/
Author: Karulis K.
Tags: riga avots latviesu etimologijas latviesu etimologijas vardnica vardnica
Year: 1982
Text
Zinatniskais redaktors
ftlolp^jjas zinatnu doktors N. ANDRE.IEVS (St. Petcrburga)
Reccnzenlt
filolofetjas zinatnu doktors S. KARARONS (Viltja) uri
filolo^ijas zinatpu goda doktors V. TOPOROVS (Maskava)
Vardn ca iespiesta ar ALA KUL CORAS FONDA un
EDGARA SC'NAS PIEMIISAS FONDA atbalsiu
KONSTANTINS KARUL1S
LATV1ESU
ET1MOLOGIJAS VARDNICA
divos sejumos
II
P 2
RIGA «AVOTS» 1992
81. 2L-4
Karul 700
ISBN 5-401 000411 7
(g) «Avots», 1992
5
pade
P
pa, Is. po 'pa, pie, zem; pec, lidz’, pa-, po- 'pa-', pr. pa- 't. p. , pa,
pd 'zem, pec’, kr., bkr., ukr. no 'pa, gar, pec, de), lidz’ (ssl. po
< *pa), bulg. no pa, pec, de|, caur, uz’, c. po 'pa, pec uz, de|’,
p. po 'pa, pec, lidz', ave pa pa-, aiz-’ (piem., pazdaya- 'padzit,
aizdzit'). lat. po- 'no-, aiz-’ (piem, pono < *po-s(i)no nolieku’,
pag. pas divd. po-situs), alb. pa 'bez’, pa- 'ne- Pamata ide
*apo-, *po 'nost, prom’, no ka an la. apaksa (sk.) sal. si apa
'prom, atpaka]’, ave apa 'no — prom’, lat. ab < *ap no Baltu
un slavu valodas varda nozime ir |oti sazarojusi. Vispirms 'nost,
prom’ —► ’zem’, kas musdienu liter, latviesu valoda tikai priedekli,
bet izloksnes un folklora ari prievarda: «Tevs mamiqa pa zemiti
(var.: Zem zemisu tevs mamipa), Kara isti jaunbralisi» (LD
4821 var.). Senaka pa noz. 'nost, prom’ vel dazos priedekja
lietojumos, piem., verbos padzit, pamest.
No 'nost’ ari noz. ‘aiz’, piem., savienojumos «soli pa solim»,
«vards pa vardam», «laiku pa laikam», ari varda parit. Priev.
pa nozimi ietekmejis ari priev. par, un palaikam abus vardus lieto
pamisus; sal.: «nosesties par (= pa) sevi», t. i., savrup (sk.
ME III 86).
Homonimi: I. pa < par, sal.. «Janits паса pa gadskartu»
(var.: «par gadipu», TDz 53193),
2. pa!<pag!<pagaidi!: «Pa pal, puisis doma» (L-P VIIi 867).
Sk ari: pastars.
В II 70, Bartholomae 816 un 884, E I 440, IVa 120, 269 un
282, EF 2 519 un 635, E-H II 118, Mach 665,— Kalb XIV 99, M-E
III 1, MM I 37, Nitiqa 113, Pok 53, T 203, W-H I 1 un 2, Ф III 292
pabalsts sk. balstit
pada 'zema vieta lauka vidii’ sk. peda.
padauzis sk. dauzit
pade [pade] 'krustberns, krusttevs, krustmate, kristibu vai varda
dosanas svinibu dalibnieks, liecinieks*. Aizguvums, no vlv., vh.
pade 'krusttevs, krustmate, kristibu liecinieks’, izloksnes ari
'krustberns (v. Pate). Pamata lat. pater (< ide * pater) 'tevs’,
no ka pater (pater spiritudlis) 'garigais tevs, kristibu liecinieks’.
Latviesu valoda pade ir diezgan sens aizguvums. To rada
varda forma un daudzie folkloras piemen, an ipatnejais savie-
nojums «paditi didit» (sk. didlt)\ tacu vecakajas vardn cas tas
nav sastopams, tatad ai :guvums ir bijis ar samera sauru apvidu
padeklis
6
raksturu. 19. gs. formas padis, pade, dem. padite, pddina, padins
(U I 182); so vardu nav K. Valdemara vardnicas tatad tie nav
Hetoti vai bijusi maz pazistami Kurzeme.
E III, 609, KI 534, M-E III 146, P 450, Tr V 62 Zev 1 154, 2 86
padeklis — sk. det.
padoms3 [paduoms] 'ieteikums, ka rikoties; sapratigs apsverums’.
Tas pasas cilmes ka padomsb (sk ), sa va da lictojums ar
vesturiski izveidojusos noz parnesumu. '(partikas vai citu la-
bumu) krajums’ -*• 'prata apsverumu kopums; prats, uzskati’:
«Viens eelminis, div’ kocipi, Katram savi zari auga; Viena mate,
div’ delipi, Katrarn savis padominis» (LD 3903). No sejienes
varda musdienu liter, nozime, kas jau folklora: « . . Drikstcj’
. masa to darit, Man padonni neprasij’se, Man padomu neprasij’se,
Vecajam bralitim?» (LD 15475). Sas nozimes izveidosanos va-
reja ietekmet verba domdt atv. padomat un padoms 'nodoms*.
Tacu no ta neatkarigas semantisD s paraleles ir an citas valo-
das- tas pasas cilmes ka padomsa b (no ide *dhe- Tikt’) ir germ.
*dom , no ka go. doms 'spriedums’, a-s. dom uzskats, prats,
spriedums’, sav. tuom 'spriedums, darbs, tikums’ (sk. an doma).
Vards padoms noz. 'prats’ biezi folklora, piem.: «Atnak zina,
gramatiga, Noskumst mans padomins» (LD 32126).
No padomat atv. padoms 'nodoms’, kas biezi vecakaja lite
ratura, piem «Tie brinumi pa tukstosiem Ar visiem pasauls
glitumiem, Tie rada tavu godibu, Ka nekas ir bez padomu» (St
4 251). Ari musdienu lietojuma palaikam sastopams padoms
saja nozime, piem : «Vinam ir kas padoma».
19. gs. vidu darinats jaunvards padome. Attiecigais jedziens
vispirms izteikts ar savienojumu «padomnieku tiesa», kur tiesa
'iestade’: «valsts padomnieku tiesa» (MV 1862 43 337), an
«padoma tiesa», «valsts padoma tiesa jeb valsts rate» (PA 1862
17 181). Sis savienojums parveidojas salikteni, kam blakus
darinats jaunvards padome (совет — padomtiesa, padome, V
1 572). Jaunvarda izveli vareja ietekmet кг. совет un v. Rat,
kam ir divas nozimes —’padoms’ un 'padome’
Atv. padotnnieks jau 18. gs. (’padoma devejs’, St I 44).
Musdienu liter, nozime to leteicis J. Altmans (MV 1857 25, A
II 266). (K)
Bl 6 224 E I1I2 420, M-E III 20
padomsb [paduoms] '(partikas vai citu labumu) krajums; manta,
ipasums’, ave dami- 'radijums’, gr thomos kaudze, stirpa’.
Tas pasas cilmes ka det (sk ): ide *dhe- *likt’ paralelforma *dho
ar m paplasinajuma > b. *dom- > ab. *duom-.
Senaka forma *doms izzudusi, laikam skauzot homonimiju
ar varda doma senako paralelformu doms (Elg 1 236), un valoda
lesaknojies atv padoms.
Pec cita uzskata (Endzelins) varda pamata ir verbs padomat
Sk. ari: padoms3. (K)
7
pagans
BI 169, E IH2 420, HF I 700, M E III 20, Рок I 235 (238)
pads 'klons’— sk. peda.
padugt 'paspet - sk. daudz
paduse, kr., bkr., ukr. пазуха (ssl. pazucha), c., p. pazucha t p
Pamata ide. *dous- 'roka’, skapumija *dus~, no ka bijis la. *dusa
(* dusts?) 'roka, plecs’, atv. paduse. Par pamatvardu sal. si.
do$an-, doh 'roka, apaksdelms’, ave. daos- 'augsdelms, plecs’.
Par atv-u sal Is. pazastls 'paduse’, kura pamata ir musdienu
valoda izzudis vards ar noz. ’roka’. Tam atbilst si. hastah, ave.
zasta. senpersu dasta- 'roka’.
Bartholomae 674, E II 264, EF 2 560 un 640, L III 39, Mach
439, M E III 19, ММ II 68, III 588, Pok 226, T 64, Пр II 4, Ф III
186
paeglis — sk. egle.
pag — sk. pa.
pagalam [pagalam], Atv. no varda gals (sk.). Pried, pa- seit ar
noz. 'lidz’ (kas mineta 1685. g. H. Adolfija gramatika): pagalam
noguris 'hdz galam (= pilnigi, ]oti) noguris’
M-E III 26
pagale; Is. pagalys 'pagale, nuja’. Atv. no varda gals (sk.). Sakot-
neji '(koka) stumbra da]a pie galotnes, tiesi lejpus galotnei’
(pa- seit ar noz. 'zem’).
EF 2 523, M E III 26
pagalms [pagalms], arh. pagalme. Atv. no izzudusa varda * galms,
kas ir tas pasas cilmes ka gals (sk.). Ide. *g-el- : *gvol-mo-s
> b. *galmas > la. *galms. Vards *galms laikam '(uz)kalns, kalna
virsotne, augstaka vieta’. Sal. kalnu un pili Galmene kursu
senaja Pilsata novada (1291). Par nozimi un formu sal. no
paralelas saknes *kel- 'celt’ a s. holm 'paaugstinajums, uzkalns’,
v. Holm 'pakalne, salina (: la. apv. kalva 'uzkalns, salipa’).
Ja majas cela uzkalna vai piekalne (*galma), tad iezogotais
laukums lejpus dzivojamai majai bija pagalms. Tas pats an pils-
kalnos, kur iezogotais laukums lejpus stratdgiska paaugstina-
juma (* galma) bija pagalms. Ka *galms apzimeja ко izcilu
(ar parnesumu no £eografiska reljefa uz cilveku) rada jatvingu
virsaisa Skumanta dela vards Galms (1285)
Sk. an: galms. (K)
В II 101, III 137, J. Lautenbahs Pagalms 1881 1, M E1II 27
Pagans [pagans], apv. [a]. Aizguvums; laikam no skr. поганъ
't. p kas savukart no lat. paganus 'zemnieks’, parn. nekristi
gais’ (jo zemnieku vairakums vel bija nekristigie Roma I. gs.,
kad izveidojas si parn. nozime). Vards ir atv. no lat. pdgus
'ciems, novads’, kura pamata ide. *pag- 'nostiprinat
Vards pagans latviesu valoda vareja ieviesties ari no katoju
ticibas sludinataju vacu macitaju lietota latinu termina (Endze-
ins); katra zipa sads latinu varda hetojums veicinaja aizguvuma
izplatisanos.
pagasts
8
Aizg. minets 17. gs. vardnicas musdienu forma (Mane I 89,
Elg 1 397, Lj 185).
Buck 1490, E I 97, EF 2 524, W-H II 236, Ф III 294
pagasts. Aizguvums; no skr. погосгъ, ka pamata гость 'viesis;
atbraukusais tirgotajs’ (кг. гость 'viesis’) no ide. *ghoshs 'sve-
sinieks, viesis’. Varda pagasts nozimes attistiba: sakurna 'at
braukuso tirgotaju viesosanas vieta’ —> 'kpaza un vipa lerednu
apmesanas vieta, ievacot nodevas’ —*• 'novada centrs (kur maksa
nodevas)’ —>'novads’ un 'nodevas’. Par pagastu sauca an nodevu
ievaksanu («turet pagastu»): «Ai kundziqi, ai kundzipi, Kad
turesi pagastinu? Ritu, ritu, mani berni, Nesat naudu saujina!»
(LD 31265). Folklora vards pagasts attiecinats uz jebkuru
tradicionalu maksajumu, an uz panaksnieku maksajamo hgavas
naudu, naudas ziedu kristibas: «Andrit bralit, griez kali ['(nau-
das) kuli’; no apv halite 'adas soma, kule’ < кг. калита 'soma,
kule’ (Endzehns); forma kale varbut kontaminaeija no kallte
+ kule] prieksa, Nu tev masipa Pagasta prasa» (LD 25654);
«Veci viri, jauni puisi, Sur naciet pagasta1 Se ir mazs cilvecins
Pagastipa nemdjips» (LD 1740)
Latviesu valoda vards aizguts ap 12. gs., kad pec Novgorodas
parauga Austrumlatvija ienkotas nodevu vaksanas vietas Vards
dazada laika apvidos lietots dazadas nozimes: 'nodevas’ (Lj
185, Lg II 222, St I 184), Vidzeme ari 'nodevu maksataju zemnieku
novads’ (Lg I 566), 'kunga novads’ (St I 184), 19. gs. sakurna
Ziemejvidzeme 'draudzes da|a, zemnieku кора, kurai ir savs
baznicas prieksstavis (perminderis)’ (Wei 84). Kurzeme 19 gs.
sakurna pagasts 'administrative un zemnieku pasvaldibas vie-
niba’ (Lik 19; Vidzeme sadu vienibu sauca par valsti, sal. kr
волость). Varda nozimes atsl^iriba apgabalos saglabajas an
19. gs. otraja puse (V 1 56, LJ I 181), kaut gan ar 1866. g
Baltijas pagastu likumu latvisko tulkojumu ka Kurzeme, ta
Vidzeme oficialais administrativas vienibas nosaukums kjuva
pagasts; sal.: «Pagasta likumi prieks Austrumu jurmalas gu-
bernijam» (Riga 1866). 19. gs. un 20. gs. sakurna pagasts bija
tikai zemnieku kartas pasvaldiba «Pagasts |auzu savieniba,
kura apdzivo zinamu zemes gabalu apriplp un kura ar valdibas
zinu sastada kaut ко kopeju un tamde] bauda zinamas tiesibas
un nes zinamus likuma noteiktus pienakumus» (RLB KV III
3017), bet kops 1918. g. teritoriala pasvaldibas vieniba.
Vesturiski pagasts bijis an nodevu termins— rudeni starp
Mil$e|iem un Ziemsvetkiem, pavasan starp Vastlavi un Liel-
dienam.
E I 93, M-E III 28, Svabe 1, 239—248, 2 199, M Ф Ce
менова — Latviesu valodas jautajumi, 1963 269, Ф III 295
pagatne [pagatne] A Kronvalda jaunvards (1873, Kr I 472), atv
no verba let supletivas pag. formas gaja saknes (sk let) resp.
no divd pagajis pec v. Vergangenheit 'pagatne’ parauga (v
9
paijat
vergangen 'pagajis’). Par piedekli sal. gaja iegatnis. Jaunvarda
forma pieskanota agrak dannatajam vardam senatne. Vards
pagatne pirmoreiz laikam «Baltijas Vestnesi» (1873 11).
Lidz tarn attiecigais gramatikas termins pagdjusais latks
(J. Neikens. Vacu valodas maciba, 1. d., 1850 38- A. Kronvalds
Mazais vacietis, 1. d., 2. iesp., 1865, 73) A. Sterstem abi termini
(Latviesu valodas maciba, 1. d., 1879 38), nakamajas gramatikas
domine pagatne.
Pirms varda pagatne K. Kronvalds saja nozlme lietoja ari
apzimejumu aizgaita (Kr Ms 4 6). Ari pec termina pagatne
propon5sanas jedziena izteiksanai lietoti gan aprakstosi pape-
mieni, gan darinati jauni vardi (U II 725: «pagajusas dienas,
vecais laiks, bijatne»).
M-E III 29, E. Peile Latv val ape 279
pagrabs. Aizguvums; no skr. (bkr.) погробъ 'bedre ar segtu virsu;
pagrabs’ (kr. погреб 'pagrabs, noliktava’), kas ir atv. no verba
погребати 'grabt, rakt’; sal kr. грести, skr. грети *grebti)
'airet, grabt’. Pamata ide. *ghrebh- 'tvert, grabt, kasit’, no ka
ari la. grebt.
Latviesu valoda vards aizguts lidz 13. gs Tas minets 17 gs.
vardmeas musdienu forma (Mane I 100, Ffir 2 245, Elg I 567,
Lj 80)
E I 93, EF 2 524, M-E III 30, Pok 456, Sum 35 un 167, Sm 2 29
pagiras Aizguvums; no Is. pagirios 'pagiras’, kas atvasinats no
verba gerti 'dzert’. Izloksnes paralela forma padziras an [j-J,
ne tikai 'pagiras’, bet an 'dzeriena paliekas un kadu za[u no-
saukums vai nosaukuma sastavda|a. Abas formas minetas
18. gs. vardmeas (Lg II 222, St I 185). Pried, pa- seit ar nozimi
'pec’.
Dazi tas pasas cilmes vardi ar g- (sagaidama dz- vieta),
piem., girutis 'dzerajs; dzirdinats (ne zidits) berns; vargulis,
vajnieks’ (E-H I 427, M-E I 699) kam nav atbilstosas formas
un nozimes varda lietuviesu valoda, tomer rada, ka ari pagiras
varetu but latviesu valodas izloksnes radies vards. Forma ar
g- visparinata valoda, pasvitrojot nievajoso attieksmi. (K)
Brence 2 59, M-E III 33
paijat [paijat], apv. paijot [uo] Pamata interj. pal! [paT], ко lieto
glastot, apmijojot (bernu valoda, runa ar.berniem). No tas ari
adj. pal (nelok ) 'labs, mi]s’ un subst. paija [aT] rotajlieta’.
Lidziga skanejuma un nozimes vardi ir an citas valodas, kas
pamudinajis domat par aizguvumiem: pat un paija no ig pal
't. p.’ (Tomsens, Endzelins, Megiste) paijat no lib. paija, ig.
paiuma 't. p.’ (Tomsens, Endzelins, Ketunens, Toivonens, Me
giste), vai ari visi sie vardi un attiecigie krievu apvidvardi, an
Baltijas vacu izloksriu vardi no viduslejasvacu valodas, kur
paeyen [pajen] 'mierinat, apmi]ot, glastit’ (Kiparskis). Vlv.
paikt
10
paeyen. savukart ir aizg. no francu valodas (fr. payer <Z vlat.
pagere < lat. pacare ' (ap) mierinat’ no pax ’miers’).
lespejams tomer, ka pail un ta atv-i izveidojusies bernu runa
un pieauguso runa ar berniem paraleli dazadas valodas Sal.
ari vh. paeyen [pajen], payen [pajen, paien] 'mierinat, izdarit
kadam ко patikamu’. Latviesu un kaiminu somugru valodas gan
bijusi noteikta savstarpeja ietekme attiecigo vardu fonetiskaja
un semantiskaja izveidosana. Sal. ari narev. pagis [pajis?] 'labs’.
Latviesu vardi mineti 18. gs. vardnicas (Lg II 225, St I 186)
(K)
Gutzeit II 321, Ket 270, Kiparsky 1 200, Magiste 1890, M E
III 34, SKES 458, KK 29 195, Zeps 1 159, Zinkevicius 1 16, 2 77
paikt izlutinaties’ sk. pikts.
paipala [paipala], apv. paipale, paipule, Is. plepala(s), pr. penpalo,
кг. перепел (<. *ре1ре1ъ), apv. пёлепел't p.’, lat. papilid ’taurins’.
Pamata ide. *pel- 'liet, tecet; pelddt, lidot, plivinaties’, no ka ari
la. peldet (sk.).
Vairakas ide. valodas jedziens 'peldet’ saistits ar 'lidot,
laisties’. So jedzienu asociacija vareja rasties ka no plustosas
kustibas, ta locek|u kustibam peldot vai lidojot. Varda paipala
ir saknes reduplikacija, аг ко laikam izteiktas putna atkartotas
sparnu kustibas.
Baltu valodas varda atspogujojas sakne abas pamatfor-
mas — ar e un o. Notikusi pludepu disimilacija: pirmaja zilbe
l> k (latviesu un lietuviesu valoda) / > n (prusu valoda). Attieciga
disimilacija bijusi an citas valodas (krievu I > r). Tatad
paipala < *pal-pal-a < *pol-pol-, bet Is piepala < *pei-pol-a
< *pel-pol-
B II 323, EF 2 586, Mach 300 M-E III 34, Pok 801, T 204,
W-H II 249, Tp 8 62, Ф III 238
paise patsiklas 'mistiklas’— sk paisit.
paisit [paisit], apv. [ai2] 'mistit (linus)’; Is. paisyti '(miezu akotus)
nokult’. Tas pasas ci mes ka piesla (sk.). Pamata ide *peis-
'samidit, sastampat, sagrust, sadragat’, no ka skapumija b.
*pais- : *pis~. Verbs paisit ir iterativs pamatverbiem pist un pist
(sk. pts[i). Sal. кг. пихать 'grust, grustit, stumdit; bazt’, si.
pistah 'sastampats, sagrusts’, lat pistus 't p.’
Atv. paise [paise] mistiklas’, paisekle, paiseklis, paisitavas,
paistklas 't p.’
В II 514, EF 2 526, M-E III 34 ММ II 281, Pok 796, T 220,
Гам-Ив 3 692 Tp 7 62 63, Ф III 269, Ц 384
paisums [paisums] Aizguvums; no lib. paizam 't p.’ (s. paisuma
'uztukums, augonis; paisums’) Aizg forma laikam no senaka
lib *paisum Izloksnes un E. Glikam an paizums, kam blakus
paizit 'plosities (par vetru), parpliidinat’ < lib. palza 'uztukt
palielinaties; eelties (par udenslimeni) ’ (ig paisuma)
II
paksis
18. gs. mineta forma paizums (St I 186), ко К. Harders
parlabo par paisums (Wei 85; seit ari par lietusgazes sekam).
Aizg. laikam ir saplfidis ar baltu cilmes vardu paisums no
ide. *pei(a)- : *pi ’but treknam, but parpilnam’ 'tukt’ (no ka
ari piens, sk.). No sas saknes ir Is. pyti ’k|ut mitram, izmieksket
(par zemi)’, la. apv. ptsa 'staigns purvs’ u. c. vardi ar noz.
'kas mitrs, staigns, parpludis’. No saknes noz 'but treknam’
'k|ut resnam’ attiecigs apv. paisums lietojums: «cilveks iet
paisuma (== resnuma)» (M-E III 35). Sal. folklora paisums
'resns cilveks’: «Ai, lielais paisums [apdziedot kazas jauno viru]
Aiz galda sedes! Nu jau aizveda Stavausi aiz galda» (TDz
45338). Sis baltu cilmes paisums noteicis an dominejoso formu
juras uzpluduma apzimejumam (Var but, ka ari somugru vardi
izveidojusies ide leksikas ietekme ) (K)
Ket 271, Magiste 1897, M E III 35, SKES 461, Zeps 1 159
paka|. Forma no vsk. lok. paka[a, kas lietots adverba nozime Vards
paka[ senak lietots ari ka prievards ar noz. 'aiz, pec’. Subst
paka(a (Is. pakala 'mugura, aizmugure, paka|gals’) atvasinats
no verba *kali 'liekt, sliet’, ka pamata ide. *(s)kel- 'liekt, sliet,
liks’ (sk. atkal). Varda paka[a sakotneja noz. 'pal ekta, palika
(kermena da|a)’ -> 'muguras lejasda|a’. Ar parn. 'aizmugure’
’vieta aiz ka’ (sal. kutspaka(a) Atv. atpakaj (Is. atpakal't. p ).
E I 480, 1 669, EF 2 210 un 528, Nitiria 129, Pok 928
pakausis [pakausis], apv. [au2]; Is. pakausis 't. p.’ Atv. no varda
kauss (sk.) nozinie 'galvaskauss’. *
E I 450, EF 2 231 M E III 42
pakavs, apv. pakava. Pec tradicionala uzskata aizguvums; no kr.
подкова't p.’, kas atvasinats no ковать 'kalt’. Pamata ide. *kau-
'sist’, no ka an la kaut (sal. «pakaustit zirgu»). Vards minets
17. gs. vardnicas (pakava Mane I 94, Ftir 2 247, Lj 184).
lespejams tomer, ka vards patstavigi izveidojies latviesu
valoda no verba kaut 'sist, kalt’ (pag. kavu); sal.: «Es apkavu
mellu zirgu Sudrabipa pakaviem. Tas bij labis tumsa jat, Lidz
uzleca menestinis» (LI^Dz 1244) (K)
M-E III 42, Pok 535, Ф II 270
paksis, apv. paksis, pakskis, pakss, paksa, paskis. Pamata ide
*pak- 'saistit, nostiprinat (piem., ar pa|iem, ar savienojumu);
salaidums, savienojums’ Vai nu no saknes paralelformas *pak ,
vai ari ar dialektalu k > k izveidojas b. *pak-tis; no loeijumu
formam, piem., gen. *pakt(a > paksa latviesu valoda an nomi
nativa s vai s.
lespejams an cits atvasinajums: no ide. *pak- > b. *pas- > la
pas , no ka vareja but *pas tis (kur velak st > sk citu loeijumu
ietekme) vai *pas-kis (kur velak sk >sk no citiem locijumiem)
No formas paskis ar k iespraudumu vareja izveidoties pakskis,
metateze paksis (gen. paksa, no ka vareja izveidoties nom.
paksis).
paksts
12
Daudzas paralelformas rada, ka valoda vareja but abi atva-
sinasanas ce|i.
Nozimes attistiba: 'salaidums, savienojums’ —► 'ba|l<u salai-
dums majas stiiri (gu|koku konstrukcija)’ —► 'majas sturis’.
17. gs. vards lietots ka apzimejrimu kakts un stiiris sinonims
(paksis Elg 1 127; saja nozime vards ari salikteni acipaksi
/ acikakti 'acu kaktipi’, Elg 1 118).
Tas pasas cilmes ir sav. fah 'telpas da|a v. Fach '(mebeles
vai cita prieksmeta) norobezota da|a; nozare’, Fuge 'salaidums,
savienojums’, ave. pas 'sastiprinat, savienot’, gr. passalos 'tapa,
nagla’.
Pec cita uzskata (Becenbergers, Endzelins) vards saistams
ar si. paksah 'sparns, sans, plecs’
Sk. ari: paksts, postns. К
Bartholomae 879, Buck 863, E-H II 179, HF II 477, KI 179
un 223, M-E III 50, Pok 787, Mag XX:i 151
paksts (paksts], apv. pakste, paksta, paksa. Tas pasas cilmes ka
paksis (sk.). Pamata ide. *pak- 'saistit, nostiprinat; salaidums,
savienojums’ > b. *pds- > la. *pas-, no ka laikam *pastis ar
k iespraudumu: *pakstis > paksts. Nozimes attistiba: 'savieno-
juma, salaiduma vieta’ -> 'iegarena seklu aptvere ar divam
savienojuma skautnern’ 'sauss auglis, kas atveras gareniskam
plaisam’. Tas pasas cilmes ir gr. pegma 'savienotais, sasaisti-
tais’, page 'ciipa, lamatas’ (no saknes paraldlformas *pag-).
J. Endzelins vardu saista ari аг кг. пасть 'rikle’, nozimes
ziqa salidzinot atvertu paksti ar atvertiem zok|iem ka sav. cheva
’paksts’: vav. kiver 'zoklis* (Fika sastatijums) un piedek|a zipa
salidzina vardus paksts un maksts. (K)
E II 200, III2 111, Eckert 9 209, EF 2 669, M-E III 146, Pok 787
pakulas; Is. pakulos (dsk.) 't. p.’ Atv. no verba kali (sk.): kulstot
isa, savelusies linu sldedra tiek atdalita un sakrajas zeme (uz
ко norada pried, pa ). No baltu valodam kr. пакля, bkr. пакулле,
p. pakuly 't. p.’
В II 511, E I 89, EF 2 211, M-E III 50,
palags. Tradicionali vardu uzskata par aizguvumu: no kr., bkr. полог
'aizkars’, kam pamata verba ложйть *likt” sakne (Brikners, Fren-
kels; Endzelins piesardzigak: «varetu but aizg. no krievu valo-
das»). Sads aizg. ir Is. palagas 'aizkars’. Tacu latviesu valoda
vardam nav sadas nozimes, tas visa valodas teritorija lietojams
tikai noteiktas gultas ve|as apzimesanai. (Dazas valodas izlok
snes an galdauta apzimesanai, bet pamats te var but palaga
izlietojums galda parklasanai: «galda palags», E-H II 147 )
Tapec iespejams, ka palags ir baltu cilmes vards, kura pamata
ide. *legh- 'nogulties, atrasties gu|us’; no saknes varianta *legh-
an la. laza (sk ). No sas saknes atvasinati gultas un gu|asvie-
tas apzimejumi vairakas valodas, piem., go. ligrs, sav., a s.
legar, v Lager, semru lige (< *leghiotn), gr. (echos, lat. lectus
13 pali
(< *leghtos), toh A lake, В leke. Blakus siem vardiem ir apzi-
mejumi, kuri izsaka jedzienus 'nogulties, gulet, atrasties gu|us’.
lespejams, ka ari latviesu valoda bijis verbs *legt (*lagt)
ar lidzigu nozimi, no ka subst. *lags (’gujasvieta, iedobe’?; sal.
ide *loghos 'gujasvieta’). So vardu atv-i varetu but daudzie
vietvardi ar ladz- un lag-, piem., majas Ladzes (Liezere), Ladzes
p(ava (Cesvaine), vairakas p|avas, ezeri, majas Lagasts, Laga-
les purvs (Lencos), Lagates parvs (Nitaure un citur), Lagazu
upite (Alsvi^i), Lagazas purvs (Rugajos), Lagazu purvs (Zie-
meri) u. c. To pamata var but noz. 'ieliekums, iedobe’.
No *lagt vai *lags var6tu but atv. palags; par atv-u ar pa-
sal. segt : pasegs, klat : paklajs. Sal. an Is. kloti 'klat, segt’:
paklode 'palags’, apv. pakloda, paklodas 't. p.’
G. Elgers 17. gs. ka palaga sinonimus min vardus saksa un
villane (Elg 1 143), ari gultu audakls (1 434). (K)
E I 93, EF 2 530, Fei 331, M-E III 54, Pok 658, Schmalstieg
2 266, Ф III 313
palaida 'vieta, kur lopus var laist’—sk. laidars.
palaidnis [palaidnis]; Is. palaidunas 't. p.’ Atv. no verba palaist
(sk. laist); sal. palaists 'neratns, nedisciplinets; slinks’. Pamata
laist ’darit brivu, ]aut ief —► '|aut dzivot sava va|a, k]ut nedis-
ciphnetam’, no ka apv. laids 'palaidnis’ (E-H I 712). Morf.
varianti apv. palaidnieks, palaidon(i)s [ai] Verbs palaidnot [uo],
refl. palaidnoties [uo].
EF 2 330, M-E III 54
paiaikam — sk. laikam.
раке 'pe|l£e, lietus urdzipa’— sk. palts, pe[ke.
palds [palds, al, al2] 'irds, irstoss’ (apv.). Pamata ide. *pel-
'putekji, milti’ no verbalas noz. 'griist, sisf, no ka an pelt
(sk.) Skaqumija b. *pel : *pal-, no ka adj. palds, ari palss,
atv. paldens (peldens), palsens (pelsens) 'irdens’: «siens sakal
tis trakaja: palds» (E-H II 150), «tas saka capuot pa palsenuo
sniegu» (A. Saulietis — M-E III 62), «ar [kamanipam] . . var6ja
skaisti laisties no kalna vai viens otru vizinat pa setsvidu, kamer
lauka bij tik paldens sniegs» (J Jaunsudrabips. Jaunsaimnieks
un veins (1932), К г VII, 1982 336)
No 'irdens’ —► 'slidens’: «palds ce|s, ledus», «palda virve»
(M E III 58), «palds galdauts (kas slid zeme nuo galda)» (E-H
II 150).
Pec cita uzskata (Endzelins) vards varbut saistams ar peldet.
Citas cilmes ir homonimais krasas apzimejums palss (sk.).
E H II 150 un 152, M E III 57, 63 un 195, Pok 802
Pali; Is. ampalas (< *ant-palas, kur ant 'uz’) 'virs ledus uzpludusais
udens’ Pamata ide. *pel- 'tecet, lief, no ka ari pild.it un peldet
(sk). Subst. pali atvasinats ar saknes patskapa miju.
palikt
14
В I 475, III 438, E II 398, EF 2 9, Krahe 1 49, Pok 798,
Schmid — Donum В 474
palikt — sk. likt.
palis [palis]. Aizguvums; no Iv. pal 't. p.’ (v. Pfahl), kas savukart
no lat. pdlus 'stabs, palis' (<. *pak-slos) no ide. *pak- 'saistit,
nostiprinat’, no ka ari la. paksis.
Aizg. minets 18. gs. vardnicas (St I 185). Agrak saja nozlme
lietots vards miets.
KI 540, M-E III 147, Pok 786, W H II 243, Zev 2 86
paloda [paluoda, uo], apv palode [no], palods [uo]. Atv no verba
lodat [uo] (sk.): tas ir s^erskoks, «zem kura Jaudis loda»
(P. Smits). Ta ka senajas majas durvis bija zemas, pa tarn
lTda, lodaja: «Baliri, dedzi vaska sveci, Svainit, zelta lukturit(i),
Nu es lidu istaba Tautiesam rokas dot» (LD 15386).
V Zeps uzskata vardu par aizg no igaupu valodas (< paja-
laud 'delis pie bidama loga’).
M-E III 64, Sm 3 157, Zeps 1 190
palsens, palss 'irdens* sk. palds.
palss [palss] (par krasu vai as niansi), apv. [al]; Is. paisas,
palsvas, palvas't. p.’, p. ptowy 'bali dzeltens’, v. fahl (< *falwa-)
'palss, balgans’, gr. polios (< *poliuos) 'bali peleks’, lat. pallidus
(<. *palu ) 'bals’, oset. fselurs, feelers (<_ *pal-) 't. p.’ Pamata
ide. *pol-fto- 'palss’, kam blakus ari *pol-uo- 't p. Sakne *pel-
'peleks, bals’, no ka ari la. pele (sk.). No *pol-ko-s > b. * paisas
> la. palss.
Paraleli ide. *pel- 'peleks, bals’ bijusi lidzlgas nozimes sakne
★bhel- 'sptdigs, baits’ (no ka la. baits); abas saknes ir ton.
varianti. Kaut an sim saknem semantika ir diferencejusies,
daudzi to refleksi ir ar lldzigu nozimi. Ta an blakus vardam
palss ir bals.
EF 2 534, HF II 575, KI 180, L III 39, M-E III 63, Pok 804,
Schmid Donum В 475, W H II 239, Абаев I 441
palts palts] apv. [al2], palte pe]ke’. Vards ir radniecigs ar apv
palce 'pe[ke, lietus urdzina’, kas lidz ar apv pelce, pelte 'pel^e’
ir tas pasas dimes ka pefke (sk.). lespejams, ka bijusi forma
*palcs, kas runa uztverta ka palts (Petersons, Endzelins).
Tikpat iespejams tomer, ka blakus saknes atv-am ar k bijusi
atv-i ar t . (K)
EF 2 582, M E III 63
pa|at [pa|at]. Verba pelt (sk.) iter., atv. no ide. *pel- 'sist, grGst’
ar saknes patskapa miju. Par formu sal. vest : vadat, velt : va(at,
apv. vafdt.
Apv pefat 't. p.’ Subst. pafas, apv. pefas.
M-E III 65
pamats: Is pamatas 't. p.’ Atv. no mesl (sk.) ar pried pa- (’zem’)
un saknes pastkana miju. Par formu un nozimi sal. apv. pava(a,
pavifa 'pamats’ no verba velt «Kletis ir celtas uz augstiem
15
panckas
pamatiem, pavi|am, lai stavetu sausas» (P. Arends — Senatne
un Maksla, 1937 2 101).
Atv. patnatigs, pamatiba ir A. Kronvalda jaunvardi. (Agrak
adj. gruntlgs no aizg. grunte <; v. Grund 'pamats ; griindlich
'pamatigs ) Verbs pamatot [uo], refl. pamatoties [uo] ir 19. gs.
beigu jaunvardi, kas plasak ieviesas 20. gs. sakurna (D 1 148
un 518).
A. Kronvalda jaunvards ir atv. pamatne (1869) ar sakotnejo
noz. 'iemesls’ (Кг I 351, II 312). Ar noz. 'baze’ dazadas nozares
kops 20. gs. 30. gadiem (LKV VIII 15119, Bl 5 139).
EF 2 442, L III 39, M 5- 17, M-E HI 67, 132 un 138
pamisus [pamisus]. Tas pasas cilmes ka mil 'mainit’ (sk. milb).
No pamit 'pamainif atvasinats adv. pamisus, ari pamisu, paml-
sam, kam blakus velak adj. pamiss.
M-E HI 72, Pok 715
pampalis 'kartupelis’— sk. pampt.
pampans 'kas liels, korpulents’— sk. pampt.
pampt [pampt], Is. pampti 't. p.’, lat. pampinus 'vfnkoka vitne’ (-«-
’pumpurs’). Pamata ide *pamp- 'tukf, kas ir reduplicets * pa-
ar nasepa infiksu. Si sakne izveidojusies no skanu atdarinajuma
(ja no mutes ar uzpustiem vaigiem eksplozivi izpus gaisu).
Paraleli izveidojusies sakne *bamb- (*bhambh-, sk. bumba), un
valodas mijas abu sakpu refleksi. No pampt izloksnes daudz
atvasinajumu, piem., pampa [am, am2] 'uztukums, pumpa; zems,
resns, zarains koks’, pampalis [am] 'kartupelis’, pampars [am]
'drukns virs; eelms’, pampans [pampans] 'kas liels, korpulents’,
patnpulis 'kas resns, uztucis; pampums; resns cilveks’.
Paraleli izloksnes formas ar e sakne: pempt [an] pampt’,
pempis [em] 'veders’ u. c. Saknes zudumpakape formas ar baltu
и (sk. pumpa) un i (piem., pimpis).
Sk. ari: piepe.
В II 522, EF 2 535, E-H II 158, Lanszweert 148, Mach 500,
M-E III 73, 199 un 218, Pok 94, T 205, W-H II 243, Ф III 407
pampulis 'kas resns, uztucis’— sk. pampt.
panckas [panckas] apv. [an ] panskas. Parveidots aizguvums.
No vlv., afri., vh. panser 'brupu terps, Ijermepa apaksda[as bru-
pas’ (v. Panzer 'bruqas’) izveidojies la. *pansari (par izskapu
sal. pdtari < lat. pater (noster)-, ari s. panssari 'brunas, brupu
terps’) > panskari laikam 'brunu terps’ —► 'drebes (iron ); skran
das’. Varda fc-skapas iespraudums pec kankari, lanckari pa-
rauga. 18. gs. sastopama forma panskaras (St 1 187), no ka
Is. panskaras 'skrandas’.
No panskari > panckari (V 2 156) un saisinata forma panskas
> panckas (V 2 156, U I 188) рёс parauga lanckari : lanckas.
Formu panckas varbut ietekmeja ari apv. pancka 'pe[l^e’.
Varda panckari nozime 'skrandas’ vareja izveidoties no kan-
kari un lanckari, uzskatot sos vardus par vienas grupas vei-
paninas
16
dojumiem ar sljietamo saistijumu ar verbu kart, karalies ( ka-
rt). К
Doo II 701, E-H II 160, M-E III 76
paninas, panijas — sk. sviests.
pankuka [pankuka], Aizguvums. Sakotneji pankoks [uo] no bv.
(<C vh., afrT.) pannkdk vai Iv. pannekoke't. p.’ (v. Pfannkuchen),
Pav 2 288, U I 188, V 2 156. Miisdienu forma ieviesta 20. gs.
sakuma, pieskanojoties vardam kuka (D 1 843).
Doo II 700, Gutzeit II 344, M E III 78, Zev 2 86
panna [panna]. Aizguvums; no vlv., vh. panne (v. Pfanne) vai zv.
panna 't. p.’ Tie savukart no gr. patane 'b|oda’ > lat. patina
> *patna, no ka panna. (1. gs. sarunvaloda). Grie(cu vards ir
illiriesu cilmes.
Aizg. musdienu forma minets 17. gs vardnicas (Mane I 135,
Elg 1 24 un 141, Lj 186—«mala panna», «dzelza panna»).
Buck 343, HF II 480, KI 541, M-E III 78, Zev 2 195 un 282
pants [pants], apv. panta, pante, pants (gen. -s); Is. pantas 'sparu
sl$erskoks; koka kasis, uz kura pakar katlu; divda|igs tikis;
zoga da|a starp diviem mietiem; labibas vai siena nojume, pants’,
pantis 'pineklis’, pr. panto *t. p.’, pentes, pintis 'cejs*. kr., ukr.
путь (ssl. pptb), bkr пуць 't. p.’, kr., bkr, ukr. путо (ssl. ppto)
'pineklis; tikis lacu medibas; sprigu[a saite; zirga kajas apaks-
da[a virs naga’, ssk. spong, d span(ge), zv. spang 'tiltiijs’,
sav. spange 'slperskoks, sk5rsis, spradze’, v. Spange 'spradze’,
si. panthah 'ce|s, taka’, ave. panta, skitu pant(i) 't. p.’, gr. pontos
'jurasce|s’ (-> 'jura’), patos 'ce|s, taka’, lat. pons (gen. pontis)
'tilts; sprunguju ce[s purva’, ponto 'plosts’. Visu so daudzo
dazadas nozimes vardu pamata ir ide. *(s)pen- 'vilkt, stiept;
verpt’, sekundari 'pit, siet, saistit’, no ka ari la. pit (sk.)l
Saknes refleksu semantiskais sazarojums |auj izprast an
la. pants dazado nozimju izveidosanos. Skanumija *pen- : *pon-
> b. *pen- : *pan~. No zudusa verba *penti vai *panti 'pit, siet
saistit’ ir substantivejies adjektivs (pag. pas. divd.) * pantas > la.
pants. Skaiiu кора -an- norada uz varda kursisko cilmi. No citu
apvidu an > uo, piem , vards potite [uo].
Vardu pants (panta) 19. gs sakuma nepazina Zieme|vidzeme
(Wei 86). Ari 19. gs. 70. gados tas raksturots ka Kurzemes
vards (U I 188).
Nozime 'cejs’ izveidojusies no senaka ar zagaru saisljiem vai
saistitam kartim, rungam parklata ce|a («sprunguju cejs») caur
purviem un dumbrajiem. Attiecigais nosaukums velak piedevets
an tiitiem. Laikam ar noz. 'cejs’ kursu pinte (: pr. pintis 'cejs’)
14. un 15. gs. tekstos (Bl 3 68).
No noz. 'kas sapits, sasiets, saistits’ (sakuma varbut 'za
garu, siena, salmu u. c. nasta, klepis’, 'labibas kulis’ u. tml.)
izveidojusies varda pants noz. 'ciesa kaudze, bla^is, ciesa kra-
vuma viemba’: «vesels pants (kaudze) zagaru» (M-E III 78),
17
pants
«rudzu pants (blakis) staV tiruma, bet kulsana tik driz nav
gaidama» (E-H II 161), «nuo vienas sijas lidz uotrai skaita
vienu pantu (pie lubu jumta)» (M-E III 78). Par so nozimi sal.
'atbilstoso Is. p&ntas 'zoga da|a starp diviem mietiem’: tas ir
senas saknes nozimes 'pit, siet, saistit’ reflekss.
Ar noz. parnesumu pants ari ’siena, salmu, labibas kravuma
posms sl^uni’: «skuni pirma panta (pirmais pants) siena jau
piehkta», «miezu panti pacejas arvienu augstaki pret cukuru»
(M-E III 78).
No senakas noz. ’saistijuma, pinuma vieta’ —► ’locitava’ (kas
vel izloksnes) izveidojusies noz. ' (Ijermena) loceklis’: «Vienu
[alus] malku nodzeros, Visi panti nodrebeja» (LD 19489 var.)
No sejienes miisdienu liter valoda lietotais savienojums «sejas
panti» (’sejas da|as’). lespejams, ka te varda izpauzas an
saknes noz. ’vilkt, stiept; pit’, jo sejas vaibsti pauz audu varietu
savilksanu, te saskatams ari grumbu vijums, it ka pinums
17.—18. gs. panta ari 'rinda, kartojuma vieniba’ (-«— 'saisti-
jums’): «Divipadesmits jatnieki sesi lidzan jaja uz divjam [di-
vam] pantam» (Fiir 2 250), «viena panta jat»—viens pie otra
viena rinda jat (St I 187); pants no sejienes ari 'kareivju rinda’
(Lg I 377).
Vai nu ka organiska kartojuma vieniba, vai an ka loceklis
18. gs. izprasts dem. pantins 'nodajas rindkopa (teksta)’ (St
I 187), piem., «pantips Bibele» (St II 651). Pec v. Vers ’pants,
strofa, Bibeles mazaka teksta vieniba’ (< lat. versus ’vaga’, Iv.
versch > la. persa) parauga 19. gs. vards pantins attiecinats
ari uz dzeju, vispirms uz garigajam dziesmam baznicas dziesmu
gramata. A. Kronvalds vardu pantins vispirms lietoja nozime
’pantpeda’: «rindas pantipiem (v. Versfuss) vardu vieglas un
svarenas [uzsvertas] zilbes par locekjicm» (1869, Kr 1 646).
Pantu musdienu izpratne vins tad deveja par posmlnu jeb persu:
«Dzcjola pantainas [metriskas] rindipas atkal sabiednna pos-
minos, ко (latviesu dziesmu gramata) sauc par persam» (Kr
I 646; lidzigi I 648). Velak (nedateta rokraksta) A. Kronvalds
persas vieta ieteica vardus pants, pantins (Кг I 605) Vardi
sada nozime ari iesakpojusies liter, valoda Jau 19. gs. 70. gadu
sakuma tos lietoja paraleli agrakajiem apzimejumiem (kr. стих,
v. Vers: dziesma, persa, dziesmas pants, V 1 587). K-Valdemara
1879. g. vardnica vardam pants ta mineta ka vieniga nozime
Vards pants saja jaunaja nozime kops 19 gs. 70. gadiem plasi
lietots an periodika, piem , M. Kaudzites kritikas rakstos «Bal
tijas Vestnesi» 1874 un nakamajos gados Tomer, skauzot varda
polisemiju, saja nozime vel rakstits an dem. pantins, piem.
J Lautenbaha rakstos «Pagalma» 1881 g: 20. gs. sakuma forma
pants jau trakteta ka poetikas termins (RLB KV III 3053)
Agrakais nosaukums persa k|uva par ironisku apzimejumu ne
makshnieciskam dzejolim. Jau 19. gs. biegas lietots saliktenis
paparde
18
pantmers (J. Kalniqs. Latviesu rakstniecibas teorija, 1892 135),
an pantpeda.
Sk. an piesis, piets, poss, potite.
В I 581, II 299 un 515, Buck 256 un 257, E IV2 271 un 279,
EF 2 537. E-H II 161, HF II 481 un 578, Jeg 3 71- 85, KI 817,
M E III 78 un 200, ММ II 210, Pok 808 un 988, Urb 8 132, W-H
II 336, Zev 2 87, Абаев I 445, 3 297, Бенвенист 2 338, Пр II
156, Ф HI 412 un 413, Ц 383
paparde [paparde], apv. [ar2]; Is. papartis, papartis (< papartys,
Buga), pr. victv. Paparthen, kr., ukr. попорть (psi. *poportb),
bulg. папрат, c. kapradi < *papradi (sc. kapratie), p paprdc,
sav., ssak. jarn (< germ. *farnn- < * porno), a-s. fearn, a.
fern, v. Farn(kraut), seniru raith (< *prati-) 't. p.’ Varda ir
redupliceta sakne *par- < ide. *por- no saknes pamatformas
*per-, ar kuras atvasinajumiem daudzas valodas apzime putna
sparnu vai spalvu (sal. kr. перо 'spalva’). Papardes nosaukums
darinats divejadi — ar n un t saknes paplasinajuma. No pirma
varianta la. apv. paparnis, dem. paparnlte. Те ir ta pati papla-
sinata sakne, kas varda spams (sk.). Par formu un nozimi sal.
ari si. parndm 'sparns, spalva, lapa’. No otra varianta ar / >
d izveidojusies liter, forma paparde; sakotneja forma laikam
i-celms *papardis > apv. papards (gen. s).
Izloksncs ir vairakas varda variacijas ar celma mainu vai
ar /- un -d- parveidojumu palatalizacijas rezultata un dazadas
kombinacijas ar piedek|iem: paparda, papardis, papards, papa
rite, paparksne, paparkste, paparksts (gen -a un s), paparksi,
paparzi u. c.
• В I 342 un 473, E I 90, HL 406, Eckert 9 68, E-F 2 538, E H
II 162, KI 184, L III 40, Mach 240, M E III 80, ММ II 223, Oxf
351, P 182, Pok 816 un 850, T 206, Пр II 15, Ф III 202, Ц 328
papedis — sk peda
papirs [papTrs], Aizguvums; no vlv. papplr vai afri., vh. papir,
papier 't. p.’ (v. Papier). Vards ir Tuvo Austrumu cilmes. Qer-
manu vardu pamata ir lat. papyrus < gr. papyros 'papirusa
augs; audums, rakstamas sloksnes’.
Aizg minets 17 gs. vardnicas musdienu forma (Mane I 135,
Elg 1 126 un 358, Lj 187—ari «papirs»; sal Is popierius).
Buck 1289, Doo II 701, HF II 472, KI 530, M E III 81, W-H
II 250, Zev 2 86 un 196
papuve sk put
par; Is. per, apv. par ’par; pa, no (laika), de[, par’, per- 'at-
(majup), pa- (ar var iem, kas izsaka krisanu, gasanu u. tml.)’,
pr per 'par, ka laba, caur ко’, per 'par-’, narev. par 'par’, kr.,
bkr, ukr пере (ssl. pre <Z psi *per-), bulg. npe-, c. pre-, p
prze- 'par-’, prze 'caur, no, de]’, asor. pre 't p.’, go. fair a-s.
fyr, sav. fir , kas aptuveni atbilst v. ver-; si. pari 'ap, apkart,
pret, par’, ave pairi 'ap, par’, gr peri, peri, apv. per ap, par,
19
parads
pie’, lat. per 'pa, caur, par, de]’. Pamata ide. *per, *peri par,
pari (prom no ka), caur (prom no ka)’, kas cilmes zina ir lokativs
no kada substantiva ar noz 'aizvesana (pari kam)’. Atvasinato
vardu (priedekju, piedek|u un apstakju vardu) nozime valodas
ir (oti diferencejusies un mainijusies. Baltu pirmvaloda skapumija
bijusas formas per : par ar akutetu r, no ka la. par un par
[par < par]. (Ari forma per sastopama kada sena latviesu
teksta, bet varbi.it tas ir neprecizs rakstijums.) lekams diferen-
cejusas par un par nozimes, abas formas lietotas pamisus
(atsl^irigi izloksnes un atkariba no sekojosS lidzskapa vai pat-
skana), tapec izloksnes un folklora daudzkart par ar musdienu
liter, par nozimi. Piem.: «Kas vareja naudas tiltu Par Daugavu
partaisit?» (LD 40).
Dazos gadijumos par > pa, un tapec abus prievardus retumis
lieto paraleli.
Prievarda par noz. ’[oti, parak, parmerigi’ jau no ide pirm-
valodas (piem., «par lielu», «par augstu»).
Sk. an: par, pern, pie, pirksts, pirkt, pret, projam.
В II 427, E I 452—468, IV2 275, 1 670, EF 2 539 un 572, E-H
II 165, Fei 137, HF II 512, KK 29 195, Ю 811, Mach 491, M E III
84, ММ II 216, Nitina 113, P 668, Pok 810, T 214 W-H II 283,
Zinkevicius 1 16, 2 77, Пр II 39, Ф III 236
par [par] izveidojies no priev. par (sk.) ar intonacijas parnesumu
un lidz ar to patskana garinajumu: *par > par. Abu prievardu
nozimes diferenciacija ir samera jauna paradiba, kaut ari ta
fikseta jau 17. un 18. gs. gramatikas.
Sk ari: pari, pravs, priede, sparns.
В II 427, E I 452 468, IV2 608, 1 670 676, EF 2 539 un
572, Nitina 113
parads [parads], apv. [a, a2J. Atv. no verba rddit (sk.). Senatne
ipasiem kocipiem — burtkokiem — viena vai abas puses iegrieza
robipus, parasti paralelu svitrinu vai romiesu ciparu veida. Sadi
apzimeja saimnieciskus datus, piem., iekulto labibu vai kleti
novietoto razu. Kurzemes hercogiste burtkoki bija ar likumu
noteikti uzskaites dokumenti muizas. I^oti biezi burtkokus lietoja
paradu atzimesanai: kocina iegrieza parada apmeram atbilstosu
ierobu skaitu Pec tarn kocipu gareniski рагэкё1а ta, lai katra
da|a varetu redzet iegneztas zimes pusi. Viena burtkoka puse
palika aizdevejam, otra paradniekam Aizdevejam tatad bija do-
kuments, ко vareja paradit (parads), lai pieradltu savas tiesibas.
No burtkoka apzimejuma vards parads parnests uz aizdoto
summu. Izteiciens «vipam ir parads pie . .» sakotneji nozimeja,
ka vipam ir burtkoks ar parada ierobiem (parada dokuments) pie
kada cilveka, naudas aizdeveja. No sejienes an izteicieni «nemt
uz parada», «dot uz parada».
Burtkoks ka parada dokuments parnesta lietojuma minets
paragana
20
folklora: «Griez uz koka, tautu meita, Manus Helus paradinus:
Cik saktipu tev izsedzu, Cik nomaucu gredzentiriu» (LD 6270)
Atdodot paradu, abas burtkoka puses salika кора un parlie-
cinajas, vai zimes sakrit. Tad attiecigo zimi izkasija vai visu
kocipa virsmu nokasija gludu. No ta vardu savienojums «no-
lidzinat paradu». Turpretim savienojums «dzest paradu» ir aizg.
(kalka) no vacu valodas («die Schuld loschen»). Savienojums
«paradu piedzit» (an: dzit roka, sadzit) izveidojies no verba
dzit nozimes 'тек1ёГ (ka «dzit pedas»). Sal. 18. gs.; «parados
dzit» (St I 50), «paradus sadzit» (II 524). Sadus izteicienus
vareja veicinat v. treiben 'dzit’ atv-u lietosana lidziga nozime:
blakus liter, «die Schuld eintreiben» ir bv. «die Schuld beitrei-
ben», kam pilnigi atbilst la. «paradu piedzit», bet vacu izteiksme
var but letisms.
Senaka ietekme uz latviesu izteicienu izveidosanos vareja but
vlv., vh. vorderen, kas nozime gan 'skubinat, dzit’, gan ari
'pieprasit maksajumu’ (v. fordern 'veicinat, sekmet’: fordern
'prasit, pieprasit’; sal. Stendera vardmca v. Schuldvorderer
paradu dzinejs, II 525).
Parada apzimejuma saistljums ar burtkoku, resp. ar ierobotu
un skeltu skalu sastopams ari citas valodas. Lietuviesu valoda
(as) skeliu '(es) ske|u’ un 'esmu parada’ no verbiem skelti
'skelt, iegriezt’ (: skala 'skals’) un skeleti 'but parada’ (: skola
parads’), kas laikam ir vienas cilmes. Sal. pr. skellants ’tads,
kas ir parada’, skellisnan ’pienakums’, go skulan, skal 'but
parada’, lidzigi ari dazas citas ^ermapu valodas.
Pec cita uzskata (Milenbahs) «parads apzimeja gan senatne
lopu, kuru paradnieks paradija, noradija parada devejam ka
nakamu maksu. So paradito lopu, «paradu», parada devejs tad
pecak varda ista nozime dzina, piedzina savam ganamam pul-
kam» (M III 5; noraida Endzelins). (K)
Bielenstein — Mag XIII 3 40, Buck 795, E I 660, EF 2 541 un
799, Fei 435, KK 1 8 2 18, Maziulis 6 151, M E III 88
paragana — sk. ragarta.
parak [parak] Atv. no pari (sk.), ta paraka pakape Blakus ad
verbam darinats adj paraks, no ta subst. pardkums (jau 19 gs ,
U I 182).
E I 452, E-H II 196, M E III 149
parbaudit [parbaudit], apv. [au]. Atv. no baudit (sk.). Varda se-
mantikas pamata ir senaka baudit noz. 'izmeginat, parbaudit’
(Lj 30, St I 17), piem.: « ... [lauva] visur apkart tekaledams,
cilveku mekle, pie ka savu speku baudit varetu» (St 3 129),
«Gnbam mes savus spekus baudit, kas stipraks bus» (turpat).
Ta pati nozime, tikai izsakot ari darbibas pabeigtibu, bija atv-iem
pabaudit un parbaudit «noved tos pie ta udens, tur gribu es tos
tev pabaudit» (G1 1 482), «. atraitm apmeklet un vinas sirdi
aridzan parbaudit» (St A 1 87)
21
paris
Kad 19. gs. varda baudit semantika paplasinajas, tam izzuda
noz. ’izmeginat, parbaudit’ un par tas izteiceju (ari bez darbibas
>. pabeigtibas) k|uva atv. parbaudit.
M-E III 150
paregis. Atv no verba redzet (sk.) saknes *reg- (Is regeti 't. p.’)_
Forma ar g (gaidama dz vieta) visparinata no izloksnem. Va-
riant! apv. regts, paregon(i)s, paregon(i)s [<j] 't. p.’
Tas pasas cilmes ir paredze, apv. parega [$j, paregs [§]
'paredzesana, nojausma’.
E-H II 167, M E III 89
pareizs [pareizs]. Atv. no aizg. retze (sk.). Savienojums pa reizi
(senaka dativa forma; musdienu liter, valoda pa reizel) > pa
reizi, kas sakotneji laikam pa rmdai, pa kartai’, velak '’kartigi,
pienacigi’ (Cat 267, Lj 219), 'labi, tikumigi’ (Elg I 44) 18. gs.
an 'taisnigi, patiesi’ (Lg I 432, II 228, St I 188; ar noz. ’pareizi’
sajas vardmeas ir taisni, lldzigi, tiesigi).
Varda pareizi musdienu nozime saka veidoties 18. gs. beigas.
Uz varda cilmi norada 19 gs. un izloksnes an musu dienas
lietota forma ar uzsvaru otraja zilbe [parreizi]
No adverba pakapeniski izveidojies adj. pareizs. Meginajumu
47. gs. ieviest sadu vardu ar noz 'tiesiski taisns’ kritizeja J Lan-
gijs, jo latviesiem tada adjektiva neesot (Lj 219). Tacu izloksnds
vards pareizs lietots, gan ar citu nozimi: G. Elgers ar to tulkoja
p grzeczny 'pieklajigs, paklausigs’, lat. aptus un tdoneus
'piemerots’, ka sinonimus minot dizins ('dizens’), pravs (< p.
prawy 'labs, godigs’) un savienojumus ka deras, ka piederas
(Elg I 101).
19. gs 60. un 70. gados no adv. pareizi atvasmats subst.
pareiziba ('pienacigums’, U 1 189; 'taisnigums’, V 2 156) un adj.
pareizigs ('pareizs’, V 1 452) No pareizigs 19. gs pedejos gadu
desmitos izveidojusies forma pareizs (V 3 287), kas 20. gs.
pinnajos gadu desmitos izskauda agrak saja nozime lietoto aizg.
rikhgs (< v. richtig) (K)
Bl 6 207, E H II 167, Lanszweert 110, ME III 89
pan [pari] Adverbs izviedojies blakus prievardam par (sk ) pec
parauga caur . cauri vai an atvasmats no pried, par (Endze
tins). Sal. pdriet : let pari.
lespejams tomer, ka forma ar -i ir senas ide cilmes; sal.
si. pari 'ap, apkarl, pret, par’, ave. pairi 'ap, par’, gr. peri 'ap,
par, pie’ (no ide *pert).
Sk. arr parak (K)
E 1 671, M E III 157, Nitina 113
pans [pans], apv pars. Aizguvums; no vlv par vai vh paer [par]
't. p.’, kas savukart no lat. par (adj.) 'vienads, vienlidzigs’,
(subst.) 'biedrs, paris’ Si nozime izveidojusies no varda lieto
Juma tirdznieciba Pamata ide *per- 'pardof 'aizvest pan kam’,
kas ir vienas cilmes ar la par, par.
pant
22
Aizg. minets 17 gs. vardnicas (Mane I 315). No p. para (<
vav. par) vat kr. пара (< p. para) forma para divi, dazi’.
KI 527, M-E III 157, Pok 817, W-H II 250, Ф III 203
pant — sk. pa.
parsa 'skirne’— sk dzlpars.
parsla [parsla], apv. [ar], persla [?r, |r]; kr. nopox 'pulveris,
(apv.) putekii’, bkr., ukr. putek[i, pisji’, kr прах (bsl. prachb)
'pis|i , bulg. прах 'putek|i’, c. prach 'putek]i, pis|i, pulveris, p.
proch 'pulveris, pisli’, c. prseti 'lit’, p. pierszyc ’linat, smidzinat’,
ssk. fors, foss 'udenskritums’, he. pappars 'laistit’, si p($an
'plankumains, raibs’l toh. AB pars-, pras- 'aplaisttf Pamata
ide. *pers- no saknes *per- 'spregat, skist, laistit, sprauslaf,
no ka ari purinat (sk.).
La. *pers- > pers-, no ka apv. perset 'apsarmot’ ( persni
'sarma’) un subst. persla, ska^umija liter, parsla. Tas pasas
cilmes ir upes nos. Perse.
EF 2 596 un 674, Mach 478 un 487, M E 111 176 un 210, MM
II 336, Pok 809 un 823, T 206, Пр II 109, Ф III 332, Ц 360
partika — sk. tiktb
partraukt—sk traucet, traukt.
parva 'nomizota vieta, dobums vai s^elums koka virsma’— sk. dzt-
pars.
pasaka; Is. pasaka. 't. p.’ Atv. no verba saclt (sk.); sal. apv. saka
'teika, sakamais’. Varda nozime no senaka 'sakamais, pastasta-
mais’ —► 'pasacitais, pastastitais’.
EF 2 543, M-E 111 93
pasaule [pasaule], apv. pasaulis; Is. pasaulis, pasaulis, apv. pa-
saule 't p ’ Atv. no varda saule (sk ) ar sakotn6jo noz. 'las,
kas ir zem saules; reali esosais’, ari «si saule» pretstata «vinai
saulet» (pec naves): «Mile man [mi|a man] st sauhte, Viqa saule
nemileja: Si saullte man zinama, Vina saule nezinama» (LD
27370).
Buck 12, E I 450, EF 2 543, M-E III 94
paseja paseija 'paena’ - sk seja.
paskani, vsk. paskanis, apv. paskanas, paskanes 'kanepju virislpe
ipatni’ Sens kulturas vards, kas dazados variantos izplatits
daudzas valodas. Izteikts uzskats, ka vards ltdz ar kr. посконь,
apv поскань 't p.’ aizguts no somugru valodam (Maheks) Pec
cita uzskata (Buga, Endzehns) vards ir ide. cilmes un lidz ar
sav. )aso 'barksts’, v. Faser 'sljiedra saistams ar gr peskos
'ada, miza’. K- Briga saista vardu paskani art ar apv. peska [§]
stridigs cilveks’ (par sa varda ci mt sk peka ); seit gan gruti
saskatit varda mottvaeiju. Vairak iespejams, ka vards paskani
atv. no horn, peska [§] 'piepe; kas ciets, sauss’ (sal.: «sausa,
sakaltusi si|(ce ka peska», M E III 203) Paskapiem ir rakstunga
stiebra atra sakalsana, sausums: augs nokalst driz pec nozie
desanas, nogatavojas 40 dienas pirms sieviska ipatna. Tapec
23
pastala
paskanus sauc ari par sausrtiem (Lauksaimniecibas enciklope-
dija, 1966 II 520), .sausnetn, caukstem u. tml. Sal. ari apv.
peskas 'mazvertigi lini’.
No peska vareja but adj. *peskans, *peskatns, no ta subst.
*peskanis, *peskatnis, asimilacija paskanis, dsk. paskani, arh
paskaini (Fiir 2 251). Metateze peskan- > *pasken- no ka apv.
paskenaji, kas talak dazadi parvetdojies (pastenaji, pasteneji)
Sie vardi dazadas variacijas var but aizguti kaimintautu valodas.
Apv. peska pamata ide. *pes- 'pust, vejot’ no saknes *pe-,
kas paralela saknei *pu- 'pust’ (sk. past). No sejienes peska
'sausa skara, stiebrs, sl^iedra u. c. kas supojas veja’. No saknes
*pu- *peu- apv. pauska [au2] 'paskanis’.
Pec cita uzskata (Trubacovs) vards ir Azijas cilmes un ta
pamata *kana-pus- > *pus-kana-, kur *kana- 'seklains’ .un *pus-
'vtrisVs* (si. pitman 'virietis, tevins’). Ja sis *kana- ir pamata
vardam kanepe, tad *puskana- 'vtriska капере’. Skapumija psi.
' *poskont>. (K)
В II 212 un 521, KI 185, Mach 473, M-E III 100, 129 un 203,
Pok 823, Пр II 112, Ф 111 339, Ю. П. Чумакова Вопросы
грамматики и лексики современного русского языка, 1959 343,
ЭССЯ X 189—192
paslavas 'bikses'. Pretstata aizg-iem bikses un uzas tas laikam ir
latviskas cilmes vards. Vards minets 17. gs. vardnicas ka apzi-
mejumu bikses un uzas sinontms (Mane 1 74, Elg 1 378; Lj 187:
v. Bluderhosen, t. i., platas bikses), konstatdts ari izloksnes (ari
'apaksbikses’, E-H II 173). Formas izveidosanas neskaidra, var
but no *pac(i)lavas (Endzelins), kas saistams ar apv. pacils
'tads, kas ciesi nepiegu|, nepiekjaujas; vajtgs’; sads skaidrojums
tome neparliecina.
Realak vardu paslavas saistit ar verbu *sl&t [uo] 'slidet,
s[ukt,. slidinat’ (no ka slota, sk.); skanumija *slaut, no ka apv.
slauna 'gurns, ciska’, slaune 'ciskas iekspusc’ ('kas slid, berzas
viena gar otru’). Sal Is. slaunis 'ciska, gurus’, lat. clitnis 't. p.’
Tas pasas cilmes var but paslavas ('tas, kas aptver gurnus,
dibenu’ vai 'kas atrodas zem gurniem, dibena’), kur *slava
laikam ar lidzigu nozimi ka slauna. (Vards *slava izzudis, skau
zot homonimiju ar slava 'valodas, daudzinajums’ ) К
E III, 466, M-E III 101, Zev 2 234
pasms 'posms’— sk posrns.
pasole, pasohs 'izkapts kats’— sk. siet.
pastala Parasti vardu uzskata par aizg no krievu valodas: kr
apv. постолы 't. p.’, kas savukart varbut no turku postal 'kurpe’
post 'ada’ (Tomsens, Endzelins, Smits, Kiparskis). Tacu iespe
jams, ka vards ir baltu-slavu cilmes un atvasinats no verbu
stat, statit saknes. Par lidzigu atv-u sal. Is. pastolas, pastolis
'pamats, balsts’ ('tas, kas stav vai statits zem ka’). Ar -stals
latviesu valoda 17 gs. barostats 'aizgalds’ (bariostals, Elg 1
pastars
24
125). Tatad nozimes zipa pastala sakotneji vareja but 'tas, ко
novieto (kas novietots) zem ka’. Vards apava nozime bijis pa
ztstams an prusiem; tas saglabajies vietvardos Pastoline
(1236), Pastelina (1249), Postelin (1284) un personvarda
Postelyn. So vardu pirmforma vareja but *PastaPine 'tas, kas
saistits ar pastalam’ (vietvardos) 'pastalu darbnica’ (Salls).
Paraleles Bohemija: vietv. Postolo-pirt (1125) 'pastalu kalns’,
kas laikam 'pastalu darbnica, pastaladu miecetava’ (Profous,
Salls).
La. pastala minets jau 14. gs. tekstos. (K)
E I 93, EF 2 547, Kiparsky 1 103, M E HI 106, H. Schall
Donum В 453 Sm 1 9, 2 43, Zev 2 239, Ф III 341
pastars 'pedejais'; Is. pastaras 't. p. , lat. posterus ’nakosais For-
mas zina sena paraka pakape no kada varda, kas atbildis lat.
post (< poste) (adv.) 'aizmugure, beigas’ -* (priev.) 'aiz, pec’.
Pamata ide. *pos 'tiesi pie, aiz, pec’; laikam *p + os, kur *p-
< *(e)P~> kas ir *apo , *po 'nost, prom’ paralelforma (no ka la.
apaksa, pa, sk.).
Adj. pastars 17. gs. vel lietots ikdienas valoda. Piem., G. El
gers mm savienojumu «pastars prats» ('pedeja griba’, t. i.,
'testaments’), ari «pastara prata daritajs» ('testators’, Elg 1
543). Vips lieto vardu pastars, tulkojot p. nierychly Tens, gauss’,
lidz ar sin. vels, lens, kutrs, laisks, slinkis (Elg 1 275). Naka-
majos gadsimtos adj. pastars kjuva par biblismu, kas izmantots
an 20. gs. dai|literatura, g. k. savienojumos «pastara diena»
(> pastardiena), «pastarais gals», «pastara tiesa».
Subst. pastars (dem. pastarins, pastaritis) un attiecigas
siev. formas ar noz 'jaunakais (pedejais) bdrns an musdienu
liter, valoda.
EF 2 546, M-E III 107, Pok 841, W-H II 348
pasts. Aizguvums; no v. Post, kas savukart no italiesu valodas.
Izejas forma lat posita (mansio) 'noteikta (apmesanas vieta)’.
Latviesu valoda aizg. 17. 18. gs. vardnicas (pasts, paste,
atv. past(e)nieks, Lg I 424, II 229, St I 188, II 461).
KI 560, M-E III 109, Zev 2 86
pasreiz patreiz sk. pats
pataga [pataga], apv. patega [a2] Aizguvums; no kr. apv. потбг
'nuja’ (liter, батог, kas atvasinats no бат 'nuja, karts’). Aizg.
mindts 17. gs. vardnicas musdienu forma un nozime (Mane I 73,
Fur 2 252, Elg 1 13, Lj 186).
E I 85, 1 252, EF 2 53, M-E Ill 190, Sab 18 56 Sum 170,
Пр I 19, Ф III 134, ЭСРЯ I2 56
patari [patari]. Aizguvums, no lat. pater 'levs’ kato]u lugsna («Pa
ter noster..»). Vards aizguts ltdz 16. gs. («patres nhemak»,
Cat 246) G. Mancelis ka sinonimus min lugt un patarus skaitit
(Mane I 32) К Firekeram ir savienojums «edami patari» (lug
25
pats;
sna pirms esanas) un «paedami palari» ( ugsna pec esanas.
Fur 2 252).
M-E III 190. Zev 2 328
• patiesi — sk. tiesa.
patikt sk. likt*.
patlaban — sk pats.
patmalas 'dzirnavas’, retak vsk. patmala; Is. patrnalos, vsk. patmala
't. p.’ Saliktenis no pat un verba malt atv-a. Vards izveidojies
veja un udensdzirnavu apzimesanai pretstata rokas dzirnavam.
17. gs. art patmalis (Elg 1 227 un 637). G. F Slenders noradija,
ka patmala ir augszemnieku vards (St 2 216), bet 19. gs. tas
minets ап K-Valdemara vardnicas (V 1 241).
EF 2 551, M-E III 123
pats; Is. pats (< patis) 't. p.’, pr. waispaltin (ak.) ’sieva’, narev.
pats 'pats’, pati 'pati’, kr. господь Dievs kungs’ (ssl. gospodb
< ide. * ghost pot-), si. palih 'kungs, Tpasnieks, (laulats) virs’,
skitu pati 'kungs’, gr. posis '(laulats) virs’, lat. potis 'tas, kas
var kas spej’, hospes 'saimnieks, kas uzpem viesi’
(< * ghosti-pots 'viesu kungs’). Pamata ide. *poti(s) 'pats’, tatad
la. pats saglabajis sa varda senako nozimi. No 'pats’ izveido
jusies noz. 'saimnieks, kungs, virs’, kas dazadas variacijas
parstaveta vairakas ide. va odas. Art latviesu valoda ir sada
varda nozime, piem.: «vai pats majas?»
Nozime 'saimnieks’ (siev. dzimte 'saimniece’) paradas salik-
teni maikats [at], maikata (apv.) 'tas, kas svetkos (kazas,
kristibas) parstav saimnieku; kas rupejas par saimniecibu, kad
saime ir baznica’. Piem.: «Maikatene gudra sieva, Liela viesu
mielotaja: Ciema klets, ciema ruovis, Neba pasas krajumins»
(M-E II 549). Forma maikats C *majpats (Endzelins). Sal.
K. Firekeram majkats 'majas sargs, kas vienmer paliek majas’
(Fiir 2 215). Ka majas saimnieks un sargs maikata dazviet
ieguvis pat mitologisku nozimi (piem., Т1ё; J. A Jansons). Sa-
vienojums «maikatos iet» nozimeja 'iet uz kaimintem saimniekot’
—> 'iet sada reize viesos’. No sejienes an kekatnieku apzimejums
majkekatas (Ugunciema) < majkati + kekatas.
Siev. pati < *patt < *patni < ide < *potni; sal. Is. pati
'pati’, si paint 'kundze, sieva’, gr potnia 'majas kundze sieva’
Lokot vtr. pats (< *patis) ka i celma vardu. senaka’os
rakstos un an dazas izloksnes loctjumos ir paralelas formas
ar -s- un Ar t . vsk gen patis (kam blakus siev pates no
norm pate), dat. patim (siev. patei), ak instr, pati, lok. pati
(siev. pate no nom. pate), dsk. nom. patis dat. palims, lok (siev.,
senak laikam vir.) patis. No stm paralelformam salikteijos pat
blakus biezakam pas- (sal. patvarigs • pasapzintgs).
Paradigmu kontaminacija izveidojas an dazas no minetajam
atskirigas formas, kas seviski 17. un 18. gs literature. J. Lan
gijam no pats dat. .patim («man patim dod», Lj 187). bet lok
patskanis
26
pata («tas pata goda», turpat); siev. nom. pata, gen. patas, dat.
patai, ak. patu, bet dsk. nom. pasas (Lj 377)
Laikam no piederibas gen. pasa darinati arh. subst. pasums,
paslba 'tpasums, ipasiba’ (Lj 187), ко velak aizstaja tpasums,
ipasiba ar diferencetam nozimem.
Partikula pat < *pati ir reduceta nedeklinejama varda pa-
matforma. Par nozimi sal. lat. utpote (< *ut poll) 'luk, protams’,
he. -pat 'pat, tiesi’. Adverbiala noz. ’tiesi’ piemit an la. pat, ta
ir sena. Si nozime paradas vairakos saliktenos, piem., nupat,
pallaban (kur -laban laikam ir sena ak. forma). Art patreiz
blakus formal pasreiz.
Senakajos rakstos, folklora un izloksnes pat savienojumos
biezi tur, kur musdienu liter, valoda parasti vietn. pats locijumu
formas Piem., «Teica male savu mcitu, Es teic’ savu kumelinu;
Tas man teki no pat rita Lidz pasami vakaram (LD 15719),
«Naksim mes кора pat Dieva nama vidu . . (Gliks 1 929). 17 gs.
pat-laika — pasa laika (Lj 131).
Sk. an tpass.
E Ilk 335, IV2 332, 1 538, Eckert 9 63, EF 2 551, Euler I 133,
HF II 584, Jansons 1 35 36, Bl 6 176, D I 177, KK 29 195, L III
40, ME III 118 un 124, ММ II 200, Pok 842, T 208, W-H II
350 un 379, Zev 2 196, Zinkevicius 1 16, 2 77, Абаев 3 298,
Бенвенист 1 90, 2 345, Гам-Ив 3 168, 361 un 758, Тр 3 181,
Ф I 446, ЭССЯ VII 61
patskanis 19. gs. jaunvards saliktenis, kura pirmaja da|a pat- un
otra da|a atvasinata no verba skanet (sk.). G. F Stenderam
patskani ir skandinieki, tapat G. J. MTliham (1803) un sakurna
A. Kronvaldam (1863). K. Biezbardis ieteica apzlme umu skanis
(Musu valoda un vipas rakstiba, 1869 8), bet A. Kronvalds
darinaja salikteni passkanis (Kr Ms 10, Kr 1 603) pec v.
Selbstlaut parauga (kur selbst 'pats’, Laut 'skana ), Sis vards
kadu laiku sastopams an literatura (U II 743; F Mekons, Lat-
viskas valodas katkisme, 1874 7; M Kaudzfte. Vadons ortogra-
fijas maciba, 1877 2). Dazi autori terminu variejusi: H. Spalvi-
pam passkana (Paligs valodas maciba un domu-rakstos, 1879
3), A. Laiminam patskana (Latviesu valodas maciba tautas sko-
lam, 1889 1) un patskanis (turpat, 49). So formu ieteica an
«Dienas Lapa» (1889 242). K. Milenbahs lietoja gan formu pat-
skanis (1893, M II 7), gan an patskapa (1895, M 2 55) Kops
J. Endzehna un К Milenbaha «Latviesu gramatikas» (1907 13)
nostabilizejusies forma patskanis, kas akcepteta par valodnieci-
bas terminu 20. gs. 20. gados (ZTV 1). Nav ieviesies A Sterstes
jaunvards balsskanis (Latviesu valodas maciba, 1. d., 1879 2;
sal lat. vox 'balss’vokalts ’patskanis’).
M-E III 125, E Peile Latv vai ape 291
pauga 'popejums, polsteris’—sk. paugurs.
paugurs [paugurs]; kr. apv. пуга 'olas resnais gals; spilventi^s
27
pauris
mezgipri darinasanai’, si. pugah, pugah 'kaudze, daudzums (viena
vieta), skaits, masa’, punjah 'kaudze, masa, daudzums, bars’,
gr; pyge ’paka|a’. Pamata ide. *peug- 'liekt (ieliekt, izliekt)’ no
saknes *рй *peu- 'pust; uzpusts, uztucis’, no ka ari pUst
(sk.). Nozimes attistiba: '(iz)liekt' subst. ’izliekts prieksmets’
'uzkalns*. Ide. *peug- : *poug- > b. *paug-, no ka la. apv.
pauga [au, au2] 'popejums, polsteris; (dsk.) sakas’ un 'plika
galva, pliks kalnins, pogaja’. No ta atv. paugurs
Paraleli formai *peug- ir tas pasas nozimes ide. *bheug(h) ,
no ka v. beugen 'liekt, noliekt, locit’. Sakne *bheu- . *bhu- 'pust’
—► 'uzpust (ies), uztukt’ Refleksi ar p- un b- baltu valodas mijas
un semantiski ir daleji sapludusi. Ide. *bheug(h) : *bhoug(h)-
> b. *baug-, no ka latviesu apvidvardi ar pretejam nozimem
'uzkalns, paaugstinaj" urns’ (-*— ’izliekt’) un 'zema vieta, purvs
(«—'ieliekt’): bauga [au, au] 'uzkalns’ (piem., Vidrizos) ar nozi-
mes parnesumu 'veca, maza (ari sakritusi) majina’ (Lubana,
Sinole, Liezere u. c.) un 'zema vieta, slikspa’ (Sinole), 'purvs
upmalas, slepenas akatas, kur atri var iekrist’ (Liezere; DL
Piel 1893 11 161) ; baugurs [au] 'uzkalns’ (Rauna, Drustos,
Vecpiebalga u. c.); skaijumija buguris 'uzkalns’
Blakus formam ar g- ari -k- • bauka [au] 'sakritusi majina’
(Jaungulbene u. c.). Skanumija liter, bucents [u u] 'slikta
(maza) majipa’ (no *buka).
Ar pied, -sk- apv bauska '(stavs) uzkalns’; ar so vardu
laikam saistams vietv. Bauska.
Sk. an: buknit, bozt, pauna
В I 328, 332 un 448, 11 221 un 225, E II 647, Euler 1 66, I IF
II 618, M-E I 267,' III 127, ММ II 299 un 319, Pok 152 un 847
Ф III 399
pauna [pauna], apv. [ай, au2], paune, paunis, pauns; Is pane
'tuksums ola’, kr. apv. пыня 'uzputies cilveks’, si pulaii 'sainis,
pauna’. Pamata ide. *pu- . *peu- 'pust; uzpusts, uztucis’ (no ka
ari paugurs, sk.). Skanumija *pou- > b. *pau-, no ka *pau na-
> la. pauna. Sakotneja noz. 'kas uzpusts, uztucis’ —>• 'kas apajs’
'sainis . Apv. pauna an 'pieres kauls’ (iron, 'galva’), arh. maza
cepure’; siena pauna 'siena skunis’.
Sk. an: pilne.
В 11 525, EF 2 667, EH II 185 M-E III 128, ММ II 325, Pok
847, Zeps I 160, Пр II 159, Ф III 418
pauris [pauns], apv. paure [au, au]. Tas pasas cilmes ka purs
(sk ). Pamata ide. *рй- 'pust; uzpusts, uztucis’, skapumija *pou-
> b *pau-, no ka la. pauris 'apa|s vai teapa|s prieksmets ar
tuksu, dobu vidu’ (apv. paurins 'poga[a’) —► 'galvas augs6ja
velveta da]a’, izloksnes ari 'pakausis, piere, galvaskauss’ (parn
’galva’). Cita nozimes attistiba apv. pauris, paure 'kails paugurs’
paure 'uzkalna, paugura virsa galotne’
В I 332, EF 2 672, E-H II 185, M-E III 129
pauska 28
pauska 'paskanis’— sk. paskani.
paust [paust], apv. [au, air] Tas pasas cilmes ka pust (sk).
Pamata ide. *рй- 'pust’, skapumija *pou- > b. *pau-, no ka
*paud-ti > la. paust. Par formu sal just : jaust. Nozimes
parnesums: 1) 'pust, dvest’ -> 'teikt, sacit (parasti vairakiein,
daudziem)’, 2) 'pust, dvest’ —► 'ar elpas ritmu, dzi|umu un pa-
vadskapam |aut manit sapes, bailes vai citas izjOtas’ -*• '|aut vai
likt manit, izradit (ко); atspogu|ot (ко)’; «virja seja pauda
nemieru», «telpas iekartojums pauda labu gaumi». К
E H II 185, M-E III 129
pauts [pauts]; Is. pautas 't. p.’, pr. pawtte 'olas’. Pamata ide. *pu
: *peu- 'pust; uzpusts- uztOcis’; skapumiia *pou- > b. *pau-,
subst. * pautas > la pauts. lespejams, ka bijis verbs *pauti,
kura pag. pas. divd. substantivejies. Varda sakotneja noz. 'kas
uzpusts, uztucis’ —> 'ieapajs veidojums, ola’. Par nozimes tzvei-
dosanos sal. pust : puta, pute.
17. gs G Mancelis un J. Langijs vardu pauts devusi ka olas
pamatapzimejumu, noradot uz vardu ola ka izlokspu paradibu
(Mane I 56, Lj 187). 18. gs. G. F. Stenders noradija, ka Kurzeme
lieto vardu pauts, bet ola tur ir 'olis’ (St 2 216). 19. gs. K-Vai
demars vardu pauts devis ka kr. яйцо tulkojuma pirmo vardu,
aiz ta ola (V 1 658); tapat К Ulmanis un G. Braze v. Ei tulkojuma
(U II 220) Ari 19. gs. periodika olas apzimesanai dominSja vards
pauts. Stavoklis mainijas 19. gs. beigas un 20. gs. sakuma (V
3 425, D 1 303); kops sa laika liter, valoda pauts ’viriska ipatpa
seklinieks’ (RLB KV 111 3097).
Par vardu pauts un putns saistijumu sk. putns. Zimigi, ka
narev. paud (< *paut-) ’putns’.
E IV2 273, EF 2 554, Lanszweert 38, M-E III 130, Pok 848,
Zinkevicius 1 16, 2 77
pavalgs [pavalgs], apv. [al2], pavalga [al]; Is. pavalga 'partika,
ediens aizdars’, valga 'ediens, esana’. No adj. valgs 'mitrs’
(sk. valgsb) izaugusi vesela rinda citu vard§k>ru vardu (ari ar
saknes patskapa miju), kas da|eji saglabajusi pamatvarda se
mantiku (valgme, veldze, vilgt), bet dazos gadijumos lietojami
ar diezgan attalu nozimi, to vidO subst pavalgs. Baltu un slavu
valodas verojama tendence parveidot sas cilmes atv-u semantiku
sada virziena: 'mitrs, mitrums’ —► 'Odens, dzeriens, dzert’ —►
'sfcidrs vai trekns ediens, aizdars’ -► 'Odiens, est’. Rakstungas
ir, piem., dazadas varda волдга (вблога) nozimes krievu valodas
izloksnOs: 'mitrums, Odens, skidrums’, 'skidrs ediens’, ’aizdars’,
'varita ga]a, zivis ka pamatediena papildinajums’, 'tauki, sviests’,
jebkurs ediens’ (СРНГ V 46)
Latviesu valoda 18. gs. ar noz. ' (atspirdzmoss) dzeriens’
lietots vards vilgums: «kas tev, tvikdamam karsoni, .vilgumu
pasniedz?» (L Arste 1 2), «Tada suliqa bus paskabja, bet gards
vilgums» (8 32). Musdienu liter, valoda sada noime lieto subst.
29
pav det
veldze, kas gan ieguvis art plasaku nozimi—'atspirdzinajums,
atvesinajums; baudijums’.
VSrds pavalgs, pavalga senak laikam lietots nozime
'padzeriens’, no ka 'tas, ar ко papildina sausu edienu’: «карее
tu sausu m.aizi ed, vai tev nav pavalgas?» (DL Piel 1893 6 93)
Talakaja nozimes attistiba 'ga|a, taukvielas, ar ко papildina
maizes, putraimu vai miltu edienu’: «Ta man deva miltu putru,
Kapepiti pavalgam» (TDz 53632, 3).
В II 664, Eckert 10 239, Симп 55, Эт 1984 239 245, EF
2 555 un 1189, E-H II 187, M-E III 132, Pok 1145, Ф I 340
pava|a 'pamats’— sk pamats.
pavards [pavards], apv. pavards, arh pavarda. Atv. no verba *virt
vai *vert 'degf, kura atv. ir an versme (sk.). Par formu sal.
sfeiri : skards. La pavards sakotneji 'ugunskura vieta’ ('vieta
zem uguns, zem degosas malkas’), tad ’ugunskurs’; «vieta telpa
kur kurina uguni; ugunskurs kaut kur lauka» (E-H II 187), art
'og|u un pelnu bedre krasns prieksa’: «Pavarda (var.: pavarda)
miezus seja, Par lidumu domadami» (LD 12724 var.). Samera
jauna paradiba ir pavards 'no akmepiem vai l$iege|iem mureta
ietaise uguns kurinasanai un ediena gatavosanai’ (= phis). К
Buck 474, E H II 187, M E III 133, Pok 1166
pavars [pavars]. Aizguvums; по kr. повар 't. p.’, kas atv. no verba
варить 'varit . Tas pasas cilmes ka la. virt. No kr. поварнйца
aizg. pavarnica.
Vards pavars ir sens aizg. Tas minets 17. gs. vardnicas
(Mane I 104, II 295; pavaris Elg 1 179). G. Mancelim an pavara
pavarnieca 'virtuve , G. Elgeram pavarnica 'kamins
E I 94, M E III 1^4
pavasans sk. vasara.
pavelet — sk. veleP
pavenis [pavenis], apv. pavene; Is. pavenis, pavene 'раёпа’. Atv
no subst. vejs (sk.) ar pried, pa- un pied, -n-; izloksnes tai pasa
nozime ari pavejs, paveja. Lldzigi atv-i aizvenis : aizvejs. Lat
viesu valoda izveidojies ari horn pavenis < paenis 'paena’ un
abu vardu nozime sapludusi. Folklora paena un pavenis (an
dem ) lietoti paraleli vienada nozime piem. «Aiz krumipa nosta
jos, Krumips mans paenips (var.; mams pavenits)» (LD 13692)
Pec cita uzskata (Buga) vards pavenis atvasinats no adj
vess (sal. Is. pavenis = pavests).
В 11 647, Buck 62, EF 2 556, M E 111 136
pavests [pavests], apv. [a]. Aizguvums; no vlv. pawest 't. p.’ (v.
Papst) Varda pamata lat. papa 'tevs’ (ta kops 5 gs. deveja
Romas biskapu) > senfr. papes > vh., vlv. pawes, kam izruna
pievienots -t. Aizg. minets 17. gs. vardnicas («pawests», Mane
II 401 Lj 188; «pawsts», Elg 1 358).
KI 531, M E III 191, Zev 2 333
pavideta ']aunu velet’ - sk. nenovidigs, vtedoklis.
pavidet
30
pavidet1' uz brtdi paradities, but redzamam’—sk. viedoklis.
pavi|a 'pamats’ sk pamats.
pavirss - sk. virsa.
pazit [pazTtJ, apv [i2]; Is. pazlnti 't. p ’ Atv. no aktivaja leksika
izzudusa tas pasas nozimes verba zit (< *zinti), kas sastopams
tolklord, senakajos rakstos un izlokspu vecakas paaudzes par-
stavju runa. Tas pasas cilmes ka zinat (sk.), bet zit saglabajis
senaku saknes nozimi.
Buck 1210, EF 2 1310, M E III 142, IV 737, Гам-Ив 3 805,
В А.-Дыбо — ВСЯ 1961 5 32
рёс [pec], apv. pet [ё]. Prievards по adverba ar noz. 'рёс tarn,
velak’, piem.: «smejies vien, gan tu pec raudasi!» (M E III 204).
Adverbam paraka pakape pecak [pecak]. Forma pec < pedis
pec tarn, velak’, kas folklora un izloksnes: «Skreju lielu skreju-
mipu, Kampu lielu kampumipu: Pirmak kampu skietu, nitis, Pedis
pasu audejinu» (LD 13536), « . . un pedis vairs nezelojas»
(G. Braze. Ka Paleijas Janis savu busanu kopis», 1844 293),
«Tu dabun divas algas: pirmis tadu greznu kancuku, pedis rubli
an vel» (J. Jansevskis. Dzimtene, l.d., 1986 412).
Forma pedis < *pedies (Endzelins) ir sens dsk. instr, no
subst. peds [p^ds], kas ir varda peda (sk.) morf. variants.
Tapec domajams, ka pedis > pec sakotneji lietots vietas nozime,
noradot secibu vienam pec otra («cits cita pedas», Milenbahs).
Apv. an pec, pedz un pic (kursen., Schmid 3 265).
G Bonfante — St В IV 124, E I 35, 476 un 659, IIIj 481, 1 602
un 676, M III 84 102, M-E Ill 204, Nitipa 130
peda [p^da], apv. peds [^]; Is. peda, apv pedas 1. p.’, pr. peadey
’zekes’ (: Is. pedelis 'zeke’), pedan '(emesis’, kr nod 'klons,
grida; apaksa, dibens’ (priev. nod 'zem’), bkr. nod 'apakseja da|a,
kalna pakaje’, ukr. nid (gen. поду) 'siena kaudzes apakseja da[a’,
asor. poda 'augsne, pamats’, bulg. nod ’grida’, c. puda 'augsne,
zeme’, p. spod 'apaksa’, go. fdtus (germ. *fot-), ssk fotr, sav
fuoz, v. Fuss, a-s. fdt, a. foot ’kaja’, he. pata 't. p.’, si. pad-,
padam 'kaja, solis, peda, vieta’, pat (ak. padam) kaja’, padiit},
ave. pad- 't. p’, skitu pada 'iemita peda; nakama paaudze pec
teci’, oset fad 'kaja’, feed (iemita) pbda’, gr. poiis (gen podos),
dial (doriesu) pds ’kaja’, pedon ’zeme, grunts’, pede '(kaju)
pineklis’, lat pes (gen pedis), 'kaja’, toh А ре, В pal 't. p ’
Pamata ide. *ped- . *pod- ’kaja’. Nozimes maipa: 'kaja' —'kajas
apaksdaja’ —► *peda’, si maipa paradas vairakas valodas. Dazas
(g. k. slavu) valodas an ’kaja’ tas, ко min ar kajam, klons,
zeme’. Sada nozime latviesu valoda izteikta ar vardu cita ska
pumijas pakape — apv pads (< ide. *pod ): «man bus rijai
jaieliek jauns pads, jo vecais duobelains» (Л4-Е III 18; dazas
izloksnes sa varda nozime 'zole', E H II 128) lespejams, ka tas
pasas cilmes ir apv. pada 'zema vieta lauka vidu ко nevar art’
31
река
(М Е III 14; bet sal. ап ig. padu 'mitra zemiene, mitrs lauks ,
Magiste 1877).
Dazi savienojumi ar vardu peda ieguvusi steigas vai рек
spuma nozimi, piem., uz pedam 'tulit, nekavejoties, strauji’. (Sal,
an plepezi.)
K. Kronvalds lietoja vardu pedas an noztme 'sekas': «по
verdzibas slodzem un pedam atsvabinajusies» (Kr I 388). Sada
lietojuma motivacijai sal.: «atstat pedas» : «atstat sekas».
Atv. pedal [p^duot], apv. pedat 'iet, atstajot pedas’; sal. Is.
peduotl 't. p. ; leni iet’. Adj. pedtgs, pedej(ai)s sakotneji 'tads,
kas seko,_ kas iet pa pedam’. Subst. papedis, apv. papede; sal.
Is. papede, papede 'pedas apaksa, iemita peda, sandale; pakaje,
kapslis, pamats’. Arh. piepedis 'papedis’ (Elg 1 247)
Sk. an: pec, peksni, piepezi, pods.
В II 367 un 448, Buck 940, E 1V2 273, EF 2 561, E-H II 128
un 226, Fei 159, HF II 485 un 587, KI 226, L III 41, Mach 497,
M-E III 18 un 205, ММ II 204 un 249, Oxf 368, P 208, Pok 790,
T 209, W H II 293, Абаев 1 414, 3 297, Пр II 87, Ф Ill 295, Ц 352
pedejais, pedlgais sk. peda
peikt izlutinaties’— sk. pikts.
peilis [pellis] '(vecs, nodihs) nazis’; Is. peilis 'nazis’, pr. peilis
*t. p.’, kalopeilis 'kapajamais cirvis’; kr., ukr., bulg. пила *za£is’,
c. pila, p. pita, 't. p.’ Pamata ide. *bhei- 'sist, durt’ paralelforma
ar nebalsigu ieskapu *pei . Nozimes attistiba: 'sjst’ 'kapat’
-> 'griezt’. (Par noz i mem sal. *bhei- atv-us seniru benaid 'sit’:
v. beil 'cirvis’: bretonu benaff 'griezu’.) Nozime 'sist piemit las
pasas cilmes Is. vardam pailyti. Interesants saliktenis apv.
tutenpdis (< peilis) 'liels (kapajamais ?) nazis’ (LD 22869).
В II 211, III 947, Buck 558, E IV2 233 un 273, EF 2 563, L 111
42, M-E III 192, Mikola 1 440, Pok 117, Stang 3 41, T 210,
Пр II 58, To III 175, Ф 111 261
pekaa [p?ka] 'kepa, kaja’. Pamata ide. *pek- 'plukt, raut (vilnu,
matus)’, kam bijis Ion. variants *pek- (Smolstigs) Saknes atv-i
ieguvusi dazadas nozimes. 1) 'aita ('dzivnieks, no ka pluc vilnu',
jo senatne vilnu necirpa, bet izpluca) —> 'siklops, lops’; 2) ’vilna’
(adj 'vilnains, pukains’) —► 'aitada’ —'aitadas izstradaj urns’.
Par sim nozimem sal. 1) Is. pesti 'rant, plukt, skit’, gr. peko
'cerpu, sukaju, karsu’, ssk. faer, szv far (< *fahaz) 'aita’. Is.
pekus 'lopi, ganampulks’, pr. pecku (ak.), peckan 'lopf, lat. pecu
t. p.’, pecus 'siklopi, aitas, kazas’, 2) arm. asr (gen. asu) 'aitas
vilna, aitada’, szv. feet (<_ *fahti) 'vilna, aitada’, h vacht 'vilna, ka-
zokada, kazoks’.
Latviesu valoda sas cilmes vardos noz. 'raut, plukt’ atspo
gu|ojas tikai netiesi Ar pek- : apv. pekoties [p^kudties] 'knak-
stities, pa jokam cimties’ (-*- 'plesties, plosities’): «ja tas daudz
pekuosies, es tevi uzduosu pie tiesas par liecimeku» (M-E III
194), pekoties [uo] 'plesties, nomocities’ (turpat). Ar pes- apv.
река 32
pestles 'uzbrukt kadam ar vardiem’ (U 1 199), 'uzmakties : «kuo
tu pesies man virsu?» (M-E III 204), peslties 'pukoties, barties’
(turpat), subst. pestis 'piesigs vanagu dzimtas putns, lija’ (:
Is. peslys 'piesigs putns, lija’; J. Endzelins norada, ka ari latviesu
vards varbiit korigejams par *peslis, M-E HI 203), peska [<?]
(DL Piel 1894 164), peslis 'kaskigs, Ijrildigs cilveks’ (M-E III
203) Sk. an pest it.
No noz. 'vilna' latviesu valoda adj. pesks [§] 'spalvains'
(«peska kaja», M-E III 203).
Nozimes 'aita, siklops’ tiesu refleksu latviesu valoda nav.
lespejams, ka noz. ‘spalvains, ar vilnu klats dzivnieks’ pauz
supa apzirnejums peksis (parasti ipasvards Peksis), kas varetu
but no dem. *pek-tis (ar nom. -s- no gen. peksa un citiem
locijumiem). Par cilmi un nozimi sal. kr. пёс 'suns’ (ssl. pbsb
< *pbsu 'dzivnieks, kas klats ar vilnu, ar biezu spalvu’; Ekerts).
No noz. 'aitada’ laikam apv. peka 'cepure’ (-•— 'aitadas cepure’)
«Uz acim реки mauca (var.: cepurite), Pazemigi raudzijas» (LD
9828, I var.).
No noz. 'ar vilnu, spalvam klats dzivnieks’ izveidojusies an
noz. 'ar vilnu, spalvam klata kermepa da|a’. Piem., sads reflekss
ir lat. pectus 'krutis’ (Benvenists) no senfikas noz. 'spalvainas
krutis’ (vinetim, bet sakotneji dzivniekam). Lidzigs noz. parne
sums bijis la. peka ’l^epa’ fspalvaina dzivnieka kajas apaksda|a’)
—>- apv., sar. 'kaja’ («but jau uz pekam», «tikt uz pekam», «laist
pekas va]a»). Atv. pekains 'tads, kam ir pekas; spalvains’:
«Ziizo, zuzo, lacu bernip, Pekainam(i) (var.: kepamam, l^eblai-
nam) kajipam(i)» (LD 2105, 1).
Noz. 'plukt, raut’ saistas ar 'liks’: pluc roka ar saliektiem
pirkstiem (Noz. liks’ varbiit ir saknes *pek- / *pek sakotneja
semantika.) Tapec vairaki sas saknes refleksi ir ar noz. 'prieks-
mets ar izliekumu, ar aki, ar keksi’, piem., gr. ktels, -kten
(< *pkt-en) 'grabeklis, l$emme, karstuve’, lat. pecten 'kemme,
suseklis, karstuve, grabeklis’. Ltdziga nozime ari la. apv. pekai
nis 'ecesas ar likiem zariem’ («kam katra zara gala atruodas
pa lemesisam», M E III 193). Sal. an pekainis 'lacis’ (kas var
but gan 'likkajis’, gan 'spalvainis’).
Talaka atvasinata nozime ir 'zems, masivs prieksmets’: apv.
peka 'klucis ka paliktnis’ (M-E 111 193), peke 'klucis ragavas , uz
kura balsta vedamo bajki’ (M-E III 194). Sal Is. peke 'rupucis,
krupis’.
Atv. pekat [p§kat] 'leni, smagi iet; iet maziem sojiem; sist
ar Vepu’. Verbs peket 'neveikli ко darit’ (DL Piel 1894 164), 'slikti
muret, Ijepet’ («vips jau nepruot muret, - реке, ka iegadas», E-H
II 219), 'snigt lielam, mitram parslam’ saistams аг feepei (sk.).
Tas pats attiecas uz atv-iem, piem., sapefyet : sakepet.
lespejams, ka pamatos saistami an vardi peka un kepa.
Metateze kep : pek- laikam ne tikai latviesu valoda, bet bijusi
33
pekoties
jau ide. pirmvalodas dialektos; sal. lat. pecus 'siklopi, aitas,
kazas’ un sfri. skep, sav. scaf, v. Schaf (< *skepom) 'aita’,
lat. caper 'azis’, capra *kaza’. Sal. ari lat. capys kads piesigs
putns, laikam vanags’ un la. arh. pestis, Is. peslys 'piesigs
vanagti dzimtas putns’
Pec cita uzskata (Leskins, Tomsens, Endzelins, Ketunens)
vards peka ir aizg. no libiesu, igaupu vai somu valodas (lib.
pdg 'pedas apaksas prieksdaja’, ig. pakk 'plaukstas vai pedas
mikstums’, s. pakka 't. p.’, pakia 'kajas pirksta pamatne, rokas
ikska pamatne, pedas virsa’).
Sk. ari: beka, cepure, frepa, pekab, pestlt. К
В I 430 II 85 un 86, E IV2 273, E-H II 219, HF II 33 un
492, Ket 324, Kjparsky 1 101, KK 29 195, Krahe 2 61, Magiste
2310, M-E III 193 un 203, Rage — Velt 1 211—217, Sab 18 13,
Sanders 78 un 92, Schmalstieg 2 122 un 273, SKES 681, W-H
II 270, Zeps 1 164, Zinkevicius 1 17, 2 77, Бенвенист 1 115 un
206, Tp 4 11
река1, [p?ka] 'beka, sene’. Pec tradicionala uzskata (Tomsens, En-
dzelins, Ketunens) vards ir aizg. no libiesu vai igauqu valodas
(lib. pakka 'needama sene’, ig. apv. pdkk 'sene’, liter, 'plaukstas
vai pedas mikstums; iksl^is'). Tacu igaupu valoda vards senes
nozime ir tikai dienvidu izloksnes, kur tas var but aizg. no
latviesu valodas. AizgLits var but ari libiesu valodas vards, jo
tas leksika ir izolets, bez sakara ar citiem vardiem. Turpretim
latviesu valoda vardam ir fon. variants (beka, sk.) un atv. pekot
(bekot) [uo] 'sepof. Ir ari [oti arhaiskas semanliskas paraleles
'sene’: 'sieviesu dzimumorgans’ (Toporovs).
lespejams, ka vards saistams ar peka 'Ijepa, (spalvota) kaja’
(sk. peka3) vai '(aitadas) cepure’ un ar parnesumu attiecinats
uz altiecigo senes da|u, pec tarn uz visu seni. lg. pdkk 'plaukstas
vai pedas mikstums’ gan vareja veicinat nozimes ’sene’ izveido
sanos. (K)
Ket 324, Magiste 2310, M-E III 193, SKES 682
pekat 'leni, smagi iet’— sk peka3.
pekle Aizguvums; no kr. пекло, apv. пекл 'elle’ (bsl рькъ1ъ ’darva’,
kas savukart laikam no lat. picula't p.’) Pamata ide. *pik > lat.
ptx (gen. picis) 'darva. ..is’, no ka ar germ, valodu starpniecibu
la. pikis.
Aizg. pekle minets 18. gs. vardmeas (St 1 192 ka apv.). Ta
galotne laikam pieskanota vardam elle. Aizg. ieguvis an apv
nozimi bezdibenis’ (U 1 198, V 2 166). Adj. pekls [p] dzijs’:
«pekla upe» (M-E 111 193). Apv. (kursen.) pekil 'pekle’.
E 1 98, EF 2 564, HF 11 544, K-P 61, M-E Hl 193, T 217,
W И II 312, Zev 2 323, Пр II 32, Ф III 226
pekpa 'slikti izcepta maize’— sk cept.
pekot 'bekot’— sk. pekab.
pekoties ’knakstities’ sk peka3.
48-1
рек sis 34
peksis 'suns’—sk. pekef.
pekstini 'joki, nieki’— sk. pikls.
peksni [pekspi], apv. [ё, ё2, e2]. Pamata ide. *ped ’kaja’ (no ka la.
peda, sk.) atv. *ped-tis 'iesana kajam’ 'kajamgajejs’ (si. patlih,
lat. pedes, gen. peditis), no ka *ped-tjos > Is. pesetas 'kajam
ejoss’, kr. пеший 'kajnieku-; kajnieks’ (ssl. pesb 'kajam’) Ide.
*pedtj,os > *pestios > la. *pes-sas > *pess, kam blakus adv.
(arh.) pesi 'pekspi, piepezi’ (U I 197) Sas nozimes pamata
laikam varda senaka nozime 'ejot kajam’; uzsverot kustibu pret-
stata miera stavokhm, izveidojas noz. 'tulit, nekavejoties’. Par
sadu nozimes parnsumu sal. savienojuma «uz . . kajam» lieto
jumu 18. gs.: « jums abiem mana pavadisana uz tarn pasam
kajam [tulit, nekavejoties] bus кёшпа prieksa nakt» LGGr
1797 2 121). (Sal. «uz pedam».) No 'tulit’ —> 'pekspi, piepezi’.
(Par lidzigu nozimes parnesumu sk piepezi.) Blakus arh. pesi
izveidojusas atvasinatas formas peksi (: peski) un peksni, kam
blakus adj. peksns.
Par nozimes 'pdksni’ izveidosanos no stavokja apzimfejuma
sal. apv, stavu 'peksni, piepezi’ (Endzelins). (K)
E 1II2 279, EF 2 562, M E 111 207 un 211, ММ II 201, Pok
790', Ф III 257
pelas^i [p^las^i] 'kads kurvjziezu dzimtas augs, ко lieto arstnie-
ctba’. Saliktenis, kura pirmaja da]a pel no pete un otraja da|a
atv. no aste; sal. apv. pelastes. Auga nosaukums peleeigo,
pluksnaini dalito lapu de|, kas jauniem augiem klatas sikiem
matiniem. Apv. an aitu aski.
M E III 194
pelavas [pelavas], apv. pelus; Is. petal (dsk.), apv. pelus (dsk.),
pr. pelwo, kr. пелёва, ukr полова, c. pleva, p. plewa 't. p.’, si.
palavah 'pelava, senala’, lat. palea t. p.’ Pamata ide. * pel- 'ada’
(sk. pleve), kas saistas ar senako saknes verbalo noz. 'sl^elt,
plest’.
Pec cita uzskata (Frenkels, Pokornijs) vards saistams ar
*pel 'grOsl, sist’ un lidz ar to lat. pulvis 'putekji’ un la. pelni
Vel pec cita uzskata (Og bepins) varda pamata ide *leu- . *lu-
'nogriezt atdalit; atlaist .
Forma pelus (< *pelu)~ ir senaka neka pelavas lespejams,
ka pelavas < peluvas no formas pelus dsk gen. *peluvuo vai
ka -av- no dsk. gen. * avon (E 1 449), vai ari, ka sena dsk nom
izskana bijusi *-ap.es (Stang 1 216).
Atv. pelude 'pelavu sljunitis, pelavmeks’ no *pelu-, kam pie-
vienota verba det 'likt’ forma
El 114, IV2 274, EF 2 568, L III 42, Mach 459, M-E III
198, ММ II 233, Pok 802, T 213, W H II 238, Б. Л.Огибенин
Б-сл иссл 53—57 un 65
реШё! [peldet] ; Is. apv. peldeti't. p.’, gr. plados 'mitrums’, pladords
'mitrs, udepains, miksts’, pladao 'esmu udepains, miksts’. Pa-
35
pelet
mata ide. *pel 'liet, tecet; peldet’, no ka ari pild.it (sk.), ar
d saknes paplasinajuma. Nozimes parnesums 'tecet’ —► 'but tarn
kas atrodas straume’ —'virzities udeni’. Kauz. peldinat.
Sk. an: paipala, pall, pleve, plausas, plities.
Buck 681, EF-2 565, HF II 547, M 1 51, Lanszweert 50 un
149, M E III 195, Pok 800
pele Is. pele 't. p.’, pr. pele ’lija’, pelemaygis sarkana lija («pe|u
miedzejs»). Pamata ide. *pel- ’peleks, bals, no ka ari peleks.
pe[ke (sk.). Blakus ide *pel- ’peleks, bals’ lidzigas nozimes
*bhel- 'sptdigs, baits’; abas saknes laikam ir vienas cilmes Ion.
variant! (sk. baits).
Tatad pele sakotneji 'peleka’. Uzskata, ka tas ir segvards
(Haverss), kas baltu valodas aizstajis seno ide. peles apzime-
jumu *mus (no ka кг. мышь, v. Maus). Pr. pele 'lija’ ta nosaukta
pelekas krasas pec (Endzelins) vai ari tapec, ka ta ir pe|u fceraja.
Ar vardu pele vel 17. gs. latviesu valoda apzimeja ari muskuli
(Mane I 123, Lj 189); sal. pr. peles 'rokas muskulis’. Jedzieni
'pele’ un '(rokas) muskulis’ saistiti daudzas valodas (kr. мышь
'pele’. мыща muskulis’, lat. musculus 'pelite; muskulis’).
Apv. peleda [p^l^da] 'puce’ (Is. peleda) ir saliktenis, kur
pirmaja da|a varda pele sakne un otraja —*eda 'edeja’. Saliktena
uzbuves zina sa kr. медведь 'lads’ < *medp.edis (*medu-
+ *edis).
Sk. an: palss, pelaski, peleks, pelet, pe[ke, pleve.
E IV2 274, EF 2 565' L III 42, ME III 196, Pok 804, T 212,
Гам Ив 3 532
peleda 'puce’ sk. pele.
peleks [p^l^ks]; Is. pelekas 'pe|u peleks’. Pec tradicionala uzskata
(Endzelins) atv. no pele (sk.). Pamata ide. *pel- 'peleks, bals’.
Ar pied, ek- noradits uz ipasibu, kas piemit pelei
lespejams кэтёг ari cits varda cilmes risinajums: peleks
atvasinats no ide. * pel-os 'peleks’, no ka bijis ari adj. *pels;
sal. apv pelgans 'pelecigs’. No adj. *pels ari verbs pelet (sal.
zils : zilet). Dazadas valodas pelekas krasas apzimejums no ide
*pel- atvasinats ar vairakiem piedek|iem, piem., gr pellds 'bals;
tumspeleks’, *pelitds > pelitnos 'peleks’, ar saknes patskapa
miju Is. p'tlkas 'peleks’, palvas 'ledzeltens’, paisas (< *polkos)
'palss'. Varbut la. peleks < *pel(e)ks (sal. 19. gs. uzvardu
Peleks, RKr IX 29), un piedek|a patskana gannajums izveidojies
saistot vardu ar pele.
Atv. pelecis, pelekis pelekas vai pelecigas krasas dzivnieku
apzimesanai. (K)
E III2 402, 1 361 EF 2 565, L 111 42, M-E III 196, Pok 804,
T 212, Мейе 1 408
Pelet (pelet]; Is. peleti 't. p.’ Pamat3 ide. *pel- 'peleks, bals’, no ka
ari pele, peleks (sk.). Laikam atv. no zudusa adj *pels 'peleks’
Par formu sal. zils : zilet, lidzigi no zudusa adj. *bals 'gaiss,
pelis 36
baits’ verbs balet. Tada gadijuma pelet sakotneji 'k|ut pelekam’.
Sal. art peleks : *plekt 'k|ut pelekam’ (apv. saplekt 'parklaties ar
putekjiem, netirumiem, zirnekju tikiiem’)-*’pelet’ (apv. saplekt 'sa-
smakt’; plekums: «plekuma (pelejuma) smaka, garsa»; sal. M-E
III 339, E H II 293; Is plekti 'pelet, parklaties ar pelejumu’). (K)
EF 2 566, L III 42, M-E III 196 un 339, Pok 804, T 212
pelis [pelis]. Aizguvums, no vlv. pole 'spalvam pildits lielaks spil-
vens’ (v. Pfiihl 'pelis, dunu sega, liels dunu spilvens’, a. pillow
'spilvens’), kas savukart no lat. pulvinus 'spilvens’ (iespejams,
tas pasas cilmes ka la. spilvens). Aizg. minets 17. gs. vardnicas
(Mane 1 137, Elg 1 212, Lj 185).
Doo II 744, Gutzeit II 335, KI 547, M-E III 208, Oxf 681, W-H
II 388, Zev 2 197 un 261
pelni [p^lni]; Is. pelenal (dsk.), pr. pelanne, kr. пепел (ssl. рере1ъ;
no *pel- ar nepilnigu reduplikaciju), bkr. попел, ukr. поп1л, bulg.
пепел, c. popel, p. popioi 't. p.’, persiesu palm 'putek|i’, oset.
faelm 'migla, dumaka’. Pamata ide. *pel- 'pelni’, kas saistas ar tas
pasas saknes noz. 'degf. Sal. apv. peins 'pavards, ugunskurs’:
«Aiz vartu puta, Pelna puteja» (LD 18577). Sal an pr. pellane
'pelni’: pellano 'pavards’, Is. pglenal 'pelni’: pelenas 'ugunskurs,
pavards’ Tas pasas cilmes ir kr. пламя (ssl. plamy, gen.
*plamene < *polmen-) 'liesma’.
Nozimju 'degf un 'pelni’ sakaru rada an tas pasas cilmes
plene [e] 'pelnu plevite virs (куёкгёаз) ogles’ un plenet
'pamazam kvelot un dzist, gailet, kvelot’ (Is. plenys, р1ёпё :
plenyti, pleneti 't. p’). Vardu pelni uzskata par sena verba (ar
noz.'degf) divdabi (Hemps).
Sas cilmes vardi dazas valodas sapludusi ar ide. *pel- 'grust,
sist; putek|i, milti’ atv-iem, un so sakpu atv-u nozimes mijas.
Sal. an latviesu valoda: «salauzisu tevi miltu pelnuos» (Pura-
pu|^e — ME Ill 197).
Pec cita uzskata (Zolmsens, Pokornijs), pelni laikam pamatos
jasaista ar *pel- 'grust, sist; putekji, milti’; vel pec cita uzskata
(Endzelins) vards varetu but atvasinats tiesi no *pel- 'peleks,
bals’, no ka pele. (K)
Buck 73, IV2 274 EF 2 566 un 615, Hamp 1 160, Mach 429,
Lanszweert 2, M E III 197 un 339, Pok 802 un 805, T 212, Абаев
I 439, Пр II 37, Ф III 234 un 273
peinit [pelnit]. Is. pelnyti 't. p.’, kr. полон 'kara laupijums’ (ssl.
р1ёпъ < *ре1пъ), gr. polein 'pardof. Pamata ide. *pel- 'pardot,
pelnif, no ka b-sl. *pel no-s 'pejpa’. No sejienes la. apv. peins
[p^lns2], nopelns 17. un 18. gs. 'pe]na’ (Elg 1 608 un 664; Lj
189: «tas ir mans nopelns»—to es esmu nopelmjis; lidzTgi Lg II
233), G F Stenderam ari pellet 'nopelnitais, legutais, lenakumi’
(St I 193); sal. Is. pelnas 'pe]pa’. K. Firekeram ar noz 'iegutais,
pe(pa’ ir vairaki vardi: pelna, pelnums, pelnijums, nopelns (Fur
2 257).
37
ре||<е
19. gs. rakstos sak dominet agraka apv forma pc[na (<*pel-
nja-); nozimes diferencejas: pejna 'заработка’, nopelns 'заслу
га’ (V I 161 un 163, 2 140 un 166). Verbs pelntt.
Buck 807 un 815, E 1 290 un 824, EF 2 567, HF II 633 L III
43, M E III 197, Pok 804 T 213 Ф III 314
peins 'pavards, ugunskurs’— sk. pelni.
pelt [pelt]; lat. pellere (< *pelnere) ’sist, grust, sitot dzit’. Pamata
ide. *pel- 'sitot, gruzot iekustinat, dzit’ (-<— 'sist, grust’) No noz.
'sist, grust’ —'sitot, gruzot bart, niecinaf —► 'bart, niecinat, atzit
par sliktu’. Ar saknes patskapa miju iter. pa[at, subst. pa[as
(apv. pe(as).
J. Endzelins vardu saista ar lat. apellare 'uzrunat, saukt,
nosaukt’, ko d.azi citi autori atvasina no tas pasas ide. saknes.
Sk. ari: belzt, pafat, plitet, pllties.
Buck 1188 M-E III 198, Pok 801, W H II 276
pelude 'pelavu skunitis’— sk. pelavas.
pelusk* [p^luski], apv peluskas 'vasaras eb sejas viki’. Aizguvums;
no p. peluszka 'lauka zirni’.
Kiparsky 1 137, M E ill 198
реЦге [pejke], apv. [e|2], pe(kis [e[, e|], pelce [el]; Is. pelke
'purvs', pr. .pelky 'muklajs’, gr. pelds 'mals, dub|i; purvs’ lat.
palus (< *paly-ud-) 'stavoss Odens, purvs, pe|ke’, alb. pellk
'baseins, dil^is, upes gultne, dzile’. Pamata ide. *pel- 'peleks,
bals’ (no ka ari pele, peleks, sk.); no ta b. *pelkas 'peleks’ (: pr.
pelky 'muklajs’, pelkis ’metelis’) un ab. *pelkja- 't. p.’, no kura
atvasinati ё celma subst pe(ke, Is. pelke (Mazulis).
Verojot no apkartnes, ar Odeni klatas vietas izskatas gaisa
kas pelecigas vai pat baltas, tapec daudzas ide. valodas sadas
vietas apzimetas ar vardiem kuru pamata ir *pel- 'peleks, ba s’
vai *bhel- 'spidigs, baits’. (Sal apv. bala 'purvs’. Is. bald 'pe]ke,
purvs, dumbrajs’, kr. болото ’purvs’; bel-, bal- saja nozime ir
daudzos vietvardos, piem., Balvi, ezers Balteni, Baltupe. Lidzigi
ar pel • pal-, piem., purvs Pellajs.) Sasaurinoties varda se
mantikai, la. pe[ke ieguvis noz. 'neliels udens laukums’, kamer
lietuviesu valoda attiecigajam vardam saglabajusies senaka,
plasaka nozime.
Varda pe[ke k skapa no izloksnem; tarn, ka valoda nav
visparinata forma ar c (apv pelce), bet gan ar k, var but
emfatisks pamats. Pec cita uzskata (Endzelins) vards sada
forma var but aizguts no lietuviesu valodas vai an tas disimi
lacija izveidojies no *pelkle lespejams ari, ka formu ar k
ietekmeja apv pelte (V > k’).
Kursenieku izloksne notikusi varda nozimes diferenciacija ar
dzimtes maipu: siev pell? 'pe]ke’, bet vir. pelks 'strauts dil$is,
purva lama’ (К P 61).
Ar saknes patskapa miju la palls, apv. palte (sk. palls).
E 1 222, Eckert 9 207 EF 2 567 HF II 528 Dz Hirsa — Vestis
pempis
38
1987 11 60, Karaliunas — Эт 1979 110, Maziulis 6 290, ME III
63 un 198, Pok 799, Schmid — Donum В 475, W H 11 243,
Куркина — Эт 1981 165, Нерознак 184, To 25 16, H. И. Толс-
той — Эт 1967 145—157
pempis 'veders’— sk. pampt, piepe.
pente 'pinka’—sk penteret.
penteret [penteret]; Is. pentaroti, penterioti 'runat niekus, p|apaf.
Atv. no *pentet 'mudzinaf (sal. sapenteties ’samudzinaties’), no
ka parn. noz. 'p|apaf „ subst. penteris 'p|apa’. Pamata verbs
*penti *vit, pit’, kas ir tas pasas cilmes ka pit (sk.), tikai cita
skanumijas pakape. Vards ar -en- no kursiskajam izloksnem
valoda visparinats laikam ekspresijai. Senaka noz. 'pit’ ->
'mudzinaf paradas atv-os apv. pente 'pinka’, pentere
'samudzinata dzija’ (no ka an 'gars nesakarigs sakamais, p|a-
pas’). An folklora penteret vel 'pit’: «Kad sedeju, tad rakstiju,
Kad staigaju tad adiju, Izdzidama, sadzidama. Tad vizites pen-
tereju» (LD 6867)
Sk. ari: piets.
EF 2 571, M-E III 200
pentes, pintis 'ce|s’— sk. pants.
peret [peret]; Is. pereti 't. p ’ Laikam atv. no izzudusa verba *pert,
ta iter.
Par varda cilmi ir dazadi uzskati. Domme hipoteze, ka pamata
ir *per Tadit, sagadaf (Brugmanis, Persons, Frenkels, Pokor
nijs). No sas saknes ari lat parere 'dzemdet, sagadaf, parentes
'vecaki, senci’. Pec cita uzskata (Miklozihs, Endzelins) verbs
saistams ar kr. преть 'karst, susf, nap 'tvaiks’, bsL pariti
'garot; peref.
lespejams tomer, ka varda sapludusi horn sakiju *per re-
fleksi un ka pamatos verbs *pert ir idents ar pert (<_ *pert)
jo perejot putns laiku pa laikam ar sparnu kustibam (it ka
perdams) pargroza olu stavokli. Mitologiskajos prieksstatos
augliba saistita ar ritualo persanu, sisanu
Kauz perinat. Atvasinatie subst. pere, perene 'peretaja vista’,
pereklis; adj perlgs («penga vista»).
Sk. ari: peri, vanckars. (K)
В III 194 E 1 731, EF 2 573, M E III 201, Pok 818, W H II 255
peri [p?ri], vsk pers, Is. peras 'pers, kapurs; perejama ola, pere
jums’. Atv. no verba peret (sk.). Sakotneja noz. 'tas, ko pere’:
«liels putns gu] uz pera» (M E III 202), an 'perejums «sagada
pera izdevusies visi putni» (E-H II 225). No sejienes sauraka
nozime peri 'bisu (ari citu kukairiu audzejamie) kapuri’.
M-E III 201 un 202
perkons [p§rku6ns], apv. [er2], perkonis [uo], perkuns; Is perku
nas, pr. percunts 't p.’, narev. Pjarkus 'paganu (dievs)’, laikam
'Perkons’, skr. Перунъ dieva nosaukums (senak 'perkons’),
Перынь 'augstiene, kas veltita Perunam’, bkr. пярун, apv. nepyn
39
pern
’perkons’, alb. Perendi 'dicvs, kungs’ (< Регёп-di 'Perkondievs’;
Toporovs). Pamata laikam ide. *per- 'sisf (Ivanovs, Toporovs;
par sakni sk. peri) paplasinata sakne *perk-. Vards vairakas
valodas saistits gan ar lielu koku, g. к ozola, nosaukumu (piem.,
lat. quercus < *perkuus), gan ar akmepu vai klinsu apzimeju
miem (piem., he. perunas 'klints’) Sal ar akmeniem, t. s. «Рёг-
kona lodem» latviesu teikas. Dazas valodas ar sas cilmes vardu
apzimeta augstiene (piem., go. fairguni < 'perkuunj.0 'kalnajs’).
So nosaukumu savstarpejais sakars izskaidrojam's ar pirmat-
neja cilveka prieksstatu par dabas paradibu mitisko kopsakanbu,
kas izpauzas an so paradibu apzimejumos, pdrkons biezi iespera
ozolos, un рёгкопа gravieni ska]i atbalsojas kalnos, stavos upju
krastos, klintis, tapec nosaukumos sis paradibas un vietas sais
tija. (Blakus ide. *perk- / *perk-- ar balsigiem lidzskapiem
*bhergh > v. Berg ’kalns’, arm. berj 'augstiene’; varbiit no
germ, valodam ssl. brёgъ 'krasts, nogaze, kr. берег 'krasts’.
Sos apzimejumus ar perkonu saista H Susters-Sevcs.)
Varda perkons sakotneja noz. 'sitejs’. Perkona lerocis —
mllna (sk.). Perkona darbiba saistita ar auglibu, vaislibu (sal.
perkones — |oti vaisliga nezale).
Buck 57, EF 2 575, Fei 137, KK 29 195, L III 43, M-E III
209, G. Hagy Ant ind 113—131, Pok 822, Schmalstieg 2 232 un
275, Sch S 1 213, W-H II 402, Zinkevicius 1 17, 2 77, Гам-Ив
3 615, 793 un 798, Ив 1 101, 5 48, 11 133, Ив-То 2 4 9, 12 20,
31, 52, 66, 84—96, С. Л. Николаев, А. Б Страхов — Б-сл иссл
1985 149—163, Л. А. Сараджева — Эт 1979 163, То 25 18, Ф III
246 _
pern [р^гп], arh. perni; Is. pernai 't. p , go fairns 'nesen pagaju-
sais, pernais’, fairneis, sav. firm 'vecs, sens’, v. fern 'tals,
talu’, si pariit 'pern’, gr. perysi(n) ’t. p.’, ir. para- 'tals, pagajis;
pagajusais gads’, persiesu par, parin 'pagajusais gads’, paran
'vakar’, oset. faron 'pern, pagajusais gads’. Lidzas adverbam
pern ir adj. pern(ai)s («pernais gads», «рёгпа raza»). Vards
ir saliktenis, kura pirmaja da[a ir ide. *per 'par, pari’ un otraja
daja (daziidas valodas atslprigi) kads laika vienibas (piem.,
gada) vai temporalas attieksmes (piem., senuma, vecuma) ap-
zimejums. Semndiesu un grieku vardu pamatforma ir *per ut(i),
kur *ut- no *yet 'gads’ (no sas saknes la vecs)
lespejams, ka la. pern pirmforma bijis ide. *sen- ’vecs’ (Meije;
sk. sens). Sal gr. henos (<Z *sen-os) 'vecs; pernais’: di enos
'divgadigs*. Tada gadijuma *per-sen-os > *per-en-os >
*per-en as > * pernas > la. * perns > perns [er].
Pec cita uzskata (Trubacovs) saliktena otraja da|a ide. *en
'gads’, kas an ssl. lani 'pern’ < psi *ol-ni (ar n- zudumpakape
no *en-).
E 1 608, EF 2 576, Fet 140, HF II 518, KI 193, L III 43, M-E
HI 209 ММ II 219, Pok 810, Stang 3 42, Tp — Эт 1974 181
perset
40
perset 'apsarmof— sk. parsla.
persa 'dzejolis, pants’— sk pants.
pert [pert], apv perl [er2]; Is. perti 'pert; spert (par рёгкопи,
zibeni)’, pr. peroni, pijrin ’draudze, sabiedriba’ (-<- 'talka’ kul-
sana (ar sprigu|iem)’), kr. прать (psi. *pbrati) 'spiest, zpaugt,
makt; mazgat (ve|u) velejot’, переть 'stampat; spiesties, sprauk-
ties; stiept (smagumu)’, si. prt-, prtana 'cipa, strids’, ave. pardt-,
pasana 'ciria, kauja’, lat. premere 'spiest’. Pamata ide. *per-
'sist’, no ka la. *perti > pert > pert (ar er > er).
Varda nozime latviesu valoda attistijusies g. k. divos virzie-
nos: 1) sist sodot (piem., bernus ar nkstem), 2) sist ar b£rza
slotu, mazgajoties pirti. Vesturiski bijusi vel tresa nozimes
nianse - sist kaujoties, plesoties, no ka saknes zudumpakape
(ide *pf- > b. *pir-) *pirs vai *pira 'cipa’ —► 'strids, barsanas,
lamasanas’; sal. kr. спор (skr. съпоръ), ukr cnip 'strids’, si.
pr7-, prtana 'cipa, strids’. No sa latviesu valoda izzudusa sub-
stantive apv un folkl. piret 'rat, bSrt’, pireties, piraties
'strideties, barties, lamaties’: «Sniegi, vSji gaisu j’auc, Jauni
puisi pirejas (var.: stridejas, naidojas, kivejas), Ni saulite gaisu
jauc, Ni meitipa pirejas» (LD 12348 var.)
Talaka leksiski semantiska attistiba gan saknes pamatoakape,
gan zudumpakape notikusi g. k. formas ar mobile s-.
Уё51иг1зк1 ir bijusas dazas semantiskas novirzes, nozimes
parnesumi, kas valoda nav dzijak iesakpojusies. Piem., 18. gs.
refl. perties lietots an nozime 'peldeties’: «Tadas vietas pratigi
bus perties, kur nevar skadb k|ut. . . Nebus ar karstu miesu,
nedz, kad paёdls jeb ar pilnu vederu, udeni iet» (M. Stobe
Veselibas gramata, 1795 36).
Sk. ari: perkons, pirkt, pirts, purinat, spars, spert, spirina-
ties, spuras.
Buck 552—555, E IV2 276 un 279, EF 2 578, L 111 44 Maziulis
6 202, M-E HI 210, ММ II 331, Pok 818, T 215, W-H II 360,
Ив To 3 154 Ф III 355 un 737, Ц 366
pertikis [pertikis]. Aizguvums; no vh. pertlch 'viltigs, mamgs, di-
vains, kustigs, veikls’ (sal. sfrt. bardig 'tads, kas vaikstas, kas
izturas mu[kigi, ausojas’), kas atvasinats no subst. perte 'viltus;
nedarbs, draiskuliba’ Vards laikam uz dzivnieku attiecinats Bal-
tijas vacu izloksnes, no kurienes aizguts latviesu un igaunu
valoda (ig pardtk 'pertikis’, apv. perdik, pertik 'gekis, nerrs,
krapnieks, pertikis’, adj 'mujkigs draiskuligs, divains’).
Pec cita uzskata (Endzelins) vards laikam aizguts no igaunu
valodas. J. Megiste. varda cilme igaupu valoda nav skaidra.
Aizg minets 17. gs vardnicas (Mane I 18, ari perte 't p.’;
Elg 1, 208, Lj 186). К
Buck 188, Doo I 102, 104 un 161, KI 237, Magiste 2316, M-E
III 210, Rage Dial I 72, Zcps 1 162
pervea 'krasa’— sk. krasa
4
petit
perveb 'bruce augosa koka nomizota vieta’— sk. dzipars.
peska'’, peslis 'kask'gs, kildigs cilveks’ sk. peka\
peska 'piepe’- sk. paskapi.
pesks ’spalvains’— sk. pekas.
pesties 'uzbrukt kadam ar vardiem’— sk. pekaa.
pestis 'piesigs vanagu dzimtas putns’— sk pekaa
pestit [pestit]. Aizguvums; no lib pastd 'atbnvot, atpestit’ vai tg
apv. pastma 'glabt izglabt, atbnvot’ (s. paasfaa 'laist, atlaist,
atraisit, glabt, pestit’, ig. paasema 'aizbegt, izglabties, atbnvo-
ties; tikt glabtam, pestitam’). Aizguvuma ieviesanos veicinaja la.
*pest ’raut’ (: Is. pesti 'raut, p ukt, skit’ sk peka*): verbu pestit
vareja uzskatit par sa varda atv u (par formu sal raut : raust
: raustlt). No *pest 'raut’ dajcji art verba pestit atv-u semantika
un lietosanas ipatnibas; piem., izpestit 'izglabt’ izloksnes 'izrauf:
«izpestit bernu no liesmam», «izpestit no nelaimes».
Aizguvuma atv-i savukart leviesusies libiesu valoda, piem
pestitdjs > lib. pastitai t. p.’ (blakus formai pastaji: s. paastaja,
ig. padstja).
No nozimes 'raut’ apv. pestit 'grusf, piem nopestit (laivu
no akmens, M-E II 828). Izloksnes pestit ari 'laist’: «pesti tik
labibu masina ieksa!» (E-H II 225), «pestit (laist) maizi krasnt»
(Lizuma). Si nozime laikam no zudusa verba *pest 'mesties,
laisties’ (Is. pesti 'vargt, piekust, nogurt’; sk. petit)
Blakus atpestit 'atbnvot, atraisit’ izveidojas sapestit 'saistit,
sapit’ (refl.: «calis sapestijies pakulas», E-H II 435), no ka ari
pestit apv 'sapit’ (refl.: «calis dzijas pestijies», E-H II 225)
Laikam no noz 'saistit, sapit’ atv pestelis 'burvis’ 'tas
kas ar savu magisko ricibu saista, sien’ un pestefi (retak vsk.)
'burvju lidzekji’, kas sakuma laikam bija kas saistits, sasiets,
sapits, aptits (piem., lupatu vistok|i, dzipariem aptitas olas кора
savitas varpas tiruma); tatad peste|i magiskajas izdaribas bija
saistitaji, rezgitaji (E. Hauzenberga-Sturma). No sejienes an
lib. pestit 'burvis; burvju lidzeklis’. (L Ketunens uzskata ka bijis
pretejais varda aizgusanas virziens )
Aizg. minets 16. gs. literature («pesti» Cat 254, «atpesti»
Ench 43). (K)
Bielenstein — Mag XIII 3 42, E-H II 225, H S 3 130, Ket 281
un 324, Magiste 2330, M E III 203, Rage Dial 1 72, SKES
692, Zeps 163
Pesities 'pukoties, barties’— sk. pekaa
Petit [petit], apv. [e2]; lat petere 'defies steigties; pieprasit, uz-
meklet’ Pamata ide. *pet- 'mesties, gazties; lidot krist’ (sk.
putns) Nozimes attistiba 'mesties 'strauji doties’ 'meklet
petit’.
Latviesu valodas izloksnes sastopama petit noz. 'but tieksmei
pec ka’ (refl. 'censties, tiekties’), an 'prasit, lugt’, no ka 'intensivi
praspat; dzili (sistematiski) meklet izdibinat Liter valoda
pets
42
vardu ieviesis J. Alunans («tu vis nepeti, draugs . »— Dziesmi
pas, 1856 13). Viqs paskaidroja: «petit = izmeklet, parbaudit,
forschen, пытать (gr.] pythesthai».
K. Valdemara 1879. g. vardnica petit tulkots ar kr.
исследовать, v. aus-, nachforschen (V 2 166).
E II 390, M E III 211, Рок I 825, Urb 9 50—56, W-H II 297
pets 'pods’— sk. pods3.
picka picket — sk. plitet.
pie [pie]. No senaka *prie-', sal. Is. prie, pr prei, kr. при 'pie’.
Pamata ide. *per 'par, pari (prom no ka)’ (no ka art par, sk.),
no ka virziena dativs *prai . *prei > ab. *prte. Senakais *prie
vel saglabajies atv-os, piem., prieds [ie, ie2] 'piemaksa maipas
tirdznieciba, piedeva’ (kur pamatvards ir verba dot vai det 'likt’
reduceta forma) un vietv. Piebalga < Priebalga (1225. g. un ap
1259. g. dokumentos).
Blakus priedeklim *prie- > pie- senakajos tekstos an pi-,
kas laikam saisinats no pie . Postpozicijai p <_ -pt (kas vardos
kurp, turp u c.) ir cita cilme — no ide. *epi : *pi 'tuvu klat, uz,
aiz’, no ka ari la. ap (sk ).
Sk. ari: prieksa.
В I 424, II 300, E I 276, 468—476, IV2 289, 1 677—681, EF
2 652, Mach 492, M-E III 236 un 392, Nitina 136 Pok 323 un
811, T 230, Пр II 125, Ф III 362
pieci [pieci], apv. [ie]; Is. penkt 't. p.’, pr. penckts 'piektais’, narev
pank (<_ *penk ), kr. пять (psi. *pptb), bkr. пяць, ukr. пять,
bulg. пет, c. pet, p. pipe, go. fimf (£erm. *fkmfe), sav. funf, finf,
v. funf, a-s. fif, a five, he. panta, si. pdnea, ave. рапса, gr. pente,
lat. quinque (< *pen№e), toh. A pen, В pis Pamata ide. *penk?e
'pieci’ > b. *penk- > la. piek- (kas vel kartas skait|a varda
piektais) > piec i. Sakotneji nelokams vards kas lokot ieguvis
galotni t.
Par varda cilmi izteikti dazadi uzskati. Pec senaka uzskata
(ко parstav ari Buasaks Grielju valodas etimologiskaja vardnica,
1938) ide. *penkue apzimejis piecus pirkstus vai savilktu duri.
Pec cita uzskata (Polome, 1968) vards saistams ar he. panku-
'kopejs, apvienots’ un sakotndji tas apzimejis roku ar pieciem
pirkstiem ka kopumu. Vairaki valodnieki skir ide. forma divus
elementus —*pen un *k~e. Otro elementu uzskata par saikli 'un’
(lat. que), bet domstarpibas ir par pirma elementa nozimi. 19. gs
beigas izteikts uzskats, ka ide. *pen- vareja but 'viens’ un ka
apzimejuma pamata ir savienojums kFetuores pen kee ’cetri un
viens’, kas velak saisinats (Pedersens, 1893). So Cizskatu gruti
pieradit, jo nav neviena fakta, kas apliecinatu ide. *pen nozimi
'viens’. Pedejos gadu desmitos valodnieku vairakums pievienojas
uzskatam, ka *pen saistams ar sakni *(s)pen- 'vilkt, stiept’
(no ka la pit, sk.)- skaitlis apzime izstieptos piecus pirkstus
43
piens
(Kini, 1924; Karnua, 1946; Vindekenss, 1983). Sim apzimejumam
skaitot pievienols -№e 'un’.
E IV2 274 1 489, EF 2 570, Fei 154, HF II 506, KK 29 195,
KI 224, L III 44, Lanszweert 50, Mach 447, M E III 241, ММ II
187, Oxf 358, P 207, Pok 808, T 213, W-H II 407, A. J. van
Windekens IF 87 9—14, Zinkevicius 1 16, 2 77, Абаев I 478,
Гам-Ив 3 845, Пр II 166, Ф III 426, Ц 386
piedarbs [piedarbs]. Atv. no verba piedirbt 'piedant (taisit, celt
.klat)’ no dirbt, kas ir vienas cilmes ar darbs (sk.). Tatad
sakotneji piedarbs 'piebuve’ (Endzelins)
В II 427, E II12 536, 1 235, M-E Ill 242
piedeklis [piedeklis, e]. Atv. no verba piedet 'pielikf (sk. det).
Gramatika ar noz. 'sufikss’ A. Kronvalda jaunvards (1869, Kr
I 508, Ms 11 30), kas plasak ieviesies ar A. Sterstes gramatiku
(1879).
M-E III 245
piedurkne [piedurkne, uf], apv. piedrukne, piedrokne fuo], piedrauk-
ne, piedurksne u. c. Forma no piedurtne, kas ir atv. no verba
piedurt ’piespraust’ —► 'pieslif (sk. durt)
E I 128, 211 un 247, 1 390, M E HI 246
piegazam 'gara laika pec, pagaidam’— sk. gazt.
piegula [piegu|a], apv. [ie, ie2]. Atv. no subst. gu[a, kas savukart
no gait, gulet (sk.). Subst. piegufa 'klatguja’, kas ar laiku leguva
specifisku nozimi (Endzelins). No «jat piegu|a» izveidojies an
trans, «jat zirgus pieguja».
A Augstkalns — FBR XV 79, E I1I2 535, M-E III 253
piekust [piekust]. Atv. no kust 'gurf («zirdzini kust nuost», M-E
II 328), kas izveidojies no kust 'tapt skidram’ (sk. kust). Nozimes
attistiba: 'tapt rnikstam, skidram’ -*• 'tapt nespecigam, gurdenam’.
Verba piekust kauz. ptekausel (valoda biezak nokauset).
No kust atvasinats adj kusls 'vajs, vargs, vangs’; sal Is.
kiislas kuslits 'kusls; akls’, pr. ucka kuslaisin (ak.) 'vajako’.
E 1V2 247, EF 2 321, M E 11 328, III 262, Pok 627 (628)
piemers [piemers] 19. gs. jaunvards, ко laikam K- Valdemars un
F Bnvzemnieks darinajis pec kr. пример parauga (V 2 163, U II
112) Savienojuma «par piemeru» (V 3 169) vieta 19. gs. beigas
vai 20. gs. sakuma piemeram (D 1 155).
El 112, E H II 262
piemirst sk aiztnirst.
piens [piens]; Is. pienas 't. p.’ Pamata ide. *pei(s)- : *pi- 'but
treknam’ laikam no senaka 'tukt’ (sal. si. payate 'tukst, briest,
ir parpilns’), kas diferencejies specialas nozimes 'but pienigam,
but ar pierietusam krutim, tesmeni’ (ave pipyust- 'kam krutis
ir piens, ziditaja’), 'but treknam, taukam’(lat. opimus 'trekns, labi
barots, augligs’), 'piebriesf, 'parplust, svekot’ u. c. Bijis baltu
verbs *piti 'but pienigam, dot pienu’, no ka Is. apv. pyti 'dot
pienu («karve pyna»—govs dod pienu), bet attiecigais latviesu
piepe
44
vards izzudis, laikam vairoties no homonimijas ar pit 'vit’ Sak
nes pamatpakape *pei-n-os > ab. *pienas > la. piens (: persiesu
ртй 'ruguspiens, sva gs Siers’).
No verba pienot atv. pienoiava (sal. krejot : krejotava) J. San-
dera jaunvards (1914) agraka ap2imejuma modernieciba vieta;
an koppienotava, kas aizstajis vardu kopmoderniectba. J. Endze
lins kritizeja atv-u pienotava un ieteica ta vieta vardu pienntca,
kas valoda nav ieviesies. •
No ide. *pei- ar -m- atv *pl-m-os 'trekns’ (gr. pimele ’tauki’),
kas substantivets apzimejis ari pienu. Sal. ig. piim ’piens’, s.
puma 'sagajis piens, ruguspiens’. Sis formas no kadas ide.
valodas (varbiit no iranu valodam vai art no kada sena baltu
dialekta paralelformas).
Ide. pirmvalodas laika piens visparigam uzturam nav lietots
tikai zidisanai. Ar to izskaidro paradibu, ka nav kopeja ide.
apzimejuma pienam (Trubacovs). Pec cita uzskata (Bonfante),
senakais ide. piena nosaukums ir bijis *melag-, no ka kr. молоко,
v Milch un dazu citu valodu vardi. Daudzas valodas attiecigais
vards aizstats ar citu (ka tabu).
Baltu valodas saknes *pei- atv-i lietojami ne tikai piena apzi-
mesanai, bet tie saglabajusi ari saites ar saknes senakajam
nozimem. Piem., Is. pyti ’dot pienu’ nozime ari 'k|Cit mitram,
izmieksljet (par zemi)’ —'parplusf. Tas pasas cilmes ir la pisa
(pise, piss) 'staigns purvs (M E III 233), pisa/s 'muklajs p|ava’
(E H II 242), piss an 'mitrs mezs, purvajs’ («aizgaja uz pisu
dzervenes», M III 234). No noz. ’svekot’ pisu koks 'sveku koks,
darvas koks’, pisas priedes (egles) 'kas augusas lieliem gada
augumu rinkiem un nav tik smaugas ka sila priedes’ (M E III
234).
Ar vardu piss saistas an brieduma, auglibas, audzelibas
jddziens (ari pisa, pise): apv. pise 'necaurejams mezs; biezs
kriimajs’—«zalebiezai bieza, ka pisa pieauguse» (E H II 242).
Sk. an: paisums.
G. Bonfante — Ant ind 88, Buck 385, E II 150 un 541, EF 1 37,
2 585 un 599, L III 45 Magiste 2027, M E III 233 un 276, MM
II 212, Pok 792, Sanders 109 un 112, SKES 547, Гам-Ив 3 570,
Tp 4 9
piepe [piepe], apv. piepa; Is. kempe (< *рётрё) 't. p.’ Forma piepe
< *penpe, un vards saistams ar pit (sk.), kur i < in. Par cilmi
un nozimi sal. pr. pintys 'poss’, Is pintis 'piepe, poss’ ( pinti
'pit’). lespejams, ka ari la. piepe < *penpe < *pente, kur
t asimilejies ieskapas hdzskanim un varda formu un nozimi ie
spaidojusi verba pempt (paralelforma no pampt) atvasmajumi.
Sal. apv pempis 'veders; resns (koka) izaugums’: «kuoks apme
ties pempi, tas ir, aug tikai resnuma, dabu tadu ka vederu»
(M-E III 199) K. Buga pat uzskata ka apv. pempe 'Isa aste’
= piepe.
45
piesta
Ar vardu piepe cilmes ziqa saista ari vardus pope [uo], popis
[uo], popet luo], popejums [uo] (Endzelins). Те ir ta pati
attieksme pret verba pempt atv iem. Sal. apv. pampa 'uztukums,
tulzna’, pampis 'resns, samircis koks’.
Apv. piesa [ie2] 'piepe, poss’ formas zipa sal. ar poss [uo2],
sie vardi ir vienas ide. saknes atv-i. (K)
В III 200, E II 150, IV2 279, EF 2 238, M-E III 278 un 457
piepezi [piepezi], piepezi, piepesi, piepesi. Pamata ide. *ped- 'kaja’,
no ka la. peda (sk.). No savienojuma pie -j- pedis (dsk. instr,
no subst peds 'peda’) laikam adj. *ptepedis, kur no locijumu
formam, piem., gen. *piepeza, izveidojas nom. piepezs ar sakot
nejo noz. ’tads, kas ir ciesi klat, pie pedam’ —tads, kas notiek
tulit, straujf. (Par so nozimi sal. uz pedam 'tuht, strauji’.)
17. gs. piepezs lietots ka sin. vardam atrs (Mane 2 476). Ka
bijusi forma *piepedis, rada ari 18. gs. adj. piepets 'atrs’ (St
II 459), kas laikam < * piepeds < *piepedis; par sadu formas
mainu sal. pedis >• pec. Jau 17 gs. piepezs bija ieguvis ari noz.
'peksps’, piepezi 'pekspi’ (Lj 188).
Forma piepesi laikam izveidojusies divu formu kontaminacija
piepezi 4- pesi (kas ir varda peksni morf. variants, sk peksni).
Pec cita uzskata (Endzelins) vecakas ir formas ar -s-, jo
18. gs. ptepeitba, piepetigs; bet jau 17. gs ir formas ar -z-. (K)
E 1 407 un 603, EF 2 562, M-E III 279
piere [pierej. Disimilacija *priere > piere, kur *prie 'prieks, prieksa’
(sk. prieksa), izskapa ka varda paure. Par nozimi sal. a. fore-
head 'piere’ (kur fore ’prieks, prieksa’, head ’galva’), lat. frons
't. p.’ (< *bhront no *bhren- 'stavet prieksa’).
Buck 218, E II 70, M-E III 284
piesa 'piepe, poss’— sk. piepe.
piesis [piesis]; Is. pent'mas 't p.’ Forma piesis <z *pietis- no loci
jumu formam ar s- nominattva s . Savukart *pietis <. *pentis
no ide. *pen- 'vilkt, stiept; verpt’, un vards ir saistams ar verbu
pit < *pinti (sk. pit)—piesus pieseja (piepina) pie apava.
Vardam ir ari cita semantiska motivaeija no saknes noz
'vilkt, stiept’ —'sperf (sal кг. пнуть 'paspert, iespert), un piesis
(piem., gailim) ir an kajas izaugums, аг ко sper. Sal. v. Sporn
'piesis’, ka pamata .ir ide. *(s)p(h)er-, no ka an la. spert
E HE 148, EF 2 571, Jeg 3 76, KI 727, M E III 289
piesta [piesta], apv. piests; Is. piesta 't. p.’, apv. piestas 'stampa,
piesta’, kr. пест (psi *pesbb < *poistos) 'stampa, piestala’, c
pist, pista, sc. piest, piesta, slov. piest, p. piasta 't. p.’, kr.
пшено (ssl. pbseno) 'prosas putraimi’ (-<— 'putraimi’
'sagrflstais’), пшеница (ssl pbsenica) 'kviesi’ (-<— ’labiba’
'sagruzamie graudi’) Pamata ide. *peis *pis 'samidit, sa-
stampat, sagnist, sadragat’, no ka b. *peista, *peistas > la.
piesta, piests- Varda forma un nozime no sakotneja adjektiva
(pag. pas. divd ) *peistos 'sastampals, sagrusts’, no ka subst
pietis
46
'tas, аг ко sagruz, stampa’ 'trauks, kura sagruz (graudus)’.
Par cilmi un nozirni sal. tas pasas saknes lat. pinsere, pt(n)sare
'sagrust sasmalcinat’: piso 'piesta’, pistillum 'stampa’.
Sk. ari: paisit, plsfi.
В III 706, EF 2 586, Mach 451, M-E III 296, ММ II 281, Pok
796, Sanders 15, T 221, WH II 307, Tp Эт 1965 62, Ф III
250 un 417, Ц 384
pietis 'ietiepigs, sturgalvigs cilveks’—sk. nopietns.
piets [piets], apv. pietis, pieta, piete; Is. pentis, penie '(cirvja)
piets, (izkapts) peda, papedis, piepe’, pr. pentis '(kajas, zekes)
papedis’, kr. пята (ssl. ppta) 'peda, papedis’. Pamata ide.
*(s)pen- 'vilkt, stiept, verpt’ (no ka an pit, sk.). Atv. *pento-
/ *penta-, no ka la. piets ar paralelformam. (Neparveidota sakne
varda penteret; sal. an pants.) Varda nozime motivejama ta,
ka senais cirvis pie pieta bija piepits, piesaistits katam. Ar so
semantisko elementu savijas cits: no saknes noz. 'vilkt, stiept’
—>- 'spert’ (sal. kr. пнуть 'paspert, iespert’), kas saknes atvasi-
najumos saistas ar kaju, ar pedu. Tapec izloksnes piete an
grabek|a da|a, kur iestiprinati zari (grabekja peda), un zekes
papedis. Cirvja piets vareja asocieties ar pedu vai papedi (ar
ко sit, resp. sper).
Sk. an: nopietns.
В I 472, Eckert 9 81, EF 2 571, Jeg 3 71, M E III 302, Pok
988, T 214, Пр II 166, Ф Ill 424, Ц 368
piga. Aizguvums; no bkr. фига vai p. /iga 't. p ’, kas no sav. ftga
vai fr. figue < it. fica, arh. ftga 'piga’ 'vige’. Si forma no lat.
ficus 'vi£e, viges koks’, kas ir aizg. no kadas senakas Vidusjuras
zemju valodas. Latviesu valoda an aizguvuma paralelformas
sptga, spiga.
Aizg. minets 18. gs. vardnicas (spiga St I 286); «spigu
(pigu) grust deguna; spigu radit» (U I 272), «spigas (putninu)
radit» (U II 278)
EF 2 126, KI 190 M-E III 212 un 994, Sum 173, Ф III 192
pika, apv. piks; ave. pixa- 'mezgls’. Pamata ide *pik(h)- 'pika,
mezgls’ no saknes *pei , kas laikam ir fon. variants saknei
*(s)pen~ 'vilkt, stiept; verpt’ (no ka la. pit, sk.); sonantu f un
n mija ide. formas ir bieza paradiba. Tada gadijuma varda
sakotneja noz. 'kas sapinies, saverpies (mezgla, muzguh)’ —
'savelies, saspiests, atdalits neliels blivs vielas daudzums’ (ze
mes, mala, sniega, sviesta pika). Ka pika cilmes zipa saistams
ar verbu pit, rada sa verba (*pinti) atv. pinka, kam izloksnes ir
an noz. 'pika’ (E-H II 234) Semantiski gandnz identi ir dem.
pikulis un pinkulis, pikucts un pinkucis (M-E III 213 un 220,
E H II 234 un 235). Sal. ari apv. pikas 'grustu zirnu un kartupeju
ediens’ (M-E III 213) un pites 'grustu zirnu, kartupeju, капе
piu rudzu u c. ediens’ (M-E III 235, saistams ar pit Endze
lins). (K)
47
pilots
Sk. an: pinka.
E-H II 230 un 231, M E III 212 un 213, Pok 830
pikstet [pTkstet], apv. pikset, pikskel; Is pykseti, pyksteti 'ska|i
klaudzet, ribinat, klauvet’ Pamata skan atdarinajums. Kauz
plkstinat.
Verbs pinksket, an pinkset [in], apv. [in] (niev.) 'raudat;
gausties’, apv. pinkstet [in] 'pikstet (ka peles); klusu raudat
vai teikt ко’ ar ekspresivu -in-. Sal. Is pinkseti dziedat (par
jauniem putniem), ciepstet, civinat’ pinksteti 'vaimanat stenet’.
La. apv. pinka [in] 'raudasana, pastavigi raudoss berns’; liter
ptnksfcis [in].
Formam ar -I- latviesu valoda divejada cilme dajeji ar tn-
> -i-, dajeji ar sakotneju -i- (sal. paralelas formas lietuviesu
valoda). Formu diferenciacija saistas ar nozimes atskinbam
Formu veidosana liela nozime bijusi uzsvertai ekspresjai; tas
sevislp sakams par pinksket un atv-iem. (K)
M-E III 220 un 230
pikts; Is. piktas 'dusmigs, |auns’. Pamata ide. *peik- / *peig- 'naidigi
noskanots (gan aktivi, gan pasivi, ari izradot mujlpbu)’; no sas
formas sav. fehtda 'naids, strids’, v. Feh.de 'l$ilda, strids; (vi-
duslaikos) feodaju cinas, kars’, lat. piget 'nepatik, riebj’. No
saknes paralelformas ar k vai no kada dialekta b *peik- : *ptk
no ka la. verbs ptkt, apv. pikt (Is. pykti) Verba senaka forma
laikam pikt (Frenkels), un adj. pikts ir bijis sa verba pag pas.
divdabis
Tas pasas cilmes ir mitolo^iska butne Pikuls, Plkals 'veins’
(Is. pikiilas, pr. pickuls 't. p.’), art pikts 'jods, jupis’ (sal.- «rauj
tevi pil$is!» ar var. «jupis», «veins», «jods»). Varda ptkis formu
vareja lespaidot aizg. pikis 'darvas produkts’
Saknes skanumija apv. peikt [ei] paikt [ai2] 'izlutinaties,
peiksts 'cilveks, uz ко nevar pajauties paikulis 'izlutinats cilveks
(parasti berns)’, paikt 'joki’; sal. Is. paikas 'mujlpgs, vientiesigs’,
palkti 'k|ut mu|kigam, vientiesigam’, paiketi 't. p’, ari
'izlutinaties’.
Tas pasas cilmes an peikstins [ei] 'jokdaris’, pekstini [e]
(< *peikstipl), biezak pekstini '(mu|kigi) joki, nieki
Verba ptkt refl. piemers «Kaiminu maju meitas pikas un
pukojas par tadu neka nigu izturesanos» (J Jansevskis Dzim
tene, 1986 1 274).
Bielenstein — Mag XIII 3 36 Buck 1136 un 1159, EF 2 525
un 589, E-H II 218 un 230, M E III 34, 194 un 213, Pok 795
Stang 3 40
P*kis®. Aizguvums; no vlv , afri. pik vai vh pick 't. p (v. Pech apv
Pick), kas savukart no lat pix (gen. picis) 'darva piles’, no ka
ar krievu valodas starpniecibu an la. pekle Pamata ide *ptk
'darva, pikis’ Qerm valodas ar attiecigajiem vardiem saistijas
pikis 48
noz. 'nelaime’ (senak an 'elle’). Tas savukart laikam iespaidojis
la. pikis 'jods, jupis’ formu (sk. pikts).
Aizg. minets 17. gs. vardnicas (Elg 1 506 ar sin. darva, saka,
sv cklss Li 190)
Doo II 716, Gutzeit II 356, HF II 544, KI 536, M-E III 214,
W-H II 312, Zev 2 88, Абаев II 242
pil$.isb 'jods jupis’—sk. pikts.
pikis [pTkis]. Aizguvums; no bv. pik 'steps’ (v. Pike), kas savukart
no fr. pique 't. p.’
Aizg. minets 19. gs vardnicas (V 1 388, 2 167, U I 199); ta
ieviesanos veicinaja tas pasas nozimes kr. п.йка.
KI 550, M-E III 231, Zev 2 89, Г. Ф Одинцов — Эт 1975 87,
Ф 111 260
piladzis [pTladzis], apv. [i, i2], plladze, pilags, pilagis. Aizguvums;
no lib. pileg, pilag 't. p.’ (ig. pihlakas, s. pihlaja).
Aizg. minets blakus baltu cilmes vardam sermukslis 18. gs.
vardnicas (Lg II 234, St I 194).
Ket 297, Kiparsky 1 61, Magiste 2015, M-E III 231, SKES
542, Zeps 1 165
pildit [piTdit]; Is. pildyti 't. p.’, si. prnati (< *pl-), prnati, piparti
(< *pipelti) 'pilda, baro*, gr. pimplemi 'pildit (ies)’, pleos (<.
*pleos) 'pilns’, lat. plere 'pildit’. Pamata ide. *pel (ar saknes
paplasinajumu *pela- : *ple-) 'liet, tecet; uzbert, pildit’. Par
nozimju 'tecet’ un 'bert, birt’ sakaru sal. plilst 'tecet’ un 'birt’;
an Is. pildinti 'lief un 'bert, pildit’.
Saknes zudumpakape *p[ > b. *pil-.
Atv. pildit ir pamatverba pilt (tag 3 pers pilst, pag. pila)
kauzativs. Apv. pilt 'pilef senak bijis an 'liet (tecet), bert, pildit’
(Is. pilti 'liet, berf). Noz. parnesums 'birt; berf —> ’pildit’ bijis
jau ide. pirmvaloda, jo tas redzams daudzas ide. valodas.
Atv. piltuve (Is. piltiivas, plltuvas 'piltuve; lejkanna, l$ipis,
suknis’), sakotneji 'tas, kur pilda, lej’ —► 'tas, аг ко pilda’.
Sk. ari: pali, peldet, pile, pilns, pits, plausas, plilst.
EF 2 592, Euler 1 155, HF II 537, L III 45, M E III 213 un
217, ММ II 282, Pok 798, T 218, W H II 322, Бенвенист 1 81,
T. В. Горячева Эт 1977 107
pile Atv no verba pilt 'pilef, senak 'liet, tecet’ (sk. pildit) Tatad
pile 'tas, ко (sika vieniba) nolej; tas, kas (sika vieniba) notek’;
sal. Is. pylis 'lejiens, beriens’.
No verba pilt vai subst. pile atv. (iter.) pilei, kauz pilinat
(Is. pilineti 'lenam, pa mazumam liet, berf)
No verba pilt an piliens, sakotneji vienreizejas darbibas
(pilt) apzimejums.
