau-
deja ka savstarpejos, ta sakarus ar brigades stabu. Brigades stabs
jurmala izvietoto 1. pulku gatavojas parsviest uz Kalnciema sosejas
rajonu paliga 2. pulka strelniekiem, tacu Kurzemes-Vidzemes ap-
vienotas grupas vadiba tam nepiekrita. Ta I. pulks palika nomalus
un neiesaistits ciQas pret landesvera galvenajiem spekiem.
No Olaines apkartnes atspiestais 16. pulks atka pas Iecavas vir-
ziena, bet 10. pulks - caur TorQakalnu uz ekavu. Nopietna
pretestiba uzbrucejiem izradita netika, labakaja gadIjuma strelnieki
apsaudijas ar parak tuvu pienakusajiem landesveristiem vai «dzel-
ziniekiem». Pie PiQ.l.<iem un Piipes (tagad Babites) staeijas
1. pulka strelniekiem velreiz iznaca pacinities ar Latviesu atsevis-
l,cas brigades vienibam, pee tam strelnieki atkapas uz Bolderaju,74
kur parcelas pari Daugavai. Ka velak ateerejas 1. pulka strelnieks
V. Feldmanis, lai kaut ko mainitu so notikumu gaita, «komandie-
riem nebija.. vajadzigas energijas, ne strelniekiem gribas ko dartt».
Tade) strelnieki «bez steigas, bez panikas; piilisos, nelielas dalas
pliida prom, lai izvaktos no.. ielenkuma» 5. Neviens no pulkiem
neizradija iniciativu un nemeginaja apturet uzbrucejus.
Forsejot notikumu attistibu, landesvera vacu vienibas, pee tam
«dzelzsdivizija» iebruka Pardaugava, sagraba tiltus pari Daugavai
un pecpusdiena jau bija Rigas centra. Pilseta, ja neskaita nepilnus
divsimt eilveku lielo Padomju Latvijas karaskolu, neatradas neviena
karaspeka dala, bet kursanti, milici un pedeja bridi ka nebiit ap-
bruQotas nelielas stradnieku vienibas nopietnu pretestibu izradit
nespeja. Ap pusnakti visa Riga atradas landesvera vacu vienibu
un «dzelzsdivizijas» vara. Latviesu atsevisa brigade Riga ieradas
nakamaja diena.
183

lebrukusi Riga, vacu landesveristi un «delziniekh) sanKoja istu
asinspirti, kur par upuriem krita tiikstosiem ridzinieku, galvenokart
latviesi. Nogalinaja cilvekus ne tikai sarkanarmiesu formas vai zi-
lajas stradnieku bliizes, nezeloja inteligentus, ari sievietes un pat
pusaudzus. Cilveku sausana turpinajas vairakas nede}as, kaut ari
vehik it ka uz karatiesas sprieduma pamata. Izradijas, ne
A. Niedras «valdiba», kura pee Liepajas puca (16. aprili) ar
Golca un vietejo vacu baronu gadibu bija uzurpejusi Latvijas Pa-
gaidu valdibas vietu, ne J. Baloza brigades atrasanas Riga nespeja
partraukt drausmigo izrel,<inasanos. Izlietas asinis seja naidu un
nicinajumu pret nezeligajienl varmakam. Tauta, tapat latviesu
strel- nieki, uzzinot par asinsdzirem Riga, ar visdzilako sasutumu
nosodija slepkavas.
Rigas zaudejums, kas -Rirmaja bridi tika uzskatits par Golea
speku gadijuma panakumu, 6 bija smags trieeiens Padomju Latvijas
armijai un P. Stckas valdibai, lieliniecismam visa Latvija. Tuva-
kajas dienas situacija saja ziI}a vel vairak pasliktinajas un sarez-
gijas sakara ar triecieniem armijas flangiem gan no ziemeliem,
gan dienvidiem un dienvidaustrumiem. 25. maija Igaunijas annija
ieJ}ema Pleskavu un draudeja izlauzties lidz Krustpilij, tadejadi a1-
griezot Vidzerne izvietotos latviesu strelnieku pulkus. Pee frontes
parravuma pie Veclaicenes tiem vajadzeja atstat Vidzemi un, lai
izvairitos no ielenkuma, atkapties uz Latgali. Ja tobrid sekotu polu
karaspeka uzbrukums Daugavpilij, ari Latgale nespetu tiem kliit
par patverumu.
Latviesu strelnieku pulku atkapsanas norisinajas sarezgitos un
smagos apstak{os. Karaspeka dalas atka pas , izvairoties no apiesa-
nas un ielenkuma, patstavigi, bez savstarpejas informaeijas, ar epi-
zodiskiem sakariem ar stabiem, biezi neko nezinot par visparejo
situaciju. Atkapsanas laika visi strelnieku pulki, tapat tehniskas
datas, saruka, jo daudzi, vispinns 1919. gada pavasari mobilizetie,
pameta karaspeka dalas. Krietni retak dezerteja brivpratigie, vel
mazak pulkus atstajuso vidu bija pieredzejusie strelnieki, kuriem
izsl,drties par to bija nesalidzinami griitak. Ja veterani bija izve-
lejusies so ee{u, tad ar neparprotamu velesanos atgriezties majas
pie tuviniekiem, an zemes. Tikai pee tam butu japiemin vilsanas
lielinieku sludinatajas socialisma idejas, jo so ideju loma un ie-
tekme visai biezi, bet padomju totalitarisma apstaklos izdotaja li-
teratiira vienmer, ir tikusi parspileta.
184

Padomju Latvijas armijas dalam atkapjoties arvien vairak uz
austrumiem, virspavelnieks J. Vaeietis 1. jiinija telegramma Rietu-
mu frontes stabam paskaidroja, ka pietauj annijas atkapanos tikai
lidz aizsardzwas linijai 40-50 verstis (45-55 km) uz rietumiem
no Ostrovas-Daugavpils dzelzeela. 77 Sadu liniju - rietumos no
Ostrovas un taHik gar Vilaku, Lubana ezeru, Livaniem, Jersikas
staeiju un Daugavas kreisaja krasta uz rietumiem un dienvidiem
no Daugavpils - armija ieQema lidz 6. jiinijam, parsteigta atskar-
sot, ka, iZl}emot atsevisl}us gadijumus, tas daJas tikpat kii neviens
nevaja un neapdraud, ja nu vienigi naeionalie partizani, ta sauktie
«zaJie».
Ne landesvers, ne «dzelzsdivizija», ne Igaunijas armija pee Rigas,
Pleskavas un Vecgulbenes ieQemsanas nesteidzas uz Latgali. Baltijas
landesvers un A. Niedras «valdibas» dienesta stajusies «dzelzsdivi-
zija» 1. jiinija devas nevis pa strelnieku pulku pedam, bet gan uz
Cesu pusi ar nolfiku iel}emt Vidzemi un varbiit virzities vel talak.
Landsveristi iegaja Cesis un pee kaujas padzina Igaunijas annijas
sastava nesen saformeto latviesu 2. Cesu kajnieku pulku un Ziemel-
latvijas brigades stabu. Brieda nopietns konflikts.
Atkapusies uz Latgali, Padomju Latvijas armija bija pavisam
tuvu sabrukumam, tacu jau mineto celol}.u del tas neiestajas.
Tiesa, bija dzirdami pasu lieIinieku izteikumi par sabrukumu fron-
te, pienaea. zil}as par karaspeka daJu demoralizaciju, strelnieku fi-
zisko nogurumu, ari par to, ka «notiek daudzas parestibas pret
komunistiem no zaldatu puses»78. Parbaudot pulku personalsastavu,
noskaidrojas, ka no 1. pulka bija palikusi 1090 viri jeb 42%, no
2. pulka - 785 jeb 61 %, no 9. pulka - 738 jeb 47%, no
11. pulka - 720 jeb 41 % 79 u. tmt. S tarp skaitliski mazak saru-
kusajiem bija 7. pulks - 1458 jeb 74%, 4. pulks - 1481 jeb
73,6 %.80 Sikakas ziQas publieetas par 2. pulku. Tii kopejie per-
sonalsastava zaudejumi bija 39%, komandejosais sastavs izradijas
sarueis par 17 cilvekiem jeb 25%. No bijusajiem, t.i., vecas eara
armijas virsniekiem pulks izradijAs zaudejis tikai divus (19%),
tatad relativi vismaziik. Toties pulka saimnieeibas data bija sama-
zinajusies par 235 eilvekiem jeb 49%. Pulka komunistiska frakcija
bija sarukusi par 60 (!) lieliniekiem jeb 63 %.81 Tas bija pats
neeilakais radiUijs, ko pat griiti komentet. Bez saubam, pat ne
puse no siem partijas biedriem nebija kritusi vai ievainoti noklu-
vusi gfista. Lai ka lielinieki eentas pasvitrot savu pasaizliedzibu un
185

gatavibu atdot dzivibu par ideju, un tolaik tadu patiesam bija
diezgan daudz, dazkart reiila dzive, ka tikko minetaja gadijuma,
ienesa sokejosus labojumus. 2. pulks nebija iZI}emums; par tres-
datu - (no 92 uz 61) - samazinajas 1. pulka lielinieku rindas.
No vil}iem divi bija kritusi, 14 ievainoti vai saslimusi, 10 - de-
zertejusi, 5 - pazudusi. 82 Atkapjoties 3. pulkam, ka teikts doku-
menta, «pazuda vai dezerteja» 26 lielinieki. 83 Jaseeina, ka pulku
komunistiskas frakcijas pardzivoja istu krizL Tapec jau 2. jfinija
uz Velikije Lukiem parcelusies P. Stuckas valdiba un LKP CK
lema par evakuejusos partijas biedru un padomju darbinieku mo-
bilizesanu. N edaudz velak tika paskaidrots, ka evakuejusies lieli-
nieki «bez registracijas mobilizejami .. un nosiitami uz fronti» 84.
Daudzi partijas biedri tomer meginaja izvairities no frontes. Ka
teikts 6. pulka frakcijas komitejas parskata par jiinija pinno pusi,
no 132 pulk lieliniekiem 20 ievietoti slimniea, bet «40 iel}em da-
zadus postus pulka apgadasanas darbos», tatad fronte bija pali-
kusi 72 jeb aptuveni 55 %. Raksturigi, ka frakcijas komitejas
7. un 14. jfinija sede galvenais jautajums bijis par to, ka aizmu-
gure atrodosos partijas biedrus «parvest fronte» 85. Tas izradijas
nerealizejams pasakums.
Stavoklis 1. strelnieku divizija pee atkapsanas bija tomer cie-
sams, bet situaeija 2. strelnieku divizija bija daudz sarezgitaka.
Nesen saformetie pulki vairakuma gadijumu atradas tuvu izirsanai.
.
LKP CK pieI}.emtaja lemuma par Padomju Latvijas armiju tika
apgalvots, ka no «briesmiga maisa iz,jusi pari par 60% cilveku,
bet no veeo strelnieku - virs 90%» . Minetie piemeri liek sos
proeentus uzskatit par paaugstinatiem. Atskaisu uzspodrinasana lie-
liniekiem piemita jau tolaik, protams, ieverojami pieticigaka apjoma
neka velak.
Data no strelniekiem un komandieriem pec atkapsanas nozeloja,
ka nay devusies majup. Vienus to darit bija atturejis karavira lep-
nums, otrus - eiI}.ubiedri, tresiem likas, ka ar KSFPR palidzibu
padomes Latvija velreiz gfis virsroku.
Tadi notikumi ka Cesu kaujas, kuras laika no 19. lidz 23. jii-
nijam Igaunijas annijas datas un tas sastava ieklauta Ziemellatvi-
jas brigade sakava landesveru un «dzelzsdiviziju», Strazdumuizas
miers un Golea vacu datu atvilksana uz Jelgavas rajonu, A. Nied-
.
T.L, postequs.
186

ras kabineta noiesana no politiskas skatuves un K. UlmaI}a vadi-
tas Latvijas Pagaidu valdibas atgriesanas Riga 1919. gada 8. julija
aizkaveja ciQ.u izverSanos Latgale. Atguvusies no pamatiga izbiJa,
P. Stuckas valdiba pat cereja organizet jaunu karagajienu ka
Rigas, ta Vidzemes un Kurzemes iel}emsanai. Tam gan bija ne-
pieciesami lieU papildspeki no KSFPR, uz kuriem Latvijas lielinie-
kiem deva ceribas KK(b)P CK un VCIK sagatavota un 1. jiinija
izzil}ota padomju republiku - Krievijas, Ukrainas, Latvijas, Lietu-
vas un Baltkrievijas - apvienosanas «cil}ai pret pasauies imperi-
iilismu». Sis ceribas izpleneja loti driz, jo pasai KSFPR PilsoI}.u
kara frontes klajas griiti.
4. Latgale un Baltkrievija
Pee mineta VCIK 1. jfinija dekreta sakas padomju Rietumu
frontes armiju reorganizesana. Padomju Latvijas armiju pardeveja
par 15. armiju, tas divizijas parformeja. J iinija un jiilija izformeja
2. streinieku diviziju, cetrus Iatviskakos puIkus ieklaujot 1. - tur-
pmak Latviesu streinieku divizija, bet parejas dalas nododot divam
citam 15. armijas divizijam, kuras pirms tam visai nepilna sastava
tika saQemtas ka pastiprinajums.
Latviesu strelnieku divizijas nosaukums «centra» ne VlSlem
patika. Tapec 1919. gada 8. jiilija, diena, kad KSFPR TKP, se-
kojot isi pirms tam notikusa KK(b)P CK plenuma ieteikumam, at-
cela J. Vacieti no virspavelnieka posteI}a, Latviesu strelnieku
diviziju pardeveja par 53. strelnieku diviziju (ar pulku numeraciju
no 469. lidz 477.). Bridis tam bija izvelets patiesi izdevigs, tacu
riciba izradijas parsteidziga. Kartejais Iielkrievu sovinistu gara
veiktais izleciens radija Iielu neapmierinatibu latviesu strelniekos.
Divizijas komandieris A. Martusevics, komisars K. Dozitis un
staba prieksnieks K. Svede Ifidza 15. armijas RKP atcelt nepama-
toto nosaukuma mail}u. Ar lidzigu lfigumu pie V. I}.ina griezas
sis armijas politdalas vaditajs J. Lencmanis un kara komisars
K. Petersons. Pec V. eQ.ina iejauksanas (iespejams, uz to viI}u
pamudinaja Sarkanas annijas pedeja laika neveiksmes) Rietumu
frontes RKP 24. jiilija atjaunoja Latviesu strelnieku divizijas no-
saukumu. 87 Sovinistiem nacas piekapties.
Uz atkapusos partijas biedru rel}ina papildinatas divizijas pulku
frakcijas I}emas pastiprinati kontrolet un politiski apstradat bezpar-
187

tejiskos strelniekus. Sim noliikam lieliniekus iespejami vienmerigak
sadalija pa rotam un komandam. Komunistu frakcija beidzot tika iz-
veidota Latviesu strelnieku divizijas staba, kur lidz tam ta vispar
nepastaveja, neskatoties uz divizijas vairak neka gadu ilgo eksistenci.
Latviesu strelnieku u.c. 15. armijas da}as notika partijas biedru
parregistresana, lai, ka tika paskaidrots, atbrivotos no Iielinieku rin-
das iek}uvusiem karjeristiem un lidzskrejejiem. 1919. gada jiinija
pirmaja puse no LKP izsledza tas riciba un darbibas metodes Vl1u-
sos komunistus, parasti par pasivitati, sapulcu neapmeklesanu un iz-
vairisanos no frakcijas komitejas uzdoto pienakumu pildisanas. Tadi
izradijas vai visas dalas, citas vairak, citas mazak, un tas liecinaja,
ka komunistu rindas nepavisam nevaldija vienpratiba un akla pa-
klausanas saI}emtajiem rikojumiem un noradijumiem. Tacu vaira-
kums frakcijas loceklu, cik var spriest, centas tos izpildit, pat tad,
ja neuzskatija nKojumus par labako risinajumu. Atklatas uzstasanas
pret lieliniekiem nenotika, kaut ari bezpartejisko strelnieku saubas
un neticiba lika sevi manit. Ta, piemeram, 2. pulka frakcijas pilnsa-
pulce tulit pee atkapsanas uz Latgali tika atzimets, ka «rnasas iztu-
ras nelabveligi pret komunistiem, kaut gan ir zem pulciQa [frakcijas.
- ¥. B.] iespaida»88. Pulka bija 1100 strelnieku, no tiem 1015 lat-
.
viesi, 85 krievi. No 75 komandieriem 35 bija lielinieki, pavisam
frakcija bija 130 partijas biedru - 124 latviesi, 6 krievi -, no tiem
82 nebija vecaki par 25 gadiem, 48 - vecaki, bet vecaki par 40 ga-
diem - tikai cetri. Visi frakcijas locekli, bija dienejusi vecaja caris-
kaja armija. 89 Vieta biitu piebilst, ka aplukotaja laika 2. pulka
komunistiska frakcija bija viena no specigakajam divizija.
Bez kadiem sarezgijumiem reorganizacijas gaita likvideja pirms
paris menesiem izveidotas diviziju, grupu un brigazu kara pado-
mes, emisarus atkal saka saukt par komisariem. Nomainija dau-
dzus latviesu strelnieku datu un apaksvienibu komandierus.
Ne tik vienkarsi bija panakt Latviesu strelnieku divizijas datu
atteiksanos no to ieksejas uzbfives veida - komitejam un frakci-
jam - un pariet uz visparpieI}emto padomju karaspeka ieksejo
struktiiru, ko lidz tam vairakkart nesekmigi bija centusas panakt
augstakas instances.
Strelnieku komunistiskas Organizacijas komitejas un Iskolastrela
kopeja sede,. piedaloties vairakiem LKP CK un 15. armijas RKP
.
Domajams, knevu valoda runajosie.
188

locekliem, tika nolemts sagatavoties komiteju un Iskolastrela likvi-
desanai. Visu strelnieku veletais institiits ietekmi nebija zaudejis,
strelnieku attieksme bija neparprotama - komitejas saglabat. Tacu
bija pienaeis laiks, kad augstakas instances ar to jau nereJ}inajas.
Komunistiskas Organizacijas komitejas locekli un frakcijas komiteju
parstavji toties noteikti iebilda pret sis komitejas likvidesanu, pret
karaspeka datu komunistisko frakeiju tiesibu ierobezosanu. No
LKP CK nkadu aizstavibu nevareja gaidit. Veltigs izradijas me-
inajums gut sapratni KK(b)P CK; ka komunistiskas Organizaeijas
komitejas sede 5. jf1lija zil)oja tas priekssedetajs P. KrustiQs, Mas-
kava ieteikts rikoties «saskaQa ar partijas 8. kongresa lemu-
miem»90. Komitejas locekliem bija pamats justies augstako partijas
instancu atstumtiem. «No veeajiem partijas biedriem, kas stradaja
L [atvijas] eentr [alajas] iestades, visi aizbraukusi uz aizmuguri, kur
tik atri nevar zaudet savu dargo dzivibu,»91 uzstajoties 8. pulka
komunistu sede, ironizeja agitators M. Strauss.
Jaunizveidotas 15. armijas politdalas pirmais uzdevums bija «sa-
skaQa ar centra paveli» likvidet «naeionalas ipatnibas», t.i., pulku
komitejas un Iskolastrelu, ka ari komunistisko Organizacijas komi-
teju, parveidojot daJu komunistiskas frakeijas par sfiniQam pee
pareja Sarkanaja armija ieviesta parauga. 92 Galigi so jautajumu
vajadzeja izsl,<irt latviesu karaspeka dalu komunistu 4. konference
Rezekne, kas norisinajas 1919. gada 15.-19. jiilija. Piekapjoties
centralizacijas interesem, konference uzdeva nekavejosi sakt paror-
ganizesanos.
Komunistiskas frakcijas parveidoja par siiniI}am. Par komunis-
tisko siiniQu un lidzjuteju grupu organizesanu karaspeka dalas, to
darbibas vadibu, politdarbinieku uzskaiti, lielinieku un lidzjuteju
sadalisanu pa pulkiem bija jariipejas divizijas politdalai. Tas pie-
nakumos ietilpa an «Latvijas Komfinas Strelnieka» u.c. padomju
avizu izplatisana, kultiirizglitojosa darba organizesana. Politda{as
politiskas kontroles nodala pee komunistu parregistresanas gatavo-
jiis partijas nedelai, kuras laika paredzeja papildinat komunistu
rindas. Si pati nodata parbaudija dalu komunistisko sfiniQu un ko-
misaru darbibu. Ta ka ari bataljonos ieeeia komisarus, to skaits
divizija palielinajas. Tatad bija verojama tendenee uzspiest latviesu
strelniekiem vairak politikas.
Lielinieku partijas aparats daudz piilu joprojam veltija ierindas
biedru parversanai par tam uztieigu vienvirziena domajosu revolft-.
189

eijas cinitaju masu. Notikumus un prieksrakstus analizejoss eilveks
agri vai velu nonaca konflikta ar sadu kartibu. Ja vel pietika
drosmes atklati paust saubas par partijas nemaldigumu, tad nacas
staties biedru tiesas prieksa. Dazi piemeri. 25. jiilija VarakJanos
8. pulka lielinieki pilnsapulee parskatija biedru tiesas spriedumu
J. Plekstes lieta, kurs bija izteicis velesanos izstaties no partijas.
Biedru tiesa bija at.zinusi, ka viI}s esot iestajies partija nolfika gUt
personiskus labumus un nu pee tTis gadiem to pametis, par ko
viQu lema izslegt no partijas uz visiem laikiem «ka bailigu g1evuli
un stradnieku lietas nodeveju». Piebildi par nodeveju sapulcei gan
nacas svitrot, jo J. Plekste palika dienet Sarkanaja armija. 93 Sis
gadijums atgadinaja jau mineto notikumu ar K. ZalkalniJ}u. Taja
pasa sapulee no partijas izsledza ari J. Pfici, J. Kasu, J. Kiten-
bergu un A. OzoliQu. Par J. Kitenbergu tika teikts, ka viQs gan
nekad neesot glabis savu adu, bet loti satraucies par nekartibam
atkapsanas laika. Vel piecus izsledza no lielinieku rindam par zf1-
.
posanu. Tacu partija atstaja cilveku, kuru apvainoja kluba naudas
izteresana. 94 Cik noprotams, pedejais fakts nebija pietiekami pie-
radits.
Cil}ai par partijas rindu «tiribu» vajadzeja nostiprinat gan tas
vienotibu, gan autoritati, jo vairak tapee, ka ziQas no divizijas
dalam liecinaja, ka «uz komunistiem strelnieki skatas greii,» ka
strelnieki «vel vienmer tur zinamu neticibu un nievajosu attieksmi
pret komunistiem vispar,» bet «aizmugures komunisti kluvusi par
lamas vardu»9S. Ueliniekus uzskatija ari par «galvenajiem vainiga-
jiem Latvijas zaudesana»96. Ja, tads parmetums tika izteikts tiem,
kas bija solijusi Latvijai un tas iedzivotajiem tik daudz. Jaatzime
vienkarso strelnieku interese par Petrograda iznakusa latviesu krei-
so lielinieku laikraksta «Komunists» kritiskajiem rakstiem par
P. Stuckas valdibu un LKP CK, tapat viJ}u neapmierinatiba ar si
periodiska izdevuma slegsanu;97 tas, protams, notika sajii pasa sa...
kariba.
Latgale strelnieki bija neapmierinati ar algu paaugstinasanu ko-
mandieriem un komisariem (lidz 4000 rbl.) , tikai 50 rbl. pieliekot
vienkarso kareivju algam. 98 Vel lielaku neapmierinatibu radija visai
trficiga Latviesu strelnieku divizijas apgade. 7. jiinija karaspeka
da}am pee atkapsanas maizes bija palicis vairs tikai pusotrai
*
Attieciba uz alkohola lietoSanu latviesu strelnieku dalas vienmer valdija loti asa nostiija.
190

dienai. 99 Ilgstosi nacas iztikt ar V2-¥4 marcit;tam maizes, galu un
taukvielas saQemot retu reizi. Neskatoties uz solijumiem, nekada
nopietna uzlaboanas netika panakta, bet tas noveda pie patvari-
gam rekvizicijam. Rekvizicijas vasaras menesos, kad pasi zemnieki
tikko iztika un ar nepacietibu gaidija jauno razu, saasinaja kara-
speka datu attiecibas ar civiliedzivotajiem. Sodit izbadejusos kara-
virus nebija sapratigi. <<Ja viena otra vieta notiek patvarigas
rekvizicijas vai konfiskacijas, ja viena otra vieta patvarigi tiek pa-
I}emta partika, augli, aboli u. t. t., tad tas notiek ne tade!, ka
strelnieki pee savas dabas butu noziedznieki, bet vienkarsi tadel,
ka viI}iem nay ko est,»l00 1919. gada augusta seeinaja kara tri-
bunala lielinieku pilnsapulce. Daudz vairak parmetumu un sodus
bija pelnijusi intendenatiiras «cinavnieki», kuri atradas aizmugure
un centas iedzivoties uz strelnieku u.c. datu reJ}ina. Materialas ap-
gades padomju iestades zagsana un piesavinasanas pavadija jau no
pasa sakuma. Latviesu strelnieku divizijai gan tas nebija raksturigi
lidz brIdim, kad no sim institucijam latviesi bija izspiesti.
Par katastrofalu vareja vertet strelnieku apgadi ar ieterpu,
apaviem un velu. ti daudziem strelniekiem ieterps bija noplisis,
apavi izs1,<idusi, citiem ve1as tikpat ka nebija. N etrfIka pilnigu bas-
kaju. Aptuveni pusei strelnieku nebija sinelu, bet augusta naktis
bija vesas, verojamas bija pat salnas. Jau jiilija pieauga saslimsti-
ba; tikai vienas nedelas laika - no 23. lidz 29. Jiilijam - pasa
vasaras vidfi divizijas ierindu atstaja 144 cilveki. 1 1 Nekada epi-
demija registreta netika, tas bija sliktas apgades rezultats.
Padomju Rietumu frontes vadiba 15. anniju pec reorganizacijas
atzina par negatavu patstavigam militaram operacijam, un tai tika
uzdots nodrosinat kaimiI}u - 7. un 16. (jeb bijusas Lietuvas- .
Baltkrievijas padomju) armijas - attiecigos flangus. Sads ierobe-
lots uzdevums nebija piel}ernams P. Stuckas valdibai, kas
nevelejas atteikties no ceribas uz revansu. Jau junija sakuma kara
komisars K. Petersons bija griezies pie virspavelnieka J. Vaciesa
ar liigumu pastiprinat atkapusos armiju ar cetram divizijam. 102
Sarkanas armijas virspavelniecibas riciba so cetru diviziju nebija,
visas rezerves sen bija nodotas Austrumu un Dienvidu frontei,
Petrogradas rajonam, problematiski bija izdalit pat nelielu pastip-
rinajumu 15. armijai. Nerel}inoties ar to, J. Danisevskis nekautre-
jas smagi apvainot virspavelnieku, parmest vit;tam ne vairak un ne
maziik ka «UlmaQa orientaciju»(?!) .103 Pats J. Vacietis ieleja ellu
191

uguni l iemirtoties par latviesu strelnieku nosiitisanu uz Dienvidu
fronti 04 del}ikiniesu izlases datu sagravei. Citkart vienmer pasvit-
rojis padomju varas visparejo interesu prloritati un savu interna-
cionalismu, J. Danisevskis un viQa atbalstitaji negaidot galveno
uzmanwu veltija Latvijai. Izskaidrojums sadai nostajai bija vien-
karss. J. Oanisevski un ne tikai viQu vien biedeja Rigas krisanas
apstalqu noskaidrosanai izveidotas izmeklesanas komisijas (tas sa-
stavs nedaudzu menesu laika vairakkart tika mainits) sledziens un
atbildigo personu rieibas vertejums. Tadejadi J. Danisevska parme-
*
tumi un apvainojumi virspavelniekam J. Vacietim, ka ari citiem
bezpartejiskajiem militarajiem speeialistiem javerte ka pasa adas
glabsanas pasakumi, lai noveltu atbildibu par savu nevaribu un
neizdaribu uz citiem. Manot, ka taisas upuret viQU, pari frontei
devas bijusais Kurzemes - Vidzemes grupas komandieris
G. Mangulis, bet velak - 1919. gada novembra sakuma - ta
pasa eelol}a del lidzigi rikojas P. Slavens (Padomju Latvijas ar-
rnijas pavelnieks kops 26. marta). Neviens no abiem bezpartejis-
kajiem pulkveziem nebija idejisks lielinieku piekritejs, bet nay
nekadu saubu, ka parlet frontes liniju viQus pamudinaja nevelesa-
nas staties revolucionara tribunala prleksa.
No jauna karagajiena nolftka pak}aut Latviju lieliniekiem toreiz
vajadzeja atteikties. Tas tika atlikts lidz labveligakai si tuacijai.
Tada radas. gan tikai pec paris gadu desmitiem.
1919. gada jfilija t.s. Latgales fronte, kur pretim padomju
15. armijai staveja Igaunijas demokratiskas republikas un 10. jii-
lija oficiali izveidotas Latvijas armijas dalas, bet Daugavpils rajona
- lietuviesu un polu karaspeks, pamazam it ka atdzivojas. Notika
abpuseja izliikvienibu darbiba, tam nereti ielavoties pretejas puses
tuvakaja aizmugure, kaujas pie Rudzetiem un Uvaniem. Tomer
karadarbiba intensivaka neIQuva.
Sakara ar 16. armijas neveiksmem eil}as pret Polijas annijas
dalam aptuveni 550-600 km gara fronte pec Rietumu frontes
staba rikojuma uz Baltkrieviju citu pee cita nosiitija vairakus Lat-
viesu strelnieku divizijas pulkus. Pirmais Latgali atstaja divizijas
9. pulks. 24. julija ta eseloni ieradas Minska. Latviesu strelniekus
nodeva 52. divizijas riciba. Si divizija, pretinieka spiesta, atkapas.
*1919. gada 8. jiiliji J. Vacieti atcela no virspavelnieka stel}a, apcietinaja un notureja
Lubjanki jeb MaSKavas «ceka lidz ti pasa gada rudenim.
192

Kaujas bija sivas un nesaudzigas. 10S Kopa ar citam dalam
9. pulka strelnieki atkapas Molodeeno virziena. Augusta sakuma
pulks iel}.ema pozicijas Rakovas apkartne. 4. augusta nacas atkap-
ties talak uz Zaticinas rajonu.
Situacijai turpinot sarezgities visa 16. armijas fronte, 9. augusta
polu karaspeks iel}.ema Minsku. Pee 8i panakuma tas turpinaja uz-
brukumu gar Minskas-Bobruiskas dzelzcelu, ka an Sluekas-Bob-
ruiskas sosejas rajona. Driz 16. armiju atspieda aiz Berezinas, tai
gan vel paturot nocietinatos Borisovas un Bobruiskas rajonus.
Augusta pirmaja puse paveli sagatavoties izbrauksanai uz Bori-
sovu saI}ema Latviesu strelnieku divizijas 8., pee tam ari 7. pulks.
Noradita iecirkI}a pastiprinasana bija paredzets izmantot divizijas
3. brigadi. Pieredzejusajam un diseiplinetajam latviesu strelnieku
dalam bija jaeemente 16. armijas datu aizsardziba.
Bija vel kads apstaklis, kas noteiea, kapec Rietumu frontes
un 15. annijas pavelnieeiba 16. armijas riciba nosfitija tiesi
Latviesu strelnieku divizijas dalas, proti, biezie parbegsanas ga-
dijumi. Tie nebija rnasveidigi, tacu turpinajas visu laiku. Jau
I. julija parsviesanu uz kadu eitu fronti ierosinaja 6. pulka
komandieris F. Labreneis. «Parbeguso merl,ds, cik izdevies no-
skaidrot,» viI}s noradija, « - nokliit majas.» 106 Tika secinats,
ka to, kas velas atgriezties savas majas, var klfit vairak, un
tas raditu nopietnas problemas pavelniecibaL Parbegsana vairaku-
ma gadijumu notika grupas, aptverot pat vairak neka desmit
strelnieku. Augusta vidfi fronti pargaja 1. pulka komandieris
P. Dumpe, ta paligs V. Lielbiksis, vina bra lis - lozmeteju
!Ie
komandas prieksnieka paligs R. Uelbiksis u.c., ka an 3. pulka
rotas komandieris J. Porietis ar vairakiem si pulka jaunakajiem
komandieriem. 107 Pieauga ari dezertieru skaits. Ta 1. un 2. bri-
gade laika no 6. augusta lidz 2. septembrim registrets 21 par-
bedzejs, 64 dezertieri, ka ari 16 bez vests pazuduso. 108 Pee
velaR sastaditajiem nepilnigajiem sarakstiem no latviesu strelnieku
dalam La tvija 1919. gada pinnajos septiQ.os menesos dezertejusi
2519 ciIveki. ViI}iem japieskaita ari data no 839 bez vests
pazudusajiem; abi sie skaitli daudzkart uarsniedz saja pasa laika
registreto kaujas krituso (224) skaitu. 10 Kopuma latviesu strel-
nieku noskal}.ojums Latgale, ka atzimets kada ziQojuma politdalai,
.
Tiktal bija pazeminits bijusais 2. brigades komandieris.
193

«ieverojami svarstas atkanDa no partikas» 11 o . Tas bi ja realistisks
vertejums, vienlaikus neglaimojoss lielinieku agitatoru puli1}.iem.
Ar lielu interesi strelnieki uZQ.ema katru ziQu no Rigas, no
parejas Latvijas. Tapec divizijas politdala veica intensivu «politiskas
izskaidrosanas» darbu, atgriesanos Vidzeme un Kurzeme atzistot
tikai veiksmiga pIa sa uzbrukuma gadijuma. Ta ka parbegsanas ga-
dijumi nebeidzas, jaseeina an par sis propagandas ierobeiotiem
rezultatiem. Lai to kompensetu, bargus sodus sprieda revolueiona-
rie tribunali. Ta 1919. gada 6. augusta 15. annijas revolueionarais
kara tribunals (priekssedetajs A. Rihters) par kontrrevolueionaru
agitaeiju un meginajumu parlet fronti piesprieda navessodu Latvie-
su strelnieku divizijas Inzenieru bataljona 2. sapieru rotas koman-
dierim M. PutniQam, vi1}.a paligam I. Drukem, ka ari A. Ka-
levicam un P. Ozolil}am no tas pasas rotas. 111
Baltkrievija potu karaspeks 18. augusta pargaja uzbrukuma Bo-
risovas ieeirkni un piespieda Latviesu strelnieku divizijas 3. brigadi
atstat Borisovas nocietinato rajonu. 9. pulks tobrid einijas Osipo-
vieu staeijas apkartne uz ziemelrietumiem no Bobruiskas; abiem
parejiem brigades pulkiem tas pievienojas tikai 26. augusta. Dazas
dienas velak 3. brigadi papildinaja no Latgales atstititais 4. pulks.
Borisovas ieeirkl}a aizsardziba tika pilnigi nodota latviesu strelnie-
kiem.
Vairaki momenti liek saprast, ka latviesu strelnieki pardisloka-
ciju uz Baltkrieviju verteja negativi. No 8. pulka zil)oja par strel-
nieku prasibam stitit viQus atpakal un Latviju. Si pulka ieeirkni
notika vairaki bralosanas meginajumi ar polu karaviriem, bet
7. pulka 2. bataljons reiz bija atteieies iel}.emt pozieijas. Kaujas
visvairak bija cietis 9. qulks. Visas 3. brigades dalas izjuta par-
tikas piegades griitibas. 1 2
Situaeiju 16. armijas fronte vel vairak sarezgija padornju kara-
speka atspiesana no Bobruiskas. Bobruiskas zaudejums bija galvenais
celonis, kade} 4. septembri ari pareja Latgale vel palikusas Latviesu
strelnieku divizijas dalas sal)ema rikojumu doties 16. annijas riciba.
Nedelas laika latviesu strelnieku da{as Latvijas austrumdala nomai-
nija un to eseloni izbrauea uz Mogilevu. 12. septembri Latviesu
strelnieku diviziju izsledza no 15. armijas sastava.
Pee ierasanas Baltkrievija Latviesu strelnieku divizijas 1. un
2. brigade devas uz noradito frontes iecirkni, kad tika saQemts
jauns rikojums: divizija nekavejoties tiek parsviesta uz Dienvidu
194

fronti. Rikojums pienaca saskaQ3 ar KK(b)P CK plenuma lemumu
par Dienvidu frontes nostiprinasanu.
Qenerata A. DeQikina vaditais karaspeks bistami tuvu pietuvojas
Maskavai, un KK(b)P CK un padomju valdiba bija loti noriipe-
jusies par eil}.u talako ievipi. «eQins savas vislielakas eeribas lika
uz slaveno jatnieku pulku un uz latvju strelniekiem,» velak lieci-
naja P. Stucka. «Es ka sodien atminu, ka eQins personigi pie-
prasija karti, rel,cinaja, pee ik dienam latvju strelnieki vares but
pie OrIas, un visai parmesanas gaitai sekoja ar lielako uzmani-
bu.»113 Tatad, kad stavoklis bija k}uvis visai kritisks, V. eQins
un KK (b) P CK atcerejas latviesu strelniekus. Sada izvele it ka
bijusi saistita ar Latviesu strelnieku divizijas, japiebilst, parspileto
proletarisko sastavu, lielo komunistu ipatsvaru pulkos. Ja svariga-
kais patiesam biitu proletariskais sastavs, tad izvelei piemerotaka
izraditos Petrogradas vai kada eita stradnieku divizija. Nav saubu,
saja gadijurna noteicosais bija nacionalais faktors, latviesu strelnie-
ku gataviba satriekt par «vienotas un nedalamas» Krievijas
tautu cietuma atjaunosanu karojosas deQikiniesu izlases datas.
· Ka redzams, P. Stufka neuzskatija par vajadzigu vispirms minet galveno cenDu -
latviesu strelniekus.
195