EF 2 592, Krahe 1 48, M E III 214 Schmid — Donum В 474
pile [pile] Is. apv. pyle't p.’ Varda pamata ir skapu atdarinajums,
kas lietots pi|u pievilinasanai (kas savukart atdarina putna balss
skanas); ide. *pi (ar reduplikaciju *pip~), kas attiecinats uz
49
pils
dazadiem putniem — bulg. пиле 'calens, putnens’, s h. pile
'calens’, slovepu pipa 'vista’, gr. pipes 'jauns putns’.
lespejams, ka la. pile no izloksnem visparinats valoda un
aizstajis formu no b. *antis (Is. antis 'pile’), kas izzudusi. Lv.
pile 't. p.’ vienada skanejuma de] vareja ietekmet varda izplati-
sanos un nostabilizesanos. Vel 17. un 18. gs. vards pile gan
lietots tikai majas pi|u apzirnesanai (Mane I 53, Elg 1 118, Lj
190, St II 208).
Dazi autori (Zevers) uzskata vardu pile par tiesu aizg. no
lejasvacu valodas.
В II 300, Buck 178, O. Buss Vai akt 1987 80, EF 2 589,
M E III 232, Pok 830, Sanders 137, Zev 2 89
pilns [pilns], apv. pills [fl]; Is. pilnas 't. p.’, pr. pilnan (vsk. ak.)
'pavisam, erpilninaiti (imp dsk 2. pers.) 'pildiet!’, кг. полный
(ssl. р1ъпъ), go. fulls, v. voll, a. full (germ. *fulla- < *fulna-
< *pulna-) ’pilns’, si. purna- (<. *pillna- < *pf-no-) 'pildits,
pilns’, lat. plenus 'pilns; stiprs, paedis’. Vards ir tas pasas
cilmes ka pilt, pildit (sk.). Pamata ide. adj. *pl-no-s > b. *pilnas
> la. pilns. Sakne *pel- 'liet, tecet; uzbert, pildit’. Tatad pilns
sakotneji 'pieliets, pietecejis, pieberts’, no ka an 'piepildits’.
Buck 577 un 931, E IV2 279, 1 289, EF 2 591, Fei 172, KI
824, L III 46, M-E III 216, ММ II 282, Pok 798, T 218, W-H II
322, Бенвенист 1 81, Варбот 8 24, Гам Ив 1 15, 3 93. 205, 234 un
781, В. А. Дыбо ВСЯ 1961 5 18, Ф III 312
pilnvara [pilnvara] A Kronvalda jaunvards (1872, Kr I 459) pec
v. Vollmacht parauga (v. voll 'pilns’ Macht ’vara’). A Kronvalds
darinajis ari atv-us pilnvaris (ко 19. gs. beigas aizstaja pilnvar-
nieks, V 3 268; Tiesu ustavi, 1893 II 7), pilnvarlgs (ко velak
aizstaja pilnvarots).
19, gs. periodika lietota an forma pilnvare (BV 1873 3; Mag
XV3 59).
M IV 41 un 44, M E III 216
pils; Is. pills 't. p.’, pr. vietv. Wosispile (burtiski 'azu pils’), si.
pur (< *pl~) ' (aizsarg) valnis, muris’, puram 'valnis, nocietinata
pils, pilseta, valsts’. Atv. no verba pilt 'bert, pildit’ saknes (sk
pildit). Sens i-celma vards; forma pilis (vsk. nom.) vel sasto
pama senakajos rakstos, piem.: «ta ir liela Renina pilis» (Reiters
2 12). Tacu i celms (ka grieku valoda polls 'pils, cietoksnis,
pilseta, valsts’) ir sekundars, sakotneji tas bijis neatvasinats
saknes substantivs (saknes zudumpakape, sal. si pur- < *pl-;
Frisks —HF II 577).
Varda pils sakotneja noz 'uzberums’; no sejienes nozimes
attistiba: '(uzberts) kalns, nocietinajums’ -* 'pilskalns’ —► 'pils’.
Sal. lat. castrum 'cietoksnis’, senak 'ar valni un gravjiem ap
pemta nometne’, sakotneji 'izrakuma un uzberuma vieta’ (W H
I 180, Tp 6 79).
Par nozimes parnesumu ’kalns’ —'pils’ sal. ari agrak izlok
pilseta
50
snes pils apzimesanai lietoto vardu kalns. Ar vardu kalns vietam
apzimeta an dzivojama maja (pretstata citam ekam), jo ta pa
rasti atradas augstaka vieta (DL Piel 1892 184, M-E II 143).
Ar verbu pili 'bert, pildit’ saistams ari vietv. Piltene, sakotneji
'uzberta vieta’. Pec teikas Lagzdines pilskalns pie Piltenes esot
rokam uzmests (E Illi 522).
Vards pils 17 gs lietots ari nozime 'pilseta’: G Mancehs ar
so vardu apzime nocietinatu pilsetu («eine feste Stadt», Mane
II 389), G Elgeram ir sinonimi liela pils un pilseta (Elg 1 217).
Sal. ari pilsetu nosaukumus Jekabpils (v. Jakobstadt), Ventspils
u. c.
Sk. an: pilseta, pilsonis
E 1 78, Eckert 9 49, EF 2 590, HF II 576, KK 22 127, L III
217, ММ II 327, Pok 799, Schmalstieg 2 91, T 217, Нерознак 53
pilseta [pilseta]. Vards ir saliktenis, kura pirmaja da|a pils (sk.)
un otraja da|a seta, kas cilmes zina saistita ar seta 'zogs’ (sk )
17. gs. literatura ari noz. ’pilseta’ lietots ar vards pils: «Renina
pils Riga» (Linaud 33), an jelgava (sk. tdldk). Jedzienu 'pils’
(’cietoksnis’) un 'pilseta’ saistisana ir bijusi parasta an citas
valodas: skr. городъ sakotneji 'cietoksna siena, cietoksnis’ -►
'pilseta’; v. Burg 'pils, cietoksnis’, sakotneji 'nocietinata aug-
stiene’ -* 'nocietinata pils (10. gs.) 'pilseta ar nocietinatu pili
(12. gs.) -*• 'pilseta’ (vidusaugsvacu valoda).
Ar 18. gs. latviesu valoda par visparigu apzimejurnu k|ust
saliktenis ar pils- Senakajos rakstos blakus formai pilseta
(pylssaeta, Elg 1 217) biezak sastopama forma pilsats (Fur
2 262, Lg 1 494, St I 195) vai pilsata (Lj 191). 19. gs. sastopamas
formas gan ar seta, gan -sats. Pec К Ulmana — Vidzeme lietota
forma pilseta, Kurzeme pilsats (U I 201), kaut gan kurzemnieka
K. Valdemara vardmeas pirmaja vieta vai ari ka vieniga dota
forma pilseta (pilseta V 1 103, pilseta, sats V 2 168) Liter
valoda nostabilizejusies forma pilseta, ko rakstos pirmais par
labaku ieteicis К Harders (Wei 1 89 un 152). So formu lietojis
an J Alunans (Dziesminas, 1856 25 u. c.), un vina paraugs
laikam ietekmeja liter valodas tradiciju.
Varda pilsats otra da|a -sats saistama ar apv. sats, sdta
'p|ava, gambas, lauks’ (parasti vietvardos; sal. pr. Satho 'p|ava
Sambija’). Sis apzimejums parnests an uz apdzivoto vietu no
saukumiem (Sail, Satini, Vecsati u. c.). Tipisks piemers varda
parnesumam ir 19. gs. otraja puse ierikota Jaunsatu muiza pie
Kabiles — uzplesot muizas laukiem meza pjavu, kas saukta par
satu. (Plal<is 2 320)
Vietvardi ar sat ir g. k. Kurzeme, tapec tas skiet kursu
valodas vards, kas iesaistits an saliktem ar pils- un tada veida
izplatijies citos novados Tur tas mainijis formu pec varda seta
parauga. Formas таща vareja notikt viegli, ja ievero, ka izlok
snes sats lietots ari ar noz. 'seta (M-E III 819) Runataju
51
pilseta
apzina zudot agrakajai varda sats nozimei, ari Kurzeme jau
19. gs. pamazam ieviesas saliktepa forma pilseta.
Varda pilsats sakotneja noz. vareja but 'pils lauks’— vieta
pils prieksa vai ap to, kas ar laiku ieguva noz. 'pils ciems’. Uz
to, ka sats vareja but ieguvis noz. 'ciems’, norada J. Langija
piezime par Sadu varda nozimi 17. gs lietuviesu valoda (iespe
jams, kada izloksne; Lj 191). Raksturigs piemers varda sats
sakotnejas nozimes fp|ava, lauks’) paplasinasanai ir 13. gs.
vaciskotais kursu apzimejums Pilsaten (laikam < pilsats)
'Klaipedas novads’.
Ir iespejams, ka Vidzeme varda pilseta veidosana jau sakot-
neji ir bijusi loma vardam seta. Tada gadijuma pils seta bijusi
'pils(kalna) nocietinajuma seta’ —'nocietinata vieta (pie pils)’
-► 'apdzivota vieta pie pils . Sadu domu balsta a. town 'pilseta,
iezogojums’ (a-s. tun, v. Zaun 'zogs’), he. gurla- 'pils, akropole’
is. gardas 'aploks’, lat hortus 'darzs’. Sal. ari kr. город 'pilseta’:
skr. городъ 'cietokspa siena’ —'cietoksnis’ —> 'pilseta’ Sada varda
pilseta attistiba vareja but atseviskos Vidzemes novados jo vel
18. gs. ari Vidzemes autori parsvara mm formu pilsats (pec
J. Endzelina domam—kurzemnieku ietekme).
17. gs. jelgava (jelkava) 'pilseta’ pec agrakajiem uzskatiem
no lib. jalgab 't. p.’ (Vatsons, Milenbahs, Endzelins, Tomsens).
Tacu somugru valodas sim vardam nav ticamas etimologijas.
Fonetiski lib. jalgab < la. jelgava, kur /elg no *elg- *elk-
(sal. jelgava : jelkava, LUR XI 8) ar sakni *el- 'liekt’ no ka an
leja (sk.), elks, elkonis (sk.). Saknes patskana mija sal. senas
Kursas upes nos. Algava Is. Alguva. un Algupys Alkupys : alka
'duksts’, alkas 'kokiem apaudzis uzkalns’ (tatad vietas ar zemes
virsmas ieliekumu vai izliekumu).
G. Mancelis skir nozimes zipa vardus pils 'pils; nocietinata
pilseta’ un jelgava 'atklata pilseta’ (Mane II 389), bet G. Elgeram
preteji — jelgava 'nocietinata pilseta; nocietinajums vai gruti
pieejams ciems’ (castellum, Elg 1 217) un pilseta jeb liela pits
'atklata pilseta’. Atsljiriba traktejuma var but izskaidrojama ar
varda jelgava atsl^irigo lietojumu dazados novados Liekas, ka
senak jelgava (jelkava) bijusi kulta vieta ar vistuvako apkaim ,
ко ietvera primitiva aizsargjosla gravis vai valnis,— vai kas
vienkarsi atradas gruti pieejama vieta Kulta vietam izzudot,
vardu vareja attiecinat uz jebkuru samera nelielu aizsargatu vai
nocietinatu vietu, ari uz pilsetinu ar aizsarggravi un va ni, un
talak uz pilsetu vispar Uz bijusam kulta*vietam laikam norada
kalnu nosaukumi Jelgavas kalns (Turaida, Kalncempjos Selpih:
Jalgavas kalns), Jelgavkalns (Rencenos) a i Jelgavkrash (Liep
upe—ce|u krustojuma pie baznicas kas var but sena kulta
vieta).
Pilsetas Jelgavas nosaukums var saistities ar adj (apv )
jelgs 'zems mitrs (par augsni, zemi)’ un subst. jelga 'purvaina
pilsonis
52
vieta’ (sk. elkonis). Varbut Jelgava senatne bijis Lielupes no-
saukums attiecigaja apvidu. (K)
В III 212, Bl 7 1 14, Buck 1309, E III2 48, EF 2 591, E-H II
233, Ket 85, Kiparsky 1 104, KK 22 123, KI Hl, M-E III 217,
Plalps 2 318, Ti I 658
pilsonis [pilsuonis]. A Kronvalda aunvards (1869): «man tikko
bija atnacis jaunais pilsonis (dels)» (Kr II 309) Ar so vardu
vins tulkoja v. Burger ( Burg 'pils, cietoksnis’), gr. potties
(: polls 'pils, cietoksnis, pilseta, valsts’) un sakuma gribeja
apzimejumu atvasinat no pils, ierosinot jaunvardus pilietis, pil-
nietis ('Burger*, Kr Ms Va 5 4). Tacu prese A Kronva ds ieteica
vardu pilsonis, motivejot to ka atv u no verba pilst [pilst] 'tapt
pilnigam’ «ka kustonis no kustet, mironis no mirt» (Kr I 424)
Vins darinaja an vardu pilsietiba (v Biirgertum, 1872, Kr I 459),
kas valoda nav ieviesies. Ta vieta jaunvards pilsoniba (D 1 234;
lidz tarn pilsetnieciba, V 3 64).
K- Mllenbahs kritizeja vardu pilsonis ka nepareizu atv u no
pils.
Buck 1328, M IV 44, M-E III 217
pilt 'pilet*— sk. pildit, pile.
pilts 'udens smejama liekskere’, pitta 'smejama karote’— sk bura.
pimpis — sk. pampt.
pinet 'mocit* sk. pit.
pinka [pinka]; Is. pinka 'savelusies matu skipsna, spalvu kuskis;
nesakartojusies sieviete, ar savelusamies matiem’. Atv. no pit
(sk.) senakas formas *pin-ti. Verbi pinkat(ies), pinkoties [uo].
Saknes -in var but ne tikai no kursiskajam izloksnem, bet
tas ari citas izloksnes un liter, valoda var but ekspresijai (niev.).
Hom. pinka (apv.) 'sagrustu zirpu un kanepju (ari graudu)
ediens’ saistams ar pikas 't p.’ (sk. pika)
Sk. an: pinkeret.
M-E HI 219
pinksket — sk pikstet.
pinti[ps [pintilps], nievajoss apzimejums cilvekam kas dara ко
nepareizi, nemakuligi vai neveikh. Atv. no verba pit senakas
formas *pinti; sal. tas pasas cilmes pinket 'mudzinat, rezgit’.
Ekspresiva rakstura varda saglabajies -in-.
Рёс cita uzskata (Endzelins) vards ir aizg.— no kr. apv.
пентюх. Siem vardiem tomer nav fon. atbilstibas (aizg-am varetu
sagaidit formu *penkuks vai *penbuks), un tie nesaskan an
semantiskr пентюх? 'veders’, parn. 'lempis, slinkis; stulbenis,
kas tikai ed un guj’, bet sadu nozimju nav vardam pintikis
No latviesu valodas aizgutais lib. pintik ’sprigulis’ (Ket 298)
norada uz bijusu apv. * pintikis ar lidzigu nozimi. Ari seit pamata
var but *pinfi ’pit’: sprigu|a vali pievienoja (piepina) ar siksninu
pie kata. (Semantiska motivacija lidziga ka varda piets )
Hom pintikis (apv.) 'pujkis mietips; knaulps’ ir aizg. no
53
pirags
vh. pintich, ka pamata pinte 'pujkis, valite, mietips’. Sal. mikla
«Pieci pintiki tura velna ezeru» (atminejums: «snaba glaze roka»,
RKr VII 111). No sejienes ari bv. pintik "mazs virips, knaul^is’
(Gutzeit II 360 ar noradi, ka tas nav vacu cilmes vards). К
Ket 298 KI 551, Magiste 2069, M E III 221, Ф III 232
pin(teret [pip^eret]; Is. pinkerioti pinkeliotl 'jaukt, pit, rezgit, mudzi-
nat’. Atv. no verba pinket 'mudzinat, rezgit’, kas ir verba pinkat
(sk. pinka) morf. variants; sal. pinka : pinke 'sajaucies diegs,
sarezgijums’ No noz. 'sarezgijums’ -* 'negad jums, Ipbele, ne-
laime’ (apv. pinke, penke, penkis). No sejienes an iepinket
[iepinl^t] 'iepit’—'iejaukt (nepatiksanas)’, refl. iepinketies. «iepin-
£eties virve, kada kibele» (M-E II 51). 17 gs. pip^et 'mocif
(Elg 1 128) ir germanisms, sal. vh. pinceren 'kniebt, spiest’. К
M E III 221
pipari vsk. ptpars. Aizguvums; no ssk. pipari vai szv. pipar 't. p.’
(no ka an s. pippun apv. pipari, ig. pipar), kas savukart no
lat. piper < gr. peperi't. p.’ Varda pamata ir si. pippah 'piparu
graudips’, kas aizguts no kadas neindoeiropiesu valodas. Grieku
valoda vards parnemts ar irapu valodu starpniecibu.
Latviesu valoda vards ir sens aizg. Tas sastopams 15. un
16 gs. uzvardos (Bl 1 223 un 333) un vairakos maju nosauku-
tnos (piem., Pipari Adazos, Pipars Vaintzos). 17. un 18 gs
vardn cas sastopamas vacu valodas ietekme veidojusas formas
pipere, piperis (Iv. peper; Mane I 136, Lg I 419, St 1 195; pipers
Elg 1 368). Jau 18. gs. beigas pavaru gramatas forma pipari
(Pav 2 11), kas an domine 19 gs.
В III 765, Buck 382, EF 2 595, KI 542, Krahe 2 88, M E III
221 ММ II 285, SKES III 572, Vr 425, W H II 308
piparmetra — sk. metrab
pipe [pipe]. Aizguvums, no bv. pipe, kas no tadas pasas formas
vlv. vai vh. varda ar noz. 'stabule, pipe’ (v. Pfeife) Qermapu
valodas vards no lat. *ptpa ’stabule’ Pamata *pt- / *ptp- putnu
balss skapu atdarinasanai. Aizg minets 18. gs. vardnicas (Lg
II 234, an pipet; St 1 194).
Doo II 719, EF 2 595, KI 542, M E III 232, Pok 830, Zev 2 90
pirags [pirags, i], apv. pirags, piragis, piregs [<,]. Aizguvums; no
skr. пирогъ "maize no bideletiem miltiem’ vai bkr. пирог
’'baitmaize, vegis’ (кг. пирог 'miksts rauga miklas izstradajums
ar pildijumu’), kas ir atv. no пиръ 'dzires’ vai пыро 'kviesi’,
tatad varda sakotneja noz. svetku (dziru) maize’ vai kviesu
maize’
Latviesu valoda vards aizguts lidz 13 gs. A zg. senaka no-
zime atbilda minetajiem slavu valodu vardiem. Vel 17. gs. pirags
bijis sin. vardiem karasa, rausis (p. placek Elg 1 374) un kviesu
maize (p. kolacz Elg I 142); lietots ari savienojumos «saldi
piragi» (Elg 1 361). Sadas nozimes no latviesu valodas aizguts
bv. pyragen (dsk.) kas minets 1632. g (Kiparsky 1 171) 18. gs
piret
54
beigas krievu valodas ietekme ptrags 'pildits baitmaizes cepums’.
Pareja uz jauno nozimi redzama 1796. g. pavaru gramata, kur
pamacits veidot «apa|us piragus, bet vidu [atstat] lielu caurumu»
(Pav 2 435). G. F. Stenderam pirags ir «speka kuka» (v. Speck-
kuchen St I 194), bet J. Langem «кика» (Lg П 234). Folklora
pirags pielidzinats placenim: «Smieties vien pazasmeju Pira-
gam, placenam. Piragam, placeflam Abi gali nodegusi» (LTD
VIII 821).
Buck 358, El 104, M-E III 233, Sum 34 un 173, Ф III 265,
Ц 342
piret Tat’— sk pert
pirkstis [pirkstis], apv. [if], pirkstes, pirksti 'kvelosas dzirkstis
pelnos; karsti, kvelosi pelni’; Is. ptrksnls 'kvelosa plene, dsk
pifksnys 'pirkstis’. Pamata ide. *perk- 'kvelosi pelni, ogles’ no
saknes *(s)p(h)er- ar plasu semantiku Taustit, spert, kepuro-
ties, mest; kaisit, set; s|akstit, dzirkstit, spregat’ (no ka ari
spirgt, sk.). Skanumija *prk- > b. *pirk-, no ka laikam bijis
verbs *pirkti; verbalais subst *pirkstis > la. pirksts, dsk. pirk-
stis. No ta savukart verbs pirkstit (apv.) 'dzirkstejof: «[uguns]
degusi pirkstidama» (E H II 236). (Sal. dzirkstit dzirkstis.)
Arh. formas pirgzdes, pirgsti, spirgsti, spirksti, spirgsi 'pirkstis’
(U I 202).
Tas pasas cilmes ir apv. sprukstis, sprukstes 'pirkstis,
karstas ogles zem pelniem, og]u bedre rijas krasns prieksa’:
«ieraus racenus sprukstes, lai cep!», «ja sprukstis izdzisa, tad
bij jaiet uz kaimifliem рёс uguns» (M-E III 1024). Forma spruk-
blakus sprik- no *sprk (tapat ka spirk un spark-).
Sk. ari: sprikstis.
E 1 380, Eckert 9 188, EF 2 596, M-E III 223, 999 un 1023,
Pok 820, 993 un 996
pirksts [pirksts], apv pirsts [ir], Is. pirstas, pr. pirsten (laikam
vir. ak.) 't. p.’, *nagepirstis > nagepristis 'kajas nags’, kr. arh.,
ukr neper (ssl prbst'b), asor. porst, bulg. пръзр c. prst, p.
parst 'pirksts’, sav. first 'smaile, izcilnis, izvirzijums’, v. First
'cukurs, (jumta) kore, (kalna) virsotne’ si prstham 'mugura,
galotne’, ave. parsta 'mugurkauls’, lat. poStis (<Z *porstis)
'(vartu, setas) stabs’ (-<— 'izvirzitais, prieksa esosais’). Pamata
ide *per 'par, pari’ (no ka an la par, sk.); zudumpakape *pr
'prieksa’ savienojuma ar *sta- 'stavef (no ka la. stat, sk)
formu Tatad pirksts sakotneji 'prieksa stavosais, uz prieksu
izvirzitais’. No b *ptrstas > la. pirsts ar velaku k iespraudumu.
Ide. valodas nav kopeja pirksta apzimejuma, tas laikam izzudis
tabu de] (Meije, Bonfante).
Sk ari: pirmais
В II 515, Bonfante — Ant ind 88, Buck 239, E IV2 263 un 280,
EF 2 598, KI 199, Mach 486, M-E III 223, ММ II 338, Pok 813,
T 220, W-H II 389 Пр II 46, Ф Ill 244, Ц 282
55
pirsl is
pirkt [pirkt]; Is. pirkti 't. p.’ Pec tradicionala uzskata (Zolmsens,
Endzelins, Frenkels, Pokornijs) pamata ide. *per- 'aizvesana
pari kam’ (no ka an la. par, sk.); verbs 'aizvest pari’ —> 'aizvest
pardosanai’ —»- 'pardot’. No sas saknes gr. pernanai, pipraskein
’izvest, pardot’, seniru renim (< *prna-) 'pardodu’. Baltu valo
das tada gadijuma notikusi varda nozimes maipa 'pardot’ —
'pirkf, kuras pamata pirksana un pardosana ka vienots divpu-
sigs akts. Ide. *per-k- : *prk- > b. *perk- I *prek : *pirk-, no
ka la. inf. pirkt, pag. pirku, bet tag. perku [p^rku] < perku
[рфгки] (kas vel izloksnes) no senaka *prek- (Endzelins). No
sas formas ari prece < *preke- (Is. preke), atv. arh. precet,
precoties [uo] 'tirgoties’, precinieks 'tirgotajs’ Izloksnes ari
tagad (es) perku; si forma Ziemejvidzeme vel 19. gs. sakuma
bijusi vieniga (Wei 89 ar noradi uz pag. (es) pircu <g *pirkiu),
bet tagad ir fakultativa (KR II 91).
lespejams an cits cilmes risinajums, ja 'pirkt’ no senaka
'lauptf; tada gadijuma pamata ir ide. *per- 'sist’, no ka la pert
(sk.) un ar k saknes paplasinajuma perkons Vairakas valodas
apzimejums 'pirkt’ atvasinats no vardiem, kas saistas ar (var-
macigu) pemsanu, piem., lat. emere 'pirkt’ no senaka 'nemf, go.
bugjan 'pirkf no germ. *bheugh- 'liekf (—>- 'likt dot’).
Ide. senakais vards jedziena 'pirkt’ izteiksanai laikam bijis
*k-reitei no saknes *k-er- 'taisit’, kas vtspirms apzimejis kadu
amatnieka darbibu (si. karma 'darbiba, darbs’, karmdrah 'kalejs’:
krnoti 'dara’, krinati 'perk’). Sas cilmes ir la arh. kriens krienis
'tas, ко ligavainis dod hgavas vecakiem un draugiem’, apv. 'pura
nauda’. Sal. Is. arh. kriena, krienas 'tas zemnieku meitenes
maksa kungam, kas aizprecas uz citurieni; jauniesa samaksa
par ligavu’.
Sk. an: precet. (K)
BI 105, Buck 817 E 1 730, EF 2 297 un 596 E H I 658, II
237, J D. Hawkins—Serta ind 101, M E II 284, III 224, MM
1 279, Pok 648 un 817, Гам-Ив 3 747
pirmais [pirmais] apv [if, if]; Is. pirmas, pr pirmas, ptrmois
't. p ’ Pamata ide. *per 'par, pan’: *pr 'prieksa’ (no ka an pirksts,
sk.). Skanumija atv. *pro, *prd ruz prieksu, prieksa , no ka atv.
*P[-mo s > b. pirmas. Tas pasas cilmes ir go. fruma 'pirmais’,
a-s. forma 't. p.’ Ar citu piedek|a lidzskani kr. первый (ssl.
ргьоъ, prevyi), bulg първи, c. prvy, p. pierwszy ’pirmais’.
-Priev. pirms < pirmis, kas ir sens dsk. instr, vai adv.
(Frenkels), izloksnes ari priev. un adv. ptrma > pirm: «Pirm
(var : pirms, pirmis) nesaju udru kurpes, Pec vaveru kazocipu»
(LD 22353 var.) Forma pirma ir varda *pirmas nek dz nom. ak.
Buck 939, E I 488 fV2 280, 1 497 un 681, EF 2 597, M 111 92
3 94, Mach 488, M E III 225, Nitipa 151, Pok 814 (815), Stang
. 1 282, T 220, Гам Ив 3 198 un 843, Пр II 37, Ф III 235
PTslis 'precinieks’ sk prasit
pirts 56
pirts [pirts]; Is. pirtls, skr. пьрть 't. p.’, кг. паперть 'baznicas
prieksa, lievenis’ (-<- 'pirtsprieksa’), apv. перть 'kare|u dzivojama
maja’. Tas pasas cilmes ka pert (sk.). Pamata ide. *per- 'sist’,
zudumpakape *pr- > b. *pir-. Si saknes forma paradas ari
verba pert iterativa (apv.) pirinat 'atkartoti, ilgstosi pert (pirti) ’
(M E III 223; par formu sal. vert : virinat). Ar so vardu sal.
spirinaties.
Subst. pirts ir sens i-celma vards (*pirtis). No baltiem to
tala senatne aizguvusi somi (s. pirtti) un dSzas citas somugru
tautas. Izteikti uzskati, ka ari slavu valodas attiecigie vardi ,ir
baltismi (P. Smits; K. Buga: ar somu valodas starpniecibu).
Pec cita uzskata (Knabe) vards ir aizg. no somugru valodam.
Atv. pirtizas [pirtizas] ’mazgasanas pirti pirms dzemdibam;
raugos iesana, mielasts pec berna piedzimsanas’.
В II 516, E III2 441, Eckert 9 88, EF 2 578, E-H II 239, L III
48, M-E III 228, Mikola 1 440, Pok 818, SKES 576, Sm 2 29, T 215,
Г С. Кнабе —ВЯ 1968 1 63, Tp Эт 1967 322, Ф III 245
pisa, pise, piss 'staigns purvs’— sk. paisums, piens.
pisas 'priedes, egles’— sk. piens
pist — sk paisit.
pis|i [pisji]; vsk. pislis, apv. [i2], pisla. Tas pasas cilmes ka piesta
(sk.) Pamata ide *peis- : *pts- 'samidit, sastampat, sagrust,
sadragat’, no ka la. apv. pist [i2] 'atirt, atsJ$etinaties’. No verba
senakas noz. 'sairt, sabirzt’ atv. pis}i 'smalkumi, putek|i’: «kad
ilgaku laiku istabu nemazga, tad pisji sakrajas», «[pisji ir] pelu
smalkumi, kas vetijuot nuoslpras» (E-H II 242). Varda pts[i
jaunaka noz. 'trudi’.
leprieksejos gadsimtos sljirta vardu pisji un putekji nozime:
pisji nogiilusies, sakrajusies putekji, smalkumi, putekji— veja
nesti vai gaisa sacelti (piemeram, strauji slaukot) smalkumi (St
II 557).
Vecakaja literatiira an forma pisli, piem.: « . . piesiem bites
piespiez pulju pislus [putekspus] un tos sanes sava koka» (Isa
pamacisana, ka Vaciesu zeme tagad bites kopj, 1868 3).
Buck 18, E 1 341, EF 2 586, M-E III 234
pit [pit], apv. [T]; Is. pinti 't. p.’, kr. пнуть, пять (ssl. ppti) 'savilkt,
uzstiept’, ukr. п’ясти 't. p.’, bkr. пяць 'spiest zpaugt’, bulg. пъна
'saveiku, uzstiepju’, c. pili, pnouti 'vit, pit’, p. piq.c 't. p ’, lat.
pendere 'karaties’, pendere 'svert’. Pamata ide. *(s)pen- 'vilkt,
stiept; verpt’; skanumija */?n- > b. *pin~, no ka *pinti > la. pit,
tag. pinu. Ar saknes -in vel kursismi, piem., pintenis 'mazs pits
grozins’ blakus liter pitenis 'pinums, grozs’. Iter. apv. pidmat [pi-
dinat]: «Es nebiju teaugusi, Ne vainagu pidinajsi» (LD 201,1;
var: Se pinusi vainadzinu). Atvasinatie subst. pine (apv. pina,
pine), pineklis.
Tas pasas cilmes ir apv. pile [pite], arh pits 'pinums, pinek
57
plaksne
lis’ un 'kunkulis, pika’ («zemes pite, sniega pite»), ari 'sagrustu
ziriju, kapepju, graudu u. c. pika esanai’.
17 —18. gs. pinet 'moclt’ ir aizg.— no vlv. pinen 'moot, spidzi-
nat’ (v. peinigen), kas sapludis ar atv u no verba pit. Sis aizg
laikam bijis pazistams tikai Vidzeme G. Elgers sinonimu rinda
to min ka pirmo: «Es ]ot(i) top(u) pinets, mocits, vardzenats.
Es varen(i) mokus ciesu» (Elg 1 100).
Sk. ari: pinka, pintikis.
Buck 622, E II 150, EF 2 594, Jeg 7 92, M-E III 232 un 234,
Pok 988, T 219, W-H II 278, Бенвенист 1 196, Ф III 292
pite, pits 'pinums, pineklis; kunkulis, pika’— sk. pit
pites 'griistu zirpu u. c. ediens’— sk. pika.
place, placis 'pleca lapstipa’ sk. placenis, plecs.
placenis [placenis], apv. [a, a2]; gr. plakous, lat. placenta 'ipasa
veida plans cepums; placenis’. Atv. no bijusa verba * plakt 'sist’
—'sitot placinat’; no ta ari plaksne (sk.). Apv. place [place, a2]
'(pleca) lapstina, kada ratu deta|a, placenis’. Sal, Is. plokis
'sisana, kapinasana; trieciens, cirtiens’.
EF 2 602, HF II 550, M E III 328, Pok 831, T 222, W H II 313
placis, plants 'klucis virs ratu ass’— sk. blakis.
plaiksnities sk. plaisa.
plaisa [plaisa], apv. [ai]; Is. plaisa 'plisums, plaisa’. Tas pasas
cilmes ka piest (sk.). Blakus ide. *plek- ari *pleik- : *phk- > b.
*pleis- : *plais- : *phs- > la. plais- : plis-, no ka verbs pllst,
iter, plaisat [plaisat], apv. [aT] un subst. plaisa. Sal. Is. plysti
'phst’: plaisioti, pleiseti 'plaisat’.
Ar -ai- rinda atv-u, piem., plaisma, plaisna (’plaisa; noplesta
koka miza slotas sasiesanai’), plaisnities, liter, plaiksnities [ai]
'briziem atspidet’ (-<— 'paradities gaisumam makonu starpa’):
«vareja redzet plaiksnamies smagu saules gaismu» (M-E III
314).
Pec K. Bugas uzskata atv i ar -ai- un -i- nav ide. cilmes, bet
gan samera veli jaundarinajumi рёс anaiogijas ar citiem verbiem.
Tacu attiecigas formas an germ, valodas, sal. norv. fhk(e)
'atverta bruce’ (-«-'plaisa’), a s. fl&k (*flaiki) 'ga]a’ (-<-'atplestais,
atdaiitais gabals’).
EF 2 601 un 619, M-E III 315, Pok 835
plaka 'lidzenums, ieplaka’ sk ieplaka
plakans Is. apv. plakanas 'lezens, plakans’, gr. plakous 'placenis’,
lat plactdus 'lidzens, lezens, gluds’. Atv. no apv plaks 'plakans’,
kas savukart no verba plakt (sk.)
EF 2 602, HF II 550, M-E HI 316, Pok 831 T 222 W-H II
313 Гам Ив 3 424
Plaksne [plaksne], apv. plaksna; gr. plax (£en. plakos) 'plate, lapa;
lidzenums’, lat. placare 'lidzinat*. Pamata ide *plak . *plak-
*plek no saknes *pel- 'sist, grust’ no ka ari pelt (sk ) Blakus
verbam plakt (ar kadreizeju trans, noz. 'sist, placinat’) bijis
plaksteris 58
*plakt (sk. plakt) ar lidzigu nozirni, sal. Is. plokis 'sisana,
kapinasana; trieciens, cirtiens’. No *plakt atv. plaksne.
Tas pasas cilmes ir arh plakns, plaksns 'plats’ (Lg 11 235)
un apv plakans 'plakans’.
Sk. art: blakis, placenis.
EF 2 602, M-E 111 329, Pok 831 un 832
plaksteris [plaksteris]. Aizguvums; no vlv. plaster 't. p.’ (v. Pias-
ter), kas savukart no lat. emplastrum < gr. emplastron
'plaksteris, ziede’. Pamata ide. *pel- 'plest, plats’, no ka ari la.
plats. Latviesu valoda aizg. minets 17. gs. vardnicas forma plas
teris (Mane 1 136, Lj 194); plaksteris 19. gs. (U 1 202, V 2 169).
KI 544, M-E III 329 un 331, Pok 805 (806), W-H 1 402, Zev
2 91 un 370
plaksts, plakstins, apv. plakste, plakstiens, plakstenis, plakstene;
Is. blakstlena 'skropsta*. Atv. no verba plakt (sk.) saknes. Baltu
p- mijas ar b-, tapec blakus Is. blakstlena an la. apv. blakstes,
blakstini 'plakstini'. Vards laikam saistams ar plakt senako noz.
'sist’ ('tas, kas sitot tiek cilats’) vai ' (pie) kjauties’ ('tas, kas
piek|aujas acij’). Par nozimes veidosanos sal. mirklis. mirk-
sfeinat.
Pec cita uzskata (Endzelins) vards saistams ar tas pasas
cilmes apv. plaks un b. *blaska- 'plakans’ vai (Frenkels) ar la.
blaks 'iidzens’ un adv. blakus, blakam. Tacu tad grutak izskaid
rot Is varda nozirni 'skropstas’. (K)
EF 2 47, M-E I 308, III 316
plakt; Is. plakti 'sist, pert’, kr. плакать 'raudat’, sakotneji '(raudot)
sist sev pa kriitim’, gr. plax 'plate, lapa, lidzenums’, lat. placare
'lidzinat’. Pamata ide *plak : *plek , *plek- 'plats un Iidzens;
izplest’ no saknes *pel- 'sist, griist’, no ka ari la. pelt (sk.).
Ide *plsk- > b. *plak , no ka la. plakt. (Endzelins: baltu a seit
var but ari no sena o.) Tagadnes formas uo (ploku [pliioku])
no senaka an, vai an tagadnes formas parveidotas pec parauga,
kur uo < an, piem. rakt : roku [uo]. (Lietuviesu varda an
tagadnes formas a — plakti, tag. 3. pers. plaka.)
Nozimes attistiba: 'sist’ —> 'sitot placinat’ -t- (intrans.) ’plakt’.
Kauz. placinat
Blakus formal plakt bijusi ari *plakt, no ka adj. plakns
plats’, plakans 'plakans’ (sk. plaksne), subst placenis.
Sk. an: blakus, blakts, ieplaka, placenis, plakans, plaksne,
plaksts, plankums, plecs, pleksne, plekste, pliksket.
EF 2 602, HF II 550, M-E III 317, Pok 831, Sanders 160, T 222,
W-H II 313, Гам-Ив 3 30, Ф III 272
plandit [plandit], Atv. no verba plenst [plenst] (apv.) 'plest’ ar
saknes patskapa miju. Verbs plenst ir plest fon. variants ar
n iespraudumu. Verbs plandit ir plenst iter un senak bijis verba
platit sinonims. «Augsupedus vien guleju, . . Rokas, kajas plan
didama (var.: slaistidama)» (LD 34487) An refl. plandtties bijis
59 plans
'platities, grozities’. «Ne ta mana ligavina, Kas prieksa plandijas,
Ta bus mana hgavipa, Kas nuo manis begsus bedza» (M-E III
318) No sim nozimem izveidojusas musdienu liter, nozimes
'plivot, plivinaties’.
No plenst bijis ari cits iter. *plendet no ka plenderis
'klaipotajs, siipl,<is, dzerajs, izsl^erdetajs’ un plenderet 'klainot,
bezrupigi uzdzivot? Verba senaka noz. 'plasi surp un turp kuste-
ties’ vel izloksnes: «bajl^i piesien ar virvi pie ass; appem ap asti
virvi, lai neplendere» (E H II 291).
Pec cita uzskata (Endzelins) plenderis un plenderet darinati
pec vardu klenderis un klenderel (sk.) parauga.
Sk. ari: plencis (K)
E 11 507, EF 2 616 un 624, M-E III 318 un 336, Pok 833 (834)
plankums [plankums], apv. [an, an2]. Pamata ide. *pel- 'sist, grust’
atv. *plsk-, no ka ari plakt (sk.). Nozimes attistiba: 'sist’ —'sitot
radit plankumus’ -> subst. 'plankums’. Par sadu nozimju sakaru
sal. tas pasas cilmes sav. flee 'sitiens, plankums’ (v. Fleck
'traips, plankums, ielaps; vieta ). Latviesu varda sekundaraja
sakne n iespraudums. Tas var but no verba plakt tagadnes
celma, ja forma pluck < *planka un ja subst. ar -urns atvasinats
no sa tagadnes celma (ka apv. certums 'cirtums’ un aunums
'avums’). Tada dadijuma plankums apzime verba plakt 'sist’
(arh.) darbibas reziiltatu
Skanumija ide *plak- : *plek , no ka la. pldk- . plak- un (ar
infiksu) plank-. Verbam *plakt ir bijusi lidziga nozimes attistiba;
no sa verba apv pldkis 'liels plankums uz gridas vai zemes’.
Par formam ar -a- un an sal. an lat. plaga ’sitiens’: plangere
'sist’.
Vards ar -an- latviesu valoda laikam visparinats no kursis
kajam izloksnem. Ar an- > -uo- apv. plods [uo] 'plankums,
lankums’: «abuolipa lauka lieli pluoci, kur nav abuolipa» (M-E
Ш 363) ’ (K)
Dz. Hirsa Vestis 1987 11 60, KI 203, ME III 319, Pok
832, W H II 315
plans [plans]; Is. plonas 'plans, tievs, smalks, rets’, lat. planus
'plakans, Iidzens, skaidrs’, he. palhi 'plats . Pamata ide. *pel-
'plest, plats’, no ka ari plat (sk.). Skapumija atv. *pela- : *pld ,
no ka adj. *pla-no-s > b * pldnas > la. plans Nozimes attistiba:
'plest’ —'plesot padflrit planaku’ —adj. 'plans’.
Sk. an plans'1.
Buck 889, EF 2 628, Lanszweert 153, M-E III 330, Pok 805
T 222, W-H II 318, Бенвенист 1 182, Гам Ив 3 781
plansb [plans], apv. [an] 'klons, gnda; zeme’; Is. arh. pldnas
'klons’, liter, pldnas 'plans, tievs, smalks, rets’, pr. plants 'klons’,
vlat. planum 'lidzenums, plaksne’ (> v. Plan 'lidzenums, lau
kums), vlv. vlor 'gnda, pjava’ (£erm *florus < *plaros lauks
klajums; klons’), v. Flur 'lauks, pjava, klajums', a. floor 'grida’,
plans 60
ir. *frana- < *plano-, no ka sanglicu frun 'plaukts, delis’,
vahaniesu run 't. p.’ Pamata adj plans (sk ), kas substantivets.
Lidz ar vesturisko akcenta vietas mainu vards ieguvis citu
saknes zilbes intonaciju.
Ls. arh. planas ar a gaidama о vieta sena izloksnes paradiba
vai ari a seit lasSms a.
E 1 44 E IV2 282 EF 2 628, KI 210, Maziulis 6 307, M E III
330, Pok 806. W-H II 318, Бенвенист I 182, Tp 7 14
plans' 'ieprieks paredzeta darbibas, pasakuma norise, seciba; atte
lojums plakne noteikta meroga (u. c)’ Aizguvums; no v. Plan
't. p.’, kas savukart no fr. plan < lat. planta 'pedas apaksa’
(kas ir tas pasas cilmes ka plansa). Atv. planot [uo]. Aizg
minets 19. gs. vardnicas (V 1 390).
KI 553
plass — sk. plats.
plat plat], apv. [plat2, a2]; Is ploti 'darit plakanu’ un 'sist (piem.,
pa plecu)’, pr. noploz [noplats] vai [noplass] 'veltnis, (rokas)
rullis’. Pamata ide. *pel- 'plest, plats’ no ka ari plats (sk).
Atv. *pela- : *pla-, no ka b. ^platei/ti > la. plat
Sk. an: plans, platit.
E IV2 267, EF 2 629, Maziulis 6 307, M-E III 331, Pok 805
platit [platit]; Is. plotyti 'klastit, platit; skerst. Pamata ide. *pel-
plest, plats’, no ka an plats un plat (sk.).
Varda sapludusi divu verbu iterativi: 1) ka blakus plest ir
platit, ta blakus ton variantam apv. plest [e] ir platit; pamat-
verba variantu nozime maz atslpras, an atv-u ats^iriba ir maza.
«plest (plest) muti» un «platit muti», bet «meiteiies. . platija
ruokas ka putni sparnus» (J Jaunsudrabiris ME III 321),
2) verba plat iter : «karasas plat» un «karasas platit» (M-E III
331).
Verbam platit sakotneja saknes garinajuma zina atbilst kr.
пласт, c. plasi (< *plat-) 'slanis, karta’.
Refl. platities folklora 'plesties’: «Jau ta plata k|ava lapa, Vel
ta plata platijas» (LTD 1 164); liter, valoda 'atkartoti plest’
(«platities rokam») —'uzbazigi lielities’.
EF 2 606 un 629, Bl 6 181, Mach 455, M-E III 331, Pok 833, •
T 225, Ф III 273, Ц 345
plats, Is. platiis, pr plat- (vietv. Platmedyen, kur median 'mezs’)
'plats, plass’, si p^thuh 'plats, plass, liels, varens’, gr. platys
'plats, plass, plakans, lidzens’. Pamata ide. *pel- 'plest, plats’,
no ka adj. *pl-tu > b. *platu s. Senajiem iz-celma adjektiviem
izzudot, latviesu valoda tos aizstaja о un jo-celma formas plats
un plass (< *plutjas), kam diferencejusas nozimes. Nozimju
diferencesanas sakusies jau 18. gs. (St I 197 un 198), bet
noteiktak ta izpaudas tikai no 19. gs. 70. gadiem (U I 204, V
2 169) Vei 1853. g K. Valdemars rakstija: «Tam vien prieki
gavile Visa plata pasaule» (300 stasti. . , 39)
61
plaukts
lespejams, ka tas pasas cilmes ir narev. plats Чара’, ja vien
tas nav aizg no vacu valodas (Blatt)
Sk. an: plaudit, pldnsa, plat, platit, plaudis, plauksta, plaukt,
plaukts, pleksne, plest, plezna.
Buck 884, E IV2 281, 1 270, EF 2 606, Euler 155, HF II 553,
KK 29 195, Lanszweert 172, M E III 322, ММ II 333, Pok 833,
T 225, P. Vanags — Vai akt 1987 72, Zmkevicius I 17, 2 78,
Бенвенист 1 205 Гам Ив 3 55
plaucet — sk plaukt, plukt.
plaudis [plafldis, ail], apv plauda [a Ci] Tas pasas cilmes ka plats
(sk.). Pamata ide. *pel- plest, plats’ atv. *pleu- *plou > b
plau-, no ka la. plaudis ar morf. var. Tas pasas cilmes ir gr.
palathe 'plats aug|u cepums’ un go flauts 'lieligs’ fplatigs’),
flautjan 'lielities’ ('platities’). Plaudis ir plata zivs.
E HE 378, Fei 156, Laumane 1 167, M-E III 324
plauksta [plauksta], apv. [au2] plaukste, plauksts (gen -s un a),
Is. plauska pliauske 'sj$ila’, kr. плюск 'saplacinata vieta (pneks-
meta)’, lat plautus 'plats, plakans, plaudere 'sist кора, sist
plaukstas’ Tas pasas cilmes ka plats (sk.). Pamata ide. *pel-
'plest, plats’ atv. *pleu- : *plou- > b *ptfau- . *plau . No sas
formas la. plaust 'skiest (M-E III 327), senak 'plest, platit’;
sal.: «apsmiekla valuodas, kadas [audis tagad . . plaustin plauz»
(J.Jansevskis—E-H II 286). No sa verba atv. subst. *plausta
un apv. plauska 'delna; blaugzna’ Forma plauksta no *plauskta-
(Buga, Endzelins) vai ar k iespraudumu forma *plausta.
No para elas bazes p[au- atvasinats apv. p(auka izslpedejs,
| izsl^erdetajs’ (M E III 366).
В I 475, 11 301, EF 2 608, M E III 325 un 366, Pok 805 un
838, W-H II 320, Ф III 289
plaukt [plaukt], apv. [au]; Is. plaukti 'varpot’. Vards izveidojies,
1 saplustot divu ide. saknu refleksiem 1 Pamata ide. *pel- 'plest,
plats’ atv. *plouk- > b. *plauk-, no ka verbs *plaukti > la.
b plaukt. Nozimes pamata ir 'plesties, tapt platakam’ 2. Pamata
ide. *(s)p(h)el 'skelt, sljelties, nosljelt, plist (u. c.) atv. *plouk
> b. *plauk- Plaukstot pumpuri plist, s^ejas.
Kauz plaucet [plaucet], Tas pasas cilmes ir apv. plaukas
[au, auj plauki [au] 'parslas, blaugznas’
Sk. art: plukt, plukt.
EF 2 607 un 608, M E III 326, Pok 837
Plaukts [plaukts], apv. [au2], plauts [au2]; Is. plautas 'stropa
’ laipipas delis’, an 'jumts; plats pirts sols; parceltuve, pramis;
sljila; delis vienkoca sanos’, lat. plautus 'plats, plakans’, pluteus
'aizsargjumts, aizsargsiena, aizsargdelis’ Pamata ide *pel-
’plest, plats’ (sk. plats) atv. *pleu- : *plou- > b. *plau-, no ka
*plautas > la. plauts. Forma plaukts vai nu ar k iespraudumu,
vai ari kontaminacija no plauts un plauks t. p.’ (M E III 325)
plauskas
62
Sakurna plaukts laikam 's|$ila ar vienu plakanu (platu) pusi,
ari no apajkoka piests delis’, uz ко norada Is. plautas nozimes.
Sk. ari: plauksta. (K)
В II 521, EF 2 608, M-E III 328, Pok 838, W-H II 320 un 328
plauskas plausmas 'biaugznas’ sk pluskis.
plausf 'pludinaf— sk. plosis.
plaustb 'shiest’— sk. plauksta
plausas [plausas], apv. [au2], vsk. plausa; apv. ari plausi, plausni,
plauksas, plauksi; Is. plaucial (dsk.) 't. p.’, pr plauti 'plausa ,
bsl. pljusta, skr. плюча (nek. dsk.) 'plausas’, si. kloma ( <
*pldman-) 'laba plausa’, gr. pleumon. lat. pulmo (£en. pulmdnis)
< *pelmon 'plausa’ Baltu un slavu valodas vards bijis nek
dzimte; ide. *pleu-tiom > b. *pliautian, no ka la. apv. plausa
(M-E III 366) No paralelformas *р1ои-Цот > b plautian, dsk.
*plautja > la. plausa. Si forma tatad sakotneji bijusi dsk. nom
Izzudot latviesu valoda nek. dzimtei, senaka dsk. forma uztverta
par siev. dzimtes vsk. formu un no tas darinats jauns daudz-
skaitlis. Ari pr. plauti ir sekundars siev. dzimtes vards.
Ide. *pleu no saknes *pel- 'liet, tecet, peldet’ no ka an peldet
(sk.). Varda plausa sakotneja noz. 'tas, kas peld’. Sadu apzi-
mdjumu plausas ieguvusas tapec, ka, iemestas udeni, tas peld
pa virsu. Par nozimi sal. kr. лёгкое 'plausa’ лёгкий 'viegls’
Salidzindsanai raksturigs ari apv. plausa 'tas, kas kjuvis joti
slapjs’ (<- 'tas, kas peldejis, bijis tideni’).
No tas pasas saknes apv. verbs plavot [plavuot], plavat
'plust, peldet’: «tauki plavo zupai pa virsu», «рпека asaras
plavaja veca vira acts» (J. Sarts), «dfi|i plava pa dllji» (E-H II
289) Sal Is. plauti 'skalot. mazgat kr. плавать 'peldet’. Verbi
plavot, plavat ir zudusa verba *plaut iter.
Varda pleve (sk ) sas ide. saknes reflekss sapludis ar atv
no *pel- ’ada’.
В II 519, E IV2 281, 1 227, EF 2 607, Euler 1 196, HF II
558, L III 51, M-E III 327, MM I 283, Pok 837, T 226, WH II
386, Seebold 294, Гам Ив 3 815, Ф Hl 290
plavot 'plust peldet’— sk. plausas
plecs [pl^cs]; kr. плечо (skr. плече, ssl. pleste, psi. *pletje), ukr.
плече, bulg плещи (dsk ), p piece 't. p.’, gr plate (homo-plate)
'plecu lapstiqa’. Pamata ide. *pel- 'piest, plats’, no ka an plats
(sk ). Forma plecs no senakas *plets, kur ts uztvera ka c (par
formu sal vecs). Varda senaka nozime tatad bijusi 'plata vieta’.
jo plecs apzimeja ne tikai nehelo (cermepa da|u no kakla lidz
rokai, bet an lapstipu apvidu; sal tdz . «Es savu svainiti No
pleca pazistu Dizais lelaps muguras vidu» (LD 21607)
Varda formu vareja ietekmet ari horn. ide. saknes *pel- 'sist,
grust’ atv. *plek-, no ka plakt (sk.); sal apv. place, placis pleca
lapstiqa’.
17. gs. plecis ari nelielas laivas apzimejums («plaeccis,
63
pleksne
aywinia», p. lodz, lat. navicula, Elg 1 199). Ta laikam bijusi
neliela plakana laiva, kas Kurzeme deveta par platdubeni. Vards
plecis saistams ar plats, plakt
E I 98, Eckert 9 143, EF 2 582 un 602, HF II 553, L III 51,
M-E III 332, Pok 831 un 833, T 225, W-H II 313, Пр II 74, Ф III
281, Ц 347
plederet [plederet] ’(strauji, an neritmiski) plivinat sparnus; ne-
drosi, bezspecigi virzities, plivinot sparnus’; Is. plediioti 'ejot
vicinat rokam’. Tas pasas. cilmes ka piest (sk.). Pamata ide.
*pel- .'piest, plats’ atv. *pled(h)- > b. *pled- un *pled-, no ka
laikam bijis la. *plest (tag. *pledu vai *plezu), kas sapludis
ar sin. piest (tag. piesa). Ta iter pledinat 'kustinat, vicinat
(sparnus)’ : «gailitis sparnipus vien pledinaja» (M-E III 333).
Par formu sal. vest (tag. vedu) : vedinal.
Verba pledinat morf. varianti ir pledenet 'bezjedzjgi surp un
turp iet vai lidot’, plederet: «cirulis gaisa pledere, viena vieta
turedamies», «vista, pa ledu iedama, pledere» (M-E III 333).
(Par verbu plenderet sk. plandit.) Atv. plederis (apv.) tas, kas
bezspecigi vicina sparniem, kas nedrosi iet’, plederis piedzeries
cilveks’.
Tas pasas cilmes ir v. jlattern 'plivinaties, lidinaties, plan
dities’, vav., vh. vlederen't. p.’ No sis pedejas formas bv. fledern
'beznipigi klaipot bez darba’ (> la. sar. flederet), fleder 'sliplps,
dikdienis’ (> la. sar. fleders). Sie vardi vardja ietekmet la.
plederet, plederis nozimi. (Frenkels: latviesu mantotie vardi sa-
pludusi ar aizg.; Becenbergers, kam ar «laikam» pievienojas
Endzelins: plederet ir aizg. no vacu valodas.) (K)
EF 2 610, KI 202, M-E III 333, P 192, Pok 798 (800) un 833
(834).
pledinat 'kustinat, vicinat (sparnus)’— sk. plederet.
pleicet 'krietni sadot, sasist’—sk. plikis
pleika 'noskrandis cilveks; plencis’— sk pliks
pleikat sist’— sk. plikis
pleitet 'sist’— sk phtet.
pleksne [pleksne], apv. [e2], pleksna [§]. lespdjami dazadi varda
cilmes risinajumi
1 Atv. no verba piest (sk.) ar pied, -ne- un velaku k ie-
spraudumu. Ar formu *plesne sal apv. plesna «sutinatas berza
plesnas gabaliqu» (A. Upits — E-H II 293). Tada gadijuma plek-
sne sakotneji 'kas noplests’: «nuo lindrakiem nuopldse lielu
pleksni» (E H II 293).
2 Vards var but tas pasas cilmes ka piest un plats (sk.)
t. i, atv. no ide. *pel piest, plats’; *pelt- : *plet- (Frenkels).
Tada gadijuma *plet-sne > *plesne ar velaku k iespraudumu
un saknes patskana gannajumu pec verba plakt atv-u parauga.
Formas zina sal. Is. pleksnas 'pedas virspuse’: plesnas 't p.’,
an 'delna’ (la. apv. pleksne 'plezna’).
plekste
64
3 . Vards var but vienas cilmes ar verbu plakt (sk ), ta pa-
mata ide *plek- *plek- 'plats un Iidzens; izplesf (Endzelins).
lespejams ka varda sapludusi divu vai triju saknu reflek-
si. (K)
Eckert 9 196, EF 2 601, M-E III 338
plekste 'bute; (apv.) plana paksts’ Is plekste 'plekste. Atv no ide
*pel- 'sist, grusf —► 'placinat’, no ka ari plakt (sk.). Baze *plak-
: *plpk *plek- 'plats un Iidzens; izplesf, no ka ari plecs (sk.).
Uz sadu varda cilmi norada ari apv. piece 'plekste’, kam horn
piece 'plecs’.
Varda formu vardja iespaidot an horn. ide. *pel 'plest, plats’
atv-i (sk. plest, plats)
EF 2 611, Laumane I 174, M-E III 332 un 334
plekums pelejums’—sk. pelet.
plena's [plencis, enJ, apv. [en2]. Atv. no verba plenkt 'dzert (alko
holu)’ (apv), kura pamata ide. *pel- 'liet, tecet’ (no ka ari
peldet, sk.).
Vards sapludis ar atv. *plentis no apv. verba plenst Jen]
'plesf (sk. plandit) ar talako noz. parnesumu 'platif —'skiesf
Sai. plenteris 'plencis’ (E-H II 291), ari plenderis. Lidz ar to
plencis leguvis ari noz. nekarti^s, nolaidigs cilveks’, plencet
dzert, vazaties; skiest (naudu)’, izplencet 'izsljiest (naudu,
mantu)’. (K)
E H II 291, M-E III 335
plenderet — sk. plandit.
р!ёпе, plenet — sk. pelni
plenst plesf sk plandit
piepet, pleperet 'p[apat — sk. pjapat
plest Is. plesti 'plest, paplasinaf, si. prdthati 'izples, pieaug, vairo-
jas’, gr. platyno 'plesu, paplasinu’. Pamata ide. *pel 'plest,
plats’, atv. *plet- (sk. plats) No *plet tei > b. *plet-tei/ti >
*plestei/ti > la. plest. Paralelforma apv. plest [e] t p.’, kam
atbilst Is. plesti.
Iter, plat it.
Sk. ari: platit pleksne.
EF 2 606 un 617, HF II 533, M-E III 337, Pok 833, T 225
plest [plest]; Is. plesti 'plest, laupit, plicinaf, c. plasati 'dusmoties’
(senak 'kost, plukt, plest), sav. flahan 'diraf. Pamata ide.
*plek 'raut, norauf no bazes *ple 'noskeit, norauf kas savukart
no saknes *(s)p(h)el- 'slcelt, noskelt, noraut (u. c.)’ (no ka la.
spa[i, sk.).
Ar noz. 'plest, rauf vesturiski saistas an noz 'iestradat
(zemi) (vispirms izplesot kriimus), tapec piesums 'jauniekartots
lauks (piem, krumaja, vecaines vieta)’.
No bazes *ple : *plt}- apv plasks, plaskains, plaska(i)ns
'Iidzens, lezens un plats’ (Is. plaskanos 'blaugznas’).
Sk ari plaisa, pleksne, pleve, pliks, phst, plosit.
65
pliekans
G. Bonfante— St В IV 129, Buck 565 EF 2 604 un 619, Jeg
6 12, M-E 111 340, Pok 834 un 835, Stang 3 42, Tp 6 248
piesums — sk. plest.
pletne. Aizguvums; no p. pletnia 'sitamais (siksna, nkste, pinums)’,
kas atv. no plesc 'pit’. Atv. pletnet.
Tas pasas noz. apv piete no кг. плеть 't. p.’ (Endzelins) vai
bv. Plette.
Aizg-i mineti 19. gs. vardnicas (U 1 206, V 2 170)
E I 98 M-E III 338, Sab 18 66
pleve [pleve], apv. [e], Is. pleve't. p.’, pr. pleynis 'smadzenu pleve’,
kr. плева (psi. *pleva), bkr. плёва ukr. пл1ва pleve’, lat. pellis
(< *pelnis) 'ada’, palla (< *pel-ya ) gars, plats sieviesu
virsterps; aizkars’ Varda pamata ir divas ide. saknes-
1) *(«)p(h)ei- 'skelt, noskelt, norauf (no ka plest. sk.; Endze-
lins, Frenkels), 2) *pel- 'liet tecet; peldet’ (no ka peldet, sk.,
Buga). Sal gr. plead 'braucu ar kugi; pe du’, toh В plewe 'kugis’
(-«— ’peldosais’)
Abu sakpu refleksi saplOdusi, un vards lietojams gan planas
audu kartas apzlmesanai (piem., «vedera pleve»), gan tas kar-
tipas apzimesanai, kas klaj slpdrumu (piem., «tauku pleve»).
Atseviskos atv-os paradas gan vienas, gan otras saknes nozime.
Piem., apv. plevinat [e] 'uz udens peldus dzenaf (U I 205).
Ar -n- sin ptene [e], apv. [e] 'kartipa, audu karta’: «virs
sl$idras putras ruodas plene», «vederu satur pavederes plene»
(E-H II 293) Sis vards valoda dazkart saplust ar horn, plene
'pelnu plevite virs (kvelosas) ogles’ (sk pelni).
Sk. ari: pelavas. (K)
В II 302 un 516, E IVo 281, EF 2 620. M-E III 342, Гам-Ив
3 227 un 238, Ф III 277 un 278
plezna [plezna]; Is. plesna, plesnas '(kajas) pedas virsa’, pr.
plasmeno 'kajas pedas da|a starp vidu un pirkstiem kr. плесна
(psi *pletsna) 'pedas apaksda|a’. Pamata ide *pel- 'plest, plats’
(no ka an plats, sk.) atv. *plet-. No *plet-da- > la. apv. plezda
[§], var. plezde (M E III 338). No *plet-snd- bijis la. *plesna
(: Is. plesna), no ka kontaminacija ar plezda izveidojas plezna
(Endzelins: < *plezdna). (K)
E 1V2 281, EF 2 601, Euler 1 234, ME 111 338, Pok 333,
Schmalstieg 2 276, T 225, Ф III 279
pliederi sk cerini.
pliekans [pliekans], apv. [ie2]. Tas pasas cilmes ka pliks (sk.).
Pamata ide *pleik- 'kails’ > b. ^pleik- > ab *pliek-, no ka la
apv. adj. plieks 'bezgarsigs, sajs’ (-<— 'pliks'), kura atv. pliekans,
apv. pliekns. Par noz. parnesumu sal. varda pliks apv. nozirni
'bez aizdara’- «plika putra» (E-H II 295) Par formu un nozirni
sal. an apv. plikans 'pliekans’.
Izloksnes ari vardi ar neparveidotu baltu -ei- : pleiks 'ne-
cienigs’ (E-H II 290), 18. gs. 'pliks’ (Lg II 237), pleikis 'cilveks
.1 484
pliekst
66
ar kailu galvu, pliks galvvidus’ (M-E III 334), pleikums 'kailums’.
Sal Is. pleike 'kaila vieta; phks galvvidus .
EF 611 un 622, M-E III 351
pliekst 'sist plakaniski sist ar amuru’ sk. phksfcet, plikis
pliens [pliens], apv. [ie] *ka|^akmens; mals’, plienes, plieni 'plakani
ka|kakmepi’; Is. pletne 'plass kails lidzenums’, pr playnis
'terauds’, norv. apv. flein 'kails’. Pamata ide *(s)p(h)el^ t
noskelt, noraut’, no ka an pliks (sk.), tikai ar citu piedekli
*plein- > b. *plein > ab ''phen-, no ka la. pliens. Varda sakot-
neja noz. 'kails (an gluds, lidzens) prieksmets’. Par nozimi sal
tas pasas cilmes adj. phns (apv.) 'gluds, lidzens, kails’: «plins
ledus», «plini nuoskiits» (M-E III 348) un kursen. plinelauk
'tuksnesigs apvidus’, phneled *g uds ledus, gale (K-P 64).
Lidzigi pr. playnis 'terauds’, an kursen. pliens 'terauds’ un
plien(a) 'meta s’ (K-P 64)
Varda nozimi vareja ietekmet ari ide. *pel- 'plest, plats’
рг|п1к1С11Д49 JV2 28( EF 2 6] j M E In 352 pok 834, stang 3 4£
T 226, Tp Donum В 546
plikadida [plikadida], apv. plikadldis '[oti nabadzigs cilveks; nabags,
kas tomer dizojas (niev.). Saliktenis, kura 1. da[a no pliks 'kails’
’nabadzigs’ un 2. da|a no didities 'lekat dejot’, kam piev eno-
jusies tas pasas cilmes verba dizoties semantika. (Sk. pliks,
didit.)
Ar plikadida laikam sakotneji apzlmets kails vai puskails
lekatajs, dejotajs. Varda noz. parnesumu veicinajusi saknes did-
: died- saistisana ar uzbazigu ubagosanu (diedelet, apv. didelet).
Jeg 1 10, M-E III 343
pliks Is. plikas t p. Pamata ide * (s)p(h)el- 'sl$elt, noskelt, noraut’
atv. *plei- : *pli- ar pied, -ko-; *plikos > b. * plikas. > la. pliks.
No tas pasas saknes ari plest (sk.).
Sakotndji pliks 'tads, kam noplukta spalva vilna; nodirats’,
sal.: «plika vista». Nakamais posms nozimes attistiba tads, kas
ir bez vilnas, bez matiem’ («pliks kazoks», «plika galva») 'tads
kas ir bez apgerba’ —► parn. 'nabadzigs’. Izveidojas an noz.
manse 'bez pavalga, bez aizdara’ («plika maize», «plika putra»).
Kauz. phcinat senaka noz. 'padant phku, kailu’ (Lj 196), ar
parn. 'padant nabagu’: «gan vins [audis noplicinajis» (turpat)
Ar talaku parnesumu par zemi ’lietojot bez pietiekama meslo
juma, padarit neaugligu’.
Tas pasas cilmes ir apv. pleika [ei, ei} 'noskrandis cilveks,
plencis’. Varda nozimi ietekmejis plencis.
Sk. an pliekans, pliens, plikadida.
Buck 317 un 324, EF 2 623, ME 111 333 un 334, Pok 834 T 226
pliks^et [pliksl$et], plikset, pliksket [i], phkset; Is. pliksenti 'sist
ar patagu, pliksl,<inat’, plykseti 'atkartoti sist, pliket’, lat plectere
'sodit ar perienu, sist Pamata ide. *plek- 'sist’ no saknes *pel
67
plitet
'sist, grust’, no ka ari la plakt (sk.) Blakus plakt sist’ —‘sitot
placinat’ —► 'kjauties, plakt’ skapumija izveidojas *plikt ar lidzlgu
nozimi; sal. apv. uzplikt 'uzplakf. No bazes varianta *pleik-
(< *plek-) la. apv. pliekst [ie2] 'sist; plakaniski sist ar amuru’,
sal. Is pliekti 'sist, pert; patagot’.
Blakus siem verbiem, kas izsaka kadu darblbu, izveidojas
formas, kas saistas tikai ar trokspu radisanu un trokspu ska-
nesanu. So skapu verbu nozime abstraheta no pamatverbem un
nianseta ar patskapu kvalitativo un kvantitativo mainu:
plaks(k)et, plaks(k)indt, pliks(k)et, pliks(k)inat, pliks(k)et,
phks(k)indi. Forma nianseti an attiecigie substantivi (plaksfcis,
plikskis u. c.).
Ide. *pel- pamata ir skapu atdarinajums, bet diferencdta
skanu un trokspu apzimejumu sistema uz sas saknes bazes
katra valoda izveidojusies ipatneji
Sk. ar", plikis.
EF 2 662, Pok 832, W-H II 321
pilots; Is. pliekis ‘sitiens, plikis’. Pamata ide. *pleik- : *plik- 'sist’
no saknes *pel- 'sist, grust’ (no кй an pliksket, sk.). Bijusi verbi
*pleikt, *pliekt, *plikt 'sist (ar troksni, ar plikskienu)’; sal. is.
pliekti (pliekti) 'sist, pert’, plykseti 'sist, plitet’ un la. atvasi-
natos verbus pleicet 'krietni sadot, sasist (E H II 290), pleikdl
'sist («pleikat pa gurniem», M-E III 334), pliekst 'sist. plakaniski
sist ar amuru (M-E HI 351), plicet sist ar stibu’ (M-E III
343) No *pltkt atv. plikis (ka Is. pliekti . pliekis), arh. plifce (Lj
195, St 1 200, II 445), no *pleikt arh. pleikis 'plikis’ (Lj 195).
Atv. verbs pliket. Formas ar k ekspresijai, varbut visparinatas
valoda no kursiskajam izloksnem. (Sal apv. plice 'stiba, rikste’,
plicet 'sist ar nksti’ M E III 343).
Pec cita uzskata (Endzelins) plikis varbut no *pliklis, vai an
tas ir lituanisms; vel pec cita uzskata (Frenkels) vards ir skapu
atdarinajums, kas sapludis ar atv. no horn pliekti 'saplukat’
(ко saista ar la. pliekans). (K)
•. EF 2 622, M-E III 346
Plms gluds, lidzens, kails sk. pliens
pl*st [plist]; Is. plysti 'plist; klaigat’. Tas pasas cilmes ka plest
(sk.). Blakus ide. *plek- an *pletk- : *plik- > b. *pleis- (Is.
pleiseti 'plaisat’): *plais- : tplis- > la. plais- : pits-, no ka plist.
Pec cita uzskata (Buga, Frenkels) plist ir jaundarina urns
blakus verbam plest pec parauga krest krist, celt cilt
В II 292, EF 2 619 un 625, M-E III 348, Pok 385
phtet [plitet], apv. [i2] Pamata ide. *pel- 'sist, grust’ (no ka ari
pelt, sk.) atv. *pleit *plit-, no ka la. apv. pleilet [pleitet] 'sist’
( Is. pleltis 'resna nuja’) un plitet 'atkartoti sist’, parn ilgstosi
dzert uzdzivot’. Parn nozime varbut no sakotneja 'sist kartis
'spdlejot kartis, dzert Tacu noz. parnesums var but ari tiess;
sal plckat 'sist patagot’ un 'dzert’: «Dzeram, bra|i, pickajam
plities
68
Savu miezu alutuju!» (M-E III 230). (Verbs pickat [pickat) no
picka 'pataga’, kas laikam no Iv. pietske 'pataga’ (v. Peitsche),
kas savukart ir slavu cilmes un saistas ar кг. бить 'sist .)
Pec cita uzskata (Endzelins, Zevers) plitet ir atv. no aizgu
vuma, kura pamata Iv. plite 'sitiens' (bet no ta nevar but forma
pleitet). К
E Illi 407, M E Ш 334 un 349, Zev 2 92
plities [plities], apv. [1, i2]. Pamata divas horn. ide. saknes, kuru
atv-i da|eji sapludusi.
1. ide. *pel- 'liet, tecet, peldet lidot plivinaties’ (no ka ari
peldet, sk.) atv. *plet- : "ph-, no ka bijis verbs *pht, refl. plities
'vicinat sparnus, plivinaties’; «(varnas) pacelas gaisa, plijas pa
biezajam skujam» (J. Jaunsudrabips— E-H II 298), parn
purinaties': «plijies («purinajies») ka pliks pa natrem» (E H II
298) No sej enes uzplities pl vinot sparniem, uzlaisties’: «puce
uzplijas uz vienpadsmita gada zara» (E-H II 730).
2. Ide. *pel- 'sist, grust; sitot, grtizot iekustinat, dzit’ (no
ka ari pelt, sk ) atv. *plei- : "ph (sal. plltet), no ka *plit un refl.
plities 'bazties (virsu)’. Par nozimes parnesumu sal. dzit . dzities
(virsu) Piem ; «plities pec tdva mantas, pec piesuohtas naudas»
(ME HI 350), «kenips plijas, lai jel atduoduot . . spalvu vinam»
(E-H II 298), «viqs man tikam plijas virsu, lidz palieneju vienu
rubli» (M-E HI 350) No pamatverba *plit atv. apv izpltt izkaulet
un uzpht 'uzplities’.
Pec cita uzskata (Endzelins), plities varbut saistams ar ssk.
flit 'steiga' [verbs flyta 'steidzinat J un sa. flitan 'strideties’
Sk. an pltvot. К
E-H 11 298, M-E HI 350, Pok 798 un 801
plits [p/i/s], apv. plite. Aizguvums; no bv. Pliete ‘t. p.’, kas savukart
no kr. плита't. p.’ Vards radmecigs ar gr. plinthos ’kiegelis’.
Latviesu va oda aizg vispirms sastopams nozime 'kiegelis
lidzens akmens, flize’ (plite kiegelis’, St I 200). Virtuves pavarda
nozime 19. gs. (LJ I 206).
EF 2 625, HF 562, M E III 349, Zev 2 92 f
plivot [pllvuot], apv. [i2], plivot [uo]. Pamata ide. *plei : *ph- no
saknes *pel- liet, tecet, peldet, lidot, plivinaties’, no ka an plities
(sk). Blakus verbam *pht 'vicinat sparnu, plivinat' vareja but
adj. *phvs 'vijijveidigi kustigs’, ne ka atv. plivot (sal. dzit [i]
dzivs : dztvot), vai an verbs atvasmats no apv subst. phva
[I] 'sparns (M E 111 350). Verba plivot [uo] liter, noz. veidot
(veja) vi|i,iveidigas kustibas’ varfcja izveidoties no saknes noz
‘tecet’ -* vippoties’, an peldet’ —> 'izdarit lokveida kustibas (ka
zivs peldot)’. Sada nozimes attistiba redzama atv plivinat tau-
tasdziesmu piemeros «Lidacipa plivinaja Ezerina malipa» (LD
30757, I var.), «Labak manas za|as lapas L'dens vi[qi plivinaja»
(LD 19903, 3), «Ezerips plivinaja Piecas baltas villaimtes» (LD
13404 var.) «Jo tie veji lieli puta, Jo magone plivinaja (var
69
plukt
supojas)» (LD 8486 var ), «Mazajam meitinam Vejins matus
plivinaja» (LD 2173), «Cirulitis augstu skreja, Augstu sparnus
plivinaja» (LD 22459)
Blakus formai plivot [uo] apv plivot [uo] un plivat, no ka
iter, un kauz. liter, forma plivinat (apv. plivinat).
Subst plivurs [7] ir 19. gs. beigu vai 20. gs. sakurna jaun-
vards (D 1 947), kas aizstaja aizg slei(j)ers (< v Schlater;
nV 1 70, U II 625) un plore (< v. Flor; LJ I 207). Ar noz. niansi
kops 19. gs. beigam lietots ari jaunvards skidrauts
Vienas cilmes ar plivot ir kr. плыть un плавать peldet'; sie
vardi rib ‘saknes *pel- atvasinati ar citu piedekli (ide. *plou-
*р1и-) К
Buck 436, E II 243, EF 2 609, E-H II 299, M E 111 351
plocis 'plankunis laukums’ sk. plankums.
plosit [pluositj, apv. [uo]; Is. pluosas, pliiostas 'skiedra, skipsna’
(sakotneji izplestais, noplestais’). Tas pasas cilmes ka piest
(sk.), sa verba iter. Skaqumija ide ё .: d > ab e : uo. Blakus
verbam piest senak bijis iter, plesat [^], sal. kursen. plgsati
(LLJR XVI 106). Savukart blakus verbam plosit [uo] bijis pa
matverbs *plost [uo] no ka apv. ploss [uo] neratnis, palaidnis',
plosnis [uo] 't. p.’ un plosis [uo] 'kas plosas’ (ME III 364).
Verba plosit [uo] apv. paralelforma plosat [uo2] ar varietu noz
pamazam piest (nerupigi un biezi valkajot) (E H II 305)
EF 2 619, M-E III 364, Pok 835
plosts [piuosts], arh. plosta [uo], Is. pliiostas, plaustas, plaustas
'plostu tilts, pramis; peldoss ledus gabals’. Pamata ide. *pel-
'liet tecet peldet’ atv. * plead : frplud-, no ka ari pliist (sk.)
No formas stiepuma ракарё *pldud- > ab. *pluod-, no ka bijis
verbs *pluod-ti > 'pluosti 'pludinat’, kura pag. pas. divd
*pluostas > la. plosts [uo] substantivets.
No saknes pamatpakapes *ploud- > b. *plaud ir verbs
(apv.) plaust [au] ' (pie)pludinat, (iz) het, slapinat’, parn. runas
izplatit, izp|apat’- «apsmiekla valuodas, kadas |audis tagad plaus-
tin plauz» (E H ll 286), sal. Is. pldusti 'skalot, mazgat .
1 Apv (kursen.) plausts [au] 'plosts' (LUR XVI 106).
'’Par nozimju 'tecet, plust’ un plosts’ sakaru sal. v [Hessen
'tecet, plust’: Floss 'plosts' (flossen 'pludinat’).
Buck 731, EF 2 609, M-E II 365, Pok 837
Pluds, pludtns sk. plust.
plukata — sk plukt.
Pluksna—sk. plukt "'
Plukt; Is. pliikti 'balet, plukt’. Vards ir vienas cilmes ar plukt (sk.),
kura senaka tag. lorma (es) *plucu ir aktiva forma lepretim
pasivajai, intrans. *pluku < plunkd (Endzelins). Verba plukt
senaka noz. 'izkrist, noiet (par spalvu, matiem)’: «pavasari
guovim pluk spalva» (M E III 356) no ka sekundara noz no et
(par krasu) So nozimi vareja lespaidot an ide. *pel- peleks,
piukt
70
bals’ (no ka palss) un *pel- 'liet, tecet, peldet’ (no ka peldet)
atv-i (Frenkels).
Kauz. plucinat 'plQkt’ («vilnu, spalvas plucinat»), 'apstradat,
notirit, plucot spalvas’ («plucinat vistu, pili») r* 'apliet ar karstu
udeni, lai noietu spalvas, sari’ («cuku plucinat») —'apliet ar
karstu udeni, ielikt karsta udeni . Ar saknes skapumiju kauz.
plaucet [au]; «plauceta maize».
Subst. pluka (apv.) 'vilnas sijipsna’, plukatas skrandas’,
plukata ’•skrandainis’.
EF 2 631, M-E III 323, 353 un 356
piukt [piukt] apv [ir]. Pamata ide. "pleuk . : pluk piukt; spalvas,
parslas’ no saknes *(s)p(h)el- 'sl$elt, skelties, noskelt, noraut’
(no ka ari spall, sk.). Sas saknes atv-i latviesu valoda da|eji
sapludusi ar atv-iem no ide. *pel- 'plest, plats’ (sal. plaukt).
Par plaukt un piukt sakaru sal. apv. piukt [u] 'plaukt’: «ievas
jau zied, un ar’ abeles sak piukt» (J. Sietipsona vestule F. Brfv
zemniekam, 1882; Raipa muz. inv. 99845).
Verba piukt tagadnes senaka forma (es) *plucu kas par
veidota pe: inf formas. Iter, plucinat, plukdt.
Tas pasas cilmes ir subst. pluksna [u], apv plaksne pluksns
'kas izplukts; plana pleksnite (piem., berza tass), smalka spal
vipa
Sk ari: pluskis.
В III 195 un 246, EF 2 608, M-E 111 361 un 362, Pok 837 un
985, Stang 3 42
plume [plume], Aizguvums; no vlv., afri. plume t. p. (v. Pflaume),
kas savukart no lat. prunus plume’, prunum 'plumes auglis’
Ar grjelju valodas starpmecibu vards aizguts no Mazazijas valo-
dam. Aizg. sastopams 17. gs. vardnicas musdienu forma (Mane
I 136, Elg 1 501, Lj 197).
Doo II 738, EF 2 626, KI 544, M-E III 362, Sanders 53, W-H
II 379, Zev 2 291
pluska, pluskata 'kus^is, skranda; skrandains cilveks (u. c.)’—sk.
puskis.
plust [plustj Is. plusti 't. p.’ Pamata ide. *pel- liet, tecet, peldet
(u.c.)’ (no ka an pildit, sk.) atv. *pleu- : *plu- 'tecet, peldet’,
no ka ar -d- vairakas valodas atv i seniru luatd- 'kustinat; minet,
paust’, ssk fljota, a-s. fleotan, ssak fliotan, sav. fliozan, v
fliessen 'tecet, plust’, a. fleet 'aizshdet, aizplust, aizsteigties’
(senak 'tecet’) No b. *plud-tei/ti > ^plustei/ti > la plust
Ide *pleud- : 'plud- refleksi baltu valodas ir ar isu un garu
patskani. Blakus verbam plust ir intens. pludot [uo] un kauz.
pludindt, pludtnat, kas iter, valoda ieguvusi atskingas nozimes
«pludinat kokus», «pludinat udeni».
Subst. pludt (apv. pludl); pluds (parastaks dem. pludins)
'maksljeres vai tikla piederums — koricis, delitis, kas peld udeni’.
Tai pasa nozime ar citu atvasinajuma formantu (-k)- no ide
71
p|auka
*pleu- : *plu- apv. (dsk.) pluksnas Lu2], pliiksni, pluksti, pluk-
siis, (vsk.) pliikstis, pluksts, plukste u. c.; sal. Is. plaiikti 'peldet;
tecet, plust’.
Subst. plusma 19. gs. beigu jaunvards, laikam Raina darinats
(R. Veidemane — LM 1987 43).
Sk. an: plosts.
EF 2 634, KI 206 Ml 51, M-E HI 327 un 363, Oxf 361, Pok
37, Stang 2 214, T 224
pluskoks — sk. pluskis
pluskis; Is. pliisti 'skiedroties, lobities, lupt’, pluseti 'sl$iedrotics,
k|ut skarainam, barkstainam’, pliiskos 'matu pinkas’, pldu-
z(d)inis 'gulta, pelis’, pr plauxdine 'pelis’, Iv. vlus(e), vltisch
'izpluktu matu sl^ipsna, vilnas kuskis’, vav. vlius, v. Viles (<
*pluso~) 'aitdda, aunada’, lat. pluma (< * plusma) 'dilna, puka;
pelis’. Pamata ide. *pleus- : *plds- ' (iz)pliikt; izpluktas vilnas,
spalvu, matu sljipsna’, kas ir vienas cilmes ar *pleuk- : *pluk
'piukt; spalvas, parslas’ (sk. piukt)-. sakne *(s)p(h)el- 'skelt,
skelties, noskelt, noraut’.
Varda pluskis senaka noz. 'izplukts vilnas kuskis’ bijusi
pazistaama vel 19 gs otraja puse (U I 208); so nozirni sagla-
bajis tas pasas cilmes apv. pluska (an pluskata) 'kuskis, skip-
sna skranda’. No sejienes parn. noz. 'pinkains dzivnieks, parasti
suns; cilveks, kam pinkaini, savelusies mati un barda skran-
dains, noplucis, nevizigs cilveks’ (E-H II 303, M-E III 358).
Tas pasas cilmes ir pluskoks (Toporovs; vips saista bazes
*plus- un *pus-, tatad par etimologiski paraleliem uzskata var-
dus pluskis un puskis).
Tas pasas cilmes, tikai cita skapumijas pakape, ir apv. plaus-
kas plaustnas 'blaugznas’.
EF 2 609 un 635 KI 822, M-E III 358 un 363, Pok 838, W-H
II 324 To 7 14
p|apat [pjapat], apv. p[epet, p[apot [uo]; Is. pl(i)opti, pliopoti, v.
plappern 't. p.’ Pamata ide. *bel- / *pel- *bla- / *pla~, kas
izveidojusies no runasanas skapu atdarinajuma. Atv-os parasti
*’ ir dajeja saknes reduplikacija (ari pjapat), biezi eksprpesivs
rrukstinajums Izloksnes an piepet, piepet pjapat’; 17. gs. pie
peret (Elg 1 526, ta an kursen. izloksne, LUR XVI 106) var but
v plappern ietekme. Subst. p[dpa (Is. pliopa, pliopa).
EF 2 624 KI 553, M E III 367, Pok 02
P|auka [p]auka]. Pamata ide. *рёи- 'sist’, no ka an pjaut (sk.); b.
*piau-ka > la. pjauka. Tada gadijuma p[auka sakotneji 'sitiens,
cirtiens’ (Is. piauka 'kildosanas, kausanas’). Raksturigi savie-
nojumi «(ie)sist pjauku», «(ie)cirst pjauku».
Ta ka p[auka ir sitiens tikai ar plaukstu, iespdjams, ka varda
nozirni ietekmejis kads senaks *plauka plauksta’, no ka apv.
plaukat 'pjaukaf. Par nozirni sal. apv plaukstat 'sist ar plauk-
stu’
p|aut 72
Hom. pfauka 'izskiecfejs, izsl^erdetajs’ no ide. *pel- 'plest,
plats’ atv. *pleu- > b. *pliau , no ka *pliau-ka- > la. pfauka
ar sakotnejo noz. 'tas, kas pies platuma’ -> 'tas, kas afciez’.
Ar noz. 'sitiens ar plaukstu’ an pilots, verbs pliket. Те aikam
sapludusas divas cilmes imijas: 1) pamata skariu atdarinajums
(sal. plikskety, 2) pamata ide. *pel- 'plest, plats’ atv. *pleik-
: *plik-, no ka ari apv. plicinat Tidzinat’ (M-E III 343), plikincii
'p il$ejot izveidot’: «plicinat (cepamo) kukuli» (E H II 296). Tdz
piemers «Placenltis raudajas, Ar pli(; em plilje’ams (var.: Ar
plaukstam plaukstcjams)» (LD 2919). (K)
M-E III 324, 346 un 366
p|aut [p|aiit]; Is. piauti 'griezt, (apv.) p|aut, kost, mocit’, pr. vietv.
Gertepeawne [gertopiaun-] (gerto 'vista’, tatad «vistu p|ava»),
piuclan 'sirpis’, gr. paiein 'sist’ (dial, tag papio), lat. pavlre
'sist, mldit’. Pamata ide. *рёи- : *pyu- : *рй- 'sist; griezt, griezot
cirst’ > b. *pj:au- : *pitl-. No b. *piau-ti > la. *pjaut > plaut
(kursen. plant). Atv. plauja [au], apv. [au], p[ava. Ar plasaku
semantiku apv. p}dva [a, a], p[ave 'p|ava, plauja, pjaujama
labiba’.
Tas pasas cilmes narev. piaud 'griezt’.
Liter, valoda plaut nozime sasaurinajusies, salidzinot ar sak-
nes semantiku, un jau sen ieguvusi stab lu raksturu darbibas
apzimesanai, ко veic ar izkapti, sirpi, p]aujmasmu. Izloksnes
plaut ari 'sist’ (<rp|aut kam pa ausi», E-H II 306), 'strauji liet,
mest’ un Dienvidkurzeme ari 'griezt’, piem : «Janis ar labo roku
grabsta un tausta pec maizes kuku[a; kreisaja roka vinam va|am
atvaztais kabatas nazis, ar ко labu riecienu nopjaut» (J. Jan-
sevskis. Ka bagata Capina d£ls precejas (1897), 1979 48).
Sk. an plauka, purl, puse.
Brence 1 263, Buck 506, E III2 401, IV2 280 EF 2 584, HF
II 464, KK 29 195, L III 52, M-E III 366, Pok 827, W-H II 267,
Zinkevicius 1 17, 2 78
podsa [puods] (trauks); Is. puodas 't. p.’, v. Fass 'muca’ (germ.
*fat- < *podo- 'trauks, tvertne’), vlv., vh. vat 'b]oda, pods, muca;
trauks’ (> la. vate, vats 'liela muca’). Pamata ide. *ped- : *pod-
'satvert, trauks’ > ab. *ped- : *puod~, no ka an latviesu valoda
vardi ar -a- un -uo- : apv. peda [§] 'sauja, klepis’ («linu peda»,
«zirpu peda», M-E III 206) un pods [uo] Tas pasas cilmes
varbut ir apv. pets [§] 'pods’ (M-E III 204).
Pec cita uzskata (Trubacovs) pods nav saistams ar v. Fass,
bet b. *pddas ir atv. no ide. *pdd- / *pod- 'kaja’ (no ka la. peda)
un tfauka nozime izveidojusies no krasns (cep|a) pamatnes
apzimejuma pirmbaltu valoda. (Sal. ari ir. grupas jagmiesu
valoda poda 'kaja’, Абаев I 414.) Sadu uzskatu zinama mera
balsta dem pod is 'dedzmata mala plaksne krasns virsmai’
В II 346, G. Bonfante St В IV 126, Buck 341, EF 2 668,
73
polls'
Ki 186, M-E III 206 un 454, Pok 790, Stang 3 43, Zev 2 283, Tp
6 208
podsb [puods] 'svara mera vieniba, apm. 8 kg’. Aizguvums; no skr.
пудъ < *pod‘b, kas ar skandinavu valodu starpniecibu no lat.
pondus 'svars, atsvars’. (abl. pondd 'svara’). Pamata ide.
*(s)pen- 'vilkt, stiept; verpt’, no ka art la. pants, pit. Vards ir
vienas cilmes ar puds.
Vards aizgrits latviesu valoda ap 10. gs. Tas minets 17. gs
vardnicas (Mane II 375, Fur 2 277, Lj 298).
E I 105, M-E III 454, Sum 34, W-H II 278, Zev 2 422, Ф III 401
poga [puoga], arh. pogs [uo]; bsL ppgy 'greznojums granatabola
veida’, skr. пугъвь, kr. пуговица, p. apv. pqgwica 'poga’. Pamata
ide. *pang- 'tukf, kas cilmes zipa saistas ar *pamp-, no ka la.
pampt (sk.).
No b. *pang- latviesu valoda divejadas formas- puog- un
kursisko izlokspu pang . Apv. panga 'apdeguma tulzna apajs
izaugums uz auga lapas’ No sakotnejas noz. 'uztukums’ izvei-
dojusies noz. '(neliels) apa|s prieksmets’, un 'poga’ ir sis nozi-
mes specials, valoda nostiprinajies variants, kas liter, valoda
saistas ar formu poga [uo] Atv. pogdt [puogat].
18. gs. varda poga galvena nozime bija 'zvargulis, apa[s
(bumbas veida) zvanips’ (Lg II 239, St I 202), kas izzudusi
19. gs., kad pogas k|uva galvenas deta]as apgSrbu aizdarisanai.
Nozime 'apa|s prieksmets’ redzama ari atv-a poga[a [uo],
apv. pogalis [uo] u.c.
Pec senaka uzskata (MUenbahs, Brikners; sakuma an En-
dzelins, E I 105) poga ir aizg. no krievu (senkrievu) valodas.
Sk. ari: pogot.
Buck 438, Karaliunas 13 42, M IV 37, M-E III 454, Pok 789,
Ф III 400
poga|a - sk. poga.
pogot [puoguot], apv. pogat [uo] Atv. no varda poga (sk.). Nozime
'radit ipatnejas balss skanas (par lakstigalu)’ izveidojusies no
varda poga senakas noz. 'zvargulis, zvanips’, tatad sakotneji
sa verba nozime bijusi 'skanet (ka zvanipam), zvanit’
Musdienu I’ter. valoda sljir no varda poga atvasinatos verbus
pogot (par lakstigalu) un pogdt (pogas), bet vesturiski un
retumis izloksnes sis formas lietotas vienadi. (Sal. K-R HI 149.)
M-E III 455
po!isa [puolis], apv. [uo, uo2]; kr. поляк, p. polak't. p.’ Po]u valodas
vards ir atv. no p. pole 'lauks, tirums’ (kr. поле), ka pamata
laikam ide *pel- 'gaiss, peleks’, no ka ari la. palss, peleks.
Tatad vards sakuma attiecinats uz lauku laudim pretstata mezi-
niekiem. Vesturiski ar so vardu vispirms saistijusies cilts po|ani
(pie Vartas upes).
Varda polls forma latviesu valoda laikam izveidojusies vlv.
pol 'polis’ ietekme (v. Pole). Formu vareja ietekmet an la. apv.
polis
74
polls [piiolis, uo, uo2] 'versis bez ragiem’, pole [uo] 'govs bez
ragiem’, kas ir fon. varianti tas pasas nozimes apv. vardiem
bole [uo], bolls [uo]; sk. bold.
M-E HI 456 Rozenbergs 5 103, Ф III 322
polish, pole 'versis vai govs bez ragiem’— sk. polisB, pulls-.
pels tens — sk. balstit.
posms [puosms], apv. [uo2], posma [uo]; kr., bkr., ukr. пасмо
'sketeres posms’, bulg. пасмо 'sketere’, s-h. pasmo, c. pasmo
'josla’, p. pasmo 'sketere, josla’. Pamata laikam ide. *paft
'saistit, nostiprinat; salaidums, savienojums’, no ka ari la. paksis
(sk.). Skapumija *pok- > ab. *puos- > la. puos-.'no ka posms
[uo]. Paralelas apv. formas pasms [a2], pasma [a2] 'sketere,
matu vai linu skipsna; posms’ var but no ide. *pa&- vai ari formu
ietekmejis кг. пасмо.
Varda posms [uo] semantika ir izloksnes stipri sazarojusi.
Viena no senakajam varda nozimem var but 'niedres vai labibas
salma mezgls’ (posmis [uo], P. Zevalds Mag XI1I3 68)
'gabals starp mezgliem’, no ka visparinata noz. 'norobezota da|a,
attalums’. К
В I 473, II 340, Mach 436, M-E III 190 un 458, Pok 787, Ф III
212
poss [piioss2, uo2], apv. posls [puosis2] 'izkalteta piepe, kas saga-
tavota skiltavu dzirkste]u uztversanai un iekvelinasanai’, ari
'piepe’. Tas pasas cilmes ka- pants un piesis (sk.). Pamata ide
*(s)pen- 'vilkt, stiept; verpt’; skapumijS *pon- > b. *pan-, no ka
*pan-sas > la. poss [uo]. Nozimes pamata piepes audu vijums,
it ka pinums.
No saknes pamatformas *pen- atv. b. *pensa > la. apv.
piesa ’poss’. (Ls. pintis, pentis, pr. pintys 't. p.’).
EF 2 594, M-E III 286 un 458
post [piiost], apv. [uo2]; Is. pudsti, piiosti Totat, greznot, izdai|ot;
puskot, uzpost’. ssk. faga 'rotat, tirit’, fagr 'skaists, smalks,
spozs, draudzigs, patikams’, go. fagrs 'veikls, piemerots’, h.
vagen 'slaucit, tirit, post’, v. fegen 'slaucit’. Pamata ide *pefc-
'darit skaistu, but jautram, apmierinatam’; skaijumija *рбй- >
ab. *puos-, no ka verbs *puosti > la. post [uo].
Pec cita uzskata (Jegers) vards ir atv. no horn. *pek- 'plukt,
raut (vilnu, matus)’ > b. *pes~, no ka Is. pesti 'raut, plukt,
skit’. Bijis an ia. * pest 'raut, piest’, skaijumija post [uo] no ka
atv. postims [no2] 'piesums, lidums’ (par nozimi sal piest
: piesums) В Jegers uzskata, ka 'darit skaistu’ ir tikai
horn. *pek- 'plukt, raut’ semantisks atvasinajums (noraida Fren-
kels). Jegera uzskatu balsta apv. izpost [uo] 'izraut, izgriezt’
ffizpuos nuo kruoqa. mazus zannus» (E-H I 475), orLai visi
top apkauneti, izposti un apsmieti . .» (J. Kikulis. Dziesmas
[1777], 1982 15)
75
pram is
Verbs post saistams an ar apv. pausties 'post es, rotaties’
(Kara|uns) no ide. *peu- 'tirit’.
В II 512, EF 2 669, Dz. Hirsa — Onomast 78,— Vfestis 1987
11 61, Jeg 6 13, KI 189, Laumane— Onomast 196, M-E III 458,
Pok 796, Мартынов 1 125
postit [puostit]. Atv. no adj. posts [puosts] 'tukss, no^lojams’,
kas sastopams folklore un vecakajos rakstos, p em.: «Tuksa,
posta ta vietipa, Kur mamiija man iedeva: Visi kakti cauri spid,
Vidti cukas barojas» (LD 25835). Sis adjektivs ir aizg.—no
skr. пусть 'tukss’ (kr. пустой). No adjektlva izveidojies subst.
posts [uo], laikam ar tadu savienojumu starpniecibu ka «posta
iet», «posta tapt», «posta dzive», «posta diena», kur adjektivu
vareja uztvert ka substantivu (Endzelins).
18. gs. posts ir varda tuksnesls sinonims (St I 203): «Tas
visulielakais tuksnesis jeb posts pasaule ..» (St 4 86), «Ce|u
caur sadiem postiem nevar maldit, jo maitu kauli no lopiem, kas
uz ce|u iidens bada spragusi, to rada» (87). Atv. postaza [uo]
no apv. postasa [uo], kas savukart ir aizg. (kr. пусташь 'tuksa,
neapdzivota vieta, aiz sausuma pamesti lauki’); apv. postava
[uo].
Velaks aizg. ir pusts [posts] (apv.) 'tukss tuksnesigs lauks,
purvains mezs’ (M-E III 451, E-H II 344).
В II 526, Buck 757, E 1 822, M-E III 459, Sum 179, Пр II
155, Ф III 411
t>osums 'piesums, hdums’— sk. post.
potet [puotet]. Aizguvums; no bv. p5ten 'destif (no vlv., vh tadas
pasas formas varda), kas savukart no it. potare 'apgriezt (ko-
kus, krumus)’ < lat. putare 'griezt’. Vards latviesu valoda sa
stopams 18. gs. (Lg II 239, St I 203, an potvasks). Agrak saja
nozime destit (Mane I 96 un 138).
Doo II 749, M-E III 460, Zev 289 un 357
potite [puotite], apv. pokite [uo]. Atv. no *pote [uo] < *pante, kas
ir tas pasas cilmes ka pants (sk.). Pamata ide. *(s)pen 'vilkt,
1 stiept, verpt’, no ka ari pit (sk.). No saknes semantikas izvei-
dojusies sekundara nozime 'pit, siet, saistit’, kas paradas an
varda potite: tas ir paugurs pёdas un apaksstilba locitavas
sanos, apaksstilba kaula gals, kas piedalas locitavas veidosana.
J5g 3 71 un 76, M-E III 455 un 460
pramis [prafnis], apv. prams. Aizguvums; no bv. Prahm 't. p.’, kas
. savukart no kr паром 'sekls upes kugis, parceltuves plosts,
laiva’. Varda pamata ide. *per 'par, pari (prom no ka), aizvesana
(par ко)’, no ka an la. par, par. Aizg. minets 17. un 18 gs
vardnicas (pramis lidz ar sin. tamis un piebildi, ka Riga saka
saikis, Elg 1 428 un 437; prams Lj 199, pramis St I 203).
Pec cita uzskata (Zevers) vards aizguts no lejasvacu va-
lodas.
prasit
76
E I 85, Gutzeit II 386, M-E III 380, Stang 3 43, Zev 2 95, Ф III
331
prasit [prasit]; Is. prasyti t. p.’, kr. просить (ssl. prositi), ukr
просйти, bulg. (tag. vsk. 1 pers.) прося, c. prositi, p. prosic
'lugt’, go. [raihnan, sav. fragen, fragdn, v. fragen 'jautat, prasit
si. ppcchati ave. pardsatti 'jauta, prasa toh. A park-, prak-
B prek- ’lugt’, mediali 'prasit’, oset. farst (< ir. * pars ) prasit’
Pamata ide. *perk- : prek- ’prasit, lugt’ > b. pres- . *pras .
no ka verbs *prasiti > la. prasit. Laikam bij s pamatverbs *prest
vai *prast, kura iter, ir prasit. (Par formu sal. lest : laslt,
kast : kasit.) Tagad iter funkcijas piemit atv-am,.prasnat, apv
prasinat. (Par formu sal. klaustt klausnat, klausmat.)
Senak sas cilmes vardi dazadas skapumijas pakapes valoda
plasak lietoti. Sal no saknes zudumpakape *p[k > b. *pirs-
> la. pirs- atv. pirslis precinieks; tas, kas jaunlaulajamos
pavada pie macitaja’ (Is. pirslys precinieks’: pirsti ’but pre-
ciniekam’).
В II 166 un 169, Bl 6 182, Buck 1270, E I 96, EF 2 598 un
647, Fei 161, KK 6 34, KI 214 Mach 484, M-E HI 227 un 377,
ММ II 329, Pok 821 (822), T 216, Абаев I 454, Гам-Ив 3 108, Пр
II 131, Ф Ill 377
prast; 1§. prasli (tag. prantu) pierast, saprast, aptvert’, pr. iss
prestun ’saprast’ (: la. izprast), go fragjan 'domat, atzit, sa
prast , fragi prats, saprats’, lat. interpres starpnieks, vidutajs,
izskaidrotajs, tulks , toh. A pratim, В pratim lemums, nodoms’
Pamata ide. *pret- : *prot saprast’. Ide prot- > b. *prat-, no
ka verbs *prat-ti > prasti > la. prast. Tag. (es) protu [iio|
< *prantu < * prantuo. Vecakajos avotos verbs lietots ne
musdienu liter noz me, bet g. k. 'saprast, aptverf un lidz ar to
prast un saprast bijusi sinonimi. 17. gs. G. Elgers tulko p
rozumietn (’saprotu, izprotu ) ar la. saprotu, bet lat. intelligo
(’manu, uztveru, saprotu’) ar sinonimiem: «es protu, saprotu,
sajem(u), nomani(ju), samani(ju)» (Eg 1 479).
Verbs prast vel 19. gs. palaikam lietots nozime saprast
piem.: «Protu, ka jaiet man bus, ко dansu vientule seitan?»
(K Hiigenbergers. Derigs laika kavekhs 2. d., 1827 48). Savu
kart atv. saprast dazkart lietots nozime prast macet’, piem.
«Mate saprate savas meitipas sir di ta loot . » (Priezukalna
Roze, tulk. A. Leitans, 1847 9).
Atv parprast agrak nozimeja ne vien nepareizi saprast’ bet
an pilnigi saprast’, pierr «vientiesigs cilveks, kas tuo lietu
neparpruot [’isti nesaprot ], gandriz vipiem var ticet» (Peter
burgas Avizes E H II 208)
Verba prast un ta atv-u semantika musdienu liter valodas
izpratne nostabihzejusies 19 gs. beigas. Atv. prasme 20. gs
jaunvards; agrak sai nozime saprasa (D 1 1198), kas abstrahcis
no subst. nesaprasa 'nesapratigais, mu|kis’ —► nesaprasana.
77
prats
neizpratne’ (St I 205) No verba tag. celma atvasinati divdabji,
kas hetojami ka adv., adj. protams, saprotams, no pag. celma
subst. izpratne sapratne.
Sk. an: pratinat, prats.
Buck 1208, E IV2 229, EF 2 646, Fei 165, M-E III 377, Pok
845, T 230 To Ill 85
prasts Pec tradicionala uzskata (Brikners, Endzelins, Frenkels,
Skardzus, Otrembskis) aizg. no kada si. prostb atv-a (bkr.
просты 'vienkarss, tiess’, p. prosty ’taisns, vienkarss, kr
простой 'vienkarss’). Ssl. prosfo no *pro- 'uz prieksu + *sto
forma no verba 'stavet'. Varda sakotneja noz. 'izvirzits, izvirzi-
jies’ —► taisns, tiess’ —'vienkarss’
Pec cita uzskata (Buga Otkupscikovs) prasts lidz ar Is.
prastas 'prasts, vienkarss, ikdienisks, slikts’ ir baltu cilmes
vards. K. Buga tos saista ar verbu prast, J. Otkupscikovs tos
atvasina tapat ka attiecigos slavu valodu vardus no *pra- +
’ ' sta : "std forma un norada uz talakiem atv-iem baltu un slavu
valodas, kas fonetisku apsverumu de| nevar but savstarpeji
aizguvumi
Ф*'1 lespejams, ka mantotos vardus ietekmejusi slavu vardu se
mantika ('vienkarss’), kas aizslajusi so vardu agrako nozirni
('izvirzits, tiess’?).
Uzskatu par aizguvumu balsla fakts, ka prasts latviesu
rakstos lidz 19 gs. sastopams [oti reti un ka 17. gs. G Elgers
to dod slavu vardiem tiesi atbilstosa forma «prost» (Elg 1 379).
В II 110, EF 2 645, M-E III 378, Sum 176, Откупщиков 6 94
Ф III 380
pratinat [pratinat]; Is. pratinti 'radinat, pieradinat’. Atv. no verba
prast (sk.), ta kauz. Sakotneja noz. 'likt saprast’, kas vel
izloksnes: «Saimmeks apduod kalpiem pa glazitei degvina, bet
vienam nejausi aizmirst ieduot; tas tad pratina kasedams snau-
kadams vai citadi» (M-E III 378).
Verbs pratinat musdienu liter, nozime leviests 19. gs. 80. 90.
gados varda prasinat vieta maldigi uzskatot tos par vienas
•' cilmes vardiem 19. gs 70. gados kr допрашивать tulkots izpras-
1 ' flat, parklausinat (V 1 125), 1889. g. «UstaVa par civiltiesasanu»
(tulk. A .Sterste) lietots savienojums «izklausinat lieciniekus»
(atkartots 1893 g izdevuma, 53 Ipp ) bet 90 gadu «Konversa
cijas vardnica» lermins izklauSinasana jau aizstats ar noprati
nasana (1893, 19 burtn., 714. Ipp ) 20 gs sakuma vardnicas
vel paraleli apzimejumi: v. verhoren — noklausinat, nopratinat (D
1 1177), vernehmen — nopratinat, izklausinat (D I 1186), kr.
допрашивать — izklausinat, nopratinat (D 2 185) Izloksnes pra
tinat (pratenat) 'prasinat' jau laikam agrak (piem., Doku Ata
stasta «Kriss Laksts», 1893—M-E III 378). (K)
EF 2 646, M-E III 378
prats [prats]; Is. protas 'prats, saprats’, pr. pratiti (ak.) 'padoms’,
prauls
78
narev. pratat [pratat] 'domat’, go. frajrt 'prats, saprats’, frops
'gudrs, sapratigs’. Atv. no verba prast (sk.) saknes: ide. *pret-
: *prat- 'saprasf; skariumija *prat- (Endzelins: tikai baltu valo-
das, kur bijusi mija a : а), пока *pratas > la. prats. Atv.
pratot [uo], saprats.
Sahdzinot ar varda prats lietojumu ieprieksejos gadsimtos,
ta nozime musdienu liter, valoda |oti sasaurinajusies 18 gs
G. F. Stenders noradija, ka vardu prats lieto sadas nozimes.
'prats, izpratne, saprats, griba, daba (raksturs), jega, patika,
uzmamba, kare, nodoms (noluks), oma, srdsapzina, juteklis (St
2 223).
Musdienu liter, valoda dazas no sim nozimdm vardam prats
piemit tikai stabilos savienojumos, piem., «pieci prati»— manu
organi resp. to funkcijas. Sal. 18. gs. lietojuma: «СПуёкат pieci
prati ir (ко an jusanas spekus sauc) redzesana, dzirdesana,
osana, smel$esana un jusana [tauste]» (M Stobe. Veselibas
gramata, 1795 59) A. Kronvalds leteica vardu prats saja nozime
aizstat ar juteklis.
Bl 6 225, Buck 1199, E IV2 289, EF 2 658, Fei 465, Maziulis
6 120 un 131, KK 29 195, M E HI 380, Pok 845, Zinkevicius
1 17, 2 78, Гам-Ив 3 29
prauls [prauls], apv. praulis; Is. piaulas, piaulas 't. p.’ Tas pasas
cilmes ka put (sk.). Pamata ide. *pu *реца- 'put, smirdet’;
atv. *peu-los.> b. *pjau-las > la. *pjauls > *p(auls, no ka
disimilejoties prauls.
В II 388, E I 911 un 228, EF 2 584 M-E III 379, Pok 848
prava [prava], apv. [a, a2]. Aizguvums; no skr. право, bkr. право
'tiesiba(s)’ vai p. prawo Tikums, tiesibas’ (ssl. ргаоъ 'taisns,
nevainojams, pareizs, labs’). (Sk. an pravs.) Vards prava
latviesu valoda aizguts sen (pirms 13. gs.), bet bijis sauru
apvidu vards. Ka apvidvards tas minets vel 18. gs. ('tiesa’, St
1 205). J. Alunans ieteica so vardu nozime 'tiesibas’ (pec kr.
право} un atv-u pravinieks 'tiesnesis’ (Al II 298), bet sis vardu
nozimes nav lesakijojusas. Juridiskaja terminologja vards prava
ieviests 19 gs beigas ar nozimi '(tiesas) process’ (A Sterste),
izveidojot an atv-us pravnteks, pravoties [uo].
Buck 1423, E I 85, EF 2 658, M IV 37, M-E 111 383, Sum
35 un 177, Ф III 352, Ц 364
pravietis. Aizguvums; no vlv. prophete 't p.’ (v Prophet), kas
savukart no lat. propheta < gr. prophetes 'orakula tulks, kas
uztver dievibas vai parega vestijumu un to izsaka, paregis’
Pamata gr. phemi 'saku, paskaidroju, apgalvoju’ no ide. *bha
Tunat’
Aizg. minets 17 gs. vardnicas (proviets Mane I 138, Lj 202
ar paskaidrojumu: «papriekssludinatajs») Bibeles teksta tukoju
mos J Reiteram latinu ori£inalrakstijumam tuva forma prophets
79
pret
(«ieks ta sveta Propheta Micha», Reiters 2 5),E Glikam praviets
(«Praweets», dsk. «Praweeschi», Gl 2 2—3).
HF II 1009, M E III 379, Zev 2 334
pravs [pravs], apv [a2]; ssk. frar 'atrs, veikls’, sav. frao, fro,
frawer 'specigs, vingrs, energisks’, v. froh 'priecigs, jautrs’.
Pamata ide. *pet 'par, pari’ (no ka an la. par, par, sk.) atv.
*preu- : *prou-. kura viena nozime ir bi usi 'lekt’ 'steigt es’
(si. pravate 'uzlec, steidzas’). Skanumija *preu *prau.-, no ka
b. *prap-as > la. pravs.
Latviesu valoda pravs 17. gs 'veikls, izveiclgs, izcils’ (Fire-
kers; Lj 200: «tas ir pravs virs» — tas ir nasks, atrs, izveicigs
virs). J. Langijam an atv. pravdki — pirrnajl 'pneksejie, izcilie’.
No 'izcils’ —'liels (St I 205), kas an musdienu iter, va oda
Atbilstosas formas an jatvingu un prusu vietvardos.
Vards sapludis ar aizg no slavu valodam; sal. kr правый
taisns, nevainigs, labais (par virzienu) (ssl. ргаеъ taisns,
nevainojams, pareizs, labs’), kura pamata ide *pro- 'uz prieksu
17 gs sastopams aizg. pravs 'taisns’ (Elg 1 512).
J. Endzelins apsver iespeju, ka pravs var but mantots vards,
bet tomdr uzskata, ka tas drizak ir aizg no slavu valodam
(fonetisku apsverumu de|). (K)
В HI 147, M-E III 384, Pok 845, Ф III 352
prece — sk. pirkt.
precet [precet] Tas pasas cilmes ka pirkt (sk.) Pamata ide. *per
'aizvesana (pari kam) , *per-k : *prek-, no ka b. *preke- > Is
*ргёкё, la. prece. Verbs preckt no sa substantiva (E 1 803).
Tacu espejams, ka tas atvasinats no kada pamatverba *prekt\
sal. (es) perku < perku no senaka *prek- (sk. pirkt) (Par
formu sal. tecet : tekt.)
Sakotndja noz. 'aizvest (par sievu)’. Par noz. parnesumu
'(aiz)vest’ -> ’precet’ sal Is. vesti 'vest; precet', skr. водити жену
'preceties’, si. vadhufi 'ligava, jauna sieva’ (no *vadh- vest,
precet’ < ide. *y.edh 'vest ). Tatad precet 'pemt sievu’ ir gan
tas pasas cilmes ka pirkt prece (: arh. precet 'tirgoties’), bet
I sie vardi neizriet viens no otra, to nozime izveidousies paraleli
Blakus subst. prece 'tirdzniecibas objekts’ ir horn, prece
'precesanas’ (no ka «precu mate»).
Ligavas maksa izteikta ar citas cilmes vardu — kriens (sk.
pirkt). (K)
Buck 98, EF 2 651, KK 6 29 M-E III 384, Pok 816, Tp 3 144
preshca, spreslica — sk. sprest
Pret kr. против (psi *protivb) bkr. npoyi, прэщ uk прдти,
против bulg против, c. proti, protiv, p. przecicu 't p. , si. prati
pie, pret, atkal, uz’ gr. (Homera) proti 'pan pie, pie, pret’,
lat. pretium 'cena, vertiba, nauda, alga’ Pamata ide *preti, *proti
lepretim, pretim, pret’ no *per 'par pari (prom no ka), caur
(prom no ka)’ no ka an la par par (sk ). La pret laikam nav
priede
80
izveidojies tiesi no ide *preti, bet gan saisinot formas preti,
pretim vai kadus citus ide. saknes atv us (Endzelins). Tas pasas
saknes atv-i ir pretiba, prettgs, pretinieks, pretoties [uo], kas
veidoti no adverba. Verbam *pretot [uo] atbildis kursu pretauti,
no ka pretaunekans 'pretiniekiem’ ('ienaidniekiem1; V. Smids).
E I 489—493, 1 682, HF II 600, M-E III 386 ММ II 358,
Nitina 153, Pok 815, Schmid 1 267, T 231,W H II 360, Пр II 135,
Ф lil 382
priede [priede], apv. prieds [ie2], arh. prieda (Elg. I 111). Pamata
laikam ide. *per- 'par, pari (prom no ka)’ no ka ari la. par, par
(sk). Atv. *prei- > ab. *prie-, no ka la. priede (par piedekli
sal. velde). Ar b. *prei- prusu vietv. Preydazare, Predekaim,
Preden, tatad an prusu valoda bijis attiecigais priedes apzime-
jums *preide (Gerulis).
Subst. priede (pr *preide) var but darinats no kada verba
*preiti 'but pari, but izcilam’, vai an pie pamatvarda pievienota
forma no verba *deti 'likt’ (la. det) ka varda arods u. c.
Varda sakotneja nozime vareja but 'pari esosais, augstais,
izcilais (koks)’. Par nozimi sal. tas pasas ide. cilmes a-s. furpra
'lielaks, augstaks’ (a. further 'talaks').
Pec cita uzskata (Endzelins) la. priede varetu saistit ar lat
pinus 'egle, priede’, ja la. -ie- < -en-; tacu prusu vietvardi rada,
ka seit ie < -ei-. Dazu valodnieku (Benven sts, Mairhofers
u. c.) pet jumi parada, ka gruti atrast kopeju cilm seno tautu
priedes nosaukumiem.
Latviesu valoda nav bijis vai an ir izzudis cits baltu valodu
priedes nos. *pusis (Is. *pusis, pr. peuse : gr. peuke 'egle,
priede’) no ide. *peuk- durt’. К
Buck 528, E II 72, HL 487 un 640, EF 2 679, HF II 545, M-E
III 392, MM 11 293, Pok 812 un 828, W-H II 308
priedeklis [priedeklis] ’prefikss’. Termins darinats 20. gs. sakurna
pec A Kronvalda ieteikta varda piedeklis parauga (D 1 860).
A. Sterstem prefikss an iebalsiens (Latviesu valodas maciba,
1. d., 1879 6)
M E III 392
prieks [prieks], arh. prieka, apv prieca. Pec tradicionala uzskata
(Endzelins, Trautmanis, bet Pokornijs «laikam») pamata ide
*prai- . *prdi- : *pri- 'leredzet, saudzet; mierigs un jautrs no-
ska ijojurns’, no ka kr приятель, 'draugs’, (arh.) приять (ssl.
prijah) 'labveligi attiekties’, go frijon 'milef, frijbnds 'draugs’,
si. priyate ТтГ, pritah 'iepnecinats, priecigs, labi kopts , prlti
'prieks, apmierinatiba’. Skapumija *prei- (Trautmanis) > ab.
*prie-, no ka la. prieks Sads risinajums tomer ir apsaubams,
jo no ide. *prdi skanumija *prei- ir neparasta paradiba
lespejams cits varda cilmes risinajums no ide *(s)p(h)er-
'raustit, spert, mest’ (no ka la. spert, sk.) atv-a *prei-k > ab.
*priek , no ka *priekas > la prieks. No tas pasas saknes atv a
81
prievite
1 *preu- кг. прыгать ТёкГ, v. Freude 'prieks’. No atv-a *sphreig-
darinats gr. sprhrigdo 'esmu spraigs, dzivibas speka parpilns'
un la spraigs, spriegs.
Kauz. priecet, priecinat. Verbs priecaties atvasinats no prie-
ca. (K)
Bl 6 202, Buck 1103, E II 610, III, 453, 1 356 un 816, Fei
168, M-E 111 393, ММ II 378 un 380, Pok 844, 845 un 992,
T 231, Ф III 369
prieksa [prieksa] Tas pasas cilmes ka pie (sk.). Pamata ide *per
'par, pari (prom no ka)’, no ka atv prei (> pr. prei pie’) > ab.
fprie (>, Is. prie 'pie’). Atv. *ргеЩа vai *preikja > ab. *priesa
> la. priesa ar velaku k lespraudumu. Priev. prieks no adv.
formam prieksa vai prieksan (kas 16.—17. gs. literatura). Veca
kajos rakstos un izloksnes ari pries 'prieks’ (: Is. pries pret,
pirms’). Piem.: «mus pries tas elles glaba» (Adolphi 3 15)
Priev. prieks isteni vietas un laika nozime «Simtins auga
ozoliiju Prieks balipa nama duru» (LD 3719), «Prieks saulites,
prieks gaismuias Dieviqs Cidza kumelipus (LD 1368, 4). Laikam
v. fur ietekme prieks lieto an nozime 'kam, ka laba’ (ta ari
A. Kronvalds).
Sk. ari: piere.
E I 485, 1 683, EF 2 654, M HI 79, M-E HI 393, Nilina 156,
Pok 812
prieksmets [prieksmets]. A. Kronvalda jaunvards (1865) pec kr.
предмет t p.’ parauga: «tads vards latviesiem lidz sim truka,
ar ко it visu var арг!тё1 kas vien sajutams jeb vera ijemams.
Vaciesiem prieks tarn tas vards Gegenstand. Man domat, ka
butu tas vards prieksmets se geldigs. Prieksmets tas ir: kas
prieks vera nemsanas prieksa mests (Vorwurf), kr предмет,
lat. objectus» (Kr 1 599). Nav leviesies A. Kronva da ierosinatais
termins «prieksmeta vards» ('lietvards’; Mazais vacietis, 1. d.,
2. izd., 1865, 61). Apzimejumu «teikuma prieksmets» darinajis
A Sterste (Latviesu valodas maciba, 1. d., 1879 9).
E I 112, M-E III 396
priesteris [priesteris] Aizguvums; no vlv. prester vai vh preester
't. p.' (v. Priester), kas savukart no lat. presbyter vecakais,
priesteris’ < gr. presbyteros 'vecakais, ciemjamakais’, kuf pres-
no ide pro- uz prieksu’, un otraja zdbe verba sakne ar nozimi
'iet’; tatad sakotneji 'tas, kas iet uz prieksu’ prieksejais .
Latviesu valoda aizg. minets 17 gs. literatura (G1 2 848)
Buck 1473, HF II 592, KI 565 M E III 399, W-H II 360, Zev
2 334
prievards [prievards] prepozicija’. 20 gs 40 gadu jaunvards
(LVPV 1 70) agraka apzimejuma satiksmes vards vieta
E ПЦ 414
Pnevite [prievite], apv prievtts, prievets u c Atv no verba vit
(sk). ar pried, prie- 'pie (sk. pie) Sal. vite [vite] ’vijums, pine
princis
82
(«арщи vites», «рики vites»). Runataju apzipa izzudot sakaram
ar vlt, vards uzskatits ari par deminutivu (ar -ite) un darinats
skietamais pamatvards pneve.
M-E III 399, Zev 2 240
princis [princis], Aizguvums; no vh. prince vai vav. prinz(e)
'valdnieks, princis’ (v. Prinz), kas savukart no sfr. prince
'valdnieks’ < lai. princeps 'pirmais izcilakais; vadonis’. Vards
ir saliktenis (*prlmo-caps), ta sakotn^a nozime 'pirmais pemejs’.
Aizg minets 18. gs. vardnicas (St II 462), bet valoda tas
bija ieviesies jau agrak, uz ко norada vards princese: kops 17. gs
vacu valoda heto formu Prinzessin bet latviesu valoda aizguta
agraka forma (sal vh. princesse). Vards princis sastopams 16
un 17. gs. uzvardos (Bl 1 228).
KI 566, M-E III 391, Tr V 206 W-H II 362, Zev 2 95
projam [pruojam, am], apv. projam [uo] u. c. Pamata ide. pro ’uz
prieksu, prieksa’ (no *per 'par, pari (prom no ka)’, no ka ari
la. par, par, sk.) > ab *pruo, no ka latviesu formas. Atbilstosas
radu valodu formas: Is. pro 'caur, pa, garam’, pr. pra, pro 'caur’,
kr. про 'par’, he. para 'uz prieksu’, si. pra- 'prieksa, uz prieksu,
projam’, ave. fra, fra 'uz prieksu, prieksa, projam, nost’, lat pro
'prieksa, par’ No *pro [pruo] latviesu valoda laikam bijis atva-
sinats lietvards *proja [uo], kura dsk. instr ir projam [uo].
Sal. tas pasas cilmes lat. pronus < *prdnos 'uz prieksu saliecies,
slips’, adv. prone 'slipi*.
Forma prom [uo] > apv. pro [uo] an proj [uo] ir saisi
najumi no pro jam [uo]
E IV2 292, EF 2 657, M E III 400, Pok 813 (814), W-H II
370, Мельничук 1 8
provet — sk. meginat
priisi [prusi], vsk. prusis; Is. prusas 't. p.’, pr. prusiskan
'prusisks’, v. Preusse 'prusis’. Vards minets literatura kops
9. gs. («Bruzi», «Truzzun»); tas nevar but sens, jo an slavu
valodas tas ar -u-, turpretim senakos aizguvumos и > у (kr
ы). Par varda cilmi ir vairaki uzskati ka tas saistams ar si
purusah 'cilveks, virs’ (Otrembskis), ka vardu 'devusi germaiii
un tas saistams ar tautas nos frizi no senaka *frusa / *frusja
(Trubacovs); ka vards saistams ar Is. priisti 'labi augt, zelt,
atguties, atlabt stipnnaties’ un la apv prausties [au] 'к[й
resnakam, lielakam, stiprakam (par dzivniekiem), augt garakam
(par labibu)’ un attiecigais subst. vareja apzimet [audis, tautu
(Kara|uns).
V Toporovs ide. *prus / *prus- saista ar etrusku pur / pr-
'pirms, prieks’. J. Laucute uzskata, ka bijis kads hidronims ar
*prus-, no ka etnonims.
Latviesu tautasdziesmas prusi daudzkart mineti, g. к senas
baltu tautas nozime bet jaunakajas tautasdziesmas vards ir
83
puds
apzimejuma vaciesi sinonims un lidz ar aizg. prusaks (< kr.
прусак.) figure ari ka kukaipa nosaukums
В III 731,EF 2 659, Karaliunas 10 372, Lauciute— Balt XXIV
60, ME III 400, Rozenbergs 7 137 175, Schmalstieg 2 3—4
puce [puce]; narev. puc [puc] 't. p.’ Pamata ide. *рй- uzpusties,
uzpusts, uztucis’. Si sakne izveidojusies no skapu atdarinajuma,
kas izpauzas dazos atv os (sk. past). No b. *puke- > la. puce.
Sads apzimejums izskaidrojams ar puces lielo, apa[o galvu.
Sal. puce kisis (Is. pukys, pukis ’t. p. ),; an sas zivs nosaukums
dazas valodas saistits ar drukno ijermeni un plato («resno»)
galvu.
Dazas valodas pGces nosaukuma pamata ir sa putna balss
skapu atdannajums ar raksturigu stiepto u. lespejams, ka ari
varda puce veidosanos ietekmejis sads skapu atdarinfijums, sal.
persiesu bum, arm. bu 'puce’ no ide’ *b(h)eu : *b(h)ii .
Uz varda puce primaro saistijumu ar putna izskatu norada
apv. pucains («pucains gailis, pucaina vista») 'ar uzpustam,
izboztam spalvam ap knabi’ Pec sabozusa, it ka dusmiga putna
izskata atv. pucigs 'dusmigs’; sal. an: «dusmu puce», «nikna
к a puce».
Pec cita uzskata (Endzelins) varda pamata ir tiess balss
skapu atdannajums К
EF 2 660 un 664, KK 29 195, Laumane 113, M-E III 444, Pok
97 un 847, Zinkevicius 1 17, 2 78
pudele. Aizguvums; no vlv buddei't. p.’, kas savukart no fr. bouteille
't. p.’ < lat. buticula ’mucipa’ (lat. buttis < gr bouthis 'muca )
’ Latviesu valoda aizg. minets 18. gs. vardnicas (budele St I 30),
bet tagadeja forma ieviesies 19. gs. (U I 212, V 2 174). Varda
ieskapa b- > p- varbut libiesu valodas ietekme (E 1 254; ig
pudel't. p ’) bet balsiga un nebalsiga lupepa maipa vareja notikt
ari neatkangi no tas (sal. b. *burna- > la puma (apv.), purns).
Izrunu vareja ietekmet baltvacu izloksnes, kur b p mija ir bieza
paradiba.
Latviesu valoda ieviesas an aizg butele < bv buttel (V 1 29
< U I 41), ко balstija kr. бутылка 't p.’ Tagad sis vards sarun
valoda un izloksnes.
EF 2 68, Gutzeit II 401, Kiparsky 3 92, KI 114, M-E III 402,
Zev 2 286
puds Aizguvums- no kr пуд t p ’, kas savukart no ssk pund
'marcipa’ < lat. pondo (abl.) 'svara’, velak marcipa’, no pendere
'karaties, svarstities Pamata ide. *(s)pen- vilkt, stiept verpt’,
no ka ari la. pit, pants. Latviesu valoda vards aizguts 18. gs
beigas vai 19. gs. sakuma. Literatura tas vel 19 gs. vidu minets
reti (piem., SDP II 123 svara vienibu saiidzinajuma tabula, bet
ne teksta)
Tas pasas cilmes agraks aizg pods [puods] kad senknevu
varda пудъ и skapa vel bija tuva о skapai (Sk podsb.)
pudurs
84
В 1 351 un 527, M-E III 402 un 454, W-H II 278, Zev 2 422,
Sum 33, Ф III 401
pudurs, apv. puduris. Vards ir tas pasas cilmes ka pulis (sk.).
Pamata ide. *рй- pust; uzpusts, uztucis’ kas apa|s’, no ka ar
d paplasinajumu sakne vairaki latviesu apvidvardi ar noz. bars,
pulis, кора': pudis (pudips), pudra (pudrs) un an liter, pudurs
(«niedru pudurs», «kriimu pudurs»), dem. pudurips, puduritis
(«berzu puduritis»), kas folklora un izloksnes an par cilvekiem
un dzivniekiem: «Mazs puduris meitu dzied Apa|a kalnina» (LD
267).
Sk. ari: punduris. ,i, <;
В 1 333, II 221, HI 182, M E III 402, Pok 848
puika [puika]. Aizguvums; no lib. *piiQjga (> pupga) 'dels, berns’
(s. polka 'zOns, jauneklis; dels’, ig poeg, poig dels’). Aizg.
minets 19. gs. vardnicas (V 1 237, 2 174, U I 213).
lespejams ari ka Vidzeme 17 gs. vards puika sacis veidoties
no zv. poijke 'zens’ (< s. potka, zv. oi ar sauru o, kas tuvojas
u) un varda ieviesanos veicmajusi saskare ar hbiesu valodu.
19. gadsimta Kurzeme g. k. sin. zens («Vidzeme reti dzirdets»,
U I 233), bet Vidzemes autoru rakstos biezak puiskns, ari puika.
Senaks aizg. ir puisis [pulsis] no ta pasa hbiesu varda
dem. pels, puiz zens, jauneklis; kalps’ vai ig. potss 't. p. (s.
apv. poissl). Aizg. minets 17 gs. vardnicas ( zens, jauneklis’.
Mane 1 103, II 404, Elg 1 354, Lj 204). Tas sastopams an
16. gs. uzvardos (Bl 1 303). Nakamajos gadsimtos varda nozime
variejas: 18. gs. ’zens, jaukneklis; neprecejies virietis’ (Lg II
242, St I 210, II 346, 347 un 358), 19. gs. 'jauneklis, neprecejies
virietis; kalps’ (V 2 175; ari ’zens’, U I 214).
Pec cita uzskata (Tomsens, Endzelins, Frenkels) puika ir
aizg. no igaunu valodas (Megiste no hbiesu valodas).
Buck 87, EF 1 71, Ket 310 un 315, Magiste 2113 un 2120,
M-E HI 403, SKES 590, Zeps 1 163
puka [puka]; Is pukas ’t. p. Pec tradicionala uzskata (Brikners,
Endzelins, Frenkels) vards ir aizg.— no kr. nyx ’(spalvu, matu)
pukas, donas’. Tam atbilst an varda nozime 18. gs. vardnicas
( dunas, spilvas’, Lg II 241, St I 208) Tacu varda semantika
latviesu valoda ir daudz plasaka (an «sniega, vates, vilnas
pukas», «pienepu pukas, ziedu pukas», apv. «lietus puka» mazs
lietus makonis, M E III 445) No ta jasecina, ka aizg paplasinajis
semantiku mantota varda ietekme, kas atvasinats no verba pust
(sk.). To rada an horn. apv. puka [u] ’pusma; veja braziens.
(ipatneja) vetra jura’: «puka sanem udeni un ta ka nes pa gaisu»
(E-H II 341), «Mana balta mamuhte Cietu miegu aizmiguse,
Nedzirdeja veja puku (var.. pusmas), Ne bermpus gaudojam»
(LD 27625, 1 var ). (K)
E 1 107 lib 87, EF 2 664, M-E III 445, Ф III 414, Ц 384
pukoties [pukuoties]; Is. pukuoli 'sist kult; bart, izteikt parmetu
85
pukis
mus . Tas pasas cilmes ka pukstet (sk.). Blakus parastakajai
refl formal ir apv. pukot [uo], pukat, kas bijusas aktivaja leksika
17. un 18. gs. (Lj 202, St I 210). No senakas nozimes sist’
19. gs. pukoties [uo] vel dant |aunu’ (U 1 214). Nozimem sist’
un 'barties’ pamata ir sakotnejs skapu atdarinajums (sk pust).
Varda musdienu nozimi ietekmdjis vlv. puchen 'draudet, spitet’
> (: v. pochen 'klauvet, pukstet, sist; lielities’). No vlv. puchtig
vai Iv. fuchtig aizg. puktigs 'dusmigs, spitigs .
Pec cita uzskata (Endzelins, Frenkels, Zevers) pukoties ir
aizg. no viduslejasvacu valodas. (K)
EF 2 665, M-E III 404 Zev 2 96
pukstet [pukstet]; Is puksteti burksket, purdet, barties; puksket
pukseti 'puksket, pukstet. Pamata ide. *peu- : *рй- no tadu skapu
atdarinajuma, kas rodas, piepusot vaigus un eksplozivi izpusot
gaisu (sk. pust). Ar k saknes paplasinajuma un dazadiem pie
dek|iem darinati yairaki sinonimiski vardi — pukstet, pukskt, puk-
sket, pukskinat, apv. pukstinat; ar г iespraudumu purkstet u. c.
Sk. ari: pukoties.
EF 2 664, M-E Ill 404, Pok 847
puke Aizguvums no Baltijas somu valodam. Pamata ir varda sakne
ar noz. 'augs ar cauru stublaju’, no kuras atvasinatas citas
nozimes (lib. putk 'stiebrs, stumbrs; maksts’, s. putki, ig. putk
'stumbrs, caurule’). Dazadas somugru valodas ar attiecigo var-
du apzime kadu atsevisku augu, piem vepsu put’k zirgskabene,
sunuburks^is’ (> kr apv. путки ’skabenes’) lespejams, ka
visparinata noz. 'puke’ pec varda aizgusanas izveidojusies lat-
viesu valoda un no sejienes savukart ieviesusies ari libiesu
valoda, saistoties ar parveidotu varda formu, kas tuvaka latviesu
varda formai : put’k(az), Salacas izloksne put’t puk k' 'puke .
Pec cita uzskata (Endzelins, Ketunens) puke saja nozime ir
tiess aizg. no hbiesu valodas
Aizg. minets 17 gs. literatura dazSdas formas (pukis Elg
1 186, Mane I 37, puifcis, рифе Lj 204, puke Reiters 2 18)
-к >. Formas ar ui laikam izveidojusas adj puiks 'skaists’ (Is. puikiis)
n ietekme. Forma ar -e varbut no varda roze, kas senak bija
sinomms apzimejumam 'puke’
Buck 526, EF 1 72, 2 661, Ket 319, Lanszweert 51, Magiste
2252, M E III 405, SKES 661, Zeps 1 170
Pillis [pukis]. Aizguvums; no ssk. puki 'veins’ (zv. puke 'majas
gars, pukis’). Pamata ide. *beu- uzpust, uztukt’, no ka an la.
budzis. Par pGki rakstijusi autori 17. gs sakuma (D Fabricijs,
E Einhorns) 17. gs vardnicas sis vards minets musdienu forma
(Mane I 49, II 228, Lj 202). G. Elgers p smok drakons’, lat.
draco 't p.’ tulko ar sin-iem veils («Waele»), pukis, splgana,
skrejons (Elg 1 506).
Tautas etimologija vards vareja saistities ar verbu pust, sal
puleties
86
«puljis naudu pieputis» (L P VI 80); varbiit *putis > prints
(Kurzemes izloksnes).
Johansons 1 212, L. Adamovics RKr XXIIIa 246—362, M-E
III 446, Pok 100, Sm 5 63, Vr 429
puleties [puleties]. Aizguvums; no vlv., afri. pulen 'dant lenu,
apnicigu, laika ietilpigu darbu’ (-«- 'lobit, mizot’) vispirms la. pulet
(tagad parasti atv os nopulet, sapulet)
Aizg. minets 18 gs. vardnicas (pulet, puleties Lg II 241, St
I 208). Atv. pules (St II 420), pulini (U I 213).
Doo II 769, M-E III 446, Zev 2 97, Bl 6 211
pulgot [pulguot, Lil], Aizguvums; no 1Tb. pyolgfj (tag. piiplgub) 'pelt,
pulgot’ vai ig. polgama 'nicinat, nievat’. So vardu sakotneja noz.
'mit’; sal. s. polkea 'mit, midit, nospiest’.
Aizg. minets 16. gs. literatura forma pulgat (Ench 29; ta arT
Elg 2 88). Forma pulgot [uo] no 17. gs. (Mane 2 461, St I 210).
lespejams, ka aizg. sapludis ar kadu verba pult 'krisf atv u,
varbut *puldd 'gazt’ (Is. piildinti 'panakt, ka krit; gazt’, puldlneti
'uzbrukt’), jo 17. gs. pulgot an 'vajaf (ar sin. dzidenat, Lj 205).
Arh. pult 'krist’ (Is. phlti, tag. pilolu) ir vienas cilmes ar v.
fallen 't. p.’
17. gs. J Reiters Bibeles fragmentu tulkojuma vairakkart lieto
atv-us no verba pulgot (pulgat), bet E Glika tulkojuma attieci-
gajas vietas so vardu nav: Reiteram nopulgo (Glikam: vaja),
nopulgati taisnibas pec (Glikam: ienldeti taisnibas de|), nopul
gajsi (Glikam: ienidejsi), nopulgas (Glikam: apbedinas). (K)
Ket 310, Magiste 2280, M E III 407, SKES 595, Zeps 1 170
pulis [pulis], apv. [Q2]; si pulah 'sainis, pauna’. Pamata ide. *pu-
'pust; uzpusts, uztucis , no ka ari pust (sk.) No paplasinatas
saknes *pul atv. la. pulis ar sakotndjo noz. 'kas uzpusts,
uztucis’. (Sal. apv. pulis 'bruce, kas sak strutot’; is. puliai
'strutas, pOziii’ laikam sapludis ar verba puti 'trudet’ atv-u.)
Nozimes attistiba: 'kas apa|s’ (sal. ar tas pasas cilmes kr. пуля
'lode’; Endzelins) —> 'kaudzite, puznis’, piem , skudru pulis: «Ka
skudntes silipa Lielu puli (var.: puzni) savilkusas» (LD 34218
var.). No sada pu|a, kur daudz siku kukaipu, pulis ieguvis noz.
'liels daudzums (bliva masa)’—ne tikai par kukaipiem («skudru
bisu pulis»), bet ari par citiem dzivmekiem un cilvekiem, pat par
augiem: «Pu|iem (var kriimiem) auga baltas pukes» (LD 14246,
6)-
Saknes skanumija *pu- : *peu- / *pou- (> b. *pau , no ka
pauna): *pou- > ab. *puo-, no ka apv. polls [puolis, piiolis]
'maza koka bumbina ar tuksu vidu, ко uzmauc govs ragiem;
versis bez ragiem’, pole [uo, uo] 'govs bez ragiem, pogala’,
dem. polltis [uo2] 'apa]a sene’ («apa]i ka bumbipa nuoaugusi
sene», M E III 456).
Sk. an: pudurs, pulks.
87
pulkstenis
В I 333, EF 2 665 un 667, E-H II 341 un 346, M-E HI 447
un 456, ММ II 325, Pok 847, Sab 18 20, Пр II 152, Ф HI 405
pulks [pulks, ul], apv. pulka [ill], Aizguvums, no skr. пълкъ
'karaspeks, karaspeka vieniba, nometne, karagajiens; tauta’ (kr.
полк 'pulks’), kas savukart aizguts no kadas germaiju valodas
(germ. *fulkaz, no ka v. Volk 'tauta’).
Latviesu valoda vards aizguts lidz 13. gs. Tas miners 17. gs.
vardnicas musdienu forma ar noz. 'liels daudzums, daudz |auzu’
(Mane I 123, Elg 1 583, ari atv. pulceties Lj 204), ari karaspeka
vienibas nozime: «riteru [jatnieku] pulks» (Elg 1 383).
Pec cita uzskata (Kluge) vards lidz ar Is. pulkas 't. p.
aizguts tiesi no germaqu valodam. Iztcikts ari uzskats (Buga
ar ?), ka la. pulks ir mantots vards un vienas cilmes ar pulis.
So domu balsta abu vardu da|eji vienada semantika (sal. «jauzu
pulks» un «jauzu pulis») un apstaklis, ka vardam pulks ir an
tadas nozimes, kuru nav atbilstosajiem germanu un slavu var-
diem (piem., salikteni ganampulks).
В I 333, Buck 929, E I 97, EF 2 665, KI 823, M E HI 407,
Sab 18 19, Sum 33 un 178, Бурячок 69, Сороколетов 37, To 18
249, Ф III 311, Ц 355
pulkstenis [pulkstenis], apv. [ul2], pulkstens [§] u c. Varda senaka
nozime ir '(baznicas) zvans’ Dazus gadsimtus baznicu zvani
Latvija (tapat ka citas zemes) bijusi no koka — ar cetram sanu
plaksnem. (Vards zvans — pretstata verbam zvanit— ir samera
jauns apzimejums, sk. zvans.) Par varda cilmi izteikti dazadi
1 uzskati: K- Milenbahs to atvasinaja no «pulku stenet» («pulk-
stenis apzime pulku stenetaju», M 111 8; noraida P. Smits un
J. Endzelins), P Smits saskatijis varda nobeiguma atbilstibu
vlv. sten 'akmens’ (kas an aizg-a skurstenis; MVM 1900 940),
J. Endzelins varda sakumu uzskatijis par aizg-u no vlv. puls
'{pie) sitiens’ (Pdterburgas Avizu Liter. Pielikums, 1902 667; E
I 660), E. Blese atvasmajis vardu no verba pult 'krisf («zvana
mele zvanot krit uz leju», Bl 1 229; noraida Endzelins). Cita
cilmes risinajuma J. Endzelins vardu uzskatijis par salikteni
puls- + siienis (vai sitiens), no ka pec i izlaisanas *pulstenis
vai *pulstiens ar velaku k iespraudumu (M-E III 408)
Ta ka nojaukums pulkstenis izveidojies koka zvanam, kas
(ar nuju sitot) dod diezgan dobju skapu vairak ticams, ka varda
pamata ir skapu verbs *pulset (no ka arh. pulsiens, Eig 1 650,
apv pulstenis, E-H II 324, an pulstins: «to likes pulstin’ [kapu
zvanu]», St 4 270) Ar k iespraudumu *pulksiet, no ka pulkstenis
u. c. formas. Ka sads skaidrojums ir reals, rada apv. pulkstiens
'zvana skanejums’: «Lai iznikst tas nelaimes ka baznicas pulk-
stieni!» (bursanas formula; sk.: Ф Я Трейланд. Материалы по
этнографии латышского племени М., 1881 122). Sal. ап skapu
verba variacijas pulkset, pulksket, pulsket, pulskinat («paipalas
pulsljina — sauc pul, pul!», M E III 409)
pulveris
88
Vards pulkstenis vai pulkstens jau 1585 g. katehisma: «kad
ta stunde pulksten sit» (Cat 303). Apzimejums «stundu pulk-
sten(i)s» bija laikraza nozime. G Elgers 17. gs. skira vardus
pulkstens (p. dzwon ’zvans’) un pulkstins (p. dzwonek ’zvanips’,
Elg 1 75), ka an «stunda [stundu] pulstens»—laikradis (Elg
1 650) Neliels zvanips, zvdrgulis 18 gs saukts par pulkstlti
(Lg I 284, St 1 210). Ar nozirni laikradis 18 gs. an stundenis
(St II 608), stundenieks («pulkstens jeb stundenieks, kas stun-
das un minutes rada», Augstas gudribas gramata, 1774), saules
stundenis saules pulkstenis’. Skirti kabata pulkstins un sienas
pulkstens (St II 609). К
Buck 1002, ME III 407
pulveris [pulveris]. Aizguvums; no vlv., vh pulver 'putek i, pelni;
pulveris’, kas savukart no vial, pulver (< lat. pulvis, gen.
pulveris) pelni, putek]i’, kas 14. gs. ieguva an noz. 'saujamais
pulveris’. Pamata ide. "pel- ’putek]i’ (no ka an la. pelni). Latviesu
valoda aizg. minets 17. gs. vardnicas (pulvers Mane I 138, Lj
205; ierocu pu vera nozime bisa-zales Lj 33).
KI 570, M-E III 409, Tr V 227, W-H II 388, Zev 2 370
pu|kis [pujkis], apv. [u[], pulka [ul], Aizguvums; no ig. pulk vai
lib. pulkka 't. p.’ (s. pulkka). Aizg. minets 17. gs. vardnicas
(pulks Elg 1 137), musdienu iorma 18. gs. (St I 210). Vards
lietots ari nozime 'koka nagla’ (Wei 95).
Ket 321, Kiparsky 1 63, Magiste 2217, M-E 111 409, SKES
633, Zeps 1 170
pumpa [pumpa]; s. pumpa poga’. Atv. no pumpt, kas ir verba
pampt etimologiskais variants (sk. pampt).
Sk. an: bumba, pumpurs.
EF 2 667, M-E HI 410, Pok 94
pumpis [pumpis]. Aizguvums; no v. Pumpe 'stiknis’, kas savukart
no spanu vai portugalu bomba 'kuga sflknis’. Varda pamata
skapu atdarinajums. Latviesu valoda aizg minets 17 gs. vard-
nicas ( kuga suknis’, Lj 205), 18. gs. an pumpe (St I 211; verbs
pumpel).
KI 570, M-E III 410, Zev 2 199
pumpulis - sk. pumpurs #
pumpurs [pumpurs]; is. pumpuras 't. p.’ Atv. no verba pumpt ’tukt’
tapat ka pumpa (sk.). Senak pumpurs ari aztukums, izcilnis’.
Ar citu piedekli lidzigs atv. apv. pumpulis [um] uztukums, puns;
resnaka vieta dzija; mazs cilveks’.
EF 2 667, Lanszweert 148, M-E 111 411
puncis veders' sk puns
punduris [punduns], apv. pundurs [un, tin2]. Pamata varda puduris
ion. variants (sk. pudurs); sal.: «Mazs puduris meitu dzied»,
var. «Mazs pundurs meitu bij» (LD 267) Nozime maza auguma
cilveks' no puns 'mazs apa|s izaugums, uztukums' (sal. atv-u
89
pupa
puntuzis 'resns, neveikls berns’ un Is. pumpuras ’pumpurs;
knauljis, punduris’).
J. Endzelins apsver iespeju, ka vards varetu but vienas cilmes
ar penderis 'veders’ (kas varbut no ig ponder 'mazs un resns;
bumbulis, izcilnis’ (M-E III 200) un norada uz ig. pundar 'sainis;
mazs resns cilveks’ (M-E III 413); L. Ketunens uzskata latviesu
vardu par aizg. no lib. piindaraz, punddr 'punduris’. Tacu igaurju
valoda vardam pundar nav drosas cilmes, un tas lidz ar libiesu
vardiem var but aizg. no latviesu valodas. (K)
В III 182, Ket 321, Magiste 2228, M-E III 412, Rage—Dial
I 79, Zeps 1 171
pune [pune], apv. [ir], piinis, biezfik dem. punite, punltis; Is. pane,
рйпё 'pelude, kutipa, laidars, buda, ala’, kr. apv. пуня 'pelude,
siena sljunitis, kletipa, kutipa’. Tas pasas cilmes ka pauna (sk.).
Pamata ide. *pu- 'pust; uzpusts, uztucis’, no ka b. *рй-пё- > la
pane. Sakotneja noz. 'kas uztucis, apajs’ (sal. puns) 'guba,
kaudze’ —'neliela eka’, parasti 'neliels (siena, salmu) situnis,
an piebuve pie kilts, klets vai rijas lopbaribas uzglabasanai.
Skapumija и : au apv. (siena) pauna siena skunis’. Krievu
apvidvards пуня ir baltisms.
Pec cita uzskata (Endzelins, atsaucoties uz Brikneru) vards
ir aizg. no krievu valodas (preteji Buga, Potebna, Fasmers).
В II 524, EF 2 667, E-H II 342, M-E 111 447, Pok 847, Sab
18 40—44, Пр II 153, Ф III 407
punis 'puznis’— sk. puznis.
puns, apv. punis, puna, pune. Tas pasas cilmes ka pauna (sk.)
Pamata ide. *pu- 'pust; uzpQsts, uztucis no ka a v- ar -n-.
Tas pasas cilmes ir sar. puncis 'veders’, kur -c(is) laikam no
-ts (*punts 'uztucis, tukls’ vareja izrunSt punc(s), no ka subst.
puncis; Sal. vecis : vecs, kas laikam < *vets); sal. apv. punt
vederis 'resnvederis’: «izskrdja tads cetru gadu puntvederis
[zdns]» (E-H II 326). Sal. ari apv. punte 'tulzna, puns; resns
veders’ (M-E III 413), puntuzis 'resns, neveikls berns’ (M-E III
413). Tacu ir ari atv. ar -k- —punka pumpurs, gredzena acs,
zara vieta’ (E-H 325), kas vareja ietekmet iormu ar c.
TSs pasas cilmes ir punki, vsk punfyis [unj, sakotneji 'tas,
kas iztek no puna (augoi^a)’ ('augoija sakne St II 450) tatad
'strutas , kas parnests uz deguna atdalijumiem
Pec cita uzskata (Endzelins) punas varbut no igaunu valodas
un puskis no libiesu valodas (lib. pu'nk 't. p’, ta ari Ketunens),
bet Endzelins pie|auj an, ka aizg. var but libiesu valoda (K)
Ket 314, M-E III 413, Rage—Dial I 79, Zeps 1 170
Puntuzis 'resns, neveikls berns' sk. punduris, puns.
punl^i — sk. puns.
Pupa; Is. pupa, pr *pupa (vietv. Pupkaym, kur kaymis 'ciems’).
Pamata ide. *pu- 'pust; uzpusts, uztucis’ (no ka ari pust sk.)
ar da|eju saknes reduplikaciju iNo tas pasas saknes an pups.
pupedis
90
Skapumija ide. *pou- > b. pau-, no ka la. apv. pau.pt 'tukt,
pampt’ (M-E III 128).
Sk. ari: pupols.
Buck 370, EF 2 670, ME HI 414, Pok 848, Sab 10 236,
Sanders 18, T 23, Zev 2 308
pupedis [pupedis], apv. [u2], pupeda [uj. Atv. no verba pupet [pupet,
ir] 'izkiipet, izzust gaisa’. Pamata ide. *pu- 'pust* (sk. pust)
ar da|eju zilbes reduplikaciju.
M-E III 448
pupols [pupuols], apv. [uo], pupolis [uo], pupuls u. c.; Is. apv.
pupuole, pupuole, pupuole 'pumptirs, pupols'. Tas pasas cilmes
ka pupa (sk.). Pamata ide. *pu- 'pust; uzpusts, uztiicis’ ar dajeju
saknes reduplikaciju. Pied, -uol- ka vardos kamols, vitols.
E 1 348, EF 2 670, M E III 448, Pok 848
pups - sk. pupa.
puri [puri2], an forma ar f (apv.) 'ziemas kviesi (izloksnes ari
kviesi’); Is. pura~t 'ziemas kviesi’, pr. pure [pure] Tacauzas’, kr.
пырей 'varpata’ (bsl. pyro 'kads labibas augs), gr. pyroi, vsk.
pyrds kviesi’. Sens kultGrauga nosaukums, kura cilmi precizi
nevar noteikt, domajams, ka tas aizgiits no kadas Azijas valodas.
No senaka o-celma apv. pufi laikam pec vardu kviesi, miezi,
rudzi parauga.
Izteikts ari uzskats (Nieminens), ka vards varetu but ide.
cilmes un ka pamata *peu- : *pu- sist, griezt, griezot cirst’, no
ka la. pfaut.
No varda puri vietv. Pure.
Buck 515, E lib 257, IV2 292, 1 274, EF 2 671, HF II 631,
Kiparsky 1 107, L III 54, Mach 502, M E III 449, Pok 850,
Sanders 7, T 232, Гам Ив 3 657, Меркулова 1 75, Ф III 419
purinat [purinat]; is. piirtyti, piirtinti 't. p.’, kr. пырить 'sacelt,
sabozt (spalvu)’, c. cepyriti 'jaukt, buzinat, bozt’, pureti, pouriti
se 'sabozties’. Atv. no verba *purt 'tapt izspurusam, sabozties;
tapt irdenam’, kas vel atv-a iz(s)purt (biezak lietojams divd
izspuris) un kam atbilst apv. purt [purt] 'izjukt, tapt nehdzenam’
(«mati purst», M-E III 449). Sal. Is. purti (tag. purii < pyru
un piirstu) k|ut irdenam; sacelties, izjukt (par matiem, spaivu),
eelties (par miklu)’.
No *purt iter, puret (apv.) tricet, drebet’: «Puri, puri (var.:
trici, trici), apsu lapa Lenaja vejiiia’ Ta pureja serdienite, Baja
ram bildmot» (LD 5243, 2) -> 'plivot, purinaties’ « . nesukatie,
izpurusie mati pureja un juka veja» (J Jansevskis. Dzimtene,
1. d., 1986 173). Sal. Is. purteti 'tricinaties, tricet, drebet’.
Kauz purinat, refl. purinaties.
Pamata ide. *per- 'spregat, s^ist, laistit, sprauslat’, zudum
pakape *pf- > b. *pur-, no ka verbs *purt'i > la. *purt ar
atv-iem. Nozimes attistiba: 'skisf -* 'jukf —► 'tapt izspurusam,
izjukusam irdenam’ —► 'purinaties; tricet drebet
91
purslas
Sk. an: parsla, purslas, sprauslat
Buck 675, EF 2 674, Mach 98, M-E Hl 417, Pok 809, Ф III 420
purns [pufns], apv. [ur], purna; Is. apv. purnis 'purns, snubs’,
liter, burna (ak. burna) 'mute’. Pamata ide. *bher- 'griezt, berzt,
sfcelt’ (no ka ari berzt, sk.), no ka *bher-n- 'sodiums’; sal.
vidusiru bern, berna 'aiza, sprauga’. Ar noz. parnesumu 'mute’,
sal. arm. beran 'mute'.
Skaqumija *bh(n- > b. *burn~, no ka Is. burna, burna 'mute’
(bulg. бърна Чира’). Baltu valodas bieza paradiba ir balsigo un
nebalsigo lidzskapu mija, ari saja gadijuma burn- . purn- (Buga)
ar varda nozimes parveidojumu, pieskaqojoties leksiskajai sis
temai (: mute).
Рёс cita uzskata (Endzelins) *burn(a)s > purns varbut
tadu nozimes zipa tuvu vardu iespaida, kas sakas ar p- (piem.,
purslas) lespejams an, ka notikusi divu sakpu atv и kontami
nacija, sapliistot la. *burna 'mute’ un apv prusnas 'lupas, mute’
vai *pur(s)nas 'purslas’ (vai kadai lidzigai formal), un rezultata
vards ieguvis dzivnieka galvas prieksda|as nozimi, bet attiecigas
cilveka sejas da|as apzimesanai visparinats kads cits
vards — mute.
В I 448, E 1 274, EF 2 66, Karaliunas 4 205 M E III 418,
Pok 133 (135), Tp 6 339
purs [purs]; Is. puras 'purs (labibas un kartupe|u mers), sieks;
(dsk.) daudzums’, si. purah 'kuka’ Pamata ide. *pu- 'pust;
uzpilsts, uztucis’, no ka an pust (sk ); atv. *pu-ros > b. *puras
> la. purs. Varda sakotndja nozime 'kas uzpilsts, uztucis;
caugans vai apa|s veidojums’ (si. purah) -* 'apa|s prieksmets
ar tuksu vidu, izdobts prieksmets’. Senais purs laikam bijis
izdobts paliels (apa|s) koka trauks, kas velak aizstats ar dё|u
kasti. «KHedzi, puce, breci, dzerve, Mana teva ozola, Es to liksu
гетё virsti, No ta puru darinat» (LTD VII 3205), ari apkaltiem
stLiriem: «Kaldjip, balelip, Apkal manu piira ladi!» (LTD VII
3163). Bijusi an liepu knju pun: «Citiem dega purvi, mezi, Man
nodega liepu birze Kur bij man kriju pemt, Masiqai puru sut?»
(LTD VII 3207) Dem. purins no krijam sflta vai saknem pita
vacele.
Ar noz. parnesumu no trauka vai tvertnes purs 1) 'ligavas
manta’ (ari ta ко trauka pura nevardja lelikt, piem., govis),
2) beramu vielu mdrs’, kura apjoms vesturiski maimjas.
Sk. an: pauris.
В III 652, EF 2 671, E-H II 343, Mag XX3 156, M-E III 449,
ММ II 322, Pok 847
purslas [purslas], apv. [uf, йг2] 'zirga lupas, liellopa purna gals,
purns’; Is. pursla 'uzsjakstits udens puslitis’, dsk pufslos
'putas’. Tas pasas cilmes ka purinat (sk.). Pamata ide *per
'spregat, skist, laistit sprauslat’ paplasinajums *pers- : *p(s-
> b. *purs~, no ka *purs-la- > la. pursla JVareja but an sak
purslis
92
nes atv. *preus- : *prus-, no ka metateze b *purs-.) Par nozimi
sal. apv. purslat 'ar purnu burzgujot’: «Zirgs tik pursla vien
miltu udeni, nemaz nedzer» (E III 420), spurslat fur] 'spurkt,
sprauslaf. Tatad purslas sakotneji 'uzsprauslati burbu|i’ —► 'tas,
ar ко sprausla’ —► 'dzivnieka lupas, prims'.
Atv. purslis 'dusmigs cilveks, igpa’, purshgs 'dusmigs, igns,
viegli sakaitinams’.
EF 2 674, M E III 419, Pok 809 un 823
purslis 'dusmigs cilveks, igqa’— sk. purslas.
purvs [purvs], apv purs, pars [uo], purvis; Is. purvas 'dub|i,
netirumi’, narev. puro 'purvs'. Varda cilme ir ndskaldra. J. En-
dzelins saista to ar lejassorbu para 'dub|i, mesli’ un palabiesu
poro ’dub|i, mesli; purvs, muklajs’ (ja и < uo < о). K- Buga
tarn pievienojas (puors < *por-vo-, В I 460), bet vblak, balstoties
uz kursu nos Bente-purge [bente-purja] (1422), rekonstrueja
kursu *purj,a-, kam blakus vareja but *purvia-, no ka la. purvis
un paralelforma purvs (B III 168). V. Sulce un F. Spehts saista
vardu ar gr. pyrros 'sarkans, sarts, bruni sarkans’, si. piiri^am
'dub|i, mesli’ un paru^ab 'plankumains, raibs’, noradot uz to,
ka ide. valodas purvu biezi apzime pec krasas. (Sadam uzskatam
pievienojas V. Smids.) Baltu un slavu valodas ir daudz piemeru,
kur purvu nosaukumi saistiti ar sarkano krasu. Sal. Sarkanais
purvs (Ludzas raj.), Raudonpelkis Lietuva (rauddnas 'sarkans',
pelke 'purvs'). No psi. *ruda 'sarkans' p. ruda 'ruda, kudra,
purvs’, ukr руда 'ruda, purvs’, p rdzawka 'purvs’, ukr. ржавець
't. p.’, bkr. иржавинне 'ar ravainu udeni klats purvs’. Sie no-
saukumi izskaidrojami ar ravaino, bruni sarkano purva udeni
un purva rudu.
Par varda purvs izskaqu sal. gr. purros 'sarkanigs’: zirga
nos. Pyryds
В I 460, III 168, E II 348, EF 2 675, HF II 631, KK 29 195,
L III 54, M E III 421, ММ II 220 un 310, Schmid — Donum В 473,
Куркина 1 134, Zinkevicius 1 17, 2 78
puse Is piise t. p.’, pr pausan, pauson 'no . . puses’ (sal. la. '«no
dieva puses»), possisawaite 'tresdiena’ (kur sawalte 'nede|a’),
toh. AB po$i puse (sani), siena, riba’ Pamata laikam kads
nomens no *peus- *pous- : *pus~, kas var but atv. no ide. *peu-
: *рэи *pu 'sist, griezt, griezot cirst’, no ka an la p[aut
(sk.). Nozimes parnesums 'puse (da|a)’ —► 'virziens' («laba,
kreisa puse», «saja puse»), ka ari 'puse (da[a)’ —> 'apvidus,
novads’ («Piebalgas puse»). Sadi nozimes pariresumi valodas
ir bieza paradiba; sal go. halba = v Hdlfte, Seite, fera = v
Gegend, Seite.
Saliktepos pus- < puse (an no locijumiem); pus < puse
(sal. saipus = sai puse).
Sk. an: pusu..
93
puskis
Buck 862, 935 un 1307, E 1 493, IV2 272, 1 684, EF 2 676, L III
54, M-E Hl 421 un 425, Nitiqa 189
pust [pust]; Is. piisti 't. p.’, push 'tukt’, кг пыхать ’dvest’, пыхтеть
'elst, elsot, tusnit’, bkr. пыхаць, ukr. пихати, пйхнати, bulg (tag
vsk. 1. pers.) пухтя 't. p.’, c. pychati 'but augstpratigam, uzpus-
ties, lepoties’, p. pycha augstpratiba, uzputiba; lepnums’, kr.
пухнуть, ukr. пухнути, asor. puchac 'pampt, tukt', bulg. пуша
'smekeju, kupu, kupinu’, пухам 'elsu, pusu; buzinu’, c. piichati,
puchnouti, p. puchnqc 'pust’, si. pusyati, pu$nati 'zied, ze|; barb,
specina’, gr. physa 'dvasa; burbulis, puslis; plesas’, lat. pussula,
pustula 'putite, tulznipa’. Pamata ide. *pu- : *peu- 'pust; uzpdsts,
uztucis’. Sakne izveidojusies no skapu atdarinbjuma. Ide. *put-tei
> b. *put-tei/tl > *pusti > la. pust (tag. pusu), bet 17. gs.
ari (es) pusu (Is. puciii). Lietuviesu valoda diferenceti piisti (tag.
putiii) 'pust’ un piisti (tag. puntii) 'pampt, tukt’, bet latviesu
valoda sekundara noz. 'pampt, tukt’ tikai dazos atv-os (piem.,
piepusties puslis). Ka senak bijis ari paralelais verbs *pust.
rada ne vien 17 gs. (es) pusu, bet ari vairaki atv i, piem ,
putet, puteklis.
Verba pust kauz. ir putinat [u, u2], kas sakotnejo nozimi
('likt vai |aut pust’) pilnigi zaudejis, un tai vieta izveidojies 'likt
vai |aut atpilsties’ («|aut atvilkt elpu»). Izzudis liter, valoda an
iter, pustit; sal. Is. pustyti 'putinat, atkartoti pust, uzpust, izpust
(u. c.) . No senaka *pust iter, putet, kauz. putinat.
Sk. ari: putet, atputa.
В II 303, Buck 683, E III2 346, EF 2 678, HF 11 1055, L III
55, Lanszweert 12, M 1 41, Mach 498 un 502, M-E III 450, MM
Il 318, Pok 847 (848), T 233, W-H II 392, Ив 12 167, Пр II 157
un 161, To 7 13, Ф III 414 un 421, Ц 384
pusts 'tukss, tuksnesigs lauks’ sk. posts.
puszvi|us — sk zvelt
puslis, apv. pusks, pusks; Is. piise, puskas ’bakureta, pute’, kr
пухнуть 'pampt, tukt’, пыхать ’dvest’, bulg. пъхам smagi elpoju,
dyesu’, c. pychati 'but augstpratigam, uzputigam, lepoties’, norv.
foysa (< *fausian) 'uztiikt, uzrugt’, si. pu$yati 'zied, ze|, plaukst;
bare, specina’, pu§ti- 'zelsana, plauksana, izdosanas, augsana
pilniba’, pii$pam 'pul^e, zieds’, gr. physa (< *phutj,a) 'dvasa;
puslis, plesas, burbulis’, lat. pussula, pustula 'putite, tulzniqa’.
Pamata ide. *pu- (*phu) 'uzpust; uzpusts, uztucis’ (no ka an
pust, sk.) ar s (-sk-) saknes paplasinajuma. Nozimes attistiba.
'uzpusts, uztucis veidojums —► 'kupla ziedu кора, Ke^ars*
'kuplas barkstis’.
Senajam ide. tautam *pus- un fon varianti saistijas ar ziedu
bagatibu un auglibu, un no sas formas atvasinaja an zemes
(aughbas) dievu nosaukumus: si. Pusan, gr. Pan (< *paitson),
pr Pu£(k)aits, ко vairaki auton iesaistijusi an latviesu psei-
94
pusu
domitologija. Puskaisa miteklis saistits ar ziediem bagato plus
koku (Sk. pluskis.)
Par auglibas simbolu senie latviesi kazas lietojusi muzikas
instrument puskaiti — takts sisanai apdziedasanas dziesmas.
Pie puskaisa kata tika piestiprinatas spalvas, lentes un siku
puskojumu virknes, ari zvargu|i un zvanipi; tas bija ziediem
bagata koka attelojums.
No varda puskis paralelformas pusks atv. puskainis 'vainags’
(Mane 4 460). Verbs puskoi [uo], apv. puskot [uo].
EF 2 680, Euler 1 184, HF II 1055, Mach 502, M-E III 428,
ММ II 318, Pok 848, Schmalstieg 2 228 232, W-H II 392, Zev
2 397, To 14 3- 36, Ф 111 421
pusu; Is. pusiau 'pusu, vidu, lidz pusei . Atv. no puse (sk.), sens
divsk. lokativs. Forma pusam (apv.) pec skersam u. tml. pa
rauga.
E 1 604, EF 2 676, M-E III 437 un 439, Schmalstieg 2 228
put [put]; Is. piiti 't. p.’, go. fills, sav. ful, v. faul 'puvis, sasmacis,
slinks’, a. foul netirs, smirdigs; pflzijains, strutojoss; negodigs’,
ssk feyja 'pudinat’, si. puyati 'pust, smird’, gr. pythein 'pudet’,
pythesthai 'put’, lat. putere 'put, smirdet pec puvuma’, putidus,
puter ’puvis’. Pamata ide. *pu : *реиэ- 'put, smirdet’, no ka
*pii-tei > b. *piitei/ti > la. put. Kauz. pudet [pildet], pudinat
[pudinat]. Tag. forma (es) pudeju laikam no senakas (es) *pudu
< ide. *pud(h)o ’pustu’ (Endzelins).
No pag. celma puv- atv i puve, puvekfi, puvesi, puvums, apv.
puvens [ij] 'puvums, puveklis’. No sa celma an atv. papuve.
Sk. an: prauls, puzyi.
E 1 808, EF 2 680, Fei 172, HF II 621, KI 187. L III 55,
Lanszweert 115, M-E III 452, ММ II 322, Oxf 373, Pok 848, T 234,
W-H II 391
putas, vsk. puta, apv. putes; Is. puta 't. p.’ Atv. no verba pust (sk.J
senakas paralelformas *pust (Is. pusti 'tukt ). Pamata ide. *pu-
'pust; uzpusts, uztucis’. Atv. *pu-ta- > la. puta. Sakotneja noz.
’uzpustais’. Atv. verbs putot [uo], apv. putat.
EF 2 677, M E III 439
puteklis. Atv. no verba putet (sk.). Apv. putekshs, puteksnis
puteklis’, bet liter puteksnis ieguvis botamkas termina nozirni.
No ta atv. puteksmea, apputeksnet, apputeksnot [uo] (ZTV 54).
Buck 18, E 1 351, EF 2 677 (678), Lanszweert 34 M E III 440
putelis (auzu u. c.) biezenis’— sk. putra.
putet [putet]; Is. puteti 'nikt’. Atv. no verba pust (sk.) izzudusas
paralelformas *pust; laikam verba pust neaktiva forma (Zuba-
tijs, Endzelins) Nozimei attistoties, izveidojusies horn, 'eelties
putek|iem (vai citam kam sikam)’ un 'nikt’. Kauz. putinat.
No putet atv putenis. no ta verbs putenot [uo], apv. putenet
Sk. an: putinat.
EF 2 677, M E HI 440
95
putra
putinat [putinat]; Is. pustyti 'putinat; atkartoti pust, uzpust, izpust
u. c.’ Verba putet un ta pamatverba *pust (sk. pust, putet)
kauzatlvs: «vejs putina sniegu», «putinat mantu», ka ari iterativs:
«sodien shiegs stipri putina».
EF 2 677, M E HI 441
putns Is. putytis 'calens’, paukstis 'putns', kr. птица (ssl. ръНса)
't. p.', si. potah, potakah 'dzivnieku mazulis’, putrafy 'dels, bdrns’,
gr polos 'kumejs', lat. puer berns, zens’. Pec tradicionala uz-
skata (Zolmsens, Spehts, Trautmanis, Endzelins, Frenkels, Po-
kornijs) pamata ide. *pdu : *-pu 'mazs, mazulis', no ka b-sl
*puta- 'putns’ (Trautmanis: sakotneji 'putna mazulis’), morf.
var. *put-n-a-, no ka b. *putnas > la. putns.
Pec cita uzskata (Trubacovs) varda saknes nozime ir Tadit
(par virieti)’, un sSs saknes tiesais reflekss ir la. pauts 'virislja
ipatpa seklimeks’; skapumijS paut- : put-, no ka putns. So domu
balsta narev. paud (< *paut) 'putns'.
Neviena no minetajam hipotezem neatrisina varda cilmes jau-
tajumu pilnigi. Katra zipa pastav etimologisks sakars starp
vardiem putns un pauts, ко skaidri parada narev. paud, bet
minetie autori nerisina un nemotive vardu formalas attiecibas.
Varda putns un tarn atbilstosajos radu valodu vardos laikam
sapludusi horn, sakpu refleksi: no *pu- ‘mazs, mazulis un *pu-
'pust; uzpusts, uztucis’, no ka pauts 'ola (putns — tas, kas
izski|as no olas; sk. pauts). Tacu iespejama vel citas saknes
ietekme — ide. *pet 'mesties, gazties, lidot, krist’, no ka seniru
en (< *petno-) 'putns’, sav. fedara (< *pet-er-), v. Feder 'spal-
va’, he. pattar 'spams’, si. patati 'lido, metas, krit’, patangah
'lidojoss; putns’, pdtram 'sparns, spalva’, gr. petomai ‘lidoju’,
pteron 'spalva, spams’, lat. penna (<. * pet nd) 'spalva'. No ide.
*pet-r- / *pet-n-es 'spams’ skapumija *pter- / *pten-es, kur
baltu un slavu valodas saknes zilbe vareja but iesprausts -u-
(ari kontaminacija ar *put- no ide *pu-). No *puten- > *puten-
> putn- (sal. -en apv. dem. putenins un ssl. ръ1епьсь, kr. птенец
'putnens'). (K)
Buck 183, EH 2 554, EF II 612 un 634, KI 188, L III 56, KK
29 195, Lanszweert 8, M-E III 441, MM 11 199, 203, 304 un 345,
Pok 842 (843), T 233, W-H II 282 un 382, Zinkevicius 1 16, 2 77,
Бенвенист 1 52, Tp 3 51, 12 10, Ф III 398
putra; Is. putra 't. p.’ Atv. no verba pust (sk.) izzudusas paralel-
formas *pust, sal. Is. piisti (tag puntu, pag. putau) tukt’. Par
nozirni sal tas pasas cilmes vardu putas, ka ari verba pust
atv-u uzpust (uzpusties) un apv. putelis [putelis] (putele, pute-
Us) 'varitu, izzavetu un tad samaltu auzu, miezu, rudzu, kvie-
su, zirpu u. c. biezenis’. (No baltu valodam sis vards aizguts
krievu, baltkrievu, ukraipu un Baltijas somu valodas.)
Atv. putraims [putraims], apv putrdms: «no *putrajumi (bla-
puznis
96
kus iedomajamam *putrat 'putraimus taisit’ no putra, lidzigi ka
maitat no maita)» (Endzelins; E 1 337).
EF 2 681, M-E 111 442, Pok 848, Sanders 117
puznis [puznis], piem., «skudru puznis», «augopa puzpi». Atv. no
saknes *рй- 'put, smirdet’, no ka ari verbs put (sk.). Blakus
retai apv. formai pusnis («miega pusnis», M-E III 450), dsk.
pusni 'strutas', parasta forma ar -z-; ta an attiecigie vardi
lietuviesu valoda: puznis, puznis, puzra, puzra, puzras, puzdra,
puzdra, puzdras 'sapuvis koks, sapuvusi pagale, prauls’. Formas
ar -z vai nu pirms izzudusa d —*puzdnis (sal. lietuviesu formas
ar d-), vai an ekspresijai.
Sakotneja nozime 'strutas’: «vipam auguons partrucis, puzpi
пак ага» (M-E III 453). 17. gs. K. Firekeram puznis ir ari
'meslu kaudze’, tatad abos gadijumos vards apzimd ко piistosu,
smirdigu. Par noz. parnesumu savienojuma «miega puznis»
('gulspa, slipl$is’) sal. v. faul 'aizpuvis, sasmacis; slinks’.
No meslu, puvespu kaudzes, kur savairojusies tarpi un
kukaipi, vardu puznis vareja attiecinat ari uz skudru mitni, kaut
tai nav varda saknes semantikai raksturigo iezimju ('put
smirdet’). Liekas, ka saja gadijuma notikusi divu horn, saknu
atv-u kontaminacija: skudru mitnes apzimejumu veido ari no
saknes *pu- 'pust; uzpusts, uztucis’ -> 'kas apa]s’ (sk. pust).
No sas saknes apv. pulis («skudru pulis» = pirznis; sal. M-E
III 446) un arh. punis («skudru punis vai pulis», Elg 1 233);
sk pulis, pane. So apzimejumu ietekme ari puznis runataju apzina
vareja saistities ar apa|o (skuju) kaudzi skudru m tni. Sal.
folklora; «Ka skudntes silina Lielu puzni (var.: puli) savilkusas»
(LD 34218). (K)
E 1 291, EF 2 682, M-E 111 453
R
racenis [racenis], apv [a2], raclns, racinis, rdcienis. Varbut kon-
taminets no rac- (: rakt) un *rap- (Endzelins); sal. Is. rope
'racenis, kartupelis’. Senakais la. *rapa vai *rape laikam sa-
glabajies vietvardos Rapalas, Rapas. Apv. racenis 'kartupelis’.
Augs ir sens kulturaugs, un an nosaukums ir sens, tas
saglabajies daudzas valodas: кг. репа (bsl. repa), ukr. pina.
bulg. ряпа, c ripa, p. rzepa, sav. ruoba (germ. *rdbid-) v. Riibe,
gr. rhapys, rhdphys, lat rapuni, rapa. Ja latviesu vards saistits
ar rakt, tad nosaukuma pamata nav parastais racenis (ко nerok,
bet izrauj), bet gan kads rusinams bumbu|augs. Sal 18. gs..
zemes racini 'mazi savva|as zemes bumbuji, kas aug mezos’ (St
I 217).
97
rads
EF 2 743, HF 645, KI 610, M-E III 494, Niedermann 94, Sab
9 159 Sanders 30, T 237, W H II 418, Zev 2 296 Ф III 471
radit [radit]; kr. родить (ssl. roditi), rodzic, c. roditi 'dzemdet,
radit; (par zemi) dot razu . Verba rast (sk.), rasties kauz
('rad-ti : *rad-i-ti). Varda radit semantikas pamata ir rast
senaka noz augt’ —► but, tapt’ tatad radit sakotneji 'panakt,
ka aug; panakt, ka top, rodas; dzemdet’. No sejienes radiba 'dziva
butne; visu dzivo butpu kopums", arh. dzemdibas’; dsk. radibas
’dzemdibas’ (apv. ari ’atradums’). Ar nozimi dzemdibas’ arh
radas: «bernu matem, kas radas gul» (M. Stobe. Veselibas
gramata, 1795 73).
Narev. rada darbs', radid [radid] (< ’ radit) stradat ; ar
so vardu sal. s h. raditi ’stradat’.
E I 96, KK 29 195, L III 56, M-E III 462, Рок 1167, Stang 2 70,
T 234, Zinkevicius 1 17, 2 78, Ив 12 131, Ф III 492
radit [radit]; Is. rodyti 't. p.’ Atv. no verba rast (sk.), ta kauz.
blakus formal radit (Stangs, Frenkels, Toporovs). Nozimju sa-
kars: atrast' —*- 'paradit atrasto' —► radit’.
Pec senaka uzskata (Trautmanis, Endzelins) vards saistams
ar go. rodjan ’runat’.
Atv. parddiba 19. gs. jaunvards (Purs II, 1892, 111, Dr
1 367). Ltdz tarn parddisands (V 3 425, Dr 1 367), paradijums
(K. Barons — Austrums 1886 6).
Gramatikas termins noradamais vietniekvards J.Neikenam
raditajs: «Tos vardus, ar ко lietas zime, it ka radot, saue par
raditajiem (Hinweisende Fiirworter)» (Vdcu valodas maciba,
2. d., 1859, 7). A. Sterstem ir noradamie pronomi (Sterste 30),
J. Endzelinam un К. M lenbaham noradamie vietnieku vardi (E-M
1 112).
Buck 1046, EF 741, L III 56, M E 111 494, T 235, To 17 109
rads; kr. pod (ssl. годъ) 'gints, dzimta, cilts; paaudze’ Tas pasas
cilmes ka rast (sk.). Saknes nozimes pamata augt’ dziint’.
Subst. rads ieguvis kopuma noz 'tie, kas dzimusi viena dzimta’,
no sejienes 17. gs. mineta rads noz. paaudze, an dzimta (cilts)’.
(Par nozimju sakaru sal. celt : cilts.) Lidz ar to rada-virs
radinieks' (Lj 208), an 18. gs. (St 1 215) Uz to, ka vards
rads kadreiz saistijies ar jedzienu dzemdet’, norada 18. gs dsk.
radi dzemdibas’ (Lg И 245).
Varda nozimes attistiba bijusi |oti pakapeniska G. Mancelis
17. gs. piehdzina vardu rads vardiem tauta, cilta, slaka (Mane
Il 406), J. Langijs ar to izsaka jedzienus paaudze, dzimta’ (Lj
208) Sada nozime vards sastopams an 17. gs. tekstos, piem..
«Vipa zelastiba no radu uz radu [= no paaudzes uz paaudzi]
paliek» (Elg 2 127), «neviens ir tava rada [= dzimta], kam
tads vards ir» (G1 4 113), «Га nikna und negodiga cilta
mekle . . Tie vin . . staves preti so netiklu radu . . » (Elg 2 34 j
Blakus savienojumam but rada («vitjs man ir rada» an
radze
98
tnusdienu liter, valoda) lietots an tas pasas nozimes savieno-
jums but rados (ar lietvardu daudzskaitli). Laikam no sejienes
dsk. radt ar nozimi radinieki’ un attiecigi jauna nozime vsk.
rads. Blakus agrakajam apzimejumam rada-virs 'radinieks’
(«mans rada virs», Mane II 406) ari rada gabals 'talaks radi-
nieks' (St I 215). Vards rads jaunaja nozime sastopams jau
17. gs. (ka rada-vtra sin., Mane I 38), piem.: «rads bij tarn,
katram ['kuram’] Peteris to ausi bij nocirtis» (Elg 2 67).
Izveidojas ari siev. dzimtes forma rada ‘radiniece’: «Elizabet(e)
tava rada» (Elg 2 122), «tai bij ta koniiia Davida radai ..
but» (Mane 1 351). Si forma sastopama ari tautasdziesmas, bet
musdienu liter, valoda vairs nav lietojama.
Atv. radinieks, radiniece sastopami 18. gs. (St I 215). 19. gs.
darinats atv. radnieciba, kas saja nozime aizstaja agrak lietoto
polisemisko vardu radiba (Lj 214, St I 215, Wei 184).
Buck 132, E 1 96, III, 609, EF 2 700, L III 56, M-E III 462,
T 234, To 17 109, Tp 3 152, ВЯ 1957 2 87, Ф III 490
radze parasti dsk. radzes, apv. radzi 'dolomita iezis’. Tas pasas
cilmes ka rags (sk.); *rage- > radze. Formas zipa sal Is.
rage 'stagars’, bet nozimes ziija Is. raguvii 'grava’ ('aiza ar
atsegtiem asiem iezu izvirzijumiem’), ari 'bedre ar stavam ma-
lam’.
Tas pasas cilmes ir radze [radze, a2], apv. redze, ari radze
'izvirzijums pakava virsma’.
Jeg 6 154, M E III 495 un 518
radze (pakavam)—sk. radze.
radzene 'acs skiedraina apvalka priekseja da|a’. 19. gs. 70. gadu
jaunvards (K. Libietis - SDP IV, 1873 44), iespejams, A. Kron
valda ierosinats. Atv. no varda rags (sk.) pec v. Hornhaut (v.
Horn 'rags’) un lat. cornea 'radzene’ (burtiski: 'raga-T no cornu,
cornus ’rags’) parauga.
M-E Ill 463
ragana Atv. no varda redzet (sk.) < *regeti saknes (skaijumija
*reg- : *rag-) Tatad ragana sakotneji ’redzetaja’ -> 'parege’.
Sal. apv. paragana, paragane, paragone [uo], paregone [§ uo]
'parege’ (M E III 86), kam blakus paragons [uo] (E-H II 166),
paregons [?-uo] 'paregis’ (M-E III 89) No sejienes ragana
’sieviete ar pardabisku speku, burve’.
Kristigas ticibas sludinataji paregi ka burvi identificeja ar
|auno garu, velna sabiedroto (vellatu), no ka ragana leguvusi
attiecigu negativu nozimi Par nozimju sakaru sal ari kr. ведьма
’ragana’: видеть ’redzet’. Lidz ar to raganas |auzu iztele iegu
vusas an velna atributus ragus, un tautas etimoiogija horn us
ragana ‘parege’ un ragana 'ragaina aita’ vareja uzskatit par
vienas cilmes vardiem. (Ta ari J Otkupscikovs; sal s-h. roga
'ragaina aita’ babarbga Tagana’ ) 1576. g. tiesas protokola
ragge ’ragana
99
raibs
Vietv. Ragana laikam nav saistits ar ragana 'paregi, burvi’,
bet apzime augstaku, apkartne patalu redzamu vietu (sk. rags).
No nozimes 'tas, kas talu redzams’ ragana apv. ‘januguns’;
piem.: «main malas iedegas raganas» (A. Speke. Atminu brizi,
1967 43) (K)
A. Augstkalns— Tautas v 171, В II 257, Bl 6 233, Buck 1498,
EF 2 684, Jeg 6 144, M E III 464, Pok 854, Откупщиков 5 274
ragavas, apv. ragus, raguvas, reguvas [$] u. c.; Is. rages, dem.
rdgutes, ari rages (< b. *rages) 't. p.’ Atv. no rags pec
sliecu uzliektajiem galiem. Senaka forma ir ragus, kam bijusas
divejadas dsk. gen. galotnes ragu (< *ragg.u) un ragavu;
no pedejas konstrueta forma ragavas (Endzelins).
В II 267 un 433, El 114, EF 2 685 Jeg 6 154, M-E Ш 465,
Эти ист 128
rags, Is. ragas, pr. ragis, kr., bkr. рог (ssl rogz,), ukr pie, bulg
рог, c. roh, p. rog. Pamata ide. *reg- 'taisns, nolikt taisni, vadit,
izstiept, uzsliet; virziens, linija’ paralelforma *reg(h)- : *rog(h.)-
> b. *rag-, no ka la. rags ’kas izsliets, ass, taisns’ (sal.
«klints rags») —► 'dzivnieka rags’.
Vietvardos atv-i no subst. rags vai salikteni ar to smailas
pussalas, zemes izvirzijuma raksturosanai (piem., Ragaciems
Mersrags jiirmala, Radzeji Berkavas ciema purva pussala), gan
ari augstas, talu redzamas vietas apzimesanai (laikam Ragana
Knmuldas ciema, Ragukalni Nautrdnos).
Vards rags un radu formas tikai baltu un slavu valodas,
bet vairakas citas valodas apzimejums no ide. *ker ’augsda|a
(galva, rags, v.irsotne u. tml )’: ave. sru-, srva-, gr. keras, lat
cornu, cornus, v. Horn 'rags’. No ide. *Horn- > b. *sarn- > la.
*sarn- laikam Kurzemes vietv. Sarnate (teritorija, ko apijem
purvi; Sarnates ezers, upite, purvs un pazs 'iezis’), sal. Is.
Safnele —ciems, ezers (Plunges rajona Lietuvas rieturnos).
Tatad kursu valoda vareja but *sarns (< *sarnas) 'rags’.
Vardam vareja but an cita, nianseta, nozime 'ilknis’, no ka
varbiit Is. sarnas, sernas ’meza kuilis’.
Sk. an: radze, radzene, ragavas, redzet. (K)
В II 267 un 303, Balt XVI1 87, Buck 208, E IV2 293, EF
1 106, 2 684, Jeg 6 150, A. Klimas Donum В 265, L III 57,
Mach 515, M-E HI 465, Pok 854, Urb 8 14 Гам-Ив 3 880, Пр
II 207, To II 29, Ф Ill 489
raibs [raibs]; \s. jaibas, raibas 't. p.’ (parasti par putniem), pr.
roaban (< *rbiban) 'svitrains’, ukr. р1бый 'raibs’ Pamata ide.
*yer 'griezt, liekt’ "no ka ari la verpt (sk ). Atv. *u.rei- : *p.roi
> b. *rei-, *rai-, no ka atv-i ar dazadiem piedek|iem: la. raibs
( reibt, sk.), apv. rains [aT] raibi svitrots’: «rains kaljis» (M-E
HI 470) No ta laikam apv raints 'meza versis’ (-«— 'raibais’)
un govs nos raine ('raiba|a’, E H II 351) Sal. Is raibas
raidit
100
(raibas), ratmas (raitnas), rainas (ramas) ’raibs’. No tas pasas
saknes sav rlban (< *wriban), v. reiben 'berzf (Frenkels)
Nozimes attistiba laikam bjusi sada: 'gnezt’ —> 'maisit, jaukt’
’reibt’ -*• adj 'raibs’ (sal «raibas acis»- apreibusas).. Sal
ari apv. reibs 'apreibis’ un folk], reibs 'raibs’ (M E III 505, E H
II 363); sk. reibt.
Atv. verbi (kauz.) raibit [ai] raibot [uo], liter, raibindt.
Pec cita uzskata (Toporovs, Gorjacova) varda raibs pamata
ide. *ret- skrapet, raut griez ’.
M T Ademoilo Gagliano— IF 88 254 E IV2 296, EF 2 686,
KI 591, L III 57, Ч-E III 468, Pok 859 un 1152, Schmalstieg 2 279,
Ф. Везла й Balt pielikums II 16, T В. Горячев^ —Эт 1976 58,
Л. Г. Невская — Эт 1984 150, То 1 11
raidit [raidit], apv. [ai2, ai2]. Varda sapludusi divu ide. sakpu
refleksi: no *rei 'khegt, baurot, net’ (no ka ari riet, sk.) un
no saknes *er- 'sakusteties, satraukties, pacelt’ (no ka ari raut,
sk.) atv-a *erei- : *rei-. No abam saknem ar d paplasinajumu
baltu valodas ir vienadi refleksi: *reid- > ab. *ried- : *raid-
: *rid-. Lidz ar to latviesu valoda izveidojusies divi horn, verbi
raidit: 1) verba riet kauz dzit’ (-<- 'dzit ar riesanu, ar lamasanu ).
«ar jauniem lastiem tevi pruojam raidija» (M E III 469), blakus
cits kauz. ridit ar semantisku ats^iribu; 2) verba riest 'plust,
tecet’ kauz ar nozirni likt plust, likt tecet’: «Mazs avots kalna
ce|as . . Un jautn straujus vi|nus Uz kreslu leju raid’» (K. Ba-
rons 1858—Latviesu dzejas antologija, 1970 I 171). Par formu
sal. skiest : skaidlt. No noz 'likt plust, likt tecet’ 'sutit
«Pasakat, svesi [audis, Kur likat mus’ masigu? Vai kleti ie
sledzat, Vai druva raidijat?» (LD 13646, 19). No sas nozimes
ari varda musdienu lietojums savienojumos «raidit telegrammu,
' starus, signalus», «raidit radio programmu».
No noraidit 'nosutit, aizsutit («vinu nuoraidijusi pie citas
tiesas», M E II 836) -> nepieiiemt’ —> atsacit, dot negativu atbddi’
(piem., «noraidit lugumu»).
Tuvo nozimju de| abu homonimu lietojums ta sapliidis, ka
dazkart gruti atsfciramas nozimes 'dzit’ un 'sutit (piem., «raidija
prom svesinieku», bet. «raidija . . ar suijiem» pretstata «raidija
ar vestuli . uz citam majam»).
Dazadi ir valodnieku uzskati par otra homonima (no saknes
*er- : *eret- *rei-) izveidosanos. Vardu raidit saista gan ar
saknes atv u *reidh- 'braukt, but kustiba’, no ka v. reiten 'jat’,
a. road 'ce|s’ (Pokornijs), gan ar atv-u *ret?- . *ri 'tecet , no
ka bsl rejati 'tecet; grust’, si. rtyate 'sak plust;’tek- (Trautmanis,
Endzelins). (K)
EF 2 687, M E III 469, MM III 59, Pok 330 859 un 861, T 243
rainis 'meza versis’— sk. raibs.
raisit [raislt], apv. [aT, at2]; Is. raisyti 'siet, saistit’, pr. perreist
'parsiet, aizsiet’, senrists 'sasiets’, kr. решить (ssl. resiti)
101
raizes
'atrisinat, lemt’, ukr р1шйти, bulg. (tag. vsk 1 pers.) peuia, c.
fesiti 't. p.’, p apv. rzeszyc ’siet’, a s. wrion (< *urthan) 'ietities,
apsegties’, si. vresi (rest) 'udens virpulis’, lat. rica ’lakats’.
Pamata ide. *ureilt- 'griezt; aptit, siet’ no saknes *uer- 'griezt,
liekt’ (no ka ari verpt, sk.). Ide. *#reiR- : *yrlk- > ab. *ries-
*rais- : *riS: > la. ries-, rats-, ris- no ka verbs rist (tag.
apv. ristu, nstu) 'irt, raisities; (apv.) siet’. Sa verba kauz.
(iter.) ir raislt; sal. Is. riitti (tag. risu) 'siet’, iter, raisyti. Ari
latviesu valoda verbu sakotneja nozime ir bijusi 'siet’, bet no
atv-iem atrist, atraisit ’atsiet’ sadu nozirni leguvuSi an pamat-
verbi (Pedersens; ta an Endzelins, Frenkels).
Pec cita uzskata (Preobrazenskis) nozimes pamata ir 'atsiet,
raislt’ un nozimes maipa dazas valodas ir no atv-iem, kas ar
priedekli (ar noz. 'кора’) izsaka pret^o darbibu, piem.. Is. surlsti
'sasiet’ (sal la. apv. sartsl 'sasief, M-E III 717).
lespejams, ka ide. bazei *yreik- ir bijusas abas pretejas
nozimes ('siet кора’ un 'siet va|a, raisit’), kas noteikta situacija
precizetas ar adverbu, velak ar priedekli Sal. verba griezt
pamatnozimi, kas ietver sevi kustibu divos pretejos virzienos
(«griezt va|a» un «griezt ciet»). Atsevis^as valodas parsvaru
ieguvusi viena vai otra nozime
Verba rist kauz. risinat blakus nozimei 'tit’ fattit, uztit’;
«risinat kamolu», M-E III 531) ieguvis jaunu, garigas darbibas
nozirni.
Sk. an: rieksts, rieksava, rikste (K)
В I 476, E IV2 277 un 304, EF 2 690 un 738, Mane 530, Mag
XX 3 161 un 173, M E III 470 un 531 MM III 283, Pok 1158
(1159), W H II 433, Мартынов 1 128, Пр II 238, Ф III 479
raits [raits, ai], apv. raitns. Tas pasas cilmes ka ritet (sk.)
Pamata ide *ureit- > b. *reit- no saknes *uer- 'griezt, liekt’
No noz. 'tads, kas griezas, liecas’ —► 'veikls, atrs’. Ar nozimes
parn. 'atrs’ —► 'dusmigs* ssk. reidr- 'dusmigs’, a-s. wrad, vlv.
wret 'dusmigs, naidigs, straujs’. Par nozimju 'griezt’ un 'atrs’
sakaru sal. sav rad 'ritenis’z rado 'atrs
EF 2 687 un 730, M E III 471, Pok 1159
raizes [raizes] vsk raize, apv [ai, ai2], ratza [ai] Is. ralzyti,
raizyti 'griezt, graizit, durt’, p. rznqt 'griezt’. Pamata ide. *rei-
'skrapet, raut, griezt’ (no ka ari rieva, sk.) paplasinajums *reig-
> b *reiz- > ab. *riez . *raiz- : *riz- > la rtez- : raiz- riz-, no
ka apv. verbs riezt [riezt]. «riezt maizi» (EH II 380), refl
riezties ar parn. noz. 'nisties; turet uz kadu nelabu pratu’ Atv.
apv. ieriezt Tegnezt («gredzens, diegs pirksta leriezies», M-E
П 59); izriezt 'izgriezt’ («izriezt kuokam zaru», M E I 793).
Skapumija subst. raize, kam sakuma laikam noz. 'griezums’,
no ka durstosa sape’ (LJ I 219) —► 'rupe’. Par nozirni sal. p. rznip
tie 'griezums, grieziga sape’.
rajums
102
No tas pasas saknes ar k paplasinajuma apv. riekt 'griezt’
(sk. rieciens).
Рёс cita uzskata (Pokornijs, Frenkels) vards saistams ar Is.
rezti 'griezt’, кг. резать't p.’ no ide. *ureg- 'lauzf (ar e > ei).
Buck 1120, EF 2 693, Karaliunas 11 61, M-E HI 472, Pok 857
un 1181 (1182)
rajums 'piesums’— sk rat.
rakstit [rakstit]; Is. rasyti 't. p.’ Atv. no verba rakt (sk.), ta iter.
рага!ёН formam rakat, rakyat. Par atv-u piedek|iem sal. (ar
citu saknes vokalismu) lekt : lekat : lakstit. Verbam rakt izzudusi
sens noz. 'bakstit, urbinat, kasit, durt’ (kas vel piemit Is. rakti),
un tiesi no sas nozimes ir iter, rakstit semantika: sakotneji
atkartoti, daudzkart6ji bakstit, kasit’ '(ie)bakstit, (ie) kasit
(nosacitas zimes)’—> '(ie)sut (audurna), ieveidot (adijuma) no-
sacitas zlmes, ornamentu’ —► 'veidot (uz papira) burtus, tekstu’.
Uz verbu rakt un rakstit sakaru norada an apv rakstulis 'cukas
snukuris’ (M-E III 475). Sal. ticejumu: «kas cukas spukuru ed,
tas maces labi rakstit» (J. Kauliqs no Sausnejas — DL Piel
1891 1 70).
Par nozimju 'iekasit’ un 'rakstit’ sakaru sal. lat scrlbere
rakstit’ un tas pasas cilmes la. skripot, vidusiru scripaim
'iekasu, ieskrapeju’; he. hatta- 'durt, iekasit, sist’ hatrai 'rakstit,
ziqot’; a. write 'rakstit’: sa. writan 'iekasit, ievilkt, zimet; rakstit’.
No jeguma 'bakstot, kasot izveidot zimes’ izveidojas an rak
stit noz. 'atstat pedas, pedu rindas’: «Bents, manis kumelipis,
tek pa ce|u rakstidams; Tautu meita rakstu nema Mana bera
pediiia (var.: No kumeja pt'dipam)» (LD 29641). Ari. «Dzieda-
dama vien staigaju, Ka irbite rakstidama» (LD 54; «Ka cielava
rakstidama», 73).
No rakstijuma ka vienveidigu zimju virknes izveidojas rakstit
'darit ко ntma’, piem., ku|ot ar sprigu|iem.
No verba rakstit atv. raksts (: Is. rastas); J. Endzelins
rakstit ir atv. no raksts. Raksts senak ne tikai rakstijums
kopuma, bet ari atsevis^a zime, velak burts, tapec ieprieks6jo
gadsimtu gramatas dazkart minets, ka teksts iespiests sikiem
vai rupjakiem rakstiem. Sal. folklora: «Siki raksti gramata, Vel
jo siki ригща» (LD 7722).
Atv. rakstnieks ir 19 gs. 50 gadu jaunvards pec J. Alunana
mudinajuma plasak lietot izskaqu -nicks; no ta savukart atv.
rakstnieclba (A Dlrtyis rakstija par «labakiem rakstniekiem»
gramata «Latviesu rakstnieclba», 1860.)
Gribedams diferenceti apzimet varda raksts ietvertas nozi-
mes, A. Kronvalds lietoja atv-u rakstlens 'uzrakstitais teksts —
vestule, sacerejurns’ (Kr II 373 un 382) Viqs ieteica an atv u
rakstiklis («rakstams riks», Kr I 467) un raksturs (sk.)
Ls. rasyti (bez -k-) laikam kontaminacija ar piesti : paisyti
'zimet, vilkt ar ogli linijas’, un forma rastas (ne *raktas) dari-
ни
rams
nata, lai noverstu homonimiju ar raktas atslega’ (Frenkels).
J. Edzelins apsver ari iespeju, ka la. raksts var£tu but no *rasts,
kas parveidots verba rakt ietekme. S. Kara|uns uzskata, ka
raksts un Is. rastas, rasyti ir dazadas cilmes vardi. Рёс vina
uzskata rastas saistams ar rezti 'griezt’.
Sk. arr raksturs.
Buck 1284 un 1298, Bl 6 227, EF 2 701, KK 1 53—55, 2 12—14,
.1. Lautenbahs Rota 1886 3 29, Mag XX3 161, M-E Ш 473 475,
Ti I 226
raksturs. A. Kronvalda jaunvards (1869), atv. no varda raksts (sk.
rakstit): «Ta, ka tautas meitas cimdiem par zimejumiem ieloka
dazadus rakstus, ta katrai lietai ipasi iezimejumi, pec kuriem ta
jo vicgli izskirama no citam lietam. Cilvekiem, dzivniekiem, augiem
tapat ka nedzivam lietam savi iezimejumi, pec ka katru var pazit.
Sadus iezimejumus nosauksim par rakstu.ru (Charakter). Dro-
sam cilvekam savads raksturs neka bailigam; sikstulim ari savs
raksturs, pie ka driz pazistams» (Kr I 646)
Varda formas izveli vareja ietekmet v. Charakter 'raksturs’
< gr. charakter (sakotneji 'iegravetais, legrieztais, iekaltais’).
M-E III 475
rakt Is. rakti 'bakstit, urbinat, kasit durt’. Pamata ide. *er(e)k
: *rek- 'atplest, s^elt, dirat’ laikam no saknes *er- 'va[igs, irdens,
rets; izjukt, irt’ (no ka la. irtb, sk.). Skapumija b. *rak , no ka
la. rakt Tas pasas cilmes ir si. rknah 'noberzts, nodrazts’ (Per-
sons, Pokornijs; apsauba Mairhofers) un he. ark- 'sadalit, sa
drupinat’. Tag. (es) roku [ruoku] < *ranku < *rankuo. Iter.
rakat, rakndt.
Sk. an: raksts
В II 195, Buck 497, EF 2 694, Lanszweert 28, M-E III 475,
MM I 118, Pok 335, Ti I 58
ramis [ramis] Aizguvums; no vlv rame 't. p.’ (v Rahmen) Varda
sakotneja noz. 'balsts, stativs’. Pamata ide *rem- 'but miera,
balstities’, no ka ari la. rams. Vards aizgiits samera velu, tas
minets tikai 19. gs. vardnicas (V 1 527, 2 177, U I 218). Aizgu-
vuma ieviesanos balstijis tas pasas cilmes kr рама (dem.
рамка) 'ramis’.
KI 579, M E III 496, Pok 864, 7ev 2 98
rams [rams]; Is. ramiis, romiis, romus 'mierigs, kluss’, pr. rams
'pieklajigs, ratns’, si. rama- 'iepriecinoss, mi|s’, oset. laewwyti
< *raem-wyn 'stavet, palikt, izturet, gaidit Tas pasas cilmes
ka rimt (sk.) Pamata ide. *rem- 'but miera; balstities, balstit’;
b. *rem- : *ratn-, no ka la. apv. ranut, ramet 'apbedif (Is. ramlnti
mierinat, padarit mierigu’), ramana(s), ramava 'mierinajums’
(: pr. svetvieta Remove, Romavo) Ar garu saknes patskani adj
rams. Atv ramlt 'kastreV, apv. rdmalina 'mierinajums’ (: ave
raman- 'miers’, oset. raemon 'atturigs, mierigs’).
rapot
104
В I 167, II 101, III 808, E IV2 293, EF 2 695, M E III 496,
Pok 864, Абаев II 37, 371 un 374, Tp 14 123
rapot [rapuot], apv. rapat; Is. replioti 'rapot, vilkties’, ropoti
'kusteties, rapot (par kukainiem, rapujiem)’, pr. ripaiti (dsk.
irnperat.) 'sekojiet!’, ripinton (*riptnlinion) 'sekojosu’, lat. repere
'rapot, list’. Pamata ide. *uer-p- : *ur-ep- 'griezt; tit, vit, lo
cit(ies)’, no ka an verpl (sk.). Ide. *urep- > b. *rep- (u- zudis
gruti izrunajamas skapkopas de]; sal. lat. repens 'piepezi’ no tas
pasas ide. bazes *urep-). Skanumija b. *rep- : *rap~, no ka Is.
repetoti 'rapot, rapties’, la. apv. rapacat 'rapot uz visam cetram’.
Ar a : a verbs rapt (rapt, a2, a2]. Saknes a ir sekundSri
izveidojies blakus senakam e (ide. *rep- : Is. replinti, replineti
u c. 'rapot, vilkties’). Atv. (iter.) rapot [uo]. Adv. гари, rapus,
subst. rapulis. Iter rapu[ot [uo] var but atv. ka no verba rapt,
ta no subst. rapulis.
E IV2 296, EF 2 720, Maziulis 6 170, M-E III 497, Pok 865
W-H II 430, A E. Аникин Эт 1981 133 (К)
rasa- Is. rasa, kr., bkr., ukr., bulg. роса (ssl. rosa), asor., c., p.
rosa 't. p.’, si. rasah 'sula, skidrums’, rasa 'skidrums, straume’,
lat. ros 'rasa’. Sens saknes nomens, kura pamata ide. *eres-
. *res- / *ros- 'tecet’, no ka si. ar§ati 'tek’, he. ars- 'tecet’. Ide.
*rosa- > b. *rasa- > la. rasa. Atv. rasot [uo].
EF 2 699, M-E III 478, Hamp — IF 86 191, MM III 48, Pok
336, T 237, W-H II 442, Пр H 215, Ф III 503
raset [raset], J. Endzelina jaunvards (1922, ZTV 86), ka darina-
sanai izmantota Is. rasyti 'rakstif sakne (sk. rakstit). Varda
forma izveidota pec fr. tracer [trase] 'raset* parauga.
E 1II2 103
rasi 'varbut’— sk. rast. _
rasma, rasme; Is. rasme 'strauja augsana, bagats ienakums, raza
Atv. no verba rast (sk.) ka jaust : jausma, Izloksnes, bet seviski
vecakajos rakstos vardam noz. 'zelsana, plauksana, augliba;
raza; izciliba’. Atv. rasmlgs.
A. Kronvalds ieteica vardu rasma nozime 'produkts, razo-
jums’: «dailes rasmas» (= v. Kunstprodukte; 1868, Kr I 638).
EF 2 700, M-E HI 479
rast Is. rasti 'atrast, meklejot dabut; pamamt uziet; noteikt, kon-
statet; atgadities, but’, refl. 'atri, specigi augt, ienemties; dzimt,
eelties, rasties, tapt, kjut; notikt; atnakt, ierasties; nok|ut’. Vards
ir divu ide. formu (*uer-d . *ur-ed- 'liekties, tiekties, supoties’
un *uerdh- *ur-edh- 'augt, angsts’) reflekss. Abu pamata ir
sakne *uer 'liekt, griezt’. Par 'griezf un 'augt’ sakaru sal. tdz.:
«Lai aug miezi griezdamies!» (LD 653); lidzigi par citam labibam,
liniem, kapostiem lai izteiktu strauju augsanu un briesanu.
Ta ka baltu valodas abas formas devusas vienadu refleksu
(*ured-, *uredh- > *red-. skanumija *rad-), sapludusi vai krus-
tojusies ari semantika un izveidojusies plasa nozimju sistema,
105
rapot
kura tikai dazas nozimes vel diezgan tiesi parada sakotnejo
semantiku. No b. *rad-ti > *rasti > rast. Tagadnes formas
darinatas ar n iespraudumu: *randuo > ruodu; apv. ronu
[ruonu], rotnu [uo].
No ide. *ured 'liekties, tiekties, supoties’ ari go. wraton 'iet,
ce]ot’, isl. rata 'ce|ot, klainot; tikties, atrast’, vav. razzeln 'griezt*.
Verba rast noz. 'meklejot dabut; pamanit, uziet’ izveidojusies
no 'liekties’ —'liecoties dabfit, pacelt’. Forma atrast tad sakotneji
'atliekties ar pacelto, iegiito, samekleto’. (Par priedckli sal. alklat
'pamanit, atrast’.) No sejienes rast 'gut, dabut’: «rast lidzek|us»,
«rast mieru».
No ide. *uerdh- : *uredh- ’augt’ ari kr. расти (ssl. rasti),
p. rose 'augt’, si. vardhati, vrdhati 'aug, palielinas, pavairojas’,
gr. orthos 'stavs, taisns, pareizs’. (O. Trubacovs ar ide. formas
variaeiju *Herdh- : Hredh- saista te lat. arduus 'stavs, kraujs,
augsts’, arbor 'koks’.). Ja baltu un slavu vardu forma veidoju-
sies lidzigi grieku vardam, tad *ordh-tei > *ard ti > metateze
*rad-ti > *rasti > la. *rast. Senako noz. ’augt’ parada ne tikai
Is. rasti refl. forma, bet ta atspogu|ojas an la. rast atv-os raza
(sk.), rasma (sk.) un 18. gs. lietotaja adj. rastigs 'augligs,
razens, veiksmigs’ (Lg II 247, St I 218).
Ar noz. 'augt’ saistas 'dzimt’ un 'dzemdet’. Si noz. parades
atv-os radii un rads (sk.). Paraleli izveidojusies noz. 'eelties,
izveidoties, tapt’, kas redzama refl. verba rasties: «kur ir, fur
rodas», «ka radas si doma?»
No noz. 'augt’ ari noz. 'but’. (Par so nozimju sakaru sal.
ide. *bheu- : *bhii- ’augt’, no ka la. but.) Nozime 'but’ piemit
atv am atrasties: «maja atrodas (= ir) kalna». Vel 18. un 19. gs.
si nozime piemita verbam rasties: «dziesmu gramata vel maz
draudzes ronas [ir]» (St A 1 128), «tie gandriz visu muzu ce|a
ronas [atrodas]» (Dazadu rakslu krajums, 1839 5 91.) Neve-
lamas homonimijas noversanai si varda nozime izzudusi, un
tagad ta piemit tikai pnedekja verbam atrasties.
Nozimem krustojoties un tSlak attistoties, izveidojusas vel
citas semantiskas variaeijas, kas piemit daziem atvasinatajiem
vardiem, jo seviski verbiem ierast (no ta ieradinat, ieradums,
ieraza, sar ierasa), parast (no ta paradums, paraza, sar. pa
rasa, parasts), pierast (no ta pieradums; pieradinat, ari bez
priedek|a: radinat). So verbu nozime da]eji izveidojusies no rast
senakas noz. 'augt’.
Atv. rasi (Is. rasi) ’varbut’ ir verba rast nakotnes vsk.
2. pers. forma, kas adverbializeta.
Sk. an: radit, rads, rasma, raza.
Buck 765 un 1359, E IIIj 493, 1 750, EF 2 699 un 700, HF II
415, M E III 478 un 479, MM III 157, Pok 1153 un 1167, Stang
2 76, T 234 un 236, W-H I 64, Ив 12 131, To 17 109, Tp 3 152,— ВЯ
1957 2 87, Ф 111 445, Ц 392
rat (rat]; Is. rojoti 'nemierigi, nekartigi, neista laika dziedat (par
gaili)’, pr. attratwei 'atbildet’, kr раять 'skanet troksnirn’, рай
'atbalss, dukopa, troksnis’, ssk. rotnr 'balss’, si. rdyati 'rej’
Pamata ide. *rei- : *re(i)- 'kliegt, baurot, riet’, no ka an la. riet
(sk.) Skapumija b. *re(- : *rai-, no ka la (es) raju; no *ra-ti
> rat.
Atv. rate (apv.) 'rasana, naids’: «Kad tautipas rati (var.:
naidu) eela, Staiga masa dziedadama» (LD 189).
Latviesu valoda ir hom-i rat 'bart’ un apv. rat 'list (lidumu)’,
no ka rajums 'krumu izcirtums p|ava, piesums’, ari neliela rneza
p]ava’ (M-E III 498, E-H II 361). B. Jegers sos vardus uzskata
par vienas cilmes atv-iem ar pamatnozimi 'plesf (noraida Fren
kels); sal. ide. *rei- 'skrapet, raut, griezt’ (no ka la. rieva). Pec
cita uzskata (Buga) pamata ir ide. *(e)re + a >• ra .
Sk. an: rat ns.
В I 289, E III, 116 un 486, IV2 181, EF 2 732, Jeg 6 68,
Maziulis I 108, M-E Ill 498, MM III 55, Pok 859, Schmalstieg
2 251, T 242 un 314, To I 140, Ф III 436 un 452
ratns [ratns], apv. ratens [rat^ns]. Atv. no verba rat (sk.). Ar to
pasu nozirni an apv. rats (no pag. pas. divdabja).
M III 10 M E III 499
rats; Is. ratas 'ritenis, ripljis, loks’, sav. rad, v. Rad, lat. rota
'ritenis’. Pamata ide. *ret(h)- 'skriet, ritet, velties’ (sk. ritet).
Skapumija *rot(h) > b. *rat-, no ka subst. *ratas > la. rats.
No b. *ratas ari s. ratas ’ritenis’ (preteji Mikola). Varda dsk.
rati (Is ratai) sakotneji Titepi’; sal. si. rathah. 'divritenu kara
rati’ no *rota- 'ritenis’.
Verpjamais rat ins < *ratinis, apv. ratenis sakotneji 'tas,
kam ir rats’; sal. lat. rotula 'ratips' : rota 'ritenis’.
Buck 722 un 724, EF 2 703, KI 577, Krahe 2 62, L III 58,
M-E III 480, Mikola 1 441, MM III 38, Pok 866, Sanders 165,
W H II 443, Гам-Ив 3 719, Мейе 1 402, Tp 4 15
rauda [rauda], apv. [au, ай2], raude, rauds, rauduve u. c*; Is.
raude, rauduve 't. p.’ Atv. no adj. rauds 'sarkans’ (sk. ruds)\ Is.
raudas 'sarkanigs, sarts’, narev. raude 'sarkans’. Par varda
saistijumu ar zivs acu krasu sal s-h slovenu rdeceoka (rde
ceokec) ‘rauda’
EF 2 704, KK 29 195, L III 59, Laumane 1 189, M E III 481,
Pok 872, T 238, Urb 8 170, Zinkevicius 1 17 2 78,
В. В. Усачева—Эт 1971 162
raudat [raudat]; Is. raudoti 'ska|i raudat; apraudat’, kr. рыдать
(ssl. rydati), bkr. рыдаць, ukr. ридати, bulg. (vsk 1. pers.)
ридая *ska|i raudat’, c. rydati, ruditi bedinaf, sav. riozan
'raudat’, si. roditi, rudati 'raud’, lat rudere 'kliegt, brekt’. Pamata
ide. *reu- balss skapu atdarinasanai (no ka an rukt, sk). Ar
d saknes paplasinajuma *reud / *roud- > b. *raud , no ka bijis
atematisks verbs *raud li (Karajuns: *rauddti) > *rausti (tada
107
raugaties
ir lietuviesu aukstaisu dial, forma) > la. *raust (sal apv.
rauzu 'raudu’), kura iter, raudat. Atv. raudas. Kauz. raudinat,
skapumija rudinat [u, u] 't. p.’
В II 548, Brence 1 262, Buck 1129, E III2 112, EF 2 704, L III
59, Mach 526, M-E III 482, Pok 867, Stang 2 201, T 239, W-H
II 447, Ив 12 128, Пр II 229, Ф III 526
rauds 'sarkans, sarkanbruns’- sk. ruds.
raudzit [raudzTt], apv. [au]. Pamata ide. *reu- 'plest, piukt, rakt’,
no ka ari raut (sk.). Skapumija ar g saknes paplasinajuma
*roug > b. *raug-, no ka bijis verbs *raugt (apv. ieraugt
'ieraudzif), ta iter, raudzit. Nozimes attistiba: 'piukt, plukat’
-> 'plukajot sataustit’ —► 'taustif: «(pa) raudzit, vai piere nav
karsta». Ar sas saknes atv-iem saistas taustes jedziens un
sajutas ari citas valodas, piem., vlv. ruge, v. rauh, a. rough
(< *ruh(g)a < *reuk-) 'raupjs, rupjs’. Verba raudzit nozimes
talaka attistiba: 'taustot meklet, parbaudif («raugi, kurs abols
ir mikstaks!») -► 'skatoties parbaudif («aizbrauc raudzit, vai
kaudze nav sljibi nuoseduses», E-H II 356) -> ’skatities’: «Smiek
lipos pasmejos, Uz ligavu raudzidams» (LD 1054, 2 var.).
Paraleli izveidojusies noz. 'apmeklef ('apmeklet, lai redzetu’):
«iet (ap) raudzit slimnieku» Sal. raudzibas, raugi, raugufi 'jau
nas mates un jaunpiedzimusa berna apmeklejums’.
No ‘skatities’ ari 'ieverof: «darit ко, neraugoties uz iebil-
dumiem».
Ar 'parbaudif saistas noz. 'meginat («raugi celt!»), 'garsof
(«raugi jaunas maizes!», E-H II 357) un 'sagatavot, pasniegf:
«Saiminiece, saimimece, Raugi siltu launadzinu!» (LD 19414, 1)
Pec cita uzskata (Jegers) varda raudzit sakotneja noz bijusi
'savilkt (pirkstus taustisanai)’.
Var biit, ka narev. augi 'acis’ < *raugl (sal. la. acuraugt);
sas izloksnes vardu saraksta vairaki vardi rakstiti bez gaidama
ieskapas lidzskapa. Jasaubas, vai augi saistams ar v. Auge
’acs’, jo vardu saraksta tapsanas laika (ap 15. gs.) vacu valodas
dialektos nebija formas ar *aug- (vistuvak kaiminos esosaja
vlv valoda dge, vav. ouge — ar sauru divskapa sakumu)
Sk. an: raugsa.
В II 548, Buck 654, E 1 738, Jeg 6 139, KK 29 195, KI 586,
M-E III 485, Zinkevicius 1 10, 2 70, Ф II! 514
raugaties [raugaties], apv. [au], raugties [au2], raugoties [гай
guoties]; Is raugeti, kr. рыгать bkr. рыгаць, ukr. ригати, bulg.
(tag. vsk 1 pers.) ригам, c. rthati, p. rzygac't. p.’, gr ereuges-
thal, lat. erugere 'raugaties, izsp|aut, izvemf. Pamata ide. *reug-
'vemt, atraugaties’, kas varbut no saknes *reu- 'plest, piukt,
raut’ ar g saknes paplasinajuma; skapumija *roug- > b. *raug-.
Sakotneja noz. 'raut, vilkt Atv. apv. raugas [au], liter, atraugas
(arh. atraugs, St II 488), verbs atraugaties.
raugs
108
EF 2 705, HF I 554, Jeg 6 143, M-E III 486, Pok 871, T 244,
W H I 418, Пр II 229, Ф III 526
raugsa [raugs], apv. [afi] '(acu) abols, (acu) zilite’ Atv no verba
*raugt 'raudzit’ (sk. raudzit). Parasti salikteni actiraugs, bet
izloksnes an atsevisfci; piem.: «skatas vips itin ka uz kadu tuvu
prieksmetu, bet acu raugi iepletusies» (A Niedra. Liduma dumos.
1899,— Kop. r., IV/V. 1925 298).
M-E III 487
raugsb [radgs], apv. rauga; Is. raugas 'skabums, ieraugs; raudzets
rudzu miltu dzeriens; miecviela’, pr raugus 'siera raugs’ Pa
mata ide. *reug-, no ka an rugt (sk.); skapumija *roug > b
*raug~. No verba nozimes 'rugt, eelties uz augsu’ apv raugs
'dOmi’ (: v. Rauch 't. p ’): «Tabacipa, rauga mate» (LD 34333)
un verbs raugoi [uo] 'laist dtimus’: «Pipetaji, raugotaji, Mus’
masipas vilejipi. Vai ar pipi, vai ar raugu Mils’ masipu pievilat?»
(LD 16318, 3). Sal. ari apv. raudzet 'laist, radit nelielus dumus’.
E IV2 294, EF 2 705, Jeg 6 142, KI 586, L III 60, M-E III
487, Pok 871, Schmalstieg 2 278
raukt [rafikt], apv. [paukt, pafikt2] 'sasaurinat, savilkt’; Is. raiikti
't. p.’ Tas pasas cilmes ka raut (sk.), tikai ar k saknes papla-
sinajuma Ide. *reuk / *rouk- > b. *riauk / *rauk- no ka
blakus liter, raukt ir apv. paukt. Nozime 'sasaurinat’ ir bijusi
an verba raut semantika; ta redzama, piem., refl. rauties lieto-
juma: «dienas sak rauties», «drebe raujas».
Skapumija *reuk- : *ruk-, no ka la. rukt (apv. pukt)
'savilkties, sarauties, sakrokoties’ (Is. riikti 't. p.’), biezak atv.
sarukt, sarucis
EF 2 706 un 747, Jeg 6 142, Karaliunas 13 21, M-E Ill 587
rauna 'auri*— sk. auri.
raupjs [raupjs], apv. raups [au2, au2]. Tas pasas cilmes ka rupjs
(sk ). Pamata ide. *reup- izraut, saplest, lauzf no saknes *reu-
'plest, plukt, raut’ (no ka ari raut, sk). Skapu mija *roup > b.
*raup- no ka laikam bijis verbs *raupt (Is. raupti 'dobt, grebt’)
un adj. *raupus 'izdobts, nelidzens’ Zudot и celma adjektiviem,
senako formu aizstajusas formas raupjs un raups.
Tas pasas cilmes ir apv. raupe 'zosada’. Sal. Is. raupas
'pute, nehels izcilnis’, raupai (dsk ) 'bakas, baku retas’
Bl 6 203, EF 2 707, L III 61, M E III 488, Pok 870, T 240
rausis [rausis], apv [au2]; Is apv. rausis 'izrakpata bedre, ala’.
Atv. no verba raust (sk.). Varda nozime saistama ar to, ka
senak rausus сера, ieraustus karstos pavarda pelnos vai saraus
im tas krasns ogles.
Buck 358 В Busmane Vestis 1986 8 74, ME III 488,
Sanders 146
raust [raust]; Is. rausti 'rakt, rusinat, raust’. Tas pasas cilmes
ka raut (sk.) Pamata ide. *reu 'plest, plukt rakt’ ar s saknes
109
rp.va
paplasinajuma. Skapumija *rous- > b. *raus-, no ka verbs
*raustei/ti > la. raust.
Sk. ari: rausis, rosities, rusinat.
EF 2 708, M E III 488 Pok 870, T 247
raut [raut]; IS. rauti '(iz)raut, plukt; atri iet, skrief, kr. рыть (psi.
*ryti < *ruti) 'rakt, rakpat’, bkr рыць ukr. рйти c. ryti, p губ
*t. p.’, kr. рвать (bsl. r-bvati) 'raut, plest’, ssk ryja 'plukt vilnu’,
reyta (<Z *rautjan) plukt, (no) raut’, si. ru- 'sasist, sadauzit’,
lat. ruere ’steigties; griit; rakt, rakpat, vandif. Pamata id,e *er-
*r- 'sakusteties, satraukties, pacelt, izaugt’ atv. *reu- 'skriet,
steigties’ up( 'plest, plukt, rakt Skapumija *rou- > b. *rau-,
no ka verbs *rautei/ti > la. raut.
Verba raut un ta atv-u lietojums atspogujo saknes semantikas
dazadas nianses un attistibas pakapes — ne vien parastakas
nozimes 'strauji vilkt, plukt’ («raut virvi uz savu pusi», «raut
ziedus, abolus»), bet ari senakas nozimes 'skrief («sumpurnis
nu rava atkal elsdams puzdams atpaka], Uz savu pili; E-H II
359), 'steigt(ies)’ («vipam jarauj visi darbi», E-H 11 359; «rauties
ar darbiem», «saraut»), 'plest’ («raut pusu») un no tarn atva
sinatas nozimes 'ener^iski sakf («kad berns rauj kliegt», E-H
Il 359) 'samazinat, saisinat, sasaurinat’ («(no)raut pienu», «die-
nas raujas») u. c.
Ar nozimi 'skrief saistijusies ari noz. '(strauji) tecef (par
so nozimju sakaru sal. tecet). Sal upes nos. Rauna; no tas
pasas saknes *er- *r- atv-a *rei gallu Renos < *Reinos 'Reina’,
sakotneji 'upe, straume’.
Ar 'skrief saistas an 'riestot, skriet auros’; sal. v. Laufzeit
'auru laiks’ (burtiski 'skrejamais laiks’), кг. течка 't. p. No
bazes *rau- la. apv. rauna(s) 'auru laiks, riests’ («kal$i skrien
rauna»), raunaties 'skriet auros (par kaljiem) Uz varda sakaru
ar raut norada ari raunaties 'stradat bez atputas’ (= rauties)
Runajot par auru laiku, liter, valoda paraSti lieto no saknes
aur darinatos vardus. (Sk aurot.) Sakne aur- saskan ar rau-
apversto formu.
Verba raut iter, raustit
Sk an auri, jura raidit, raudzit, raugaties, raugs, raust, ra-
va ravet, robs, roga, rosities, rota& rukis runcis, rapes. (K)
EF 2 708, Krahe 1 96, L III 61 M E III 490 MM III 63, Pok
326 un 868, T 247, Vr 443 un 455, W H II 453, Варбот 5 36, Пр
II 232, Маковский 120, Ф III 452 un 531, Ц 407
rava [rava], apv [a], rave, ravs, ravis 'dzelzi satuross (purva)
udens, an pleye virs Sada udens; vieta, kur ir sads udens;
juras dzile; udenskritums, straume; sprauga’; Is rova 'nosedumi
p[ava pec pludiem’ Pamata ide. *reu- 'plest, plukt, rakf, no ka
an raut (sk.), ar ko saistas noz. 'skriet, tecet’ Nob *rau *rau
atv. *raya- > la. rava. Nozimju attistiba: 'tecet’ subst.
'straume’ —► 'straumes sanesumi’ —► 'uzpludums, stavoss udens’
ravet
110
Ar to saistas ide. *roua- 'miers’ (Pokornijs), no ka germ. *rowo~,
ssk. ro, vlv. rowe, v. Ruhe 'miers’.
Bijis ari adj ravs 'ravains’: «Dai|a auge tautu meita Rava
pura malina: Sirmits, mans kumelits, Ravu puru bridejips»
(Palcm 267). (K)
EF 2 708, HF 1 573, KI 613, M-E III 499, Pok 338
ravet [ravet]; Is. raveti *t. p.’ Verba raut (sk.) iter, ar sakotnejo
- noz. 'atkartoti raut, plukt’. Oset. ruvyn, rovun 'ravet’ no tas pasas
ide. bazes *reu-.
E 1 809, EF 2 708, M-E III 492, T 247, Абаев II 434, Ф III 452
raza; kr., ukr. урожай (psi *urodjajt>), ukr. врожай, урджа 't p.’
Tas pasas cilmes ka rast (sk.), atv. no b. *rad-ti 'augt’ (raza
< *radj.a-). Varda mfisdienu nozime izveidojusies 19. gs. vidu
laikam krievu valodas ietekme. To aptuveni saja nozime lidz ar
atv-iem ieteica J. Alunans: raza jeb iznestba — v. Produktivitat,
raztgs (iznestgs)—v. produktiv, razot (iznest)—v. produzieren,
razotajs (iznesejs)—tads, kas rada, v. Produzent, razosana
(iznestba)—v. Produktion, razojums (iznesums—v. Produkt
(Tautas saimnieciba, 1867, A II 409). Paralelie apzimejumi
darinati pec v. Ertrag 'raza, produkcija; pejpa, ienakums’ (tragen
'nest’) un ta atv-u parauga. Varda raza nozimi precizeja К Val-
demars, pielidzinot to кг. урожай (V 1 625, 2 178); vina vardnicas
veicinaja varda ieviesanos valoda.
Varda raza agraka semantika: 'attistiba, plauksana’ («razas
neva»—nav nekadas attistibas, nekada plaukuma, Lj 214),
'veiksme (labibas audzesana)’ (Lg II 247), 'izciliba, razenums’
(Lg II 247), 'izdosanas, veiksanas, zelsana’ (St A 2 54), 'berniem
bagata gimene’ (U I 220). Redzams, ka dazados laikposmos un
dazados apvidos vardam ir bijusi atskiriga nozime. Vards 18. gs.-
nav bijis izplatits visa Latvija, jo, piem., G. F Stenders to pat
nav dzirdejis
19. gs. pirmaja puse vel nebija noteikta apzimejuma jgdziena
'raza’ izteiksanai. Jedziehu ‘novakt razu’ dazkart izteica ar verbu
'p[auf (Lg I 216, St I 198), un lidz ar to pjavutns vareja nozimet
ari 'razu’ (V 1 625). Tacu jau K. Harders 19. gs. sakurna nora-
dija, ka vardu pjaut var attiecinat tikai uz tadu razas novaksanu,
kas tiesam saistita ar pjausanu, un ka citos gadijumos 'novakt
razu’ izsakot vardiem rudeni sane mt vai zemes augjus sane mt.
Savukart jautajumu «vai sogad ir bijusi laba rudzu, kartupe|u,
apipu raza?» izsakot vardiem: vol so gadu rudzi, kartupefi, aplni
labi tzdevustes? Teikumu «zemnieks priecajas uz razu» izsakot
sadi: zemnieks priecajas uz to rudeni; jegumu 'bagata raza’
izsakot vardiem bagata maize (Wei 146).
Lidz ar saimnieciskas dzives attistibu noteikts vards jedziena
'raza’ izteiksanai 19. gs. otraja puse bija nepieciesams, un tapec
vards raza saja nozime tik atri ieviesas valoda. Sakara ar sa
varda agrako semantiku vispirms to lietoja jedziena 'laba, bagata
Ill
redeles
raza’ izteiksanai (Baltijas Vestnesis; U I 220), bet jau 19. gs
70. gados to plasi lietoja musdienu nozime.
Atv. razens kops 17. gs. literatura satopams ar stabilu nozimi
'skaists, izcils; tads, kas labi attistas’ (Lj 213, Lg II 247, St
I 218). Sadas varda nozimes ari folklora: «Razens auga tautu
dels, Es izaugu jo razena: Razenam piedereja Jo razena ligavipa»
(LD 21469), «I^em, braliti, to meitipu, Tai razens vainadzips!
Vai, masipa, ka es pemsu, Tev patika, man netika: Tev patika
vainadzins, Man meitipa nepatika» (LD 12161). Folklora razens
saistas an ar kartibas un darba tikumu: «Kad es biju jauna
meita, Es razeni (var.: labi, kosi, sevi skaidri) turejos: Netureju
mella galda, Ne gruzainas istabipas» (LD 6871 var.), «Kur.
bali^ii, tu dabuji Tik razenu ligavipu—Dziedataju, runataju,
Dai|u darbu daritaju?» (LD 184).
Tas pasas cilmes ka raza ir rasma, rasme (< *rad-sme-;
Is. rasme 'strauja augsana, bagats ienakums; raza’) Lidz 19. gs
tas lietots aptuveni vienada nozime ar vardu raza fizciliba’, Lg
II 247; 'veiksme, plauksana; labibas izdosanas’, St I 218). 19. gs.
otraja puse bijusi meginajumi ieviest vardu rasma 'razas’ no
zime.
Bl 6 212, EF 2 700, M-E III 479 un 492, Pok 1167, Stang
2 76, T 234, To 17 8, Ф IV 168, Ц 399
recet [recetj Fonetisks parveidojums no verba retet ’t. p.’ Par t
> c palatala patskana prieksa sal. zvetet : apv. zvecel (blakus
zveket, M E IV 768). (Starpposms laikam ir t > t’, kas izru-
najams lidzigi k.)
Verbs relet ir tas pasas cilmes ka reta (sk.), kam laikam
bijusi paralelforma *reta. (Sal. apv. stiebru rete 'rets niedrajs’,
E-H II 367, un Is. arh. reta 'bruce koka’.) Blakus varda retet
nozimei 'k|ut retam’ laikam bijusi ari noz. 'retof, un no ta atv.
saretet 'sadzif ('aizverties retai’); ari pamatverbs ieguvis so
nozimi: «pusums sak jau retet» (M E III 514). No sejienes noz.
'tapt stingam, (sa)biezet, recet’. Atv. subst. receklts, kauz.
(sa)recinat
Pec cita uzskata (Endzelins) recet no retet + krecet vai
(Cupica) tas saistams ar vav. regen 'pacelties, stingt’. (K)
ME III 501
redeles, vsk. redele Aizguvums, no vlv reddel < tedder (vh. leder)
't. p.’ (v. Leiter 'pieslienamas kapnes’). Pamata germ. *hlei-drl-
no ide. *klei : *klt- 'liekt(ies), balstit’ (no ka la. sliet), ta ka
varda sakotneja noz. 'pieslietais’.
Pec cita uzskata (Megiste) tas pasas nozimes ig. rede! ir
somugru cilmes, ta ka la. redeles varetu but aizg. no igaunu
valodas.
Aizg. minets 17. gs. literatura (Fiir 2 339 ar piezimi, ka
redeles Kurzeme ir 'kapnes’, bet Zemgale 'baribas restes’).
EF 2 712, KI 435, Magiste 2437, M E III 501
redet
112
redet 'ravef sk. rets
redit 'plesf— sk. re/a.
redot 'rnest spalvu’— sk. rets.
reds 'rets’— sk. rets.
redze, radze 'izvirzijums pakava virsma*— sk. radze.
redzet [redzet]; Is. regeti 't. p.’. Pamata ide. *reg- / *reg- 'taisns,
nolikt taisni, vadit; izstiept, uzsliet; virziens, linija’, no ka an
rags (sk.). Bijis verbs *regt (Is. regti 'sakt redzet’), no ka iter.
redzet (< *regkti). Nozimes attistiba: but izstieptam, uzslietam’
—► 'but redzamam’ >- trans, 'uztvert ar redzi’ (Jegers).
Atv. redze. Analogi darinats 19. gs. beigas atv. izredze (: v.
Aussicht), ко parn. nozime ('realas iespejas nakotne’) laikam
pirmais lietojis Rainis (sal. M-E 1 791). Vards izredze tiesa
nozime sastopams 20. gs. sakuma literatura, bet valoda dzflak
nav iesakpojies; piem.: «Pie katra ce|a likuma apstasimies. Jaunu
izredzi apsveiksim .» (A. Brigadere. Ilga. 1920 13.) Raipa jaun-
vards an pleredze (no pieredzet; R. Veidmane — LM 1987 43).
20. gs. 30. gados jaunvards aizredze: «Vacu die Vorsehung,
krievu провидение nozime derigs vards ir analogi redzei, izredzei
un pieredzet darinata aizredze» (E 4 30)
Atv redzoklis [r^dzuoklis] ’acs zilite, pupiila’ ir 19. gs.
70. gadu jaunvards (redzokle fuo], K. Libietis — SDP IV 47 ar
tulkojumu: v. Sehloch, Sehe; laikam A. Kronvalda ierosinats
vards, sal. redzuklis jeb redzokle [uo], Kr 1 487); forma redzok
Us [uo] 20. gs. sakuma (D 1 872).
Sk ari: rag ana, regs, roga, roza.
Buck 1044, EF 2 712, Jeg 6 150 Bl 6 233, Lanszweert 122,
M-E 1П 502, Pok 854, Маковский 121
redzet 'but dusmigam, but naida’ sk regs.
regs [rijgs]. Tas pasas cilmes ka redzet (sk.). Pamata ide. *reg-
/ *reg- : *reg- 'taisns, nolikt taisni, vadit; izstiept, uzsliet;
virziens, linija’. Par saknes patskapa garinajumu sal redzet (no
sakotnejas noz. 'but izstieptam, uzslietam’): apv. redzet 'but
dusmigam, but naida’ (-«- 'saslieties'), kam blakus pamatverbs
regt 't. p.’ No sa verba senakaja nozime atv. regs, sakotneji
'tas, kas (negaidot, tumsa) saslejas, paradas’, apv. regonis't. p.’
No regt an apv. regot [r^guot] 'but redzamam, regoties’, refl.
regoties, apv. regaties. Par sakotnejo noz. ' (sa) slieties’ sal
apv. regaties [regaties2]: «suns regajas, bet netika klat» (M E
III 518, piemers no Galgauskas ar paskaidrojumu: par suni, kas
grib kost).
EF 2 712, Jeg 6 148, M-E III 518
reibs 'raibs’— sk raibs
reibt [reibt], apv. [ei2]; Is. ralbti, apv. relbti 'mesties raibam gar
acim; pirbet, zilbt, reibf. Pamata ide. *uer- 'griezt, liekf, no ka
an roka, verpl (sk.). Atv. *ureib- > b. *reib-, no ka verbs *reibti
> la. reibt. No para lei a celma *ureip : *urtp- sav. riban, vav.
113
rekinat
riben 'berzot liekt vai griezt , Iv. wribbeln 'griezt’, gr. rhipe
'griesanas kustiba’. Kauz. reibinat, subst. reibonis [uo], reibulis,
apv. reiba. Nozimes attistiba laikam bijusi sada: 'griezt, griezties’
_> 'reibt*. (Par nozimes veidosanos sal. ari raibs.)
Skapumija reib- : rieb, no ka arh. riebt 'reibt’: «..no tas
dunstes, kas no kloroform(a) cejas, bites apriebst; piesit tad
labi ar roku pie kastes, tad apriebusas bites visas kritis pie
zemes» (Isa pamacisana, ka Vaciesu zeme tagad bites kopj,
1868 14).
Sk. ari: raibs, riebtb.
E II 543, EF 2 686, HF II 658, KI 591, M E III 505, Pok 1159,
To 1 11
reize [reize], Aizguvums; no vlv., vh. reise't. p.’, sakotneji 'dosanas
ce|a’ —► '(kara) gajiens’ 'ce[ojurns’ (v. Reise). Ide. valodas ir
bieza paradiba, ka kustibu apzimejumi iegust laika vai kartas
nozirni (sal. brldis, karta). Varda pamata ide. *er- *r-
'sakusteties, satraukties; pacelt, izaugt’ (no ka ari la. rietet).
Vards aizguts lidz 17. gs., kad tas minets vardnicas (reiza,
Mane I 120, Lj 219). 18. gs. vardam reize bija ari noz. rinda,
karta’ (Lg II 249, St I 222); sal.: «Ziedi, ziedi, rudzu varpa,
Devinam reizitem (var.: kartinam)» (LD 28128 var.). No sis
nozimes an rakstu reize Takstu rinda’ (Lg II 246), sal. tai
pasa nozime raksta cetins (St I 368). Adv. reiz no ak. reizi vai
reizu
18.—19. gs. no vacu valodas aizguta varda reize noz
'cejojums’ (an reizosana, V 1 509), no ka reizot [uo] 'cejot
(turpat). Kops 19. gs. vidus tos pamazam aizstaja no cejs dari
nati J. Alunana jaunvardi.
Bl 6 207, Buck 387, E I 291, EF 2 715, KI 594, M-F III 506,
Zev 2 99
rekt [rekt], apv. [e2]; Is rekti 'kliegt, brekt; raudat; bart’, kr. речи
(tag реку; ssl. resit, rekp, psi. *rekti) 'runaf, речь 'runa,
valoda’, toh A rake, В reki 'vards’. Pamata ide *uer- cilveka
un dazu dzivmeku balss skapu apzimesanai, no paplasinatas
saknes *uerk- (sal. verksfcel) atv. *urek- > b. *rek- *rek-,
no ka la. rekt. Skapu кора ur- baltu valodas parveidojusies’ vai
nu izzudis ieskapas lidzskanis, vai ari ur- > br- (sal. brekt).
(Par ur- > r- sal. kr apv. рота 'zverests’ un si. vratam 'svinigs
solijums’.)
Ar verbu rekt senatne saistijas an cilveku (ska|a) runasana.
To parada iter, rekot [r^kuot] (apv.) 'apsvert; savstarpeji ap-
spriesties; pjapat’.
Buck 1251, EF 2 716, M-E III 519, Pok 860 un 1162, Stang 3 7,
T 243, Ф III 465 un 507, Ц 397
rekinat [rekinat]. Aizguvums; no vlv., vh. rekenen 't. p.’ (v. rechnen).
Pamata ide *reg- 'taisns, nolikt taisni, vadit, izstiept, uzsliet’
(no ka ari la. redzet).
renidet
114
Latviesu valoda vards aizguts lidz 17. gs. (Linaud 57, Lj
209). Lidz tarn saja nozime verbi lagadit, lldzinat, redit. Subst.
rebins ieviests 19. gs., mainot dazadas formas: rekenins (< vlv.
rekeninge, K. Ulmanis 1831; vlv. forma jau Linaud 33) rekens
(A. Terauds 1857), rekinums (V 1 595, 2 179), rekips (< vlv
rekinge, U 1 223), rekins (A. Tullijs 1872).
Buck 798 KI 588, M E III 520, Pok 856, Zev 2 100 un 346
remdet [remdet], apv. [em2]; Is. remti 'balstif, iter, remdyti, rem
dinti, remdineti. Tas pasas cilmes ka rimt (sk.), ta kauz. Blakus
rimt ir apv. remt ’balstif; senak sim verbam laikam bijusi ari
noz. 'rimt’. No ta adj. *remds, atv. remdens [njmd^ns], apv.
remens [r^m^ns], rimdens 't. p.’. No md > nd apv. rendens,
rindens 't. p.’
No reml 'balstif ari folkl. remens (remena?) 'atbalsts, aiz-
sardziba’: «Vai tautieti, tcva delis, Neraj mam tik varen(i), Ne
man leva, ne rnamipas, Es tava remena (var.: enipa)» (LD
26818)
EF 2 695, M-E Hl 509
remesis, apv. remess (remiss) 'amatmeks, namdaris’; Is. remesas
't. p.’ Pamata ide. *rem- 'cirsf (Biiga), no ka pr. romestue 'cirvis
ar platu asmeni’. Tas pasas cilmes ir la. remikis 'namdaris’
un ramstit [ramstit] 'ar neasu cirvi cirst vai ar neasu zagi zaget’.
Pec cita uzskata (Maheks, Varbota) vards lidz аг kr. рёмство
'naids dusmas, ignums’ un ремесло 'amats’ no ide. *rem- 'but
miera; balstities, balstif, no ka la. rimt (Otkupscikovs: kr
ремесло < Is. remeslas 't. p.’; preteji Frenkels.)
В II 304, 532 un 541, Ш 200, Buck 583, E I 98, IV2 296 EF
2 717, Mach 530, M-E III 476 un 509, Pok 864 Варбот 2 54,
Откупщиков — Balt VII 126, Ф III 468
remits ’namdaris’ sk. remesis.-
rernt balstif— sk remdet, rimt.
rene Aizguvums; no vlv. renne 'strautips rene’ (v. Rinne 'rene
tekne’), kas ir atv. no verba rennen 'skriet, tecet’. Pamata ide.
*er : r- 'sakusteties, satraukties; pacelt, izaugf, no ka ari la.
rielet.
Latviesu valoda vards aizguts lidz 17. gs., kad tas minets
vardnicas (Mane I 144 Lj 219).
Aizg. renstele [en] no Iv. rennesten (kur sten 'akmens’; sal.
skurstenis; v. Rinnstein). Vards minets 18 gs. (Lg I 169).
Doo III 30, KI 601, M-E III 511, Pok 329, Zev 2 99 un 200
rens [r^ns] 'rets’. Pamata ide. *er- : *(e)re 'va|igs, irdens, rets;
izjukt, irf, no ka ari rets (sk.). Saknes stiepuma pakape *re-no-s
> b *renas > la. rens. Sal. ar tas pasas cilmes gr. eremos,
eremos 'vientujs, pamests’.
lespejams, ka rens nav atvasinats tiesi no saknes, bet no
adj reds 'rets’ (*red-na-s > rens; Endzelins) kas ir varda
115
resns
rets apv. paralelforma: «Vij man retu (var.: redu) vainadzinu»
(LD 8312).
Adj. rens 'maigs’ («rens gaiss, vejs») var blit izveidojies
ar parnesumu no noz. 'rets’, bet iespejams an, ka si ipatneja
nozime no citas cilmes adj. rems 'rams’ (rens < *remnas),
kas ir varda rams apv. paralelforma (sal. apv. remens 'rem-
dens’).
Sk. an: resns.
EF 2 723, Jeg 6 71, M-E III 520, T 12
rente [rente]. Aizguvums; no vlv., vh. rente 't p.’ (v Rente), kas
savukart no senfrancu rente 'ienakumi, pejpa’ (fr. rente 'gad-
skarteji ienakumi, rente’). Pamata lat. reddere 'atdot’ no ide.
*dd- 'dot’, no ka ari la. dot. Latviesu valoda aizg. minets 17. gs.
(Elg 1 116), bet plasak ieviesies 18. gs. (St I 223).
KI 596, M-E III 511, Zev 2 99 un 200
renge [renge]. Aizguvums, kura pamata laikam sfrl. hereng 'siJke’
(iespejams, no here 'bars’, tatad sakotneji 'zivju bars’ 'bara
zivs’) > *renge > renge. Si[ljes un repges apzimejumi dazkart
mijas (sal apv. si[ke ’renge’). No la. renge > lib. apv. reng’
't. p.’
Izteikti ari citi uzskati par varda renge cilmi. Piem., uzskata,
ka vardam ir cilmes kopiba ar Vidusjuras piekraste lietojamiem
zivju nosaukumiem alb. rrёngё, jaungnel$u renga (Laumane).
Tada gadijuma vards renge ir joti senas cilmes, varbut substrata
vards.
Ari par sfrl. hereng cilmi izteikti dazadi uzskati Piem., to
atvedina no vh. haer 'asaka’ (Verkuji), tada gadijuma vardam
ir samera nesena cilme, un tas nevaretu but nos. renge pamata.
Vards renge sastopams 16. gs. uzvardos (Bl 1 305), tas mi-
nets 17. gs. vardnicas (Mane II 286, Fur 2 315).
Doo III 41, KI 305, Laumane 1 190, M-E III 512
resns [r^sns], Is resnas 'drukns, stiprs, ar specigu uzbiivi’. Vards
laikam ir tas pasas cilmes ka rets (sk.), sa adjektiva atv.
{*ret-snas > resns). Sakotneji tas laikam attiecinats uz kokiem:
reti koki (reta kokaudze) medz but resni; velak varda lietojums
visparinats. Par formu un nozimes parnesumu sal. apv. resni
'reti’: «Viena pati man masina, Reti (var.: resni) brauca bazmea»
(LD 3674). Par patskapa garumu varda resni sal apv. reds
blakus rets. Par formu sal. an Is. retas un resvas 'parets’
(< *retsvas). Ka noz. ’rets’ —► 'resns’, parada ari arh. rdns
Tesns’ («kas lielu vederu tur», Elg 1 25)
Pec citiem uzskatiem vards saistams ar sav. risi 'milzis’
(Feists, Endzelins), bsl. 'ediens’ {resns 'labi barots’, Per
sons) vai metateze ar la. versis (Lidens). Sie uzskati pamatoti
ir kritizeti; piem , Is. resnas rada, ka varda nozimes pamata nav
vis labs barojums, bet druknums, speciga kermena uzbuve. К
Buck 887 un 889, EF 2 722, Jeg 6 71, M-E III 513, Pok 1167
restes
116
restes, vsk reste. Aizguvums; no Iv. roster '(plits, krasns vai
cepamas) restes; dzelzs stiepu, pinuma vai koka stabinu aizzo
gojums’ vai v. Roste 'vieta cepsanai, karsesanai’ Pamata laikam
tadu skapu atdarinajums, kas rodas, saskarot es metaia stie-
ijiem. Latviesu valoda vards aizguts lidz 17. gs , kad tas minets
vardnicas (Elg 1 164 un 467); 18. gs. tas minets ka bibhsms
(Lg I 443), bet plasi ieviesies lietosana 19 gs. Cepamas iekartas
agrakais apzimejums goza [uo] (Lg I 443, St II 485); gozet
[uo], gozai [uo] 'sildit; cept, sautet’. 17. gs. lietots ari apzime
jums rustes < v. Rost 'restes, ardi’ (Mane 1 145, II 301).
Doo III 54, KI 609, M E III 513, Zev 2 99
resni 'reti — sk. resns.
reta [rpta], apv. [p2], rete-, Is. retys, apv. rehs 't. p , arh. reta
'bruce koka’. Pamata ide *er *(e)re- 'va]igs, irdens, rets;
izjukt, irt’, no ka ari erts, rets (sk.); stiepuma pakape *re-ta-
> la reta. Varda sakotneia noz. 'va|eja (atirusi, atgriezta,
atverta) vieta’. Par nozimi sal. si. irmah reta, bruce’ un irinam
'plaisa zeme’ (no saknes zudumpakape *r-; sal. la. ir- varda
irt). Atv. retat [ij], retot [r^tuot], apv. retet 'but ar retu, bruci’.
Ar isu saknes patskani retet 'dzit’: «pusums sak jau retet»
(M-E III 514) Nozime no atv. 5аге1ё1, kur sa- 'кора’ (’brucei
savilkties кора): «Kad kads kauls parlauzts, tad daba pati tos
lauztus galus mikstus dara, ka bez zalem un plasteriem var
saretet» (M. Stobe. Veselibas gramata, 1795 14).
Pec e ta uzskata (Jegers) varda pamata ir ide. *(e)re- 'at
piest, skelt, ardit’ (no ka an la. apv. redit 'piest’). Ta tomer nav
cita sakne, bet tas pasas saknes forma stiepuma pakape ar
semantisku mansi (no ka ari apv. rat 'piest (plesumu)’).
Sк ari * recci
EF 2 724, HF I 557, Jeg 6 71, M E III 521, MM I 96, Pok 332
retet 'dzit, recet’— sk. recet, reta.
rets [r^ts], Is retas 't. p Pamata de. *er- . *(e)re- ’va|igs, irdens,
rets, izjukt irt’, no ka an irt (sk); atv. re to-s > b. ret as
> la. rets. Atv. retet *k|ut retam, retakam’, kauz. retot [r^tuot],
biezak retinat.
Paraleli darinati tas pasas saknes atv-i ar -dh- (*redh-),
no ka kr. редкий (ssl. гёйъкъ) un la. apv. reds 'rets’. Sal. arh
redet 'ravet’ (Elg 1 363), apv. redot [r^duot] 'mest spalvu’, pr.
reddau (* reddan) 'neists' (-<— 'siiktas kvalitates’ rets’)
Sk ari: rens, resns, reta.
Buck 890, E IV2 294, EF 2 723, M E III 514, Pok 332 (333),
To 13 154, 16 102—105, Ф III 458
rezet 'stivi uzshet — sk roza.
rezgalis* [r^zgalis], rezgals, resgatis. resgals resnais gals’. Sa-
liktenis no resns reducetas formas + atv. no subst. gals.
M E III 515
rezgalis*1 [rezgalis], rezgals, rezgalvis, resgalvis u. c 'sturgalvis.
117
riebt
palaidnis’. Saliktenis, kura ir adj. resns forma + atv. no subst.
galva. Par formu un nozimi sal. sturgalvis.
E II 681, M-E III 515
rezgene rezgine 'pits grozs, nestuves’—sk. mezgines.
rezgis; Is. rezgis, rbzge 'pitenis, grozs; maiss, kule (piem., zirgu
baribai) , si rajjuh virve’, lat. restis t. p , niedre’. Pamata ide
*rezg pit, vit’. No ta atv. rezgit, apv. rezget, rezgot [uo] u. c„
un subst. rezgis. Apv. rezga [<?] 'sarezgijums, grutibas, barsa-
nas (M E III 515) no senakas noz. 'rezgis’. Saknes skapumija
apv. razgis 'pinums, siets, grozs’, razgii 'rezgit (M-E HI 493).
Ar metatezi apv. regzis 'rezgis’ un attiecigas verbu formas
В II 536, Buck 621, EF 2 713, M-E III 516, MM III 35, Pok
874, T 245 W-H II 431, Куркина 3 54, Ф HI 495
riba. Aizguvums; no bv ribbe (kas savukart no vlv valodas; v
Rippe) Pamata ide. *rebh- veidot velvi, apjumt , no ka arf kr.
ребро 'riba’. Latviesu valoda vards aizguts 18. gs 19 gs. sa-
kuma Zieme|vidzeme tas jau lietots biezak neka agrakais apzi-
mejums sankauls (Wei 101), bet 70. gados bija k|uvis par
parasto apzimejumu visas tautas valoda (V 1 537, U I 224)
Par agraka apzimejuma sankauls izveidosanos sal. oset.
fzersk 'riba' : fars 'sani’
Buck 208, Doo III 33, KI 602, M-E HI 521 Pok 853, Zev 2 100
un 200, Абаев I 453
ribet [ribet]; Is apv. ribeti 'dunet, ribet’, si. rebhati 'dzied, slave’,
oset. rewun (< ir. *raib-) 'atraugaties’ Pamata ide. *rei :
*re(i)- 'kliegt, baurot, riet (no ka an riet sk.) ar b saknes
paplasinajuma Skanumija *reib- : *rib- no ka la. apv. rlbl
(«Kas riba, kas braza Gar istabipu?» (J. Jansevskis — E-H II
375). Iter ribet. kauz. ribindt.
ME Hl 534, MM HI 73, Pok 859, Абаев 11 405
rica. Atv. no verba ritet (sk.) saknes. Bijis laikam subst. *rits
'ntems, rats’ (Is. ritas 'kamols), ko vareja uztvert par *rics
(ka vecs laikam < *vets) un tarn blakus darinat yo-celma formu
*ricis, dsk. rici (apv.) 'koka ripas bernu ra inu ritenu vieta’
Sis vards an salikteni divrici (saja nozime ari apv. rici). Paraleli
izveidota d-celma forma rica. Atv. ricalas 'ierice straujai rinko-
sanai uz ledus ar mietam uzmauktu riteni centra’.
Ir ari cita lespeja varda rica cilmes risinajumam: lietuviesu
valodas letekme pierobezas izloksnes *гЩа- > rica; sal. Is.
rita rite, ricia 'darbariks (lidzigs lauznim) velsanai, ritinasanai’.
EF 2 738, M-E HI 522
ndit [ridit, 1—i]; Is. ridavbti 'bart, lamat’. Tas pasas cilmes ka
riet (sk.), sa verba kauz., tatad varda sakotneja noz. 'likt riet’.
EF 2 732, M-E III 535
riebt9 [riebt] 'biit pretigam; dusmot, kaitinat’; Is. riebiis 'trekns,
tauks’ (-*- 'pretigs'), riebeti 'k|ut treknam, tuklam’. Pamata ide.
*rei- 'skrapet, raut, griezt’ (no ka an raizes, sk.) ar b saknes
riebt
118
paplasinajuma; *reib- > ab. *rieb-, no ka la. riebt. Tas pasas
cilmes ir norv. ripa '(ie)skrapet, (ie)kasif, ripa 'norauf, a-s.
riopan, rlpan 'novakt razu’ (-<- p|aut griezt’) No 'skrapet, griezf
ne vien riebt 'but pretigam’, bet ari trans 'kaitinaf: «Riebu,
riebu tautiesam, Riebu lielu riebumipu: Maza riebu raudadama,
Liela — dai|i dziedadama» (LD 1028), no кй 'darit ко nepatikamu,
kaitef, kas g. k. paradas atv-a atriebt, refl. atriebties
EF 2 728, KI 592, M-E III 542, Pok 858
riebt [riebt, ie] 'dziedinat (pusjojot)’; Is. relbti 'mesties raibam gar
acim; nirbet, zilbf, ari 'reibt’. Pamata ide. *yer- ’griezt, liekt’
atv. *y.reib- > b. *reib- (no ka ari reibt, sk.) > ab. *rieb-, no
ka verbs *riebti > la. riebt. No nozimes griezf -+• 'berzt, berzef
(sal. tas pasas saknes atv-u v. reiben. 'berzt, berzef) —► 'berzejot
dziedinat’ —► 'piisjot (dziedinat ar vardiem, appusanu, berzesanu
u. c.)’. Biezak atv. apriebt (piem., augoni, sapigo vietu)
Apv. apriebt saglabajis ari saknes senako noz. 'liekf, no ka
apriebt ‘aplenkt, apripkof: «gailis ar sparnu vistu apriebj (iz-
stiepis vienu sparnu un ar tuo drusku aizskardams vistu, iet
tai apkart)» (EH I 110).
Skapumija apv. raibit [ai] ’dziedinof apglaudit; (ap)vardot,
pusjof.
EF 2 686, KI 591, M-E III 468 un 543 Pok 1159
riebtc 'reibf— sk. reibt.
rieciens [rieciens], apv. [ie2], riecienis, riecenis, riecens [riec^ns2].
Atv. no verba riekt [ie2] (apv.) '(maizi) griezt; pirmoreiz art’
(Is riekti). Sakotneji 'vienreizejs grieziens’ —> 'nogriezta skele’.
No ta pasa verba apv. riekums 'piesums, lidums’. Pamata
ide. *rei- 'skrapet, raut, griezf (no ka ari raizes, sk.) ar k saknes
paplasinajuma, *reik > ab. *riek-, no ka *riekti > la. riekt.
Sk. ari: rika, rikot, riks.
E III2 113, EF 2 714 un 729, Jeg 6 66, Karaliunas 11 61
M-E III 543, Pok 857 (858)
rieklis 'kas vienmer baras — sk riet.
rieksts [rieksts], apv. riekste; Is. riesutas, riesutys, riesas 't. p.’,
pr. buccareisis 'skabarza zile (bucus 'skabardis’), kr., bulg.
орех (bsl. огёхъ), bkr. apex, гарёх, ukr zopix, c. orech, p.
orzech 'rieksts’. No b. *reis- (<_ *reiks , Buga, Endzelins) > ab.
*ries (> Is. riesas) > la. ries- bijusi forma *riess, kam
blakus *riests ar velaku k lespraudumu. Izteikta doma, ka vards
saistams ar verbu rist (Trubacovs; sk. raislt), skapumija nest
(apv.) '(divus gabalus) sasief. Tada gadijuma pag. pas. divd.
*riests, substantivets ar sakotnejo noz. 'tas, kas кора sasiets,
saistits’ -> 'demurs’, no ka noz. parnesums uz atsevislju lazdas
augli. Atbilstosi pr. -reisis bijpsi an la. forma *riesis, no ka ar
k iespraudumu *rieksis: «Bij man viena rieksa pec (var.: rieksta
pec) Pie zemites lagzdu liekt?» (LD 17256, 1 var.).
Pec cita uzskata (Endzelins) *riests no dem. *riesuts (: Is
119
ricst
riesutas), vel pec cita (Pokornijs) pamata ide. *ar-ei- > *rei-
'rieksts’ vai (Frenkels, Maheks) vards mantots no kadas nein-
doeiropiesu valodas un izplatijies ka starptautisks kulturvards.
Jaatzimfi, ka Kurzeme skanumija ar senako -ei- ir -ai-: Al-
sunga maju vards Raikstin(i), 1850. g. uzvards Roikstin ('Raik
stins), kam blakus Rieksting (* Riekstins), un 20. gs 30. gados
Raistis (*Raistins; sal. Rainins > Rainis Plakis 4t 7—11) (K)
В I 478, II 284, III 823, Buck 379 E lib 334, IV2 191, EF 2 731,
E-H II 378, Mach 418, ME III 544 un 546, Pok 61, T-241,
Гам-Ив 3 635—637, Пр II 660, To I 261, Tp 10 65, Ф 111 151,
ЭСБМ I 160
rieksava [rieksava], apv. [ie], rieskava 'daudzums, kas ielilpst
divas кора saliktas plaukstas (saujas)’; Is. rieskuciai rieskii-
cios (dsk.), neskute 't. p.’ Varda pamata *riesa (Is. riesa,
riesas) 'delnas locitava plaukstas mugurpuse’ no ide. *yer-
'griezt liekt (no ka ari verpt, sk.) atv. *p.reik (no ka ari
raisit) > b. *reis- > ab. *ries-, no ka la. *riesa. Senakais
*ries- paradas apv. formas rlska < *rieska 'rieksava, dure’ un
rieskava 'rieksava’. Varda nobeigumu -sava laikam ietckmejis
vards sauja, apv. sauja, sauva (sal apv. rieksauja, rieksauva).
Apv. riekusa (riekuza) 'rieksava’ no *rieskusa, kur isti lat-
viskais *ries- < ab. *ries-. No *rieska > rieksa 'sauja’ (Elg
1 507).
EF 2 731, M-E III 545
riekt 'griezt’— sk. rieciens.
riekums 'piesums, lidums’— sk. rieciens
riepa [riepa]. Aizguvums; no vlv. rep vai vh. reep 'virve, tauva,
stipa’ (v. Reif, Reifen 'ripljveida saite, riepa’). Aizg. 18. gs. lietots
nozime 'virve, tauva’- «laivu riepes tin nopemt» (Lg I 461)
19. gs. ar noz. 'riepa’ jaunaks aizg. repe < Iv. rep(e) (U 1 223,
V 2 179) un reipe < v. Reifen (U II 596), ко 20. gs. sakuma
aizstajusi forma riepa. Vel 20. gs. sakuma riepe 'tauva , no ka
riepnieks 'virvju vijejs’ (M-E III 546) un riepnieciba rupniecibas
nozare virvju un tauvu izgatavosanai’ (RLB KV 3380’.
Doo III 31, KI 592, M E III 546, Zev 2 100
riesta [ricst], apv. [ie2] 'veidot (piem, ceru)’; Is. riesti 'slrauji un
specigi augt, plesties, zaroties’. Tas pasas cilmes ka riesR
(sk.). Pamata ide. *per- 'griezt, liekt’ atv *preit- > ab. *riel ,
no ka verbs *riet ti > *riesti. > la nest Tag (es) riesu, pag
riesu rietu, inf an riezt (tag. riezu pag. riezu). Piemeri: «retie
rudzi augdami ries cerus», «karklu krums ries atvases uz visam
pusem», «mirte nez daudz pumpuru» (M-E III 547).
E 1 733, EF 2 729, M E III 546, Pok 1159, Karaliunas 13 19
r<estb |riest], apv. [ie2, ie2], ari riezt [j&2] 'tit (audeklu uz veltrja
auzamos stavos)’; Is. riesti 't p’ Tag. (es) riesu, pag. riesu
(tu) vai tag. (es) riezu, pag riedu. Pamata ide *greit-, *preid-
'griezt’ no saknes *цег- 'griezt, liekt’ (no ka ari verpt, sk.); > b
riest
120
*reit-, *reid- > ab. *riet-, *ried-, no ka la. verbs riest, riezt.
Pag. formas ar s ir jaunakas.
Atv. riestava [ie, ie, ie2] 'veltnis (audeju staves)’, ari riestuve,
riestuvis u. c.
Sk. an: riest3, rieiet.
EF 2 729, M E III 533 un 546, Pok 1159 (1160)
riestc 'ritet, tecet, ritinat’— sk. rietet.
riests [riests], apv. [ e, ie2], riesta, riestus: Is. raistas 't. p. Atv
no verba riest 'ritet, tecet, ritinat’ (sk. rieiet). Noz. 'tecet’ sa stas
ar 'skriet, bitt kustigam’ (par nozimju sakaru sk. tecet). No tas
pasas saknes skapumija apv. rosts [uo] 'riests’ (sk. ari rota3).
No riests atv. riestot [uo]
Pec cita uzskata (Buga) vards ir tas pasas cilmes ka riet:
pamata ide. *rei- 'kliegt, baurot, riet’. Vel pec cita uzskata
(Trautmanis, Frenkels) riests saistams ar la. riksi, Is. riscia
t.p.’ (K)
В 1 289, EF 2 689, M-E HI 548 T 242, Маковский 120
riet [riet]; Is. rieti 'riet, lamat, bart’, pr. rigewings (*rijewings,
Buga) 'stridigs, kildigs’, kr. apv раять 'trokspot, ar troksni
skanet’, sav. гёгёп, vav. гёгеп. 'blet, baurot, ska|i kliegt’, v.
rohren 'ska|i kliegt, baurot’, si. rayati 'rej’, oset. raejyn, raejun,
kurdu reyin 'riet’ Pamata ide. *ret- 'kliegt, baurot, riet’, no ka
*rei-tei > b. *reitei/ti > ab. *rietei/ti > la. riet. Saknes ei
verba lag. formas (reju < *rei-u). .
Verbs riet parn. 'bart’, biezak refl rieties 'barties, lamaties’,
piem.: «Bra|i savu masu deva Riedamies (var.- radamies), bar-
damies» (LD 18159 var.), «par nieku satieties» (St 3 198).
Atv. rieklis (riekls) 'tas, kas vienmer baras’. 17. gs. riekls
parn. noz 'nelaime' (Fiir 2 314). Adj. rejigs, rejigs. Kauz. raidit
ieguvis citu nozimi. Apv. ^jinat 'likt riet; panakt, ka rej’. Saknes
skapumija kauz. ridit.
Hom riet 'kosf (apv.) pamata ir ide. *rei 'skrapet, raut,
griezt’, no ka ari raizes, rieva (sk.). Piem.: «Runcis rej peles»
(M-E III 549), «Utis, blusas mani reja Tautu dela kletipa» (LD
21710).
Sk. ari: raidit, пЬё1, ridit.
В I 289, II 694, E IV2 294, EF 2 732, KI 605, M-E HI 548,
Pok 857 un 859, T 242, Ф HI 452
rietet [rietet], apv. [ie2]; Is. rieteti 'ripot, ritet, tecet’. Atv. no verba
riest 'ritet tecet, ritinat’, ta iter. Tdz. piemers ar riest: «Randi,
raudi, jauna marsa. Nil tev diena raudama; Atnaks ir tada dicna
Sauja riest asaripas» (LD 22816). 18. gs. riest, noriest an
'atdalities’: «nags pirksta norietis» (nags pirkstam nogajis, St
I 221). No sas varda nozimes ar saknes skapumiju atv. atraitne
(atraitnis). Pamata ide. *rei- 'tecet’ ar t saknes paplasinajuma;
*reit tei > b. *reit tei/ti > *reisti > ab. *riesti > la. riest,
iter, rietet. Ide. *rei- no *er-ei- : *rei(e)-.
121
rika
Pec cita uzskata (Endzelins) vards ir tas pasas cilmes ka
riest*ъ (preteji Persons, Pokornijs).
Verba rietet nozime sazarcjusi: 1) 'tecet, ritet’: «asarirjas
rietet riet» (Pludonis — M-E III 549), no ka 'pieplust (ar pienu
tesmem)’: «Reti, rieti tu, gosnipa, Man nav vajas rietinat» (LD
29525), 2) 'noiet’ (par sauli un citiem debess ^ermepiem). Si
otra nozime tapat izriet no senakas 'ritet, tecet, plust’, kas vareja
apzimet saules skietamo kustibu ne tikai vakara, bet visa tas
gaita; sal. 18. gs «gaisma riete» (gaisma aust, St I 222). No
atv. norietet ari rietet ieguvis sekundaro noz. 'noiet’: «Riet sau ite
(var : Noiet saule) rietedama, Zelta status zarodama» (LD
33879, 4 var.).
Kauz. rietinat (liter, valoda tikai par sagalatosanu slauk-
sanai).
Atv. rietumi, apv. rietrumi (pec varda austrumi parauga).
Sk. ari: alraitne, riests, riksi, ritet.
E 1 733, EF 2 729, M-E III 546 un 549, Pok 330 (331)
rietumi — sk. rietet.
rieva [rieva], apv. [ie, ie2], rieve; Is. rieve 'gadskarta; sloksne,
rieva, josla; suve, vile’, ssk., sav. rein, v. Rain 'eza’, lat. rima
'plaisa, sprauga, sl$irba’. Pamata ide *rei- 'griezt, raut, skrapet’
> ab. *rie-, no ka *rieya- > la. rieva. Skapumija rie- : rai- : rr,
no ka vairakas latviesu apv. un lietuviesu formas: Is. raive
'rieva, svitra’, la. apv. rtva, rive 'rieva; izci|na svitra’. rivains
'rievains’. No rieva atv. rievot [rievuot].
Sk. an: raizes, riet, rikot, rise.
EF 2 691, E-H II 377, KI 579, M-E III 541 un 550. P 466,
Pok 857, W-H II 435
riezt 'griezt’— sk. raizes.
riezas [riezas], vsk. rieza, apv. [ie], riezis [ie, ie2] '(muizas)
darbiem nomerits lauks vai p]ava, ari attiecig e darbi; vienam
cilvekam p|ausanai noteikta josla’. «meslu vesanas un riezu
pjausanas talkas» (J. Jansevskis— M-E 111 551), «riezam p|auj,
kad abuolips ir liels» (E-H II 380). Atv. no verba riezt 'griezt’
(sk. raizes). Sal. Is. ryze 'saura josla'.
Karaliiinas 11 61, M-E III 551
rija. Aizguvums; no ig. apv. rlih (gen. rihe) vai riihi, rtihe (liter.
rehi) 't. p.’ (s. riihi). Apv. ari rija, *rijs.
Talaka cilme neskaidra Varbut substrata vards (celtnes
nos.), kas piemerots jaunajiem apstak|iem, kad balti ieviesa
zemkopibas kulturu.
E I 103, EF 2 716, E-H II 370, Ket 399, Miigiste 2444, M-E
III 523, SKES 783, Zeps 1 176
rika, apy. riks; Is. rieke, riekalas 't. p.’, si. rikhati 'leskrape, legriez,
rekha 'svitra, linija, rieva’, gr. erelko 'salauzu, saplesu’, ereikon
'birstoss cepums’. Pamata ide. *rei- 'skrapet, raut, griezt’ ar
k saknes paplasinajuma. Ide *reik- > ab. *riek- no ka la. apv
rikot
122
riekt '(maizi) griezt; pirmoreiz art’ (sk. rieciens). Skapumija
*rikt, no ka apv. rikurns 'liela maizes sljele’ un liter, rika. Iter.
rikat, rikot [uo] 'griezt maizi (lielas) rikas’.
EF 2 629, 714 un 729, HF I 551, J5g 6 66, M-E III 524, MM
Hl 58, Pok 857 (858)
rikot [rikuot]; Is. rikiiioti 'kartot, vadit, komandef, rykauti, rykuoh
'rikoties, rikot, valdit’. Lidz ar subst. riks (sk.) atvasinati no
ide. *reik- : *rik-; sakne *rei- 'skrapet, raut, griezt’ (no ka an
rieva, sk.). Pamatverbs laikam bijis *rlkt (par formu sal. tikt
: likot) vai riekt ar senako noz. 'griezt, pl5st, raut’, no ka
musdienu apv. nozime ’(maizi) griezt, pirmoreiz art (t. i., uzplest
zemi)’ Verba rikot sakotneja noz. var5ja but 1) 'graizlf (: riks),
2) ’raustot vai draudot ar asu riku, ieroci, pavelet (piem., ver
giem)’. Par sadu nozimes veidosanos sal. ssl. o-rpdije 'riks,
nkosanas' (kr. орудие 'riks, darbariks, ierocis’): rediti 'valdit.
parvaldit’ (kr рядить; Buga).
Var but an cita nozimes attistiba, ja starpposms 'rinda,
karta’, sal. tas pasas cilmes sav. riga, vav. rige ’rinda, linija’,
kam nozimes zip i pielidzina Is. reika 'vajadziba’ (-«— 'rinda, karta’,
Jegers). Tada gadijuma 'rinda, karta’ —► verbs 'kartot’ -> 'rikot,
vadit, valdit’.
Pec cita uzskata (Endzelins) rikot pamatnozime saistams ar
pr. rickawje ’riko, valda’, kas atv. no. rikijs [rikis] 'kungs’,
kurs aizguts no germ, valodam (Frenkels: nav drosi pasakams).
(K)
В II 86, E 1V2 295, EF 2 714 un 733, Jeg 6 67, M-E III 538,
Pok 857 (858), Schmalstieg 2 279
riks [riks]; Is. rykas ’t. p.’, ari 'trauks'. Vards skapumija saistams
ar apv. riekt [ie2] '(maizi) griezt; pirmoreiz art (t. i., uzplest
zemi)’ (senaka nozime laikam ’griezt, piest, raut’; sk. rieciens).
Pamata ide. *rei- : *ri- 'skrapet, raut, griezt’ Secinams, ka riks
sakotneji laikam 'ass darbariks’, varbut 'nazis, skrapis’. Par
nozimi sal. apv. maizes reiks (< riks? Sauka; bet var but an
ar senu ei) 'liels maizes nazis’.
Sk an: rikot.
В 11 86, Buck 586, EF 2 733, Jeg 6 67, M-E III 537, Pok 858
rikste [rikste], apv. riksts [i, i2], riste [i2]; Is. rykste, apv. ryste,
ryste. pr. riste "t. p.’ Forma rikste < riste. Atv. no verba *rist
’siet’, kas ir rist 'irt, raisities; siet’ paralelforma (sk. raisit)
Varda rikste sakotneja noz. 'sienamais (pinamais) materials';
sal. siet : saite.
Sk. an: varaviksne.
Eckert 9 198, EF 2 734, M-E III 538, Pok 1159
riksi, vsk. riksis; Is riscia, riscia 't. p.’, kr. ристать (ssl ristati)
'skriet', p. rzesciq (<. *rbstbjq) 'riksus', kr. рыскать (< рйс-
катъ) 'klist, klainot bsl. riskanije 'skrejiens’. Forma riks <
risk (Fasmers) no ide. *er *(e)rei 'sakusteties, satraukties.
123
rinda
pacelt, izaugt’ (no ka ari rietet, sk.) ar pied, -sk- un -st-;
*r-eisk-: *risk > *riks-, no ka .la. riksis un apv. riksnis't. p.’
Paraldli formam ar -sk-. fon. varianti ar -zg-: apv. rizga
'nevaldams bdrns, dauzoija’, rizgot [uo], rizgoties [uo] 'plosities,
dauzities, palaidyoties’. No ta laikam ar metatdzi zirgot [zifgudt],
zirgoties [uo] *t. p.’, ari 'skaji smieties, kliegt’. Formu un nozimi
vardja ietekmet saistijums ar vardu zirgs.
Рёс cita uzskata (Endzelins) vsk forma riksis ir vdlaks
jaundarinajums un riks- (< *rikstj-.) ir kontaminejums no *risti-
un *riskj-. (K)
В III 831, EF 2 737, M-E III 524, IV 727, Pok 326 (331), T 242,
Пр II 204 un 230, Ф III 485 un 530
riktigs — sk. pareizs.
rima [rima], apv. [i2]. Atv. no verba rit (sk.) ar pied. -ma-. Par
formu sal. est : esma. Apv. rima 'risana, rikle’, liter, ’negausigs
edajs’.
M E III 539
rimba 'ripa’, rimbulis 'kas apa]s — sk. rumbaa.
rime [rime]. Aizguvums; no Iv. riem 'atskaya, atska^otas dzejas
rindas; dzejolis’ (v. Heim 'atska^a; pants, dzejolitis’). Pamata
ide. *rei- : *n- 'skaitit*. Aizg. mindts jau 17. gs. (rime Elg. 1 481),
bet plasak ieviesies valoda 19. gs. ('dzejolis’, U I 225, V 2 181,
ari rimdt 'saceret, rakstit dzejojus’) Kad 19. gs. otraja puse
attiecigos aizguvumus aizstaja jaunvardi dzeja, dzejot, dzejolis,
vards rime k]uva par makslinieciski nevertigu atskapotu rindu
vai pantu apzimdjumu.
' Buck 905, KI 593, M-E III 539, Pok 60, Zev 2 102 un 201
rimt [rimt, ini], apv. [iiti2]; Is. rimti 'k[ut mierigam, rimt’, go. rimis
'miers', si. ramate 'mierina, jauj but miera; ir rams, atpusas’,
gr. erema 'mierigs, maigs, kluss’, oset. гае тип 'stavet, tureties
uz vietas’ Pamata ide *rem- 'but miera; balstities, balstit’. Ska-
pumija *pn- > b. *rim-, no ka verbs *rimti > la rimt. Kauz.
rimdinat, apv. rimindt, ar saknes patskaija miju remdet, remdi-
nat. (Par formu sal. dzimt : dzemdet, dzemdindt.) Blakus verbam
rimt no tas pasas saknes adj. rimts 'mierigs, kluss’ (Is rimtas,
rimtas 'nopietns’).
No saknes nozimes 'balstities, balstit’ apv. remt 'balstit’,
rimts 'stiprs; dross uz kajam’: «berns jau rimts» (— prot
staigat, E-H II 372)
Tas pasas cilmes ir sav. rama 'balsts, stativs, ramis’, v
Hahmen 'ramis, ietvars’ (vlv. rame la. ramis), sav. rant
'mala, ietvars, vairogs’, v Hand 'mala’, a. rim 'mala, ietvars,
stipa’.
Sk. ari: rams, remdet.
EF 2 695, E-H IT 365, Fei 398, HF I 643, KI 580, M-E III
526, MM III 43, Oxf 768, Pok 864, T 243, Абаев II 374
rinda [rinda], apv. rinde; Is (zemaisu) rinda, kr., ukr. ряд (ssl
riijljis
124
г^ъ), bulg. ped 't. p.’, c. rad 'kartiba; lekarta, uzbtive’, p. rzqd
'rinda’. Vards (an zemaisu forma) no kursu valodas. Ar in
> I sal. 17. gs. apv. rida ’rinda’, ridams 'rindam’ (blakus formarn
rinda, rindems = v reihenweise; Adolphi 1 233)
Vards saistams ar arh. verbu rist (tag. riedu, pag. ridu)
'kartot un adj. raids 'gatavs’. Pamata laikam ide. *ar- 'savienot,
deret atv. *(a)reidh- : *ridh- (Persons), no ka go. ratdjan
kartot, noteikf, garaifrs 'sakartots, noteikts’, ssk. greida attit,
kartot’, v. bereit 'gatavs’ oset. rad, persiesu rada 'rinda’.
Atv. rindot [uo], apv. rindat, rindet, rindinat. Subst, parinde
K. Dravipa darinats (1944), no ta parindenis 50. gadu jaun-
vards.
Buck 1295, EF 1 62, 2 735, Fei 197 un 393, M-E III 527, 532
un 535, Pok 55 ( 60), Абаев II 338, Откупщиков 2 136, Пр II
240, Ф III 536
rinkis [riipkis] Aizguvums; no vlv. rink vai vh. rinc 'aplis, gredzens’
(v. Ring) Pamata ide *krengho-, no ka ar saknes patskapa
miju ari kr круг 'aplis’. Sakne *(s)ker 'griezt, liekt , no ka la
kreilis. Aizg. minets 17. un 18. gs. vardnicas ('aplis’, Fur 2 321,
Lg I 355, St I 226, II 367 an rinkot).
KI 601, M E III 529, Pok 935 (936), T 139, Zev 2 101
ripa; Is. ripa, ripe 't. p.’ Pamata ide. *yer- 'griezt, liekt’ (no ka an
verpt, sk.) atv. *yreip- : *yrip-, kam nedrtas izrunas de] baltu
valodas zudis ieskapas lidzskanis. Tas pasas cilmes ir gr.
rhips, rhipos 'pinums’, rhipe 'griezes kustiba, atveziens, metiens’
un laikam an ssk. nfja '(sienu) apverst, ardit’. No ide. formas
balsiga varianta *yreib- germ *raip-, no ka ssk. reip, go. ratp
'(kurp u) siksna’, v Reif, Reifen 'gredzens, stipa, ritepa loks,
riepa’, a. rope 'virve .
Bjis laikam verbs *ript griezties, ripot’, no ka subst. ripa,
ripulis un iter ripot [uo], apv ripdt, kauz. ripinat. Verbiem ripot
un virpot senak bijusi lidziga nozime; sal.: «npa saka nuo kalna
virpuot zeme» (M-E IV 610).
EF 2 737, Fei 430, KI 592, M-E III 529, Oxf 773, Pok 1159
rise 'iebraukta ce]a sliede’. Atv. no verba rist 'skelf (: risams
'skelums, sprauga’). Pamata ide. *reis- *ris- no saknes *rei-
'skrapdt, raut, griezt’ (no ka an rieva, sk.) Tas pasas cilmes
ir isl. rista 'griezt, skrapet, subst. 'rieva, sprauga’, vlv. risten
'legnezt, leskrapet’
M E III 531, Pok 657 (659)
risinat sk raisit
rist3 (tag , pag es risu) 'irt, raisities’— sk raisit
ristb (tag., pag. es ritu) 'ritet, velties, plust’ sk. ritet.
nstc (tag es riedu, pag ridu) kartot sk. rinda.
nsums 'skelums, sprauga’— sk. rise.
rit [rlt] Is. ryti't. p.’ Pamata ide. *rei- ; *ri- 'tecet’ no saknes *er-
125
nts
'sakustdties, satraukties; pacelt’ (no ka an ritet, sk.). Tas pasas
cilmes ir si. ritidti 'Jauj vai liek plust’, riyate 'sak tecet’.
Iter, ristit [rTstit], refl. ristities, apv. rideties. Kauz. apv.
ridinat barot’ (vienk.; E H II 375) Subst. rikle [T] < *ritle-;
Is. rykle 't. p.’
EF 2 740, M-E III 540, Pok 330
ritet [ritet] Is. riteti 'velties r naties; ripot, ritdt; nt nat’, ryteti
‘"^gulet saritinajusamies’. Atv. no verba rist (tag„ pag. es ritu)
'ritet, velties, plust’, ta iter.; sal Is. risti 'ritinat, ripinat, velt’.
P emers «Svaiga as'ns dzislas rita» (Raipa tulk — E-H II 374)
Talaka cilme nav pilnigi drosa.
Pamata var but ide. *rei- 'tecet’ ar t saknes paplasinajuma.
Skapumija *reit- : *rit-, no ka b. *rit-ti > *risti > la. rist.
(Sal si rit- 'aizplustoss, aizritoss’ )
Pec cita uzskata (Pokornijs) varda pamata var but ide.
*ret(h)- 'skriet, ritet, velties’ (no ka rats); zudumpakape *ft-
var dot baltu valodas formu *rit-. Tacu verbs ritet nav sljirams
no verba rietet (pamatverbs riest), kuru nevar atvasinat no
*ret(h)- Tapec realaks ir pirmais variants- no ide. *rei- 'tecet’,
kas atvasinats no saknes *er- 'sakustdties (u. c.)’ Formu attis-
tiba *er ei- *rei(e)- : *ri-.
Pec cita uzskata (Endzelins un Frenkels, atsaucoties uz Li-
denu) pamata ir ide. *yer- 'griezt, liekt’ atv. *y.reit- : *yrit-, kur
nedrtas izrunas de] baltu valodas atkritis ieskapas y-. No sas
formas ir sav. ridan 'griezt, tit, siet’; sk. riestb.
Protams, dazadas cilmes verbi valodas attistiba var saplust,
ta ka pagaidam jaro^inas ar visam trim iespejam.
Neskaidra ir ide *er attieksme pret sakm *ar- 'savienot,
deret’, no kuras zudumpakape (*r ) atvasinats s rja-, kas
apzime universalo kosmisko likumu, kartibu tas dazadas izpaus-
mes (ftaft 'istens, patiess, (tdm 'patiesiba Ц. c.J. Atvasinato
verbu nozimes pamata ir kustiba, kas vieno, saista, sahede, kas
izveido rindu, secibu, kartibu. Metaforiski (ta izsaka lidzekli
kustibai, ar to apzime ari ratus (v6das), kuros brauc debesu
mitologiskas butnes. Senindiesu (t- var atbilst baltu *rit-; so
atbilstibu sava daijrade akcentejis Rainis (Viqa darinats ari
subst. rita.)
Verbu rist, ritet kauz ritinat (Is. rltinti) Atvasmatie subst
ritenis ritulis, ritiuns.
Sk. ari: rats, rit, rits, ritulis, ritums. (K)
Buck 724, EF 2 729, L III 63, Lanszweert 157, M-E III 533,
Pok 56, 330, 866 un 1159, Sanders 165, R. Veidemane RG 1984
93—97, Гам-Ив 3 643, Маковский 120, To 13 139—156
nts [rits]; Is. rytas 't. p.' Tas pasas. cilmes ka ritet (sk), kura
pamata laikam ide. *rei . *ri 'tecet’ ar t paplasinajumu. Par
nozirni sal. tas pasas cilmes vardus ar s saknes paplasinajuma-
go. urreisan 'uzcelties, piecelties’, a-s risan 'celties’, a. rise
ritulis
126
'eelties, piecelties’. No nozimes 'tecet si riti- 'plusana, straume,
kustiba’, lat. rivus 'straume, strauts’.
Varda rits nozime var but izveidojusies divdjadi: vai nu no
saknes *er- noz 'sakusteties, satraukties’ (rits ir dienas posms,
kad pec nakts miera sak kusteties cilveki un liela daja dzivnieku),
vai ari no atvasinatas formas *rei- noz. ’tecet’ —► 'plust, ritet’
(ar ritu sakas saules redzamais ritejums pie debesim, sakas
dienas ritejums, tecejums).
Buck 994, EF 2 738, ME III 541, MM III 59, Pok 330 (331),
T 246, W-H II 437
ritulis, apv. rituls; Is. rltulas '(auduma) basis’, ritulys, ritulis
'(auduma) baljis, kamols, lode, loks, ripa’. Formas un nozimes
zipa sapludusi atv-i no diviem verbiem: 1) *rist 'liekties, tities ,
kam skapumija atbilst riest 'tit (audeklu uz veltpa)’ (sk. riest')',
no sejienes ritulis 'satits, saritinats prieksmets’, piem., audekla,
pergamenta ritulis; 2) rist ritet, velties’ (sk. ritet), no ka ritulis
'ap|a vai cilindra veida prieksmets’, piem., vaska ritulis; 19. gs.
ritulis saja nozime atbilda vardam ritenis (U I 226). Tdz piemeri:
«Tikam liecu Ьёгга riksti, Lidz saliecu ritula (var.: gredzena,
riteni)» (LD 21827 var.), «Ik dziesmipu izdziedaju, Ik satinu
rituli (var.; skrituli, kamola)» (LD 899, 3 var.). (K)
M E III 533
ritums; Is. ritiimas 'speja velties, ripot’. Atv. no verba rist (sk.
ritet). «Pazist kunga braukumipu, Dzelza ratu ritumipu (var.:
tekumipu)» (LD 13481 var). No nozimes ritesana (paveikta
darbiba)’ -* plusma, tecejums’, piem, «rniiza ritums».
Hom. ritums 'ritms’ no v. Rhythmus 't. p.’ < lat. rhythmus
< gr. rhythmos 'laika mers, takts, runas akcents’ Saja nozime
vardu ieteicis A Kronvalds: «Caur vienadu pantipu [pantpedu]
кора saliksanu dzejola rindam jeb pitnem ronas ipats ritums
(Rhythmus)» (1869, Kr I 646). Nezinot varda jaunas nozimes
ierosinataju, to ka tautas etimologijas darinajumu atzinigi ver-
tejis К Milenbahs «Ritums ir jauks tautas etimologijas
razojums, kads reti kur sastopams» (M IV 20). Vards literature
19. gs pedejos gadu desmitos (E. Dinsbergs, J. Kalnins)
M E III 534
nva, rive 'rieva’—sk. rieva.
rivet [rivet], Aizguvums; no vL riven < wriven 'berzef (v. reiben).
Pamata ide. *yer- 'griezt, liekt’ atv. *yretp- . *yrtp (no ka la.
ripa)
17. gs. vardnicas minets aizg. rive (riva Lj 221) 18. gs. rivet
(Lg II 250), bet tie ieviesas valoda gausi, jo parasti sajas
nozimes lietoja baltu cilmes vardus berzet un berztava («berz-
tava saberzt», Lj 221). Vispirms iesakpojas rive, da[eji ar pa-
vargramatu starpniecibu («saberzt uz rives», Pav 2 140).
KI 591, M-E III 541, Pok 1159, Zev 2 102
robeza [riiobeza], apv. [uo], robezs [uo]. Aizguvums; no skr.
127
roga
рубежь 'iecirsta zime’ —► ’robeza’ (kr. рубеж), kas saistas ar
verbu рубить ’cirst*. Pamata ide *remb / *romb- 'kapat, iecirst’,
no ka ari la. robs.
Vards latviesu valoda aizguts lidz 13. gs. Tas lieiots dazadas
formas: robezis (Mane II 388, Elg 1 95), robezs (Mane I 80,
Lj 68, St I 226, II 298). Forma robeza (laikam pec varda eza
parauga) ieviesas 18. 19. gs. (Lg II 251, U I 226, V 2 181),
kaut gan lidztekus 19. gs. lietota ari forma robezis (V I 540,
U I 226). Ka runataji saistijusi vardu robeza gan ar robu, gan
eZu, rada 17. gs. G. Elgera minetie sinonimi robezis, robis, ezis
(Elg 1 95). Уё1 18. gs. bija saglabajusies varda robeza agraka
nozime 'ar cirtieniem iezimets koks (robezas apzimesanai)’ (Lg
II 251).
Atv. robeznieks sakuma lietots ar noz. ’kaimins ( las, ar
kuru saiet robezas’) (Lg II 251).
Buck 1312, E I 105, EF 2 744, M-E III 575, Pok 864, Пр II
218, Ф III 510, Ц 403
robs [rtiobs], apv [uo2]; Is. ruobas t. p.’, rubbti 'grebt, skrapet,
kasit’, kr. рубить (psi. rpbitt) 'cirst, kapat’, skr. рубъ (*грЬъ)
'iecirtums, reta, vile; rupja auduma gabals’, kr. apv. руб Tupjs
apgerbs, skrandas’, bkr., ukr. руб 'reta, vile, suve’, bulg ръб
'mala, apmale’, c. rub 'otra puse, apmale’, p. rqb reta, vi e,
suve’, go. raupjan 'izplukt’, v. raufen 'plukt, plest, raut’. Pamata
ide. *reu- plest, plukt, rakt (no ka an raut, sk.) ar b saknes
paplasinajuma (Slavskis, Frenkels) Skapumija *roub- : *rdub-
> ab. *ruob-, no ka la. robs [uo]. Bijis verbs *robt [uo], kas
vel atv-a ierobt [ieruobt] 'legrebt, iekasit’ (E-H I 538), sal. Is.
ruobti. Atv. robot [riiobuot], apv. robit [uo].
Slavu formas no saknes ar n iespraudumu (sal. rumbab).
No saknes zudumpakape *rub atv. la. rubinat ’urbinat’.
Pec cita uzskata (Endzelins) la. robs no senaka *ramb-
> *ranb- apv rantit ietekme; vel pec cita (Buga) vards aizguts
no krievu valodas (noraida Endzelins).
Sk. ari: rumbab.
В II 111 un 541, E II 150, EF 2 749, Fei 395, KI 586, M E
III 552 un 575, Pok 864 (865) un 869, T 236, Пр II 2)9, To I II,
Ф III 510 un 511, Ц 402
roga [ruoga], apv. [uo] '(nolauzta, izkulta) varpa’. Par varda cilmi
izteikti vairaki uzskati. Literatura plasak motivets uzskats (Je-
gers, atbalsta Frenkels), ka vards ir vienas cilmes ar la. rags
pamata ide *reg(h) taisns, nolikt taisni, vadit; izstiept, uzsliet
(u. c.)’ (sk. rags); skapumija *rog(h)- > ab. *ruog-, no ka la
roga [uo]. Tada gadijuma roga tapat ka rags sakotneji 'kas
izsliets, izvirzits, taisns, ass’. Pec cita uzskata (Endzelins)
vardam ir preteja motivaeija — tas varbut saistits ar Is. rengtis
'salikt’.
Vairak ticams, ka vardam roga ir cita cilme: pamata ide.
го I a
128
*er- : 'sakusteties, satraukties; pacelt; izaugt’, no ka ari gr.
ernos 'dzinums, atvase, zars’, go. raus, v. Rohr (germ. *rausa-)
'niedre’, norv. rune 'zars’, rane 'karts, smaile’. Atv. ide. *reug-
: *roug- (no ka la. raugs), skapumia *rdug- > ab. *ruog-, no
ka *ruoga- > la roga [uo] ar sakotnejo noz. 'dzinums, smaile’.
Parasti savienojuma «rudzu roga». Tautasdziesmas rudziem ir
vairaki epiteti, kas atvasinati no varda roga: rogainis, regaining,
rogajins, rogalltis, rogalltis, rogulltis u. c. (visi ar [uo]), ari
roggalvis [uo]
Tas pasas cilmes, bet nozimes zipa saistits ar citu saknes
atvasinajumu — *reu- 'skriet, teedt’ (sk. raut)— r la. apv. roga
[uo] 'zaka riests’. К
EF 2 719 un 736, Jeg 6 154, KI 605, M-E III 577, Pok 326,
Vr 441 un 454
roja, ruja 'auri’— sk. auri.
roka [гйока]; Is. ranka, pr. rancko, kr., bkr., ukr. рука (ssl. rpka),
bulg. ръка, asor., c. ruka, p. rpka't. p.’ Pamata ide. *ger 'griezt,
liekt’ (no ka an verpt, sk.) atv. *grenk- : ^gronk- > b. *rank-,
no ka *ranka- > la. roka [uo]. Baltu un slavu valodas izzud s
ieskanas y-, dazas valodas yr- parvedojies par br-: no gall i
*yranka- > lat. branca ’l<epa’. (Par yr > br- sal. la. brekt.)
Varda roka sakotneja noz. 'liektais, liecamais (organs); likums'
(sal. ssk. vra < *y.ronha- 'kakts, stuns’) Par 'liekt, likums’
attiecinasanu uz kermepa dajam sal. elkonis : elks 'likums’.
No tas pasas saknes an b. *renk- ’vakt’, no ka Is. rinkti
Tasit, vakt’, ta ka roka vareja but ari ’vaceja’ (Endzelins, Fren
kels).
Apstakli, ka ide. valodas nav saglabajies viens kopdjs rokas
apzimdjums, i.zskaidro gan ar tabu (Meije, Bonfante: «isto» rokas
nosaukumu aizstaja aprakstosi apzimejumi), gan an ta, ka viena
vispariga rokas apzimejuma indoeiropiesiem nav bijis, bet tikai
atsevisl^i apzimejumi tverejai, devejai, vacejai rokai vai izstieptai,
paceltai, saliektai rokai.
Izteikts ari uzskats, ka ssl. rpka aizguts no b. *ranka-, jo
slavu valodas sis vards ir pilnigi izolets, kamer baltu valodas
tarn ir atbilstosi vardi dazadas skapumijas pakapes (Klims)
No baitu seno cilsu valodam laikam oset rox 'pavada, iemaukti
(< *ronx < *ranx < *ranka-).
Ar labas rokas dosanu senatne saistijas juridiska vienosa
nas, liguma slegsana, no ka vel tagad «dot roku» pec kada
solijuma vai apgalvojuma nozime apstiprinat teikto. Tautasdzies-
mas b ezi rokas dosana ka saistoss solijums, piem.. «Es pievilu
meitu mat(i) Dumaina istaba: V la mani(m) kreslu cele, Es
pasteidzu roku dot» (Palcm 273). Labas rokas devums bija
saistoss precibu solijums; turpretim kreisas rokas devums juri
diski nesaistija; «Tautiesam roku devu, Kreiso devu, ne labo.
129
rosities
Kreisas rokas devumiyu, To par pilnu netureju (var.: Vis par
pilnu netureja; Muzam tiesas netureja)» (LD 15467)
Atv. aproce [uo] kops 19. gs. vidus. J. Alunans ieteica formu
aprocis 'rokasspradze’ (Al II 282), kas senak roku spradze (St
II 59) un rokspradze (V 1 25). Forma aproce attiecinata vispirms
uz piedurknes at oku vai piesuvi (Neikens—U 1 11; V 2 19),
tad uz rokasspradzi (D KV I 101).
Sk. an: ierocis.
В II 365 G. Bonfante - Ant ind 88, Buck 236—239, 444, E IV2
293, EF 1 106, 2 695, Euler 2 34, A Klimas — Donum В 265,
Lanszweert 62, M E III 578, Pok 1155, T 237, W-H I 114, Абаев
1Г 422, Гам-Ив 3 380 un 382, Пр II 222, Ф III 515 Ц 404
ronis [ruonis], apv. [uo, uo2]; Is. ruonis 't. p.’ Pamata laikam ide.
*reu- 'skriet, steig ies’ (no ka ari raut, sk.); stiepuma pakape
*rou-n- > ab. *ruon-, no ka la ronis [uo], apv. (kursen.) rons
[uo]. NO' noz. 'skriet, steigties’ izveidojas 'pulceties, but bara’
(sal. kr. руно '(zivju) bars’) un 'riestot, but vaisligam’ (sal.
tas pasas cilmes la. apv. roja [uo] 'riests, auru laiks’). Ar sim
nozimem saistas 'but jautram, veiklam, veseligam; rotajaties’
(sal. rota : rotat, rotafaties). Ari rofliem to vitalities dej vareja
but apzirr^jums ar sas saknes atv-u; ronis sakotneji vareja but
'veikls, vaisligs, rota|igs bara dzivnieks’. Nozimes veidosanas
ziija sal. ssk. runi 'skriesana, tecesana; vaislas auns’, rbni
'zirgs’ (sakotneji laikam 'vais igais (dzivnieks)’, Vr 451; sal.
d. runne 'but kaisligam, vaishgam’, senfrancu ronne 'draiskuligs,
nebednigs; kaisligs, vaisligs’).
Tas pasas cilmes ir adj. (apv.) rons [ruons, uo] 'resns,
apajs, smags’. (Endzelins: varbiit saistams ar vlv. rone 'nocirsts
stumbrs, klucis’, un !е5рё]агп5, ka no adjektiva atvasinats subst.
ronis [uo].) Pec cita uzskata (Becenbergers) ronis varbiit ir
aizg. no germ, valodam (noraida Endzelins). Уё1 pec cita uzskata
(Ariste) ronis var but substrata vards — aizg no kadas pirms-
ide. valodas.
Ls. apv. ruinis (< *runis) 'ronis’ no saknes zudumpakape
(*reu- : *гй-). Par formu sal. pr. luysis <2 *lusis.
Sk ari: runcis. (K)
В II 304, III 228, EF 2 746, ME III 581, Schmid 3 264
rons 'resns, apajs, smags’— sk. ronis.
rosities [ruosities], apv. rosties [uo]; Is. ruosti '(uz)post, apkopt
(maju); gatavot, о^атгёГ, ruostls 'posties, gatavoties, apkop-
ties’, kr. pyx 'tracis, uztraukums, trauksme’, рухнуть 'sabrukt’,
ukr. pyx 'kustiba’ Pamata ide. *er- : *f- 'sakustёties, satraukties;
pacelt, izaugt’ atv. *reus- (no ka an raust, sk.). Skanumija
*rous- > ab. *ruos-. Рага1ёН bijusi ari ide. forma ar palatalu
s, no ka si. ro$ati, ru$ati 'nelaipns, igns, sapicis’ un slavu formas
ar x < s. Attiecigi ab. *ruos-ti > la. apv. rost [uo2] 'post’,
5 4X4
ross
130
refl. rosties [uo] 'posties’ no senakas noz. 'but rosigam, sat-
raukties’ un blakus zudusam *rosit refl. roslties [uo].
Adj. (apv.) ross [uo], ross [uo2] 'rosigs, darbigs’, liter.
rostgs [uo]. Kauz. rosindt [uo]. 19. gs. beigu jaunvards rosme
[uo], retaka forma rosma [uo], laikam Raipa jaunvardi. Raipa
darinats ari jaunvards lerosa [ieriiosa] (R. Veidemane — LM
1987 43)
Sk. an: erroties, rotaa.
Bl 6 208, EF 2 750, M-E III 582, Pok 332, T 240
ross, ross 'rosigs’— sk. rosities.
rota’ [ruota], apv. [uo] ’greznumlieta’. Pamata ide. *er- • *f-
'sakusteties, satraukties; pacelt, augt’ (no ka ar roslties, sk.),
atv. *reu- 'skriet, steigties, plest, rakt’ (no ka an raut, sk.)
Skapumija *rou- > ab. *ruo-, no ka laikam bijis verbs *ruoti
> la. *rot [uo], kura atv. ir subst. rota [uo]. (Par formu sal.
*slot. Is. Sliioti 'slaucit, mezt’ : slota, Is. sliiota.) Verba sakotneja
nozime vareja but 'raut, plest’, no ka rota [uo]' 'noplestais,
norautais’ attiecinajuma uz dzivnieka adu, ко lietoja kermepa
segsanai, un velak ar parnesumu attiecinot uz audumu un cilveka
apgerbu. Par sadu nozimes parnesumu sal. ide. *der- 'pldst’
atv. gr. derma '(novilkta) ada’ : la. drana, drebe. No ide. *reu-
lidziga veida atv. si. *ruta 'apgdrbs’— bulg. рута 'lakats’,
рутище, slovepu riita 'drebes, apgerbs’.
Vards rota 'apgerbs’ sastopams 17. gs. literature, piem.:
«Lieh, augsti kungi [karaspeka] savu saim(i) viena ipasa rota
terp, ka tos var, pulka sagajusus, tuda] pazit . . » (Mane 1 87)
Ari J. Langijam varda rota vieniga nozime ir 'apgerba gabals’
(Lj 222). Si nozime sastopama ari folklora «Ganips biju, ganos
gaju, Gana rota mugura (var.: drebes mugura)» (LD 29229,
5). Vel sa gadsimta pirmaja puse ar vardu roia apzimets sievietes
goda terps; «kundzei ruota japasuj» (M-E III 583). No sejienes
rota 'terps ar rotajumu, svetku terps’: «melna neka nebij brutes
ruota» (E-H II 392).
20 gs. pirmas puses literatura rota an 'terps ar piederumiem,
ieterps : «Mans kungs un kenip, Tu mani brupas terpi, zobenu
Man jozi — gruti man ta staigat: Si rota man vel svesa»
(A. Saulietis. Kenips Zauls, 1929 90).
Talakaja nozimes attistiba rota 'terpa rotajums’ —'rotaslieta’.
Sajas nozimes rota (parasti dsk. rotas) jau 18. gs. otraja puse
(Lg II 252, St I 228). Atv. rotdt [ruotat], rotaties [uo]
No noz 'apgerbs’ izveidojas rota 'arejais veids izskats’, kas
18. gs literatura. Piem.: «Sas 12 zvaigznu-bildes [zodiaka zi-
mes], kas saules-vietas un tos gadalaikus rada, vipi [kaldiesi
un egiptiesi] pec savas rotas un zipas [pec izskata un nozimes]
nosauce» (St 4, 132)
Verbam rotdt [uo], apv. rotet [uo] ir ari citas nozimes, kas
izveidojusas no saknes nozimes 'skriet, steigties’. Si verba se-
131
roza
mantika izpauzas folklora: «Es maza meitiija, Es maku rotat,
Surpu turpu, Pie t6va, pie mates» (LD 2142). No sejienes nozime
'but veiklam, griezties, lekt, lidinaties; rota|igi киз1ёНе5, rotaja-
ties’: «Ar mani tev rotajot pahks iss brid’s» (Al 1 61) An refl.
rotaties ir attiecigas mozimes; ta saprotams folklora, ka saule
rotajas: «Nu saka saulite Rotatiesi, Te bij rita, Te vakarai, Te
nu ligo Dienas vidu» (LD 24794).
Talak verbs rotat attiecinats uz dziedasanu, resp. ligosanu
ar attiecigo геГгёпи rota!
No rotat Totalities’ atv. rotafa [ruotaja], laikam 19. gs.
beigas, ieguva noz. 'spele, jautra izdariba’. Agrak sis substantivs
saistijas ar verba nozirni 'greznot’, un rota/a bija 'meitene, kas
mil greznoties, rotaties’: «Rotaj es, rotaliqa, Ka tev skaisti pie-
dereja!» (LD 12923). Savukart no subst. rotafa 'sp61e’ atv.
rotafaties (retak rotafat).
No saknes nozimes 'skriet, steigties’ verba *rot [uo] atv.
roja [rtioja2] 'auri, riests’, rojaties [uo] 'skriet auros, riestot’.
Tas pasas cilmes laikam ir upes nos. Roja [uo]; nozimes 'skriet’
un tecet’ vesturiski ir saistitas (sal. tecet).
Рёс cita uzskata (Buga, Endzelins) verba rotat atskirigas
nozimes ir dazadas cilmes un rotat 'but veiklam saistits ar
subst. rats. К
В II 346, Buck 440 un 1109, Lanszweert 106, Mag XX3
167—171, M-E III 583 un 584, Петлева 4 40
rota11 [ruota] 'кагаэрёка vieniba’. Aizguvums; no vlv. rote '(kara-
viru) vieniba, nodala’ (v. Rotte 'pulis, bars’), kas savukart no
senfrancu rote ‘bars, (кагазрёка) vieniba’ < vlat. rupta, rutta
't. p.’ Pamata lat. rumpere 'raut, p^st, lauzt’ no ide. *reup-, no
ka ari la rupjs.
Aizg. sastopams 16. gs. literatura (Linaud 92), bet 17. un
18. gs. vardnicas ta nav. Vards plasak ieviesies 19. gs. kr. рота
't. p.’ ietekme (Wei 100; rote V 1 540, rota U I 227).
KI 610, M E III 583, Pok 870, Zev 2 389, Сороколетов 270
i*oza [ruoza], roze [uo2] apv. 'uzkalns, kalna mugura’. Pamata
ide. *reg- 'taisns, nolikt taisni, vadit; izstiept, uzsliet; virziens,
linija’ (no paratelformas *reg- la. redzet, sk.). Skapumija *reg-
: *rdg-.> b. *rez- : *rdz- > la. rez- (no ka apv. rezet [rezet]
'stivi uzsliet’) un ruoz-, no ka apv. rozlt [uo] 'staipit, locit’,
refl. rozlties [uo] 'staipities’ un subst. roza [uo], kam izloksnes
dazadas nozimes nianses ne vien 'uzkalns, kalna mugura’,
bet an 'paaugsta vieta lidzenuma sausa vieta purva; uzkalns vai
sausa vieta priezu meza; maza p]ava lauku vidu; lapu koku josla
skuju koku meza; klaja vieta meza; skujukoku mezs; grava,
aiza’ u. c. Visas sis nozimes saistitas ar semantikas pamatele-
mentu 'but taisnam, izstieptam, uzslietam’, no ka pirmam kar-
tam pauguru apzimejumi. Vards roza vietvarda Garoza (Garozu
roze
132
muiza) < *gar roza [gap ruoza] 'gars uzkalns’, ari Augstroze,
Augstrozis u. c.
Ar verbu rezet saistams Reznas ezera nosaukums, kur *reza
[ij] 'morena’, *rezna 'morenu apvidus’ (Blese). Рага1ё11 *Rezlte
(Is. Rezyte), no ka *Rezitne Rdzites upes pils’ > Rezekne
(Blese).
Pec cita uzskata (Endzelins, Frenkels) vards roza [uo] sais-
tams ar Is. rezti 'griezt, vilkt ar asu pricksmetu, graizit’, vai
(Plains) ar tas pasas cilmes kr. раз 'reiz’ (-<— 'cirtiens, grieziens’)
no ide. *ureg- 'grust, spiest, dzit, vajat’, no ka an la. vargs. (K)
Bl 8 37, EF 2 711 un 726, M E III 585, Plakis —RKr XXII
121 126, Pok 854 un 1181, To 8 17
roze [ruoze]. Aizguvums; no vlv., vh. rose 't. p.’ (v. Rose), kas
savukart no lat rosa 't. p.’ Ar gnel<u valodas starpniecibu vards
aizguts no senpersiesu valodas. Pamata ide. *uer- 'uzplest, ie-
griezt; durt, bakstit’, no ka ari la. urdlt.
Latviesu valodas tekstos vards minets 16. gs- (Cat 299).
Sakuma tas lietots ar visparigu nozimi '(darza) pul$c’ vai 'kosa
puke’— ka sinonims vardam puke. Ipatneja auga un zieda nozime
roze 17. gs. vardnicas (Mane I 145, Fur 2 326, Lj 222). 18. gs.
vards minets ari ka slimibas apzimejums (Lg П 252, St I 228).
Folklora (tautasdziesmas) roze parasti ar noz. 'puke’, ari 'mar-
grietipa’ (Kaulips)
Buck 527, EF 2 774, J. Kaulips — DL Piel 1891 4 70, KK 35
104, 38 119, KI 607, M E III 586, Sanders 74, W-H II 443, Zev
2 313 un 358
rozities 'staipities’— sk. roza.
rubenis Atv. no verba rubet, ka pamata skapu atdarinajums (En
dzelins), atv. rubinat Рёс cita uzskata (Frenkels) sie verbi
darinati no putna nos. rubenis, ka pamata ide. *uer- 'griezt,
liekt’ atv. *rub- 'velties, ripot’ 'radit skapas, kas lidzigas vel
sanas, riposanas troksnim’. Sal. Is. rubeti 'ribet, dunet, dardet’:
riibulti, riibulioti 'velt, ritinat’. Sal ari irbe.
В I 302, EF 2 774, M E III 552, Stang 3 46
rublis Aizguvums; no kr. рубль 't. p.’, kas ir atv. no verba рубить
'cirst’. Varda sakotneja noz. 'apcirsts zelta vai sudraba gabals’.
Pamata ide. *remb- 'kapat, iecirst’, no ka ari la rumba. Aizg
min5ts 18. gs. vardnicas (Lg 11 253, St I 228) un literatura.
M E III 552, Zev 2 430, Пр II 220, Ф III 511, Ц 403
ruda [ruda] Divi homonimi 1) 'minerals ar metala sastavu’, piem.,
«dzelzs ruda»; aizg. no krievu valodas: kr. руда t. p.’, kas
savukart ka kulturas vards aizguts no Tuvo Austrumu valodam
(pamata sumeru valodas apzimejums; Ivanovs); 2)'purva rava,
ravas udens’, ka pamata ide. *reudh- : *rddh- > b. *raud*rud-
'sarkans’, no ka ari adj. ruds (sk.).
Aizg. rilda latviesu valoda ieviests samcra velu, literatura
tas tikai kops 19. gs. beigam, vardnicas 20. gs. (D 1 373, 2 808).
133
rudzi
Lidz tam saja nozime ercs (< v. Erz 'ruda’; Kavals, I860),
metalnieks (V 1 541, 3 347). Varda forma ruda (аг й) no
homonima.
Verbs rudlt [rfidit] ir mantots vards, tas atvasinats no adj.
ruds paralelformas *ruds.
EF 2 747, M-E III 566, Pok 872, Ив 14 22, Ф III 513, Ц 393
rudens; Is. ruduo (£en. rudens) 't. p.’ Atv. no adj. ruds (sk.)—рёс
rudens lapu sa.rkanbrunas krasas. Latviesu valoda izzudis se-
nakais rudens apzimejums, kas saskan ar pr. assanis, kr. осень
’rudens’— laikam skauzot homonimiju ar vardu asins, apv. asens
(Endzelins).
Buck 1016, E Uli 486, EF 2 745, L HI 64, Maziulis’I 103,
M-E HI 553
riidinat 'raudinat’—sk. raudinat.
rudlt — sk ruda
ruds, Is. riidas 'brpns, sarkanbruns’, . kr. рудый (psi. *гийъ)
'asinssarkans’, ukr. рудий 'ruds, sarkans; sarkanmatains’ (kr.
рыжий), c. rudy, p. rudy't. p.’, a. red, v. rot, lat. ruber 'sarkans’
Pamata ide. *reudh- 'sarkans’ > b. *raud *rud-, no ka la.
apv. rauds [rauds, au1 ] 'sarkans, sarkanbruns’ (Is. raudas
'rusgans, brungans, sarkans’, raudonas 'sarkans’) un liter.
ruds. Varda nozime izloksnes variejas no 'sarts sarkanbruns’
lidz sekundarai nozimei 'peleks’ : «Ruda vara namu dara» (LD
27566 var.), «Ruds rudips pa kreslu cabina lietips. Ka peleks
viripS gar logu iet vips» (F. Barda — LDzA III 272)
Sk. an: rauda, ruda, rudens, rusa.
Buck 1056, EF 2 704 un 745, Euler 1 114, Karaliunas 13 42,
KI 809, L III 64, Mach 523, M E III 483 un 554 Oxf 748, Pok
872, W-H II 444, Гам Ив 3 442 un 712, Мейе 1 408,
H Б. Бахилина — Ист леке 251—258 М А. Суровцова — Эт иссл
8 136—155, Ф III 513, Ц 393
rudzi vsk. rudzis; Is. rugiat, vsk. rugys, pr. rugis, ruggts, kr.,
ukr. рожь (psi. *гъгъ), bulg. ръж, c. rez, p. rez, asor. roz, ssk.
rugr (£erm. *rughi~), sav. rocko, v. Roggen, a-s. ryge, a. rye
't. p’. Forma rudzis < *rugis; sal. atv. rugaine, rugajs. leverojot
trak. brica (laikam < *urughia-) 'rudzi’, par pamatformu uz
skata ide. *urughio-. Vards laikam ir Tuvo Austrumu cilmes,
un ta forma atsevis^as valodas un valodu grupas vareja ats(ur-
ties atkariba no varda aizgiisanas cejiem.
Ar vardu rudzi, resp. ar ta pirmformu saista dazas valodas
risa nosaukumu: si. vrihih > afg. vrize, persiesu vrizei > gr.
oruza > lat. oriza > vlat. risurn > vv. ris (> la riss) > v.
Reis.
В III 681 Buck 517, E IV2 296, EF 2 745, KI 593 un 604,
Mach 513, M-E III 555, MM III 282, Pok 1183, Sanders 21, Stang
3 46, T 246, Urb 8 14, Гам Ив 3 658, Л А Гиндин — Эт 1963
65, Пр II 210, Ф III 492, Ц 400
rugaine
134
rugaine, rugajs — sk. rudzi.
riigt [rugt]; Is. rugti skabt, rugt’, pr. ructandadan 'ruguspiens’
(dadan 'piens’), kr. рыгать (psi. *rygati), ukr ригати, bulg.
(tag. vsk. l.pers.) ригам, c. rihati, p. rzygac, slovepu riigati se.
rigati 'atraugaties’. Pamata ide. *reug- : *rug- no *reu- ’piest,
plukt, rakt’ (^gers) vai no saknes *er- (: *ereu : *reu-)
'sakusteties, satraukties; pacelt’ Otrais variants ticamaks, jo
no ta vieglak atvedinat verba nozimi 'pacel ies, virzities uz aug
su’, kas spilgti redzama varda apv. lietojuma: «liduma rugst
[= pacejas] dumi» (M-E III 567), «Dumi ruga (var kup), alu
dara Mazaja ciemipa» (LD 111031 , 1).
Nozime 'tapt skabam, riigtam’ ir sekundara, sakurna laikam
'skabi, nepatikami garot’. Sal. tas pasas cilmes a s. reocan
'kupet, garot; ost, smirdef, v. rauchen 'dumot, kupet’, riechen
'ost, smirdet’. Vel jaunaks ir varda attiecinajums uz procesu
maizes mikla.
Iesp€jams, ka varda sapludusi. divu ide. sakpu refleksi, ari
no *reu- 'piest, plukt, rakt’, jo par piena rugsanu saka an, ka
sarauj, savelk pienu.
Saknes skapumija *raug~, no ka apv. raugt, liter raudzet,
subst. raugs (sk ).
Sk. ari: atraugas, raugaties, rilgts. (K)
E IV2 296, EF 2 746, Jeg 6 142, KI 599, L III 65, Mach 532,
M-E III 567, Pok 871, Куркина — ОЛА 1980 278, A E. Ани- кин —
Эт 1982 71 ,
rugts [rflgts] *Atv. no verba rugt (sk.), sakotneji ta pag. pas
divd. ar nozimi 'tads, kas rudzis’. Sal. Is. rugstiis ’skabs’ un
17. gs. la. ruksts (*rugsts) 'stirs’ (Elg 1 93).
Buck 1034, Eckert 9 200, EF 2 746 M-E III 568, Pok 871
rukt — sk. raukt.
rukta [rukt, ii], apv. [p], Is. rukti 't. p.’, kr. рыкать (ssl. rykati),
bkr рыкаць, ukr рикати, c. ryceti, p ryczec, oset ryxyn, ruxun
(< *rukh ) rekt, rukt’ Pamata ide *reu . *ru- stipru balss
skapu atdarinasanai, sakne paplasinata ar formantu k. Ide.
ruk-tei > b. *ruktei/ti > la. rukt, kam blakus apv. rukt (par
cukam, E H II 383) no ka ruksket
Sakne *reu nozimes zipa ciesi saistita ar *yer dzivnieku
balss skapu apzimesanai, un sis saknes var but metateze izvei-
dojusas viena no otras. Ari latviesu valoda dazi so sakpu atv-i
semantiski ciesi saistiti; piem., ruks(fy)et un urks(k)et; «ctika
ruks(fc)» (M-E III 556) un-«ctika urks» (IV 306).
No rukset (*rukset, rukstet) subst. ruksis, apv. ruksis.
Sk. arr auri, raudat, rundt.
E III2 346, EF 2 747, Mach 527, M-E HI 569, Pok 867, Sab
17 179, Stang 3 46 T 247, Абаев II 447, Гам Ив 3 511, Пр II
230, Ф III 527
ruktb 'skriet’— sk. rufcis
135
rullis
ruktc 'уёгрГ— sk. rukis.
rukis [rujys] , apv. [u , u | Saja varda un ar to saistitaja verba
’ruket nenmtigi, cakli stradat; rakpat, rusinaties, raust’ saplu
dusas mantotas cilmes formas ar aizguvumu. An mantoto formu
pamata divas horn. ide. saknes: 1) *reu- : *ru- 'piest, plukt,
rakt’ (no ka an la. raut, sk.), 2) *(e)reu- : *ru- 'steigties, mesties’
(no ka lat ruere 'steigties, mesties; grut, gazt’). Sim saknern
paplasinajuma formants k.
No *ru- 'steigties, mesties’ apv. rukt 'skriet’, Is. rukti
'skraidit; plust uz visam ризёгп; (sar.) atri skriet, braukt,
steigties’ (LKZ XI 937). Р!егпёп: «гйс mudri da vipu s6tai.!»
(E H II 388), «ildens rue uz upiti, rue pruojam» (M-E III 569).
Atv rukdt, rukalet 'surp turp skraidit’ «ирё zivis гйка1ё» (E H
II 387). No sa rukt atv. race [u2] 'strauts, kas radies no kustosa
sniega’; sal. kr. ручёй 'strauts, straume’, c. rucej 'straume’
(ruce 'atri’).
Hom. rukt 'klusu un cakli stradat’ («ruca visu ritu», M E III
569) saistas ar rukt 'vbrpf: «Зргёгат, meitas, гйсат, meitas,
Visas kunga pakulipas!» (LD 6965,2). Si verba nozime balstas
gan uz nozimes 'skriet’ parnesumu uz ratipa griesanos (sal.
tecet : tecila), gan uz skapu atdannajumu («ratips гйс»)
No izzudusa *rukt 'rakt, rakpat, raust’ arh. rukis mazs
zemes tarps’, senak laikam 'raebjs rakpatajs, rausdjs’. Sai
nozimei atbilst ruket 'rakpat, rusinaties, raust’ (saruket
'saraust’, M-E III 724; ari parn.: «tas jau ar darbu vien saru^jis
savu mantu», E H II 444) -> 'nerimtigi, cakli stradat’ (te varbut
an horn, saknes semantikas ietekme ’steigties, mesties’).
Verba ruket semantiku vardja ietekmdt ari vlv. ruken 'rhpdties,
puleties’ (Endzelins, Zdvers), bet pamatos varda nozime ir man-
tota.
Subst. rukis nozime 'racejs, rakpatajs’ ietverta vardkopa
zemes rukis, ко musdienu lietojuma izprot parnesti: tas ir neat-
laidigs un |oti stradigs zemes (lauku) darbu daritajs- Рёс sa
parauga 19 gs. beigas darinats apzimejums darba rukis, tagad
parasti saliktenis darbarukis.
Tautas ticejumu un pasaku tdls rukis (parasti dem. rukitis)
satura aizguts no vacu mitologijas un folklores (v. Zwerg), bet
da^ji tas sapludis ar pulji (Smits—LPT XIII 296 un 300
Johansons 1 37). Ar ruka vardu tas saistits tapdc, ka ari si
£ermapu mitologiska un pasaku butne pec tradicijas ir zemes
dzi|u bagatibu raceja (Sadas ruka nozimes vel nav 18. gs.
vardnicas.) (K)
EF 2 706, Mach 522, M-E III 570, Sum 184, W H II 452, Zev
2 104, Ф III 524
rullis [rullis]. Aizguvums; no vlv., vh. rulle 'veltnis, ritulis’ (v.
Rolle), kas savukart ar francu valodas starpniecibu no lat.
rotula 'veltnitis, ratins’ (rota 'ritenis, veltn s’) Pamata ide.
rumba
136
*ret(h)- 'ritet’, no ka ari la. rats. Aizg. minets 17. gs. vardnicas
(Elg 1 138). Verbs rullet vispirms attiecinats uz vejas apstradi
(Lg I 442); ar noz. 'velt, ritinat’ tas lietots no 19. gs. (U I 229,
V 2 182).
Doo III 66, EF 2 748 KI 605, M E III 557 W H II 443, Zev 2 201
rumbaa [rumba], apv. [urn2] 'ritepa centrs’; Is. rumba, rumbas,
rumbas 'reta, iecirtums, robs (u. c.)’. Laikam sapludis mantots
vards (rumbab semantisks variants) ar aizguvumu (sal. ig.
rumm '(ratu) rumba’ < Iv. trumme 'bungas, apa]s skarda
trauks’). Mantota varda nozimes pamata ir 'cirst’, no ka
1) 'iecirst, izcirst (caurumu)’ (-► subst. 'caurums ritepa centra’;
ritenis senatne biezi bija apafa koka plaksne, ripa), 2) 'nocirst
(koku)’ (-► subst. 'nocirsts koka stumbrs’ -► 'kas apajs’). No sis
pedejas nozimes apv. rumba 'resna sieviete’: «Svesa mate mani
sauca: Rumba, rumba, rezgalite!» (LD 4833; var.: «Muca, muca,
ЬаЦа, ba]|a! Rulli, rulli, rezgaliti!») No nozimes 'kas apajs’ ari
apv. rumbulis apa[a pagale, apa|s klucis, resns cilveks, zirgs’
Etimologisks var. apv. rimba 'ripa’, rimbults 'kas apa|s; ripa,
ripljds’ (M-E III 526)
Pec cita uzskata (Buga) rumba pilnigi ir mantotas cilmes
vai (Endzelins ar jautajumu) vards ir aizg. no igaupu vai libiesu
valodas. (K)
В II 111, 539—541, EF 2 696, Magiste 2554, M E III 557,
Pok 864, Rage —Dial I 88, T 236
rumbab [rumba] 'udenskritums; izcilnis, paaugstinajums lidzena
vieta’; Is. rumba, rumbas, rumbas 'reta- (kaulu) saaugums;
rieva, iecirtums, robs; izcilnis’. Tas pasas cilmes ka robs (sk.);
pamata ide. *reu-b- : *rub ar n iespraudumu (*runb- > *rumb).