V nodala
,
STRELNIEKU- CINU PEDEJAIS GADS
, ,
1. Latviesu strelnieku divizija
Orlas- Kromu operacija
SaQemis rikojumu pa Latviesu strelnieku divizijas datu parsvie-
anu uz Dienvidu fronti, 16. armijas stabs lfidza virspavelnieku
S. Kamel)evu uz kadu laiku vel atstat so diviziju ta riciba, jo
armija gatavojas Berezinas forsesanai un polu karaspeka Bobruis-
kas grupejuma ielenksanai. Talakie 16. armijas staba plani saisti-
jas ar uzbrukumu Minskas virziena. Virspavelnieks sakuma piekrita
pagaidam at stat Baltkrievija divizijas 2. brigadi, bet tuvakaja laika
lemumu mainija un neparprotami uzstaja par visas Latviesu strel-
nieku divizijas nosiitisanu uz Dienvidu fronti. No ieceretas uzbru-
kuma operacijas 16. armijai nacas atteikties.
Dienvidu fronte Sarkanas armijas stavoklis turpinaja strauji pa-
sliktinaties. V. eQ.ina aicinajums «Visi ciQa pret DeI} ildnu h> ne-
kadu lfizumu notikumu gaita nebija panacis. Par spiti lielaku
papildspeku un tiikstosiem komunistu nosiitisanai uz so fronti, de-
Qikiniesi guva arvien jaunus panakumus.
12. septembri atkartojis direktivu par uzbrukumu Maskavai, ge-
neralis * A. DeI}.ikins virzija uz turieni labakos spekus: Brivpratigo
armiju, generalu A. Skuro un K. Mamontova jatniekus, nodrosi-
**
not tiem Donas armijas atbalstu. Vai ik diena atnesa del}ikinie-
siem jaunus panakumus.
Arvien asakas sankcijas pret pavetu neizpilditajiem un karaspe-
ka da}am par atkapsanos, navessodi komandieriem un komisariem-
par dote uzdevumu nerealizesa nu un gfevulibu, draudi frontes jos-
* ,
To uz brivpratibas pamatiem no virsniekiem, karaskolu audzeiem - junkuriem,
kadetiem -, studentiem u.c. saka organizet generalis M. Aleksejevs 1917. gada novembri.
**
Si armija organizejas Donas apgabala 1918. gada pavasari no vietejiem kazakiem.
196

las civiliedzivotajiem nesaudzigi izrenaties par jebkadu atbalstu
pretiniekam 1 nespeja stabilizet padomju Dienvidu fronti. Sarkanar-
miesi strauji demoralizejas, pieauga dezertieru skaits, arvien biezak
tika atzimeti marodierisma gadijumi. Kliboja Sarkanas armijas
strategiski operativa vadiba. Pasai KK(b)P CK nacas l}erties pie
tiri militaru problemu risinasanas. KK(b)P CK 1919. ga9a sep-
tembra plenums, starp citu, apliecinaja viryelnieka S. KameQ.eva
nespeju tikt gala ar tiesajiem pienakumiem, tapat viI}a strategiski
operativ3 plana izgasanos. Turpmakas ciQas Sarkana armija aizva-
dija, biitiba sekojot J. Vaciesa izstradatajam planam, ko viQs iz-
stradaja 1919. gada maija-jiinija, lai an caurkritusie strategi un
KK(b)P CK oficiali to nevelejas atzit. 2 Pats S. KameQevs uzska-
tija, ka «Dienvidu fronte izveidojies stavoklis dod iespeju pretinie-
kam attistit plasu uzbrukumu Kurskas-VoroQezas rajona un uz
ziemeliem», 3 nopietni apdraudot Orlo, pat Tulu un Maskavu.
Latviesu strelnieku divizijas parsviesanai uz Dienvidu fronti va-
jadzeja notikt atri un slepeni. 3. brigades dalam un 4. pulkam,
kam an bija nacies piedalities ciQas Baltkrievijas teritorija, tapat
1. un 2. b'rigadei, vel atrodoties cela uz attiecigo 16. armijas
frontes iecirkni, paveleja doties uz noraditajam - Mogilovas, To-
locinas, Prijamino un Bihovas - dzelzcela stacijam. Ieverojot sma-
. gos dzelzcela transporta apstakJus, 75 eselonu - tie bija nepie-
ciesami divizijas 19 340 cilveku un ap 6000 zirgu, tapat kara teh-
nikas parvesanai 4 - savlaiciga nogadasana noraditaja rajona ne-.
bija viegla lieta. Lai gan eselonu parvietosanas atrums sasniedza
25 km stunda jeb 600 km diennakti,S kas bija viens no augsta-
kajiem raditajiem Sarkanajai annijai Pilsol}u kara gados, visas di-
vizijas pardislocesana ieilga lidz 6. oktobrim. Aizkavesanos radija
Brjanska, NavJa u.c. stacijas koncentretie vilcienu sastavi ar eva-
kuetajam vertibam no tas pasas Dienvidu frontes. Serslus noverst
steidzas RRKP un Aizsardzibas padome. Var likties savadi, bet
ta nu tas bija, - Dienvidu fronte cinijas annijas, bet nosvert
svaru kausus pienacas vienai divizijai.
Latviesu strelnieku parbrauciens, ka parasti, noriteja disciplineti.
Tomer viQiem bija iemesls kurnet, jo, ka driz vien izradijas,
maize celarn bija izsniegta krietni mazak neka pienacas, 6 un vai-
rakas dienas vajadzeja iztikt pavisam bez tas.
Divizijai atrodoties cela uz Dienvidu fronti, situacija taja jo-
projam turpinaja pasliktinaties, tade} vairakkart tika mainita 00-
197

G BRJANSKA
 KARACEVA
,
_..1 ,/
... -
NAVLA - 
I \ ,
, '1
'<
\ \
\ \
\ \
\
\ A
J.-. CD KURSKA
I
I ,
'<..7
\ \
\ \
<1
\ \
\
"
TRIECIENGRUPAE
_v _
KONCENTRE5ANAS
RAJONS
I: \, ' Dt:JIKINA BRTvPRA-
  TIGO ARMIJA5 UZ-
 ,. BRUKUMA UN ATKAP-
SAN AS VIRZIENI
I · BELG[]RDDA
I I
I I
'7
I ,
I
CD, HARKDVA
7
1 TRIECIENGRUPA5 IZ-
,i;.  -:,.- VIRTSAAS 12 EJA5
V:'"  POZICIJA5 UN GALVE-
J? NO TRiECIENU VIRZIENI
()
.
VDR[]EZA
8. shima Latvieu strelnieku divizijas, t.L, trieciengrupas, galvenie triecieni
ciQu laika pret DeQikinu
teikta koncentresanas vieta, parce)ot to vairak uz ziemetiem. Ese-
lonus strelnieki atstaja 3. oktobri. Pretinieks atradas tikai dazus
desmitus kilometru uz dienvidiem no Kromiem, frontes josla va-
reja just nervozu atmosferu. Atkartoti bija notikuas sarkananniesu
datu un del}.ildniesu bralosanas par spiti Dienvidu frontes pavel-
niecibas energiskai ricibai to a pkarosana. 7 8. oktobri der:1ikiniesi
198

sagraba Dmitrovsku un atspieda Dienvidu frontes 14. armijas
dafas pie erusas upes un Dmitrovskas-Kromu sosejas. Dienu
velak Latviesu strelnieku diviziju un tai pievienotas, respektivi, ie-
klausanai trieciengrupa paredzetas, dalas - V. Primakova koman-
detos sarkanos kazakus un atseviso P. Pavlova brigadi - pak)ava
Dienvidu frontes pavelniecibai, kura savukart so trieciengrupu no-
deva 13. armijai.
10. oktobra rita padomju karaspeks atradas nedaudz uz dien-
vidiem no Orlas, Novosi)as un Jefcas. Pretinieka spiediens visjii-
tamak izpaudas Orlas virziena, jo to vilinaja Maskava, kas likas
gluzi tuvu. Klida runas, ka generalis A. DeQikins jau izraudzijies
baltu zirgu, ar kuru, baznicu zvaniem zvanot, svinigi iejt senaja
Krievzemes galvaspilseta.
Tas pasas dienas pievakare trieciengrupa Sal}ema paveli izver-
sties Turiscevas-Molodovojes linija. 8 Nakti pienaca jauns riko-
jums: koncentreties uzbrukumam Poniru-Fatezas iecirkni. 9 Lat-
viesu strelnieku izliikiem jau 11. oktobri iznaca apsaudisanas ar
deQikiniesu avangarda vienibam. Nakamaja diena pretinieks ieQema
Kromus, vel pee dienas - Orlu. Tad an trieeiengrupa, ka medz
teikt, sastapas aci pret aci ar deI}ikiniesiem un par spiti atklatiem
flangiem iesaistijas i1gstosas un loti sivas kaujas.
No latviesu strelniekiem padomju augstakas militaras instances
gaidija daudz, bet par viQiem pasiem gan domaja loti maz. Nebija
atrisinats jautajums ne par apgadi ar patronam (to sarezgija apstak-
lis, ka 1. un 2. brigade bija apbruI}ota ar japaQu, bet 3. - ar
krievu trisliniju sautenem), tapat ieterpu, jo tikai apmeram 60-70%
personalsastava saja ziQa bija bez toti nopietnam pretenzijam. Gan-
driz pavisam nebija piemerotu ziemas terpu, bet laiks pieturejas lie-
tains, vejains un vess.
Pec inspekcijas parbaudes katrai brigadei izsniedza 950 ieterpa
un 1900 velas komplektu, bet Latviesu kavalerijas pulkam  attie-
cigi 250 un OO komplektu. 10 Ar to pietika pasu nepieeiesamako va-
jadzibu apmierinasanai. Slikti nokartota bija partikas apgade, bieii
aptriika maizes, par citiem froduktiem nerunajot, bet iepirkumus ne-
pielava vietejas padomes. 1 Tada neizdariba a pgades joma radija
strelnieku neapmierinatibu. Neveiksmiga izradijas trieciengrupas pa-
kJautiba 13. annijai, jo tas apgades data atradas Orlas rajona,
kamer trieciengrupas aizmugures iestades bija izvietojusas Brjan-
skas-Karacovas apkaime, t.i., 14. armijas rajona. Tacu ne jau
199

tapec, bet gan operativas situaeijas del 14. oktobri trieeiengrupu pa-
klava 14. armijai.
Latviesu strelnieku noskaqojurns visuma bija mozs un kauji-
niecisks. Vil}.uS nebiedeja pretinieka panakumi, neietekmeja 13. un
14. armijas divizijas valdosais anarhistiskais un nereti paniskais
garastavoklis. 12 So diviziju da!am begot un sarkanarmiesiem liela
skaita padodoties giista, latviesu pulki gatavojas sikstam einiQam
ar zeltuzplecotajam «augstdzimtibam». Ar tam viI}iem bija ipasi
reini.
Brivpratigo armija, pamatos veidota no kajnieku divizijam, bija
pasparlieeinata un apI}.emibas pilna samit eela stajusos latviesu
strelniekus. Par to liecinaja t.s. psihiskie uzbrukumi, kad deI}iki-
niesi, durklus draudigi izslejusi un zobenus vieinadami, rotu ko-
lonnas ar komandieriem prieksgala, gan nikni klusejot, gan aurojot
un «urra» kliedot, cereja piespiest strelniekus begt, tapat ka eitas
Sarkanas armijas dalas. Tacu latviesu strelniekus tada veida ie-
tekmet izradijas bezceriga Iieta. Pielaidusi ar degvinu iestiprinaju-
80S «vienotas un nedalamas» Krievijas atjaunotajus pietiekami
tuvu, strelnieki viJ}us saQ.erna ar labi merl}etu sauteQu un lozme-
teju uguni. Tiesi ta 12. oktobri kadu deQikiniesu pulku «apstra-
daja» 2. ulka strelnieki, plaujot naves plauju ar desmit
lozmetejiem. 13
Tiidos gadijumos patronas netika zelotas. Bija tikai viena liksta
- aiz parkarianas atteicas darboties lozmeteji, un to stobru dze-
sesanai bija japiegada fidens. Pee daziem sadiem gadijumiem de-
Qikiniesi lidzigus eksperimentus pret latviesu strelniekiem neriskeja
atkartot.
13. un 14. armijai atkapjoties, prieksplana iepretim deI}.ikiniesu
Brivpratigo armijai palika tikai viena pati trieeiengrupa. Tas ne-
nosegto flangu nodrosinasanai izmantoja sarka no kazaku brigadi
.
un Latviesu kavalerijas pulku - «krisjaniesus». Laika apstakJi ne-
lutinaja. <<Rudens migla un lietus, slapjdraQis, neizejami un neiz-
braucami eeli, ass, stindzinoss vejs,» pee daudziem gadu des-
mitiem atcerejas Latviesu strelnieku divizijas 2. brigades staba
priekSnieks G. Matsons. - «Gandriz visur tilti bija slikta stavokli,
bet vietam to nemaz nebija. Lielgabali stiga dubJos un slideja eeJ-
malu gravjos. Slikto celu un baribas triikuma del gaja ,boja zirgi.
.
Pulku komandeja J. KriSjanis.
200

Strelnieki novalkatos apavos un terpos sala rudens vejos.»14 Adap-
tacijai laiks netika dots, bija jarikojas atri un energiski, citadi de-
Qikiniesus apturet un atsviest diezin vai izdotos.
Nakti no 14. uz 15. oktobri Kromu rajona izvirzijusies trie-
ciengrupa no flanga un aizmugures apdraudeja Orla un tas
apkartne esosas Brivpratigo armijas KorQilova divizijas dalas.
Tapee tas neriskeja izverst uzbrukumu Tulas virziena. Sada si-
tuacija velreiz tika mainits trieeiengrupas uzbrukuma virziens,
soreiz - uz Jeropkinas staciju. Trieciengrupa bija pilnigi atrauta
no 14. un 13. armijas dalam, kuras, kopuma skaitliski aptuveni
ivkart parsniedzot pret tam operejosos deQikiniesu spekus, IS
velas atpaka}, dodot iespeju pretiniekam apdraudet latviesu strel-
nieku aizmuguri.
Trieciengrupas dalas saka uzbrukumu laika, kad Brivpratigo
armija turpinaja talakvirzisanos. Kaujam piemita asu sadursmju
raksturs, kad gan viena, gan otra puse centas gut virsroku un
atspiest pretinieku, sagadat tam pee iespejas Iielakus zaudejumus.
Tapee lidzek1u izvele netika ierobezota. Cil}as pret Latviesu strel-
nieku divizijas dalam Orlas rajona Brivpratigo armija lietoja -
miskos ladiQus. 16 Karadarbibas izteikti manevrejosais raksturs
nelava deQikiniesiem izmantot indigas kaujas gazes plasaka me-
roga.
CiQas turpinajas ar mainigam sekmem. Brivpratigo armijai ie-
ejot Novosila, 15. oktobri ap plkst. 17 5. un 6. pulka strelnieki
ieI}ema Kromus. Sivas kaujas izvertas uz dienvidiem no pilsetas
gar Kromas upi izvietoto sadzu rajona. Pasi Kromi un Novosila
vairakkart pargaja no vienam rokam otras. Ar nelieliem partrau-
kumiem eiI}.as turpinajas dienu pee dienas. A. Freiberga koman-
deta 2. brigade neatlaidigi tuvojas Stisas staeijai, bet 3. brigadei
kopa ar P. Pavlova brigades dalam, netiesi 1. brigades strelnieku
atbalstitam, vajadzeja energiski uzbrukt Orlai.
DeI}.ikiniesi likas apjukusi. Pasa A. DeI}.ikina un viJ}am padoto
eneralu militarais talants-,. ja ta vipar bija, daudzie ir!il
saubas. Velak par to atklatI rakstlJa viens otrs autors emlgracIJa.
Sie generali izradijas vaji taktil}i un biezi kludijas lemumos. Trie-
ciengrupa to izmantoja.
16. oktobri Latviesu strelnieku divizija guva pirmos ieverojamos
panakumus; izversot fronti pret Orlu, ta, iZQemot 1. brigadi, kas
nedaudz atpalika divizijas labaja flanga, izlidzinajas un pagriezas
201

uz ziemeliem. Bez tam 2. KorQilova pulka sakave piespieda kor-
pusa komandieri generali A. Kutjopovu apturet korQiloviesu virzi-
sanos uz Tulu. I8 Turpmak visa KorQ.ilova divizija iesaistijas kaujas
pret trieeiengrupu.
Re1}inoties ar strelnieku nogurumu pee garajiem pargajieniem,
kad maz st1indu atlika miegam un daudzreiz kavejas partikas pie-
gade, ka ari izvairoties no otras puses sagatavota «maisa», brigazu
komandieri laiku pa laikam apzinati piebremzeja pulku izvirzisanos.
lenaidnieks bija spiests atzit latviesu strelnieku augstas kaujasspe-
jas, izturlbu un prasmi manevret. Reiz pat kadai no Latviesu di-
vizijas dalam izdevas tik veiksmigs «manevrs», ka uz lielcela tika
partverta del}.ikiniesu lauka virtuve ar viQu virsniekiem domatu
zupas katlu, bulkam un cukura maisu. 19 Par to vel ilgi tika
smiets un jokots.
«Latviesi nak, latviesi uzbrfik, un neviens nespej tiem preti no-
tureties, nedz drozdoviesi, * nedz korQiloviesi,» 20 apjukuma zelojas
del}ikiniesu kareivji. ViQu moralais noskaI}.ojums strauji kritas. De-
Qikiniesu aizmugure iznakusie laikraksti izplatija dazadas baumas
par latviesu strelniekiem, par viQu it ka nezeligo izturesanos pret
eiviliedzivotajiem. Kada Harkova izdota avize bez sirdsapziQas par-
metumiem meloja: «Latviesi grief, ari bernus un sievietes iz-
griez..»21 Ta rikojas noliika noskaQot pret latviesu strelniekiem
vietejos iedzivotajus, sevisl.d eentralo guberQ.u zemniekus, kas ge-
neralim A. DeQ.ikinam nesimpatizeja un ar viI}a vardu saistija
muiznieku un vecas kartibas atgriesanos.
CiI}u turpinajuma trieciengrupa bija sadalijusies divas pretejos
virzienos darbojosas grupas; galvenie speki uzbruka Orlai, parejie
bija aiznemti ar deI}.ikiniesu parriivuma likvidesanu Dmitrovskas
. . - 22
VlrZlena.
Tas gan neatbilda trieciengrupas izveidosanas idejas sakotnejai
iecerei, proti, darbibai saura frontes ieeirkni.
lesaistot kaujas pret trieciengrupu labakos spekus, Brivpratigo
annijas pavelnieciba visadi eentas parI}.emt inieiativu. Latviesus de-
Q.ikiniesi nesaudzeja, sagftstitos pasteidzas nosaut. Strelnieki to zi-
naja, tade} ievainotie pasi nosavas, lai nekristu pretinieka rokas.
Tad ari Latviesu divlzijas dalas vairs neI}.ema giista Brivpratigo
armijas virsniekus.
*
T.i., mirusa generala M. Drozdova varda nosaukms divizijas karotaji.
202

Raksturu sadursme izpaudas latviesu strelnieku parakums par
pretinieku un 1a izlases dalam. Bez kaujas deQikiniesi pameta
Orlu, kad tai tuvojas latviesu strelnieki un uz Dienvidu fronti at-
*
sfitita IgauQu divizija. Qeneralis A. DeQikins gan izvirzijis eitu
Orlas atstasanas versiju; tas noticis sakara ar neveiksmi pie Vo-
rOQezas. 23 Lai ari ta, Orlas zaudejums der:1ikiniesiem bija sapigs
un nepatikams.
Divdesmittrisgadigais 14. annijas pavelnieks lietuvietis J. Ubo-
revics, loti energisks un aperigs, bet ari nepacietigs, velejas, lai
trieeiengrupa kapinatu uzbrukuma tempu. Trieeiengrupas un 13t-
**
viesu strelnieku divizijas komandierim A. Martusevicam tika par-
mesta vilcinasanas strauji mainigas operativ3s situaeijas izver-
tesana, tade} 20. oktobri viQu nomainija ar I. brigades komandieri
energisko un izpildigo F. KalniQu. «Mani rit tas pasas asinis, kas
latviesiem,» 'telefona samna ar Latviesu divizijas staba prieksnieku
K. Svedi reiz izteieas J. Uborevics. - «Es zinu latviesu strelnieku
nopelnus un viQu varoQdarbus.»24 Runa patiesiba bija nevis par
asinim, bet gan par identisku mentalitati. Armijas pavelnieks ne-
slepa, ka spej labi izprast latviesu strelniekus un viQu izturesanas,
tapat ricibas motivus.
Diezgan diisigi papluinita, Brivpratigo armija tomer joprojam
bija speeiga. Ta pargrupejas un no jauna eentas aptvert un izni-
cinat Latviesu strelnieku diviziju.
Trieeiengrupas da}am nacas pardzivot smagus brizus. 6. pulks
ar kauju ieQema Stisas staciju, pee tarn zaudeja to un divreiz
nesekmigi meginaja atgiit, ar griitibam izvairoties no ielenkuma.
Viena pasa 20. oktobri pulka zaudejumi sasniedza 93 cilvekus.
Dienu velak kauja par so staeiju jiitami eieta 5. pulka 2. ba-
taljons, kura ierinda saruka par apmeram 80 kritusiem un ie-
vainotiem. Vel todien kaujas 2. pulks zaudeja 60 eilveku. Liik,
pie Krasnaja Roscas sadzas krituso 1. pulka strelnieku saraksts:
dolenietis A. Skuja, ridzinieki K. Kronbergs, A.. Sules, V. Riksa
un A. Jasinskis, J. Vilde un K. Veismanis - abi no Dobeles
apriQa, ventspilnieks K. Dedze, P. Raneevs no Daugavpils ap-
riQl,<a, J. Melmatis un R. UepiI}.s - abi no Valkas apriI}.a,
A. Utens no Valmieras apriQa, A. KrumiI}.s no Tukuma apriI}.-
*
Dienvidu fronte ti ieradas ki brigade, bet pee papildinasanas tika izversta par diviziju.
.*
Ari A. Martusevics pee tautioas bija lietuvietis.
203

1}a, Z. Grisle no Talsu apriQl.ca, K. R u tkis no Rigas apriI}.a
un D. Maharievskis no Cistopoles apriQl.ca. Vecakajam no viQiem
(P. Rancevam) bija 43, jaunakajam (J. Melmatim) - tikai
17 gadu. 25 Ta viQi ari paIika tur talu no dzimtenes un majam.
Ari 22. oktobri pretinieks izradija sikstu pretestibu 1. un
2. brigades strelniekiem, turklat vakarpuse ieQema Kromus. Sis
panakums izradijas islaicigs, jo 7. pulks dienu velak Kromus at-
guva. ti grots un smags 23. oktobris bija 4. pulkam. Nakamo
nakti strelnieki parlaida kaujas linija uz aukstas un nosarmojusas
zemes. Viegli neklajas an citiem divizijas pulkiem. 26 So ciQu laika
tuvuma esosas 7. divizijas daJas neQema nekadu dalibu kaujas un
ar bezatbildigu atkapsanos atsedza trieciengrupas flangu.
Kaujas Orlas un Kromu rajona bija sasniegusas kulminaciju.
Tas bija niknas un loti asil}ainas. Trieciengrupai bija daudz
neevakuetu ievainoto, to skaits turpinaja palielinaties. levainoto
izvesanu uz aizmuguri kaveja ka skaitliski visai samazinajies sa-
nitarais personals, ta ari sanitara transporta trf1kums. 24. oktobri
divizijas staba prieksnieks K. Svede liidza 14. annijas sanitaro
dalu atsiitit vairakus arstus un sanitaro transportu ievainoto pie-
Qemsanai un evakuesanai. 27 Orlas stacija gaidija ierodamies sa-
nitaro vilcienu, bet lidz turienei ievainotos nacas nogadat
galvenokart ar sl.<iitnieku palidzibu.
Karadarbiba turpinajas. Trieciengrupai atkal vajadzeja pargrupe-
ties. «Kaujas notiek no vienas vietas,» dienasgramata par 24. ok-
tobri ierakstijis 1. latviesu vieglas artilerijas diviziona telefonists
F. Lacis. - «Pretinieks laiz darba visus savus labakos spekus.
Lauki lil,dem parkla ti.» 28
Abam pusem visai aktuals bija kaujas cietuso da}u papildinasanas
jautajums. Latviesu strelnieku divizijas rezerves bataljona bija nepilni
1500 cilveku. Tas nebija daudz. Tacu no si pasa skaita turpat divas
tresdalas bija gluzi basas. Ka sodien lai pierada, ka ne tadel 21 no
viQiem bija dezertejis?29
Tikmer V.eQins ipasa prieksraksta KSFPR Karalietu tautas ko-
misariatam izrikoja nosutit mobilizetos latviesus uz Latviesu divizijas
rezerves bataljonu. Neapmierinoties ar to, 25. oktobri viQs telegra-
feja Latvijas padomju valdibas kara komisaram K. Petersonam: «Ne-
kavejoties pazil}.ojiet: 1) Vai jus jau nosutijat mobilizetos latviesus
uz ,Latdivizijas rezerves bataljon u? Cik nosiitijat? Vai mobilizacija
noriteja pietiekami energiski? 2) Vai jus izpildijat rikojumu par pa-
204

*
pildinajuma nosiitisanu latviesu pulkam uz 7. anniju? Ka viens, ta
otrs uzdevums ir steidzams.»30 Ka redzams, V. Qins bija noriipe-
jies par divizijas (un pulka 7. armija) papildinasanu ar Latgale mo-
bilizetajiem latviesiem n ne Maskavas vai Petrogradas pro-
letariesiem. .
Dienvidu frontes atbildigakaja cil}u iecirkni situacija atkal sa-
rezgijas, kad uz dienvidaustrumiem no Kromiem paradijas svaigas
det}ikiniesu da}as, apdraudot Latviesu divizijas 1. brigadi un
3. brigades kreiso flangu. 2. brigades 4. pulku pretinieks inten-
sivi apsaudija ar l.<imiskajiem saviI}.iem,31 tiesa gan, ar vajiem
panakumiem.
Uz isu Iaiku pretinieks 25. oktobri atkal ieQema Kromus. Tacu
7. pulks nakts uzbrukuma parsteidza 3. Markova pulka divus ba-
taljonus un piespieda tos ar lieliem zaudejumiem pilsetu a1st3t.
Pinns kaujas politisko noskaQojumu 7. pulka verteja ka «ne visai
a pmi erinosu».
Strelnieki bija pikti par to, ka tiek dziti uzbrukuma nakti un
lietfi. N eskatoties uz to, taja pasa zil}ojuma teikts, ka «strelnieki
kaujas nebaidas, viJ}i taisni raujas turp, bet nevar ieredzet tadu
bezmerl}a klejosanu» 32. Pedeja norade velreiz liek atcereties ari
patiesi samilzuso ieterpa un apavu jautajumu, kuru attiecigas in-
stances joprojam «marineja».
Sasprindzinajums karadarbiba strauji noplaka. Acimredzot Briv-
pratigo armijas labakas dalas bija izsmelusas izturibas rezerves.
27. oktobris Orlas un Kromu rajona pagaja samera mierigi, bet
pec dienas izliiki konstateja deI}.ikiniesu atkapsanos visa fronte.
Tadejadi pretinieks bija atzinis savu sakavi. Qeneralis A. Deqikins
par to izteicies lakoniski: «30 dienu asil}ainu kauju rezultata, ne-
mitigi manevrejot, ne reizi vien giistot atsevisl}us panakumus un
ciesot lielus zaudejumus, Brivpratigo armijas karaspeks atgaja uz
Konotopas-Gluhovas- Dmitrijevas- Kastornajas liniju.» 33 N e, mc-
muaru nepilna lappuse, kas veItita Orlas-Kromu kaujam, latviesu
strelnieki nay pat piemineti. Neveiksmigais generalis viqus gandriz
vai vispar ignorejis, kaut gan tiesi strelnieki sagrava A. DeJ}ikina
ceribas ka uzvaretajam iejat Maskava. Sada neobjektivitate liek ap-
saubit autora citus vertejumus un liecibas.
*Domats 5. seviskais latviesu strelnieku pulks, dazkart devets par 5. latviesu strelnieku
pulka 4. atseviso bataljonu.
205

DeQikiniesiem atkapjoties, ka trieciengrupa, 1a 14. armijas pareJle
speki pargaja uzbrukuma visa fronte. Brivpratigo armija atgaja bez
steigas, negribigi, nelaizot garam izdevibu izradit pretestibu.
Divdesmit dienu ciI}as Latviesu divizijas 1. un 3. brigade bija
zaudejusi 336 kritusos, 360 ievainotos un 19 kontuzetos, ka ari
130 bez vests pazudusos. Daudz bija saslimuso - 254 cilveki,
tapat dezertieru skaits - 62 - nebija mazs. 34 Tie bija mobili-
zetie un divizija ieklautie centrale guberI}.u zemnieki. 2. brigade
no 20. lidz 30. oktobrim zaudeja 42 kritusos, 174 ievainotos un
12 kontuzetos karavirus, 32 bija pazudusi bez vests, 82 - sasli-
musi, bet dezertejusi 8 cilveki. 3 Minetie skaitfi neizteica visu.
Latviesu divizija bija zaudejusi vairak neka pusi no komandejosa
sastava un parak daudz ierindnieku. Papildinajums vel nebija sa-
I}emts. Laiks sakopt bruces un atvilkt elpu netika dots, divizijai
nekavejoties vajadzeja iesaistities pretinieka vajasana.
Lai nedotu iespeju deQikiniesiem organizet aizstavesanos, tika
veikts kavalerijas reids viI}.u aizmugure. Latviesu divizijas 1. un
3. brigade parrava fronti,' un 3. novembra agra rita tumsa Lat-
viesu kavalerijas pulks un sarkanie kazaki saka postosu «ekskur-
:I
siju», sagrabjot vienu staciju vai sadzu pec otras. Pretiniekam tika
sagadati ne tikai lieU zaudejumi, bet vel lielaks satraukums, kas
negativi ietekmeja ta morale noskaJ}.ojumu.
Kavalerijas reids redzami sekmeja 14. armijas dalu uzbrukumu.
11. novembri Sarkana armija ieI}ema Dmitrijevu. Deqikiniesi vie-
tam izmisigi pretojas un pargaja pretuzbrukumos. Tacu stabilizet
fronti pretinieks vienkarsi nespeja.
2. Latviesu strelnieki CiQ3S pret Judel}icu
Taja pasa laika, kad Latviesu strelnieku divizija izcinija sivas
kaujas Orlas un Kromu rajona, 5. sevisl}ais latviesu strelnieku
pulks, kuru 1919. gada augusta no Serpuhovas nosfitija uz Dien-
vidu fronti, respektivi, Tulas rajonu, lai iesaistitu kaujas pret de-
Qikiniesu kavaleriju, tika parsviests uz Petrogradas apkartni.
Qenera1a N. JudeQica komandeta Ziemelrietumu armija pec Lugas,
Gatcinas, Krasnoje Selo un Detskoje Seto ieQemsanas bija piena-
kusi pavisam tuvu Petrogradai. Padomju 7. armijas stavoklis, par
spiti speku parsvaram,36 bija loti smags. Pretinieks atradas netalu
no Pulkovas augstienem, labaja flanga tiecoties pie Kolpinas sa-
206

sniegt Nikolaja, t.i., Petrogradas-Maskavas dzelzcelu. Vel 14. ok-
tobri v. el}ins JudeQica uzbrukumu Petrogradai vel1eja ka ma-
nevru, lai vajinatu Sarkanas armijas uzbrukumu dienvidos,37 bet
paris dienu velak vi I}. a vadita Aizsardzibas padome pieI}.ema lemu-
mu «aizstavet Petrogradu lidz pedejai asins lasei» 38.
Sarkanas armijas virspavelnieciba ciQai pret JudeQica armiju or-
ganizeja trieciengrupu, ieIqaujot taja 21. strelnieku divizijas 3. bri-
gadi, kuru parsvieda no Tulas, un kursantu brigadi no Maskavas.
Petrogradas aizstavesanai mobilizeja stradniekus un komunistus,
ari sievietes. Protams, galvena nozime bija karaspekam. 18. oktob-
n, izpildot saQemto rikojumu, no Tulas uz Petrogradu izbrauca
5. sevisl}ais latviesu strelnieku pulks. To bija paredzets ieklaut
trieciengrupa, kuru koncentreja Kolpinas-Tosnas rajona. Pulka
bija divi bataljoni, respektivi, sesas rotas; 600 durkli, lozmetejnie-
ku komandas, pulka artilerijas baterija - tas bija kaut neliels,
bet disciplinets un kaujiniecisks papildinajums.
Pee ierasanas Popovkas stacija 5. sevisl}a latviesu pulka strel-
nieki atstaja eselonus un nekavejoties devas uz 7 kIn attalo Ja-
mizoras sadzu. Strelnieku noskaI}.ojums bija mozs, viI}.i jokoja un
sacentas aspratibas. KQada tomer netika pielauta. «Dot skala balsi
paveles un smel,<et bija aizliegts,»39 velak paskaidroja pulka ko-
mandiera vietnieks V. Pavars. Avangarda virzijas jatnieku izlfIki,
tiem sekoja 1. rota, tad 1. bataljona parejas rotas un 2. batal-
jons, ka an artilerijas baterija. Saimniecibas data un lauka virtu-
yes uz laiku tika atstatas Popovkas stacija. 40 Izradijas, ka mineto
sadzu, kuru latviesu strelnieki sasniedza ap pusnakti, pretinieks
bija jau ieI}.emis. Tas gatavojas sagrabt ari Popovkas staciju, lai
pargrieztu dzelzcela satiksmi starp Petrogradu un Maskavu. <<-fa
kaut 3-4 stundas pulks butu nokavejis, mflsu stavoklis biitu bijis
pavisam launs,» 41 atzina pulka komandieris J. Gregors. Pateicoties
tumsai un biezajai miglai, kas agra rita celas no tuvejas Izoras
upes, strelnieki nemanot pievirzijas sadzai pavisam tuvu. Rotas
tikpat klusu sagatavojas un izvietojas triecienam.
JudeQica armijas daJa, kas atradas Jamizoras sadza, par Iatvie-
su strelnieku ierasanos neka nezinaja, tadel 5. sevisl}a pulka trie-
ciens izradijas negaidits un parsteidza pretinieku, kas naksl}.oja
sadza. Tur esosais bataljons strelnieku speja durklu trieeiena rit-
ausma tika ,iznicinats. Maz bija tadu, kam izdevas aizbegt. Strel-
nieku zaudejumi bija pavisam nelieli.
207

Latviesu strelniekiem bija janok}iist Izoras upes preteja krasta
un japadzen pretinieks no ta pozicijam. Uzdevumu sarezgija tas,
ka tuvakaja apkartne vienigais tilts atradas ienaidnieka rokas. Pa-
nakumus nesolija ari nakts uzbrukums, jo reiz parsteigtais preti-
nieks bija kluvis loti uzmanigs.
Izvietojusies izejas pozicijas Izoras labaja krasta, 5. sevisa
pulka strelnieki gaidija uzbrukuma paveli. Nakts pagaja mierigi,
bet no rita pirmie savu maku radija pulka baterijas artileristi, iz-
nicinot ap desmit lozmeteju ligzdu un sagraujot pretinieka staba
eku. Srapneli piespieda begt tilta aizstavjus. Tulit ari trieciena
pari tiltam devas 5. pulka rotas un atspieda pretinieku - kQaza
A. Uvena vienibu, kas bija ieradusies papildinat JudeQica spekus
no Latvijas. Izoras upes otra krasta ieqemsana tomer prasija vai
visu dienu, t.i., 21. oktobri. Pinnaja bridi atspiesti, liveniesi sa-
Qemas un lzradija energisku pretestibu. Sagaidijusi papildspekus,
vil}i vairakkart meginaja, gan nesekmigi, pariet pretuzbrukuma.
Latviesu strelnieku ciI}.as pie J amizoras praktiski ievadija J ude-
qica. sagravi, jo atQema pretiniekam iniciativu svariga iecirkni un
nodrosinaja labas izejas pozicijas uzbrukuma turpinasanai. Nakti
no 21. uz 22. oktobri 5. sevisl,<o latviesu strelnieku pulku ieklava
21. strelnieku divizijas 3. brigade, kam nakamaja diena bija ja-
parlet uzbrukuma. 5. pulks jau kops kauju sakuma uz aizmugures
dienestu re\dna bija palielinajis tieso cinitaju rindas. Starp citu,
ta 12 muzikanti uZQemas sanitaru pienakumus,42 ko viqi ari sek-
migi veica.
Jau 23. oktobri JudeI}.ica armijas dalas bija spiestas atstat Pav-
lovsku un Detskoje Selo. Saja rajona tika satriekts un atspiests
Ziemelrietumu arrnijas 1. korpusa centrs. Kaujas par Pavlovsku
atkal izcelas latviesu strelnieki. Pa teicoties galvenokart 5. sevisa
pulka energiskajai un pasaizliedzigajai ricibai, pretinieks ta ari ne-
speja «aizerties» aiz kada no izdevigajiem dabiskajiem sl}ersliem
un organizet aizstavesanos. Trieciens no Kolpino rajona JudeQica
annijas labajam flangam bija visai efektivs. Tas pavelnieciba bija
pielavusi nopietnu kliidu, jo triecienkolonna, kas uzbruka Pavlov-
skai un Jamizorai, bija iedalits relativi maz speku, bet artilerija
talu atpalika no avangarda dalam, nespejot uzbrucejus vajadziga
bridi atbalstit. Izmantojot sos triikumus, 5. sevisa Iatviesu pulka
strclnieki sakiiva pretinieku un nodrosinaja Maskavas-Petrogradas
dzelzcela nepartrauktu darbibu.
208

Pee Pavlovskas un Detskoje Selo rajona zaudesanas Ziemetrie-
tUffiU armijas stabs liela steiga parsvieda karaspeka dalas no ci-
tiem icirkQ.iem un gatavoja pretuzbrukumu, izmantojot anglu
tankus. U z tankiem un to psihologisko ietekmi uz sarkanannie-
siem tika liktas lielas eenoas.
Sada nopietna un vienlaikus neskaidra situacija 5. sevisajam
latviesu strelnieku pulkam paveleja doties uzbrukuma Popovkas
sadzas rajona, bet citam, skaitliski \ielakam karaspeka dalam so
uzbrukumu atbalstit. Ka tas PilsoI}.u kara laika bija atkartojies jau
daudzreiz, latviesu strelniekus svieda ista uguns pekle.
Pinna uzbrukuma diena, t.i., 24. oktobris, neko nespeja iz-
sl}irt. Neviena no pusem negribeja piekapties. Lai salauztu strel-
niekus moraliski, pretinieks pret viQiem raidija tankus un
brunuvilcienu.
.
Tikai ieraugot vien tuvojosos tankus, veseli pieei sarkanarmiesu
pulki metas begt. Nekartiba traucoties cauri Pavlovskai un Car-
skoje Selo, sie pulki aizrava sev lidzi stabus un artileriju, tapat
eitas dalas. 43 Izcelas sausmiga panika, kas vareja dargi maksat.
Saja jiikli galvu nezaudeja tikai latviesu strelnieki. 25. oktobri
5. sevisl}ais latviesu strelnieku pulks atradas Bolsaja Koselovas
sadza un tas apkartne, kad pulka iecirkni paradijas divi tanki un
aiz tiem kajnieki. No tankiem atklata uguns, ka pee briza kon-
stateja strelnieki, bija mazrezultativa, bet ar troksni un arejiem
efektiem viQus iebiedet nevareja. Pulks stingri ieveroja komandiera
J. Gregora noradijumu: pielaist dzelzs rapu)us pec iespejas tuvak,
tad ar labi meretu uguni atsl$elt kajniekus no tankiem.
Ta ari notika. Kad tanki bija pietuvojusies ap 80 so)u attalu-
ma, strelnieki atkJaja intensivu apsaudi, uguni versot pret kajnie-
kiem un piespiezot viQus partraukt talakvirzisanos. Artileristi sasa-
va vienu no tankiem, bet otru piespieda griezties atpakal. 44 Ar to
pasu pajuka visas ienaidnieku eeribas salauzt latviesu strelnieku
pretestibu. «Briesmigais efekts, kas tika apre\<inats un spidosi
eaurvests pie mazvertigam karaspeka kaujas masam, palika par ne-
nozimigu kaujas bubu1i pie aukstasinigajiem latviesu veteraniem,» 45
velak rezumeja pulka komandieris J. Gregors.
Nesasautajam tankam un kajniekiem atkapjoties uz Bolsoje Kot-
lino siidzu, 5. sevisl}ais pulks devas prettrieciena un driz so sadzu
*
JudeQica ricma bija nodoti pavisam sesi vai astoQi 1anki.
209

ieQ.ema, saQ.emot giisteIajus un trofejas. 46 Pretinieka vajasanai gan
strelniekiem speku nepietika.
Budami lieeinieki latviesu strelnieku veiksmei tanku atbalstita
uzbrukuma atsisana, drosaki k}uva eitu datu sarkanarmiesi. Latvie-
su artileristu sasauto tanku ieradas aplukot 7. armijas pavelnieei-
bas un Petrogradas aizsardzibas vadibas parstavji. Pee tam so
tanku parveda uz Petrogradu un izstadija visparejai apskatei kada
no pilsetas laukumiem.
Nedodot JudeQicam laiku atguties, 7. armija steidzas ieQemt
Gatcinu. Operacija iesaistija 5. sevisl,<o latviesu strelnieku pulku.
Pulks nopietni apdraudeja pretinieka flangus un aizmuguri. Divas
eiQu nedelas latviesu strelnieki ar kaujam veiea aptuveni 200 km.
1919. gada novembra pedeja nedela tiem ieradija 7 km garu fron-
tes iecirkni atbildigaja 7. un 15. armijas saskares rajona. 1. de-
eembri pulka bija palikusi vairs tikai 136 durkli un 6 lozmeteji. 47
Pretinieks veltigi izmeginajas panakt, lai strelnieki «uzdotu», tacu
veltigi. Nelidzeja De kaujas iesaistitais bruQ.uvilciens, ne bruQuau-
tomobili. Pasu prasmigo artileristu atbalstits, 5. sevisl,<ais latviesu
strelnieku pulks atsita visus pretinieka meginajumus gut panaku-
mus ta aizstavetaja iecirkni.
Kauju dabiba Narvas rajona ar latviesu strelnieku lidzdalibu
turpinajas ari vel 1919. gada decembra beigas, kad JudeQics ga-
tavojas meklet patverumu Igaunijas teritorija. Kad kluva pilnigi
skaidrs, ka ciQu saasinasanas Narvas ieeirkni nay gaidama, 5. se-
visl}o latviesu strelnieku pulku nosfitija uz Maskavu. Maskava
pulks tika papildinats un pee kada laika izbrauea uz Dienvidu
fronti, lai ieklautos Latviesu strelnieku divizija.
3. Pa begoso deJ}ikiniesu pedam
DeQ.ikiniesi bija sakauti un atkapas. ViQu kara rati, ka medz
teikt, velas atpakal uz dienvidiem. Tacu latviesu strelnieki ta an
nesaQema pat isu atputu pee smagajam kaujam. Nelidzeja Dienvi-
du frontes RKP 12. novembra telegramma virspavelniekam S. Ka-
meQevam par to ka Latviesu strelnieku divizija gandriz pilnigi
zaudejusi spekus. 48 Virspavelnieks ignoreja Iftgumu pietaupit latvie-
su strelniekus un bez ipasas vajadzibas svieda tos jaunas kaujas.
N elietderigi tika izsl.ciesti strelnieku fiziskie speki, lai gan bija ie-
speja Latviesu divizijas parvietosanai dazkart izmantot dzelzeela
210

transportu, tas netika darits. «Latviesu strelnieku divizijai nay tie-
sibu parvietoties pa dzelzeelu,» 49 rfigti ironizeja strelnieki. Pat
sl}fitniekus nepieciesamibas gadijuma izradijas grf11i sadabiit.
Padomju valdibas politiski ekonomiska rakstura direktiva virspa-
velniekam S. KameI}.evam 50 noradija katra ZiQ3 ieQemt Kursku un
virzities uz Harkovu un Donbasu. Tadel uzbrukums Dienvidu
.
fronte tika turpinats ar neatslabstosu sparu. Tas bija atbildigs le-
mums. Karaspekam nemaz nedodot atpiitu, uzbrukums vareja ie-
stregt visnevelamaka bridi. Ar sadu iespeju nacas rel.dnaties, tapec
virspavelnieks ieteiea Dienvidu frontes armiju pavelniekiem izdalit
rezerve «visstiprakas divizijas» isai atputai, pee tam no jauna vir-
zot His trieciena. 51 Vareja domat, ka ieteikums attieeinams ari uz
Latviesu strelnieku diviziju. Tacu ne, latviesu strelniekiem nekada
atelpa netika dota.
Atpiita divizijai bija loti vajadziga, uzkrajies nogurums negativi
ietekmeja latviesu strelnieku noskaJ.1ojumu. Vil}i protesteja pret
parmerigo izdzisanu, vairakos pulkos tika atzimeti tisi pavelu neiz-
pildisanas gadijumi, kas kops eiQu sakuma Dienvidu fronte nebija
noverots. Protams, sadas reizes atri tika «ieviesta kartiba». Ta
1919. gada novembra pirmaja puse, kad paveli neizpildija kads
2. pulka strelnieku vads, nekavejoties nomainija vada komandieri,
pee tam izformeja pasu vadu. Revolucionarajam tribunalam nodeva
cetrus 4. pulka 4. rotas strelniekus, kuri pee trim neveiksmigiem
uzbrukumiem atteieas doties ceturtaja. Tribunala prieksa naeas
staties tiem 5. pulka 2. rotas strelniekiem, kurus atzina par ini-
eiatoriem kfiditajiem, rotai atsakoties izpildit kaujas paveli un
arestejot pulka komandieri, vil}.a paligu un adjutantu. 52 Lai ari tie
bija atsevisJ.ci gadijumi, tomer pietiekami uzskatami liecinaja par
augoso neapmierinatibu ar augstakas pavelniecibas un karaspeka
daJu vai apaksvienibu komandieru nerel,<inasanos ar strelnieku pa-
matotajam prasibam pee atpfttas un cilveciskas attieksmes.
Parvarot nogurumu un dazadas lielakas vai sikakas likstas, Lat-
viesu strelnieku divizija turpinaja vajat atkapjosas Brivpratigo ar-
mijas dalas. Divizijas 3. brigade 14. novembri velreiz parrava
fronti, lai varetu sakties jauns Latviesu un 3. KubaQas kavalerijas
pulka reids - soreiz uz govas staeiju un talak deQikiniesu aiz-
mugure. Staciju un pasu govu kavaleristi pee kaujas ieQ.ema jau
nakamaja diena. Trofeju vidfi bija eseloni ar karamaterialiem.
Daudz netriika, lai tikt6 notverts pasa Brivpratigo armijas pavel-
211

tlieka generala V. Maja-Majevska vileiens. Ap 700 viru tika sa-
I}.emti gfista. Turklat veiksmigajiem kavaleristiem izdevas atgriezt
un iegfit iovas staeija no Kurskas pienakusos tris pretinieka bru-
I)uvileienus.. 3 Tikpat sekmigi, ka saeies, reids tika pabeigts.
lenaidnieka operativajos ziQojumos un telegrammas latviesu
strelnieki mineti loti bieii. Lfik, izraksti no ziQu sakopojuma par
15. un 16. novembri: «.. 8. un 5. latviesu puls sakoncentrejusies
Smirevas-Stigoslas rajona drozdoviesu labaja flanga.. 16. novembri
7. un 9. latviesu pulks gaja uzbrukuma VerhopeI}.jei, bet tika at-
sisti..»54 No aprautajam ziQam griiti ko izlobit, tik vien, ka cil,1as
turpinajas. Par spiti neveiksmem, ienaidnieks tomer eentas uzturet
optimistisku toni. Ar ko tad tika izskaidrota tik izslavetas Briv-
pratigo armijas atkapsanas? (Jalvenokart ar to, ka, ka rakstija
Rostova pie Donas izdota avize «VecerQeje vremja» «<Vakara
Laiks»), sarkanie savakusi «visu sovdepijas ziedu», veikusi vis-
pareju komunistu mobilizaeiju, koneentrejot Brivpratigo armijas
fronte visus latviesus, tapat tehnikas lidzek1us,55 liekot visu uz
sp,eles. Pee PilsoQu kara neveiksmigie veeas Krievijas restauretaji
apstiprinaja: «Latviesi izeelas ar lielam kaujasspejam.» Turklat tika
nepamatoti apgalvots, ka latviesu strelniekus lielinieki labi apger-
busi, barojusi, aIgu tiem sakuma maksajusi zelta. «Cik viQi bija
parlieeinati komunisti - gruti spriest,» pausts taja pasa publika-
eija, kas, ja var ticet autoram, balstita uz dokumentiem un Briv-
praigo armijas kaujas iegutam slepenam pavelem. Saja sakariba
noradits, ka pie daudziem sagiistitajiem un kritusajiem latviesiem
atrasts identisks, tacu katra atsevisl}a gadijum ta ipasnieka pas-
roeigi latviski parrakstits religiska satura raksts. Raksts raksturots
ka «kristiesu dzives noteikumiem» atbilstoss, «ar svetiem vardiem
un noslepumainiem burtiem,» kas esot bijusi domati vardarbigas
naves noversanai. 56 Par so rakstu griiti ko bilst, tacu tas nekada
gadijuma nay jauzskata par ko sliktu vai sokejosu. Latviesu strel-
nieki eilveki vien bija.
20. novembri Latviesu strelnieku divizija saQema paveli turpinat
uzbrukumu un ieQemt ObojaQu. Diennakti strelniekiem bieii naeas
ar kaujam parvaret 20-30 km. Aukstajam laikam nepiemeroti ger-
btiem un izsalkusiem viQiem reizem izsika fiziskie speki, aiz par-
pules tie, guJot l,<ede uz auksUis zemes, bridi pa bridim iemiga,57
lai pee uztriiksanas atkal turpinatu einities. Sals un dzilais sniegs
radija papildu likstas. Daudzi apsaldeja rokas un kajas. 1. brigade
212

vien tadu bija kadi 100 eilveki. 58 Vel arvien strelniekiem triika
sinelu, siltas velas, tapat apavu.
Lai ari bija saQemti papildinajumi" agraka speka divizijai vairs
nebija, kaut ari kaujasspeju un pieredzes ziQa ta, bez saubam,
parspeja eitas 14. armijas divizijas. Gluzi logiski, ka deQikiniesi
Latviesu strelnieku diviziju loti respekteja un baidijas no tas.
Strelnieku neatlaidiga uzmaciba lika tiem niknoties un nervozet.
Visu 24. novembri Latviesu divizijas 2. un 3. brigades dalas
eentas iel}.emt ObojaQu. To izdevas panakt tikai nakamaja diena.
CiQas saja rajona turpinajas lidz pat 30. novembrim, kad preti-
nieka energija izsika, un tas bija spiests samierinaties ar notikuso.
Aizvaditaja menesi Latviesu strelnieku divizija eieta lielus per-
sonalsastava zaudejumus. 1. pulka vien krituso, ievainoto un sa-
slimuso kopskaits sasniedza 268 eilvekus. 59 Sis pulks nebija iZQe-
mums; kaujas stipri izretusas izradijas ari eitas divizijas dalas.
Simtiem saslimuso vairakuma gadijumu bija sliktas apgades un fi-
zisko speku izsikuma likumsakarigs rezultats. N e pasu vainas del
strelniekiem neizdevas ieverot neatliekamas higienas prasibas, ko
viJ}i loti pardzivoja.
Papildinajumus Latviesu strelnieku divizijas dalas saQema nu
jau tikai no Krievijas eentralajas guberQas mobilizeto zemnieku
vidus. Mobilizetie zemnieki, kaut ari nesimpatizeja generalim
A. DeQikinam un nevelejas pieredzet muiinieku varas atgriesanos,
par visu vairak gribeja atrak atgriezties majas, un nepaeietigakie
pie pirmas izdevibas dezerteja. No aktivajiem pulkiem dezertieru
skaits sniedzas vairakos desmitos jau pirmaja laika pee papildina-
juma sanemsanas, vel vairak dezertieru tika" registrets rezerves ba-
taljona. 60 Padomju vara pie ta bija pieradusi, jo dezertieru
kopskaits bija krietni parsniedzis miljonu eilveku. Par to lieeina
kaut vai tas, ka 1919. ada otraja puse brivpratigi bija pieteiku-
sies 975 000 dezertieru. 61 Tada masveida dezertesana no Sarkanas
armijas aplieeinaja krievu zemnieeibas neieinteresetibu einities par
padomem, kas daudz bija solijusas, bet maz ko devusas. Laiku
pa laikam dezertierus atkal iesaistija Sarkanaja armija, tadejadi
gan palielinot tas personalsastava apmerus, bet ne kvalitati.
Jau Orlas-Kromu operaeijas laika, bet velak jo biezak un spil-
gtak atplaiksnija latviesu strelniekiem tuvais dzimtenes Latvijas
jautajums. Strelnieki ar nepaeietibu gaidija paskaidrojumus «par
atgriesanos Latvija pee uzvaras par DeQikinu»62. Komunisti sada
213

rakstura velmes parfrazeja ka «atbrivotaju» atkartotu atgriesanos
Latvija ar ierociem rokas, ignorejot lielas dalas vienkarso strelnie-
ku eilveeisko tieksmi pee dzimtenes, pee gimenem, tuviniekiem,
nepavisam to nesaistot ar «revolfieijas taisisanu». Si revolueijas
lieta loti daudziem no viI}.iem bija vienaldziga, runas par to ap-
nikusas. Citadi bija ar strelniekiem lieliniekiem, kuri ar maziem
iZI}.emumiem aizstaveja uzskatu par «uzvarosu» atgriesanos, jo pre-
teja gadijurna neuzskatija to par iespejamu.
Ar lieliem zaudejumiem deQikiniesu puse 1919. gada deeembra
sakuma Latviesu strelnieku divizija atsita ienaidnieka pretuzbruku-
ma meginajumu. Tulit pee tam strelnieki saQema uzdevumu ener-
giski turpinat ienaidnieka padzisanu, ieQemot Belgorodu un tas
rajonu. 63 Saja noliikii ar Latviesu strelnieku diviziju sadarbojas
IgauI}.u divizija. Operaeija attistijas sekmigi. Latviesu strelnieki -
3. brigade - apgaja Belgorodu, pee tam kopa ar igauQu da}am
pabeidza operaeiju. Notureties Belgorodas rajona pretiniekam nela-
va Latviesu divizijas 2. brigades divi pulki, jo tie 20 km uz rie-
tumiem parrava Belgorodas-Harkovas dzelzcela liniju un ari
soseju, draudot atgriezt pretinieku. DeI}.ikiniesi izIauzoties eieta lie-
Ius zaudejumus,64 un bija skaidrs, ka art Harkovu vit:1iem neiz-
dosies noturet uz kaut eik ilgaku laiku. Strauji pieauga dezertieru
un parbedzeju skaits Sarkanas armijas puse, un tas bija visizteik-
smigakais DeI}.ikina pilnigas sagraves prieksvestnesis.
Latviesu strelniekiem uzradas vel viens ienaidnieks - divizijas
dalas izplatijas saslimsana ar izsitumu tifu. 1919. t!ada novembra
pirmaja puse ik dienas saslima ap 15 strelnieku. Vel vienmer
visai aktuals bija atpiitas un papildinajuma jautajums. «Pulka pas-
reizejie galvenie jautajumi ir: kad mes kadreiz tiksim atpiita un
vai driz ir sagaidams papildinajums, jo dazas rotas ir palikusi
*
tikai 30 stiku ,» teikts 7. pulka komunistu kolektiva prezidija par-
skata divizijas politda{ai. Prasibai pee papildinajuma ir vel viena
piezime: «Un, kad dod papildinajumu, lai tad dod latv[iesus] vai
eitus, kuri r izturigaki, jo ieprieksejais papildinajums izjuka pir-
maja kauja.» 66 Par to pasu zelojas eiti pulki. Papildinajumi <<iz-
s l}id a» pa eelam, no frontes ka no vilka baidijas daudzi lielinieki.
Lidz novembra beigam, piemeram, Latviesu strelnieku divizijas
1. pulks bija saI}.emis divus papildinajumus no 2. Brjanskas eie-
.
T.i., durIqu.
214

toksQa pulka. Pirmoreiz ieradas 65 (no 116) nosiititie eilveki,
otrreiz - 95 (no 200). Starp minetajiem bija 7 (no 18) un
3 (no 16) komunisti. 67 Neapmierinosa bija saQemta papildinajuma
militara sagatavotiba. Bet no veeajiem strelniekiem 1. pulka bija
palikusi tikai puse. 68 Daudzi bija, kritusi, ievainoti vai saslimusi.
Energiska Latviesu strelnieku divIzijas un 8. kavalerijas datu ri-
ciba Harkovas likteni izsl}ira a tri. 11. deeembri pretinieks to bija
spiests atstat. Savdabigi so faktu izskaidroja deI}ikiniesu prese:
«Pee daudzu dienu sivam kaujam uz ziemeliem no Harkovas miisu
dalas, izpildot agrak nosprausto planu, zem spiediena no pretinie-
ka puses, atvestas uz jaunam pozieijam uz dienvidiem no pilse-
tas.»69 Tur gan ari nekada uzkavesanas neiznaca, jo vajadzeja
turpinat atkapsanos. 16. deeembri latviesu strelnieki ieQema Cugu-
jevu, divas dienas velak - Zmijevas staeiju un pilsetu. «Garasta-
voklis apmierinoss,» ziQots 1ika no 6. pulka, kas einijas ipasi
veiksmigi, sagiistot Harkovas rajona 3. KorQilova pulku un iegfistot
cetrus lielgabalus, vairak neka 20 lozmeteju u.c. trofejas. -
«Visiem ir velesanas sakaut DeQikinu un atgriezties Latvija.» 70
Nostalgija pee dzimtenes pieI}.emas speka, ta pavadija strelniekus
it vi sur.
Harkova Latviesu strelnieku divizija plasos apmeros izversas tifa
epidemija. Aizsteidzoties notikumiem prieksa, jaatzime, ka eiQu
laika dienvidos no ta speja izvairities tikai maza data strelnieku,
smagaka vai vieglaka forma tifu izslimoja visi parejie. Ar novelo-
sanos saktas pre1tifa vakeinaeijas 71 efekts izradijas niecigs.
Nepavisam neapmierinaja ievainoto un saslimuso la1viesu strel-
nieku arstesanas apstakli slimnicas. Sliktas apiesanas del loti
daudzi no viQiem vel pirms arstnieeibas kursa pabeigsanas slimi
un nogurusi atgriezas savas da1as. Parradas neveseli, bet apmie-
rinati, ka ir atkal starp savejiem. So strelnieku sasu1ums versas
ne tik daudz pre1 neapmierinoso materialo stavokli slimnicas, ka
pret mediciniska personala neiejiitigo, pavirso un pat bezkaunigi
rupjo izturesanos. Satrauea eentieni latviesus pee arstesanas kursa
nosiitit nevis atpakal uz viQu diviziju, bet uz citam karaspeka
dalam. 72 «Noziedziga apiesanas sIimnieas,» ka to neparspilejot ver-
teja, piemeram, 8. pulka strelnieki, atstaja smagu iespaidu, liekot
apzinaties, ka «kamer spej, tikmer dzen i bet, kad nespej vairs,
tad atmet setmale liktena varai ka suni» 3. Nonaca tiktal, ka sa-
slimusie strelnieki atteias no nosfitisanas uz slimnicam,74 kaut
215

gan bija labi zlnams Latviesu strelnieku divizijas neapmierinosais
sanitarais stavoklis un iespejas. Triika pat parsiesanas un ievaino-
jumu dezinficesanas lidzeIqu, par zalem un parejo nemaz neruna-
jot.
Reinoties ar nevelamam sekam, kuras arvien skaidrak lika
sevi manit, Latviesu strelnieku divzijas komandieris F. KalniQs
liidza 14. armijas pavelnieeibu piesl,drt divizijai nepieciesamo atpii-
tu. Citadi bija gIiiti apkarot tifa epidemiju, atjaunot un uzturet
divizijas kaujasspejas vajadziga limeni. Turklat operativa situaeija
bija vienkarsojusies, deQikiniesu vajasanu vareja turpinat mazak
pieredzejusas un noturigas dafas. 1919. gada decembra tresaja ne-
de1a, t.i., no 15. lidz 21. decembrim, latviesu strelnieki, eik var
spriest pee nepilnigam ziI}am, bija sal}emusi 461 gustekni un 229
parbedzejus, ka ari daudz dazadu trofeju. 75 Pretinieks atkapas jau
diezgan liela nekartiba, pametot ievainotos un slimos.
Beidzot 20. decembri Latviesu strelnieku diviziju izdalija armi-
jas rezervc. 1. brigadei vajadzeja uZJ}emties garnizona pienakumus
Harkova, abam parejam brigadem - Zmijeva un Cugujevas rajo-
na. Atrodoties rezerve, divizija riipejas par jaunu papildinajumu
saQemsanu. Saglabajies saraks,ts par 109 brivpratigajiem, kuri
1919. gada decembra pedeja dekade iestajusies Latviesu strelnieku
divizija. 76 Taja lasami ka latviesu, ta krievu, ukraiI}.u u.e. tautibu
noradosi uzvardi. Dienet saja divizija vel arvien daudziem bija
prestiza lieta, protams, saistita ar augstakam prasibam neka eitas.
F. KalniI}s padotibas kartiba liidza Sarkanas armijas virspavelnie-
eibu nosfltit komandierus - latviesus no citam divizijam Latviesu
strelnieku divizijas riciba, jo kaujas" Dienvidu fronte komandejosa
sastava zaudejumi taja sasniedza 75%.77 Par ierosinajuma rezul-
tatiem konkretas zinas nay izdevies atrast.
Atpiitu Latviesu · strelnieku divizija neYareja pienacigi izmantot
personalsastava speku atjaunosanai un tifa epidemijas iespejami
veiksmigai apkarosanai. Izvietojuma vieta pee ilga laika beidzot ti-
kusi pirti, strelnieki nesaQema tik loti vajadzigo velu. Tapat par-
tikas apgade vareja biit krietni Iabaka.
Vietejo attieksme pret latviesu strelniekiem bija atkariga no ci-
viliedzivotaju poIitiskajam simpatijam. Kads jekaterinoslavietis lat-
viesu strelniekus, sos «nelaipnos, driimos un gaismatainos laudis,
lieliski gerbtos (?!) un apbruI}.otos, ar parsteidzosu kareivisku
staju» salidzinaja ar vaeiesiem. Ka latviesi, ta vaeiesi (1918. gada)
216

izradijusies Joti lidzigi, gan izveloties vietu tabam J ekaterinoslava, ,
gan riipes par kartibas uzturesanu pilseta. 78 Ta Pinna pasaules
kara gados iesakQojusos negativo attieksmi pret vaciesiem apraksta
autors pacenties parnest uz latviesu strelniekiem.
Bija pagajusas tikai paris nedelas kops latviesu strelnieku datu
nosiitisanas rezerve kad 1920. gada 6. janvari tika saQemta pa-
vele koncentreties Lozovajas stacija, lai sekotu 41. un 45. divizijai
uz Pavlogradu un Krivojrogu ar uzdevumu aizkavet atejoso del)i-
kiniesu parvietosanos uz Odesu. N edaudz velak tika saQemts cits
rikojums - Latviesu strelnieku diviziju virzit pret Sarkanas armi-
jas aizmugure «patstavigu darbibu» izversusajam Mahno dalam.
«Visukrainas revolucionara komiteja pasludinajusi Mahno un ViJ)3
piekritejus arpus likuma,» darija zinamu strelniekiem divizijas laik-
raksts «CiQas Balss». - «Lidz ar to ir iesakts atklats karagajiens
pret Mahno.. Mahno mums jaiznicina visdrizaka laika.» 79 Patiesiba
N. Mahno ar saviem bruI}.otajiem spekiem parstaveja ukraiQu zem-
niecibas stihisko kustibu, kas nevelejas paklauties padomju varas
diktetajiem ierobezojumiem. Lielinieki gan skaidroja latviesu strel-
nieku saQemto uzdevumu gluzi citadi: jasakauj banditi un jaattira
no tiem 14. armijas aizmugure. Pie uzdevuma izpildes latvieu
strelnieki stajas bez ipasa entuziasma. «Kadas var biit kaujasspe-
jas, kads var but noskaI}.ojums, ja sarkanarmiesi nay apauti..,» no-
radits politiskaja parskata par 3. brigadi, bet to tikpat labi vareja
attiecinat ari uz abam parejam. - «8. pulka 110 strelnieki pa-
visam basi un 150 ar noplestiem zabakiem.. 9. un 7. pulka tas
pats un vel sliktak.» 80 Tiesa, Sarkanaja armija apavu, ieterpa,
ipasi sinelu un veJas trftkums bija kluvis hronisks, tacu gada laika
(lidz 1919. gada beigam) sis armijas vajadzibam bija izgatavoti
vairak neka 2,5 mi1j. sinelu un tikpat komplektu ieterpa, vairak
neka 7 milj. pam vel as (to skaita 1 mil{. paru siltas velas), vai-
rak neka 4,5 milj. pam armijas apavu. 8 Drebes un apavus ka-
raspeka vajadzibam plasos apmeros turpinaja vakt ari no
civiliedzivotajiem. Tikai nekas no sarazota un savakta netika Lat-
viesu strelnieku divizijai. Ieverojot sis divizijas lomu militarajiis
operacijas, nemainigi vienaldzigo attieksmi pret tas vajadzibam
griiti vertet citadi ka apzinatu diskriminejosu ricibu no attiecigo
apgades organu puses.
1920. gada sakuma latviesu strelniekus sasniedza pinnas zil}as
par iespejamajam KSFPR un Latvijas miera sarunam. Protams,
217

divizijas politdala un datu lielinieki paeentas tas sagrozit tiem iz-
deviga gaisma. <<A.r eiQu atpakal uz Latvyu, lai dzivo eiQa par
miisu biedru un piederigo atsvabinasanu,» 8 vecajam tonim sekoja
«CiQas Balss», sapQojot par jaunu karagajienu uz Latviju preteji
visai starptautisko notikumu ievirzei. Izmantojot P. Stuckas u.c.
latviesu vadoso lielinieku prieksrakstus, ta pastiprinati pauda atzi-
l}as, ka ar «latviesu stradnieku slepkavam nopietni nekads miers
nay domajams» 83. Savu nega tivu ietekmi sada veida propaganda,
protams, atstaja. Daza laba tas seja pesimismu un einismu. Pa-
sliktinajas diseiplIna, padomju prese, an «CiQas Balsi» paradijas
ZiQ3S, ka «a tsevisl,d biedri - strelniekh) «terorize Ukrainas iedzi-
votajus». Minets notikums, kad strelnieki izsmejusi un pat sasavusi
zemnieku maja svetbildes. 84 Atzistot, ka pret sadam paradibam
«jaeinas visiem spekiem,» lielinieki gan pasi nemaz nejutas vainigi.
Ka vienmer lidzigos gadijumos, paradibu eeloQi tika mekleti visur
citur, tikai ne eilveku pratus notrulinosaja komunistiskaja ideologi-
ja, kas bija galvena vainiga ne tikai tamlidzigu paradibu izplatiba
vien.
4. Pret V rangeli !
Da1a no sakautajiem deI}.ikiniesiem patveras Krima, eiti atkapas
uz Zieme1kaukazu. 1920. gada Krima paglabusos pretlielinieciskos
spekus apvienoja generalis J. Slascovs. To nebija daudz. Par si
karaspeka kaujasspejam maz kas bija zinams, jo turpinajas sav-
starpejas nesaskaI}.as un demoralizaeija. Toties energiski tika bfiveti
noeietinajumi. Perekopa zemes sauruma aizsardzibai sagatavoja
kops krievu-turku kariem pazistamo Turku valni - 10 m augstu
uzberumu ar 45 m platu un 10 m dzilu gravi prieksa. Tik no-
pietnu sl.<ersli parvaret nepavisam nebija vienkarsi. Tomer, ja
1920. gada janvari Sarkana annija dotos uz Krimu, tai bija visas
eenoas ieI}.emt pussalu. Sis izdevigais bridis palika neizmantots.
Energiskas rieibas vieta padomju puse vilcinajas. 10. janvari
13. armijai paveleja ieQemt pieejas Krimas pussalai, bet karaspeka
dalas paveles izpildi saka tikai pee divpadsmit dienam. Annija
gaidija papildspekus, bet tie netika doti. Konkreta pavele par Kri-
mas ieQemsanu sekoja 6. marta. Divas dienas velak 13. annija
pargaja uzbrukuma, parrava pretinieka aizsardzibas pozieijas un ie-
Qema JusuQu. Tacu pee negaidita pretuzbrukuma 13. armija tika
218

atsviesta vispirms uz IzeJas POZIC1Jam, velak - vel vairak uz zie-
meliem. Tapat neveiksmigi beidzas 46. divizijas divu brigazu uz-
brukums Congaras virziena.
Qeneralim J. Slascovam pienaea papildspeki, to skaita Brivpra-
tigo annijas dalas no Ziemelkaukaza. Sarkanas annijas pavelnieci-
ba savukart pastiprinaja 13. anniju. 18. marta padomju Dienvid-
rietumu frontes pavelnieeiba nodeva tas riciba ari Latviesu strel-
nieku diviziju. Diviziju paredzeja ieklaut Perekopa-Sivasa rajona
koncentretaja trieciengrupa, kam 10. aprili vajadzeja sakt uzbruku-
ma operaciju,85 lidz menesa beigam pabeidzot Krimas pussalas ie-
nemsanu.
,
Un ta «puskails, gandriz basam kajam, strelnieks posas uz
jaunu ciQu». Pedeja bridi, ka izradas, nostradaja kads i1gi pieklu-
sis mehanisms. «Dienu P irms dosanas cela notiek «brinums»: tiek
* '
izdalita vela, bikses, gimnasterkas ,» lasam «CiQas Balsi» publice-
taja korespondenee. 86 Diemzel ne jau visi to saI}ema. Citiem atlika
gaidit nakamo sutijumu.
Uz noradito rajonu latviesu strelniekiem atkal naeas doties par-
gajiena kartiba. Bija iestajies pavasara s1,cidonis, izdangato celu del
atpalika vezumnieki un artilerija. Bez sJ}iitniekiem vietam iztikt ne-
vareja, bet sl.<iitnieku Qemsana saasinaja attiecibas ar vietejo zem-
nieeibu. Ta 26. marta kada sadza piekava un apsaudija vairakus
pee pajiigiem nosiititos 9. pulka strelniekus. Nedaudz velak sadza
ieradusies pulka jatnieku izliiki notvera zemnieku vadoI}us un pie-
eus no tiem turpat uz vietas nosava. 87 Sis mfisu izpratne arkar-
tejais gadijums lieku reizi atgadina PilsoQu kara asil}aino dabu un
Sarkanas armijas datu saQemtas pilnvaras.
Garais un nogurdinosais pargajiens no Jekaterinoslavas apkar-
tnes uz Perekopa zemes saurumu izvertas par smagu parbaudijumu
nesen tifu parslimojusiem un ievainojumus aparstejusiem strelnie-
kiem. Ik dienas veicot 45-50 km diezgan auksta laika, slikti ap-
gadatais datu personalsastavs novarga vel vairak, zirgi tika
notriekti un kluva maz noderigi turpmakiem parvadajumiem.
Gandriz taja pasa laika, kad pie Perekopa ieradas Latviesu
strelnieku divizija, visa Krima koncentreta karaspeka komaitdesanu
uZQemas generalis P. Vrangelis. Celies no Dienvidigaunijas Bal-
tijas vacu baronu dzimtas, 1905. gada revolucijas laika viQs
.
T.i., formas bliizes.
219

izpildija genera1a A. Orlova soda ekspedicijas staba adjutanta
pienakumus. Generalis P. Vrangelis bija parlieeinats «vienotas un
nedalamas» Krievijas atjaunotajs, gatavs atkal paklaut beztiesiskai
eksisteneei bijusas cariskas imperijas daudzas nomalu tautas.
*
Tadel par melna barona satrieksanas nepieciesamibu strelnieki
nebija jaagite. Tacu tiesi ar propagandu aizravas divizijas polit-
da1a un lielinieku agitatori. «Daudzi biedri neprot krieviski
lasit,»88 zelojas poIitda1as vaditajs K. Poema, aeimredzot domajot
par «Izvestijas» un «Pravdas», tapat Maskava publiceto politisko
brosfiru lasitaju loku. Latviesu skaits un ipatsvars pee aizvadita-
jam kaujam' un papildinajumu saQemsanas, protams, bija sama-
zinajies un dazados pulkos atsI$.irigs. 1920. gada aprili, piemeram,
8. pulka no 672 cilvekiem latviesu bija 520, krievu - 133,
parejo - 19. 89 Pulku noskaQojuma raksturojumam turpinaja iz-
mantot tadu raditaju ka bezpartejisko latviesu strelnieku attieksmi
pret komunistiem. Dazkart ta raksturota ka svarstiga,90 lai gan
lidz asam nesaskanam un konfliktiem nenonaca.
.
Latviesu strelnieku diviziju turpinaja novajinat tifa epidemija.
Uz bridi nedaudz mazinajusies, ta atsakas ar jaunu speku.
7. aprili Perekopa grupa ieklautaja Latviesu strelnieku divizija
bija 447 komandieri, 2603 durkli, 358 zobeni, 126 lozmeteji un 36
automatiskas sautenes, 32 vieglie un 7 smagie lielgabali. Pavisam
divizija bija 8276 cilveki 91 jeb aptuveni 42% no personalsastava ap-
meriem, iepriekseja gada rudeos sakuma latviesu strelniekiem iero-
doties Dienvidu fronte. Patiesiba divizija bija vel vajaka, jo kaujas
kritusi un sakroploti bija daudzi pieredzejusi einitaji. Latviesu strel-
nieku diviziju joprojam komandeja F. KalniI).s, staba prieksnieks bija
K. Svede, komisars - K. Dozitis. Interesanti atzimet, ka abi pirmie
bija bezpartejiskie un an velak lielinieku rindas neiestajas.
Perekopa grupa pavisam ietilpa 1254 komandieri, 5119 durkli,
3341 zobens, 374 lozmeteji, 74 vieglie un 15 smagie lielgabal
bruQuautomobilu vieniba un 10 lidmasinas, kopa 19 757 cilveki. 9
Tie nebija ,iespaidigi skait1i, Qemot vera trieeiengrupai izvirzito
uzdevumu. Pretiniekam 1920. gada marta bija ap 5500 durklu
un zobenu,93 bet aprila pirmaja puse generata P. Vrange1a riciba
katra ziQa atradas vairak karaspeka, jo turpinajas deJ}ikiniesu
.
Sddu iesauku teneralim P. Vrangelim sagddiija rnelnais kaukaziesu apmetnis jeb t.s.
burka, ko vil}s oiezi nesaja.
220

datu parsviesana uz Krimu no Ziemelkaukaza, ari aizmugure tika
vaktas visas iespejamas rezerves.
Sarkanas annijas ciQu sakumu pret Krima patverusos ienaidnie-
ku ietekmeja briestosais bruI}.otais konflikts starp KSFPR un Poli-
ju. Neveloties uZl}emties vienlaicigu ciQu divas frontes, padomju
virspavelnieciba izlema nekavejoties satriekt vrangeliesus un
12. aprili direktiva Dienvidrietumu frontes stabam uzsvera, ka
Krirnas ieQemsanas operacijai <<ir pirmsriga nozime un tade} tas
pabeigsanai jasviez visi frontes spekh)94. Ka liecinaja sekojosie no-
tikumi, 13. armija gan izsiras palauties tikai uz trieciengrupu.
Perekopa grupas komandieris F. KalniI}s uzbrukuma planu sasta-
dija steiga, un taja ne viss izradijas pardomats. Paredzeta karaspeka
iesaistisana operacija pa dalam vajinaja trieciena speku. Sikak netika
izstradati atsevisl.d uzbrukuma posmi, tade1 jau driz pee uzbrukuma
sakuma radas sarezgijumi un neparedzetas griitibas.
Operacija sakas 13. aprila rita. Kaut ari uzbruka tikai divas
latviesu strelnieku brigades, kopa 1647 viru, vil}u vidii 931 dur-
klis, tatad ap 150 cilveku vai 85 durklu uz katru nocietinatas li-
nijas kilometru,95 sakuma sekmes neizpalika. Tika ieQemti ne tikai
ienaidnieka .ierakumi pirms Turku va]Qa, bet 1. brigade sagraba
datu no pasa valI}a, iegfistot gfistekI}.us un trofejas. 3. brigadei
veicas sliktak, lai gan 8. un 9. pulkam uz laiku izdevas ieQemt
Perekopas pilsetu. Vrangeliesu jatnieku negants prettrieciens no
flanga, divi tanki un vairaki bruQuautomobiJi piespieda strelniekus
atkapties. «No pulkiem Rienaca pieprasijumi sutit kavaleriju un pa-
ligspekus, bet to nebij,»96 apstiprina aculiecinieka atmiQas. Kaujas
bija visai sivas. «Sagfistito gandriz nav,» korespondence «Latviesu
uzbrukums» driz ziQoja kads no Krima iznakusajiem laikrakstiem,
«jo latvji navigi pretojas un neganti kapajas ar miisu jatnie-
kiem»97. Pee izlfiku ievaktajam ziQam, ienaidnieks pret Perekopa
grupu bija versis 2000 durkJu un 1700 zobenu, 148 lozmetejus,
15 vieglos un 4 smagos lielgabalus, 3 bruQuautomobi1us, 3 tankus
un 5 lidmasinas. 98 Sis parsvars bija izsross; laikus nesagaidiju-
sas rezerves, Perekopa grupas dalas, respektivi, abas latviesu bri-
gades) atkapas uz izejas pozicijam.
Nakamaja diena Latviesu strelnieku divizijas 1. un 3. brigade,
pastiprinatas ar 3. divizijas vienu brigadi, uzbruka velreiz, soreiz
bez artilerijas sagatavosanas uguns. Vrangeliesi bija pievilkusi re-
zerves un piespieda uzbrucejus ar lieliem zaudejumiem atkapties.
221

Pee diennakts partraukuma, izpildot Sarkanas armijas virspavel-
nieeibas prasibu dot pretiniekam Krima izsl.<irosu triecienu,99 16. a p-
rila rita latviesu strelniekus treso rcizj raidija pret Turku valni.