Tacu paraleli ide. *reub- ari *remb- 'kapat, iecirst’, un abas
formas laikam no корё)аэ saknes *er- 'sakust5ties, satraukties;
pacelt, izaugt’. Vareja saplust so formu refleksi, jo skapumija
ari no *remb- . *rtjib- > b. *rumb-.
No *remb- apv. aprembet 'atpahkt augsana’ (-<— 'tapt apcir-
stam’) un 'aprepef (kur *rembet 'retot, par nozirni sal. reta
apretet). Sal Is. rbmbeti 'tapt cietam, stingt, dzit (par bruci)-
tapt kutram; atpalikt augsana .
Sk. an: rumbaa. (K)
В II 111, 539—541, EF 2 696, M E III 558, Pok 864, T 236
riime sk. tel pa.
rumpis [rumpis]. Aizguvums; no vlv., vh rump 'viduklis, (kuga,
ratu) pamatda|a, korpuss’ (v. Rumpf) Sakotneja germ, vardu
nozime 'nocirsts koka stumbrs'. Pamata ide. *remb- 'kapat,
iecirst’, no ka ari la. rumba. Aizg min5ts 18. gs. vardnicas. (Lg
II 255, St I 230)
Doo III 68, KI 614 M-E III 559, Zev 2 103
rumulet [rumulfet] , apv. rumelet, rumulat. Aizguvums, kura pamata
ig. rumal 'mu]l$igs, dumjs, vientiesigs, apmulsis, nepratigs’ (lib
137
rflnit
rumah, rumale 'netirs’, apv. rumal 'dumjT, s. гита 'neglits,
mu]lsigs, slikts’). Subst. rumules (rumales u. c.) 'apliesana ar
udeni, kad pirmoreiz lopi ganos laisti’ no senakas noz. '(kada
notikuma) jautra atzimesana, iedzersana’; sal.: «eda un dzёra
jautras kristibu rumules» (R. Blaumanis — M-E III 559). •
Ket 347, Magiste 2553, ME III 559, Rage — Dial I 89 SKES
859, Zeps 1 178
runat Atv no subst. runa. Pamata ide. *reu- *ru- balss skapu
atdarinasanai (no ka an rukt, sk.) ar pied. -na-. No tas pasas
saknes seniru run, go. runa ’noslepums’ (+- 'tas, ко pasaka ka
noslepumu’), a-s. run, ssak. runa, vlv rune 'noslepumaina cuk
stesana; runu zime', ssk ryna 'slepeni sarunaties’, a-s. runian
'cukstbt sazvereties’, sav runen v. raunen '(ie)cukstet’ La
runa sakotneji laikam 'sviniga runasana (mitiska rituala?)’. Vel
17.—19. gs. runa biezi ar specialu komunikacijas raksturu, piem.,
runas dot 'padomu dot’ (Lj 225), runas diena 'landtaga, reihstaga
sede’, dazkart ari pats landtags vai cita parstavniecibas lestade
(Lj 225, St I 231).
Buck 1256, KI 587, M-E III 559, Pok 867, J Lautenbahs — Rota
1868 3 29
runcis [runcis]. Varda cilme ir neskaidra. lespejams, ka varda
pamata ir ide. *reu- : *ru- 'skriet, steigties’ ar n saknes papla-
sinajuma (Par formas un nozimju attistibu sal. ronis.) Subst
runcis var but atv. no adj. *runs vai *runs; par formu sal.
bruncis 'bruns zirgs no adj. bruns (E 1 142). Adj *runs (*runs)
var but apv. rons [uo] paralelforma; rons [uo] 'resns, apa|s,
stiprs’ (sal.: «apa]s ka runcis»). Tas pasas cilmes apv. rauns
'|auns, bibdigs’; sal. zv. ran ’kaishgs, vaishgs’ un apv. runcaties
paroties’
J. Endzelins (ar jautajumu) saista vardu runcis ar runa,
A Sabajausks — ar verbu rukt. (K)
M E III 561, Sab 17 184
Junga [runga]. Aizguvums; no vlv. runge 't. p.’, an Tatu sastav-
' daja 1 1,5 m gars koks, kas balstas uz asu galiem’ (v. Runge
'koks ratu sastavda|a’). Pamata ide *krengho- no ka ari
rinkis; sakne *(s)ker- 'griezt, liekt. Varda sakotneja nozime
'apajkoks’. Aizg minets 17. gs. vardnicas ('nostiprmajuma koki
abas vezuma puses’, Fiir 1 203). 18 gs. vards runga lietots
vairakas nozimes: 'koks — ratu sastavdaja un vezuma nostipn
nasanas lidzeklis; apajkoks; niija’; rungu tilts — no kokiem vei-
dots ce[a segums (Lg II 225). Parbjam varda nozimem pamazam
izzudot, 18. gs. otraja puse par galveno kjuva '(resna) niija’ (V
2 183).
Doo III 71, EF 2 748, KI 615 M E III 561, Zev 2 201
runit [runit] 'kastret’. Atv. no aizg. rtinis 'kastrets brzelis’ < vlv.
rune 't. p.’ Ar vlv. runen 'kastret’ sal. vh. runen 'griezf. Aizg.
runkulis 138
minets 17. gs. vardnicas (Mane I 272, Lj 224, ari runs 'kastrets
erzelis’) •
Buck 140, E I 90, 1 822, M-E III 571, Zev 2 104
runkulis [runkulis]. Aizguvums; no bv. Runkel < v Runkelrij.be
't. p.’ (burtiski. 'runku|biete’). Varda pirmas da|as pamata vav
runke grumba’ (v Runzel) sa auga зёк!и formas raksturosanai
Vards latviesu valoda aizguts 19. gs, literatura vispirms ka
saliktenis ar tulkotu otro da|u; runkujracenis (U I 230). V.
Runkelrube izloksnes apzimejis ari cukurbieti, un 20. gs. sakuma
vards latviesu valoda tulkots sviklis (D 1 914).
EF 2 749, KI 615, M-E III 562
rupes [rupes], apv. [Q2, u2], vsk. riipe; apv. an rupas, vsk. rilpa,
Is. rape, riipe 'riipe’, rupejimas 'rupesanas, rupes’, кг. рупить
'sagadat rupes, raizes’, bkr. рупщь 'riipeties’, рупота 'rupes
c. rupati, rupeti 'cirkstet, кгаикзкёТ, p. rupic sip ’censties Tas
pasas cilmes ka rupjs (sk ). Pamata ide. *reup- : *rup- 'izraut,
saplest, lauzt’, no ka apv. riipt (tag. rupj, pag rupa, arh. riipe)
'darit rupes, nemieru’ (Is. r'iipti). No ta subst. rilpe(s), rupests,
verbs rupet, rell. riipeties, kauz. (apv.) rupindt.
В I 413, EF 2 750, Bl 6 203, L III 65, Mach 525, M-E III
571, Pok 870, T 240, Ф III 519
rupjs; Is. rupiis't. p.’, s-h. rupa 'caurums, bedre’, ssk. riufa 'salauzt,
saptest’, rauf 'plaisa, caurums’, reyji 'plukta vilna; nehdzena,
rupja ada’, vv. rubbelig 'nelidzens, rupjs, raupjs’, lat. rumpere
’lauzt’. Pamata ide. *reup- 'izraut, saptest, lauzt’ no saknes *reu
’plest, plukt, rakt’ (no ka ari raut, sk.). Skapumija *rup-, no
ka la. apv. rupt 'plaisat (par adu)’. Is. riipti 'tapt ar nelidzenu,
raupju adu, tapt ar nelidzenu, rievainu mizu’ Senako la. adj.
*rupus aizstajusas formas rupjs un apv. rups 't. p.’ Nozirnes
attistiba 'raut, plukt (vilnu spalvas) -> adj 'nelidzens (vis
pirms par adu: 'tads, kur izrauta vilna, spalvas’) -* 'rupjs’.
Sk ari; raupjs, rupes rupucis.
EF 2 750, E-H III 385, L III 66, M E III 563, Pok 870, T 240,
W-H II 451
rupucis 'krupis’; Is. riipilze, rupuze, riipke 't p.' Atv no adj. rupjs
paralelformas apv. rups (sk. rupjs). Nozimes pamata rapuja
nehdzena, kraupaina ada Sal adj. rupuiatns 'grubu|ains, krau
pains’. Ar citu piedbkli apv. rupuls rupucis
E 1 360, EF 2 751, M-E III 563
rupuls rupucis’ sk. rupucis
rusaa [rusa] apv. [й2], rusts [u2]; Is. riisvas 'rusgans, brungans,
ruds’, kr. русый 'gaisbruns’, lat. russus 'sarkans’. Tas pasas
cilmes ka ruds (sk.). Pamata ide *reudh- . *rudh 'sarkans’;
atv. *rudhs a- > b *riidsd- > *rUsa- > la rusa Tas pasas
cilmes ir apv. rust [u2], liter, ruset, kauz. riisindt.
Bijusi an forma ar isu saknes patskam — rusa (Reiters
139
rus^is
2 16); par iso patskani sal. apv rusgans 'rusgans’, rusls 'bruns,
sarts, peleks’.
Varda rusa atsljirigas nozimes 'savienojumu karta uz dzelzs
virsmas’, 'augu slimiba’, 'gaismas paradiba’ ir vienas cilmes —
to pamata ir raksturiga krasa.
Sk. ari: rusgans.
Eckert 9 199, EF 2 752, L III 66, M-E III 572, T 239,
M А. Суровцова —Эт иссл 8 143, Ф III 521
rusab (rusa, й2] riisis (apv.) 'kaudze nedzi|a (kartupe|u) bedre,
atkritumi (kaudz6)’: «kartupe|us uzglaba pagrabuos, bedres,
rusas», «kur amatnieks strada, tur rusas bez gala» (M-E III
572). Sal. Is. rusys 'pagrabs; nedzi|a bedre sakiju uzglabasanai;
bedre’, rusls, rusas '(kartupe]u) bedre’, kr. ptbxa 'slepnis1. Vards
ir tas pasas cilmes ka raust (sk.); pamata ide. *reu- : rd
'plest, plukt, rakt’ ar s saknes paplasinajuma. Tatad rusa sa
kotneji 'sarausums (kaudze)’ vai ’rakums (bedre)’
EF 2 751, M E III 572
rusgans [rusgans], apv. [u], ruzgans, ruskans, rusgans, ruzgs
u. c. Pamata ide. *reudh- : *rudh- 'sarkans’ (no ka an rusa3).
No atv. *rudh s-os > b. *rudsas > *rusas > la. adj. *russ,
*russ 'sarkans’ vai 'sarkanbruns’ (sal. lat. russus 'sarkans’),
no ta atv. rusgans (rusgans) ar paralelformam. Blakus *russ
an apv rusls 'bruns, sarts, peleks’; sal. Is. rusvas 'rusgans,
brungans, ruds’.
No adj. *russ sarkanspalvaina suija nos. Riisis.
Рёс tarn kad izzudis adj. *russ (*russ), vards rusgans
(rusgans) runataju apziina parasti saistas ar subst. rusa
('rusas krasa’).
M-E III 563 un 573, W-H II 455
rusls 'brGns, sarts, peleks’ sk. rilsa, rusgans
rusa 'pelnu bedre’— sk rusinat.
rusinat, apv. rusinat; Is. rusinti 'bikstit, raust (malku), lai uguns
labak degtu’. Tas pasas cilmes ka raust (sk.), Sa verba iter.,
tikai ar saknes patskani zudumpakape (ide. *reu : *ru). Apv.
rusit 'ar rokam atraust zemi (ka kartupejus rokot)’. Bijis ari
pamatverbs *rust, tag. (es) *rusu, un no tagadnes formam -s-
visparinats atvasinajumos. (Par verba formam sal. apv. dust
'dvest’, tag. dusu blakus dusu; E 1 768. Ari sa verba kauz.
blakus dusinat ir dusinat : «Kur es zirgus dusinaju, Tur tu goves
gulinaji (var.: dusinaji)»; LD 21988, 14).
No *rust atv. ruskis '(og|u, pelnu) rausejs’: «pelnu rus^is»
—► pelnruskis. No *rust an apv. rusa 'pelnu bedre (pie krasns,
pavarda)’.
Pec cita uzskata (Fasmers) rusinat saistams ar kr рушить
'lauzot sasitot parverst drupas’. (K)
EF 2 708 un 751, M E III 564, Ф III 525
rusfcis — sk. rusinat.
rutas
140
rutas [rutas], vsk. ruta, apv. rate (daudzgadigs ziedaugs); Is.
ruta 't. p.’ Laikam aizg. no lietuviesu vai. (Endzelins), kur tas
savukart no baltkrievu vai po|u valodas (p. ruta; Brikners,
Skardzus, Frenkels). Tacu vards latviesu valoda var but an
no. lejasvacu valodas. Par varda talako cilmi sk. ruts.
EF 2 752, ME III 573
rutks. Aizguvums, kura pamata lat. radix 'sakne, rutks’, ak. radicem
> germ. *radik skr rbdbkv > la. *ridiks (Is. apv. ridlkas),
kas adj. ruds ietekme parveidots par apv. ruduks (M-E III
554) > rutks (Endzelins).
Pec cita uzskata (Buga) bkr. rbdukb > *rbdb^, no ka la.
ruduks > rutks.
Vards latviesu valoda aizguts lidz 13. gs. Tas minets 17. gs.
vardnicas (rutkis, rutka Mane I 142, Elg 1 485, Lj 226 an
marrutki).
В I 582, II 538 III 765, KI 597, M-E III 565, Sab 12
258—259, W-H II 415, Zev 2 298
ruts [ruts], apv. rute. Aizguvums; no Iv. ride vai afn. rut 'ruta
(augs); rombs vai taisnsturis; sadas formas loga stikls’ (v.
Raute 'ruta; rombs’), kas savukart no lat. ruta < gr rhyte
'ruta (augs)’. Savienojot rutas ziedlapipu smailes ar linijam,
izveidojas rombs Ka uz rombu, ta uz sakotneji rombveidigajam
rutim vacu valoda attiecinats sa auga nosaukums.
Latviesu valodas tekstos 17. gs. vispirms mindts aizgiitais
auga nos. rude (vinrudes 'darza rutas’. Mane I 140; no vlv.
rude, ко dazos apvidos sauca vinrude, jo auga smarza mazliet
atgadina vinogulaju smarzu; v. apv. Weinraute). 18. gs. rule
(Lg II 254, St 1 230, Mag IV2 44), bet paraleli lietota ari forma
ruta (G1 1 145), kas ar Is. rida starpniecibu no po]u valodas.
Si forma 20. gs. kjuvusi par literaro.
Ka loga stikla apzimejums vards ride minets 18. gs. (St
I 230) Si forma lietota lidz 20. gs 30. gadiem, kad liter, valoda
to aizstaja ruts (Ozolins 1 126).
Doo III 76, Eckert 9 212, EF 2 752 KI 587, M E III 574 Tr
V 328, W-H II 456, Zev 2 202
s
sabiedriba [sabiedriba]. Atv. no btedrs (sk.). Vards sastopams
kops 19. gs. beigam, kad tas dazas nozimes aizstajis vardu
biedriba. Jau 19. gs. 60 gados ar noz. 'organizaeija’ paraleli
vardam biedriba lietots vards sabiedrosanas («asociacija ir
sabiedrosanas, biedriba», PA 1862 26 pielikums), sabiedrosana
(«valstu sabiedrosana», PA 1863 7 64). Vards sabiedriba valoda
iesakqojies ar rakstu krajumu «Purs» (vispirms J. Kaulipa rak-
141
sagaldet
sta «Domas par vesturi», 1891 1 22), «Dienas Lapu» un encik-
lopedijam (D KV I 1891 207).
M E III 594, Roze 2 201 203
sabris [sabris] 'kaimips’. Augszemnieku forma no sebris [£] <
sebrs [<j] < skr. сябръ (kr. сябёр) 't. p.’, an 'zemnieku kopienas
loceklis Pamata ide. *koim-ro- > psi. *semro > *spbrb.
Vards ir tas pasas cilmes ka kr. семя (la. saime).
Apv. sebris, sebrs [<j] varbiit ar igaunu valodas starpniecibu
(Endzelins; ig. sobr, sober 'draugs, labvelis’). Pec citiem uzska
tiem (Blese, Frenkels) sis vards ar e ir baltu cilmes tapat ka
Is. arh. sebras 'draugs, biedrs’: pamata ide. *s(u)e-bh- (sal.
svabads) > b. *seb-. No tas pasas formas go. sibja, sav.
stppa, v. Sippe 'gints, dzimta’ (-<— 'savejo Jauzu kopums ).
E I 98, EF 2 768, Mdgiste 2946, M E III 810 un 823, D Mout
sos IF 88 169, Pok 883, Fei 417, Sm 6 9, Zeps 1 183, Tp 3 166,
Ф III 824
sabrs 'spccigs, piecigs’ sk.— sumbrs.
sacensiba, sk. censties.
sacit [sacit]; Is. sakyti 'sacit, stastit’, ssk. segja, v. sagen (< ide.
*sokue ) 'sacit’, gr. еп(п)ёрд (< *en seku-) 'piesaku, atstastu,
pazhjoju’, lat. inquam (< *insquam) 'saku, runaju’. Pamata ide.
*seku- (no ka ari sekt, sk.) > b. *sek- : *sak-, no ka verbs
*sakiti > la. sacit Varda sakotneja nozime 'meklet, dzit (pedas)’
—>- 'sekot'. No lietojuma «sfekot ar skatienu» dazi sas cilmes vardi
ieguvusi nozimi ’redzet’ (v. sehen), no lietojuma «sekot ar var-
diem, ar stastijumu», ari «sekot (medijumam), noradit uz to ar
vardiem» vairaki sas cilmes vardi ieguvusi nozimi 'stastit, sacil’
Latviesu valoda sada nozime zudusi pamatverbam sekt (Is sekti
'sekot, stastit’), ta piemit tikai iterativam sacit.
Par formu un nozimi sal. arh. sakstit 'atkartoti meklet, dzit’:
«godu, mantu sakstit» (dzities pec goda, mantas, Fiir 2 339).
Sk. ari: sekt.
Buck 1257, EF 2 757, HF I 520, KI 619 un 697, Lanszweert
119, ME HI 603, Pok 897, T 255, W-H I 702
saderinat — sk. deret.
sadza [sadza]. Aizguvums; no Is. sodzia (liter, sddzius) 't p.’
Vards ir atv. no soda (apv.) 'ciems, sadza’, kas ir vienas cilmes
ar verbu sodlnti 'sedinat, stadit, destit’ un la. sedet, sedinat.
В II 403, Buck 1311, E I 86, EF 2 854, M E III 801
saeima [saelma] ’sapulce’. Atv. no verba iet (sk ). J. Alunana jaun-
vards saeims 'valsts padome, zemes padome’ (Al II 294) velak
lietots forma saeima ar nozimes paplasinajumu 'sanaksme, sa
pulce, apspriede’ («saeima . abi kaimini nuosprieda», Apsisu
Jekabs — E-H II 407). Kops 1922. g. Latvijas Republikas parla-
menta nosaukums.
EH II 407
sagaldet 'sacietct, sastingt’— sk. galds.
sags a
142
sagsa Atv. no verba segt (sk.) ar saknes patskapa miju. Forma
sagsa < *sag-tia-.
E 1 378, M-E III 631, Zev 2 221
sagubt, parasti divd. sagubis; Is. giibti 'izliekties, leliekties, ras ies
dobumam’, pr. dwigubbus 'divkarss’, кг. сугубо '|oti, sevislji’,
губить (ssl. gubiti) 'postit’, гнуть (ssl. gungti < *gbbnpti)
'liekt’. Pamata ide. *gheub(h)-'liekt’ no saknes *gheu-, kas pa-
plasinata ar b(h). Skapumija *ghub(h)- > b. *gub-, no ka la.
gubt 'liekties, ieliekties, iegr mt, sakrist’, atv sagubt 'saliekties,
ieliekties, sakrist’. No saknes paraUilformas ar U apv gubat
[0], giibot [uo] 'iet salikusam, smagi iet; (trans.) 81ёрР, adv
gubu, pagubis 'salicis’: «Vakara sieva klusipam izlien pa durvim
un dodas pagubis uz kapiem» (LPT XI 408).
Sk. an; guba.
В II 472, EF 2 140, M E I 674, III 631, Pok 450, T 100,
Откупщиков 1 89, To I 396, Ф I 422 un 469, III 793, Ц 96,
ЭСРЯ I4 HO un 192
saiklis [saTkl s]. Atv. no verba siet saknes ar divskapa miju (el
> ie : ai) un pied, -tl- : *saitl- > saikl-. (Par saknes vokalismu
sal. saite.) Аг -I- vai -tl- darinati tas pasas ide. cilmes saites
(virves) nosaukumi vairakas valodas; sal. Is. seilas, satlas
'saite, (nesama) virve’, p. sidlo < *sitlo 'cilpa' Ari la. apv.
saiklis [a7, ai] 'saite’: «baiju saiklis risis» (Rainis — M-E III
635). No sis nozimes ar parn. gramatikas termins: «saik|i
savienuo teikumus un teikumu luocekjus» (E-M 1 88) Agrak
saja nozime jugu-vardini (v. Bindworter; J. Neikens. Vacu valo
das maciba, 2. d., 1859 78), biedrotajs (1879, Sterste 67) un
saiskis (1888, J. Skuja; 1895, K. Milenbahs).
Tas pasas cilmes, bet ar citu piedekli apv. saiknis [al, ai]
'sainis’, kam blakus 20. gs. 20. gadu jaunvards saikne.
M 3 58, M-E III 635
saiknis 'sainis’, saikne sk. saiklis.
saime [saime], apv. [ai2]; Is. seitna 'gimene, saime’, seimyna 'vienas
(lauku) majas |audis; gimene; kalpi’, pr. seimtns ’saime’, ssl
semb 'kalps, saimes loceklis’, kr. семья, ukr. cim’h 'gimene,
saime’ (ssl. semija 'kalpi, saimes jaudis’; kr. семья 16.—17. gs.
ari 'sieva’), go. haims (germ. *haima-) 'dems’, sav. heim 'dzim
tene, dz vesvieta, maja’, v. Heim 'maja, majoklis’, gr. kotne
'dems’, keimai 'atrodos’. Pamata ide. *kei- 'atrasties; nometne,
mitne’, atv. *keim- : *koim- > b. *saim- > la. saim-, no ka saime
Atv. saimnieks ir sens (Mane I 211, Elg 1 93), ari saimnieciba
jau 18. gs. (St I 235), bet liter, valoda to ieviesis J. Alunans
(1862). Vips lietojis ari verbu saimot [uo] 'saimniekof. «valsts
nevar tik taupigi un tik rupigi saimot» (Al II 410), bet tas nav
leviesies.
Sk. ari: ciems, kaimins, sieva.
Buck 133 un 1353, E IV2 302, EF 2 970, HF I 809, KI 299,
143
saiva
L III 66, M IV 51, M-E III 635, Pok 539, Stang 3 28, T 300,
Гам Ив 3 180 un 418, H. П. Панкратова—Ист леке 272—279,
Пр II r275, Tp 3 165, Ф III 600. Ц 418
sainis [sainis], apv. [al, ai2]; si. sinati 'sien’, ave hinu 'sai e‘,
ssk. sin (<. *sinwa) 'dzisla’.Atv. no verba siet (sk.) ar saknes
divskapa miju un pied. -nja- Varda izejas forma laikam bijusi
। atzsaints 'aizsietais’ —► 'aizsiets nesamais’. leprieksejo gadsimtu
vardnicas nav varda sainis, bet ir aizsainis. Sim vardam an
noz. 'sienamais, saite; stipina’: «. . putru edot, [kruzes] aizsainis
aizbidijies aiz auslm . .» (Dzukstes pasakas, 1980 13). Par so
noz mi sal. pasainis 'aukla’.
No subst. sainis atv. verbs sainot [uo].
Liter valodai vardu sainis ieteicis J. Dravnieks (agrak rak
stos parastas pakas vieta).
В II 559, ME III 636, D I 91.
saistit — sk. siet.
saiskis [saiskis]. Atv. no verba siet ar saknes skanumiju ka vardos
sainis, saite. Formas un nozimes zina vards saiskis ir tuvs
verba siet iterativam saistit . saiskis no *saistis ar sk no gen.
saiska < *saistj.a (Endze ms). Bijis gan ari vards saiskis 'no
salmiem savita kulisu saite’ (U I 245). no kura gen. formas
tapat vareja izveidoties norm saiskis.
Varda agraka noz 'sienamais’ vel izloksnes: «man, tupepus
nesuot, kurvim saiskis partruka» (E-H II 413). No sis nozimes
izveidojusies liter noz. 'tas, kas sasi^ts -> 'sasicta kopa’, piem.,
«burkanu saiskis».
В II 559, E III2 300 M E III 637
saite (saite], apv. [ai2]; Is. saitas 'saite, sakars; sienamais’, pr.
-saytan 'siksna’ (varda lingasaytan 'kaps|u siksna’), he. is-hai
'(vips) seja’, si. sayatvam 'saite, nostiprinajums’. Pamata ide.
*ski- 'siet' (sk. siet); b. *sei- : *sai-. Vards atvasinats no verba
siet ar saknes divskapa miju un pied. -te-. В akus formai saite
ari apv. seita [el] "t. p ’ (E-H II 475); sa . Is. sietas 't. p.’ Citas
apv. formas saita, arh. salts, saitis.
No satta gramatikas termins saitina 'kopula’, agrak saitite
(BV 1873 25).
Termins balss sailes 19. gs. beigas (K. Libietis. Arsta pa-
, domi, 1890 9), bet vel ilgi literatura ari citi apzimejumi (balss
Lentinas, D KV I 181; balss lenities, RLB KV I 832).
В II 559, E 1 379, IV2 252, EF 2 756, L III 67, M-E III
637, MM III 549 Pok 891, T 253 Ti I 384 Гам-Ив 3 704, Ив 12
166, Мельничук 1 8
saiva [saiva], apv. [ai2, ai2], saive '(audeja) spole (u, c.)’; Is.
saiva, selva 'spole’, kr. цевка 'caurulite, spolite’, apv. чёва (psi.
*ceva < *koiva-) 'nujas rokturis", ukr. yiea 'spolite’, c. ceva
'caurulite, vads (organisma)’, p cewa 'spole, dzirnakmens’, asor.
cywa '(audeja) spole’. Pamata ide. *kei : *koi > b. *sei- : *sai
144
sajs
> la. sei- : sal, no ka apv selva [ei], liter saiva. Saknes
nozime nav skaidra. Iespejams, ka ta ir ide. *kei- 'iekustinat,
kusteties’ (no ka la. clelava) рага1ёИогта. Рёс cita uzskata
(Trubacovs) pamata ir ide. *skei- 'griezt, dalit. sjprt’. (K)
В I 436, II 251, Bednarczuk 100, EF 2 970, E-H II 475, Mach
84, M-E III 638, Pok 538, ЭССЯ HI 190
sajs [sajs], apv. sajs. Vards ir laikam tas pasas cilmes ka sats
(sk., Endzelins). Par nozimi sal. gr asaomai 'esmu paedis; man
riebj’
M E III 801
saka 'teika’— sk pasaka.
sakalis 'sljila, ко dedzina apgaismosanai’— sk. sakas.
sakarnis [sakarnis], apv. [ar2], sakarne '(no zemes izcelta) sakne
ar sansaknem, sakpu mudzeklis; (izgazts) celms ar saknem’;
Is. sakarnis, sakainis '(adj.) |oti zarains; (subst.) zarains, stak-
lains koks’. Pamata ide. *kak- 'zars, miets’, no ka ari sakas,
sakne (sk ). La. sakarnis < *sakarnis, sal. apv sakarnis 't. p.’
Varda forma ar -rn- laikam kontaminacija no senaka heterokli-
tiska *saki / *sakn (sal. si. sakrt, gen. saknah 'mesli’)
Uz kopejo cilmi ar subst. sakne norada an apv. pasakarns
'vieta zem saknem’ (M E III 94)
Blakus saknes *kak refleksam sak- sastopams ari reflekss
b. *k'ak- > la. cak- / cak-, no ka apv. cakarnis, cakarnis,
iakarnis 'sakarnis’ ar paralelam formam bez -r/n- apvienojuma:
cakars, fakans 't. p ’ (M-E I 363, 401).
Pec cita uzskata (En’dzelins) vards ir saliktenis, kura pirmaja
da]a saka 'sazarojums’ un otraja daja forma kas atbilst kr.
корень ’sakne’ Vel pec cita uzskata (Otrembskis) celms
*sakar/n- ir ide. *ker- : *kar (no ka la. cers) reduplicejums,
kur *sa- < *ka-. (K)
E 1112 492, EF 2 957, M E III 647, J. Ostrgbski — Donum
В 361, Pok 523, T 297
sakas (dsk.), apv. vsk. saka 't. p.’; Is. saka 'zars, atzarojums;
nozare’, sake 'daksas, sakumi’, kr. coxa 'spi]arkls; (apv.) balsts,
stute, stakle, zaklis’, skr. coxa 'miets, runga, stakle; spijarkls’,
bkr. coxa 'spijarkls’, ukr. 'stakle, zaklis’, c socha 'statuja’, p.
'stakle zaklis’, go. hoha arkls , si. sakha 'zars’, persiesu sah
'zars brieza ragf, skitu saka 'briedis’ (-<— 'raga nis’ 'zarains’),
oset. sag 't. p.’ (: sagojnoje 'daksa’). Pamata ide. *kdk- 'zars,
miets’ no saknes *kek(h) / *kek(h)- 'izcils, smalls’ (no ka
cekuls). Nozimes attistiba: 'zars’ 'atzarojums, zaru stakle,
zuburs’ (apv. saka 'sazarojums, stakle’, M E III 642) -► aizjuga
piederums (kura galvena da]a ir saku koki jeb sakkauh — divi
liki koki, kuru augsejie gall sasieti кора, bet apaksejos var
atvilkt vai savilkt) No noz. 'zaru stakle’ varda sakas apv noz.
meslu daksas’, no noz 'zuburs’ —apv. noz 'zubura koks varp-
stem verpto dzi u notisanai (M-E III 645)
145
sakne
Vards saka senak attiecinats an uz upju sazarojumu vai
sateku no ta, piem., Saka — Tebras un Durbes satekupe (Lie-
pajas rajona) un Daugavas sanupe pie Jekabpils.
No saknes noz. 'zars, miets’ apv. sakalis 'slpla, ко dedzina
apgaismosanai (piem., ku[ot rija)’ (M-E III 644); sal. Is Sakalys
'pagahte, sauss zars’, si. sakalah 'skaida, slj:emba, sl$ila’.
Izloksnes an paratelas formas ar s-, kas var but radusas
lietuviesu valodas ietekme (Endzelins: aizguvumi), bet iespeja-
mas ari patstavigas latviesu izlokspu formas ar neparveidotu
baltu S-: Saka 'sazarojums; divi koki no viena celma’ (E-H II
621), sakis 'divzaru daksa gaismekja turesanai’, sakalis sauss
koka gabals; skalu malka, skals’ (M-E IV 2), 'pamaza koka
skamba’ (E-H II 621).
Vardos ar nozimi 'skals, dedzinama skila’ var but sapludusi
divu sakpu refleksi — ari no saknes, kura ir varda sveki (IS.
sakai) pamata.
Blakus saknes *kak- refleksam sak- > sak- sastopams ari
reflekss *k’ak- > cak- I cak-. Sal. apv. cacis 'nocirsts daksveida
zars; daksveida sazarojums’ (E-H I 260), facts.'mieturis; (dsk.)
zarainu karsu statnes ziriju, abohpa u. c. kaltesanai’ (MEI 400),
caka 'nuja ar atzaru vai saknes galu ka rokturi’ (ME I 401).
Blakus apv. sakalis ir tas pasas nozimes Sakalis (E-H I 282).
No Saka atv. Sakat, Sakaret 'bakstit, rakpaties’ «Panaksiem
garas rokas, Isas svarku piedurknites, Tie vareja ga|as b|odu
Lidz dibina cakaret» (LD 19358).
No saknes formas ar n iespraudumu (*kank-) b. *sank- > la
sunk-, no ka apv sokstit [uo] 'pert, sist ar riksti Ar citu
ieskapas lidzskani apv. Soksts [uo2] 'sprauga starp ciskam’;
varda formu ietekmejis apv. oksts [uo] 't. p.’, ari 'dibens, pakaja’.
Рёс cita uzskata (Endzelins) SaSi < caSi, kur cacis no *sacis.
Tacu sada veida nav izskaidrojams c- (S-) citos minetajos var
dos Vel pec cita uzskata (Otrembskis) varda sakas pamata ir
celms *sak-ar/n-, kas ir ide. *ker *kar- (no ka la. cers)
reduplicejums (ar *sa- < *ka-)\ forma saka < *saka- atvasi-
nata ar kolektivo pied, -a .
Sk an: Sagans, sakarnis, sakne, sakumi, zagars. (K)
В II 305, E III2 402, EF 2 957, Mach 565, M-E I 400, III 644
un 645, IV 2, MM III 286 un 321, J. Otrgbski — Donum В 361,
Pok 523 T 297, Абаев 3 300, Гам-Ив 1 16, Пр II 362,
Л А Сараджева—Эт 1979 158, Чекман 121
sakne Is. saknis, pr sagnis (* saknis) 't p.’ Pamata ide *kak
'zars miets’, no ka ari sakas (sk.); b *sak-n-ls > la. arh.
saknis (Lj 227; dsk. ak. saknis: «saknis mest»— sakpot, Mane
I 215). Si i-celma forma saglabajusies dazas izloksnes (E-H
II 418). Liter, valoda to aizstajis e-celms, bet 17 —18. gs. plasi
lietota an o-celma forma sakns: «es saknus metu» (es saknoju,
Elg 1 156) un a celma forma sakna («ta sakna» Elg 2 6; «mete
saknupis
146
tavas saknas», 130). No subst. sakne atv. verbs saknot [uo],
refl. saknoties [uo] 17.—18. gs. biezak sastopama forma saknot
[uo] no sakna (Lj 227, St I 235, II 713).
Latviesu valodnieciba terminu sakne ieviesis J. Neikens:
«. . sakne ir tikai ta grunts-zilbe» (Vacu valodas maciba, 2. d.,
1859 1) So terminu lietojis an A. Kronvalds (Kr I 463), bet
viriam saja nozime biezak gan celms (Kr 1 416). Terminu define]is
A. Sterste: «Pirmos valodas dig[us, no kuriem izcelusies vardi,
sauc par vardu sakriem» (Latviesu valodas maciba, 1879 I 6).
Pec cita uzskata (Otrembskis) pamata celms *sakar/n-, no
ka subst. *sak-n-is; sakne *ker ar reduplikaciju.
Sk. an: sakarnis.
В II 241, Buck 523 un 524, E IV2 297. 1 78 un 290, Eckert 9 176,
EF 2 958, Lanszweert 114, Mach 279, M-E III 652, J. Ot
r?bski Donum В 361, Pok 523 T 297, Гам 3 31, 44 un 97
Ф III 729
saknupis sk. knupt.
sakt [sakt]; Is. Sokli lekt, dejot; mesties (ко darit)’. Varda senaka
nozime bijusi Tekt’ ('->- 'uzlekt, pielekt'), no ka 'strauji doties (ко
darit) 'sakt (ко darit)’ Pareju uz sakt lagadejo nozimi
parada Is. sokti ietojums vairakos savienojumos, piem., «jis
soko begti»—vins metas skriet, «jis soko eiti»—viijs tfllit (ar
steigu) gaja. «visi soko valgyti»—visi steidzigi saka est (Nie-
dermann IV 540).
Varda talaka cilme ir neskaidra. K. Buga uzskatija, ka pamata
ir ide. *(s)kek- / *(s)kek- 'lekt’, по ka ап кг. скакать 'lekt,
lekat, aujot’; skanumija *kak- > b. *sak > Is. Sok , la. sak-.
No sas saknes an sav. scehan steigties; gadities, notikt , v. ge-
schehen 'notikt’. J. Endzelins domaja, ka ieskaqa bijusi sk- : ks-
mija (ksa- > Is so-). Dazadu formalu apsverumu de| noraidol
sos risinajumus, A. Slupska baltu un slavu vardiem piepem
atskingas saknes: no ide. *ka- : *kd- atv. Is sokti (la. sakt)
: *suokoti 'lekt, lekat’, bet slavu vardi no ide *(s)kek
Blakus formai (es) saka ir apv. sacu.
Sk. an: soils.
В II 317 un 590, G. Bonfante — St В IV 130, Brence 1 260
Buck 976, E HL 404, 1 738, EF 2 1021, E H II 470, KI 251,
Lanszweert 25, Mach 547, M-E III 801, Pok 922, Stang 3 85,
T 262, Ф III 630 un 645, Чекман 124
sakta; Is. sagtis spradze, sakta’, pr. sagis 'spradze; pakavnagla’.
Pamata ide. *seg- 'spraust, piekart, aizskart’ no ka la. segt
(sk.) Vards sakta atvasinats no verba segt ar saknes patskana
miju — no verba^ senakas nozimes 'spraust’ (sal. Is. septi
spraust un sagyh 'spraudit’) patskana mija ka varda sagsa.
Varda sakta (apv. sakts < *saktis) sakotneja noz. 'tas, ar ко
(sa)sprauz’. (Etimologiski vards butu jaraksta ar -g-.)
147
sal a
E IV2 297, Eckert 9 201, EF 2 754, M IV 78, M-E III 657, T 252,
Zev 2 223
sakumi sekumi [§] apv. vsk. sakums, sekurns Is. sakurna 'stakle,
sazarojums’, sakumas 't. p.’, an 'zaru stakle, kajstarpe’, oset.
sagaextee 'sazarojums, stakle’, sagoj 'daksas’ Pamata de *kak-
'zars, miets’, no ka ari sakas (sk.). Vards atvasinats no subst.
saka 'sazarojums, stakle’ (Endzelins) vai no kada zudusa adj.
*saks (*seks) 'zarots’. Paralelforma sekums [^] 'sazarojums,
stakle; (parasti dsk.) meslu daksas’, apv. secums (ari sacumi)
't. p.’ Sajos vardos -c- var but no senaka subst. *sece 'saka,
sazarojums’, kas saglabajies vietvardos Sece, Secene (upe).
Sastopamas an apv. formas ar s-: sakums 'kajstarpe, (dsk.)
meslu daksas’, Sekums [?] 'kajstarpe; sazarojums, zaru stakle’
(«koka sekums», «sekuma arkls», M-E II 625); 'ce|u sazarojums
saura lepki’. (Par formam ar s- sal. saka(s): apv. saka.)
В II 30, 241 un 590, E 1 334, EF 2 957, M-E III 658 un 815,
IV 2, T 297 Абаев III 16—17
sala Is sala 't. p.’ Par cilm ir dazadi uzskat Pamata varbut ide.
*sel 'tecet’ (saknes *ser- variants); skapumi a b. *sel : *sal~,
no ka sala. (Mija varbut *ser- : *sal-; Trubacovs.) Tada gadi-
juma sakotneja nozime 'strauts, upe’; sal. Is. salti 'leni plust,
tecet’ un pr. salus 'lietus strauts’. No sejienes ari upes nos.
Salaca (sal. Salica > Selke, upe Vacija), Salate. Ar nozimes
paplasinajumu vards attiecinats uz jebkuru iidens platibu, ari
ezeru, purvu; sal. nos Salas ezers (Cesu, Limbazu, Madonas
rajona), Salas purvs (Gulbenes, Rezeknes, Aizkraukles rajona;
Lietuva upes un ezera nos. Sala). Par nozimi sal tas pasas
cilmes si. sarah (<g *salos) 'ezers, dikis’, gr. helos (< *selos)
'mitra leja, purvs’. Talakais nozimes parnesums: 'udens platiba’
—>- 'paugurs, sala saja platiba’. Par sadu nozimju sakaru sal.
vav. ouwe 'udens, pussala, sala’ (no ide. *sk-a 'udens’), tas pasas
cilmes ssk. ey 'sala; upe, upes pjavas’. Uzskata, ka lat insula
'sala’ no sal 'jura, juras udens’ vai salurn 'jura’ ( sal 'sals’;
V. Ivanovs).
Pec cita uzskata (Endzelins, Frenkels) sala varbut no senaka
*ap(i)sala, kas ir atv. no verba ar nozimi 'tecet’ un sakotneji
tatad nozimejis 'tas, kam apkart tek plust’. Par lidzigu nozimes
attistibu sal. kr. остров 'sala’ (psi *o-strovb). Vel рёс cita
uzskata (Blese) pamata ir ide. *suel- 'tukt’ un varda sala
sakotneja nozime ir bijusi '(straumes) sanesums’.
Ta ka salas (ari purvos) parasti bijusas apaugusas ar mezu,
vards sala ieguvis an neliela meza nozimi; sal vietv. Apssalas
(mezs Prauliena), Liepsala (mezs Birzos) an vairaku maju vai
ciemu nosaukumos.
Lib. sala 'sala’, ig. salu 'purva sala’, s salo 'mezaina sala;
mezs’ parasti uzskata par aizg. no baltu valodam (Megiste,
salaka
148
Itkonens, Joki), bet ir ari preteji uzskati (Bednarcuks)—ka
vards sala aizguts no somugru valodam.
Ka sensena apdzivota vieta, kas aizsargata no uzbrucejiem,
sala ieguvusi ari noz. 'ciems’, g. k. Latgales un Kurzemes iz-
loksnes; sal. Is. sala 'ciems’. (Nozime varbut abstraheta no
vietvardiem; Endzelins.) Pec citiem uzskatiem vards saja nozime
no ide. *sel- 'dzivojama telpa’, no ka parasti atvasina an kr.
село 'ciems’, sav. sal 'dzivoklis, zale’ (v. Saal 'viesistaba, zale’;
Buga, Frenkels).
Ide. pirmvaloda nav bijis kopeja salas apzimejuma. To dari-
not, dazas valodas noradits uz «(jura, [idem) ieksa esoso»,
piem., he. aruni anda 'sala’ (burtiski: 'jura ieksa’; aruna- 'jura’).
Bretopu etiez, velsiesu ynys 'sala’ laikam no substantiveta prie-
varda in (en) 'ieks’, no ka *in-es / *en-es. (Pec cita uzskata
keltu *inissi < *en-isti- 'tads, kas stav ieksa’.) Sada veida salas
аргппё)ита darinasana laikam bijusi parasta dazados ide. pirm
valodas dialektos. Latviesu valoda sada papemiena pedas laikam
ir ezera nosaukuma Inesis. Ta pamata var but Hdzskapa celma
vards *ines- 'sala’, no ka ezers ar vairakam salam Inesis ('tas,
kam ir salas’ resp. 'salu ezers’). Tada gadijuma ari lat. Insula
'sala’ < *in-(e)s-ula (-en-(e)s-ula), gr. nesos't. p.’ < *en-es-os
(kur -ё- рёс varda necho 'peldu’). (K)
В I 333, 414 un 602, Buck 29, Bednarczuck 102, EF 2 758,
HF I 501, II 317, KI 36, Krahe 1 50, L III 68, Magiste 2686, M-E
III 664, MM III 443, Pok 899, SKES 956, Stang 3 46, T 248, Ti
71, W-H I 707, Ив — Ант Балк 37, Мельничук 3 66, Tp — Эт
1977 129
salaka. Vardu parasti uzskata par aizguvumu no lib. salak 't. p.’
(Tomsens, Endze ins, Ketunens, Laumane). Atbilstosi nosaukumi
ir an citas s-u. valodas, piem., s. salakka, -i, -o, salkka, -i, -o,
ig. salakasj bet tie apzime citas zivis — viki, juglipu, ta ka libiesu
vards ir drizak aizguts no latviesu valodas, ne otradi. Dzivnieku
(ari zivju) nosaukumi ar -ak- ir raksturigi ide. valodam (sal.
lidaka), tapec ir pamats so vardu uzskatit par mantotu. Ta pati
sakne ir an citas zivs nosaukuma — salale (salata : Is. salatis,
salote). lespejams, ka pamata ide. *sel- 'tecet’ (sk. sala) sal
Lietuvas ezera nos. Salakal, 'Salakas.
17. gs. autors R Lentilijs latipu valoda Kurzemes salaku
ddvd par halec (lat. (h)alec 'zivju salijums, vira’ < gr. alex
'salita zivs’), laikam saistidams sos vardus ne tikai skanejuma
ziqa, bet an noradidams uz to sagatavosanas veidu. (LUR XI
38 -39)
Pec cita uzskata (Ariste) salaka ir pirmside. substrata vards.
(K)
EF 2, 759, Ket 353, Laumane 1 101, Magiste 2681, M-E III
666, SKES 953, Zeps 1 178, В В. Усачева Эт 1974 88
salds [saids]; Is. saldiis, kr. сладкий (< сладъкыи no ssl.
149
salkans
sladbkb, kas no slate < psi. *so/d-&) 't. p.’ Atv. no verba *salt
'k]ut saldam’ (Is. salti), kas izzudis, skauzot homonimiju ar salt
'kjut aukstam’. Kauz. salinat 'padarit sal du, saldinat’ (Is sa-
linti), piem., plaucejot miltus ar karstu udeni.
No adj. salds kauz. saldinat (18. gs. ari saldit, St I 236).
Verbs *salt ir tas pasas cilmes ka sals (sk.); par pied, -d-
sal. v. Saiz, go. salt < *sald- 'sals’, lat. sallere < *saldere
'salif. Nozimes attistiba bijusi sada: 'sa]s (pretstata nesalitam)’
'ar patikamu piegarsu, garsigs’ —► 'saldinats, salds’ (Prelvics).
Vietv. Saldus, tapat Kurzemes maju nos. Sald(e)nieki ar
. adj. salds saistiti tautas etimologija; lidzigi nos-i ari Lietuva: upe
Saldus (ari kalns), Saldetkis, Saldupis. Sie vardi varbut sais-
tami ar ide. *sal 'netiri peleks’ (Blese) vai *sel- 'tecet’: *sal-d-
'tekoss, plustoss’ (-> 'tads, kas atrodas pie upes, straumes’).
Pec cita uzskata (A. Vanags) udepu nosaukumi varetu but saistiti
ari ar adj. salds.
Risinot vietv. Saldus cilmes jautajumu, jaapsver iespSjamais
saistijums ar salt, Is. salti 't. p.’ (no ka saltinis 'avots’ un
vairaku upju u. c. vietvardu nos-i). Tapat ka no verba *salt
(Is. salti) 'k]ut saldam’ ir adj. salds (< *saldus), vareja blit
ari horn. *salds (*saldus) 'auksts’ no verba salt 'k|ut aukstam’,
bet tas izzudis, skauzot homonimiju. Tada gadijuma vietvarda
Saldus pamata ezera vai upes aukstais (no avotiem plustosais)
udenS.
Baltu valodas izzudis senais ide. apzimejums *suadiis 'salds’,
no ka a. sweet (sa. swete < germ. *swdti-), si. svaduh, gr.
hedys, lat. suavis (*suaduis) 't. p.’ lespejams, ka sa varda re
flekss ir dazos vietvardos ar sud- / slid- (sal. Is. sudyti 'saht,
vircot’, kur nozimes maipa ir bijusi preteja ka verba salti 'k]ut
saldam’).
Sk. ari: iesals, salkans.
Bl 2 111, Buck 1032, E III2 117, EF 1 58, 2 759, Euler 1 157,
KI 622, M-E HI 669, Oxf 893, Pok 878 un 1039, Vanagas 2 288,
Бенвенист 1 54, Пр II 318, Ф III 713, Ц 429
saiiktenis sk. likt.
salkans (salkans, al]; Is. salkanas 'saldens’. Atv. no verba *salt
'k|ut saldam’ (sk. salds), no kura laikam bijis adj. vai subst.
*sals (sal. iesals). Par formu sal. rust : *russ : rusgans,
apv. ruskans.
lespejams an cits varda cilmes nsinajums: no *salt adj
*salks, kura atv. salkans; par adj. *salks bijumu liecina apv.
salkums [al] 'mazs saldenums’, ja vien te nav salkums <
salkanums. Piemers: «berzu sulam suogad nemana pat ne sal
kuma,— tira s udens» (E-H II 426).^
Paraleli an apv. salgans [al, at] 'salkans; salds, saldens,
nesa|s’ (цёс cita uzskata no *saldgans, Endzelins)
Varda salkans sakotneja noz. 'saldens’ parveidojusies:
salkt
150
19. gs. an 'saldenskabs’ (V 2 192; «salkana maize», U I 247),
bet liter, negarsigi saldens, nepietiekami sajs; bezgarsigs, plie-
kans’, parn. 'sentimentals’.
E 1 294, M E III 674
salkt [salkt]. Vards abstrahets no verba izsalkt (sk.), kur -s- ir
senaka refleksiva pazime (iz-s alkt). Verba pamata ir alkt (sk.).
Ka patstavigs vards salkt jau 17 gs. vardnicas (Lj 233, an
salksana), biezak lietots 18. gs. (St I 236). 19. gs. sakuma ta§"
an dai|literatura, piem. «Seit virs zemes shkti klajas, Jasalst,
jasalkst briesmigi’» (A. Liventals. Matisins (1838)—LDzA I
147).
M-E III 674
salms [salms]; pr. salme, kr., bkr., ukr. солома (bsl. slama, psi.
*solma), bulg. слама, c. slama, p. stoma 't. p.’, sav. hal(a)m
(germ. *halma-), v. Halm 'stiebrs, stublajs, salms’, a. ha(u)lm
'stiebrs (stiebri), stublajs (stublaji)’, gr. kalamos 'medre, zales
stiebrs, niedres rakstamais nks, katips’ (> lat. calamus 't. p.’)
lat. culmus ’stiebrs salms’. Pamata ide. * kola mos 'salms,
stiebrs, niedre’ no saknes *kel- 'tievs kats, stingrs stiebrs;
bulta’; b. *salmas > la. salms. Lietuviesu valoda vards *salmas
sai nozime izzudis, skauzot homonimiju ar salmas 'brupucepure’
(pr. salmis, v. Helm). Slavu valodas attiecigie vardi ir senas
nek. dsk. formas, kas pielidzinatas siev. vienskaitlim
E I 96, IV2 297, HF I 760, KI 285, ME III 675, Oxf 430, Pok
612, T 298, W-H I 136 un 303, Tp 8 56, Ф III 713
salna [salna]; Is. salna 't. p.’, kr. apv слана (< bsl. slana < psi.
*solna) 'sarma’, bulg. слана *t. p.’ Atv. no verba salt (sk.) ar
pied. -na-. Vesturiski (un izloksnes) varda salna nozime mijas
ar vardu sals un sarma nozimi. Piem, 18. gs. literatura salna
parasti 'sals’ (Lg II 256, St I 236), sal. «Jebsu salna pie
mums tik briesmiga nekad nevaid, tad tomer bnzam gadas, ka
miesas gabals no salnas top aizgrabts jeb kads cilveks pagalam
nosalst» (LGGr 1797 I 117). 18. un 19. gs. vardnicas salna an
'sarma’ (St I 236, U I 247, V 2 192) Arh. an sains 'sals’: «No
ta liela salna, kas zieme|a zeme jacies ir» (G J. Milihs. Jauna
skolas gramata, 1803 95)
Atv. verbs apv. salnot [uo] 'salt; but salnai; sarmot’ «suogad
sak agn salnuot» (M E III 675) «Sorit bija Salniqa bijse
legaja masipa Salnotu galu (apv.; var.: galvu)» (LD 24803, 1).
Sk. an: sains.
E I 224, 1 289, EF 2 960, L III 69, M-E III 675, Mikola 1 441
Pok 551, T 298, Tp 6 339 Ф III 666
sains [sa ns] 'brum sirms (parasti par dzivnieka apmatojumu)’
Vardu parasti uzskata par tas pasas cilmes ka salna (sk.)
par nozimju sakaru sal. sarma : sirms Tacu iespejams, ka varda
pamata ir an (vai tikai) ide. *sal 'netiri peleks’ (no ka laikam
an sals, sk.). Sal. no sas saknes кг. соловый 'dzeftemgas spal
151
salt
vas (zirgs), ar gaisu asti un krepem’, sav. salo, a-s. salu 'netir
peleks’, vh. salu, zalu(w) 'ball dzeltens, netirs’, h. zaluw 'tumsi
dzeltens
Atv. salnis [al] 'zirgs, kam apmatojuma pamatkrasai (berai,
rudai, melnai) klat datidz balta’; salne 'peleka govs’ (K)
В II 314, M E III 675, Pok 879, B. Vitols — RKr III 132
sals; Is. pasalas 'zemes sasalums, sasalusT zemes virskarta;
galna’, pr. passalis 'sals’. Tas pasas cilmes ka salt (sk), atv.
no sa verba saknes.
E IV, 271, M-E 111 675, Pok 551
sals [sals], apv. [a2]; Is. apv. solymas 'salijums’ (: *so/ts), pr.
sal. kr. соль (ssl. solb) ukr. аль (gen. соли), bulg. сол, c. sul,
p. sol, go., ssk. salt (germ. *sald-), sav. salz, v. Saiz, a. salt,
semru salann, gr. hals (gen. halos), lat. sal (£en. sails) 'sals’,
si. salila- / sarira- 'sa|s, (subst.) sa|ais’, salilam 'jura, juras
straume’ (ч— 'sa[a’). Pamata ide. *sal- 'sals, Liras sals’, kas
laikam no horn *sal 'nettri peleks’. Latinu un latviesu valoda
a sekundars.
La. sals < satis (gen. -is), si forma vel 17. gs. rakstos,
piem.: «Jus esiet tas zemes salis. Bet je ta salts apsmok, ar
ко (tad vnja) apsalita taps?» (Reiters 2 8). Blakus siev. i celma
formal izveidojusies ari vir. цо-celma forma (salts, gen. sa[a),
kas tika eteikta terminologija Adj. sa(s < salijs (kas vel
izloksnes); verbs salit
Sk. ari: sains.
В I 372, II 418, Buck 382 un 1033, E I 97, IV2 297, 1 276,
Eckert 9 69: EF 1 58, 2 759, HF 1 78, KI 622,
J. Kurylowicz — Studies 132, L III 69, Lanszweert 117, ME III
448, P 492, Pok 878, Schmid Donum В 473, V. Skujipa — LVKJ
XVII 195, T 249, Volteris 39 W-H II 465, Гам — Bale 71, Гам-Ив
3 158 un 703, Мейе I 399, Пр II 354, Ф III 715, Ц 441
salt [salt]; Is. salti 't. p.’, pr. salta ’auksts’, passalis 'sals’, kr.
apv., bkr. слота 'slapjdrapfcis’, bulg. слота 'krusa’, sav. halt
’slidens’, si. sarat Tudens’, sisirah 'aukstais gadalaiks, prieks-
pavasaris, aukstums, sals; (adj ) vess, auksts’, sitah 'auksts’,
oset. said 'salt Pamata ide. *hel 'auksts, karsts’ S du preteju
nozimju apvienojums izskaidrojams ar liela aukstuma un kar
stuma lidzigu iespaidu un lidzigo uztven sajutas: abi ir dzelosi,
svelosi. (Piem , la. svelonis var but gan [oti auksts, gan [oti
karsts laiks.) Ide. *hel- abu nozimju refleksi ir an latviesu
valoda — verbos salt un silt un to atv os Ide *hel- *kol- > b
*sal , verbs *salti la salt.
Ar dialektalu fon. attistibas novirzi vai an no saknes para
lelformas *kel latviesu valoda blakus verbam salt ar to pasu
nozimi ir bijis *kalt, no ka atv. atkala (sk). Verbs *kalt 'salt’
ir izzudis, skauzot homonimiju ar kalt (smede).
No saknes paralelformas *gel kr., ukr холод (ssl x/ad-ь
samapa
152
no psi. *хоШъ <. *gold-b), bkr. хдлад, bulg. хлад, c. chlad, p.
chtod 'aukstums’, v. kalt (germ. *kalda-) 'auksts’, lat. gelU
'aukstums, sals’. Pec cita uzskata (Martinovs) kr. холод ir
vienas cilmes ar salt, tikai ieskapas lidzskanis parveidojies
akomodacija.
lespejams, ka saknes noz. '(dzelosi) auksts vai karsts’ iz-
veidojusies no noz. 'dzelt; sapet (no dzeliena)’; sada nozime ir
ari formas zipa identam vai tuvam ide. saknem *kel- (no ka kr.
колос 'varpa’ ч— 'durstiga’) un *glfel- (no ka la. dzelt).
Verbaladjektivs salts (Is. saltas) ir ]oti sens verba salt atv.,
kam (tapat ka v. kalt, sa. cald, a. cold 'auksts’) ir bijusi velaka
pag. pas. divd. funkcijas un nozime. Sis vards daja izlokspu
izzudis sakara ar vienadi izrunajamo (homofono) adj. salds; ta
vieta daja izlokspu un liter, valoda ir auksts. Narev. katdi 'salti,
auksti’.
Kauz. saldet [al], apv. salinat, saldinat [al].
Sk. ari: atkala, salna, sals, silt.
Buck 1078, E HI, 486, IV2 297, 1 378, EF 2 960, KK 29 195,
KI 343, L III 69, Lanszweert 21, M-E III 676, MM III 304, 335
un 345, Oxf 190, Pok 551, T 298, Zinkevicius 1 13, 2 74, Абаев
III 64, Мартынов 1 111, Мельничук 1 14, Tp 7 14, Ф III 675, IV
256, Ц 522, ЭССЯ VIII 57
samapa; Is. sqmone 'apzipa, saprats’ Atv. no samanil, kas savukart
no verba manit (sk.). leprieksejos gadsimtos, kad latviesu va-
loda уё! nebija zveidojusies siki diferenceti psihisko norisu ap-
zimejumi; varda samara nozime bija plasaka 'apzipa, saprats,
jega, atjauta’ (Lg II 85 un 256).
EF 2 455, M-E III 680
sami [sami], vsk. sams. Aizguvums Par varda cilmi ir atsljirigi,
hdz sim drosi nepieraditi uzskati. 1. Vards saistits .ar nos. somi
[suomi] (sk.), Somija (s Suomi < *sdm-; Tomsens, Mikola,"
Buga, Fasmers, Itkonens, Joki, Blese, Ancitis, Jansons, Rozen-
bergs), uzskatot, ka sami sakotneji bijusi kada Baltijas somu
cilts (Rozenbergs) vai Baltijas somu senci, pirmtauta (Ancitis,
Jansons).
2. Vards saistits ar lib. Saarmaa, ig. Saaremaa 'Samsala’
ar r zudumu aiz gara patskapa, tatad *sarms > sams sakotneji
izlokspu izruna (Endzelins).
Par samiem 19 gs. Kurzeme deveti ne tikai samsaliesi, bet
ari somi (Bilensteins, U I 244) J. Alunans ieteica vardu lietot
погипё 'somi’, bet P Smits —'somugru pirmtauta’ Tautasdzies-
mas mineta Samu zeme varetu but an 'Igaupu zeme’ (Rozen
bergs).
K. Ancitis un A Jansons — Arh u etn V 35—36, В I 548, III
563, Bl 1 118—121, E III2 506—509, M-E III 803. Mikola 1 443,
Rozenbergs 3 115 124, SKES 1114, Zeps 1 179, Ф III 803
sams; Is. samas, kr., ukr., bulg. com 't. p.’, c. sumec (sc. som),
153
sans
p. sum 't. p.’ Pamata ide. *bam- 'nuja, koks* > b. *sam-, no ka
*samas > la. sams. Tas pasas saknes ir gr. kamax 'palis’.
Varda attiecinajums uz zivi izskaidrojams ar to, ka sams parasti
gu| udeni ka sieksta.
Pec cita uzskata (Toporovs, Trubacovs) vards aizguts no
somugru valodam (s. sampi 'store’, ig. apv. samb 't. p.’), bet
ar sadu uzskatu nesaskan s- lietuviesu forma.
E I 96, EF 2 962, HF 1 771, Laumane 1 210, Mach 592, M-E
III 689, T 298, Ф HI 716
samts [samts], apv. [arh]. Aizguvums; no vh. samit vai vlv.
samm(e)t 't. p.’ (v. Samt), kas savukart no sfr. samit < vlat.
(e)xamitum <_ gr. examiton 'sesu pavedienu zfda audums’ (gr.
hex 'sesi’, mitos 'pavediens’). Latviesu valoda aizg. sastopams
18. gs. vardnicas (samte Lg I 450, St I 237), forma samts
19. gs. (V 1 8; ari sants, gen. -s, -a, U I 248).
KI 623, M E III 689, Zev 2 104
sanet [sanet]; a-s. geswin 'muzika, dziedasana’, sav., а-s., a. swan,
v. Schwan 'gulbis’ (-«- 'dziedatajs’, ka sakotneji devets dzieda-
tajgulbis), seniru senim 'spelet, skanet’, iru sanas ’pjapas’,
korniesu seny 'skanet, zvamt’, lat. sonare 'skanet, skandinat,
(ap)dziedat’, si. svan- 'skanet, trokspot’. Pamata ide. *suen-
'skanef no saknes *seu- (Benvenists); paraleli bijusi forma
*sen-, un kontaminacija *spen . Vai nu no saknes *sen-, vai ari
*suen- > *sen- atvasinats la. apv. senet 'skanet’: «Jura tek
se^dama, Daugavipa dimdedama» (LD 31023, 1 var.); saknes
skapumija liter, sanet. No senet saknes apv. sence 'gli mezvaks’
('skanosa, sanosa’).
Sk. ari: sikta.
E II 390, Euler 1 28, KI 688, M-E III 693, 816 un 817, MM
HI 560, Oxf 892, Pok 1046, W-H II 559, Бенвенист 1 195, Гам-Ив
3 123
sans [sans], apv. sanis; Is. sonas 'sans, puse’, kr., ukr. сани
'kamanas’, apv. 'slieces’, санки 'ragavipas’, apv. санка 'zoklis,
vaigakauls, (putna) krusukauls, stipa, daksa’, c sane 'kamanas;
(apaks) zoklis, vaigakauls’, p. sanie 'kamanas’. Tradicionali uz-
skata, ka varda sakotneja nozime 'riba’ (Zubatijs, Frenkels),
no ka baltu valodas 'sans’. (Pec nozimes maipas 'riba’ latviesu
valoda sankauls.) Par nozimju sakaru sal. lat. costa 'riba,
sans’. Tada gadijuma slavu valodas nozimes parnesums 'riba’
-> 'sliece’ -*• 'kamanas’ (Preobrazenskis).
Tacu iespejams, ka baltu un slavu valodas nozimes izveido-
jusas neatkangi: ja pamata ir ide. *ken- 'liks’ (no ka arm. sin,
gr. (atiesu) kenos 'tukss’, ar da]eju reduplikaciju germ. *hanhan
> v. hangen 'kart’, Henkel 'osa’) > b. *sen-: *san- : *san- > la
san-, tad la. sankauls sakotneji 'hkais kauls’, bet varda sans
nozime vai nu abstraf^ta no sa saliktepa, vai patstavigi izvei-
dojusies no adjektiva ('liks’ ->• 'izliekums’ —> 'Ijermepa izliekums,
sapals
i54
sans’). Savukart slavu valodas no 'liks’ —subst. 'izliekts prieks-
mets’ -> 'sliece’ —'kamanas*. Ka slavu vardu pamata nav 'riba’,
rada so vardu citas nozimes, kas vareja izveidoties no adj. 'liks’.
Adv. sanis (ari priev. funkcija) ir sena dsk. instr, forma.
Apv. sans < * sanis ir sens dsk. instr, no apv. sanis 'sans’
Paralelformas sanu, sanus, sanu, sanus u. с. (K)
Buck 862, E I 603, EF 2 1022, Mach 537, M-E III 804, Nitipa
161, T 298, Пр II 250, Ф III 556
sapals; Is. sapalas *t. p.’, si. sapharah 'kada zivs; karpu paveids’,
skitu kapa 'zivs’, saperdes 'kada zivs’. Pamata ide. *kap(h)elos
laikam no saknes *kap / *kap- 'tvert’ (no ka an la. kampt).
Ide. *&apelos > b. saprjlas > la. sapals.
Рёс cita uzskata (A. Gerds) vards ir sena substrata paradiba
(no pirmside. laikmeta). (K)
EF 2 963, Laumane 1 212, M E III 696, MM III 296, Pok 614,
T 299, Абаев 3 293
sapes [sapes], vsk. sape, apv. sapas; Is. apv. sope 'sape(s),
saposa bruce’. Varda cilme ir neskaidra. Saistijums ar apv.
sapu(i, sapufi 'punki’ (Endzelins) ir absaubams, jo sie vardi
laikam ir aizg-i (no kr. apv. сопули 't. p. , Fasmers; sal. kr.
сопли, ukr. сотль, bkr. сопель 't. p.’).
Varda pamata varbut ir ide. *sep- : *sap- 'sukties, tecet’,
no ka lat. sapa 'sula’, sav saf (germ. *sapa-) '(koku) sula’, v.
Saft 'sula’. No sas saknes la. *sepinet, sal. apv. izsepinet
'izzavet, izsusinat’ (-«— 'iztecinat sulu, mitrumu’). Skapumija b.
*sap-, no ka la. arh. un apv. sapt («ausis sapj», St II 444),
subst. sape, durativs sapet, kauz. sapinat. Verba sakotneja noz.
vareja but 'sukties, tecet (ari asinim, strutam no brilces) , no
ka sape vispirms laikam 'asipojosa, strutojosa bruce’ —> 'saposa
bruce’ (Is. sopc) -*• 'nepatikama sajuta, kas saistita ar bruci,
sasitumu u. c.’
La. arh. sapa 'sape’: «caura sapa» (Elg I 144) 17. gs sapa
ari 'neveseliba’ (Elg 1 35).
Latipu valoda bijis cits nozimes attistibas virziens: ar sapa
'sula’- saistits verbs sapere 'garsot, ost’ —>• 'ieverot, saprast’
(sapiens 'sapratigs, gudrs’). с (K)
Buck 1117, EF 2 856, E-H II 472, KI 619, Mach 567, M-E III
805, Pok 880 W H II 476
sapnis; Is. sapnas, apv. sapnis, sapnys 't. p.’, kr., bkr., ukr. сон
(ssl. зъпъ, psi. *5ъпъ < *8ърпъ), bulg. сън, c., p sen 'miegs,
sapnis’, seniru silan, korniesu hun (< *sopnos) 'miegs’, sa.
swefn (< *sy.epnos) 'miegs, sapnis’, he. sup- 'gulef, si. svapnah.
'miegs, sapnis’, gr. hypnos (< *supnos) 'miegs’, hypnion 'sap-
ms’, lat. somnus (*spepnos, *sy.opnos) 'miegs’, somnium 'sap
ms’, sopor 'dzils miegs’. Pamata ide *syep- : *sup- ’gulet’ no
saknes *seu (Benvemsts; saknes nozime neskaidra, varbut
"sagumt, salikt, atgulties’, sal. ide. *seug- 'norupejies, bedigs
155
sarkans
slims’). No sas saknes atv. *seu-p- : *su-ep- (Benvenists), no
ka skapumija ide. *suop-no-s (vir.) 'miegs’, *s&op-nijp-m (nek.)
'sapnis’. Latviesu un lietuviesu valoda sapludusi abu vardu
nozime, otrais vards pargajis viriesu dzimte, sakne sy- > s-.
Rezultata la. apv. sapns, liter, sapnis. Paraleli apv. formas
sapne, sapins, sapinis, sapans, sapens, sapenis.
Verbs sapnot [uo], apv. sapnot [uo] (: Is. sapniioti) trans.,
intrans. un bezpersonisks: «Man sappoja, ka spozi ugupotas Bij
draugu bara dziras dizanas . . » (tulk. F. Adamovics — Rota 1886
3 31).
Buck 269, E 1 274, Eckert 9 145, Balt V 8, EF 2 762, Euler
1 75 un 98, HF II 970, Mach 541, M-E III 705, MM III 561, Pok
1048, T 292, W H II 557, Ив 2 295, 12 118, Пр II 355, Ф III
716, Ц 441
sargat [sargat]; Is. sergeti, sergeti 'sargat, uzraudzit, uzmanif,
pr. absergisnan (< *absergesnan, ak.) 'aizsardzibu’ fapsar-
gasanu’). Lietuviesu valodas senakajos rakstos saglabajusas
verba atematiskas formas (tag. sergmi, sergsi, sergt(i)), kuram
analogas formas acimredzot biju§as ari latviesu valoda. Par
saknes sakotnejo patskani (e vai a) ir dazadi uzskati; K. Stangs:
Is. -e- no senaka a C o. No verba *sergti (ar saknes patskapa
miju) vai *sargii subst. sargs (Is. sargas 't. p.’, pr. butsargs
'majas saimnieks, parzinis’) un verba sekundara forma sargat.
Tag. (es) sargaju izloksnes mijas ar (es) sargu; pirma forma
ir jaunaka.
Pamata ide. *ser- Tupbjoties uzmanif, sargat, glabat’, no ka
ari gr. dievibas nos. Hera < *herua 'sargataja’, lat. servare
'saglabat, saglabt, verot, uzglabaf; ar g saknes paplasinajuma
b. *serg-.- *sarg (Pokornijs).
Radnieciga forma ir ide. *sterg- / *sterk-, no kuras kr.
стеречь (ssl. stresti, psi. *stergti) 'sargat, uzraudzit, uzmanif,
сторож (ssl. strazb < psi *storzt>) 'sargs’. Par saknes s- : st-
miju ir dazadi uzskati (Endzelins: sakotneja forma ts- > b.
s-; ts- mijas ar st ). Kada hetu valodas forma ar st- norada,
ka sada saknes ieskapa ir ]oti sena. lespbjams, ka eksistejusas
divas nozime tuvas saknes, kuru leskapas izveidojusas no kadas
kopejas агЬЛопётаэ; sis saknes dazadas valodu grupas miju-
sas. Ir an cita cilmes iespeja- *sterg- no saknes *(s)ter- 'stings’
ar saknes izskapu *serg ietekme; nozime 'skatities ar stingu,
ciesu skatienu’ -> 'verot, uzmanit; sargat’.
Sk. an: saudzet, sirgt.
В II 459, Buck 752, E II 207, IV2 168 un 192, 1 226, 819 un
826, EF 2 762 un 776, HF I 642, M-E III 716, Pok 910 un 1032,
Stang 1 311 un 314, 2 199, T 257, W-H II 525, Гам Ив 3 811,
Ив 12 115 132, Мельничук 1 14, То I 52 un 274, Ф III 757
un 768
sarkans [safkans]; Is. apv. sarkanas 'spilgts, dzidrs, koss; sarts’,
sarma
156
skitu suxra, persiesu surx 'sarkans’ Atv. no adj. sarks [ar]
(apv.) 'sarkans, sarts’- Sis vards lielakaja izlokspu da]a (un
liter, valoda) izzudis laikam vienadas izrunas de] ar subst.
sargs (Endzelins) Izloksnes, kur saglabajies pamatvards, sar-
kans ar sako^jo noz. 'sarkanigs, ar sarkanu nokrasu’ (E-H
II 443). Pamata ide *ser- 'sarkans sarts’ (no ka ari sartsb,
sk.) ar k saknes paplasinajuma. Ar patskapa miju b *sark-,
no ka la. adj. sarks un verbs sarkt (Is. sarkti 'k|ut sarkanam,
sarkt’). Liter, valoda verbam nozime 'k|ut sartam (parasti par
seju, retak par citiem objektiem, piem, par rudens lapam)’, bet
senak ari 'but sarkanam, mirdzet sarkanam’: «Dzelze jaka],
kamer sarkst’ (G J. Milihs, Jauna skolas gramata, 1803 8). No
sarks atv. sarkme 'sartums’, sarke [af, af] 'sarkana govs’,
sarkis 'sarkanigs zirgs, sarkans versis’.
В I 343, II 38 Buck 1056, E HL 486, EF 2 763, Lanszweert
109, M E HI 721, Pok 910, Абаев 3 304
sarma [safma]; Is sarma, sarmas 't. p Parasti uzskata, ka pa-
mata ide. *ker- / *ker- pelekas krasas apzimesanai (no ka ari
sersna, sk.); b. *ser- : sar-, no ka *sarma- > la. sarma. (Pied.
-ma- ka vardos dziesma, esma, jausrna.) Varda formu un nozimi
vareja ietekmet irapu valodu leksika; sajas valodas ide. *kel-
'salts, auksts’ > *sar > sar-, no ka persiesu sarma, tadz.
sarmo 'aukstums, sals’.
Tacu iespejams ari cits cilmes variants’ no saknes *kel-
paralel formas *ker- 'salts, auksts’. Sadas formas bijumu rada
arm. sarn 'aukstums, ledus’, sarnurn 'salstu’ (ar ide. r; Aba-
jevs). Piedek|a zipa armepu vard ern atbilst arh. sasarnot
'sasalt’: «Kad padebesu tvaiki salta gaisa sasarno, sadodas un
grutaki top un noknt, tad snieg» (St 4 25; tapat ari gramatas
pirmajos izdevumos)
Sk. ari: sermults (K)
В II 336, E 1 332, EF 2 965, M-E III 722, Pok 573, T 303
Абаев III 64, To — Эт 1963 255
sarins [sarms], apv. [ar], sarurns; Is. sarmas, pr. sirmes (dsk.)
't p.’, vav. harm, ham 'urins’, hurmen 'meslot (ar vircu)’, v.
Harn 'urins’. Pamata ide. *korm(no)- 'kodigs skidrums laikam
no saknes *(s)ker 'griezt’ (no ka la. skerst, sk.) Ide. *korm-
> b. *sarm-, no ka *sarmas > la. sarms [ar, af] > sarms
(ar patskapa garinajumu kritosi vai stiepti т!опё!а zilbe). Par
pr. sirmes saknes vokali sal. la. sarma sirms.
Buck 274, E IV 306, EF 2 965, KI 290 M E III 806, Pok 615,
Stang 3 57, T 300
sarpi [arpi], dsk., apv. [sarpi], sarni, samas; Is sarvalai
’strutas’, kr. cop mesli, saslaukas; (apv.) kutsmesli’. Pamata
ide. *ser- 'plust, strauji kusteties’ (Buga; no sas saknes ari la.
strutas, sk.). Skapumija b *sar no ka atv i ar -n- un -v-\ la
*sarni [af] > sarni [ar].
157
saspringt
Pec cita uzskata (Becenbergers, Endzelins, Pokornijs, Traut
manis, Ivanovs; noraida Frenkels) pamata ide. *sker-
'izkarmties; mesli’ > b. *ser- : *sar- > la. sar-. No sas saknes
an Is sarvai 'placenta, menstruacija’, ssk. skarn 'mesli’, gr.
skor ’izkarnijumi’.
lespejams, ka latviesu varda sapludusi abu sakpu atvasi
ifiajumi.
г В II 304 un 586, EF 2 764 un 966, I IF II 746, M-E III 806
Pok 909 un 947, T 303, Гам-Ив 3 817, А. А. Зализняк — ВСЯ 1962
6 35, Ф III 720
sars; Is. seryS *t. p.’, sav., ssk. har, v. Haar 'mats, (dzivnieka)
spalva, astrs’. Pamata ide. *ker- ’augsdaja (galva, rags, virsotne
u. tml.)’ > b. *ser- > la. ser-, no ka apv. sers [§], skapumija
liter, sars, apv. saris. (No b. *sarja > s. harja 'suka’).
No *sertles > apv. serties [er] 'mest spalvu’, tag. (es)
seros [p], pag. seros [e] (Is. sertis 't. p.’).
В III 494, EF 2 973, E-H II 442, KI 278, M-E III 722 un 832,
P 263, Pok 583, SKES 58, Stang 3 58, T 305
sarts*1 [sarts], apv. [a] 'malkas kravums dedzinasanai’; go. sarwd
(dsk.) ’brupas, ieroci’, sav. saro 'brupas’ ('sasaistitais, samon-
tetais’), lat sors (gen. sortis) 'loze, lozesana, lozejamais kocips’
(sakotneji 'kocipu virkne’). Tas pasas cilmes ka sert 'kraut
(bazt) labibu kaltesanai (rija)’ (sk. sers), atv. ar saknes pat-
skana miju; par formu sal. vert : vartl.
Pamata ide. *ser- 'sarindot, sasaistit’.
M E III 807, Pok 911, W-H II 563
sartsb [sarts], apv. [ar, ar2] *(ie)sarkans’; Is. sartas '(gaisi)
sarkans; gaisi bers (par zirgiem)’. Pamata ide. *ser- 'sarkans,
sarts’, skapumija *sor- (sal. lat. sorbum 'piladzoga’). no ka
atv. *sortos > b. *sartas > la. *sarts > sarts [ar] Atv.
sartot [sartuot], apv. [dr]
Tas pasas cilmes, tikai ar p saknes paplasinajuma apv. sirpt
[if] (Is sirpti) 'ienakties, nogatavoties’ (-«— 'k|ut sartam’): «vai
lacenes jau sirpst?» (M-E III 847), kas varetu but an lituanisms.
Sk. ari: sarkans.
В I 343, II 38, Buck 1058, EF 2 764, M-E III 807, Pok 910
saspringt [saspringt], apv [in], Is. springti 'spiesties kakla (rikle),
iestregt, kari est’, kr. запрягать (psi. *prpg~) 'iejiigt’, напрягать,
напрячь 'sasprindzinat’, bulg. запрягал 'iejudzu’, c. sprahati
'sajugt (kopa)’, p. sprzpgac 'savienot, saistit, sajugt’, vav.
sprinke, v. Sprenkel ’(putnu) cilpa’. Atv no springt (apv.)
'stingt, tiki savilktam, izslieties, spiesties’. Pamata ide.
*(s)preng- 'saspringt, savilkf laikam no saknes *(s)p(h)er-
'raustit, spert, l^cpuroties, mest’ (no ka ari spert, sk.). No
*spreng- la. apv. sprengt [en, en2] 'iespilet (adu), ciesi sasiet,
izstiept, sastiept’ (Is. sprengti 'bazt, sprausl; iespriesties, vilkt,
stiept; jugt; sviest’). Skapumija apv. springt, no ka springts
'sasprindzinats'. Atv. saspringt 'sastingt; tapt |oti savilktam’,
kauz. saspnndzinat.
Sk. ari: spraigs.
EF 2 879, E-H II 450, KI 731, Mach 490, M-E III 743 un 1021,
Pok 996, Ф III. 393
sass 'negatavs auglis, oga, sazuvis nenobriedis auglis’ (apv.); Is.
sasas 'krevele, kraupis; mazs, nenozlmigs сЦуёкв, (niev.) za|-
knabis, smurgulis’. Pamata laikam ide. *kes- . *ksa- : *kse
/ *kse- *degt’, no ka si. k$amah 'izdedzis, izkaltis, izzuvis’, gr.
kseros 'sauss, izkaltis’ (sk. sits). Skanumija ide. *Eas- 'peleks’
(ч— 'izkaltis’), no ka lat. canus *cas-no-s) 'pelnu peleks’,
vav. heswe 'bals, nespidigs’. Tas pasas cilmes ir ari pr. sasins,
v. Hase, si. sasah (< *sasah) 'zakis’ (ч— 'peleds’).
Ide. *&as- > b. *sas- > la. sas-. Varda sass nozimes
pamata laikam vienlidz ir 'izzuvis’ (-► 'neattistijies’) un 'peleks’
('petecigi za|s’).
Pec cita uzskata (Me[picuks) pamata ir ide. *kes- / *ftes-
'skrapet, kasit; griezt’. (K)
E IV2 299, EF 2 966, KI 291, M. Mayrhofer — ВЯ 1989 2 7,
M-E III 744, MM III 316, Pok 533 un 624, Мельничук 2 219
sastapt. Atv. no verba tapt (sk.). Sena refl. forma, kur refl. vietn.
-sa- (-si) > -s- iesprausts aiz priedekja: sa-s(a)-tapt. Izloksnes
ari pamatvards tapt ar nozimi 'satikf: «Divep, dud tev, muosep,
Divu topt celepa; Divu topt celepa, Laimu ce|a malepa» (TDz
54638). No ta atv. satapt (apv.): «Lidz satapu balelipu, Tulin
jauka valodipa» (LD 3508) ar divejadam refl. formam
\) satapties («Nabagi und bagati satopas», Mane 2 511) un
2) sas(a)tapt, apv sazatapt («jis sazatop ar daudz ubagiem»,
LPT IV 81).
Neuztverot formu sastapt vairs par refleksivu, darinats jauns
refl. verbs sastapties (apv. sazatapties), kura isteniba ir divas
refl. pazimes.
Buck 1368, E 1 910, M II 88, M-E III 745 un 760
sasust. Atv. no verba sust (apv.) 'tapt dusmigam, dusmoties’.
Pamata ide. *Reu- 'tukt, liekt, liekties’. No paplasinatas saknes
*&eus- > b. *siaus- > la. saus-, no ka bijis verbs *saust (sk.
sausmas). Skapumija *Sus- > b. *sus- (sius-), no ka la. sust
ar sakotnejo nozimi 'but izliektam, izslietam’ —> 'but saboztam (ar
gaisa izslietiem matiem, spalvam); bozties’. No sejienes sasust
'sabozties’ sakurna tiesa un velak parn. погТтё ('|oti sadusmo-
ties’). Sal. Is. siausti 'sabuzinat (matus), sasukat uz augsu;
sasliet uz augsu (spalvas)’: siiisti 'parskriet sermujiem, dabut
zosadu’. Par nozimi sal. ari sapusties 'sadusmoties’.
Pec cita uzskata (Blese) vards saistams ar saust 'sist, pert’.
К
Bl 6 194, EF 2 979, M-E III 759, IV 107, Pok 592
satapt sk. sastapt.
159
saudzet
satiksme — sk. tiktb.
satikt — sk. tiktb.
satsa [sats], apv. [a2], sata, sats (gen. -s), satus; Is. softs, apv.
solas, sola, sole 't. p’. pr. setuinei (tag. 2. pers.) 'paedini’, go.
sop 'paedinasana’, ga-sopjan 'labi paddinat’, sav. sat, v. salt
'paed s’, iru saith (< *satis) 'sats’, lat. sat(is) 'diezgan, pic
tiekami, pilnigi’. Pamata ide. *sa- 'paedis, paedinat’, atv. *sa-ti-s
*satis > la. *satis > sats (gen. -s), no ka liter, sats
(gen. -a).
Ari adj. sats (*satus; Is. solus), sains (apv.), liter, sahgs
'barojoss (ediens), pieticigs, merens (cilveks)’. Senakajos rak
stos verbs satinat 'svetit, dot svetibu’ («taisno majasvietu vins
satinas», Gl 1 1162), 'pieedinat’ (lat. satio, saturo, expleo tulkots
ar sinommiem «es pieedena, es satena; es top(u) pie6denats,
satenats», Elg 1 253)
19. gs. beigas darinats divd. piesatinals pec v. gesatligt 't. p.’
parauga, un no ta verbs piesatinat 'piepildit, pieblivet (ar ко),
panakt (ka) lielu koncentraciju’ (RLB KV 3122). Vardi piesati-
nats un parsatinals akcepteti par fzikas terminiem 20. gs:
20. gadu sakurna (ZTV 88)
Sk. art. sajs.
В II 278- E IV 2 299, Eckert 9 49, EF 2 857, Fei 201 Ki 625,
M-E III 809, Pok 876, T 250, W-H II 481, В А Дыбо — ВСЯ 1961
5 17
satsb, sata 'p|ava, ganiba, lauks’— sk. pilseta.
satversme. A. Kronvalda jaunvards (satversma, 1869), atv. no
verba tvert (sk.) - «Cilv6ki jau sirma senatne tade| sabiedrojusies
lielakas draudzes un valstis, lai tiem butu briesmas bridi derigs
patverums. Vipi tade| likumus izgudrojusi un pienemusi. lai tiem
butu vajadziga laika, kur patverties, lai tiem butu tversmes. . .
Tade| nosauksim visus likumus, visas dazadas tiesas un citas
valsts leriktesanas miera un kara laikos, pie kuriem varam
pietverties un kuri pasu valsti satur cieti кора, par valsts
satversmu — Staatsverfassung» (Kr. 1 427).
Forma ar -e ieviesas pec varda pataersme parauga (D 1
1171).
_M-E III, 769
saudzet [saudzet], apv. [au, afl2]; Is., saugoti, apv. saugoti 'sargat
no briesmam, uzraudzit; censties-saglabat, nejaut rznikt, bojaties;
uzraugot verot; gltinet, gaidit; alureties no ka, izvairitics (no
ka nepatikama); taupit, saudzet; leverot -(noradijumus, pamacibas,
parazas)’ Pamata ide. *seug- : *soug- 'rupeties; norupcjies.
skumjs, slims’ > b. *saug-, пока atv-i :*saugati, *saugeti > Is.
saugoti, la. saudzet. Bijis'an pamatverbs saugt, kura iter. dur.
ir saudzet' «tavs klepis saugt un auklet spej» (M-E III 771)
Pamatverbs izzudis, laikam skauzot homofoniju ar saukt. Tag
3. pers. sauga laikam no *saudzlt.
sauja
160
Ide. *seug un *serg (no ka la. sargat, sk.; sakne *ser-
'rupejoties uzmanit; sargat, glabat’) ir paratelas formas ar
lidzigu semantiku. lespejams, ka bijusi sonantu mija (r p), vai
ari skanejuma tuvas saknes semantiski ietekmejusas viena otru.
Latviesu un lietuviesu valoda abu sakpu atv-iem ir diferenceta
nozime, kas saknojas baltu pirmvaloda. Abas baltu valodas
verbiem diferenceti an piedekji (at- / -et ); uz to ka raksturigu
paradibu norada V. Ivanovs. (Abas valodas piedekji sajos vardos
gan ir pretejas attiecibas: la. sargat : saudzet, Is sergeti
: saugotl.)
Pec cita uzskata (Trubacovs) Is. saugotl ir saliktenis *sau
4- goti 'sev iet’. (K)
EF 2 764, KI 707, M-E III 770, Pok 915, Ив 12 132, Tp 13 117
sauja [saQja], apv [au2], sauva, sauve, Sauja, Sauva; Is. apv.
sauja, sauge 't. p.’, saukstas 'karote’, lat. cavus 'izdobts, caurs,
(subst.) dobums, caurums’. Pamata ide *keu 'tukt, liekt, liek-
ties; ieliekums, izliekums, dobums’ > b. sau- / *sjau > la
sau- / Sau-, no ka sauja un apv. Sauja ar piedek|u variacijam.
Ls. sauja (ar s- <1 s-) visparinats no izloksnem
Pec cita uzskata (Frenkels) sauja varbut ir vienas cilmes
ar Saurs. (K)
EF 2 765,— FBR XX 224, M-E III 771, IV 6, MM III 365,
Pok 592, W-H 1 191, Zev 2 416
saukt [saukt], Is. saukti 'kliegt, saukt’, narev. pasauk 'saki (pa-
saki)!’, si. siikah 'papagailis’, toh В sauk- 'saukt’. Pamata ide.
*kau- 'kaukt, kliegt’, no ka ar k saknes paplasinajuma *kauk-let
> b. *Saukti > la. saukt. (Saknes paralelforma ar k-, sk
kaukt.) Iter, saukat [ail] (Is. Saukoti, saukoti) saukalet [au]
ar diferencetu noz. saucinat [au] 'ladet’. Arh. saucet 'saukat’.
Atv. atsauksme [au] senak 'atsauksanas, 20. gs. 20. gadu
sakuma 'norade’ (кг ссылка, v. Nachweis, ZTV 141), bet jau
20. gadu vidu 'novertejums, atzinums; recenzija’ (кг. отзыв, v.
Gutachten, M-E I 188). Ar noz. 'norade’ 20. gs. 50. gados atsauce
(LLW I 428). A Sterste 19. gs. 90. gados ar vardu atsauksme
tulkoja juridisko terminu kr. отзыв, v. Berufung (lugums lictas
jaunai caurskatisanai, ja bijis aizmugurisks spriedums), un
saja nozime vards lietots 19. gs. beigas un 20. gs. sakuma.
Atv sauklis [ail] ir 20 gs. 20. gadu jaunvards (J. Stu-
denta?), ко atbalstija J. Endzelins (E 4 37) aizg lozungs aiz-
stasanai.
No tas pasas saknes skapumija suk , kas paradas apv
interjekcijas suk!, suk! (sauciens, piesaucot supus, an kume|us).
В II 613, Buck 1251 un 1277, EF 2 968, M E III 771 un 1116,
MM I 274, III 352, J Otrgbski — Donum В 361, Pok 535, KK 29
195, Zinkevicius 1 16, 2 77
saule [saule], Is saule, pr saule, narev. sala (*saula), go. sauil,
gr. helios (< *sauelijos), lat. sol (< *siiol) 't. p ’ Pamata ide.
161
sautet
*sauel- : *suel 'saule’ no saknes *sau- 'mirdzet, spidet’ (Ben-
venists). Ide. valodas ir an forma ar pied. -(e)n- (go. sunno,
sav , ssk. sunna, bet an sdl, v. Sonne) un kontaminetas formas
ar -In- (кг. солнце no psi зъ1пьсе, kas ir dem. no pamatformas
*зъ1пь). Ar reducetu piedekli ide. *sauel- > b. *saul-, no ka
*saule > la. saule. Verbs sau(ot [uo].
Sk ari: pasaule, svelme, svilt.
Buck 54, E IV2 299, Eckert 9 180, EF 2 765, Euler 1 81, HF
I 631, KK 29 195, KI 716, Lanszweert 146, M-E III 772, Pok
881, Stang 1 75, T 251, W-H II 553, Zinkevicius 1 17, 2 78,
Бенвенист 1 68 un 93, Д. Брозович — Balt XIX 13, Гам-Ив 3 188
un 210, Ф III 710, Ц 440
sauigozis sk. gozeties.
sausnes sauspi 'kapepju viris^ie ipatpi’—sk paskani.
sauss [sauss], Is. sausas t. p.’, pr sausa (a < -an, ak.) 'sausu’,
adv. sausat, kr. сухой (ssl. souxb, psi. *suxt>), bkr cyxl, ukr.
сухйй, bulg cyx, c. suchy, p. suchy, si. siiskah (*su$k-), gr.
ayos (< *sausos) ’sauss’, lat. sudus (< *susdos) 'sauss,
saulains’, oset. suseen 'sausais (menesis)’. Pamata ide. *saus-
: *sus 'sauss’, laikam no saknes *seu- : *su- 'sula, mitrums;
izspiest sulu; sukt’ (no ka ari la. sukt, sk.). No 'sukf —*- 'k|ut
sausam’ izveidojusies adj. nozime 'sauss*. Ide. *saus-os > b.
*sausas > la sauss Baltu valodas vistiesak saglabajusies
varda sena forma.
Verbs saust (apv.) 'k|iit sausam’ (Is. saustl), kauz. sausinat.
Verbs sauset 'sausinat’, bet apv. ari *k|ut sausam’, Subst.
sausne 20. gs. 20. gadu termins (ZTV 80).
Sk. an: suset
Buck 1076, E IV2 299, EF 2 766, Euler 1 62, HF I 188 L III
74, Lanszweert 32, Maziulis 6 226, M-E HI 776, MM III 361, Pok
880, Schmalstieg 2 57, T 250, W-H II 624, Абаев HI 174, Гам Ив
3 158 un 598, Ф III 813
sautet [sautet], apv [ай2], Is apv sautas 'kapostu zupa: sviedru
smaka’ (sal. la. apv. sauta [au], saute, sauts 'natru, balandu
u. c. zupa; lopu dzira no sutinatas zales’), sav. siodan (germ.
*sau[)-), v. sieden 'virt vanties’, ave. havayan 'vini 8аи1ё’. Pa
mata ide. *seu 'virt, vanties; strauji kusteties’ (Trautmanis;
no sas saknes an la. saust, sk), kas sapludis ar ide. *Hseu-
'degt’ (no saknes *kes-; Petersons, Frenkels). Skapumija *ksou-
ar t saknes paplasinajuma, no ka b. *saut-ti > *sausti > la.
*saust 'vanties, sust’, kura kauz. sautet. Verbs *saust izzudis,
laikam skauzot homonimiju ar apv. saust 'k|ut sausam’. Verbs
*saust 'vanties, sust nozimes un lietosanas zipa bijis tuvs tas
pasas cilmes verbam sust; sal. sutigs : apv. sautigs 't. p.’ No
*saust an apv sautis, sautelis [au] 'slinkis, kas mil gulet
sau|oties’.
Pec cita uzskata (Kara|uns) pamata ide. *keut-.
6—484
sautigs
162
Sk. ark sust
EF 2 968, KI 707, M-E III 778, Pok 914, T 310
sautigs 'sutigs’— sk. sautet.
sautis3 'draugs piedengais’— sk svainis.
sautisb, sautelis 'slipkis, kas mil gu ef— sk. sautet.
savara 'skerskoks, kas satur кора ecesu kokus’— sk abra.
savrup. Аг те1а1ёг! no *savurp(i)-, tas ir atv. no savs (sk.), kur
-p(i) postpozicija ka vardos kurp, turp, arh. visurp u. c. (En
dzelins; noraida Aruma). Apv. savrup, savrupus, savrop [uo],
ari savup, savjup Ar lidzigu nozimi saliktepi apv. savdabln,
savmaf, savmalam, savmafus u. c.
E Ш2 140, 1 678, M-E III 792
savs; Is. sauas, pr. swats, kr, bkr., bulg. свой (ssl. svoi, psi.
*svojt>), ukr. cetu, c. svuj, p swoj 't. p.’, go. swes, sav. swas,
si. svah ’pasa’, gr. hos (< *syos), beds (< *sey.os), lat. suus
(< *soyos) 'savs’. Pamata ide. refl. vietn. *se- atv. *s(e)ue-,
no ka ari sev (sk.). Piederibas vietniekvardiem izveidojusas for
mas *sy.o-s un *seyo s > b. *setias > *sauas > la savs
No senakas formas la. apv. sevs.
Atv. savejs, no ka adj. / subst savejais. Bijis ari subst.
savtis (sautis) 'draugs, piedengais, savejais’: «tie mani sausi»,
«es vipam tos rudzus palaizu par letu naudu ka sautim» (Fur
2 347) No sa varda ar izzudusu noz. 'cilveks, kas riipejas tikai
par sevi, par savu labumu’ atv. savtlgs, savttba. Vardam savttba
senak b jusi plasaka nozime — ne tikai 'egoisms’, bet an
ipasums • «vips пасе sava savtlba» (GI 4 181)
Arh. savisks 'sevisks*, adv saviski, savisku 'seviski’: «und
vips jema to savisku [seviski — atseviski, savrup] no tiems
|audiems» (Elg 2 101).
Sk. ari: savrup, svainis.
E I 115 un 520, EF 2 767, HF I 431, L III 75, M E III 792,
MM HI 566, Pok 882, T 251, W H II 626, Бенвенист 2 361,
А Паулаускене Б-сл иссл 1983 92—95, А Росинас — Б сл
иссл 1983 87, Ф III 583
sebns sebrs kaimips’— sk sabris.
sebs [s§bs] 'vels’. Varda cilme nav pilnigi skaicTra. Ticamakais
tzskaidrojums, ka pamata ide. refi vietn. *se- (no ka la. sev,
sk.) atv *sebh(o) , no ka dat. *sebhet 'sev (pr. sebbet, kr. себе,
ssl. sebe; Buga, Trautmanis, Frenkels). Ide *se- atv i saistijas
ari ar noz. 'savrup, par sevi, atseviski’. lespdjams, ka sebs
sakotneji 'atsevisks; tads, kas iet vai nak atseviski, pec citiem’
—* 'tads, kas iet vai nak velak’ -> ’vels’ (Blese). Par lidzigu
nozimes izveidosanas gaitu sal. v. spat ’vels’ no senakas noz
'tads, kas velkas, vilcinas’.
Pec cita uzskata (Kara|uns) la. sebs < *s(u)ebas 'brivs,
va|ejs’ un saistams ar svabads ('vels laiks brivs laiks, pec
darba’; noraida Trubacovs)
163
sedet
La sebs ir sens kursu vards un sastopams biezak Kurzemes
izloksnes. Liter, valoda to leviesusi E. Dinsbergs un A. Kron
valds («sauie uzlec [oti sebu», Kr II 368).
Bijusi ari verbi *sebt, *sebet, *sebinat (Is. sebinti 'taupit,
skopoties’ 'atlikt sev, savrup’), kas tagad izloksnes atv-os,
piem, nosebt [uo], Blakus apv. seboties [uo] liter, nosebot
[uo-ud], noseboties [£io-uo]. Subst. apv. sebi!}is, sebulis [§]
‘tas, kas nak veiu; tas, kas nosebojas’.
A. Augstkalns — FBR XIV 118, В III 212, Bl 7 100, EF 2 768,
E-H II 474, Karaliunas - Симп 15,— Эт 1984 71, M-E III 810,
T 251
secen 'garam sk secinat.
seciba, secigs sk. sekot.
secinat [secinat] ; Is sektneti 'sekot, noverot, izsekot Atv no verba
sekt 'ostot pedas, meklet; dzit (pedas)’ (sk.), ta iter. Varda
secinat musdienu liter, nozime spriest (no redzeta, lasita, dzir-
deta)’ izveidojusies 19. gs beigas vacu valodas ietekmd, izejot
no verba sekot semantikas (v. folgen 'sekot’: folgern 'secinat’).
Vardu saja nozime vispirms lietojis «Baltijas Vestnesis». Plasak
tas lietots 20. gs sakuma (D 1 417), kaut gan vel ilgi uzskatits
par jaunvardu («neparasti gan izliekas tadi jaunvardi ka
secinat u. С.»—Domas, 1914 4 499)
No sekt ari apst. secen 'garam’, apv. secin, arh. sec (St
I 260), kas lietoti ari ka prievardi. No nozimes 'sekojot (medi
jumam) iet kam garam’ -► 'garam, gar’. No atbilstosiem verbiem
atvasinati apst. un prievardi ari citas valodas. Sal si. saca
'кора, ar, pie’, saci 'кора’, lat. secus 'blakus, garam; ciesi, aiz’.
E I 401, 1 687, EF 2 773, M-E III 810, Nitina 161, Pok 896,
T 254, W-H II 506 un 519
sedet [sedet]. Is. sedeti 't. p pr sindats [a] (< *sindants, kur
stnd- < *send-) sedoss’, narev. sid (< *sed-) 'sedet’ (laikam
nepilnigs rakstijums *sidet vai * sided vieta), kr. сидеть (ssl.
sedeti), bkr. с1дзёць, ukr. cudiru, bulg. (tag. vsk 1. pers.) себя,
c. sedeti, p. siedtec 'sedet, sav. sqzzen (germ *sat]an), v. setzen,
ssk. sgt/a, a-s. s$ttan, a. set ’sedinat’, si. sidati (*sizdati) 'sei',
lat. seder e 'sedet’. Pamata ide. *sed- 'sesties’, no ka atv. *sed-tei
Z> b *sestei / *sesti > la. sest(i), tag. sedu, sezu vai sestw
«Stundu stavu domadama, Pie ka sesti kamanas Labak sedu
pie balifla . . » (LD 17889 10). Saja nozime liter, valoda parastaks
refl. sesties. Kauz sedinat (Is. sedineti). Ar pied, -e- atvasinats
stavokja verbs sedet, tag sedu vai sezu. (J. Endzelins ieteicis
formas (es) sezu, (tu) sedi, (vins) sez jeb sed — ar sauro e.)
Atv. sedeklis; sal. Is. sedekle (liter, sedyne, sedyne), lat.
sediculutn, sedecula 't. p.’ Ar noz. 'oficiala apspriede’ A. Kron
valds hetoja atv u sedejums: «mums at|aus sava bibliotekas
istaba savu sedejumu noturet» (1873, Kr 11 429; V 2 202)
Musdienu termins sede darinats un ieviests juridiskaja prakse
sedulka
164
19. gs. 80. gados; sal.: «L etu iztiesasana pie miera tiesnesa
notiek klaji un mutes vardiem, tomer sede var ari but neklaja . . »
(Ustavs par civiltiesasanu, 1889, 68. pants, tulk. A. Sterste).
Sk. ari: segli, ligzda.
G. Bonfante — St В IV 128, Buck 833, E III2 413, IV2 305,
1 726, 790 un 797, EF 2 769, Euler 1 227, KK 29 195, KI 705, L III
76, Lanszweert 129, Mach 539, M-E III 823, Oxf 813, Pok 884,
T 259, W-H II 507, Zinkevicius 1 18, 2 79, Ив 12 129 un 190,
Tp 6 134, 12 И, Ф III 618, Ц 421
sedulka - sk. segU.
segli [s§gli], sedli; kr., bulg. седло (bsl. sedblo, ssl. *sed-blo), c.
sedlo, p. siodlo, sav. satul, satai, v. Sattel (< si. *sadula?).
Pamata ide. *sed- *s6sties’, no ka an sedet (sk.). No sas saknes
b-sl. *sedula-n (nek. dz.), ar formas un dzimtes mainu la. sedli
> segli (Buga, Trautmanis). Abas formas paraleli jau 17. gs.
(Mane 1 149, Elg I 494). G. F. Stenderam 18. gs. formas sedles
un segles (St I 254 un 256). Vir. dzimtes formas nostabilizejas
19. gs. (U I 253, V 2 202). Dzimsu variaeijas izskaidrojamas
ar pareju no nek. dzimtes Atv. seglot [s^gluot], sedlot [s^dluot].
Pec cita uzskata (Endzelins, Frenkels) vards laikam ir a zg.
no slavu valodam. Tacu baltu valodas ir an tas pasas cilmes
seni auga nos. seglini (sedlinaji, sedlini, sedlinkoks, sedols [uo];
Is. sedula), sa auga nos. рёс aug|a formas, kas atgadina seg us.
Varda sakotn6ja noz. 'sedeklis’; sal. lat. sella < *sedla,
gallu sedlon 'sedeklis .
Aizjuga piederums sedulka [?], apv. sedulks no kr. седёлка
*t. p.’
В II 306, El 100, KI 625, M-E III 812, Pok 884, T 259, Пр
II 268, Ф III 589
segt; Is. segti 'spraust, (aiz)pogat; g6rbt’, kr. apv. стать (psi.
*sggti, *spgati) 'tvert, skart’, si. sajati 'piesprauz, piekar’. Pa-
mata ide. *seg- 'spraust, piekart; aizskart’, atv. *seg-tei > b.
*segtei/ti > la. segt, tag. (es) sedzu [§], apv. segu [§|.
Nozimes parnesums 'spraust’ —► 'segt' laikam izveidojies no
atv-a apsegt ar sakotnejo noz 'apspraust’, t. i., 'apsegt un sa-
spraust’ —► 'apsegt’, sal Is. apsegti '(visapkart) aizpogat, pie-
spraust’. Senaka noz. 'spraust’ saglabajusies folklora, piem.:
«Puisi manas saktas sedza [atsprauda], Vilka manus gredzen-
tipus» (LD 6275). Noz. 'spraust’ atspogu|ojas an varda sakta
‘('piesprauzama rotas lieta’)
Atv. sega [§] (bijusi ari forma *saga, sal. apv. apsaga, E-H
I 111), segene, ar patskana miju sagsa (< ^sag-tja).
Sk. ari: sakta.
Brence 1 259, Buck 849, E I 266 un 735, Eckert 9 207, EF 2 770,
Hamp —Balt X 81, Laua 2 56, M-E III 812, MM III 419, Pok
887, T 252, Мельничук 3-66, Ф III 825
seja, apv. sejs, sejs; kr. сень (ssl. senb) 'paena’, bkr. сенцы (dsk ),
165
sekla
ukr. c'ihu (dsk.) 't. p.’, bulg. сянка 'ena’, c. sin, p. sieh 'zale’,
sav. skin 'spidums’, v. Schein 'spidums, spozums, mirdzums’,
a. shine 'gaisma, spozums, spidums’, si. chaya '(at)spidums,
mirdzums, ёпа’, gr. skia 'ёпа’, toh. В skiyo 't. p.’ Pamata ide.
*(s)kei- 'mirdzet; atspidums, ena’ atv. *kei-a- > b. *sei-a- >
*sei-ja > la. seija > liter, seja. Senaka noz. ena’ redzama
atv-a paseija (apv.) 'раёпа, pavdnis’: «Ej, baliiji, tu paprieksu,
Es tavA paseija; Es tava paseija ka ozola krdslipa» (LD 13707).
No noz 'atspidums, ёпа’ —'augums, galvas atdna, attdls’
—>- 'galvas priekspuse’ sakurna izloksnes, vispirms laikam Zie-
me|vidzeme, jo G. F. Stenders vardu seija (seijs) mfisdienu no
zime piemin, atsaucoties uz J. Langi (St 1 258) Vards folklora
pierakstits Palsmane: «Smalku skuiju priedi deju, Lai bitites
driz ielid; Siku seiju sievu рёти, Tai bij jauka valodijj(a)» (Palcm
237).
Vards liter, valoda vispirms ieviesas forma seija, piem.: «Vipi
viens otram patikas ar ieksl^igu un arigu seiju» (K. Kundzips —
Pagalms 1881 3 26; si forma an U 1 255), bet paraleli vietam
mindta ari forma seja (V 2 203). Vards liter, valoda aizstaja
agrak sajA nozime lietotos gtmis, vaigs.
A. Kronvalds lietojis vardu seija ar noz. 'forma’, «vienskaitla
seija — Einzahlform» (Mazais vacietis, 1. d., 1865, 78).
Sk. an: silis.
E III2 110 un 332, HF II 730, KI 641, M-E III 96 un 813, MM
. I 407, Oxf 820, Pok 917, Stang 3 85, Ф III 602
sejaa 'saite’ sk. sija.
sejab 'sdsana — sk. set.
sekas [s§kas], vsk. seka; Is. seka 'seka, seciba, norise, (apv.)
veiksme’. Atv. no verba sekt (sk.). Vards nav fiksets 19. gs.
vardnicas. No izloksnem las ieviesies liter valodA 19. gs. beigas
un plasak lietots 20. gs., piem.: «augu karta (seka)» (RLB KV
238). An tulkojot kr. (no)следствие, sakurna lietota vsk. forma
seka (D 2 678 un 845) Lai noverstu parpratumus, saja погппё
pakapemski ieviesusies dsk. forma sekas. «kara sekas» (D
1 416), «neierasanas sekas» (ZTV 5).
M-E III 813
sekla [s§kla], apv. ]; Is. sekla, sekla 't. p.’ Pamata ide. *se(i)-
'sutit, mest, set’, no ka an set (sk.); atv. *se-tlo-m > b. *seklon
(nek. dz.), dsk. *sekla, no ka la. sekla kopuma погппё ar pareju
siev. dzimtd (uzskatot nek. dsk. galotni par siev. vsk galotni)
Ar seno dsk. nozimi saistitais kopuma nojegums tomdr saglaba
jies varda semantika, piem.: «sagatavot sdklu pavasara sdjai»,
«kodinat rudzu sdklu».
Tas p sas cilmes ir lat. saeculum 'paaudze, laikmets, gad
simts’. Ari la. sekla 17. gs. G. Elgeram ir 'pecnacdji, nakamas
paaudzes’ (varbiit latipu valodas ietekmd): «Lidz ka tas ir ru-
naj(i)s uz musiems teviems: Abraham(u) und vina sdklu mu-
sekls
166
zige» (Elg 2 127). Attieciga vieta E. Glika tulkojuma: «Ka vips
ir runajis musiem teviem, Abraamam un vipa berniem muzigi»
(Gl 4 113).
EF 2 772, M 4 59, M E III 825, Pok 889, T 253, W-H II 460
un 522
sekls [s^kls], is. sekliis, apv. seklas t. p.’ Atv. no verba sikt
'samazinaties, zust (par udeni)’ senakas paraHformas *sekt
(sk. slktb). Atv a forma ka tukt : tukls.
No tas pasas saknes ar patskaria garinajumu seklis [ё, ё]
(Is. skklius, apv. seklis 't. p.’), apv. sekle, seklis. Par formu
sal degt . deglis apv. deglis 'izdegus vieta Ar seklis saista
kursu vietv. Ceklis (Blese).
Bl Tautas v 142, Buck 892, EF 2 772, M-E III 814 un 825
Pok 894, T 256
sekmes vsk sekme; Is. sekme 'veiksme sekmes’. Atv. no verba
sekt (sk.). Par formu sal. lekt . lekme. Varda nozimes attistiba
laikam bijusi sada: 'pedu dzisana’ 'veiksme pedu dzisana’
'veiksme, panakumi’. Varda saistiba ar pedu dzisanu bijusi
manama уё1 18. gs., kad verbs sekmet lietots ar noz. 'dzit pedas’
(Lg II 293). Subst. sekme (un sekums) tad jau bija ieguvis
noz. 'veiksme, panakumi’: «tev nekadas sekmes neva» (Fur 2 374)
«pie tavas saimniecibas veikni un sekmi redz5t» (L Arste 1 2).
18. gs beigas vards lietots jau dsk. forma (sekmes St I 258,
bet nesekme, turpat), ta ari 19. gs. pirmaja lasamaja gramata.
«labas sekmes» (G. F. Milihs. Jauna skolas gramata, 1803 110)
Varda lietojums dsk. forma nostabilizejies 19 gs. 70. gados (sek-
mes 'успех’, V 1 627; «darbosanas sekmes», Kr II 362). Varda
semantikas saistisanos ar dsk. formu veicinaja tas, ka A. Kron-
valds ieteica vsk. sekme lietot jauna nozime 'rezultats’ («pum-
purs ir pampsanas sekme (Erfolg, Resultat)», Kr I 423) un
'sekas’ («sen pagajuso laiku auglis, sekme», Kr II 218). Vards
sajas nozimes kadu laiku lietots diezgan plasi.
Verbs sekmet 19. gs. 70. gados jau bija ieguvis musdienu
nozirni (V 1 627 2 203), kaut gan dazos apvidos tas lietots ar
nozirni mekldt, petit’ («par ко tik daudz sekme?» ко tu tik
daudz jauta? U I 255). Refl. sekmeties
No sekme vai sekmet atvasinats adj. sekmigs (Lg II 293)
Tam blakus J Neikcns lietoja subst. sekmtba (U I 255), kas
musdienu liter valoda parasti negativa forma (nesekmlba).
18. gs vienada nozime ar adj. sekmigs lietots sectgs (Lg 1 245,
II 293).
EF 2 773, M-E III 814, T 254
sekot [s^kuotj; Is. sekibti ’sekot (kam); atkartot’, si. sacate 'pavadu,
sekoju’, gr. hepomai (< sekuomat), lat. sequor 't. p.’ Atv. no
sekt 'ostot pedas, meklet; dzit (pedas)’ (sk.), sa verba iter.-dur
Vards senatne bijis mednieku leksika. No noz. 'meklet (medi-
jumu)’ —'sekot (medijumam)’ -> 'sekot; but aiz ka’. Sakotneja
167
sekste
nozime da|eji izpauzas apv. verba sekot [sijkuot2] 'let no vienas
vietas uz otru’: «runcis seko apkart pa naktim» (E-H II 481).
No sekt ari adj. secigs. 18. gs. tas lietots vienada nozime ar
sekmigs (Lg I 245, II 293), ari varieta nozime 'tads, kas atri
darbojas’- «tas dzirnavas ir secigas» (t. i., tanis dzirnavas atri
tiek pie malsanas, Lg I 245, St I 261). Vardu secigs ar noz.
'atrs* 19. gs beigas Homera «Odisejas» tulkojuma hetojis an
К Mdenbahs («secigais vestnesis»). Tai pasa laika varda nozime
pieskapojas verbam sekot, un secigs leguva musdienu liter
nozirni 'tads, kas seko cits citam; tads, kas atrodas рёс kartas’.
Saja nozime Vards dzijak iesaknojas Iter valoda tika' 20. gs
(D 2 677). Blakus tarn darinats subst. seclba Agrak kr
последовательность tulkots ar vardiem «cieta kartiba» un
последовательный «рёс kartas daridams, nakdams; (adv.) cits
paka| cita» (V 1 440).
EF 2 773, HF I 544, Jeg 4 65, M-E III 815, MM III 417, Pok
896, T 254, W-H II 519
sekot iet no vienas vietas uz otru’— sk. sekot.
seksa [s^ks], apv. seka [0] 'za|baribai p|auta zale’, Is sekas 't. p.’,
pr schokis ’zale’ ssk ha (germ. *hehon) 'atals , si. sakam
'virtuves za|umi, darzepi'. Pamata ide. *kes- ’griezt’ atv. *ks-ek-
> b. *sbk-, no ka *sekas > la. seks (Me|nicuks). Tatad seks
sakotneji 'nogrieztais (nopjautais, nopluktais)
Ide. *kes ir fon. variants saknei *kes- 'griezt, kasit’, kuras
atv. ir la kasit; sal. seksb
Рёс cita uzskata (Gamkrelidze, Ivanovs) varda seks pamata
ir ide. *kek-o- 'вёкз’ (nepaskaidrojot sas formas cilmi).
E IV2 301, EF 2 970, M-E III 825, MM III 320 Pok 544 un
895, T 301, Гам-Ив 1 16, 3 97, Мельничук 2 222
seksb [s?ks] 'sirpis, zagis’ (arh.), apv seks '-sirpis, izkapts’; Is.
isekti 'iecirst, iedobt’, kr. сечь (psi *sekti, tag. *sefep) 'cirst,
kapat’, c. sekati, p. siec cirst, sist, kapat’, lat secure '(no-,
par-) griezt, skelf. Pamata ide. *sek- 'griezt’, kas varbut ar
metatezi no *kes- 'griezt, kasit’ (Mejpicuks; no sas saknes kasit,
sk.). No sas saknes ar dazadiem piedek|iem darinatas vairakas
ide. bazes, no kuram ir daudzi atv-i latviesu valoda
Sk. ari: sekste, skabt, skeps. skiebt skiest, skiets, sktpsna,
skit, skobit.
M E III 814 un 826 Pok 895, T 255, W-H II 504, Мельничук
2 194, Ф Hl 593
sekste Pamata ide *sek- 'griezf, no ka an lat. secure griezt’ (sk
seksb). No sas saknes darinati vardi ne vien ar noz 'griezf un
'tas, ar ko gnez’ (v. Sage 'zagis’, la. arh. seks 'sirpis, zagis’),
bet an 'tas, kas ir nognezts’ (v Segel 'bura , sakotn5ji 'nogriezts
auduma gabals’) vai 'tas, kas ir izgriezts, legriezts, izrobots’
(lat. signum 'zime’, sakotneji 'kocips ar iegrieztam zimem’). Sa a
погпиё izveidojies ari vards sekste—it ka kas izgraizits, izro
sekt
168
bots. Par nozimi sal Is skiautere 'sekste’ no ide *skeu 'griezt’
(no ka la. skautne) (K)
M E HI 814
sekt 'ostot pedas, meklet, dzit (pedas)’ (arh., apv.); Is. sekti 'sekot,
atrast, atkartot, (no)verot, stastit’. Pamata ide. ^sek^- 'ostot
pedas, meklet; dzit (pedas)’ > b. *sek-, no ka *sekti > la. sekt.
Latviesu valoda vards saglabajis savu senako nozimi, piem.,
teikuma «suns sec pedas zakim»; citas valodas si nozime jau
izzudusi No sas sakotnejas semantikas, kas bija ipatneja med
nieku leksikai, atvasinatas formas ar vairakam jaunam nozimem,
piem., sekot’, 'veikties’ (sal. sekmes, sekmeties), 'redzef (go.
sailvan, v. sehen, a. see, he. sakuydi- 'redzdt’), 'sacit’ (la sacit,
Is. sakyti, v. sagen).
Refi. sekttes senakaja literatura un izloksnes sastopams pa-
raleli ar sokties [uo] (sk. sokas); tag. 3. pers secas sekas,
pag. seeds, piem : «rita darbs sekas» (G. J. Milihs. Jauna skolas
gramata, 1803 11), «tas vipam рёс velesanas secas» (109), «[pec
atputas] darbs secas» (M. Stobe. Veselibas gramata, 1795 51).
Sk. ari: sacit, secinat, sekas, sekmes, sekot, sekt, sokas.
E 1 735, EF 2 773, Jeg 4 65, M-E III 815, Pok 896, T 254,
Гам-Ив 3 155 un 696
sekt [sekt]; Is. sekti 'pasacit prieksa, cukstfet’, sekeioti 'pasacit
prieksa, suflet’. Vards ir tas pasas cilmes ka sacit (sk.), to
pamata verbs sekt (sk.) ar izzudusu noz. 'teikt, stastit’ (Is.
sekti 'stastit’). Ar ekspresivu saknes patskapa garinajumu sekt.
Varda nozime latviesu valoda sasaurinajusies, specializejusies,
piemerojoties skapu atdarmasaiiai.
Pec cita uzskata (Frenkels) varda pamata ir tikai skapu
atdarinajums. (K)
EF 2 773, M E Ill 826
sekums 'sazarojums, stakle sk sakumi.
selga [s^lga]. Aizguvums; no lib. sdlga, saiga 'mugura; atklata
jura’ (s. selka 't. p.’, ig selg, apv. salg ’mugura’) Aizg. minets
18. gs. vardnicas (Lg II 293, St I 223).
E III2 427, Ket 393, Magiste 2749, M-E III 816, SKES 995,
Zeps 1 183
se|i [se|i, e], vsk. selis. Varda cilme nav pilnigi noskaidrota To
saista ar Is. salti 'leni tecet’, salidzinot Lietuvas vietv. Seliupis,
Seliupys ar Tekupys (: Is. teketi, la. tecet; Kuzavinis).
Realaks liekas cits cilmes risinajums — saistot vardu se(t
ar ide *selos 'ezers, purvs’ no ka si sdrah ezers, diljis’, ir.
*harah- 'ezers’, gr. helos 'purvs, mitra zemiene’. Tada gadijuma
b. *selas > la *sels 'ezers, purvs’, no ka selis sakotneji
'ezeriem bagata vai purvaina apvidus ledzivotajs’ Sal. Nitaure
vietv. Se[a purvs, kas laikam pleonasms (tapat ka tirehs Ttre[a
purvs); lespijams, ka saja vietvarda Se(a < '"Sela.
169
sens
Pec cita uzskata (Blese) vards seji saistams ar apv. siel(i)s
'(mazs) plosts’ (noraida Frenkels).
Risinot sa varda cilmi, ir svarigs apsverums, ka sena Selija
ir ezeriem un purviem bagata tentorija. (K)
В Ш 613, Bl — IMM 1938 286, E IV2 388, 1 8, EF 1 62, Euler
1 213, K. Kuzavinis—Balt 1 179
senala [s^nala], apv. [^2], senela [s?n?la], senula [§] Ar metatezi
no *selana, resp. *selena; sal. Is. selena, selena 't. p.’ Atv. no
verba set (sk.; Endzelins, Frenkels). Par atv-u no sa verba ar
-I- sal. Is. paselys 'sejurns’.
В II 554, El 251, Illi 480, EF 2 773 M-E III 826
senatne. A. Kronvalda jaunvards (1869), atv. no adv. sen vai adj.
sens (pec parauga jauns : jaunatne kur jaimatne senaka a
nozimd ‘jaumbas laiks’): «senatnes un tagadienes cilvekus» (Kr
I 426), «latviesu senejie laiki jeb latviesu senatne pastavejusi
gadu tukstosiem» (Kr II 178).
A. Kronvalds lietojis tai pasa nozime ari seniba: «laikraksts
par latviesu senibu» (1870, Kr I 315) So vardu Kronvalds
dzirdejis izloksnes (vards dzirdets, piem., Kazdanga, M-E III
817; to lietojis an A Pumpurs, E-H II 477) vai art darinajis
рёс Is. senybe 'senatne’ parauga.
17.—18. gs. lidziga nozime vards senene: «по senenes», t. i.,
no sena laika (Adolphi 1 220, Lg II 294, St I 260). Parasti gan
ieprieksdjos gadsimtos (ari 19. gs.) jedzienu 'senatne’ izteica ar
salikteniem vai vardu savienojumiem, kuru galvena da|a adj.
vecs vai ta atv-i, piem., G. Elgeram lat. antiquitds tulkots veci
laiki vecutns (Elg 1 55), К Valdemaram kr. древ-
ность veclaiciba, an citkartiba atv. no adv. citkart (V 1 129).
M-E III 816
sencis — sk sens.
sene [s5ne]. Aizguvums; no hb. sen vai ig. seen 't. p.’ (s. sieni).
Aizg minets 17. gs. vardnicas (Mane II 330, Fur 2 377, Elg 1 102,
Lj 230). Atv. senot [uo]
Sal. narev sini [sini] (< *seni) 'senes kas aizguts laikam
ar kursu starpniecibu. Patskanis I < ё ka priisu valoda.
E III2 427, Ket 3t>9, Magiste 2733, M-E III 827, SKES 1008
Zeps 1 182
senet 'skanet’— sk. sanet.
sens [sens, §]; Is. senas 'vecs, sens, narev. sens 'vecs’, seniru
sen, go. sineigs (< *sen-ei-), si. sanah 'vecs, gr. henos 'vecs,
no iepnekseja gada’, lat. senex 'vecs gados; (subst ) sinngalvis .
Pamata ide. *sen os ’vecs’ (pretstats jaunam gados un jaunam
pr eksmetam) > b. *senas > la sens. Ide. dialektos jedziens
'vecs’ izteikts dazadiem vardiem un *senos ir tikai atsevislju
d alektu ipatniba (ta nav, piem., slavu valodas) An atseviskos
baltu dialektos un vdlakajas valodas sens (resp. tarn atbilstosas
formas) nav bijis vispar pazistams; tas nav sastopams, piem..
sens
170
prusu valodas tekstos. Senlatviesu tautibu valodas sens laikam
nav bijis vienadi pazistams. 17. gs. vienigi G. Elgeram vardnica
sens 'vecs’ (sinonimu rindas: «vecs, piedzivojis [’padzivojis’j
cilveks / sens», «vecums / veciba / senums», Elg 1 655); atv.
pasens lietots an ka adj. vets sinonims ('tads, kas kavejas’,
Elg 1 306). lespejams, ka Elgers dzi^jis vardu sens 'vecs’
(pilnigi atbilstosu Is. senas) savas dzivesvietas vardnicas rak-
stisanas laika — Daugavpili un tag. Daugavpils rajona. Tulkota-
jos tekstos vins so adjektivu nav lietojis (tur ir tikai vecs), bet
gan adv. sen- «tas sen nomiris» (Elg 2 75). Adv. sen 'kops
ilgaka laika’ minets ar G. Mance|a un J. Langija vardnicas (Mane
1 110, Lj 251) J. Langijam ir ari adverbials defissavienojums
sen-dienas 'jau sen’; G. F. Stenderam уапё1а rakstijuma sen
dienas 'pirms ilga laika (St I 260) 19. gs. sakurna A. Velligs
korigejis so formu pec Zieme|vidzemes runas: «sen dienam»,
minedams an «sen laikiem, sen gadiem»— pirms ilga laika,
pirms daudziem gadiem (Wei 187). Ап K. Valdemara vardnicas
nav adj. sens, bet tikai adv. sen. Tas rada, ka, visparinot latviesu
valoda vardu vecs, izzudis tai pasa nozime lietojainais adj. sens.
Ta ka no vecs nav darinats (vai izzudis) adverbs, sai funkeija
saglabajies sen, kas rakstu pieminek|os sastopams visos no-
vados.
Adj. sens rakstos paradas tikai 19. gs. otraja puse, pie tarn
ar jaunu, no adv. sen atvasinatu nozimi ('tads, kas attiecas uz
agraku laiku’). Retumis vards sada пог!тё sastopams A Kron-
valda rakstos (piem., «sensenos laikos», Kr I 434); laikam
balstoties uz Kronvaldu, sens saja nozime uzpemts ari Neikena
un Ulmapa vardnica (sens alt, d.h. aus alter Zeit, antiquus,
U I 255). Tacu pamatforma ari A. Kronvaldam ir bijusi adverba
forma; rakstidams par atvasinatajiem adjektiviem ar izskapu
-ads, viris ka izejas formu min adj. svess un dizs, bet turpat
blakus adv. sen, ne adj. sens (1869; Kr I 415).
Sadi vestunskie apstak|i izskaidro, карее izlokspu vairakuma
vardu sens un ta atv-us izruna ar sauru e.
Adv. sen varbut no sen (kas vdl sastopams izloksnes; E-H
Il 477, M E III 818) < b. *senai (Is. sentai, tacu paraleli an
senai) 1г1окзпё5 tas pasas nozimes adv. senais [senais] no
dsk. instr, un senam [^], kas vareja ietekm6t formas sen izrunu
ar n un plato e dazas izloksnes Tas pasas nozimes ari apv.
senis > sens.
Atv. sends varbut no izloksnem, kur -ns > -nc (sens > sene
ka gans > ganc), vai ari parveidots no *sentis, leviesot c no
gen. *sensa > senca. Formu ar cis va^ja ietekrr^t an vards
vecis.
18. gs. sends 'sens iedzivotajs, iemitmeks’ (Lg I 54, 11 294,
ari senenieks; St I 260), send 'gimene, piedengie’ (St I 260,
atsaucoties uz Elversu). Musdienu погппё vards senci (an
171
seras
sentevi) lietots 19. gs. otraja puse (V 2 203, U I 255), bet va oda
laikam vel nebija piln gi lesaknojies, jo К Valdemaram saja
nozime an prieksgajeji, vectevi (V 1 456).
Liter, valoda nav vairs verbu, kas atvasinati no adj. sens;
sal. Is. senti 'novecot’. 19. gs. likseti senat 'vilcmaties’, iesenet-
'iedzivoties (ilgi kur dzivojot)’, atseneties 'sen atrast, atradina-
ties’ (U I 255).
Sk. an- pern, senatne.
Buck 119 un 958, E 1 610 un 613, EF 1 108, 2 775, Fei 422,
M Graudipa — LVKJ XII 134—137, HF I 522, KK 29 195, M-E
III 818, MM III 426, Pok 907, T 256, W H II 513, Zinkevicius
1 17, 2 78, Гам-Ив 3 783
septipi; Is. septyn'i 't. p.’, pr. sep(t)mas 'septitais’, kr. семь (ssl.
sedmb, psi. *sednrb 'septitais’ senaka *setb vieta), bkr. сем,
ukr. ciM, bulg. сёдем, c. sedm, p. siedm, go., sav. sibun, v sieben,
sa. seofon, a. seven, he. sipta, si. sapta, skitu hapta, gr. hepta,
lat. septem 'septipi’. Pamata ide. *septtp- 'septipi* > b *septim
Z> *septin ar pievienotu lokamo galotni, latviesu valoda pielidzi-
not Iietvardiem ar izskapu -ins, dsk. -ini.
T. Gamkrelidze un V. Ivanovs uzskata vardu par aizg. no
semitu valodam, bet A. Bomhards — par ide. un Afrikas un Azi-
jas (Afrazijas) senas valodu saimes kopeju vardu.
Kartas skaitlis septitais, agrak septits (vienigi si forma St
I 260, U I 255, bet V 1 554 septitais) no *septint(a)s (Is.
septifitas).
E IV2 304 1 491 un 499, EF 2 776, HF I 545, KI 706, L III
79, M E III 518, MM III 431, Oxf 813, P 559, Pok 909, Schmal-
stieg — ВЯ 1988 1 44, T 257, W-H II 517, Абаев 3 290, Гам-Ив
3 846, Пр II 269, Ф III 599, Ц 417
seras [s§ras], apv. [§2], vsk. sera. Pamata ide *ser- ’plust’, no
ka an seret (sk.). Uz varda seras sakanbu ar seret norada,
piem., 18. gs. verbs seroties [uo] 'skumt, but nomaktam’ un
'parklaties dub|iem, dupam’ (Lg II 291).
Varda seras nozimes attistiba vareja but divdjada (ar sav
starpeju mijiedarbibu). I. Subst. ' (asaru) pliisma’ -*• 'raudasana
un skumsana’ -*• 'skumjas, nomaktiba’. 2. Saistijums ar adj.
sers 'rugts, ass (par garsu)’ (apv.) Ne vien asaru, bet ari dazu
citu sljidrumu rugta, asa garsa letekmeja adj. sers nozimi;
piem.: «sera garsa mute ruodas, nela cigus kartupe|us eduot»
(M-E III 830). (Nozimes zipa sal. tas pasas cilmes lat. serum
'sukalas’ un serescere 'skabt, rugt (par pienu)’.) No adj. sers
atv. apv. serot [uo] 'k|ut rugtam, sapdt’, piem . «man seruo
rikle» (A. Brigadere — E-H II 483) No nozimes ’rugts’ ar noz.
parnesumu sers 'skumjs, nomakts’ (par noz. parnesumu sal.
stirs 'rugts’ un 'gruts, ciesanu pilns’. «surs liktenis») un talak
'tads (berns) kam miris tevs vai mate, vai abi vecaki’. No adj
sers 'skumjs, nomakts’ atvasinats verbs serot [uo].
serde
172
Saliktenis зёпИегйв 'tas, kam ir suras, skumjas dienas’ (sal.
grutdienis) un 'barenis (parasti bez abiem vecakiem)’.
E HE 598, Bl 6 202, M-E III 830
serde [serde]; Is. Serdis, apv. serde 't. p.’ Pamata ide. *kerd-
’ sirds’, no ka ari la. sirds (sk.). Koka serde vairakas valodas
apzimeta ar sirds vardu, piem., gr. kardia 'sirds, serde’. Lat-
viesu un lietuviesu valoda sim nolukam izlietota varda paralel-
forma — ide. *kerd- : *H[d- > b. *serd- : *sird-, no ka la. serde
: sirds.
В I 318, II 563, EF 2 986, M-E III 819, Pok 579, T 302, Ив
12 143
serdienis - sk. seras.
seret [seret|; lat. serum 'sukalas’. Pamata ide. *ser- 'plust; strauji
kusteties’. Ar saknes patskapa garinajumu arh. sert 'parklat ar
smiltim, dunam’. Si nozime laikam izveidojusies no priedek|a
verbiem, piem., piesert 'pieplusf —’piepludinat (ar smiltim, du-
nam)’. No sert subst. skre 'straumes sanesumu josla’, verbs
seret 'pieplust, parklaties ar smiltim, dupam’.
Izloksnes verbs seret ir saglabajis an senako noz. 'pludinat’.
«Tur Gauja ed ara [krasta smiltis] un ser6 pruojam» (E И II
482).
M E III 828 un 832, Pok 909, W-H II 525
serga — sk. sirgt
sermelis 'sermu|i’— sk. sermuji.
sermukslis [sermukslis], apv. [^r2], sermukslis, sermuksis, ser-
mauksa, sermoksa [uo], sermauksis, sermukslis, sermuksis,
sermukSa, sermoklis [uo], sermokslis [uo], cermauksa, сёг-
mukslis u. c.; Is sermuksnis, apv. serm'uksne, sermuksle u. c.
't. p.’, kr. черёмуха (psi. *ёегтиха) 'ieva’, ukr. черёмуха c
cermucha, p trzemucha, kr. apv., ukr. черемха (psi. *ёегтъха),
bkr. чардмха, c. (s)tremcha, p. trzemcha 't. p.’ Pamata ide
*kerm- / *kerm- asas smarzas apzimesanai, no ka auga nos.
*kerm-us- / *kerm-us- > b. *kermus- / ^sermus- > la. cermus-
un sermus- ar -I- vai -n- sekundaraja piedekli un ar piedek[a
patskaqa kvantitativu un kvalitativu miju. Saknes patskapa ga-
rinajums latviesu valoda likumsakarigs; er > er.
No tas pasas saknes dazas ide. valodas atvasinati citu asi
smarzojosu augu nosaukumi: Is. kermitse 'savva|as kiploks’
(ari la. apv. fyermuse, sk. fciploks), vidusiru crim (gen crema)
'l^iploks’, a-s. hramsan, a. ramsons, a. apv., n., zv. rams, vlv
ramese 'savva|as kiploks , gr. kremnon > kromnon
(*kremusom) 'kada sipolu sljirne’. ide. *krem- pamata ir senaks
asu smarzu apzimejums, no ka refleksi an citas valodu saimes,
piem., semitu hamitu *kr 'smarzot, ost’ (hamiru xar 'ost’).
Pec cita uzskata (Trubacovs) кг черёмуха u. c. saistami ar
червь 'tarps', la cerme, jo ievas aug mitra augsne, kur mit
daudz tarpu.
173
serst
В II 338, E I 294, III2 406, EF 2 243, HF II 23, Mach 586,
M-E I 377, III 829, Oxf 738, Pok 580, T 128, Ил-Св 2 335, Tp
1 34—36, Ц 534, Чекман 125, ЭССЯ IV 66—68
sermulis [s^rmulis], apv. sermuls; Is. sermud, sermuonelis, sav.
harmo, v. Hermelin 't. p.’ Pamata ide. *ker- 'peleks’, no ka ari la.
sarma (sk.; sal. apv. sarmulis). Ide. *kerm- > b. *serm- > la
serm-.
EF 2 965, KI 305, L III 80, M-E III 722 un 819, Pok 573,
Stang 3 57, Гам Ив 3 523
sers [s^rs] 'ku|ama lablba (rija)’. Pamata ide. *ser- 'sarindot,
sasaistit’, no ka verbs sert [er], apv. [er, er2] 'kraut (bazt)
lablbu kaltesanai (rija)’; forma ar er < er (sal. apv. sert).
No sa verba atv. sers, senaka forma apv. sars. Tas pasas cilmes
ir gr. eird ’sarindoju, pievienoju, savienoju’, lat. serere 'saistit,
rindot, vit’, series 'seciba, rinda, kede’.
Sk. an: sarts*.
В II 608, E 1 266, E-H II 478, HF I 469, M-E III 723, 820
un 831, Pok 911, W-H II 522, ЭСБМ I 167
sersa [s§rs|, apv. [§r2]; kr. сёра (psi. *sera) 't. p.’ Pamata ide
*ser- 'plust’, no ka ari la seret un apv. sers Tugts, ass (par
garsu)’ (sk. seras). Apzimejums izveidojies vai nu no sera asas
garsas, vai ari ar sadu nozimes attistibu: 'skidrums’ (sal. lat.
serum 'sukalas’) —► 'viela, kas viegli kust’ —► 'sers’ (Trubacovs).
Pec daziem uzskatiem (Endzelins, Zuments) vards latviesu
valoda aizguts no senkrievu vai senas baltkrievu valodas (сЪр,
cbpa) lidz 13. gs. Vards 17. gs. vardnicas tomer min5ts forma,
kas liek saubities par aizguvumu (seras Mane I 164, II 393,
Lj 230) Forma sers (kops 18. gs.) gan varbut krievu valodas
ietekme (Lg 11 291, St 1 257, V 1 597).
EF 2 783, M E HI 830, Sum 186, Tp I 32, Эт 1968 32, Ф III
603
sersb 'rugts, ass (par garsu)’—sk. seras.
sersna [sersna], apv. sersnis, sersni, sersnes, serksna, serksnis,
sersma; Is. serksnas, Serksna 'sarma’, adj. balgans, peI5cigs,
iesirms’, kr. серён, серен, серена, сёрень 'sersna (bsL 5гёпъ
peleks’ <. psi. *serwb), c. strin 'ledus kartiija koku zaros’, p.
sron, srzon ’sarma’. Pamata ide. *ker- 'peaks’ (no ka ari sarma,
sirms, sk.) > b. *ser > la. ser-, no ka laikam bijis verbs
*sert 'k|ut (bali) ре!ёкапТ, kura atv ir sersna (ar pied -sna-
ka vardos pluksna, vtksna). Sakne er > er. Atv. sersnot [uo].
Tas pasas cilmes ir arm. sa'rn 'ledus’, ssk. hjarn sasalis
sn legs’.
Sk. an: sarma, sirms.
В I 481, II 315 un 557, EF 2 973, M E III 831, Pok 573 (574)
T 303, Пр II 279, Ф III 608
serst [serst], apv. [er2]. Pamata ide. *ser- 'plust, strauji kusteties’,
no ka an seret (sk.). No nozimes 'strauji kusteties -*• 'iet,
sert
174
braukt viesos’, trans, 'apmeklet’. No saknes atvasinati paraleli
verbi sert un serst; par formu sal. vienadas nozimes cdzsert
un aizserst 'aizb6rt (lai aizkavdtu udens plusmu)’. Sakne er < er.
M-E III 831, Pok 909
sert, sert 'kraut (bazt) labibu kaltesanai (rija) — sk. saris’1 sers.
serties 'mest spalvu’— sk. sars.
sesks [s^sks], arh. seska, seskus; Is. seskas 't. p.’ Pamata laikam
ide. *kek 'mesli, no ka la. (ap)seks(k)et 'padant netiru, no
netirumiem smirdigu’, Is. sikti ’izkarnities’, si. sak^t, gr. kopros
'mesli, izkarnijumi’. (Buga: seskas < sesikas.) No baltu varda
aizg. vepsu hdhk 'udele'.
Izteikti ari citi uzskati par varda cilmi. leverojot si. kasah,
kasika 'zebiekste', sakne varetu but *kek-, no kuras b. *keskas
> *seskas (asimilacija, Pokornijs ar ?). Vel рёс cita uzskata
(Kara|uns) vards saistams ar Is. sesti 'bez iemesla dusmoties;
krimst’, la. apv. sass 'krevele; nieze’ (E-H II 450). Izteikts ari
uzskats, ka baltu valodas vards aizguts no somu valodam
(sensomu *saska; Kiparskis, Mikola).
В II 316, EF 1 114, 2 976 un 982, HF I 914, Karaliunas 4 209
Kiparsky — Balt VIII 159, L III 80, M-E III 814 un 820, Mikola
1 444, MM III 287, Pok 543
sesi; Is. sesi, pr. *usi, narev. sziasz [s’as] (< *ses- < *ses-),
kr. шесть (ssl. sestb), bkr. шесць, ukr. иисть, bulg. шест, c. sest,
p. szesc, polabiesu sest, seniru se, go. saihs [sehs], sav. sehs,
v. sechs, a-s. siex, a. six, ssk., zv. sex, si. $aj, §a$, ave. xsvas
arm. ve(, gr. hex (doriesu цех), lat. sex. Pamata ide. *s^eks-
: *seks- > ab. *ses- > la. ses- (ka kartas skait. sestais).
Deklinacija pievienots i; *sesi > sesi. (Endzelins: -s- no siev
dzimtes formas, sal. Is. sesios ’sesas’.) Ls. sest asimilacija no
*sest (Endzelins). Pr. *usi (sal. kartas skait. uschts [usts]
'sest(ai)s’) laikam no ide. reducdtas formas *uks- > rb *us-.
Kartas skait. sestais, agrak sests [§] (vienigi si forma St
I 260, bet 19. gs. an sestais, V 1 651, U I 256). Sal. Is. sestas
< *sestas, pr. usts, uschts, wuschts, si. $a$jhah, gr. hektos,
lat. sextus, sestus. Ssl. sestb (kr шесть) sakotn6ji bijis 'sestais ,
kas ieguvis pamatskait|a nozimi.
В III 316, G Bonfante — Ant ind 86, E IV2 331, 1 489 un 499,
EF 2 976, Hamp — Balt XX 61, HF I 527, KK 29 195, KI 696, L III
81, Mach 606, M E III 821, MM HI 407 408, P 547, Pok 1044,
T 144, W-H II 528, Zinkevicius 1 18, 2 80, Гам-Ив 3 122 un 845,
Мельничук 2 217, Пр III 96, Ф IV 433, Ц 547
set [эё1]; Is. seti, kr. сеять (ssl. seti), ukr. с1яти, bulg. сея, (tag.
vsk. I. pers.), c. siti, p. siac, go. satan [зёап] (germ. *sejan),
sav. saen, v. sden, a-s. sawan, a. sow, lat. serere '1. p.’, satio
'seja, эёзапа’. Pamata ide. *se(i) 'sutit, mest, |aut krist, sdt’
atv *se-tei > b. *sktei/ti > la set. Atv. seja (< *se-ja-), Is
seja.
175
sev
Sk. an: sekla, senala, siets, sijat.
Buck 505, EF 2 778, KI 619, L III 81, Mach 544, M-E 111
832, Oxi 849, P 490, Pok 889 (890), T 253, W-H II 522, Ив 12
162, Ф III 615, Ц 423
seta [s§ta], apv. [§2]. Atv. no ide. *se(i)- 'siet’; no sas saknes
formas *sei la. siet (sk.). Sal. si. setu!} 'tas, kas sen; saites;
dambis, tilts’. Senatne valoda saistijas jedzieni 'siet un 'pit’,
un seta ir pitais objekts, sal.: «Bij man vienas rozes de| Tadu
augstu setu pit?» (LD 15830,2), «Siku karklu setu pinu, lai
nehda sivenipi» (LD 21863). Varda seta laikam sena nek. dsk.
forma (pits daudzu karsu un zaru kopums), kas pec nek. dzimtes
izzusanas pieskapota siev. dzimtei.
No noz. 'zogs’ vards seta attiecinats uz iezogoto platibu: seta
'pagalms’; sal. ari setsvidus. LIdzigas nozimes apv. setiens,
setiena 'pagalms; pagalma da|a starp kleti un kuti vai starp
dzivojamo ёки un к!ёН’. Vards seta рёс tarn attiecinats uz lauku
majam, vispirms uz iezogoto kompleksu — ekam ar pagalmu, an
darzu: «No talienes es pazinu, Kura bija bra|a эё1а: Visapkarl
osi, k|avi, Vidu balta abelite» (LTD II 20) Lidziga semantiska
attistiba redzama an citas valodas, piem., pr. sardis [zardis]
'zogs’ un 'iezogota vieta’. Tas pasas cilmes kr. город 'pilsdta’
nozimes pamata 'zogs’ (огородить 'apzogof; sal. Is. garde ra-
tu redeles, sande|i’) —► 'iezogota vieta’ (огород 'sakpu darzs’;
sal. Is. gardas 'aizgalds, aploks’) ’nocietinajums’ —► 'apdzivota
vieta’.
Рёс c ta uzskata (Endzelins) seta var but aizg. no igaupu
valodas (ig. saat 'iezogota vieta, darzs’), tacu igaupu apvidvards
laikam ir aizg. no latviesu valodas (Megiste). Уё! рёс cita
uzskata (Blese) seta saistams ar set vai ide. *se- 'savs’, tatad
зако1пё)1 ir apzin^jis эаугирё)и (savu pasa) vietu. K- Buga
saistija vardu seta ar siet, H. Рё1ег5опэ — ar lat. saeta 'sari’.
Sk. an: pilseta. (K)
В II 558, BI 7 101, EF I 71, 2 783, Magiste 2657, M-E III
833, Мельничук 1 8, Ц 107, ЭСБМ I 167, ЭСРЯ I4 139
sev; Is. sau (< 'savi), gr. hoi (< *syoi), heoi (<Z ^seiioi) 't. p.’
Pamata ide. refl. vietn. *se- atv. *s(e)pe-. Ide. *se- sakotneji
nozimejis 'savrup’; si forma k|uva par pamatu visu personu,
skaitju un dzimsu attiecibas un piedenbas vietn atvasinasanai
(la. savs, sev), ari vairaku subst. un adj veidosanai (la svainis,
svess). Sena ide. dativa *sebhei 'sev’ tiess reflekss ir pr. sebbei,
kr себе (ssl. sebe). Latviesu valodas varda -b- aizstats ar -v-
no gen. sevts (<. '"seves < ide. *seye) un citiem locijumiem, bet
galotne atkritusi (to rada уё! Is. apv. savie < ^savei)
La. apv sav 'sev’ (Is. sau) varbut rada vecaku formu ar
a < о no pirmatneja lokativa (Endzelins), vai ari forma izvei
dojusies varda savs 1е1ектё (Stangs).
Sk art savs, sebs, set isks, svainis, svess.
sevisks
176
E IV2 109 un 542, 1 507 EF 2 764, HF I 431, M-E III 821
Pok 882, Stang 1 251, T 251
sevisks. Atv. no vietn. sev (sk.) vai *sevs (> savs). Ta pamata
ide. refl. vietn. *se- : *s(e)#e ar sflkotnejo noz. 'savrup’. Ari
sevisks lietots ar noz. 'savrupejs’, adv. seviski 'savrup’; nozimes
ziqa sal. par sevi piem., «dzivot par sevi». Senaka forma sevisks
(Lg II 295), ari savisk(i)s (Lj 238).
No nozimes 'savrup’ izveidojusies noz. '1 els, izcils’ un adv.
'|oti’, kas paradas jau 18. gs. (St I 260). Musdienu lietojuma
sevisks 'savrups’ izloksnes, piem. «aitas tik seviski vien nuo
luopiem skrien» (E H II 479), be liter valoda to saja nozime
kops 19 gs. beigam aizstajis atv atsevisks, adv. atsevis^i.
M-E III 822, Pok 883
sibinat bert’ sk. siklb
siekalas [siekalas], apv. [ie, ie ] Tas pasas cilmes ka slieka (sk).
Disimilacija *sltekalas > siekalas; sal. apv. sliekas 'siekalas’.
Atv. siekalot [uo], refl siekaloties [uo], apv siekalat, refl.
siekalaties.
Ta pati sakne, tikai ar pied, -n-, varda slienas [s ienas]
'siekalas’, atv. slienaties (sal. kr apv. слана 'siekalas’).
В I 573, E II 164, 1 230, EF 2 830, M-E III 857 un 939, Pok
663, T 269, Ф III 672
sieks [sieks] apv. [ie2] ; Is. saikas '(berama, lejama) mers, mera
trauks, (arh.) sieks, setuve’, apv. seikas, siekas, sykas 'sieks’,
ssk sar 'toveris’, said (< *saihadla ) berama mers', sa. sa
(< *saihaz) 'spainis' Pamata ide *skik- 'sniegties, tvert (ar
izstieptu roku)’ > b. *seik- > ab. *siek, no ka la. sieks (Fren
kels) Sakotn6jo saknes nozimi pauz Is. siekti 'sniegties, aiz
skart; stiepties, stiept roku; iet, skriet (u c.)’ gr. hikd (*sikd),
dial, (doriesu) heiko ( seiko) 'naku, nonaku, sasniedzu’, proiktes
'ubags’ ('kads ar izstieptu roku’).
Varda sieks sakotneja noz. 'tas (trauks), ко tur izstiepta
roka’, no ka izveidojus es noz. mers, koka trauks 1/3 vai 1/4
pura tilpuma’.
lespejams, ka ar saknes *seik 'sniegties, tvert’ atv-iem sa-
pludusi ide. *seik~- 'izliekt, kast, tecet, pilet’ atv i; no sas formas
tapat izveidojas b *seik- > ab *siek~. Sas saknes atv ir,
piem., si. sekah. 'lejiens, le urns. No sakotnejas noz. lejiens
-► 'lejamais trauks’ vareja izveidoties ’mera trauks, mdrs’. (So
sakni par varda pamatu uzskata Endzelins, Buga.)
В II 561, EF 2 781, Hamp IF 87 70 72, HF I 719, M-E HI
857, Pok 893, T 252, Zev 2 417
sieksta [sieksta], apv. sieksts siekste, Is sieksta, siekstas 'zeme
guloss vai udeni iegrimis stumbrs (u. c) Pamata laikam ide
*kei- 'atrasties, gulet (no ka ari ciems, sk.); atv. *kei sta > b.
*seista , ar k iespraudumu *seiksta- > ab *sieksta- > la
177
siers
sieksta. Varda sakotneja nozime tada gadijuma 'gulosais (zemd,
udeni)’.
Pec cita uzskata (Fasmers) vards saistams ar kr шест
'karts’ (sadu sakaru noliedz Buga) vai ir vienas cilmes ar Is
sykis 'cirtiens, reize’ (Endzelins). К
EF 2 980, E-H II 494, M-E III 857, Pok 539, Ф IV 432.
siena [siena], Is. siena siena, robeza’ Atv. no verba siet (sk.)
ta senakaja nozime 'pit . Varda sakotneja noz. ‘pinums’; sal. ave.
hinu 'saite, pineklis, vazas', vidusiru sin 'kede; kaklasaite’.
Varda siena musdienu nozime izskaidrojama ta, ka pirmatnejo
eku sienas tika pitas (sietas) no zariem, pec tarn parasti apziezot
ar maliem. Par nozimi sal. v. Wand siena’: winden pit’, oset
aembond ‘zogs, siena’: band 'siet, pit’. Par pitajam sienam pauz
vel tautasdziesmas, piem.: «lesim, meitas, apraudzit, Kada Jana
istabina: . Sutin siita, pitin pita, ka rakstenis izrakstita» (TDz
53648) leverojot seno pito sienu, saprotama paruna «ka caur
sienu izrauts» (par |oti va u cilveku).
Par nozimju 'pit’ un 'celt, buvet’ sakaru sal. kr. плету 'pinu’:
плотник 'namdaris’, lat. texere 'pit, aust un buvet’.
В II 429 Buck 472, EF 2 782, L III 82 Lanszweert 158,
Magiste 2744, M-E III 858, Mikola 1 441 Pok 891, SKES 990,
T 253, Urb 8 13, Абаев I 139, Покровский 56
siens [siensj; Is. sienas, apv. sienas (Otrembskis) kr. сено (ssl.
seno), ukr. c'iho, bulg. сено, c. seno p. siano asor. syno ’siens’,
gr. koina 'lopbariba (siens, zaef. Pamata ide. * koi no 'siens’
laikam no saknes *kei- krasu apzimesanai, g k. pel£cigiem topiem
(sal. Is. setnas 'pelnu peldks, zilganpeldks’, syvas 'sirms, sains
(zirgs)’, kr. серый peleks’), bet an iedzeltemem un citiem topiem
(gr. kirros 'oranzdzeltens’). Ar pelekdzelteno krasu raksturoja
sienu sahdzinajuma ar nep|auto zali Ide. *koinom > b. *sainan
: seinan ab. *sienan ar pareju vir. dzimte *sienas > la
siens. (K)
В II 150 169 un 233, Buck 520, EF 2 980, HF I 892, L III
82, M 4 53, Magiste 316, Mikola 1 441, M-E III 859 Pok 610
Sanders 19, SKES 64 Stang 1 54, T 297 Мельничук 2 222, Ф III
601
siers [siers], Is. suns, pr. suris [suris], sur [sur], kr., bkr. сыр
(ssl syr»), ukr cup, bulg сйрене c. syr, p. ser 't p.’, ssk
syra 'ruguspiens’. Vards ir tas pasas cilmes ka surs" (sk )
atv no 5a adjektiva Senaka forma *suris vai *surs parveidoju
sies laikam verba siet iespaida biezi lietotaja savienojuma «sieru
siet» (Endzelins).
Siera nosaukums vesturiski izveidojies no ipasibam 'skabs’
(tas pasas cilmes ka siers un surs ir sav , a-s sur, v sauer
'skabs) un'sa|s, rugtens (la. surs rugts , Is suras ‘sa|s’)
lespejams an cits varda siers cilmes rmsinajums P ser
rada ka saknes vokalisma ir atskinbas an slavu valodas.
siet
178
V. Maheks uzskata, ka slavu valodas siera apzimejuma saplu-
dusas divas pamatformas—psi. *turo- (: gr. tyros 'siers’; no
tas pasas saknes kr. творог 'biezpiens', ave. turi- 'ruguspiens’)
un *serv-o (: lat serum 'sukalas’, p. serwatka, iejassorbu
serowatka 't. p.’). A i ba tu valodas vareja but senas atslciribas
varda saknes vokalisma, blakus Is. un pr. -u- cita attistiba
izveidojies la. ie (no senaka ei <_ e\ par vokaja variacijam
sal. tas pasas cilmes s-h. sera, sira, sjera 'udens aitas vilnas
mazgasanai’). (K)
Buck 387, E I 112, IV2 319, EF 2 944 KI 626, Mach 599, M-E
III 859, Pok 912 un 1039, Sanders 120, T 293, Ф III 819, Ц 466
siet [siet] Is. sieti tip.’, kr сеть (ssl. setb) 'tikis’, s syati, sinatt
sien’, he. ish'ya-, ishai- 'siet’. Pamata ide *sai- (< *sH2ei-) : *st-
(< *sH2i-) 'siet’ (Ivanovs), kam paraleli *sei- > b. *sei-, no
ka *seiti > ab. *sieti > la. siet. Neparveidota sakne (*sei-) verba
pag. formas (seju [seju]), ar isu ei dazu izlokspu tag. formas
(*sez о > sei-uo > seju; Is. apv. sejii), bet izlokspu vairakuma
un liter, valoda tag. no-celms ar saknes divskapa miju (*sei-nd
> stenu).
Skapumija iter, saistit [ai] (Is. saistyti). Ar to pasu saknes
vokalismu saite, saikne un dazi citi atv-i 17. gs. Riga saikis
(saikis) 'pramis’ («Saikys», laikam dsk., Elg 1 428).
Cita skanumijas ракйре (ide. *sei- : \sdi-) b. *sd(i)- > ab.
*suo-, no ka la. apv. pasole [uo] (M-E III 110, DL Piel 1893 II),
pasolis [uo] 'izkapts kats vai kata lejasgals ('tas, kas ir
piesiets’): «pasien isaku pasuoli!» (E-H II 178) Par priedekli
un nozirni sal. apv pase/a 'arkla saite’, pasejs 'apsejs’ (M-E III
97). Par saknes patskapa miju sal. sest : sodreji [uo], par pied
-I- sal. Is. sailas 'saite’.
Jedziens 'siet’ senatne saistijas ar 'pit’; sas nozimes pedas
saglabajusds atv-a siena.
Sk. ari: saiklis, sainis, saiskis, saite, seta, siena, siets, sija,
sut. (K)
В II 558, Buck 545, E 1 732 un 747, EF 2 783, Hamp — IF
87 72, L III 82, Lanszweert 157, M-E III 860, MM III 549, Pok
891, T 253, Ti I 384 388, Urb 8 13, Гам-Ив 3 704, Ив 12 164
un 217, Меркулова 1 73
siets [siets]; Is. sietas, pr. *saytan (15. gs avota kjudaini baytan,
Mazulis) kr., ukr. сито (psi. *sito < ''sei to), bkr. cito, bulg
сито, c. sito, p. sito 't p Vardu tsadicionali saista ar ide *se(i)-
’sijat’ (no ka la. sijat, sk., ta an Endzelins, Frenkels, Fasmers,
Mazulis). Ide. *sei tos > b. *seitas > ab. *sietas > la siets.
Vards ir substantivets sens verbaladjektivs (pag. pas. divd.)
ar noz parnesumu no 'sijats’ 'tas, ar ко sija’. (Par lidzigu
nozimes parnesumu 'darbibas rezultats’ -► darbariks' sal. kalis.)
Pec cita uzskata (Trubacovs) siets saistams аг kr. сеть 'tikis’
179
si jat
un tas atvasinats no ide. *sei- 'siet (no ka ari la. siet), tatad
siets sakotneji 'siets, pits (prieksmets) .
E I 104, EF 2 783, Maziulis 1 130, 5 85, M-E HI 861, Pok
889, Schmalstieg 2 292, T 254, Tp 6 166, Ф HI 628, Ц 423
sieva [sieva] go. hetwa-frauja 'majas kungs , sav. hiwa 'sieva’,
hi(w)o laulatais; kalps , si. sevali 'mi|s, draudzigs, cienijams’,
lat. civis (< ceivis) 'pilsonis’, senak 'majinieks, ciema iedzivo-
tajs’. Pamata ide. *kei- 'atrasties; nometne, mitne; draudzigs,
mi|s (no tas pasas mitnes)’ (no ka ari saime, sk.) ar pied,
-ya-. Ide *£ei-ya > b. *seiya > ab. *siega > la. sieva. Nozimes
attistiba. draudzigs, mi]s majinieks’ —> 'sieva’, ar velaku nozimes
paplasinajumu 'sieviete .
Atv. sieviete leviesies 19. gs. (V 1 140, U I 253), tas darinats
pec varda virtetis parauga (19. gs. biezi ari sievietis, U I 253,
kas tagad izloksnds un sarunvaloda). Agrak saja nozime sieviska
(Mane II 229, St I 256) no adj. sievisks (Elg 1 12 un 282,
sieviskis Mane I 204, Lj 249) > sievisks (U I 253). Subst. ari
sieviskis pec parauga vjrisfcis (U I 253, II 759, V 2 202). Piemers
ar adj sievisks: « . . berniem sieviska karta . . » (M Stobe Ve-
selibas gramata, 1795 24)
Buck 82, E 1 366 un 388, EF 2 970, L III 82, Lanszweert
173 un 176, M-E Hl 861, MM III 376, Pok 539, T 301, W-H I 224,
Tp 3 Ill
siga [siga], apv [i2], sige, sika; Is. sykas, apv. sykis. syke, kr.
сиг, сига, ssk. sikr, norv., zv. sik, d. sig 't. p.’ lespdjams, ka
vards ir Baltijas uras piekrastes un Skandinavijas substrata
paradiba (Buga); sal s. siika, ig sag lib. sig, kare u sigga,
vepsu eg 't. p. Pec citiem uzskatiem (Tomsens, Ketunens, Itko-
nens, Joki) la. siga un radu vardi no somu valodam vai (Brik
ners) siga ir aizg. no krievu valodas. J. Endzelins uzskata par
iespejamu aizguvumu ka no krievu valodas, ta somugru valodam.
Par krievu vardu izteikti uzskati, kas tas aizguts no skandinavu
valodam ar somu valodas starpniecibu (Ternkvists, Ka ima)
В II 561, E I 104, EF 2 784, Ket 369, Laumane 1 214, Magis
te 2781, M-E III 851, SKES 1013, Stang 3 47, Zeps 1 184,
В В. Усачева —Эт 1974 91, Ф III 617
sija, Is sija 't. p ’ Pamata ide *se(i) 'siet’, no ka ari la. siet
(sk.). Saknes zudumpakape *si-, no ka *si-j.a- > la. sija (senak
an sija, Lg II 295, St I 262). No saknes pamatpakape apv. seja
[e] 'saite , liter, apsejs atsejs. Varda sija sakotneja noz. saite’
—? 'ba]kis, kas savieno («sasien») pretejas sienas’. Par formu
sal. he. ishiya siet .
В II 559, Buck 598, EF 2 756, M-E HI 836, Pok 891. T 253,
Urb 8 13
sijat [sijat], Is. sijdti 't. p.’ Tas pasas cilmes ka set (sk.); sal. kr.