" -
V RAN(jELtESU NOCIETINAJUMI
PEREKDPA ZEMES
SAURUMA
LATVIESU STRELNIEKU
DIVTzlJAS DALU UZBRUKUMA
_ >{ 7_
UN ATKAPSANAS VIRZIENI
AkJtJCII.JCJC
",..tr.JC "'"
..4 - --
A. 
o EIPATDRIJA
MELNA
URA
9. she1na Latvieu strclnieku ciQu cel Vrangeta fronte
Uzbrukuma piedalijas vairaku eitu datu atbalstitie 3. un 2. bri-
gades strelnieki. Ari sis uzbrukums beidzas neveiksmigi. 7. un
9. pulka ierinda palika pa 40 eilvekiem, bet pavisam Latviesu
strelnieku divizija nedaudz dienas izradijas zaudejusi 88 eiIvekus
no komandejosa sastava, 626 durkfus un 34 zobenus. 1OO Vecajiem
strelniekiem neveiksmigas eiQas pie Perekopa 1920. gada aprili
gribot negribot atsauea atmiQa Ziemassvetku kaujas. Soreiz gan
lielinieki necela breku un neklaigaja par latviesu strelnieku izkau-
sanu, kas, gan mazaka apjoma, bet jo uzskatami bija norisinajies
viI}.u pasu, t.i., padomju varas intereses.
Strelnieku noskal}ojums pee trim neveiksmigajiem uzbrukumiem
bija drums un nospiests. Zuda ticiba pavelnieeibai, raisijas piktas
222

runas, ka solits tiek daudz, bet kad «jaiet virsii valnim, tad ir
tikai nogurusie latviesu pulki» 101. Strelniekiem bija taisniba.
Sakara ar Polijas un KSFPR bruI}oto konfliktu Sarkanas armijas
virspavelnieciba uz laiku atteicas no uzbrukuma operaeijam Perekopa
zemes sauruma. Apmeram uz pusotru menesi pretinieki abpus Turku
valnim izturejas samera mierigi. Daza diena aizriteja pavisam klusu.
Latviesu strelnieku divizija gandriz mitejas saslimsana ar izsi-
tumu tifu. 102 Atslabstot sasprindzinajumam fronte, atkal sakas sa-
puleu laiks; lielinieki pasu paustajai viendomu demokratijai allaz
pieversusi lielu nozimi. Strelnieki paeentas atrast laiku lasisanai,
ka neka divizija bija pavisam 65 bibliotekas ar 17 649 dazadu
nosaukumu 31 898 gramatam. Bija izveidoti 8 klubi; gandriz visos
tajos darbojas strelnieku loti ieeienitas dramatiskas sekeijas, daz-
kart ari muzikalas un sporta sekeijas vai puleiI}i. 103 Var tikai pa-
brinities, ka grfitajos apstaklos pavisam nebija apsikusas latviesu
strelnieku tieksmes pee kulturas un makslas. «Katrs, kas atrodas
fronte, bus noverojis, ka strelnieki slapst pee makslas, ka izl}er
laikrakstus, zurnalus u.c. Iiteratiiru, ka pieblive telpas retajos kon-
eertmitiI}.os un vel retakajas teatra izrades,» neliela apraksta atga-
dinaja strelnieks un dzejnieks K. Pelekais. 104 Daudzas eitas
divizijas ta visa nebija vai, ja ari bija, tad krietni pietieigaka ap-
joma. Protams, ne jau tas vien raksturoja latviesu strelniekus. «No
eitam armijas dalam Latdivizija atsl}iras tai ziQa, ka viQai bija
says ipass «Latvijas jautajums», kurs paasinajas saskaI}a ar ieva-
ditam miera sarunam starp Padomju Krieviju un Latviju..,» velak
.
uzsvera R. Apinis. - «No pareizas «Latvas jautajuma» apgais-
mosanas atkarajas divizijas kaujasspejas.» 1 0 Ta tas patiesi bija.
Cita lieta, ka saprast si svariga jautajuma pareizu apgaismosanu.
Lielinieki ciesi turejas pie vecas nostadnes. Tikmer no .pulkiem un
apaksvienibam pienaea ziI}as par «Baltitfs brauksanu », par ko
«diezgan daudz bezpartejiskie izsakas»l 6. Prieks politdalas un
partijas biedriem tas skaneja ka trauksmes zvans. «Sis tieksmes
radas sakara ar parpiilesanos, nepartrauktu atrasanos prieksejas
pozicijas visu pedejo kauju laika (nenormala bariba, slikts apgerbs,
bieza parvietosanas bez atpiitas); tas parQema masas, un majas
gribetaju proeents palielinajas» - ta to eentas izskaidrot divizijas
*
1920. g ada vasara vins tika iecelts par Latviesu strelnieku divizijas komisaru.
*. '
Respektivi, atgriesanos Latvija.
223

politdala}07 Nekavejoties tika pastiprinata pret neatkarigo Latviju
versta propaganda. «CiI}as Balss» rubrika «Balta Latvija» uzbiira
vienigi driimas un atbaidosas ainas, biedejot ar tur it ka valdoso
«nagaikas demokratismu», bezdarbu, varas patvalu utt. Ierosmi
deva ka «Krievijas CiQ.a», ta ari «Pravda», kas laiku Ra laikam
publieeja kadu rakstu par «latviesu baltgvardu zveribam» 08 vai ko
tamlidzigu. P. Viksne naca klaja ar isti lieliniecisku «atklajumu»:
«Balta Latvija nay nekas cits, ka Anglijas un Amerikas koloni-
ja.»I09 . Tam katra ziI}.a bija jaatbaida strelnieki no atgriesanas
dzimtene. Divizijas politdalas propagandistu kolegija publiceja
tezes, kuras izteieas pret latviesu kvalificeto stradnieku un strel-
nieku tiiliteju atgriesanos Latvija pee miera liguma parakstisanas,
jo tas, Ink, «kaitetu Padomju Krievijas saimnieciskas dzives no-
kartosanai un kavetu kontrrevolucijas galigu iznicinasanu»l10.
Tatad, ne Latvijas, ne latviesu strelnieku intereses netika uzska-
titas par pietiekami svarigam.
Pee papildinajumu saQemsanas Latviesu strelnieku divizija
(1920. gada 1. jiinija taja bija 15 595 cilveki l11 ) strauji pieauga
nelatviesu skaits un iepliida daudz analfabetu un mazizglitoto.
Tade{ bija izveidotas 1. un 2. pakapes skolas, notika lasit un rak-
stit neprateju apmaciba. Skolotaji atradas turpat latviesu strelnieku
vidii. Daudzas divizias dalas 1920. gada aprili-maija tika sarikots
«abeces menesis». II Personalsastava izglitibas caurmera raditaji
bija krietni pasliktinajusies.
Pee apnla kaujam Latviesur'strelnieku divizija saQema ieterpu
siitijumu. Tacu atka} visiem ilepietika'" ipasi apavi un veta, kuras
triikumu strelnieki izjuta jo se,visl}i. iQus kaitinaja Sarkanaja ar-
rnija ieviesusies prakse jaunforInetam) dalam izsniegt jaunus ieter-
pus un visu eitu nepieciesamo, bet vecas frontes daJas atstat
skrandainas. Nekadas labas atsauksmes no pulkiem nedzirdeja par
partikas apgadi. Partikas devas bija apnieigi vienveidigas baribas
sastava ziI}.a un stingri normetas. Divizijas izvietojuma tuvuma ne-
bija neviena eiema, strelnieki pasi lidz ar to iepirkt neko neva-
reja. Prasibas uzlabot partikas apgadi un kaut nedaudz to dazadot
atskaneja atkal un atkal. I13
Sarkanas annijas pasivitate uz ziemeliem no Turku valQ.a ie-
drosinaja generiili P. Vrangeli rikoties uZQ.emigak. Cik iespejams
papildinajis savu karaspeku, viI}s gatavojas izlauzties no Krimas un
doties jauna karagajiena uz KSFPR centro. ViI}.a sakotnejo ieceri
224

vareja izteikt pavisam Isi: sakaut padomju 13. armiju un atspiest
to aiz DQepras.
Brigazu maiQa Latviesu strelnieku divizijas ieeirkni un kaimil}u
(3.) divizijas organizetais izlfikvienibas reids 1920. gada 7. jiinija
rita trauceja laikus pamanit pretinieka sakto uzbrukurnu. 114 Lieli
kavalerijas speki, kam sekoja tanku un brul}.uautomobilu, un lid-
masinu atbalstitie kajnieki, eentas ar strauju izvirzisanos atsl.<elt,
apiet un ielenkt atsevisl.<as Latviesu strelnieku divizijas dalas. In-
tensivi tika bombardets divizijas stabs. Septil}.padsmit stundas lat-
viesu strelnieku pulki noasiQojot iztureja vrangeliesu frontalos un
flangu trieeienus. Visvairak eieta 5. un 9. pulks.
Kavalerijas uzbrukumi 5. pulkam turpinajas turpat deviQas
stundas. Tresaja meginajuma neatlaidIgajam ienaidniekam izdevas
apiet pulka labo flangu. Daudzus strelniekus jatnieki sakapaja ar
zobeniem, data krita giista, parejie atkapjoties sajaueas ar eitu ka-
raspeka da1u sarkanarmiesiem. Vakarpuse salasijas tikai kads dueis
5. pulka strelnieku. 115 Tik vien bija palieis no pulka.
Kada viens eta un tas apkartne vrangeliesu jatnieki ielenea
9. pulku. Cits pec. eita satima strelnieki, krita ari pulka koman-
dieris V. Rundals. Klaja stepe deva lieliskas prieksroeibas kava-
lerijai, ko pretinieks veiksmigi izmantoja. Vakarpuse Latviesu
strelnieku divizijas dalas, galvenokart 1. un 2. brigades pulki, par-
gaja pretuzbrukuma. Vrangeliesi neiztureja un vietam saka atkap-
ties. Ka parasti, prasmigi darbojas latviesu artileristi, sasaujot tris
bruQuautomobilus un tanku, pee tam sabojajot ari otru. 116 Ar to
gan nepietika pretinieka saktas operaeijas partrauksanai.
Nakama nakts un diena', pagaja 'mierigi, bet 9. jiinija sekoja
jauns vrangeliesu uzbrukums.' .vel tovakar Latviesu strelnieku di-
vizijas stabs, bet 10. jfinija strelnieku pulki, ka ari eitas padomju
karaspeka da1as atkapas uz Kahovku.
Pee neveiksmiga pretinieka meginajuma 12. jiinija to, iel}.emt,
sasprindzinajums atslaba.
Sesu dienu smagas kaujas Latviesu divizija samka par 1358 eil-
vekiem. 117 Visvairak skaitija bez vests pazuduso, kaut gan vairakums
viQu tapat bija gajusi boja. Pee 10. jf1nija sal}emta neliela papildi-
.
Pee vienim zinam, lai nekristu giista vil}S pats noSivies, pee eitam - ar zobeniem
sakapits. ..
225

naJuma (650 viru) 118 divizija nu bija 8281 karavirs, to skaita 480
*
komandieru, 2469 durIqi un 193 zobeni, kuru riciba atradas 69 loz-
meteji, 69 automatiskas sautenes, 31 lielgabaIs, ka ari 3302 zirgi. 119
Latviesu strelnieki nomakti veroja divizijas izkausanu. «Stasta, ka
pat noriiditi revolucionari prato: - Bet var jau ari but, ka padomju
valdiba tiesam apzinigi velas atstat diviziu Ukrainas stepes -,» fik-
sets kada divizijas politda}as ziQojuma. 1 0 Kur meklet atbalstu un
aizstavibu, neviens nezinaja. Pavisam vienaldzigs latviesu strelnieku
liktenis bija V. eQinam, kas sekoja notikumu gaitai PilsoQu kara
frontes un tadel nevareja nezinat par notikuso kii pie Perekopa, ta
Kahovkas. Moris savu bija padarijis...
Paridarijumiem neredzeja gala. 13. armijas RKP loeeklis
M. Konstantinovs u.c. ofieialas personas nepatiesi vainoja latviesu
strelniekus par atkapsanos no Perekopa. 8i pati RKP nekautrejas
dot riko J .umu ar varu atnemt Latviesu strelnieku divizi J .ai davato
. ** 
un ieterpa izgatavosanai tik nepieeiesamo audumu. Sadu «varo-
nigu» operaciju, iesaistot taja bruQuvileienu, kajnieku un kavaleri-
jas apaksvienibas pret nedaudzajiem apgades dalas strelniekiem,
kuri nemaz negatavojas izradit pretestibu,121 veiea 13. armijas
RKP pret... daudzeietuso divlziju! Tiids prakse izradijas diendiena
bazunetais proletariskais in ternacionalisms, respektivi, Ii elkrievu 80-
vinisms, darbiba.
Junija otraja puse no Maskavas, kur tas bija papildinats, Ka-
hovkas rajona ieradas 5. sevisl}ais latviesu strelnieku pulks: tris
bataljoni - ap 2000 eilveku (850 durklu), ka ari artilerijas ba-
terija (4 lielgabali) .122 Diemz.cl so pulku, kas butu speeigs papil-
dinajums, neieklava Latviesu strelnieku divizija, bet, preteji aug-
stako instaneu direktivai,123 nosiitija kadas eitas pastiprinasanai.
J au pirmaja kauja 5. sevisl,<ais latviesu strelnieku pulks pee blakus
esosas brigades atkapsanas nonaea ielenkuma un eieta lielus zau-
dejumus. Turpmakajas dienas krituso, ievainoto un bez vests pa-
ZUdU80 sarakstu vel naeas ieverojami papildinat.
1. jiilija Latviesu strelnieku un 52. divizija Berislavas rajona
forseja DI}.epru. Pee papildspeku pievilksanas ienaidnieks piespieda
strelnieku pulkus eitu pee cita atgriezties DQ.epras labaja krasta.
*
Kavalerijas pulks tolaik - 17. jiinija - neatradas divizijas sastava.
..
Audumu divizijai bija atsiitijusi Latvijas padomju valdiba. Nav gan zinams, ka P. Stucka
vai kAds cits no latviesu lielinieku vadItajiem biitu protestejis pret sAdu 13. armijas
RKP ricmu.
226

,-,2;...!.. .. t
Izdevas noturet tikai nelielu placdarmu Korsuhskas klostera rajona.
Pavelniecibu sads operacijas iznakums neapmierinaja, un latviesu
strelnieku dalam velreiz nacas forset DQepru.
1920. gada jiilija sakuma latviesu ipatsvars Latviesu strelnieku
divizija, kuru tolaik komandeja J. Lacis, * bija aptuveni 57 % . 124
Visvairak viQu bija kaujassastava rotas un komandas. Latviesu
daba nebija grozities saimniecibas u.tml. dienestos, lai gan va-
jadzeja to darit, jo tad apgade, loti iespejams, uzlabotos un iz-
beigtos zagsana, ka ari strelniekiem pienakosos produktu u.c. lietu
izsaimniekosana «pa malam». Patiesi, latviesu strelniekiem bija pil-
nas tiesibas justies apvainotiem. Aizvien biezak daudzu viQu
domas kavejas pie Latvijas. Politdalai vajadzeja oficiali paskaidrot
padomju valdibas dekretus un rikojumus par reevakuaciju uz Lat-
viju, jo strelnieki uzskatija, ka par so dokumentu slepsanu atbil-
diga pavelnieciba. 125 ViQi nebija talu no patiesibas.
Pec ciQam jiilija sakuma Latviesu strelnieku divizijas stabs
liidza 13. armijas RKP izvietot diviziju rezerve atpiitai un papil-
. dinasanai ar latviesu karaviriem. Tacu ta vieta menesa beigas di-
vizijas dalas atkal iesaistija griitas ciQas. Kauju laika ielenkuma
nokluva s. sevisais latviesu strelnieku pulks. V. Pavars, kas ko-
mandeja pulku, liidza atlauju izlauzties, bet atlauja netika data.
Kopa ar blakus cinosos ungaro pulku strelnieki atsita vairakus
vrangeliesu uzbrukumus. Pavelnieciba gaidija pienakam kavaleriju
un joprojam nedeva atlauju izlauzties no ielenkuma. Tad abu ie-
lenkto pulku komandieri nolema to darit uz savu atbildibu. Bet
bija jau par velu. Pec izmisigas pretosanas, kas beidzas ar tuv-
ciQu, vrangeliesu rokas nonaca ap 200 ievainotu un novargusu
vim, no kuriem apmeram puse bija latviesu strelnieki. Kadus 80
gfistekQus, galvenokart latviesus, vrangeliesi turpat uz' vietas nosa-
va. No 5. sevisl,<a latviesu strelnieku pulka pari palika 14 cilveku,
neskaitot pulka baterijas artileristus, saimniecibas dalas virus, mu-
zikantu komandu un kancelejistus, jo tie neatradas kopa ar rotam
pulka pedeja kauja. Vil}.uS visus, artuveni 440 cilvekus, beidzot
iek}ava Latviesu strelnieku divizija. 12
Augusta DQepras krastos atsakas energiska karadarbiba ar ak-
tivu latviesu strelnieku lidzdalibu. Vrangeliesi viI).iem turpinaja vel-
*
Diviziju vins komandeja neilBu laiku. Starp citu, J. Uieis bija. pirmais lielinieks, -
Latviesu strelnieku divizljas prlekSnieks (komandieris). Driz vinu nomainIja eits lieli-
nieks - K. Stucka. Visl iepriekSejie sIs divizijas prieksnieki bija bezpartejiskie.
227

tit lielu uzmanibu, eentas panakt latviesu strelnieku «izstasanos no
speles». Pretinieka lidmasinas kaisija proklamacijas, kuras aicinaja
strelniekus parlet Vrangela krievu armijas puse, padoties gusta,
lai... brauktu uz Latviju}17 Nav gan zinams, ka siem eentieniem
butu bijusi panakumi.
Pee DQepras forsesanas Latviesu divizijas dalam nacas manevret
samera plasa apvidft. 12. augusta vakara vrangeliesi ielenca
4. pulka strelniekus. Ari sis pulks cinijas lidz pedejai iespejai, un
tikai nedaudziem izdevas izlauzties. Ap parejiem loks savilkas aiz-
vien eiesaks'. Kad izbeidzas patronas, nepilni pusotra simta nokau-
setu un ievainotu strelnieku tika saI}emti gfista. ViI}uS sadzina
tuveja sl}fini un ar lozmetejiem apsava. Pee sis izrel}inasanas di-
viem li1.<u kaudze dzivi palikusajiem (3. rotas noda!as komandierim
E. Pallo un sis pasas rotas strelniekam K. BrastiQam) tika davata
dziviba. Abiem palaimejas no giista izbegt un atgriezties divizija,
paves tot par pulka bojaeju. Vai pee sadiem gadijumiem var par-
mest latviesu strelniekiem, ka ari viQi dazkart neQema giistekQus?
Tajas pasas augusta kaujas loti smagi cieta 8. pulks. Viena
diena sis pulks atsita sesus ienaidnieka kavalerijas uzbrukumus un
pedejo reizi eelas prettrieeienam, kad ierinda bija palikusi vairs
tikai 32 durIqi. No 350 durkJiem, kauu troksnim apklustot, sa-
skaitija 16, ka ari vel 4 komandierus: 8 lieU bija ari parejo di-
vizijas datu zaudejumi. Velti meklet lidzigus izturibas piemerus
starp eitam 13. armijas dalam.
Generalis P. Vrangelis organizeja pretuzbrukumu. Pretinieks izmi-
sigi eentas panakt lfizumu sava laba. Kaujas kopa ar eitam Latviesu
strelnieku divizijas dalam piedalijas praktiski no jauna saformetais
4. pulks. Tas gan nepavisam nelidzinajas agrakajam. «26. augusta
mfIsu jaunais pulks atkal kauja, bet no tiem krievil)iem [nay] ne
velna; nevar uz prieksu padzit, un, saka visi, apkau j del viQiem tikai
veeos zenus, kas vel lidz sim dzivajos palikusi,» 29 - tadu vertejumu
saglabajusi 4. pulka strelnieka Z. Zelbera dienasgramata.
Kaujas jau labu laiku verpas ap Cornuju Do)inu, un ta tik
tiesam daudziem latviesu strelniekiem kluva par istu naves ieleju.
Tas apkartne eiI}.u smagumu iznesa Latviesu strelnieku divizijas
1. un 3. brigades pulki. «Tragisma pilni ir dzivajos palikuso Lat-
divizijas tik daudzo eiQu dalibnieku vardi, kad viQi saka, ka gaida
savu kartu, kad vajadzes iet boja,»130 teikts kada talaika doku-
menta.
228

Izsika latviesu strelnieki skaita, izsika viQu optimisms. Dau-
dziem ka vieniga ceriba palika dzimtene, par kuru nebeidza
domat. Bezpartejiskie strelnieki izradija nepacietibu, pulkos runaja
it ka par V. etina, it ka par . Trocka pavelem ar atlauju
braukt uz Latviju. «Tas.. rada tieksmes staties lauka no armi-
jas,» 131 satraucas divizijas lielinieku konference, kas notika 1920.
gada 17.-23. septembri. Tiesi tobrid strelnieku vidfi plosijas ho-
lera (153 saslimusie), daudzus no kajam nogaza atgulas tifs. 132
unpratibas tika atklatas divizijas apgades data, kuras prieks-
nieks, ka teikts kada arhiva materHila, «uz latviesiem skatijas slik-
ti un gatavojas sos rnezoQs [?!] iznidet»133. Mineta lielinieku
konference tika informeta, ka apgades dalas komunistu sfiniQa
saja sakara pieQemusi nosodosu rezolficiju ar piebildi, ka «patreiz
attiecibas ir nokartotas»134. Nozelojams risinajums. Ja bfitu iejau-
kusies pasi strelnieki, diezin vai ar to vien si lieta beigtos.
Sakopojusi spekus, 14. septembri uzbrukuma pargaja vrangeliesi.
Dienu velak viQi parrava 13. annijas fronti. Divu nedelu laika
pretinieks sasniedza Donas apgabalu. 8. oktobri ienaidnieks forseja
DQepru un gatavojas ieQemt Kahovkas placdarmu. Latviesu strel-
niekus atkaI' raidija kaujas.
Oktobra pedeja nedela Sarkana armija pargaja vispareja uzbru-
kuma generata P. Vrangela spekiem. 28. oktobri Latviesu strelnie-
ku divizija no Kahovkas virzijas uz dienvidaustrumiem. 6. pulks
negaidot uzdfiras pretinieka galvenajiem spekiem, kas ielenca strel-
niekus. Sakas izmisiga ciI}a. Kauja krita 29 komandieri un 394
strelnieki. 135 Pedeja bridi no ielenkuma paguva izlauzties artileris-
tie ViI}.i ar lozmetejratiem, tapat pulka jatnieku izlfiki paspeja aiz-
aulot. Ka parasts, gustekQus vrangeliesi apsava. Ta vel viens
latviesu strelnieku pulks beidza savu ciQu celu.
Nespedams notureties Ziemeltaurija, 1920. gada novembra sa-
kuma pats generalis P. Vrangelis ar karaspeku, pametot kara teh-
niku, «iesmauca» Krima, cerot patverties aiz Perekopa nocie-
tinajumiem. Soreiz padomju pavelnieciba nevilcinajas; uzbrukurns
sakas 7. novembri.
Uzbrukuma sakuma Latviesu strelnieku divizija atradas rezerve,
tomer aizmirsta netika. 10. novembri tai lika steigties uz dienvi-
diem. lenaidnieka pretestibu salauzt izdevas atri, jau nakamas
dienas vakarpuse kauju darbiba divizijas rajona aprima. Vrangelie-
si atkapas Simferopoles virziena. Latviesu strelnieku divizija ar
229

abiem tolaik tas sastava ietilpstosajiem kavalerijas pulkiem avan-
garda vajaja ienaidnieku. Tika saQemti simtiem gustekJ:tu, tapat
parbedzeju, kuru skaits strauji auga. Strelnieki ieguva bagatIias
trofejas, pat vienu tanku un tris traktora vilkmes lielgabalus. 36
14. novembri divizijas da!as bez kaujas iegaja Eipatorija. Vel pec
dazam dienam Sarkana armija pabeidza Krimas ieI}.emsanu.
Novembra beigas Latvieu strelnieku divizijai velreiz nacas ie-
saistities mahnoviesu vajasana. Ta tapat prasija upurus.
Strauji pieauga to strelnieku skaits, kuri veIejas doties uz dzimte-
ni. To bezpartejisko,:tkas vel klausijas lielinieku sausmu stastos par
«balto Latviju», bija maz. Visadas runas strelnieki bija atklausijusies,
un viI}uS griiti nacas iepaidot. Par pasaules revolucijas idejam latvie-
su strelnieki atklati vipsnaja. Spiesta ar visu to rel}inaties, Iatviesu
komunistisko sekciju 6. Viskrievijas konference 1920. gada 22. oktobri
formali atzina ikviena strelnieka tiesibu izveleties Krievijas vai Latvi-
jas pilsonibu un to ptejosos atbrivot no dienesta Sarkanaja armija. 137
Turpmak Latvijas jautajums Latviesu strelnieku divizijas pulku un
apaksvienibu sapulces neparprotami ieQema centralo vietu.
Neatlaidigakie lielinieki tomer neatmeta ceribas atrunat strelnie-
kus no dosanas uz Latviju. 1920. gada decembri «Pravda», pec tam
«Krievijas CiJ,la» publiceja bridinosu paskaidrojumu, ka begJiem g
tatad aizbraucejiem, atpakalcels uz Padomju Krieviju liegts. 13
Dzimteni milosajiem latviesiem tas bija gluzi lieks atgadinajums.
La tviesu strelnieku di.vrziju izformeja. 1920. gada nogale izdota
attieciga pavele lidz ar inforntaciju par plasam iespejam dienestu
turpinat 52. divizija Izvainoja ne tikai Latviesu strelnieku di-
vizijas veteranus - latviesus (viI}.u ipatsvars divizijas personal-
sastava bija nokrities lrdz aptuveni 48 % 139), bet ari kopa ar
viQiem ilgak cinijusos krieVus, ukraiQus u.c. ViI}.u protesti tomer
neko nepanaca. Palika iespaids, ka izfonnesana nenotiek tikai
Miera liguma del, ** bet kadi ietekmigi speki grib atrak nodot
aizmirstibai latviesu strelnieka vardu. Sada attieksme, ka ari
vilcinasanas ar to latviesu strelnieku atbrivosanu no Sarkanas
armijas, kuri bija izteikusi sadu velesanos, tikai kupIinaja uz
Latviju braukt nolemuso skaitu.
*Tas tika attiecinats uz visiem Sarkanaja armija dienejosiem latviesiem, ka ari latviesu
iiirniekiem.
· IzfonncSanu saistija ar Latvijas un Padomju Krievijas noslegti Miera liguma 4. pantu.
230

Driz prombrauceji jau bija ce1a jiitis. «Pavadijam uz staciju
latviesus no miisu pulka, kuri aizbrauca uz dzimteni,» liecina
ieraksts kada strelnieka dienasgramata. - «Zel ir skirties un
seit palikt..» 140 Kada cita dienasgramata sikak iezim latviesu
strelnieku eselona «sagatavosanu» celam no Maskavas uz Latviju.
Maskava aizbraucejiem izsniedza jaunu ieterpu, apavus, velu un
200 Nikolaja rublu 1 t.i., cara naudu, apmaiI}.a pret tikpat daudz
padomju rub}iem. 14 lekams 1921. gada maija pinnaja puse ese-
Ions atstaja Maskavu, to ieradas izkratit cekisti. «Mekleja ierocus,
municiju un mfizikas instrumentus. Pirmajos vagonos tika uzieti
un atQemti vairaki revolveri, bet atlikusos toties paspeja labak
noslept,» stasta aculiecinieka J. Veinberga dienasgramata. - «Pee
revolveru atQemsanas strelnieki dazadi zobojas par CK* viriem,
tos kaitinadami, bet, kad saka Qemt nost par strelnieku pasu
naudu kadreiz iegadatos mfizikas instrumentus, tad tie ar to
nebija miera un iesaka stridu..»142 Izmanijusi no vagoniem in-
strumentu ipasniekus it ka lietas noskaidrosanai, cekisti viQiem
tos vienkarsi atI}.ema. «Viss tas atstaj uz strelniekiem loti sliktu
iespaidu par padomju varn ,» 143 lasams turpa t J. Veinberga
dienasgramata.
Latviesu strelnieki atgriezas majas zem sarkanbaltsarkana karo-
ga. Tada bija viQu izvele.
20. gadu sakuma Latvijz. atgriezas ari latviesu virsnieki, kuri
tolaik atradas Padomju Krievija, cits Sarkanaja armija, cits kada
no baltajam, cits paguvis no karadienesta atkratities. Uz dzimteni
izbrauca pulkvezi J. Francis, A. Auzans, P. Avens u.c. Atgriezties
velejas ari pulkvedis J. Vacietis,144 taCti ka bijuso Sarkanas anni-
jas virspavelnieku un Padomju Latvijas armijas pavelnieku data bi-
juso dienesta biedru viQu seit redzet nevelejas. Uz dzimteni
steidzas ari dazs labs Sarkanaja armija izaudzis komandieris. Lat-
viesu kavalerijas pulka komandieris J. Krisjanis aizbraucot nodeva
lielinieku partijas biedra karti, skaidri liekot saprast, ka ar so
partiju viQam turpmak nay pa celam.
Latvija ieradas generala A. DeQikina, tapat N. JudeQica un ad-
mirala A. Kolcaka karotaji - gan latviesi, gan cittautiesi. Kads
nepilnu divsimt cilveku gars saraksts, kura lidz ar tris krievu ge-
neralu u.c. virsnieku vardiem mineti pulkvezi E. Aire, M. Jeske,
*
T. i., cekas.
231

A. Apsitis, ka an eiti latviesu virsnieki, tika publicets paris <<Jau-
nako Zinu» numuros. 145
,
Latviesu streinieki atgriezas dzimtene Latvija. Jau pats sis fakts
daudz ko izteica.
5. Troickas bataljona un Imantas pulka gaitas
Data Iatviesu strelnieku pee atkapsanas no Latvijas 1918. gada
februari, ka jau teikts, nevelejas ieklauties Sarkanaja armija un
devas uzmeklet beglu gaitas Krievija nonakusas gimenes vai radi-
niekus vai vienkarsi gribeja atrasties talak no lielajiem eentriem
un pilsetam. Daudzi strelnieki nonaca Ukraina, Pievolga, UraIos,
pat Sibirija, cerot tur sagaidit Pirma pasauies kara beigas un at-
griezties Latvija. Pee trim cetriem menesiem k1uva skaidrs, ka iz-
vairities no .lidzdalibas PilsoI}.u kara, kas Krievija pieI}.ema arvien
plasakus apmerus, diezin vai izdosies. Ka sarkanie, ta baltie at-
meta sakotnejo brivpratibas principu un formeja milzigas armijas,
mobilizejot attiecigo gadagajumu viriesus, prieksroku dodot apma-
citiem, t.i., karadienesta jau bijusiem. Palika aizvien mazak eeribu
izvairities no sim mobilizacijam.
Sarkanas armijas Latviesu divizijas datu panakumi noskal)oja
veeas kartibas aizstavjus pret latviesiem vis par. To dabiija izjust
balto armiju rindas iesaistitie latviesi. N eieeietibu pret latviesiem
pastiprinati kultiveja dazadu «kara prieksnieku») paveles, nekaut-
rejoties latviesus ierindot «Krievijas gadsimtu ienaidnieku» skai-
ta. 146 Tika likti sersti latviesu beglu u.tm!. sabiedrisku orga-
nizaeiju darbibai, tam Pirma pasaules kara beigas jiitami akti-
vizejoties.
Labveligaki apstak1i latviesu begJiem un vietejam latviesu sabied-
ribam organizeties un aizstavet savas tiesibas izradijas Krievijas aus-
trumdata - Uralos un Sibirija. Driz pee Sibirijas un Uralu Latviesu
pagaidu nacionalas padomes (LPNP) izveidosanas Omska aktivizejas
tas nodalas Vladivostoka, Harbina, Sanhaja u.e., ka redzams, pat
inas teritorija. Talajos Austrumos darbibu uzsaka turienes latviesu
parstavnieeibas iestade - Latviesu centralais birojs (LCB) Vladivos-
toka. Domajot par Latviju, par tas teritorijas atbrivosanu no vaeu
okupaeijas karaspeka, tulit pee mineto latviesu parstavniecibas iesta-
zu izveidosanas tie apsvera iespejas organizet nacionala karaspeka
vienibas ka nakamas Latvijas armijas sastavdatu.
232

Satversmes sapulces locektu komitejas, t.s. Komuca, kara mi-
nistrs generalis Galkins 1918. gada 1. oktobri parakstija paveli
par latviesu ba1aljona formesanu Troicka. Sads sakums lika rel.d-
na1ies ar bataljona iesaistisanu karadarbiba pre1 Sarkano armiju
Komuca veidotas «tautas armijas» rindas. Tacu eitas izejas nebija.
1. Latvijas atbrivosanas bataljonam par komandieri ieeeia bijusa
1. Daugavgrivas latviesu s1relnieku pulka virsnieku P. Dardzanu.
Kadu menesi veliik Vladivostoka lika pamatus Imantas pulkam.
Pulku uZQemas komandet pulkvedis J. Kurelis, bijusa 5. Zemgales
latviesu strelnieku pulka virsnieks. Mineto nosaukumu sis pulks
gan ieguva velak, pee LCB attieciga lemuma.
Lai paglabtu Troieka formejosos bataljonu, kuru nosauea sis
pilsetas varda, no ieklausanas «tau1as annija», LPNP un LCB
eentas uZQem1 sakarus ar Cehoslovaku korpusa pavelniecibu un
Francijas militaro misiju. Admirata A. Kolcaka «apversums» (Ko-
muca padzisana) un <<tautas armijas» izirsana lika rel.cinaties ar
Troickas bataljona paklausanu kolcakiesiem, kuru izturesanas pret
latviesiem bija izteikti negativa. Zinamu stabilitates sajiitu deva
LPNP un Cehoslovakijas N acionalas padomes Krievijas noda)as
1918. gada 16. novembra ligums,147 kas latviesu vienibas paklava
sis Cehoslovakijas institiicijas kontrolei un apgadei, ka ari Jaickas
korpusa staba prieksnieka pulkveza K. Gopera aps1iprinasana par
LPNP Kara nodatas vaditaju. Labveligs latviesu karaspeka dalam
Sibirija, kam dazadu sl,<erslu, sevis1}i pirmaja laika, patiesam ne-
triika, bija francu -generalis M. Zanens. lecelts par Antantes bru-
Qoto speku augstako virspavelnieku Austrumkrievija un Sibirijas
rietumdala, viI}s speja ietekmet A. Kolcaku un panakt piekrisanu
abu latviesu datu nodosanai Franeijas militaras misijas parziQa.
Beidzoties Pirmajam pasaules karam, vairs nebija nepieeiesama
latviesu datu izmantosana kopa ar sabiedroto spekiem ciQa pret
Vaeijas valstu bloku, toties pieauga so datu karaviru velme sa-
glabat sevi Latvijai un biit gataviem piedalities dzimtenes atbri-
vosanas ciQas. So apQemibu ieverojami nostiprinaja pinnas ziJ}as
par Latvijas neatkaribas proklamesanu. Dzivaka ktuva brivpratigo
pieteiksanas (ka Troickas bataljonu, ta Imantas pulku veidoja uz
brivpratibas . pamatiem). To vareja izdarit Perma, Jekaterinburga,
Celabinska, Petropavlovska, Omska, Novonikolajevska (Novosibir-
ska) , Tomska, Krasnojarska, Irkutska, Vladivostoka, Cita un
Harbina. Japiebilst, ka ierobezojumu iestaties viena vai otra la1-
233

vlesu karaspeka da1a bija maz. PieQema ne tikai pirms tam
Sarkanaja armija dienejusos, bet pat bijusos lieliniekus ar LPNP
Kara nodalas piekrisanu. Sada kartiba bija noteikta, lai nepie-
}autu politiski nevelamu cilveku iesaistisanu armija ar domu graut
jaunas karaspeka da}as no ieksienes. Tadi gadijumi velak tika
atklati.
Kolcakiesiem izsludinot mobilizaci1u, Troickas bataljona iestajas
60-70 Sibirijas latviesu kolonistu. 14 Tomer lielako datu brivpra-
tigo Troickas bataljonam un Imantas pulkam deva nevis kolonisti,
bet strelnieki un beglu jauniesi, tiecoties atgriezties dzimtene un
palidzet tai.
Brivpratigo piepliidumu neveicinaja samera slikta latviesu nacio-
nalo karaspeka datu apgade to pastavesanas sakumposma. 1918.
gada 1. decembri Imantas pulka bija 47 karaviri, bet menesi
velak Troickas bataljona - 22 virsnieki un 80 strelnieki. 149 ti
izjiitama bija kolcakiesu pretdarbiba un aizdomu pilna izturesanas
pret latviesu vienibam. It sevisl,<i to izjuta frontei tuvak dislocetais
Troickas bataljons, kas bija pastavigi apdraudets' un kuru katru
dienu vareja sagaidit ierausanu «Krievijas ieksejas nezeligas ciI}as
virpuli» 150. Labi vel, ka izdevas nokartot troickiesu un imantiesu
apgadi, kuru uZQemas Francijas militara misija Sibirija, izdevumus
ieskaitot ka kreditu neatkarigas Latvijas valsts rel,<ina. 151 lekseja
dzive ka Troickas bataljons, ta Imantas pulks saglabaja autonomi-
ju. Gan viens, gan otrs dalijas simtos (rotas) , bet disciplinu un
kartibu noteica pirmie latviesu valoda sagatavotie reglamenti, t.i.,
noteikumi. lerindas komandas un sarakste notika latviesu valoda,
protams, iZI}emot sarakstisanos ar Cehoslovaku korpusa pavelnieci-
bu un Francijas militaro misiju.
Ir saglabajusas statistiskas ziQas par Imantas pulku (diemzel par
Troickas bataljonu tadu nay). No karaviru kopskaita 13 % bija virs-
nieku, parejie - apaksvirsnieki un strelnieki. 86 % virsnieku bija
20 Iidz 30 gadu veci, savukart 73 % strelnieku - vecuma no 18
lidz 38 gadiem. 60 % virsnieku un 30 % strelnieku agrak bija
dienejusi latviesu strelnieku pulkos. Virsnieku vidfi kaujas ievainoto
vai kontuzeto bija 43 %, starp strelniekiem - ceturta data, kauju
pieredze bija 56 % strelnieku. Labi bija izglitibas raditaji; no virs-
niekiem 5 % bija ieguvusi augstskolas, 65 % - videjo izglitibu,
bet 10 % bija studentu. Savukart 47 % strelnieku bija pilsetas sko-
las, progimnazijas u. tmt. skolu izglitiba, bet studentu izradijas
234