сеять 'set’ un 'sijat’. Verbu formas atvasinatas no sena tagadnes
siklis
180
celma *sej.a- un pagatnes (preterita) celma *sija Nozime 'sijat’
izveidojusies no saknes noz. '|aut krist’.
Atv sijas 'izsijatais, atsijatais’ (apv.): «Siju miltus purina»
(Rainis, Кор. г. X 1980 321); liter, izsijas.
Sk. ari: siets.
EF 2 784, M-E III 836, Pok 889, T 253, Ф III 615, Ц 423
siklis 'mazs purvs s la’, slkle 'sils’— sk. soklis.
siks [siks]; is. sinkus, apv. sinkus 'smalks (par miltiem)’. Tas
pasas cilmes ka (iz)sikt (sk. siktb). Varda siks (< *sinkus)
nozimes pamata laikam ir sika, smalka udens strukla vai pilieni
(no saknes *sek 'notecet, izsikt'; ar n infiksu *senk~, zudumpa-
kape *snk- > b. *sink > la sik-). Nozime ’smalks’ -> 'mazs’
(sal. «sika strukla» un «siki burti», «siki adijuma raksti», «siks
augums»). (K)
В II 339, EF 2 786, M-E III 852
siksna; Is. siksna siksna, smalka gereta ada’, si sic-, sikyam cilpa,
nesama saite’ Pamata ide. *kik- 'ada’, no ka atv 'siksna (Per-
sons, Pokornijs) Apv siksns, arh. siksne.
Pec cita uzskata (Endzelins) vards saistams ar adj. siksts
vai an (Mikola) tas ir aizg. no somu valodam. Jaunakie petijumi
(Megiste u c) tomer pierada, ka somu valodas sis vards aizguts
no baltu valodam (s. hihna 'siksna’, ig. ihn 'siksna, adas josta’),
tin dazas s-u. valodas vel saglabajusies aizguvuma noz. 'ada’
(piem., lapu izloksnes).
Sk. ari: sikspamis.
EF 2 981, Magiste 491, M-E III 837 Mikola 1 440, MM III
332, Pok 598, SKES 73
sikspamis [siksparnis, ar], Is. siksnosparnts 't. p. Saliktems,
kura pirmaja da|a ir varda siksna (sk.) reduceta forma (sal.
apv. siksnspdrms). Sakotneja noz. 'adsparnis’, sal. kr. apv. pe-
менница 'siksparnis’ : ремень 'siksna', si carma-calaka
'siksparnis : carman 'ada’ 17 gs. an siksnesparms, stksfe-
sparnis (Elg 1 279, sin petada, kur saliktepa pirmaja da|a pet-
varetu but 'lid ’ no ide *pet- 'mesties, gazties, lidot, krist’, no
ka apv. petehgs 'kustigs, dzivs’, gr. petomai '(es) Iidoju’, sk.
put ns). (K)
EF 2 981, E-H II 225, M E III 204 un 837
siksts [siksts]; Is. sykstiis, apv. sykstas 'skops, siksts’. Atv. no
verba sikt 'samazinaties, zust’ (sk. slktb)\ par formu sal. augt
. augsts. Verba sakotneja semantika saistas nozimes 'sama-
zinaties (par udens daudzumu)’ un 'izzut, tapt sausam’; sal
tas pasas cilmes lat. siccus (< sicos) 'sauss’. Izsusejusa
udens baseina, piem , strauta gultne mals bija valgans un lokans,
nebirza un nedrupa («siksts mals»). No sejienes adj siksts
noz. 'lokans, tads, kas nelust, nedrup’ ar velaku nozimes parne
sumu. Par nozimi sal an vlv., vav seige' leni piloss’ ( zustoss’j
un ssk seigr siksts.
181 sikt
No noz. izzuvis, sauss’ -* 'skops Par noz parnesumu sal.
velsiesu crintach 'skops’ : crin 'izzuvis, izkaltis, sauss’. Saja.
nozime atv. sikstulis, no ka verbs sikstulot [uo] G F. Stende-
ram siksts prats 'skopums’; piem.: «Nabagu zelot, svesinieku
uznemt un katram sali un maizi, un ко Dievs devis, no labas
sirds, bez siksta prata priekscelt, ir pa visu zemi [Kurzemi]
godigs [godajamsj ieradums» (St 4 60).
Vardam siksts bijusi ari noz. 'smalks, tievs’, kas tuva adj.
siks nozimei; sal. tdz.: «Verpu, verpu sikstus linus, Pie matipa
mendama» (LD 7106).
Ls sykstiis < *sykstus asimilacija
Buck 785, E 2 981, M-E III 853, Pok 893, W-H II 533
sikta [sikt], apv [I2] 'radit skapas (piem., par kukaipiem)’. Pamara
ide. *senguh- 'dziedat’ no saknes *sen rskan6t (no ka la. sanet,
sk.) Tas pasas cilmes ir go. siggwan [singpan], v. singen, a.
sing 'dziedat Ide. *seng“h- : *spguh- > b *sing- > la. sig-
ar velaku g asimilaciju nebalsigajam lidzskarum vai ar saknes
variaciju sig- : sik-. Verba nozimi raksturo stkt un dziedat
(smalka balsi) sinonimiskais lietojums. Piemers: «Uz karstas
plits sic trumulis, sic, sic, bet tad it ka lesak dziedat kadu
skumju un nesaprotamu dziesmu» (Z.Griva).
Ar saknes g subst. stga 'kads liels putns’, arh. 'vanags’
(Mane II 279). (K)
M-E III 851, Pok 906
siktb [sikt], apv. sikt 'samazinaties, zust’ (parasti atv-os ar prie-
dekli, piem., apsikt, izsikt), tag. sikst, pag. sika, sav. sihan, v.
seihen 'kast’, sav sigan 'pilet’, v versiegen < verseigen 'izsikt',
si sincati 'izlej, aplej’. Pamata ide. *sei- . *si- pilet, tecet; mitrs’
paplasinajums *seik“- : *sik~- '(iz)liet, kast, tecet, pilet’ > b
*setk- : '^sik-, по кй la. sikt, sikt Verba sikt tag siek (sikst,
sikst), pag. sika.
Paraleli lidzigas nozimes ide *sek- notecet, izsikt, nokristies
(par udeni)’, no ka bijis verbs *sekt; no sa verba atv. sekls.
Sal Is sekti (tag. vsk. l.pers. senku) 'izsikt, kristies (udenim);
k|ut vajakam’ (sal. la. «izsikst speki») кг иссякнуть (ps
* sgknpti) 'izsikt, ukr. сякати 'spaukt degunu’, bulg. сёквам
'izsikstu’, c. saknouti 'sukties’, p siakac 'izsikt; spaukt degunu’,
kimriesu hysb 'sauss, neaugligs’, bretonu hesk, hesp (<
*siskyo-) 'sauss’, seniru sescenn 'purvs , si. asakrafy, asascat
'neizsikstoss'.
Verbi sikt un sikt izloksnes mijas, liter, valoda domine sikt
(LVPV 3 257, LLVV III 660) Pec J. Endzelina uzskata forma
sikt izveidojusies tag. siek ietekme (pec parauga likt : hek) Tacu
inf. sikt, tag siek vareja izveidoties, sapliistot divam paradig
mam no verba *sekt (tag. siek) un sikt (tag sikst, kas vel
izloksnes). Inf. *sekt laikam izzudis, skauzot homofoniju ar
verbu segt
sile
182
Saknes stiepuma pakape *sek- : *sdk-, no ka art latviesu
valoda ir refleksi; sal. sekls : seklis. Ar ide. о > ab. uo la.
apv. soklis [suoklis] (ar morf. var.) 'zema pjava, purvs (u. c.)’.
No ide. *sei- paraleli paplas natajai saknei *seik~- ari forma
*seip- / *seib- : *stp / *sib-, no ka la. apv. sipinat 'smalki lit’
(«lietips lenam ka sipinat sipina», M-E III 842), 'smalki b5rt,
leni bert’ (E-H II 487), siperet 'smalki kaisit’, sipenet 'steidzigi
surp turp skraidit’ (-*- 'barstit’ M-E III 842), sipinet 'atri runat
vai iet’ (niev., E-H II 487), sibinat 'bert’ (M-E III 835).
Sk. ari: seklis, sekls, siks, siksts, soklis, sukt. (K)
E 1 745 un 762, EF 2 772, KI 699 un 818, M-E III 837 un
854, MM I 64, III 464, Pok 893 (894), Stang 3 56, T 256, Ф HI 826
sile; Is. apv. sile, silis 't. p.’ Pamata ide. *sel- 'baj^is, delis, prieks-
mets no ba|ka vai de|a’, no ka ari la. sols (sk.). Skapumija
*sj- > b. *sil-, no ka la. sile. Tas pasas cilmes ir alb. gjote
< 'sela 'delis, uz ka uzliek lopiem sali’. Nozimes attistiba
'ba|kis’ —> 'iedobts stumbra nogrieznis, klucis’ —'sile’.
Sk. an: slegt, slieksnis.
EF 2 785, ME III 838, Pok 898
silis [silis], apv. [i, i2]. Laikam no ide. *(e)kei- 'mirdzet, atspidums;
ena’ (no ka ari seja, sk.); skapumija *(e)ki- > b. *st- > la.
si-, no ka atvasinats adj. *sils vai *sils (Petersons, Endzelins)
No ta apv adj. silkans (silkans) 'sarti mirdzoss’ (U I 257;
Endzelins apsver iespeju, ka tas var but ari saistams ar Is.
silkai 'zids’j. Par formu sal. salkans : *sals ‘salds’, zilgans
: zils.
No tas pasas saknes kr. сиять 'spidet, mirdzet, starot’, sav.
skin 'spidums’, v. Schein 'spidums, spozums, mirdzums’. Ar kr.
сиять saista adj. синий 'zils’ un subst. синица 'zile, zilite’. Lidzigi
var izskaidrot putna nos. silis, jo sim putnam ir kosas spalvas.
M-E III 839 un 854, Pok 919, Ф III 625
sils; Is. silas 't. p.’ Vards saistams ar gr. skello 'izziistu, izkalstu,
izdilstu’ (Endzelins, Frenkels). Par nozimi sal. sila zeme
'smiltszeme’. No noz. 'izzuvusi augsne, smiltaine’ —»- 'mezs smil-
taine’ —> 'priezu mezs’ (sal. LE IV 148). Pamata ide. *(s)kel
/ *(s)kel- 'izzut, izkalst’; skapumija *sk) > b *sil-, no ka
*silas > la. sils.
Tas pasas cilmes (bez mobila s-) ir la. kalst, Iv. hal, h. haal
'sauss’, vh. hael 'izzuvis, izkaltis; novaddjies’. lespejams, ka
ide *(s)kel- / *(s)kel- no saknes *kes- (: *ks-eH-): *ksa- 'degt’,
no ka si. k$ayati 'deg’, k$amah 'izdedzis, izkaltis, izzuvis’, gr.
kseros 'sauss, izkaltis’. Tada gad juma forma *skel- metateze
no *ks-el-.
Tas pasas cilmes ir apv. sili (vsk. sils) 'virsi’ (Is. silas,
dsk. sial 'virsi, virsajs’), kas aug izskalotas, smilsainas aug-
snes.
Sk an: kalst, sass. (K)
183 si|ke
EF 2 982, HF II 336 un 722, M-E III 839, MM I 288, Pok
624 un 927
silt [silt]; Is. Sllti ’t. p.’, kimriesu clyd (< *k)-to-) 'silts’, sav. lao
(lower; germ, *hleua~), v. lau 'remdens’, ssak. haldian 'degt’,
si. sarat 'rudens’ (‘siltais gadalaiks’), oset. sard 'vasara’, lat.
cater e 'but karstam, degt, kaist’, calidus 'silts, karsts’, calor
's Hums, karstums, kvele’. Pamata ide. *kel- 'auksts; karsts (no
ka ari salt, sk.). Pretejo nozimju apvienojums vienas saknes
semantika izskaidrojams ar liela karstuma un aukstuma lidzigo
iespaidu un lidzigo uztveri sajutas (piem., gan karstums, gan
aukstums var but svelosi).
Ide. *kel- : > b. *&/-, no ka *silti > la. silt. Kauz.
sildit [il] (Is. sildyti). Adj. silts [il] (Is. siltas) ir sens verbal-
adjektivs (pag. pas divd.)
Atv. siltummca ir J. Alunana jaunvards (siltumnice PA 1862
21, V 1 600; forma siltumnica kops 19. gs. beigam, D 1 1095).
Buck 1077, EF 2 984, KI 426, Lanszweert 165, M-E III 840,
MM III 304, Pok 551, W-H I 137
si|ke [sijl^e]. Aizguvums, par kura originalvalodu un aizgusanas
cejiem ir dazadi uzskati. Valodnieku vairakums par pamatformu
uzskata ssk. sild (*silda; zv. sill), kam izloksnds variejusies
izskana; sal. aizgutas lapu valodas formas silldaa, slide, sildfe
(pedeja ir tuva la. formal sifke, Is. silke). Varda aizgusana vai
ta formas un nozimes veidosana loma bijusi an somu valodam;
sal zv. sillake 'si||^u sahjums’ > s. sillaka, silakka 'repge;
salita zivs’, ig. silakas > silk '(salita) renge’ (lib. sil’k’ 'reijge’
var but aizg. no kursiem). No zviedru valodas ari pr. sylecke
‘silljce’ (L. Posti).
Latviesu izloksnes mijas aizguta varda nozimes ’sijlje’ un
'reqge’, pedeja izplatita g. k. Kurzemes piekraste. (Laumane: ta
ka silkes un reijges ats^iras g. k. tikai pec lieluma un Kurzemes
piekraste tika zvejotas abas pasugas, iespejams nozimes parne-
sums 'si||^e’ —► 'repge’.)
Izteikts uzskats, ka latviesu valoda vards aizguts no lietu-
viesu valodas (Endzelins jo forma ar k), ka baltu formas no
somu valodam (Buga, Ketunens) un ka vards varbut ir sena
substrata paradiba (Buga).
Latv esu valoda a zg. laikam ieviesies ap 12. gs., jo
12.—16. gs si[l$u bari narstojusi Baltijas jura (g. k. Zviedrijas
piekraste. bet an Kurzemes piekraste). Silkes jau senatne an
imporleL'Js. Piem., Tervetes pilskalna vises trijos izrakumu sla
pos (10—13. gs ) atrastas Atlantijas si|ku atliekas Zivis zve-
jotas ZiemeJjiira un ievestas salita un каИё!а veida. (J. Sloka —
Vestis 1986, 9 134.)
Par aizguvuma senumu liecina veci vietva di, piem., Slices
Gaujas krasta pie Сёз1т. Lidz 17. gs, kad aizg sastopams
vardnicas (Mane II 286; Lj 254 ar dlferencёjumu: si(ke '(liela)
simts
184
repge’, dtza si[ke ’si|ke’, si[klsi 'repges’), sis vards bija ta
ieviesies valoda, ka to nevareja izskaust no vacu valodas aizgu-
tais erins (< vlv. hering, v. Hering ’si|ke’, Lj 254), kaut an
to plasi lietoja tulkotaja literatura, piem., pavaru gramatas.
В I 482, II 562, P. Backman — Lingua Posnaniensis XXVII
16, E I 99, EF 2 785, Ket 365, Laumane 1 216, Magiste 2795,
M-E III 840, Schrader I 498, SKES 1023 un 1026, Urb 8 147,
Vr 475, To Эт 1978 155, Ф III 597
simts [simts], Is siihtas, kr., bkr., ukr, bulg сто (ssl. sz>to), c.,
p. sto, iru cet, go. hund, sav. hunt, v. hundert, a. hundred, si.
satam, skitu sata, gr. hekatdn, lat. centum, toh. A kant, В kante
*t. p.’ Pamata ide *defcyi- 'desmif (sk desmit) atv. *dehrp
*dekrpta 'desmitu desmits’, ко aizstajis viens vards *dekrpta
> ^Hrpta > *krptom > b. *simtam > *slmtan (nek. dz. subst.
kopuma apzimesanai) Izzudot nek. dzimtei, latviesu valoda k]u-
vis par vir. dzimtes vardu (* simtas > *simtas > simts).
Ka skaitl. lietojama ari sastingusi subst. forma simts (retak
simtu) un reduceta forma simt.
E 1 494, EF 2 984, HF I 475, Ki 321 M 4 53, Maziulis 1 58, M-E
III 841, MM III 293, Oxf 452, P 304 Pok 191 (192), T 305, W H
I 200, Абаев 3 302, Гам-Ив 3 94 un 846, Э. Я. Риекстиньш — Ст
науки 84 Ф III 761, Ц 454
sinepes, vsk. sinepe, apv. siriepe, sinape, sinupe, sinupe, arh. sineps
[§]. Aizguvums; no go. sinaps vai vh. sennep (v. Senf; vlv.
sennep sennip nevar but aizg. avots, jo tur s- [z], sal. aizg us
zeke, ziepes). Qerm. vardi no lat. sinapi(s) < gr. sinapi 't. p.’
Vards ir egiptiesu cilmes.
Latviesu valoda vards sastopams 16. gs. uzvardos (Bl 1 248,
311 un 335) un 17. gs. vardnicas (Mane I 167, Lj 255). (K)
KI 703, M E III 842, Sanders 46, W-H II 541 Zev 2 306
sipinat 'smalki lit, smalki bert’— sk. slktb.
sipols [sTpuols], apv. [i2], stpuls. Aizguvums; no vh. sipol 't. p.
(vlv. sipolle, v Zwiebel), kas savukart no it. cipollo < lat
cipulla 'sipoliijs’ (сера 'sipols’, aizg. no grieku valodas, gr. *kepe
vai *kepia).
Latviesu valoda aizg. sastopams 16 gs. uzvardos (Bl 1 248,
311 un 335) un 17. gs. vardnicas (Mane I 222, Lj 253). (K)
Buck 372, KI 896, M-E HI 855, Sab 7 173, Sanders 33, W H
I 201, Zev 2 305
sirds [sirds] apv. strde; Is. sird'is, pr. seyr [qer], kr сердце
(ssl. srbdbce, psi. *sbrdbko), bkr., ukr сёрце, bulg. сърдцё, c.
srdee, p. serce, go. hairto [herto], v. Herz (germ. *hert-dn),
a-s. heorte, a. heart, he. ker / kard-, si. hfd-, hardi (< *zh[d),
gr. kardia, lat. cor (gen. cordis) ’t p ’ Pamata ide. *&erd- : *kerd-,
no ka zudumpakapё *k[dd ’sirds’ > b. *sirdi-, no ka *§irdis
> la. arh. sirdts > sirds. Forma strdis (vsk.) vel sastopama
17. gs. rakstos, piem. «ieks tavas sirdis» (Reiters 2 11)
185
sirdsapzipa
No saknes stiepuma pakape b. *serd-, no ka pr seyr [s6r]_
(*serd) 'sirds’. Pamatpakape *serd-, no ka la. serde, Is. serde
't. p.’
Izteikts uzskats (Semerenji), ka ide. *kerd- ir paplasinatas
saknes *(s)kerd- 'lekt, lekat’ fon. variants. Tada gadijuma sirds
sakotneji 'leceja’.
Dem. sirsnina < strdsnina (si forma 17. gs., Adolphi 1 18).
Adj. sirdigs un sirsnigs tagad ar atskirigu semantiku, bet
senakajos rakstos ari sirdigs 'sirsnigs’: «tik daudz no lielas,
sirdigas m lestibas darijis» (Mane 4i 437). Adj. sirsnigs <
strdsnigs; sal.: «es tevi ieraugu [= ieredzu] un sirdsnigi mila
turu» (L Arste 1 2).
Daudzi atv i ar parn. nozirni un idiomatiski savienojumi ar
vardu sirds ir [oti seni, ar atbilstibu indoirapu un anatoliesu
valodas. Piem., la. sirdities 'dusmoties’ atbilst he. kartimm'ya-
t. p.’ (kard- / kart- ’sirds’), si. hpnite 'dusmojas’ (hpd- 'sirds’).
La. «(vipam ir) liela sirds», t. i., 'vips atri apvainojas, dusmojas’
sal. ar oset. styrzeerdee 'pasparliecinats, augstpratigs’, burtiski
'ar lielu sirdi’ (styr 'liels’, zeerdse 'sirds’).
Ar vardu sirds ne vien latviesu valoda, bet ari citas ide.
valodas izteiktas specigas jutas (milestiba, lidzcietiba, zelsirdiba,
dusmas u. c), rakstura ipasibas (drosme) un senatne pat ve-
ders, kungis (sal. gr. kardia 'sirds; kungis’). P emers: «Siers
un maize bagata Tuksu sirdi spirdzina» (St 3 189). Sal.’ «tuksa
sirdi»—needis (St I 265). Sal. ari: «iet pie sirds» (sar.) —
garso. G. F. Stenders rakstija: «Gandriz tapat [ka ar vardu
prats] ir ar vardu sirds, kas gan isteni nozime sirdi, bet tiek
lietots ari, lai apzimetu dabu, raksturu (v. GemUt) un sirdsap-
zipu, dazkart pat ieksejos organus bez atskiribas. Kad zemnie-
kam sap veders, tad vips tulit saka: «sirds sap»» (St 2 224).
Sk. ari: serde, sirdsapzina.
В I 406 un 482, II 18, Bl 6 194, Buck 251, E IV2 302, 1 317,
Eckert 9 50 un 197, EF 2 986, Euler 2 35, HF I 787, KI 306, L III
84, Lanszweert 65, M 4 53, Mach 572, M-E III 843, MM III
605, Oxf 433, Pok 579 un 933, R-Dr 1 196—198, Schmalstieg 2 281,
O. Szemerenyi— Donum В 513—533, T 302, Ti I 524 un 556,
W-H I 271, Гам-Ив 3 94, 163, 173, 186, 199 un 800, Ив 12 143,
Мейе 1 404, Пр II 277, Ф III 605, Ц 419
sirdsapzina [sifdsapzipa] Saliktenis: sirds (gen.) + apzina. 17.—
18. gs. ar nozirni 'sirdsapzipa’ bija apzinasana (Mane 11 233,
Lj 255, St II 287) un zinama sirds (= zinosa sirds, E III2
275; sal. Mane I 212, Lj 255, St I 264, II 287). Sie apzimejumi
izveidoti laikam v. Gewissen 'sirdsapzipa’ ietekme (v wissen
'zinat’). 18. gs. ari apzinama sirds (J. Lange; so apzimejumu
kritizejusi K. Ulmanis un K- Hugenbergers, Mag IIIj 92). Visi
sie apzimejumi bija vacu autoru un tulkotaju darinati, lai rastu
iespeju latviesu valoda izteikt jedzienu, kam lidz tarn laikam
s rgt
186
nebija sava apzimejuma. Spriezot pec G. F. Stendera izteikuma,
pasi latv esi vajadzibas gadijuma parn. nozime lietoja vardu
sirds (St 2 224). Pats Slenders lietoja ari salikteni sirds-prats.
«Cilveka sirds-prats, ar gribesanas speku un uz laimi radits,
labu danjis, priecajas un, jaunu darijis, pats mocas» (St 3 198).
J. Reiters Bibeles fragmentu tulkojuma rakstija par «(tiru) zi-
nasanu», bet E. Gliks pirmaja Bibeles piln gaja tulkojuma — par
«(bezvanigu) znamu sirdi». Visi sie apzimejumi palika tikai
rakstos, bet runataja valoda vel 19. gs. sakuma sirdsapzinu
izteica joprojam ar vardu sirds (Wei 149). Telaina izteiksme tas
dazkart ari musd'enu valoda.
A. Kronvalds saka lietot jaunu apzimejumu — sirdsapzina
(vispirms laikam latviesu studentu vakara 1871. g.: «vai ir musu
sirdsapziija tik skista un ska dra . . Kr I 563). Vienlaikus ar
A. Kronvaldu, varbut pec vuja ierosinajuma, so salikteni gata
vojamas vardnicas manuskripta ietvera K. Valdemars un F Briv-
zemnieks (sirds-apzina, bet blakus an sirdsprats, V 1 572; ari
apziria V 2 20). Lidz tarn K. Valdemars lietoja apzimejumu sirds-
apzindsana, piem.- «lai tikai |auna sirds-apzinasana mus neap
grutina» (Draugu vaiijaks . J. Spagam par pieminu, 18o3 39).
Kops 19. gs. 90. gadiem apzimejums sirdsapzina domine lite-
rature (sal. SDP Viil 7).
E 1II2 275, M IV 49, M-_E III 844
sirgt [sirgt], apv. [if2]; Is. sirgti (tag. sergii) 't. p.’, seniru serg
'slimiba’, vidusiru sirg 't. p.’, he. istark- 'but si mam, slimot’
toh. sark't p.’ Blakus tag. (es) sirgstu apv. sergu [§r2]. Pamata
ide. *serg(h)- no saknes *ser- 'rupejoties uzmanit, sargat, gla-
bat , no ka ari sargat (sk.). Nozimes attistiba: 'гйрёИеэ (piem.,
par slimnieku); but noriipejusamies’ —► 'but slimam, sirgt’ Par
nozimju sakaru sal *seug- 'rupeties; nortipejies, skumjs, slims’,
no ka ssk sysl (<. *susli-) 'rupigs; (subst.) darbiba, p ena-
kums, amats’: sjukr 'slims, noskumis’ go siuks 'slims’, siuxan
'sirgt, slimot’.
Ide. *serg(h)- radnieciga forma *sterg- / *sterk-, no kuras
an atv-i ar divejadu semantiku —'slimot’ un ’sargat’ (he. istark-
'but slimam, slimot’: kr. стеречь 'sargat, uzraudzit, uzmanit’).
Ide *serg(h)~ : *s[g(h)- > b. *serg- : "sirg-, no ka la
sirgt un saknes pamatpakape subst. serga [§r] < *serga [er]
Arh. an sergt 'sirgt’, no ka subst. sergums 'slimiba’. «tas
sergums piejeme»— slimiba pastiprinajas (Elg 1 493)
Senak ar verbu sirgt saistijusas smagas slimibas; sal.
sinonimiskas izteiksmes: «gan es ilgi sirgst(u) / gulu uz griitas
gultas I par visems miesam parjemts» (Elg 1 470). Jedzienu
'saslimt’ 18. gs. izteica ar atv-iem apsirgt, iesirgt, sasirgt (St
I 266), biezak ar pirmo, piem.: «Cilveki . kaulu liga jeb cita
sapiga gu|a apsirgst . . » (M. Stobe Vesel bas gramata, 1795
54). Atv a izsirgt agraka nozime 'izslimot un atvese|oties’, no
187
sirpis
ka kauz. izsirdzinat 'panakt, ka рёс shmibas atvese|ojas’- «Dievs
vipu gan izsirdzinas» (padaris veselu, Fur 2 388).
Sena izteiksme «vips serg зё^Впэ», t. i., vips joprojam slimo
(Ffir 2 388). Arh. sirdzltis 'slimnieks’ (sin. vdrgulis, Fiir 2 387).
Piemers: «dazs sirdzitis caur to [asinslaisanu] ta novajinats,
ka vips asini un dvasu lidz izkracis» (L Arste 8 29). Ari sasir-
dzitis: «Ne vesels cilveks to var [izturet] . ., ka sasirdzitis to
laban lesapemtos!» (L Arste 3 10); serdzitis (St I 257)
Ar atv. serga dazi arhaiski apzimejumi «lipama serga» (in-
fekcijas slimiba, Elg 1 447; «es top(u) apsvaidits ar lipamu
sergu», 636), «dzelta serga» (dzeltena kaite, Elg 1 667), «ser-
gumserga» (vezis; «ede sergumserga», Elg 1 122), «krituma
serga» (kritama kaite, epilepsija, Elg 1 118). Atv. serdztgs
'slims, vargs’ (St I 257) lietots an subst. nozime; G. Elgeram
sergigs 'slimnieks’ un «sergigu viets»—slimnica (Elg 1 193).
G. F. Stenderam slimnieku apzimejumi: asins-serdzigs, udens-
serdzlgs, melmep,u-serdzigs (kas sirgst ar -nieru каИёт vai
rad kulitu, St I 257), G Elgeram: kritumsergigs (epileptics, Elg
1 118), menessergtgs (1 203), kas уё!ак menesserdzigs (St II
418)
Arh. ari sergonis [uo] 'тёга slimnieks’ (K- Firekeram, sal
FBR VIII 211), sirgon(i)s [uo] 'vargs сПуёкэ; slimnieks’ (U
I 257).
Buck 302, E 1 731, EF 2 787, Maziulis I 42, M-E III 828 un
845, Pok 1051, T 258, Ti I 434, Zev 2 352, Гам-Ив 3 123, 426 un
811, Ив 5 65, 12 115, To —Эт 1963 254, Tp 2 126
sirms [sirms]; Is. S'trmas, sirmas, sirvas 'peHks, sirms (g. k. par
zirgu)’. Pamata ide. *ker- / *ker- pelekas krasas apzimesanai
(no ka ari sersna, sk.); skapumija *k[-m-os > b. *sirmas > la
sirms. Subst. sirmis, verbs sirmof [uo]
Sk. ari: sersna, stirna.
E I 224, EF 2 989, M-E III 846, Pok 573, T 303
sirot [siruot], apv. [r]; Is. apv. sarioti 'laupit, postit, vidusiru sirid
(< *seriti) ’siro, laupa’. Pamata ide. *ser 'plust, strauji киз1ё-
ties’, no ka ari seret (sk.). Saknes zudumpakapё *sf- > b
*sir-, no ka *sirti > la. sirt 'dotes, klejot’ (apv.): «kur tad nu
vipi sirs prom5» (E-H II 489). No sejienes noz. 'piedalities kara
vai laupisanas gajiena’ un 'laupit; sagrabt, sagustit (kara)’:
«Vakar sira, sodien sira Manus baltus balelipus» (LD 26118).
Verba sirt iter.-dur. sirot [uo], apv. siret, arh. sirat. G. El-
geram 17. gs. sinonimi posti, sire, laupt (Elg 1 470).
Sk. ari: straujs.
M-E III 847, Pok 909
sirpis [sirpis], apv [if2]; kr., bkr., ukr серп (psi *sbrpb), bulg.
сърп, c. srp, p. sierp, asor. serp, si. s[ni, gr. harpe 't. p. , lat
serp(i)ere 'apgriezt (vina stadus)’, he. sarpa- 'zemkopju darba-
sirpt
188
riks’. Pamata ide. *ser 'liks koks, aljis; sirpis’ ar p saknes
paplasinajuma.
Kontaminejot vardus sirpis un cirpt izveidojies apv. cirpis
[if, ir], cirpa, cirpe 'sirpis’. Pec cita uzskata (Bernekers, Traut
mams, Endzelins) cirpis un mori. varianti atvasinati tiesi no
cirpt.
Buck 507, M-E I 386, HI 847, MM III 498, Pok 911, T 260,
W H II 480, Гам-Ив 3 691, Ив 8 160, Пр II 281, Ф III 609
sirpt 'ienakties, nogatavoties’ sk. sartsb.
sirsenis [sirsenis], apv. [ir], sirsins, sirsnis, sirsis, sirsonis [uo];
Is sirsuo (gen sirsens), pr. sirsilis, kr., ukr шершень (skr.
сьршень, psi. *swseni>), bulg стършел, c srseri, p. szerszen,
sav. horna, v. Hornisse 't. p.’, toh. AB kronse 'bite’. Pamata ide.
*ker- 'rags’ vai 'augsda|a (galva, rags, virsotne u.tml.)’, no ka
an stirna (sk.) Skapumija *£f-, atv. ^kr-s-en- > b. *sir-sen-,
no ka la. sirsenis Nosaukums izveidojies pec kukaipa lielajiem
taustek|iem («ragiem», sal. v. Hornisse 'sirsenis’: Horn 'rags’).
Sk ari: circenis.
В II 619, E IV2 306, EF 2 988, KI 317, Mach 572, M-E III
847, Pok 574 (576), T 305, Бенвенист 1 35, Гам-Ив 3 423, 535 un
939, Пр III 95, Ф IV 432
sirups [sirups]. Aizguvums, no v Sirup 't. p , kas savukart no
vlat. sirupus, siropus't p.’ Varda pamata arabu sarab 'dzeriens’.
Vards latviesu valoda aizguts 19. gs sakurna ar Baltijas
vacu izlokspu starpniecibu kur to izrunaja gan ar [s] gan [z]
varda sakurna un ar varietu varda otro da|u, tapec literatura
aizg. ir atskirigas formas: sirups (Pav 3, V 2 204), zirups (V
1 557), strops (U I 256; sal. vlv. sirop). Formu ar s- balstija
kr. cupon t. p 18. gs. saja nozime lietota vardkopa sukura sulci
(St II 578).
Doo III 188, KI 710, Lokotsch 146, M E III 855, Zev 2 105
sisenis. Pamata kukaipa radito skapu (siksanas) atdarinajums,
no ka an verbs sisinat. Apv. sisinis, sisenS u. c.
M-E Hi 848
sist. Varda cilme nav pilnigi noskaidrota. J. Endzelins salidzina to
ar gr. kentein 'durt’, kura pamata ide. *kent 'duct’. Zudumpakape
*k&t > b. *stni > la. sit , no ka varetu but arh. sits 'medibu
skeps’ ( lacu medijamais steps’, Fiir 2 392, U I 256): «vips situ
[instr] noduries» (Fur 2 392). Tacu gruti копз!гиё1 no ide.
*kent- > b. *sent- (kas dotu la. *siet-) latviesu formu sit
(*sit-ti > sist) (J Endzelins «Saistijums ar sits, gr. kentein
utt. butu domajams, ja tag. situ butu jaundarinajums, kas aizstaj
*sietu < *kentd» M-E HI 850 )
Ticamaka lespeja, ka verba sist pamata ide. *sei- 'izstiept
roku; saspnndzmajums, speks’ (no sas saknes paralelformas
*se(i) atvasinats la. set, sk.). No *sei- : !st atv. si. pra siti
'spiesanas uz prieksu, druzma metiens, saviens’, vidusiru sether
189
sivens
(*si-tro) 'stiprs’, kimriesu hydr, bretoitu hitr 'drossirdigs’. Tada
gadijuma > sist un tag, pag. (es) situ; noz. parnesums:
ar sasprindzinajumu izstiept roku —► 'sist .
Iter, sitinat: «Berns .. plaukstas sitina» (K- Skalbe — E-H
II 491) Sens noz. parnesums 'vairakkart sist’ -* ’tit’: «Tautas
manu vainadzipu Nezdoga sitinaja» (LI^Dz 581). Parnesums
vareja rasties no varda lietojuma, piem., sada teikuma: «Vejs
platos svarkus sitina ap kajam» (Lizuma).
Latviesu valoda izzudis cits baltu vards ar noz. 'sist’ *must
(is. miisti). No ta atv. mustavas (ausanai; sal. apv. sistavas)
un iter, muslt (Is. musinti, musioti) ar ekspresivu -s-. К
Buck 552, E III2 404, HF I 820, Lanszweert 68, M E III 849
un 855, ММ II 372, Pok 567, Куркина—Эт 1983 21
sits 'medibu sleeps’— sk. sist.
sivens [sivijns]; pr. seweynis (varbut parrakstisanas k|uda un
pareizi jaiasa; suweynis; Endzelins) 'cukkuts , toh. В suwo
'cuka’, bez -v-: ssk. syr, sav., a-s. su-, v. Sau (germ. *su-)
cuka, sivenmate , si. su-karat) cuka, kuilis’, ave. hu (gen.), hus
(*hus) ’cuka’, gr. hys, hyds, sys ’cuka, kuilis’, la. sus 'cuka;
mezacuka, kuilis’. Tas pasas cilmes subslantiveti adjektivi: kr.
свинья ’cuka’ (ssl. svinija, kas atvasinats no *svinl (siev. dz.)
blakus *sviirb (vir. dz.); sal. kr свиной 'cukas-, cuku-’ ssl
suiCT 't. p. ), bulg. свиня, c. svine, p. swin a, ssk svtn (no germ,
adj *swina-), go swein, sav., a-s. swin Schwein 't p’
Pamata ide. *su- atv. *suy. os 'cuka’ > b *suyas > la. *suvs,
no ka dem. suvens > sivens. (Par patskana miju sal. zuvs
> zivs.) Senais vards *suvs saglabajies atv os vietvardos un
uzvardos (piem., Suveits). lespejams, ka no b. *suyas an s,
su(v)as ’suka’, ig. soa (gen.) 'suseklis, skiets’. (Par nozimem
'cuka : 'suka, suseklis sal. suka )
Ide. *sH no saknes *seu- : *su-, kuras pamata ir skaiju
atdarinajums (Kroemers, Mairhofers, Trubacovs preteji agraka-
jam Pokornija, Olenbeka, Valdes uzskatam, ka pamata ir noz.
’dzemdet’). Si sakne ir paralela *kau- • *keu- . *ku- 'kaukt,
kliegt’, no ka cuka (sk.).
No *seu- : *sy-ei : *syt- atv. adj *syt-no-s > b. *sytnas
> la. svins (apv ) 'aptaskits, netirs’ (sakotneji 'tads, kas at-
tiecas uz cukam, kas raksturigs cukam ). No ta svinit(ies)
’berzties’ («svinas k-a cuka», E-H II 620), notaskit netiru; ganit,
kauninat’, svinet 't p.’, an 'tapt netiram’, svina 'kas ar darbiem
vai vardiem gar otru berzejas’ (Is apv. svlnts 'cuka — ka la
muvards’).
Sk, ari: suka sukis.
В II 615, Buck 160, E IV2 304, EF 2 1045, Euler 163, HF II
824 un 973, KI 628 un 691, M-E Hl 1129 un 1163, P 494 un 543
Pok 1038, Sab 17 170, Sanders 122, W-H II 635, Гам-Ив 3 593,
Георгиев 94, Tp 4 61, Ф III 578 un 579
SI vs
190
sivs [sivs], apv. [i2], arh. sievs (U I 253); Is. Saiziis (< *saizus,
Endzelins), sav sero, a-s. sare (< *sai-ra-) 'sapigi, smagi,
strauji’, sav. ser 'sapigs’, a-s. sar, ssk. sarr 'ievainots, jels
(par bruci)’, a. sore 'sapigs, jutigs, ieka sis’, v. sehr '|oti , vav.
seren, v. versehren 'ievainof, go. sair, sav. ser, a-s. sar 'sapes’,
seniru saeth (< *saitus) 'ciesanas, slimiba’, gr. haimodia 'zobu
sapes’, lat. saevus 'nikns, nezeligs, briesmigs, bargs’. Pamata
ide. *sai (< *seH2-i-) 'sapes, slimiba; ievainot’; saknes pamat-
nozime laikam 'ass, griezigs, sapigs’. Skapumija *saz- ; *sei
: *sl-, no ka adj. *sei-y.o-s :*si-y.o-s > la. arh. sievs, liter, sivs.
Ka varda nozimes pamata bijis ’ass’, rada folkloras piemeri:
«Sivu mani tautas teica, Sivu teica balelipi. Ka natripas sivas
auga Balelipu zogmala» (LI^Dz 908), «Sivajam tautietim Sivu
gultu pataisiju Divi sauju natres liku, Tresu siku akmentip’»
(LVDz 97).
No adj. sivs atv. subst. (apv.) siva, stve, sivs [I] 'virca’
(ari dazi citi asi, rugti s^idrumi). Adv. sivi 'asi’ —> '|oti (par
nozirni sal. v. sehr): «Nu sala, nu sala, Nu sivi (var.: labi) sala,
Sasala jurina Lidz dibenam» (LD 13282, 6 var.).
E III2 336, EF 2 957, HF I 40, KI 698 un 818, M-E III 856,
Oxi 847, Pok 877, T 261, W-H II 462
skabardis [skabardis], apv. skabardis, skabards, skabarde, ska-
barde, skabarzde [skabarzde2]; Is. skroblas, apv. skroblas,
skrobla, pr. scoberwis (avotos nepareizi stoberwis, Endzelins),
alb szkoze < *skrebhr 't. p.’ Pamata ide. *skrebh-r (Jokls,
Pokornijs) no saknes *(s)ker- 'griezt’ (no ka an skirt, sk.),
laikam lapu zobaino apmalu de|. Skapumija b. *skrebr- :
*skrdbr~, no ka disimilacija la. skdb(a)r- (K- Firekeram 17. gs.
skabars, J. Langijam tas pats un skabar-koks, Lj 259) ar daza-
diem atv-a variantiem.
Pec cita uzskata (Buga) varda celms *skabro- izveidojies
nosaukuma *gabros (bulg. габър) ietekme; sal. an kr., ukr.
граб, c. habr, apv. hrab, p. grab 'parastais skabardis’. J. Endze
lins ar siem slavu nosaukumiem saista bijusu b. *gruobas 't. p.’,
no ka vietv. Grobina [uo].
Ar la. skabars saista art alb. shkoze ‘dizskabardis’ (O. Si
rokovs). Ar so un citiem faktiem pamato'baltu un albapu valodas
senos kontaktus
В II 105, E III, 88, IV2 308, EF 2 177 un 818, E-H II 502,
M E HI 878, Pok 938 (943), Гам-Ив 3 624, To 25 17,
О. С. Широков — Balt XX 17, ЭССЯ VII 99
skabarga [skabarga], apv skabargs, skabarda, skabards, skabars
u. c.; Is. skeberda 's^epele, skaida’, kr щебень 's^emba’, lat.
scobis 'skaidas’. Tas pasas cilmes ka skabt (sk.); ide. *skeb(h)-
*skob(h)- > b. *skab-. No sas saknes la. apv skabrs
skabargains, ass’, no ka skabars 'skabarga’. Liter, skabarga
varbut no *skabraga (Endzelins). Arh. skabarka (Fiir 2 395)
191
skaidrs
liek domat, ka no varda skabars vispirms atvasinats dem. ar
pied, -ka- (sal. cinis : cinka, te(§ : telkaf, no ka asimilacija
skabarga (k asimilejies balsigajam lupennn b). (K)
Blakus atv-am atskabarga ir senakas apv. formas atskarbe,
atskarbis, ari adv. atskarbi 'pret spalvu’ (U I 18, Wagner 3,
M-E I 192).
Sk. an: skemba.
В I 487 II 307 un 564, III 720, E 1 369, EF 2 799, M-E III
862, Pok 931, T 262, Варбот 1 3, Меркулова —Эт 1983 64, Ф IV
496
skabrs 'skabargains, ass’— sk. skabarga.
skabt [skabt]; Is. skobti 'grebt, dobt, piukt’, apv. skobti 'skabt’,
kr. скобель 'slimests (darbariks)’ (bsl. skobib 'kasiklis’), bulg
хббя ' (sa) bojaju’, go. skaban 'kasit, griezt, cirpt’, sav. scaba
'5vele , v schaben 'kasit, berzef, lat. scabere t. p.’, scaber
'raupjs’. Pamata ide. *sek- 'griezt (no ka seks\ sk ) atv.
*skeb(h) 'griezt, skelt (ar asu darbariku)’; skapumija b *skab-,
no ka *skabti > la. skabt. Noz. parnesums 'griezt -> 'k|ut asam
(garsa), skabt’ bijis tikai baltu va odas.
Adj. skabs, kauz. skabet. Ipmijas termins skabe 19. gs. jaun-
vards (V 1 202, U I 258). Pirms tarn saja nozime skabums
(K. Valdemars MV 1857 12; apzimejums darinats pec v. Satire
'skabums, skabe’ parauga). Term ns skabeklis K- Valdemara
jaunvards (turpat), sakuma gan ar citu nozirni—'oksids’, bet
19. gs. 60. gados musdienu nozime (BV 1869 64, V I 202, U
I 258). K-Valdemars sis gazes apziriKisanai vispirms lietoja
savienojumu skabejs gaiss, tad skabejs.
Sk. an: skabarga, skebinat, Skemba.
Buck 1035, EF 2 79' un 812,'Fei 200, KI 629, M-E III 878,
P 495, Pok 930 (931), T 262 W-H II 484, Варбот 11 20, Мартынов
1 138, Мельничук 2 220
skaida [skaida], apv. skaids, Is. skieda 't. p ’, oset. sqts 'skemba,
skabarga’. Tas pasas cilmes ka skiest (sk.). Pamata ide. *skei-
'gnezt, sl^elf ar d saknes paplasinajuma, b *skeid- : *skaid-,
no ka la skaida. (Par Is skieda : la. skaida sal. skapumiju
vardos skiest : sfiaidit.) Varda sakotneja noz ' (at) gneztais,
(at)skeltais
1г1окзпё5 skaida an 'sliiedra’ (Plakis 3 112, skaids 't. p’,
К P 71; par nozirni sal. Is. skiedra skaida’).
Cita skapumijas pakape (*skeid- : *sktd-) senais latviesu
vairoga nos skida (Is. skyda), kas literatura 16 un 17 gs
(Elg 1 361)
A Augstkalns FBR X 110, В II 367, II 624, E III2 371, L III
107, M E III 864, Pok 919 (921), T 263, Zev 2 384 Абаев III
141 Мельничук 2 221, Откупщиков 2 169
skaidrs [skaidrs]; Is. skaidriis, apv. skaidrus 'skaidrs, dzidrs’
Tas pasas cilmes ka dzidrs (sk.); atslpriba ir mobila s- pievie-
skaisties
92
nojums saknei un balsiga saknes lidzskapa asimilacija sim s-
(blakus b. *gai- ir *skai-). (Sal. skista.) Tapec ari blakus la.
skaidrs, Is. skaidriis ir semantiski pilnigi atbilstosais Is. gaidriis
'gaiss, skaidrs’ un cita skaijumijas pakape la. dzidrs.
Pec cita uzskata (Buga. Endzelins, Frenkels, Trautmanis)
vards ir tas pasas cilmes ka skaida, t. i , ar pamatnozimi 'griezts,
smelts’ vai (Pokornijs) ta pamata ir ide. *(s)kdi- 'gaiss, spidoss’.
Atv. skaidroi [uo].
Senakaja literatura un dazas izloksnes skaidrs an 'tits’;
piem.: «kad miesa neskaidra un tas sikas sviedru skirbites
aizbaztas ir . » (M. Stobe. Veselibas gramata, 1795 58). Sada
izpratne apzimejums skaidra nauda («maksat skaidra nauda»),
kas izvcidots pec v. bares Geld parauga, v. bar 'kails, pliks’
(vienas cilmes ar la. bass) dazos savienojumos mijas ar adj.
rein 'tirs’, piem., barer (reiner) Unsinn tiras blepas .
Sk. ari: skaists. К
В II 424 Bl 6 212. Buck 1234, EF 2 791, Jeg 7 84, KI 302,
ME III 864, Pok 916 (917), T 263, Мартынов I 146
skaisties [skaisties] apv. [ai ] Atv. no kaist (sk ) refl. Verbs
skaisties abstrahets no ap-s-kaisties, sa-s-kaisties u tml , kur
s ir refL pazime, bet runataju apzipa ta saistijusies ar verbu
ka saknes ieskapa. Lidziga paradiba ari lietuviesu valoda: «veidas
man skaist» (seja man kaist = es skaisos), kur verbs no
aps(i)kaisti 'noskaistics’.
Sk ari- skaists
Bl 6 194, E 1 759, EF 2 204, M II 88. M-E III 866
skaists [skaists], apv. [ai, ai2]; Is. skaistiis, apv. skdistas 'koss,
spilgts; gaiss, dzidrs, skaidrs; mirdzoss, skaists; tirs, skists’.
Varda sapludusi divu sakpu atv i.
1. Vards lidz ar lietuviesu formam ir tas pasas cilmes ka
skaidrs- (sk.); *skaid tas > *skaistas > skaists (sal. intonaciju
[skaidrs] un [skaists]). Senaka noz. 'skaidrs, dzidrs’ redzama
piemera: «No skaistas, zilas debess» (Dazadu rakstu krajums,
1839, V 22). Noz. 'tirs, skists’: «tu to skaistu atskir no ta
neslpsta» (G1 2 136). Kada 17. gs. teksta ka sinonimi mineti
skaisttba un skaidriba (FBR XVIII 174).
2. Vards ir tas pasas cilmes ka kaist (sk.), sa verba pag
pas. divd. ar pievienotu s- no refl. formam (sal. ap-s-kaisties
. skaisties). (Par forrnu sal. an apv kaists 'kvele : «saules
kaists», Кг I 535 ) No noz. 'sakaisis, sakarsis (sakaitets, sa
karsets)’ —> 'pietvicis, sarkans’ —'koss, dai|s’. Senaka noz
'pietvlcis, sarkans’ redzama vel sados piemeros: «ta gan nu
skaista,— esi laikam atri gajuse?» (M-E III 866), «Es pazinu
to puisiti, Kur(s) bij kroga dzerajins: Sauram acim, skaistiem
vaigiem, let pa ce|u dziedadams» (TDz 56476). Atv. skaistities
(apv.) blakus jaunakai noz 'skaistinaties ari senaka noz. 'tapt
193
skaitit
sartam’: «Tik pret ritiem skaistas Debestipa sarti» (J. Esen-
bergs, 1880—LDzA I 219).
Atv. skaistums vareja paust ari dusmas: «Apsaskaita sai
meniece, Piesajoza pavarnicu. Kas no tava skaistumipa, Kad
neviens nebijas?» (LD 31045).
Par nozimju sakaru 'karsts, sakaisis’ un 'skaists’ sal. la.
karsts un tas pasas cilmes кг. красивый 'skaists’.
Pec cita uzskata (Buga, Endzelins, Frenkels) skaists lidz ar
skaidrs saistams tikai ar shiest vai an varda pamata ir *skai-
'gaiss, spidoss’ (Pokornijs). (K)
В II 422 un 459, Bl 6 212, Buck 1193, EF 2 792, M E III
866, Pok 916 (917), T 263
skaitit [skaitit], apv. [ai, ai2], Is. skaityti 'lasit, skaitit, rekinat’,
кг. читать (psi. *citati) 'lasit', apv. 'skaitit’, kr. apv. un arh. честь
(psi. *ibstt > ssl. cisti, tag. cbtp; sis formas atvedinamas uz
psi. *kito : ide. *keit-tei vai *skitd : ide. *skeit-tei; Trubacovs)
'skaitit, lasit’, bulg. чета 'lasif, apv. читъ 'skaitu’, c. iitati 'lasit,
skaitit’, iisti 'lasit’, p. czytac, sp czysc 'lasit’, go. skaidan, v.
scheiden 'skirt, atdalit’ (Cupica). Pamata ide. *skei- 'griezt,
atdaiit’, no ka bijis verbs la. *$liiet 'griezt, atdalit’ (sk. skiets),
kam blakus cita skapumijas pakape skaits un iter, skaitit. Vards
skaits atvasinasanas zipa atbilst vardam skiets (sk.), atskinba
tikai divskapu mija; ta senaka adj. (pag. pas. divd.) nozime
va^ja but 'griezts, atdalits’, no ka subst. 'iegriezums, atda-
lij urns’.
Skaitisanas attistiba ikviena tauta nozimiga bijusi skaitamo
vienibu atzimesana legnezumu (ierobu) veida Ar ierobiem koci-
pos (burtkokos) skaitliskie dati atzimeti vel nesena pagatne an
Latvija. Uz sadu papemienu norada ari vards skaits ('ie-
griezums, ierobs’ —► 'iegriezumu, ierobu kopums’ —► 'attiecigais
daudzums skaitliska izteiksme’). Par nozimi sal. pr. girbin
’skaits’ 'ierobojums’ un v. Zahl 'skaits, skaitlis’ no germ. *tald
'iegriezums’.
Atv. skaitit sakotndji 'vairakkart ierobot’ —► 'konstatet, noteikt
ierobu skaitu’
Ierobu veida senatne bija ari primitivais raksts, tapec vaira-
kas valodas vienas cilmes vardiem mijas nozime ’skaitit’ un
'lasit’. Ari latviesu valoda izloksnes (seviski teritorijas austrumu
daja) skaitit 'lasit’, piem «sed vecitis, skaita gramata» (LPT
IV 402), «drukatuo skaitija, bet rakstituo nevareja» (M-E III 867).
lespejams, ka skaitit savienojumos «skaitit no galvas», «skaitit
patarus» norada uz sa verba lietojumu tala senatne, kad vards
lasit vacu valodas ietekme vel nebija ieguvis nozimi 'uztvert
tekstu (gramata) norunat (tekstu) no gramatas’. Vardu savie-
nojumi sakuma laikam attiecas uz macitaja lugsnu lasijumu
nesaprotama valoda.
Pec cita uzskata (Bernekers, Endzelins, Fasmers, Frenkels,
7—484
skalbe
194
Pokornijs, Trautmanis) vards skaitit saistams ar la. skist, kr.
честь 'gods’, si. cetati 'ievero, novero’, ketal} 'griba, nodoms,
tieksme, aicinajums’ (no» ide. *kueit- ieverot ) Varbut verba
skaitit sap udusi divu ide sakpu atv-i
Atv. skaitlis, no ka skailjot [uo].
Gramatikas termina skaitla vards sakotneja forma skaitja
vardinS («skait|a vardipi, v Zahlworter», J. Neikens Vacu valo-
das maciba, 1 d., 1850, 3) Musdienu formu ieviesis A Sterste
(Sterste 27). Terminus vienskaitlis (v. Einzahl) un daudzskaitlis
(v. Mehrzahl) darinajis J. Neikens. (K)
Bl 6 228, Buck 917 un 1285, EF 2 792, Jeg 6 62—66, KK 11
48, KI 872, Lanszweert 23, M-E HI 866, MM 1 265 un 398, Pok
636 un 919, T 135, To II 242, Ф IV 374, ЭССЯ IV 119, 123 un 174
skalbe [skalbe], apv [al2] 'kalme Tas pasas cilmes ka skelt
(sk.), ar saknes patskapa miju ka vardos skats, skaldlt. Uz cilmi
norada ari apv. skalbis 'skalbe, skerskoks (arkla, kamanas)’
Pec cita uzskata (Endzelins) vards varbut ir vienas cilmes
ar vlv. schelp 'niedre’, bet tas ir parveidots aizg. no lat. scirpus
'niedre’ (Kluge, Pauls). (K)
EF 2 800, KI 649, M-E III 867, P 507
skaldit [skaldlt] Is. skaldyti 't. p.’ Tas pasas cilmes ka skelt (sk.),
sa varda iter.
Buck 565, EF 2 800, M E III 868, Откупщиков 2 168
skalds 'ska|s’ sk ska(s.
skalot [skaluot]; Is skalauti, apv. skaliioti 't. p.’, ssk skola
'nomazgat, apskalot, aizskalot’, norv. skvala 's|akstit, skalot’.
Pamata ide. *skvel- 'skalot’ (kas radmecigs ar *(s)kel- griezt,
skelt’) > b. *skel- : *skal-, no ka laikam bijis la. *skelt > *§fyelt
’skalot’, kas izzudis, skauzot homonimiju ar Sfyelt 'piest, dalit’.
Sa zudusa verba iter, skalot [uo] un skahnat.
No *sfcelt 'skalot’ vairaki apvidvardi, to vidu skelderet
’ (iz) laistit, skalinat’ (par formu sal. skelt 'piest, dalit’: apv.
Skeldet, skeidinat) un Skelvinat [el, eP], skelveret 'skalinat’
Piemen «neskelvini pienu pa spapgi. izliesi!» (RKr XV 139 M E
IV 27), «bjuoda nesuot, skista putra skelvinajas» (M E IV 27)
(Seit -Iv laikam no -II-; Endzelins.) Apv. skelvtnis 'skidrums,
kas skalojoties izlijis no trauka’ (E H II 630)
Apv sfcelderet J. Endzelins uzskata par aizg. no vacu valo-
das no v. (Iv.) schellern (M E IV 25), bet avotos nav varda
ar atbilstosu nozimi.
Par verba skalot cilmi izteikt ari citi uzskati (Maheks, Me|-
picuks). ka sis vards ir vienas cilmes ar kr. холить 'rupig
kopt’, si. k$alayati 'nomazga, tira’, k§arati 'tek, izzud’ no ide.
*kes kasit’ atv a *ksol- > ^skol (apsauba Mairhofers) (K)
В II 564, E II 207, EF 2 793, E H II 630, M-E III 869 IV
27, MM I 288, Stang 3 48, Мельничук 2 216, ЭССЯ VIII 61
skals, Is. skald 'skals, skemba’, skalas 'gars skals (piem., grozu
195
skanet
pisanai); gars kocins ausanas iekarta’, pr. scolwo (16. gs. teksta
k|udaini stolwo; Endzelins) 'skals’, ssk scalm (< *skol ma )
'iss zobens’, tralc skalme t p.’ Tas pasas cilmes ka sfcelt (sk.);
ide *(s)kel- : *(s)kol- > b *skel- . *skal~, no ka la. skals
ar sakotnejo noz. 'nosl$elums, atsljelums’.
Sk an: ska[s
E IV2 308, EF 2 792, Jeg 7 77, Maziuhs 6 311, M E III 869,
Pok 925, T 264, Zev 2 266, Мельничук 2 221, Нерознак 54,
Откупщиков 2 170
ska|s; Is. skaliis 'skanigs, ska|s; tads (suns), kas daudz rej’,
skalyti 'riet, kaukt, smilkstet’ (Frenkels: aizg. no p. skolic
'smilkstet’), kr. скулить ’smilkstet’, c. skohti ’vanks(;et’, ssk
skjalla 'skanet, zvanit, ska|i sist’, skella 'trokspot, barties, ska|i
smieties’, skjallr 'ska|s’, skal 'troksnis’, sav scellan, v. schallen
'skanet’. Pamata ide. *skel no saknes *kel- saukt, kliegt, trok-
spot, skanet’, no ka an cahs (sk ) No sas saknes bijis verbs
*skelt 'skanet, but ska]am’, no ka adj. skafs un subst. *skala,
sal. apv. atskala 'atbalss’ (RKr XV 106): «kliedz, ai meza skan
atskalas» (ME I 191).
Verbs *skelt (> *s%elt) 'skanet, but ska|am’ un ta iter.,
kauz *skaldit (blakus apv. skalds 'ska|s’) nav pilnigi izzudusi,
bet sapludusi da[eji ar horn, skelt un skaldlt piest, dalit’,
iegustot ipatneju lietojumu, runajot par valodu «Es pazinu to
meitinu, Kas bij barga matesmeita: Meinas acis, sarti vaigi
Sljeltin s^ela (var.: sl$iltin skila) valodipu» (LD 11156 var.),
«Drosa teva meita biju, Drosi sevi turejos Pret kungiem, p et
|audim Skaldlt skaldu valodipu» (LD 6636).
No apv. skals ’skajs’ verbs skalot ’ska|i runat, dziedat’:
«Kas ta tada skala mele, Manu dziesmu skalotaja (var : dzieda
taja) ? Kad tu tada skalotaja, Kam paprieksu neskaloji (var.:
nedziedaji)?» (LD 924,1). Ka skals, ta ska[s aizstajusi senako
formu *skalus (Is. skalus kas izzudis lidz ar citiem w-celma
adjektiviem; par formu sal tals, apv. tals sen ka * talus vieta
(Is tolus)
Blakus adjektivam skals 'skanigs’ liter valoda izzudis ska[s
'viegli skaldams, viegli plistoss’- «ska|a malka, ska|s kuoks»
(M-E III 870; Is. skalus 4. p.’). (K)
В II 564, Buck 1039, EF 2 794, KI 633, M E III 869, P 497,
Pok 550, Ф III 646
skamba 's^emba — sk sfcemba
skambet 'skanet sk skanet
skandinieks 'patskanis’— sk patskanis
skanet [skanet]; Is. skambeti't. p.’, seniru cqmm 'dziedu , go. hana
sav hano, v. Hahn ’gailts’, gr. kanache 'troksnis, skanesana’,
konabed 'skanu, dunu, sjpndu’, lat. canere 'dziedat, skanet’, toh.
A kan 'melodija, ritms’. Pamata ide *kan 'dziedat, skanet
(laikam mija ar *ken- *kon-) ar sekundaru s- baltu valodas
skans
196
Saknei ir skapu atdarinajuma raksturs. No sas saknes adj.
*skanus 'skanigs, ska|s’; pec и celma adjektivu izzusanas apv.
skans, liter, skans. 17. gs. ari subst. skans (Elg 1 25), bet
liter forma skana (< 'skan-jd-). Verbs skanet, kauz skandet
[skandet], skandinat [skandinat].
Formas ar -nd- ir izveidojusas latviesu valoda (Endzelins);
sal. an adj. skandrs (apv.) 'asi, cieti skanigs’: «asmens skandri
skan», «skandri izkapts kliedzieni» (A. Saulietis — M-E III 871).
Retakas apv. formas ar -mb- : skambet [skambet2] 'skanef (<
*skan-b-et, Is. skambeti), skambinat skandinat’ (Is skambinti,
skambinti), skambulis 'neliels zvans, zvargulis’ (Is. skainbalas,
skambiitis).
Pec cita uzskata (Endzelins) vards saistams ari ar kr. щенок
'kucens’ (citadi Fasmers). ,
Sk. ari: izskana, lidzskanis, patskanis, sfyendet, skindet.
Buck 1038, E 1 172, EF 2 795, HF I 776 un 910, KI 282, M-E
III 871, Pok 525, W-H I 154, Ф IV 502
skans [skans], apv. [a2], skans, 'skabens, skabs’; Is. skaniis
’garsigs’, ssk. hmss 'smaka, pretiga garsa’, sav. (h)nascon, v.
naschen 'mieloties (ar karumiem), nas^ot’. Pamata ide *ken-
'skrSpet, berzt’ (no ka an kost, sk.) ar sekundaru s- baltu
valodas; b. *sken- : *skan-, no ka adj. *skanus ’tads, kas kairina
garsas organus’. Izzudot и-celma adjektiviem, latviesu valoda
paralelas formas skans (apv.) un skans ar nozimes specifika-
ciju. (Par nozimes izveidosanos sal. skabs.) Formas ar garu
saknes patskani izveidojusSs latviesu valoda, vairoties no homo-
nimijas ar skans (varbut ietiekmeja ari skabs).
Buck 1035, EF 2 795, KI 503, M-E III 879, Pok 559
skapis Aizguvums; no vlv., vh. schap 't. p.’ (v. apv. Schaff 'trauks,
muca’). Pamata ide. *(s)kep- 'griezt, sl^eit , no ka ari la. skeps.
Aizg..minets 17. gs. vardnicas (Mane II 377. Elg 1 529, Lj 80).
Doo III 99, KI 631, M-E III 872, Pok 930, Zev 2 203 un 274
skara; Is. skara 'lakats, (apv.) lupata, barksts’, kr. скора 'jelada’,
c. skora, p. skbra 'ada’, sav. scara 'karapulks, bars’ (-«— 'da]a’),
v. Schar 'bars, pulks’, daku skiare usne, dzelksnis, lacauza’.
Pamata ide. *(s)ker- gridzt’ (no ka ari skirt, sk.); skapumija
*sker- : *skor- > b. *skar-, no ka *skara- > la. skara. Nozime
'griezt’ senatne ciesi saistijusies ar 'plesf, un varda skara dajeji
saglabajusies si nozime ('atplisums, ieplisums’ —► 'barksts’)
Sal. apv. skaras lupatas, vecas drebes, skrandas’ un skarbala
'skranda’: «drebe saplesta skarbalu skarbalas» (E-H II 501).
EF 2 796, Jeg 6 30, KI 635, M-E III 872, P 498, Pok 938
(940), T 267, Нерознак 64, Ф III 650
skarba 'skabarga’— sk. skarbs.
skarbala 'skranda’— sk skara.
skarbs [skarbs]; Is. apv. skerbti 'dzi|i iegriezt, ierobot’, kr. храбрый
(ssl. хгаЬъгъ < psi *хогЬгъ, kur x- < sk-) 'drosmigs’, a-s
197
skarst
scearp ass, raupjs; rugts’, sav. scarf, scarph, v. scharf 'ass.
Pamata ide *(s)ker- 'griezt (no ka ari skirt, sk.) ar b(h) saknes
paplasinajuma; skbrbh- : *skorbh- > b. *skarb-. Nozime
'griezigs, ass’ no prieksmetiem parnesta uz rakstura ipasibu un
tas izpausmi (piem., balsi, valoda). Senaka nozime paradas apv.
varda skarba 'skabarga’, an skarbit 'saskelt, sadrumstalot’
(M-E 873).
Jxlo saknes pamatpakape ir apv. sfcerbs [ef] 'skabi rugts’
(«sl^erbs alus»), ar senaku nozirni apv. sfcerbala plakana ska-
barga, skemba’.
Sk. ari: skrabinat.
В I 487, II 308, E II 280, EF 2 801, KI 635, M-E III 873, IV
28, P 498, Pok 938 (943), Stang 3 58, T 266, Варбот — Эт 1983
31—33, Мартынов 1 141, Мельничук 2 220, Савченко 116, Ф III
656, IV 273, ЭССЯ VIII71
skards [skards], apv. [ar, ar2]; Is. skarda; apv. skardas 't. p.’,
pr. scarstis (16. gs teksta kjudaini starstis; Fortunatovs) ’alva’.
Tas pasas cilmes ka sfyerst (sk.); skapumija iter, skardit (apv.)
'sadal t’ (Is. skardyti 'apkaut; rupji malt; sakost gabalos’ un
subst. skards, sakotneji 'sadalitais, atdalitais’ —► 's^epele, plak
sne’ —*- 'metala prieksmets, trauks’ («saimniece iedeva pilnu
skardu piena, alus», M-E III 880) —► 'plana metala plaksne'.
Par sas saknes atv-u uzskatams ari pr. scordo (16. gs
teksta k]tldaini stordo; Persons) galvas ada’ <. b. *skardd- 'ada
ar spalvam, matiem’ 'atslprtais, atdalitais’ (Mazulis)
La. arh. ari skarda 'skards’ (Lj 261; bet Firekeram skards,
Fur 2 399) un skardals (Elg 1 16) Apv. skarda, skarde.
Рёс cita uzskata (Endzelins, Frenkels) vards laikam ir aizg.
(no lib’, karda, ig. kard 'skards , bet tie nav somugru cilmes un
uzskatami par aizg-iem no latviesu valodas; Buga, Megiste).
Atv.. skdrdnieks ir sens, tas minets 18. gs. vardnicas (St
I 267),’ bef valoda plasak iesaknojies 19. gs. (V 1 140, 2 205,
U I 259).
В II 567, Buck 614, E III, 404, III2 173, IV2 307 un 308, EF
2 797, £et 112, Magiste 704, M-E III 880, Pok 938 (941)
skarnis [skarnis]. Aizguvums; no vlv. scharn(e) < schranne 'sols
ga[as vai maizes pardosanai’. Pamata ide. *(s)ker 'griezt’, no
ka an la. sfcerst. Aizg. minets 17. gs. vardnicas (Elg 1 110).un
tekstos (G1 1 340).
" M-E III 880, P 498, Zev 2 203
skarst [skarst, ar], parasti atv-os atskarst, noskarst. Tas pasas
cilmes ka skart (sk.). Verbs abstrahets no senaka refl. verba
*at-s(i)-kart (Endzelins) p'aralelformas *at-s(i)-kdrt ar noz.
'atkerties'. Sal., apv. atskart [ar] 'atskarst’, noskart [ar], tag.
-skarstu, pag. -skartu. Blakus sim vecakajam apv. formam iz
veidojas jauns inf atskarst, noskarst no tag. formam ar -st-.
„ Bezpnedek|a forma skarst 'atskarst’ sastopama jau 18. gs
skart
198
(Langem, Stenderarn, St I 267), bet velak reti lietota (K- Ulma-
nis: vards sastopams tikai atv-os ar at-, no-, U I 259) 20. gs
skarst ir, piem., J. Ezeriija darbos.
Atv. atskarta, atskartums. J. Endzelins ierosinaja adj. atskar-
tigs juridiska termina pieskaitams aizstasanai, an atskartiba
'pieskaitamiba’ (1943).
Pec cita uzskata (Persons) skart saistams ar verbu skirt.
E III2 396, M-E I 192, III 880 •
skart [skart]. Verbs abstrahets no formam alzskart (*alz-s(i)kart),
pieskarties (*pie-s(i)-kart-), saskarties (sa-s(i)-kart-), kur
-s(i)- ir refleksiva pazime. Tatad isteni verbs ir kart (varda
kart paralelforma), kas an sastopams izloksnes un atv-os (ka-
raties, karatavas u. c.; sk. kart).
Varda skart nozime (ka ari pats vards) izveidojusies no
priedekja formam, seviski no aiz(s)kart, kur -kart semantika
bi usi lidziga kert (sk.) semantikai. Sal. sakamvardu 19. gs.
forma: «-Mazos zag|us uzkar, lielus neaizkar» (Mag VI 93). No
'(aiz) kert’ 'aiztikt’ izveidojusies skart musdienu nozime. Sal
ari: «rAugstus kuokus visi veji aizker», t. i., skar (M-E I 35).
Par saskarties agrakas nozimes ietekmi uz skart semantiku
sal. 17. gs. J. Langijam sas-karties 'karaties blakus viens otram’
('aneinander hangen’, Lj 102), tatad 'karaties ciesi blakus vienam
pie otra’ 'but ciesi blakus vienam pie otra’.
19. gs beigas un 20. gs. pirmajos gadu desmitos notika pla-
sas diskusjas par skart un aizskart rakstibu; vairaki auton,
to vidu J. Endzelins, uzskatija par pareizu formu aizkart (sal.
aizkart 'aiztikt’, Ozolips 1 44; bet: skart, 130). So formu ari
akcepteja Latviesu valodas kratuves izdotaja pareizrakstibas
vardnica (LVPV 1 18), bet рёскага Latvijas literatura par pa-
reizu atzita forma aizskart (LVPV 2 12, 3 15).
Buck 1063, D I 88, E-H I 590, M. - BV 1903, 76 un 77, M-E
I 31 un 50, III 874, Мельничук 2 220
skatit [skatit]; Is. skatytis, skatytis 'skatities apkart, skatoties
meklet’, lat. scatere 'burbu|ot, mutu|ot (piem., no avota), strauji
izplust’. Pamata ide. *sket- (Valde Pokornijs: *sket- : *skyt)
'lekt, mutu]ot’, no ka b. *sket- : *skat- > la. sket- : skat-, no
ka skest un *skast ar senaku noz. 'lekt’ (Is. skasti 'dedzigi
kerties pie ka, sakusteties, sarosities’, senak 'lekt’, Frenkels).
Senakajos rakstos un izloksnes atv-i: adj. skatrs 'mundrs,
jautrs, spirgts skatrigs 'dzivs, uzrnanigs, modrs’ (Rujiena,
U I 260), skatigs 't. p.’
Verbu skest un *skast iter., kauz. skatit (Is. apv. skatinti
'skubinat, mudinat’), refl. skatities (Is. skatytis) savu senako
nozimi zaudejusi. lespejama sada nozimes attistiba 'lekat’ —*- 'but
mundram, dzivam, spriganam’ —> 'but modram, verigam, uzmani
gam’ —► 'uzmanigi verot, raudzities’.
Atv. skatuve ir 19. gs. 60. gadu jaunvards («-Baltijas Vest
99
skaust
nesi» vispirms forma skatuva, U I 260; abas formas V 2 206,
bet pirmaja vieta ar e). G. F. Stenderam saja nozime «mazu
lukts, kur daudz skatisanas» (St II 162), K. Valdemaram
1872. g. skatituva (V 1 594).
Ari atv. skats, tapat ieskats, izskats, uzskats ir 19. gs. vidus
jaunvardi ( = kr взгляд, вид, v. BUck, Anblick, Aussehen, An-
sicht, V 1 40 un 43). Jau 19. gs. 70. gados bijusi meginajumi
apzimejumus diferencet: skats 'взгляд, взор’, skata 'вид (V
2 206); sie vardi nav mineti Neikena un Ulmaija vardnicas, bet
tur ka jaunvardi v. Ansicht tulkosanai mineti uzskata, uzskats
un v. Ansehen, Aussicht tulkosanai — izskata, izskats (U I 90,
II 52 un 88). Apzimejumi pilnigi izveidojusies tikai 20. gs. sakuma:
v. Ansehen — izskats, Ansicht uzskats, (ka aina) skats (D
1 64), v. Aussehen — izskats (119), Aussicht — skats, izskats
(120), Blick — skatiens (204).
No saknes formas ar e apv. skest (< *sket-ti), refl. skesties
'lamaties, trakot, plosities, aleties’; si nozime no senakas 'lekt,
lekat’. Piemeri: «vetra sket», «’glab, kad ienaidnieks sket!» (M-E
IV 28), «-sievas sl^etas par niekiem»’ (29). Adj. skestrs [§]
'pargalvigs’. Iter, sketit 'klainot apkart’, refl. sfyetities 'plosities,
aleties, trakot’ (St I 246, U I 294), sketeret, refl. sketereties
'klaipot apkart’ (M-E IV 30; par nozimju sakaru sal. Is. skasti
: skastytis 'klaipot apkart’), societies 'kapt augsa, leja, klaipot’
(M-E IV 31, E-H II 632), sketches [s^tuoties] 'but pargalvigam,
draiskoties’ (Firekers; E-H II 632).
Pec cita uzskata (Endzelins) skatit ir atskapojums verbam
matit; vel pec cita uzskata (Harders) tas saistams ar skist vai
(Frenkels) lidz ar Is. skasti var but radniecigs ar kr. хотеть
'gribet’, vai ari (Maheks) ar c. setriti 'taupit, saudzet, glabat,
ieverot’ (noraida Trubacovs, Эт 1965 50). (К)
EF 2 798, Mach 606, M E III 874, Pok 950, T 262, Wei 111,
W-H II 491
skaudrs [skaudrs], apv. [ай]; Is. apv. skaudrus 'ass; specigs
(par lietu), straujs; stavs’ Atv. no verba skaust (sk., <
*skaud-ti), par formu sal. jaust : jautrs. Varda nozime izriet
no verba sakotnejas noz. 'griezt’. Tatad skaudrs 'griezigs’ —*-
'ass’: «skaudras bultas saudija» (Auseklis I 57), «bidamies
skaudra duca», «skaudras sapes, skaudrs cilveks» (M-E III
876).
EF 2 798, E-H II 502, M-E III 876, Pok 955 (956), Urb 8 83,
Куркина 5 42
skaugis sk. skaust.
skaust [skaust], apv. [au2]; Is. skausti 'k]ut sapigam, ciest sapes;
darit pari (kam)’, skaudeti 'sapet’, skaildinti 'sapinat, darit pari
(kam)’, gr. skydmaind, skyzomai 'dusmoju, |aunojos’. Pamata
ide. *skeud- no saknes *(s)keu- 'griezt, sl$irt, kasit, bakstit’ (no
ka an skilt, sk.). Skapumija ar d saknes paplasinajuma *skoud-
skausta
200
> b. *skaud-, no ka *skaud-ti > la. skaust. Nozimes attistiba:
'griezt’ -> 'darit sapes; izjust sapes, nepatiku’ -> 'darit pari; velet
|aunu, izjutot nepatiku par cita parakumu’. Senaka varda skaust
nozime redzama atv-a apskaust folkloras p emera «Strazds,
mu|l$is, izbailes nosviez ari [bernu vilkam]. .. Те lapsa ..
piebiksta strazdam. «Mu|ki, ко apskaudi bernus?»» (Dzukstes
pasakas, 1980 20).
Atv. skaug s < skaudis (d' > g no kursiskajam izloksnem).
Sal. Is. apv. skaugis ’skopulis’, skauge 'skaudiba, nenovidiba’,
ко К- Buga uzskata par kursismiem. Turpretim J. En,dzelins par
pamatformu (ar ?) uzskata *skaug(u)s, noradot uz J. Zubatiju,
kas sos vardus saista ar ukr. скугний 'nepatikams, pretigs’ un
c. skuhrati 'purdet, кигпёС. Ka pamata bijusi forma ar -d-, rada
*skaudis Vidzemb 17. gs., no ka dsk instr, skauziems «bus
savisk’ [atsevisl$i] sasiet(i) buri ar buriems, skaudige [skau-
digi] ar skauziems» (Elg 4 187).
Sk. ari’ skaudrs, skudra, skundet. (K)
В II 568, III 173, Bl 6 201, Brence 1 258, Buck 1117 un 1140,
EF 2 798 un 799, HF II 740, L III 87, M-E III 876, Pok 955,
Куркина 5 42
skausta 'augsta, sausa vieta’— sk. skausts.
skausts [skausts]. Tas pasas cilmes ka kauss (sk.), atv. no bijusa
verba *kaust '(iz) liekt’, sa verba adjektivs (pag. pas. divd.),
kas substantivejies. Saknes ieskapa jau izsenis pievienots s- ka
daudziem sas cilmes vardiem Blakus vardam skausts izloksnes
ar to pasu nozimi kauss, kaustuve (skaustuve) u. c. Varda
sakotneja nozime 'izliekts’ —'izcils’; sal. apv. skausta 'augsta,
sausa vieta, kur zeme atrak nozust’ ('uzkalns’). Ar sakotnejo
noz. 'izliekts’ saistas apv skausts 'vadzis’ (t. i., 'liks pubis’).
Рёс cita uzskata (Endzelins, Urbutis) skausts varetu saisti-
ties ar skaudrs 'ass’. К
M-E II 877, Urb 8 83, Karahunas 13 42
skaut [skaiit], tag. (es) skauju, apv. skaunu, pag. skavu, apv.
skavu; ssk. ha (< *skopd) Jada’, sky (C *skeuio-) 'makonis’,
sav. scuwo 'ena’, si. skunati, skauti 'sedz’, gr. skytos 'ada’,
lat. obsciirus 'tumss’ («- 'segts’). Tas pasas cilmes ka kaut (sk.
kaut&), sa verba sens formas variants ar pievienotu ieskapas
s- ka daudziem sas cilmes vard em Izloksnes skaut ari ar senu
noz. 'sist’: «skausu tev pa pieri» (M-E HI 877).
Domajams, ka saknes *keu- primara nozime ir 'liekt’ (sal
kauss, kaudze), no kuras sekundari *(s)keu- 'segt, appemt’ un
skapumija *kau- 'sist’ (sal. kaut&) Verba skaut izpauzas se
kundara noz. 'segt, appemt’. (Par nozimes ’segt’ veidosanos sal.
ari caula.)
Aty. skavas, vsk. (apv.) skava, apv. an skavs, skava
't- P-’ (K)
EF II 744, M-E III 877, MM III 508, Pok 952, W-H II 196
201
si ola
skavas — sk, skaut.
sklanda [sklanda] (apv.) 'zoga karts, zedepu zogs; slipa, nolaidena
vieta ziemas ceJa’; Is. sklanda, sklanda '(durvju) aizbidnis,
zoga karts, miets, zedejiu zogs; nogaze, nokalne’, kr. apv. хлуд
(psi. *xlydb) 'karts, miets, niija’, bkr. хлуд 'sauss zars, zagars’,
c. chloud 'nuja’, p. apv. chlqd 'kaja, kartupe|a stublajs (bez
lapam)’, kr. apv. хлябь 'klajums, tuksums, dzijums’ (ssl. xljabb
'udenskritums' < psi. *xlftbb). Varda dazadas nozimes atspogu|o
divus homonimus ar dazadu cilmi.
1. Pamata ide. *(s)kel- 'izzut, izkalst’ (no ka ari la. kalst,
sk.); atv. *skl-ed- ar n infiksu; b. *sklend- . *skland-, no ka la.
sklanda ar sakotn^o noz. 'sauss, nokaltis koks, zars’.
2. Pamata ide. *(s)kel- 'liekt, sliet, liks’ (no ka ari la. klons,
sk.); atv. *skl-ed- ar n infiksu; b. *sklend- : *skland-. No
formas ar e apv. sklenst [en] 'slid6t sanis’: «kajas uz ledus
sklenz» (E-H II 505). Sal. Is. sklpsti 'nevicinot sparniem, laisties,
planet; slidet uz saniem (piem., braucot ar ragavam)’ Skapumija
sklanda, apv. sklandis 'slipa, nolaidena vieta ziemas ce|a’. Arh.
adj. sklandis 'nolaidens, gluds, slidens’ (U I 261; jalabo laikam:
sklands). Verbs sklandlties 'lidojot slidet lejup; bezspecigi siipo-
ties, Jodzities’ (M-E III 882).
Apv. sklandu raust 'placepi ar uzlocitam malam un (burkanu)
pildijumu vidu’ (nosaukums no shpajam malam).
Visi minetie vardi ir kursismi ar neparveidotu en-, -an-.
Рёс cita uzskata (Frenkels) vardu pamata ir ide. *(s)kel-
'griezt, skelt . (K)
В III 183, E II 507, EF 2 809 un 810, M-E III 881 un 882,
Pok 927 un 928, Мартынов 1 140, Tp 10 9, Ф IV 245 un 248,
ЭССЯ VIII 32 un 37
sklandities 'lidojot slidet lejup; bezspecigi supoties, Jodzities’— sk.
sklanda.
sklenst 'slidet sanis’— sk. sklanda.
skola [skuola]. Aizguvums; no vlv., vh. schole 't. p.’, kas aizg. no
lat. scola < schola 'priekslasijums, skola’, kas savukart no gr.
schole 'atputa; priekslasijuma vieta, skola’. Pamata ide. *segh-
ЧигёГ. Latviesu valoda aizg. ттё15 16. gs. tekstos un 17. gs.
vardnicas (Mane I 162, Elg 1 609, Lj 262).
Vards skola (parasti dsk. skolas) lietots an nozime 'viltibas,
viltigas gudnbas’ (Lg II 303, St I 271).
Verbs skolot [skuoluot] ieviesies 19. gs. (V 1 652, 2 207,
U I 261). 19. gs. ari skolotajs (V 1 631, 2 207), ко A. Kronvalds
lietoja viena пог!тё ar neieviesusos jaunvardu macnieks (Kr
I 517). Agrakie skolotaja apzimejumi skolmeistars (: v. Schul-
meister; skolmeisters Mane I 115, Lg II 303, sakurna an A. Kron-
valds, 1863), macitajs (Lg I 371, St II 386), piem.: «zipas
prieks skolas macitajiem» (M. Stobe. Veselibas gramata, 1795
skops
202
3). Dazi autori lietojusi ar noz. 'skolotajs’ vardu skolnieks (Man-
celis, Stenders u. c.).
Vards skolnieks musdienu nozime sastopams jau 18. gs (Lg
I 475), bet plasak tas ieviesies paraleli vardam skolens tikai
19. gs. otraja puse (V 1 631, 2 207, U I 261 ari forma skolens).
A Kronvalds lietoja vardu skolens, piem.: «Saku tik skolotajiem,
ka skoleniem, lai manu gramatu roka neijem, iekam nav mates
valoda pieklajigi apkopta» (1865, Kr I 595).
Agrakais skolnieka apzimejums skolas berns (Mane I 115,
St II 525), an macekits. Nav ieviesies varda skolnieks lietojums
nozime 'skolotajs’, ко minejis ari J. Alunans
Doo HI 133, Buck 1227, HF II 841, KK 6 27, KI 682, M-E
III 909, Pok 888, W-H II 493, Zev 2 338
skops [skimps], apv. [uo2]; кг. скупой bkr. скупы (psi. *skppT>)
't. p.’, bulg. скъп 'dargs, skops’, c. skoupy, p. skqpy 'skops’.
Vards laikam ir sens aizg. no krievu valodas (skr. скупъ;
Endzelins, Zuments) tapat ka Is. arh. skupas 'skops, taupigs,
trucigs’ ir aizg. no baltknevu valodas. Par slavu vardu cilmi
ir dazadi uzskati; psi. *skppv < *skomp- saista gan ar kr.
щемить 'spiest, zpaugt’ (Brikners), gan ar la. kumps 'liks’
(Cupica) Aizg. latviesu valoda ir sens, pirms 13. gs.
lespejams, ka aizg. sapludis ar kadu senaku, mantotu latviesu
vardu. Tas varetu but atv. no ide. *sek- 'griezt’, atv. *skep-
: *skdp- > ab. *skuop-, no ka la. skops un fon. var. apv. skobs
[uo2] 't. p.’ (sk. sfcoblt). Par nozimju 'griezt’ un 'skopoties’
sakaru sal. sloveiju skrt, skrta 'skops’: skrtati 'slki griezt,
skopoties’ (no ide. *(s)ker- 'griezt’).
Atv. skopulis [uo], verbi skopot(ies) [skuopuot(ies)], sko-
pu[ot(ies). (K)
Buck 785, E 1 105, EF 2 822, M-E III 910, Sum 35, Куркина
4 13, Петлева 1 216, Ф III 662
skosta [skuosta], apv. [uo2], skoste [uo, uo2], skosts [uo], skosa
[uo], skose [uo] u. c. 'kosa (augs)’- Tas pasas cilmes ka kosa
(sk. kosaa), formas pamata sis vards ar pievienotu ieskapas s-.
lestarpinatais -t- varbut no apv. skosts [uo] 'skausts*.
Pec cita uzskata (Kara|iins) vards saistams аг кг. куст
'krums’.
Karaliiinas 13 42, M E III 910
skotele [skuotele], apv. [uo2] (sar.) 'prieksauts’. Aizguvums; no
vlv. schotvel vai vh schootvel [shdtvel] 'adas prieksauts’, kas
ir saisinata forma no schortvel't. p.’ (> la. apv. skortele [uor],
-elis, -ulis). Vards ir saliktenis: schort(e) 'prieksauts’ ~F vel
'ada’. Savukart schort(e) adj. nozime Tss’ (: a. short 'iss’) no
senakas noz. ‘nogriezts’, kam pamata ide. *(.s)ker- 'griezt’ (no
ka la. skerst).
KI 684, M E HI 910 un 911, Pok 938 (941), Verdam 524, Zev
2 108
203
skramba
skrabinat [skrabinat]; IS. skrabeti 'grabet, barksl$et, tarks^et’, skre-
beti 'grabet, caukstdf, kr. скрести (tag. скребу) 'skrapet, kasit,
berzt’, c. skrabati 'skrambat, skrapet’, p. skrobac 'skrapet, skri-
belet’, ssk. skrapa 'berzt, skrapet, kasit’, v. schrappen 'kasit’.
Pamata ide. *(s)kerb(h)- no saknes *(s)ker- 'griezf, no ka ari
skarbs (sk.); b. *skerb- : *skarb-, metateze *skreb- : *skrab-,
no ka vairaki latviesu vardi, to vidu skrabinat. Nozimes attistiba:
'gr ezt’ -> 'kasit, skrapet, berzf (ari 'grauzf) -> 'radit troksni,
kas raksturigs kasisanai, skrapesanai (grausanai)’.
Apv. skrabt (bijis ari *skrebt) ’kasit, dobf, kura iter. apv.
skrabet 'kasif un 'atskanet sikam troksnim, kas raksturigs
kasisanai, grebsanai, grausanai’. Verbs skrabinat senak 'grauzt,
kasif (U I 261), bet folklora un an musdienu liter, valoda 'dant
ко (piem., kasit, skrapet, grauzt) ta, ka atskan s ks troksnis’,
piem.: «Tautiets savus garus nagus Gar duriemi skrabinaja»
(LD 13369), «Tautu merga (var.: meita) skrabinaja (var.: gra-
binaja) Pa puriija dibiniiju» (LD 25195, 8). Subst. skrabis
'kasikl s’.
No *skrebt atv. skreblis, skrebelet. Ar patskani redukcijas
pakape skribelet, skribinet, skrubinat (apv. an skrubt, skrubit).
Ta ka ide. *(s)ker- iespejams ar un bez s-, blakus minetajiem
vardiem ir tas pasas cilmes fon. varianti krabinat, kribinat u. c.
Sk. art: skramba, skrapet, skrapstet, skrubinat.
В II 569, EF 2 813, 815 un 816, KI 678, M-E III 884, 890,
892 un 898, P 535, Pok 938 (943), Stang 3 49, T 267, Ф III 656
skrajs, apv. skrajs; Is. skrajiis 'tads, kas viegli, atn skrien; tads,
kas talu sniedzas’. Varda, laikam sapliidusi divu sakiju atv-i:
1) no ide. *(s)ker- 'griezt, liekt’ (no ka ari la. skriet, sk.), 2) no
ide. *(s)ker- 'griezf (no ka ari la. sfcirt, sk.). No abam saknem
vienadas formas atv. *skr-ei : *skr-ai-, no ka b. *skrejus,
*skraius. Pec u-celma adjektivu izzusanas la. skrajs un skrajs,
apv. skrejs, skrejs 't. p.’ (Arh. skreijs ari 'straujs’1 «skreijs
zirgs», St I 272, U I 262; ar ei > ie forma skriejs: «sknejs
zirgs», U I 262). Par skanumiju sal. skreja : skriet : skraidit.
Varda skrajs nozimes attistiba lespejama divejada: I) 'tads,
kas riijljio, skrien’ (Is. skrajiis 'kas viegli, atri skrien’) -> 'tads
(bars, kopums), kas riijl$ojot vai skrienot k|ust retaks, citam no
cita attalinoties’ —► ’neblivs, rets’; 2) 'tads, ко sl$ir vai kas spicas,
atdalas’ —► 'shirts, atdalits’ —► ’savrupejs, rets’. Sal. apv. skrajot
[uo] 'sljirstit, kartot (matus)’ Par formu un nozirni sal. an
kliest : klaidet : klajs, klajs no *(s)kel- ’griezt’.
Pec cita uzskata (Endzelins, Frenkels) vards saistits ar Is.
skrija 'sieta apmale’, ко Frenkels gan talak saista ar skriet,
vel pec cita (Kara|uns) vards ir atv. no verba skriet. (K)
В 11 575, EF 2 817, M-E Ill 885
skramba [skramba]; Is. apv. skramba 'skaida, sljemba’, skrambas
'sausa koka skemba, skaida; ievainojums, bruce’, vlv. schramm
skranda
204
(laikam -mm- < -mb-) 'sprauga, plaisa’, schramme, v.
Schramme 'skramba, reta’. Tas pasas cilmes ka skrabinat (sk.).
Ide. *(s)kerb(h.)- griezt’ > b. *skerb- : *skreb-, ar n infiksu
*skrenb- > *skremb : *skramb-, no ka la. apv. skrambt (an
Ion. var. skrampt) ’skrapet, skfambat’, iter, skrambat. Subst.
skramba. Skapumija apv. skrimba, skrimbula (-is) ’drupata’.
lespejams, ka varda skramba nozimi letekmejis vlv. schramm.
Pec cita uzskata (Endzelins, Zevers) vards ir aizg. no vi-
duslejas vacu valodas. (K)
KI 678, M-E III 886, P 533, Pok 938 (943 un 945), Zev 2 204
skranda [skranda], apv. [an2, afi2]; Is. skranda '(nonesats) ka-
zoks’, apv. skarunda 'skranda, lupata’, pr. scrundos 'steres’,
sav. scrunta 'plaisa, rieva’, v Schrunda 'plaisa, sprauga’. Tas
pasas cilmes ka sfyerst (sk.). No ide. *skerd- 'griezt’ atv.
*skr-ed- ar n infiksu, no ka b. *skrend- : *skrand-. Bijis la
*skrenst (< *skrend-ti; Is. skrgsti 'noplist, nolietoties’), no ka
apv. noskrendis 'noskrandajies'. Skapum a atv skranda ar
sakotnejo noz. '(at)griezums, (at)plesums’. Formas ar -en-, -an-
no kursiskajam izloksnem.
Tas pasas cilmes ir skrandzi [an], apv. skranduft 'siki sa-
gnezti ga|as gabalipi, kas paliek, kausejot taukus’.
No horn, saknes *(s)ker 'griezt’ —► 'gnezties, grozities, lekat’
la. apv. skrodities [uo] 'platities, izradities ar apgerbu un iztu
resanos’: «Citas meitas ada, raksta, Es guleju aizkrasne; Citam
jaja precinieki, Es pa prieksu skrodijos (var.: platijos)» (LD
7918, 1 var.). Vards cilmes zipa saistams ar skriet. (K)
В II 308, III 184, E IV2 309, EF 2 814, KI 681, M E III 886
P 536, Pok 938 (941)
skrandzi ga|as gabalipi, kas paliek, kausejot taukus’— sk. skranda.
skrapet [skrapet] vlv schrapen 'berzt, skrapet, kasit’ (intens
schrappen), v. schrappen 'kasit’. Tas pasas cilmes ka skrabinat
(sk.). Blakus celmam skrab- an tas pasas nozimes skrap-, un
dazos atv-os abas formas pilnigi saplilst (piem., skrapstet, kur
p var but an no b; Endzelins). Nozimes attistiba- 'griezt’ (ide.
*(s)ker-) 'skrapet, kasit’ -> 'radit attiecigu troksni’. No *skrept
vai *skrapt ’kasit’ (sal. apv. skrabt 'kasit, dobt’ un interj.
skrapt!) vairaki atv i, piem., apv. skrapaties: «kakis skrapajas
zeme nuo kuoka» (E H II 507), subst. skrapa, skrapata drus-
cipa, knpata’
Formas ar saknes a radusas vai nu tada karta, ka no verba
*skrapt atvas nats iter, ar ekspresivut patskapa garinajumu —
apv. skrapat (sal. skrabt : skrdbdt; par saknes patskapa gari
najumu iter. lorma sal. an mest . metat\ un skrapet; vai ari
blakus *skrapt darinats intens. skrapt: «skrapt var kakis ar
nagiem un an slikta rakstama spalva» (E-H'-II 508). Subst.
skrapis [a], apv. skrape 't p.’, skraplis 'kaplis, skrapis’, skrdp-
slis 'skrapis’, skrapsna 'skramba’.
205
skriet
Рёс cita uzskata (Endzelins, Zevers) skrapis un skrapet ir
aizg. no viduslejasvacu valodas, bet Buga pie|auj, ka bijis an
is. *skrbpti tag *skrapiu, kam tatad atbilstu baltu cilmes la.
skrapt.
Sk. an: skrapstet. К
В II 467, KI 678, Lanszweert 120, M E III 889, P 533, Pok
938 (945), Stang 3 49, Zev 2 106
skrapsna 'skramba’— sk. skrapet.
skrapstet [skrapstet], skrapstet; Is. skrebseti, skrepseti 't. p.' Tas
pasas cilmes ka skrabinat un skrapkt (sk.), atv. no verba
*skrapt vai skrabt (tag. skrabst); forma skrapstet var but ps
< bs (Endzelins). Par atv-u sal. ciept : ciepstet.
Tas pasas cilmes ir an apv. skrapstit, skrapstit 'kasit, berzt’.
ME III 887
skrapstit 'kasit, berzt’— sk skrapstet.
skreblis, skrebelet - sk. skrabinat.
skrejs 'straujs’— sk. skrajs.
skribinat - sk. skrabinat.
skriemelis [skriemelis], apv. [ie2], skriemenis, skriemulis u. c.; Is.
skriemulys, apv. skriemelys 't. p. Atv. no skriet (sk.) sa verba
sakotneja nozime 'griezties, ripk°t- No sejienes skriemelis tas,
kas griezas; virpulis’ —► 'apa|s prieksmets, spole, ripa, kas grie-
zas’, piem., verpjama ratipa: «Verpu, verpu, s|ucu, s|iicu Devi-
piem skrieme]iem (var.: Devipam spolitem)» (LD 25436, 9).
Talakaja nozimes attistiba: 'ieapajs prieksmets’ —► 'mugurkaula
loceklis’.
Sakotneja noz. 'virpulis’ vel 19. gs literatura, piem.: «Vietam
jura skrieme|i ronas, kur vi]pi, npki griezdamies, visu dibeni
I ierauj» (G. Milihs. Jauna skolas gramata, 1803 115).
Forma skriemelis laikam znen-celma parveidojums (Endze-
lins); sal arh. skriemen.es («mugura kauli», Elg 1 145).
E 1 343, M-E III 896
skriemenes skrieme|i’ sk. skriemelis
skriet [skriet], tag. (es) skrienu, apv. skreju, pag. skreju [e]; Is
skrieti, apv. skrieti 'loka vai apli lidot, skriet; rip^ot, griezties;
skriet steigties’, kr. крыло (ssl. krilo < psi. *kridlo) 'spams’,
bulg. крйло 'spura’, c. kridlo, p. skrzydlo 'sparns , lat. scrinium
'apa|a kapsula, karba’ (> vlv. schrin > la. skrine). Pamata
ide. *(s)ker- 'griezt, liekt’ (no ka an kreilis sk.); atv *skr-ei-
> ab. *skrie-, no ka *skrieti > la. skriet. Baltu *skrei- (no ka
tag. *skrei uo, *skrei-juo > la. skretju > skreju) mijas ar
*skrai~, no ka iter skraidlt [al], apv. [ai, ai2], skraidelet, kauz.
skraidinat ( apv skrtedinat) Apv skrailis skrejejs, skraiditajs
(E H II 506).
Nozimes attistiba: 'griezties, ripkot’ 'atri virzities pa loku,
apli’ —► skriet; lidot’. Par senaku nozimi sal. tdz : «Div’ dujipas
gaisa skreja, Abas skreja dudodamas» (LTdz II 656) Verbs
skrimslis
206
senak biezak lietots putnu lidojuma apzimesanai; sal. Stenderam:
«ka putns skrien» (lido ka putns St I 271). 17. gs. K. Firekers
skriet vispirms tulko ar 'lidot’ (v fliegen), tad tikai skriet’ (v.
rennen; Fiir 2 407).
Narev. skraid 'skriet’ vai nu no *skrait; vai reducets no
*skraidit Slavu valodas verbu *(s)kriti 'lidot’ aizstajts *letati
(kr. летать; Merkulova), latviesu valoda skriet saja nozime
aizstajis lidot.
Sk. ari: skrajs, skriemelis, skritulis, skurbl.
В II 576, Buck 246, 682 un 691, EF 2 817, KK 29 195, M-E
III 897, Pok 936, Stang 3 49, T 267, W-H II 500, Zinkevicius
I 18, 2 79. Меркулова 6 3, Ф II 388, ЭСРЯ Из 420
skrimslis [skrimslis], apv [im, im ]; Is. skrimzltal 'siena, salmu
pabiras . Atv. no verba krimst (sk ), kura pamata ide. *(s)ker-
'griezf. Sal apv. krimslts [im] 'skrimslis’. leskaijas s- seit
laikam ir baltu cilmes.
No krimst (apv. kremst) ari apv. krimstala (kremstele),
liter, skrimslala (apv. skremstele). Рага1ёП formai skrimslis ari
apv. skrumslis [ufh].
В I 285, EF 2 299 M-E II 279, III 893
skrimstala sk. krimst, skrimslis.
skrme [skrlne] Aizguvums; no vlv. schrin vai vh. schrijn, schrine
'kaste, lade’ (v. Schrein 'skapis, kaste’), kas savukart no lat.
scrinium 'apaja karba’. Pamata ide. *(s)ker griezt, liekt’, no
ka art la skriet. Latviesu valoda aizg. minets vardnicas kops
17. gs. (Elg 1 124, skritiis St I 272).
E I 111, KI 679, M-E HI 895, Pok 936, Sm 2 45, W-H II
500, Zev 2 275
skripat [skripaQ, skripot [uo]; vidusiru scripaim, iru scriobaim
(< *scrtbhnd) 'skripaju, iekasu’, gr. skariphaomai 'uzskripaju’,
skariphos rakstamais irbulis; uzmetums, skice (uzskrtpajums)’,
z lat. scrlbere (pert, scrlpsi) 'iekasit’ —► 'rakstit’, scriptum 'raksts’.
Pamata ide skeribh-: ^skribh- 'iekasit’ 2> b *skrib- ar Ion.
var. *skrip , no ka la. *skript, iter skripat, skripot [uo]. Sakne
*(s)ker- ’griezt’, no ka an cirst (sk.).
No verba *skript vairaki atv г skripa, apv. skrtpsna
’skramba’, skripsts [7, iz] liks nazis karosu grebsanai; abrkasis’
un apv. verbi skripsnat, sknpstdt
E H II 511, HF II 720, KI 679, M-E III 895, Pok 938 (947),
W-H II 499, Варбот 11 16, Мельничук 2 220
skritulis Is skntulys 'ripkis; apa|s prieksmets’, pr. scritayle Titeija
loks’. Tas pasas cilmes ka skriet (sk.), ar t saknes paplasma
juma (ide. *skreit- : *skrit-) No zudusa verba *skrist 'griezties'
(no ka laikam apskritis 'apdilis’, noskntis '[oti apdilis, noplisis’
no sakotnejas noz. 'gnezoties, kustoties apdilis, nodilis’) atva
sinats adj. *skrits 'apa[s’ (Is. apskritas 't. p.’) un subst. skri-
tulis, apv. skrituls 'ritenis’: «brauc ratos ar koka skritu]iem»
207
skrube
(FBR XX 157), «rnaisas ka piektais skrituls» (DL Piel 1892 110),
ari 'apa[§ prieksmets, ripa’. Apv. verbs skritu[ot [uo] 'virpu|ot,
ripu sist, surp turp skriet; robot’. Morf. var: apv. skritelis,
skritels (ari 17. gs.; G. Elgeram sin. rats, loks, Elg 1 143).
Buck 724, E IV2 308, EF 2 14 un 818, M-E III 894, Pok 937
skriveris [skriveris]. Aizguvums; no vlv., vh. schriver 'rakstitajs,
rakstvedis (v. Schreiber), kas atvasinats no schnven 'rakstit’
(> la. sknvet), kas savukart no lat. scrlbere 'iekasit’ ’rakstit’
Pamata ide. *(s)ker- 'griezt’ atv. *skeribh- (no ka art la. skri-
pat). Latviesu valoda aizg. minets 17. gs. vardnicas (Mane I 161,
II 402, Elg 1 372, Lj 212; tekstos ari stivers, Linaud 33).
KI 679, M-E III 896, Pok 946, W-H II 499, Zev 2 106
skrodens [skruoderis]. Aizguvums; no vlv., vh. schroder
‘drebnieks’, kas atvasinats no verba schroden 'griezt’. Pamata
ide. *(s)ker- 'griezt’ atv *skreut-, no ka ari skrots [uo]. Aizg
minets 17. gs vardnicas (Mane I 159, Lj 263), ari forma skro-
del(i)s (Elg 1 164).
Buck 397, Doo III 142 un 149, M-E III 900, P 535, Pok 947,
Zev 2 205
skrodities platities’— sk. skranda.
skropsta [skruopsta], apv. [no2], skropste [no], skropsts [uo]
(£en. s un -a); Is. skrtlostas 'zods, vaigs, uzacs, plakstuis’.
Pamata ide. *(s)ker- ’griezt’ (no ka an la. cirst, sk.) divi atv-i:
I) *skrep- : *skrop- > ab. *skruop-, no ka la. apv. skrops [uo]
'skropsta’; 2) *skred- : *skrdd > ab. *skruod-, no ka apv.
skrostit [uo] 'iekasit; ielauzt, salauzt; apstradat ar cirtni’ (U
I 262, M E III 900), (acu) skroste [uo] 'uzacs kauls’. Konta-
minaeija skrop- 4~ skrost- > skropst-, no ka skropsta [uo].
No saknes nozimes ’griezt’ -> 'sl^elt’ vairaki atv-i ieguvusi
nozimi 'atdalif (piem., la. cirpt), subst. 'atdalamais, atdalltais,
nokarenais’ (piem., gr. karpos 'auglis’, bulg кърпа 'drebes ga-
bals, ielaps’) No 'htdalits, nokarens’ vareja izveidoties an noz.
’plakstins, skropsta’.
No saknes nozimes 'slcelt’ (kas izpauzas, piem , verba sfcerst,
an skrostit) subst. 'solums, sl^autne, izcilnis’, kas paradas
varda skroste [uo] (Is. skriiostas • skrosti ’sl^erst’) (K)
EF 2 302 un 819, M-E III 900, Pok 938 (944)
skroste 'uzacs kauls’— sk. skropsta.
skrostit iekasit; ielauzt, salauzt — sk. skropsta.
skrots [skruots]. Aizguvums; no Iv. schrdt 'skrots; rupji malta
labiba’, senak 'nognezts gabals, siks metala gabals’ (v Schrot
'skrots’) Pamata ide. *(s)ker- 'griezt’ atv *skreut-. Latviesu
valoda vards vispirms aizguts dsk. forma ar noz. 'rupji malti
milti’ (skrotes Lg II 304, St I 727), kam 17—18 gs pievieno-
jusies tagadeja nozime (Lg II 304, St I 272).
KI 681 M-E III 900, P 535, Pok 947, Zev 2 204 un 382
skrube 'evele’— sk. skrubindt.
skrubinat
208
skrubinat [skrubinat]; l§. skriibinti, skrubninti 'taupif, Iv. schrob-
ben 'kasit’, v. schrubben 'berzt (gridu)’, zv. skrubba 'stingri
berzt’. Tas pasas cilmes ka skrabinat (sk.). Apv. skrubt 'grauzt,
skrapet’, ta iter, skrubtt '(ap)cirst ar neasu cirvi; berzt, grauzt’
un skrubinat. No skrubt atv. skrubts liks grebjamais nazis’.
Arh. skrubens 'taupigs’ (Firekeram; sal. lietuviesu verbus).
No tas paSas cilmes Iv. schrubbe aizg. skrube 'ёуе!е (ie-
prieksejai parupjai apstradasanai)’ (St I 272: skrubevele, LJ
I 262 ari skrubele), atv skrubet 'evetet ar skrubi’. Sa verba
nozirni ieguvis ari skrubit
EF2 819, KI 681, M-E III 897 un 898, Pok 938 (943), Zev 2 107
skrumslis — sk. skrimslis.
skriive [skriive] Aizguvums; no Iv. schruwe 't p.’ (v. Schraube),
kas savukart no lat. scrdfa 'sivenmate (spirale sagrieztas cukas
astes asociesanas ar skruvi), kuram blakus scroba 'skruves
uzgrieznis’ (sal. scrobis 'caurums’). Latviesu valoda vards aiz-
guts lidz 18. gs., kad tas minets vardnicas (an skruvet, Lg II
305, St I 272). Lietota ari forma srilve (L Arste 18 17).
Doo III 150, KI 678, M-E HI 899, W H II 500, Zev 2 204
skruzda ’skudra’— sk skudra.
skubinat [skubinat]; Is. skubti '(pa)spet, (pa)steigties’, skubinti
'steidzinat, steigt, steigties’, kr. apv. скусть, скубйть (psL
*sku(b)ti, tag. *skubp) ’piukt’, go. af-skiuban 'atbidit atgrusf,
ssk. skufa 'bidit, (aiz)grust’, skopa 'skriet, lekt’. Pamata ide.
'griezt’ atv. *skeu ar b formas paplasinajuma (no ka an
skobit, sk.). Ide. *skeub- : *skub-, no ka apv. skubt 'steigties’:
«visi skuba uz pirti» (E H II 514). No sa verba subst. skuba
'steiga’ adj. skubigs un kauz. skubinat apv. skubit.
Nozimes attistiba: 'griezt’ —► ’piukt, raut’ —► 'steigt’. Par sadu
nozimes parnesumu sal. raut 'plest’ —► 'steigt’. Senakas nozimes
'griezf atspulgu rada apv. skubit 'slikti p|aut, (matus) slikti
griezt; kapat, skit’: «kazas skubi lapas ar lielu kari» (E-H II
514) un sfcubtt 'griezt, cirsf (= sfyibit).
Par nozimju sakaru sal. ari tas pasas saknes Is. skabiis
'ass’ un skabriis ’steidzigs’.
A. Kronvalds lietoja an adj. skubs. «jusu skuba urdisana»
(Kr I 613).
Ide. *sek- 'griezf laikam no *(s)kes- *ks- (sk. skut). Ar
ks- ieskapa si. ksiibhyati 'supojas, kustas, satraucas’, p. chybac
atri skriet, au|of (psi. *xybati), ar ко О. Trubacovs saista psi.
*sku(b)ti un baltu formas ar skub-.
Sk. ari: skuja. (K)
Buck 969 un 973, E 1 233, EF 2 820, Fei 9, M E III 901, Pok
955, Stang 3 50, T 263, Мартынов 1 145, Ф III 660, ЭССЯ VIII 153
skubit 'slikti p|aut, griezf sk skubinat
skudra, apv. skudre, skudrs; Is. skudriis ’straujs, veikls; ass,
griezigs’, skruzde ’skudra’. Tas pasas cilmes ka skaust (sk.).
209
skumt
vards atvasinats lidzigi adjektivam skaudrs. Skapumija *skaud-
: *skud~, no ka *skust (< *skudti), apv. skudet 'viegli niezfet,
kpudet, durstjt’ (M-E III 901; sal. apv. skust, tag. skutu, skusu,
pag. skutu 'kasit, skut, (ap)griezt'). Bijis laikam ar" adj *skudrs
(Is. skudrus) 'griezigs, ass; durstigs’, no ka apv. skudrums
'asums' (: skaudrums) un subst. skudra ('ta, kas dur’).
Par varda skudra nozirni sal. skust 'kasit, skut, griezt’:
skutele 'uts’ fkasitaja’). Ls. skudrus nozime 'straujs, veikls’
ir sekundara; sal. ass : ass 'ass, atrs, veikls’.
Apv. skruzda (Is. skruzde) 'skudra izveidojies ar metatezi
skudr > *skrud- un z iespraudumu (sal. strazds : apv. strads).
Pec cita uzskata (Frenkels) varda nozimes pamata ir
’straujs, veikls’ vai (Pokornijs) tas atvasinats no ide. *(s)keud-
'mest saut, dzit’. (K)
В I 289, EF 2 819, E-H II 514, M-E III 901, Pok 955 (956)
skuja; Is. skuja, skiijas, kr. хвоя (psi. *xvoja / *xvojt>) 't. p.’, apv.
хвои ’skujkoku mezs, skuja, gruzis (u. c.)’, bkr., ukr. хвоя
'priede’, c. chvoje, chvoj 'skuja; tikko nocirsts zars’, p. choja
(< chvoja) 'skujkoks, priede’. Pamata ide *sek- 'griezf 'durf
(no ka ari skubinat, sk.) atv. *sk-uj-, no ka b. *skuja- > la.
skuja. Ide. *sek- laikam no *(s)kes- : *ks-; no atv. *ks-u-oj-
> psi. *xvoj-
Pec cita uzskata (I|jinskis, Me|riicuks) b. *skuj,- metateze no
EF 2 821, M-E Hl 902, Mach 211, Pok 958, T 268, Мартынов
1 145, Мельничук 2 215 Ф IV 233, ЭССЯ VIII 125
skulls Atv. no skust 'kasif (sk skut): apv. *skutis > skulls.
(Par lormu sal. *katis > kakis.) Forma laikam visparinata no
kursiskajam izloksnem. Sakotneja noz. 'tas, kas kasa (kas
kasas)’ ar attiecinajumu uz berniem un pusaudziem (varbut ari
ar noz. 'uts blakus skutele, skutulis), un laika gaita izveidoju-
sies noz. 'pusauga meitene’. Izloksnes un folklora ari par zeniem:
«Ak tu, skul^i, jaunais brali» (LD 29592). Vir. dzimtes forma
varbut no senakas nek. dzimtes, jaunaks darinajums siev. skufye
Sk ari: kutet К
E H II 515, M E III 902, Wei 112
skumt [skumt], apv. [urn, urti2]. Varda cilme ir neskaidra, par to
izteikti dazadi uzskati lespejams, ka pamata verbs kumt (apv.)
'k[£it likam, (sa)gumt’ no ide. *keu- : *ku- tukt, liekties ar
tn saknes paplasinajuma (No sas saknes ari lat cumulus
< *kumelos kaudze’, sakotneji 'izliekums, uztukums’.) Saknes
ieskaija s- ka varda kumskis / skumskis. Tatad verba skumt
sakotneja nozime vareja but '(sa)likt, (sa)gumf, piemeram,
bedas, depresija, un no skumju arejas izpausmes vards attie-
cinats uz so izjiitu ieksejo pardzivojumu. Raksturigs ir atv.
noskumt darbibas pabeigtibas un sevisl^as intensitates izteiksa-
skundet
210
nai, jo no- sakotneji raksturojis tiesi kustibu uz leju (seit:
cilvekam sagumstot).
Pec cita uzskata (Endzelins, Blese), skumt varbut saistams
ar jedzienu 'aptumsoties’, un tad tas atvasinats no ide. *keu-
'segt, apklaf, no ka ari norv. skiime 'tumss’, ssk. skiimi 'kresla’.
«Skumjas . tatad cilveka prieciga gara, gaisas noskapas ap-
tumsojums» (Blese).
No skumt kauz. skumdet, skumdinat [um, umj, apv. skumi-
nat. Adj. skumjs, subst. skumjas. (K)
В II 565, Bl 6 202, Buck 1120, E II 187, ME III 904, Pok 951
skundet [skundet] (apv ) 'sudzeties, zeloties; nenovidet, dusmot’;
Is. skundeti 't. p.’ Tas pasas cilmes ka skaust (sk.), tikai cita
skaijumijas pakape (skaud- skud-) un ar n iespraudumu
Nozime izveidojusies tapat ka verbam skaust; so nozimi vareja
ietekmet an skumdet (Endzelins)
Arh. skundtgs 'nenovidigs, skaudigs (St I 273), ari
'neapmierinats, igns’: «nejauka gaisa, kas dregns, tvaiku pilns
ir, top cilveks vajs, slabans, skundigs, mujkis, neveseis»
(M. Stobe. Veselibas gramata, 1795 31).
EF 2 821, ME III 905
skiipstit [skupstit]. Vards metateze izveidojies no sukstit 'atkartoti
(ilgstosi) sukt’ (sk. sukt) ar p iespraudumu, kas var but
disimilejies no k: sukstit > skustit > skupstit (<. *skukstlt).
Forma skiist'it redzama 19. gs. refl. verba skustlties 'lakstoties
ap sievieti (seksuala noIuka)’ (увиваться около женщины с
половым побуждением, um eine Dame herum sein, V 2 207).
Tacu blakus formai sukstities > skdstlties ir ari apv. verbs
supstities (M-E III 1133), un skupstities vareja izveidoties,
abam formam saplustot.
Izloksnes vardam skupstit piemit an sakotneja noz. atkartoti
(ilgstosi) sukt, «skupstit sukura graudu» (EH II 517), «« ta
pasa kunga |audis vien esam,» Kencis [kas krogii lidz ar citiem
eda jera ga|as virumu], pirkstus skiipstidams, sacija» (Kaudzi-
tes, Mernieku laiki, (1879) 1980 56). «Ja mes tas [konfektes]
atn sakodam un norijam, vipa [vecmamnja] pamacija, ka nevajag
tas sakost, bet skupstit» (M Eglitis — Dzimtenes Balss, 1988
3).
Uz nozimes parnesumu 'sukt’ -► skupstit’ laikam norada an
18. gs. sukties 'berzties vienam pie otra’ ('skupstities’?, Lg II
331)
Ls. apv. skupstyti 'skupstit’ (M. M ezinis. Leisu-latviesu po|u-
krievu vardnica, 1894 221) laikam ir aizg. no latviesu valodas.
(K)
Buck 1114, ME III 908
skurbt [skurbt], apv. [ur, uf2] Pamata ide *(s)kerb(h) no saknes
*(s)ker 'griezt, liekt (no ka ari skriet, sk ) Redukcijas pakape
b *skurb , no ka verbs *skurbti > la. skurbt. Nozimes attistiba
211
skurstenis
'griezt, griezties’ -+ 'reibt’. No senakas noz. 'griezt’ arh. skurbties
'griezties’ (U I 263) un skurbinat 'griezt apkart (kadu), lidz
apreibst galva’ (turpat).
Vardam ir homonimi— divu citu ide. sakjpu atv-i: 1) no
*(s)ker- sarukt, k[ut nelidzenam; izzuvis, tievs, norupejies’ bijis
*skurbt 'k|ut nelidzenam’; no ka apv. skurbulis 'nelidzenums’
(: Is. skurbti 'but nozelojamam, ciest, sarukt, dilt’, kr скорбь
'skumjas’), 2) no ide. *(s)ker- 'griezt’ ir apv. skurbt 'kasit
(: a-s. sceorpan 'skrapet, grauzt’ kas ir vienas cilmes ar la
skarbs).
Pec cita uzskata (Buga, Endzelins, Fasmers, Frenkels, Traut-
manis) skurbt 'reibt’ ir vienas cilmes ar Is. skurbti 'but noze-
lojamam’ (ко Frenkels atvedina no *(s)ker- 'griezt’, par пера
reizu uzskatot Persona v edokli, ka skurbt saistams ar skriet).
Kauz. skurbinat, adj. skurbs. skurblgs, subst. skurba skur-
butns, skurbulis. (K)
В I 483, II 129, Buck 1120, EF 2 822, M-E III 905, Pok 948
(949), Stang 3 58, T 266, Ф III 650
skurinat purinat ; Is. skurti 'nodriskaties, noplist’ Tas pasas cilmes
ka skirt (sk.): no ide. *(s)ker 'griezt’ redukcijas pakape b.
*skir- / *skur-, no ka la. skirt un apv. skurt 'skirt’ Nozimes
attistiba: 'skirt, skirstit’ —► 'kratit, purinat «vi^ia skurinaja baltas
galdauta barkstis» (J. Veselis — M-E III 906), «Veci viri alu
dzera, Bardas vien skurinaja (var.: kustinaja)» (LD 19823),
«Sirma cuka aizgalde Ausis vien skurinaja» (LD 22832). Biezak
refl. (no)skurinaties. Varda nozimi letekmejis verbs purinat
(apv. spurinat).
Pamatverbs skurt bijis ari 'plest, plist’ (sal. Is. skurti); no
ta apv. apskuris applisis
No skurt 'skirt’ iter apv. skurstlt 'skirstit ieskat’: «ко skur
sti pa matiem, vai utu mekle?» (RKr XVII 77). Lidz ga nozime
ari refl. skurinaties (apv., par putniem) 'spalvas ar knabi kasit,
meklet kukaiijus; kasities’ (Mag XIII2 66).
Pec cita uzskata (Endzelins) skurinat saistams ar ssk skora
'tirit, berzt’ (no ide. *skeu ) (K)
EF 2 823, E-H II 516 M-E III 906
skurstenis [skurstenis] apv. skurstins, skurstins u. c Aizguvums
no vlv. schorsten, vh. schoorsteen 't p.’ (v. Schornstein) Vards
ir sahktenis ar sakotnejo noz. 'balsta akmens’ (schor, schoor
'balsts , sten, steen akmens’) un vispirms apzimejis akmens
plaksm pavarda pamata, uz kura velak balstijas ari muretais
skurstenis. Vacu tautas etimologija salikteqa pirma daja saisti-
jas ar vv. schurn 'bakstit, kurinat , kas da|a izloksiju veicinajis
saknes о > и (Ipasi izloksnes, kur runa [oti sauru о). Ta
izskaidrojams и latviesu ai guvuma, kur to balstija an asociacija
ar kurt, kurstit.
Aizg minets 17 gs vardnicas (skursteinis Mane II 342;
skurstit
212
skurstens 'vieta, kur dumi top, Elg 1 71; skurstenis Lj 264).
Vel 18. gs. beigas sis vards apzimejis ne tikai skursteni musdienu
izpratne bet ari kaminu jeb «ugunskuru ar skursteni» (skurstins
St I 273, II 348 un 521).
Vards skurstepslaucltajs minets jau 17. gs. (skursten slauk
tals Elg 1 146).
Doo III 136, KI 676, M-E III 906, Sm 2 28, Zev 2 205, Buck 477
skurstit 'ieskat’— sk. skurinat.
skiit [skiit], apv. [u], skust; Is. skusti 't. p.’, si. k$urah 'skujamais
nazis’, gr xyo 'kasu, skrape u, lidzinu, noberzu’. Pamata ide.
*kes- 'kasit, l^emmet’, zudumpakape atv. *kseu- : *ksu-. Dazas
valodas (an baltu) notikusi saknes lidzskapu metateze (ks
> sk). To vareja ietekmet ari cita ide. sakne *sek 'griezt’, no
kuras zudumpakape bija tada pati forma sk-. Atv. *skeu- . *skii-,
no ka b. *skU-tei/ti > la. skiit un b. *skut-tei/ti > la. skust.
Verba skiit (skust) nozime senak bijusi 'griezt, kasit, mizot’,
sal. tdz.: «Skutiet, Ьёгш, kartupejus, Kausim versi vakaram»
(LD 28476, 4). Atv. skutulis 'skujamais nazis’.
Sk. ari: kutet, skukis, skaudlt, skautne.
EF 2 823, E II 206, E-H II 516, HF I 341, Maziulis 6 280,
M E III 907 un 908, MM I 292, Pok 585 (586), T 268, Zev 2 257,
Бенвенист 1 195, Ил Св 1 135, Мельничук 2 217, Откупщиков
2 168
skutele, skutulis 'maza uts, maza skudra’. A v. no skust 'kasit’
-* 'durstif (sk. skut). Sakotneji 'kasitaja, durstitaja’ —> kukainis,
kas kasa, dursta adu’.
Sk ari skukis.
В I 297, E i 342, EF 2 322, M-E III 907
skutulis 'skujamais nazis’— sk. skiit.
skutuls skutulis, skutelis (apv.) 'b|oda’. Aizguvums, no vh. schuttel
vai vlv schottel 'b|oda, kauss’ (v Schussel 'b|oda’), kas savu-
kart no lat. scutula, scutella '(neliels, lezens) dzeramais kauss’,
dem. no scutra 'lezens trauks’. Latviesu valoda aizg. minets
17. gs. vardnicas (skutuls Mane I 163, skutulis Elg 1 225, Lj
264), forma skutelis 18. gs. (St I 273 ka izloksiju vards).
В II 308, EF 2 824, KI 685, M-E III 908, P 539, A Sta
fecka Kont pet 207, W H II 503, Zev_2 284
slabs (slabs), apv. [a2] slabans; Is. slabnas, slobnas, slobnus
'vajs, bezspecigs’, kr слабый 'vajs, lens, vajigs’ (ssl. slafrb
'zemas cilmes, vajs, g]evs’), bkr слабы, ukr слабий, bulg. слаб,
c. slaby, p slaby 't p.’, sav slaf, vlv. slap 'bezspecigs, kutrs
gauss’, v. schlaff 'gurdens, slabans, g|evs’, ( schlafen 'gulet),
oset laew (< *ldb) 'nokaiies, atkanes’, lat labare 'Jodzities,
supoties’ Pamata ide. *(s)leb . *(s)lab Jengani, slabi nokara
ties’ (sk slampat), no ka b *slab-, verbs *slabti (> Is. *sldbti>
slobti) > la. slabt. Paraleli b. *slabti, no ka Is. slabti
213
slaiks
Izteikts an uzskats (Endzelins), ka vards var but aizg. no
krievu valodas
Sk. an: slapt
В II 468 un 571, Buck 333, E I 85, EF 2 825 un 833, KI 651,
Mach 551, M E III 921, P 508, Pok 655, Stang 3 50, T 270, W-H
I 739, Абаев II 36, Гам-Ив 3 419, Ф III 664
slacit [slacit]; Is. slekti 'laistit, slacit, s|akt, liet’, slakinti 'pilinat,
slacit, laistit’, кг. слякоть 'dub|i, slapjdrapkis’, apv. слякать
skalot’, p. slykwa 'lietains laiks, sniegs ar lietu', slqknqc
'izmirkf, ssk slagfidr '|oti liels mitrums’, norv. slagen ’mitrs ,
zv. slaga 'purvs’, v. Schlack 'slapjdrapkis, skidoms’, si.
slak$iial} 'slidens, gluds, miksts’, ave. srask- 'pilet, smidzinat’
Pamata ide. *kel- 'mitrs, pilet’ atv. *kl-ek- > b slek : ‘ slak-
> la. slek- : slak- un ekspresivi s[ek- : s(ak-. Bijis laikam verbs
*slekt vai *slakt 'piKt, pilinat’, no ka subst. slaka (apv.) 'pihens;
laistamais udens; mitrums; smalka migla, kas list leja’: «vips
sit udeni, slakas vien lec», «nav udens ne slakas» (RKr XV 136),
«miezi ir slaka (izmerceti un salikti cupa, lai, siltumam ruoduo-
ties, digst)», «kad slaka [migla] list, tad nevar nemaz paiet:
udens tulip sasalst» (E-H II 519). Kauz. slacit, slacinat.
Ekspresijai varda formas vanetas. Blakus verbam slacinat
apv. sladzinat 'skalinat (skidrumu slegta trauka)’, s[acinat.
Sk. an: slapt, s[akstet, sldkt, sjaukstet.
EF 2 998 un 1002, M E III 912 un 914, MM III 396, P 508,
Pok 607, Ф III 682
slaids [slaids]; Is. slaidzioti ’slidinat’. Tas pasas cilmes ka slidet
(sk.); pamata de *sleidh- slidens slidet’ > b *sleid- : -'staid-,
no ka la.1* adj. slaids (< *slaidus). Ta ir adj. slids (Is. slidus)
'slidens paralelforma, un an slaids senak bijis 'slidens': «Tur
aizveda jus’ masipu Pa slaido (var.: shdenu) ezenpu» (LD
13610). No noz. 'slidens’ —► 'gluds, lidzens’ -> 'smalks, tievs’
—► 'gars’ ('gars un tievs’); sal. tdz.: «Lai mamipa linus verpj.
Mamipai tievi pirksti, Slaidu (var smalku, tievu, slaiku, garu)
laida pavedienu» (LD 7080), «Ap Meteni slaizi laizu (var.: slaidi
braucu, an Gari laidu kumelmu), Lai linipi gar aug» (L Tdz
14310).
Ide. *sleidh ir forma ar mobilo s-. Latviesu valoda an
formas bez s-: apv laids, laidns 'slaids’ (sk. laids): «Kur tie
dzima, staltie viri, Kur tie laidni (var. slaidi, slaideni) kumelipi?»
(LD 1 147 var.).
Par nozimju slidens’ un 'tievs, gars’ sakaru sal. an slatks
В II 572, EF 2 830, M E III 912
slaika 'divzirgu kamanas’ sk slaiks
slaiks [slaiks], Tas pasas cilmes ka sheka (sk.). Nozimes attistiba:
'gluds' —► 'lidzens’ —'tievs’ —► 'gars slaids’ Par nozimju sakaru
sal. zv. slinka 'slidet'; vlv. slank v. schlank 'slaids
Apv subst. slaika 'divzirgu kamanas' (-<— 'tas, kas s id’).
slaistit
214
EF 2 830, KI 653, M-E III 913
slaistit [slaistit], apv. [ai2]; Is. slaistyti ' (vairakkart, vairakiem
paqemieniem) atspiest slipi, sliet, balstit’. Tas pasas cilmes ka
sliet (sk.), sa verba iter.; par formu sal liet : laistit. Latviesu
valoda sa iterativa semantika sasaurinata salidzinajuma ar pa-
matverbu (pretstata lietuviesu vardam), un slaistit izsaka g. k.
kustibu uz augsu, piem.: «zivis slaista kaklus» (E-H II 519),
«zirgi iet, . . ausis slaistidami» (M-E III 914), «Atiet mana veca
kaza, Ragus vien slaistidama» (LD 29101, 1).
RefL slaistities pamatnozime ('atkartoti slieties uz augsu’)
musdienu liter, valoda sastopama pareti, biezak ta folklora,
piem.: «Briedis пасе par ezeru, Ragi vien slaistijas» (LD 14192),
« . Auzas dida kumelinu; Kume|s stavu slaistijas» (LD 2940).
No slieties 'atbalstities’ un 'staipities’ verbs slaistities ieguvis
niev. nozirni 'nestradajot atkartoti vai ilgstosi pieslieties kur,
staipities’ 'nestradat un kutri kusteties, staipities u. tml.’
Sk. ari: slaists.
В II 638, EF 2 997, M-E III 913
slaists [slaists], apv. [ai2]; Is. slaitas 'kalna nokare, piekraste,
nolaidens apvidus; slaists, vazaglps’. Vards atvasinats no verba
slaistit. No nozimes 'virzit uz augsu, stavus’ apv. adj. slaists
'sla ds’: «Ta Trutiqai, kam bij skaisti vaigi Un augums slaists
un smidris, tievs un gars» (E. Dinsbergs. Pridis un Trute, 1860
42). Pieskaqojoties verba slaistities niev. nozimei (sk. slaistit),
slaists 'sliqkis’ (St I 273; ari slaista gabals).
EF 2 997, M E III 914
slatna 'izmircis cilveks’— sk. slamstities.
slampat [slampat, am]; Is. slainbinti, slampinti 'gausi iet, vilkties’,
slampioti 'slaistities', slampineti, slampineti 'slaistities bez
darba, klaiqot’, norv. apv. slampa 'nevi; igi iet’. Pamata ide. *leb-
/ *lep- '[engani, slabi nokaraties’, no ka la apv. [ebene 'veca
cepure (no[ukusam ausim)’ (M-E II 533), [eberis 'pjapa, neno-
teikts cilveks’ (M-E II 534), [ebnaks [§] 'mikstcaulis; cilveks,
kam viss krit no rokam’ (E-H I 769), lebeze 'nekartigs cilveks’
(M-E II 443) u. c. Vairaki atv-i no saknes ar p, to vidu apv.
lepausis [$], [epaus is, [epausis 'dzivnieks ar nokarusamies
ausim; neveikls cilveks, muJkis’ (E-H I 734, M-E II 452 un 537),
apv. lepecis 'neveikls cilveks, kas medz daudz gulet’ (M-E II
452), lepens [l§p§ns] 'nenoteikts, nesaturigs, bez mugurkaula’,
lepurs [$] 'cilveks, kas nemak uzvesties’ (E-H I 734) u. c. Sajos
vardos, kam an citas variacijas (p em., ar n infiksu, kas >
tn pirms p), sapludusi divu sakqu atv i. no *le.p- '|engani, slabi
nokaraties’ un *lep- 'mizot, (no)plest, (no)skelt’ (no ka an [ера
'auss |ipiqa’; sk. lapa).
Ekspresijai atv os ir ne tikai I mikstinajums vai patskana
garinajums. Vairakos vardos saknes morfema ir tn, kas vareja
rasties ne tikai ka fon paradiba (jau mmetais n lestarpinajums,
215
slamstities
no ka pirms p dabiski n > m), bet ari kontaminacija ar saknes
*lem atv-iem (tuvak par tiem sk. lempis); sal. apv lempars [§]
'plukata’ (M-E II 449), (empurs [$] 'сПуёкз, kas iet gazeleda-
mies; gulspa, lempis’ (M-E II 536), 'nevizigs un slinks cilveks’
(E-H I 770).
Saknes *leb- I *lep- '|engani, slabi nokarfities’ atv-i ir ari ar
ieskapas s-, piem., apv. sleberet, sfeberet Чёт, bezspecigi, ne-
veikli iet, klaipot; neveikli runat, p|apat’ (E-H II 523, M-E III
924, IV 69), 'iet, kajas gar zemi velkot, vai ar lielam kurpem iet;
bez liela darba vai lielas nozimes staigat vai braukt’ (E-H II
645) Saknes noz. 'slabi, |engani nokaraties atv os attiecinata
gan uz apgerbu, gan — ar parnesumu — uz cilveka gaitu un rak-
sturu.
Skapumija *slep- : *slap-, ar n infiksu *slanp- > stamp-,
no ka bijis verbs *slampt (Is slampti 'liekt, liekties’), iter slam-
pat 'neveikli, smagi iet; nevizigi staigat; meslos brist’: «jaslampa
cauru dienu, luopus kuopjuot» (M-E III 915); trans 'sabradat,
savazat slapju; piemit netiru’ (E-H II 520).
Atv. slampstities [am] 'klaipot’ nozirni ietekmejis verbs slam-
stities.
Subst. slampa [am] ir divejadas cilmes — mantots vards
un aizguvums: 1) 'cilveks ar smagu gaitu; cilveks, kas iet gariem,
neveikliem so|iem; nevizigs сИуёкб, ar netiram dгёbёm; slaists’
(Is. slampa, slampa 'slaists’); 2) 'slinka, neviziga sieviete, ari
netira, izlaidiga sieviete’ (< zv. slampa, vlv. slampe 'izlaidiga
sieviete’; sal. v. Schlampe 'neviziga, nekartiga sieviete’).
Blakus formam ar -am- ir apv. vardi ar -em- sakne: slempt
[em2] 'neveikli iet; blandities; brist pa dub|iem, тёэНет’, iter.
slempet, subst. slempe 'blandopa’ (M-E III 925). Redukcijas
ракарё apv. slumpat 'neveikli iet, velkot kajas, iet lodzidamies,
brist dub|os, meslos; ieiet ar netiram kajam; klibot’, subst.
slumpa [um, um, um2] 'kas slumpa; netira, nolaidiga sieviete,
neveikls, slabs акёкэ; netirs cilveks’ (M-E III 941). Ari formas
ar -um- iespejams mantotas cilmes vardu sapludums ar germapu
'Valodu aizguvumiem; sal. vlv. slump 'nolaidigs (Endzelins; tacu
ividuslejasvacu vardnicas vardam nav sadas nozimes, sal. L-B
III 283).
Sk. ari: lempis, lepns, slabs (K)
EF 2 826, KI 653, M-E III 915, Pok 655 (657)
slamstities [slamstities], apv. [am], Pamata ide. *lem- '(sa)lauzt,
(sa)luzt; salauzts, miksts’ (no ka ari lemt, sk.) ar pievienotu
leskapas s-; b. *slem- • *slam- ar vairakiem atv lem latviesu
valodas izloksnes. Bijis laikam verbs *slemt, no ka apv. slemete
'miksts, netirs prieksmets, kas miksts, savitis’ (E-H II 524)
Sa verba iter skapumija *slamstit, refl. slamstities 'staipities,
slinki stradat; slinkot, klaipot bez darba’ Nozimes att stiba:
'miksts, slabs’ —► 'slinks’ —► verbs 'slinkot’. Par sakotnejo nozirni
slangat
216
sal. apv. slama 'izmircis cilveks’ ('miksts’). Cita sa varda nozime
'neviziga, izlaidiga sieviete’ laikam no subst. slampa.
Bez ieskaqas s- (no lemt senakajas nozimes) atv. *lamstit,
refl. lamstities [am] 'staipities, slinkot; neve kli iet (M-E II
41,9), subst. apv. lamsts ’dienaszaglis, slipl$is’ (E-H I 718), lam-
ster(i)s 'gars cilveks ar neveiklu gaitu; slaists; mu|l$is, kas
citiem trauce darbu; klaidonis’ (M-E II 419, ari slemsters 't. p.’),
lamza [am] 'cilveks, kas staipas; tas, kas strada ka aiz gara
laika, kas nevizigi un netingi ed’ (M-E II 419), 'netirs, noskran-
dojies, neuzvedigs cilveks (u. c.)’ (E-H I 718), an lamzis [am],
lamza [am] u. c. formas аг 1 dzigu nozimi
Tas pasas cilmes, tikai saknes redukcijas pakape, ir apv.
lumsts [um] 'slipkis, dienaszaglis’ (M-E II 513); par varda
citam nozimem sk. [umet. (K)
EF 2 338, M-E II 419, III 915, Pok 674
slangat 'bez darba slaistities’— sk. slinks.
slanis [slanis, a], apv [a2]. Atv. no verba slat (apv.) '(iz)klat,
kraut’ (sal slanit); slanis sakoteji 'klajums, kravums’. Pamata
ide. *(s)tel 'izplest, izklat’, no ka kr стлать (tag. стелю) 'klat,
izklat’, lat. latus (< *stla to s) 'plats, plass’. Saknes zudum-
pakape izveidojies verbs *stl-e/o-tei, kur grutas izrunas de| zudis
-/-. No ta la. *slet . slat : *slot [uo]. Verbu atv-iem rakstungi
piedekji ar -n- A e sakne apv. slens [§] 'zeros, mitrs (lauks,
pjava)’ (sakotneji 'klajs, plass’), ^lene [e] '(mitra) zemiene,
pjavu josla starp meziem’ (sakotneji laikam 'plasums, klajums’),
ar k iespraudumu apv. sleksne [e] 'zajains meza purvips; slok-
sne’ (Is. sleksne ’slanis’). Ar a sakne verbs slat, atv. slanis,
no ka verbs slanit [a] (apv.) 'samest, kraut gazt gar zemi’,
liter, 'stipn sist’, slanot [slaijuot a] 'kraut, likt slapiem’, b ezak
atv. noslanoties 'izveidoties ar slapiem, kartam’.
Sk. an: slanit, sloksne. (K)
E HI 485, EF 2 828, M-E III 922 un 928 Pok 1018, W-H I 772,
Варбот 2 43, Ф III 753
slanit [slanit] apv. 'samest, kraut (daudz, blivi); gazt gar zemi’,
liter, 'stipri sist’. Atv. no verba slat [a, a2, a2] ' (iz)klat, kraut’
(no ka ari slanis, sk.). Sis apv. verbs ari 'sist pert’. Parejas
nozime vareja but 'sitot izklat, izplat’; saL; «maizi slat» (miklu
sitot, izveidot klaipu, M-E III 924), «izslat placeni» (M-E I 800).
Par nozimju sakaru sal. klat 'izplatus likt, segl’ («klat segu,
gultu; klat gridu ar salmiem») un 'sist, cirst’: «kur sudraba
zuobins klaj, tur birst ka spaji» (L-P IV 65—M-E II 218).
Valoda raksturigs ari noz. parnesums 'kraut’ -> ’sist’ (sal.: «kraut
pa kaklu», E-H I 665).
Atvasinasanas gaita bijusi sada: no slat — subst. slanis, no
ta verbs slanit. Paplasinoties verba slat nozimei, paraleli izvei-
dojusies ari slanit sekundara noz. 'stipri sist’, piem • «saskrejusi
217
slapt
ar rungam un daksam un sakusi to [vilku] slanit» (LPT I 192).
Talak izveidojusies noz. '(rupji) lamat’.
No slat an apv. slans [an2] 'sitamais, sitieni’ (J. Endzelins
slanit 'stipri sist’ no sa varda.)
Ar saknes e apv. slenet 'sist, pert’ (M-E III 925).
E Illi 485, M E III 922, Варбот 2 43
slapgis slankis 'slipl$is un dzerajs, slaists, lempis’— sk. slinks.
slapjs — sk. slapt
slapstities [slapstities]; Is. slapstytis 'slepties, slapstities’. Tas
pasas cilmes ka slept (sk.). Skapumija step- / step- : slap-
/ slap-; no verba slept paralelformas slept iter. apv. slapstlt
(no slept— iter apv. slapstit): «Kur, meitipa, nu iesim, Ka pedi
gas slapstisim (var.: pastepsim, apslepsim, slepesim)?» (LD
12594, 4 var.) Refl. slapstities, apv. slapstities.
Apv. slapsts 'pasleptuve’, slapstis, slapstikis 'tas, kas slap-
stas’: «tas ir tads slapstikis, pa kaktiem vien luozpa» (M-E III
917).
EF 2 826, M-E III 917, Pok 604
slapt ’tapt mitram’; Is. slapti (tag. slampii) 't. p.’, seniru cluain
(< *klop-ni- vai *kleu-ni-) 'p|ava’, gr. klepas 'mitrs’, oset. salfyn
'smalki lit; lit ar sn egu’. Pamata ide. *klep- 'mitrs’ no saknes
*kel- 'mitrs; pilet’ (no ka an slacit, sk.). Skapumija *klop- > b
*slap-, no ka *slaptei/ti > la. slapt, tag. (es) slopu [uo2].
Kauz. slapei, slapinat. Adj. slapjs (Is. slapias), apv. slapijs,
slapijs, slapns 't. p.’
Par slapt tagadnes celmu sal.: « . likas ari kaut kas it ka
slopam no kamiesiem uz leju, tatad laikam teceja asinis»
(J. Jansevskis. Bandava (1982), 1983 I 206).
Buck 1075, E IIL 480, EF 2 999, HF I 870, M-E III 916 un
917, Lanszweert 169, Pok 603, T 306, Абаев III 62
slapt [slapt]; Is. slopti 'smakt, slapt; rimt (par troksni, skanam),
vajinaties’. Pamata ide. *(s)lep-, kas ir saknes *(s)leb 'gurdens,
slabans; gjevs’ (no ka slabs, sk.) paralelforma. Ar p sakne
sal. an lempis, slampat. No sas saknes an ssk. slafask, vav.
erlaffen 'atslabt, nogurt, tapt slabam’, sav. slafan, v.' schlafen
'gulet’. Skapumija b. *slep- (no ka la. arh slepsne, -a 'lupatipa’):
*slap , no ka verbs slapt, kauz. slapet, apv. slapinat. Verba
nozimes attistiba bijusi sada: 'tapt gurdam, slabam’ —> 'tveice,
slapes tapt gurdam, slabam’ —>- 'sajust gaisa, elpas trukumu’
(«es slapstu»), 'sajust slapes’ («man slapst»)
Subst. slapes [a], arh. ari slape (Fiir 1 219, 2 413) Varda
senaka noz. 'gaisa, elpas trukums’, sal. Firekeram: slape der
Durst; d|e Hitze, davon man ersticken will (slapes; smaciga
tveice) ar varda lietojumu dialoga- «Mamipa mila, slape mam
nomac.» [Atbilde:] «Atklajies, meitipa, atklajies in [un] dzese-
jies!»» (Fiir 2 413). Ta ka tveice elposanas griitums saistas
ar veldzes trukumu, radies varda nozimes parnesums.
slat
218
ftlmijas termins slapeklis ir 19. gs. 20. gadu jaunvards (BV
1869 64, V 1 2), darinats pec v. Stickstoff parauga (sticken
'slapt, smakt’).
В II 572, G. Bonfante St В IV 130, Buck 333, EF 2 834,
KI 651, M-E III 924, Pok 655
slata [slat, slat], apv. ]a2] ar atsl$irlgu nozimi izloksnes: 'leni iet’,
'veicigi iet’, 'talu iet (laikam ari 'lieliem so|iem iet’): «piebaldzens
slaj pa visu pasauli ar saviem audekliem» (M-E III 924). Pamata
ide. *sel- 'list, vilkties’ (kas laikam ir v enas cilmes ar *sel-
'tecet’), no ka Is. seleti (tag. sela) 'list, zagties, inanities’.
Zudumpakape b. *sleti : *slati : *sldti; no divam pedejam formam
la. slat un apv. slot [uo] 'bez merl$a klaipot, slaistities’ (sal.
кг. шлаться t. p.’).
Lidzigi Is. seleti an la. slat senakajos tekstos ar noz. 'zag-
ties’, piem.: «Redz, ka tas kaizens slaj pie ta baloza!» (Fiir 2 414)
Sk. an: slazds.
EF 2 774, M-E III 924 un 945, Pok 900, Tp 1 36
slat '(iz)klat, kraut; sist, pert’—sk. sldnlt.
slaucit [slaucit], apv. [au, au2]; Is. slaukyti 'slaucit, braucit’. Atv.
no slaukt (sk.), ta iter. Pamata ide. *sleuk- 'slictet, s|ukt’ (no
ka an s[ukt, sk.); skapumija *slouk- > b. *slauk-, no ka verbs
*slaukti.
Blakus slaukt un slaucit ar lidzigu nozimi bijis ari *slaut
(sk. slota).
Buck 580, EF 2 1003, Lanszweert 174, M-E III 918
slaugans 's|augans’— sk. sjaugans.
slaukt [slaukt]; Is. sliaiikti 'list, s|ukt, rapot; noraut, noslidinat;
(aiz)slaucit; 16ni plust’. Tas pasas cilmes ka sfiikt (sk.), tikai
cita skapumijas pakape. Pamata ide. *sleuk- : *slouk- 'slidet,
s|iikt’ > b. *sliauk- : *slauk , no ka la. apv. slaukt 'slidinat;
sjukt, s|ukt’ un slaukt.
Verba slaukt sakotneja noz. 'slidinat, s|ucmat; slidet, s|ukt’
(par nozimi sal. s(aukt). в
Pec cita uzskata (Frenkels, Pokornijs) varda pamata ir ide.
*kleu' . *klou- : *klu- 'skalot, tint’.
Majdzivnieku slauksana un piena dzersana ir relativi jauna
kulturdzives paradiba; dazas senas tautas to uzskatijusas par
nemoralu ncibu. Tapec an ide. tautam nav kopeja slauksanas
un piena apzimejuma. Slauksanas apzimejums parasti atvasinats
no kada verba ar noz. 'glaudit’ vai 'slidinat, slaucit’ u. tml Sal.
Is. melzti 'slaukt’ no ide. *melg- 'braucit, vilkt; slaucit; (atri)
slidet, (aiz) sauties’. (Tas pasas cilmes ir la. apv. melzt 'atri
skriet’: «zaljis melz pa lauku», M-E II 600.)
Uz slaukt sakotnejo nozimi norada atv. slaucit, ко ‘izloksnes
lieto ari ar noz. 'slaukt’ (E-H II 521), bet slaukt 17. gs. ari
'slaucit’ «es slaucu, es mezu» (lat. verro, purgo, Elg 1 560).
No ta arh. «slaucama uguns» (purgatorijs, skistisanas uguns)
219
slavi
Sk. an- slaucit.
G. Bonfante — Ant ind 88, Buck 386, EF 2 434, 830 un 1010,
KK 6 32, Karaliiinas 13 21, Lanszweert 175, M-E III 919, IV
67, Pok 607, Чекман 126, Д. И Эдельман — ВЯ 1982 1 44
slaumi 'saslaukas’— sk. slota.
slaunaa 'netirs cilveks, netira govs’— sk. slota.
slaunab 'gurns, ciska’— sk. slota.
slaune 'raiba govs’, slaunis 'raibs (ari netirs) versis’— sk. slota.
slavet [slavet]; Is. slovinti, apv. slavinti, arh. sloveti 'slavet, godi-
naf, kr. славить (ssl. slaviti) 'slavet, slavinat’, ukr. славити,
bulg. славя (tag. vsk. 1. pers.), c. slaviti, p. slawic 't. p.’, si.
sravah, gr. kleos 'slava’, kleomai 'k|ustu pazistams; 51ауё)и’.
Pamata ide. *kleu- / *klou- : *klu 'зкапёЕ dziгdёt’ —► 'saukt,
51ауё1; klausit(ies)’ (no ka an klausit, sk.). Skapumija b. *s/ay-
: *slu- > la. slav- : slu-, no ka bijusi verbi *slaut un *slHt
'izplatities, atska^t (par valodam, slavu), k|iit zinamam, pa-
zistamam’ (tag. slav, *sluv vai *s/ust); sal. кг. слыть 'but
pazistamam, tikt daudzinatam’ (tag. слыву) Р1етёп «Labu
|auzu Ьёгпи рёти, Lai slavite laba slav» (LD 22316), «Ej,
masipa, tautipas, Dzivo skaisti nogajusi, Lai slavita (var.: sla-
vite, slavina) laba slav"(var.: skan, nak) Jaunajam masipam»
(LD 17740 var.), «Ozolam, zemzaram, Zari lika Daugava; Tau-
tiesam, labiesam, Slava sluva (var.: gaja) malipa» (LD 8767
var.). К Firekeram: «Slav Dievu!» (1687 Adolphi 3 9).
No verba *slaut subst. slava (apv. slave, slavs, arh. slave;
sal. Is. slovi, apv. slave, slave), kauz. slavet, slavinat; apv.
slavlt [a2] 'faunas valodas paust (ME III 924)
Vardu gods un slava pretnostatijums 17. gs.. «Tiem muiz-
niekiem dazam labam liels gods, bet maza slava» (vacu tulko-
juma: dazam dizciltigajam ir liels gods, t. i., augsts goda no
saukums, bet vipam ir slikta slava, par vipu ir sliktas valodas;
Fiir 2 415)
Raksturigi varda slava lietojumi 17. gs.: «slava iet, valoda
skrien», «slava auga auguma» (Elg 1 295 un 472) Vards ap-
slavinat (apslavenat) bija aprunat sinonims: «es apslavena (ju),
apruna(ju), . faunu slavu otram pacefu» (Elg 1 344).
Sk. ari sludinat. (K)
В I 484, Buck 1144 un 1190, E I 88, 1 736, EF 2 265 un 1008,
Euler 1 217, HF I 869, H. Lommel Etymolog ; 127, Mach 552,
M-E III 920 un 943, MM III 389, Pok 605 (606), T 307, Гам-Ив
2 18, Мартынов 2 25, Tp 8 58, Ф III 664 un 680, Ц 428
slavi [slavi], vsk. slavs. Aizguvums; no v. Slawen 't. p.’, kas
savukart no slavu valodam. Pamata vai nu ssl. slovo 'vards'
(кг. слово), vai an verbs *sluti (tag. *slovg) '(saprotami) runaf
(кг слыть 'but pazistamam, tikt daudzinatam’, kam atbilst la
*slut; sk. slavet). No sejienes ssl. Slovene, кг. славяне 'slavi’,
slazds
220
sakotneji 'skaidri, saprotami runajosie’ (pretstata cittautiesiem
ar nesaprotamu valodu).
Aizg. no poju un latipu formam minets jau 17. gs., pielidzinot
slavus krieviem: «krievs, Slavs» (slaws p. slowienski, lat. scla-
vonicus Elg 1 502), «Sklavo zem(e)» (Sklawo zem, p. Slo-
wiehska ziemia, lat. Sclavonia, Slovonia; Elg 1 502). No jauna
vards aizguts 19. gs (К V Launics, Stasti no krievu tautas un
valsts, 1829 6, V 1 563, 3 362).
Tp—Эт 1980 12, Ф III 664, Ц 429
slazds apv. slasts, slasta; is. slastai, slastai (dsk.; arh. vsk
slastas), apv. slasnos, slqstai, slqstos (visi dsk.), slestus 't. p.’
Varda cilme nav skaidra. J Endzelins to saista ar seniru slat
'rikste’. lespejams tomer, ka vards ir atv no kada verba *slest
(ar n infiksu Is. slpsti bidit (durvju bultu)’), kas bijis vienas
cilmes ar slat (sk.) un Is. seleti 'list, zagties, inanities’. Par
formu sal. mest : masts (medibas). No verba paralelformas ar
n infiksu lietuviesu formas ar q. Ar ekspresivu balsigumu la.
liter, slazds. Semantiskas motivacijas pamata ir darbiba 'list
(sal.: «list slazda», «pele ielidusi slazda»)
Slazda tagadeja forma ar metala ierici ir jauna, nesena.
Agrakie slazdi ar auklas cilpam («slazda valgs»), g к putnu
kersanai: «Irbitei slazdu (var. slastus, spostus) taisu (var.:
valgus liku)» (LD 11196 un 11197). G. F. Stenderam slagzds,
slazds 'putnu slazds, cilpa’ (St I 273). (K)
EF 2 827, M E III 917 un 921
slegt [slegt]; Is. slegti, slegti 'spiest, slodzit gr. lobaomai (<.
Idg--) 'slikti apejos, daru par , bojaju’, lobe 'negods, nozakajums,
pari danjums, bojajums’ Pamata ide *sleg-- 'spiest, apspiest,
darit pari’ (varbut no saknes *sel- 'spiest; smags’, no kuras
laikam an *sel- 'ba|ljis’, sk. sile; vai ari no saknes *leg;-, kas
radnieciga *legh 'likt, atrasties’). Ide. *sleg-tei > b. *slegtei/ti
> la. slegt. Varda sakotneja noz. slogot’—► 'ar slogu nosprostot,
nostiprinat (piem., aizvertos vartus)’ Par sakotnejo nozirni sal
apv. slega, slegs [§2] 'slogs’: «vips man par slegu» (M-E III
927).
Kad aizvertas durvis sloga vieta nostiprinaja ar koka atslegu,
vardu (aiz)slegt dazkart aizstaja ar (aiz)mest: «es aizsledzu
/es aizdaru/ es aizmetu» (Elg 1 631).
Iter, forma darinata no saknes paralelformas *slbg“- > ab
*sluog-, no ka arh., apv slogdt [uo] un liter, slodzit (sk. slogs)
17. gs. slogat ari 'atslegt un aizslegt’ (Fiir 2 416).
Subst. apv. slegs [§2] ’atslega’, slega [§], slegs 'rupes,
posts, krusts, nelaime’.
20. gs termini sledzis, sledze, slegums (isslegums, ZTV
122).
Atv. atslega 17 gs. vardnicas (Mane I 158, Lj 265),
G. F. Stenderam atslega un atslegas berns jeb spals (St II
221
slemete
515), apv. atslegas mate (kuts) un atslegas berns (M-E I 193).
20. gs. terminologija atslega un sledzene (par nozirni sk. LVKJ
’ V 51—52, VI 80 93).
Pec krievu un vacu valodas paraugiem verbs slegt un ta atv-i
kops 19. gs. lietoti ar parnesumu vairakas nozimes. Kops 19. gs
70. gadiem stegt an 'beigt’ (v. schliessen, V 2 209- sal. «slegt
debates»), ari atv. noslegt 'nobeigt’, subst. nostiigums («sanak-
smes noslegums»). Tani pasa laika slegt un ta atv-i ieviesti
juridiskaja terminologija, pfem., «noslegt hgumu» (кг. заключить
договор, v. den Vertrag abschliessen, V 2 143).
Verbs slegt secinat’ 19. gs. beigas, atv. sledziens 20. gs.
sakuma (piem , «prata sledzieni», RLB KV I 220, D 1 949, agrak
slegums, D KV I 430).
Fonetika sledzents 20. gs. 20. gadu sakuma (ZTV 1)
Sk an: slogs
Brence 1 260, G. Bonfante — St В IV 130, Buck 467 un 847
EF 2 828, HF II 151, M-E III 928, Pok 960
slegis [slegis]. Aizguvums; no v. apv. stage 'aizvertpi’, kam pamata
afri. slag ‘aizvertnis’, sakotneji 'sitiens’ -* 'tas, ko aizsit’ ()f.
Schlag 'sitiens’, bv. Fensterschlag 'loga aizvertnis’). Aizg. mi-
nets 18. gs. vardnicas (Lg II 307, St I 275).
Doo III 189 M E III 928, Zev 2 110
sleinis 'klibs cilveks’ sk slita.
sleja, apv. slejs; Is. slajos 'ragavas, kamanas’ (-<— 'slieces’), pr.
slayan 'sliece’ ('uzliektais’), slayo 'kamanas', kr. слой 'slanis,
karta, (apv.) lapa, rinda, de|u vai zagaru klajs’, ukr. слш
'sljiedra’, bulg. слой slanis, ledus garoza’, c. sloj 'slanis, (iezu)
iegula’, p. sloj 'svedra (koksne)’. Tas pasas cilmes ka sliet
(sk); pamata ide. *klei- 'liekt(ies), balstit > b. *slei- > la.
slei-, no ka *slei-ia- > sleija > sleja. (lespejams, ka vards
atvasinats no verba sliet tag. celma, sal. (es) sleju.) Sakotneja
nozime 'kas slips nolaidens’ (apv. adj. slejs 'nolaidens’) vai
'kas limenisks’ (apv sleja slams, karta’, sal. kr. слой) 'slipa,
nolaidena vai limeniska josla’ —*- 'josla’ («adas sleija», «laba
sleija zemes», U I 265) —► 'linija’ (sleija 'aruma vaga, ratu sliede’,
parn. ’taisna linija’, St I 275). Ar nozirni linija’ vardu sleja
(sleija) vel 19. gs. vidu lietojis A. Kronvalds: « . . [bezdeliga]
saujas pa taisnu sleiju berniem pa prieksu» (BV 1869 38, Kr
I 523). K. Valdemaram sle(i)ja atbilst kr. полоса, слой (karta),
v. Streifen Stnch ( svitra, sloksne’ V 2 209)
. Kops 18. gs. vards sleja (sleija) attiecinats uz rakstu 'rindas’
nozime («rakstu sleija», St I 275, U I 265), kops 19. gs. beigam
'teksta (sahkuma) josla’ (D 1 1008)
В III 214 E IV2 309 EF 2 998 Mach 555, M E III 924 Pok
600 (60S), T 309, Ф III 674, Ц 432
sleksne 'zalains meza purviijs; sloksne’— sk slanis
slemete miksts, netirs priekimets — sk slamstities.
‘ * .
slempe
222
slempe 'blandopa’— sk. slampat.
slempgt 'neveikli iet’— sk. slampat.
slene '(mitra) zemiene’—sk. slanis.
sletwt 'sist, pert’— sk. slanit.
slens 'zems, mitrs’— sk. slanis.
slepges [slepges], vsk. sledge, apv. slengis 'aploda’. Aizguvums;
no vlv. slenge't. p.’ Pamata germ. *slenk- 'vities, locities’ no ide.
*slenk- I *sleng- 'griezt, vit; list, rapties, vities’ (no ka la.
slinks). Aizg. minets 17. un 18. gs. vardnicas; piem.: «eka hdz
slengem uzcirsta» eka ir uzcelta lidz logu aplodam (St I 275).
17. gs. vards ari cita погипё — durvju liste un durvju aizsau-
jamais: «slepges priekssaut»— aizb dit durvju aizsaujamo (Lj
267).
KI 658, M-E HI 926, Zev 2 110
slepes [slepes], apv. [e2], vsk. slepe. Aizguvums; no vlv. slepe
'sliece; nelielas kamanas’, kas atv no verba slepen 'эИбёЕ vilk-
ties; trit’ (v. schleppen 'vilkt, vilkties’, schleifen't. p.; trit, slipet’).
Pamata ide. *(s)lei- 'gjotains, glums; slidet’ (no ka la. slieka)
An latviesu valoda slepes senak 'nelielas kamanas vai slie-
ces, ко ziemas ce|a piesaista zem karietes’ (U I 265). No ta
19. gs. slepes musdienu погётё (ari «sniega kurpes» no v.
Schneeschuhe, V 1 232; kr. лыжи).
Senak verbs slepet 's|ukt, vilkties; braukt ar slep6m’ (< Iv.
slepen, U I 265), 20. gs. parasti slepot [slijpuot].
KI 655 un 656, M-E III 929, Zev 2 110
slepkava [slepkava]. Saliktenis, kura l.da|a adj. steps [§] ’slepens’
vai adv slepu(s) sakne un 2. da|a atv. no kaut (ar nozimi
'kavejs’). Subst. kava senak ari 'sitiens’ un 19. gs. retumis
'kauja’. Atv. slepkaviba, slepkavtgs, apv. slepkavnieks 'slepkava’.
Buck 1456, M-E III 926
slgpsne 'lupatipa’— sk. slapt.
stept [slept]; Is. slepti't. p.’ Pamata ide. *klep- : *klep- > b. *slep-
' step > la. step (no ka apv. slept) un step- (no ka slept).