10 %. Zemaka izglitiba bija pareJlem 43 %. Strelnieku sadalijums
pec profesijam bija sads: metalstradnieku - 24 %, jurnieku -
13 %, inteligento profesiju - 10 %, parejo kvalifieeto profesiju -
27 %, melnstradnieku un araju - 26 . Pilsetnieki strelnieku vidfi
veidoja 41 %, laucinieki - 59 % .15 Sniegtas ziQas attiecas uz
1919. gada martu, kad gan Imantas pulks, gan Troickas bataljons
turpinaja pieaugt, turklat visai ieverojama apmera.
Talajos Austrumos kops 1918. gada vasaras visvairak bija ja-
paQ.u karaspeka, kas daudzkart parsniedza tur esoso sabiedroto
lielvalstu spekus, kopa Qemot. Iesaistijusies Iieliniecisma apkarosa-
na, japat;ti vajak par citiem orientejiis Krievijas iekspolitiskajos no-
tikumos un tas nacionalo minoritasu problemas. Par to atgadinaja
tragiskais incidents ar lielaku grupu latviesu brivpratigo, kuri
devas uz Vladivostoku pieteikties Imantas pulka. Cela 31 brivpra-
tigais un viJ}u pavadonis tika aiztureti un 15. marta Bockarevas
stacija (aptuveni 160 km ,no Blagovescenskas) pee vieteja japaI}.u
garnizona virsnieka paveles nosauti ka lielinieki. Nosausana pieda-
lijas atamana G. Semjonova vadito Aizbaikala kazaku virsnieki un
kareivji, lil}us pec tam aplaupot un sadedzinot, lai sleptu pedas.
To visu konstateja speciala izmeklesanas komisija. Nosauto latviesu
vidii bija vairaki' 16-17 gadus veci jauniesi. Velak japaJ}i savu
vainu atzina un izmaksaja Latvijas valdibai lielaku naudas summu
izsniegsanai nelaimigo upuru piederigajiem. 153 Semjonoviesu pieda-
lisanas asit;tainaja eksekiicija liek domat par apzinatu izrel}inasanos
nevis ar lieliniekiem, bet gan latviesiem.
Respektejot admira{a A. Kolcaka un generala A. DeQikina vel-
mes paturet gandriz nemainitas veeas sabrukusas cariskas imperi-
jas robezlietas, sabiedroto lielvalstis Ba]tijas jautajumu, t.L,
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas statusu, joprojam paklava kopejai
«krievu problemai» ka tas sastavdalu. Neko nemainja visu tris
Baltijas valstu parstavju klatbfitne Parize, kur miera konferences
ietvaros tika iezimetas parmaiQas peekara Eiropas politiskaja karte.
Kolcaka panakumi ciJ}as pret Sarkano armiju 1919. gada marta un
aprili nobidija it ka mala Krievijas malieI}.u patstavibas starptau-
tisko risinajumu. Latviesu karaspeka vienibam Iabveligi noskaJ}otais
generalis M. Zanens tikai ar piilem speja panakt A. Kolcaka pie-
krisanu pielaut Troickas bataljona un Imantas pulka pastavesanu.
«Es nevareju panakt atlauju turpinat viI}.u attistisanu,» 28. marta
vestule LCB rakstija francu generalis. 154 Tikko beigusies Sibirijas
235

un Dralu latviesu centralo organizaciju un Vidussibirijas latviesu
koloniju un biedribu saeima, kura apvienoja lidzsinejos centrus
(LPNP un LCB) viena ar Vladivostoka izvietoto Centralo biroju
prieksgala, tadejadi sastapas ar nopietnam griitibam latviesu ka-
raspeka nostiprinasana, jo neviena no abam vienibam nedriksteja
*
parsniegt 1000 vim. Nacas atteiklis no planiem palielinat Dralu
un Sibirijas latviesu karaspeku lidz 10 000 viru, kas, neskatoties
uz saja regiona tolaik dzivojoso apmeram 250 000 cilveku lielo
latviesu skaitu: S5 diezin vai varetu tikt istenoti. Sibirija saformeto
latviesu karaspeku planoja nogadat Latvija un iesaistit cil)as par
tas teri10rijas atbrivosanu. Tacu Latvijas delegacijas locekla
J. Seska vairakkartejas tiksanas Parize ar sabiedroto karaspeka
virspavelnieku F. Fosu liecinaja, ka minetais jautajums atrisinams
ne tik vienkarsi. Qeneralis M. Zanens Kolcaka panakumu ietekme
ari daleji mainija nostaju un vairak ieveroja Kolcaka intereses.
Tas draudeja sarezgit latviesu karaspeka stavokli Sibirija, ipasi, ja
to . ieklautu kolcakiesu karaspeka un nosfititu pret Sarkano anniju.
Pirmais simptoms, kas reali lika reJpnaties ar sadu rieibu, bija
19. aprili Troickas bataljonam dota pavele piedalities nemieru ap-
spiesana Kustanajas stepju apgabala uz dienvidaustrumiem no Tro-
ickas. SeptiQu virsnieku vadiba 120 strelnieki veselu menesi bija
aizI}emti ar si uzdevuma izpildi un tikai maija beigas atgriezas
Troicka. 156 Tad jau kolcakiesiem fronte pret Sarkano armiju klajas
griitak.
Sarkanajai armijai tuvojoties Troickai, 1. Latvijas atbrivosanas
bataljons ka pedejais atstaja pilsetu un 1919. gada 25. jiilija ga-
jiena kartiba devas Kurganas virziena, lai gan kajam, gan dzelz-
ce)a vagonos vasaras svelme un ziemas sala pari visai Azijai
sasniegtu Klusa okeana piekrasti. Pee troickiesu nonaksanas No-
vonikolajevska generalis M. Zanens piekomandeja viQus Cehoslova-
ku korpusa 3. divizijai, pavelot apsargat dzelzcelu uz rietumiem
no pilsetas, pee tam no J eQisejas lidz KJukvennajas stacijai. De-
cembra vidfi bataljona bija 65 virsnieki, arsts un 900 strelnieku,
kuru riciba atradas 53 zirgi, bet apbruI}ojuma bez sautenem ari
14 lozmeteji un viens lielgabals. 157 Ar cehu un slovaku karaviriem
bija izveidojusas labas attiecibas. Korpusa kareivji biezi troickiesus
*
Nelielas atkapes bja ziqa tika pielautas.
236

KARAS &JUAA
1.1I.,
"(f .:J 
Vii...
..... "......... TROICKA5 8ATALLJONA
...". ,,_ _ w
PARGAJIENA CES
_ -x- _ KAUJAS VIETA_PARGAJIENA
LAlKA
KRIEVIJAS - KiNAS VECA
 ROBEZA

10. slzema Troickas bataljona «Transsiblrijas pargajiens»
*
deve{a par «brace latise» un bija neparprotami draudzigi noska-
oti, 58 lai gan, atceroties kaut vai ciQas par KazaQu iepriekseja
gada augusta, attieksme pret latviesiem vareja but daudz rezerve-
taki.
Viskritiskakais bridis Troickas bataljonam bija 1920. gada nakti
no 10. uz 11. janvari, kad Sarkanas armijas dalas pie Balajas sta-
cijas bija sagustijusas poJu diviziju un viens no komisariem - V.
Aronietis - latviski noritosa telefona samna ar P. Dardzanu pie-
prasija bataljona kapituHiciju. Tonakt pie sarkanajiem pargaja 32 cil-
veku liela macibu komanda, bet P. Dardzans lika ba1aljonu atsta1
visiem svarstigajiem. Tadu izradijas ap 300 cilveku, galvenokart Si-
birijas latviesu kolonisti. 159 Skaita sarukusi, troickiesi izraV3S no sar-
kano skavam un turpinaja atkapsanos. 29. janvari izQeudinskas
rajona vairak neka -40°C liela sala bataljons izcinija kauju ar Sar-
*
Latviesu brali (cehu val.)
237

kanas armijas spekiem. Kauja krita 27 strelnieki, 204 tika ievainoti
vai guva apsaldejumus, bet 22 nokluva giista.
Turpmakais atkapsanas eels caur Irkutsku un Citu veda uz
Harbinu, kur bataljons nonaca 23. aprili. Harbina troickiesiem no-
lasija generata M. Zanena paveli (91. nr.). Taja, starp citu, at-
zimets: <<Ar so 6000 kilometru garo pargajienu pari visai Azijai,
kam nay lidziga gadijuma visa kara vesture un kura griitibas sa-
pratis katrs, kurs gazist Sibiriju, bataljona karaviri ir izpelnijusies
vislielako cieQu..»16 Troickas bataljons, kura 1920. gada 1. maija
bija 622 karaviri, 161 bija izradijis izcilu uZl}.emibu un energiju, ka
arl drosmi izsl.cirosos brizos. Vel japiebilst, ka bataljonam lidzi at-
kapas laikraksta «Brivais Latvis» redakcija, visdazadakajas vietas
paspejot sagatavot un izlaist kartejo vai vairakus avizes numurus.
Beidzot, 1920. gada 13. jiinija, Troickas bataljons sasniedza
Vladivostoku. Garais zemes cels bija pieveikts, toties prieksa sta-
veja tals jiiras eeJojums uz dzimteni.
Salidzinot ar Troickas bataljona piedzivoto, Imantas pulkam sis
pats laiks aizriteja krietni vienmuligak, ja neQem vera to, ka no-
mainijas pieci pulka komandieri. 1920. gada janvara otraja puse
taja pec saraksta bija 1103, bet faktiski - 902 karaviri. 1. feb-
marl Vladivostoka kritot Kolcaka valdibai, no pulka aizgaja divas
rotas ar visiem ierociem. 162 Liela data kolonistu an no SI pulka
izsI.<.iras palikt Sibirija.
Veicot garnizona dienestu Vladivostoka, imantiesiem nacas uz-
Qemties dazadu, galvenokart militara rakstura objektu apsardzibu.
Pilseta un tas apkartne plosoties dazadam infekcijas slimibam -
tifam, holerai u.c. -, saslimusie bija ari Imantas pulka. Tomer
imantiesi tika cauri daudz vieglak salidzinajuma ar infekcijas iz-
platibu Latviesu strelnieku divIzija Dienvidu fronte.
Nopietnu uzmanibu Imantas pulka pieversa kultfirizglitojosiem un
strelnieku pasdarbibas pasakumiem. Lekcijas par Latvijas vesturi, Lat-
vijas valsts problemam u.c. papildinaja kursi tiem, kuri interesejas
par matematiku, ari kooperaciju. 1919. gada darbojas piecas anglu
valodas apmacibu grupas ar apmeram 20-25 un vacu valodas apma-
eibu grupa ar aptuveni 20 dalibniekiem, kam velak pievienojas vel
viena ar 15 dalibniekiem. Noorganizejas viru koris 30 cilveku sastava,
kadu laiku darbojas entuziastu mandolinistu or1$.estris. 163 Visas sis
aktivitates velreiz atgadinaja latviesu karavira tieksmi pee zinasanam,
gatavibu brivo laiku veltit macibam, mfizikai un ari makslai.
238

Troiekas bataljons vel bija samera talu no Vladivostokas, kad
Imantas pulks sagaidija kugus, lai izbrauktu uz Latviju. Pirmais
transports devas cela 28. februari, otrais - 23. marta. Palikusie -
viQu nebija daudz - izbrauea velak kopa ar troiekiesiem.
Nede}u pee ierasanas Vladivostoka uz Latviju pari jf1ram devas
Troiekas jeb 1. Latvijas atbrivosanas bataljons. Lidz ar 114 virs-
niekiem un 662 strelniekiem izbrauca ari eivilpersonas, to skaita
sievietes un berni, kopa ar karaviriem - 1084 cilveki. 164 3. ok-
tobri kugis nonaea Liepaja, vel pee trim dienam - Riga.
Latviesu karaviru parvesana nenotika par brivu; Franeija par to
pieprasija Latvijas valdibai 9 000 000 franku, bet Lielbritanija -
130 000 sterliI}u mareiQu. 165 Jauna Latvijas valsts velak so rel,<.inu
nokartoja.
Vel 1920. gada oktobri 1. Latvijas atbrivosanas bataljonu ie-
skaitija Latvijas armija. Imantas pulks tika izformets, vienlaikus
dodot iespeju lielai da1ai karaviru turpinat dienestu dazadas Lat-
vijas armijas dalas.
Tadejadi abas Sibirija saformetas latviesu karaspeka dalas pee
lielakiem vai mazakiem parbaudijumiem nokluva Latvija. Latvijas
atbrivosanas ,ciQas tam piedalities gan vairs neiznaca.

NOBEIGUMS
Latviesiem dzimtenes Latvijas vardam ir neatkartojama skaQa
un pievilciba. Latvija viQiem nay tikai zerne ar pilsetam un cie-
miem, ar viensetam celu un upju ielokos, mezu nostiiros un
kapas. Si zeme latviesiem ir vesela pasaule, ko nespej aizenot ne
visaugstakie kalni, ne aizslept trejdeviI}.as jiiras; lai cik talu ari
viQi atrastos no Latvijas, tas attels neizba1. Gluzi otradi, no ta-
luma dzirntene liekas vel jaukaka, baltaka, gaisaka. Tadu piel,<er-
sanos tevu tevu zemei, tadu milestibu laikam gan spej ipasi izjust
mazas tautas.
Parvarot visdazadakas griitibas un s1$.erslus, pec tam, kad ciI}.as
Latvija aprima, ka gaju putni atgriezas beg!i. Visvairak viQu iera-
das no Padomju Krievijas. Izstajusies no dienesta Sarkanaja u.c.
armijas, ka jau teikts, uz Latviju posas latviesu karaviri. 1921.
gada un nakanla gada pirmajos cetros menesos atgriezas 11 395
bijusie sarkanarmiesi. 1 Te gan jaatzime, ka latviesu strelnieku di-
vizijas veterani veidoja viQu mazako dalu. Tatad kopa ar 1. Lat-
vijas atbrivosanas jeb Troickas bataljonu un Imantas pulku no
Krievijas parradusos latviesu karaviru kopskaits parsniedza 13 000.
Majas parbrauca ari latviesu karaviri no giistekQu nometnem Va-
cija, no Polijas, Francijas D.C. zemem, kur tie bija nonakusi sa-
kara ar Pirma pasaules kara notikumiem. Diemzel nay iespejams
daudzrnaz precizi noteikt, cik visu so parnakuso karaviru vidii bija
latviesu strelnieku, jo tada uzskaite netika izdarita. Griiti pat ap-
tuveni lest, cik no apliikota laika ciQas dalibu I}emusajiem
120 000-140 000 latviesiem 2 i1gaku vai isaku, vai pat pavisam
isu laiku dienejusi latviesu strelnieku dalas.
Uelaks skaits latviesu strelnieku dazadu celoI}u del palika Pa-
domju Krievija. Vieni to darija, ka medza teikt, lielinieciskas par-
liecibas de!, gaidot jaunus «revo]ucijas uzpliidus» un Latvijas
«atbrivosanu no kapitalisma vazam». Citiem gimenes Pirma pa-
saules kara laika vai pirms tam bija iedzivojusas Krievija, ,un par-
240

celties uz Latviju viQi nevelejas. Oramatiska situacija bija tiem,
kuri ilgojas nokliit atpakal dzimtene, bet nespeja istenot so velmi.
Siem strelniekiem tuvinieku Latvija vairs nebija, un lidz ar to ne-
tika saQemti vajadzigie galvojumi. Veltigi tos izgaidijusies, daudzi
strelnieki bija spiesti pret savu gribu palikt Krievija. Ta bija
smaga vilsanas.
Vairakums padomju imperija palikuso latvieu strelnieku tika
represeti un fiziski iznicinati 1937. un 1938. gada vai velak. Pret
latviesiem sarkanais meris bija ipasi nesaudzigs; lielinieciskie liel-
krievu sovinisti viQos saskatija potencial us ienaidniekus saviem sle-
penajiem planiem.
Starpkaru laikposma Latvija vislabaka attieksme, saprotams, bija
pret strelniekiem - brivibas ciQu dalibniekiem. Atzinigi verteja an
1. Latvijas atbrivosanas bataljona un Imantas pulka strelniekus.
Sarezgitak bija ar strelniekiem - bijusajiem sarkanarmiesiem. Vi-
Qiem parmeta lieliniecisma balstisanu Latvija un Krievija Pilso1,1u
kara gados, atzistot vienigi piedalisanos DeQ.ikina un Vrangela sa-
grave, kas izriidijas nepieciesams prieksnoteikums ne tikai Latvijas,
bet visu triju Baltijas valstu patstavibai un starptautiskai atzisanai.
Pasi sie viri pedejas ciQas neatgadinaja, jo nealka lauru. Bez pre-
tenzijam strelnieki ieklavas Latvijas dzives ritma, kaut an civitas
profesijas triikuma del tas daudziem nepavisam nebija vienkarsi.
J. Akuratera, A. Caka, A. Grina, K. Skalbes, E. TreimaQa-Zvar-
gu{a, E. Virzas u.c. rakstnieku un dzejnieku darbu varoQi izradi-
jas loti pieticigi un kautrigi.
Strelnieku pulku virsniekus kupla skaita vareja sastapt Latvijas
armija. Taja ka pulkvezi, velak generaJi, dienestu turpinaja
K. Gopers un R. Bangerskis - Kolcaka armijas u.c. balto armiju
virsnieki -, ta art Sarkanas armijas komandieri, pedejie gan ne
augstakajos postel}os. Starp citu, A. Auzans bija Galvena staba to-
.pografijas dalas prieksnieks, G. Mangulis tika iecelts par Tukuma
apriQl}a kara prieksnieku, P. Avens kluva par Talsu aizsargu
pulka komandiera paligu, J. Lerhe dieneja robezapsardze utt.
Tiesa, par bijusajiem Sarkanas armas komandieriem sad un tad
tika atgadinats ne jau laba nozime, karn gan nesekoja atbrivosa-
na no dienesta. Vispar Qemot, latviesu strelnieku pulki deva 13t-
vijas armijai ap 770 virsnieku jeb aptuveni pusi no brivibas cit}u
. 
Sk. o. Vicupa darbu «Melna gramata. (R., 1931. - 1.-2. d.).
241

laika virsnieku sastava. 3 Relativi mazaka bija strelnieku lidzdaliba
brivibas ciI}.as, lai gan. daudzi no viQiem iestajas Latvijas annija
1919. gada otraja puse un piedalijas bermontiesu sagrave un 13t-
gales atbrivosana.
Novertejot strelnieku ieguldijumu neatkaribas izcinisana valsts
pirmais prezidents J. Cakste atzina: «Latvju strelnieki, jus likat
pamatus Latvijai.» 4 Satversmes sapulee atbaIstija strelnieku apbal-
vosan ar Lacplesa Kara ordeni. Ar si ordeQa augstako - pinno
sl.ciru, ka zinams, apbalvoja divus strelnieku virsniekus -
F. Briedi (pec naves) un K. BerJ.<i.
Lidz ar Otra pasaules kara sakumu par 13tviju savilkas drau-
dosi sarkanmelni makoQi; PSRS piespieda visas tris Baltijas valstis
piekrist Sarkanas armijas kontingentu izvietosanai un tas militaro
bazu ierikosanai sava teritorija. 1940. gada vasara tam sekoja «so-
cialistiskas revolficijas» inscenejums tanku 'kapurJ}ezu zvadzoQas pa-
vadijuma. Okupeta Latvija tika inkorporeta PSRS sastava. Sakas
Baigais gads ar Latvijas iedzivotaju masveida deportacijam uz Si-
biriju, daudzu inteligentu un turigo pilsoI}.u vajasanam un fizisku
iznicinasanu.
Baigais gads netaupija ari latviesu strelniekus, bet jo sevisJ}i
virsniekus, kuru liels skaits gaja boja mocek{a nave. Ar vairakiem,
ka, piemeram, ar generali K. Goperu, cekisti izrel}inajas loti ne-
cilveeiski.
Utopiski cerot, ka eiQa iet par Latviju, vennahta formu nacas
uzvilkt ne vienam vien latviesu strelniekam. ViQu vidf1 bija strel-
nieku pulku virsnieki J. K urelis, K. U pelnieks, J. M ucenieks,
J. Gregors... Ja, tas pats J. Gregors; 5. sevisl.<a latviesu strelnieku
pulka komandieris, kas bija apbalvots ar Sarkana karoga ordeni.
Tadu metamorfozu personibu joma netriika. Kara beigu posma,
kad uz dzimtas zemes ka vacu armijas, ta Sarkanas armijas puse
cinijas pa divam latviesu divizijam, abas lielvaras visnotal sekmeja
negeligo pasiznieinasanos, kas mazajai latviesu tautai izvertas dzili
tragiska.
Pee Otra pasaules kara lielinieciska padomju vara Latvija reali-
zeja genocidu pret latviesu tautu. Aizmirstibai bija nodoti pat lat-
viesu strelnieki - Sarkanas armijas veterani. Tikai ap 50. gadu vidu
t.s. atkusQa laika pedejos saka izmantot ideologiskas propagandas
*
Ordel,1a citu siru kavalieru vidii bija vairak nek,a 200 bijuso latviesu strelnieku.
242

nolfika. Sai propagandai tika paklautas ne tikai publikacijas, bet vel
vairak - 1970. gada uzceltais memorialais piemineklis - muzejs.
Tikai nedaudz strelniekiem liktenis bija lemis sagaidit tautas.
treso atmodu. Data to pieQema ka savu, citi pauda neizpratni,
saujiQa demonstreja pasu verga dveseli. Tacu, kad Sv. Gara torni
tika pinnoreiz pacelts Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, to. uz-
vilka veca latviesu strelnieka E. Valtera rokas. Vins uzskatami de-
f
monstreja tautas un strelnieku sirdsapziQu.
Laiks ir nepielfidzams. Aiziet pedejie strelnieki. Aiziet un jau
aizgajusi pasi vecakie, kuri, tapat ka Evalds Valters, parkapusi
simtgades slieksni: Voldemars Udris, Indril.cis Zutis, Gotards Sinn-
acis, Fricis Veiss... 1993. gada vasara Kalifornija, talu no dzim-
tenes simtgadnieku pulkam pievienojas strelnieks Janis Rubenis,
bet gadu velak tepat Latvija - Augusts Zommers. Tas - pee
nepilnigam ziI}.am.
Latviesu strelnieku, tapat ka latviesu tautas un Latvijas vesture
ir sarezgita un pretrunam bagata. Gan taua, gan strelnieki ir ne-
susi milzigus upurus - diemzel tik biezi svesas varas varda. Tacu
ari par brivibu un pastavesanu ir liets dudz asiQu, ziedotas
daudzas dzivibas un pieradits, ka spejam savu zemi aizstavet. Tas
}auj ar optimismu raudzities nakotne, protams, nevis rokas, klepi
turot, bet gan ikvienam ieguldot spekus, pieredzi un zinasanas
latviesu tautas izdzivosanai un dzives telpas nosargasanai. Atcere-
simies Karla Skalbes vardus: «Izkopiet nacionalo garu, cik stiprs
bus sis gars, tik stipra un dzivibas spejiga bus Latvija.» 5 Ari ta
ir vestures maciba, kas liekama lieta.

.

£:
::s
c:
 ::s
cu
.
CIJ
.0
-.... =
o
.--a
.....
S

.c


;:J






CIJ
o
.--a

>
I....
.....
 I
 '-c
CIJ 
o tI1
C 
 >
)CIJ 
::s"O

(1)
. .... .
\0
::s
O\
(1)
. ....
c .....

..... 0
> >
)V1 I
......
 tI1

C'j tI1
C.)
= =
::s e
::s.....
..cl)
. =
C c::.
.... .....
I >
.....
V1
='
)V1
(1)
.2

...c

C'j
Q..
CIJ
C'j
c.
. ,...
N
8
I
CO'
. ....
N
6
I
.

+-'
I....
"0
I

o
t::



.....
. ....



=
.....
Q.)


... .....
.,.... 
QO' tooo4"
....... Q.)
..-4 t:
e .....
....... ..
)

Q.)
. ....
)
=
.
IQ.)
U
Q.)

Cot
Q.)
=

Q.)
. ....
)
=
.
IQ.)
U
Q.)

Cot
. ....
......
IQ.)
N
. ....

. ....

o
S
g I 8
e I 00
 ..........
(1.) 
-.-4   t'
>tI'l
= S 
"0 I 
 +-' IQ.)
$...! ..... 
_ u 
..-4 tf.I
bOQ.)
 .-
lro )tf.I
$...! . E;
I
I > .....
t: tf.I
..0 .
-.-4
Q
o
-

ro
.......


 ("t')
("t') 0\
\0 0\
 N
 
00 tI")
('t') ,.....
 ("t')
("t') 0
o 0
 ("f)
\0.0
('t') ("f)
 V')
fI2

>
It:
bE)
>

bE)
=

o
. . .
 N ('f')
.
t"'-
o
00

ro
bO
1-

0\
('f')
N
?"""'4
0\

?"""'4
00
00
0\
'V
t'
V')
V')
V')
rn
(1.)
e

N
$...!
=

,...-4
00
o
,...-4

("t')

N
,...-4
">
('t")
t"'-
("t')
">
,.....
("t')
'V

(1.)
e
Q.)
N
"t)
;>
 .,; 
\0
\0
00
,.....

o
'V

("t')
I/")
M
11")
\0
,.....

\0

N
r:n
Q.) 
 S
bE) =
S 
C1.) =
N f-4
t'
N
M
11")

t'

("t')
00
0'\
("t')
t'
\0
N

("t')
00



V)
\0
,...-4
t'
N
('f")
II'")
N
">
'V
0\
N

,...-4
\0





=

,:Q
.
t'
N
N

t'

0\
0\
0\
00

00
,...-4
("t')
N
t'
\0
tI")
\0
N
N
II'")
N
,.......

N
..
o
'-'
M
0\
("t')

,.....
,.......


..
("t')
00
'-'
,.......

t'
..
\0

"'-'
,.......

('f")
..
o
N
"'-'
t'
o
'V
,.....

,.......

\0
..
t'
II")
"'-'
,.......


..
N
N
"'-'
I
c..
o




:::t I
 1.
.
........ 

. {/J
 
 >

'C

CD
.
\0

0\

{/J
>
I

{/J

{/J
{/}
.......

.....
1C'j
=
Q
. "".
(.)
C'j
=
::s

(1)
. "".
C
(/J
'""'-
. "".
>
>{/}

C'j

C'j
c:
::s
::s

a.>
. ....
c:
....
1(1)
'""'-
......
(/J
::s
c:
0
....
...
C'j
..
C'j,
.c
Q
>
I ......
..

<
Q.) I   0 t' ('I') 0'\ .-...
,..... 
0-  M
"
Ict) ('f')
$-!
I ....
0
c.. "-'
. I N M N t'-- I/") .-...
)r.fJ ,..... ?"""4 
Q.)  M
,.... o N
u
0 I ....
 0
> "-'
$-!

C.
r.n
 .-...
=. t'-- t' ,..... N \0 t' CO 00 
o o N  ,.....   N ....-4 N
N ---..
&  
fI2 ....
 
 "-'
eu
I ....
=
rIJ
I ....
rIJ )rI'.) 0\ "> 00 t' "> \0   00 .-...
Q.) 
I ">  N N M -,....c ('f') N t' N
.....  N \0
= =
 ....  ...
Q.)  
o .... "-'
.. ,......
8
I
......
eu
 .-...
= I II") \0 00 M 0 t'  M 
 i)  ,..... N  ">  N 0'\
"e  t'
U ...
leu  ....-4
C. "-'
'-'

J:J
I

:3 . .... 00 'V 00 00 0\ t' 00 M .-...
 c.. ('f') N N N 0 0\ t' 0 
 = ,.....  \0
 ...
be 
o .... "-'
.-...
I \0 ('I') 00 t' t' V') N 00 
)1:'-}
C1.) \0 0 t' M ,..... t'-- ....-4 t'
I 'V II") N N 'V II") 00 M V')
 ,.....   .....   ....-4 0 ...

  0\

"-'
rn

I ,>
= C rIJ I:'-} r.I.)
0 be eu Q.) QJ  rIJ I
" > e e  c..
--- e 
  Q.)   0
...... bO C'I) Q.) be = 
   N e I:'-}
=  =
  OJ) :3 "tj QJ = 
, . ....
0   > N f-4 
. . . . .,.; . .
 N ("r) .q- \0 t'


E


.

cu
.
Co\.
I
'""'-



>


-0

t)l)
.
\0
...c
Q\

(d
rS
.....
l..c
.....
t)l)
N
...c

e
::s
C.)
a.>
>
::s

(1)
...c
C

...c
>
>CIJ


c..

c
::s
::s

(1)
G..c
C
--
1(1)
'""'-
.....
CIJ
::s
c:
o
.-.
.....

......

.c
o
>
l..c
......

<
c:
::s
S
I
c::.
.
N
e
I
.--.

.....
I....
"0
I
....
o
=
....
ro
tf.I
.....
. ....


tf.I
:3
.....
Q.)

C
-<
I ..;::
 1(1.) ('t')
 .D 11")
c:: 

....... .....
....... .. 0 I
o  J.......... ....
 rn tf.I 
 e

I .D
)fi') I,.... N
I \0
e

.D
I....
.....
I....
---
bO
N

I
 .....   to-
..... bQ 0..  00
 ..... <1.)..... 
8  =. 
a . 
'-"'>
I
I  I
QJ Q.) to; 
"0 Q.,.... "0 
.S: =..8.S:
=
I  lro
 bQ
I .,.... I I
.......=(1.).....
= 
= :3
 (1.) 
=

I .....
UJ...."O
(1.)  
>OJ)
tf.I
S
=
u
Q.)
>
('f'")r.I.)
 =.....
I "0 
oro>
NbC

IroO e
= N Q.)
::s .-
J...."O
. ro 
bO
. .....
c::
o
.


.......

,:Q
N
00

t'
00

to-
tf.I
C\S
>
Ie
bO
>

bO
:3

o
.


\0
QO
00


v

.-4
o
\0
N

11")


\0
tr)
.q-
tf.I

OJ)
I....

.
N
N
II'")
o
....-4
N
V')
o
o
N
,.....
00
t'

\0

00
'V

V')
rn
<1.)
e
(1.)

=

.

tr)
N

N

t"'-
oo
,...-.4
,...-.4
o
t'
'V
,...-.4
N
,...-.4

\0
0\

rn
(1.)
e
(1.)
N
"0
. ,....
>
.
'V
o
'V
0\
0\
t"'-
">
0\
('f')
,.....
'V
o
,.....
,.....
0\
'V
r--..
to-
("f)
.-4
N
o
N
rn
Q.)
---

bO
e
cu
N
.,.;
t'
t'
00

\0

0\
V')

0\
00
.-4
o
N
....-4

N
,..-..I
N
r--..
11")

e
=

::s
f-4
.
\0
0\
\0
\0

11")
('(")
r--..
r--..
.-4
r--..
00

11")
o
('(")
('f")

N
tr)
\0
C'I.)


1:'-2
:s

t:Q
.
t'
t"'-
t"'-
('I')
\0
'V
00
00

o
0\
0\
0\
0\
t"'-
">
t'

00
\0
V')
00
I:""'-
o





("f)
...
('(")
'-"
-


'V
...
o
'-'
-


'V
...
('f')
'-"
t"'- -
00

,.....
,.....


t'
...
t'
00
'-"
-


,.....
,..
11")
'-"
-


,.....
,..
o
'-"


00
,..
o
'-"
-
....-4
tr)





N
,..
0\
\0
'-"
-


o
('f")
'-"
I
c..
o


LITERATURAS UN AVOTU NORADES
Ievads
1 Latvju strelnieks I K.Skalbes sakopojuma. - R., 1916. - 144 Ipp.; Latvieu strel-
nieku bataljoni: Skices un epizodes I Sast. LIgotQu Jekabs.-Petrograda, 1916. -
80 Ipp. Ir ziQas, ka 1916. gada ari Odesa publicets neliels izdevums «Latvieu
strelnieku bataljoni» (krievu vaL).
2 Latvijas Valsts arhivs (turpmak LV A), 609. f., 1. apr., 11. I., 207. Ip.
3 Strelnieks. - 1920. - 3./4. nr. -13.-77. Ipp.
4
Turpat. - 77.-78. Ipp.
5 Sk.: Bauze R. JudeQi uzbrukums Peterpilij un latvieu strelniekill Sarkana Zvaig-
znc. - 1921. - 2. nr. - 132.-136.1pp.; Dozfts K Latvieu strelnieks un viQa
divizija. - Turpat. -3. nr. - 201.-212. Ipp.; 4. nr. - 287.-289. Ipp.
6 Akuraters J. Latvieu kareivji. - R., 1919. - 20 Ipp.
7 Bangerskis R. Latvieu strelnieku eraina gaita. - R., 1922. - 39 Ipp.; Tu-
pilS A Naves sala: Latvju strelnieku cIQas IIcliles prietilta apcietinajumos. -
R., 1923. - 83 lpp.; Tupl1}s A TIre\a purvos: Pirmas latv. strelnieku brigades
parravums Jelgavas virz. Mangatu-Skangalu raj. 23. dec. 1916.g. - R., 1924.
- 144 lpp.
8 Gopers K Strelnieku laiki: AtmiQas. - R., 1931. - 111 lpp.; Poriets J. Sapju cet:
Latvieu veco strelnieku cIQu laikmeta vest. dokumenti un atmiQas. - R., 1932.
- 336 Ipp.; Poriets J. Strelnieki Naves sala: Lavieu strelnieku legendaro CIQU
pienlil}ai. - R., 1937. - 151Ipp.; Poriets J. AstoQas zvaigznes: Latvieu strel-
nieku likteQstasti Rigas fronte, revoliicija un pilsoQu kara Krievija. - R., 1937.
- 237 Ipp.; u.c.
9 Sk.: AUZGlls A Latvieu strelnieku 1916. gada vasaras kaujas II Latvieu strelnieki:
- R., 1935. - 1.nr. -27.--44. lpp.; - R., 1935. - 2.nr. -124-133. Ipp.; Au-
ZGns A 1916. gada julija kaujas RIgas fronte II Latvieu Strelnieki. - R., 1937.
- 15. nr. - 1441.-1466. Ipp.; AuzGns A Gatavoanas Ziemassvetku kaujam II
Latvieu Strelnieki. - R., 1938. - 21. nr. - 2103.-2137. Ipp.; Auziins A Zie-
massvetku kaujas, to nozime II Latvieu Strelnieki. - R., 1940. - 34. nr.-
3384.-3429. Ipp.; u.c.
10 Berzit)s P. Kados apstak!os radas un veidojas 1916.g. Ziemassvetku kauju plans II
Latvieu Strelnieki. - R., 1939. - 30. nr. - 2977.-3015.lpp.; Rudil,lS [BerziQ
P.] PilsoQu kar Latvija II Burtnieks. - 1930. - 8. nr. - 702.-708. Ipp.; 9. nr.
247

- 787.-795.1pp.; 10. nr. -889.-895. Ipp.; 11. nr. - 988.-999. lpp.; 12. nr.-
1078.-1082.1pp.
11 Peniljis M Pasaules kar 1914., 1915. un 1916. gada un Latvieu strelnieku batal-
jonu - pulku eiQas. - R., 1935. - l.d.; R., 1939. - 2.d.
12 Latvijas Valsts vestures arhivs (turpmak L VV A), 4254. f., 1.apr., 1. I., 3. Ip.
13 Turpat, 64.1., 21.lp. Pee citam ziQam, biedriba no 1924.lidz 1937. gadam pavisam
uZQemti 5500 biedri. (sk. Ziemelis H. Latvieu veco strelnieku biedribas 15 gadi
II Latvieu Strelnieks. - R., 1938/1939. - 17. nr. - 24.-27. Ipp.).
14 Sk.: Latviu Strelnieks. - R., 1924-1940. - 1.-18.nr.
15 Sk.: Latvieu Strelnieki. - R., 1935-1940. - 1.-34. nr. Pedejais, 34. numurs iz-
naC3 jau pee Latvijas neatkaribas zaudenas 1940. gada un ta satura verojamas
izmaiQas, kam attieeigu ievirzi deva ievads. Lidz ar AAuzana rakstu par Ziemas-
svetku kaujam ievietots anonims parpublicejums «Kauja pie Orlas». Tas Qemts
no Maskava iznakua krajuma «Latvju revolucionarais strelnieks» (Maskava,
1934. -1.d. -71.-83.lpp.), neminot flZiski iznicinata autora, «tautas ienaidnie-
ka» V.Primakova vardu. Vel pirms I izdevuma Latvieu veco strelnieku biedriba
publiceja nelielu krajumu ar tadu pau nosaukumu (Latvieu strelnieki: Vesturis-
ki materiUi un atmiQas . - R., 1929. - 1.d. - 167Ipp.), tau tam turpinajums,
t.i., 2. data, nesekoja.
16 Paegle S. Ka Latvijas valsts tapa. - R., 1939. - 84., 88. Ipp.
17 ZvaigfJ}u pulku atmirdza, 1915.-1947. Rakstu kraj. / Sakopojis J. Goldmanis,
red. E.Mednis. - [B. v.], 1947. - 921pp.
18 Latvieu strelnieki mufibas gaisma. Rakstu kraj. / Sast. J. Goldmanis un E. Med-
nis. - [f:lujorka], 1953. - 237 Ipp.
19 Porietis J. Strelnieku legendaras gaitas. - [Linkolna], 1968. - 544 Ipp.
20 Sk.: Goldl11anis J. Latvieu strelnieki vestures svaru kausos un deklaracija Tauri-
jas pili par Latvijas atdalianos no Krievijas. - Cikaga, 1986. - 34 lpp.; Ballger-
skis R. Latvieu strelnieku eraina gaita. - Cikaga, 1986. - 40 Ipp.
" 21 Dardza.ns P. Latvieu veca strelnieka atmiQas, pardomas, atziQas. - [Cikaga],
1985-1987. - 1.-2. sej.; !Auks J( Troickas pulles. Dienas gramata par pulka
gai(am. - Toronto, 1978. - 240 Ipp.; Plensners A Pret vetram un negaisiem:
AtmiQas. - [Bruklina], 1982. - 304lpp.; Bangerskis R. Mana muZa atmiQas. -
Kopenhagena, 1958 - 1960. - 1.--4. gram.
22 Sk.: (jermanis u., V iicietis J. Pa aizputinatam pedam: Pulk:vefa J. Vacie apcere-
jun1s «Latvieu strelnieku vesturiska nozime». U.QermaQa raksti par latvieu
strelniekiem un pulkvedi J.Vacieti, komentari un redakcija. - [Stokholma],
1956. - 361Ipp.; (jermanis u. Oberst Vacietis und die lettischen Schiitzen im
Weltkrieg und in der Oktoberrevolution. - Stockholm, 1974. - 337 S.
248

23 Sk.: Qermanis u. eela uz Latviju. Raksti par musu vesturi. - [Stokholma]: Me-
mento, 1990. - 2521pp. u.c.
24 Sk.: Andersons E. Latvijas vesture, 1914-1920. - [Stokholma], 1967. - 755
Ipp.; Andersons E Latvijas bruQotie speki un to prievesture. - Toronto, 1983.
- 832 lpp.; Silde A. Latvijas vesture, 1914-1940: Valsts tana un suverena
valsts. - [Stokholma], 1976. - 781Ipp.; Ezergailis A lbe 1917 Revolution in
Latvia. - New York, 1974. - 281 p.; Ezergailis A The Latvian Impact on the
Bolshevik Revolution. The First Phase: September 1917 to April 1918. - New
York, 1983. - 421 p.
25 Mangulis A Latvia: in the Wars of the 20th Century. - Princeton, 1983. -
207 p.
26 Ezergailis A The «New Course» of Latvian Riflemen in July 1917 - the Emer-
gence of a Bolshevik Military Avant-Garde II Papers Presented at the Second
Conference on Baltic Studies in Scandinavia. Hasselby Castle, June 8--11, 1973.
- Stockholm, 1973. - P. 66-72; Germanis U. Some Observations on the Ya-
roslav Revolt in July, 1918. - Ibid. - P. 194-201; Germanis U. The Fifth Con-
gress of the Latvian Riflemen II Papers Presented at the Third Conference on
Baltic Studies in Scandinavia. Hasselby Castle, June 13-16, 1975. - Stockholm,
1977. - P. 148-156.
27 EUPOH AX., EUPOH MC/J. CranoBneHHe COBeTCKO:H HCfopHorpac))HH JIaTBHH:
20-e H 30-e.roLI XX BeKa. - PHra, 1981. - C. 132.
28 Sk.: Uitvju strelnieku vesture. - Maskava, 1928. - 1. sej., 1.-2. d.; Maskava,
1934. - 2.sej., 2. d.; Latvju revolucionarais strelnieks. - Maskava, 1934-1935.
- 1.-2. d.
29 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - R., 1970. - 6221pp.
30 Vacietis J. Latvieu strelnieku vesturiska nozime. - Pleskava; Maskava, 1922-
1924. -1.-2. d. Atkartots izdevums iznaca Riga 1989. gada.
31 Latvieu strelnieku vestures aspekta vispirms jamin garilcs V.Strausa raksts, sk.:
Strauss J( Valkas - Riijienas operacija II Latvju revolucionarais strelnieks. -
Maskava, 1935. -2. d. - 141.-252. Ipp.
32 Sk.: I}fsis R. Oktobra revolucija 'un latvieu strelnieki. - R., 1948. - 94 lpp.
33 1917. gads Latvija: Revoliicijas dalibnieku atmiQas. - R., 1957. - 371Ipp.; Lat-
vieu strelnieki CiQ3 par padomju varu 1917.-1920. gada: AtmiQas un dokumen-
tie - R., 1960. - 566 Ipp.
34 Sk.: Kainlil')s J. Latvieu strelnieki ciQa par Oktobra revoliicijas uzvaru. - R.,
1957. - 416Ipp.; Draudil')s T. Latvieu strelnieku cIQu cel, 1917-1920. - R.,
1961. - 152 Ipp.
35 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - R., 1970. - 6981pp. Par citiem tolaik
publicetajiem darbiem, ieskaitot dailliteraturu, sk. literatiiras raditaju «Latvieu
strelnieki» (R., 1972. - 132 Ipp.)
249

36 Tas pirmkart sakams par darbu «PeBOJIIOIU10HHLIe JIaThIlliCKHe CTpenKH, 1917-
1920» (PHra, 1980. - 352 c.). LldzIgi vertejama vacu valeda izdota «Die Roten
Lettischen Schutzen, 1917-1920» (Berlin, 1985. - 312 S.).
37 Andersons 1. Gaitu sakums: Latvieu strelnieki Rigas fronte (1915-1917). - R.,
1991. - 190 Ipp.
38 LrgotlU Jekabs. Latvijas valsts dibinaana. - R., 1925. - 510 lpp.; Paegle S. Ka
l.atvijas valsts tapa. - R., 1923. - 382 Ipp.; Seskis J. Latvijas valsts izcelanas
pasaules kara notikunlu norise, 1914-1921. - R., 1938. - 4271pp.
39 BerziIS P. Latvijas brivibas cIQas, 1918-1920. - R., 1928. - 135 Ipp.; Ber-
ZilS P. Latvijas atbrivoanas kara vesture. - R., 1938. - 1. - 2. d.; Penitis M
Latvijas armijas sakums un ciQas Latvija Ildz 1919. g. jiilijam. - R., 1932. - 288
Ipp.; Peltilfis M Latvijas nacionalas armijas cIQas 1919. g. vasara un rudenL -
R., 1931. - 303 lpp.; u.c.
40 Be!f.ers y: Manas atmiQas par Latvijas valsts nodibinaanas laikmetu. - R., 1925.
- 148 Ipp.; Cielells F. Laikmetu maiQa. AtnliQas un atziQas. - 1. sej.: No bez-
vestures tautas Hdz pilntiesigai nacijai. - [Stokholma], 1961. - 512 Ipp.; Kal-
nils B. Vel cIQa nav gala. - 1. [d.]: 1899-1920. - [Stokholma], 1983. -
270 Ipp.; Klfve A. Brlva Latvija. Latvijas tapana: AtmiQas, verojumi un atzinu-
mi. - [Bruklina], 1969. - 493 Ipp.; Kroders A Tautas sacelanas daHbnieka
stasts. - Kopenhagena, 1968. - 359 Ipp.
41 OZOliIS K Divas revoliicijas. Kar ar nluiZniecmu. Ka Latvija celas. 1917-1920.
- R., 1934. - 247 Ipp.
42 Latvieu konversacijas vardnlca. - R., 1934-1935. - 11. scj. - 21 368.-
21 411. sl.
43 Latvju enciklopedija / Red. A.Svabe. -[Stokholma], 1952-1953. 2. sej. -
1326.-1337. Ipp.
44 Sk.: Enciklopediska vardnica. - R., 1991. - 1. sej. - 367. lpp.
45 Kanyclllull M.H. CQ1JaThI CeBepHOfO cppOHTa B 6opL6e 3a BJIaCTL COBeTOB. -
MocKBa, 1957. - 320 c.; MU.Il./lep B.H. Co.naTcKHe KOl\1HTeTLI PYCCKOH apMHH
B 1917 r.: B03I-n1KIIOBHHe H HalJaTlLHbIH nepHo erieJILHoCTH. - MOCKBa,
1974. - 319 c.; CMOAbflllKO(J AC. BOJILllIeBH3aqH XII apMHH CeBepHoro
q)pOHTa B 1917 roy. - MocKBa, 1979. - 200 c.; PeBOTIIOQHoHHoe j:{BH)KeHHe B
PYCCKOH apMl1w: 27 cpenpaJIL 1917 f. C6. OK. - MocKBa, 1968. - 621 c.;
BoeHIIO-pCBQTIIOUWOIlHLIe KOMHTeTLI eHCTBYIOm;eH apMHH: 25 OKT. 1917 r. -
l\'lapT 1918 f. C6. OK. - MocKBa, 1977. - 659 c.; BOHcKoBLIe KOMHTeTLI
eHCTB}'IOIl{eH ap1HH: MapT 1917 f. - MapT 1918 r. C6. ,QOK. - MocKBa, 1982.
- 608 c.; u.c.
46 raAlllKuii K. OpJIOBCKO-KpOMCKoe cpalKCHHe. - MocKBa, 1932. - 252 c.;
E2opoa AH. Pa3rpoM ,I:(eHHKHHa. - MOCKBa, 1931. - 232 c.; 3aiioflttKOacKuii
AM KaMnaIlwH 1917 ro,Qa. - MocKBa, 1923. - 188 c.; 3aiioH"IKoacKuii AM
250

MHpoBIDI BOHHa 1914 - 1918 IT. 06m;HH crpaTern1.JeCKMH 01.JepK. - MOCKBa,
1924. - VII, 457 c.; I1CTopH nepBoH MHpOBOH BOHHLI. 1914-1918 IT. -
MaeKBa, 1975. - T. 1-2; PocmYlloa H.#. PYCCKHH CPpoHT nepBoH MHpoBOH
BOHHLI. - MocKBa, 1976. - 381 c.; CmYIlUIl B. 6opL6a 3a YKpenJIeHHLle
n03HQHH B ycnoBJ-ulx pyccKoro TeaTpa BoeHHLlX eHcTBHH. MHTaBCKag
Onepal{Hg 1916-1917 rr.// BoeHllo-HCTOpH1.JeCKHH C60pHHK. TpYLI
KOMHCCHH no MCC1IeOBaHHIO H Hcn01lL30BaHHIO OnLITa BOHHLI 1914-1918 IT.
- MocKBa, 1919. - BLIn. 2. - C. 31-93; u.c.
47 !1ellUICllft AH. 01.JepKH PYCCKOH CMyrLI. - BepnHu, 1925. - T. 5.; BpallZe.llb
1l.H. 3anMcKH II Benoe eno. - BepnHH, 1928. - T. 5-6.
48 Sk.: Herold E. Kampfe urn Mitau: Winter 1916-17. - Berlin, [S.a.] - 84 S.;
Morallt E. Die Ostfront. Der Krieg an der Ostfront von Kurland bis Konstanti-
nopel. - Miinchen, [1915]. - 41 S.; MOllckeberg K Deutsche Truppen an der
Duna. - Stuttgart; Berlin, 1917. - 52 S.; Brandt R. Urn Riga und 6sel. -
Leipzig, 1917. - 87 S.; u.c.
49 Der grosse Krieg 1914-1918/I-Irsg. von M. Schwarte. - Leipcig, 1921-1933.-
Bde 1-10; Der Weltkrieg 1914 bis 1918. Bearbeitet irn Reichsarchiv. Die
militarischen Operationen zu Lande. - Berlin, 1925 -1944. - Bde 1-
14; u.c.
50 Histories of Two Hundred and Fifty-One Divisions of the German Army which
Participated in the War (1914-1918). - Washington, 1920. - 747 p.; u.c.
51 Sk. Darstellungen aus den Nachkriegskampfen deutscher Truppen und Freihorps.
1m Auf trag des Kriegsministeriums bearbeitet und herausgegeben von der
Forschungsanstalt fur Kriegs- und Heeresgeschichte. - Erster Band: Die
Ruckfiihrung des Ostheeres. - Berlin, 1936; Zweiter Band: Der Feldzug im
Baltikum bis zur zweiten Einnahme von Riga. - Berlin, 1937; Grinlm K Jahre
deutscher Entscheidung im Baltikum 1918/1919. - Essen, 1939. - 515 S.; Goltz
R., von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - Leipzig, 1920.-
312 S.
52 Washburn S. The Russian Campaign. April to August, 1915: Feldnotes from the
Russian Front. - London, [S.a.]. - 348 p.; Dupuy T.N. Triumphs and Trage-
dies in the East, 1915-1917. - New York, [1967]. - Vol. 4. - 89 p.; Stone N.
The Eastern Front. 1914-1917. - London, [1975]. - 348 p.; Rutherford 
The Ally. The Russian Army in the World War I. - [Salisbury, 1977]. - 303 p.;
u.c.
53 Sk.: Bennet G. Cowan's War. - London, 1964. - 254 p.; Dobson Ch, Miller J.
The Day We Almost Bombed Moscow: The Allied War in Russia 1918-1920.
251

- London, et. aI., [1986]. - 288 p.; Kenez P. Civil War in South Russia, 1919-
1920. - Berkeley, et. aI., [1977]. - 378 p.; u.c.
54 Lockart R.H.B. Memoirs of a British Agent. - London, [1935]. - 355 p.
55 Janin (M.) Ma Mission en Siberie, 1918--1920. - Paris, 1933. - P. 86,87, 105,
198.
56 Pipes R. Russia under the Bolshevik Regime. - New York, 1993. - XVIII,
587 p.
I nodala
.
1 CTeHorpacpH1.JeCK"H OT1.JeT 3ace]:{aHJ.UI focynapcrBeHHoH ,I:{YMLI, C03BaHHoH Ha
OCHOBaHM" BLlCOqaHwero YKa3a fipaBHTenLCTByroIQeMY CeHaTY OT 20 "lOng
1914 r. - Cn6., 1914. - Cr6. 20,21.
2 Dzimtenes Vestnesis. - 1914. - 13. (26.) aug.
3 Sk.: Russification in the Baltic Provinces and Finland, 1855-1914. - Princeton,
1981. - P. 461.
4 PHJKCKHH BeCTIUIK. - 1914. - 22 ceHT.
. 5 Latvijas Valsts vestures arhIvs (turpmak L VV A), 214. f., 1. apr., 1169. I., 51. Ip.;
4568. f., 2. apr., 42. I., 27.1p.; Krievijas Valsts kara vesturiskais arhivs (turpmak
KVKV A), 2218. f., 1. apr., 49. I., 129.1p.
6 PHCKHB BeCTHHK. - 1914. - 15 HlOng.
7 Stradnieka Balss. -1914. - 21. jut.; Revolucionara Pardaugava: Qnitaju atmiQas.
- R., 1960. - 1.d. - 263.Ipp.
8 Latvijas vestures instituta materiali. Ka zinams, V.Qins Pirma pasaules kara
sakuma apgalvoja, ka «karam no Krievijas puses ir sevii reakeionars un pretat-
brjvonas raksturs» (sk.: +e1}ins  Socialisms un kar II Raksti. - R., 1950. -
21. sej. - 270. lpp.) Toties latviei cereja kara rezultata beidzot tikt pie brIvibas
un brivas attistibas, kas tik ilgi tiem bija liegta.
9
L VV A, 3. f., 4. apr., 35. I., 13.lp. .
10 Sk.: AL Ka mes karojam RItpriisija 1/ Militaro rakstu krajums. - R., 1930. -
1. sej. - 33. Ipp.
t t Turpat.
12 4>nOT B nepBOH MHpoBOH BOBRe. - T. 1: ,I:{eHCTBWI PYCCKOro $nOTa. - MocKBa,
1964. - C. 84.
13 Sk.: Balti1)s K. Latvieu strelnieku pulku prietei - cela nolidzinataji - I un II
Daugavgrivas cietoQa apvienotie zemessargu darba rotu bataljoni II Itvieu
Strelnieki. - R., 1936. - 3. nr. - 195. Ipp.
14 PYCCKoe CJlOBO. - 1914. - 29 OKT. (Cil. pee: fipM6anTM:HCKHH KpaH H BOHHa. -
ITeTporp8l1, 1914. - c. 232).
252

15 Dzimtenes Vestnesis. - 1914., - 22. sept. (5. okt.).
16 PH)KCKHH BeCTHHK. - 1914. - 4 aBr.; ):{B"HCKWI MLIC1IL. - 1914. - 29 aBr.
17 HOBoe BpeMg. - 1914. - 10 OKT.
18 Dzimtenes Vestnesis. - 1914. - 16. (29.) sept.
19 Sk.: Hinden'burg P. Aus meinem Leben. - Leipzig, 1920. - 409 S.; Churchill
S. The Unknown War. The Eastern Front. - New York, 1931. - P. 297,
298.
20 rll./lellCOIl B.M. fepMaHCKWI BOeHHag p83BeKa npoTHB PacCH": 1871 - 1917
IT. II HOBWI H HOBeHwWI HCfOpHSI. - 1991. - N° 2. - C. 167.
21 K/we A Briva Latvija. - [r;lujorka], 1969. - 169. Ipp.
22 PocmYHoo H.H. PYCCKHH CPpoHT nepBoH MHpoBOH BOHHLI. - MOCKBa, 1976. -
C. 252.
23
KVKV A, 2144. f., 1. apr., 30. 1., 133.-142. Jpp.
24 cl>noT B nepBOH MHpOBOH BOHHe. - T. 1. - C. 162,163; Krievij8s Valsts kara
jiiras arhivs, 479. f., 1. apr., 319. I., 14., 19. Ip.
25 Fischer F. Germany's Aims in the First World War. - London, 1967. - P. 115-
117, 273-279, 348; COBeTcKo-repM8HcKHe OTHomeHHSI OT neperoBopoB B
BpeCT-JIHToBCKe .QO nonHcaHIDI PananLcKoro oroBopa. C6. .QOK. - MOCKBa,
1968. - T. 1. - C. 708.
26 KVKV A, 1./1. f., 2. apr., 421.1., 1.lp.; Hoover Institution on War, Revolution and
Peace. Collection Rozenshild - Paulin, A.N. Dnevnik i zapiski, p. 5.
27
KVKV A, 409. f., 3. apr., 1078. I., 1. Ip.
28
Turpat, 2031. f., 2. apr., 44. I., 1. Ip.
29 Turpat, 2152. f., 2. apr., 228. I., 20. Ip.; TgjKenLIe nHH: CeKpeTHLIe 3acenaHHSI
CoBeTa MHIUfcrpoB 16 HlOng - 2 ceHTg6pSI 1915 roJ.(a I Coer. AHJIxOHTOB II
APXHB PYCCKO:H peBonlOQHH. - EepnHH, 1926. - T. 18 - C. 15,16;
ITponerapcKWI peBOJIIOQHSI. - 1924 . - N> 6. - C. 84.
30 BeASlKeault H.H. li3 HCTOpHI-f C03,QaHHH nonLCKHX H8ItHOHanLHLIX <pop-
MHpoBallHH B COCTaBe PYCCKOH apMHH BO BpeMSI nepBoH MHpOBOR BOHHLI II
llepBIDI MHpoBWI BORHa 1914-1918. - MOCKBa, 1968. - C. 158.
31 Latvieu begl u apgadaanas Centralkomitejas «ZiQojums». - [Petrograda],
1916. - 10. (23.) marts.
32 Latvieu Strelnieki. - R., 1936. - 9. nr. - 902., 903. Ipp.
33
L VV A, 5434. f., 1. apr., 667.1., 1. Ip.
34 Latvju Strelnieks I K. Skalbes sakopojuma. - R., 1916. - 123. lpp.
35 Macs E. Viena gaita: Kareivja atmiQas un pardomas. 1914-1917. - R.,
[b.g.]. - 25., 26. Ipp.
253

36 Latvieu Strelnieks. - R., 1923 /24. - 1. nr. - 5. Ipp.
37 Latvieu Strelnieki. - R., 1936. - 6. nr. - 589. Ipp.
38 Latvijas Valsts arhivs (turpmak LV A), 1036. f., 1. apr., 13. I., 74.,75. Ip.
39 Latvieu Strelnieki. - R., 1935. - 2. nr. - 137.,138. Ipp.
40
L VV A, 5434. f., 1. apr., 776. I., 17.-20. Ip.
41 Dzimtenes Vestnesis. - 1915. - 21. sept. (4.okt.).
2 Sk.: )f{YPHaJILI Oco6oro COBeInaHHjI no 060pOHe rocyJ:tapcTBa. 1916 rOJ:t. -
MocKBa, 1977. - T. 3. - C. 380.
43
KVKV A, 2003. f., 2. apr., 324. I., 2.,3. Ip.
44
Turpat, 3458. f., 2. apr., 3.1., 145.-150. Ip.
45 Latvieu Strelnieki. - 2. nr. - 142.,143. Ipp.
46 Sk.: Berzil)s  Latvija pirma pasaules tara laika. - R., 1987. - 109. Ipp.
47 Hillnolns A Ar latvieu strelniekiem pasaules kari. - R., 1940. - 222.lpp.; Jau-
nakas Zinas. - 1938. - 20. okt.
t
48
L VV A, 5434. f., 1. apr., 671. I., 683. Ip.
49 Rei A The Drama of the Baltic Peoples. - [Aba, 1970]. - P. 41.
50 Latvieu Strelnieki. - R., 1937. - 11. nr. - 1069. Ipp.
51 I1epenHcKa HHK01IIDI H AneKcaHJ:tpLI POMaHoBLJX: 1914-1915 IT. - MOCKBa;
I1erporpa,n, 1923. - T. 3. - C. 282, 302.
52
KVKV A, 2043. f., 1. apr., 105. I., 2. Ip.
53
L VV A, 5434. f., 1.apr., 707. I., 4. Ip.
54 Latvieu Strelnieki. - 2. nr. - 113., 169. Ipp.; LV A, 1036. f., 1.apr., 4. I., 4.-
14.1p.
55
L VV A, 6033. f., 1. apr., 185. I., 7.-9. Ip.
56 Turpat, 51. f., 1. apr., 26916. 3 , 442.1p.; Die Baltenlander und Litauen. - Berlin,
1916. - S. 72.
57 Berzif)s  Latvija pirma pasaules tara laika. - 110. Ipp.
58 Jaunakas Zinas. - 1916. - 5. marts.
,
59 Jaunais Yards. - 1916. - 11. dec.
60 L VV A, 5434. f., 1. apr., 883. I., 278., 345. Ip.
61 JIet1ce M. 250 He:H B QapcKoH CTaBKe: 25 ceHT. 1915 - 2 HlOnS! 1916. -
I1erporpa, 1920. - C. XV.
62 L VV A, 5434. f., 1. apr., 645. I., 7.,8. Ip.
63 KVKV A, 2152. f., 2. apr., 201. 1., 1.,2. Ip.; Vdcietis J. Latvieu strelnieku vesturis-
ka nozime. - R., 1989. - 37.-39. Ipp.
254

64 Latvieu Strelnieki. - R., 1936. - 7. nr. - 732. Ipp.
65 CaHHTapHaH cnY)K6a PYCCKOH apMHH B BOHHe 1914-1917 rr. C6. OK.-
Kyii6LIIlIeB, 1942. - C. 362.
66 Peniis M. Pasaules kar 1914., 1915. un 1916. gada un latvieu strelnieku batal-
jonu-pulku ciQas. - R., 1938. - 2. d. - 710. Ipp.
67
L VV A, 5434. f., 1. apr., 850. I., 6.,7. Ip.
68
LV A, 1036. f., 1. apr., 3. I., 5. Ip.
69 Peniis M. Pasaules kar. - 2. d. - 728., 729., 735. Ipp.; L VV A, 5434. f., 1. apr.,
850. I., 13. Ip.
70 Peniis M. Pasaules kar. - 742.1pp.
71 KVKV A, 2152. f., 2. apr., 201. I., 9., 10. Ip.; Latvieu strelnieku vesture: 1915-
1920. - R., 1970. - 40., 41. Ipp.
72
L VV A, 5434. f., 1. apr., 850. I., 18. Ip.
73 Turpat.
74 Latvieu Strelnieki. - R., 1937. - 17. nr. - 1705. Ipp.
75
KVKV A, 2152. f., 2. apr., 109. I., 6. Ip.
76
L VV A, 5434. f., 1. apr., 850. I., 11.,12. Ip.
77
KVKV A, 2031. f., 2. apr., 353. I., 299. Ip.
78 Laika no 1914. lidz 1917. gadam Krievija Japana iegadajas 635 000 auteQu. Sk.:
ManUKO(JCKUll AA BoeBLle CHa6jKeHH PYCCKOH apMHH B MHpoByro BOHHY. -
MocKBa, 1937. - C. 291,292.
79 The Daily News. - 1917. - January 10.
80 Latvju strelnieku vesture. - Maskava, 1928. - 1. sej., 1. d. - 82.,83. Ipp.
81 LV A Socialpolitisko dokumentu nodala (turpmak SPDN), 45. f., 3. apr., 19. I., 79.
Ip.; BOJl.bne A <l>pOHTaJILHLrH Y,Qap: 3BOJIIOQIDI CPOpM onepaTHBHoro MaHeBpa B
n03"l{l-fOHHLIH nepHo BOHIILI. - MOCKBa, 1931. - C. 327. Abu pretejo puu
karaspeka attiecibu uzrada ari vacu vestures literatiira, minot to ka 110 000:
25 000 (Sk.: Der Grosse Krieg 1914- 1918: In zehn Banden / Hrsg. von M.
Schwarte. - Leipzig, 1922. - Bd 4. - S. 295).
82 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 1. d. - 87. Ipp.
83
KVKV A, 2031. f., 1. apr., 91. I., 1. Ip.
84 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 1. d. - 96. Ipp.
85
LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 254.1., 102. Ip.
86 Krievijas Valsts kara arhivs (turpmak KVKA), 39348. f., 1. apr., 4. I., 21.-22. Ip.
87 Nikolaja II 1914. gada novembra manifestu, kas faktiski likvideja Somijas agrakas
ipas tiesibas Krievijas imperija, somi uZQema ka cara patvaldlbas izaicinajumu.
SaQemui no vacieiem solljumu, ka viQus nesutis uz RietunlU fronti pret franu
255

un anglu karaspeku, kadi 2500 sornu jaunieu brivpratlgi iesUijas Vacijas armija,
lai karotu pret Krieviju. Somu bataljonu ieklava Latvija dislocetaja vacu 8. arrni-
ja. Kaujas krituie somi apglabati Tukuma apkartne. Sk.: Ludendorlf E My War
Memoirs, 1914-1918. - London, 1920. - Vol. 2.. - P. 559; ASV Nacionalais
arhivs, Kara departaments, M-1497 1T1ikrofilma, 11. rullis. Memorands par Somi-
ju, 1918, 15. sept.; Turpat, 12. rullis. MiliUira situacija Somija, 1924, 24. sept.
88 Herold E. Karnpfe urn Mitau: Winter 1916/17. - Berlin, [S.a.]. - S. 10; LVV A,
6033. f., 1. apr., 185. I., 211. Ip.
89
KVKA, 39348. f., 1. apr., 4. I., 5. Ip.
90 KVKV A, 2286. f., 1. apr., 67. I., 324. Ip.; Tupif)s A Tireta purvos: Pirrnas latvieu
strelnieku brigades parravums Jelgavas virziena Mangalu-Skangalu rajona 23.
decembri 1916. gada. - R., 1924. - 75.-76. lpp.; Latvieu Strelniekso - R.,
1924/25. - 2. nr. - 29.lpp.
91
KVKV A, 2152. f., 1. apr., 239. 1., 2. Ip.
92 Turpat, 80. I., 6.,7. Ip.; Poriets J. Sapju cel: Latvieu veco strelnieku ciQu laikmeta
vesturiskie dokumenti un atmiQas. - R., 1932. - 163. Ipp.
93 aimil,lS J. Latvieu strelnieki ciQa par Oktobra revohlcijas uzvaru. - R., 1957.-
54.,55. Ipp.
94 Sk.: Dzimtenes Vestnesis. - 1916. - 28. deco (1917. - 10. janv.); 29. dec. (1917.
- 11. janv.).
95 Latvju strclnieku vesture. - 1. sej., 1. d. - 117. Ipp.
96
L VV A, 5434. f., 1. apr., 185. I., 17. Ip.
97 ClnynuH B. BopL6a 3a YI<penneHHLIe n03HIU,i" B YCJJOBHIDC PyccKoro Tearpa
BoeHHLIX .QeHcTBHH. M"TaBCKag onepaQHH 1916-1917 rr. II BoellHo-
HCfOpHtfeCKHH c60pHHK. TpYLI KOMHCCHH no HCCJIeOBaHHIO OnLITa BOHHLI
1914-1918 IT. - MocKBa, 1919. - BLIn. 2. - Co 92.
98 Latvieu strelnieku vesture (1915-1920). - R., 1970. - 58. Ipp.
99 KVKV A, 2286. fo, 1. apr., 67. I., 325. Ip.
100 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 1. d. - 223. Ipp.
II nodala
,
1 MUMeP B.H. ConaTCKHe KOMHTeTLI PYCCKOH apMHI-f B 1917 r.: B03HHKHoBeHHe
H HatfaTILHLIH nepHo ewrenLHocrH. - MocKBa, 1974. - C. 64-65.
2 Krievijas Valsts kara vesturiskais arhivs (turprnak KVKV A), 2152. f., 7. apr., 38. I.,
3. Ip.
3 Latvijas Valsts arhiva Socialpolitisko dokurnentu nodala (turpmak LV A SPDN),
42. f., 1. apr., 1. I., 1.,2. Ip.
4
Turpat, 3. Ip.
256

5 Sk.: LatvjU strelnieku vesture. - Maskava, 1928. - 1. sej., 2. d. - 567.-573.lpp.
6 Brivais Strelnieks. - 1917. - 13. apr.
7
LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 1. 1., 40. Ip.
8
Turpat, 8. Ip.
9 Jaunais Laiks. - 1917. -7. jut.
10 Brivais Strelieks. - 1917. - 28. apr.
11 Jaunais Yards. - 1917. - 5. (18.) febr.
12
LV A SPDN, 42. f., 1. apr. 1. I., 20.,24.lp.
13 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 575.,576. Ipp.
14
LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 1. 1., 32.,33.lp.
15 Brivais Strelnieks. - 1917. - 18. apr.
16
LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 1. 1., 85. Ip.
17 Turpat; Latvijas Valsts vestures arhivs (turpmak LVVA), 5434. f., 1. apr., 722.1.,
1. Ip.
18
L VV A, 5434. f., 1. apr., 850. 1., 3. Ip.
19 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 576.,577. Ipp.
20 Sk.: LApils J. Latvieu karogs II Burtnieks. - R., 1932. - 1. nr.- 31. Ipp.
21 Brivais Strelnieks. - 1917. - 22, 25. apr.
22 Kaimit)s J. Latvieu strelnieki CiQ8 par Oktobra revolucijas uzvaru. - R., 1957.-
110. Ipp.
23 Brivais Strelnieks. - 1917. - 4. maijs.
24 1917. gads Latvija: Revolucijas dalibnieku atmiQas. - R., 1957. - 204., 205. Ipp.
2S Brivais Strelnieks. - 1917. - 20. apr.
26 CiQa. - 1917. - 16. maijs.
27 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 577., 578., 580., 581.lpp.; Latvijas ves-
tures institQta materiali.
28 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 588. Ipp.
29 Turpat. - 595. Ipp.
30 Turpat.
31
Turpat. - 596. Ipp.
32 CiQa. - 1917. - 18. (31.) maijs.
33 1917. gads Latvija. - 205. Ipp.
34 Baltijas Vestnesis. - 1917. - 18. (31.) maijs.
35 P!ellsners A Divdesmita gadsimta parvertibas: AtmiQas. - [ujorka], 1978. -
64.,65. Ipp.
257

36 Baltijas Vestnesis. - 1917. - 10. (23.) jut.
37 Sk.: Germany and the Revolution in Russia, 1915-1918: Documents from the
Archives of the German Foreign Ministry / Ed. by Z.AZeman. - London, 1958;
Ritter G. The Sword and the Scepter: The Problem of Militarism in Germany. -
Coral Cables, Florida, [1972]. - Vol. 3. - P. 400, 401; Kennan G. F. Russia and
the West under Lenin and Stalin. - Boston; Toronto, [1961]. - P. 37;
BOAKOZ01l00 1+ JIeHMH: I101IHTH1.JeCKMH nop-rpeT. - M., 1994. - C. 198.
38 Jaunakas ZiQas. - 1917. - 2. jun.
39 Lidums. - 1917. - 28. maijs (11. jun.).
40 Brivais Strelnieks. - 1917. - 25. maijs; 4.jun.
41 Turpat. - 24. maijs.
42 Latvijas Komunistiska partija Oktobra revolucija, 1917. Dok. un materiali. - R.,
1957. - 126., 127. Ipp.
43 Brlvais Strelnieks. - 1917. -17. jun.
44
LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 1. 1., 85.,86. Ip.
4S
L VV A, 6033. f., 1. apr., 185. I., 272. Ip.
46 Brlvais Strelnieks. - 1917. - 22. jun.
47
L VV A, 6033. f., 1. apr., 185.1., 272. Ip.
48
Turpat,5434. f., 1. apr., 722. 1., 3.-11. Ip.
49
Turpat, 6033. f., 1. apr., 185. I., 130. Ip.
50
LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 6. I., 23. Ip.
51 Laika Vestis. - 1917. - 9. (22.) novo
52 5
LV A SPDN 42. f., 1. apr., 13. I., 17 . Ip.
53
L VV A, 6033. f., 1. apr., 185. 1., 273. Ip.
54 Jaunais Yards. - 1917. - 7. (20.) jill.
55 Kailnil')s J. Latvieu strelnieki ciQa par Oktobra revolucijas uzvaru. - 198.-199.
Ipp.; Jaunais Vards. - 1917. - 9. (22.) jut.; Latvju strelnieku vesture. - 1. sej.,
2. d. -XIX Ipp.
56
KVKV A, 2152. f., 1. apr., 308. I., 177. Ip.
57 KpaCHIDI neronHCL. - MOCKBa; I1eTporpa, 1923. - N° 6. - C. 27.
58 Sk.: CAllo315epz F.B. AOPCB01IIOQHHIILIH crpoif PoeH". - napIDK, 1933. - C. 51.
59 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - R., 1970. - 114. Ipp.
60
LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 1. I., 114. Ip.
61 L VV A, 5434. f., 1. apr., 676. I., 3. Ip.; 6033. f., 1. apr., 185. I., 290., 281.,282. Ip.
62
Turpat, 5434. f., 1. apr., 676. I., 12. Ip.
63
KVKV A, 2031. f., 1. apr., 1581. I., 55. Ip.
258

64
LVA SPDN; 42. f., 1. apr., 1.1., 118.,119.,129.lp.
6S
Turpat, 127.,128. Ip.
66
Turpat, 131. Ip.
67 Brivais Strelnieks. - 1917. - 3. aug.
68 Jaunais Laiks. - 1917. - 3. aug.
69 Sk.: Ezergailis A The «New Course» of Latvian Riflemen in July 1917 - the
Emergency of a Bolshevik Military Avantgarde II Papers Presented at the Second
Conference on Baltic Studies in Scandinavia. Hasselby Castle, June 8-11, 1973.
- Stockholm, 1973. - P. 66-70.
70 Brivais Strelnieks. - 1917. - 25. aug.
71
LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 13. I., 281. Ip.
72 Deutschland im ersten Weltkrieg. - Berlin, 1968. - Bd 2. - S. 61; BpYXMllA-
./tep r. fepMaHCKag apTHnnepHR BO BpeMSI npopLIBOB B MHpoBoH BOHHe. -
MocKBa; JIeHHHrpa,Q, 1923. - C. 122.
73
KVKV A, 2152. f., 1. apr., 71. I., 191. Ip.
74
Turpat, 231. Ip.
75 focyaCfBeHHoe COBern;aHHe. CreHOrp. OftJeT. - MOCKBa; JIeHHHrpa, 1930. -
C. 62.
76 Krievijas Federacijas valsts arhlvs, 3529. f., 1. apr., 1. I., 43. Ip.
77
KVKV A, 2152. f., 1. apr., 192. I., 105. Ip.
. 78 Vacietis J. Latvieu strelnieku vesturiska nozime. - R., 1989. - 119. Ipp.
79 Der Grosse Krieg 1914-1918/ Hrsg. von M.Schwarte. - Leipzig, 1922. - Bd 4.
- S. 318.
80 Latvju Strelnieks. - 1917. - 26. okt.
81 Der Grosse Krieg 1914-1918. - Bd 4. - S. 105.
82 Virza E IzposHta Latvija. - Peterpils, 1918. - 64. Ipp.
83 KVKV A, 2152. f., 1. apr., 308. I., 229.1p.; Vacietis J. Latvieu strelnieku vesturiska
nozime. - 133.lpp.
84 Kaimit)s J. Latvieu strelnieki ciQa par Oktobra revoliicijas uzvaru. - 224. Ipp.
85 Der Weltkrieg 1914 bis 1918. - Berlin, 1942. - Bd 13. - S. 198.
86
KVKV A, 215. f., 1. apr., 504. I., 78. Ip.
87 Lldums. - 1917. - 12. (25.) nove
88 KVKV A, 2152. f., 1. apr., 308. I., 227.-231. Ip.; 2264. f., 1. apr., 24. I., 530. Ip.
89 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 1. I., 156.,157., 164. Ip.
90 Latvju Strelnieks. - 1917. - 30. aug.
91
LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 1. I., 156. Ip.
259