Lietuviesu si- gaidama si- vieta laikam visparinats no kadas
izloksnes. Ide. *klep- ir formas *klep- (no ka klepis, sk.) fon.
variants un radniecigs bazei *gleb(h)- 'aptverot saspiest’ (no
ka glabt, glabat, sk.). Nozimes attistiba: ’aptvert rokam’ —> 'ap-
tverot rokam, nejaut citiem redzёt, aiztikt’ —► 'nolikt vai papemt
ta, ka citi neredz, nezina’.
Sal. ar atbilstosiem vardiem no рага1ё1аз bazes *klep-: pr.
auklipts 'sldpts , go. hlifan 'zagf, gr. klepto (< *klepio) 'zogu’,
lat clepere 'slepeni papemt, zagt
Iter, slepet (M-E III 929, apv.), cita skapumijas ракарё apv.
slapstit (M-E III 917), no ka refl. slapstities. Apv., arh. slept
lietojams tai pasa пог!тё ka slept (Mane I 87; Lj 265 ari slept;
M-E III 927). No ta iter, slepet (St I 276, M-E III 926), arh.
slepinat («slepinjja savas lietas», G1 1 747). No slept atvasinats
223
sliede
ari adj. steps («mans prieks vairs never but bez slepam enam»,
F. Barda— M-E Ш 927), parastaks atv. slepens. Adv. slepu(s),
apv. slepstii(s), slepsu(s).
Рёс cita uzskata (Endzelins) step- varbut no siet- -f- klep-
vai (Frenkels) step- <L *sklep-, vai (Toporovs) *sklep- > step-.
Narev. slibd ‘slept’ no *slept, kur e > t ka prusu valoda
,J un p > b pirms galotnes -d (no senakas -t ka vairakos citos
vardos).
Atv. paslepes (rotaja), paslepenes, slepnis, sleptuve, nosle-
putns.
Sk an: slapstities, slepkava. (K)
Buck 851, 1236 un 1417, E 1 224 un 771, EF 2 829, Fei 263,
KK 29 195, Maziulis 6 231, M-E III 930, Pok 604, Zinkevicius 1 18,
2 79, To I 149, 1 12
shdet [slidet]; Is. slysti 't. p.’, slideti 'kJCit slidenam, slidenakam’,
a-s. sltdan, vav. sliten ‘slidet’, si. sredhati 'noshd, maldas’, gr.
olisthand ‘slidu’. Pamata ide. *leidh- ‘slidens, sliddt’ ar s- pie-
vienojumu saknes ieskapa; sakne *lei- 'g|otains, glums; slidet,
glaust, ziest’, kas radnieciga saknei *lei- liekt’ (no ka la. laist
un leja, sk.). Skapumija *slidh- > b. *slid-, no ka verbs *slidti
> *slisti (Is. slysti) > la. apv. slist un shst ‘slidet’. Iter-dur.
slidet (apv. slidet), kauz. slidindt (apv. slidindt). No tas pasas
saknes apv. adj. slids (Is. slidiis), liter, slidens; subst. slidas,
(vsk. slida) ar atv. slidot [uo] un slidotava [uo].
Sk. ari: slaids, sliede, slieka.
Buck 686, EF 2 830 un 833, HF II 377, KI 658, M-E III 931
un 935, Karaliunas 13 15, MM III 558, Pok 960, Stang 3 50, T 269,
A. E. Аникин — Эт 1980 48, Д. И. Эдельман — ВЯ 1982 1 38
slids slidens’— sk. slaids, slidet.
sliece [sliece], apv. [ie2]. Tas pasas cilmes ka slieka (sk.). Nozimes
attistiba: ‘gluds’ —► ‘tas, kas slid’. Par nozimju sakaru sal. sav.
slihhan ‘slidet, list’ : sleihha ‘kamanas’.
Рёс cita uzskata (Leskins, Pokornijs, Trautmanis) vards ir
tas pasas cilmes ka shkt (ar en > ie)
EF 2 831, M E III 937, Pok 961 (962), T 269
sliede [sliede]; pr. slidenikis ‘pddu dzinejs suns’, kr., bkr. след
(ssl. sledh), ukr. a/iid, bulg. следа, c. sled, p. slad- ‘peda’. Tas
pasas cilmes ka slidet (sk.); pamata ide. *(s)leidh- ‘slidens,
sliddt’ > b. *sleid- > ab. *shed-, no ka bijis la. verbs *sliest
(Is. sliesti ‘shdet lejup’) ar atv. sliede. Ta sakotneja noz.
'ieslidinata, nogludinata vieta, svitra’, no ka hestaigata vai ie-
braukta josla, gramba’- «pa iebrauktu sliedi viegli tek» (M-E III
937). No sas nozimes 19. gs. beigas sliede 'dzelzceja metala
stienis’ (D KV I 388). Lidz tarn saja nozimd lietoti vardi skiene
(no vlv. schene ‘sliece’, v. Schiene ‘sliede’, U II 620, V 1 537,
2 199) un relse (no kr. рельс ‘sliede’, V I 537, 3 345). No *sliest
vai sliede verbs sliedet 'pieplacinat zali (ejot pa p|avu, zalaju)
slieka
224
vai labibu (ejot pa tirumu), atstat рёди svitras’: «Kas pjavipu
nosliedeja? Sliede sliedes galipa. Japa berni nosliedeja, Japa
zales lasidami» (LD 32374, 4 var.) Lidziga nozimes attistiba ari
'pddas’ slavu valodu formas. 17. gs. G. Elgers min vardu slieds
ar noz. 'zeme iespiesta peda’: «zirga slieds» (Elg 1 154, varbiit
rusisms). Latviesu folklora dazkart sliede varieta ar pedu, piem.:
«Es s^itos jauna but, Jauna iet tautipas; Man kajipa 1е&Мё)а
Vecu jauzu sliedite (var.: pёdipa)» (LTD XI 156).
Ls sliedas '(iemita) pёda’ no bkr. след
В II 436 un 572, E IV2 309, EF 2 830, M-E III 937, Pok 960,
Откупщиков 2 137, Ф III 668.
slieka [slieka], apv. [ie], slieks; Is. sliekas, pr. slayx 't. p.’ Pamata
ide. *lei- 'mitrs, gjotains, lipigs; glums, slidens, gluds’ no sena-
kas noz. 'zema, ieliekta vieta’, no ka ari leja (sk.). Ide. *lei- ar
s- ieskapa un k saknes paplasinajuma, no ka b. *sleikd- > ab.
*sliekd- > la. slieka. Ar ekspresivu ieskapas lidzskapu miksti
najumu .apv. s(ieka.
Apv. sliekas [1ё, ie] 'siekalas’ atspogu|o saknes nozimi 'mitrs,
gjotains, lipigs’; sal. adj. sliekains 'mitrs, gjotains’. Sal. tas
pasas cilmes v. Schleim 'gjotas’: Schleie 'Unis’.
Cita skapumijas ракарё (ide. *sloi-) germ. *slaihwd, no ka
norv. apv. slo, zv. sla 'glodene’.
1езрё]атз ari, ka varda slieka 'tarps’ sapludusi divu ide.
sakpu atv-i; sal. apv. slenka [§n] 'slieka’ (M E III 962), kas
laikam no ide. *slenk- 'griezt, vit; list, rapties, vit es’ (no ka ari
slinks, sk.). Tas pasas cilmes ir apv. sloka [uo2], sloks [uo]
’slieka’ (E-H II 530).
Sk. ari: laizlt, Unis, lipt, siekalas, slaiks, sliece, slienas,
si gt, slips. (K)
В 1 573, E lib 149, IV2 309, EF 2 830, M-E III 938, IV 73,
Pok 663, Stang 3 50, T 269
sliekains 'mitrs, gjotains’— sk. slieka.
sliekas 'siekalas’ sk. slieka.
slieksnis [slleksnis], apv. [!ё2], slieksne, sliegsnis, sliegsne; Is.
sleiikstis, apv. slengstis, slenksnis 't. p.’ Par varda cilmi izteikti
divi vienlidz pamatojami uzskati.
1. Pamata ide. *slenk- / *sleng- 'griezt, vit; list, rapties,
vities’ (no ka an slinks, sk.); sal. Is. siinkti (tag 3. pers. slenka)
'lenam virzities, list, sjiikt’. No *slenk- > ab. *sliek-, no ka la.
slieksnis (Leskins). Semantiskais motivejums: pari seno maju
augstajam slieksnim pa zemajam durvim bija jalien (Endzelins)
2. Pamata ide. *sel- 'baj^is’ (no ka ari sile, sk.); atv. *sl-enk-
/ *sl-eng- (no ka kr. apv. сляга, сляга 'tievs, ’gars bajl^is’) > la.
*sliek- / *slieg, no ka la. slieksnis, apv. sliegsnis (Zubatijs,
Frenkels)
17. gs. G. Elgeram ari forma sliekta (Elg 1 431), kas var
but atv. no verba *sliekt 'list, rapties’ (: Is. apv. slenkti, liter.
225
sliet
siinkti). Tada gadijuma lelaka ticamiba pirmajam skaidrojuma
variantam. (K)
В II 572, EF 2 829, M-E III 939, Pok 961
sliekties [sliekties], apv. [ie-ie2]. Paraleli verbam liekt (sk.) forma
ar ieskapas s — apv. sliekt: «uz kuru pusi visi sie . . pardzi-
vuojumi slieca rnanas persuombas attistibu» (A. Upits — E-H II
528). (Sal. shkt.) Refl. sliekties 'liekties’: «velve zemu slieeas
vinam pari» (A. LJpits— E-H 11 528); no sas nozimes izveidoju-
sies semantika sniegties, ti.ekties’: «zirgs slieeas pec baribas»
(E-H II 528). No 'liekties’ ari '(no)velet’, parasti atv. no-
sliekt(ies): «Skaugis man nenosliece (var.: neveleja) Natru kru-
ma setmali» (LD 9135 var.). Ka nozime 'novelet’ var izveidoties
no 'noliekties’, rada noliekties letojums izloksnes, piem. «burvji
.. citiem nenohekusies nekfida labuma» (DL Piel 1893 141).
Pec cita uzskata (Endzelins) sliekt saistams ar sliegt un
dazas nozimes no nosliekt(ies), kur -s- vai but refl. pazime. К
M-E II 812 un 853, III 939
slienas [slienas] 'siekalas’; kr. apv., ukr. слана (psi. *slina, kr.
liter, слюна), bkr. слшя, bulg. елйна, c. slina, p. slina, polabiesu
sleina ’t. p.’ Tas pasas cilmes ka slieka (sal. apv. sliekas
'siekalas’), tikai ar citu piedekli: ide. *slei nd > ab. *sliena-
> la. shena, dsk. slienas.
В 11 573, E 1 104, EF 2 830 (831), M-E III 939 Pok 662
(663), Ф III 672
sliet [sliet], apv’. [ie2]; Is. slieti ’atspiest s ipi; (at-, pie-, sa-)s let,
atbalstit’, pr. slayan 'sliece’ ('uzliektais’)', slayo 'kamanas’, sen
iru cldin, clden 'slips’, vidusiru cletlVar 'balsts', kimriesu clad
(< kloi-ta) 'kaudze, cledren 'spare, lata, zogs’, sav. (h)linen
(germ. *hUn) 'atrasties slipi (pieslejies, atbalstijies)’, (h)leinen,
v. lehnen 'piesliet, atbalstit’, go. hlaiw, ssk. hlaiwa, sav hleo
'kaps (kapu paugurs) , si. srayati 'pieslien, atbalsta , ave.
srayana ’atbalstidamies’, gr. klind 'liecu, pieslienu’, lat clinare
'liekt, locit, balstit’, cliens (gen. chentis) 'klients, atkarigais
atbalstamais’, clivius 'slips’. Pamata ide. *klei 'liekt(ies), balstit’
no saknes '(s)kel- / *kel- 'liekt, sliet, liks (no ka ari la. klons,
sk.); b. *slei-, no ka verbs *sleitei/ti > ab. *slietie/ti > la.
sliet, laika formas ari slei-: tag. (es) slienu un sleju pag. sleju
(Is tag. sliejii, apv. sleju, pag shejaii)
Verba semantika letvera lieksanos dazados virzienos Lat-
viesu valoda ar sliet g. k. saistas kustiba sanis (at-, pie-, sa-
sliet) un augsup (iz-, uz-sliet). Bezpriedek|a lietojuma un refl
slieties virziens augsup, stavus ir dominejosais, piem. «sliet
status», «suns slejas un leca smilkstedams» (Kaudzites—M-E
III 940)
Atv. slietenis [ie], adv. slieteniski (apv.) 'atbalstoties, pie-
slienoties’.
Sk ari: slaistit, slaists, sleja, slita.
5 4S-I
sligt 226
В II 638, E IV2 309, EF 2 1004, HF I 873, KI 431, M E III
940, MM Ill 388, Pok 600 (602), T 308, W-H I 234, Георгиев 45,
Ил-Св 1 111, Чекман 123
sligt [sligt] , Is. slygii 'snaust; likt, tiekties, tvikt kr. слизь 'g|otas’,
ssk. slikr 'gluds’, sav. slihhan, v. schleichen 'list’ (-«— ’slidet’).
Pamata ide. *sleig- 'gjotains, slidet’ no saknes *(s)lei- 'mitrs
gjotams, lipigs; glums, slidens, gluds’ (no ka an sheka, sk.).
Skapumija *sle g- *slig, no ka la. sligt. Nozimes attistiba.
’slidet’ -* ’liekties uz leju’ (Is. slygti ‘galvai liekties uz leju
-* 'snaust’).
EF 2 831, KI 655, M-E III 935, Pok 662 (663), T 270, Ф Ill 671
slikspa, sliksna muklajs’— sk. shkt.
shkt [slikt], apv. [1, i]. Pec tradicionala uzskata (Trautmanis,
Endzelins, Frenkels) vards saistams ar Is. slinkti (tag. 3. pers.
slenka) 'lenam virzities, list, s|ukt’, sav. slingan 'kusteties,
supoties’, v. schlingen 'vit, pit’, a. sling 'mest sav. slango, v.
Schlange 'cilska , kam pamata ide. *slenk- 'griezt, vit, list, rap
ties, vities’ (no saknes *sel 'list, vilkties, rapties’). Skapumija
*slink- > la. silk-, no ka slikt. Ta ka la. shkt atsl$iras no Is.
slinkti ka formas (tag. (es) slikstu • Is. slenkii), ta nozimes
zipa, J. Endzelins uzskatija, ka so vardu ietekmejusi verbi likt
un sligt.
lespejams tomer cits slikt cilmes risinajums: blakus verbam
likt bijusi tas pasas cilmes un nozimes forma ar ieskapas s-,
un si forma pilmgi izskaudusi horn *slikt list, s]ukt’ (kuras
bijumu pauz adj. slinks, sk.). Folklora likt un shkt lietoti ka
vienas nozimes variant!, piem.: «Surp slikstat (var.: likstat),
karklu gali, Surp upite strauji tek» (LD 13624), «Sliktm shka
(var • liktin lika) vara tiltis, Man vienai parejot» (LD 18043,
12 var.). Sal. an: «vips sarauj skapi ta, ka tas slikst no sienas
nost un ar tadu troksni gazas uz gridas . . » (J Jansevskis. Ka
bagata Capina ddls precejas (1897), 1979 49). Uzskatu par likt
un slikt kopejo cilmi balsta an sliekt, shekties (sk.) atbilstiba
verbiem liekt, liekties.
No verba shkt sakotnejas nozimes 'likt, liekties’, («vezums
slikst uz vienu pusi», M E III 936) -* 'I ecoties udeni, mirkt’
(«zan slikst udeni’) —► 'atrodoties udeni, zaudet iespeju elpot
(«cilveks slikst») Izloksnes verba nozime attistijusies vel talak;
no plasi sastopamas nozimes 'bojaties, let boja liela mitruma’
(«labiba, kartupe]i slikst») izveidojusies ari noz aiziet boja’-
«kad perkons maja lesperis un nabaga cilveka maja un manta
visa noslikst» (K Sitings 1832. g. Tirza.— LTT 1417)
Atv. shcejs, slikonis [uo]; sliksna [1] 'muklajs’, apv. sliksna,
shksnis 't. p.’
Sk ari: sliekties. К
Brence 1 259, E III2 139, EF 2 832, KI 653 un 658, M-E III
935, Oxf 835, Pok 961, T 269
'22Л slims
slikts. Aizguvums; no vlv. slicht 'Iidzens; vienkarss, parasts; ne-
v6rtigs, nederigs, nepiemerots’ (vh 'vienkarss, parasts ; v
schlecht 'slikts, Jauns’). Pamata ide *sleig- 'g|otains; slidet’,
no ka ari la. sligt. Aizg. sastopams 17. un 18. gs. vardnicas (Lj
267, Lg II 309) ar noradi, ka vards ir germanisms, tatad tas
vel nav bijis valoda pilmgi iesakriojies. (Langijs: par sliktu saka
nelietis; so vardu tada nozime min ari Mancelis I 157: v.
schlecht — nelietis, t i , nederigs, nepiemerots ; G Elgers vardu
slikts mm ar noz. ’vienkarss’, Elg 1 432.)
Bl 6 191, Buck 1179, Doo III 197, KI 654, Lanszweert 4, M-E
HI 931, Pok 663, Zev 2 ill
slimests [sllm^stsj, apv. sllmasts, sllmesis u. c. Aizguvums; no Iv.
snld(e)mest > shd(e)mest 'slimests (mucinieku, galdnieku dar
banks)’ (v. Schneidemesser), kas ir saliktenis: pirma da|a no
verba sniden 'griezt’, otra — mest 'nazis Vards sastopams
18. gs. vardnicas (sllmeste Lg I 470, slimests, -e St I 276)
Hom noz. 'slmVis’ 19 gs. (V 2 209) no verba sllmet 'list, slidet’
(«vips nuopuzdamies ieshmeja istaba», M-E II 67), 'slaistities’
(E-H II 52), ka pamata ide. *lel- 'gjotains, glums; slidet, glaust’.
Pec cita uzskata (Otkupscikovs) slimests 'darbariks ir baltu
cilmes vards gan bez pietiekamas motivacijas. (K)
M E III 936, Zev 2 111, Откупщиков 6 91
slinwt list, slidet; slaistities’— sk slimests
shmnica [slimnica]. Atv. no varda slims (sk.), 19 gs 70 gadu
jaunvards Sakotneja forma slimnice (laikam K- Valdemara un
F. Brivzemnieka darmajums, V 1 23, 2 209). Musdienu liter
forma slimnica kops 19. gs. 80. gadiem.
Lidz jaunvarda ieviesanai lietoti apzimejumi sergigu viets
(Elg 1 193), gaudenu nams (Lg I 369), neveselu nams (St II
383), si mnieku nams, shmmeku maja (V 1 23) u. c.
KK 11 43, M E III 932
slims. Aizguvums; no vlv., vh. slim 'slips, liks; slikts, jauns’ (v.
schlimm ’slikts, Jauns; (sar.) slims’). Pamata ide. *leb 'slabi,
jengani nokaraties’ atv. *slembh-, no ka germ. *slimb- 'slips’.
Vacu valodas izloksnes no noz. 'slips, liks izveidojusies noz.
'slims’, ko lietoja an Baltijas vacu izloksnes. (Par nozimju
sakaru sal. v. krank slims no ide *ger- 'griezt, vit liekt’ )
Latviesu valoda aizg. lietots dazadas nozimes. 17. gs. tas sa
stopams g k nozime 'slikts, nederigs, nepiemerots’, piem.: «au-
deklis saurs un slims top atrasts» (Linaud 51), '|auns, nikns’
(Mane I 39), piem.: «slimaks neka visi velli» (Mane 1 27)
G Elgeram varda slims sin ir jauns, nikns (Elg 1 658) Retumis
vards sastopams an nozime 'neveseis’; J Langijs raksta par
vardu slims, ka tas «ir an vacu vards, bet latviesi to tik joti
lieto, ka tas gandriz biezak dzirdams neka neveseis» (Lj 268)
J- Langija verojums laikam attiecas uz Kurzemes dienvidu iz-
loksnem, jo vel 18 gs. otraja puse vidzemnieks J. Lange «Lat
8*
slinks
228
viesu Arste» vardu slims lietojis tikai nozime ']auns’, kaut.gan
retumis teksta ir ari sa varda atv-i slimiba, slimums ’neveseliba’.
Sava vardnica viijs vardu slims ar noz. 'neveseis’ attiecina tikai
uz «magas каИёт» (Lg II 309). Zimigs ir varda slims lietojums
E G1 ka Bibeles latviesu tulkojuma un J. Reitera «Tulkojuma
parauga»; tur, kur Reiters raksta slims neveseis’, Glikam ir
[auns: «Bet je tav acis slima ir. (Tad) visas tavas miesas
tumsas bus» (Reiters 2 17); «Bet, ja tava acs ]auna ir, tad bus
visa tava miesa tumsa» (G1 4 II). Reiters vardu slims lieto
ari nozime 'slikts’, piem., runajot par sliktiem augjiem, bet Glikam
tai vieta nikni (aug|i).
Varda slims musdienu liter, nozime nostiprinajas 18. gs. bei-
gas; liela loma laikam bija G. F. Stendera darbiem, seviski viija
vardnicai, kur v. krank bija tulkots slims, neveseis (St II 365)
un kur slims vairs nebija tulkots 'slikts, nederigs’, bet gan tikai
'neveseis’ (pirmam kartam minot kuijga neveselibu) un nozimes
parnesuma '[auns’ (St I 276). Viijam ari atv-i slimums («sli-
mums mac»), slimiba, slimnieks, apshmt, slimeties. (Nav verba
slimot; tas sastopams tikai 19. gs.; sal. К Valdemara vardnica:
shmt, sirgt, slimot, V 1 23) Senakajos tekstos vardam slims
'neveseis’ skaidribas labad blakus pievienots kads sinon ms;
piem.: «cilveks slims un gaudens tapt var» (M Stobe. Veselibas
gramata, 1795 66). Vards slimiba iesakijojas tikai 19. gs. Ta
vieta senakajos tekstos hetoti dazadi apzimejumi, piem.: «Cilveki
kaulu liga jeb cita sapiga gu|a apsirgst » (turpat, 54).
17. gs. G E gers ar noz. 'slims’ min sadus sin.: vajs, neve-
sels, bezspeclgs, nevizams (Elg 1 35) un 'slimot’ «es sirgst(u),
es esmu neveseis, es esmu vajs, es par visam miesam parjemts»
(turpat).
Ide. pirmvaloda visparinata apzimejuma 'slims’ nav bijis, vai
ari tas izzudis ka tabu un neatspogujojas atsevisljas ide. valodas
(Meije). Pec cita uzskata (Sraders) ide. p rmvaloda jedzieni
'slimot’, 'slimiba’ izteikti ar vard em, kam atbilst la. sirgt, serga.
Sk. an shmnica
Buck 302, Doo III 200, KI 657, M-E III 932, Pok 656, Schrader
I 643, Zev 2 352
slinks [slinks]; Is. slinkas 't. p.’ Pamata ide. *slenk- 'griezt, vit;
list, rapties, vities’; saknes redukcijas pakape b. * slink-, no ka la.
apv slinkt ar sakotnejo noz. 'list, rapties, leni iet’ (Is. slinkti
Чёпат virzities, list, sjukt’) —► 'gurdi, slinki kusteties’: «skudras
pa karstuo .. laiku ari slinkst» (J. Jansevskis E-H 11 526).
No sas saknes ari adj. slinks ar sakotnejo noz. 'tads, kas leni
iet’ un atvasinatais verbs slinkot [uo] (Is. slinkauti, slinkhoti
't. p.’). No adjektiva ari subst. slinkis [iij] (Is. slinkis, slinka
't. p.’), no ka apv. slinkot [uo]. Formas ar neparveidotu saknes
-in- vai nu no kursiskajam izloksnem, vai an eksprestjai.
Ide. *slenk- no saknes *sel 'list, vilkties, rapties’. Sas sak-
229
slit
nes atv-i var blit sapludusi ar atv-iem no ide. *(s)leg-: *(s)leg-
'but slabam, gurdenam’; nozimes zipa sal. sas saknes atv-us
ssk. lokr 'mu|Vis, slipljis’, slakr 'gurdens, gjevs’, a-s. sleec
'gurdens, gjevs, slinks, lens’, zv. apv. sloka 'but kutram, shn-
kam’ No sas saknes la apv. slengis 'slipVis’, skapumija apv.
slangis, slankis 'slipVis un dzeraj s, slaists, lempis’, slanga
'sjaugans сНуёкз vai dzivnieks; tas, kas slaistas apkart bez
darba’ (E H II 520, M-E III 915 un 916), an slangat Jan] 'bez
darba slaistities’.
Baltu valodas biezi mijas k/g, un saja gadijuma lidzskapu
miju veicinajusas paralelas izejas formas *slenk- un *sleng-
(*sleg- ar iestarpinatu n).
Redukcijas ракарё blakus b. * slink- ari * slunk-; no ta la.
apv. slunkis [up2] 'slipVis, lempis, palaidnis’ (Is. slunklus
'сИуёкз, kas gausi iet un slinki strada’, slunkis 't. p.; lozpa’),
sluncka [un] 'slinka, nekartiga sieviete’, slunkit [tip2] 'zakat,
niecinat’ (Is slunkinti 'slaistities’), sluncinaties 'luncinaties, go-
ri tes’ (M-E III 942).
Pec cita uzskata (Btiga) slinkis ir lituanisms, tapat an
slunkis (Endzelins).
Sk. an: slieka, slieksnis, sloka. (K)
В II 422, III 195 un 708, Buck 315, EF 2 832 un 835, E-H II
529, M-E III 926, 933 un 942, Pok 959 un 961, Stang 3 50, T 269
slipet [slipet]. Aizguvums; no vlv., vh. sllpen 't. p.’ (v. schleifen),
senak 'slidinaf. Pamata ide. *lei- 'gjotains, glums, slidens’, no
ka ari la. slieka. Aizg. minets 18. gs. vardnicas (St I 276).
Doo III 203, KI 655, M-E III 937, Pok 663, Zev 2 111
slips [slips], apv. [i2]. Pamata ide. *leip- : *lip- no saknes *lei-
'mitrs, gjotains, lipigs; glums, slidens, gluds’ ar s- pievienojumu
saknes ieskapa ka varda slieka (sk.). No sas formas la. arh.
slipt 'shdet; k]ut slipam’: «kad mana kaja sliptu» (t. i., Б^ё1и,
Fiir 2 418). Adj. slips sakoh^ji laikam 'slidens’, no ka izveido-
jusies noz. 'tads, kam ir novirze no horizontala’. 17. gs. sinonimi
slips greizs, liks (Elg 1 411).
Ide. valodas saistas vardu nozimes 'gjotains, lipigs’ (—►
'slidens') un 'nokaraties’ (-► 'nokarens’ -* 'slips’).
Blakus ide. *(s)leip- an *slep- un *slemp- 'gurdi nokaraties’,
no ka Is. sliinpti (tag. slempii) 'slaistities’, a. apv. slemp 'nokart,
nolaist’, kam tuvs vav. slimp (<. *slimb-) 'slips’. Ja la. slipt
saistams ar Is. sliihpti (Pokornijs, Trautmanis), tad sis im no
senaka in (tatad ide. *slemp- < *slen-p-), jo tikai in > la.
i (Endzelins, M E III 937).
lespejams, ka vardos slipt, slips sapludusi divu ide. sakpu
atv i: no *(s)leip- un *(s)lep- ar n infiksu (no ka Is. slemp-
: slimp-) (K)
EF 2 831, M E III 937, Pok 670
slit 'sahkusam iet’— sk slita.
slita
230
slita; Is. sllte, slitls 'statiija saslieti kulisi, (arh.) kapnes’. Tas
pasas cilmes ka sliet (sk.). Skaijumija b. *slei- : *sli- > ab.
*slie- . *sli-, no ka latviesu valoda trejadi refleksi: slei- (apv.
sleinis 'klibs cilveks’ laikam no senaka Tikkajis’; sleja, arh
sleija; (es) sleju, arh. sleiju), slie- (sliet) un sli- (apv. slit [7]
'salikusam iet’, sal. Is. slyti 'noliekties, salikt sanis; atslieties;
|odzities; tiekties’). Ar b. ei (> ab. ie) mijas ari ai; sal. sliet
: slaistit. Ar i mijas i; blakus verbam slit ir subst. slita (apv
slite, slits) 'guleniski nostiprinats ba|lps zirgu piesiesanai;
(apv.) zogs; stavus saslietas linu saujas, kulisi’.
Par formu un nozirni sal. ide. *klit- atvasinajumus citas
valodas: kimriesu cledren (< *klit-ra-) 'spAre, lata, zogs’, ssk
hliot 'sans, nokare’, si. srita, ave srita 'piesl ets’, gr. klitos
'balstits’.
В III 173, EF 2 006, M-E HI 933 un 934, Pok 600 (602), T 309,
Георгиев 45
slocities Tocities’— sk. sloka.
slodze — sk. slogs.
slogat 'aizs!6gt, atsl6gt’— sk. slegt, slogs.
slogs [sluogs], apv. sloga |uo]; Is. sliiogas 'slogs, slodze’, sloga
'iesnas; grutums, bedas, nelaime, slogs’ (par nozirni sal. la.
apv. grutumi 'iesnas’), slogas, slogas 'slogs’, gr. lobe (< *ldgv)
'negods, nozakajums, pari darijums, bojajums’. Tas pasas cilmes
ka slegt (sk.) P mata ide. *sleglf- ’spiest; apspiest, darit pari’-
skaijumija *sldg“- > b. *sldg- > ab. *sluog-, no ka bijis verbs
*sluogti > la. *slogt [uo] un subst. slogs [uo]. Iter.-dur.
slodzit [uo], slogot [uo-uo], apv. slodzet [uo], slogat [uo] (Is.
slogti 'smagi spiest’). Piem.: «ka tos kapostus noslodzis?» (Fur
2 419), «vistas sluoga zem kastes, lai перегё» (E-H II 529)
Atv. slodze [uo] vispirms A. Kronvalda rakstos (U I 266),
piem.: «kad tie vel vergu slodzes steneja» (1872, Kr I 326), «no
verdzibas 51о6гёт .. atsvabinajusies» (1873, Kr I 388). Par
mehanikas termmu vards akceptets 20. gs. 20. gadu sakuma
(ZTV 91).
E 1 266, EF 2 834, M-E III 943, Pok 960
slokaa [sliioka], apv. [uo2]; Is. slanka, slanka, slanke 't. p.’, pr.
slanke 'liela sloka’, kr. слука, ukr. слуква, c. sluka, p. stqka,
slqka 'sloka’. Pamata ide. *slenk- 'griezt, vit; list, rapties, vities’
(no ka an slinks, sk.); skaijumija b. *slanka- > la. sloka [iio]
Putna nosaukums no lozijasanas, lisanas (sal. Is. slanka ciiska,
lozija, slips’) vai no zema lidojuma (Potebija). Sal an apv
slokat [uo] 'talu un ar grutibam iet’ (M-E III 944) no pamatverba
sakot^jas noz. 'list, rapties’. Apv. slofcinet [uo] 'lozijat’: «tadai
sloljinesanai pa ciemiem vareja but tikai viens noltiks: viijus
aprunat» (J. Jaunsudrabiijs (1932), Kop. r., 1982, VII 385).
Ar putna nos. sloka parasti saista upes nos, Slocene un
pilsetas nos. Sloka (pie Slocenes letekas Lielup6; senak an upi
231
slo^is
sauca par Sloku). Tacu sie vietvardi vareja izveidoties an no b.
*slank- neatkarigi no putna nosaukuma, jo upi vareja iedevet рёс
tas liklocu (it ka lozijajosa) tecejuma cauri purviem. Pilsetas
nosaukumu vareja ietekmet ari plasais Lielupes loks, jo Sloka
atrodas upes krasta aiz krasa straumes pagrieziena. (Varbut
Lielupes senais nos. sai apvidu pat bijis Sloka.) Par formu
loks un Sloka saistijumu sal. locities un tas pasas nozimes apv.
slocities (M-E III 943; ari subst. slokis [uo] 'kas slokas, resp.
lokas’, III 945). ’ (K)
В II 575, III 265, E I 97, IV2 309, EF 2 826, Mach 558, M-E
HI 944, Pok 961 (962), T 268
slokab, sloks 'slieka’— sk. slieka.
slokat3 'talu un ar grutibam iet’— sk. sloka.
slokat 'pert’— sk. sloksne
slokatnes, slokatnis, slokatne 'nitis divas dzijas blakus’— sk. slok-
sne.
slokatnis, slokatne, slokatnis 'placenis’— sk. sloksne.
sloksne [sluoksne], apv. [iio2, uo2]; Is. sliioksnis 'slanis, sloksne’,
sliioksne '(linu, камера u) s^iedra; kluga’, sliioksna ’(linu, ka-
ijepaju) sljipsna, skiedra; kluga, sloksne’. Tas pasas cilmes ka
slanis (sk.). Pamata ide. *(s)tel- 'izplest, izklflt’, no ka lat.
latus (< *stla-to-s) 'plats, plass’. Zudumpakape atv *stle-tei
/ *stlp- tei, kur baltu valodas vieglakai izrunai zudis b.
*sleti (no ka la. sleksne 'sloksne’, Is. sleksne 'slanis’): *slati
(no ka la. slat, slanis) : *sldti > ab. *sluoti, no ka bijis verbs
*slot [uo] ar lidzigu noz. ka slat ' (iz)klat’ (-+ 'kraut, sist’, ar
slat, slanit 'sist’ sal apv. slostit [uo], slonit [uo] 'sist’).
No *slot [uo] '(iz)klat, izplest’ ar pied, -sne- un k lesprau-
dumu sloksne [uo] sakotndji laikam 'kas izklats, izplests’ (Is
sliioksnis ’slams’) —► 'josla’ «dumu makuoms kartuojas garas,
taisnas sluoksnes», «gar liela meza malu stiepjas sluoksne
vecaka cirtuma» (A. Upits — M-E III 945), no ka 'plans, plakans,
gars prieksmets’, piem., «papira, plastmasas, skarda sloksne»
Apv. sloksna [uo], sloksns [uo], ari slogsne [uo] (Is. sliiogsnis
= sliioksnis).
Tas pasas cilmes ir ari apv. slokat [uo] 'pert’ (M-E III
944), slokatnis [uo], slokatne [uo] 'placenis’, slokatnes [uo],
slokatnis [uo2], slokatne [sluokatne] 'nitis divas dzijas blakus’
(M-E IJI 945), slokatnis [sluokatnis] Tupju miltu placenis ar
ga|as gabaliijiem virsu’ (ar variantiem), piem.: «sluokatni izplaj
nuo maizes, uzkaisa sail un tad taukus virsu; var an ga|a but
ieksa» (EH II 530).
Pec cita uzskata (Leskins, Buga) vards sloksne saistits ar
slegt, slogs (noraida Endzelins). (K)
В II 342 un 388, EF 2 835, M-E III 945
slol^inet 'loznat’— sk. sloka.
slolps kas lokas’— sk. sloka.
slonit
232
slonit slostit 'sist'— sk sloksne.
slot 'bez merka klaiijot, slaistities sk. slat.
slota [sluota]; Is. sliiota 't. p.’ Pamata ide. *kleu- 'slidet, slukt’,
kam paralela forma *sleu-, no ka slaucit (sk.). Ta ka ide. *sleu-
un *kleu- latviesu valoda devusi vienadus reileksus, ne katra
gadijuma prccizi nosakama- pirmiorma. Skapumija *kleu /
*klou-: *klou- > b. *sldu- > ab. *sluo- > la. sluo-, no ka bijis
verbs *slot [uo] slidet, slukt, slidinat’ —► 'slaucit’ (Is. sluoti
'slaucit’). un no ta subst. slota [uo].
No *slot 's[ukl’ laikam apv. slotat [uo] 'iet atkusm, dub[os’
(M-E III 946). Sal. an Is sliudzti 'list, s[ukt, si det no tas
pasas saknes *kleu-. Apv. slotet [uo, uo], slotot [uo-uo] 'sist,
pert’ (M-E Ill 946) ir atv. no subst. slota [uo].
Pec cita uzskata (Frenkels, Pokornijs) varda slota pamata
ir homomn a ide. baze *kleu- 'skalot’ (no ka la s[aukstet).
Blakus verbam *slot [uo] bijis an *slaut ar idz gu nozimi
ka slaucit (sakotneji 's|ukt, slidet; slidinat’). No *slaut atv. apv.
slaumi ('slau-um ) [au, au] 'saslaukas’ (Par formu un nozimi
sal. slaukt, slaucit : apv. slaukumi 'saslaukas'.) No ta adj.
slaumains ‘neslaucits, meslu pilns’. No verba *slaut an slauna
'netirs cilveks; netira (ari melna, raiba) govs’, slaune raiba
(ari rnelna vai melna ar baltu vede u) govs’ slaunis 'raibs (an
netirs) versis (M-E III 919 un 920, E-H 11 521)
No P'slaut sakolnejas nozimes 'slidet, slidinat’ (—► ’berzties’)
apv slauna 'gurns, ciska; l^ulis’, slaune [au2] 'ciska, ciskas
iekspuse’ (-e- kas slid, berzas viena gar otru’). Par nozimi sal.
Is. slaunis 'ciska, gurns, si. sronih 'gurus, dibens’, lat. clunis
T. p.’
Tas pasas cilmes var but senais biksu apzime urns paslavas
('tas, kas aptver gurnus, dibenu’, resp. 'kas atrodas zem gur-
niem, dibena'), kur * slava (<. vslau-a) laikam ar lidzigu nozimi
ka slauna un lat. clunis (< '-klou-nis), bet valoda ka patstavigs
vards tas izzudis, skauzot homonimiju ar slava valodas, daudzi-
najums’. (K)
В III 710, Buck 581, EF 2 1000 un 1010, Lanszweert 174,
M-E HI 919 un 946, MM III 395, Pok 607, W-H 1 239, Чекман
126
sludinat [sludinat]. Pamata ide. *kleu- : *k4u- 'skanet, dzirdet’
—► 'saukt, slavet; klausit(ies)’, no ka an klausit, slavet (sk.).
Ar d saknes paplasinajuma *klud > b. *slud- > la. slud-, no
ka verbs *slust (< ' slud-ti) ’atskanet, izplatities (par slavu)'
ar kauz. sludinat, apv. sludenat. Paralela forma apv. slut
'izplatities (par slavu) (. kr слыть 'but pazistamam, tikt daudzi-
natam’) Iter, sludet (lag. 3. pers. slud; M-E III 940) Ka zust
: zud, ta *slust : slud; piem.: «Kur tie lieli dumi kup, Tur ta
maza siltumina; Kur ta liela Slava slud, Tur ta maza bagatiba»
(1 D 11977 var )
233
smadzenes.
17. gs. verba sludinat sinonimi: «es sludena(ju), paslude-
na(ju), daudzena (ju), izpaude(ju) vairomu [uo]» (Elg 1 472).
Vards sludinat vel 19. gs. nozimeja ne tikai 'aknvi paust’, bet art
’ar savu darbibu darit zinamu; but par celom, ka izpauzas zinas ,
piem.: «R. Alauns, kalps budams, ar dedzigu, apkerigu pratu
gramatas un laikrakstus lasidams, izsludinaja sevi par labu,
krietnu latviesu lautas ka pu» (F. Brivzemnieks— BV 1885 169).
« Atv. sludinajums 'reklama, paziijojums, piedavajums u. tml.,
piem., laikrakstos’ no 19. gs. 70. gadiem (V 2 210, U II 113),
lidz lam pazinosana, pasludinasana (V 1 313), studinasana (V
2 210). ' (K)
В li 288, Buck 1279 un 1479, EF 2 265, ME III 940
slumpa 'neveikls cilveks, netiriga sieviete’— sk. slampat.
slumpat neveikli et sk. slampdt.
slunkis 'slipljis, lempis, palaidnis’— sk. slinks.
sltizas [sluzas]. Aizguvums; no vlv. sluse 't. p.’ (Baltijas vacu
izruna ar izskanu -ze; v. Schleuse), kas savukart no lat. exclusa
> sclusa't. p.’ Latinu subst. no verba excludere ’izslegl’. Pamata
ide *kleu- 'kasis, liks koks; saspiest, no ka la. kjaut. Latviesu
valoda aizg. minets 17. gs. vardnicas (Mane 11 313).
KI 657, M-E 111 943, Zev 2 205
smadet [smadet], Aizguvums; no bv. smaden 't. p.’, kas savukart
no vlv. smaden vai vh. smaden 'izzobot, izsmiet, kauninat’ (v
schmahen 'kengat, pa(at’). Pamata ide. *sme- 'ziest, ieberzt (no
ka an aizg. smeret} no saknes *mei- rmaz nat’ (no ka la. smidzts,
smidzinat) 'uzskatit par mazvertigu, pe t’. A zg. minets dazos
17. gs. tekstos un 18. gs. vardnicas (St I 277, tag. (es) smeidu;
an apsmadet, nosmadet)
KI 661, M-E III 955 Zev 2 112 un 205
smadzenes, apv. smadzines, smadzenis (dsk.), .smedzenis (dsk.),
smedzeni u. c.; Is. smagenes, smagenos, smegenys 't p.’, an
’smaganas’, pr. musgeno (ta parasti iz abo avotu rakstijumu
mulgeno; Smolsiigs: jabut mazgena) 'kau u smadzenes’, kr.
мозг, bkr., ukr. мдзок, bulg. мдзък, c. rnozek, p. mozg
'smadzenes’, si. majjdn-, majja (<. 'mozg-) 'kaulu smadzenes
serde’, ave. mazga- ’smadzenes’. Par varda cilmi izteikti dazadi
uzskali.
No ide *mozgho- butu la. *mazgs, horn, vardam mazgs
'mezgls . B. Jegers uzskata par lespejamu, ka smadzenes ta
nosauktas nervu skiedru mczglojuma de] (noraida Frenkels).
Pec Jegera domain, lai noverstu homonimiju, jauns vards bal u
v lodas darinats no verba ar noz. sist, triekt, dauzit , jo kauli
bijusi jasadauza, lai legutu smadzenes. Sads verbs varetu atbilst
Is smdgti (tag 3. pers. smogia, an smagia) stipri sist, cirst,
triekt’. Subst. "smagene(s) > smadzenes vareja but sa verba
(*smagt) pas. divd., tatad ar sakotnejo noz. 'sistais, dauzitais’.
Pec cita uzskata (Endze ins) musdienu formas no *smazgen-
smadzens
234
kas parveidojies disimilacija vai adj. smags (Is. smagiis) ie
spaida (Buga). leskapas s- vareja but an no Is. smakres
'smadzenes’ (Valde, Endzelins; ar so vardu sal. la. apv. smecele
'smadzenes’, kas ir vienas cilmes ar smakrs). Par vardu smags
un smadzenes sakaru sal. apv. smadzdt 'k|ut mitram’ (ч- 'k]ut
smagam’; ar sadu noz. Is. smageti), smadzens, smadzens
izmircis un iepuvis malkas gabals’ An smadzenes vareja uz-
tvert ka kaut ко mitru, mikstu, smagu (Jegers).
Vel pec cita uzskata (Valde, Pokornijs) smadzenes < *sma-
genes metateze no * mazgenes.
lespejams tomer cits, principiali pilnigi atsljirigs varda cilmes
risinajums. Kad austrumbaltu valodas izzuda senais smadzepu
apzimejums (vai nu, lai izvairitos no homonimijas, vai ari ka
tabu paradiba), jauno nosaukumu darinaja pec smadzepu ka par
tikas produkta ipasibam. Ka rada priisu (un ari senindiesu)
vardi, senais smadzepu nosaukums bija attiecinats uz kaula
smadzenem, velak parnesot to ari uz galvas smadzenem (piem.,
slavu valodas). Kaula smadzenes vienmdr uzskatitas par |oti
garsigam, un sadu attieksmi • pauz vards smadzenes; tas var
but atv. no ide. *smeg(h)- 'garsof, no ka baltu valodas bijis
attiecigs verbs (*smegt?, *smagt?). Ss verbs izzudis, laikam
vairoties no homonimijas ar *smagt 'tapt smagam’. Par formu
sal. jau mineto apv. smadzens 'izmircis un iepuvis malkas ga-
bals' (-<— tas, kas k|uvis smags’).
Kaula smadzepu apzimejums parnests ari uz galvas smadze
nem un valodas attistiba mijas ar tas pasas cilmes smaganu
un auksleju nosaukumu (no ta pasa verba ar noz. 'garsot’).
18. gs. G. F. Stenderam ari vsk. forma smadzene: « . . musu
galvu ar to brinisku smadzeni, ta prata dzivokli. . » (St 4 193).
Sk. ari: smaganas, smakstinat. (K)
В I 103, Buck 215, E IV2 263, EF 2 837, E-H II 531, Jeg 6 122,
M-E III 947, ММ II 549, Pok 750 un 967, J. Scheftelowitz — IF
33 135, Schmalst eg 2 53,— Balt V 163, T 172, Пр I 545, Ф II 638
smadzens, smadzens 'izmircis un iepuvis malkas gabals’— sk
smadzenes.
smaganas, apv. vsk. smagana, arh. smaganes; Is. smagenes, sma-
genos 'smadzenes, smaganas’. Tas pasas cilmes ka smadzenes
(sk.), tikai ar citu pied, patskani — a, kura prieksa saglabajies
neparveidojies g. Ide. valodas smaganu nosaukumi izveidojusies
dazadi, gan saistot smaganas ar aukslejam un rikli (a gum.
v. Gaumen 'aukslejas’, la. gamurs), gan ar zobiem (kr. десна
< psi. *d?sn- : Is. dant'is, lat dens 'zobs’; sal. ari Is. daiitenos
'smaganas’). Saistijums ar smadzenem ir ipatndjs baltu valo-
dam. Atskirigo jedzienu izteikums ar diferencetam varda formam
latviesu valoda ir relativi jauns; sal. apv. smaganas 'smadzenes’
(M E III 948) un arh. sryagenes 'smaganas, aukslejas’ (St I 277,
II 715).
235
smags
Рёс tradicionala uzskata (Endzelins, Frenkels) vards sma-
ganas lidz ar radniecigo smadzenes saistams аг kr. мозг
'smadzenes’ un atbilstosiem ide. valodu vardiem (ar velaku
formas parveidojumu). Tacu sada sakara gruti izprast nozimes
motivejumu, resp. nozimes parnesumu.
Uz citu varda cilmi norada apv. smagurs 'apetite’; sal : «lai
tarn smagurs uz izlukotam vakaripam rastos» (Pagalms 1881
3 27), Sada noz me vardu lietojis an A. Kronvalds: «apetits
(smagurs) nav vienads» (Kr II 386); vipam an smaguris
'garsas sajuta’: «visi tie gardumi . . miisu smaguri nemaz neku
tinatu un nekairinatu» (Kr I 664). Izloksnes smagurs ari
'nasljosanas, nas^is; raditajpirksts (ka laizitajs, naskotajs)’
(M-E III 949, E-H II 531). Sa varda pamata ir ide. *smeg(h)-
'garsot’ no skapu atdarinajuma (ka smaksfaet). Sas cilmes vardi
ir ari Is. smagurys, smagiiris 'naslj s; radamais pirksts’,
smaguriauti 'nasVoties’, sav. smecken, vlv. smaken, smecken (no
ka la. smeket), v. schmecken 'garsot’. Vards smaganas (apv.
smaguna, E-H II 531) saistams ar smaguru: smaganas кора
ar aukslejam (kas senak ietilpa smaganu jedziena) bija
'garsotajs’. Vards atvasinats no kada verba (*smegt?, *smagt?);
par formu ar e sakne sal. *regt : redzet : ragana. К
BI 103, EF 2 837, Jeg 6 119, M IV 37, M E III 947, Pok 967
smags, Is. smagiis 'jauks, labs, mi|s; liksms, priecigs; atrs,
straujs; stiprs, veikls, izveicigs; liels, intensivs; skanigs, turigs,
particis; bargs, pikts, ass; erts, parocigs; smags, smacigs’. No
plasas semantikas, kada vardam ir lietuviesu valoda, latviesu
valoda sastopami tikai dazi elementi — blakus pamatnozimei
'tads kam ir liels svars; gruts’ an 'smacigs’ («smags gaiss»),
apv. 'atrs’ («smagi sprest», M-E III 948), adv. '[oti’ («smagi
garda gaja», E-H II 531). Sis nozimes parada, ka ari latviesu
valoda vardam ir bijusi plasaka semantika, bet ta sasaunnaju-
sies, par dominejoso kjustot vienai nozimei. Savukart lietuviesu
valoda noz. 'smags, gruts’ saistijusies g k. ar citu vardu (sun-
kiis). Sis semantiskas parvirzes un nozimju daudzveidiba ap-
grutinajusas etimologiskos risinajumus, un par varda cilmi iz-
teikti dazadi uzskati.
La. smags saista ar gr. moged ' (es) pulos, ciesu’, smogeron
'gruts, mokoss’ (Zolmsens, Buga, Pokornijs) vai Is smogti
smagi, specigi sist; mest’ (Frenkels; vips atsljir Is. smagiis
'jauks, liksms’ ka horn.). Abus viedok[us apvieno un paplasina
B. Jegers, noradot, ka varda pamata ir ide. *smog- 'tads, kas
smagi nospiez; nopiileties ar smagu nastu’ ar sadu nozimes
attistibu: 'smags’ —► 'smagi sist, mest’, adj. 'sparigs, stiprs’
-*• 'knetns, teicams, spejigs’ —► jauks, labs’. Par nozimju sakaru
sal. gr. barys 'smags, stiprs, turigs’, lat. gravis 'smags; stiprs,
nozimigs, liels, cienigs
Varda sakne laikam ir vienas cilmes ar *meg(h)- deret, spet
smaguris
236
(no ka la. megt) urf *tneig(h)- 'spiest, s st’ (no ka la. miegt,
zmiegt)
Sinonimi smags, gruts, svangs, kas senak lietoti vienada
nozime, laikam atspogujo senlatviesu cilsu atsljirigo leksiku. Ta
ka Is. smagiis 'smags’ lietojams Lietuvas ziemejrietumu izlok-
snes,, iespejams, ka si varda pamatnozirne bijusi rakstunga
kursu (vai zemga|u) valodai.
Bijis ari verbs *smagt 'tapt smagam, (no) spiest’, no ka apv.
piesmagt 'tapt smagam’ (ME HI 292), sasmagt 'tapt nospies-
tam griitsirdigam’ (III 738). No sa verba adj. smagrs 'smags’
(III 948); par formu sal. stingt : stingrs, stipt : stiprs.
Sk. ari: stnaganas.
В II 135, Buck 1073, EF 2 837, HF II 247, Jeg 6 114—120,
Lanszweert 66, M-E III 948, Pok 971, T 270
smaguris 'garsas sajiita’— sk. s mag anas
smaidit [smaidit], apv [aij. Atv. no verba smiet (sk.) saknes, sa
verba iter.; par formu sal. skriet : skraidlt. Folklora un sena
kajos rakstos smaidit ari transitive ar noz. 'izsmiet, izzobot’
un 'vilt’ (-«— 'ar smaidiem, laipnibu vilt’): «Dizens puisis daiju
rotu Daudzi Vila zeltenites; Smaida vienu, smaida otru (var..
Vila vienu, Vila otru), Smaida savu augumipu» (LD 11716 var.).
Tas pasas cilmes ir subst. smaids [al], apv. [ai2]; sal. gr.
rneidos 't. p.’ Refl. smaidities senak 'jokoties, pieglaimoties, pa-
glaimot’ (St II 504, ari smaidit 19. gs. 'glaimof, U I 267)
Piem.: «es ar tevim tikai smaidijos, tu manis neprati» (es ar tevi
tikai jokojos, tu mams nesaprati, Fiir 2 421).
HF II 193, M-E 111 949, Pok 967
smails [smails, al], apv. [ai2], smeils [el, ei2]; Is. smailus, smailas
'smails, ass, saurs’, gr. smile 'nazis, drazamais nazis, go.
aiza-smijja 'kalejs’, sisl. smldr 'koka (уё!ак metala) darbu amat-
nieks’, sav. smid, v. Schmied, a. smith 'kalejs’ Pamata ide
*smei- : *smi- 'graizit, drazt, stradat ar asu darbariku’ (no
saknes *mai 'cirst, apstradat ar asu darbariku’, no ka la.
maitat, vai no *mei- 'miets, palis’, no ka la. miets; abas saknes
ir radniecigas); b. *smei- : *smai-, no ka la. smeils, smails. Atv.
subst. smaile, kauz. smailet (Is. smaileti 'k|Cit smailakam, asa-
kam’), smaillnat (Is. smallinti, smailinti). 20 gs. 30. gadu jaun-
vards smailite 'viegla, smaila sporta laiva’ (Bl 5 182), an smaifot
[uo].
Sk. an: smuidrs.
E-H II 532, HF II 750, KI 664, M-E III 950 un 956, Oxf 838,
Pok 968
smaka, apv. stnaks. Pec tradicionala uzskata (Endzelins, Frenkels,
Zevers) aizg no £erm valodam vlv. smak, afri. smaka, vh.
smake 't. p.’ (austrumu apv. vh. 'smarza, smaka’). So uzskatu
pastiprina varda lietojums 17. gs., kad smaka ari 'garsa’ «viija
[mannas] smaka bja ka karasas ar medu» (G1 1 137; vlv.
237
m к ket
smak g. k. 'garsa’, tikai retumis 'smaka’). Tacu liekas, ka sada
varda nozime ir bjusi tikai rakstos, jo tulkotaji nav zinajusi
cita varda attieciga jedziena izteiksanai. К Firekeram tai pasa
f laika smaka tikai '(slikta) smarza’ (Fur 2 421). 18. gs.
G. F. Stenders sim vardam gan piemin ari noz ’garsa’, bet tikai
ka parn. nozirni (St I 278).
Nenoliedzot germ, vardu ietekmi, liekas, ka pamatos tomer
vards ir izveidojies pasa latviesu valoda: tas atvasinats no verba
smakt (sk.), kas nozime gan 'sajust elpas, gaisa triikumu’, gan
an '(nevedinot) iegut sliktu smarzu’ («gaja sasmok»). Par
formu sal. smakt (tag. smok) : smaka un lakt (tag. lok) : apv
taka 'sljidrs suiju ddiens’.
lespejams, ka vardam smaka ir ari senaka cilme; sal. oset.
smag 'smarza’ (iroiju dialekta parasti 'slikta smarza’), ко saista
ar si. u$maka 'karstais laiks, tveice’ (no saknes u$ 'degf, kura
radnieciga ar la. aust, ausma). Ta ka baltu un iraiju (osetinu
sencu skitu) ciltis ilgu laiku bija tuvos kaimipos, iespejama iraiju
valodu ietekme tiz latviesu varda veidosanos.
Salidzinot ar lietojumu folklora un vecakajos rakstos, varda
smaka nozime ir sasaurinajusies. Senak smaka '(jebkura)
smarza’ (ari patikama): «Smakai (var.: smarsai) labi ievas
ziedi, Ne vitin vainaga» (LD 22653, I). Vel 19. gs. vards lietots
ari savienojuma «laba smaka» (Wei 114). Lidz ar to atv. smakot
[uo] palaikam lietots ari nozime 'smarzof lespejams, ka te
izpaudas germ, valodu ietekme.
Vardu smaka un smarza nozimes attistiba bijusi preteja
smarza sakotneji ar nepatikamu raksturu ( smirdet), velak
neitrals apzimejums. Si neitrala nozime folklora dazkart piemit
an verbam smirdet, ta ka izteiksme ir tala musdienu valodas
izjutai; piem.: «lenes masipas Ziedosu puru, Smird mana istaba
Rozisu smaku» (LD 25251, 1). (K)
Buck 1024 EF 2 1012, KI 663, M-E III 950, Zev 2 112, Абаев
III 127
smakrs, apv. smakris, smakre, smakars, Is smakras, apv. smakra
't. p.’, narev smakra 'barda’, iru smech (< *smeka) 'zods’,
alb. mjekre 'zods, barda’, si. smasru (<L *smasru ’(zoda) barda ,
. he. zama(n)kur (< *smokur, *smokru-) 't. p.’ Pamata ide
*smek . *smok- 'zods, barda’ ar pied, -ro- Varda sakne saistita
ar *smeg(h) 'garsot’ (sk. smaksket). Uz saistijumu ar garsu
norada ari arh. smakurs 'zods’ un 'gardedis, nas^is’.
Vards smakrs g. k. Kurzeme un Zemgale (citur zods).
Sk. ari: smeceris
Buck 205 un 224, EF 2 839, Euler 1 159, KK 29 195, L III
91, M-E III 950, MM III 382, Pok 968, T 270, Zinkevicius 1 18, 2 79,
Гам-Ив 2 18, 3 112, Георгиев 44, Чекман 120, О. С. Ши-
роков-- Balt XX 19
smaksket [smaksket], smaks(fy)inat; Is. smakseti 'atri rit, est,
smakt
238
dzert; smakskinat’, v. schmatzen 'smakstinat, capstinat’ (vav.
smatzen < smackezen no smacken 'garsot’). Pamata ide
*smeg(h) 'garsot’ (-«- 'smakstinat’) paralelforma *smek-
*smok- > b. *smak Sakne izveidojusies no skaiju atdarina-
juma, ко pauz an latviesu vardi.
No saknes paralelajam formam atvasinati vairaki latviesu var-
di; sk.: smaganas, smakrs, smeceris, smeket, smakstinat. К
KI 662, M-E HI 950, Pok 967
smakt. Laikam tas pasas cilmes ka makt (sk.) Pamata ide. *mak
'spiest, micit’ ar ieskapas s- pievienojumu; skapumija *smak-
> b. *smak-, no ka verbs *stnakti > la. smakt (tag. (es) smoku
[uo], apv. smakstu, smokstu [uo]). No noz. 'spiest’ —► 'tikt
spiestam, sajust elpas, gaisa trfikumu, slapt’. Apv. smyuku
(E-H II 532) laikam < smuku < smuoku, tatad ar divkarsu
parveidojumu augszemnieku dialekta
Verba smakt sena trans, nozime vel 18. gs. atv-os apsmakt
un sasmakt 'noslapet’: «za|i zari uguni apsmok» (St I 278),
«liesmu sasmakt» (turpat). К Harders Zieme|vidzeme 19. gs.
sakuma sadu varda lietojumu nepazina (Wei 114). No «liesmu,
uguni ap-, sa-smakt ( = slapet, dzest)» izveidojas «liesma, uguns
(ap)smok ( = slapst, dziest)».
Verba nozimes 'spiest’ reflekss vel savienojumos «rikle, kru
tis aizsmakusas» ('it ka aizspiedusas, aizserejusas’).
No smakt 'sajust gaisa, elpas trukumu’ —► 'bojaties, atrodoties
saspiesta stavokli, bez ventilacijas’ («labiba sasmakst»— sa-
karst un pele, St I 278) —► 'sakt osties, iegut nelabu smaku’:
«sasmakusi ga|a» («nosmacis udens»— kas sacis smirdet, U
I 176). Nozime ’slapt’ attiecinata ari uz balsi: «kad to [dziesmu]
jau rupji uzsak, tad tas pec iet arvien vel rupjaki, un pecgala
balss gluzi nosmok» (Wei 114). No «rikle aizsmok» ar parne-
sumu «balss aizsmok»
Kauz. smacet, arh. smacinat
Pec cita uzskata (Endzelins) varda pamata var but noz. 'tapt
mazakam, zust’, un tad smakt saistams ar vlv. smacht 'tvikt,
slapt (karstuma)’ (£erm. *smkhia 'mazs, niecigs’).
Sk an smaka К
В II 578 M E HI 950, Pok 698
smala 'darva’— sk smelgt
smaht 'smalcinat, griezt’— sk. smalks.
smalks [smalks], Is. smiilkus, smulkus 't p.’, kr. мелкий, мелок
(ssl. тё1ъкъ) 'siks, smalks, sekls’, ukr. мелкий, c. melky, p
miatki 't p.’, ssk. small 'siklopi (g. k. aitas)’, isl. smalur mazs,
saurs’, smalki 'siks prieksmets, gabahps’, smeelki 'druska’, vav
smelhe, v. schmal 'saurs’ (germ. *smala- 'mazs, 'siks’). Pamata
ide *mel- '(sa)grust, (sa)berzt, sist, malt’ (no ka an malt,
sk ) ar s- pievienojumu leskana un k saknes paplasinajuma (par
239
smarza
sadu paplasinajumu sal. malka). Skapumija b. *smelk- .
*smalk-, no ka la. smalks Ar e sakne smelkne.
Ide. *mel- semantikas pamata '(sa)berzt, (sa)grust’, no ka
talak 'malt’; graudus senatne nemala, bet saberza, sagriida No
'(sa)berzt’ an '(sa)smalcinat’, tapec no saknes *mel- atvasinati
vairaki siku, smalku prieksmetu apzimejumi (piem. smiltis) un
ari adj. smalks. Atv. smalce 'siku koku mezs’. Kauz. smalcinat
No saknes pamatformas (bez k) apv. smalit 'smalcinat, griezt’,
adj. smajs 'smalks, labs, priekszimigs’, no ka smalains
'sirsntgs’ (M-E III 953; par formu sal. apv. talains : tals).
Varda kadreizeja ы-celma forma *smalkus (sal. Is. smulkus)
izzudusi, un to aizstajis ne vien o-celms smalks, bet ari jo-celms
smalcs (< *smalkjas), kas folklora un izloksnes. Sal. 17. gs
«smalcs sals» (Lj 229). Tdz. piemen: «Pillas dzirnas smalcu
miltu» (LD 15058) «Jem, mamina, smalcu riksti, Dzen miedzinu
zagara» (TDz 39507). Adv. smalki, apv. smalci. .
J. Langijam ne vien rakstijums smalc(s) («smaltg», Lj 229),
bet ari smalts: «plans (smalts) dvielis» (pretstats: «rups dvie
lis», Lj 64), «smalts lietus» (pretstats: «stipns lietus», Lj 138).
Tas laikam kjCidains rakstijums, tacu to nevar pilnigi drosi
apgalvot, jo bija 1езрё]'агп5 tas pasas nozimes smalts (pag.
pas. divd., sal. malts).
Ls. smulkus no saknes redukcijas ракарё (no ka ari smil-)
Ka ari latviesu valoda bijusi forma *smulks, rada apv. smulkans
[al] 'slaids’, kam blakus apv. smulgs, smulgans 'slaids; siks;
gilts un gluds’ (M E III 969).
Slavu valodu formas no *mel- izskaidro divejadi: dominejo-
sais uzskats (an Fasmers), ka pamata ide * met- : *mel-;
agrakais uzskats (ari Trautmanis), ka pamata ide *mei- : *mai-,
no ka la maihte Dazi autori abam saknem redz kop6ju cilmi
(sk. maillte).
Sk. ari: smilkstet.
В II 261, BV 1903 45, EF 2 849, Jёg 6 29, KI 661, L III 91,
Mach 359, M-E III 952, Pok 719, T 165, P. Vanags —Vai akt
1987 74, To 12 157, Ф II 596, Ц 261
smalts 'smalks’ sk. smalks
sma|ains 'sirsmgs’— sk smalks
smajs smalks, labs, priekszimigs’ sk smalks.
smarza [smarza], apv. smarsa. Tas pasas cilmes ka smirdet (sk.);
pamata ide. *smerd- 'smirdet’, skapumija b. *smard~, no ka
subst. *smard-id- > la. smarza Ar pied, -a apv. smarda, kam
blakus an o-celma formas smards (Is. smardas) un smards
[ar2]; sal. vietv Smarde (laikam no tuvajiem seravotiem) un pr.
smorde 'leva’. Subst. formas var but atv-i no zudusa verba
*smerst, kura iter, smerdet (*smerst : smards ka skerst :
skards)
smaudrs
240
Apv. smarsa < *smards(t)ia (Endzelins; sal. Is. smarsas,
smarsas un smarstas 't. p.’).
Atv. smarzot [smarzudtj, apv. smarsot |smafsu6tj. Adj.
smarzlgs, apv. smarsigs, arh. smarzs («smarzas pukes»,
F. Bnvzemnieks M-E Ш 954; sal. Is. smardus 'smirdigs ).
Sakotneji smarza 'smaka’, t. i., nepatikams, ass ozas kairi-
natajs. Sada varda nozime parasta 17 gs. tekstos, piem , K. Fi-
rekeram smarza — v. iibel Geruch (’sbkta smaka’; sal.: «ко zin,
kas mums pasiem bus, gan slima [ slikta’] smarza пак», Fur
2 422). Lidzigi G. Mancelim (v. Gestank 'srnirdopa’, Mane I 75),
bet J Langijam smarza ar plasaku semantiku (v. Geruch
'smarza, smaka", Gestank 'srnirdopa’), pie tarn nepatikama sajuta
raksturota ka parn. nozime (Lj 271). Tapat G. Elgeram
(smarSa— lat odor 'smarza, smaka’, foetor 'srnirdopa, smaka’,
Elg 1 506 un 592). Vipam an atv. smarsana 'puvums’(sin.
puums, puvesis, lat. rancor, Elg 1 654); sis atv. liek sec nat,
ka laikam bi is verbs *smarst (<. *smard-ti) 'smirdet . (Par
varda formu sal. apv. smirst : smirza.) (K)
Buck 1026, E IV2 310, EF 2 840 M E III 954, Pok 970
smaudrs smuidrs’— sk smuidrs.
smaukt 'maukt zpaugt sk. smaukt.
smeceie 'smadzenes’— sk. smadzenes.
smeceris, apv. smecere '(cukas) spukuris’; Is smakes (dsk.)
'snubs’. Tas pasas cilmes ka smakrs (sk.); pamata ide. *smek-
'zods, barda’ ar attiecinajumu uz dzivniekiem. Apv. ari smeceie.
No bijusa subst smece apv. smecet daudz est; rakaties (par
cukam)’. Atv. smecernieks ‘leads kukainis’ (v. Riisselkafer, biir
tiski 'snuka kukainis vai 'kukainis ar snuki’). (K)
EF 2 839, M-E III 955
smede [smede] Aizguvums; no vlv, vh smede't. p. (v. Schmiede).
Pamata ide. *smei- 'graizit, drazt, stradat ar asu darbariku’,
no ka ari la. smatls. Aizg. minets 17. gs. vardnicas (Lj 270).
Doo III 225, KI 664, M-E III 960, Pok 968, Zev 2 112
smecet [smeket]. Aizguvums; no vlv., vh. smecken 'baudit, garsot’
(v. schmecken). Qerm. *smakk- no ide. *smeg(h) ’garsot’, kas
izveidojies no skapu atdannajuma (sal smaganas, smaksket).
Aizg minets 17 gs. vardnicas, skirot aktivo un pasivo lietojumu-
«tas labi smeke», bet «es nevar(u) baudit» (Lj 269, ari G. Man
celis v. Schmack tulko divejadi smekesana, baudisana, Mane
1 158) Varda nozime paplasinajusies 18. un 19 gs. 19. gs
70. gados tas tulkots ar kr. отведать, пробовать un иметь вкус
(V 2 210)
Vardu liter, valoda aizstajis garsot. Vardu smeket ka literaru
lietoja vel 19. gs. otraja puse (A Kronvalds: «ar meli smeledjam»,
1865, Kr 1 598).
lespejams, ka ar aizguvumu sapltidis kads mantots vards,
radniecigs ar la. smakrs, smakskinat, smeceris, sal. apv. smecet
241
smelt
(no smece) 'daudz est’. Uz to norada 17. gs G. Elgera minetais
smekums (laikam ar [?]), kas tulkots ar p. smak, lat. sapor
'garsa, garsas sajuta’ (Elg 1 503). (K)
KI 662, M-E III 956, Pok 967, Zev 2 112
smeket [smecet]. Aizguvums; no bv. smeken, kas no afri. vai vlv.
smoken 'dumot, garot; kupinat, smeket’ (v. schmauchen 't p.’).
Pamata ide. *smeug- ’dumot’. Aizg. sastopams 18. gs. vardnicas
blakus vardam pipet; lietota forma smieket (Lg I 468, II 310,
St 1 278, II 516). Forma smeket 19. gs. (V 1 220, 2 210, U I 268).
Agraka forma ar ie norada uz senaku aizg, kam sakurna vareja
but noz. dumot, kupinat’ (-► 'vajinat’, U I 268). 18. gs. teksta
piemers: «Voi ta tabaka smiekesana veseliga ir? Voi tad jauni
jaudis var smieket jeb spaukt?» (M. Stobe. Veselibas gramata,
1795 49).
Buck 535, Doo III 231, KI 662, M-E III 960, Pok 971, Zev 112
un 206
smelgt [smelgt], apv. [eT]; Is. smelgti ’durstosi sapet, durt, niezet’,
Iv. smelen 'kvelot, gruzdet’, a. smell 'ost, smarzot’. Pamata ide.
*smel- 'kupot leni degt, gruzdet’ ar g saknes paplasinajuma
Atv smeldzet [el] (skanumija apv. smildzet), subst. smeldze
Noz. parnesums 'gruzdet’ —>- (viegli, ilgstosi) sapet Par sadu
parnesumu sal.: «surstosa smeldze, kas . . gruzdeja sirdi»
(2. Griva. Dzivibas cejs, 1953, 201).
Pamatnozimi tiesak atspogu|o apv. smell [§], vsk. sinels
'sveki, svekaina priezu malka’. Apv. smala 'darva’ (Is. smala)
ir mantots vards, kas sapludis ar aizg (< kr. смола, 'sveki,
darva’). Ta ka vards sastopams g к Latvijas austrumos,
J Endzelins uzskata, ka drizak lespejams aizg.
В II 310 un 579, E Illi 403, EF 2 842, M-E III 957, Pok 969,
Куркина 6 21
smell 'sveki’ sk smelgt.
smelis nogulsnejusies smilts’ sk smelt.
smells smalka smilts, nogulsnejies mals’— sk. smelt.
smelt [smelt], apv. [el2]; Is. smelys. smells 'smilts’, apv. smelta
'smilsaina augsne, smiltzeme’ Pamata ide. *mel , no ka ari malt
(sk.), ar s- pievienojumu leskapa Ide. *mel- semantikas pamata
(sa)berzt, (sa)smalcinat’, no ka talak gan malt’, gan an
(sa)smalcinat’ (sk srnalks). Ari verba smelt sakotneja nozime
vareja but 'sasmalcinaf, kas redzams no apv. smalit
'sasmalcinaf (M-E III 951, tas laikam verba smelt sens iter.,
par formu sal velt : apv vallt 'bez apdomas ко darit’ 'valstit
valat ) Sai sakotnejai verba nozimei tuva ir dazu apvidvardu
semantika: smelis 'nogulsn6jusies smilts’, smelis 'smalka (an
nogulsnejusies) smilts; udeni nogulsnejies mals’ (M E III 957
un 960). Verbs smelt vareja but '(no udens) izraust, izdabul
smelkni’ —'izcelt (piem., ar. kausu) to, kas ir udeni’ -* 'izcelt
(skidrumu un to, kas ir skidruma)’ Par nozimes izveidosanos
smeltet
242
sal.: «tur vini sme[ (= zvejuo) tas, zivis», «varejusi tiri smelsus
smelt (yezus) ar l^eselem» (E-H II 536). Iter, smalstit [al],
apv. [al], smeltet.
Pec cita uzskata (Jdgers) nozimes attistiba bijusi sada:
'smalcinaf —'griezf —► 'griezot atdalif -*• 'atdaht no s^idruma,
smelt’. Sal. apv. smeltet [eT] 'smalstit’ un 'sasmalcinaf.
Pec senaka uzskata (Endzelins, Frenkels) smelt varbut no
subst. *s(e)melo , kas saistams ar Is. semti 'smelt'.
EF 2 774 un 842, Jeg 6 28, M-E III 958, Бенвенист 1 187,
Ил-Св 1 108
smeltet 'smalstit; sasmalcinaf— sk. smelt.
smerdet ’smirdet’, smerdelis — sk. smirdet.
smeret [smeret]. Aizguvums; no vlv., vh. smeren 'ziest, e||ot, (ie)tau-
kot’ (v. schmieren). Pamata ide. *smgru- 'tauki, ziede’ no saknes
*sme- 'ziesf. A zg. minets 17. gs. vardnicas (Lj 270 ar piezimi
«labak svaidlt», tatad vards valoda vel nebija iesakpojies). Vards
plasak ieviesies 18. gs. (St I 279), kaut gan J. Lange ta vieta
vdl lietoja triept, traiplt (Lg I 469).
Subst. smere 19. gs. vardnicas (V 1 237 blakus" vardam
svaida; 2 210; (J I 268, ari smers).
Buck 452, Doo III 226, KI 663, M-E III 960, Pok 970, Zev 2 112
smidrs 'smuidrs’— sk. smuidrs.
smidzinat [smidzinat]. Pamata ide. *mei- 'mazinaf, no ka laikam
ari maihte (sk.). Ar s- saknes ieskana un g saknes paplasina-
juma *smeig : *smig-, no ka siku kukaipu apzimejumi smidzis,
smidzenis, smigucis. Apv. smidzis an vispar 'kas siks’: «tadas
sikas uogas — tadi smidzi» (E-H II 537).
Nozimes parnesums uz siku, smalku lietu (apv. smidzenis,
smigucis 'smalks lietus’, E-H II 537, M-E III 961). Bijis laikam
adj. *smigs 'siks, mazs’ un verbs *smigt 'kjCit sikam, mazam’,
no ka smidzinat 'lit, rasinaf. No atv-a apsmidzinat 'padarit mitru,
aprasinat’ 20. gs. ari smidzinat ieguvis trans, nozirni («smidzinat
kokus, ogulajus, zali»).
Pec cita uzskata (Pokornijs) smidzis no ide. *sme- 'ziesf. (K)
M E III 961, Pok 711 un 966
smidzis 'kas siks; kukainis’— sk. smidzinat.
smiet [smiet]; kr. смеяться (ssl. smijati sp), ukr. смытися, bulg.
(tag. vsk 1. pers.) смея ce, sc. smieti se, smeji se, c. smati se,
p. smiac sig 'smieties’, seniru mtad 'slava, lepnums’, a. smile
(varbut no skandinavu valodam), d. smile, norv., zv. smila
'smaidif, si smayate 'smaida (nokautrejies)’, gr. meidiao '(es)
smaidu’, lat. mirus (< *smei ro s) 'apbrinojams, parsteidzoss’,
toh A smi- 'smaidif. Pamata ide. *(s)mei- : *(s)mt- 'smaidit,
brinities’ > ab *smie- : *smi-, no ka verbs *smieti > la. smiet
(no b. *smei- ir tag. smeju, arh. smeiju), kauz. smldindt Isteni
smidinat ir atv. no izzudusa verba *smit (sk. sminet), un no
verba smiet tiesakas ir apv. formas ar ie : ai; sal. folklora:
243
smilkstet
«Es ar savu dziedasanu Rauduliti smidinaju (var.: smiedinaju,
smaidinaju)» (LD 194,3).
Iter, smaidit (sk.; par formu sal. skriet: skraidlt) ieguvis
citu nozimes niansi — ar ilgumu un mazaku intensitati. Iter, no-
г!тё to aizstajis refl. smieties (senak an 'jokoties’).
Atv. smiekls [ie laikam no *smietl(a)s; parasti dsk. smiekli.
Apv. smieklis, dsk. smiekfi. Dazos savienojumos smiekls ar
senaku noz. 'joks’ («vips bija ne pa smieklam nobijies»; «pa
smieklam runat», U I 268) Lidziga nozime vardam savienoj ima
«smiekla darbs» (an «darit ко pa smieklam»)—ко veic bez
sasprindzinajuma, ka pa jokam. Adj. smiekligs 'jocigs; izsme
jams, izzobojams’.
Sk. an: smadit, sminet.
Buck 1106, E 1 350, E-H II 540, HF II 193, Lanszweert 75,
Mach 559, M-E III 968, MM III 548, Oxf 838, Pok 967, T 270,
W-H II 94, Пр II 342, Ф III 688, Ц 434
smiga[at, smignet, smikat, smiknet, smiknat 'sminet’— sk. sminet.
smigucis, smidzenis 'smalks lietus’— sk. smidzinat.
smildzinat 'smalcinat; smalki lit, smidzinat’— sk. smilga.
smildzet 'smeldzdf— sk. smelgt.
smilga [smilga], apv. [il]; Is. smilga, apv. smilga. Pamata ide.
*mel-, no ka ari malt (sk.), ar s- pievienojumu ieskapa un ar
g saknes paplasinajuma. Redukcijas pakape b. *smilg-, no ka la.
smilga. Lidzigi vardiem smalks un smiltis (sk.) ari varda smilga
nozime izriet no ide. *mel- semantikas, kuras pamata '(sa)berzt,
(sa)griist’ -► '(sa)smalcinat’. Tatad smilga sakotneji ,'kas
smalks’ ->• 'smalks stiebrs’ 'augs ar smalku stiebru’. Par
nozirni sal. norv. smola 'sadrupinaf : smele 'kada zale smalkiem
stiebriem’.
Apv. smilga 'diega sauraka vieta’, smildzinat 'smalcinat;
smalki vdrpf, ari 'smalki lit, smidzinat’: «Lija lietus, smildzinaja,
Nedriksteja dikti lit» (LLDz 1011).
Sk. an: smilkstet.
EF 2 846, L III 92, M E III 962
smilkna 'smalks lietus’— sk. smiltis.
smilkstet [smilkstet], apv. [il2]. Atv. no verba smilkt [tl2] (apv.)
'isi 5гт1к81ё1’, ta iter, («suns |uoti smilka», M-E III 963). Paraleli
an apv. smilgt [il2], iter, smildzet 'smilkstdf, smildzinat 'viegli
smilkstdt; svilpot (par veju)’. Tas pasas cilmes ka smalks un
smilga (sk.); pamata ide. *mel-: *ml > b. *mil- ar s- ieskapa
un k / g saknes paplasinajuma. Sal. smildzinat ari 'smalcinat,
smalki lit, smidzinat’. Nozime 'smalks’ attiecinata uz (supa)
balss skapam ('izdot smalkas skapas’). Atv. smilksts, smilk
stiens.
Hom. smilkstet, smildzet 'viegli sapet, smeldzef ir vienas
cilmes ar smelgt (sk.).
Pec cita uzskata (Buga) smilkstet saistams tikai ar smelgt. К
smiltis
244
В II 431, EF 2 846, M E III 963
smiltis [smiltis], vsk. smilts, apv [it2], smilkts, smilkte, smilte,
kursen. smilks (Schmid 3 264), smilkts (K-P 72); Is. smiltis
t. p Pamata ide. *mel- (no ka an malt, sk ) ar s- pievienojumu
saknes ieskapa. Skapumija *ml~ > b. *mil- : *smil-. Ide. *mel-
semantikas pamata '(sa)berzt, (sa)grust’, no ka 'malt’ un
' (sa)smalcinat’ (sk. smalks) Sada noz me piemitusi verbam
smelt (sk.), no kura ar saknes patskapa miju adj. *smilts
'sasmalcinats’ (par nozimi sal. milti), un tarn blakus {-celma
subst. *smiltis. > smilts 'kas siks, sasmalcinats’ —► 'irdens drupu
iezis’. Sal. norv. smola sadrupinat’- smol ’putek|i, skaidas’: go.
stnals 'siks, niecigs’. Ka izejas forma bijusi verbs smelt, rada
apv smelts ’smilts’ (Wassersand im Felde, U I 268, no Ru-
jienas)
Apv. smilkts izska dro dazadi- k iespraudums var but no
adj. smalks vai citiem sas cilmes vardiem ar -k- (Frenkels; sal.
apv. smelte : smelkle 'smalki miltu, siena u.tml. atbirumi, sa-
slaukas’). Ticamak tomer, ka notikusi divu vienadas nozimes
vardu kontaminacija: smilts + smilks no ka smilkts lespejams,
ka bijis an adj *smtlks 'smalks’; sal. Is. smilkinys 'denipi’ (ч-
'plana, smalka vieta’;_ par sadu nozimes attistibu sal denitu)
un la. apv. smilkna [il] 'smalks lietus’. Saknes *(s)mel- atv-iem
ir raksturigas redukcijas pakapes formas; sal. Is. smulkus
’smalks’ un la. apv. smulkans 'slaids*.
Pec cita uzskata (Fortunatovs, Johansons) pamatforma ir
smilkts ar velaku k zudumu. Sim uzskatam pievienojas K- Buga,
dazos rakstos gan uzskatidams formas smilts un smilkts par
vienlidz senam. (K)
В I 383, II 261 III 214 Buck 22, Eckert 9 201, EF 2 846, L III
92, Lanszweert 118, M-E III 964; Pok 717 un 719
sminet [sminet], apv. [i, i2], smiizat [T]. Tas pasas cilmes ka smiet
(sk.) Ide. *smei- 'smaidit, brinities’ zudumpakape *smi-, no ka
bijis verbs *smit (sal. toh A smi 'smaidit’) ar iter, sminet,
sminat. (Par formu sal. pit : iter. apv. (ap)pinet, (sa)pindt.)
Ar citiem piedek]a lidzskapiem apv smiga(at, smikat 'sminet’
un kontaminetas formas smignet, smiknet, smikndt t p.’
Subst. smins [Tn], apv. [in, In2] smtna.
M E III 967
smirdet [smirdet]; Is. smirdeti, kr. смердеть (ssl. smrbdeti), ukr
смердгги, bulg. (tag vsk. 1 pers.) смърдя, c. smrdeti, p.
smierdziec 't. p.’, gr. smordones (dsk.) 'smirdetaji’, lat. merda
'izkarnijumi’, oset. simaer 'sasmacis, smirdigs’. Pamata ide.
*smerd- 'smirdet’ laikam no saknes *mer- '(sa)berzt’ (-+ 'miff’;
sk. mirt). No saknes noz '(sa)berzt *smerd sakotneji 'sapigi
ievainot —► asi kost’ ar parnesumu uz smarzu. Skapumija *sm^d-
> b. *smird , no ka verbs *smird-ti > la. apv. smirst 'k|ut
smirdigam («ga|a apsmirdusi»), Is. smirsti't. p.’ Iter dur smir-
245
smuidrs
det, kauz. smirdinat [if, ir] (Is. smirdinti}. Apv. subst. smirza
[if] 'smirdetajs*.
No saknes pamatpakapes apv smerdet [ef] 'smirddt smer-
dehs [ef] ’smirdetajs’.
Varda nozimes attistiba bijusi ari novirze 'slikti osties’ —►
'(labi) smarzot’. J Langijam 17. gs smirdet 'osties’ (riechen,
einen Geruch von sich geben, Lj 271), bet nikni smirdet 'nelabi
osties’. Sal. folklora: «lenes masiijas Ziedosu puru, Smird mana
istaba Rozisu smaku» (LD 2525, 1).
17. gs Austrumlatvija smirds 'zemnieks, dzimtcilveks’ (Elg
1 385), an smirdnieks smirduvlrs (sin zemnieks, arajs, smird
nieks, smirduvlrs, Elg 1 139; arajs, zemnieks, darbnieks, smird-
virs,. 1 340; zemnieks, smirdvtrs, ne muiznieks, 1 279; nevajenieks
[nebrivais], smirduvlrs, dial, [augszemnieku] vargs, 1 283)
La. smirds un Is. smirdas 't. p.’ ir aizg. no senkrievu valodas
(смьрдъ 'zemnieks’). Sie vardi aizguti pirms 1150. g. (Buga).
LJzskatu, ka sie vardi cilmes zipa saistiti ar kr смердеть
'smirdet’ (M. Fasmers), apstrid H. Susters-Sevcs. Vips tos
saista ar la. merdet (psi. :ismt>rfa—viszemaka slapa piederi-
gais, nomdrdetais).
Sk ari smarza.
В I 334, II 191 un 578, III 765, Buck 1026, EF 2 847, M-E
III 965 un 966, Pok 970, Rozenbergs 2 106—113, Sch-S Эт
1984 234, W-H II 74, T 271, Абаев III 199, Мельничук 1 13
smirds 'zemnieks, dzimtcilveks’— sk. smirdet.
smiidrs smudrs 'smuidrs sk. smuidrs
smudzis [smudzis], apv. [u2], smudzis ' (nepatikams) kukainis’,
no ka smudzis an 'netirs cilveks’ («dzivuo ka smudzi» netirigi,
daudzi кора, M E III 970), 'tumss, neattistits, mapticigs cilvdks’
(E-H II 541; saja nozime ari smudzenis). Tas pasas cilmes ka
miidzis (sk. mudzet), sa varda paralelforma ar pievienotu ie-
skanas s-.
E II 535, M-E HI 968 un 970
smuidrs [smuidrs], apv. [ui2, ui2], smidrs (smidrs), smudrs
(smudrs); Is. smydras 'asparags (dekorativs augs) , smidrauti,
smydruoti 'spidet, laistities; veikli, skaisti iet . Forma smuidrs
izveidojusies ar ui- varbut no ide. di (oi) vai ari kontaminacija
no smudrs (smudrs) + smidrs (smidrs). Iespejams ari, ka
и > ui (smudrs > smuidrs). Pamata ide. *smeid- *smld- un
smeud- . *smud- 'slaiks, lokans’ no saknes *sme- (: ^smei-
smeu-) 'ziest, glaust, berzt’; no sas saknes an p smagty
'slaids’. Formas un nozimes izveidosanos vareja ietekmet atv-i
no saknes *smei- : *smai : i:srru- 'graizit, drazt, stradat ar asu
darbarlku’, no ka an smails (sk).
No pamatformas variacijam arh. smaudrs, smaudrs leska-
pas s-/s- mijas ari citas formas (piem. smidrs}; ieskapas
hdzskapa mikstmajumam var but ekspresivs raksturs, bet tas
smuks
246
var but ari fonetiska rakstura (ide. *smeu- > b. *smiau- > la.
smau-).
Varda senakaja semantika vairak izce|as nozimes 'lokans,
gluds’: «smuidra rikste» giuda, lokana rikste, «smidrs cil-
veks»— gars un lokans, veikls cilvdks; «tas dizans smidrs
koks» slaidi audzis, lidzens koks, bez zariem (Fiir 2 221 un
425). Sal ari. «. locek|i [bernam] vel miksti un smidri ir»
(M. Stobe. Veselibas gramata, 1795 22), «.. vaijag smidrai . .
miesai caur locisanam, grozlsanam un miesas spelem vingrai
un stiprai [but]» (turpat, 24), «ta viegla un smidra locek|u gro
zisana» (turpat, 63). (K)
В I 302, II 263, E II 176, 1 62, EF 2 845, M E III 968, Pok
966 un 968
smuks A zguvums; no vlv. smuk, smuck 'lokans, piek|avigs,
skaists, jauks’ vai vh. smuc skaists, jauks, tirs’ (v. Schmuck
'rota, greznums, darglieta’). Pamata ide. *smeug(h)- 'slidens,
glums, glaust, slidet’ (no ka la Smaugs). Aizg. minets 18. gs.
vardnicas (St 1 280).
KI 666, M-E III 969, Pok 745, Zev 2 113
smukt 'mukt (nost), begt’—sk. Smaukt.
smulet [smulet], p. mul 'dupas, dub|i’. Pamata ide *(s)meu- 'mitrs;
netirs slapjums; padarit netiru’ (no ka an tnaukt, sk.) ar I
saknes paplasinajuma. Skapumija *smul-, no ka bijis verbs
*smult (sal. piesmult, apsmulis) ar iter, smulet un kauz. smu-
linat. Subst. smulis.
No saknes pamatpakapd apv. smaulet [au] 'smulet’, smaulis
'smulis’. Apv. un sar. formas an ar s-: smulis, smulet, Smaulis,
smaulet. leskapas S-‘ var but ekspresiva rakstura, bet tas var
sakpoties ari vesturiskaja skapumija — ide. *smeu- > b.
*srrgau > la. Smau-.
No saknes bez s- apv mufaties, mu{(aties [mu]|aties]
’netirumos vi|aties’, mu[[a netirigs cilveks, smulis’. So vardu
nozime 'but gausam, rikot es gausi’ un 'gauss cilveks’ var but
no homoi imiem (sk. mutfat 'valstit (kumosu mute)’)
Sk. an: smurgat
M E III 955 un 969, IV 83 un 86, Pok 741
smulkans 'slaids’— sk srnalks
smurgat [smurgat], ekspresivi smurgat; Is. smiirgti 'pilet deguna
atdalijumiem, but iesnainam, notraipit ar deguna atdalijumiem’,
smiirglioti, smurgloti 'pupl^oties, smurgaties’, kr. apv. сморгагь
’spaukt degunu’. Varda pamata skapu atdarinajums, kas saplu-
dis ar atv. no ide. *meu- : *tni 'mitrs; netirs slapjums; padarit
netiru’; sal no sas saknes Is. smurgti 'lipat, slapinat’. Bijis la.
*smurgt, kura kauz. ir smurgat Atv. smurga [ur] 'netirigs
cilveks, netirumi; sarezgita lieta’, smurgulis (Smurgulis)
'netirigs, ari |oti notraipijies cilveks; (dsk ) deguna atdalijumi’
Paralelas apv. formas ar k: smurka [uf] 'smurga’, smurkat
247 sniegt
'smurgat ; sat. kr. сморкать spaukt (degunu)', сморкаться
'spaukt degunu, spaukaties’.
Pec cita uzzkata (Endzelins) smurg- varbut no smurk-
+ snurg-. (K)
В II 580, EF 2 850, M-E II 670, III 970, Pok 742, T 272, Пр
II 338, Ф III 691
snaigs slaiks’ sk. sniegt.
snaikstit [snaikstit], apv- [al], snaigstit [ai, ai]. Atv. no verba
sniekt [ie, ie2] (apv.) 'sniegt’, ta iter.; biezak refl. snaikstities
[ai], apv. [al, ai], snaikaties. Verbs sniekt ir tas pasas cilmes
ka sniegt (sk.), ta ion. variants.
В III 201, M-E III 972 un 979
snat 'verpt’— sk ndtre.
snaust [snaiist]; Is. snausti "t. p.’, sncsti 'sakt snaust; snaust’,
kr. apv. снулый ’miegains’ sav., vav. snuden spakt, krakt’, gr.
nysazd 'gu|u, esmu miegains . Pamata ide. *sneud(h)- 'miegains,
snaust’, kas laikam saistams ar *sneudh- 'migla; miglains,
drums’ no *sneu- 'tecet, mitrums’. Iter. apv. snauzot [uo], snau-
zat. Subst. snauda, snaudulis, no ka verbs snaudulot [uo].
Рёс cita uzskata (Fasmers) kr. снулый drizak saistams ar
сон miegs, sapnis’.
В III 69, EF 2 852 HF II 329 M-E III 973, Pok 978, Куркина
6 24, Ф III 701
sniedze (putns) sk. sniegs.
sniegs [sniegs]; Is. sniegas, pr. snaygis, kr. снег (ssl. sneg*b),
ukr CHie, bulg. CHHg, c. snih, p. snieg, go. snaiws, a-s. snaw, a.
snow, sav. sneo (gen. snewes), v. Schnee, iru snecht(a)e 't. p.’,
prakrita (vidusindiesu) sineha- 'sniegs, migla, sarma, gr. nipha
(ak.), lat nix (< *snig“h-s; gen. nivis) 'sniegs’. Pamata ide
*sneig?h- 'snigt’ no ka sniega apzimejumi *snig“h un
*snoig-ho s > b. *snaigas > la. *snaigs ar saknes parveido-
jumu verba snigt tag. formas (snieg) ietekme (Endzelins). Ar
senako ai Is snaige parsla
Ide. *sneig-h- > b. *sneig- > ab *snieg-, no ka la tag 3
pers. snieg. Sal Is. apv. sniegti (tag 3. pers. sniega) 'snigt .
Skapumija ide. *snig~h > b. *snig-, no ka la. snigt, Is snigti
Par ide. *sneigvh- cilmi ir dazadi uzskati. Tas var but atv.
no *sengv- 'krist, grimt, sligf (Benvenists), vai ari *sen- sakot-
neja nozime ir bijusi 'pielipt’ (piem., par mitru sniegu; Mairho-
fers; si. snihyati 'ir mitrs, lipigs, pielip’).
No varda sniegs atv. sniedze [ie, ie] (kads putns).
В II 167 un 581, Buck 68, E Illi 649, 1 266, f34 un 743, EF
2 853, Fei 440, HF II 298, KI 669, Lanszweert 136, Mach 564
M-E III 978, MM HI 534, Serta ind 179, Oxf 841, Pok 9-74, T 272,
W-H II 169, Бенвенист 207 Гам-Ив 3 86, Ив 12 123, Пр II
346 Ф III 697
sniegt [sniegt, ie], apv. [ie2]; ssk. snikja ’tiekties’, sa smcan 'list,
snigt
248
vilkties’, iru snighim 'es lienu, rapoju’. Vards ir tas pasas
cilmes ka naigs (sk.). Pamata ide *kneig-h- 'liekt, noliekt; liekties,
liekties ar reducetu saknes ieskapu un velak pievienotu mobile
s-; sneig-h > b. *sneig > ab. *snieg , no ka verbs *sniegii
> la. sniegt Nozimes attistiba- 1) 'liekt' —► 'pavirzit, padot’
(«sniegt roku, davanu»), 2) ‘I ekties, liekties’ -> 'pavirzities, no-
k[ut (lidz kam), sasniegt . «kede sniedza dibinu» (M-E III 978),
«Mes sniegsim tales, kur saule aust!» (Rainis. Kop. r., 1977
I 137). Folklora sastopama an verba sena noz. 'liekties, liekties’:
«Vips man sniedze roku dot, Birst man gauzas asarinas» (LD
13594), bet musdienu liter, valoda si nozime ir tikai refl. snieg-
ties. Folklora ari nozime 'mekleties, snaikstities’: «Sniedzi.
sniedzi (var.: Kaci, kaci), tautu meita, Sniedzi pura dibena;
Kadu jodu lai sasniedzi, Kad neesi ielikusi!» (LD 25195, 7).
Liter valoda sniegt ir verba dot sinonims, bel veslur ski to
nozime atskiras: sakotneji dot izsacijis darbibu, kuras merkis
bija ко iedot, aldot, bet sniegt tikai pavirzit tuvak vai klat.
Izloksnes an forma snёgt 'sniegt (E H II 543, M-E III 976),
kas atzimeta ari ieprieksejo gadsimlu vardnicas ka paralei forma
(St I 280, U I 270). Sal. ar saknes skapumiju germ, valodas:
blakus sakuma minetajiem vardiem ir norv. snaga 'spraukties
uz aru’ (Endzelins). Tacu iespejams, ka snegt ir austrumbaltu
skapumijas ei > ё > ie starpposma re ikts. (Izloksnes an
paralelforma snekt.)
Iter, snaigstit [ai, aT]. Tai pasa skapumijas pakape adj.
snaigs [ai], snaiks 'slaiks’: «Labak snaiga sila priede Neka
laiskis leva dels» (LD 18586, 13 var.), «Silipa smaugas (var.:
snaigas) pr edes, Naburgos dai[as meitas» (Palcm 224). Par
formu un nozirni sal. naigs.
Blakus snieg- / snaig- ir paralelformas sniek I snatk ar
to pasu nozirni: apv. sniekl, sniekties: «Nac, mamipa, sniec (var :
sniedz) rocinu» (LD 17901), iter, snaicit, snaikstil. Refl. snaik
stiiies ieviesies liter, valoda (sk. snaikstil).
Par sakaru ar formam bez s- sal. apv. naikshties un nais-
k'aties 'sniegties’: «kuo tu |auj zirgam naiskaties pie citu [auzu
vezuma (siena)?» (E-H II 3). (K)
ME III 978, Pok 608
snigt — sk sniegs.
snipis [snTpis], apv. snipis; Is. snlpas ’ (cukas) snukis. purns’,
apv. snipis 'smails stuns, izcilnis’, snypsti 'skapi dvest, spaukt’,
apv. snyple, snypsle ’snukis’ Pamata ir skanu atdannajums
Lidzigi veidoti an dazu germ valodu vardi, piem , afn snip
snippe 'knabis, pui ns, deguns, (parn.) prieksmeis ar smailu
izvirzijunw’
Ka vardam, kuram pamata ir skapu atdarinajuins, la snipis
ir daudz ion. variantu: snibis, snibis, snibis, snibis, snibis.
249
sods
snibis, snipis, snipis, snipis. Sie vardi g. k. bernu valoda vai
runa ar bdrniem (ari talakas variacijas: kntpis, knibis).
EF 2 1018 un 1019, M-E III 977, IV 89
snukis, apv. snucis, snukis [snukis], snucis; Is. snitkis, apv. sniiikis
't. p.’ Tas pasas cilmes ka verbs snaukt (sk.), apv. snaukt,
snukt. Formas ar k no kursiskajam izloksnem vai ekspresijai
(par varda nobeigumu sal. sukis, tekis). Atbilstosi nosaukumi
ari dazas germ valodas, piem., alri , vlv. snute, snut (v
Schnauze, apv. schnute), a. snout, norv. snut. zv. apv. snok
'snucis, purns, deguns’.
Pec cita uzskata (Endzelins) snufris ir aizg no lietuviesu
valodas.
Sk. an: snukurs. К
Doo III 252, EF 2 854 un 1018, KI 669, M-E III 979
sodaji 'sodrdji — sk. sodrep.
sod it - sk. sods.
sodreji [suodreji], apv. sodri [uo], sodaji [uo], sodeji [uo]; Is.
siiodys (dsk.), suodziai (dsk.), kr., bkr., ukr. сажа (psi. *sadjja).
Pamata ide. *sed- 'sedet, sesties’ (no ka ari la. sedet, sk.);
skanumija *sdd- > ab. *suod-, no ka la. arh sodi [uo] un
atvasinatas formas. Tatad varda sakotneja noz. 'nos£dumi’_
17. gs minetas formas sodi [uo], sodaji [uo], ari verbs
sasodaties [uo]: «skurstenis sasodajies» (Fur 2 432). lepriek-
sejo gadsimtu literatura ari citas formas, piem, sodejas [uo]:
«. Kas visus jaukumus ta parpem gluzi, Ka paliek tie ka sodejas
un gruzi» (E. Dinsbergs. Pridis un Trute, 1860 48).
В II 342 un 551, E I 86, EF 2 942, Karaliiinas 13 39, ME
III 1135 un 1136, Pok 884, W H II 508, Пр II 244, Ф III 544 Ц 421
sods [suods]. Aizguvums no skr. судъ 'tiesas spriedums, sods’
(kr. суд ’tiesa, spredums’); psi. *spz/z> no ide *som- ’кора,
kopejs’ + *dhos ’likts’. Lidz ar tas pasas cilmes atv-iem sodit,
sogis [iio] vards aizguts lidz 13. gs. Tas minets 17. gs. vard
nicas varidta forma un nozime: sods [uo] ’tiesa’ (Mane I 74,
Fur 2 432), 'tiesa, prava’ (Lj 274), sodiba [uo] 'sods’ (Mane
I 177, Lj 274) 16. gs. sodiba 'tiesa’- «ta uastare sodibe» (Cat
282). 18 gs mijas vardu nozimes: sods 'tiesa, sods’ (Lg II
313, St I 282), sodiba 'tiesa’ (Lg II 313), 'sods (St 1 282).
19. gs zud so vardu nozime 'tiesa’, un gadsimta v du abi apzi
mejumi lietoti nozime 'sods (V 2 212, U I 270) Kops 19 gs.
beigam vards sodiba lietots tikai sarunvaloda un ka biblisms,
bet ka termins nostabilizejies vards sods (V 3 165). 20 gs.
sakuma vardnicas parada vardu miju: J Dravnieka 1910. g. vard
ntca blakus vardam sods vel sodiba ar piemeru «Dieva sodiba»
(P 1 1049), bet 1913. g. tikai sods (ari «Dieva sods», D 2 37
un 420).
Verbs sodit [uo] 17.—18 gs ar tag. Цо cel mu (es sodiju.
sogis 250
Elg 1 126), musu dienas an dazas 1г1ок5пёэ (E-H II 610); sal.:
«Marsip, Dieva sodijama, Nemin manis kajipam!» (LD 23810, 3).
Subst. sogis [uo] no skr. суди (ssl. spdi), судии, судия
(kr. судья) 'tiesnesis*. Vards minets 16. gs. tekstos un 17. gs.
vardnicas paraleli apzlmejumam soditajs [uo] (Elg 1 126, Lj
274)
Buck 1429, 1431 un 1441, E I 105, 1 822, EF 2 936, M-E HI
1136, Sum 33 un 35, Ш Ондруш — Эт 1984 178, Пр II 413, Ф III
794 un 796, Ц 460.
sogis — sk. sods
sokas [suokas], apv. [uoz], inf. sokties [uo, uo2], tag. 3. pers.
apv. socas [uo], pag. socas [uo]. Verba sekties (sk. sekt)
paralelforma Pamata ide. *sekv- 'ostot pedas, meklet; dzit (pe-
das)’, skapumija *sofee-, no ka kr. apv. сочить 'meklet, izsekot
(medijumu)’, lat. socius 'biedrs, lidzdalibnieks’. La. sokties [uo]
vai nu no saknes stiepumpakapes (^sok*- > ab. *suok-), vai ari
uo no an < on par tagadni parveidota sena perfekta (Endzelins).
La. sokas [uo] sakotneji 'veicas pedu dzisana’, no ka vispa-
rinata noz. 'veicas’ («darbs man sokas»). Par paralelajam
formam sal. «Lai secas, kam secas, Man secas (var.: sokas,
sl^iras, veicas) adisana» (LD 7284 1 var.).
E 1 735, EF 2 773, M-E III 815 un 1136, Pok 869, W H II
551, Ф III 731
soklis [suoklis] apv., ari sokls [uo], sokla [uo], sokle [suokle]
'zema p|ava, zema vieta tiruma, mitra vieta; mazs purvips;
purvs, kur skraji aug pnedites un berzipi; saura, zema p|ava,
kas lesniedzas meza; meza svitra starp laukiem; bieza jaunaudze,
purva augoss skujkoks’. Tas pasas cilmes ka seklis (sk sekls)
Pamata ide. *sek 'notecet, izsikt, nokristies (par udeni)’, no ka
ari la. sikt (sk. siktb). Skapumija *sek- : *sdk- > ab. *sek-
. *suok-, no ka la. seklis, soklis [uo]
lespejams, ka subst. soklis [uo] (un morf varianti) darinats
no adj sokls [uo] К Milenbaha vardnica adj. sokls nozime nav
precizeta: «sokls [uo] koks» var but tiklab 'tads, kas audzis
sokla’, ka an 'siksts, elastigs, lokans’. (Sal. soklis [uo] 'leni
augusi egle ar planam un cietam gadskartam’ M E III 1136;
«ciets un siksts ka sok]a kuoks», A. Sterste — E H 610).
Pec cita uzskata (Endzelins) varda pamata var but *syenk
: *syonk- 'liekt, supot’ vai («mazak iespejams») tas saistams
ar vidusang|u saggen 'gnmt, kristies’.
Blakus formal soklis [uo] lidzigas nozimes apvidvardi ar
citu saknes vokalismu: siklis 'mazs purvs sila; udenslama sausa
purva’ (. sikt', M E III 837), sikle 'sils’, siklis [i2] 'purvips
meza vidu, p|ava vai gambas’, [i] 'meza jaunaudze’, [i] 'bieza
priezu jaunaudze’ (: sikt, siks; M-E III 852, E-H II 491).
Vardam siklis ir baltu — illiriesu un baltu tra^iesu izoglo
sas (Laucute). (K)
251
soli!
EF 2 962, E-H II 610, M-E III 1136, MM III 290, Pok 566,
Лаучюте Симп 21, Эт 1984 115 119
sokstit 'рёгГ sk. sakas.
solis [suolis]; Is. suolis, suolys, suolis 'leciens’, sudliais 'auleksiem’
(•*- 'lecieniem’), vav. schel 'lekdams’, ssk. skelkr 'bailes’ (*- 'bailes
uzlekdams’), si. salabhah 'sienazis’ (-*- 'lecejs’), salura- 'varde’
(-«— 'leceja’). Pamata ide. *(s)kel- 'lekt’, kas radniecigs ar
*(s)kek- 't. p.’ (no ka la. sakt, sk.). Skapumija *(s)kol- > b.
*sdl- > ab. *suol- > la. suol-, no ka solis [uo] 'leciens' —► 'kajas
liciens (uz prieksu, atpaka| u.tml.)’. Atv. so[ot [suo|udt]. Arh.,
apv. «so|is iet»—so|iem iet (Fur 2 434, E-H II 610).
EF 2 1035, M E III 1137, III 313, Pok 929, Гам Ив 3 109,
Мартынов 1 156
solit [suolit], apv. solat [suolat]; Is. siulyti, apv. siulinti, siuloti,
siuloti, sUlyti 'piedavat, solit (piem., maksu, atlidzibu)’. Tradi
cionali solit uzskata par aizg. no senkrievu valodas (сулити, kr
arh. сулить 'piedavat, solit; nomierinat ar solijumu’, Brikners,
Buga, Endzelins, Frenkels) un lietuviesu formas — no baltkrievu
valodas (arh. сулить > сулщь; Skardzus, Frenkels). Slavu
valodas vardam nav noteiktas etimologijas; dazi autori to atva
sina no skr. сулЪи ’labak’ (Fasmers ar saubam). Ta ka la. о [uo]
aizguvumos ir no tada skr. у [u], kas izveidojies no saura o,
bet saja gadijuma tas nav konstatets (nav vispar fiksetas sena-
kas varda formas), jasaubas, vai la. solit ir aizg. Ari Is. siulyti
fonetiski neatbilst slavu formam (siu-, bet slavu su ).
V Ivanovs saista Is siulyti ar siiilas 'diegs’ ( la. apv. Sula
'vile’), kas ir atv. no siiiti 'sut’ un talak no verba siet saknes
(sk. sut). Par formu un nozimi sal. he. ishiul 'sejums [e]
pienakums, ligums’ (no iSfiiya- 'siet, saistit’); tada gadijuma
nozime 'solit’ no 'saistit (ar solijumu)’. Tacu saja gadijuma
grutak izskaidrot latviesu varda formu ar о [uo], un nav
fondtiskas atbilstibas slavu formam (kur vajadzetu but $-).
Realaks ir cits varda cilmes risinajums: pamata ide. *seu
'liekt, griezt, dzit’ > b. *siau- (no ka ari la. saurs, sk.),
skapumija *siu- (no ka Is. siulyti). Skapumija *sou- > b. *sau-
: *su (no ka Is. apv. sulyti) un stiepuma pakape *sdu- > ab.
*suo-, no ka la. solit [siio] Tas pasas cilmes ir he Suyai-
'grust, spiest’, si. suvdti 'iekustina, uzbudina, atdzivina, spiez,
dzen, atklaj, parada’, ave hav- 'dzit, iekustinat’, hunaiti 'censas
ко sagadat’ No saknes stiepuma pakape seniru sd(u)id (<
*sou-eie-ti) 'griez, vers’.
Verba solit nozimes attistiba vareja but sada: 'griezt, verst’
->- 'atklat, paradit’ —>-'piedavat (paradito)’ —'solit’. Verbam solit
piemit abas pedejas nozimes. (Semantiski tuvs ir ave. hunaiti
'censas ко sagadat’.) Tas pasas cilmes Is. siulyti saglabajis
agrako nozimi ’piedavat’ blakus verbam zadeti 'solit’.
Slavu formu pamata ir vai nu ide. *sou , vai ari vards slavu
sols 252
---------------------—------------------------------------f-------
valodas (sastopams tikai austrumslavu valodas!) aizguts no
baltu valodam: ab. *suohti > si. *suliti. (Par formu sal. bkr.
клуня клуна 'rija, labibas s^iinis’ < la klons [uo] vai Is
kluonas 'rija, klons’.) Kr. apv сюлить 'piedavat, solit’ ir jaunaks
aizg. (no Is. siulyti).
Latviesu valoda [oti biezi lietojama verba priedek|a forma
apsollt (refl. apsolities), kas modifice vardu ne tikai aspekta
zipa (pabeigtiba), bet ierobezo to an semantiski: priedek|a verba
saturs уёгз1з tikai nakotne. lespejams, ka atv-a formu ietekmejis
sinonimais vards apnemties, bet varbut tarn ir vel cits, vestu-
risks pamats: saistijums ar realu darbibu. Jedzienu 'solif ide
valodas izsaka ar dazadu vardu nozimes parnesumu, bet vienmer
pamata ir kada reala darbiba, kas pavada vai simbolize solijumu.
Attiecigo apzimdjumu saista gan ar jddzienu 'runaf (piem., Is.
zadeti '(ap)solit’ : zadas 'valoda, runa’; v. versprechen '(ap)solit’
: sprechen 'runaf), gan atvasina no kadas fiziskas kustibas
(piem., lat. promittere '(ap)solit’ 'sutit uz prieksu’). Ats^ingi
attiecigais vards izveidojies slavu valodas kr. обещать
'(ap)solit’ no ssl. obescati < psi. *obetjati (> p. obiecac)
< *obvetjati, kam pamata laikam psi. *vetb / *veta 'zars, rikste,
kluga’ (Me|picuks; tas pasas cilmes ir la. vit, vtca). Tatad sa
verba sakotneja nozime ir bijusi 'apspraust ar zariem’. Sada
veida apzimets, piem., atdalitais un kadam apsolitais zemes
gabals. Velak abstraheta specifiska varda nozime, attiecinot so
vardu uz jebkadu solijumu.
Analogu procesu var iedomaties latviesu valoda. Piedavato,
apsolito, noveleto objektu apskat ja, aplukoja (ap-: apkart, no
visam pusem), bet, ja tas bija zemes gabals, bisu koks vai
tamlidzigs objekts, tad ari apgaja tarn apkart. Те vareja rasties
asociacija solit : sojot, un verbs apsofot (apkart) vareja ietekmet
ari verba solit atv a formu.
Neatkangi no varda semantiskas attistibas jedziena 'solit
izteikums saistas ar runas aktu, kas vesturiski dazkart bijis
ar svinigu, pat ma^isku raksturu. Sal. kr обещать 'solif : обёт
'svinigs (muku) solijums’. Magisks raksturs palaikam piemitis
varda solit atv-iem; sal.: « . . eeluses ta saukta solisana uz
laikiem, ka uz Jurgiem, Japiem un citiem svetku laikiem, bez
maju teva peste|iem un solisanam neviens no visiem maju |audim
neko nedriksteja est, ne dzert, bidamies no sodibas. . Vel
nav diezin cik sen atpaka|, kad daudzinaja: «Vi, vel jau tai seta-
ir solisana.»» (Blaubergs Seipili, DL Piel 1891 IV 61) (K)
В I 351, II 364, III 502 un 882, Bartholomae 1782, G. Bon-
fante — St В IV 126, Buck 1272, E I 105, EF 2 788, KK Sym
posium balticum (Hamburg 1990) 181 —184, Maziulis 6 139, M E
III 1137, MM III 488, Pok 914, Ti I 389, Ив 12 166, Лаучюте
59, Мельничук 4 109, Ф III 801
sols [suols], arh. sola [uo], sole [uo]; Is. suolas 't. p.’, sav. swelli,
253
soms
vav. swelle 'ba|^is, slieksnis’, v. Schwelle 'slieksnis’, isl. svoli
'klucis’, gr. selma 'griestu ddlis, airu sols’, sells 'ekas, kuga
sl^ersba]Ips, sols’. Pamata ide, *syel- . *sel- 'ba|ljis, delis; prieks
• mets no ba^iem, de|iem’. Skapumija *sdl- > ab. *suol-, no ka
la. sols [uo]
Рёс cita uzskata (Buga) vards saistams ar verbu sedet, ka
lat. solium 'atzveltnes kresls, tron s’ saistams ar sedere 'sedёt’.
17. gs. G. Elgers lat. scabellum 'solips, l^eblitis’ tulkoja ar
sinontmiem: «kajas sole, pamasla, pabalsts, kajas krdsls» (Elg
1 192).
Sk. ari: sile.
В I 602, II 554, EF 2 942, HF II 691, Karaliunas 13 41, KI
692, ME III 1138, Pok 898, Zev 2 264
soma [suoma]. Aizguvums; no skr.' сума 't. p.’ (kr. сума), kas
savukart ar po|u valodas starpniecibu no sav. soum '(nastu
пеэё]а dzivnieka) nasta’ (v. Saum). Varda pamata gr. sagma
> lat. sagma, sauma 'nastu segli; (d ivnieka) nasta’. Latviesu
valoda vards aizguts lidz 13. gs. (kad skr. у izrunaja ka [o]).
17. gs. vardnicas tas minets ar noz. 'maizes kule’ (Mane I 147),
L 'kule’ (Fur 2 434), 'ce]a soma’ (Lj 275). E. Gliks 17. gs. beigas
so vardu lieto visparinati, tuvu musdienu nozimei: «baze to sava
baribas soma» (G1 3 24). 18. gs. varda nozime paplasinata,
M'-ietverot jedzienu 'sainis’ (St I 282) un '(viena gabala nomaukta)
(i-dzivnieka ada’ (Lj I 114). Sada ada (parasti kazas ada) daudzas
f zemds lietota ka sl^idruma, piem., udens vai vina, tvertne trans-
portam. Ta laikam bijis ari Latvija; sal. tdz.: «Es redzeju tautu
delu Ar kazipu ecejam; Judz гетё somas lopu, Es dos’ Ьёги
kumelipu!» (L^Dz 222).
Vards ar plasu semantiku lietots ari 19. gs. (U I 270, V
2 212). Nozime '(zvdra) ada’ literatura sastopama уё! 19. gs.
1 beigas un 20. gs. sakurna, piem.: «Ka patiktu gan гуёги somas
tarn kungi, lepnas kundzenes?» (F. Malbergs. Dzejas skapas,
• 1880 I 25), «suomu es vipam [vilkam] nuomauksu» (J. Jansev-
skis E-H II 610).
, Apzimejums somas stabule 'dudas’ (St I 282; soma stabules,
G1 2 817) 19. gs. parveidojies forma somu stabules (somu
dukas, Auseklis I 58) laikam varda somi ietekme (tautas etimo-
logija). Tautas pieder ga apzimejums (soms) letekn^jis ari 17
un 18. gs. varda paraldlo lietojumu vir. dzimtd (piem., E. Glikam,
J Langem)
В I 351, II 502, E I 105, HF II 670, KI 627, M E III 1138,
Sum 34, Sm 2 42, Ф III 802
soms [suoms]. Aizguvums; no s. suomi 'somu valoda’ (Suomi
'Somija’). Latviesu valoda vards ir sens aizg. (varbut ar lib.
suQtn 'soms’ starpniecibu). Tas sastopams 17. gs. vardnicas
(soma valoda Mane II 252, Soma zeme II 387). 18. gs. to
aizstaja germ, pinnis (< v. Finne, Lg I 237, St I 378). 19. gs.
spaidit .254
vidu germanismu me^inaja aizstat ar vardu sums (J Alunans,
SDP II 25), kas ietverts nosaukumos Samu sala, Sdmu zeme
(sk. sami). 19. gs beigas valoda no jauna ieviests vards sons
(ari somiet(i)s, V 3 438).
Ket 386, M E III 803 un 1139, SKES 1114
spaidit spaids — sk spiest
spaile [spaile, ai], apv spailis. Tas pasas cilmes ka splle(s) (sk.)
Pamata ide. *sp(h)e(i)- : *'sp(h.)l- 'vilkt, stiept, sasprindzinat,
spilet’ ar atvasinato noz. 'attistities, izplesties’; latviesu valoda
skapumija I : ai. Nozime 'vals’ («siena spaile», «meitas arda
spailes», M-E III 981) no senakas 'izpletums’, t. i„ p|aveja roku
izpletums (Endzelins) vai ari 'vilciens, stiepiens’ -► 'vdziens’.
Vards senak Kursa un Se|zeme.
Vards spaile(s) [ai] ar noz. 'spile(s)’ sakotneji 'koks ar
skeltu, izplestu galu’, no ka ari '(izplests, izstiepts) tikis (tikli)’
un 'iidas’, no ka 'zvejas piederumi’.
A Kronvalds lietoja vardu spaile ari nozime 'aile’ (1873, Kr
II 413)
В III 215, EF 2 867, E-H II 544, M-E III 981, Pok 983
spainis [spainis] Aizguvums, kura pamata vlv. span(n) 'koka
spainis’ no ide. *spen- 't. p.’ (vienas cilmes ar *sp(h)e- 'gars
plakans koka gabals’). No vlv. varda la. sar spannis [spafinis],
apv. spanis. No vlv. spann > spand Kursas izloksnes *spandis
> spangis ’spainis’ (kur g varbut no gen. *spandia, Endzelins);
sal. Is. apv. spandts, spangis (kas varbut kursisms)
Liter, spainis formu gruti izskaidrot ka Ion. attistibas rezul-
tatu (no spannis), jo latviesu valoda nav raksturiga mija ann
> ain. So formu laikam var izskaidrot divejadi.
1. Forma parveidojusies pec apv (kursu) *spainis 'tidu,
zvejas piederumu kopums’ (sal. Is. arh. spainis '20 udu кора’
Klaipeda), kas ir varda spailis 't. p.’ morf. variants. Nica spailis,
spails ne tikai '15—20 gangu udu’ (E-H II 544), bet ari 'visi
zvejas piederumi : «mums ir pilnigs spails. laiva, vadus . . , tikli
un visi citi zvejas daikti» (J. Jansevskis — M-E III 981). Ja sada
nozime piemita an vardam *spainis, tad so vardu vareja attie
cinat uz (koka) trauku ka zvejas inventaru, pargrozot no vlv.
aizguta apzimejuma span(n)is formu. No Kursas zvejnieku lek-
sikas varda forma vareja ieviesties Vidzemes piekrastes zvej
nieku leksika un pakapeniski visas tautas valoda.
2 Vards var but kontaminejums no span(n)is + lib pdjnal
'apa|s trauks no liekta koka’ vai ig. apv. paenas, paenal't. p.’
A zg. minets 17. gs vardnicas vispirms forma span(n)is
(art «piena - span (n) is». Mane I 123 II 343), gadsimta beigas
Nicas un Bartas autora J. Langtja manuskripta an paralelforma
spainis (bet piemdros «uden-span(n)is», «piena span (n)is», Lj
277). Vidzemes libisko izlokspu parstavja G Elgera vardnica
tikai spainis (Elg 1 131, sinonimu virkne: tauver(s), ЬаЦа,
255
spals
spainis, udenstrauks, 171). 18. gs. G. F. Slenders Augskurzeme
pazinis tikai formu spqn(n)is (St 1 284, II 192) J. Lange Zie-
me|vidzeme konstatejis ari paralelformu spainis (Lg II 140), un
uz so formu, papildinot Stendera vardnitii, 19. gs. sakuma nora-
dijis an cits Zieme|vidzemes autors — К Harders (Wei 116).
Pirmaja Bibeles tulkojuma lietots vards spangis; «tad atda-
rija viija vienu piena-spangi un dzirdija to» (G1 1 476). So varda
formu laikam izvelejusies teksta revidenti no Kurzemes.
Forma spainis liter, valoda iesakpojas leni. J. Alunans 19. gs.
vidu lietoja vel formu span(n)is: «[liLiieri] pardod par 9 rub|iem
span(n)i» (SDP II 54). 19. gs. 70. un 80. gadu vardnicas spainis
bija tikai paralelforma (U I 271,. II 222, V 2 212). Skauzot
formu spannis ka tiesu vacu varda atdannajumu (an bv. span(n)
'spainis'), liter, valoda kops 20. gs. sakuma domine forma spai-
nis (D 1 306, 2 58). (K)
В II 310, EF 2 859, Ket 270, Magiste 1893, ME III 981 un
985, Pok 989, A.Stafecka — Kent pet 217, Zev 2 207 un 278
spalgs [spalgs], apv. [al]; Is. зра1дё, spalgena, spalgenas
'dzervene' (ч— 'spilgta (oga)’). Tas pasas cilmes ka spilgts (sk.).
Pamata ide '(s)p(h)el- spidet, mirdzet’ ar g saknes paplasi-
najuma; b. *spelg-. *spalg-t no ka la. spalgs. Sakotneja noz.
'spidoss, mirdzoss’ (sal. p. pelgac 'spiddt, mirdzet’) -+ 'spilgts’.
«spalgi spulguo . . zvaigzne» (M-E III 982). Ar noz. parnesumu
'|oti ska|s, asi ska|s’: «Gara man bize bija, Spalga man i
valod pa: . . Soli speru, zeme rib, Vardu saku, mezi skan» (TDz
36524). Ar talaku noz. parnesumu |oti auksts’- «spalgs ziemas
aukstums» (A. Saulietis - M-E III 982) Sadam noz parnesu-
mam pamata laikam ska|ie lauska speriem sal «паса ziema ar
.. spalgam, lauskuotam naktim» (J. Jaunsudrabiqs — M-E III
982).
No apv. spelgs [?] 'spalgs’ subst. spelga [<j], spelgonis
[uo], spelgona [uo] 'liels sals, liels aukstums’ (apv. an liels
karstums); sal. apv. spalgona [uo] 't p
EF 2 858, M-E III 982 un 988, Pok 987, Urb 4 57 up 8 180
spalisi, vsk. spahtis 'nelieli parazitiski tarpi’ Tas pasas cilmes ka
spa[t (sk.), sa varda dem ar nozimes parnesumu uz sikiem
dzivniekiem.
M-E III 984
spalot 'plosit, sist’ sk spa[i.
spals pr. spelanxtis 'sl^emba’, a s. spelc, spile 'skaida, skals’, afri.
spalke 'sl^emba’, spalken 'plaisat sl^elt’, v spalten 'ska dit,
sfcelt, ssk speld 'delis’ (ч- 'plestais, skeltais’), gr. sphalds
'metamais disks’ (ч- 'skeltais koka gabals ), lat. spolium novilkta
dzivnieka ada; lenaidniekam atnemts laupijums’. Pamata ide
"(s)p(h)el 'skelt, noskelt, noraut’ > b. *spel- : *spal-, no ka
la spals. Varda sakotneja noz. 'noskieltais (koka gabals) .
Sk. an: spalva, spa[i.
spalva
256
E IV2 312, HF II 828, KI 718, M-E III 982, Pok 985 (986),
W-H II 577
spalva [spalva]; Is. spalva 'krasa’, narev. spila 'spalvipa’. Pamata
ide. *(s)p(h)el- 'skelt, nos^elt noraut (no ka an spals, sk.)
ar у saknes paplasinajuma; b. *spelp- : *spalu-, no ka la. spalva.
Pec cita uzskata (Pokornijs) varda v no senaka *pelpo 'rauju’
(sal. bsl. plevp 'raveju’). lespejams ari, ka bijis и celma vards
*spalu , kas parveidots par a celma formu *spalu-a- > spalva-
Sakotneja nozime vai nu ,'skeltais, pluksnotais’, vai* an tas
ко norauj, nopluc, izpluc’. Krasas nozime ir sekundara.
Sk. ari: spilvens.
Brence 1 257, Buck 203, 246, 1051 un 1290, EF 2 859,
Lanszweert 44, M-E III 983, Pok 986, Schmid 5 281
spalvenis 'spilvens’— sk. spilvens.
spall, vsk. spalis- Is. spatial, vsk spalls, apv spalys 't. p., pr.
spelanxtis ’skemba’, sav. spaltan, vlv. spalden, v. spalten
'skaldit, skelt, a-s. spildan 'iznicinat’ (-*- 'saskelt’), si spha(aii
'saplist, saspragst, *sphalayatl 'ske[‘ (divd sphatltah 'saskells,
saplests’), gr. (eoliesu) spalls 'skeres’, sphelas 'malkas skila,
nuja; sols, izdobts blukis’. Pamata ide. * (s)p(h.)el- 'skelt, no-
skelt, noraut’ (no ka ari spals, sk.) > b. *spel~, no ka bijis
verbs *spelt skelt, plest’ ar iter, spalot [uo] (apv.) plosit, sist,
atri cirst; plaisajot lobities (piem. par dakstiniem, par dzelzi,
ко ka|); dzirkste|ot, kvelot . No verba ar saknes patskapa miju
ari subst. spalls, dsk. spa[t (par patskapa miju sal skelt :
skals) ar sakotnejo noz. 'nopldstais, noskeltais (sikums) No
ta salidzinajums «ka spa|i» vai nu '|oti daudz’ («naudas vipam
ka spalu»), vai '[oti mazi, sik («zivis ka spa|i—mazinas», M-E
III 984).
Sk ari. plukt spalisi, spelie
EF 2 859, E-H II 545, HF II 829, KI 718, Maziulis 6 281, M-E
III 984, Pok 985 (986)
spanga 'spoza metala plaksnite’— sk. spogutis
spardit - sk. spert
spare3 [spare], apv. [a], spars [a], sparv(l)s, sparv(i)s, Is.
sparva, sparva, sparvas 'lopu dundurs’. Forma spars laikam
no spares (Endzelins) ar velaku parveidojumu.ё-celma forma.
Tas pasas cilmes ka spert (sk.; Skardzus); par saknes patskapa
miju sal speri spardit. Kukainis ta nosaukts laikam tapec,
ka ierosina dzivnieku spardisanos: par sparem agrak sauca ne
tikai kukainus ar lieliem caurspidigiem sparniem (kr. стрекоза,
v. Libelle), bet g. k. dundurus, kas apstaja lopus: «dundurs un
aklais spars kas dzivuo nuo citu asinim» (M. Kaudzite M-E
111 988). Sal. tdz.: «Sila mam odi eda, Spares sila malma» (LD
30668).
lespejams an cits varda cilmes risinajums. pamata ide.
*sper no skapu atdarinajuma, kas rakstungs sparnu vibresanai
257
speks
un spejam, pekspam kustibam (. spurgt, sk.) Sis ci mes ir
vairaku putnu, piem., zvirbu|u, apzimejumi dazadas valodas (sal.
sav. sparo, go. sparwa < germ. *sparwan- 'zvirbulis’). Ska-
pumija *sperp- : *sparp-, no ka la. sparvs > sparvs > spars
ar paralelu e celmu. (K)
EF 2 862, M E III 986—988, Pok 991
spare [spare] 'jumta konstrukcijas deta|a’. Aizguvums; no vlv.
spare 'ba|kis, spare’ (v. Sparre(n) 'spare’), kam pamata ide.
*(s)per- 'karts, spare’. Aizg. mindts vardnicas kops 17. gs.
(span Lj 275, spare Lg II 314, spares St I 283)
KI 720, M-E III 987, Pok 990, Zdv 2 114
sparns [sparns] arh. sparna, Is. sparnas, kr. ukr., bulg. перо
(bsl. pero), c. pero, p. pidro, asor. pjero 't. p.’, sav. fam, v. Fam
'paparde’, he. partapar (gen. partaunas) 'spalva’, si parnam
spalva, lapa’. Pamata ide. *(s)per no 'sparns no saknes *per-
'par, pari (prom no ka)’ (no ka ari par, sk.) 'parvest, lidot’;
skapumija b. *sparnan (nek. dz.) ar pareju vir. dzimte *sparnas
> la. *sparns [ar] > sparns [ar], leskapa mobilais s- (Mair-
hofers), vai ari s no saknes *spher- 'raustities, spert’ (no ka
la. spert; Pokornijs). Atv. sparnot [uo] apv. 'lidot’ 'atri skriet ,
liter trans, 'sajusminat, iedvesmot’.
Sk. ari: paparde.
Buck 245, EF 2 861, KI 184, Lanszweert 174, M-E III 987,
ММ II 223, Pok 850, Пр 11 44, Ф ill 243, Ц 336
spars Is sparas, sparus, spartiis sparigs, straujs’, atspara,
dtsparas 'balsts, atbalsts, atspars , pr sparts ’stipri’ '[oti’,
spartin (ak.) 'speku’, ave. spar(aiti) 'sper, gruz’, skitu spar
'uzbrukt, spiesties virsu’. Tas pasas cilmes ka spert (sk.);
pamata ide. *sp(h)er- ’raustit, spert, l^epuroties, mest’ > b.
*sper- : *spar-, no ka *sparas > la. spars. Sakotneja nozime
laikam 'speriens . No savienojumiem, piem., «ar sparu atgrust,
notriekt», vards spars leguvis abstraktaku nozimi: speriens’
—► 'trieciens’ —► 'speks, energija’. Verbs sasparot [uo], refl. spa-
roties [uo], sasparoties [uo].
Bl 6 208, E IV2 312, EF 2 860, Maziulis 6 312, M E III 986,
Pok 992, Абаев 3 304, To 14 151
speja sk. spet.
spejs [spejs, e]. Tas pasas cilmes ka spet (sk.); sal. tag. (es)
speju Ar citu piedekh Is. sperus 'atrs, straujs, steidzigs, spe-
cigs
В II 49, Bl 6 208, EF 2 866, M E III 991
speks [sp^ks], Is. spekas, speka 't. p.’ Pamata ide. *sp(h)e^
'attistities, izplesties’ (no ka ari spet, sk.) > b. *spe- ar pied.
ko-, no ka *spekas > la. speks. No saknes noz. 'attistities,
izplesties’ —tapt resnam, specigam’, subst 'stiprums, speks’.
Senatne speka jedzienu saistija ar rcsnumu; sal. ar to pasu
piedekli si piva-sphakafy 'aiz treknuma uzblidis' ('|oti resns’)
4484
spekis
258
17 gs. speks 'karaspeks, armija’ (Mane II 365, Lj 276) Par
sadu nozimi sal. tas pasas saknes oset. fsad 'кагазрёкэ’ (<
*spada-), ave. spdda- 't. p.’ Jau 17. gs. ari apzimejums kara
speks (Lj 276; kara-speks Mane II 365)
Verbs spekot [uo] 'stipnnat’ (arh., E-H II 549), no ka apv.
spekots [uo] 'stiprs’. Liter, atspekot [uo], spekoties [uo]. Subst.
spekonis [uo] *|oti stiprs cilveks’ -* atlets’.
Bl 6 208, Buck 295 EF 2 864 L Ill 94, M E III 992, MM III
541, Pok 983, Абаев I 479
spekis. Aizguvums; no vlv., vh. speck t. p.’ (v. Speck). Pamata
ide. *sp(h)e- 'attTstlties, izplesties’, no ka la. speks. Aizg. minets
vardnicas kops 17. gs. (Mane I 171, Elg 1 501, Lj 277).
KI 721, M-E III 988, Pok 983, Zev 2 114
spele [spele]. Aizguvums; no vlv., vh spel(e) 't. p.’ (v. Spiel),
senak ‘deja’. Vards izveidojies germ, valodas. Aizg. vardnicas
un cita literatura minets kops 17. gs. divas nozimes: 1) 'muzikas
instruments’ (parasti dsk., Elg 5 167), 2) 'rota|a, jautribas
pasakums vai laika kaveklis’ (Elg 1 115 sinonimi: «mepge, spele,
jaktasana, dial, kaitasana», Elg 1 575: «zvirgzdu spele», t. i.,
kaulipu spele)
Vards ar nozimi muzikas intruments’ sastopams an tautas
dziesmas, piem.: «Krauklits sez ozola, Zelta speles rociqa» (LD
13613, var.: «Zelta stigas . . » 13614, «Zelta kokle . . » 13609);
«Kur tas meitas pulka dzied, Tur to spe|u (var.: Tur erge|u)
nevajaga» (LTD X 3704, 3)
17 gs. ari verbs spelet (muzikas instrumentu, Lj 275), bet
tas saja nozime laikam vel nav bijis iesakpojies valoda, jo J. Lan
gijs uzskata to par germanismu un norada, ka latviski jasaka.
koklet Nozime 'spelet’ lietots an verbs dziedat (sal. lat. cantare
'dziedat' un 'skandt, spelet’): «Dziedin dzieda bez mitesan(as)
Ar koklems und gigams, Ar stabulems und strumpems, Ar visa-
diems spelems» (Elg 5 166). Sal. tautasdziesma: «Uz spelites
es dziedaju, Uz spelites gavildju» (LTD X 3697).
Verbs spelet laika kavesanas nozime 17. gs. ar vairakiem
sinonimiem: «Es mepgd, es spele, es jakte, es raze, dial, es
kaitajas, es zartova [< p. zartowac 'jokoties], es mieslojas»
(Elg 1 115; «es spele ar gabaliems»— ar kaulipiem, 1 15; «kartes
spelet», Mane II 368) Refl. speleties rota|aties’ tikai 19. gs.
beigas (V 3 111, D 1 1014); lidz tarn saja nozime spelet, iet
spelites.
Saliktenis spelmants 'muzikants’ no vlv spelman vai vh.
speelman 't. p.’ (Lj 275 ar piezimi: «latviski saucas kok
letajs»).
KI 725, M E III 992, Zev 2 410
spelga, spelgonis, spelgona 'liels sals’— sK spalgs.
spelte [spelte], spelts [el], gen. -s; Is. spelte, speltis 'senas maizes
krasns caurums, pa kuru izplust garaipiem un dumiem’. Pec
259
spert
tradicionala uzskata (Endzelins, Frenkels, Zevers) aizguvums:
no bv. spelt(e) 'krasns aizvars; atslienamas krasns durtiqas;
dumu caurums’ Formas ziqa sim vardam atbilst vlv., vh. spelte
'nogriezts vai nos^elts gabals’ (v. Spalte 'sprauga, plisums’,
apv. rsl$ele’). Tacu nozime, kas saistita ar krasni, izveidojusies
Latvija un Lietuva. Latviesu valoda ta plasi varieta: 'aizverams
krasns dumvads, kurtuve, pelnu bedre, padzi|inajums krasns
siena (piem., skalu zavesanai), maizes krasns «azote», rijas
krasns velves prieksda|a’. Sis plasas semantikas de| liekas,
ka Baltijas vacu izloksnds speltes nozime aizguta no baltu valo-
dam, kur ta izveidojusies no varda senakas nozimes 'plaisa,
sprauga, skirba’ (kas vdl izloksnes, ME III 989). Tatad Baltijas
vacu varda spelt(e) sapludusi £erm. un baltu leksikas elementi,
bet baltu vardi ir mantotas cilmes.
Pamata ide. *(s)p(h)el- 'sl^elt, noskelt, noraut’ (no ka an
spall, sk.) > b. *spel-, no ka bijis verbs *spelt 'skelt, piest’,
no ka spelts 'skdlums, sprauga, plaisa’ (U I 272) ar velaku
parveidojumu ё-celma varda un ar nozimes specificejumu. Vards
minets vardnicas kops 17. gs.. spelte 'dumu vai garaiiju vads,
caurums’ (Elg 1 122, Lj 278), speltis (laikam t-celma vsk.)
’pavards’ (sin ugunskuris, Elg 1 146); si otra nozime laikam
izveidojusies no dumu cauruma, spraugas virs pavarda. К
Buck 1109, EF 2 864, KI 718, M-E Ill 988, Pok 985, Zev 2 114
un 410
spendzele kads dundurs’— sk. spiegt
spengt spiegt’— sk. spiegt.
spert [spert]; Is. spirti 'spert; stumt, mest; spiest, balstit; dzelt;
atri iet, skriet (u. c.)’, pr. sperilan (varbut labojams: sperclan,
Endzelins) 'kajas pirksta spilventips, kr. переть (psL *perti)
'stampat, triekties, spiesties (u.e.)’, ukr. пёрти, bkr. перць 't. p.’,
bulg. запра, запйрам 'aizturu, aizliedzu’, c. prill se 'stridities’,
zapriti 'aizskersot, atstutdt’, p. przec 'spiesties virsu, censties’,
ssk. sperna '(aiz)spert’, sav. spurnan 'spert (soli), (aiz)spert’,
ssk., sav. spor, vav spur '(lemita ) peda’, v. Spur 't p.; gramba,
sliede’, seniru seir (< *speret s) 'papddis’, he. ispar- 'nomidit’,
ispart-'slieties uz augsu; izbegt, glabties’, si. sphurati '(aiz)sper,
met, gruz; dzirkstejo, zibina’, ave. spar(aiti) 'sper, gruz’, gr.
spairo 'raustu, spardos’, lat. spernere 'aizgrust, aizspert, at
grust, noraidit’, oset. fsaeryn (< *spar- <. *spher-) 'spiesties
virsu, midit; spert (kaju)’. Pamata ide. *sp(h)er 'raustit, spert,
kepuroties, mest’; *sp(h)er-tei > b. *sper-tei/tl > la. spert.
Sakne saistita ar ide. *per- 'sit’ (no ka la. pert, sk.). Skapumija
iter, spardit [ar] < spardit [ar], kas tagad iz'loksnds ar [af];
sal. Is. spardyti. Ini. spert aizstajis senaku *spirt tagadnes
formu un supina (spertu) ietekme.
Sk. an prieks, saspringt, spars, spiras, spirgt, spirinaties
spraigs, sprands, spriestb, spurgtab.
9»
260
spet
E IV2 312, EF 2 873, HF II 755, Jeg 3 76, KI 734, Mach
495, M-E III 986 un 990, MM III 544, Pok 992, T 275, Ti I 416
un 418, W-H II 572, Абаев 1 483, Пр II 43, Ф III 240
spet [spet]; Is. speti '(uz)minet; domat, gudrot; konstatet, noteikt,
paredzet; pagut, pasp€t; but neaizpemtam, brivam; veikties; no-
gatavoties, nobriest’, kr. спеть, ukr. cniru, bkr. спець ’nobriest,
ienakties, nogatavoties’ (ssl. speti 'progreset; ievadit veiksmiga
gaita; veikties, sekmeties’), bulg. спёя ’nogatavojos’ s-h.
dospijeti 'nogatavoties, pagut’, slovepu sppti 'steigties, palielina-
ties, nogatavoties’, c. speti ’steigties’, p. spiac ‘pasteigties; pa
nakt, parsteigt’, kr., bkr., bulg. спех (ssl. зрёхъ), ukr. cnix, c.
spech, p. spiech 'steiga’, sav. spuoten 'pasteidzinat’ (v. sich
sputen ’steigties’), sav. spuot, a speed ’sekmes, veiksme; at-
rums’, sav. spuo(e)n ’but veiksmigam, izdoties; deret, palidzёt’,
si. sphdyate 'top tukls, piepemas, palielinas’, lat. spes 'ceriba,
gaidas’, toh В spe ’tuvu pie manis’. Pamata ide. *sp(h)e(i)-
'attistities, izplesties’ > b. *spe- un *spej,-, no ka la. spet un
tag., pag. (es) speju. Subst. speja, iespdja.
No saknes nozimes atsevisljas ide. valodas atvasinajumu
semantika attistijusies dazados virzienos, g. k. izsakot atrumu
(sal. la. spejs), briesanu un tuklumu, kas senakajos uzskatos
saistijas ar speku (sal. la. speks), ka an ar veiksmi. La. spet
atv-i ar atrumu maz saistiti (da|eji paspet), verba un ta atv u
semantika g. k. izveidojusies saistiba ar tas pasas cilmes varda
speks nozirni, ka an pauzot veiksmi. Lidz ar to spet izveidojies
par verba caret sinonimu; sie verbi varbut parstav dazadu
senlatviesu cilsu leksiku.
Subst. speja, iespeja ir 19. gs. jaunvardi, kas valoda ievie-
susies laikam ar K-Valdemara vardnicam (V 1 53, 2 63 un 212).
So vardu vel nav J. Neikena un К Ulmana vardnicas. 17. gs
J Langijs v. Vermogen tulko ar spejums (Spahjums, Lj 276),
18. gs. G. F. Stenders — spesana (St II 417), 19. gs. K. Ulma-
nis — tespeSana (U II 731); v. Moglichkeit tulkots aprakstosi.
«busana, kas but var» (St II 417), «izdarama busana; (lieta),
kas gan var notikt» (U II 519). No К Valdemara vardnicam
jaunvardus parpema un popularizeja «Baltijas Vestnesis» (ie
speja BV 1873 8).
Sk. ari: spejs, speks, spiets, spits, spivs.
В II 49, Bl 6 208, Brence 1 257, EF 2 866, KI 734, L III 94,
Mach 570, M-E III 993, MM III 541, Oxf 852, Pok 983, T 274
un 275, W H II 573, Гам-Ив 3 55, 117 un 219, Ив 12 161, Пр II
367, Ф III 734, Ц 445
spidet [spidet], apv. [I]; Is spindeti 't p.’ Vards baltu valodas
aizguts no irapu valodam (Trubacovs), kur *spid- / spit- no
ide. *kyei- : *kyi 'spidet; gaiss, baits’ (no ka an la svistb,
svltra). Sal ave. spita- 'baits’, spers. spi-ftra- 'gaiss’. Tatad spid
ir baltu formas svid- etimologiskais dublets
261
splegelis
Ir. *spid- baltu valodas aizguts [oti sen (varbut ap eru miju),
un tas pilmgi iek|avies baltu varddarinasanas sistema. Vai nu ir.
valodas (skitu valoda?), vai art velak baltu (austrumbaltu)
pirmvaloda sakne papildinata ar n infiksu—*spind-, no ka verbs
*spindti > 'spinsti > la. spist (apv.) 'spidet’ (Is. sp^sti 'sakt
spidet’), kura iter.-dur ir spidet. Kauz. spidinat.
Pec cita uzskata (Pokornijs) spidet no ide. *sp(h)e(n)d-
‘raustities’ ar noz. parnesumu 'saudities (par liesmu)’ —► ’spidet’,
vai an (Endzelins) notikusi kontaminacija *sp(h)e(n)d 4-
*sp(h)eng 'spidet' (no ka la. splgu[ot), vai an (Kara[ims)
bijusi baltu sakne *spei- : *spi- ar d un g paplasinajumu.
Sk. an: spodrs. (K)
Buck 1047, EF 2 870 un 874, M-E III 1001, Pok 989, Tp 7 18
spidzinat [spidzinat, 1], apv. [t2]; Is. spiegineti 'atkartoti spiegt,
kviekt, brdkt’. Atv. no verba spiegt (sk.), ta kauz. Sakotneja
noz. 'likt spiegt; dant ta, ka spiedz’: «Kam tu manus balelipus
Ka pelites spTdzinaji?» (LD 31857), «Kam tu to bernu pirti ta
spidzinajis?» (St 1 286) No sejienes ar parnesumu noz. 'mocif.
EF 2 867, M E III 1002
spiegs [spiegs], apv. [ie]. Aizguvums; no p. spieg 't. p.’ (sal. apv.
spiegs) vai p. apv. spieg, szpieg. Izteikts uzskats, ka aizg var
but ar lietuviesu valodas starpniecibu (Is. spiegas, spiegas;
Endzelins), bet vards var but ari tiesi aizguts no po|u valodas
16.—17. gs. Rakstungi, ka sa aizg-a nav J. Langija vardnica,
kur ir daudz lituanismu, bet tas pirmoreiz fiksets G. Elgera po|u-
latipu-latviesu vardnica (spiegis, sin. klausitajs — p. spieg lat.
exptorator, speculator, Elg 1 509, an 243 un 393). Forma spiegs
18 gs. (St I 284, ari spiegot).
Vel 19. gs. vards spiegs bijis maz pazistams, jo J. Neikens
tulko v- Spion aprakstosi «viltigs izlflks» (Vacu valodas ma-
ctba. 2. d., 1859, 27).
Kntoso zilbes mtonaciju varda letekmejis verbs spiegt
[spiegt] un ta atv-i (apv. spiegs [ie2] 'kads putns’, E-H II
554) (K)
EF 2 1024, M E III 1005
spiegt [spiegt], apv. [ie2]; Is. spengti 'dzinkstdt (ausis), sanet,
zuzet (par kukaipiem)’, spiegti 'spiegt, brekt, kviekt; dzinkstet
(ausis)’, gr. spizzo 'sisinu, ciepstu, pikstu’. Pamata ide. *speig-
/ *speng- spilgtas gaismas (sk. spigu(ot) un asu skapu apzi-
mesanai. Ide. *speig- / *speng- > la. spieg-, no ka spiegt. No
*speng- la. apv. spengt [en, en2] 'spiegt; sanet’ (: spendzele
'kads dundurs’); forma ar -en- ir kursisms (Endzelins), vai ari
arhaiska forma saglabajusies ekspresijai un labakai skapu at-
darinasanai ka daudzos skapu vardos (sal. spindzet, spindzele).
Sk. ari: spidzinat, spindzet
EF 2 864 un 867, HF II 766, ME III 989 un 1005, Pok 989
spiegelis sk. spogulis.
spiekis
262
spiekis [spiekis] Aizguvums; no vlv. speke, vh speecke '(ritepa)
spiekis’ (v. Speiche). Pamata ide *(s)p(h)et- 'smails, smails
koks’. Aizg. minets 17. gs. vardnicas musdienu forma (Fiir 2
439, Lj 277).
Doo III 271, KI 722, M E III 1006, Pok 981, Zev 2 116
spiest® [spiest]; Is. sppsti 'likt sprostus, slazdus, cilpas; l<ert ar
sprostiem, slazdiem, cilpam; spert; domat, nospriest; spraukties,
list; atri skriet, steigties; |oti gribet, tiekties, censties’, go., sav.
spinnan, v. spinnen 'verpt’. Pamata ide *(s)pen- 'vilkt, stiept;
verpt’ (no ka an pit, sk.) ar d saknes paplasinajuma; b. *spend-ti
> *spensti (Is sppsti) > la. spiest.
Verbs sapludis ar tadas pasas nozimes un formas vardu no
ide. saknes varianta *spei- 'vilkt, stiept’ > ab. *spie-. Skapumija
ab. *spied- : *spaid-, no ka la. iter, spaidtt [spaidit] un subst.
spaids.
Pec cita uzskata (Endzelins) spaidit ir jaundarinajums, kas
aizstajis senaku *spuodit no tas pasas saknes ka spiest.
Ir vairaki ide. saknes varianti. Blakus formai *spe- : *spei-
ir ne vien *(s)pen- 'vilkt, stiept; verpt’, bet ari *(s)peu- 'spiest,
citigi veikt, steigt’ (-*- 'stiept, vilkt’), un no visam trim formam
paplasinajums ar d ieguvis noz. 'spiest’. Ide. *speud- : *spoud-
> b. *spaud-, no ka *spaud-ti > Is. spausti, iter, spaudyti
‘spiest’.
Ari latviesu valoda bijis verbs *spaust ’spiest’, no ka apv
iespaust 'iespiest (gramatu)’ (E-H I 543), 17. gs spausana
'(gramatu) spiesana' (Elg 1 429), izspaudlt ’izspiest’: «tirs vins,
katers [kurs] no vina-ogiem izspaudits top» (Mane 1 374).
Skapumija b. *spend- *spand , no ka bijis verbs *spansti
> la. *spuost. Ta atv sposts [uo] ’slazds’, sekundari ’putnu
Ijerama cilpa, buris’ (Is. apv. spqstas, liter, dsk. spqstat
’slazds’); verbs spostit [uo], spostot [uo-ud] ’likt slazdus,
cilpas, kert slazdos’ (M E III 1035).
Atv. atspaids ’atbalsts’ (piem., «atspaids vecumdienas») iz-
loksnes vel fiziska nozime, piem , 'koks ar stakli gala, kuru lieto
gubas atspiesanai pa abam pusem’ (E Brencis — RKr XV 106)
Atv. iespaids darinats pec v. Eindrtick parauga (Druck
'spiediens’).
Ari verbs (ie)spiest gramatrupnieciba pec vacu valodas pa-
rauga, v. drucken 'spiest’ —► 'spiest gramatas’: drilcken 'spiest
(parastaja izpratne, senak ari gramatas)’. Mijoties verbu spiest
un spriest lietojumam, 1585. g. katehisma titula teikts «lespriests
Vilne(s) Pile», t. i., lespiests Vi]pas pilseta Nakamajos gadsim
tos saja nozime lietots verbs (ie)spiest ar atv-iem; piem.,
G F Stendera gramatas «Pasakas un stasti» titula 1789. g.
«Jelgava iespiests no J. V Stefenhagen (a), cieniga Lielkunga
[hercoga] gramatu spiedeja» 19 gadsimta biezak gan lietoti
263
spigu|ot
aizg. drukat un drifcet (subst. druka, drukatava un drike, drtke-
tava, drikes natns), kas mineti paraleli bez nozimes ats^iribas.
Piem., «S6tas, dabas un pasaules» 1. burtn (1860) titula.
«Drukata pie H. Lakmapa», bet tai pasa gada В Diril<a «Latviesu
rakstniecibas» titula: «Dri^ets pie bilzu un gramatu dnfcetaja
Ernst(a) Plates.» К. Stalbergs kops 1869. g. savu tipografiju
deveja par spiestava. 19. gs. 70 gados paraleli lietotas formas
spiestava un spiestuve (V 2 212), kops gadsimta beigam domi-
ne otra forma, kaut gan vel 20. gs. sakuma vardnicas spiestava
(D 1 281; tur an iespiedejs, drukatajs; D 2 902). (K)
Buck 575, 1296 un 1343, EF 2 862 un 865, Fei 445, Jeg 3 74
un 85, KI 727, Lanszweert 139, M-E III 1006 un 1035, Pok 982,
988 un 998
spiestb 'spietof— sk. spiels.
spiets [spiets], apv. [ie2], spieta, spietis, spiete; Is. spiecius apv
spietiiis 't. p.’ Pamata ide. *sp(h)ei-. 'attistities, izplesties’, no
ka ar t saknes paplasinajuma b. *speit-ti > ab *spiesti > la.
apv. spiest [ie2] 'spietof (tag spiesu pag. spietu; Is. sptesti)
«bites spies» (ME III 1006; Firekeram refl: spiesas). Ar
senako saknes ei Is. speisti 'appemt no visam pusem, letvert,
spiesties, pulceties bara, puli’ leprieksejo gadsimtu avotos ari
la spiet 'spietof (U I 272, ta art Bilensteins; Endzelins: laikam
kjudaini spiest vieta). No spiet (ka substantivets pag. pas.
divd ) vai no spiest saknes atv. spiets, no ka savukart verbs
spietot [uo].
Kadas saknes semantikas attistiba biezi izveidojas pretejas
nozimes. An blakus *sp(h)ei- pamatnozimei 'izplesties’ izveido-
jusies noz. 'koncent reties, saspiesties’, sal. no sas saknes zu
dumpbkape gr. spidios 'izstiepts, paplasinats; lais’: lat sptssus
(*spit-tos vai *spid-sos) 'saspiests, biezs’. La spiest, spietot
pauz abas nianses: 'izlidot (par atdalijusos bisu saimi), attali-
naties’ un 'koncentreties puli, kamola’. (K)
EF 2 868 HF II 766 Maziulis — Balt XV 43 M-E III 1006,
Pok 983 (984), W H II 576
spiga 'piga’— sk piga.
spigana sk. splgulot.
spigujot [spTgu]uot], apv splgulot [uo], spigufot [uo], spigulot
[uo]; Is. spinguliuoti, spinguliuoti 'vaji spidef. Lidz ar subst.
spigulis [i] atvasinats no bijusa verba *splgt, no ka ari iter.
spigot [uo], apv. spigat. (Ls spingeti, spingseti 'vaji spidet,
mirdzet, zibsmt’ Pamatverbs spingti leguvis jaunu noz. 'uzmanigi
skatities’ laikam no senakas 'skatities uz to, kas mirdz, spid’
no pamatnozimes 'mirdzet, spidef )
Pamata ide. *sp(h)eng no saknes *speg spilgtas gaismas
un asu skapu apzimesanai redukcijas pakape b *sping- > la.
spig-. Verba *spigt atv. spigana [T] 'malduguns; ragana’, apv
spiga(a 'malduguns’.
spikeris
264
Cita skapumijas pakape b. *spang- > la. spuog-, no ka apv.
spogat [uo], spogot [ud-ud] 'spidet’. Atv spogulas [uo2], spo-
gufi [uo] 'spidumi’ verbs spogufoi, arh spogulot [uo-uo]
'mirdzet, spidet’.
Sk. ari. spiegt, spoguhs.
В III 196, EF 2 871, M-E HI 1002 un 1034, Pok 989, Stang 3 52
spikeris [spTI$eris]. Aizguvums; no vlv. spiker vai vh. spijker
'noliktava’ (v. Speicher), kas savukart no jlat. spicarium 't. p.’
Pamata lat spica 'varpa’ no ide *(s)p(h)ei- : *(s)p(h)i smails,
smails koks’, no ka an la. apv. spila 'niedre’ (sk. spiles).
Latviesu valoda aizg minets vardnicas kops 18. gs. (Lg I 490
ar piezimi: pil-etas; St I 286).
Doo III 274, EF 2 869, KI 722, M-E III 1003, Pok 981, W-H
II 574, Zev 2 116
spila spile 'niedre’— sk. spiles.
spiles [spiles], apv. [T, i2], vsk. spile, apv. spila, spills; Is. spyla
niedre; ierice auduma izstiepsanai platuma (auzot)’, spylos
(dsk.) 't. p. ; erzeju kastresanas piederums (iesl^elta koka spi-
les)’. Pamata ide. *sp(h)ei- : *sp(h)t- ’vilkt, stiept, sasprindzinat
spilet’ > b. *spei- : *spi-, no ka la. spile, dsk. spiles Saknes
skapumija spaile (sk.), kas izloksnes ari 'spile(s)’. Izloksnes
varda spile(s) semantika plasaka neka liter, valoda — an 'zaru
stakle' («uozuols trim spilem», M E III 1003), 'divzuburu daksas’
u. c. Terminologisks savienojums spifu arkls (spifarkls). Atv
spilet [i], no ka saspilet ar adjektivejusos divd. saspilets.
No horn, saknes *(s)p(h)&i- 'smails; smails koks’ vav. spll
'sl^epa smaile’, vlv. spile '(cepamais) iesms’. Sas saknes atv-i
ir an baltu valodas: Is. spyna 'piekarama atslega’ (-<— 'bulta')
ar durvju, loga parsedze’, spite, spite, spita 'jostas spradze,
spradzes melite’. Latviesu valoda ir apv spila, spile [i] 'niedre’
(Is. spyla 't. p.’ Buga uzskata par kursismu). Apv. spile 'koka
nagla’ laikam aizg. no vlv. valodas (vlv. spile ari 'nosmailinats
kocips, skaida’; sal. la. sar. speile < v. Speil 'koka nagla,
smaila nujipa, iesms’)
Pec cita uzskata (Zevers) spiles un spilet ir germamsmi;
vel pec cita uzskata (Endzelins) aizgutas varbut tikai daltas
nozimes, vai an (Frenkels) latviesu un lietuviesu vardi sapludusi
ar germanismiem.
Sk. an: spaile. (K)
В III 215 EF 2 867, 870 un 875, M-E HI 1003 Pok 981 983,
Stang 3 52, Zev 2 116
spilgts [spilgts], apv. [il2, П2]; Iv. flink (germ. *flinka ) 'spidoss,
spozs’ —► 'atrs (v flink 'atrs, zigls’), flinken 'spidet, vizet’.
Pamata ide *(s)p(h)el 'spidet, mirdzet’ ar g saknes paplasi-
najuma; no b. *spelg- redukcijas pakape *spilg I *spulg-, no ka
la. spilgts un spulgs. No saknes pamatpakape la. spelgona un
spalgs (sk.)
265
spirgt
No saknes redukcijas pakape la. apv. spilgt 'spidet, mirdzet’:
«debess talumi klusa zelta spilgst» (K. Skalbe — E-H II 550),
«nuo uguns pul^e plaukst un zied, un sarkst, pret nakti spilgst»
(Rainis — E-H II 550). No sa verba saknes adj. spilgts ar noz.
parnesumu no vizuala efekta uz citam uztveres vai pardzivojuma
joslam iztcikts’). Izloksnes tas pasas saknes cits atv.
spilgs [il, il] 'spilgts’, no ka spilgans [il] 'spidoss, mirdzoss’.
Sk. an. spalgs, spulgs.
EF 2 858, E-H II 550, KI 206, M-E III 995, Pok 987, Urb
4 57, 8 180
spilva sk. spilvens
spilvens [spilvens], apv. [il2], spilvens, spilvenis, spilvins. Atv.
no varda spilva [il, il], apv. [il] 'ptika, auga seklas lidmatiijs;
spalvipa’ (narev. spila 'spalvipa’), kas ir tas pasas cilmes ka
spalva (sk.). Pamata ide. *spely- : *splp > b. *spilii-, no ka
la. spilva Par vardu spilvens un spilva sakaru sal «spilvenam
plana apaksdrebe- visas spilvas nak cauri» (E-H II 550), «spil
vens bija pataisits nuo auzu spilvam» (E-H II 551). Par atva-
sinajumu sal. spalva un apv. spalvenis spilvens’.
Tas pasas cilmes ir morf. var. spilve 'meldru gints augs,
kam apziedija vieta attistas matipi, kuri, auglim nogatavojoties,
veido lidpuku’ (apv. spilve 'spilva’).
EF 2 859, KK 29 195, M-E III 996, Pok 986, Zev 2 261,
Ztnkevicius 1 18 2 79
spindzet [spindzet], apv [in], Is. spingeti 'dukt, skanet (ga va,
ausis); zuzet, sanet (par kukaipiem)’. Tas pasas cilmes ka
spiegt (sk.). No ide. *speng- redukcijas pakape b. *sping-, no ka
la. apv. spingt [in]: «vesels makuonis dunduru spindza apkart
(A. Upits — E-H II 551); iter.-dur. spindzet. Subst. spindzele
[in, in2] 'kads kukainis, liela musa’, izloksnes ar fori varianfem.
EF 2 872, M E III 998
spiras, vsk. spira; Is sptra, dsk spiros 't. p. , gr. sphyras, spyrathoi
'(kazu, aitu) spiras’. Pamata ide. *sp(h)er- '(kazu, aitu) spiras’,
no ka redukcijas pakape b. *spir-, no ka *spir-as > la. spiras.
Dazi autori (Leskins, Persons) saista so vardu ar horn sakni,
no kuras la. spert (sk.) Sai. apv spiral 'izmest spiras’- spiraties
spardities, kepuroties, spirinat es’
EF 2 872, HF II 772, M E III 998, Pok 995
spiraties 'spardities, spirinaties’— sk. spirinaties.
spirgt [spirgt], apv. [ir2]; Is. spirgti 'curkstet, sprakstet (par
cepamo)’. Pamata ide *(s)p(h)erg- no saknes *(s)p(h)er-
raustit, spert, kepuroties; mest (u. c.)’ no ka an spert (sk.).
Redukcijas pakape b *spirg-, no ka verbs *spirgti > la. spirgt
Adj (laikam no pag. pas divd.) spirgts [if] morf. var apv.
spirgs, spirgls 't. p.’
Sk. ari pirkstis, sprigans.
EF 2 873, M E III 999, Pok 996 (998)
spirinaties
266
spirinaties [spirinaties]; Is. spirineti, spyrineti '(nedaudz) spardit;
balstit’, spirnoti '(nedaudz) spardit’. Atv. no verba spirinat (arh.,
apv.) 'atsisf (St I 287; laikam 'aizspardit’), an '(kajas) kratit,
tirinat’, kas savukart ir verba *spirt ’spert’ iter. (sal. apv.
iespirt 'iespert’, E Fl I 544), an verba spert iter, ar saknes
patskapa miju (par formu sal. vert : virinat).
Forma *spirt ir tas pasas cilmes ka spert (sk.), tikai saknes
*(s)p(h)er- 'raustit(ies), spert, kepuroties, mest’ reflekss te ir
redukcijas pakape. No iter. *spirat 'spardit’ refl. spiraties (apv.)
'spardities, spirinaties’. Fon. un morf. varianti apv. spirat [i2],
spirinat [i], refl. spiraties, spirinaties.
EF 2 873, M E III 1000 un 1004
spist 'spidet’ sk. spidet
spitaligs [spitaligs]. Aizguvums, ka pamata vlv. spittal 'lepra,
spitaliba’, senak 'slimnica (kur izoleja lepras slimos)’. No sa
varda la. spitafi 'lepras izsitumi, lepra’ (Mane II 398), no ka
savukart adj. spitaligs (vlv. spittalich). Vlv. varda pamata vlat.
hospitale patversme, slimnica’ (lat. hospes 'svesinieks, viesis’).
Latviesu valoda aizg. minets 16. gs. tekstos un 17. gs. vardnicas
(Mane I 26, an spitaliba, Lj 280).
M E 111 1000, Zev 2 207 un 355
spits [spits], apv spite; vlv. spit 'ignums izsmiekls, aizvainojums’,
afri. spit, vh. spijt 'necieniba, dusmas, ignums’, vh. spiten
'izsmiet, nievat, sapinat , vlv. spiten 'sadusmot, aizvainot’, a
spite 'dusmas, spits; (verbs) spitet’. Tas pasas cilmes ka spet
(sk.). Pamata ide. *sp(h)e(i)~ *sp(h)i 'attistities, izplesties’
> b. *spe(i)- : *spi , no ka la spet (spej) un spits (varbut
no verba *spit ar sakotnejo noz. izplesties’ —► 'darit otram pari;
kaitet, sapinat, sadusmot’). Atv. spitet
Varda spits un atv-u nozirni ietekmejusi germ, valodu vardi;
sal. par spiti: vlv. to spite, vh. in spijt, ten spite 't.p.’; spitigs
: afn spitig, vlv spitich, vh. spitich 'nievigs, izsmejigs, saptnoss’.
Pec cita uzskata (Endzelins, Zevers) spits, spitet ir aizg-i
(preteji Pokornijs).
Sk. ari: spivs. (K)
E 6 197, Doo III 279, M E III 1004, Oxf 855, Pok 98& Zev 2 117
spivs [spivs]. Aizguvums; no vlv. vai vh. *spi 'izsmejigs, zobgaligs’
(: vlv. spie, spige 'siekalas’, vh spi, spie 'siekalas, spjaviens’),
kas no varda spien [spien] ’sp|aut’ (v. speien). Tas pasas
cilmes ka la. sp(aut. Aizguvuma -v hiata noversanai (vispirms
atkarigajos locijumos, no tiem an nominativa); sal. brivs < vlv.,
vh. vri Par nozimju 'spjaut’ un 'izsmiet’ sakaru sal. ssk. spyta
'sp|auf. spotta 'izsmiet, apsmiet, zoboties’ (v. spotten}, lat.
despud '(es) izsp|auju, niecinu, mevaju’. Vacu valoda speien
’sp|aut’ lietots ka spotten sinonims, sal. 17. gs. G Mancelim
speyen, spotten — medit, apmedit (Mane I 172).
Latviesu valoda aizg-am dazados laikos un apvidos bijusi
267
spogulis
atskinga nozime. 17. gs. Киггетё spivs 'izsrr^jigs, zobgahgs’,
spivat 'izsmiet, izzobot’ (Lj 279), G. Mancelim Zemgale spivs
'bargs, dusmigs’ (Mane 42 73: «Ja tad nu tads [no dzimtenes
izraidits cilveks] prieks taviem durviem nak, neuzruna to ar
spiviem, bargiem vardiem»). G. F. Stenderam 18. gs. spivs
'spitigs, iecirtigs, dusmigs’ (St I 287). Sal. foklora; «Tautie-
sam spivi vardi (var.: barga daba), Dnz balnju kaitinaja» (LD
21665, 1). Varda spivs nozirni lespaidojis sivs, ar ko tas mijas
an folklora: «Audz, masin, spiva (var.: nikna, siva), barga» (LD
11631, 1 var.).
Pec cita uzskata (Persons) vards ir mantots — no ide.
*sp(h)ei- 'vilkt, stiept, sasprindzinat, spilet’ vai an (Endzelins
ar ?) tas kontaminets no sivs + spits. К
M-E III 1005
sphns — sk. liesa.
sp|aut [sp|aut], apv. [au2]; Is. spiauti, kr. плевать (tag. плюю;
psi. *pjuti), bkr. плюваць, ukr. плювати 't.p.’, bulg. плюя ’sp|auju’,
c. pliti, plvatt, p. pluc, plwac, spluwac, go. speiwan, sav spiwan,
v. speien 'sp[aut’, si. §thivati 'izsp|auj’, gr ptyd '(es) sp|auju’,
lat. spuere 'sp[aut’. Pamata ide. *(s)p(h)jeu- 'sp|aut’ > b
*spiau- no ka verbs *spiauti > la *spjaut > sp[aut. (Par pj
> p[ sal. pfaut.)
Buck 264, EF 2 866, Fei 444, HF II 617, KI 722, Lanszweert
138, Mach 461, M-E Ill 1007, MM 111 409, Pok 999, W H II 580,
Пр II 71, Ф III 291
spodrs [spuodrs]. Tas pasas cilmes ka spidet (sk.) Laikam no
irapu valodam aizguta forma *spid- (sk. spidet) baltu valodas
nazalizeta—*spind-; tai blakus skapumija * spend- *spand-
> la. spuod-. No sas saknes apv. spods [uo] 'spozs’ un liter.
spodrs [uo], kauz. spodrinat [uo], apv. spodret [uo],
Apv. spods [uo] laikam no *spuodus. Adjektivu u-celmiem
izzudot blakus o-celmiem ari /о-celma formas; spozs [uo[ <
*spuodias. Par formu sal. Is spiudiis 'spozs, spidoss, zaigo-
joss’.
EF 2 870 ME 111 1034 un 1036, Pok 989
spods 'spozs’— sk. spodrs.
spogalas 'e)(as spidumi’— sk. spogulis.
spogat spogot 'spidet’— sk. spogulis.
spogulis [spuogulis] Jaunvards, ko latviesu liter valoda ieviesis
A. Kronvalds (1869). Tas aizstaja germ, spiegelis no vlv. vai
vh. spegel (v. Spiegel), kas savukart no lat. speglum < speculum
'spogulis’.. Sa varda pamata specere 'redzet, skatities, lukoties’
no ide *spe&- 'lukoties, verot’. Aizg. minets 17. gs. vardnicas:
spiegels (Mane I 172), spiegelis (Lj 277, ari aco-spiefeels
'brilles’).
Vards spogulis izveidots no lidziga apzimejuma e||as spidu
mam; sal spogalas (Fiir 2 443), an spogulas (St I 288),
spoks
268
spogufi (U I 274) 'e||as spidumi’. Liekas, ka izloksnes lietota an
forma spogulis, ко A Kronvalds kada teksta iesaistijis jauna
nozime: «virs melno udens-spoguli helas lepes vasara savas
platas lapas rami, klusu peldinaja» (BV 1869 70 553). No udens
virsmas apzimejuma (sal. v. Wasserspiegel 'udens virsma,
udens limenis’) vards turpmakaja lietojuma attiecinats ari uz
spoguli musdienu liter, nozime (V 1 174 2 214, BV 1873 23 177).
Vards straujak iesakpojas valoda pec tarn, kad A. Pumpurs to
ietvera eposa «Lacplesis» teksta (1888). Atv. spogu(ot(ies), at
spogu[ot(ies).
Vards spogulis atv. no verba spogat, spogot [spuoguot,
spiioguot2] (apv.) 'spidet, spozam but; taukaini spidef. Sal.
folklora: «Jaunmeitas pierite Spogot spogoja, Kam taukus lai-
zija, Putripu virdama» (LD 20168). Pamata ide. *sp(h)eng-
'spidet, vizet’, no ka an spigujot (sk.); b *speng- : *spang- > ab.
*spuog-.
Ar neparveidotu -an- (laikam kursisms) apv spangas
'spozas metala plaksnites, zvipas’, kas folklora sastopamas
apzimejuma «spangu vainags». Turpretim spanga 'spradze’ ir
aizg — no vlv spange (v. Spange) 't. p.’
Apv. spanga 'tulzna’ ir varda panga 'tulzna; bumbulis, izau
gums koka miza, lapa’ fon. variants. Ar saknes an > uo vards
poga (sk.). (K)
Buck 454, EF 2 860, К К 34 147, KI 725, M-E III 984 un 1034,
Pok 984_un 989, W-H II 570, Zev 2 265
spoks [spuoks]. Aizguvums, no vlv. spok vai vh. spooc 't. p (v.
Spuk) Pamata ide. *speg : *spog- 'spidef, no ka ari la. spigu(ot
Sal. la. apv. spoga (uo] 'spidums, atspidums; spoguja^ls’,
spogs [uo] 'spozs’; ta iespaida blakus formal spoks ari apv
spogs [uo] Aizg. minets 19. gs. vardnicas (V 1 123, LJ I 274).
Agrakas vardnicas saja nozime kerns (Mane I 75, II 228, St
I 283). ’ (K)
Buck 1502, KI 733, M-E III 1035, Pok 989 (990), Zev 2 118
spole [spuole], apv [uo2] Aizguvums; no vlv. spole vai vh. spoele
't. p ’ (v. Spate), senak 'plans, plakans koka gabals’ no ide
*sp(h)el- 'sl^elt, nos^elt, noraut’ (no ka ari la. spals). Aizg.
minets 17 gs vardnicas (Mane I 173, Elg 1 576, atspola I 31,
Lj 280).
KI 733, M E III 1035, Pok 985 (986), Zev 2 118
sposts 'slazds’— sk spiest.
spozs — sk spodrs.
spradze [spradze], apv. [a2] Tas pasas cilmes ka spragt (sk.)
Prieksmets ta nosaukts sakara ar spradzes melites atro kustibu
aizdarot vai atdarot (Leskins, Prelvics, Endzelins), sal. vav.
snalle (v Schnalle) ’spradze’ : snal 'atra kustiba’ Par verba
spragt attiecigo nozimi sal. «durvis atspragst».
M-E III 1014
269
spratgs
spradzene, apv. spradzene [a]; Is. sprage, spragse 't. p.’ Savva|as
zemepu suga ta nosaukta ipatneja spraksl^a de|, kas rodas,
ogas noraujot no ziedgultnes. Vards ir tas pasas cilmes ka verbs
spragt (sk.).
В II 310, EF 2 876, M-E III 1007
spradzis, apv. spradze; Is. sprage, apv. spragis *t. p.’ Tas pasas
cilmes ka spragt, spregat (sk). No saknes nozimes Taustities,
spert; spregat’ —► 'lekt, lekat . Kukainis ta nosaukts leksanas de]
(Buga).
В II 310, EF 2 876, M E III 1007, Pok 996 (998)
spraga 'sprauga, plaisa’ sk. spragt.
spragt [spragt] Is. sprogti 't p ’ Vards ir tas pasas cilmes ka
spregat (sk.); izloksnes un folklora abi vardi lietojuma mijas
ka pamatvards un iter Savukart ar spregat mijas sprakstet.
Piemers: «Spradzin spraga egles malka, Kad ieliku uguni; Ta
sprakst mana valodipa, Ar tautieti runajot» (TDz 43385). Pamata
ide *(s)p(h)erg- : *(s)p(h)reg no saknes *(s)p(h)er ar plasu
semantiku —’raustit, spert, l^epuroties; mest; kaisit, set; s|ak-
stet; dzirkstit, spregat’. Skapumija b. *spreg~ : *sprag- un
*spreg- : * sprag-, no ka la apv. spregt un liter, spragt
Blakus dazam ide. saknes nozimem, kas izpauzas verba
('spregat’ «dzirksteles spfagst uz visam pusem»; 'sjakstet,
sl<ist’: «lemetot akmeni pe]l$e, acis iespraga dub|i», hiperbo a
«asaras spragst no acim»), ar parnesumu izveidojusas jaunas
nozimes 'plist, plaisat’ («parspragusi ruts», «saspradzis
stikls») ar niansi par pumpuriem («pumpuri spragst»),
'eksplodet’ («bumba spragst»), 'mirt, nobeigties’ («lopi
spragst») u. c. Par sim nozimem sal. tas pasas cilmes norv
sproka 'plaisa’ (: la. apv. spraga 'sprauga (piem., zoga), plaisa
(ledu)’), sav sprengen (< *sprengh ) 'lecinat; spridzinat’, v
'slacit; spridzinat’.
Dazas varda nozimes darbiba saistas ar spalgu troksni, no
ka an verbam spragt izveidojusies patstaviga noz. 'atskanet
troksnim’, kas raksturigi paradas daZos atv-os, piem , «atska
neja, noribeja, noduneja spradziens».
G. F. Stenderam tekstos mijas tag. spragst (: spragt) un
spragst (. spragstet), piem.: «Kad nu perkons gaisa ronas un
tie zitarisgi [zitaraime, t. i., elektriskie] uguiji iekarsas, tad tie
jeb nespragst . ., jeb, kad ar spragst . ., zeme skrien. . Ta sprag
sana viena zibipa . . » (St 4, 32).
Sk an: spradze, spradzene sprakstet, spridzinat, spnkstis,
sproga.
G Bonfante —St В IV 130, EF 2 882 К 732, M E III 1015
Pok 996, W H II 506
spraids vieta, kur |audis sasp ledusies (u c.)’— sk. spraislis
spraiga 'iespregajums plaisa’, spraigat spregat sk spratgs
spraigs [springs], Is spraigims 'atrs, kustigs, mozs spraigyti
spraislis
270
'lekat, draiskoties, spregat no karstuma; but atsperigam; sist
knipi; metat, svaidit’, norv. apv sprtkja, zv. apv. sprika 'izstiept,
izplest’, gr. sphrigab 'esmu pilns lidz plisanai’, sphrigos 'speka
pilniba, stiprums’. Pamata ide. *sp(h)reig- 'but saspringtam’
no saknes *sp(h)er- 'raustit, spert (u. c.)‘, no ka ari spert (sk.).
Baltu *spreig- > ab. *sprieg- : *spraig-, no ka la. spriegs,
skanumija spraigs. Uz sakaru ar citiem tas pasas saknes atv-
iem, ipasi ar spregat, norada apv. spraiga [aT] 'iespregajums,
plaisa’, spraigat 'sprdgaf.
Varda spriegs iepludis ari cits tas pasas saknes atv. ar
tadu pasu nozimi: *spreng- > *sprieg (no formas redukcijas
pakape atv. saspringt, sk). Ta ka abu formu atv-i latviesu
valoda ir vienadi, ari to semantika identa, nav lespejams noteikt
katras formas lomu varda izveidosana.
Atv spriegums; fizika termins kops 20. gs. 20. gadiem (= kr
напряжение, v. Spannung, ZTV 9Г), pirms tarn saja nozime
elektrotehnika runaja par dzineju speku jeb spiedienu (RLB KV
I 809). К
EF 2 877 un 881, E H II 555 un 560, HF II 834, M-E III
1008, Pok 1001, Stang 3 53, Бенвенист 1 196
spraislis [spraislis], apv. spraisls; Is. sprainas (<Z *spraidnas)
'tads, kas stivi skatas, blenz’, sprainys 'blenzejs’, sav. sprizan
'sadrumstalot; s|akt’, vav. spriten, spriden, norv. spreida
'izplesties, izkaisities, sadrumstalot’, v. spreizen 'plasi izplest
(piem., pirkstus)’. Pamata ide. *(s)p(h)er- : *sprei- 'kaisit, set;
sjakstit, dzirkstit, spregat’, no ka ari spregat (sk.) Ar d papla-
sinajumu *spreid- > ab. *spried-: *spraid-; verbs *spried-ti
> la. spriest (sk. spriest3), un laikam bijis an verbs *spraist
(*spraid-ti), no ka atv spraislis. Tacu atv. ar ai var but an
skapumija no spriest (sal. siet : sainis, saite).
No celma spraid- apv. spraids [ai] 'vieta, kur1 |audis sa
spriedusies; (tilta) laids, velve, kocips, ко piesien starp cukas
priekSkajam, lai aizkavetu to skriet; kocips (spoles serde), ap
ко tin dziju’.
Saknes nozime attistijusies vairakos virzienos: 'sasmalcinat,
sadrumstalot’ (-> subst. 'mazs kocips’), 'izplest, sasprindzinat’
(—► subst 'velve’), 'saspiest, koncentret; aizkavet’. Sis nozimes
izpauzas varda spraislis 'skaida, skals; koka (vai cita materiala)
gabals, kas skerso ко vai ne|auj kam sakjauties, ari — kas
balsta ко; velve, s|<erslis, kaveklis; (dsk.) koki, starp kuriem
kas lespiests, iespilets (u. c.)’ Apv. spraislat [ai] 'plaisat, spre
gaf’
Sk. an: spraust, spriest .
EF 2 877 E-H II 556, M E III 1008, Pok 993 (994)
spraksket [spraks^et], sprakstet (apv. spragstet), sprakset; Is.
sprageti, spragseti. sprakseti 't. p.’ Tas pasas cilmes ka spragt
(sk.). No sa verba paralellormam *spragt vai *spregt iter
271
spraukt
sprags(t)et (: spregat) > sprakstet. Par saknes vokalismu
sal. lekt / lekt : lakstit (: lekat).
No nozimes 'spregat’ («uogles saka spraksket nuo krasns
lauka» M-E III 1009) atskanet troksnim, kas raksturigs,
piem., degosai egles malkai’.
Skapumija — spriksfcet, sprikstet, sprikset.
Sk. ari: sprikstis.
EF 2 877, M-E Ill 1009 un 1019
sprands [sprands], apv. [an2], spranda [an2], sprandis; Is.
sprandas 't. p.’, kr. прядать ’lekt, saudities, svaidities; sasliet
(ausis)’, прянуть ’(ie-, iz-)mesties’ (ssl. иъ8ргрп)аИ 'uzslieties,
atjegties’), ukr. прянути 'nomest, uzmest, pasviest’, vav. sprinzen
'lekt, plaukt, dzit asnus’, spranz 'uzleksana, sasliesanas; uz-
plauksana’. Pamata icfe. *sp(h)rend 'raustit stiept, lekt’ no
saknes *(s)p(h)er- 'raustit, spert’ (no ka ari spert, sk.), 'kaisit,
spregat’ (no ka an spregat, sk.) Atv. b. *sprend- : *sprand-,
no ka la. sprands. Sakotneja nozime 'tas, kas sasliets, uzsliets’
vai 'tas, kas stiepjas, sasprindzinas (lokot, liecot)’. Forma ar
-an- norada uz kursismu.
Sk. ari: spridis, spriestb.
В III 185, EF 2 877, M-E III 1010, Pok 995 (996), T 277, Пр
II 144, Ф III 394
sprasts ’sprosts’— sk. sprosts
sprauga [sprauga, au], apv. [au2]. Atv. no verba spraugt, kura
senaka nozime laikam bijusi 'spregat, spragt, plaisat’, no ka
trans, rupji malt, skrotet (putraimus)’ (U 1 275). Vards ir tas
pasas cilmes ka spraukt (sk.), tikai ar g saknes paplasinajuma.
No spraugt iter, spraugat ’skrotet’ (St I 289, LJ I 275). No
sa verba ari spraugset (starpposms laikam interj. spraugsl),
parastak paralelforma spraukset [au], an spraukstet, sprauk-
sket. Sie skapuverbi saistiti ar kada pneksmeta plaisasanu,
spregasanu u. tml <
Cita skaqumijas pakape *sprugt, no ka apv tesprugt
'iespnist’: «cirvis bluki iesprugst, ka nevar vairs ara dabut»
(M E II 71) un subst. spruga, sprugas 'spiles, tespilejums,
sprukas’ • «vipu spdja izraut nuo sprugam» (M E III 1023),
sprudzems 'pulpitis’. Biezaki ir variant! ar garu patskani: apv
sprugt [u] ’sprukt’, no ka liter iesprugt 'iespriesties, lestregt’
(biezak divd iesprudzis), subst. sprudzenis [u] 'spruds, sprun
gulis’ (ME III 1025).
Sk. ari: sprungulis.
В II 366 un 547, EF 2 883, M-E III 1011, Pok 995
spraukstet sk. sprauga
spraukt [spraukt], apv. [ail2]. Pamata ide. *(s)p(h)er- 'raustities,
spert, l<epuroties; s|akstet, dzirkstit, spregat’ (no ka an spregat,
sk.) atv. *spreuk / *sprouk- > b. *sprauk-, no ka la. spraukt
spraukumi 272
'virzit, bazt (pa §auru spraugu)’: «saule zelta pilous caur zaru
zariem sprauc» (M E III 1011); biezak refl. spraukties.
No saknes nozimes nianses 'spregat (spragt, plaisat)’ apv.
spraukt [au, au2] 'rupji malt, skrotet’, no ka spraukumi rupjs
malums (cuku baribai); malsanas atkritumi’ (E-H II 557).
Sk. ari: sprauga, spraust, sprukt.
EF 2 883, M E III 1011 un 1012, Pok 995
spraukumi 'rupjs malums’—sk. spraukt.
spraunis galotne, smaile’— sk. spraurts.
sprauns [spraiins], apv. [au2] 'labi attistits, vesels, mundrs,
spirgts, veikls; augstpratigs’; Is. spraunas, spraunus, ari spriati
nas, spriauniis 'dzivs, kustigs, mozs, veikls; dross, straujs’.
Laikam atv. no bijusa verba *spraui, no ka refl. sprauties [au]
(apv.) 'spraukties, uznakt, uzdigt’: «skaties, ka jau kartupe|i
spraujas ага» (A. Kronvalds — U I 275). Pamata ide.
*(s)p(h)er- 'raustities, spert, l^epuroties’ (no ka ari spraukt,
spraust, sk.) atv. *spreu / *sprou- > b. *spr)au- / *sprau-,
no ka la. *spraut un adj. sprauns. No noz. 'spraukties, slieties’
apv. spraunis 'galotne, smaile’ («baznicas spraunis», E-H II
557).
Pec cita uzskata (Buga, Endzelins) vards ir aizg. no po|u
(vai baltkrievu, Frenkels) valodas, latviesu valoda varbut ar
lietuviesu valodas starpniecibu (Endzelins). Tacu p. sprawny
'skaidrs, precizs, akurats’ ir semantiski |oti atskirigs un p. apv.
'veikls, darbigs’ var but baltisms. (Ls. formas ar -riau neatbilst
slavu formam.) К
В III 524, EF 2 878, M-E III 1012 un 1014, Pok 994
sprauslat [sprauslat], apv. [au] ; an sprauslot [sprausludt], apv.
sprausjat, sprausfot [uo] u. c. Tas pasas cilmes ka spraust
(sk.), tikai ar citu ide. piedekli: ide. *spreus- / *sprous- > b.
*spraus-, no ka bijis la verbs *spraust (tag. (es) *sprausu,
pag *sprausu), 'slacit, laistit, s|akstit’ (formas ka raust, es
rausu, rausu). No ta аг -I- atvasinats iter, sprauslat (spraus-
lat)-, par formu sal kost . kos(at (koz(at)
Pamata ide *(s)p(h)er- 'kaisit, set; sjakstit, dzirkstlt, spre-
gat’, no ka bez s- apv. prauslat 'sprauslat; viegli, slepus smie
ties’. Tas pasas cilmes ir Is. prausti mazgat (g. k. seju), skalot
(piem, traukus)’ (no senakas noz. slacit, laistit, sjakstit’), kr.
прыскать 'slacit, spurkt’, v. prusten 'sprauslat . (Sal. an pur-
slas.)
Atv. sprausla (apv.) 'nass, sjakata (no dzivnieka nass)’;
(liter.) '(regulejama) atvere, pa kuru izplust gaze, skidrums’
(kr. сопло, форсунка)-, sal. Is. sprausle 'stobrs
EF 2 648 un 879, KI 568, M-E III 1012, Pok 809 un 993,
Меркулова 6 5, Ф III 391
spraust [spraust], apv. [au2]; Is. sprausti 'spraust, bazt (starpa,
ieksa); list, sprausties; jugt; potet’, go. sprauto 'atri’, sav
273
sprest
sprinzen 'spiest, balstit’. Pamata ide. *spreud- no saknes
* (s)p(h)er-, kurai ir divas nozimes nianses 'raustities, spert,
^epuroties; mest’ (no ka ari spraukt, sk.) un 'kaisit, set; sjakstit,
dzirkstit, spregat’ (no ka ari spraislis, sk.). Skapumija
*sproud-, no ka b. verbs *spraud-ti > *sprausti > la. spraust.
No saknes nozimem 'raustities’ (-* 'raut, plesf) un 'spregaf (-»
'plaisaf) izveidojies trans, 'veidot plaisu, sljelt (: sprauga)
—> 'bazt sfceluma, sprauga’ —► 'bazt (ko smailu, asu, tievu,)’. Iter.
spraudit [au], apv. spraustit [au]. Subst. spraude (dem. sprau-
dite), saspraude.
Sk. an: sprauns, sprauslat, sprosts, sprust.
В II 452, EF 2 879, Fei 446, Karaliunas 13 22 un 28 KI 731,
M E III 1013, Pok 993 (995), Stang 2 214, 3 53, T 277 Варбот
1 10, Ф HI 391
sprauties 'spraukties’— sk. sprauns.
spredilps Aizguvums; no vlv., vh predike ’svetruna’, kas savukart
no vlat. praedica *t. p.’ Pamata lat. praedicare 'publiski pazipof
(prae ‘prieksa’, dicare 'pazipof).
Latviesu valoda vards aizguts lidz 16. gs. (predicke, Ench
29), velak mainot celmu (predigkis Mane I 138, prediks Elg
1 129) un pievienojot ieskapa s- (Lj 200). Verbs sakuma pr edike t
no vlv., vh. prediken (Mane 1 138, Elg 1 128), tad sprediki turet
(pec v. Predigt halten, St II 462) un spredikot (V 2 215)
Buck 1479, KI 563, M E III 385, Zev 2 95
spregat [spnjgat], apv. [p], arh. spregat [?]. Pamata ide
*(s)p(h)erg- no saknes *(s)p(h)er- divam semantiskam nian-
sem —'raustities, spert, Ijepuroties, mest’ (no ka an spert, sk )
un 'kaisit, set; sjakstit; dzirkstit, spregaf (no ka ari spurgtb,
sk). Daudzajos atv-os latviesu valoda parsvara ir vienas vai
otras nianses semantika. No saknes atv-a *(s)p(h)reg- > b.
*spreg-, no ka la. verbi *spregt un spregt (arh.) 'spragt, plaisaf
Iter, spregat [§] (apv.) un spregat ar sazarotu semantiku —
’plaisaf («slapjuma un aukstuma rokas sprega»), 'spraksket,
dzirkste|of («uguns, malka sprega»), 's|akstef («lietus sprega»,
U I 276), parn. 'dzirkstit’ («jautnba, valoda sprega»).
Subst apv. sprega [?] ’dzirkstele, s|aksts, plaisa’, spregonis
[uo] 'Joti auksts laiks’, spregona [uo] 't. p ; sprakskesana’.
Sk. ari saspringt, spradzis, spragt, spraigs, spraislis,
sprands, spraukt, spridzindt, spriest , sprigans, sprigulis, sprun
gulis.
EF 2 881, E-H II 558, M E Ill 1017, Pok 996
spregt spragf— sk. spragt, spregat.
sprends arkla detaja, fills’— sk. spriestb.
sprengt iespilet (adu), ciesi sasiet sk saspringt
sprest [sprest2] 'verpf. Aizguvums; no kr. прясть (ssl. prpsti)
t. p.’ la. apv. prest [e], kam izloksnes pievienots s Pamata ide.
(s)p(h)er- 'raustit, spert (u. c.)’ atv *sprend raustit, lekt,
spridis
274
stiept’ ar nozimes specifikaciju 'stiept, vilkt, plest’ (sal. la.
spriest ) —► 'verpt’.
Aizg. lidz ar atv-iem preslica (< kr. пряслица), spreshca
(spreslice u. c.) sastopams tikai Latvijas austrumda|a. 17. gs.
G. Mancelis min vardu preslica (Mane I 172, an preslice II 348),
bet tarn blakus verpt (nav verba prest): «pi preslicas gan es
maku verpt» (II 348). Lidzigi E. Gliks (1 1203). 18. gs. J. Lange
(Zieme|latvija) registrejis vardus prest un preslice, bet
G. F. Stenders pats dzirdejis tikai sprest un spreslice (St 1 207
un 291). 19. gs. sakuma К Harders Ziemejlatvija dzirdejis abas
formas — prest, sprest (Wei 93).
Buck 408, E I 91, EF 2 880. M E III 390 un 1018, Ф III 394
spridis [spridis]; Is. spr'indis, sprindys 't. p.’ Tas pasas cilmes ka
sprands (sk.). Pamata ide. *sp(h)rend- raustit, stiept, lekt’;
redukeijas pakape b. *sprind-is > la. spridis. Sakotneja noz.
'(pirkstu, plaukstas) izstiepums, izpletums’. Nozimes parnesums
uz laiku («laika spridis») ir samera jauns.
EF 2 881, M-E III 1021, Pok 995 (996), T 278
spridzigs — sk. sprigans.
spridzinat [spridzinat]. Tas pasas cilmes ka spragt, spregat (sk.)
No ide. *(s)p(h)erg- : *sphreg- > b. *spreg- : *sprag-, reduk-
eijas pakape *sprig , no ka apv. sprigs, liter, sprigans. Bijis
laikam verbs *sprigt 'spregat, spragt’, no ka iter, spridzet (apv.)
un kauz spridzinat 'panakt, ka sprega; panakt, ka spragst’.
Sal. tdz.: «Kas uguni spridzinaja Vipa meza malipa? Tautu dela
acis dega, Uz manim raugoties» (LI^Dz 148). No dzirkstiga acu
skatiena bijusi spridzinat parn. nozime 'iekarof, sal. sinonimus:
«es karo(ju), iekaro(ju), es spridzina(ju)» (Elg 1 202); tai
pasa 17 gs. G. Mancelim spridzenat 'koketef (Mane II 248).
Verbs spridzinat saistams cilmes zipa ari ar adj spratgs
(sk.), kas ir tas pasas ide. saknes *sp(h)er atv. cita semantiska
attistiba
Musdienu liter, valoda spridzinat funkcione ka verba spragt
kauz. Izloknes an spradzinat [a] «akmem spradzinat» (M-E III
1014), spradzinat (III 1007).
Tas pasas saknes atv. spridzeklis, ко no izloksnem liter
valodai ieteicis J. Endzelins 20. gs. 40. gados. Sin. spragstviela
darinats pec v Sprengstoff 't. p ’ parauga.
Sk. ari. sprigans, sprigulis.
E III2 399, EF 2 881, E H II 559, M-E III 1018, Pok 998
spriegs sk. spratgs
spriest® [spriest] 'spiest, (aiz) sVersot’; narev saspriziz 'saspiedl’
Tas pasas cilmes ka spraislis (sk.). Ide. *spreid- > *ab.
spried , no ka *spried-ti > *spriesti > la. spriest. Verbam ir
plass lietojums izloksnes, piem , «spriest ruokas sanuos» (E-H
II 560), «ar elkuopiem pret luoku spriest» (Rainis M-E III
1022), «spriest (= aizdambet) upi cieti» (E-H II 560). No
275
sprikstis
sejienes apv. aizspriedums 'aizsprostojnms, aizdambejums’, kas
19. gs. parnests uz psihiskiem sl$ers|iem, g к konservativu uz
skatu raditiem sljers|iem, iebildumiem. (Nozimes parnesumu va
reja ietekmet ari spriest^.)
Liter, valoda parastakas refl. formas, piem., «ledus spriezas
ирё» (M E III 1022), «vards aizspriedas lidz ar kumuosu как а»
(Apsisu Jekabs - M E I 52).
Atv. sprieslis [ie], apv sprtesls 'spraislis, velve’.
Sk. ari: aizspriedums, spriestb.
EF 2 877 un 880, E-H II 560, M E Ill 1022, Pok 993 (994),
Zinkevicius 1 17, 2 78
spriestb [spriest] 'domajot apsvert, secinat; (no)lemt’; Is. sprpsti
'spraust, spraukties, mest, stiept, savilkt, jugt; spriest, lemt,
risinat (uzdevumu)’, kr. прясть (ssl. prpsti), ukr прясти 'verpt’,
bulg. npeda 'verpju’, c. pristi, p. przq.sc 'verpt’. Pamata ide.
*(s)p(h)er- 'raustit, spert’ (no ka ari spert, sk.) un 'kaisit,
spregat (u. c.)’ (no ka ari spregat, sk.) atv. *sprend- ar plasu
semantiku—'raustit, lekt, stiept’ (sk. sprands); no ta b.
*sprend-ti > *sprensti ~> la. spriest. Ar senako end apv.
sprends [§] 'kads arkla piederums, kilis’ (M-E III 1016).
Verba spriest senaka nozime laikam bijusi 'stiept, vilkt, plest’;
sal : «audeklu spriest», refl. «dienas garaki spriezas» (t i.,
stiepjas garakas, U I 275). Raksturigs bijis savienojums «spndi
spriest», t. i., izplesot pirkstus, merit sprldi (turpat). No sejienes
spriest 'merit’ —'apsvert’ —'secinat, lemt’ lespejams, ka varda
nozimes izveidosanos ietekmejis an horn, spriest 'spiest’ (sk.
spriest^). Savukart spriest 'secinat, lemt’ ietekmdjis dazu horn.
spriest 'spiest’ atv-u nozimi. (Sal. aizspriedums.)
В 111 185, Bl 6 225, Buck 1431, EF 2 880, M-E III 1022, Pok
993 (994), Stang 3 53, T 278 Пр II 144 Ф III 394, Ц 380
sprigans Tas pasas cilmes ka spregat, spridzinat, spirgts (sk.).
Atv. no apv sprigs't. p.’ Sakotneja noz. 'tads, kas sprega’ —► ']oti
dzivigs; spirgts, modrs, veikls’. Vards saistits ar verbu *sprigt
'spragt spregat’, iter, spridzet spregat . Tas pesas cilmes ir
spridzigs («spridzigs zens»).
EF 2 881, M E III 1019, Pok 996 (998)
sprigulis, apv. spriguls, sprigols [uo], sprugulis, Is. spragilas,
apv. sprogilas 't. p.’ Tas pasas cilmes ka spregat, spridzinat
(sk.). Atv no verba *sprigt 'spregat spragt’ vai ta iter sprigot
[uo] (apv). Ar parnesumu verba noz. 'lekaf. Par nozimi sal.
tas pasas cilmes kr. прыгать Tekt, lekat’. (Par voka ismu sal.
apv. sprugulis.) Tatad varda sprigulis sakotneja noz. Tekata s’
Par formu miju sal. sprunguhs : apv. springuhs 't. p ’
EF 2 877, M E III 1019
sprikstis (dsk.), apv. spriksti, sprikski u. c. 'karsti pelni; kvelosas
ogles zem pelniem’, ari spirkstis [ir ], pirkstis [ir] t p.’ un
'dzirkstis pelnos’. (Sk pirkstis) Vards ir tas’Tasas cilmes ka
spriksts
276
sprikstet (sk. spragt, spraksket) ar -ks- < -gs-. (Tekstos an
rakstijums sprigstis.) Verba sprikstet nozime ciesi saistita ar
spregat nozimi: pamata ir dzirkstisana, mainigie gaismas efekti,
tikai sekundari troksnis. Primara nozime skaidrak paradas ver-
ba sprikstet morf. varianta spridzet: «Spridzet spridz (Var.
Spidet spid, Dedzin deg) puisiem acis, Uz meitam veroties» (LD
12982, 2). Lidzigi ari sprikstet: «Sprikst actepas kacinei, Uz
peleitem verutis; Tai spriksteja meitipom, Uz puiseisim verutis»
(TDz 59574).
Atv. spriksts 'jautrs, mozs, veikls cilveks, ipasi zens’, sprik
ske 'jautra, moza, veikla meitene .
Forma spirkstis izveidojusies paraleli sprikstis. Ide
*(s)p(h)erg- redukcijas pakape deva baltu paralelformas *spirg-
/ *sprig (ar velaku g > k). Bez ieskapas s- apv. pirkstis;
sal. pirksts (gen. -s) 'dzirksteie; oglite pelnos’, pirkstit 'spregat,
dzirkste|ot’. (J Endzelins cilmes zipa nesaista vardus pirkstis
un sprikstis.)
Blakus b. *sprig ari forma *sprug-. no ka ar gs > ks apv.
sprukstis 'sprikstis’: «ja sprukstis izdzisa, tad bij jaiet uz
kaimipiem pec uguns» (M E III 1024). Vsk. spruksts sakotneji
laikam 'dzirksteie*. no ka 'kustigs, zigls cilveks, lekatajs; viegla
rakstura cilveks’ (tai pasa nozime dem. sprukstiris). Sa varda
forma un nozime izveidojusies kontaminacija ar atv. no verba
sprukt (sk.). (K)
E H II 236, 559 un 561, M-E HI 223, 999, 1020 un 1023
spriksts 'jautrs, mozs, veikls cilveks’— sk sprikstis
spriks^e 'jautra, moza, veikla meitene’ sk. sprikstis
springt ' (sasprindzinatam) izslieties, regoties’—sk. saspringt.
sproga [spruoga] apv [uo], sprodze [uo, uo2, uo2]; Is. sriioga,
sruoga '(dzijas) saisljis, sketere, (linu) sViedra; skipsna, kus
Vis; dzija, diegs; strautipS; saura josla, (miglas, makopu)
svitra; (apv.) sproga*. Varda sapludusi divu ide sakpu atv-i.
Pamata ide. *er- . *p- 'sakusteties, pacelties, izaugt’ (no ka an
la. rosities, sk ) atv *reug : *roug- > ab. *ruog- (no ka an la.
roga, sk.) Vesturiski izveidojusies paralelforma ar mobilo s
(*sruog-) un pec tarn ar iespraustu t (*struog ); sal. Is striioga,
struoga ar aptuveni to pasu nozimi ka sriioga, sruoga. Ar Is
sriioga, striioga 'saura josla’ sal. la. apv. stroga [iio2] 'saura
josla starp divam ekam vai meziem’. Ar la. roga [uo] sal apv.
strogulis [uo] 'salmips; rudzu salma vai linu stiebra resnais
gals’. Ar Is. sruoga nozimi 'strautips’ (. sruogti 'plust, tecet')
sal. tas pasas ide. saknes atv. la. strauts (Is. sraiitas, apv.
straiitas).
La. sproga un Is. apv. sriioga nozime 'cirta vareja izveidoties
no ide. saknes nozimes 'pacelties’ —► izdalities no gludas virsmas
ka cirta, kuskis, pinka’ 'cirtoties, savelties, pinkoties. No
sejienes la. apv., arh. sprogt [uo] 'cirtoties, cirtot’ (U I 276,
277
sprosts
M-E III 1027); sal. 1£. sruogiiotas, sruoguotas 'pinkains, savelies,
cirtains, sprogains’: «sruoguotos avys»—. sprogainas aitas. No
verba sprogt atv. sproga [uo].
Varda sproga sakotneja forma ir bijusi *sroga [uo] >
*stroga [uo], un -p- tani laikam iesaistits no cita varda, kas
radniecigs ar verbiem spragt (sk.; Is. sprogti't. p) un spregat.
Skapumija b *spreg- : *sprdg- > ab. *spruog-, no ka la. apv.
verbs sprogt [uo] 'veidot pumpurus, pumpuroties’ (U 1 276).
(Par nozimi sal. spragt 'raisities, atverties (pumpuriem)’, Is.
sprogti 'raisit pumpurus, lapot’, sprbgas 'pumpurs’.) No sejienes
attiecigais subst. sproga [uo] sakotneji laikam 'pumpurs’, no ka
izveidojas apv. nozime '(apipu) galvipa’; an sprodze [uo] (E-H
II 562, M-E III 1027).
Valoda krustojas ide. *(s)reug- un *sperg- vienadas formas
refleksu nozimes: divejadi atv-i vareja tikt lietoti ar vienadu
nozimi. Piem., apipu galvipu (augju sastatu) apzime gan ar
vardu roga [uo] («kad apinis nuozied, tad vipam ka pirsta gali
tadas ruogas», E H II 391), gan an sproga [uo] («apipu spruo
gas», M-E III 1027) un tas pasas cilmes spurga [ur], spurdze
[ur] («lai apipiem augtu lielas spurdzes», M E III 1030 un
1031). Varda roga paralelformas *sroga [uo] un *stroga [uo]
sapluda ar citas cilmes vardu sproga [uo], un pec tarn si forma
k|uva dominejosa ari nozime ’cirta’. Tapat izveidojas verba sprogt
[uo] 'cirtoties, cirtot’ forma
Pec cita uzskata, vards sproga saistams tikai ar b. *sperg-
atv-iem spragt, spurdze, sprauga (ar uo <. b, Buga) vai ar tas
pasas cilmes apv. spranga 'sprungulis, atspere, spiles’ (ar uo
< an. Endzelins). Tada gadijuma gan nav izskaidrojams Is.
sruoga, striioga sakars ar la. sproga. Vel pec cita uzskata,
sproga un Is. sruoga nav vienas cilmes (Kara|ilns). К
В II 129 un 547, EF 2 890 un 928 LKKXIV39, M-E III 1027
sprogt3 'cirtoties, cirtot’ sk. sproga.
sprogtb 'veidot pumpurus’— sk. sproga.
sprosns 'spirgts, mundrs, jautrs’— sk sprosts.
sprosts [spruosts], Tas paSas cilmes ka spraust (sk.). Pamata
ide. *spreud- : *sprdud- > ab *spruod , no ka bijis verbs
*spruod ti > *spruosti > la. *sprost [ud] 'iespraust, bazt’
kura substantivets pag. pas. divd. sprosts [uo]. No sakotnejas
noz 'iespraustais, lebaztais prieksmets’ —► 'tas, kas aizsprosto, no
sprosto’ (arh. sprosts 'aizkartne’, U I 276; sal. aizsprosts) un
'tas, kura iesprosto; buris (putniem)’. Verbi sprostit [uo], spros-
tot [uo uo]
Apv. sprosns [uo] 'spirgts, mundrs, jautrs, straujs, vesels’
(M E HI 1027, E H II 563) ir tas pasas cilmes, tikai tani
atspogu|ojas saknes *(s)p(h)er- nozime 'raustities, spert, ke~
puroties’; par nozimi sal. ari sprauns.
Blakus bazei *spreud *sprbud- (no ka sprosts) ari *spred ,
spruds
278
no ka skapumija b *sprad~, kura atv. ir la. apv. sprasts
'sprosts’: «viena lagzdigala tapa nofcerta un putnu budipa jeb
sprasta ielikta» (G Milihs. Jauna skolas gramata, 1803 67‘ sal.
M-E III 1016).
Paraleli b. *sprad- an *sprand-, no ka Is. sprqstas *pu|ljitis
pogas vieta; iesprausta nuja’. Ar so vardu E. Frenkels saista
la sprosts. (No *sprand- atv. la. sprands, sk.) (K)
В III 185, EF 2 878 un 880, M-E III 1027
spruds — sk sprust.
sprudzenis 'spruds, sprungulis’— sk. sprauga, sprungulis.
sprugas 'spiles, sprukas’— sk. sprauga.
sprugt 'sprukt sk. sprauga
sprukstis 'kvelosas dzirkstis pelnos, karstas ogles zem pelniem’—
sk. pirkstis, sprikstis.
spruksts, sprukstins 'viegla rakstura cilveks’— sk. sprikstis,
sprukt.
sprukt; Is. spriikti 'skriet, laisties prom, steigties, mukt; sprukt,
slidet; spragt Tas pasas cilmes ka spraukt (sk.), skapumija
au -u-. Atv sprukas 'spiles, iespilejums; (parn.) neveikla,
gandnz bezizejas situacija: «but, atrasties sprukas», «izk|ut no
sprukam».
Atv spruksts (dem. sprukstins) 'kustigs, zigls cilveks, leka-
tajs; viegla rakstura cilveks’ izveidojies kontaminacija ar tadas
pasas formas atv-u, kas ir vienas cilmes ar vardu sprikstis
(sk.); sal. apv. sprukstis 'sprikstis, dzirksteles’.
EF 2 883 ME III 1024 Варбот 5 31, Куркина — Эт 1980 183
sprungas 'sprukas, spiles’— sk. sprungulis.
sprungulis [sprungulis], apv. sprunguls; Is. sprungulys, sprungu-
lis 'sprungulis, pu|^is; sl<emba, sljepele’. Tas pasas cilmes ka
sprauga (sk.). Pamata ide. *(s)p(hjer- ar plasu semantiku,
kuras viena nianse ir 'spregat’; atvasinataja forma *spreug-
. *sprug si nianse sazarojas un konkretizejas, izveidojoties ari
nozimei 'plaisat’, no ka subst. 'plaisa, spiles’ (la. sprauga, apv
spruga(s) 'spiles, iespilejums’), ka an Testregt plaisa, sprauga’
(la. (ie)sprugt). no ka subst. 'tas, kas iestregst plaisa, sprauga’
(la sprudzenis).
Blakus apv. spruga(s) spiles, iespilejums; sprukas’ ir tas
pasas nozimes forma ar n infiksu sprunga(s) [un]: «specigas
ruokas vipu tureja nuo abam pusem cieti ka sprungas» (J Jan-
sevskis M E III 1024) Sis vards lietojams ari nozime 'koka
gabals, kocips’: «DroSa teva meita biju, Drosi gaju kaimipos,
Supiem sprun as (var : sprupgi) metadama, Puisiem knipus
radidama» (LD 6635 var.) Saja nozimd parastaks atv sprun
gulis. Varda nozime vareja izveidoties no 'spregat’ ari cita aso-
ciaciju virkne 'spregat, spragt, skist’ —subst. 'tas kas atdali-
jies, nokritis, kadam pneksmetam spregajot, spragstot slpstot’
279
spunde
—► tas, kas atdalijies (atlecis), koku certot vai apdarinot’ (sal.
1ё. sprungulis nozimi). (K)
В III 196, E-H II 561, M-E III 1024, Pok 995
sprust [sprust] Is. sprusti 'slidet, (no)mukt; sprukt, mukt; strauji
iet, skriet’. Tas pasas cilmes ka spraust (sk.), tikai cita skapu-
mijas pakape (ide. -oud- : -ud ); b. *spraud-ti : *sprud ti > la
spraust : sprust. Biezak lietojams atv. lesprust, divd. iesprudts.
Nozime izveidojusies pilniga saskapa ar spraust: sa trans, verba
nozimes pamata ir ’bazt sl$eluma, sprauga’, un attiecigi sprust —
'iek]ilt un lespiesties sl^eluma, sprauga (vai cita saura vieta)’;
’piem.: «(ga[a) sprudin sprust rikle» (J. Jansevskis — M-E III
1026), «vips tik resns, ka pat duns sprust» (E-H II 562).
No sprust ari spruds [u], apv. sprusts, spruslis, sprudulis
•t. p.’
Kauz. sprudit [u], apv. sprudet (parasti savienojuma ar
va[a) ieguvis no subst. spruds 'aizbaznis’ ipatneju nozimi
'palaist; laist va|a, atvert (ко aizbaztu, aizdantu — ta ka, piem.,
sak strauji tecet)’: «sprudet va|a tapu, mucu» (U I 276), «sprudi
va[a debesu akas» (A. Brigadere — E-H II 562), «sprudis savu
bisi vaja» (J. Zeibolts — M-E III 1025).
EF 2 884, M-E III 1026, Pok 995
sprusts, spruslis 'spruds’ sk sprust
spuldze — sk. spulgs.
spulgs [spulgs]; si. sphulihgah (C ide. *spivli-) 'dzirkstele’. Tas
pasas cilmes ka spilgts (sk.) Pamata ide *(s)p(h)el- ar g
saknes paplasinajuma; redukcijas pakape b. *spilg- / *spulg-,
no ka ari latviesu valoda formas ar i un и sakne. Аг и verbs
spulgt (apv.) 'kosi mirdzet, laistities’: « . . caur zaru gahem, kas
apzeltiti lidz ar galuotnem spulga viegla, sarta dumaka» (A Bri-
gadere— E-H II 563) No sa verba adj. spulgts (sal spilgt:
spilgts) un tas pasas saknes atv. spulgs, no ka verbs spulgot
[ul] apv. [ill]. Subst. spulga 'mirdzums, spozums’ un Spu[£is
[u|, up2], Spuffee 'rita (an vakara) zvaigzne’
Atv. spuldze [ul] ir 20. gs“ 30. gadu jaunvards (Bl 5 186, D U
321).
EF 2 858, E-H II 563, ME HI 1028, MM III 545, Pok 987,
Urb 4 57, 8 180
spunde [spunde], apv. spunda, spunds. Aizguvums; no Iv. spund
vai v. Spund ’t p.’, kuru sakotneja noz. '(mucas) aizurbums’.
Tas savukart no it. (s)pumto < lat. (ex)punctum 'duriena cau-
rums, durums’ (> v. Punkt > la. punkts). Latviesu valoda
vards minets 17 un 18 gs vardnicas (spunda Mane II 320, Lj
282, spunde Elg 1 537, St I 292, II 553). Forma spunde nostip-
nnajas 18. gs., kaut gan paraleli lietota an forma spunte (Lg
I 494, II 322; no Iv. paralelas formas spunt). Atv. spundet (an
spundat Lj 282, St 1 292), parn. noz. ’slodzit (kur ieksa)’,
biezak sar. iespundet 'jeslodzit, iesprostot’ (kops 19. gs beigam).
spura
280
KI 734, M E III 1029, Zev 2 118
spura, apv. spurts, spurs, arh. spure, Is. spurai (dsk.) 'spurgalas,
driskas’. Atv. no verba spurt (sk.).
Sk ari: spuroties.
В I 289, ME HI 1030
spurdulis 'nemiengs cilveks, kas spurojas pretim’— sk spurgt,
spuroties.
spurgala [spurgala], arh. spurgulis; Is. spurga, spurgas, spiirgana
'spurgala, barksts, spura (u. c.)’ Atv. no spurga [ur2] (apv.)
'sljiedra, barksts, spura’, kas savukart no verba spurt (sk.).
Рёс cita uzskata (Kara]uns) spurgala ir atv. no verba spurgt.
В I 289, EF 2 885, M-E III 1031, В. А. Дыбо — ВСЯ 1961 5 33
spurgt^ [spurgt] apv [ur, ur2] 'kusteties, atri un ar troksni vicinot
sparnus’; Is. spurgti 't. p.’. Tas pasas cilmes ka spert (sk.).
Pamata ide. *(s)p(h)er- 'raustities, spert, |<epuroties, mest’ >
b. *sper-; redukcijas pakape *spir / *spur-, no ka la. spert,
* spirt ( spirinaties) un * spurt ar lidzigu nozirni ('spert, rausti-
ties, Ijepuroties’ u. tml.). No *spurt apv. spurdulis [uf]
'nemierigs cilveks, kas spurojas pretim’, spurdeklis 'nemierigs,
nevaldams cilveks; vilcips (rota|lieta)’ (ME III 1030).
Bijis iter. *spurat, no ka apv. refL spurdties 'sasprindzinaties,
tureties pretim’; sal. apv. spuret 'ar troksni vicinat sparnus’,
refl. spureties 'tureties pretim’ un spurot [uo] 'steigties prom’
(par nozirni sal. «sperties prom»), liter, refl. spuroties [uo]
'tureties pretim’.
Paraleli formai *spurt ar g saknes paplasinajuma spurgt;
an sa verba semantika izveidojusies no saknes noz. 'raustities,
kepuroties’ Iter spurdzet: «zilite spurdzeja pa zariem» (M-E III
1032).
Sk. ari: spare, spuroties. (K)
EF 2 885, M-E 111 1031, Pok 992 (993)
spurgt1 [spurgt] 's|akt udeni no mutes’; Is. spurgiioti 'pirms vari-
sanas siki burbu|ot’ Pamata ide. *(s)p(h)er 'kaisit, set; s|ak-
stit, dzirkstit, spregat’ Ar g saknes paplasinajuma redukcijas
pakape b. *spirg / *spurg~, no ka la. spurgt. Piem.: «gimi
mazgadams, vips spurdza tik dikti, ka berni . . atmuodas»
(J Jansevskis — M-E 111 1032)
M-E III 1032, Pok 993
spuroties [spuruoties] Tris homonimi 1 Atv. no spurt (sk.), iter.
spurot [uo] irstot, plistot k]ut nelidzenam, spurainain. barkstai-
nam’: «biksu gali spurojas».
2. Atv. no spura (sk), no arh. spure apv. spureties izplest
spuras’: «zivs spurejas» (M-E III 1031)
3. Atv. no * spurt 'spert’ (sk spurgt), iter, spurot [uo], ref1
spuroties [uo] 'tureties pretim’. Sa verba nozirni vareja ietekmet
an 2 horn. No *spurt saja nozime vairaki atv-i, to vidu spurdulis
'nemierigs cilveks, kas spurojas pretim’
281
stadaigs
Pec cita uzskata (Endzelins) spuroties visu nozimju (resp.
homonimu) pamata ir subst. spura, apv. spurs. (K)
M-E III 1033
spurslat sk. purslas
spurt [spurt] (apv.) 'pluksnat, skiedroties, irt no malas; (ap)dris-
katies’, liter, atv. apspurt, izspurt, nospurt, Is. spiirti 'irt no
malas, pluksnat’. Pamata ide. *(s)p(h)er- 'raustit(ies), spert,
l$epuroties, mest'; redukcijas ракарё b. *spur , no ka verbs
spurt. Ta sakotneja noz. laikam bijusi 'spert, raustities, l^epuro-
ties’ (sk. spurgta), bet paraleli tai izveidojusies atvasinata noz.
'tikt raustitam’ —► 'pluksnat, skiedroties; irt no malas, (ap)dris-
katies’; «svarkiem jau spura mala» (M-E HI 1033), «apspurusi
biksu gali», «vips ir pilnigi (galigi) nospuris», «izspurusi mati,
izspurusi barda». Iter, spurot [uo] refl. spuroties [uo]
Sk. ari: spura, spurgala, spuroties
EF 2 886, M E HI 1033
stabs, Is. stabas 'elks, statuja; stabs; veids; paralize; apstaja,
atelpa’, pr stabis ’akmens’, stabni krasns’ (< *stabine), bsl.
stoborb 'kolonna', bulg. стоббр 'de]u 5ё(а’, slovepu stebar 'stabs,
elks’, ssk. stafr 'niija, stienis, balsts’, sav. stab, vlv. staf, v.
Stab 'nuja, spie^is, stienis, zizlis’, a. staff 'niija, miets, zizlis,
(karoga) kats’, si. stabhnati 'nostiprina, balsta’, gr. stembd
'stampaju; nepartraukti kratu’. Pamata ide. *steb(h)- 'stabs,
stumbrs; balstit, turet, stampat, mit’ > b. *steb~: *stab-, no ka
*stabas > la. stabs. Ar e sakne apv. stebe 'masts, masta koks’
(M E 111 1056).
Ar n infiksu (nb > mb) apv. stambaks [am], stambuks
'stivs vecs, ari neveikls cilveks’ (E-H II 570), stambans [am2]
'kritis, luzis koks; celms’ (M E HI 1043), stembis [em], stem
bens [st^mb^ns], stembuks [§rh] 'celms, koks bez galotnes’
(E-H 11 576 M-E HI 1060).
Ide. *steb(h) cilmes zipa saistams ar *sta- 'stavef (*sta-:
*std-). Atvasinatas formas ar vanetu saknes vokalismu
*steib(h)- (sk. stiebrs) un *steub(h) (sk. stobrs).
Sk. ari; stabule, stagars, sleberet.
BI 147 un 485, II 599, E IV2 313, EF ? 891, HF II 788, KI
735, M E III 1036, MM HI 511, Pok 1011 (1013), Stang 3 54, T 280,
Ф Hl 762
stabule, apv. stebule [stabule]; Is. stabule, stabule '(ratu) rumba;
stabule’. Atv. no varda stabs (sk.), sakotneji ta dem.
В 11 600, EF 2 899, M-E HI 1037, T 280
stadaigs [stadaigs2], an stddags, stadegs, stadadzis, stadaiks,
(dsk.) stadaiki, stadaini u. c. (apv.) 'setas miets’. Atv. no stads
(sk.) ta sakotneja nozime kas stavus novietots, varda nobei-
gumu pieskapojot apv. daigs 'gara. tieva nuja vai karts’, kas
cilmes zipa saistams ar digt, diegt (sal daigas, daigi
' (piediedzamie) diegi’, Is. daigas 'asns, dests’).
stadinat
282
Pec cita uzskata forma stadaigs varbut no *stavdaigs (En-
dzelins).
В II 592, EF 2 910, E-H II 572, M-E I 430, III 1050, Pok 1004,
T 280
stadinat — sk. stadit.
stadit [stadit], apv. [a, a], Varda sapludusi divi homonimi.
1 Atv no verba stat (sk.), ta kauz. ('likt stavet- likt, no
vietot’).
2 . Atv. no subst. stads (sk.), ta kauz. ('destit’)
Liter, valoda domine otrais homonims («stadit abelites, kar-
tupe[us»), kaut gan verbu parnesti lieto an nozime 'likt’ («stadit
par priekszimi»). Ыокзпёв vel dziva stadit noz. 'likt stavet,
likt apstaties’ («stadit zirgus», M-E III 1050), no ka folklora ari
noz. 'likt kur but, norikot : «Labi mani mate maca, Garu ce|u
stadidama (var.: Piegu]a vadidama); Necert cirvi akmini, Negaz
meitu iidem!» (LD 30144 var.)
No verba stat atvasinatas nozimes piemit an stadit priedek|u
verbiem, piem.,nostadit: «nostadit ко taisni», «nostadit rinda».
Cits verba stat kauz. stadinat [a] saglabajis savu pirmatnejo
noz. 'likt stavet’, gan biezak atv-os (apstadinat, nostadinat), bet
an pamatforma, kas seviski folklora: «Dizens puisis, daija rota,
Aiz ко meitas nemileja? Ik svetdienas pie krodzipa Stadin’ savu
kumelipu» (LD 11715 var.) (K)
В II 592, EF 2 910, M E III 1050, Pok 1004, T 280
stads [stads], apv. [a2] Is. stodai (dsk.) 'neizretinati darzepu
desti’, stodas 'ganampulks, lopu bars’ (-«- 'novietne’), kr., ukr.
стадо, c. stddo, p stado 't. p.’, ssk. stod 'novietne; zirgu ga
nampulks’, a-s stod 'zirgu ganampulks’, vlv. stot, stod 'zirgu
aploks; vaislas zirgu ganampulks’, gr. stadmos ’stavoklis, no-
vietne, svars’, stadios 'vertikals, stavoss, nekustigs’ (no ka
laikam stadion 'skrejce]s, stadions’; pec cita uzskata < spadion,
kas tautas etimologija parveidots pec adj. stadios). Pamata ide.
*sta- 'stavet, novietot’ (no ka^ an stat, sk.) ar pied -dho-, b.
*sta da-s > la. stads Sakotneja noz. 'kas (stavus) novietots’
—'kas iestadits vai stadams’.
Nozime 'kas novietots, nolikts’ paradas varda apv. lietojuma:
«linu stads»—uz lauka izklati lini (M-E HI 1050).
18.—19. gs. stdds 'augs’ (St I 293; sal «stadu valsts»—
augu valsts, M. Stobe — LGGr 1797 3 54), kas ari 19. gs otraja
puse lietots blakus vardam augs Saja vispannataja nozime (V
1 533).
Sk. arr stadaigs, stadit.
В II 592, EF 2 910, HF II 773, KI 762, Mach 573, M E III
1050, Pok 1004 T 280, Ф III 743, Ц 448
stadula, apv staduls, stadals u. c Aizguvums. Tradicionali uzskata
ka no bkr. стадола vai p. stodola't. p.’, kas savukart no v apv
stadoll, stodoll (vlv stadelhof 'vieta, kur var apmesties, ie-
283
staigns
braucama vieta’). lespejams tomer, ka vards aizguts tiesi no
vacu valodas. Tas minets 18. gs. vardnicas: stadeles (= v.
Stadoll 'Einfahrt, Wagenraum in den Krugen’, St 1 292). (K)
E I 96, EF 2 891, ME HI 1037
stagars, apv. stagaris, stagare 'neliela zivs ar dzelopiem uz mugu-
ras; kazrags’; Is. stagaras 'stiebrs, stublajs (sakaltis); zars
bez lapam (sazuvis); izcilnis putna ada, no kura izaug spalva’.
Atv. no stags, kura tagadeja apv. nozime ir 'kas ciesi sabiezejis’
(«biezputra izvarita cieta ka stags» M E III 1038). Varda fon.
var. ir staks 'sagrustas kapepes’. Sal. ari apv. stagat: «aste
jastaga» (jauzsien uz augsu; Firekers—M-E 111 1038). Tatad
stags sakotneji saistijies ar ко stivi uzslietu, izslietu, laikam ari
ar izslietu dzeloni, no. ka nosaukumu dabujusi zivtipa. Par no-
zimju sakaru sal. ari apv. stasis 'tikla miets; stagars; stivs
cilveks’.
Pamata ide. *steg(h.)- *durt; karts, miets, salms; kas smails
vai stivs’; b. *steg- : *stag-, no ka la. stags. Skapumija an
formas ar e, no ka la. stega [§], stegs [§] 'gara karts, nuja;
pifcis, iesms; vica; (parn.) neveikls сЙуёкз’ (E-H II 577, M-E III
1063). Tas pasas cilmes ir bsl. stёgъ 'karogs’.
Ide. *steg(h)- ir vienas cilmes ar *steb(h) (no ka stabs,
steberet, sk.), tikai ar citu saknes paplasinajumu Vairaki atv-i
ir no formas ar n infiksu (sk. stingt).
В II 593, EF 2 891, E H II 567 un 577, Laumane 1 222, M-E
III 1037 un 1063, Pok 1014, Stang 3 54, T 285
stagat 'uzsiet uz augsu’— sk. stagars.
stags 'kas ciesi sabiezejis’— sk. stagars.
stasis 'tikla miets; stagars; stivs cilveks’— sk. stagars.
staigat [staigat]; IS. staiga 'pekspi, piepezi, negaiditi’, pastaiga
’steiga’, staiginti 'steidzinaf, go. steigan, sav. stlgan v steigen
'kapf, si. stighnoti 'so|o, kapj’, gr. steichein 'so|ot, marset, iet,
doties, kapf Pamata ide. *steigh- 'so|ot, kapf, kas ir * (s)tengh-
paralelforma no saknes *ten- 'stiept, vilkt sasprindzinat, saspi-
lef (sk. steigt). Ide. *steigh- : *stigh- > b. *steig- : *stig , no
ka blakus la. verbam steigt bijis *sttgt, iter, staigat. Verbam
*stigt laikam bijusi nozime 'sasprindzinaties, stiept’ ( Is stigti
'pretoties, tiepties’) un 'likt soli’. Si pedeja nozime no
'sasprindzinoties likt soli (stava vieta), kapf (: Is. staigiis
'stavs; peksns, piepdzs’), tatad 'so]of no senaka 'kapf. Sal gr.
steichein Homera laika 'kapf, velak 'so|of.
Sk. ari: stiga. (K)
В II 473 un 596, Buck 690 un 720, EF 2 892, HF II 783, Fei
452, KI 743, M-E III 1038, MM III 514, P 592, Pok 1017, T 285,
Откупщиков 2 180
staigns [staigns] apv [al, ai], staigtzs. Sena paralelforma apv.
staigs [ai, ai2] 't. p.’ Pamata verbs stigt (sk.), kam blakus
staipit
284
skapumija bijis *staigt 't p.’, sal. apv. sa.sta.igt 'sastigt, iestigt’
(M-E III 745) Ar formam stigt : staigns sal. hpt laipns.
Apv. an stigns 'staigns’, stignejs 'staignejs’ (E-H II 578,
M E III 1066)
M-E III 1039
staipit — sk. stiept.
staja [staja], Atv. no verba stat (sk.); nozime 'nostasanas, iztu-
resanas veids’ 20. gs. 30. gadu jaunvards. Agrak staja (an
tagad dazos savienojumos) 'apstasanas, partraukums’: «bez
mitas, bez stajas».
20- gs. 30. gados an no verba nostdties tag. celma atv nostaja
attieksme, viedoklis, pozlcija’.
E-H II 90 un 572
stakle, apv. staklis; Is. stakte 'auzamie stavi, stelles, ari to sanu
koki; vertikals bahts’, sc. stadlo 'stavoklis’, si. sthatrd- 'uztu
resanas vieta, novietne’, lat. stabulum (<. *stadhl-) 'uzturesanas
vieta, iebraucama vieta, kuts’. Pamata ide. *std 'stavet, novietot’
(no ka ari stat, sk.); zudumpakape *sta- > b. *sta- .Forma
stakle < *statle.
Apv. dsk. stakles 'balsti’ («silpuolem divi stakles», M E III
1041), an 'auzamie stavi’ (ste||u sanu nosaukumu attiecinot uz
visu lekartu). Sal no stat atv. apv stall [a J 'auzamie stavi’
(M-E III 1051).
No tada balsta apzimejuma, kas sastav no zaru daksas vai
no divam kartim, kuras viena gala sastiprinatas, bet otra ir ar
atstarpu, vards stakle attiecinats uz zarojuma vai sfceluma vietu
(«iesesties zaru stakle», «biksu stakle»).
Alsupe 124 Buck 410, EF 2 893, M E III 1040, MM III 526,
Pok 1004 (1007), W-H 11 584, Tp 6 26
staks 'sagruztas kaijepes’— sk. stagars.
stali 'auzamie stavi’— sk stakle.
stallis [stallis]. Aizguvums; no vlv., vh. stall 't. p.’, sakotneji
'stavvieta’. Pamata ide. *stel- 'likt, nostadit’, no ka ari la. stulms
(sk.).
Aizg laikam sapludis ar mantotu la *stals vai *stalis 'stav
vieta, novietne’; sal 17. gs. barostats (bariostals, p. karmnik
'(barok[u) kuts’, Elg 1 125). Apv. stalls, stale ’stallis’ (E H II
569) var but gan aizguvuma fon. var., gan ari mantotas cilmes.
Tas pasas ide. cilmes ir pr. stallit ’stavet’, si. sthdlati 'stav’,
gr. stelld 'uzstadu, nostadu’, lat. locus < stlocus (<. *stlo-ko )
'vieta’.
Latviesu rakstos vards musdienu forma minets 17 gs. (Mane
I 173, Lj 286), sal.; «.. viqa matei bij stall! ielist, tie lepni
[audis tai neveleja nekadas rumes istaba» (Mane 4i 52) (K)
Buck 150, E IV2 313, EF 2 894, HF II 786, KI 736, M-E III
1042, MM III 525, Pok 1019, Sab 18 38, W H I 817, Zev 2 118
285
stampa
stalts [stalts]. Aizguvums; no vlv. stolt 'stalts, iznesigs, lepns’
(v stolz 'lepns, stalts’) vai afn. stolt 'augsts, taisns, stavs,
nelokams; lepns, pargalvigs’. Pamata germ. *stult- *stelt-
'stivs* no ide. *stel- 'likt stavus, nostadit, uzstadit; stavoss,
nekustigs, stivs’ (no ka ari la. stulms).
Aizg. minets 18. gs vardnicas (Lg II 324, St I 294). Tas
aizguts ar plasaku nozimi neka musdienu valoda; sal. «stalti
miezi» (Lg II 324), «Noadiju staltus cimdus, Nava stalta valka
taja» (LD 7280,2; var.: «Kam adiju raibus cimdus, Ka nav dai|a
nesataja?», «Lai stav mani grezni cimdi . .»).
lespejams, ka aizg. sapludis ar senu baltu cilmes vadu *stalts
'stavs’ no tas pasas ide. saknes. Sal. sadas cilmes apv. stalte
[al2] 'stilba kauls’, biezak stelte [el] 't. p.’, piem.: «saimniekam
ir [oti vajas guovis, no pasam jau neka nav, tikai tas lielas
steltes» (Vecpiebalga M E III 1060). Uz baltu *stel- . *stal-
'stavs, stavet’ norada pr. stallit 'stavet’. (K)
KI 752, M-E III 1042, Zev 2 119 El 607
stambaks, stambuks 'stivs, vecs, ari neveikls cilveks’— sk. stabs.
stambans kritis, luzis koks, celms’— sk. stabs.
stampa [stampa], apv [am, aril2] Aizguvums, kas sapliidis ar
mantotu vardu. Aizguvuma pamata vlv. stamp(e) 't. p.’ (v. Stam-
pfe), kas atvasinats no ide. *stembh (no saknes *steb(h)-
'stabs, stumbrs; balstlt, 1игё1, stampat, mit’, no ka ari la. stabs,
stumbrs). Vards minets 18. gs. vardnicas (stampe, St 1 295,
ari verbs stampet). Forma stampa liter, valoda ieviesas no K. Vai
demara vardnicam (V 2 216, atbilstosi ari verbs stampat). Ar
to pasu nozimi apv stumpa (V 1 602, ME III 1106) no vlv.
stump ‘celms, stuburs’ (> la. apv. stumpis 'celms, stumbrs,
stuburs’), parn. 'stampa’; atv. stumpat.
Aizg. stampat sapludis ar tadas pasas formas baltu cilmes
vardu 'midit, smagi iet’, kas skapumija no b. *stemp- Verbs
stampat ar sadu nozimi, piem., Saikava (M E III 1043) un
Ёг£етё: «sta vie’ vina stampa, nemaz nevar iet» (K R III 427)
Sal kr ступать, ступить 'paspert soli uzmit’ (ssl stppiti < b-sl.
*stampiti 'mit, midit’).
Raksturiga ari forma bez s- (apv. tampat) «vips tampa
taisni par sniega lauku» (E-H II 666) No verba ari citu vardskiru
vardi, piem., tautasdziesma: «Labak рёти timpu tampu Neka
laisku mates meitu; Timpu tampa dab|us brida, Mates meita
laipojas» (LD 12158, 1 var) ar paralelu s- formu. «Nem balipi,
stimpu stampu, Nenem kadu vizdeguni, Stimpu stampa dabjus
brida, Vizdegune laipu meta» (LD 12158). Forma tampat ir iter
no apv. tempt (sk.) ’stiept’ ar nozimes parnesumu ( Is. tampyti
'staipit, staipities’). Tas pasas cilmes ir apv. tamprs [am]
'siksts, elastigs; ciess’: «tampra zeme», «parak tampri cimdi»
(E-H II 666); sal Is. tampriis 'siksts elastigs, stingrs, stivs’
No stampat nozimes 'mazgat ar stampu’ apv stampa
stanga
286
'patjemiens’ («viena pajemiena izstampajamais (izmazgajamais)
vejas daudzums»): «nu jau si stampa bus izstampata» (E-H II
570).
No stampat 'smagi iet’ apv. stampas Чори izmidita p|ava;
dub[os lopu iemidita zale’ (E H II 570). (K)
EF 2 1055, KI 737, M-E III 1043, Тг VI 522, Zev 2 119, Ф III
788
stanga 'stienis’— sk. stangas.
stangas [stangas]. Aizguvums; no vlv., vh. tange (ssak tanga,
v. Zange) 'knaibles*. Pamata ide. *denk- 'kosf, tatad varda sa-
kotneja noz. 'kodejs’. Forma ar s- var but izveidojusies latviesu
izloksnes, bet ta var but ari no vlv. stange 'karts, stienis; tievs
metala prieksmets’, kas ka aizg. paradas folklora, piem.: «Visiem
sesiem sirmi zirgi, Visiem stangu iemauktuii» (LD 29933). No
sa varda ari la. stanga 'stienis’ (v. Stange 'karts, maikste,
stienis’).
17. gs. vardnicas forma tangas (Mane I 217; Lj 304 tangas
— luksas), 18. gs. stangas (Lg II 324, St I 295, ari knip-
stangas).
KI 873, M-E III 1043, Pok 201, Zev 119
stara 'biksu da]a, kas apiiem kaju; sterbele’— sk. stars, sterbele.
starkis [starts], apv. starks [ar], starks u. c. Aizguvums; no vlv.,
vh. stork *t. p.’ (v. Storch). Pamata ide. *ster- 'stivs, stings’
(no ka la. stregt). Forma starks > starks; forma starts no
staffs. Aizg. minets 18. gs. vardnicas (starks St I 293).
EF 2 902, KI 753, M-E III 1045, Niedermann 24, Pok 1023,
Zev 2 120 un 209
starpa [stafpa] apv starps [ar], Is. tarpas, apv. tarpas 't. p.’
Senaka forma *tarpa no verba *terpt (:1s. terpti ' (ie)spraust,
(ie) starpmat, iejaukf) Pamata ide. *ter- 'berzet, griezot berzet;
griezt, urbt, no ka ari tarps, trit (sk.). Verba formas variants
ir terpt [er] no * terpt [er] 'gerbf (sk.), kam izloksnes saglaba-
jusies an noz. 'tint (zirgam muti)’ (no saknes noz. 'berzet’).
Verba terpt nozimes attistibas posmi 'berzef —► 'tint’ paradas
vairakos atv-os (sk. tlrs). Subst. terpums [§] 'pjava’, senak
'(no meza, krumiem) iztints laukums’. Sada nozime laikam bijusi
ari vardam *tarpa > starpa. No noz. 'laukums (p|ava) starp
krumajiem, meza masiviem’ —► 'tas, kas atrodas starpa; starpa
Par nozimju sakaru sal. tas pasas cilmes kr. тереть 'berzt,
berzef- торить izeirst, lemit ce|u’ тор izeirsts ce|s, stiga; vieta,
kur pulcejas daudz cilveku’; lat terere 'berzt, berzet, lestaigat
ceju’. Tas pasas cilmes laikam ir bsL 1геръ 'bedre’, oset. taerf
'paleja, leplaka .
Pec cita uzskata (Spehts) vards starpa saistams ar lat.
terminus 'robezakmens, robeza, beigas’ no ide. *ter- 'parkjut,
izk[uf.
Atv. starpiba senak ar plasaku semantiku (apmeram ka
287
stastit
atskirlba un plaisa), sal.: «starpibu darijis starp mums un tiem»
(Gl 4 267), «bij nemanot vipu klusums luzis, starpiba, kura tas
patiesi tuvu stavosas sirdis tomer skira, izzudusi» (Kaudzites.
Mernieku laiki (1879), 1980 89). Atv. starpnieks jau 17. gs.
vardnicas, bet liter valoda to ieviesa J. Alunans (Al II 304).
Kauz. starpinat.
Priev. starp no lok. starpa vai ilativa starpan (kas senakajos
tekstos), vai ari no instr, starpu.
В II 631 E I 498, 1 688, EF 2 1061, ^g 6 54—56, M-E III
1046, Pok 1071, Абаев III 267, Куркина 6 16
stars kr. простереть (psi *(pro)sterti) 'izstiept, pastiept, v. Strahl
'stars’ (-<— 'bulta’), alb. shtrin izplest, izstiept’, gr stornymi
'izplesu, lidzinu, izkaisu, parkaisu’, lat. sternere 'izklat izkaisit,
nolidzinat, apklat’, si. stptzati 'izples, kaisa’. Pamata ide. *ster-
'izplest, izkaisit’, no ka speciala noz. 'svitra, strukla, stars’.
Skapumija b. *star-, no ka la. stars, verbs starot [uo].
Tas pasas cilmes ir stara 'biksu da]a, kas appem kaju’, apv.
'svitra, zars, sterbele’: «Ziedi, ziedi, rudzu varpa, Devipam sta-
ripam (var.: ailitem, rindipam)» (LD 28128 var.), «Japa mate
sieru seja Devipam staripam (var.- Devipiem stunsiem, zubu
riem)» (LD 32314, 3 var.).
Pec senajiem mitologiskajiem uzskatiem saule bija ugunigs
rats, ritenis, bet saules stars — sa ritepa spieljis. Sal. seniru
ruithen '(saules) stars’ : roth 'ritenis’. Pec citiem uzskatiem
stari Saules (dievibas) bultas; ar to saistas apzinrejumi
germ valodas: sav., ssak. strata 'bulta, zibens’, vh. strale
bulta’: v. Strahl 'stars’. Nozimes maipu ('bulta -* stars’) germ,
valodas ietekmejusi antika kultura (piem., grielju saules dievu
ApoIlona un Helija atributi bija bultas).
Sk. ari. sterbele, strele.
В II 312, HF II 802, KI 754, M E III 1045 un 1047 Meid IF
81 377 MM HI 517, Pok 1028, T 287, Тг VI 622, W-H II 590, Ф III
379
stastit [stastit]. Atv. no stat (sk ), ta iter. Рёс tradicionala uzskata
(Buga, Endzelins, Leskins) vards ir verba stostit paralelforma,
tatad ta sakotneja nozime ir bijusi '(runajot) vairakkart apsta-
ties’. Tacu partraukumi runa nav stastisanas raksturiga lezime.
Ticamak, ka verba stastit pamata if ide *sta- nozime 'novietot,
likt’, tatad stastit sakotneji 'atkartoti, vairakiem panemieniem
novietot, likt’, ar parn. '(runajot, ar vardiem) likt klausitaju
prieksa telojamas ainas’ Par formu un nozirni sal. klat : klastit
'likt, novietot (vairakus, ar vairakiem papemiemem)’ —>•
'(skaidrojot) stastit’. Par nozimju 'likt’ un 'stastit’ sakaru sal
izlikt 'izteikt, izstastit’: «Vips negribeja savas dzijas jutas izlikt
seklos vardos» (J. Jaunsudrabips LLVV III 594)
Par runas apzimesanu ar kustibu verbiem (parnesta lieto-
stasa
288
juma) sal. sekt 'dzit (pedas), sekot’ iter, sacit 'sekot ar vardiem,
ar stastijumu’ 'teikt, stastit’.
17. gs. stastit dazos apvidos ari 'skaitit' (Elg I 196).
Atv. stasis [a] Par formu sal. kldt klastit ; klasts. Vacu
vai Geschichte 'stasts, vesture’ ietekme lidz 19. gs. stasti
'vesture’ (Fur 2 454, St I 293; «stastu gramata»— vestures
gramata, hronika, U I 277). (K)
В II 345, M E III 1051
stasa 'skaits’— sk. stat.
stasa ’vera’ sk. stat, vera.
stat [stat]; Is. stoti '(no)staties, piecelties; (ap)staties, partraukt;
(ie)staties; parversties, k|ut (par ко); sakties’, pr postdt 'k|ut’,
stanintei 'stavedams’, kr. стать (ssl. stati), ukr. стати
' (no)staties, apstaties; sakt; kJCit, palikt’, c. stati 'stavet, atras-
ties; nodarboties’, stati se 'k|£it, gadities’, sav sten, stan, v.
stehen, h. staan, d. staa, zv. std 'stavet’ (formas iespaidojis
sav. gen, gan 'iet’), a. stand, si. stha- 'stavet* (tag vsk. 3. pers.
ti^jhati), ave. std- 'stavet; likt, novietot, nostadit’ (tag. hista-),
gr. histemi, histdno ’ (es) lieku, novietoju, noslajos, nostadu’,
statds 'mierigi stavoss’, lat. stare 'stavet' (tag. vsk. 1. pers.
std < *sta-jo), toh. В ste 'ir’ (dsk. stare). No latipu valodas ar
francu vai. starpniecibu a. stay 'apturet, palikt, uztureties’. Pa-
mata ide. *sta- (< *steHz-, Benvenists, Gamkrelidze, vai <
*stoH^-, Ivanovs)- *sta- (< *stH-) 'stavet; likt, novietot, nosta-
dit’ > b. *std ; *sta-, no ka la stat, bet ar sta- tikai atvasinatas
formas, piem., statit. No saknes zudumpakape *stH > si. sth-
(Gamkrelidze). Bijusi an ide. forma bez no ka he. tija 'iet,
tuvoties, nostaties’ (< *tH + yo-).
Ide pirmvaloda izveidojies verba celms ar -je- / jo-, kas
redzams hetu valodas pieminekjos, bet no musdienu valodam
baltu un slavu valodas. Sal. la. tag. 3. pers. staj (< *staja),
pag. staja (< *staja).
No saknes *sta atvasinati an lietvardi, kas apzime stavokli.
To vidu ir la. apv. stdtis (dsk.), ari states savienojumos «saule
stav statis» (Kurzeme, IJ I 278) vai «saule. stav uz statim»
(Piebalga, M-E III 1052), t. i., sauigriezos. Ari: «ta lieta vel uz
statim (statem)», t i., lieta vel nav izs^irta (M-E III 1052)
Sal. ave. stati 'stavesana’; no saknes zudumpakape gr. stasis
'stavoklis', lat. status 'stavesana, stavoklis
17. gs. G. Elgeram ir vards stasa (< *stdtjd-) 'skaits' (—
p. hczba, lat numerus, Elg 1 196) ka sin. apzimejumam skaisa
'skaits'. Tacu vardam stasa bijusi plasaka semantika, tuva var-
dam prats, sal.: «es liek(u) stasa» vai «es liek(u) leksan stasa»
bijusi ta pati nozime, kas «es liek(u) vera» (Elg 1 256). Par
jedzienu 'stat, stavet’ un 'prats’ sakaru sal. v. Stand 'stavoklis,
staja’. Verstand 'prats’.
Vienas cilmes ar ide. *sta- (< ^steH? ) laikam ir *ste ar
289
stavet
paplasinatajam formam *steb(h) (no ka la. stabs), *steib(h)~
(no ka la. stiebrs), *steub(h)- (no ka la. stobrs), *sleg(h)- (no
ka la. stagars), *(s)teig(h)~ (no ka la. stigt, stingt).
Sk. an: aizstat, apstaklis, stadit, stads, staja, stakle, stastit,
statit, stavet, stavs, stomities, stostities, sturgalvis. (K)
Buck 835, E IV2 287 un 313, Eckert 9 71, EF 2 914 HF I 738, KI
743, Mach 575, M-E 111 1051, MM 111 526 — Serta ind 180 Oxf
862, Chr. Peeters — IF 81 34, Pok 1004 (1006), Sehrnalstieg -
Balt IX 12, T 281, Тг VI 554, W-H II 596, Абаев HI 156, Гам
1 213, Ив 12 157 un 212, Мельничук 1 13, Пр II 374. Ф III 748,
Ц 450
statenisks sk. statit.
statit [statit]; Is. statyti 'statit, (no)stadit, novietot (stavus); celt,
buvet; izvirzit (kandidatu, uzdevumu)’, pr. preistattinnimai
'(mes) prieksa stadam’, lat. statuere 'nolikt, nostadit; uzcelt;
noteikt, nolemt; atzif. Tas pasas cilmes ka stadit (sk.). Pamata
ide. *sta- 'stavet; likt, novietot, nostadit’, skanumija *ste- > b.
*sta , no ka la. adj., subst. stats, un no ta atvasina s verbs
statit. Ide. valodas senatne adjektivi (pag. pas. divd.) un attiecigie
substantivi biezi atvasinati no verba saknes zudumpakape (sal
malt : milti). Ta ari blakus verbam stat ir subst. stats; sal. Is.
status, stata 'statinu, gubu rinda; guba, statiqs; miets’.
Primari valodas ir darinats adjektivs un tad tas substantivets
vai ari substantivs atvasinats no adj. ar citu piedekli. Latviesu
valoda adj, stats ir zudis, iznemot kursen. izloksni, kur siat(s)
'stavs’ (K-P 73): «stats kalns, stata kranta [krasts]» (Plains
3 114); saja izloksne vards saglabajies lietuviesu valodas
ietekme (Is. status 'stavs, vertikals; taisns, nesalicis’). Par
adjektiva (pag. pas. divd.) un substantiva sakaru sal. ari lat.
status 'novietots, nostadits, uzcelts; noteikts, nemainigs’ : status
(gen. -us) 'stavesana, stavoklis; augums, augstums’.
No la. stats atv. statit (sal. lat. status : statuere). Sis verbs
funkeione ka stadit sinonims.
Atv. statenisks 'vertikals’ ir 20. gs. 20. gadu jaunvards, vis
pirms adv. slateniski (ZTV 85) Lidz tarn saja nozime stavs (V
3 23), stdvtaisns blakus vardam svertenisks (RLB KV IV 4579).
Atv. atstatums ir J. Alunana jaunvards 19. gs. vidu (v.
Entfernung, Al II 287). К Valdemars tarn pievienoja paralelformu
atstate (V 2 34). Par pamatu siem vardiem bijis sens adv.
atstatu, ko J Lange fiksejis Zieme|vidzeme 18. gs. (St I 8, II
208). 20. gs. darinats an adj. atstals (LLVV I 451).
E IV2 291, EF 2 897 un 898, M E III 1048, Pok 1004, W H II 587
staubans, stauben(i)s 'stumbrs, koks bez galotnes’— sk. stobrs.
staukat 'sist, grust, midit’ sk tucit
stavet [stavet]; Is. stoveti 't. p.’, kr. ставить (ssl staviti) 'likt,
novietot, nostadit’, ukr. ставити *t. p.’, bulg ставя 'ce[os, kjustu
deru, notieku, augu’, c. staviti 'likt, celt, aizkavet’, p. stawic 'likt,
l<> 4K.>
stavoklis
290
celt, uzstadit’, go. sto;an (laikam < *stow/an) 'tiesaf, staua
(< *stdwd) 'tiesa’, a-s. stowian 'aizturet, atturet’, a. stow 'kraut,
kravat; noglabat’. Pamata ide. *std- 'stavet; likt, novietot, no-
stadit’ (no ka ari la. stat, sk.). Ar -у- sakott^ji atvasinats pag.
(perfekta) celms (sal si. tasthau '(es) esmu stavejis’), no ka
velak izveidots patstavigs verbs, kas attieciba pret pamatverbu
(la. stat) funkcione ka durativs vai rezultativs.
La. stavet bijis i celma vards (: ssl. staviti), uz ко norada
izzudusi tag. vsk. 1. pers. forma (es) stavju (Is. stoviu) un
izlokspu dsk. I. pers. (mes) stavim, 2. pers. (jus) stdvit.
Verba stavet atv-i ar priedekli da|eji ieguvusi patstavigu, ar
pamatvardu tikai vesturiski saistilu nozimi, piem. aizstdvel,
parstavet. Atv. pastavet da]eji tiesi saistits ar stavet («pastavet
uz vietas», «раз1ауё1 kadu laicipu»), bet ieguvis ari parn nozimi
(«pastavet uz savam tiesibam»). No sa verba adj. pastavigs
'nemaimgs’ jau 18. gs tekstos un vardnicas (St II 556), bet
17. gs. saja nozime parstavigs (Elg 1 265 un 272).
Atv. patstavigs patstavlba ir 19. gs. 70. gadu jaunvardi, kas
darinati рёс v. selbstandig, Selbstandigkeit un кг. само-
стоятельный, самостоятельность parauga (V 2 159; К. Valdemara
1872. g. vardnica saja nozime patpilnigs, patpilnlba, passpeclgs,
passpeclba, V 1 546).
Sk. an: nost, stavoklis, stavs.
В II 592, Buck 835, E 1 799, EF 2 915, Fei 455, KI 741,
Lanszweert 140, Mach 575, M-E III 1053, MM III 526, Pok 1004
(1008), Ив 12 160, Ф III 742, Ц 575
stavoklis [stavuoklis]. Atv. no verba stavet (sk.), A Kronvalda
jaunvards (1870). 5ако1пё]1 tas арг1тё]а vietu; «Stavoklis nav
nekas cits ka ta vieta, kur mes katrs patlaban stavam ta ka
vards majoklis to vietu пог1тё, kur kads majo. . . сПуёкат an
ganga busana savs stavoklis» (Кг I 196). Turpmak Kronvalds
vardu lietoja ari parn. nozime, piem.: «izzobodami vien bralis
brali nepacels uz augstaku stavokli» (1871, Kr I 562) Atbilstosi
v. Stand 'vieta, situacija’ vips vardu stavoklis lietoja an nozime
'situacija’, piem., rakstot «par . algu jeb materialo stavokli»
(1873, Кг I 396).
Dazadu autoru tekstos 19. gs. 70. gados varda stavoklis se-
mantika ]oti paplasinajas, un vardnicas to Нкзё)а g k. ar nozimi
'viedoklis’ (v. Standpunkt, U I 278; kr. точка зрения, V 2 216,
seit an nozime 'должность, пост’) Varda lietojums musdienu
nozime nostabilizejies 19 gs. beigas; sal «mans stavoklis nav
apskauzams»—«лоё положение не завидно» (V 3 268)
М Е III 1056
stavs [stavs]; Is. stovus 'nemaimgs, pastavigs; iztungs, stabils;
vertikals’, si. sthavarah 'stabili stavoss, nekustigs, pastavigs’.
Tas pasas cilmes ka stat (sk.), no saknes *sta- ar g tapat
291
steigt
ka verbs stavet. Semantiskais sakars ar stavet ciesaks adverbam
stavu(s), piem., «piecelties stavus» (== ta ka stav).
Adv. stavu(s) leguvis ari noz. parnesumu joti, parpilnam
parmerigi’, kas g. k. izloksnes, bet dazos savienojumos ari liter,
valoda, piem., «stavus bagats». Sal.: «augju kuoki stavu (sta-
vus) pilni» (M-E III 1056), «(.audis manu augumiq(u) Stavu
bere valodam» (Palcm 167).
No adj. stavs [a] ar intonacijas maitju atvasinats subst.
stavs [a] 'augums (u. c.)’; nozime 'majas horizontalais telpu
kopums, ко griesti un grida atdala no cita sada kopuma’ ir
sekundara. Sas cilmes substantiviem radu valodas ir joti dazada
nozime: Is. stova 'vieta, apstasanas, sastingums’, stovas
'stativs; augums, figura’, stdvis 'stavoklis; (sabiedribas) karta;
hmenis’, bsl. stav-ъ, c. stav 'stavoklis’, ukr. став ’dikis’, bulg.
став 'locitava, stiebra posma vieta; Ijermenis’, става 'locitava;
stirpa’, oset. astaew 'vidus; viduklis, jostasvieta’.
Dsk. stavi [a2 a2] 'stelles’ 18 gs. Latvija bija dominejosais
nosaukums, bet 20. gs. saglabajies g. k. Latgales un dazas citas
dienvidaustrumu izloksnes. Uz auzamiem staviem parnests deta-
|as (stativa pusu) nosaukums. Pec tradicionala uzskata vards
ir aizg. no krievu vai baltkrievu valodas (ставы; К. Buga uzskata
par iespejamu aizgusanu, bet analize vardu ari ka mantotu).
Sk. an; sturis, stute.
Alsupe 125 В II 592, III 664, Buck 410 un 874 E 1 44 EF
2 915, Laumane — Б-сл иссл 189, Mach 575, M-E III 1054 un
1055, MM III 529, Pok 1004 (1008), T 283, Абаев I 78, Пр II
374, Tp 6 124, Ф III 742
stebe 'masts, masta koks’— sk. stabs, steberet.
steberet [steberet] 'stivi, [odzigi, neveikli iet’ Atv. no stebet (apv.)
'iet maziem so|iem, neveikli iet’, kas savukart no zudusa verba
*stebt ar aptuvenu nozimi 'but vai tapt stivam, stivi ко darit’;
sal. Is. stebti 'brinities’ («- 'stivi raudzities’). Tas pasas cilmes
ka stabs (sk); sal apv. stebe 'masts, masta koks’ (M-E III
1056), stebs [?] 'iepuvis, an nokaltis koks, koksne; drukns,
bezpalidzigs cilveks vai dzivnieks’ (III 1057), stebis 'zbns, kam
pirmoreiz bikses kajas’ (-<— ‘stivs, neveikls’), an mazs, drukns
puika; drukns, neveikls cilvbks vai dzivnieks’ (III 1057), stebere
'(govs, ari cita lopa) aste; drukns cilveks; kas iss un stingrs;
(dsk.) stivas kajas’ (III 1056; sal. Is. stebaras, stabaras 'stiebrs
bez lapam, sauss bezlapu zars zagars’)
Paraleli format stebet ari apv. stebit 'stivi iet’ (M E III 1057).
В I 485, II 601, EF 2 899, M E III 1056, T 280
stebet 'iet maziem so|iem, neveikli iet’— sk. steberet.
stebis 'zens, kam pirmoreiz bikses kajas’—sk. steberet.
stebs 'iepuvis, an nokaltis koks’ sk. steberet.
stega, stegs 'gara karts, nuja’— sk. stagars.
steigt [steigt], apv. [el, ei2]; Is. stelgti 'rupeties, censties ко izdant.
in*
292
steki
gribet, karot; steigties’, kr. -стигать atv os достигать 'sasniegf,
настигать ’panakt, notvert, parsteigt’, постигать 'izprast, aptvert;
parijemf (ssl. postignpti ’satvert’), c. stihati, stihnouti 'panakt,
notvert, sastapt’, p. scignyc, stigac 'dzit’. Tradicionali par pamatu
piepem ide. *steigh *so|ot, kapt’, no ka an go. steigan, sav.
stigan, v. steigen 'kapt’, si. stighnoti 'so|o, kapj’, gr steichein
'so|ot, marset, iet, doties, kapt’ (Pokornijs, Kluge, Trautmanis,
Endzelins). Tacu 'sojot, kapt’ nav saknes pamatnozime, no kuras
varetu atvasinat nozimes baltu valodas. E. Frenkels par pamat-
nozimi pieijem ' (uz)slaijot, kartot’ —► sarikot, sagadat, steidzigi
doties’ (EF 2 899) Tomer an no sas nozimes gruti secinat
dazu atv-u nozirni (piem., la. stigt).
Ticamakais, ka ide. *ten 'stiept, vilkt, sasprindzinat, saspilet’
(no ka la. tiepties, sk.) paplasinatajai formal *(s)tengh (no ka
psi. *tpgnpti > kr. тянуть, c. tahnouti 'vilkt’) bijusi paralelforma
ar saknes sonanta miju *(s)teigh-, no ka b. *stetg : *stig
'stiept, sasprindzinat’ (sk. stiga, stiegra). No sas nozimes la.
steigt 'veikt ar sasprindzinajumu’ —► 'censties veikt atri’ un citu
sas cilmes vardu semantika. (S. Karajuns apsauba *sten un
*stei- cilmes sakaru.)
Ari radu valodu salidzinamo vardu nozime raksturo saspring-
tu kustibu, piem., si. stighnoti 'so|o, kapj saistams ar ave stig
'cina’ (Hofmanis); gr. steichein 'so]ot, marset’ sal. ar tas pasas
c Imes stiches (dsk.) 'kaujas rinda, linija’
Par nozimes 'stiept’ saistibu ar strauju kustibu sal. \a.'stie-
piens ']oti atrs skrejiens’: «zirgam vtens stiepiens: pie velna
pils klat» (L-P IV 156). To pasu rada lat. tendere 'stiept, vilkt’
'strauji vir-zit (saut, sviest), virzities; censties, dzities’.
Sk ari: staigat, stiga. (K)
В II 596, Buck 694 un 971, EF 2 899, Fei 452, HF II 783,
Karaliunas 13 15, KI 743, Mach 577, M-E III 1058, MM III 514
P 592, Pok 1017, T 285, Пр II 386, Ф III 760, ЭСРЯ I5 174
steki; vsk. stekis. Aizguvums; no vlv. steck 'laipa, tilths’ (v Steg)
no germ. *stigaz, kas ir vienas cilmes ar v. steigen 'kapt’
Pamata ide. *steigh- 'so|ot kapt’ (no ka an la. staigat) Aizg.
minets 18. gs. vardnicas (stefce St 1 296; 19. gs. stekes V 2 217),
forma steki 19 gs. (U 1 280)
KI 743, M-E III 1059, Tr VI’552, Zev 2 120
steliqgis [steliijgis]. Aizguvums; no vlv. stellinge 'kuts, stallis’ (v
Stellung 'stavoklis, vieta’). Pamata ide *st(h)el- 'stavef no
saknes *sta 'stavet, likt, nostadit (no ka an la. stat, stavet).
Aizg. minets vardnicas kops 18. gs. \stelins St I 296, ari slllirys,
stilingis U I 281, stehngis V 1 587, 2 217).
M E III 1059, Zev 2 120
stelles [stelles], Aizguvums; no vlv. stelle 't. p.’ (v. Stelle ’vieta’).
Pamata ide. *st(h)el- 'stavef no saknes *sta- 'stavet, likt, no-
293
sterkele
stadif (no ka ari la. stat, stavet). Aizg minets 17. gs vard
mcas (Mane I 203, II 353, Elg 1 544, Lj 287).
Alsupe 127, Buck 410, KI 744 M-E III 1060, Tr VI 565, Zev
2 209
stembis, stembens, stembuks 'celms, koks bez galotnes’— sk. stabs.
stempie 'gaisa rikle sk. stiept
stempt 'gariem vilcieniem dzert’ sk. stiept
stendere [stendere], apv. stenderis. Aizguvums; no vlv., vh. stender
’stabs, stendere’. Atv. no verba standen ’stavet’. Pamata ide.
*sta- 'stavet, likt, nostadit’ (no ka an la. stat, stavet). Aizg.
minets 17. un 18. gs. vardnicas (stenderis Fur 2 458, St I 297,
II 587, stenderes Lj 287); forma stendere 19. gs (V 1 213, 2 217,
U I 280).
M-E III 1061, Zev 2 121
stenet [stenet]; Is steneti 't.p’., pr. stenuns, stinons 'cietis’, kr.
стенать (ssl. stenati) 'stenet, vaidet’, стон vaids’, bulg. стёня
'stenu’, c. stenati ’stenet’, a-s. stenan, vlv. stenen, stdnen, v.
stohnen 'stenet, vaidet’, si stanati, staniti 'dun, due (perkons)’,
gr steno 'stenu, vaidu, kunkstu, vaimanaju’, lat. tondre 'rukt,
dardet (par perkonu)’. Pamata ide. *(s)ten- ska|u skapu un
troksnu apzimdsanai.
Buck 1131, E IV2 316, EF 2 901, Euler 1 49, HF 11 789, KI
752, Mach 579, Maziulis 6 72, M-E HI 1061, MM III 510, P 599,
Pok 1021, T 286, Tr VI 608, W-H II 690, Ив 12 103, Ф III 754
stengat 'censties, tiekties’ sk. stingt.
sterbele [sterbele], apv. [er2, er2], sterbele [ef, er, ef2]; Is. sterble
'sieviesu svarku vai krekla priekseja da|a vai prieksauta apaks-
da|a, sapemta roka; klepis; terpa apaksmala’, sterbles (dsk.)
'sieviesu krekla piesuta apaksda|a’. Pamata ide. *ster- 'izplest,
izkaisit’, no ka an la. stars (sk.). Par nozirni sal. apv. stara
'sterbele' (arh. starbele U I 280). Izloksnds sterbele 'terpa
prieksdaja, klepis; terpa apaksmala’ (: Is. sterble). Forma ster-
bele < sterbele.
Nozime 'atplesta terpa daja, skara vareja izveidoties konta-
minaeija ar apv skarbala, sfcerbala 'skranda’
Pec cita uzskata (Buga) vards saistams аг kr. стербнуть
'sacietet, sastingt, atmirt’
Sk. ari: stirpa (K)
В II 312 un 597, EF 2 902, M-E III 1062 un 1063
sterbele [sterbele]. Aizguvums, no bv. sterklis, stdrklis 'ciete’ (v.
Starke 'stiprums; ciete’), kas atvasinats no stark ’stiprs’ Pa-
mata ide. *ster- 'stivs, stings . Aizg 17. gs. minets onginalam
tuva forma sterklis (Lj 283), velak retumis ster^elis (Pav 2 23),
bet parasti vacu varda nobeigums -is parveidots par galotni
-es, tatad pielagojot varda formu ё-celma daudzskaitlim sterkles
(Lg I 353), sterkeles (St I 296). Vsk sterkele tikai 19. gs. (V
1 215, U I 280) Vacu varda saknes patskanis ir iss, garinajums
sterste
294
izveidojies latviesu valoda lidz ar stieptas intonacijas parnesumu
uz patskam. sterfcele > sterkele.
No tas pasas ide. saknes ir la apv. sterstet [sterstet] 'tapt
stivam, stingam’: «mana roka tiri sasterstej’si» (Fiir 2 458).
Verbs ieguvis ari parn. nozimi 'iesinot (fikset lauztu locekli ar
skaliem u. c.)’, ka ari 'sist, pert’ (M-E III 1064).
M-E III 1063, Pok 1022, Zev 2 121
sterste [sterste], apv. [er2], stersta [§], stersts [§], stersts [§r],
starsta [ar2], starste [ar2]; Is. starta't. p.’, pr. *starnite (15. gs
vardnica k|udaini stamite, Becenbergers) 'kaija’, c. strnad (<
*stirnate) 'sterste*, sav. stara, v. Star, a. stare, fnzu stern
'strazds*, lat. sturnus (< *stornos) 't. p.’ Pamata putna balss
skapu atdarinajums *ster- I *str-. Forma sterste < sterste
(ar saknes zilbes da|eju reduplikaciju).
E IV2 314, EF 2 897, KI 739, Mach 582, M-E III 1064 P 587,
Тг VI 534, W-H II 510
sterstet 'tapt stivam, stingam’ sk. sterkele.
stiba; Is. stlbis, stibyna 'apaksstilbs’, stlbiras '(nokaltis) stiebrs;
kats, stumbrs’, kr., ukr. стебель (psi. *stbblb) 'stumbrs, stiebrs,
kats’, bulg. стебло, c. steblo, p. zdzieblo't. p.’, gr. stibaros 'ciets,
masivs, stiprs’, oset. stiv$ 'tapa’. Pamata ide. *steib(h)- .
*stlb(h)- 'karts, nilja; stivs; blivet’ > ab. *stieb- : *stib-, no kfi
la. stiebrs (sk.). un stiba. Atv. stibot [uo], apv. stibat, stibit
'pert (ar stibu)’, parn. 'iet (ar stivam kajam, bet atri; lieliem
sojiem, ar piilem)’.
В I 486, EF 2 903, HF II 781, Mach 576, M-E III 1064, Pok
1015, Абаев HI 152, Пр II 377, Ф III 750
stidit ' ridit’— sk. stumt.
stidzet - sk. stiga
stiebrs [stiebrs], apv. [ ie], Is. stiebas 'stiebrs, stublajs; masts’,
gr. steibd 'minu, samidu, bliveju, stampaju’. Pamata ide.
*steib(h)- 'karts, nuja; stivs; blivet’ >• b. *steib- > ab. *stieb ,
no ka la. apv., arh. stiebs 'augsts koka stumbrs’ (: Is. stiebas)
un liter, stiebrs. Verbs stiebrot [uo], ~
Ide. *steib(h)- laikam ir bazes *steb(h) (no ka stabs, sk.)
atvasinata forma (аг ё > ei); sakne *sta- 'stavet, likt, nostadit’.
Vards stiebrs sapludis ar citas cilmes varda striebs (apv.)
parstatito formu stiebrs un no ta ieguvis noz. 'stada da|a ar
cauru vidu’. Apv. striebs [ie] pamata ir ide. *ter- 'urbt (u. c.)’,
no ka an strops (sk.).
Sk. ari: stiba, stiept. (K)
E II 150, EF 2 903, HF II 781, M-E III 1077, Pok 1015
stiegra [stiegra]; apv. stiegrs; Is. stiegara, stiegara 'digstosa
spalva; (putna) spalvas kats; lapas galvena dzisla’ Atv. no
verba *stiegt 'stigf, sal. apv. izstiegt 'izaugt garam stigam’
(E-H II 483). No b *steig- *sttg- 'stiept, sasprindzinat’ aptuveni
vienadas nozimes la. verbi *stiegt un stlgt (sk. stiga). Ar subst.
295
stiept
stiegra formas zipa sal. apv. stigra [i2]: «asins stigras» (E-H
II 582). Atv. stiegrot [uo]
Pec cita uzskata (Frenkels) vards stiegra saistams ar Is.
stiegti nozimi 'uzslapot, kartot’.
Sk ari: steigt. (K)
EF 2 904, M-E III 1078
stienis [stienis]. Aizguvums; no vlv. ten 't. p.’ leskapas s- pievienots
latviesu valodas izloksnes. Aizg. minets 18. gs. (stiens Lg II
325), bet bijis laikam maz pazistams, jo G. F. Stenders to nav
dzirdejis (St I 296). Forma stienis 19. gs. (V 2 217).
M-E III 1078, Zev 2 122
stiept [stiept]; Is. stiepti 'celt, stiept uz augsu; sliet (stavus)’. Pec
tradicionala uzskata (Zubatijs un Trautmanis; uz viiiiem balsto-
ties, Endzelins un Frenkels) sie baltu vardi saistami ar a-s.,
vv. stlf 'stivs, stavs’, v. steif 'stivs, stings’, a. stipe 'stiebrs’,
gr. *stipos 'stivs, stavs, taisns’ (personvards Stipon), lat stipes
'miets, stabs, stumbrs’ Pamata ide. bazes *steib(h)- 'karts,
nuja; stivs; blivet’ (no ka la. stiebrs, sk.) paralelforma *steip-
> b. *steip- > ab. *stiep-, no ka verbs *stiepti > la. stiept
Sadu cilmes skaidrojumu balsta verba stiept lietojums vie-
nada nozime ar stivet vai citiem tarn radniecigiem vardiem.
Atbilstiba lietuviesu valodas vardam jo seviski redzama refl.
formas (la. stiepties : Is. stieptis), piem., «pastiepties uz pirkst-
galiem», «stiepties pec aboliem» un Is. «Jis stiepias, noredamas
prisiekti obalj ant medzio» (viiis stiepjas, gribedams aizsniegt
koka abolu, LKZ XIII 767). Rakstungs an varda lietojums sada
pierrmra: «Kaut uzlijis! Tad viss saktu stiepties» (E-H II 583),
sal. Is. «Zoleles stiepiasi, lapelius skleidzia» (zalites st epjas,
lapipas raisa, LKZ XIII 767).
Tacu la. stiept ietver nozimes, kas cilmes zipa neatbilst ne
lietuviesu, ne citu radu valodu minetajiem vardiem: 'nest, vilkt
(ко smagu, ar piilem’ («veins stiepj atsperies sljirstu», L-P IV
182), 'skriet’ («zaljis sak stiept vel atraki», M-E III 1079), apv
'dzert’ («stiep cauri lidz dibinam!», turpat). Ari refl. stiepties
dazas nozimes ir citas cilmes, piem., 'atrasties (plasuma, ga-
ruma)’: «p]avas stiepjas lidz ezeram», «abpus . gravai stiepjas
R kalnu rinda» (L-P VI 206). Visu so nozimju pamata ir stiept
(stiepties), kas atvasinats no ide. *ten- 'stiept, vilkt, sasprin-
,dzinat, saspilet’ ar p saknes paplasinajuma. No sas saknes ir
la. apv. tiept 'stiept, ar piilem vilkt’. «vips man tiept uztiepa savu
kazuoku» (M-E IV 211); liter, uztiept parasti parn. nozime
'pastavet uz ко pec sava prata, neatlaidigi likt izdant pec savas
velesanas’. Ar ieskapas s- baltu verbs *stenpti, kam divejadi
refleksi latviesu valoda: 1) stiept, 2) apv. stempt [eiti2] 'garos
vilcienos dzert, ]oti daudz strebt’, no ka arh. stempie 'gaisa
rikle’ (-«— 'rikle’, sal. Is. stemplb '(baribas, gaisa) rikle’, M-E III
1061, LKZ XIII 744). Nozimes 'rikle’ pamata 'vilkt (gaisu; se-
stiga
296
kundari dzenenu sukt)’. Verbam stempt ir bijusas ari citas
nozimes. ко rada Is. *slempti atv. stempleti 'sasprindzinot visus
spekus, smagi nest, ce t, vilkt’. (Sal. Is. teihpti 'stiept, vi kt,
sasprindzinaties’.)
Tatad stiept ir divi homonimi, kas vienadas formas un tuvas
nozimes del valoda sapludusi. Tas ietekmejis an atv-u semantiku.
Piemeram, pirma homontma ('virzit uz augsu’: «pukes stiepj
galvas pretim saulei») iter, staipit («staipit kaklu») lietojams ari
ka otra homomma ('vilkt, smagi nest’) iterativs (piem., «staipit
maisus»).
Atskiras homommiem atbilstosas zuduma un redukcijas pa-
kapes formas No stiept < *steipti saknes zudumpakape apv.
stipt 'k|ut stivam, stingt’ (no ka adj. stiprs) No horn, stiept
< *stenpti redukcijas pakape bijis verbs *stipt < *stinpti, no
ka iter. apv. stipat [i2] 'nesatigi dzert, zupot’ (sal. stiept 'dzert’;
M-E III 1076) un arh. refl. stlpuloties [uo], stlpu[oties [uo]
savilkties (par makoiiiem), apmakties’ (U I 281; sal. stiept
'vilkt’). Ar saknes inp > imp bijis verbs *stimpt, no ka apv
stimstities [im2] 'grustities, stostities’ (M-E 1070). Vairak at-
tiecigo atv-u ir lietuviesu valoda, starp tiem stimpinti 'iet prom
sakauninatam, sabartam; slinki iet, vilkties’, stimpleti 'smagi
celt, nest, vilkt’ (LKZ XIII 784).
Sk. ari: stiprs, stops3. (K)
Buck 569, EF 2 904 KI 743, L III 98, Maziulis 6 274, M-E
III 1072 un 1079, P 592, Pok 1015, T 287, Tr VI 558, W-H II 593
stiga; кг. стезя, apv. стега 'taka, celips’ (ssl. stbza. psi. *stbga),
s-h. staza, c. steze stezka, p. sciezka 'kajcelins , go. staiga
[stega] 'taka tacipa (ka na)’, sav. stega (germ. *stig-)
'pakapiens, kdpnes’, v. Steg ' aipa, tiltins’ (-<— 'kapnes, kapieni’),
sav. stig, ssk. stigr 'tacipa (kalna), pakapiens’. Tas pasas
cilmes ka staigat (sk.). Pamata bijis verbs *stigt 'sasprindzi-
naties, stiept’ (: Is. stigti 'pretoties, tiepties’) —► 'sasprindzinoties
I kt soli (stava vieta), kapt’. No sa verba atv. stiga. Varda
sakotndja nozime laikam bij isi 'kajcelips kalna’, no ka 'kajcelips’
ar noz. parnesumu uz taisnu liniju, ce[u («stiga meza», «dzelzce|a
stiga»). Raksturigs savienojums «stigu dzit» (kur dzit pamat-
nozfme 'cirst’)
Saistijums ar noz. 'staigat’ redzams varda stiga 18. gs
lietojuma «kungu stigas iet» (St I 297), kur stigas = gaitas;
sal art: «divas stigas iet tresu ne» (divas nedejas iet gaitas,
treso ne turpat).
Pec ci a uzskata (Endzelins) stiga lesi saistams ar steigt
un vel рёс cita (Frenkels) ar stigt '(ie)mukt’. (K)
В II 597, EF 2 905, Buck 719, KI 743, L III 98, M-E III 1065
P 590, Pok 1017 (1018), T 286, Тг VI 592, Куркина 2 98, Пр II
378, Ф III 752
stiga [stiga]; Is. styga 'stiga, stiegra’, oset. tyng 'izstiepts, sa-
297
stikene
spriegts’. Tas pasas cilmes ka stingt (sk.). Paraleli b *steng-:
*sting 'stiept, sasprindzinat’ bijusas ari formas *steig- : *stig-,
no ka la. stigt [i] 'dzit asnus, stiepties (garuma)’, atv. stldzet:
«puke jau sakusi stidzet», «medus stidz [stiepjas] ja tuo pern
ar nazi nuo trauka» (M-E III 1075) (Par en — ei paralelem baltu
valodas sal Is. bengli : la. beigt; la. tenkot : teikt.)
No shgt atv. subst. stiga (apv. stiga 't. p.’ no *stigt; sk.
stiga 'taisna, saura josla’, kas ir tas pasas cilmes). Vards ir
ar sazarotu semantiku: «aptpu st’gas», «kokles stigas»; senatne
stiga ari 'stieple’: «Es savam kume|am Sttgam suvu iemaukti
pus» (LD 13259). Atv. stlgot [uo], apv. stigal
Pec cita uzskata (Buga) vards stiga varbut aizg. (Brik-
ners — no ukraipu valodas.)
Sk. ari: stiegra, steigt. К
В II 395, EF 2 905, M-E III 1075
stigra 'dztsla’— sk. stiegra.
stigt; Is. stigti 'rimt, rimties, nomierinaties’. Pamata ide. *(s)teig-
: *(s)tig- 'durt; smails, no ka an go. stiks 'duriens’, sav. stih,
v. Stick 't. p.’, gr. stlzd (< st gid) '(es) duru’. Par nozim u
sakaru 'durt’ un 'rimt' sal. a-s. stician 'durt; (intr.) palikt uz
vietas, palikt miera, nekustigam’. Vardu saista an ar kr стегать
'sist; stepet’ (psl. *stbgati 'durt’, Buga)
Sk. arr staigns.
В II 593, EF 2 905, KI 748, M-E III 1066, P 595, Pok 1016
(1017), T 285, Гг VI 580, Ф III 751
stikls. Aizguvums; no skr. стькло 't. p.’ (кг. стекло), kas savukart
no go. stikls 'kauss’ (sakotneji 'trauks ar smailu apaksda|u,
ко var iespraust zemd). Pamata ide. (s)teig- 'dur , srnails’, no
ka ari la. stigt. Latv esu valoda vards aizguts lidz 14. gs., bet
ta vieta valoda plasak ieviesies germ, glaze (<C vh., vlv. glas
'stikls, glaze’). 17. gs. G. Manceja un J. Langja vardnicas stikls
nav minets, to fikse vienigi K- FIrekers (2 459). J. Lange 18. gs.
vardu min ka rusismu (Lg II 326), bet G. F Stenders ne-
maz nepiemin Vards stikls valoda plasak ieviesies tikai 19. gs
(St A 2 64, V 1 586).
Buck 619, E 1 99, EF 2 905, M E III 1067, Pok 1016, Пр II
380, Ф III 752, Ц 452
stikene. Aizguvums; no Iv. stikelber 't. p.’ (v. Stachelbeere). Aizg.
sakotneja forma laikam *stifyelbere, no ka stikenbere (Lg I 494,
St I 297, II 554), an stekenbere (no baltvacu izl. formas ste
chelbeere > stechenbeere, sal. «Kad stekenberu krumi j ted .»,
Isa pamacisana, ka Vac esu zemd tagad bites kopj, 1868 16).
19. gs. otra a puse nosaukums saisinats, izveidojot formu stikene
pec vardu avene, upene u. c. parauga (U I 281).
Lejasvacu stikelber ir saliktenis no stikel 'dzelonis, erksfcis’
un ber 'oga’. Tulkojot v. Stachelbeere, izveidots nos erkskoga
(< erksku-oga, U I 61).
stilbs
298
Apv. krizdolis, krtzdole [krizduole] (g.k Kurzeme) no v.
apv. Christolbeere < Christorbeere <2 *Christophorbeere ('Kri-
stofora oga’, jo sis ogas Austrumprusija, kur nosaukums vei-
dojies, parasti nogatavojas lidz Sv. Kristofora dienai, 25. julijam;
Kluge, Micka). Рёс cita uzskata (Endzelins) varda pamata v
Christdornbeere ’Kristus erkslju oga’.
Ki 735, M-E II 282, III 1067, Tr VI 512
stilbs [stiTbs], apv. [il2, il], stilba, stilbis; Is. stilba 'apaksstilbs,
garkajis’, dsk. stllbos (sar.) ’kajas’, кг. столб (bsl. sttbba, psi
*&1ъ1Ьъ) 'stabs’, bkr. стоуб, ukr. стовб, bulg. стълб, стлъб, ssk.
stolpi 't. p.’, vlv. stolpe 'bajl^is, stabs’, norv. stolpa 'iet stiviem,
gariem so[iem’ Pamata ide. *stelb- 'stabs, stendere’ no saknes
*stel 'likt stavus, uzstatit; stavoss, nekustigs, stivs’, kas laikam
saistams ar *std 'stavet; likt, novietot, nostadit’ (no ka la. stat,
stavet, sk.). Redukcijas pakape b. *stilb-, no ka la. stilbs.
Sk an stulbs.
В I 148, EF 2 906 M-E III 1068, Pok 1020, Пр II 390, Ф III 765
stilms 'kaja lidz ar gurnu’— sk. stulms.
stimstities ‘griistities’ sk. stiept.
stingrs [stingrs], [in, in2]; Is. stiiigras 't.p.’, stingriis, sfingrus
'stivs, nelokans, sastindzis, ciets, stingrs; smags, sasprindzi-
nats’. Atv. no verba stingt (sk.), ta adj. paraleli formai stings.
Nozimes attistiba: 'sastiepts, sasprindzinats’ —► 'nelokans, ciets’.
(Par nozirni sal. stiprs.)
EF 2 906, M E III 1070
stingt [stingt], apv [in]; Is. stingti 't. p.’ Pamata ide *ten- 'stiept,
vilkt, saspi indzinat, saspilet’ (no ka ari tiepties, sk.) ar pievie-
notu ieskanas s- (sk. stiept) un gh saknes paplasinajuma Ide
*stengh- : *st$gh- > b. *steng *sting-, no ka la. apv (kursen.)
stengat [st^ngat] 'censties, tiekties’, stengties [stengties]
'pretoties’ (: Is. stengti 'varet, spet; sasprindzinat spdkus; rupe
ties, dabut (ko); runat preti, pretoties’) un redukcijas pakape
liter, stingt. Nozimes attistiba: 'stiept, sasprindzinat’ -* 'k|ut
stingam, stivam, saspringtam’. Adj. stings [in] Kauz stindzinat
[in] (Is. sting'inti).
Ar e sakne ari arh. stenkties (*stengties) 'censties, tiekties’
(-»—'stiepties, sasprindzinaties’): «D eva pratam nebus mums pre
tim stenkties» (Fur — M-E III 1062). Verbs stingt un ar to
saistitie vardi ar -en- un -in- ir kursismi.
Bez ieskayas s la apv. tingens 'slinks’ (M-E IV 193), sal.
Is. tingti 'tapt slmkam’, tingeti 'slinkot’ (par nozirni sal la. sar.
stiept 'slinki ko dant, slinkot’), kr. тугой 'stingrs, stingri sa-
vilkts, nostiepts’, p. tpgi 'pilns, liels, stiprs’.
Pec cita uzskata (Endzelins, Fasmers, Pokornijs) stingrs
saistams ar sav stanga 'nuja, miets, karts’, stengil 'stiebrs,
kats’ no ide *stegh- 'durf vai (Pokornijs) ar si styayate 'sarec,
299
stirna
top ciets’, go. stains, v. Stein 'akmens' no ide. *stai- : *sti-
'sabiezinat, saspiest, bazt; sabiezet, sarecet, staties’.
Sk. an: stiga, stingrs. (K)
EF 2 901 un 906, L III 98, M-E III 1070, Pok 1014, Откупщиков
2 184, Ф IV 114
stipa [sfipa], apv. stiepa; Is. stypas 'stlpa; miets, masts’, stype
'stipa’. Tas pasas cilmes ka stiept, stiprs (sk.). Atv. no verba
stipt cilmes varianta *stipt, kam laikam bijusi noz 'stiepties, but
tievam garam’; sal. is. stypti 'stiepties garuma izaugt . Subst.
stipa pamata var but an verba stipt tagadnes celms (tag. es
stipu) Atv. stipot [uo], apv. stipdt, stipet.
EF 2 908, M-E III 1076
stipat ’nesatigi dzert, zupot’— sk. stiept.
stiprs; Is. stipriis, apv. stipras 't. p.’, pr. postippin (ak.) 'visu’,
postippan 'pavisam*. Atv. no verba stipt (tag stipu < *stinpu;
an stipstu) 'k|ut stivam, stingt’ (Is. stipti, tag. stimpii 't p.’),
kas ir tas pasas cilmes ka stiept (sk ). Verba piemers; « . . palidzi
man kaju atsiet, lai nestip taisna un lai man vieglak vipu turet
liku tai koka pagale [saka viltus ubugs]» (J. Jansevskis. Dzim
tene (1922), 1986 I 281).
Par adj. stiprs formu un nozirni sal. stingt : stingrs. Atv.
verbs (kauz.) stiprinat, apv. stiprot [uo] 't. p.’
Atv. apstiprinat senak ar plasaku nozirni 'nostiprinat, nocie
tinat, specinat, apliecinat’ (Lj 288, St I 298). Atv. piestiprinat
tikai 19 gs. beigas (V 3 298) pec kr. прикрепить parauga; agrak
saja nozime piecietinat (V 1 469), piem.. «pie arkla ar tapu
piecietinaja [rokturi]» (J. Alunans — MV 1856 26)
Sk ari: stipa.
Buck 295, E IV2 287, EF 2 907, L III 99, M E III 1071, Pok
1015, T 287
stipt 'k|ut stivam, stingt’— sk. stiprs.
stipuloties 'savilkties (par makopiem)’—sk stiept.
stirinat 'kustinat, kratit, raustit’— sk. stirpa.
stirna [stirna], apv. [ir2], stirne; Is. stirna pr. sirwis 't. p.’, kr.
серна (skr сьрна bsl. згъпа psi *sbrna) 'kalnu kaza’, ukr
сарна, серна, bulg. сърна't p.’, c. srna, p. sama 'stirna’. Stirnas
apzimejums atvasinats no sena raga nosaukuma. Pamata ide
*ker- 'augsdaja (galva, rags, virsotne u.tml )’ ar n saknes
paplasinajuma; no ta v. Horn lat. cornu Tags’ Ide *kern- : *kpn-
> b. *sern ; *sirn > la. sern- . sirn , no ka arh sima 'stirna’
(J. G Rehehuzena 1644 g. gramatika)
Par -t- varda stirna ir dazadi izskaidrojumi. st < ts
(Endzelins; noraida Frenkels); -t- iekjuvis kontaminacija ar kadu
citu dzivnieka apzimejumu, piem., ar taurs (I]jinskis, Frenkels);
vards aizguts no senkrievu vai kadas citas slavu valodas un
baltu valodas fonetiski parveidojies (Mikola, Gamkrelidze, Iva-
stirpa
300
novs). Ja blakus formai sirna metateze (vai no senas baltu
paralelformas) ir bijusi forma *srina (sal. pirms : apv. prims),
no tas vareja izveidoties *strina, kas kontaminacija ar sirna
deva musdienu formu stirna. Sads process tada gadijuma noticis
jau austrumbaltu dialekta, jo ietekmejis an lietuviesu valodas
varda formu.
No saknes paplasinajuma ar у atvasinati ragainu dzivnieku
nosaukumi vairakas valodas, piem., pr. sirwis 'stirna’ kimriesu
carw, lat. cervus 'briedis’ (: gr. kerads ’ragainis’). Tas pasas
cilmes ir la. apv. karva [af] 'veca, vaja govs’ (E-H I 590), Is.
karve 'govs’ (ar neregularu ide. k > b. k gaidama s vieta).
No ide. *korn- laikam bijis sens kursu raga nosaukums
*sarns I *sarns. lespejams, ka tas ir vietv. Sarnate pamata
(ezers, upe, purvs, kura iestiepjas paaugstinajums ka gara
pussala). Pec cita uzskata (Buss) vietvarda pamata var but
sarni, sami 'dub]i, netlrumi’
Senajiem kursiem laikam bijis stirnas nos. *sirvis (tapat ka
prusiem), no ka vietv. Cirgafi < *sirviga[i (Blese).
Pec jaunaka uzskata (Verners) stirna no ide. *ser 'sarkans,
sarts’; redukcijas pakape atv. *s[-nd-, kur saknes zilbe iestar-
pinats t. (Lidzigi jau senak Becenbergers.) Adj. *S[nos substan-
tivets un parveidots a-celma varda *spna > *st[na > b. *stirna,
kam blakus an *sirna. Tada gadijuma stirna un attiecigie Iietu-
viesu un slavu vardi cilmes zirja sljirami no lat. cervus u. c.,
kuru pamata ide. *fcer .
Sk. an: sars. (K)
В I 380, II 678, Bl 9 140, E II 88, EF 2 909, E H II 489, KI
316, Mach 572, M E III 1074, P 301, Pok 574, Seebold 165, T 260,
Tr III 478, E. Werner — Balt XXVI 54, W-H I 276, Гам Ив
2 16, 3 876 Ив 3 90, Пр II 280, Ф III 609, Ц 420
stirpa [stirpa2], apv. stirpe. Vards disimilacija izveidojies no apv.
stirta [ir, if, ir2] 't. p.’ (Buga); sal. Is. stirta 'stirpa, kaudze,
greda; skunltis’. Piemeri: «siena, abuoliiia, labibas, kartupeju
stirpa» un «siena, labibas, salmu, abuoliqa, ziriiu stirta» (M-E
III 1074). Pamata ide. *ster- 'izplest, izkaisit’ (no ka ari sterbele,
sk.); skayumija *stp- > b. *stir-, no ka bijis verbs *stirt. Ta
iter, (kauz.) stirinat 'kustinat, kratit, raustit’: «virelis kajeles
vien stirina» (M E III 1072), «Mak leviya dancus vest, Mak
kajirjas stirinat» (LD 942,3).
No ide. *ster ari si. stftah 'izkaisits’, gr. strdtos ’izplests’,
lat. stratus 'izklats*.
Varda stirpa (stirta) nozimes attist ba: 'kas izplests, izklats’
'siena, salmu, zagaru u.tml klajiens’ 'siena, salmu, zagaru
u. tml kravums, kaudze’ «suogad labibu krausim stirtas», «nuo
zariem bij sakrauta stirta» (M-E III 1074)
В II 598, EF 2 910. M-E III 1074 Pok 1029, T 288
301
stobrs
stirta 'stirpa’— sk. stirpa
stivs [stivs]. Aizguvums; no vlv., afri. stif vai vh. stiff 'stivs,
stings, nekustigs; ciets, stiprs’ (v. steif 'stivs, stings, sastin-
dzis’). Pamata ide. *steip- 'karts, nuja; stivs, blivet’, no ka an
la. stiprs, stipt 'k]ut stivam, stingt’. Aizg stivs latviesu valoda
ieviesies agrak saja nozime lietota varda stingrs vieta (Mane
I 175, Lj 287), kam sasaurinajusies un parveidojusies nozime.
Vards stivs minets 18. gs. vardnicas (Lj I 496, St I 297).
Atv. verbi stivinat 'padarit stivu’ un stivet, kam sakurna
bijusi tada pati nozime (Lg II 326, St I 297), bet kas velak ieguvis
atskingu semantiku 'ar pulem vilkt, maukt’ («stivet zabaku
kaja»). Refl. stiveties 'mocities, puioties ко smagu pacelt, aiznest
u. tml.’, ari 'tieleties, strideties
Mijoties valoda ar vardu stingrs, aizg. stivs izloksnes ieguvis
parn. nozimi 'stiprs’, kuras nav miisdienu liter, valoda. Sal.:
«Driz erzelis bij japieskubina, lai stivaki pievelk» (K- Barons
(1864)—Mazs avots kalna ce|as, 1983 69).
KI 743, M E III 1077, P 592, Тг VI 558, Zev 2 123
stobrs [stiiobrs], apv. [uo2], stobris [uo]; Is. stuobras 'stumbrs’,
stuobris, stuobrys 'apcirsts, bez galotnes vai nokaltis koks;
stumbrs, sieksta; stumbra gabals ar izpuvusu, dobu vidu’. Pa-
mata ide. *steub(h)-, kas ir paralela forma bazei *steb(h)-
'stabs, stumbrs (u. c.)’ Sai bazei (no ka la. stabs, sk.) ir
vairakas variacijas, an *steib(h)- (no ka stiebrs). Sis varietas
bazes ir saknes *sta- (< *steH-) : *sta- 'stavet; likt, novietot,
nostadit’ atv-i. (Sk. stat.)
Skayumija *stoub(h)- : *stdub(h)- > b. *staub- . *stdub-
(*stob-) > ab. *staub- : *stuob-, no ka bijusi la. *staubs un
*stobs [uo] (Is. stuobas 'stumbrs; rumpis, l^ermenis’), kuru
atv-i ir musdienu valoda, to vidu stobrs [uo]. lespejams, ka si
forma no senaka *stuoburs (sal. apv. stubrs ‘celms’: stuburs
'stumbrs, zars, stabs’, apv. stubrs 'stabs’). Varda stobrs sa
kotneja nozime laikam 'stumbrs’ (Is. stuobras) 'stumbrs ar
dobu vidu’ —'stiebrs, stublajs ar dobu vidu’ («taures taisa nuo
purva stuobriem», M-E III 1111) —► 'caurules veida saujama
ieroca da[a’. Par formu un nozimi sal ssk. staup 'caurums,
* kauss’.
Vards stobrs [uo] sapliidis ar citas cilmes varda strobs
[uo] (apv.) 'stobrs, stiebrs’ parstatito formu stobrs [iio], kas
ietekmejis varda nozimi. Sal.: «ziryiem struobi jau ага», «maza
atsledziya ar struobiyu» (E-H II 591) Apv strobs [uo] ir varda
strops [uo] paralelforma, un izloksnes tarn ir tada pati nozime
(E-H II 591). Tapat ka forma strops aizstajusi senako trops
[uo] (M-E IV 253), ari blakus formai strobs [uo] ir apv. trobs
[uo] 'strops’ (M E IV 252). So vardu pamata ide *ter- 'urbf
(sk. strops).
s tom t ties
302
No b. *staub- la. apv. staubans, staubens [$], stauberus [au,
au] 'stumbrs, koks bez galotnes’, staubers, stauberis, staubens
[stauberis], stauburis 'koks bez zariem vai galotnes, augsts
celms (u. c.)’ (E-H II 572, M-E III 1048)
Sk. ari. stublajs, stuburs, stumbrs. (K)
В II 601, EF 2 933, M-E III 1110, Pok 1011 (1013) un 1034
stomities [stuomities]. Refl. no verba *stomit [uo], kas redzams
atv-os iestorrut [uo] 'ielauzit (аЬесё, gramata)’ (arh., U I 63),
izstomit [uo] stomidamies izrunat (ME I 807), sastomit [uo]
'samulsinaf (E H II 452).
Par varda cilmi ir vairaki uzskati. K- Buga to saista gan ar
Is stamahtas 'neveikls, lempigs cilveks’, stamantriis 'stivs, ciets’
(no ide. *st(h)em- 'likt, nostadit’, sakne *sta- 'stavet, likt, no-
vietot, nostadit ), gan ar Is. stuomud 'stavs, augums’ (no ide.
*sta- : *sto- > ab. *stuo-; ta an Endzelins, Frenkels). J. Po
kornijs saista verbu stomities ar stumt (ta ari К Ulmanis);
ide. *stem- 'grust, piegrust; stostities; kavet’, no ka ari go.
stamms, sav. stamm 'stostidamies’, vav. stemmen 'apstadinat,
padarit stivu’, v. stammeln 'stostities’ (sk. art stumt). Seman-
tiski stostisanos var saistit gan ar vairakkarteju apstasanos
(runas procesa), gan ar grusanu (runat it ka ar griidieniem).
Ar apstasanos saistams varda stomities apv lietojums palikt
stavam, neiet uz prieksu (par zirgiem); nestradat cakli, vilcina-
ties, kaveties’ (M E III 1111—1112). Savukart uz sakaru ar
stumt norada apv. stumstities 'stumdities, stostities’ (M-E III
1106)
Iespejams, ka varda apvienojusies abi momenti, saplustot
diviem homonimiem, kas stostisanos raksturo pec dazadam iezi-
mem. Cilmes sakars vardam stomities ir ari ar ide. *stomen-
'mute’, no ka gr stoma 'mute’: stomylos 'runigs, pjapigs’ (ide.
о > ab. uo). Tada gadijuma no bijusa mutes apzimejuma *stom-
[uo] adj. stomlgs [u6] senak bijis 'runigs’ (sal mute : mutigs)
ar velaku parnesumu uz neveiklu runu, kas izpauzas ari verba.
Parnesums uz darbibu vai ipasibu ar defektivu raksturu nav
reta paradiba; sal. acs : Is. akylas 'acigs, verigs’ : la. akls Is.
aklas 'neredzigs’.
Sk. an: stostities. (K) *
В II 311, 347 un 592, EF 2 933, KI 737, M-E III 1111, Pok 1021
stops3 [stuops], apv. [uo2, uo2], stopa [uo] 'lerocis, аг ко raida
bultas’. Tas pasas cilmes ka stiept 'vilkt (sk.). varda sakotneja
nozime tas, kas izstiepts, stiepjot padarits stingrs, spraigs’.
Jau 17. gs. J. Langijs saistija so vardu ar verbu staipit (Lj 288)
Lidz ar to stops saistams ari ar verbu tiept 'stiept ar pulem
vilkt’. (Endzelins ar ?)
M E III 1112, Pok 1011 un 1015, Zev 2 377
stopsb [stuops] 'trauks, sl^idruma mers’ Aizguvums, no vlv stdp
303
stradat
'skidruma mers’. Aizg. minets 17. gs. vardnicas (Mane II 376,
Lj 288).
M E Ill 1112, Zev 2 217 un_420, Ф IV 479
store [stuore], apv. [uo2], stare [u]. Aizguvums; no vlv. stor vai
vh. store, stoor (v. Stor) 't. p ; paralelforma no Iv. star. Qerm
vardus uzskata par radniecigiem ar senajiem baltu un slavu
stores apzimeiumiem: Is. ersketas, pr esketres (< b. *esetras,
kas laikam rada ar la. asaris; Endzelins), kr. осётр (: острый
'ass’), c. jesetr. Lietuviesu senakais stores nosaukums parvei
dojies varda erskdtis '6rkskis’ ietekmd
В I 328, E 1V2 211, EF 2 122, KI 753, Laumane 1 227 Mach
223, M E III 1112, Tr VI 613, Ф III 158
stors ’ietiepigs’— sk. sturgalvis.
stostities [studstities]. Refl. no verba stostit [uo] 'stumdit’ (arh.,
U I 282, pec Neikena) 'stostities, ar stostisanos teikt’: «runu
stuostit» (M-E III 1113). Pamata ide. *(s)teu- : *(s)tu 'grust,
sist’, no ka ar d saknes paplasinajuma go. stautan, sav. stozan,
v. stossen 'grust’, zv., norv. stota v. stottern 'stostities’, si.
tundate, tudati 'griiz, sit, dur’, lat. tundere 'grust, sist, kalt .
Sadas cilmes ari la. apv studit ’stumdit’ (M E III 1100), arh.
'aizturet pie darba’ (U I 284; laikam 'stumdit pie darba’). Pa-
matverbs laikam bijis *stust 'stumt grust (par formu sal. bust
: budit). Cita skapum jas pakape (ide. *stdu > ab. *stuo )
verbs *stost [uo] ar iter, stostit [uo] 'stumdit’ —► ’runat teikt
ar grudieniem’, refl. stostities.
Bijis an celms *stut-, no ka arh. stutet 'nedrosi iet (par
Ьёгпа pirmajiem meginajumiem staigat)’, ari 'stomit, stostit refl.
stuteties 'stomities, stostities’, piem., macoties lasit: «pa vardam
jau stute, stutejas» (U I 285).
Pec cita uzskata (Buga) varda pamata ir verbs stat, kura
iter, un kauz. stostit [uo] blakus jaunakajam atv-am stastit Par
formam sal klat : klastit . apv. klostlt [uo] 'skirstit (gramatu) .
Tada gadijuma stostit 'runat ar partraukumiem’ no senakas noz.
'atkartoti apstaties’. lespejams, ka sadas cilmes vards sapludis
ar ieprieks mineto.
Vel pec cita uzskata (Endzelins) vards stostities ir vienas
cilmes ar stomities : forma stostit [uo] varbut no *sto(m)stit
[uo] Izteikts an uzskats (Pokornijs) ka stostit < *stamstiti
(bet Endzelins noliedz, ka biitu iespejams la uo <1 am).
Sk. an: stute К
В II 345 un 372, E II 184, Fei 451, KI 754, M-E III 1113, P 600,
Pok 1021 un 1032, Tr VI 617 un 619
stradat [stradat]. Aizguvums; no skr страдати 'censties; smagi
stradat, ciest (кг страдать 'ciest). Sal. kr. apv. страда smagu
(lauku) darbu laiks , an 'smagi lauku darbi’ Pamata ide. *ster-
'stivs, stings’, no ka ari la. strostet. Aizg. minets 17 gs. vard
strads
304
nicas (Mane I 22, Elg 1 461, Lj 288) lidz ar atv. stradnieks,
stradniecigs 'darbigs’ u. c.
J. Endzelins: stradnieks varbiit nav atvasinats no stradat,
bet gan no izloksnes vel sastopama subst. strada [a2] 'razas
novaksanas laiks’ (laikam no kr. страда, E 1 365).
Vardam stradnieks ieprieksejos gadsimtos bijusi citada no-
zime neka musdtenu liter, valoda. G. F. Stenders blakus vardam
stradnieks dod sin. stradatajs un skaidro, ka tas ir 'darbinieks,
kas labi strada’ («ne visi darbinieki ir stradnieki», St I 298).
Ja kads nosaukts par stradnieku vai stradnieci, ta bijusi uzslava.
Lidz 19. gs stradnieks g. k. lauku darbos. Miisdienu lietojumam
atbilstosu nozimi vards stradnieks ieguvis 19. gs. vidu, g. k.
«Peterburgas Avizes» (kr. рабочий, v. Arbeiter, V 1 512, 2 218,
U I 282).
Bl 6 210, Buck 539, E I 85, M-E III 1084, Pok 1022, Roze
1 57, 2 281, Маковский 140, Откупщиков 2 138, Ф III 770, Ц 456
strads ’strazds’— sk. strazds.
strag(a)na 'staigns purvs’—sk. stregt.
straigns 'staigns’— sk. stregt.
straipit 'nesot izlaistit’— sk. triept.
straujs [straujs], apv. [au2], straujs; Is. sraujas, srauniis, apv.
straujas 'atri tekoss’, srauja 'straume’, kr. струя (ssl. struja),
bulg. струя 'strukla’. Pamata ide. *sreu- 'tecet’ no saknes *ser-
'plust, strauji kusteties’ (no ka la. sirot, sk.); st sakne ir atv.
no formas *er- : *[ '5акиз1ёНе5, satraukties (u. c.)’. Atv. *sreu-
: *srou- izveidots lidzigi ka tas pasas saknes atv. bez ieskapas s-
*reu- • frou- (no ka la. raut, sk.); abiem atv- em ir daudz коре i
semantika.
Adj. straujs nozimes attistiba: 'tekoss’ —► 'atrs kustiba,
straujs’. Varda saistibu ar straumi parada apv. strauja '(atra)
straume; straume (upes) izliekuma’ (: Is. srauja): «Strauju,
strauju (vsk. instr.; var.: Lieu, lieu; Riijl$u riijkis) upe tek, Zaru,
zaru Daugavipa; Aiz to strauju, aiz to zaru, Tur aug mans
arajips» (LD 11272, 3).
Latviesu vardos (tapat ka lietuviesu apvidvarda un slavu
vardos) starp s un r iesprausts t. Forma straujs (* straujas)
ir sens baltu /о-celms (Endzelins)
Tur, kur upes likumos atra straume izgrauz krastu, radusies
stava nogaze, un straujs no ta ieguvis ari noz 'stavs’ (St I 299).
No atras plusmas asos straumes pagnezienos vards straujs
saistits ar jedzieniem 'ass, peksps’ («straujs pagrieziens»,
«strauja virziena mairia»).
Sk. an: sproga, straume, strauts, strava, strukla, stru-
tas, ' (K)
В I 485, E 1 275, EF 2 887, Euler 1 115, L HI 100, M-E III
1082, Pok 1003, T 279, ITjd II 403, Ф III 785, Ц 458
straume [straume], apv. [au2], strauma; Is. srautnuo (gen. srau
305
strazds
mens) 'upes da|a, kur ir visstraujaka udens plusma’, kr. apv.
струмень ’strauts’, ssk. straumr- (germ. *strauma), sav.
stroum, v. Strom 'straume, (liela) upe, gr. rheuma 'straume,
upe’. Pamata ide. *sreu- : *srou- 'tecet’, no ka ari la straujs
(sk.). Varda sakotneja forma *sreu-men : *srou-men > b.
*srau- men. Latviesu valoda men-celma vards parveidojies e-cel-
ma. Varda senaka nozime bijusi 'upe, atra straume. Ar seno
piedekh laikam apv. straumenes [am] upes dziles’.
EF 2 887, HF II 650, KI 758, L III 100, M-E III 1082, Pok
1003, T 280, Vr 552, Ф III 783
strauts [strauts], apv. [au]; Is. sraittas, apv. strautas 'strauts,
straume; plusma’, si. srotas- 'straume, upe’. Pamata ide. *sreu
'tecet’, no ka an straujs (sk.). Vards strauts (<. *srautas)
atvasinats no verba straut 'tecet, plust, pludinat’ (sal. Is. iter.
sraveti 'leni tecet’, si. sravati 'tek’, gr. rhed 'teku, plustu, plu-
dinu’), kas sastopams vel 17. gs. tekstos. Sal. refl. strauties:
«nestraujies pret straumes» (G1 3 85; tapat Bibeles 1825. g.
izdevuma). So verbu A. Kronvalds meginajis no jauna ieviest
valoda (U I 282), piem.: «izstrauj vardi no dziedona krutim» (Kr
J 647).
18. un 19. gs. minets ari paralelais verbs straust 'atri tecet’
(Lg II 328, Bergm 45 un 52). Par formu sal. raut . raust.
EF 2 888, L III 100. M 4 53, M E HI 1083, MM HI 554 Pok
1003, T 280
strava [strava], apv. strdve; Is. srove 'straume, strava, upe,
strauts’, apv. strovh 't. p srava 'tecesana; asnjosana’, kr
остров 'sala’ (psi. *о-5гоаъ 'tas, kam tek apkart; sala’), gi.
rhoos 'straume, paisums’, si. sravat- 'straume, upe’, giri-srava-
'kalnu strauts’, oset. swadon <_ *strawa-ddnu- 'avots, strautins’.
Pamata ide. *sreu- 'tecet’ (no ka an straujs, sk.); no ta atv.
b. *sray-a- ar velaku t iespraudumu. Izveidojas paralelas formas:
arh strava (U 1 282; sal Is. srava) un strava (: Is srove,
strove) Pec кг ток 'plusana, tecesana, pludums, straume’
strava’ un v. Strom 'straume, upe’ —»- 'strava’ parauga 19 gs.
beigas vardu strava attiecinaja uz elektnbas plusmu: «Elektribas
strava, tekosa elektriba, kura metala drati tapat ka udens upe
pastavigi projam tek vai ari varbut gar drats arpusi ar gaismas
atrumu projam vi]po» (D KV 1 423).
Buck 41, EF 2 888, Euler 1 42 un 217, HF 11 650, Krahe
1 27, L III 101, M-E III 1084 MM III 554, Pok 1003, T 279. Абаев
III 176, Гам-Ив 3 405, Пр I 665, Ф HI 165, Ц 319
strazds; Is. strazdas, apv. strazda, straza, strazas, pr tresde,
kr., bkr., bulg дрозд (psi *дгогдъ <L *trozd-b), kr. apv дрозда,
ukr. дрозд, dpisd c. drozd, apv. drozda, zdrozda, drozen, p.
drozd, sav. drosca , v. Drossel (germ. *prau(d)-st-), a. throstle
(germ *prdst-), ssk forpstr- (*prastur), norv. trost, zv. trust,
bretopu trask, draskl tred, dred, lat. turdus (*tpzdos) 't. p.’
strebt
306
Pamata ide. *trozdos 'strazds’ > b. *trazdas, ar pievienotu
ieskapas s- *strazdas > la. strazds. (Forma bez s prusu
valoda.) C. zdrozda < *sdrozda < *strozda. Daudzas latviesu
valodas izloksnes disimilacija izzudis -z- (strads, augszemnieku
strods). Sal folklora. «Birst berzam zelta rasa, Stradiijam
(var.: Strazdiijam) uzlecot, Birst masai asaripas, Tautipam
bildinot». (LD 14868 var.)
E IV2 328, EF 2 920, KI 144, L 111 101, Mach 129, M-E III
1083, P 132, Pok 1096, Schmalstieg 2 57, T 327, Tr II 93, W-H II
718, Гам-Ив 3 541, Мейе 1 396, Пр 1 197, Ф I 541, ЭССЯ V 126
strebt [strebt], apv. [ё2], strebt; Is. srebti, apv. strebti, srudbti
't. p.’, surbti (siurbti) 'sukt, zlst, strebt’, kr. apv. сербать,
сёрбать, стербать (ssl. srbbati, psi. *$ъгЬ-, paraleli *sbrb-),
bkr. сербаць, ukr. сербати 'strebt’, bulg. сърбам '(es) strebju’,
c. strebati, p. sarbac, serbac, asor. srebac 'strebt’, gr. hrophko
'(es) strebju’, lat. sorbere strdbt, sukt’. Pamata ide. *srebh
: *serbh- : *s[bh- 'strdbt No *srebh > b. *sreb-, verbs *sr£bti;
ar iestarpinatu t la. strebt, strebt. Sakne izveidojusies no skapu
atdarinajuma.
No *sfbh > b. *surb-, no ka la. apv. surbt 'strebt’ (Is.
surbti) un surba 'nedaudz dzerama’.
В II 562, Buck 368, EF 2 889 un 945, HF II 663, L 111 101,
Mach 585, M-E III 1087 un 1125, Pok 1001, T 294, W-H II 561,
Пр II 276, Ф III 604
stregns, stregns, stragns 'staigns’— sk. stregt.
stregt [stregt, e], apv. [e], parasti atv iestregt, sastregt; Is.
stregti 'salt, stingt’, go. ga staurknan ’sastingt’, vlv., vh. stork,
v. Storch 'starts’ (-*- 'stivais, ar stivu gaitu’), vlv. strak 'stivs,
stingrs, stavus sasliets’, v. strecken 'stiept, izstiept, iztaisnot’.
Pamata ide. *ster- 'stivs, stings’ atv. *streg-, verbs *strkg-tei
'k|ut stivam, stingt’ > b. *stregtei/ti > la. stregt. Ar so nozirni
saistits apv. stregele (stregele) 'lasteka’: «sasalis ka stregele»
(M-E III 1085). No 'stingt’ —> 'nekustigi iestigt’ («purva kajas
stredz», M E III 1087) -* nekustigi lespiesties, lespriesties’;
«zagis stregst zagejuot» (E-H II 587). Si nozime an atv u
iestregt, sastregt pamata.
Ar patskapa variacijam apv. stregns, stregns, stragns
'staigns’, stregna, stragna (ari stragana) 'staigns purvs’ (M-E
III 1080).
No ide. *streg- > ' streig- (Is. strelgti 'durt, spraust’):
*strig > ab *strieg : *strig- : *straig- no ka la. apv. striegt
'stigt’ (striegns [ie] ’staigns’), strigt 't.p': «sunim pat kajas
cieta zeme striga» (L P IV 114). Skapumija apv. straigns [ai]
'staigns’, atv. straignajs, straignis, straigna 'purvs, duksts’
(E-H II 584, M E III 1081).
Sk. ari: streipulot, stringt, strostet, tirpt, trekns.
307
strelc
В II 312, E 1 734, EF 2 921, Fei 201, Karaliunas 1 261 KI
756 M-E III 1087, Pok 1022 (1023) un 1036, T 290, Tr VI 635
stregele, stregele 'lasteka’— sk stregt.
streiks [streiks]. Aizguvums; no v. Streik 't.p.’, kas savukart no
a. strike 't p.’ (a. to strike ir polisemisks verbs ar daudzam
noztmem; no noz. 'nolaist buras’ 18. gs. 'parstat stradaf). Pa-
mata ide. *ster- 'svitra, strukla, stars’, no ka ari la. stars.
Sal. go. striks, v. Strich 'svitra, linija’. Latviesu valoda vards
aizguts 19. gs. beigas: «darba atstasana jeb strains» (D KV
I 335). Forma streiks 20. gs. sakuma (D 1 1053, ari streikot,
streikotajs).
KI 757, Oxf 876, Pok 1028
streipu|ot [streipu]u6t], apv. [ei2, ei], streipafot [uo], streipelet,
streipelot [uo] u. c.; Is. stripailiuoti, stripailuoti, stripailioti,
strypalioti, stripalioti 'iet gazelbdamies, streipu[ot’. Pamata ide.
*ster- 'stivs’, stings’ (no ka an stregt, sk.) atv. *streip- :
* strip-, no ka laikam bijis la. verbs *stript 'stingt, tapt stivam,
cietam’. Ta atv. apv stripen(i)s 'metamais’ ('koka, malkas ga-
bals’): «gans, ka patera stripeni, laida, un guovei kaja pusu»
(M-E III 1090), stripens [$] 'virves gals, sastindzis meslu
gabals, strungulis’ (sal. tas pasas cilmes strempulis). Blakus
*stript saknes skaijumija *streipat 'iet stivi, gazelbdamies’ un
atvasinatas formas streipafat, streipulot [uo] u. c. Sal. apv.
adv. streipiem, streipus 'supojoties, streipu]ojot’ «ta gaja strei-
pus, krita, atkal celas» (Rainis «Fausta» tulkojuma — MVM
1897 804), «ka tauriqs streipiem liduo ziedu smarsas» (Rainis —
M E III 1086). Subst. streipulis [ei, ei2] 'tas, kas nedrosi iet,
streipu]o’: «mazs berns nepruot vel iet, ir tik tads streipulis»
(M-E III 1086)
Verba streipulot sakotneja nozime nav 'iet gazeledamtes’, bet
gan 'iet stivam kajam’, un gazelesanas lidzsvara trilkums se-
mantika ir sekundars Tas pasas cilmes ir vlv. strif 'stivs, ciets’,
vv. striben 'censties; strideties, cinities’ (-<— 'saspringt, saslie
ties’).
EF 2 924, KI 756, M E III 1086, Pok 1026
strele [strele], apv. [e2], strela [§]; Is. strble, strela 'bulta; dzi
nums, atzars; spare’, kr., bkr. стрела (ssl strela), ukr. стрела
’bulta’, bulg. стрела 'bulta, zibens’, c. strela 'bulta, savins’, p.
strzaia 'bulta’, sav. strata 'bulta, zibens svitra’, v Strahl stars’.
Pamata ide. *ster- 'svitra, strukla, stars’ (no ka ari stars, sk.)
atv. *strbl-, no ka baltu un slavu formas. Saknes pamatnoztme
'izplest, izkaisit’, no ka 'sauf un subst. 'tas, ko izsauj’.
17 un 18 gs. vardnicas minbts verbs strelet 'sauf (Lj 289),
'saut medibas’ (sakotneji ar bultam; St 1 299) Sal Is. strelinti
'sauf, streliiioti 'merket, sauf, kr. стрелять 'sauf.
Atv. strelnieks (17. un 18. gs. 'savejs’, Lj 289, Lg II 328)
stremele
308
forma un nozime atbilst skr. стрЪльникъ, varbut izveidotas no
sa varda.
EF 2 920, KI 754, Mach 585, M-E III 1088, P 601 Pok 1028,
Stang 3 55, T 289, Tr VI 622 Zev 2 378, Г Ф Одинцов — Эт
1983 114—132, Пр II 404, Сороколетов НО un 205, Ф III 774
Ц 456
stremele [stremele]. Aizguvums; no Iv. stremel 'svitra, sloksne’
(v Strieme). Pamata ide. *ster- 'svitra, strukla, stars no ka ari
la stars. Aizg. minets 19. gs. literatura, piem., ar nozimi 'no
drebes atpldsts garens gabals (DL Piel 1891 138).
KI 757, M-E III 1088, Pok 1028, Tr VI 648, Zev 2 124
strempulis — sk. streipu[ot.
strendzele 'virves gabals’— sk. stringt.
strepges [steeples], vsk. strerige, apv. strenga [pn]. Aizguvums;
no vlv strenge 'virve, valgs, atsaite’ (v Strang, sal. streng
'stingrs, bargs). Pamata ide. *ster 'stivs, stings’, no ka ari la.
stregt, stringt. Aizguvuma ieviesanos veicinaja tuvas formas un
nozimes mantota leksika (sk. stringt). Aizg minets 17. gs. vard-
nicas (Mane II 362, Lj 289).
KI 755, M-E III 1086, Pok 1036, Tr VI 627, Zev 2 124
stnds [strids], stridus, apv. stride. Aizguvums; no Iv. strid 'strids,
cinips’ (v. Streit 'strids, (;ilda, sadursme’). Pamata ide. *ster-
'stivs, stings’, no ka an la. stringt, strostet. Aizg. min6ts 18. gs.
vardnicas (stride St 1 299) lidz ar verbu stridet, no ka musu
dienas parasts tikai refl. strideties.
Buck 1362, KI 757, M-E III 1091, P 603, Pok 1026, Tr VI 641,
Zev 2 124
striebs 'stiebrs’— sk. stiebrs, strops.
striegns staigns’ sk. stregt.
striegt strigt 'stigt’— sk stregt
strikts Aizguvums; no v strikt 'stingrs, noteikts’ Pamata ide.
*streig- no saknes *ster- 'stivs, stings’, no ka ari la. stringt
Aizg ieviesies 20. gs. pirmaja puse (Bl 5 188 LVPV I 80). К
street [striljet] Aizguvums; no vlv. striken 'glaust, svitrot, trit,
asinat’ (v. streichen). Pamata ide. *ster- 'izplest, izkaisit’ ar
atvasinato noz 'svitra, strukla, stars’ (no ka an la. stars) un
'glaust, svitrot’. Aizg. minets 18. gs. vardnicas lidz ar subst.
strikis (St I 299 II 569)
KI 756, M-E III 1091, P 602, Pok 1028, Tr VI 637, Zev 2 125
strikis. Aizguvums; no Iv. stri(c)k 'virve’ (v Strick). Pamata ide
*streig- no saknes *ster- 'stivs, stings’ (no ka an la. stringt)
Ai :g minets 18 gs vardnicas (St I 299), bet 17. 18 gs. biezak
lietoti tas pasas nozimes mantotie vardi virve, valgs (Mane I 178,
Lg I 504, St II 571). Aizg. plasak idviesies 19. gs., kad tas
vardnicas minets pirms latviskas cilmes sinonimiem (V 1 37,
U II 678).
KI 757, M E III 1090, P 604, Pok 1036, Tr VI 646, Zev 2 124
309
strops
stringt [stringt] 'k]ut specigam, spriegam’: «muskuji stringa bries
tuosa speka» (A. Upits — M-E III 1090). Pamata ide. *streig-
*strig- ar n infiksu; sakne *ster 'stivs, stings’, no ka ar
stregt (sk.). Tas pasas cilmes ir v. Strick ’virve’, lat. stringere
’stingri savilkt’. La. apv. stringts ’oieSi savilkts, stingrs,
spriegs’: «visstringtaki sarauti raukuma» (Rainis— E-H II 588).
Atv. strink£(fy)et [in], apv. strinkstet 'skanet skarot ко ciesi
savilktu (piem., stigu, auklu)’; varda -ings- > -inks
Paraleli ide. *streig- ari *streg-, *streng-; рёОё]а atv-i da|eji
уагё]а saplust ar aizg. strenge, strenga. Sal. apv. strendzele
[en] 'vecas saites, grozi; virves gabals’ (E H II 586).
strinks^et — sk. stringt
stripa [stnpaj Aizguvums; no vlv , vh. stripe ‘svitra, linija’ (v.
Streifen 'svitra, sloksne’). Pamata ide. *streib- : *strib- no
saknes *ster- 'svitra, strukla, stars’ (no ka ari la. stars) Aizg
minets 17. gs. vardnicas (Fiir 2 460, Lj 289). Ta ka germ,
valodas jedzieniem ’svitra’ un 'stars’ atbilstosie apzmwjumi ir
mijusies (sal. afrt. stral 'stars, pavediens, skipsna, svitra’) un
latviesu valoda vel nebija по51аЫПгё]и81е5 varda stars nozime
(piem., J. Lange izteica jёdzienu 'saules stars’ vardiem atspida,
atspldas stabs jeb stara, Lg I 487), aizg. stripa vispirms lietots
погипё 'stars’ («saules stripas», Lj 289) Ar nozimi ’svitra,
josla 17. un 18. gs. lietota aizg. forma stripe (Fiir 2 460, Lg II
329, St I 299). Forma stripa ar nozimi 'svitra’ nostabilizёjas
19. gs. vidu (V 1 645, 2 219, U I 283). 19. gs ari attiecigais
verbs, sakuma stripat (V 1 644; U I 283 an stripet); 20. gs. par
liter, formu atzita stripot [uo] (D 3 196, Bl 5 188).
KI 756, M E Ill 1092, P 603, Pok 1029, Tr VI 640, Zev 2 125
stripens metamais; virves gals (u c.)’—sk. streipujot.
stroga saura josla starp divam ёкат vai meziem’— sk. sproga
strogulis ’salmips’ sk sproga.
strops [striiops], apv. [uo2]. Varda pamatforma ir trops [uo], kas
tagad tikai izloksnes. Pamata ide. *ter- 'ЬеггёЕ griezot berzet,
griezt, urbt’ atv. *treup- : *trup- (no ka an straps, trupet, sk.).
Skapumija *trdup- > ab. *truop~, no ka la. trops un ar leskapas
s- liter, strops (Jegers). Varda sakotneja nozime 'prieksmets
ar dobu, cauru vidu’; sada izpratne G F. Stenders par stropu
deve cauruli no stublaja ar dobu vidu (piem., no supuburkska,
St I 300). Vards saja nozime bijis pazistams an 19. gs. sakuma
Ziemelvidzeme; K. Harders tarn min sin. striebuls (Wei 120),
kas lidz ar sin strobulis [uo] saistams ar apv. striebs [ie]
'stiebrs’ un strobs [uo] 'stobrs’— no ide. *ter- tapat ka strops.