92
L VV A, 1176. f., 1. ape., 981. I., 7. Ip.
93
LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 6. 1., 57. Ip.
94 Kainzi1}s J. Latvieu strelnieki CiQ8 par Oktobra revoliicijas uzvaru. - 268. Ipp.
95
Turpat. - 270., 271. Ipp.
96
LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 7. I., 4. Ip.
97
KVKV A, 2152. f., 1. ape., 228. I., 2. Ip.
98
Turpat, 2106. f., 7. apr., 7. I., 83. Ip.; 3458. f., 2. apr., 98. I., 132. Ip.
99
LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 6. I., 158. Ip.
100
rail A. [fYTMaH A.] POCCJ,UI H 6onLIUeBH3M. MaTep"anLI no HCTOpHH
peB01IIOQHH H 60PL6LI c 60JILWeBH3MoM. - UlaHxaH, 1922. - q. 1. - C. 169.
101 Laika Vesti. - 1917. - 17. (30.) sept.
102
LV A SPDN, 42 f., 1. apr., 13. I., 267., 268., 275. lp.
103 Latvju Strelnieks. - 1917. - 24. okt. (6. nov.).
104
KVKV A, 2003. f., 2. apr., 327. I., 64. Ip.
105 Latvju Streinieks. - 1917. - 21. okt. (3. nov.).
106 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 401. Ipp.
107 Kai1nili J. Latvieu strelnieki CiQ8 par Oktobra revoliicijas uzvaru. - 313. Ipp.;
1917. gads Latvija: Revolucijas dalIbnieku atmiQas. - R., 1957. - 22.-23. Ipp.
108 Laika Vestis. - 1917. - 9. (22.) nove
109
LV A SPDN, 45. f., 1. apr., 10. I., 120. Ip.
110 Skuju Frfdis [Milbergs G.]. Kulturalie izpaudumi veco latvju strelnieku rezeIVes
pulka II Latvieu Strelnieks. - R., 1937. - 15. nr. - 12. Ipp.
111 LV A SPDN, 45 f., 9. apr., 4.1., 10.,11.lp.
112 Tomallis B. Revoliicijas deli: Latvieu strelnieki un sarkangvardi pirmaja padom-
ju varas gada. - R., 1970. - 37. Ipp.
113 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 6. I., 140. Ip.
114 8
Turpat, 7. I., 4 . Ip.
115 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 624.,625. Ipp.
116 Sk.: (jernzanis u. The Fifth Congress of the Latvian Riflemen II Papers Presen-
ted at the Third Conference on Baltic Studies in Scandinavia. Hasselby Castle,
June 13-16, 1975. - Stockholm, 1977. - P. 152.
117 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 629. Ipp.
118 Turpat. - 630. Ipp.
119 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 13. I., 350. lp.
120 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 631. Ipp.
260

121
LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 7. 1., 63.,64. Ip.
122 Laika Domas. - 1917. - 15. (28.) dec.
123 Krievijas Federacijas valsts arhivs, 130. f., 2. apr., 1. 1., 9.,10. Ip.
124
LV A SPDN, 43. f., 2. apr., 1. I., 3.1p.
125 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 7390 lpp.
126 Turpat. - 740. Ipp.
127 Turpat. - 741. Ipp.
128
LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 37. I., 3. Ip.
129
Turpat, 21. Ip.
130 Turpat, 34. Ip.; Brivais Strelnieks. - 1918. - 20. febr.
131
L VV A, 6033. f., 1. apro, 185. I., 326. Ip.
132
LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 16. I., 59. Ip.
133 Sk.: CnpeCAUC AH. JIaTLlwcKe CTpenKH H8 CTpIDKe 3aBoeBaHHH OKTH6pH,
1917- 1918 IT. - PHra, 1967. - C. 47--49.
134
LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 305. I., 26.,27. Ip.
135 Tomanis B. Revoliicijas deli. - 77. Ipp.
136
LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 17. I., 26. Ip.
137 AHpeKTHBLI KOMaHOBaHHg tPpOHTOB KpaCHOH APMHH, 1917-1922 IT. C6.
oKYMeHToB. - MocKBa, 1971. - T. 1. - C. 55-56.
138 Spreslis A Latvieu sarkangvardi ciQa par padomju varu 1917.-1918. gada. -
R., 1987. - 87.,88. Ipp.
139 LV A SPDN, 42. fo, 1. apr., 42. I., 69. Ipo; Krauksts G. Nekrologs: 7. Bauskas latv.
str. p. 4. rotai - 1918. g. 24. februari II Latvieu Strelnieks. - R., 1934/35. - 13.
nr. - 39. Ipp.; Rigas Latvieu Avize. - 1918. - 11. marts (26.febr.); L VV A,
5434. f., 1. apr., 850. I., 9.,10. lp.
140
LV A SPDN, 43. f., 2. apr., 1. I., 10. Ip.
141
L VV A, 5434. f., 1. apr., 850. I., 5. Ip.
142 Latvju revolucionarais strelnieks. - Maskava, 1934. - 1. d. - 201. Ipp.;
CPpeUMQIl AJI. PeB011IOl{HOHHWI 38InHTa I1eTporpaa B cpeBpane-Mapre 1918
roa. - MOCKBa; JIeHHHrpa,n, 1964. - C. 133, 134.
143 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - 165. Ipp.
144 Vacietis J. Latvieu strelnieku vesturiska nozin1e. - 194. Ipp.
145 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. -165. Ipp.
261

III nodala
.
1 Raun T.u. Estonia and the Estonians. - [Stanford, 1987]. - P. 105, 106.
2 Latvijas Valsts arhiva Socialpolitisko dokumentu nodala (turpmak L V A SPDN),
42. f., 2. apr., 8. I., 10.,11. Ip.; 1. apr., 37. I., 27. Ip.
3 Krievijas Valsts kara arhivs (turpmak KVKA), 3. f., 1. apr., 78. I., 54., 64.,65. Ip.
4
LV A SPDN, 45. f., 1. apr., 36. I., 52. Ip.
s
Turpat, 42. f., 1. apr., 37. I., 39. Ip.
6 Tomanis B. Revolucijas deli: Latvieu strelnieki un sarkangvardi pirmaja padomju
varas gada. - R., 1970. - 92. Ipp.
7 Latvju strelnieku vesture. - Maskava, 1928. - 1. sej., 2. d. - 637. Ipp.
8 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 37. I., 45., 50. Ip.; Vacietis I. Latvieu strelnieku vestu-
riska nozime. - R., 1989. - 31. Ipp. .
9
LV A SPDN, 42. f., 2. apr., 3. I., 125., 126. Ip.
10 MaaMSlzu B.A Borne 60PL6LI: KpacHLIe 3CTOHCKHe CTpeJIKH. - MocKBa,
1987. - C. 42.
11 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 743. Ipp.
12
LV A SPDN, 42. f., 2. apr., 3. I., 125.,126. Ip.
13
Turpat, 43. f., 2. apr., 1. I., 36.-39. Ip.
14 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 107.,109. lpp.
15 Latvijas Valsts arhivs (turpmak LV A), 25 f., 1. apr., 138. 1.,47. Ip.
16
KVKA, 1574. f., 1. apr., 31. I., 414.,327. Ip.
17
Turpat, 25. I., 141. Ip.
18 Tonzanis B. Revolucijas deli. - 115. Ipp.
19 fpa)K,QaHCKag. BOHHa H BoeHHa HHTepBeHl{H B CCCP: 3HQHKJIOne,QH. -
MocKBa, 1983. - C. 457.
20 .
LV A, 609. f., 1. apr., 11. I., 20. Ip.
21 KVKA, 5. f., 1. apr., 1. I., 35. Ip.; LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 40. I., 79. Ip.
22 KVKA, 1574. f., 1. apr., 387.,482. Ip.; LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 40. I., 3. Ip.
23 LV A, 609. f., 1. apr., 70. I., 166.1p.; 13. I., 62. Ip.; KVKA, 1574. f., 1. apr., 25. I., 78.
Ip.; u.c.
24 Vacietis J. Latvieu strelnieku vesturiska nozime. - 254. Ipp.
25 KVKA, 1574. f., 1. apr., 31. I., 665., 666. Ip.
26 LV A, 609. f., 1. apr., 44. I., 119., 136. Ip.
27 Turpat, 699. f., 1. apr., 46. I., 2. Ip.
28 LV A SPDN, 200. f., 9. apr., 968. I., 2.lp.
262

29 Yacietis J. Latvieu strelnieku vesturiska nozlme. - 248. Ipp.
301
LV A SPDN, 45. f., 5. apr., 11. I., 37. Ip.
31
Turpat, 200. f., 9. apr., 961. I., 9. lp.
32
LV A, 609. f., 1. apr., 11. I., 20. lp.
33 TOlnanis B. Revoliicijas deli. - 133. Ipp.
34 Latvijas komunistiska partija 1918. un 1919. gada: Dok. un materiali. - R.,
1958. - 535. Ipp.
35
Turpat. - 41. lpp.
36 ClQa. - 1918. - 16. maijs; Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2.d. - 57.,58. Ipp.
37 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 540. Ipp.
38
LV A SPDN, 43. f., 1.apr., 5. I., 45. lp.
39
Turpat, 32. f., 1. apr., 1. I., 90.-92. Ip.
40 Latvijas komunistiska partija 1918. un 1919. gada. - 144., 145. Ipp.
41 TOlnanis B. Revoliicijas deli. - 132. Ipp.
42 KVKA, 1574. f., 1. apr., 31. I., 666. Ip.; LV A SPDN, 43. f., l.apr., 5. I., 48. Ip.
. 43 LV A SPDN, 43. f., 2. apr., 2. I., 30.-32. lp., 1. I., 58. Ip.
44
Turpat, 1. apr., 5. I., 10. Ip.
45 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 516. Ipp.
46
LV A, 609. f., 1. apr., 13. I., 101. Ip.
47
. LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 5. I., 43., 56. Ip.
48
Turpat, 3. I., 191. Ip.
49 Krievijas Centralais oktobra revoliicijas arhivs, 1318. f., 1. apr., 1357. 1.,31. Ip.
50
LV A, 609. f., 1. apr., 13. I., 20. Ip.
51
Turpat, 21. I., 18. Ip.
52
Turpat, 70. I., 141. Ip.
53 Yacietis J. Latvieu strelnieku vesturiska nozime. - 209. Ipp.
54 Kundzil}s K Latvieu teatra vesture. 2. sej.: No 20. gs. sakuma lidz 1940. g. - R.,
1972. - 175.,176. Ipp.
55 8
LV A SPDN, 45. f., 5. apr., 14. I., O.lp.
56 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 540. Ipp.
57 Latvieu strelnieki CiQ8 par padomju varq 1917.-1920. gada: AtmiQas un doku-
menti. - R., 1960. - 31.-34. Ipp.
58 LV A, 699. f., 1. apr., 56. I., 3.,4. Ip.; LV A SPDN, 43. f., 2. apr., 1. I., 34. Ip.
59 LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 3.1., 293.-295.lp.
60 Latvijas vestures instituta materUili.
263

61 Papers Relating to the Foreign Relations of the United States. 1918. Russia. -
Washington, 1932. - Vol. 2. - P. 183, 459.
62
LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 161. I., 84.-86. Ip.
63 KVKA, 1. f., 2. apr., 28. I., 4. Ip.; 119. I., 8. Ip.; 1574. f., 1. apr., 36. I., 6. Ip.
64 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 764.-767. Ipp.
65
LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 158. I., 109. Ip.
66 St.: (/JQA,bWmU1tCKUU /0. He «MS!Te», a npOBOKal{"S! /1 OTeqeCTBeHHajf
HCTOpIDI. -1992. - N° 3. - C. 31-48; O(Jpy"uii R., Pa3Z01t A fIoHSITh «yx
6 MIOJIS!» /I TaM JKe. - C. 49- 61.
67
L V A SPDN, 45. f., 2. apr., 319. I., 32.-34. Ip.
68
Turpat, 43. f., 2. apr., 1. 1., 58. Ip.
69 Turpat, 42. f., 1. apr., 45. I., 398.lp. Sk. ari: Reinbergs I. SeptiQi meginajumi glabt
pulkvedi Briedi /I Jauna Gaita (Kanada). - 1988. - 4. nr. - 48.,49. Ipp.
70 Baumgart  Deutsche Ostpolitik 1918: Von Brest-Litowsk his zum Ende der
Ersten Weltkrieges. - Wien; Munchen, 1966. - S. 240,241,244.
71 .f.e1,lins  Raksti. - R., 1951. - 28. sej. - 38.,39. Ipp.
72 L VV A, 6033. f., 1. apr., 40. I., 96.,97. Ip.; Tomanis B. Revoliicijas deli. - 232.,
233. Ipp.
73 .f,e1,lins Jt: Raksti. - R., 1973. - 44. sej. - 80.,81.,88. Ipp.
74 Deutscher I..The Prophet Armed. Trotsky: 1879-1921. - Oxford, [1989]. - P.
419-421; RUm6U1t AJI. Ka3aHL: BpeMB rpa)KaHCKOH BOHHLI. - Ka3aHL,
1991. - C. 30.
75 Fyce6 C.H. CBJUDKCKHe ,ltHH: 1918 f. /I IIpaner8pcKIDI peB01IIOQWI. - 1924. -
N° 2. - C. 1102.
76 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 45. I., 396. Ip.
77
Turpat, 43. f., 1. apr., 5. I., 34. Ip.
78
Turpat, 35. Ip.
79 Turpat, 45. f., 2. apr., 160. I., 129. Ip.
80 Turpat, 32. f., 1. apr., 1. 1.,53. Ip.. Ka redzams no . Trocka atmiQam, J. Ozola un
J. Sauli lieta tikusi nodota KK(b)P CK Politbirojam. Tas nolemis sodu neatcelt.
(TpoU,KUU JI. MoS! )l(M3HL. - MOCKBa, 1992. - T. 2 - C. 203.)
81
Turpat, 43. f., 1. apr., 14. I., 61. Ip.
82 .
Turpat, 32. f., 1. apr., 1. I., 54. Ip.
83 Turpat, 43. f., 1. apr., 5. I., 43. Ip.
84 Turpat, 32. f., 1. apr.,I. 1., 55. Ip.
85 H3BecrHS! BQHK. - 1918. - 4 ceHT.
264

86 wckhart RB. Memoirs of a British Agent. - London, 1935.
I
87 Douglas A, Douglas R. The Lockhart Plot: First Chapter of the Trust II The New
Federalist (USA). - 1988. - Nov. 18.; sk. ari: 3.1tayiJ P.K. JIeHHH H
fpaMMaTHKoB: I1CTOpHSI OHOH peKOMeHaI.{HH II OTeqeCBeUHaH HCTOpHH. -
1992. - N° 4. - C. 189; Rhoer R, vall der. Master Spy: A True Story of Allied
Espionage in Bolshevik Russia. - New York, [1981]; Lockhart R.B. Ace of
Spies. - [London], 1967; u.c.
88 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 328. Ipp.
89 LV A SPDN, 45, f., 3. apr., 36. I., 15. Ip.; AHpeKTHBLI KOl\faHOBaHHH c))pOHTOB
KpaCHOH ApMHH: 1917-1921 IT. C6. OK. - MocKBa, 1971. - T. 1. - C. 352,
353; Tomanis B. Revoliicijas deli. - 269. Ipp.
90 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 500. Ipp.
91
KVKA, 1574. f., 1. apr., 30. I., 19. Ip.
 L 5 7
VA SPDN, 4 . f., 2. apr., 127. I., 1 .,18. Ip.
93 Latvijas Komunistiska partija 1918. un 1919. gada. Dok. un materifili. - R.,
1958. - 133.,134. Ipp.
94
KVKA, 6. f., 4. apr., 78. I., 16. Ip.
95 Latvijas konlunistiska partija 1918. un 1919. gada. - 137. Ipp.; LV A SPDN, 43.
f., 1. apr., 3. I., 129. Ip.
96 Latvijas komunistiska partija 1918. un 1919. gada. -139. Ipp.
97 Turpat. - 141. Ipp.
.98 LV A SPDN, 2. f., 1. apr., 1. I., 107.-109.lp.
99 +er,zins v: Raksti. - R., 1951. - 28. sej. - 201.lpp.
100 LV A SPDN, 32. f., 1. apr., 1. I., 108.,112. Ip.
101
Turpat, 110.,111. Ip.
102 f 5
Turpat, 43. ., 2. apr., 23. I., 2. Ip.
103 Turpat, 1. apr., 21. I., 3. 3 Ip.
104
Turpat, 32. f., 1. apr., 3. I., 113. Ip.
105 Pagaidu Valdibas Vestnesis. - 1918. - 28. (15.) dec.
106 Cesu ApriQa Stradnieku un Bezzemnieku Deputatu Padomes ZiQotajs. -
1919. - 2. febr.
107 Sk.: (/Ja6puuyc, TpaOllIlCKUU. HCTOpHlJeCKHe 3aMeTKH 0 rpaHCKOH BORHe B
I1pH6aJJTHKe II BOHHa H peBOTIIOQHH (MOCKBa). - 1928. - N° 12. - C. 87-
102.
108 KVKA, 1574. f., 1. apr., 867. I., 21. Ip.
109 XeHpuKcOfl H. KaK HHora BoccraHaBJIHBaerCH HCTHHa II BOHHa H peBOTIIOQHH
(MOCKBa). - 1929. - N° 6. - C. 129-136.
265

IV nodala
,
1 AHpeKTHBLI fnaBHoro KOMaHOBaHHH KpaCHOH ApMHH: 1917-1920. C6. OK.-
MocKBa, 1969. - C. 185.
2 Latvijas Valsts vestures arhivs (turpmak L VV A), 1515. f., 1. apr., 710. I., 55.,57. Ip.
3 Latvju strelnieku vesture. - Maskava, 1934. - 2. sej., 2. d. - 201. Ipp.; L VV A,
6033. f., 1. apr., 9. L, 118. Ip.
4 Krievijas Valsts kara arhivs (turpmak KVKA), 200. f., 3. apr., 1150. I., 106. Ip.
5 Latvijas Valsts arhivs (turpmak LV A), 25. f., 1. apr., 139. I., 37.,38. Ip.
6 KVKA, 6. f., 4. apr., 223. I., 72.-76. Ip.; 82. I., 6.,7. Ip.
7 Latvju strelnieku vesture. - 2. sej., 2. d. - 44. Ipp.; COBeTCKAA JIaTBIDI B 1919 r.
,T.(oK. H MaTepHaJIbI. - PHra, 1960. - T. 2. - C. 101.
8 Latvijas Valsts arhiva Socialpolitisko dokumentu nodala (turpmak L V A SPDN),
35. f., 12. apr., 297. I., 4. Ip.
9 Latvju strelnieku vesture. - 2. sej., 2. d. - 43., 44. Ipp.
10 Turpat. - 210. Ipp.
11 Sk.: Strelnieks (Cikaga). - 1964. - 8. nr. - 21. Ipp.
12 ,[(HpCKTI1BLI KOMaH,t{OBaHJ1H cppOHTOB KpaCHOH ApMHH: 1917-1922 rr. C6.
OK. - MocKBa, 1971. - T. 1. - C. 514, 525, 526.
13 CiQa. - 1919. - 8. janv.
14 KVKA, 33988. f., 2. apr., 145. I., 37. Ip.; 104. f., 4. apr., 75. I., 118. Ip.
15 Latvijas Komunistiskas partijas vestures apcerejumi. - R., 1961. :.- 1. d. - 435.
Ipp.
16
LV A SPDN, 31. f., 1. apr., 13. I., 53. Ip.
17
KVKA, 6. f., 4. apr., 59. I., 272., 318. Ip.
18 5
Turpat, 200. f., 1. apr., 159. I., 10 . Ip.
19 Turpat, 1574. f., 1. apr., 44. I., 14. Ip.
20 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 240. I., 1. Ip.; KVKA, 1574. f., 1. apr., 212. I., 55.,56. Ip.
21 KVKA, 1574. f., 1. apr., 555. I., 80. Ip.
22
LV A, 47. f., 1. apr., 11. I., 4. Ip.
23 Turpat, 169. I., 1. Ip.; 179. I., 6. Ip.
24
L VV A, 5434. f., 1. apr., 249. I., 4. Ip.
25 Stucka P. Par padomju varu Latvija. 1918-1920. Rakstu izlase. - R., 1958. -
424. Ipp.; Silde A. Latvijas vesture, 1914-1940: Valsts tapana un suverena
valsts. - [Stokholma], 1976. - 295. Ipp.
26 Soots J. Eesti vabadussoda. 1918-1920. - Tartu, 1925. - 13. Ik.
266

27 Stllcka P. Par padomju varu Latvija. 1918-1920. - 112. Ipp.
'-
28'Tufl1lep H. B orHe peB011IOl(HH. - TanJIHH, 1964. - C. 172.
29 Valmieras kajnieku pulka vesture. 1919-1929. - R., 1929. - 14. Ipp.
30
LV A, 47. f., 1. apr., 16.1., 171.lp.
31
Turpat, 170.,171. Ip.
32
KVKA, 200. f., 3. apr., 278. I., 33. Ip.
33 Soots J. Eesti vabaduss6da. 1918-1920. - 15. Ik.
34 EoeBLIe nOBHrn lJaCTeU KpaCHoii ApM"H. 1918-1922 IT. C6. OK. - MocKBa,
1957. - C. 24, 25.
35,[(wpeKTWBbI fnaBHoro KOMaHoBaHHH KpaCHoH ApMHH. 1917-1920. - C. 157,
158.
36
LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 263. I., 36. Ip.
37
L VV A, 1515. f., 1. apr., 50. I., 1. Ip.
38 CIna. - 1919. - 20. marts.
,
39
KVKA, 200. f., 3. apr., 125. 1., 102. Ip.
40
LV A SPDN, 31. f., 1. apr., 62. I., 6., 12. Ip.
41 Sarkanais Strelnieks. - 1919. - 26. marts.
42 .
LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 8. I., 77. Ip.; LV A, 25. f., 1. apr., 139. I., 14. Ip.
43
KVKA, 200. f., 2. apr., 159. I., 89. Ip.
44
L VV A, 6033. f., 1. apr., 9. I., 119. Ip.
45
LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 7. I., 52. Ip.
46
KVKA, 1574. f., 1. apr., 733. I., 8. Ip.
47 LV A, 47. f., 1. apr., 644. I., 80. Ip.; 645. I., 31. Ip.; 112. I., 3. Ip.
48 LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 3. I., 30. Ip.; 8. I., 14. Ip.; LV A, 4. f., 2. apr., 29. I., 17.,
29. Ip.; 43. I., 81. Ip.
49
LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 7. I., 75. Ip.
50
LV A, 47. f., 1. apr., 4. I., 4. Ip.
51
Turpat, 14. f., 2. apr., 6. I., 331. Ip.
52
LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 22. L, 4. Ip.
53 KVKA, 104. f., 2. apr., 823. 1., 62. Ip.; 200. f., 3. apr., 280. I., 10., 40. Ip.
 5
Turpat, 200. f., 1. apr., 1 9. I., 134. Ip.
55
LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 27. I., 65. Ip.
56
Turpat, 45. f., 2. apr., 28. L, 85. Ip.
57 Latvju revolucionarais strelnieks. - Maskava, 1935. - 2. d. - 514.-516. Ipp.
58 Valmieras kajnieku pulka vesture. 1919-1929. - 22. Ipp.
267

59 113 HCfOpHH IpIDKAaHCKOH BOHHLI B CCCP. C6. OK. U MaT. - MocKBa, 1961. -
T. 2. - C. 336.
60 Berzi1)s J-: Latvieu strelnieki cIQa par Padomju Latviju 1919. gada. - R.,
1969. - 178. - 180. Ipp.
61
LV A, 47. f., 1. apr., 16. I., 329. Ip.
62 Latvju strelnieku vesture. - 2. sej., 2. d. - 119. Ipp.
63 cesu ApriQa Stradnieku Padomes ZiQotajs. - 1919. - 17. maijs.
64 '
LV A, 14. f., 2. apr., 297. I., 30. Ip.
65 Latvju strelnieku vesture. - 2. sej., 2. d. - 244. Ipp.
66
L VV A, 1515. f., 1. apr., 736. 1., 5. Ip.
67 Latvju strelnieku vesture. - 2. sej., 2. d. - 245.-247. Ipp.
68
Turpat. - 250. Ipp.; LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 33. I., 296.,297. Ip.
69
LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 6. I., 38. Ip.
70 Strelnieks (Cikaga). - 1965. - 9./10. nr. - 28.,29. Ipp.
71 KVKA, 200. f., 3. apr., 232. I., 216.,218. Ip.
72 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 241. L, 181.,182.,186.,191. Ip.; KVKA, 200. f., 3. apr.,
232. I., 211. Ip.; 1574. f., 1. apr., 460. I., 35. Ip.
73 felins  Raksti. - R., 1973. - 44. sej. - 182. Ipp.
74 KVKA, 200. f., 3. apr., 232. I., 217. Ip.; L VV A, 5530. f., 1. apr., 10. I., 74. Ip.
75 Latvju strelnieku vesture. - 2. sej., 2. d. - 125. Ipp.
76
KVKA, 1574. f., 1. apr., 460. I., 76. Ip.
77 Strauss  Padomju Latvija un starptautiska kontrrevoliicija. - Maskava, 1931.
- 155. Ipp.
78 LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 23. L, 53. Ip.; 8. I., 37. Ip.; 42. f., 1. apr., 47. I., 22. Ip.
79 Turpat, 42. f., 1. apr., 47. 1., 56. Ip.; Latvju strelnieku vesture. - 2. sej., 2. d. -
265. Ipp.; Latvju revolucionarais strelnieks.'- 2. d. - 246. Ipp.
80 Latvju revolucionarais strelnieks. - 2. d. - 246. Ipp.
81 Latvju strelnieku vesture. - 2. sej., 2. d. - 265. Ipp.; KVKA, 200. f., 1. apr., 22. I.,
45. Ip.
82
LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 8. I., 37.,38. Ip.
83
Turpat, 7. I., 97. Ip.
84 Turpat, 31. f., 1. apr., 3. I., 18.,19. Ip.; 32. f., 1. apr., 3. I., 129. Ip.
85
Turpat, 45. f., 2. apr., 242. I., 54.,55. Ip.
86 Latvju revolucionarais strelnieks. - 1. d. - 140. Ipp.
87 KVKA, 200. f., 1. apr., 22. L, 43.,45. Ip.; {..£lins  Raksti. - 44. sej. - 214. Ipp.
268

88
 VA SPDN, 43. f., 1. apr., 22. I., 121. Ip.
89
Turpat, 11. I., 1. Ip.
90
Turpat, 3. I., 52. Ip.
91
Turpat, 2. apr., 34. I., 6. Ip.
92
KVKA, 200. f., 2. apr., 356. I., 25. Ip.
93
LV A SPDN, 43. f., 2. apr., 33. I., 18. Ip.
94 Turpat.
95 Turpat, 34. I., 7. Ip.; KVKA, 1574. f., 1. apr., 2. I., 137. Ip.
96
KVKA, 1574. f., 1. apr., 2. I., 137. Ip.
97 Turpat; LV A SPDN, 44. f., 1. apr., 3. I., 29. Ip.
98 KVKA, 104. f., 2. apr., 323. 1.,109.,110. Ip.; 200. f., 2. apr., 367. I., 88.lp.; LVA
SPDN, 45. f., 1. apr., 91. I., 68. Ipw
99
LV A SPDN, 31. f., 1. apr., 3. I., 23. Ip.
100
Turpat, 43. f., 2. apr., 49. I., 10. Ip.
101
KVKA, 1574. f., 1. apr., 215. L, 2. Ip.
102 LV A SPDN, 45. f., 3: apr., 42.1., 121.lp.
103 .
Turpat, 31. f., 1. apr., 3. I., 41. Ip.; KVKA, 10. f., 1. apr., 1567. I., 1.-5. Ip.
104 LV A SPDN, 45. f., 3. apr., 20. I., 13.,14. Ip.; 42. I., 30. Ip.
105
Turpat, 75. 1., 11. Ip.
106
Turpat, 2. apr., 242. I., 95. Ip.
107
KVKA, 1574. f., 1. apr., 157. I., 6.,lp.
108
LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 88. I., 111.114. Ip.
109
Turpat, 42. f., 1. apr., 41. I., 1.-78., 80. -91.,94.-101. Ip.
110 KVKA, 1574. f., 1. apr., 2. I., 137. Ip.
111
Turpat, 200. f., 1. apr., 25. I., 224. Ip.
112 5
LV A SPDN, 43 f., 2. apr., 22. I., 7 .,76. Ip.
113 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 1. d. - Maskava, 1928. - VI Ipp.
V nodala
,
1 Krievijas Valsts kara arhivs (turpmak KVKA), 39824. f., 1. apr., 45. I., 3. Ip.
2 .f(HpeKTHBLI fJIaBHoro KOMaHOBaHHg KpaCHOH apMHH: 1917-1920. C6. OK.-
MocKBa, 1969. - C. 431-433, 475-476.
3 Turpat. - 475. Ipp.
4 Pa3rpOM 6enbIX no OpnOM. - Open, 1939. - C. 116; KVKA, 1574. f., 1. apr.,
201. I., 278. Ip.
269

5 rll.ll.UI1ICllU K OpnOBCKO-KpoMCKOe CpIDKeHHe. - MOCKBa, 1932. - C. 14, 15.
6 Latvijas Valsts arhiva SocUUpolitisko dokumentu nodala (turpmak L V A SPDN),
43. f., 2. apr., 22. I., 94. Ip.
7
KVKA, 1574. f., 1. apr., 1329. 1., 297. Ip.
8
Turpat, 48. I., 6. Ip.
9
Turpat, 29. Ip.
10 raAU1ICllii K. OpnOBCKO-KpoMCKoe cpalKeHHe. - C. 93.
11
Turpat. - 93., 94. Ipp.
12 KVKA, 199. f., 1. apr., 23. 1., 252. Ip. .
13
LV A SPDN, 200. f., 9. apr., 968. 1., 5., 6. Ip.
14 Cina. - 1969. - 24. okt.
,
15
KVKA,6. f., 4. apr., 237. I., 70. Ip.
16
Turpat, 1574. f., 1. apr., 95. 1., 165. Ip.
17 Sk., piem.: Tpy6elKuii E H. 113 nyreBLIX 3aMeTOK 6e)KeHQa II ApmB PYCCKOH
peB011IOQHI-f. - EepJUfU, 1926. - T. 18. - C. 201.
18 rl1.AUI1Kllll K OpnOBCKO-KpOMCKoe Cpa)KeHHe. - C. 143.
19
LV A SPDN, 45. f., 5. apr., 8. 1., 27. Ip.
20 Latvieu strelnieki CIQa par padomju varu 1917.-1920. gada. AtmiQas un dok.-
R., 1960. - 385. Ipp.
21 POHHa (XapLKoB). - 1919. - 18 OKT.
22 raAlllClitl K 0p.110BCKo-Kpo1CKoe cpaiKeHHe. - C. 168.
23
l{eIlUICUH. A noxo Ha MOCKBY. - MocKBa, 1989. - C. 144.
24
KVKA, 1574. f., 1. apr., 95. I., 140. Ip.
25
LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 177. I., 1.-3. Ip.
26 Turpat, 24. I., 15.-24. Ip.; 5. apr., 8. 1., 28. Ip.
27 KVKA, 1574. f., 1. apr., 107. I., 2. Ip.
28
LV A SPDN, 45. f., 5. apr., 11. 1., 71. Ip.
29
Turpat, 2. apr., 90. I., 34. Ip.
30 ¥liIlS  Raksti. - R., 1973. - 44. sej. - 249. Ipp.
31 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 24. I., 26. Ip.
32
Turpat, 27.-29. Ip.
33 l{ellUICllH. A noxo Ha MOCKBY. - C. 144.
34 KVKA, 1574. f., 1. apr., 215. I., 51.-55. Ip.
35
Turpat, 62. Ip.
36 raHcKWI BOHHa B CCCP. - MOCKBa, 1986. - T. 2. - C. 219.
270

37 JIeHuH B. H. ilOJ1Hoe C06paHi-fe COQHHeHHH. - MocKBa, 1965. - T. 51. - C. 56.
38'
AHpeKTHBLI fnaBHoro KOMaHOBaHHH KpacHoH ApMHH: 1917-1920. C6. ,QOK.
- MocKBa, 1969. - C. 392.
39 Cina. - 1969. - 23. okt.
t
40 ·
LV A SPDN, 45. f., 3. apr., 38. I., 41. Ip.
41
Turpat, 45. I., 16. Ip.
42
Turpat, 2. apr., 226. I., 3. Ip.
43
Turpat, 3. apr., 45. I., 19. Ip.
44 Latvieu strelnieki CiQ8 par padomju varu 1917.-1920. gada. - 406., 407. Ipp.
45
LV A SPDN, 45. f., 3. apr., 45. I., 19., 20. Ip.
46
Turpat, 20. Ip.
47 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - R., 1970. -452. Ipp.
48 Ezopo(J A H. Pa3IpoM AeHHKHHa. 1919. - MOCKBa, 1931. - C. 194.
49
LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 90. I., 14. Ip.
50 B./l.aiJuMupu,ea B. C. napTHR - oprallH3aTOp pa3rpOMa KOHTppeBOTIIOQHH Ha
lOre. - MocKBa, 1971. - C. 167.
51 AHpeKTHBLI fnaBHoro KOMaHj{OBaHHH KpaCHOH ApMHH: 1917-1920. - C. 486.
52
LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 90. I., 42.,43. Ip.
53 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - 414. Ipp.
54
KVKA, 39 540. f., 1. apr., 25. I., 298. Ip.
55 Be\fepHee BpeMH (PocrOB 1If.[{). - 1919. - 201l 0H6 pB.
56 KpumcKuii M. KpaCHaH apMHH Ha IO)KHOM c))pOHTe B 1918-1920 rr. no
]:{oKYMeHTaM H ceKpeTHLIM npHKa3aM, 3axBaQeHHLIM B 60me l-LIM KopnycoM
A06poB01ILlJeCKoH apMHH II ApXHB PYCCKOH peBOJ1IOQHH. - EepnHH, 1926. -
T. 26. - C. 257.
57 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - 417. Ipp.
58 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 90. I., 38. Ip.
S9
Turpat, 41. Ip.
60 Turpat, 9. apr., 17. I., 154., 155. Ip.
61 rpajKaHCKaH BOMHa H BoeHHaH HHTepBeHIHSI B CCCP. 3HQMJ(JIOnenHH. -
MocKBa, 1983. - C. 176.
62 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 90. I., 154. Ip.
63 KVKA, 1574. f., 1. apr., 42. I., 8. Ip.
64 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 26. I., 1., 2. Ip.
65 I
Turpat, 90. I., 41. p.
271

66
Turpat, 43. f., 2. apr., 24. I., 232. Ip.
67
Turpat, 45. f., 2. apr., 90. I., 41. Ip.
68
Turpat, 50. Ip.
69 BenHKIDI POCCHB (PocrOB HtA). - 1919. - 1 (14) eK.
70 Latvieu strelnieki ciQa par padomju varu 1917.-1920. gada. - 466. Ipp.; LV A
SPDN, 45. f., 2. apr., 90. I., 50. Ip.
71
LV A SPDN, 45. f., 9. apr., 31. I., 7. Ip.
72
Turpat, 2. apr., 96. I., 14. Ip.
73
Turpat, 43. f., 2. apr., 37. I., 2. Ip.
74
Turpat, 44. f., 1. apr., 33. I., 15. Ip.
75
KVKA, 199. C., 3. apr., 208. I., 13. Ip.
76 LV A SPDN, 45. C., 1. apr., 72. I., 1. a -8. Ip.
77
KVKA, 199. f., 1. apr., 17. I., 131. Ip.
78 A15paMoa 3. /0. EKaTepHHOCJJaB 1917-1920 IT. II ApXHB PYCCKOH peBOJ1IOU HH .
- BepnHH, 1923. - T. 12. - C. 111.
79 CiQas Balss. - 1920. - 20. janv.
80
LV A SPDN, 45. f., 9. apr., 31. I., 6. Ip.
81 Ky6.Aalioa A. JI. CaBeT pa60tJeii H KpeCTLjlHCKOH o6apoHLI: Ho6pL 1918 -
MapT 1920 f. - JIeHHHrpaLt, 1975. - C. 115.
82 CiQas Balss. - 1920. - 4. janv.
83 Turpat.
84
Turpat. - 4. febr.
85 ):(HPCKTHBLI KOMaHOBaHHB cppoHTOB KpaCHOH ApMH,M: 1917-1922 IT. C6. OK.
- MocKBa, 1972. - T. 2. - C. 421., 422.
86 CiQas Balss. - 1920. - 11. apr.
87
LV A SPDN, 45. f., 9. apr., 31. I., 57. Ip.
88
Turpat,2. apr., 97. I., 33. Ip.
89 Turpat, 8. apr., 16. I., 4. Ip. '
90
Turpat, 2. apr., 97. I., 8. Ip.
91 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - 472. Ipp.
92 Turpat. - 473. Ipp.
93 CAQU{ea Jl. KpLIM B 1920 f. - MocKBa, 1923. - C. 51.
94 ):(WpeKTHBbI fnaBHoro KOMaHOBaHHjI KpaCHOH apMHH, 1917-1920. - C. 507.
95 Latvju revalucionarais strelnieks. - Maskava, 1934. - 1. d. - 16. Ipp.
96
LV A SPDN, 45. f., 5. apr., 11. I., 93. Ip.
272

97 Latvju revolucionarais strelnieks. - 1. d. - 21. Ipp.
98
KVKA, 1574. f., 1. apr., 475. 1., 6. Ip.
99 AHpeKTHBLI fnaBHoro KOM8H,QoBaHHH KpaCHoH apM"H, 1917-1920. - C. 508.
100 LV A SPDN, 45. f., 9. apr., 31. I., 61.lp.; Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920.
- 483. Ipp.
101
LV A SPDN, 43. f., 2. apr., 41. I., 51.,52. Ip.
102
Turpat, 45. f., 2. apr., 96. I., 5. Ip.
103
Turpat, 9. I., 2. Ip.
104 CIQ3S Balss. - 1920. - 14. apr.
105 Latvju revolucionarais strelnieks. - 1. d. - 25. Ipp.
106
LV A SPDN, 43. f., 2. apr., 33. I., 40. Ip.
107
Turpat, 45. f., 2. apr., 96. I., 14. Ip.
108 npaBa. - 1920. - 15 "IOHH.
109 CiQas Balss. - 1920. - 17. maijs.
110 Turpat. - 8. jiin.
111
KVKA, 1574. f., 1. apr., 5. I., 40. Ip.
112
LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 96. I., 12. Ip.
113 Turpat, 14. Ip.
114 Celtne (Maskava). - 1931. - 10. nr. - 639. Ipp.
115
LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 94. I., 4., 6. Ip.
116
Turpat, 4., 5. Ip.
. 117 Turpat, 20. lp.
118 Turpat, 16. lp.
119 Turpat, 27. Ip.
120
Turpat, 96. I., 14. Ip.
121
Turpat, 15.-17. lp.
122 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - 499. Ipp.
123 ,I:{HpeKTHBLI fJlaBHoro KOMaHOBaHIDI KpaCHOH apMHH, 1917-1920. - C. 700.
124
LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 96. I., 17. Ip.
125
Turpat, 9. apr., 34. I., 9. Ip.
126 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - 512., 513. lpp.
127 B033BaHHe K naTLIlliCKHM nORKaM, HaXOHIn"MCg B COBeTCKOH POCC"" II
Hoover Institution on War, Revolution and Peace. Collection P. A Koussonsky,
Box. N° 6; L VV A, 1307. f., 3. apr., 4. I., 26. Ip.
128
LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 96. 1., 21. Ip.
273

129
Turpat, 5. apr., 8. I., 70. Ip.
130
Turpat, 2. apr., 96. I., 22. Ip.
131
Turpat, 99. I., 10. Ip.
132 Turpat, 15. Ip.
133 Turpat, 21. Ip.
134 Turpat.
135 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - 563. Ipp.
136 Turpat.-572. Ipp.
137
LV A SPDN, 240. f., 3. apr., 4. I., 1. Ip.
138 rrpaBa. - 1920. - 9 eK.; Krievijas OQa. - 1920. - 14. dec.
139 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - 577. Ipp.
140
LV A SPDN, 45. f., 5. apr., 8. 1., 88. Ip.
141
Turpat, 7. I., 86. Ip.
142 Turpat.
143 Turpat.
144 Jaunakas ZiQas. - 1920. -1. novo
145 Turpat. - 13., 14. jul.
146 Latvijas Valsts vestures arhivs (turpmak L VV A), 1313. f., 1. apr., 39. I., 66. Ip.
147
Turpat, 6033. f., 1. apr., 40.1., 17.-19. lp.
148 Dardzans P. Latvieu veca strelnieka atmiQas, pardomas, atziQas. - [Cikaga],
1987. - 2. sej. - 123. Ipp.
149 L VV A, 3598. f., 1. apr., 138. I., 395., 396. Ip.; Latvieu konversacijas vardnica. -
R., 1931-1932. - 7. sej. - 12594. sl.
150 Brivais Latvis. - 1919. - 13. nove
151
L VV A, 6033. f., 1. apr., 40. I., 153. Ip.
152
Turpat, 20., 21. Ip.
153 Turpat, 1313. f., 1. apr., 21. I., 34. Ip.; 6033. f., 1. apr., 38. I., 75., 76. Ip.; 5434. f.,
1. apr., 499. I., 4.-7. Ip.; Musu armija tana, valsts izcinina un tagadejos sa-
sniegumos. - R., 1929. - 135. Ipp.
154
L VV A, 1313. f., 1. apr., 21. I., 18. Ip.
155 Turpat, 33., 34. Ip.; 1468. f., 1. apr., 139. I., 126. Ip.; 6033. f., 1. apr., 74. I., 44. Ip.
156 Miisu armija taana, valsts izcinina un tagadejos sasniegumos. - 133. Ipp.
157
L VV A, 6033. f., 1. apr., 173. 1., 311., 312. Ip.
158 lAuks K Trpickas pulks: Dienas gramata pulka gaitam. - Toronto, 1978. -
59. Ipp.
274

159
L VV A, 6033. f., 1. apr., 173. I., 198., 199. Ip.
, 160 Turpat, 40.1., 136.lp.; Janill {MJ Ma Mission en Siberie, 1918-1920. - Paris,
1933. - P. 298.
161
L VV A, 3600. f., 1. apr., 103. I., 80. Ip.
162 Turpat, 3598. f., 1. apr., 138. I., 395., 3%. Ip.; Miisu armija tana, valsts izcini-
na un tagadejos sasniegumos. - 135. Ipp.
163 Parskats par Latvijas Jaunetqu Kristigas Savienibas darbibu 1919. gada II Hoover
Institution on War, Revolution and Peace. Collection V. Salnais.
164
LVV A, 6033. f., 1. apr., 173. 1., 200.1p.
165 Dardziins P. Latvieu veca strelnieka atmiQas, pardomas, atzil}as. - 2. sej. -
199. Ipp.
N obeigums
1 Latvijas statistiska gada gramata, 1922.-R., 1923. - 24. Ipp.
2 Berzit}s JI: Latvija pirma pasaules kara laika. - R., 1987. - 255. Ipp.
3 Latvieu Strelnieks. - 1931./32. - 10. nr. - 4. Ipp.
4
Turpat. - 1923./24. - 1. nr. - 3.lpp.
5 Skalbe K. Maws piezimes. - R., 1990. - 140. Ipp.

PERSONU RADITAJS.
Aire E. 8, 231
Akuraters J. 91, 241
A{eksejevs M. 34, 196
Amtmanis-Brieditis A 137
Andersone E. 14
Andersons E. 10
Andersons I. 14
Andersons V. 137
Antons M. 35
Apinis R. 11, 223
Apsens P. 136
Apsitis A 232
Aronietis V. 237
Aupe O. 135
Auzans A. 9, 38, 43, 59, 61, 73, 231,
241
Avens P. 59,94, 115, 123,129,145,
165,231,241
kens J. 143
Bale J. 8, 131
Balodis J. 172, 180, 184
BaltiQ K. 34, 38, 112
Bangerskis R. 8, 10, 38, 241
Barda P. 106
Baude M. 137
Baumgarts V. 146
Bauze R. 8, 11, 76, 79, 113, 132, 149,
150, 156, 167
Beers V. 14
Berce (Arajs) A 161
Berdans H. 31
Bergs A 35
Bergs K. 69
Berlps K. 83, 104, 242
Berzin E. 129
,
BerziQ J. 64, 112
BerziQ P. 9
BerziQ P. 130, 141
Berzin V. 14
,
BerziQ (Ziemelis) J. 173
Birkerts A 99
Birkerts P. 99
Birons A 14
Birznieks F. 136
Bisenieks J. 35
Biskaps J. 106
Blaumanis R. 137
Blumfelds (Sviris) P. 11
Bokalders J. 99
Boldirevs V. 93, 97, 151
Bons-Brujevi M. 121, 138
Bon-Brujevi V. 121
Brastin K. 228
,
Breilds T. 35
Briedis E. 107
Briedis F. 37, 42, 106, 107, 145
Briedis J. 112
Briedis K. 181
Brigadere A 7
Brumelis J. 35
BruQinieks P. 83
Buhancevs V. 44
Butuls A 35
.
Uzraditas tikai autora teksti minetis personas.
276

Caune A 122
Cielens F. 14
Cimermanis E. 108
Cirulis A 35
Cablis K. 104
Cales A 86,241
Caleste J. 242
CariQ J. 102
Cerils V. 30
Dambitis R. 78, 88
Danikvskis J. 11, 78, 80, 86, 143, 167,
168, 191, 192
Dardzans P. 10, 83, 233, 237
Dedze K. 203
DeQikins A 10, 15, 195, 196, 198, 199,
201--203,205,213,214,231,235,
241 .
Dibua A 86
Dimitrijevs R. 47, 55--59, 62, 63, 65,
66,68,77
Dolmanis K. 116
Dovbors-MusQickis J. 118
Dozitis K. 123, 187, 220
DraudiQ T. 8, 11, 13
Dreifelds V. 78
DreviQ A. 137
Drizulis A. 14
Drozdovskis M. 202
Druke I. 196
DiidiQ P. 123, 129, 171
Dumpe P. 180, 193
Dzerzinskis F. 144, 150
Eglitis V. 7
Eihe R. 150
Ezergailis A 10
Fabriciuss J. 159
Feldmanis V. 179, 183
Felkerzams H., fon 24
Fos F. 236
Francis J. 38, 48, 231
Freibergs A 201
Gailis K. 107
Galkins 233
Gavenass J. 42
GlIzdiQ K. 35
Gales R., fon der 171, 172, 180, 184
Goldmanis J. 9, 10, 29, 34, 35, 70, 81
Gopers K. 9, 60, 61, 73, 78, 81, 87, 145,
233,241,242
Gorbatovskis V. 47
Garkijs M. 137
Grauze A 142
Gregors J. 88, 129, 207, 209, 242
Gricmanis J. 69
Grinbergs V. 122
Grinfelds M. 35
Grins A 241
Grisle Z. 204
Griko J. 116
Gukovs A 98
Gusevs S. 148
Qcrmanis U. 10, 108
Helferihs K. 146
Helmanis G. 106
Henriksons N. 159
Hercbergs K. 118
Hills Dz. 150
Hindenburgs P. 30
Hinnoms A. 40
HOvers H. 21
Imaks J. 38
Irbitis P. 137
J ankovskis J. 43
Jankovskis L. 104
Jasinskis A 203
277

JekabsonsJ. 106,109
Jeske M. 231
JudeQi N. 206-210, 231
JudiQ J. 109, 120, 123, 130
Julia A 35
J urgitis K. 137
Jurjans A 106
Juzefovi J. 105
KaimiQ J. 13
KaktiQ A 49
Kalevics A 194
KalniQ A 106
KalniQ B. 14,78
KalniQ F. 203, 216, 220, 221
KalniQ J. 38, 48
KalniQ P. 80
Kalpaks O. 162, 172
Kaledins A. 93, 110
Kambala S. 90, 154
KameQevs S. 196, 197, 210, 211
Kanelis E. 35
KarkliQ o. 99, 182
Karlsons G. 60
Kasparsons K. 35, 43
Ka J. 190
Kaudzites R. un M. 49
Kaufelds T. 104
Kerenskis A 77,84, 95
Kirhenteins R. 106
Kitenbergs J. 190
Klive A. 14
Iqava J. 137
Iqembovskis V. 86
KociQ A 91
Kolat8 J. 136
Kolks A 173,231,233,235,236,238,
241
Konstantinovs M. 226
Kornets A 106
KOfJ}i1ovs L. 93,98, 202, 215
Kosjakovs V. 34
278
Kqsmatovs A 112, 129
Krasnovs P. 151
KrastiQ J. 14
Krauksts J. 116
Krilenko N. 111
Krijanis J. 124, 130, 172, 200, 231
Kroders A 14, 71, 79, 91, 102
Kronbergs K. 203
KriimiQ A 203
KrustiQ A 94
KrustiQ P. 189
Krutovs M. 111
Kriize K. 112, 122
KsjuQins A 44
Kuprins A 28
Kurelis J. 112, 233, 242
Kurlovs P. 36
Kurvics K. 78
Kutjopovs A. 202
J>.empelis G. 35
I>eniQ A 35
Kerve K. 137
,
Kisis R. 13
,
Labrencis F. 193
Lacis F. 129,204
I1icis J. 130, 141, 227
Lacis M. 144
Laidoners J. 169
Lapi M. 22
Lauks K. 10
Leitlands A 137
Lemke M. 46
Lencmanis J. 11, 187
Lerhe J. 112, 129, 241
Liekneja O. 49
Lielbiksis R. 159, 193
Lielbiksis V. 193
Lielgalvis A 38, 59, 83, 94
LiepiQ R. 203
LigotQu Jekabs 7, 14, 28

Linde F. 107, 156
Livens A 208
'\. Lokarts R. B. 16, 150
Loti P. 135
LukstiQ K. 8, 120
eQins V. 71, 80, 98, 110, 114, 122, 127,
141, 144, 148, 150, 155, 183, 187,
195,196,204,205,207,226,229
vovs G. 71
Ma E. 35
Maharfevskis D. 204
Mahno N. 217
Majs-Majevskis V. 212
Maklakovs N. 25
Malmanis J. 35
Mamontovs K. 196
Mangulis A 10
Mangulis G. 94, 105, 112, 116, 129,
192,241
Markovs S. 205
Martusevi A 187, 203
Matisons A 137
Matsons G. 200
Mednis E. 10
Meierovics Z. 35, 99
Melmatis J. 203, 204
Menders F. 79
MeziQ J. 156
Mickevi-Kapsukas V. 161
Mierkalns F. 137
Mierlauks A 137
Mi\ukovs P. 71, 74
Minkins A 148
Mioninskis I. 34
Mirbahs V. 144
MisiQ A. 59, 61
Mucenieks A 104, 145
Mucenieks J. 242
Muralovs N. 121
Muravjovs M. 145
Nahimsons S. 100, 107-109, 111, 133
Niedra A 184-186
Nikolajs II 26, 41, 67, 146
Nikolajs Nikolajevi 34
Novickis V. 93
Orlovs A 220
O V. 104
Ozolin A 190
,
Ozolin A 156
t
OzoliQ K. 15
Ozolin K. 99
,
OzoliQ P. 194
Ozolin-Tomass K. 82
t
Ozols J. 137
Ozols J. 148, 149
Ozols V. 34, 43, 68, 70, 72, 77, 80, 87,
89,98,99
Paegle S. 14
Paipss R. 16
Palevi J. 137
Pallo E. 228
Parnickis R. 106
t
Parskis D. 93, 95
Pavars V. 207, 227
Pavlovs P. 199, 201
Peks K. 156
Peine A 79
Pelekais K. 223
Penilps M. 9, 104, 106
Petersons A 109, 115
Petersons K. 8, 70, 77, 106, 122, 123,
132,141,155,187,191,204
Peterss J. 150
Petss K. 120
Plekste J. 190
Plensners A 10, 79, 91, 107
Pluka M. 22
Pliime J. 35
Plavniece O. 106
Poema K. 103, 110, 156, 220
279

Poga V. 35
Porietis J. 9, 10, 91, 106, 193
Potapovs A 30, 31, 34
Pozerns B. 111
Prieditis A. 95
Priedkalns A 70, 86
Primakovs V. 199
Piice J. 190
Purvitis V. 35
PutniQ M. 194
Saulitis J. 149
Semjonovs G. 235
Semols V. 104
Serings M. 32
Seskis J. 14, 236
Seskovs J. (G.) 35
Sirmacis G. 243
SkalbeK. 7,28,35,69,241,243
Sktanskis E. 132
Skrabe V. 83
Skrastin E. 116
,
Skubin V. 35
,
Skuja A 203
Skujenieks M. 79
Slaoovs J. 218, 219
Slavens P. 192
Snikers P. 64
,
Spreslis A. 14
SpriQgis V. 78
Stalins J. 155
Staprans S. 83, 88, 91, 102
Starke P. 120
Stiga O. 121, 132
Strunke N. 91
Stucka K. 11, 12, 172, 227
Stuka P. 17, 78, 88-90, 100, 130, 153,
155, 157, 161,165-169, 172-175,
178, 180, 182, 184, 186, 187, 190,
191,195,218,226
Stukalis R. 125
Stunlburs A. 110
Sturis A 42
Sudrabkalns J., sk. Peine A
Sudrabs J., sk. Lacis M.
Suta R. 91
Sverdlovs J. 130, 149, 153
RadziQ P. 33
Rainis J. 71, 137
Ramats E. 83, 88
Rancevs P. 203,204
Reders A. 109, 129
Reilijs S. 150
Reinholds J. 136
Reiters T. 136
Rennenkampfs P. 33
ReQQikovs (SelitreQQikovs) A. 28
Ribe A 86
Ridzenieks V. 22
RiekstiQ F. 37
Rieksts F. 129
Rieksts J. 22
Rihters A 194
Rikk V. 203
Rinkuss V. 78
Rostoks A. 90
Rozeni1ds- Paulins A 33
Rozentals J. 35
RoziQ F. 109, 132, 141, 150
Rubenis J. 243
Ruberts J. 14
Rubis K. 104
Rundals V. 225
Rutkis K. 204
Ruzskis N. 55, 57,65
Srerbakovs A. 111
Senbergs A 142
Silde A 10
Sillers F. 137
Skapars J. 116
Sakss P. 49
Salnais V. 21
280

Skuro A 196
Smidre P. 77
Steinhards V. 109
Steins J. 153
Strauss A 162
Strauss M. 189
Strauss V. 11, 12
Sulcs A 203
Svabe A 15
SvedeK. 88,187,203,204,220
Teteris M. 125
Tillibs N. 69, 89, 90
Timma J. 42
Tomanis B. 14, 125, 129
Tone V. 91
Tornhills 44
Travinskis A 159
Treimanis-Zvargulis E. 241
Trikovskis N. 52, 62, 72, 97
Trockis. 132, 138, 141, 142, 148-
151,183,229
TupiQ A. 8
TupiQ J. 8
Ubans A. 91
Uborevi J. 203
Udris V. 243
Ulman is K. 70, 154, 187
Upelnieks K. 242
Utens A 204
Vacietis J. 10, 12, 19, 33, 38, 43, 47, 59,
61, 71, 81, 83, 94, 99, 101, 105, 111,
112, 118, 122, 123, 127, 129, 136,
144-148, 150, 155, 160, 165, 185,
187,191,192,197,231
Vainjanis R. 106
Valdbahs E. 143
Valters E. 243
Veidemanis K. 137
Veinbergs A 125
Veinbergs J. 231
Veismanis K. 203
Veiss F. 243
Verhovskis A 103
Vicups O. 241
Vignere-Grinberga M. 49
Viksne P. 224
Vilde J. 203
Vilhelms II 23, 91
Vinnigs A 157
Vio Z., sk. Loti P.
Virs J. 136
Virza E. 7, 91, 95, 241
VitoliQ E. 91, 102
Vitols E. 35
Vitols J. 142
Voitinskis V. 89, 103
Vrangelis P. 10, 15, 21, 218-222, 224,
228,229,241
Zais 80
Zalcmanis Z. 136
LAlitis J. 35, 70, 81
ZalkalniQ K. 174, 190
Ziimuels V. 35
ZariQ J. 112, 120, 143
Zarin R. 35
,
Zauers P. 137
Zaure A 70, 78, 79, 88, 91
Zeke T. 132
zekts H. 32
Zelbers Z. 228
ZeltiQ A 38, 57, 107
Zesers E. 136
Zolts P. 180
Zommers A. 243
Zonbergs Z. 106
Zutis I. 243
Zvegincevs N. 26
ZanensM. 16,77,233,235,236,238
281

THE LA1VIAN RIFLEMEN
DRAMA AND TRAGEDY
SUMMARY
The Latvian riflemen announced themselves like an unexpected and bright phe-
nomenon during the First World War and the subsequent years of the Civil war in
the former Russian Empire which collapsed in 1917. Unfortunately, even now histo-
rians in the West know very little if anything about them, though the Latvian rifle-
men units were formed eighty years ago. The main reason is the lack of publications
on the theme in English, German, * French and Spanish as well.
Over the centuries Latvia's territory was crossed many times by the troops of her
powerful neighbours. The conquerors caused destruction and havoc. They also pres-
sed the local male population into their service. After the forcible annexation of the
Baltics by tsarist Russia, Latvians had to serve in Russia's army and navy. Thus they
were forced to take part in all Russia's wars.
As an oppressed nation the Latvians took an active part in the revolution of 1905
which was against despotism, the social and national yokes and expanded russificati-
on. The people;s hate turned first against the old enemy - the elite of German Baits
most of whom were rich and influential landlords, the direct descendants of the Ger-
man knights who had conquered the Baltic seven centuries ago. The small Latvian
nation gained the exaggerated reputation of rebels. The defeat of the revolution was
followed by wide-scale repressions including numerous death sentences and de-
portations of the insurgents to penal servitude in Siberia. Drumhead court martials
stopped their actions in Latvia only in 1911.
The outbreak of the First World War found the Latvians still without any auto-
nomy, subservient to the noble German Baits as well as to the tsarist officials' arbit-
rariness, with little hope for the future. The war vigorously shook the nation and
raised expectations for possible chan ge, at least for settling accounts with the Ger-
*
A publication such as «Die roten lettischen Schiitzen 1917-1920 (Berlin, 1985. 312
S.) gives only a partial and one-sided overview.
282

man Baits. This determined the people's attitude to the war and stimulated active
participation in Latvia's defence especially after German troops invaded her territo-
, ry, and a lot of the local population was forced to become refugees.
In the spring of 1915, the Russian-German front-line reached Latvia, and her
territory became a battle-field for five years. Taking as motivation the heroism of two
weakly armed Latvian labour battalions in defending Jelgava (Mitau) which had bee'n
abandoned by the regular Russian troops, the most active public representatives
asked for permission to organize Latvian national voluntary units. There was hope
that such units could help the Russian troops to stabilize the military situation, if not
to improve it. Only the German Baits' elite and the Latvian Bolsheviks were against
this move. The elite did not want to see armed opponents, and the Bolsheviks follo-
wed V. Lenin's revolutionary program.
On 1st August (19th July - by old style) 1915, permission was received, and the
Organization committee of the Latvian riflemen battalions published an appeal to
«Gather under the Latvian standards!» During the general and following mobiliza-
tions a great number of the local population had been taken under the colours, ne-
vertheless approximately 8000 volunteers were enlisted. Experienced Latvian officers
F. Briedis, J. Francis, J. KalniQ, A ZeltiQ, etc. arrived from different Russian units
on their own initiative and practically rallied these volunteers round themselves. In a
short time four battalions were modelled after the Siberian riflemen battalion's
scheme. In the autumn of 1915 another four were organized. Each battalion had a
number as well as a place-name of Latvia: 1st Daugavgrlva, 2nd RIga, 3rd Kurzeme,
4th Vidzeme, 5th Zemgale, 6th Tukums, 7th Bauska and 8th Valmiera battalion.
The ninth was the depot (training) battalion. Every active battalion consisted of 4
companies and 5 special commands (in total 1246 riflemen and non-commissioned
officers, 26 officers, 6 war-time clerks including 2 doctors).
The daily (army) life of these riflemen battalions was kept in Latvian, because
more than 90 per cent of personnel were Latvians, and the majority of the rest (Es-
tonians, Russians, Lithuanians, etc.) as local inhabitants, also knew the language, but
commands and orders were given in Russian. There were no discords among the rif-
lemen on the ground of nationality or status of social origin. Everyone was evaluated
by his human qualities and fulfilment of duties. Latvians regarded a soldier's duties
as hard, but necessary work, and that was why the training process yielded excellent
results. In several months, strong infantry units were formed from young men with-
out previous military skills.
The German command called the Latvian riflemen «local troops» or even «par-
tisans» in spite of their undoubtedly being regular troops. What was true, was that
the ghost of the 1905 revolution was still alive amongst them. The tsarist regime did
not trust the Latvians. Both German spies and tsarist secret agents paid serious at-
tention to the newly organized battalions.
Soon, it became necessary to transfer Latvian soldiers and officers from their
previous Russian units to the Latvian battalions. Of course, this was only permitted
283

after the special decree from the higher military department. Nevertheless, a great
number of Latvians had to remain in their former units if their commanders did not
release them.
The Latvian riflemen battalions obviously differed from the other units of the
12th Russian army in which they were included. One could establish the distinction
first of all by outward appearance - the tall uniformed Latvians looked military and
imponing. The Latvian riflemen's educational level was comparatively high (less than
3.5 per cent were illiterates - this information is based upon 11,481 inquiries from
1916, in the State Historical Archives of Latvia). Their discipline was based both on
conscientiousness and selflessness in defending the fatherland.
Formed mainly for scouting and special tasks, the Latvian riflemen battalions were
exploited like other infantry units because of having to stabilize the front-line. The
need for reinforcements in October 1915 when the German troops seriously endange-
red Riga forced into actions the first three battalions. By March 1916, all eight active
Latvian battalions were engaged in hostilities. Having only drilled for a short time, they
surprisingly quickly became among the best troops of the 12th Russian army.
In the sumnler of 1916, the Latvian riflemen battalions formed fifth and sixth com-
panies, but shortly afterwards the battalions were transformed into eight companys'
regiments which were then united into two brigades. However, the brigades were not
joined into a division and had no artillery. Russia's high nlilitary command continued
to distrust the Latvian riflemen in spite of general N. Ruzskii's. assertion in Septem-
ber 1916, that they were the most reliable bulwark at the Riga front.
Several failures to break through the Germans' front-line did not keep the head-
quarters of the 12th Russian army from trying again. A swampy area westwards Riga
was chosen for the purpose.
The operation began after the swamps were frozen - on 5th January 1917 (23rd
December 1916). The Latvian riflemen (approximately 24,500 men in eight active
regiments besides about 13,500 in the depot regiment) had been chosen for the most
responsible task which consisted of breaking-through the Germans' positions without
preliminary shelling. In such a way the comlnander of the army general R. Dimitriev
wanted to ensure a surprise attack.
Suffering heavy losses the Latvians broke through the German front-line when it
becanle clear that the 12th Russian army had no serious reserves to take advantage
of their success. The Germans counter-attacked, and fighting lasted a month. The
Latvian riflemen lost about 9000 men or more than 37 per cent of their fighting
force. Simultaneously they lost their trust to the Russian generals and despaired of
evicting the German troops from Kurzeme (Courland).
«The Christmas battles» as they became designated in the history of Latvia, had
a deep influence on the Latvian riflemen and after the February 1917 revolution in
Russia, many came to favour these radical political views. The former energetic
*
Commander-in-chief of the Russian Northern front.
284

fighters against the German troops turned into opponents of the war and the mode-
rate reformators of the old tsarist regime as well. Leftist slogans such as «down with
the war», «land for landless peasants» (among the Latvian riflemen, the landless pea-
sants and small tenant farmers formed the greatest social group), etc. quickly gained
popularity. Other political parties could not compete with the well organized and ex-
perienced Bolsheviks, and they took the regiments under their control. A a result
the 2nd congress of the Latvian riflemen adopted the Bolsheviks' resolution on 30th
(17th) May 1917.
The old tsarist army was demoralized, the Bolsheviks incited the soldiers against
the officers. Soon Latvian officers began to leave their units. At the end of the sum-
mer of 1917, the process became widespread.
The Bolsheviks' weak point was the national question, which was not utilized by
other political forces. The paper «Brlvais Strelnieks» (<<The Free Rifleman»), came
to be monopolized by the Bolsheviks, who also took control of the riflemen's com-
mittees and their centre - the Executive Committee or Iskolastrel* consolidated
the leading role of the Latvian Bolsheviks' party organizations or communist facti-
ons of the regiments and its head - Committee of communist organization. So a
net was cast over the Latvian riflemen. «Each decision of the faction committee was
practically obligatory for the regiment's committees, and none of the riflemen even
dreamt of disobeying the leadership of the factions' committees», the member of
the Central committee of Latvia's Social Democracy R. Bauze afterwards explained
the essence of' Bolshevik democracy. To declare opinions against the Bolsheviks'
views was not easy. For all that antibolshevist sentiment resounded rather often.
This testified that a part of the riflemen was not satisfied with the Bolsheviks'
policy.
The Latvian riflemen showed serious interest in the destiny of Latvia and suppor-
ted demand for her autonomy. When the German troops on 1st September (19th
August) 1917 began their operation against Riga the Latvian riflemen offered ener-
getic resistance. The 2nd Latvian riflemen brigade delayed the enemy on the river
Maza Jugla for 26 hours and thus foiled the Germans' plan of surrounding and rou-
ting the 12th Russian army. Without practical support from the retreating Russian
units the Latvians once again met with heavy losses.
In fighting which could not safe-guard Riga, the mutual confidence between the
Latvian soldiers and their officers was renewed. The Bolsheviks took pains to erode
this trust because it endangered the further «revolutionization» of the Latvian rifle-
men. For the same reason, the Bolsheviks established their domination over the cul-
tural and educational undertakings of riflemen (courses in literature, foreign
languages, book-keeping, etc.). It must be added that nothing similar took place in
the rest of the 12th Russian army.
*
An abbreviation from Russian - the Executive Committee of the Council of the
Latvian Riflemen.
285

In the days following the October coup d'etat the Bolsheviks tested the political
loyalty of the Latvian regiments' officers. Most of them were arrested and replaced
by non-commissioned officers, but the riflemen did not allow violence to their offi-
cers as evidenced in the Russian units. The last anti-Bolshevist Latvian officers aban-
doned their units while those inclined to the left stayed with their riflemen.
The need for disciplined units forced Russia's Bolshevist government to utilize
the Latvian riflemen for establishing and strengthening the new «order» in Russia. In
December 1917 the 6th Latvian riflemen regiment was sent to Petrograd. A bit later,
the so-called Smolny company formed from all Latvian regiments, was assigned for
guarding Lenin's government. At the beginning of 1918, Latvian riflemen were sent
to the Don region and to Byelorussia. The Latvian riflemen were concerned about
being sent to other region while demoralized Russian troops plundered civilians in
Latvia.
Unwilling to become war prisoners, the Latvian riflemen who were still in Latvia
retired to Russia during the Germans' offensive after the breakdown in peace nego-
tiations between the German block and Soviet Russia in February 1918. The retrea-
ted regiments concentrated in Moscow and Bologoje region. The Brest-Litovsk
peace treaty complicated their status because the old Russian army had disintegrated
and afterwards disbanded. The Soviets needed disciplined forces, therefore the Lat-
vian regiments were transformed on a voluntary basis into the Red Army units, and
on 13th April 1918, the Latvian riflemen Soviet division was organized (commander
J. Vacietis, comissars - K. Dozltis and K. Petersons). The division included also ar-
tillery, cavalry, etc. and even an aviogroup. While forming, a lot of units and sub-
units had to participate without delay in disarming anarchists and in oppressing
anti-Soviet mutinies. By June, Latvian riflemen as separate regiments were sent to
the Eastern, then to the Southern and other fronts of the Russian Civil war, where
they were utilized for the stabilization of dangerous districts. Like soldiers of other
Red Army units, Latvian riflemen had the same salary and nothing more. Therefore,
characterization of the Latvian riflemen as Lenin's pretorian guard or landsknechts
at any rate is incorrect.
The success of the Latvian riflemen on battle-fields of the Civil war turned the
Russian anti-Bolshevist circles against them. In helpless anger they coined the slogan
«beat the Latvians!» Captured Latvians frequently were shot dead.
The revolution in Germany and the defeat of the First Reich in the First World
War meant the collapse of the Brest-Litovsk peace treaty. These remarkable changes
stimulated the Latvian riflemen's will to hurry homewards to Latvia. The leaders of
the Latvian Bolsheviks were anxious that the riflemen should abandon the fronts of
the Russian Civil war and would hasten home. At the same time the Bolsheviks were
interested in obtaining the Baltic with the help of the Latvian riflemen. Their regi-
ments one after another soon received orders to transfer westwards.
In this way the Latvian riflemen units were involved in the creation of Soviet Lat-
via. Returning to Latvia, as her liberators from the German occupants, they simulta-
286

neously turned against the new-born government of the independent Latvia and its
small armed forces.
In the fatherland, the Latvian riflemen were highly deceived in their hopes con-
cerning the Bolshevist policy and economic program, in agriculture particularly. The
organization of the Soviet or collective farms and the confiscation of the farmhands'
livelihood, their only cows upset the riflemen. In April and May 1919 even the rifle-
men of such regiments as the fighting 7th and 9th (or former «Kremlin regiment»)
were decidedly against the Bolsheviks and their agricultural experiments. Hence-
forward every communist faction in its reports had to point out the attitude of the
non-party riflemen to the Bolsheviks. Stricter political control was introduced into
the Latvian riflemen units.
The fighting ability of the Latvian riflemen deteriorated in Latvia, not so much
due to poor equipment rather than from a growing incomprehension about real aims
of their fighting. The prestige of P. Stuka and the other Latvian Bolsheviks' leaders
apparently decreased. On 22nd May 1919 Riga was lost, and the Latvian riflemen
had to retreat to the eastern part of Latvia - Latgale. There their units' specific
inner structure was reorganized on the model of the rest of the Red Army; the com-
mittee system was abolished, the communist factions' privileges were diminished,
greater power was given to the comissars.
While retreating to Latgale, a great number of Latvian riflemen, disappointed in
the Soviet regime, abandoned their units. Afterwards most ,of them joined the Army
of Latvia and fought for the independence of their fatherland. Further disloyalty was
the main reason why the Latvian riflemen units, one after another, were transferred
to Byelorussia and utilized in battles against Polish troops.
Meanwhile, the situation on Soviet Russia's Southern front had become perilous
for the Red Army as well as for the Soviet state. The V. Lenin's appeal «Everybody
in fighting against Denikin!» had not given the expected rally. Also, the mass mobili-
zation of communists did not help, Denikin had further success. Then V. Lenin re-
membered Latvians as the irreconcilable opponents to the old Russian Empire, and
at his direction, the Latvian riflemen division was transferred from Byelorussia to the
Southern front, which in the beginning of October 1919, was near Orel.
The Latvian riflemen division - 1,340 men in total - was included in the
Southern front's assault group and shaped its main force. In heavy battles at Orel
and Kromy, Denikin's crack troops were beaten, thrown back and afterwards fully
smashed.
In the meantime, the 5th special Latvian riflemen regiment. successfully parti-
cipated in overcoming Judenitch. On the approaches to Petrograd the Latvians ma-
naged with the enemy's tanks, which created panic among the other Red Army
units.
*
It was formed in 1919, and as a base was taken part of the 5th Latvian regiment's
riflemen.
287

On 18th March 1920 the Latvian riflemen division received the order to make its
way to the South-Western front. Enfeebled by heavy casualties and by an epidemic
of typhus, the riflemen were included in the assault group for attack upon the Pere-
kop rampart. On 13-16 April repeated unprepared attacks were unsuccessful, the
losses of the division were heavy. The continuation was even more bloody. Wrangel's
army broke out of the Crimea and pressed back the Red Army. One after another,
the 5th, the 9th, the 5th (special), the 4th, and the 6th Latvian regiment had been
surrounded and destroyed. However, in the autumn of 1920, Wrangel was defeated,
and the Russian Civil war ended for the Latvian riflemen in J evpatorija.
Participating in the rout of Denikin, Judenitch and Wrangel the Latvian riflemen,
on the one hand, helped the Soviet regime, but, on the other, indirectly helped the
newly independent Baltic states whose enemies were the mentioned generals. In fact,
the I...atvian riflemen hastened the international recognition of their fatherland and its
small neighbour countries.
At the end of 1920, the Latvian riflemen division was discharged. Most of the
survivors (approximately 5000 Latvians) returned to Latvia, in spite of the
Bolshviks' energetic efforts against this step.
Besides the Latvian division of the Red Army, two Latvian units were formed in
the Urals (Troick) and the Far East (Vladivostok) in the autumn of 1918. Both of
them consisted mainly of former Latvian riflemen as well as refugees and the Latvian
settlers of Siberia. Thanks to the French military mission headed by general M. J anin
they were placed under the command of the Czech corps and managed to avoid par-
ticipation in Russia's Civil war. The Troick battalion successfully realized a 6000 km
raid through Siberia and Manchuria to Vladivostok. On 29th January 1920 in Nizne-
udinsk region the battalion had a serious battle against the Red Army's forces which
could not detain.
Imanta regiment carried ou t garrison duty in Vladivostok. In February-March
the regiment was transported by sea to Latvia. The Troick battalion followed in the
same way in June 1920.
The further destiny of the Latvian riflemen was hard and for many of them tragic
indeed. The vast majority of those who remained in the Soviet Russia lost their lives
during the stalinist repressions, but those who had returned to Latvia and had served
in the Army of Latvia or had been mobilized by the German occupants during the
Second World War also perished if not on the front then in the gulags. Only a hand-
ful of the former Latvian riflemen saw the proclaimation of the independence of Lat-
via in 4th May 1990. One of them, 96 year old E. Valters, raised the Latvian
red-white-red flag over the castle of Riga. It was a solemn moment, indeed.

.
i ' ..
,  .
l " ·  '
.  
<4
w .
...
.
VALDIS BERZIIS
; LATVIf:SU
-
STRt:LNIt:KI -
, -D 1 \\l\(it\)\JI\
. \)
.....
.$
.:::- , ,
/
o
'\
/ ":
";
. ..
, .
_. " . . .-. '.-{.'t.:':. -.... ,\, - ]
,- - ">} 1J. . . \,j)i 0
'. ,,' , a . - . - . . 1- _ . -:"; ': - -: - I _ " .
, : I . - -, - -  :....... .  . f = ,'-
'" , ....J.
" . ... .'  - ..-,
f ,,-' f -- :x- - ."
,).)#I A
t
,..
,
.. .
.. , ....   .. ' .'  1. , J. . - _,: '
... .-' ..".- '", -.
.... - ", ,
. .,....  -
. -
"! ....... ..' ...,
..;. . "",' '. " ,..:
, 'I .rtf' ...___.
- -  " # . :<.';r "\
. ') ,
'"
.... < <
,
","'t' " -.....
-Ii
r
. - ..t
f' '
. 
. .... - ...
- .
 ), .- 0'
" 
I

 ," . \. I
".'... . .;; 0l'  ',,: ?r ....
.  &.
:t ,'  ...\' ,. ,.
t
'" "v
'" L j .
\ ," ..
- ...."',
I . . .,.. ...
'" .
t
."'
"!"W
 -- ,.. ". '.
...../ ¥' .,I.:. ':'""'.'
· :{";. "".' 1
.' - -., :}:. : : . .  . ,.;' " -: ' - -- .
It . . _' . y ..-
',- . ...... . ...... ,.:- . ',.. ..
.. ...... '-'" -..- --- -:- . ! I' . ... A,.' ..
",' .: ,;- . t Smiltenes PB I.. i :: . .'. ,_
.- . .... : IIIII 111111111111111II111II1mllll  1111111111111. i ,- -, ....i€"." .
:? :. '0.  .,"i ,-;ct'3
< ,,' _ .,., t 100000310 . )  o""','
..,... ;,.. ---- .., . .. -...:- --:-- *---. - '-., "" " ." ': ....:' - -
"",-,j"..:- ..... - .<.. "" < .,'
" '. ;;:- -: \ .    -. . -:  : ;. ; - , - - :'- .' - - --
A A¥. "'*'
% ' - '{
.. .