Ide valodas nav корё]а apzimejuma stropam, jo pirmvalodas
laika medu vaca tikai no meza koku dobumos mitosam bisu
sainmm (Мере). Kad senie latviesi bisu saimes ievietoja dobos
klucos, uz sadiem primitiviem stropiem attiecinaja doba kluca
strostet
310
nosaukumu trops [uo]. (Par nosaukumu sal. pr. trupis 'klucis’,
skr трупъ 'stumbrs’.)
Pec cita uzskata (Endzelins ar ?) strops varbut no strobs
[uo] + *stramps (: Is. strampas 'nuja, sprungulis’) vai no ide.
*stronpos.
Sk. ari: stiebrs, stobrs.
E II 150 I 238, Jeg 7 83, M E III 1098, Pok 1071 (1074),
Karaliunas 13 42, Мейе 1 397
strostet [struostet, uo], apv. [uo2], strostlt [uo2], strostot [uo-uo].
Pamata ide. *ster- 'stivs, stings’ stingrs’ (no ka ari stregt,
sk.); atv. *str-dt- > ab. *struot-, no ka bijis verbs *struot-ti
> *struosti > la. *strost [uo] 'rat, pert’, atv. strostes [uo]
'stingrs rajiens, periens’ («kad kungam bija aizduotas dusmas,
dabuja struostes», J. Jansevskis — ME 1099) un strostet
'stingn rat pert’
No tas pasas saknes, tikai ar citu pieddkli ir kr страсть
(< ’-strad tb) 'kaisle, tieksme; bailes, Sausmas’, ar pied, eid-
/ id ssk. strita, streita 'censties, sasprindzinaties’, v. streiten
'strideties, ijildoties’.
M E III 1099, Pok 1022, Ф III 771
strucis neliela rpuca’— sk straps.
strugisi kas iss, apstrupinats’- sk. straps.
strukla [strukla], apv. [ii2], strukle, ari strugla, strugle; Is.
strukle, strukle ’strukla, straume’ Atv. no verba strukt (apv.)
'pilet, tecet’ (tag (es) struku; formas zipa sal jukt : juku
: juklis) vai strukt (apv.) 'tecet’ (E-H II 591). Pamata ide.
*sreu : *sru- 'tecet’ (no ka ar' straujS, sk.) ar pied -k- un
velaku t iespraudumu. Formas zina ar verbiem straut 'tecet’ (no
ka strauts) un strukt sal. tas pasas saknes verbus bez ieska-
pas s raut : raukt : rukt (K)
В II 608, EF 2 926, M E III 1097
strukt pilet, tecet’— sk. strukla.
strukuls 'mucipa — sk. straps
strumps 'strups, isi apcirsts’— sirups.
strungs, strungulis 'sakpaugu lapu kats sk. strups.
strunks 'mazs, zems’— sk. strups.
strupgis 'sakpaugu lapu kats, iss gabals, mazs cilveks’ sk
strups.
strupkis ’sakpaugu lapu kats; kucens’— sk. strups.
strups, apv. strupjs. Atv. no verba strupt (apv.) 'tapt isam, stru
pam’, kas ir trupt 'trupet, drupt’ paralelforma ar pievienotu
ieskapas s- un varietu semantiku. Pamata ide. *ter- 'berzet,
griezot berzet, griezt, urbt’, atv. *treup : *trup (sk trupet)
Tas pasas cilmes ir Is trupiis 'drupens trausls pr trupis
'klucis*.
Varda strups (strupjs) nozime ieprieksejos gadsimtos bijusi
plasaka neka tagad, vismaz Kurzeme tas pilnigi atbildis vardam
311
strutas
iss (Lj 289, St I 300). Sal.: «ka tu ta bez kaun’ staiga ar
strupu [kjudaini rakstits: strupa] krekl’!» (Lj 289). «Strupa
Janis» J Langijam ir baznicas svinama diena, kad Janim Kris-
titajam nocirsta galva (Lj 296).
Paralelas formas ar m-: apv. strumps 'strups, isi apcirsts,
nogriezts’; sal. Is. truinpas 'iss’, kam atbilst la. apv. trumpjs
'truls, neass’ (E-H II 698). , formu pamata ir verbu tagadnes
formas ar -n- (Urbutis); sal. Is. triipti, tag. 3. pers. truihpa
( < *trunpa). La. trupt, tag. 3. pers. trap (< *trunpa), bet
kursiskajas izloksnes laikam ilgi saglabajusies forma ar -mp
< -np-, no ka adj. trumpjs (registrets Pilten£).
No strupt un adj. strups kauz. strupinat, apv. strupet. Subst.
strupe 'isa, gala noluzusi rikste’, strupene 't. p., Isa aste’,
slrupulis 'iss, apa|s koka gabals; klucis; rriazs, resns cilveks’.
Ar -m-: strumpa 'resni satuntujojusies sieva’, strumpe 'kas
resns un iss’, strumpis 'desas vai virves gabals; strupa slota’,
strumpulis 'iss apajs koka gabals, sprungulis; mazs cilveks;
zirgabols’.
Pec cita uzskata (Endzelins, Frenkels) strumps izveidojies
kontaminacija no strups -j- * trumps
No bazes *streu- : *stru- lidzigas nozimes atv-i izveidojusies
ari ar citiem piedekjiem. Ar -g-: apv. strugisi 'kas iss, apstru
pinats’ («lindracipi bij tadi strugisi lidz ce|u skrieme|iem», E-H
II 589), ar n iespraudumu strungs [un] 'sakpaugu lapu kats’
(«kapuostu strungs», M-E III 1095), strungul(i)s 't. p.’, strungis
[up2] 't. p , iss gabals, mazs cilveks (u. c.)’ (E-H II 590).
Ar pied, -k- un n infiksu apv. strunks 'sakpaugu lapu kats’,
adj. 'mazs, zems’: «Man atjaja tautu dels Strupu, strunku
kumelipu. Kur es pati uzsedesu, Kur liks’ savas villainites?»
(LD 17174, 1). Apv. strunkulis ‘kas resns un iss; mazs, netirs
malkas gabals; sakpaugu lapu kats (u. c.)’, strupkis [up] 'sak-
paugu lapu kats, kacens; iss (ari apa|s) gabals, iss zars; mazs,
resns cilveks (u c.)’ (M-E III 1095)
Sk. ari: strops. (K)
E II 151, EF 2 926 un 1132, M-E HI 1094 un 1095, Pok 1071
(1074), Urb 1 131 — 138, 8 88—91
strut 'strutot’— sk strutas.
strutas; is sriitos (dsk.) 'virca’, apv. struta 'asipainas strutas’.
Pamata ide. *sreu- : *sru- 'tecet’, no ka an straujs (sk.). No
sas formas arh strut 'strutot’ (: Is. sruti ’tecet’; Bergm 52) un
strust, strust 't. p.’ (Lg II 329, Bergm 52, U I 284) No strut
iter, struvet (apv.) ‘strutot; no tekosa udens vai netirumiem k|ut
svitrainam, netiram’: «nuoputejusi luogi pec lietus struve» (M-E
HI 1097).
Ide. *sru-to-s bijis verbaladjcktivs (divd.) ar noz. 'tekoss,
tecejis’; si nozime piemit si. sruta-, gr rhytos Baltu valodas
adj substantiv5jies siev. dzimte; latviesu valoda un lietuviesu
struvet
312
apvidvarda t iespraudums. Subst. ieguvis sauraku, specifisku
nozirni. Lidz gi lietuviesu va odai ari latviesu izloksnes strutas
'virca’. Atv. verbs strutot [uo], apv. strutat, strutet (: strutes).
Arh. trutas, trutains (Elg 1 416) apv. trutes (M E IV 249)
laikam izveidoti pec parauga strops : trops
Sk. an: sarni, sutra.
EF 2 890, HF II 650, M-E III 1096, MM III 554, Pok 1003, T 280
struvet 'strutot’ sk. strutas.
stublajs; bulg. стубел 'dobs koks’. Tas pasas cilmes ka stobrs
(sk.), tikai ar sakm zudumpakape Ide. *steub(h)- : *stub(h)
'stabs, stumbrs (u.c.)’ > b. *stub-, no ka la. apv. stubs 'celms,
nolietota slota’, stuba 'nolietota s ota’. Ar -I- apv. stublis, liter.
stublajs. Par piedekli sal. кг. стебель 'stumbrs, stiebrs, stub-
lajs
Pec cita uzskata (Zevers) stubs no vlv stubbe 'eelms’,
iespejams, ka vlv. vards ietekmejis la. stubs nozirni. Ka vards
pamata nav aizg., bet mantots, rada citi atv-i ar stub un para-
lelas formas ar stup : stups, stupa stupe 'nolietota slota’.
Sk. an: stumbrs.
E H II 592, M-E HI 1099 Pok 1034 Zev 2 126, Ф III 786
stubs celms’— sk stublajs
stuburs; Is stiiburas 'mugurkauls; celms, stumbrs, stiebrs’, ssk.
stubbi 'celms, gabals’, vlv. stubbe 'eelms’. Tas pasas cilmes ka
stobrs (sk ), tikai no ide. formas saknes zudumpakape, hdzigi
vardam stublajs (sk.). Apv. stubs 'celms, nolietota slota’, kam
blakus stuburs ar plasi sazarotu semantiku. Vardam ir vairaki
atv i ar apv. raksturu- stuburkls 'eelms’, stuburksnis 'koks bez
zariem, salms bez varpas, verbs stuburot [uo] 'stivi, neveikli
iet’.
В I 374, II 602, L III 102, M-E III 1100, Pok 1034, Urb 8 87
stucit, stukat 'sist, grtist, midit’ sk. tucit.
studit 'stumdrt’— sk. stostities, stumt.
stuidit grustit, spaidit, bidit’ sk. stumt.
stuknit 'grust, griizot bidit’, stukyat 'sist’ sk. tucit.
stuket 'bazt’ sk tucit
stulbs [stulbs], apv. [uT, ul2]; Is. stulbis 'stulbenis; vecs, slikts
zirgs’, stulbti stiilbti apstulbt, sastingt no izbnna vai badem’,
kr столб (psi. *з1ъ1Ьъ} stabs’, vlv stulpen apgazt, apverst’,
v. stolpern 'klupf. Pamata ide. *stelb 'stabs, stendere’ (no ka an
stilbs, sk.) no saknes *stel 'likt stavus, uzstatit; stavoss,
nekustigs, stivs’. Skapumija *stjb- > b *stilb (no ka la. stilbs)
un *stulb-, no ka la. stulbs Izloknes an subst. stulbs 'stabs:
lieiais liela kauls, (kaju) ikri’ (Is stulbas 'stabs ).
Adj stulbs semantika atspogujojas saknes noz. "nekustigs,
stivs1, no ka sekundari 'apmulsis, neizpratnigs, neapkengs’ (no
ka subst. stulbenis nozime) un senakajos tekstos, ari izloksnes
'akls’: «acis ka stulbas raudzijas uz vienu pasu vietu» (M-E III
313
stumbrs
1102), parn. «pie pusstulba lodzipa Darta cauram dienam sed6ja»
(K Barons (1863)—Mazs avots kalna ce|as 1983 59)
Verbs stulbt 'mulsf, arh 'tapt aklam’, biezak atv. apstulbt,
kauz. apstulbot [uo], apstulbinal.
Apv. stulbinaties 'taustoties, nedrosiem so lem let (tumsa)
«Vins piece|as [nakts tumsa] un klusi, apdomig un uzmanigi
stulbinas uz skapja pusi, ar rokam uz prieksu taustidamies»
(J. Jansevskis. Ka bagata Capipa dels precejas (1897), 1979, 48).
Sk. ari: stulms stulps.
В I 148, II 261 un 311, EF 2 930, KI 752, M E HI 1102, Pok
1020, Stang 3 55, Tr VI 609, Пр II 390 Ф III 765
stulms [stulms]; zv. stoltn 'rugajf. Pamata ide. *stel- 'likt stavus,
uzstatit, stavoss nekustigs, stivs (no ka ari stulbs, sk.) ar
m saknes paplasinajuma. Skapumija *stlm~ > b. *stulm , no ka
la. stulms. Tai pasa redukcijas ракарё baltu paralelforma *stilm ,
no ka apv. stilms [il] 'kaja lidz ar gurnu’: «taviem lielajiem
stilmiem vajaga daudz biksu drebes» (M E HI 1069)
В II 609, M-E HI 1103, Pok 1020
stulps [stulps], apv [ul, ul2] 'stums (u.c.)’, Is. stulpas 'stabs,
palis, karts, masts; elks’, kr. apv. столп (bsl. зИъръ) 'stabs,
tornis’. Tas pasas cilmes ka stulbs (sk.), sajos vardos ir b/p
nuja saknes *stel- paplasinajuma. Saknes skapumija *stlp > b.
*stulp-, no ka la. stulps Atbilstosi varda stulbs apv. nozimei
'stabs; lielais liela kauls, (kaju) ikri’ ari apv. stulps ir lidziga
semantika, piem • «Dedz, tautieti, vasku sveci Vartu stulpa ga-
lipa!» (LD 18591). 1г1окзпё5 stulps ari *cukas stilbs’, biezak
'stulms’.
В II 609, EF 2 931 M-E HI 1104, Pok 1020
stumbrs [stumbrs], apv. [um]; Is. apv stumbras 'astes pasakne
vai visa aste bez spalvas; stiebrs stumbas 'stublajs, stiebrs;
stumbrs (WLSch IV 125). Tas pasas cilmes ka stobrs un
stubla/s (sk.). Pamata forma stub ar n infiksu, kas b prieksa
parveidojies par m (*stunb- > stumb-). Sal. tas pasas cilmes
stuburs : stumburs, stubens stumbens. Visu so vardu seman
tika saistas ar nozimem 'stiebrs, stumbrs’ eazadas variacijas
Tapat ka adj. stulbs cilmes zipa saistas ar subst stulbs
(apv.) 'stabs’, ari blakus subst. stumbrs ir apv. adj. stumbrs
'stulbs, dumjs’ («stumbra aita», M-E HI 1105) Sa varda se-
mantikas pamata ir nozimju 'stabs, stumbrs’ un 'stavoss, ne
kustigs, stivs’ saistijums ar psihi.
Subst. stumbrs folklora sastopams ari nozim6 'sumbrs’:
«Nomaujies, tu, stumbriti, Rita naks medinieki» (LD 30493 var.).
Lietuviesu valoda varda stumbras liter, nozime ir tikai sumbrs
Abos gadijumos varda senaka forma parveidojusies ne tikai
(koka) stumbra lidziga nosaukuma ietekme, bet an kontaminacija
ar vardu taurs (Frenkels)
stumstities
314
В I 374 un 379, II 201, EF 2 931 un 932, M-E III 1105, T 290,
Гам-Ив 3 520 un 521
stumstities 'stumdities; stostities’ sk. stomities, stumt.
stumt [stumt, um], apv. [um2]; Is. stiimti't. p.’ Iter, stumdit [um],
apv stumstit [um2]. Par varda cilmi ir ats|$irigi uzskati.
1. Pamata ide. *stem- 'grust, pagrust; stostities- kavet’,
skapumija *sttp.- > b. *stum- (Becenbergers, Pokornijs). No
sas saknes ari ssk. stemma 'spiest, kavdt’, vav. stemmen 'ap-
stadinat, padarit stivu , v. stemmen 'smagu celt spiest- iekalt,
izkalt; kavet’. Tacu, izpemot baltu vardus, neviena valoda Sas
saknes atv-iem nav nozimes 'stumt
2. Pamata ide *(s)teu- : *(s)tu- 'grust, sist (Valde, Vuds,
Endzelins); no sas saknes an go. stautan, sav. stozan, v.
stossen 'grust’, si. tundate, tudati 'gruz, sit, dur’, lat. tundere
'grust, sist, kalt un ar m saknes paplasinajuma kr. *стумать,
no ka apv. затумный 'tumss, attals (piem., novads)’, застума
'noskumis (-«— atstumts) cilveks’ : ukr. застум 'nomaja vieta’
(Merkulova).
lespejams, ka varda apvienoti vienadas formas abu sakpu
atv-i. Uz cilmi no *stem- norada radniecigais stomities [uo];
sal no *stomit [uo] 'stumdit’ arh. iestomti [uo] lelauzit (gra
mata, lasisana)’ (U I 63; ar parnesumu no nozimes 'iestumdit')
un stomities vilcinaties; surp turp staigat’ (U I 282; varbut no
'stumdities’) Par nozimju 'stumt’ un 'stostities’ sakaru sal.
stumstities (apv.) 'stumdities; stostities’.
Uz sakaru ar sakni *(s)teu- norada apv. studit 'stumdit
(ME III 1100), arh. 'aiztu^t pie darba’ (U I 284; laikam
'stumdit pie darba’). Verbs studit no bazes *(s)teud- : *(s)tud-
tapat ka si. tudati gruz, sit, dur’ Latviesu pamatverbs laikam
bijis *stust 'stumt, grust’; skapumija *stuost, iter, arh stostit
[uo] 'stumdit’ (U I 282, pec Neikena).
Saknei *(s)teu- radnieciga ir *stei- : *sti- 'durt', no ka la.
apv. stidit [stidit] 'ridit’ (M E III 1074, E H II 581) laikam no
senakas noz. 'durstot mudinat’. Sal. tas pasas cilmes lat.
instlgare 'uzmudinat, uzskubinat, uzmusinat’.
Verbu studit un stidit kontaminacija izveidojies apv. stuidit
[ui, ul] 'grusttt, spaidit, bidit; dzit pie darba, mudinat; ridit
(u. c.)’ (M-E III 1101, E-H II 593). Pec cita uzskata (Endzelins)
vards ir tas pasas cilmes ka stidit, ja ui <2 di, vai an (Augst
kalns) vards atvasinats no interj. stui! <2 p. stoj! (noraida
Endzelins).
Sk ari: stomities, stostities, stute. (K)
Buck 716, E II 184, 1 769, EF 2 932, Fei 451, KI 754,
Lanszweert 108, M E III 1106 MM I 511, P 600, Pok 1021 un
1032 (1033), Tr VI 569 un 617, W-H I 706, II 716, Меркулова 6 14
stunda [stunda]. A zguvums. Pec tradicionala uzskata (Endzelins,
Zdvers) no vlv. stunde 't. p.’ (v Stunde). Forma stunde ari
315
sture
senakajos rakstu pieminekjos: «iekskan to stunde» (Cat 298),
«kad ta stunde pulksten sit» (Cat 303) Kaut gan so formu
latviskajos tekstos lietojusi daudzi vacu autori, ta ieviesusies
tikai dazas izloksnes. Valoda dominejusi forma stunda, kas
fikseta an 17 un 18. gs. vardnicas (Mane I 179, 11 385, St 1 301)
blakus formai stands (stunda-glaze 'smilsu pulkstenis’, stun
dapulkstins 'laikradis’, Mane 11 386; stunds, stunda-glaze,
stunda-pulstins, ari saules-stunds 'kompass’, Lj 290). Jasecina,
ka sis formas valoda bija lesaknojusas jau pirms vlv. valodas
ietekmes. Tas vareja but aizgutas no go. *stunda (forma sa-
glabajusies romapu aizguvumos, Kluge, sada forma ari sav.
un ssak. valodas) un ssk. stand 'bridis, noteikts laiks; stunda’.
(Sal. ari Is. apv. stunda, stundas 'stunda’.)
Germ. stundo- no verba *standan 'stavet’, kura pamata ide.
*sta- 'stavet, likt, novietot, nostadit’ (no ka ari la. stavet)
Substantiva sakotneja noz. 'stavoss punkts (laika pluduma)’.
(Ssk. stand lietots an nozime 'iss ce|a posms’.) Vlv stunde
noz '(pulkstepa) stunda’ tikai no 15. gs.
Laika iedalijumu stundas no sumeriem parmantojusi babilo
niesi un ide. ciltis Mazazija, bet stundas ilgums bijis divkarsi
gars (12 stundas diennakti). Griel^i рагрёта babiloniesu jaun-
ievedumu — sadalit dienas gaiso posmu 12 stundas, kas dazados
gadalaikos bija mainiga garuma; so tradiciju рагрёта romiesi
(Tada ir stundas nozime ari Bibeles tulkojumos.) Turpinot so
tradiciju, an musdienu pulkstepa laiku dala 12 (ne 24) stundas,
kuras gan ir vienada garuma.
Varda stunda sena noz. 'bridis, noteikts laiks’ vairakos no
vacu (lejasvacu) valodas aizgutos teicienos, piem., «lidz mir-
sanas stundai», «naves stunda».
Latviesu valoda izveidojusies ari onginali atv i vai savieno-
jumi ar vardu stunda, piem., nestunda (parasti lok. nestundd)
'slikts, nelaimigs laika posms, bridis’ (St I 574), piem.. «Ne-
stunda es izjaju Ligavinas lukoties Man gailitis padziedaja,
Kumelipu seglojot» (LD 13877). (Vakara dziedadams, gailis pare
goja maldisanos (LTT I 477), vestija nelaimi (I 481), no nta,
t i., pec saules Idkta, dziedadams, gailis pavestija, ka vdlak ne-
klasies labi (I 481).) Ar lidzigu nozimi «nebalta stunda» (parasti
lok «nebalta stunda»).
Atv stundenis 'pulkstenis’ 18. gs. ('smilsu pulkstenis’, St II
575; pulkstenis’, St I 301, ari savienojuma «saules stundenis»).
(K)
Buck 1000. KI 761 M III 8, M E III 1106, P 607, Pok 1004,
Tr VI 669 Zev 2 436
sture [sture]. Aizguvums; no vlv. star, sture vai vh. stuur 't. p.’
(v. Steuer). Pamata ide. *steu- . *std 'masivs, ciets, biezs,
plats’ no saknes *sta- 'stavet’ (no ka ari la. stat, stavet). Varda
sakotneja noz. 'balsts’. Aizg. mindts 18. gs. vardnicas (Lg II
sturgalvis
316
329, St I 300) lidz ar verbu sturet. Тотёг vel 19. gs. sakurna
vards laikam bija maz pazistams, jo G. J. Milihs 1803. g «Jauna
skolasgramata» stores jedzienu izteicis aprakstosi: « .. tas
valdisanas irklis, tas liels airis, аг ко kugis vadams» (104).
Buck 734, KI 747, M E HI 1109, Pok 1009
sturgalvis [sturgalvis], Saliktenis no adj. sturs + atv. no galva
Adj sturs [ur] musdienu izloksnes 'ietiepigs, neatlaidigs spi-
tigs, patgalvigs; neapdavinats, neattapigs’; pamata ide. *steur-
: *stur- 'masivs, stiprs, biezs, plats’ —► 'liels’. Sakne *sta-
'stavet; likt, novietot, nostadit (no ka an la. stat, Pokornijs).
Adjektiva sakotneja noz. 'tads, kas drosi, stingri, nekustigi
stav’. Atvasinata noz 'liels piemitusi an latviesu vardam sturs
(par sadu nozimi sal. szv. stur, zv. stor [stur] 'liels’), bet
velako nozimi tas dajeji ieguvis no saliktepa sturgalvis, adj.
sturgalvlgs. Ka saliktepa sakotneja jega vareja but 'cilveks ar
lielu galvu’ (parnesta uztvere), rada oset saliktenis sserystyr
'augstpratigs, uzputigs, lepns’, kur seer 'galva’ un styr 'liels’
(tatad burtiski 'lielgalvis’).
Ir an cita noz mes attistibas linija, kas savijas ar mineto:
adjektiva sakotndjai nozimei sazarojoties, izveidojas ne vien
liels’, bet an 'ciets, rupjs’ (sal. si. ni^fhurah 'ciets, raupjs,
nezeltgs, rupjs’, ni$thurin- 'raupjs, rupjs’), kas jaunajas valodas
paradas ka varda nozimes nianse. Sadu niansi pazin s ari
G. Elgers 17. gs., tulkodams ar vardu sturs lat. morosus 'pat-
galvigs, untumains, ietiepigs, nelaipns’ un difficilis 'gruts; smaga
rakstura, igns, bargs’. Sal. vlv stur 'liels, stiprs, smags;
ietiepigs, rupjs nedraudzigs
No sturs atv. sturis [ur] (apv) 'sturgalvis’, 18.—19. gs.
sturi 'nil$i, viltibas’ (St I 300, U I 284).
Pec cita uzskata (Endzelins) sturs laikam ir aizg. no vlv.
valodas; citi autori (Buga, Fortunatovs, Petersons, Trautmanis
u. c.) to uzskata par mantotu.
Izloksnes- ari stors [uo] 'ietiepigs’, subst. 'ietiepigs cilveks’
(M-E III 1112, P К 74) no vlv. stor 't p (v Stor) (K)
В II 313 un 610, Bl 6 196, EF II 934, E H II 597, M E III
1110 MM III 169, Pok 1009 T 291, Абаев III 91, В А Дыбо —
ВСЯ 1961 5 26
sturis [sturis], apv. [u2], sturs [u2, u2], Is. apv. sturys, sturis,
sturis, sturas 't. p.’ Tas pasas cilmes ka stavs (sk.). Pamata
ide. *sta- 'stavet’ atv. *stau- : *stu-, no ka ar n, I, r darinati
stavu, slaidu prieksmetu apz mejumi, piem , si. sthuna, ave. stuna,
stuna 'stabs, palis, kolonna’, gr stylos 'kolonna, palis, balsts’,
an 'rakstamais stils’, styrax 'sljepa kats vai ta lejasda|a’
(: styd 'padaru stivu, saslienu uz augsu’). No saslieta slaida
pneksmeta vards baltu valodas parnests uz sada prieksmeta
smailo galu un pec tarn uz jebkuru smailu, taisnlej^a u. tml.
izvirzijumu. Par pamatu parnesumam vareja but ba[l^a ieguldi
317
subet
jums ekas vainaga: apzimejums parnests no ba|l$a uz ba|ka
salaiduma vietn.
17. gs. an forma sture: «Driz ir vipa ara, driz uz ielam un
glune pie visam sturem» (G1 1 1167) un i-celms sturis: «tiem
[liekujiem] milis [patikj ieks skolam un ielu stunm patarus
skaitit» (Reiters 2 14).
Рёс cita uzskata (Buga) vards ir tas paSas cilmes ka stars
'ietiepigs’
В II 313 un 610, Buck 900, EF 2 934, HF II 813, M-E III
1110, MMIII 530, Pok 1008
sturmet [sturmet]. Aizguvums, kas ieviests latviesu valoda lidz
ar subst. sturme (no vav. sturm vai vlv., vh storm 'vetra;
braziens, trieciens’, v. Sturm). Pamata germ. * sturm- 'negaiss'.
Aizg. substantive minets 17. un 18. gs. vardnicas (sturmis Mane
I 179, Lg II 330, St I 301; sturme 19. gs.: 'v6tra’ V 2 219,
'vetra, auka; lietusgaze ar veju’ U I 285), bet verbs sturmet tikai
19. gs. vidu. To lieto, piem., «Peterburgas Avizes», tas minets
70. gadu vardnicas (U I 285, V 2 219).
KI 761, M-E III 1108, P 608, Roze 2 259, Tr VI 671, Zev 2 127
sturs 'ietiepigs, neatlaidigs, spitigs’ sk. sturgalvis.
stute; a-s. studu, studu, vav. slud 'balsts, stabs’ (germ. *stup~,
*stud-), vlv., vh. stutte, v. Stiitze t. p.’ (germ. *stut- ar velaku
intensivu hdzskapa garinajumu). La stute izveidojies no mantota
varda, kas sapludis ar aizg Pamata ide. *sta- 'stavet’ atv.
*stau- (no ka an la. stavet, sk.), skapumija *stu-, no ka atv-i
ar -t/d ieguvusi nozimi 'stabs, balsts’ u. tmi. Varda stute nozirni
'balsts’ nostiprinajusi attiecigie germ, vardi. (Ari verbs stutet:
vlv. stutten 'balstit’.) No germapu valodam ari Is. stute 'balsts’.
Tacu la. apv. stute ’(resna) rikste, nolietota slota’, ka ari
lietuviesu varda dazas nozimes (piem., 'guba, konuss’) |oti
atsl^iras no germ, vardiem, tapec domajams, ka §is nozimes
norada uz mantotu (baltu) pamatu. No mantota pamata an apv
stutina, stutiris ’statips’ (M E III 1108, E-H II 597)
Verba stutet 'balstit’ iesakposanos valoda sekmejis horn.
stutet 'nedrosi iet (par berna pirmajiem meginajumiem staigat)’,
an 'stomit, stostit’ (U I 285; sk. stostities) Sis horn izzudis,
nostiprinoties valoda aizgutajam verbam.
Pec cita uzskata (Endzelins, Frenkels, Zevers) vards stute
ir pilnigs aizg.
17. gs vardnicas forma stulls (Mane I 179, Lj 290), 18. gs
stute (Lg II 330, St I 301, ari stuta). (K)
EF 2 935, KI 762, M E HI 1108, Pok 1008 (1009), Zev 2 127
stutet 'stomit, stostit’, stuteties ’stomities’— sk. stostities.
subet [subet, u], apv. [u2] 'oksid6ties, tapt nespodram, tumsam’.
Vards saistams ar fon. variantu supet [й2] (apv.) 'tapt netiram,
kupet’, kas ir verba kupet (sk.) etimologiskais variants un
vienas cilmes ar svepet (sk.). Pamata ide *kg.ep- *kuep-, zu-
sudmalas
318
Оитракарё b. *kup- / *§йр-, no ka la. kupet un apv. supet,
kura var. ir subet.
Pec cita uzskata (Endzelins) vards supet ir vienas cilmes
ar Is. siiipti 'drupt, trunet’. Tacu ir divi horn, supet—-'tapt netiram;
kupet’ (: kupet, svepet) un 'bojaties, 1гипёЕ put’ (: Is. siiipti).
Verbu subet Endzelins saista (ar ?) ar supet; vards pec vipa
uzskata parveidots bubet vai ubet ietekme.
S. KarajOns apSauba subet (supet) un kupet kopdjo cilmi. К
EF 2 993, M E III 1129 un 1133, Pok 596
sudmalas, vsk. sudmala 'dzirnavas’. Par varda cilmi ir dazadi
uzskati. Ticamakais, ka sudmalas <. *submalas, kur kursu *sub-
atbilst pr. subs 'pats’ (Loja). Par sada saliktepa izveidosanos
sal. la. apv. patmalas 'dzirnavas. (Apsauba Endzelins.)
Рёс cita uzskata (Endzelins) varda pirmaja da|a sud- < *sut
no suta, tatad sudmalas sakotneji 'sutas (tvaika) dzirnavas’.
Sads uzskats nav vesturiski argumentejams, jo sudmalas ттё-
tas avotos sen pirms tvaika dzirnavam.
Vesturiski lietotas dazadas varda lormas 17. gs. G. Mance-
lim ir sudmalis 'udensdzirnavas’ (Mane I 127). J. Langijam
sudmali 'vejdzirnavas’ (udensdzirnavas uden-dzirnus, Lj 158).
J Langijs min varda lietosanas piemerus: «sudmalos iet»
(braukt uz sudmalam), «ко vezs sudmalos?» (ko vedis uz sud
malam?), «kas pirmak pi sudmaliem nak, tas pirmak uzber sevu
labib’». 18. gs G. F. Stenders norada, ka sudmala ir kurzemnieku
vards (tapat ari K-Harders 19. gs., Wei 121) un mdgina to
skaidrot ka senaku ud mala 'Odens dzirnavas’ (St 2 216). 19. gs.
parasta dsk. forma sudmalas (V 1 241, 2 220, L) 1 285), pie
skapojoties vardiem dzirnavas, patmalas.
Buck 363, E II 72, III, 393, M-E III 1114
sudrabs apv. sudabrs, sidrabs; Is. sidabras, apv. sudabras, arh
sidrabas, pr. siraplis (ak. sirablan), kr. серебро (ssl. sbrebro,
ari яъгеЬго), go. silubr, v Silber 't. p. Baltu, slavu un germ,
valodam ir kopejs (no citam ide. valodam ats^ings) sudraba
apzimOjums. Par ta cilmi ir dazadi uzskati
О Trubacovs (1978) uzskata, ka varda senaka forma ir
*sibrap- / *subrap- Tatad, sahdzinot ar citam valodam, latviesu
valoda ir saglabajusies visarhaiskaka forma, tikai br > dr
(disimilejoties no p varda beigas) Varda pamata ir indoirapu
vietv. *sub(h)ri apa 'gaisais (mirdzosais) udens’ (par vardu
apa 'udens’ sk. upe), kas bijis sastopams an Mazazija, Kaukaza
un Kubapas apgabaia — senajos sudraba apstrades vai tirdznie
cibas centres (Ptolemajs 2. gs.; Sibriapa 'apdzivota vieta pie
Kubapas’). No Kubapas, kura bija sevis^i pazistama ar sudraba
importu un tirdzniecibu, sis vards aizguts baltu, slavu un germ,
valodas ka sudraba apzimejums. Varda sakotnejas nozimes —
gaisa, mirdzosa udenslimepa — saistisana ar sudrabu laikam
izskaidrojama ta, ka nospodrinata sudraba virsma var spogujo-
319
siidzet
ties tapat ka iideni. Spoguji bija vieni no galvenajiem prieksme-
tiem, ko senatne tirdzniecibai izgatavoja no sudraba.
E. P. Hemps (1973) uzskata, ka aizguta pamatforma ir bijusi
*sirabr- b. *sir’abra-, no ka ab. *sir’abras *sid'abras.
Pec J. Endzelina uzskata (1929) sidrabs <. *sidabras <.
sirabras, kas vardtu but aizguts no anatoliesu valodam. Paraldla
velaka forma sudrabs < *sudabrs < *sudabras
V. Ivanovs (1977, 1983) uzskata, ka varda sudrabs un tarn
radniecigo vardu dzimtene ir Kaukaza apgabals, kur ir bijusas
senas sudraba atradnes. Varda pamatforma vareja but kartveju
valodas, varbut gruzmu-zanu *werc?xl-, no ka gruzinu wercxl
'sudrabs’. Ar metatdzi un dazu fonemu talako attistibu *s(e)rwl-
> *s(e)rpl- > pr siraplis. Ar tadu pasu pludepu secibu (r 7)
ukr. ср1бло. Ar apgneztu pludepu secibu (/-r) go. silubr, sav.
silabar (> v. Silber), ssk. silfr, ssak. seolfor, asor. slebro
Pec pludepu asimilacijas (r-r) kr., bkr. серебро, bulg. сребро, c.
stribro, p srebro. Pec disimilacijas (d-r) Is arh. sidrabas, la.
sidrabs, sudrabs. Gandriz visi baltu un slavu varianti atrodami
ari basku valoda, ko uzskata par radniecigu kartve|u valodam.
zillar zirar, zidar 'sudrabs’.
Pagaidam nav vienota uzskata par varda sudrabs un tarn
atbilstoso slavu un germapu vardu cilmi — varbut tapec, ka sie
vardi izveidojusies dazadu faktoru ietekme, jo nav bijis viena
ce|a sudraba importam, un tatad vareja but an dazadi sakotneji
aizgutie sudraba nosaukumi.
Senajam dienvidu un austrumu ide. tautam ir bijis cits
sudraba apzimejums, ka pamata ide. *arg- spidigs, mirdzoss,
gaiss’ (tatad sudrabs devets par «gaiso metalu» blakus zel-
tam—«dzeltenajam metalam»). Sal.gr. argyros, lat. argentum,
si. rajatam (<L *arj- < *arg-), he. harki Siem sudraba apzi-
mejumiem radniecigs vards ir mirdzet (sk.).
В II 563, Buck 610, E IV2 306, EF 2 780, Fei 421, KI 708,
Hamp — Balt IX 57, M E III 835 un 1113 (1114), P 560, Pok 64
Stang 3 47, Tovar 16, Tr VI 364 Гам Ив 3 713, Ив 9 232, 14
104, Мейе 1 404, Tp 11 99, Ф III 606
sudzet [sudzet]; Is. saugti 'dziedat daudzbalsigu dziesmu arh
sugti 'kaukt smilkstdt’, norv. apv seykia 'net Pamata ide
*seu- : *sd-, kas laikam saistams ar ide. *(s)ydgh- 'kliegt,
skanet’ (no ka an zvadzet; Pokornijs). Skapumija *sugh- > b.
*sdg-, no ka la. *sugt, iter, sudzet. Nozimes attistiba: ’kliegt’
—► 'kliedzot zdloties, sudzeties’ —► trans, 'kliedzot vainot kadu’
-» 'vainojot kadu, prasit gandarijumu’. No tas pasas ide. saknes
a-s. swogan 'skanet, salkt, pust; rukt, rekt’, sweg troksnis,
skapa’, h. zwoegen 'stenet’.
Bazmcas dzive sudzet jau sen ir ieguvis ipatneju nozirni
savienojuma «sudzet grekus», t. i , 'stastit, izteikt savus grekus
Sads varda lietojums redzams 16 gs. avotos, piem.: «kad tas
suga
320
grecenieks vuses souves grekes nu sudzejs gir . . » (Cat 285).
Sads savienojums staj es senaka «grekus vaidet» vieta: «souves
grekes vaide, . . grekes ar to mute issak» (Cat 266). Sads vardu
lietojums balsta uzskatu par sudzet sakotnejo nozimi 'kliegt,
gausties, zeloties; vaidet’.
Juridiskaja nozime 17. gs. vardnicas sudzetajs (Mane I 102),
sudzejs, apsudzejs 'apsudzetajs’ (Lj 291), subst. apsudzets
'apsiidzetais’. G. Elgeram tai pasa laika ir citi apzimejumi
«es . . uzstave(ju)»—es apsudzu, usstavesana ’apsiidziba’ (Elg
1 116 un 303).
Sk. ari: sukstities.
В II 610, Buck 1433—1440, EF 2 942, M-E III 1130, Pok 1110
suga. Aizguvums; no lib. sug 'radinieks, radnieciba; veids’ vai ig.
sugu 'dzimums, cilts’. Aizg. mindts 18. gs. vardnicas ('dzimta’
Lg II 330, 'dzimta, dzimums, piederiba’ St I 301).
Par dabaszinatpu terminu vardu suga lietojis H. Kavals 'dzim-
tas’ nozime (1860). Botanika musdienu nozime vardu ieteicis
J. Usters (lat. species, RKr II 63); sal.. «Druscip velak paradas
p|avas dzeltenas podzenes (zvargulisi . .) un liela puika tas
da;adas gundegu sugas» (Botanika, 1883 6).
Ket 3t 4 Magiste 2895, M-E III 1115, SKES 1098, Zeps 1 187
suikis 'sul^is’— sk. sukis.
suiti [suiti], vsk. suits, 'Alsungas novada iedzivotaji’. Varda cilme
dazadi skaidrota. Galvenie uzskati sadi:
1. Ta ir kaimipu novadu dota iesauka laikam sakara ar to,
ka alsundznieki |oti biezi lietojusi vardu suiti 'parmdrigi, parba-
gdti’ (Endzelins).
2. Tas ir varda jezuiti saisinajums. 16. gs. jezuiti ieradas
novada kato|ticibas sludinasanai. (K. Straubergs — LKV XXI
41111). Sis ir ticamakais izskaidrojums; lat. iesuites (ar uz-
svertu priekspdddjo zilbi) vareja tikt saklausits bez pirmas
(neuzsvdrtas) zilbes; tautas runa varda forma pielidzinata adj.
suits.
Ir ari citi, dajeji tautas etimolo^ija bazeti, skaidrojumi. (Sk.
LPSR Maza enciklopedija III 446.)
Adj. suits [suits] (apv.) '|oti liels (daudzums, vairums),
parmerigs, parbagats’ (biezak attiecigais adv. suiti) laikam ir
aizg.— no si. sykb (kr. сытый 'paedis, labi barots’, p. syty 't. p.’;
Endzelins)
EF 2 937, M-E III 1116, Schmalstieg 2 61 Ф III 821
suits '|oti liels (daudzums), parmerigs’ sk. suiti.
suka. Par varda cilmi izteikti dazadi uzskati. Ticamakais, ka tas ir
vienas cilmes ar sukis (sk.). Pamata ide. *su-s 'cuka’ (: ave
hu, lat. sus 't. p.’) atv. *suk 'cuka’ (vir., siev. dz.), 'sars’ (nek
dz.). Vards suka bijis nek. dz. dsk., tas forma sakritis ar siev
dz. vsk un pec nek dzimtes izzusanas lietots siev. dzimte
Sakotneja no; ime 'sari’ (dsk.!) 'saru kopums sukasanai’—►
321
sukstities
'prieksmets sukasanai’. Nozimes panesums 'sari’ -* 'suka Vale-
rias ir parasts; sal. v Borste (vav. burst, borst) 'sars’: Biirste
'suka’ (vav. dsk. forma); ig. harjas 'sars’ (< b. *saras, no ka
la. sars) : hari 'suka, suseklis’.
Baltijas somu valodas no baltiem aizguts vards, kas bij s
la. suka pamata; aizguvumu semantika norada uz ba tu varda
senako nozimi: s. suka 'cukas sars (sari; arh.); kasiklis, susek-
lis, suka’, ig. suga [suka] 'suka, suseklis, spiets’ Somu valodu*
vardu pamata nevar but b. *suka- (no ka Is. siikos 'l^emme,
susek is’, sal. la. suke) vai si. sukah '(labibas) akots, kukaina
dzelonis’, ka uzskata J. Megiste, jo tad aizguvumos butu h- < s-.
Pec dazu autoru domain (Becenbergers, Trautmanis, Fasmers
u c.; ar iebildumiem Endzelins, Frenkels) vards ir saistams ar
Is. siikos, кг. щётка 'suka’, si. sukah, ave. suka- adata’ (no
ide *ku- 'smails’). Pec cita uzskata (Me|nicuks) varda pamata
ir ide. *kes- . *ks- 'griezt’.
Atv. sukat 'kemmet; apslradat ar susekli ( inus, kanepajus)’,
parn. pert; atri iet, skriet’. 1<
Buck 450, EF 2 1031, Magiste 2892 M-E III 1116 Pok 626
un 1038, Rage — Dial I 91, T 309, bKES 1095, Мельничук 2 219,
Ф IV 505, Ц 553
sukaties 'sudzelies'— sk sukstities.
suknis [suknis], Atv. no verba sukt (sk.). Jaunvards, kas liter,
valoda ieviests 20. gs. 20. gadu sakuma (ZTV 99). Tas aizstaja
germ, putnpis (< v. Puinpe 'suknis’) un divus jaunvardus kas
rakstos maz lietoti: 19. gs. 60. gados darinS о vardu sucis (V
1 276, 3 172) un 20. gs. sakuma atvasinSto silcenis (D 1 871,
2 440).
E-H II 607
sukstet — sk surstei
sukstities [sukstities], apv. [u]. Pec tradicionala uzskata (Becen-
bergers, Frenkels, Pokornijs) vards saistits ar sudzet (sk.):
paralelas ir baltu formas *saug (. Is. saiigtt 'dziedat daudzbal-
sigu dziesmu’) un *sauk- (: Is. saiikti 'stipri kliegt dziedat’).
Skapumija paraleli *sug- / *suk-, kuru atv-i latviesu valoda ir
sudzet un *sukat, reti sukaties [u u ] (apv.) 'zeloties, nozelot,
parmest sev’. Verbs sukaties lietots tada pasa nozime ka sildze
ties- «vaina, par ko vareja sukaties» (L P VI 493). «balod's
briesmigi sudzejies (sukajies)» (L-P VI 242). Cits tadas pasas
cilmes un nozimes atv. ir sukstities: «Un lie [audis sukstas un
sudzas, ka gadu desmitiem jagaidol uz vietu» (R. Dievkocins—
Austrums 1905 783)
Sas cilmes sukstities sapludis ar homonimu, kas aivasinats
no verba sukt (sk ) Sa verba itei sukstit saisti s ar lupu
vairakkarteju savilksanu suksanas kustiba: «Тара saka lupinat
un sukstit vezi» (M-E III 1131). Refl. verba sukstities seviski
uzsverla si iQpu kustiba ar paskajo iso suksanu- «lenema
1 I 444
su kt
322
(mute) malku no pudeles un sukstijas iigi» (M-E Ill 1131).
Lidziga darbiba ar paska|u gaisa ievilksanu dazkart saistita ar
zelosanos, gausanos; no ta varda siikstities noz. parnesums
'zeloties, gausties’. Tacu pamata izsljirami divi dazadas cilmes
un nozimes hononimi.
Рёс cita uzskata (Endzelins) sukaties un siikstities 'zeloties,
gausties’ laikam saistami vienigi ar stlkt. (K)
EF 2 942, M E III 1131, Pok 1110
sukt [ sukt]. Vardam ir plasa semantika, kuras pamata ir divas
ats^ingas saknes 1. ide. *seu . *sii- 'sula, mitrums, spiest
sulu; sukt’, paplasinata forma *siik-; 2. ide. *sek- 'notecet, izsikt,
nokristies (par udeni)’, ar n infiksu skapumija *spk- > b.
*sunk- > la. suk-.
Varda sukt (patiesiba divu homonimu) lietojuma vel jutami
abi atsl^ingie semantiskie slapi, kaut gan bijusi ari nozimju
mijiedarbiba.
1. Verbam sukt '(ar muti, lupam) vilkt (sl^idrumu)’ (piem.,
«ar salmipu sukt no glazes sulu», «dele sue asinis») atbilst
sav. silgan, v. saugen 'sukt, zist’, lat. siigere 't. p.’, sucus 'sula’.
Tag (es) sucu < *sucu (Endzelins)
No sa varda atvasinati verbi sukat sukstit («tas skatas
ka ed cits, un nagus tik siiksta», Pludonis), siikstities (sk.),
subst. suknts
2 Verbam sukt 'kasf (piem., «(no)sukt kartupe|us») atbilst
Is. sunkti 'kast spiest (tecinot sulu)’.
No sa varda atvasinati refl sukties («no bruces sucas
asinis»), subst. suce («laivas suce»), siikalas.
Atv. siiklis, kas izloksnes sastopams ar noz. 'p|avas avotips,
kas paraudzis ar zali’, 19. gs. beigas attiecinats uz mikstu,
porapiu priekSmetu, kas uzsuc mitrumu (agrak germ svammis
< v. Schwamm *t. p.’).
Sk arr skupstit, suknis, siikstities siirstet.
Buck 333, EF 2 941, KI 627, M E 111 1132, Pok 894 un 912,
W-H II 622
sukurs sk cukurs.
sufce 'lauska’, Is. s'ukk 't. p.’, siikos (dsk ) 'kemme, suseklis’, kr
щетка 'suka , apv щеть 'sari’, ukr щеть 'susekhs’, bulg. чётина
’sari’, чётка 'suka, ota’, c. stet, p. szczec 'sari’, polabiesu sacet
'sari, suka, suseklis’, si sukah '(labibas) akots kukaipa dzelo-
nis’ Pamata ide. *ku : *keu- 'ass; iesms’ ar k saknes papla
sinajuma; *knfe > b. *§uk > la. suk-, no ka sufae.
J. Endzelins izsaka iespeju, ka si forma (ar k) varetu but
vardu suka un Is. §iike kontaminacijas rezultats, bet k varda
var but ari no latviesu izloksnem (sal. lauks 'baits, gaiss, ar
baltu plankumu’ : laukis, lauke 'dzivnieks ar baltu plankumu
piere’). Pec cita uzskata (Frenkels) vards ir htuanisms. (K)
323
sumbrs
EF 2 1031, M-E III 1119 MM III 363, Pok 626, Гам Ив 1 16,
Ф IV 505, Ц 553
sulps; a-s. sugu, ssak. suga, vlv. sage, sugge, norv., zv. sugga
'cuka, siv6nmate’, l$eltu *sukko- > vidusiru soc '(ctikas) purns’,
kimriesu hwch, korniesu hoch ’cuka’, si. sukaral} 'kuilis, cuka’,
lat. sucula ’jauna cuka’ Pamata ide. *su s 'cuka’ (no ka ari la.
stuens, sk.) atv *su-ko-s > la. *suks, kas parveidots forma
sukis (varbiit pec tekis u. c parauga Endzelins).
Apv. suikis [suikis] 'sivens, puscilcis’ laikam no *suvifcis
(sal. zuvitina > zui.ti.na 'zivtipa’, Endzelins). No formas *suvikis
(kam pamata ide. *suy-os 'cuka’) var but an apv svifcis '|oti
vaja cuka’ (E-H II 620), dem. svikelis 'mazs, vajs sivens’ (E-H
II 619).
Pec cita uzskata (Buga) suikis < kur&u *sut a (tatad ui
< u)
В III 185, L III 102, M E III 1115 un 1119, MM III 490, Pok
1038
sula; Is. sula ’sula, kas pavasari tek no kokiem’, siiltys (dsk.)
'sula(s)’, pr. sulo 'ruguspiens, go. bi-sauljan aptriept’, gr hyle
'dubji, dupas, si. sura (<Z *sula) 'reibigs dzeriens’, oset. sulu
'(piena) sulipas’ Pamata ide. *seu- : *su 'sula, mitrums, sulu
spiest; sukt’, si sakne paplasinata ar dazadiem lidzskaniem: no
paplasinajuma ar I ir sula ar k—sukt
Blakus formam ar и (no sula atv-i suligs, sulol [uo]) ir
tas pasas cilmes vardi ar saknes u, piem., sulat [sulat2] 'atdalit
mitrumu’ («slapja malka sula», E-H II 608), 'pastavigi raudat’,
sulinat likt pastavigi raudat; panakt, ka pastavigi raud: «Es
rudeni meitu mati Ka piregu suiinaju (var.: Ik rudepa rfldinaju)»
(LD 18292 var.)
Senak sula ari 'zupa’ (St I 303): «..sulu nebus karstu
iestrebt» (M Stobe. Veselibas gramata, 1795 40).
Narev. sula 'caurums’ laikam izveidojies ar noz. parnesumu
no sulas, kas tek ara no koka bruces, cauruma. Par sadu
parnesumu sal. la. «urbt sulas» (urbt caurumu koka, lai tecetu
sula).
E IV2 319, EF 2 940, Fei 94, HF II 962, KK 29 195, M E III
1119, MM III 487, Pok 912, T 291, Zinkevicius 1 18, 2 79, Абаев
III 196
sulainis [sulainis] Aizguvums, no ig. sulane 'kalps, puisis’ vai
lib. sulh (<. *sulainen?) 'kalps’ Aizg minets 17. gs. vardnicas
(sulainis Mane I 47, Lj 292, sulains Elg 1 502, «kamber suiains»
1 202).
Buck 1335, Ket 385, Magiste 2907, M-E III 1119, SKES 1100,
V 1 585, Zeps 1 187
sumbrs [sumbrs], arh. subrs, subrs, stumbrs; Is stuinbras, pr
wissamb(ri)s, kr. зубр (ssl. грЬгъ), c. zubr, p. zubr 't. p.’
Varda cilme ir neskaidra. leverojot radu valodu atskirigas for-
suminat
324
mas, izteikts uzskats, ka vards ir Eiropas ide. valodu substrata
paradiba (Maheks, vips norada uz gruzinu domba, kabardiesu
dombej 'sumbrs’) Dazi autori saista kr. зубр un зуб 'zobs’
(Fasmers, Cigapenko); sads skaidrojums neatbilst baltu valodu
faktiem.
Formas Is stumbras, la. arh. stumbrs 'sumbrs’ t lesprausts
citu vardu iespaida (Buga, Frenkels- varbut no stumbrs 'koka
stavs’ vai taurs). La. sumbrs (Is. *sumbras) atbilst prtisu
varda (saliktepa) otrajai da|ai -sambris — ar saknes patskapa
miju (Buga).
Varbut vards sumbrs saistdms ar la. apv sabrs 'specigs,
piecigs’, sabris ‘stiprs, specigs virs' (M-E III 597), sebris ‘liels,
resns, nikns suns’ (ME III 810). (K)
В I 379, E I 107, EF 2 932, Mach 719, M-E III 1120, Пр
I 258, Ф II 107, Ц 165
suminat [suminat], arh. sumenat; si. sumnah ‘labveligs’ sumnam
‘labveliba’, gr. hymnos ‘(svetku, slavas) dziesma’. 17. gs. K-Fi-
rekeram ari sumet ‘sveikt’, laikam no *sumnet (M-E III 1120).
G Elgers lieto paralelas divdabja formas sumenata (svmme-
nata Elg 4 9) un sumnat(a) (sumnat, 4 5), sumndts (sumnats,
4 15). Vards ir saliktenis, kura pirmaja da|a ir *su- 'labs’ (sal.
si. sii ‘labs, pareizs, skaists’; sk. sveiks) un otraja da|a atv.
no saknes *men- (no ka la minet; sal. si manyate 'doma) Tatad
varda sakotndja nozime bijusi 'labi domat’ -> labi velet, teikt,
godinat, slavet’.
Pec cita uzskata (Endzelins) suminat laikam atvasinats no
apv. sumis kaimips, labs draugs’ (varbut < *sumnis < *su-
minis), tacu sis substantivs var but an atv. no verba. (K)
E II 679, Euler I 66, HF II 965, M-E Ill 1120 MM III 485
sumpurnis [sumpurnis]; Is Sumburnis, sun(i)burnis, Suniaburnis
't. p.’ Forma sumpurnis < *sunpurnis. Saliktenis, kura pirmaja
da|a sun(s) un otra a daja varda purns atv.
EF 2 1034, L III 102, M-E III 1121
sunas [simas], .vsk suna, apv. sune, sunis Pamata ide. *keu
'tukt, liekt (ies); izliekums, tuksums’; skapumija atv. *ku na- >
b. *suna > la. suna. Tatad suna sakotneji uztukusais, izhektais’.
Sal. si sunah 'uztucis , sunya ‘tukss, vientu|s, neapdzivots’.
EF 2 761, M E III 1132, MM III 365 un 399, Pok 592
suns Is. Sud (gen. Suns), apv. Sunis, pr. sunis, narev. kuo, go.
hunds (germ *hunda ), ssk. hundr, sav hunt, a-s. hund, v
Hund, si. sva (gen. sunah), ave. spa (dsk. gen. sunam), arm.
sun, gr. kydn, lat. canis, toh. A ku (locijuma kon) 't. p.’ Pamata
ide. *ky.on- ; *kun- 'suns’, sakotneji nom. *fiiiyo(n), gen. *kunds,
no ka ab. formas *suo un *sunas (paraleli *suns) > la. so
[suo], suns. Sena nom. forma latviesu valoda saglabajusies
izloksne (Ntgrande) ka supa sauksanas vards so [suo], bet
dzivnieka apzimejumam vispannata locijuma forma.
325
sues
Par varda talako cilmi ir dazadi uzskati. V. Georgijevs uz-
skata, ka ide. nosaukuma pamata ir *кёи- ( *kau~) klegt,
kaukt, riet’ (sk. kaukt), no ka *keu on 'rejoss, kaucoss (dziv-
nieks)’ > *kuon vai *kpon. Locijumos pirms e palatalizejies
k (> la. s), bet pardjos gadijumos tas palicis neparveidots,
tapec no *ku-n-ia > la. kuna No formas *keu-ka- > kr. ukr.
сука, p. suka 'kuce’.
Vards suns (resp. ta sakotnejas formas) senatne attiecas
uz vilku. Pec dzivnieka pieradinasanas tas attiecinats uz majdziv-
nieku, bet vilkam izveidojies jauns apzimejums (sk. vilks). Tacu
dazas valodas pec senas tradicijas saglabajies vel vilka apzi-
mejums «meza suns»: si. vana-svan, vav. wait-hunt (MM III
139). Latviesu senajas tradicijas tarn atbilst «dieva suns» (ka
«dieva zosis» bija meza zosis, sal. kr. дйвий, ssl. dtvij meza,
savvajas’; E Illi 600).
В II 168, Buck 178, EF 2 1033, Fei 276, Hamp—IF 87 74,
HF II 58, KK 29 195, KI 320, Krahe 2 61, L III 102, Lanszweert
30, M 1 59, M E III 1122, MM HI 402, P 303, Pok 632, Sab 17
101, Sanders 127—134, Schmalstieg 2 283,—Balt IX 12, Tr III
494, W-H I 152, Zinkevicius 1 14, 2 74, Гам-Ив I 18, 3 590,
Георгиев 46, Мейе 1 395, Tp 4 5, Ф III 798
supuburkskis [suijubufksl$is] Saliktenis, kura otraja daja burk-
skis, apv burstis, burials, kas ir tas pasas cilmes ka barksts,
tikai ar sakni redukcijas pakape: ide. *bh[-sti- > b *bur-sti-,
no ka la. burstis. No sa varda loeijumu formam (piem., gen
*burstia > *burst’a > *bursfca > bursfca) visparinats s(e-,
tatad nom. burskis, ar k iespraudumu burkskis.
M-E I 353, ММ II 523, Pok 198, W-H I 461, Ф I 198, ЭСРЯ
I2 173
supet 'tapt netiram; kupet’— sk. subet
surat 'strutot’— sk. surstet, surs
surbt 'strebt’— sk. strebt.
suroties — sk. surs*.
stirsa [surs] 'rugts’; Is slfras. suriis 'sa|s’, pr suris (suns],
sur (sur] 'siers’, kr. сырой (bsl. syrt>) ’mitrs, dregns; jels,
negatavs’, bkr. сыры, ukr. сирйй, c. syry 't. p.’, ssk. siirr 'skabs,
nepatikams’, sav., a-s. sur (germ. *sura- < *suro-), v. sauer,
a. sour, ssk. surr, zv. sur 'skabs’, persiesu sur (< ir
*xs(u)ura ), tadz. sur ’sa|s’ Pamata ide. *seu- sii- 'sula,
mitrums (u. c)’, no ka adj. *su-ro-s 'mitrs’ —► 'tads kam (mit
ruma izveido usies) nepatikama garsa; rugts, (nepatikami) sa|s’
> b *suras > la surs. La. stirs liter, '(nepatikami, joti)
rugts’, bet izloksnes an 'sa|s’: «zupa suodien parak sura» (M-E
III 1134).
Saknes pamatnozimes 'sula, mitrums reflekss ir apv. verbos
surat [u2] 'strutot, raudat’ (E-H II 608), suret 'nepartraukti
tecet (M E III 1134).
surs
326
Atv. surot [uo] sakotr^ja noz. ’padant rilgtu, sa|u’, kas
redzama atv-os: iesurot [uo] 'iesalif (Firekers E-H I 547),
sastirot [uo] 'sasalit; padant rugtu’ («sasuruots alus», M-E
III 752), an intrans. 'k[ut rugtam’ («sasflruojis sviests», turpat)
Ar parn. sasurot an 'apbedinaf. Si nozime piemitusi an pamat-
verbam surot, no ka sureties ’zeloties, gausties, bedaties’. Tagad
apv surot 'sureties*: «Kuo nu suruojiet? Ka bus, bus» (E-H II
609) Verbs surot var but atv. ne vien no adj. surs, bet an
no verba *surt, sal. apv. sasurt [Cir2] 'k|ut rugtam’: «kapuostu
lapas, ilgi stavedamas, sasurst» (E-H I 452).
Sk. an; siers, surstkt.
В I 486, Buck 1033, E IV2 319, EF 2 944, KI 626, L III 103,
Pok 912 un 1039, T 293, Гам-Ив 3 817, В A, Дыбо — ВСЯ 1961
5 26, Ф III 819, Ц 463, Д. И. Эдельман — ВЯ 1982 1 42
surs 'stiprs, specigs, varens’ (lolkl.); si. siiral} 'stiprs, drosmigs’,
subst. 'varonis’, savirafy ’stiprs, spёcigs’, ave siira 'stiprs,
varens’, gr. kyrios varens’, subst. ’kungs’, akyros 'nederigs,
neiedarbigs’, seniru caur 'varonis’, kimriesu cawr 'milzis*. Pa
mata ide. *keu- : *ku- 'tukt, liekt, liekties’ atv. *ku-ro-s 'uztucis,
liels’ -► 'stiprs’ (par nozimju sakaru sal. tukt . taurs) > b
*suras > la surs. Vards sastopams folklora, piem.; «Riga,
Riga, skaista Riga, Kas to skaistu dannaja? Vidzemmeku sura
vara, Pakavoti kumelipi» (LD 31803, 2). Sai tautasdziesmai
daudz variantu, kas an parada adj. surs 'stiprs’ aizstasanu ar
citiem vardiem, kad so surs nozimi vairs nesaprata: savienojuma
«siira vara» vieta stajas «suri darbi» un «grbti darbi». Paras-
takais savienojums tomer ir «sura vara»: «Kungam mana siira
vara, Zemitei augumips» (LD 1903), «Paedusi, padzerusi, pa
teicat Dievipam! Dieva galds, Maras maize, Musu pasu sura
vara» (LD i479)
Kad no aktivas leksikas izzuda vards stirs 'stiprs, specigs,
varens’, runataju apzipa «siira vara» nebija vairs 'stiprs speks,
varena speja’, bet 'gruts darbs’ (saistoties ar horn varda stirs
'riigts’ parn. nozimi 'gruts’)
Varda surs lietojumu folklora vareja ietekmet ari lib. stir
ig. suur liels’. (K)
Euler 1 111, HF II 53, M-E III 1134, MM III 365, Pok 592
surstet [surstet], Tas pasas cilmes ka surs* (sk.), kura sakotneja
noz. mitrs Bijis verbs *surt 'k[ut mitram; k|ut rugtam, suram’
(sk. surs; sal. Is. surti 'k|ut sa|am, sajakam’), kam blakus
inf. surst (tag. surstu, pag, suru) 'siilat, surstet, sapet’ (St
I 302; Endzelins: inf forma tagadnes ietekme). No ta atv surstet
ar divam nozimem: 1) arh. 'ciilot’ (U I 286); no sakotnejas noz.
'sulaf an apv. -slikti degt, dumot’: «ta za[a malka jau nemaz
nedeg, bet tik surst krasm» (Kronvalds — M E III 1134); 2) 'ne
partraukti, asi sapet’. Si otra (liter.) nozime уагё]а izveidoties
327
sust
divejadi: 'culot’ —► эарё! culajosai brucei —► 'sapet’; 'but rugtam’
'but asi nepatikamam’ —► 'but sapigam, sapet’.
No *surt vai adj. surs ari apv. suret 'nepartraukti tecet;
k|ut rugtam, sa|am’ (: Is. siireti 'kjut sa|am, sa|akam’) un 'sapet,
surstet’; «ada nuo sviedru sur (sure)» (E-H II 609). Ar lidzigu
nozimi apv surat [u ] ’strutot (culot), siirstet’ un parn. 'raudat’
('tecet asaram’, E-H II 608).
Blakus verbam surstet taja pasa nozime ari apv. sukstet
[u], surkstet [ii] un sustet (ii]. Visu so formu pamata ir ide.
*seu-: *su- 'sula, mitrums (u. c.)’ —► (verbs) 'k|ut mitram, sulot,
culot’ -* 'sapet, surstet’, tikai ar dazadiem atvasinasanas pape-
mieniem. Verba sukstet pamatverbs sukt ar noz 'culot’ fiksdts
18. gs. (St II 539; sk. ari sukt). Blakus verbam sust ir bijis
arh. sust 'garot, dumot karstuma; k|ut mitram, sulat, culot (tag.
siistu, siitu, St I 302; ka parldlforma verbam sust an U I 286)
No ta atv. siistet 'зйг51ё1’, senak 'siikties mitrumam’: «te sust»—
seit ir avokspaina zeme (U I 286). Forma surkstet laikam no
sukstet + surstet (Endzelins), bet k var but ari iespraudums
forma surstet. (K)
E I 252, 1 761, EF 2 944, M E III 1134, Pok 912
suseklis Laikam suseklis <C suceklis (Bilensteins). Sal. apv.
suceklis 'matu vai vilnas suseklis’ (Krauk|os, E-H II 599). Atv.
no verba sukat (sk. suka).
Buck 450, M E III 1125, Zdv 254
suselnieks 'suku sdjdjs; saru un vecu suku uzpircejs’, arh. Disi-
milacija no *susekl(i)nteks. kas atv. no suseklis (sk).
M E III 1125
suset [suset]; Is. apv. stiseti 't. p.’, kr. сохнуть (ssl. зъхпрИ) 'zut,
kaist’, si. su$yati ’k|ust sauss’, oset. stlsaen 'sausais (menesis)’.
Pamata ide. *saus- : *sus- 'sauss’ laikam no saknes *seu
'sula, mitrums; spiest sulu, sukt’ (no ka sukt, sk.). Ide. *sus-tei
> b *sustei/ti > la. sust 'k|ut sausam’ (Is. siisti ‘parklaties
ar izsitumiem, nikt kaist’), no ka intens., dur. suset, kauz.
susiaal. Skapumija saust . sauset : sausinat
Blakus vardam sauss ir apv. suss 't p Tas pasas cilmes
ir suskis, apv suska 'netings, ari skrandains cilveks; kas siks,
mazvertigs (piem., nievajosi par bernu)’. Sal. si. sii$kah ‘sauss’.
Is. suskis 'izsitumi, kasljis; skrandainis’. Nozimes attistiba:
'sauss’ 1) 'kaisns’ —► 'novajejis, izbadёjies’ —► 'skrandains,
netirs’, 2) 'nokaltis, niku|ojoss’ —► 'siks, mazvdrtigs’.
EF 2 945 un 946, L III 103, M E III 1127, MM III 362 Pok
880, Абаев III 174 Ф III 730
suska 'netings, ari skrandains cilveks’— sk. suset.
suss 'sauss’— sk. suset
sust, Is. siisti t. p.’, ssk. sop (< *sup-) 'ga|as zupa’, oset. syst
'izzust, izgarot’. Tas pasas cilmes ka sautet (sk), pamata ide.
*seu- 'virt, varities; strauji kusteties’ (Trautmanis), kas laikam
sustet
328
sapludis ar ide. *kseu- 'degt’ (no saknes *kes-, Petersons,
Frenkels). No *kseut- : *ksut- > b. *sut-, verbs *sut-ti > *susti
> la. sust. Kauz. sutinat, apv. sutet. Subst. suta, apv. sutenis
'sautetas kartupe|u skeles, sutinata kluga, rikste; ilgs guletajs’,
sutme 'suta’ («rija liela sutme», M-E III 1128), sutnes "plaucetu
auzu miltu un putraimu ediens; ediens no udeni vai piena iekultiem
miltiem’, sutnis 'sutnes; karsts, sutigs laiks’.
Pec cita uzskata (Kara|uns), pamata ide. *keut-
Sk. ari: suta, sutra.
EF 2 1036, L III 103, M-E III 1126, Pok 914, T 310, Абаев
III 211
sustet sk. surstet.
susuris, susurs, suser(i)s (apv.) ’kads siks grauzeju kartas
dzivnieks*; gr hyrax 't. p.’, lat. susurrus 'sanesana, siksana,
dunesana’. Pamata ide. *syer- : *sur- 'sikt, dukt u. tml.’; ar redu-
plikacijj *su-sur-, no ka latviesu formas. Tas pasas cilmes ir
la svirkstet (sk.). Tatad nosaukuma pamata ir dzivnieka balss
skapu atdarinajums.
Vards laikam saplud s ar citu sika grauzeja apzimejumu,
kura pamata ir ide. *sus- svilpjosu skapu atdarinasanai; sal.
kr. суслик, skr. сусолъ, bulg. съсел, c. sysel, p. susel 'susliks’.
EF II 973, M-E 111 1127, Pok 1039 un 1049, Sm 6 8, W-H
II 637, Ф III 809, Ц 463
sushis — sk. suset.
suta, apv. suts; Is. suta, sutas 't. p.’ Atv. no verba sust (sk.).
EF 2 1036, M-E Ill 1127
sutit [sutit] ; Is. siysti, apv. systi ’t. p.’, iter, siuntinti, siuntinti.
Par varda cilmi ir dazadi uzskati.
1. Pamata ide. *sent- ’virzities, iet’, no ka an go. sandjan,
sav. sgndan, v. senden, a. send 'sutit’ (Frenkels, Trautmanis,
Pokormjs). Nozime 'sutit seit no kauz. nozimes 'likt iet’. (Bijis
germ. *sinflan 'iet, ce|ot’, kura kauz. ir *sandjan.) Skapumija
*s$t- > b. *sunt-, no ka verbs *sunt-ti > *sunsti > la. *sust
( Is. systi), iter, sutit. Tacu lietuviesu valoda pamatverbam nav
noz. 'iet’, bet 'sutit’. Gruti izskaidrojama an lietuviesu forma ar
siy- (Buga: tas ir jaundarinajums no sy ).
2 Pamata ide. *syento- : *sunto- 'dzivs, kustigs spirgts,
vesels’, no ka an ssk svinnr 'straujs, specigs; gudrs’, vav.
swint, swinde 'stiprs’, v. geschwind ’atrs’ (Persons, Endzelins).
Adj. celms laikam atvasinats no saknes *seu- : *su- 'liekt,
griezt, dzit’ (Persons), no ka la apv. sukt 'griezt’ (Is. siikti),
si suvati 'iekustina, satrauc’.
Atv. pasutit lidz 20. gs. 20. gadiem bija tikai 'aizsutit (prom,
nost)’ un kr. заказать, v. bestellen izteica ar vardiem apstellet
(V 3 93; stellet <Z v. stellen 'likt, nostadit’) un ap^utit (D 1 180).
20. gs. 20 gados tos aizstaja pasutit (D 14 109, 3 314). J. En
dzelins iebilda pret sadu varda lietojumu («sutit varam tacu
329
svabads
kaut ко tikai no sevis projam») un atbalstija K. Kasparsona
ieteikto jaunvardu pasutinat (E 2 24, Ozolips 1 113). Tas lietots
tikai dazus gadus. (Vardus pasutit un pasutinat nozimes zipa
s^ira vel 40. gados; LVPV 1 66, 12 71).
20. gs. 30. gados darinats jaunvards sutiba 'misija’. J En-
dzelins pret to iebilda (1943; E II12 398), bet vards ir valoda
iesakpojies (LVPV 3 276).
Sk. ari: sutnis.
В III 697, Buck 710, EF 2 789, Fei 410, KI 703, L HI 104,
M E III 1135, Pok 908, 914 un 1048, Stang 3 48, Tr VI 334
sutne 'suta’, sutnis 'sutigs laiks’— sk. sust.
sutnes (kads ediens)— sk. sust.
sutnis [siitnis], A. Kronvalda jaunvards (1869), atv. no verba sutit
(sk.). 17. 18. gs. vestnieks (vestenieks), vestnesis 'zipu ne-
sejs’; diplomata погппё G. Mancelim «liela kunga vestenieks»
(Mane II 404). G. F Stenders siitpa nozime hetoja paraleli
vardus sutits (v. Gesandter St II 280; vacu vards tiesi tulkots,
sal. senden 'sfltit’) un vestnesis, vestnieks. Sie vardi lietoti ari
latviesu laikrakstos lidz 19. gs 60. gadiem. «Baltijas Уё81пез15»
pasaka lietot apzimejumu silts, piem.: «Prieks neilga laika atnace
Panze suti no K>nas» (BV 1869 6). Pret to iebilda A. Kronvalds,
iesakot jaunvardu sutnis (BV 1869 59). Vips to darinaja pec
analogijas ar vienzilbes verbu atv iem: «Sutnis ir tada zipa no
sutit сёЬез ka tie vardi vilnis no velt, silnis no Slit. . » lespbjams,
ka varda formu ietekmejis an Is. (pa)siuntinys 'sutnis*.
Vards sutnis Нк8ё1з 19. gs. 70. gadu vardnicas (V 1 440 un
441, 2 220, abas an sutnieciba; U I 286), bet ргеэё vel ilgi
рага!ёН un vienada nozime lietoti vardi siitnis, sutits, vestnieks.
20. gs. 20. un 30. gados diferencёti diplomatisko parstavju apzi-
n^jumi: augstaka ranga — vkstnieks (кг. посол), nakama
ranga — sutnis (kr посланник)
KK 13 149, M E III 1135, Roze I 63
sutra 'suta; virca (apv). Homonimi:
1. Tas pasas cilmes ka suta (sk ), sa varda sinonims. Sal.
Is. sutra 'suta’.
2. Vards nozime 'virca’ ir tas pasas cilmes ka strutas (sk.),
sal. Is. sutra, siitros (dsk.) 'saskalas, virca’ un sruta, sriitos
(dsk.) 'virca’. Forma sutra < *sruta vai disimilaeija no *srutra
(Frenkels).
Pec cita uzskata (Endzelins) vards var but tas pasas cilmes
ka sula
Apv. sutrainis 'virca; vircas bedre, meslu kaudze’: « . . tadus
mbslus no majam iznes un kada sutraini nomet» (LGGr 1797
4 29).
EF 2 946 un 1037, M E III 1128
svabads. Literatura g. k. izteikti uzskati, ka vards ir aizguvums —
no skr свободе 'brivs*. kura atv. свобода ‘neatkariba’ (kr
svaidit
330
свобода 'briviba'). Pamata ide. *sye bho- : *sy.o-bho- 'ipatnejs,
pasa’ (no *sye- ’savs’; sk: saus), no ka an pr. subs 'pats’.
Blakus adj. svabads darinats verbs svabinat (parasti atsvabi-
nat) vai nu no sa varda saknes, vai no la. *svabs bnvs’ (si.
*svobt>). No pedeja latviesu uzvardos vareja izveidoties ari
*Svabs > Svabe (pieskapojot formu v. Schwabe)
Izteikts an uzskats, ka vards svabads var but baltu cilmes
(Blese; ar jautajumu Endzelins). Sadu uzskatu balsta verbs
{at) svabinat.
Vards svabads minets 16. gs. tekstos (Cat 268) un 17. gs
vardnicas (Mane I 114 Lj 294, Elg 1 319, 528 un 591, atsvabadat
1 479). Verbs atsvabinat Bibeles tulkojuma (G1 2 211). J. Langem
ari svabadtba un svabadinat (Lg II 334).
Bl 6 177, 7 91, Buck 1336, E 1 94, M-E HI 1139, Pok 883,
Пр II 262, Ф HI 582, Ц 414
svatdtF [svaidit], apv. [ai2, ai2] 'atkartoti sviest’; Is. svaidyti 't.p.’
Verba sviest (sk.) iter.
EF 2 947, L III 104, M-E III 1140, Pok 1041 (1042)
svaidit [svaidit, ai], 'ziest (apv.) Atv. no btjusa verba *sviest
'ziesf, kas izzudis, vairoties no homonimijas ar sviest 'mest’.
Verbs svaidit ir sa bijusa *sviest iter. (sal. Is. apv. sviesti
'ziest’; sk sviests) leprieksejo gadsimtu tekstos svaidit 'ziesf
biezi sastopams, piem : « . [rati] gatavi jir («gir»), tikai ja-
svaida» [Mane 3 11], «Bet Marija, vienu marcipu |oti dargas
un it tiras nardas-zales pemusi, svaidija tas kajas Лёгиэ un
zaveja ar saviem matierr .» (G1 4 211), « . . dzeramas, svaida
mas jeb citas zales» (M. Stobe. Veselibas gramata, 1795 69).
В II 314, EF 2 947 M-E III 1140, Pok 1042
svaigs [svaigs]; kr. свежий (skr. свЪжь, psi. *sveze), bkr. свёжы,
ukr. св1жий, c. svezi, p. swiezy 'svaigs, dzestrs’. Varda svaigs
cilme pagaidam ir neskaidra. Uzskata, ka tas ir valodnieka
J. Sirma darinats jaunvards рёс kr свежий parauga, lai adekvati
tulkotu §o krievu vardu F.Dostojevska romana «Miropu nams»
(E.Brencis). Tacu romana tulkojums iespiests «Dienas Lapa»
tikai 1894. g., bet svaigs jau 1890. g. ietverts K. Valdemara vard
mca (V 3, 354)
Ta ka senakos avotos sa varda nav, J. Endzelins saubijas
par ta cilmi mantotaja leksika (M-E III 1141), un an К Milenbahs
to nebija dzirdejis neviena novada (M IV 36) Pie R. Kaudzites
и apgalvojuma, ka svaigs ir «nesen radits un iraid tiesam latviesu
valodas daba» (Austrums 1899 2 147), redakeija (J Velme)
piezimeja, ka tas «nav radits, bet ir ists latviesu vards».
Lietuviesu valoda blakus aizg am sviezias (< bkr. свежы)
'svaigs’ ir ari apv. sviegas, kas laikam ir jaunvards, darinats
рёс la. svaigs parauga (Frenkels; vards tikai viena apvidu).
Ja an svaigs ir jaundarinajums, tas veidots pilniga saskapa
ar latviesu un krievu valodas skapu atbilstibam (Milenbahs).
331
svarki
Pamata ide. *suei- 'liekt, gr ezt, supot’, no ka ari la. sviesi
’mest’ (sk.). No sas saknes atvasinats kads verbs, kas izsaka
kustibu, parvietosanos (Petjova), un talak darinati attiecigi ad-
jektivi, piem., c. svizny ’atrs, veikls, lokans’. Tadas pasas cilmes
ir la. apv. svaigslis [ai] 'kas svaidas no vienas vietas uz otru’,
svaigshgs 'nepastavigs, svaidigs’, svaigstities, svaikstlties 'go-
rities, staipities’’ «Ьёгш svaikstas, nuo gultas izceldamies» (M-E
III 1141). No noz. 'kustigs, svaidigs’ —► 'modrs, spirgts’ —►
'svaigs’. No svaigs atv. (at)svaidzinat.
Adj. svaigs aizstaja agrak latviesu valoda lietoto aizg friss,
priss (v frisch, vlv. vrisch 't p’).
E. Brencis— Dzimtenes Vestnesis 1911 210, EF 2 954, KI
219, M-E III 1141, M IV 36, Pok 1041, Zev 2 95, Петлева 2 126,
Пр II 263, Ф III 571
svaigslis 'kas sva das no vienas vietas uz otru’— sk. svaigs.
svaigstities, svaikstlties 'gorities, staipities’- sk. svaigs.
svainis [svainis], apv. [ai]; Is. svainis 'sievas masas virs’, sav.
swein 'kalps, gans’ (< 'savdjais’), mesapiesu veinan (ak.)
'savs’. Pamata ide. refl. vietn. *se- paplasinajums *s(e)ue-
: *suo , no ka ari savs (sk.). Ide. *suoini-, no ka b. *suainia-
'savejais’. Tas bija apzimejums asinsradiniekam («asina rads —
svainis», Mane II 407). Nozimes talaka attistiba: 'ieprecets
tuvinieks’ '(sievas) masas virs’ —► 'masas (ari sievas vai
vira masas) virs’. lepreceto cilveku uzskatija par savejo, t i.,
pielidzinaja istajam radiniekam. Par nozirni sal. kr. свояк 'sievas
masas virs’: свой 'savs’; pr. swais 'savs’ un 'savejais’; ari la.
arh. sautis < *savtis 'draugs. piederigais’ (Fiir 2 347).
В III 821, Buck 123, Bl 7 91 EF 2 947, L III 104 M-E III
1141, Pok 882 T 294, To 25 18, Tp 3 141, Ф III 584
svarboties svarboties 'svarstities, supoties’— sk. svarpsts.
svarki [svarki], apv [ar2], vsk. svarks, Is. svarkas 'viriesu
svarki’, apv. dsk. isvarkai 'apgerbs’. Par varda cilm ir dazadi
uzskati. Ta ka blakus 1§. svarkas ir apv sarkas 'apgerba gabals;
zvejnieka virssvarks, (dsk.) apgerbs, (zemnieku) svarki’, par
sakotnejo baltu formu uzskata *sarkas ar lietuviesu leskanu sv-
no svariis 'tirs’ (Buga; bet latviesu valoda nav atbilstosa varda,
kas motivetu v iespraudumu). So *sarkas salidzina ar kr.
сорочка 'krekls’, bsl срака 'apgerbs’ un atvedina no viat. serica
: sar(i)ca 'zids, zida drebes’ (Endzelins, Frenkels Holthauzens)
Latinu vards ir aizg. no austrumu valodam, ta pamata kin>esu
se-or 'zids’.
Pec cita uzskata (Fasmers, Trautmanis), varda pamata ir
b si. *sarka 'svarki’, bet varda talaka cilme ir neskaidra.
Ta ka baltu un slavu valodas attiecigajiem vardiem nav
sakara ar zidu, |oti apsaubama cilme no vlat. serica Ticamak,
ka pamata ir ide. *serk- 'pinums’ (no saknes *ser- 'sarindot,
sasaistit’), no ka ari gr herkos 'zogs, tikis’ lat. sarcire ’lapit’
svarpsts
332
(-<— 'pit’) - Tada gadijuma nozimes attistiba 'pinums’ —► 'audums’
—► 'apgerba gabals’. Joprojam tomer paliek neskaidrs jautajums
par ieskapu su-. (K)
В II 314 un 586, Buck 419, EF 2 964, E-H II 612, Lokotsch
149, M-E III 1144, T 299, Zev 2 228, Пр II 358, Ф III 724
svarpsts [svarpsts], apv. [ar2], svarpstis, svarpsta, svarpste; Is.
apv. svarpstas (laikam aizg. no latviesu valodas) 't. p.’, pr
sarpis (< *swarpis) 'riekstrozis’ (sal. la. apv. svirpis [if2]
'dizknabis’). Lidz ar vardu varpsta (sk.) tas pasas cilmes ka
verpt: atv. no ide. *uerp- 'griezt, pit’, no ka skapumija ar ieska-
pas s- b. *suarp-, kam pievienots pied. -sto-. Saknes -dr- < -ar-.
Atv. svarpstlt, svdrpstet (arh.) 'urbt’. Varda semantika izriet
no saknes noz. 'griezt’.
Рага1ёН formai *suerp ari *suerb- : b. *suarb-, no ka la.
apv. svarboties [uo], svarboties [uo] 'svarstit es, supoties’; sal.
kr. свдроб 'kalis’, vav. swerben ’virpujot’. Рёс cita uzskata
(Endzelins, Trautmanis) ari svarpsts no sas paralelformas (ar
-ps- < -bs-). (K)
Buck 594, E IV2 299, EF 2 949, M-E III 1144 Pok 1050,
Stang 3 57, T 295, Ф III 583
svars; Is. svaras 'atsvars, marcipa’, svariis 'smags, svarigs’. Tas
pasas cilmes ka svert (sk.), atv. no sa verba ar saknes
patskapa miju. Noz mes pamata 'tas, kas liec uz leju’ —'tas, kas
velk, spiez uz leju’. Sal.: «Bra|i, bra|i, pirkat zeltu, Es sudraba
пепёэази: Sudrabs vilka griitu svaru, Grut’ manam muzipam»
(H.Dz 1134). Atv. svarigs 'smags’ -> ’nozimigs’
EF 2 949, M-E III 1143, Pok 1151, Stang 3 57, T 296,
Покровский 96
svarstit [svarstit], apv. [ar, ar2]; Is. svarstyti 't. p.’, ari 'apspriest,
apsvdrt’. Ar saknes skapumiju atv. no verba svdrt (sk.), ta iter.
Par formu sal. bert . barstlt.
Ta pati sakne varda svarsts 'l^ermenis, kas svarstas ap
nekustigu punktu vai asi’, apv. 'svira; tas, kas svarsta; neno-
teikts сПуёкэ, slinks un neveikls cilveks, kas izvairas no darba’.
Adj. svdrstigs.
EF 2 949, M-E III 1145
svece Ir divi cilmes varianti (Endzelins):
1. Vards ir tas pasas cilmes ka sveki (sk.): *sveke > svece.
Tad sakotneja nozime 'svel^u gaismeklis, lapa’ un tagadejo
nozimi 'cilindrisks tauku gaismeklis ar degli vidu’ vards leguvis
no skr. свЪча 'svece’.
2. Vards ir vienas cilmes ar Is. гуакё. Skapumija *zveke
> *zvece > svece. (Par zv- . sv- sal. zvetet, apv svetet.) Ls.
гоакё pamata ide *^hudkv- : *ghildk“- 'mirdzet, зр1ЙёГ > b.
*zvak-, no ka *zvake. No sas ide. saknes ari lat fax (gen.
facts) Чара’.
Pec cita uzskata (Smits; senak an Endzelins) vards ir aizg.:
333
sveiks
svece < skr. свЪча (kr свеча), kas no psi. *sveiia blakus
*svekb 'gaisma’. Pamata ide. *kuei 'spidfet; gaiss, bal s’ (no ka
ari la. svitra). Sal. 15. gs. uzvardu Svece (Bl 1 265; sis uzvards
gan var but aizg neatkangi no varda svece cilmes).
Uzskatu par varda aizgusanu liek apsaubit 1) saknes e (jo
si. e parasti > ie vai e), 2) arh. un izloksnu dsk. gen. forma
svecu [9] (Endzelins). Sal. 17. gs. *sveca: «Svecu ielipinat
(iededzinat)» (Lj 300). K- Firckera mineta goda-svece Чара’
(Fiir 2 469) liek domat par seno sveci ka sveljiu gaismekli.
Buck 484, E I 102, Illi 535, EF 2 1325, M-E; III 1145, Pok
495 un 628, Sum 35, Sm 2 30, Zev 2 266, Ф 576, Ц 412
svedra [svedra], apv. [ф2] -svitra’. Laikam tas pasas cilmes ka
svlst 'tapt gaisam, aust’ (sk. svisf), tikai ar varictu saknes
vokalismu. Pamata ide. *su.eid- 'spidet, mirdzet’ рага1ёИогта
*sued , no ka laikam bijis verbs *svest (<. *sved-ti) un atv.
svedra. (Par formu un nozimi sal. *svisi : svitra; sk. svitra.)
Ta pati sakne laikam Lietuvas hidronimos. Svedasas ezers, upe
Svedupis. Piemeri: «lindrukiem gar apaksu gajusi . . sarkana
svedra» (M-E III 1152), «.. Auseklitis Vaczeme Saulei svarkus
sudinaja; Vienu svedru (var.: stripi) zelta lika, Otru tira sudra
bipa» (LD 33859 var.). Atv. svedrains 'svitrains, mazerains’.
Ar saknes nozimi ’gaiss’ saistits verbs svedreties 'noskaidroties
(par debesim)’. К
S Kara|uns apsauba vardu svedra un svitra cilmes sakaru.
ME III 1152, Pok 628, Vanagas 2 323
sveiks [sveiks], apv. [eT]; Is. sveikas 4. p.’ Par varda cilmi izteikti
dazadi uzskati. J. Endzelins norada uz divam iespejam.
1. Vards var but saistams ar ssk. sveigr 'lokans’, kura
pamata ide. *suei- 'liekt, griezt, sfipot’. No ta ari zv. apv. svtga
'liekties’ un la. sviest (sk.). Ide. *suei-ko-s > b. *sueikas > la.
sveiks Varda sakotneja nozime vareja but 'lokans, vingrs’ —>
'vesels’.
2. Vards var but las pasas cilmes ka veikt (sk.). Pamata"
ide. *ueik- 'liekt, pit; griezties, supoties, liekties’, no ka ari la
veikls, Is. veiklits 'darbigs, aktivs, energisks’, veikus, veikiis
'veikls, atrs; spirgts, specigs’. Paraleli vareja but formas ar
pievienotu s- un tadu pasu vai varietu semantiku, un so formu
vidu an la. sveiks, Is. sveikas. (Par s -pievienojumu sal. vipsnat
.• apv. svipsndt, valstlt . apv. svalstit.)
Pec cita uzskata (Frenkels) sveiks < *su-ei-kas, kur *su-
no ide. *sit- 'labs’ un -ei- no varda iet saknes (*ei ), tatad sveiks
sakotneji 'tads, kas staiga labs (stiprs, specigs)’.
Verbs sveikt ieguvis laba velesanas nozimi. Varda sAiako
nozimi parada is. sveikti 'tapt veselam, veseioties’(kam blakus
jaunaka noz 'davinat, dot’). Ari atv. sveicinat ir zaudejis savu
senako kauz nozimi; sal. Is. sveik ti 'darit veselu (kam b akus
jaunaka noz. 'sveicinat, sveikt).
sveilet
334
Sasveicinasanas un atsveicinasanas vardi sveiks! un sveiki!
latviesu valoda plasak lietoti tikai 20. gs. Pirmoreiz vardnica
sveiks sada nozime minets tikai 1872. g. (U I 289. ar piezimi
ka atsveicinoties sis vards dzirdets retak пека vesels). Adj.
sveiks pirmoreiz minets J. Langija 1685. g vardnica («frisch u.
gesund», Lj 299) ar piezimi, ka vards lietojams pie Lietuvas
robezam. No ta V. Ru^e-Draviqa secina, ka sveiks (ipasi svei
cinajuma nozime) izplatijies no Latvijas dienvidiem uz zieme|iem
(pagaidam maz lietojams teritorijas austrumda|a). Vispirms tas
lietots atsveicinoties, velak ari sasveicinoties. Pirmsakuma
sveiks! laikam bijis tosts, lietojot alkoholiskos dzerienus.
Sie apsverumi liek secinat, ka sveiks un atvasinatie verbi
var but lituanismi.
Buck 300 un 755, EF 1 45, 2 950, E-H II 613, M-E III 1146,
R Dr — In hon. 87—89
sveilet [sveilet], apv. [ei, ei?]. Tas pasas cilmes ka svilt (sk.),
ta kauz (sal. svilinat). No nozimes '(parmerigi) karset, dedzinat’
—► 'intensivi ко darit; stipri sist’ («pa krietnam sadot», E-H II
613).
M E HI 1147
sveki, vsk. svekis, apv. sveki [§], sviki, svakas, sakas, sakt; Is.
sakai, vsk. sakas, apv. svekas, pr. sackis ’t. p.’, kr., bkr., bulg.
сок (ssl. sok-b), ukr. ciK, p. sok 'sula’, gr. opos (<_ *hopds)
'augu (seviski viges) sula Pamata ide. *sue£t‘-os 'augu sula,
sveki’ > b *st^ekas > la. *sveks, dsk. sveki ar morf. un fon.
variantiem.
Jau ide. pirmvaloda bijis saknes variants bez у (*sekv~),
no ka b. *sak-, si. *sok-.
В II 583, E IV2 495, EF 2 756, HF II 405, ME III 645 un
1148, Pok 1044, T 248, Schmalstieg 2 279, Гам Ив 3 123, Пр II
. 351, Ф Щ 708
svelme [svelme] apv. [ei, el]; IS. apv. svelmk 'svelme; darvas
smaka’ (laikam aizg. no latviesu valodas), vlv swalm 'biezi
dumi, garaipi’, gr. held. (< *huela) ’saules karstums’, arh.
(pelasgu) selas 'gaisma, spidums’. Pamata ide. *sduel- *suel-
’saule’, no ka verba noz. 'kvelot, degt (sk. saule). Ide. *suel-tei
> b. *sueltei/ti > la svelt [el] 'karset, dedzinat’; sal. Is.
svetti 'kvelot', sav. swelzan 'degt, sadegt’, vlv. swelen 'dumot,
kupet’. No sa verba atv. svelme.
No verba svelt dur., intens. svelot [uo] 'karset, kvelot,
(garn.) salt’, adj. (no divd ) sveloss, svelots, subst. svelona
[uo] 'liels karstums, an liels aukstums, (parn.) liela steiga’
Sk. ari: svilt.
E 1 731 EF 2 951, HF I 458, L III 105, M E III 1149, Pok
1045, T 296, Бенвенист 1 52 Георгиев 93
svelona sk. svelme.
335
svert
svelpt [svelpt], apv. [el, el2], svelpt; paralelforma svilpt [il], apv
[iT, it2], svilpt; Is. svelpti 's)upst£t, melot’, svilpti 'svilpt, svilp^p
strauji (ко) darit’. Pamata ide. *kuelp- svilpsanas un dazu сцц
'balss skanu apzimeSanai, no ka b. *suelp- : *sy.ilp- > la. ste/p
svilp ar variacijam. Iter, svilpot [uo], apv. svelpet, .svilpt
Subst. svilpe [il], apv. svilpa, svilpis ’t. p.’; subst. svilpis (Is.
svilpis) art 'kads putns’.
Valodniecibas termins svelpenis 20. gs. 20. gadu sakurna
(ZTV 1).
No paralelas ide. formas *Rue(i)p ar tadu pasii nozimi и
b. *suep-, *sy.ip- no ka la svepstet, svipstel, apv. svepstet,
svipstet 's|upstet; caur zobiem runat’ ar vairakiem morf un fori
variantiem. Sal. Is. svepliuoti, sveploti, svepluoti, svepseti ,'s|up-
stet’.
EF 2 1044, M-E HI 1149 un 1159, IV 115, Pok 628
svepet [svepet], apv. [e] 'kvepet, kv6pinat’. Tas pasas cilmes ka
kvepet (sk. kvept), sa varda etimologiskais variants ar palatalu
saknes ieskapu. Pamata ide. *kuep- / *R.uep- 'dumot, verities’ >
b. *kuep-/ *suep > la. kvep- / svep-. Blakus verbam kvept ir
apv. svept [e] gan ar tiesu nozimi («bites svept», E H II 616),
gan ar parn. nozimi 'кйрёГ -► '(iz)putet’: «vins bija nolaidigs
saimnieks, svepa ka svepopa, катёг izsvepa no rriajas» (J Kal-
nnis Druviena — RKr XVII 80) Subst. svepopa [p], 'kas put
un mku|o sava iedzive’. Blakus verbam kvepinat ir apv. svepinat
[ё].
К- Buga saista la. svepet ar Is. apv. (selisko) svepuoti
'smagi elpot’ (В II 467, III 215), kas laikam ar s < !s; sal
liter, kvepuoti 'elpot; elsot, smagi elpot’. Pec cita uzskata (Kara-
juns) svept, svepet pamata ir ide. *suep-, bet sas saknes noz.
('gulet’, horn. *suep- 'mest’) neatbilst verbu semantikai К
Sk. ari: subet.
EF 2 951, M-E III 1153
8¥ерз1ё1 svipstet — sk svelpt.
вуёг1 [svert], apv. [er, er2]; IS. svefli ’svert; nospiest, novilkt’,
go. swers 'godats’, sav. swar, v. schwer 'smags’. Pamata ide
*uer- 'liekt, griezt’ (no ka vertJ, sk.) -ar mobile s- ieskapa
Forma svert <; *svert. Nozimes attistiba: ’liekt’ —> 'spiest uz leju
(ко supigu, piem , koka zaru)"’ —► 'spiest uz leju svaru kausa’
—► 'noteikt svaros (prieksmefa) smagumu’. No saknes pamatno
zimes 'liekt’ verba svert arh. nozime 'liekties, gazties’: «koks
sver uz labo pusi» (St I 307), si nozime tagad saistas ar refl
sverties. Nozime 'spiest’ redzama varda svert lietojuma, piem.,
sada savienojuma «ba|ki ar bomi svert» (spiezot bomi uz leju
celt ba[ki).
No pamatverba nozimes 'spiest uz leju (ко supigu)’ refl.
nozime 'balanset’ un 'supoties’ (arh , apv ) • «Tie ziedi, kur tauripi
svess
336
sedas Un kukainisi kur sveras» (Aspazija. Zicdu klepis, 1912
13).
Ar saknes patskana miju atvasinats iter, svarstit (par formu
sal. уёг1 : varstit). Ar nozimes parnesumu atv. apsvert, ap-
sverums.
20 gs. jaunvardi ir atv-i svertenis (kr. отвес) un svertenisks
'vertikals' (Jaunais Vards, 1916 123, ZTV 88).
Sk. ari: svars, svarstit, svira.
Eckert 9 202, EF 2 951, KI 692, M-E IV 1154, P 544, Pok
1151, T 296, Tr VI 276
svess; Is. svecias 't. p.’, subst. 'viesis, svesais’, subst. svetys 't. p.’,
kr. сват (psi *svatx < *sud-to-s) 'precinieks, saprecinatajs’,
gr. etes (< *sue te s) 'piederigais, cilts loceklis’. Pamata ide.
refl. vietn. *se- atv. *s(e)ue-, no ka ari sev (sk.). La. svess < b.
*suetias. Nozimes pamata *sue- 'savrups’ -> 'tads, kas nepieder
pie dzimtas, cilts’ (griel$u varda otradi: no 'savs’ —► 'savejais’)
—► 'nepazistams’
Bl 7 91, Buck 1351, EF 2 950 un 952, EF 1 581, L III 105,
_M-E III 1152, Pok 883, Пр II 255, Ф III 570, Ц 411
svetelis [svetelis], apv. [ez] (apv.) 'starkis . Atv. no adj. svets
(sk.). Par nozirni sal. apv. sveiputns 'starkis’. Tacu iespdjams
ari, ka vardam ir senaka cilme un tas saistams ar *svets 'gaiss,
baits’. Apv. sventelis 'starkis’. (K)
M E III 1156
svetki [svetki], apv. [§z]. Aizguvums; no skr. святокъ (psi.
*зс^1ъкъ) 'laiks no Ziemassvetkiem lidz Zvaigznes dienai’ (kr
святки). Vards cilmes zina saistits ar svets (sk.). Vards aizguts
latviesu valoda lidz 13. gs. Tas minets 17. gs. vardnicas (Mane
I 59, Lj 295).
Senais latviesu vards svetku apzimesanai bija laiki; sal. tdz.:
«Ziemassvetki, Lieladiena, Tie dievam lieli laiki (var.: svetki);
Ziemassv6tki bluki vela, Lieladiena supli kara» (LD 33292 var ).
Bl 6 234, M IV 107, M-E III 1 155, Zev 2 323, Пр II 265, Ф III
584
svets [sv^ts]. Pec tradicionala uzskata — aizguvums; no skr. святъ
(psi. *sup/-s) 't.p.’ (kr. святой). Varda pamata ide. *kuen-
'svinet, svets’, no ka an la. svinet (sk.). Vards aizguts latviesu
valoda hdz 13. gs. (Endzelins). Tas minets 16. gs. tekstos (Cat
248, Ench 11) un 17. gs. vardnicas (Mane I 90, Fur 2 469, Lj
295). Kops 16 gs. mineti ari atv-i svetii, svetigs, svettba.
Ir tomer dazi apsverumi, kas norada uz to, ka vards svets
latviesu valoda bijis jau pirms senkrievu pareizticigas baznicas
terminu aizgusanas.
Jedziens 'svets’ nav izveidojies hdz ar kristigas ticibas levie
sanu, bet pastavejis jau sen, ari ide. pirmvalodas laika, un saja
pirmvaloda saknojas vardi, ar kuriem dazadas ide. valodas
apzimets svetums. Baltu, slavu un semrapu valodam ir apzime
337
svets
juma kopiba no ide. *kyen-, piem Is. svehtas, pr. * sweats
un swints, skr святъ, ave. spanta- (< sventa-) 'svets’. Tas
pasas cilmes ir ari dazi seno germagu vardi, piem., go. hunsl
'upuris’, a-s. husl 'sakraments’ Ka ari latviesiem vismaz kada
novada bijis vards *svents 'svets’, rada Kurzeme saglabajusies
sa varda atv-i. sventelis 'starts’ (Valtailjos, sal svetelis) un
sventeju (dsk. gen., adj. nozime) 'svinamie, 5УёН)агте’: «uz
dzimsanas, varda un citam svente|u dienam». (E. Dinsbergs
Dundaga — E-H II 615). Vards *svents saglabajies ari viet-
vardos, piem., upe Sventaja (Liepajas raj.), kas Lietuvas teri-
torija saucas Sventoja. Uz to, ka latviesu valoda (resp., kada
senlatviesu cilts valoda) bijis minetas cilmes vards svetuma
izte ksanai, norada ari tas pasas cilmes verbs svinet (sk.).
Forma *svents tomer nav bijusi vieniga. Ide. *£yen- 'svinet,
8Уё1з’ ir no saknes *&eu- 'spiddt, gaiss’. No sas saknes an
atv. *kuei 'spidёt, gaiss, baits’ (no ka la. svitra, Is. svyteti
'spidet, starot’, kr. свет ‘gaisma’) un paralelforma *йуё- (no ka
la. svedra).
Ide *kyen- 'svets valodas (un tatad an seno сИуёки doma-
sana) ciesi saistas ar uguni un udeni (Toporovs)—ar gaismu
un tas atspidumu tidenos, tapec valodas mijas vienas saknes
apzimejumi jedzieniem 'svets’ un 'gaisma’, ka ari iidepu (ezeru,
upju, ari purvu) nosaukumi. Piem., blakus ave. spanta- svets’
un spanah- (*svenas) 'svetums’ ir duahsttskas religijas pamat-
liceja Zaratustras gimenes («зуё1аз») apzimejums spitama-,
kas atv. no spiti- (< *sviti ) 'gaiss, baits’ (Sal. la. spidet, ko
uzskata par aizg. no irapu valodam.)
Baltu hidronimos lidztekus sastopami visu mineto ide. saknes
atv-u refleksi, piem., la. Sventaja : Svete (Lielupes pieteka un
Puz^s ezera pieteka), Svetaine (Dobeles raj.) Svitene (Lielupes
pieteka), ari Svitinu purvs (Aizkraukles raj.); sal. Is. §аеп1ё,
Sventoja : Svete, Svetele . Svitinys. Ja si formu daudzveidiba
izpauzas hidronimos, ta ir bijusi gaisa un эуё1а apzimejumos
ari valoda, jo udepu nosaukumos tikai atkartojas un varmjas
valodas pamatvardi (apelativi). 'GaiSais un 'svetais’ senaja
uztvere sapludis ta, ka senakajos vietvardos tos nevar atsl$irt,
pamata, protams, ir pirmais. Tatad ari jddziena '8Уё1з’ izteiksanai
senajiem latviesiem vareja but paralelas formas, to vidu *svents
(vismaz Kursa) un svets. Rietumlatvija nav vietvardu ar *sviet-
< *svent-. Simona Grunava hronika (1526) citeta tevreize kur-
siska (V. P. Smids; latviskota kursu vai kursu letekmeta lat-
viesu) valoda, kur ir vards sweytz [sveits] 'svets, svetigs . Ja
tas nav neprecizs fiksejums, tad ta ir vel viena bijusi paralei
forma jedziena izteiksanai (varbut ar e > ei; sal. pr. pleynis : Is.
р1ёпё ’р1ёуе’).
Kad izplatijas knstiga ticiba ar senknevu terminiem, skr.
святъ > la. *sv’ets sapluda ar lidziga skanёJuma latviesu vardu
svedri
338
un izzuda sa varda senaka noz. 'spozs, gaiss, baits’, kas sa-
glabajusies tikai udepu nosaukumos. Sis vards izskaudis valoda
ari paralelos apzimejumus.
Atv. svetelis (apv.) 'starkis’ var but gan 'gaisais, baltais’,
gan 'svetais’ putns.
Atv. svetit, svёtiba, svetigs ir velakas cilmes, pec kristietibas
termina svets nostiprinasanas. (K)
Bielenstein — Mag XIII 3 37, Bl 6 234, Buck 1476, E I 91,
III! 174, IV2 321, EF 2 1041, M IV 107, M-E III 1156, Pok 594
un 630, Schmalstieg 2 77, Schmid 1 261, Sum 35, T 311, Vanagas
2 337 un 338, Zev 2 323, Гам-Ив 3 102, 801 un 802, Пр 11 265,
Ф III 585
sviedri — sk svistb.
sviest [sviest], Is. sviesti 'specigi mest, (apv) sist Pamata ide.
*(s)iiei- 'liekt, griezt, supot’ no saknes *seu- 'liekt, griezt, dzit’,
no ka an supot (sk.). Atv. *s[ieid- > ab *sy.ied-, no ka verbs
*spied-ti > *sviesti > la. sviest. Nozimes attistiba: 'liekt’
(saliekt roku) —► 'supot’ (supot roka metamo) 'mest . Saknes
skapumija iter, svaidit [aT] (sk.).
Sk. ari: svaigs, sveiks, svika, vaigs.
E Illi 487, EF 2 953, Karaliunas 13 13. M E HI 1165, Pok
1041 (1042)
sviests [sviests], apv. [ie ]; Is. sviestas 't. p.’ Atv. no izzudusa
verba * sviest 'ziest’ (Is. sviesti), no ka ari iter, svaidit (sk
svaiditb). Ari dazas citas ide. valodas apzimejums 'sviests, ziede’
no verba 'ziest’; sal. pr. anctan sviests’ : si anakti 'ziez’, kr.
масло (< *маз-сло) 'e||a, sviests’: мазать 'ziest lat. unguen
'ziede’ : unguere 'ziest Subst. sviests var but izveidojies no
sena verbaladjektiva (pag. pas divd.), tatad sakotneji 'ziests’
-> 'tas, ar ко ziez’. ф
1е5рё{ат5, ka varda izveidosanos letekmejis an atv. no ide.
*spei- 'liekt, griezt, supot’ (no ka sviest 'mest’), jo sas bazes
semantika dajeji atbilst sviesta razosanas pocesam Par nozimi
sal apv. nit '(sviestu) kult’ • si. nava-nitam 'svaigs sviests’
(navah 'jauns, svaigs’). Saja nozime nit tautasdziesma. «Guli,
guli, saimeniece, Tavi darbi padariti: Sarkans vepns maizi mica,
Raiba kuce sviestu nij (var.; ku|, taisa, sita)» (LD 32583, 1).
No verba nit atv. pampas, apv. panijas.
Verbs *svtest 'ziest’ no ide. *sy.eid- 'spidet, mirdzet’ (no ka
an svista, sk.); ab * spied-, no ka *spiedti > * sviesti > la.
sviest. Tatad *sviest sakotneja nozime ir bijusi 'dant ta, ka spid’
—> 'ziezot padant spidigu, spozu’ —► 'ziest, smeret’. Lidziga nozimes
attistiba vareja but ari verbam nit '(sviestu) kult’, ja ta pamata
ir ide *nei- . ni- 'kusteties, satraukties, spidet’ (Mairhofers; sal.
lat nitere 'spidet, starot’).
Sk. ari: svaiditb.
В II 314, E 1 739 EF 1 36, 2 953, Maziulis — Kalbotyra XIV
339
svira
102, M E II 748, III 77 un 1166, MM III 143, Pok 760, 1041 un
1043, Sanders 113—119, Schmalstieg 2 249, To 1 91, Tp 7 12,
Гам-Ив 3 122 un 570
svifci 'sve^i’ sk. svefci.
svtyis, svikis [T], svike 'maza tapipa (alus) mucas gaisa caurumipa
aiztaisisanai, an §is gaisa caurumips’. Aizguvums, no vlv. swick
'tapipa’ (v. Zwickel 'Kilis’). Aizg. mir^ts 18. gs. vardnicas (St
I 309). Ar so vardu saliktenis svikurbis (svtfyurbis).
Verbs svikot [uo] (sar.) 'dzert, uzdzivot’.
KI 896, M-E III 1157 un 1163, Zev 2 128
svikis '|oti vaja cuka’— sk. stikls.
svilt [svilt], apv. [il, il2]; Is. svilti 't. p.’ Tas pasas cilmes ka svelt
(sk. svelme) Pamata ide. *syel- ’saule’, no ka verba noz. ’kvelot,
degt’ Skapumija. *syel- > b suit-, no ka * suilti > la svilt.
Kauz. svilinat (Is. svllinti), apv. svlldinat [ T]
Sk. ari: sveilet.
E 1 731, EF 2 954, M-E III 1159, Pok 1045, T 296, To — Эт
1967 15, Гам Ив 3 117
svinet [svinet]. Pamata ide. *kyen- 'svinet, svets’, skapumija b.
*3цйг- > la. svin-, no ka laikam bijis verbs *svinti, kura iter.
svinet. (Par formu sal. *minti > mit : minet.) Tas pasas cilmes
ir pr. swints 'svets’ Atv. svintgs, svintba, svtntbas.
Sk аг к svets.
В I 157, Bl 6 234, EF 1 107, 2 1041, M-E III 1160, Pok 630,
T 311, Гам-Ив 3 801
svinit 'berzties’— sk. sivens.
svins; Is. Sv'inas, kr. свинец (skr. свиньць) 't. p Vards ir sens
kultiiras vards, kas radniecigs ar gr. kyanos 'zilgans metals’
<2 het. kuyannan- 'dargakmens, vars; zils ka vara vitriols’.
Sa varda kontaminaeija ar hatu Siniti 'vars’ izveidojusies forma
no kuras b. *syin-as > la. svins (Ivanovs). Vards aizguts [oti
sen, aptuveni tani pasa laika, kad dzelzs nosaukums Izteikts
ari uzskats (V P. Smids), ka baltu valodas (pirmvaloda) vards
aizguts pirms satemizacijas un saja fonetiskas parveido&anas
procesa izveidojusies forma *syinas.
Iespejams, ka varda formu baltu valodas ietekmejis an ide
*kyei- 'spidet; gaiss, baits’ > b. *Sy.et- : Tada gadijuma
svins traktets ka gaisais, spozais metals’ (Sal. si. svindate
'spid .)
Latviesu valoda izlokspu paralelforma zvins sal 17 gs
zwinds (Elg 1 334, «baits zwynds», 1 17)
В II 259, Buck 613, EF 2 1045, M-E III 1160, IV 776, Ti I 688,
Ив 6 106, 9 230, 14 102, Ф III 577, Ц 403
svira, Is. svtrti '(sa)sverties, liekties, svlrtis '(akas) vinda svira
Tas pasas cilmes ka svert (sk.), atv ar saknes patskapa miju.
Pamata ide. *цег- 'liekt, griezt' ar mobilo s- leskana b *syer
: *syir , verbs *syirti > la *svirt (Is. svtrti), no ka subst
svist
340
svira (apv. svira un svirts 'svira, vinda’) Iter. apv. svirat,
svirat, sviret.
EF 2 955, ME III 1163, Pok 1151, T 296
svista [svist] 'tapt gaisam, aust’; Is. sv'isti, svysti 't. p.’, svideti
'spidet, gailet, kvelot’, lat. sidus 'zvaigznajs’. Pamata ide. *syeid-
: *syid- 'spidet, mirdzet’, no ka b. *syid-ti > *syisti > la.
svist Atv. aizsvlst 'sakt mazliet kreslot (pec tumsas)’ (Wagner
1).
Sk. ari: svedra, sviests, svistb.
EF 2 952, M-E III 1164, Pok 1042, T 296, W H II 534
svistb [svist] 'parklaties sviedriem’; sav. swizzen, v. schwitzen
*t. p.’, si. svidyate, svedante (3. pers.) ‘svist’, svinna- 'nosvidis’,
lat. siidare 'svist’. Pamata ide. *syeid- : *sytd- 'svist’, no ka
b. *sy.id-ti > * syisti > la svist. Nozimes parnesums laikam
izveidojies no *syeid- 'spidёt, mirdzet’ (sk. svist2): sviedriem
parklata ada spid.
Ide. *sy(e)id-ro- 'sviedri’; no ta gr. hidros un la. sviedri
(< ab. *syiedrai). Atv sviedret. Tas pasas nozimes verbi ari
bez -r-: apv. sviedet, sviedindt.
Buck 263, HF I 710, KI 691, M-E III 1164, MM III 570, P 546,
Pok 1043, T 295, Tr VI 290, W H II 623
svita, svite 'iinija’, svits 'pirmais rita gaismas svidums’— sk. svitra.
svitra [svitra], apv. [i2], svitra (T, i]; Is. svytriis 'ziboss, mirdzoss,
veikls, izveicigs’, svyteti 'spidёt, starot’, svytriioti 'spidet, starot
yizet; vicinat (ко gaisu, piem1., dego§u pagali); veikli кизХёНеб’,
kr., bkr. свет (ssl. sveta), ukr. ceiT, bulg. свет, p swiat 'gaisma’,
go tveits, sav. (h)wiz, v. weiss (< *hwita), si. svetah, svitrah
'baits’ Pamata ide. *kyeit- no saknes *keu 'spidet; gaiss’; b.
*§yeit- > ab *sviet-, no ka bijis verbs *sviet-ti > *sviesti > la.
*sviest (Is. sviesti 'spidet, gaismot’), kas izzudis, skauzot
homonimiju ar sviest 'mest’. Skapumija b. *syit-, verbs *syitti
> la. *svist (tag. *svitu; sal. Is. sv'isti 'k]ut gaisam, aust’,
tag svintii), kura atv. ir svitra. Varda sakotneja nozime laikam
bijusi 'gaisums; gaisa svitra, josla’.
Verbs *svist (tag *svitu) sapludis ar svist (tag svistu,
sk. svist2), jo abiem verbiem bija aptuveni vienada nozime. Atslp-
rtba redzama atvasinajumos: no pirma verba tie ir ar t sakne —
blakus vardam svitra ir apv. svita, svite 'Iinija’, svits 'pirmais
rita gaismas svidums’; no otra verba atv-i ar d sakne, piem.,
svidums («gaismas svidums»). Lietuviesu valoda abi verbi nav
sapludusi, jo atsljiras to formas: sv'isti (tag. svintii) un svlsti
(tag. svindii).
La apr svist 'aust’ (tag. svit, pag. svita «gaismipa svita»,
Gramzda) var but lituanisms (E-H 11 662, M-E IV 117).
EF 2 1046, KI 849 ME III 1165, IV 120, MM III 405 un
406, Pok 628, T 310, Tr VIII 98, Пр II 264, Ф III 575, Ц 412
341
salkt
§
sa [£a] sada veida’, parasti savienojumos Sa ta, sa vai ta, ne sa,
ne la. Atv. no vietn sis (sk.); no senakas lok. formas *sai
E 1 527, M-E IV 12, Stang 1 287
sad, parasti savienojuma sad tad, Is. siada sad’, parasti savie
nojuma siada tada 'sad tad’. Sens saliktenis, kura 1. da|a vietn.
sis (sk.) celms un 2. da|a ide. partikulas *do parveidota forma
La. sad laikam < *sadu < *sadq < *saddn (ka tad < *tadu
< *tadq; Endzelins) vai < *sada (ka si. tada 'tad’).
E 1 624, ME IV 1, Pok 182, T 312, A Valeckiene— Balt
XV 131
sads [sads] Atv. no adv. sa (sk.) ar pied, -do- (> -da-).
E 1 391 un 537, M E IV 12, Stang 1 237
saka sazarojums’— sk. sakas.
salkt [salkt], apv. [al2]. Tas pasas cilmes ka salt (sk.). Pamata
ide. *kel- 'salts, auksts; silts’ > b. *sel- : *sal-, no ka ar -k
la. salkt (saglabajot ekspresivu s ). Verba semantika diference-
jusies, un izveidojusies divi nozimes zipa patSli vardi, kas no
musdienu viedok|a uzskatami par homommiem.
1. Varda sfikotneja nozime redzama apv. lietojuma, kur salkt
' (satraukuma) tapt aukstt; parskriet aukstiem drebu|iem, ser
mu]iem’. Piemers «Vipa sedeja un sedeja, un tvika un salka . . »
(R. Blaumanis. Salna pavasari (1898) Kop. r., 1958 II 230)
Atv. Salka. salkas [al, al, ai2] '(auksti) drebuji, sermu|i’: «salkas
pargaja par kauliem» (U I 291), «salkas redzami nuodrebinaja
vipa kermeni» (M-E IV 2), parn. «salka pargaja vipam par
sirdi» (K Skalbe. Raksti, 1938 IV 195) Tai pasa nozimd atv
salkums, salkonis [uo] (M-E IV 3). Izloksnes retumts an
formas ar s-r salkas, salkt (M E III 674).
2 No vesa veja bijis nozimes parnesums uz veja skanejumu
ari uz lapotnes u. c. skanejumu veja, un vards k|uvis par skapu
verbu, kas raksturo plustosas skapas. Piemers: «Puta vejis,
salca niedres (var.. spaca niedres, caukst niedrites, svelp nied
rites), Zviedza manis kumelips» (LD 29733, 2 var.). So varda
nozimi veicinaja skapu atdarinajums.
Varda sakotnejai nozimei (kas saistas ar aukstumu) rak-
stungs G. F Stendera noradijums, ka salkt attiecina uz veju,
kas svilpodams pus cauri ekai (St I 241). Tacu ari Stendera
laika vardu g. k. attiecinaja uz lapotnes skanejumu veja. 19. gs.
Salkt nozime k[uvusi plasaka, ar so vardu raksturoja udens
plusanu un pat bisu sanesanu (U I 291) Atv salkot [uo],
subst. salka(s), salkonis [uo], Salkona [uo]. Subst. salkas
nozime poetiska lietojuma talu attalinajusies no sakotnejas no-
zimes Jau 19 gs beigas «salkas ir miligas, liegas, nenoteiktas,
salle
342
noslepumainas skapas» (Austrians — M E IV 2); musdienu li-
ter. valoda ari «gavi|u, laimes, prieka salkas». К
ME IV 3
salle (salle]. Aizguvums; no bv. schalle < it. scialle 't. p.’, varbut
ar fr. chale (agrak schale) starpniecibu, kas savukart no a.
shawl. Baltijas vacu izloksnes (g. k. Riga, Jelgava) vards laikam
no arzemju maksliniekiem, kas te viesojas. Varda pamata per-
siesu sal 'plecu appemamais lakats’, kas nosaukts pec Indijas
pilsetas Saliatas, kura sadi lakati gatavoti. Latviesu valoda
vards aizguts 19. gs. beigas (V 3 240); agrak saja nozime
kaklnice (V 1 649).
KI 632, Lokotsch 143, Oxf 817, Tr VI 25
salts [salts, al], apv. Saite. Aizguvums, kas sapludis ar baltu
cilmes vardu.
1. No bv. schalt 'grudiens, spars’ > la. salts *jonis, neval-
dams straujums’ savienojuma «ar Salti», piem.: «liesmas ar
salti krite uz maju» (A. Kronvalds — U I 291), «zirgs izravas
un atpaka| stalli ar salti» (M-E IV 3). Pamata ide. *(s)kel-
'griezf (no ka ari la. skelt), atv. sav. scaltan, vav. schalten
'grusf (v. schalten 'ieslegt, piem., elektribu’).
2. Hom. salts 'plata, speciga (udens) strukla, lejiens, gaziens;
atra straume, strava’ laikam saistams ar Is. Saltenis, salfinis
avots’ (-«- 'auksta udens strava, strukla’) no saltas 'auksts’
(: la. salts). SaL Is. saltis 'aukstums’. leskapas s- gaidama s-
vieta (sal. Is. saltupis 'upe, kur ietek auksti avoti’: la. vietv.
Saltupe) ir dazadi skaidrojams; forma var but no 1г1окбпёт
(par s ; s sal. sakumi : sakutni), s- var but ekspresiva rakstura,
bet |oti iespejams, ka notikusi kontaminacija ar horn, salts 'jonis,
nevaldams straujums’, jo abi vardi lietojuma saskaras («udens
tek ar salti»: «udens salts»). (K)
KI 633, M-E IV 3, Tr VI 27
sa|i [saJi], vsk. salts, ’noma|i’ (sar ). Parasti savienojuma «saju
malka». Aizguvums; no v Schale 'miza’ Pamata ide. *(s)kel
'griezf (no ka ari la. skelt). Aizg. 19 gs. otraja puse. К
saubities (saubities], apv [au, am]; Is. siaubti 'dauzities (par
berniem); postif, siubiioti 'ligoties, supot(ies)’. Pamata ide. *seu-
'liekt, griezt, dzif ar b saknes paplasinajuma; *seub- > b
*siaub- > la. saub-, no ka bijis verbs *saubt (Is. siaubti).
Nozimes attistiba: liekt’ —► 'supot’ (no tas pasas saknes ir verbs
supot) 'kustinaf. Si nozime piemit iter, saublt' «VdjipS loka,
vejips sauba Eglif ce|a malipa» (LD 8894, 2). Liter, valoda
parn. погипё atv. apsaubtt.
Refl. Saubities 'киб!ёйеб’ уё! 17.—19. gs. literatura: «Jo kalni
virzisies un pakalni saubisies» (G1 2 86), «zeme apaks kajam
sace ОгеЬё! un §urp un turp saubities» (G Milihs. Jauna skolas
gramata, 1803 38). No 'киб1ёНе5’ —► 'but nenoteiktam’ 'but bez
noteiktas parliecibas (par kada fakta vai apgalvojuma istenumu,
343
sausaias
par kadu ricibu, izredzem u. c.)’. G. F. Stenderam parn. nozime
tikai savienojumam «prata saubities» (St I 241, II 741), bet
19. gs. 70. gados ta jau piemit pasam verbam (V 1 575, U I 291)
Par nozimes parnesumu sal. si. sahkate 'svarstas, saubas’
no senakas noz. 'karajas, supojas’ (: sankuh 'vadzis’).
Atv. saubas (apv. vsk sauba) ir 19. gs. beigu vai 20. gs.
sakuma jaunvards (Raipa? D 1 1332), agrak Saubisands, sau-
biba (V 2 198). Adj. saublgs ’jodzigs’ jau 18. gs. bija ieguvis
ari parn. nozirni 'nepastavigs, apsaubams’ (St I 241).
В II 449, EF 2 779 un 787, M-E IV 5, Pok 914, T 293
saurs [saurs]; Is. siauras 't.p.’ Pamata ide. *seu- 'liekt, griezt,
dzit’ (no ka ari saust, sk.) ar pied, -ro-; *seu-ro s > b. *siau-ras
> la. saurs, kam blakus apv. saurs. Nozimes attistiba: 'ieiiekts’
—’saurs’ (Endzelins). Atv. verbs (kauz.) (sa)saurindt, arh.
sauret (U I 291).
Buck 885, E Ill, 504, EF 2 779, E-H II 623, Lanszweert 92,
M-E IV 7, Pok 914
sauslas 'sausmas, drebu|i’ - sk. sausaias.
sausmas [sausmas], apv. [au, au]. Atv. no verba *Saust 'sliet
stavus (matus, spalvas)’ (Is. siausti 'sabuzinat (matus), sasu
kat uz augsu; sasliet uz augsu (spalvas)’), apv. refl. sausties
'slieties uz augsu (par matiem)’ (Is. siaustis 't. p.; uzbuzina-
ties’). Pamata ide. *keu- 'tukt, liekt, liekties’ —► 'izsliet, izslieties,
sabozt, sabozties’; *keu-s- > b. *siaus-, no ka verbs * siausti
> la. *saust. No nozimes 'sliet (matus) stavus’ (refl. 'slieties
(matiem) stavus’— bai|u, briesmu pardzivojum£) subst. saus-
mas ieguvis parn. nozirni 'lielas bailes, briesmas’.
Sk. an: sasust, sausaias.
В II 402, EF 2 979, M-E IV 7, Pok 592
sausmeles 'drebuji' sk. sausaias.
saust [saust], apv. [au2] 'pert, sist’; Is. siausti 'sist, pert; mes
he. suyai 'grust, spiest, skubinat’, si. suvdti 'lekustina, satrauc,
spiez, dzen’. Pamata ide. *seu- 'liekt, griezt, dzit’ —> ‘sist’. ar
papiasinajumu *seut- > b. *siaut-, no ka verbs *siaut-ti >
*siausti > la. saust (tag. (es) sausu, pag. sautu). Piemen?
«Saut (var.: sit, per, kul), mamiqa, mani mazu Ar vitola zaga
nrim Lai es augu tik loltana Ka vitola zaganqs’» (LD 1711, 2).
«I^audis manu augumin(u) Stavu bere valodam. Saut, Dievin
|auzu mel(i) Smalkajam natripam!» (Palcm 167)
I iter, valoda saust parasti parn nozime, piem.: «lepnus un
nepatikamus viesus sauta |oti asam satinskam dziesmam»
(J. Sprogis—LD III, 8) Iter, saustit.
Sk. ari: saurs.
В I 599, II 623, III 141, EF 2 780, M-E IV 8, MM Ill 488.
Pok 914
sausaias [sausaias], apv. [au, au], Is. apv. siadsalas, siausalas
'sausmas, sermuji’. Tas pasas cilmes ka sausmas (sk.) <ltv-
saut
344
no verba *saust 'sliet stavus (matus, spalvas)’. Sakotneji laikam
* sausalas, asimilacija s-s > s-s. Sal. apv. sauslas 'sausmas,
drebu|i’ (M E IV 7), sausmeles 'drebuji no bailem, izbrina vai
cita psihiska savijnojuma’ (E-H II 623). Vards sausalas sakotneji
laikam 'matu siiesanas stavus lielas bailds, briesmas’ —► 'sermuji;
sausmas’. Ar vardu sausalas tagad matu sliesanos saista
sekundari: «nuo sausalam man mati stavus slejas» (M E IV 8).
Ar nozimi ’serrnuli’: «sausalas man pariet» (E-H II 623). Atv.
sausalains, sausaligs = sausmlgs.
В II 400, EF 2 979, M-E IV 8, Pok 592
saut [saut]; Is sauti 'saut; atri skriet, atri bidit (maizi krasm);
sist’, pr auschautins (dsk. ak.) 'paradus, kr совать, сунуть
'(ie)bazt, (ie)grust’, he. sugat 'grust, stumt, spiest, kustinat’,
ishuya- 'kratit, aizmest’. Pamata ide. *skeu- 'mest, saut, grust’
> b. *skj.au (Benvenists) > *sau-, no ka verbs *sauti > la.
saut, apv. saut. Iter, saudit Subst. sautra 'bulta, (apv.) koks,
nuja; maizes lize’.
No saknes plasas semantikas izriet latviesu varda daudzas
nozimes, piem., «saut bultu», «(ie)saut maizi krasni», «saut pa
ausi», «mate sauj uz pirti skatities» (L-P IV 161).
Ar pr auschautins ’paradus’ sal. la apv. pasaut: «esi tik
labs un pasauj [aizdod] man naudu!» (M-E III 112).
Refl saudities 'daudz vai ilgi (nekartigi) saut, atri kusteties,
skraidit (turp un atpaka], uz dazadam vietam)’. Ar atro kustibu
saistiti vairaki saut aty-i, ari saknes skapumija, piem., sukis
(apv.) 'atrs, veikls, saudigs’, ari sukis, piemdrs: «Un re, I£irm-
grauzu prince, cik ta ir sukla pie cauri lozqasanas [rota|a]!»
(J. Jansevskis. Dzimtene (1922), 1986 I 176).
Рёс cita uzskata (Toporovs) verba saut pamata ir nevis
*skeu-, bet sakne *seu- 'liekt, griezt, dzit’ > b. *siau- > la.
sau-. Subst sautra V. Toporovs saista ar he. sayitra- 'rags’ (ar
ко dzen, bida). An S. Kara|uns par pamatu uzskata ide. *seu-
(1s. sauti < *siauli).
В I 277, II 98, 586—589, III 810, Buck 1390, E III, 116, III2
402, IV2 184, EF 2 969, M-E IV 9, Pok 954, Stang 1 73 un 466,
2 214, 3 57 un 85, T 300, Ti I 393, Zev 2 412, Мартынов 1 156,
Пр II 348, To I 164, 24 80—89, Ф III 705, Чекман 127, ЭСБМ
I 94
sautra 'bulta’— sk. saut.
se, Is se 'se, pern'’ (apv. ’seit), lat. hie (< neice) 'seit’. Pamata
ide *ke- 'sis’, no ka an la Sis. Varda senaka forma *se; S- ie-
viesies no vietn. sis loeijumiem
E 1 625, EF 2 990, L III 106, Lanszweert 67, M.3 93, M-E
IV 13, Pok 609, Stang 1 286 un 415, W-H I 644
seit [seit, e7], pr. schai 'seif, semru ce (< *kei) 'seit, saipus’.
Pamata ide. *ke- 'sis’ paplasinajums *kei-. Sas saknes vanaeija
*kei- > germ. *he , no ka go. her, v. hier 'seif Varda sakotneja
345
sis
forma *seit (sal. se, sis). Izskana ir partikula t, kas redzama
ari vardos bet, it. Tas pasas cilmes ir vards sejiene (< *sei-
iene-).
E 1 612 un 702, Fei 254, M-E IV 14, Pok 609
sekums 'sazarojums, zaru stakle — sk. sakumi.
serms parak skabs’— sk. sermufi.
serinu|i [s$fmu|i], apv. [?r]. vsk. sermulis, apv. sermeles u. c.,
arh sermelis Pamata laikam ide *ker- 'ievainot , kas ir saknes
*(s)ker- 'griezt’ (no ka skirt, sk.) paralelforma. Ide. *ker-mo-s
> b. * sarmas, no ka la. apv. serms [§f] 'parak skabs’ («- [oti
ass’)
Varda sermufi nozimes izveidosanos var skaidrot divejadi.
Vards vsk. varbut sakotndji apzimejis durienu (sal. alb. tsirris
< *ker-n- 'es duru’), no ka dsk. 'durstiga sape, kniesana’
—> 'nepatikama sajuta, zemadas musku|iem vibrejot peksnas bai
les, riebuma u. tml.’
Nozime var but izvedojusies ari cita ce|a: serms 'parak
skabs’, un sermu[i sakotneji var but reakcija uz parak skabu
edienu vai dzdrienu Velak varda nozime paplasinata un vispa-
rinata, attiecinot uz trisam ka reakciju uz jebko [oti nepatikamu,
pretigu.
leskapas s- gaidama s- vieta laikam ir ekspresiva rakstura.
Pec cita uzskata (Endzelins) vards varbut saistams ar arh.
sirties [if], nosirties 'sabities’ (J. Neikens U I 258), kura
cilme nav skaidra. К
M-E III 830 un 848 IV 16, Pok 578
sindelis [sindelis], apv. sindele 'jumstins, luba’. Aizguvums; no v.
Schindel 't. p.’ Si forma aizguta 19. gs (U 1 292). Pirms tarn
no iv. schindele 't. p.’ > la. skmdele, skindeUs [in] (V 1 129
U I 295). Vacu valoda vards aizg no latinu valodas: lat. scindula
't. p.’ no ide. *sek- ’griezt’, no ka ari la. skelt, skit
Ki 650, M-E IV 18 un 41, Pok 920, Tr VI 82, W-H II 488
sinelis. Aizguvums; no kr. шинель 't. p.’, kas savukart no fr.
chemille 'viriesu rita terps’ Ari krievu valoda vardam 18 gs. ir
sada nozime, no ka 'ielas (ce|a) terps’ (Fonvizins) -> 'karavi a
metelis’. Latviesu valoda vards aizguts 19. gs. (V 1 651: sin.
sinelis, paltraks, metelis).
Ф IV 439
sis, Is. sts, pr schis, sis, ssl. sb, kr. сей 't. p.’, go. himma sim’,
lat. cts 'saipus’. Pamata ide. *ke 'sis skanumija *kr Varda sis
senaka forma *sis s- nominative no citiem locijumiem (piem.,
gen. sa < *sia).
La sitas (Is. sltas) no ide. *ki-to- Ar sim formam V SmoL
stigs salidzina pr. stas 'tas’, bet J Endzelins so vardu uzska a
par *sa un *tas kontaminejumu.
Sk an: se seit.
E 1 524 un 536, IV2 94 un 300, EF 2 990, Fei 256, L III
skaibit
346
106, Lanszweert 155, M-E IV 18, Pok 609, Schmaistieg 2 191 un
193, Stang 1 233, T 304, Ti I 458, Мартынов 2 25, Ф III 591
skaibit 'skobif— sk. skoblt.
skaidit [skaidit], apv. [ai ] 's|akt, kliedet’; Is skdidyti 'sadalit,
saskaldit, izklidinat’. Tas pasas cilmes ka shiest (sk.), sa verba
iter.; vienas cilmes ar skist (sk. skist1'), sa verba kauz. Apv.
sfciedet. Senaka forma skaidit (ta an izloksnes: «naudu skaidit»,
M-E III 864) parveidota ar s- pec pamatverba skiest (< *skiest
< *skied-ti < *skeid-ti).
В II 452, E I 299, EF 2 791, L III 107, M-E IV 21, Pok 919
(921), T 263
skaiditb 'padarit skidru, skidinat’, at skaidit — sk. sfyist\
skauba 'beninu slipas sienas smailums pie geveles’— sk. sfyobit
skaudit [skaiidit], apv. [afl], sfcaudet, skaudat; Is. diaudeti, apv.
skiaudeti, si. k$duti 't. p.’ Pamata ide *(s)keu- 'kasif -> 'niezet,
kutet’ (no ka an skiit un kutet, sk.). Ide. *skeu- > b. *skiau-
> la. skau-, no ka apv. skaut [au, ай[ 'noskaudities’, arh. an
* skaust, sal. paskausl (V 1 451). Verba st^aut iter., intens.
skaudit. Sakotneja noz. 'тегё!, kutet (deguna)’. Atv. skavas,
no ka skaval.
Рёс cita uzskata (Endzelins, Frenkels) vards ir tiess skanu
atdannajums. (K)
Buck 263, EF 2 74, M I 57, M-E III 22, MM I 295
skaute 'auduma vai papira atgriezums’— sk. s^aulne.
skautne [skautne], apv. [am], skaute; Is. skidute 'atgriezums,
lupatiqa; skemba, lauska’, vidusiru scothaid (< *skutati) 'no-
griezu’, scoth 'skautne, smaile’ Pamata ide. *skeu- 'griezt, skirt,
kasit, bakstit’ (no ka an skut, sk.) ar t saknes paplasinajuma.
Ide. *skeut- > b. *skiaut-, no ka verbs *skjaut-ti > *skiausti
> la. *skaust 'skelt’ (Is. skidusti). No ta atv. skaut(n)e ar
sakotnejo noz. 'skelums’ 'asa mala’. Verbs *sfcaust laikam bijis
an 'griezt’; sal. apv. skaute 'auduma vai papira atgriezums;
trauka lauska’.
EF 2 804, M-E IV 22 un 23, Pok 954
skavas — sk. skaudit.
skebinat [skebinat] Tas pasas cilmes ka skabs (sk.). Ide *skebh
'griezt, skelt ar asu darbariku’ > b. *skeb- > la. skeb-, no
ka apv. sfyebt («apskeba dusa»), no ta adj sfcebs [§], skebens
[?-§], skebtgs 'pretigs, nepatikams’ un kauz. skebinat Nozimes
attistiba: 'griezt’ -> 'radit asu, griezigu sajutu’ —> 'radit nepatiku,
riebumu (g к par edienu) Uz sakotnejo noz. 'griezt’ norada
varda radnieciba ar skibit 'griezt, plukt’ un ta atv-iem; apv.
apsfribet 'apgriezt, apcirst, applukt’ nozime ari 'apskebinaf. Sa-
vukart blakus verbam skibinat 'apcirst, applukt’ ir horn, 'apske-
binat’ (M E I 38).
M-E IV 24, Pok 930, Куркина 6 23
skebs, skebens — sk sttebinat
347
skemba
skeista [skeTsta], apv. [ei2], skeiste, skeists 'maikste, rikste, nu a’
Pamata ide. *sek- 'griezt’ atv. *skeit- 'griezt, skelt (no *skeid
la. shiest, sk.). No b. *skeit-ti > *skeisti bijis verbs *skeist
'griezt, piest, skerst’, kura atv. skeista. Paraleji formai *skeist
ir tadas pasas nozimes apv. sfyest (: Is. skestt 'piest, piest,
paslrirt’), no ka sfcests 'malkas sl<ula, nuja’. Ar e apv. skesta
[^] 'tieva karts, maksljeres kats, salmu jumta nostiprinajuma.
karts’, skeste, skestra [^], skestrs [^], skestris 't. p.’ Par
nozimi sal. kats.
S. Kara|uns uzskata formas ar skei- un ske- (s^e) par
dazadu sakpu atv-iem.
Sk. ari: skeleret.
EF 2 803, M-E IV 24, 29 un 38, Pok 920, Urb 7 129, 8 71
un 83, To Эт 1982 123- 128
skelderet 'izlaistrt, skalinat’—sk. skalot.
skele [skele] - Atv. no skelt (sk.); sakotndja noz. 'skdlums, noskel-
tais gabals, skila’. Par formu sal *melt 'malt’: mele. Apv. skelet
'vairakkart skelt, griezt skeles’.
В II 407, M-E IV 32, Pok 923 (925), T 264
skelmis [skelmis]. Aizguvums; no vlv., vh. schelm 'bledis, krap
nieks, |aundaris, draiskulis’ (v. Schelm 'skelmis, bledis, drais-
kulis’) Pamata ide. *(s)kel- 'griezt’, no кй an la. skelt. Vards
schelm no verba ar noz. 'nonavef (> s. kalma 'nave’), no ta
subst. noz. Jaundaris’ ar vdlaku nozimes mikstinajumu. Aizg.
minets 17. un 18. gs. vardnicas (Elg 1 400, Lg II 280, St 1 246;
sin. nelga, bledis St II 503).
Doo III 108, KI 642, M-E IV 25, Pok 923, Zev 2 130 un 210
skelt [skelt]; Is. skelti 'skelt, skiit’, kr. щель *skel-) 'skirba,
sprauga’, p. szczelina 't. p.’, ssk. skilja 'skelt’, skel 'caula’, sav.
scala 'aug|a caula’, v. Schale 'miza, caula, lezens trauks, kauss’,
he iskalla- 'saplest, uzskerst’, gr. skallo 'certu, kapaju, karpu’,
lat. scalpere 'skrapet, kasit griezt, grebt’. Pamata ide. *(s)kel-
'griezt’, kas laikam ir vienas cilmes ar *kel 'sist, cirst’ (no ka
la kult)', b. *skelti > la. skelt Atv. skeltne Skapumija iter.
skaidit.
Pec cita uzskata (Me|picuks) varda pamata ir ide. *kes- • *ks-
' griezt’, no ka metateze *sk-, kura atv. ir *skel-
Sk. ari: skalbe, skals. salts, skele skila, skiit.
В I 487, Buck 564, EF 2 800, HF II 715, KI 633, Lanszweert
138, M-E III 868, IV 25, P 497, Pok 923 (925), Stang 3 49, T 264,
Ti I 397, W-H II 486, Ив 12 171, Мартынов 1 151, Мельничук
1 9, 2 220, Ф IV 501
skelvinat 'skalinat’ sk. skalot.
skemba [skemba]; kr. щебень 't. p.’ Pamata ide. *skebh- 'griezt,
skelt ar asu darbariku’ (no ka ari skdbt un skabarga, sk.)
atv. ar n infiksu; b. *skenb- > *sketnb- > la tyemb-a. Saknes
skanumija apv skamba 'skemba’.
skendeties
348
Tas pasas ciimes, tikai ar lupepa miju saknes izskapa ir la
skepele (sk. sfeeps); par piedekli sal. sfyemba : skembele't. p.’
ME III 870, IV 27, Варбот 1 3, Откупщиков 2 169, Ф IV 496
s^endeties ’[skendeties]. Atv. no verba skendet (arh.) 'apkaunot,
lamat’ (С I 294), kas ir aizguvums: no vlv. schenden 'apkaunot,
izvarot; gamt’ (v. schanden 'ganit; piesmiet, izvarot’). Pamata
. varbut ide. *kem- 'apklat, aizsegt’ (no kala. cimds) 'aizsegties
aiz kauna’ —► 'kauneties’, ar parn. 'apkaunot’.
Qerm. valodas izveidojusas tas pasas cilmes paralelformas
ar nd > nn: vv. schennen, Iv. schatinen ar nozimes niansi
'lamat', no ka la arh. sfyennet 'ganit, lamat’ (IJ I 294), apv
sfcenneties 'ganities, lamaties’. Sal. « . . vini kavusies un plEiku-
sies, skennejusies un ladejusies uz to. pedigo» (LPT XI 408).
So nozirni ieguvis ari aizg. skendeties, arh skendities. Aizg
minets 17. gs. vardnicas (Elg 1 513: «es lade(ju), es nolade(ju)
es izlama(ju), .. es suni(ju), es izsum(ju), es skendi(ju), es
izslcendi (ju) . . »).
Runataju apzipa aizg. skendet sasaistijies ar baltu cilmes
horn *skendet 'skandet’ (sal. apv. skendinat 'sl^indinaf, E-H II
631; skapumija skandet : *skendet : skindet), un refl. verbs
skendeties ieguvis mazak intensivu noz. 'skaji barties, pukoties;
ska|i un neiecietigi izteikt savu nepatiku, neapmierinatibu’
Citas cilmes ir horn, skendet (apv.) 'dauztf no ide *sken(d)-
'atskelt, noskelt’, kas ir saknes *sek- 'griezt’ atvasinajums. Refl
skendeties; piem.: «Tu man apskendesies ta», vipa ar patiesu
lidzjutibu teica [viram, kas savaino rokas, akmepus vedot]»
(J. Jaunsudrabins. Kop. r., 1982 VII 118). (K)
’ KI 634 M-E IV 27 un 28, P 497, Pok 556 un 929, Tr VI 29
Zev 2 130 un 210
skennet ’ganit, lamat’— sk. stiendeties.
skepele — sk steeps.
skeperis 'jurnieks, laivinieks’— sk. kipars.
skeps [sk§ps], apv. [^2, ij]; Is. skaplis 'dobcirvis’, skdptas 'kalts,
liks nazis’, kr. щепа (psi. *scep) 'skaida, lubipa’, ukr. щепа,
c step, p. szczep 'potzarips’, ssk. skapt 'kats, stienis, skeps’,
v. Schaft 'kats, stulms’, gr. skeparnos 'cirvis ba|ku apcirsanai’.
Pamata ide *sek- griezt (no ka seksb sk ) atv *skep- > la
s(tep-, no ka skeps. Atv stzepele. Nozimes attistiba bijusi divos
virzienos: I) ’griezt’-^ 'skelt, skaldit, plest’'tas, kas atskaldits,
atcirsts, atplests’ (skepele), 2) 'griezt’ —> 'tas, ar ko griez’ -> 'ass
darbariks, ierocis’ (skeps).
Buck 1391, EF 2 796, HF II 724, KI 632, M-E IV 33, Pok
930 (932), T 265, Zev 2 374, Ф IV 502
skerbs [skarbs] (apv.) ass (garsa); rugti skabs’. Tas pasas
cilmes ka skarbs (sk.). Pamata ide. *(s)ker- 'griezt’; sal. Is.
skerbti 'dziji iezimet, iegriezt; durt urbt’: skirbti 'sakt rugt,
skabt’.
349
s lj erst
Sk an* skerms
В II 308 un 623, EF 2 801, M-E IV 28, Pok 943, Варбот 11
20, Откупщиков 2 206
steres [steres]. Aizguvums; no vlv schere vai vh. scheer t. p.’
(v. Schere). Pamata ide. *'(s)ker- 'griezf no ka ari la. s^irt
(sk.). Aizg- minets 17. gs. vardnicas (Mane I 154, Lj 241), an
verba skbret atv-i (uzskeret Mane II 353, Linaud 51).
Buck 559, Doo 111 1 14, KI 643, M-E IV 34, Pok 938, Zev 2 210
u n 253
skeris auns’— sk kirzaka.
slkerms [s’V^rms, ^r2], skerms [<jf] (apv.) 'rugts, rugti skabs,
skabstot sabojats’. Tas pasas cilmes ka skerbs (sk.), tikai ar
citu saknes paplasinajumu. Pamata ide. *(s)ker- 'griezf, no ka
adj. nozime 'griezigs, ass’ -> 'ar asu, nepatikami! garsu’.
В II 623, M-E IV 28 un 35, Pok 938
s^erss [sk^rss]; Is. skefsas 'skersenisks, greizs’, pr kerscha.
kerschan, kirsa, kirscha(n) 'par1, kr. через (psi. *сеггъ <.
*сегзъ) 'par, caur; skersam’, bulg. чрез 't. p.’, gr. epikarsios
'skersam, sanis’. Pamata ide. *(s)ker- 'griezf, no ka an cirst
un skirt (sk.). No paplasinatas saknes *skert- laikam bijis baltu
verbs *skert-ti > *skersti > la. *skerst, no ka apv. skerstele
'iegriezums sieviesu svarkos aizpogajama vieta; viriesu svarku
muguras skeltne’ (M-E IV 28). Adj. *skert-so-s > *skersos
> b. *skersas > la. *skerss > skerss (kur -er > -ёг).
(Priisu valoda formas bez s-.) Nozimes attistiba: 'griezts, cirsts’
—> 'pargriezts, parcirsts no vienas malas lidz otrai’ -> 'tads, kas
atrodas no vienas malas lidz otrai’. Par nozimju ‘cirst unv
skersof sakaru sal. apv. aizeirst ce[u 'aizskersot ce|u’.
Adv. skersam (skersu, sfcbrsus), subst. skersis, slzbrslis,
verbs skersot [uo].
Ka an latviesu valoda blakus adj skerss bijusi forma bez
s- ( s-), *cerss < *kersas (Is. apv. kersas 'skerss’), rada vietv.
Cersupji. Paraldli bijusi ari forma ar A’- < k’- —*kerss, sal
apv. kerzobis [^r] < *k$rszobis 'cilveks ar sljibiem zobiem’ (M-E
II 370)
E IV2 239, EF 2 802, HF I 537, M-E IV 37, Pok 949 (950),
T 129, Ф IV 338, ЭССЯ IV 76
skerst [skerst], apv. [er2]; Is. skersti 'kaut (lopus)’, pr. scurdis
(16. gs. teksta k|udaini sturdis; Endzelins), kr arh. оскорд (ssl.
рзкгвМъ) 'liels cirvis’, c. oSkrd 'galoda’, p. oskard 'kaplis .
Pamata ide *(s)ker 'griezf (no ka ari skirt, sk.) ar d saknes
paplasinajuma; b. *skerd-ti > *skersti > la. *skerst > skerst
(Patskanis k[uvis gars kritosi intondta zilbe: -er- > -er-.) Iter
skerdet izloksnes vel saglabajis senako fioz. 'vairakkart griezt,
skerst’. Par liter (iz)sfcerdet nozirni '(iz)putinat (mantu, naudu)’
sal skiest 'griezt, dalif —> 'dalit uz visam pusem’
Sk. an: sarms, skards, skranda sermu[i
s^est
350
В II 466, E IV2 309, EF 2 803, Maziulis 6 27, M-E IV 37,
Pok 938 (941), Stang 3 49, T 265, Ф III 160
skest 'griezt, plest, sl^erst’— sk. sfeetere/.
siesta, skeste, sizes tra 'tieva karts’— sk. skeista
skesties sketches trakot, plosities, aleties sk. skatit
skests 'malkas sl^ila, nuja’—sk. slzeista.
sketeret2 [sketeret], Pamata ide. *sek 'griezt’ (no ka ari seks,
sk.) atv. *sket-, no ka arh. verbs skest (no ka apv. skesta 'tieva
karts (u.c.)’; skapumija skest 'griezt, plest, skerst’; sk. slzeista)
Verba skest iter. apv. sketet, sketlt, liter sketinat.
No saknes nozimes ’griezt’ -> 'skelt, plest’ 'skirt, atdalit, raisit’.
Nianseta veida sis nozimes pauz verbi: sketet 'atdahties’, sketlt
'attit’ («sketlt dzijas», M-E IV 31), pamatverbs sliest sekundari
'raisit’: «Sajukuse man galvipa, Samisuse valodipa; Glaud,
mamipa, man galvipu, Sfcet (var.: raisi, sl$ir), Dievip, valodipu!»
(LD 16923, 3). Sis nozimes ir ari verba sketeret pamata; sal
(apv.) 'griezt, graizit’, parn. 'raisit, risinat; nepartraukti skan-
dinat : «Tad dzivi bija koki, pulses, Tad avots dziesmas sketerej’»
(Auseklis. Raksti, 1888 I 90), «ciruji . . gavil5 un ska|as tralias
sljetere» (M-E IV 30). Par nozimi 'skirt, atdalit’ sal. Is. sketerls,
sketeris 'kocips ar sl^eltu galu akmentipu mesanai; kakene’. Ar
noz. parnesumu 'skelt, plest’ -+• 'platit’ Is. sketrioti, sketrioti
'platit, vicinat (rokas); iet, rokas vicinot’.
Ar raisisanas, atdalisanas nozimes pasvitrojumu atv. atske-
teret' «atsketeret dziju, kamuoli» (M E I 201). No sa pieddkja
verba abstraheta varda sketeret sekundara noz. 'griezt, vit, tit’,
kas spilgti paradas atv-os ar sa-: «sasketere divas vienteku
dzivitinas par vienu pavedienu»; refl., parn «duomas, kas sa-
sketerejas kuopa» (ME III 755). No sejienes an pamatverbs
sketeret ieguvis tagad domindjoso nozimi 'sagriezt, saverpt,
savit’: «Noskatiju gulddams, Ko darija zeltenites: Viena verpa,
otra auda, Tresa zidu sketereja» (LD 13250).
Sk. ari: sketinat. (K)
EF 2 804,' M-E IV 30, Pok 895, Urb 7 139, 8 81
sketeret*3 'klaipof— sk. skatit.
sketet 'atdahties’— sk sketeret
sketinat [sketinat] Tas pasas cilmes ka sketeret (sk.), sa varda
morf. variants. Sakotneja noz. 'attit, raisit’: «Rudens пасе,
rudens пасе. Satin’ dziesmas kamoli; Kad atnaks pavasaris,
Pa vienami sketinasu» (LD 1029 var.) No priedekja verba ats^e-
tinat 'attit, atpit’ abstraheta pamatverba sekundara nozime 'tit,
pit, vit «Pagaid’, pagaid’, vira mate, Gan es tevi ripelesu
(mudinasu pie darba], Gan es tavus sirmus matus Ap rocinu
sketinasu» (LD 23^3). Sada verba nozime deva pamatu atv-am
sasketinat savit, satit’ («viss sasketinats kamuola», M-E III
755). Si atvasinata nozime paradas an verba sketeret 'savit,
savdrpt no diviem vai vairakiem pavedieniem’ (K)
35
smidrs
M-E [V 31
sketit3 'attit’— sk. sketeret.
sketlt1 'klainof— sk. skatit.
skibit [skibit] 'griezt, plukt’; Is. apv. skiebti '(maizi) plani griezt;
slipi griezt; atardit’, skybele 'gabalins, dajina’ (-<— 'nogrieztais’),
ukr. щибати 'notraukt (piem., aug]us no koka)’, ssk. skipa
'piedalit, kartot’, skipta 'dalTt, mainit’, vav. schipfe 'lapsta’, v.
schippen 'lapstof. Tas pasas cilmes ka skiebt (sk.) No nozimes
'(slipi) griezt’ («nosljibit nujai galu») —>- cirst’ un 'plukt’: «skibit
kuokam zarus», «aitas skibi zali» (ME IV 38). Par nozimi sal.
an apv. skibot [uo] 'cirst’ un stubs ’trausls’. (M-E ar ? "nozime
varbut no 'viegli griezams, plucams’.)
Sk. an: cibit (slprklt ciept). (K)
Buck 727, Jeg 6 16, M-E IV 38, Pok 919 (922), Маковский
124, Откупщиков 2 170
skibot 'cirst’— sk. skibit.
s^ibs 'trausls’— sk. sliibit.
sfcibs [skibs]; Is. apv. paskybas 'paskibs’, sisl. skeifr (< *skoipo-),
v. apv. schepp (<. *skibba), v. schief (< *skeipo-) 'skibs,
slips’, gr. skimbos 'kiibs, gaudens’. Tas pasas cilmes ka skiebt
(sk.); skapumija ide. *skeibh- : *sktbh- > b. *skib- > la. skib-,
no ka bijis verbs *sfctbt (kas vel izloksnes atv a nosktbt) un
ta atv. adj. skibs.
EF 2 805,'HF II 732, KI 646, L III 107, M-E IV 47 P 505,
Pok 922
sfcida 'vairogs’; Is. skyda, skydas 't. p.’ Vards sastopams 16. un
17. gs. tekstos. Ta ka karaviri vairogu vairs nelietoja, vards
tika aizmirsts (Endzelins). 19 gs. ta vieta jaunvards vairogs
(sk.). Vards sklda < sklda; 17 gs. G. Elgeram forma sklda
(«skyda», Elg 1 361, ari atv. sktdnieks). Varda pamata ide
*sek- 'griezt' atv. *skeid- : *sktd (no ka ari sfcist, sk.) Tas
pasas cilmes (no *skeit-) ir kr. щит (ssl. &Шъ, psi. *§£Иъ)
'vairogs’, frizu skid, ssk. skid, sav. sell, v Scheit 'slpla’.
Nozimes attistiba: '(koka) skila’ 'plaksne’ -► 'vairogs’
Pec cita uzskata (Buga, Frenkels) vards ir aizg. no germ,
valodam (noraida Endzelins).
A Augstkalns — FBR X 110 Buck 1403, E III2 371, KI 641,
M-E IV 48, Pok 920, Zev 2 384, Ф IV 508, Ц 554
skidinat sk sfcista
smidrs. Tas pasas cilmes ka skist (Sk. sfcista); b. *skid-rus > la.
*sk'idrus > skidrs. Sis adj. ir varda dzidrs (< *gidr-)
etimologiskais variants ar vanetu nozimi No sakotnejas noz
'dzidrs, skaidrs’ 'tads (s|<idrums), kura ir maz duJku, bie-
zumu’. Atv. skidrinat.
Vards skidrs skapumija saistams ar skaidrs. (Sal. Is.
skydra 'plans, skidrs makonis; debess skaidrosanas’.) Savukart
skaidrs semantiski pilnigi atbilst Is. gaidrus 'gaiss, skaidrs’,
352
kas ir vienas cilmes ar la. dzidrs. Varda dzidrs pamata ide.
*g*hetd- : *g?htd- 'gaiss, starojoss’ > ab. *gied- : *gaid- : *gid-,
no ka la. apv. dziedrs, dzidrs 'gaiss, skaidrs, dzidri zils’ (par
debesim), Is. giedras, gaidrus, apv. gydriis 'gaiss, skaidrs,
dzidrs’. Sekundari la. liter, forma dzidrs.
Baltu valodas bieza paradiba ir balsiga un nebalsiga lidz-
skana mija saknes ieskapa: Raksturiga paradiba ir an ieskapas
s- pievienojums. Тарёс blakus ab. *gied-: *gaid- . *gid- var
rekonstruet formas *skied- : *skaid- : *skid~. Formas ar ie
latviesu valoda izzudusas homonimu konkurence (sal. skiesl,
stiiedra\ bet ir Is. skiesti 'sl^idrinat, skidinat’); ar ai — skaidrs,
ar I (i) sklsf, sklsts, skidrs.
Pec cita uzskata (Endzelins, Pokornijs) vards saistams ar
’crripvt ЬГ
Buck 436’ un 890, Euler 1 115, L 111 107, M-E IV 39, Pok
919 (920), T 263, Гам-Ив 2 19, 3109 un 112
skiebt [skiebt], apv. [ie]; Is. apv. skiebti '(maizi) plani griezt; slipi
griezt; atardit’. Pamata ide. *sek- ’griezt’ (no ka ari seksb, sk.),
atv. *skeibh- 'slips’ > b. *skeib- > ab. *skieb- > la. skieb ,
no ka verbs skiebt. Varda sakotneja noz. '(slipi) griezt’ (no ka
apv. skiebti lindraki 'svarki, kuru apaksa ir plataka par augsu’,
M-E IV 51) —> 'paverst, pavirzit slipi’.
No 'pavirzit slipi’ ar parn. 'piesavinaties’ (apv. izskiebt 'iz-
zagt’, M-E I 812). Parasti gan saja nozime lieto fon. variantus
ciebt un ciept 'neatlauti panemt, z.agt’ (M-E I 416 un 417), ari
ar priedekjiem, piem , izciebt , izc\ pt (1 723; sk. ciept). Formas
veidosanas: *sk’ieb > *sc’ieb- > cieb . Sal. skibit : cibit 'zagt’.
Sk. ari: skibit, skibs, skobit. (K)
EF 2 805,’ L III ’107, M-E IV 50, Pok 922, Stang 3 58
skiedra [skiedra], apv. skiedre, skiedris, skiedrs; Is. skiedra
'skaida, sindelis’. Tas pasas cilmes ka skiest (sk.), atv. ar pied.
-rd- (*skied rd ). No saknes nozimes 'griezt, skelt’ skiedra
sakot^ji ' (at) grieztais, (at)dalitais’. Verbs skiedrot [uo], refl.
skiedroties [uo].
Lidzigas nozimes vardi izloksnes ari ar -(s)na-: skiedna
(E-H II 639), skiesna [ie], skiezna (M-E IV 54).
В II 452, EF 2 805, L III 107, M-E IV 51, Pok 919 (921), T 263,
Гам-Ив 2 19, 3 112
skielet [skielet]. Aizguvums; no Iv schelen 't. p.’ (v. schielen).
Verbs atvasinats no adj. schbl 'greizs’ (v. scheel). Pamata ide.
*(s)kel- 'liekt, sliet; liks’ (no ka an la. klons [uo]) Aizg.
minets 19. gs. vardnicas (V 1 212, U I 293).
KI 640 un 647, M-E IV 52, P 505, Pok 928, Tr VI 69, Zev 2 132
skiemele, sktemere 'sprauga’— sk. skiets.
s^ienea 'iebidams delitis, sliece’— sk. skiets.
skieneb 'dzelzceja sliede’ sk. sliede.
skiesna, skiezna 'skiedra’— sk. skiedra.
353
s^ilt
skiest [shiest]; Is. skiesti 'atskirt, atdalit, (makonus) sadalit,
skirt’, seniru sciath 'vairogs; plecu lapstina’, go. skaidan, sav.
sceidan, v. scheiden 'skirt, atdalit’, si. chinatti 'nogriez, ske|,
caururbj’, gr. schizo 'skeju, pargriezu, atdalu’, lat. scindere
'parplest, saskelt*. Pamata ide. *skei ’griezt, skelt’ ar d hazes
paplasinajuma; sakne *sek- (no ka sefes , Me|picuks); b *skeid
> ab. * skied-, no ka verbs *sk ed-ti > *skiesti > la. skiest.
No 'griezt, skelt’ —'skelot, sadalot strauji virzit prom, an uz
visam pusem’ («skiest dub|us», parn. «skiest mantu»). Senaka
nozime 'griezt’ vel izloksnes: «parak platu audeklu vajadzeja
skiest (griezt) nuo malam» (E-H II 640).
Sk. an: skaida, skaidit, sketda, skida, skiedra, sklstb.
В II 452, Buck 276, EF 2 805, Fei 427, HF II 838, KI 640, L HI
107, M-E IV 53, MM I 407, P 501, Pok 919 (921), Stang 3 86,
T 263, W-H II 493, Мельничук 2 221, ЭССЯ IV 122
skiets [skiets], apv. [ie2] 'ausanas piederums’; Is. skietas 'skiets;
ecesu skerskoks’, pr. scaytan (17. gs. teksta kludaini staytan;
Endzelins) 'vairogs’, ssk. skeid 'skiets’, go. skaldan, sav. scei-
dan, v. scheiden 'skirt, atdalit’. Pamata ide. *sek- 'griezt’ (no
ka an seksb, sk.), atv. *skei- 'griezt, atdalit’ > ab. *skie- > la.
stye-. Vards skiets laikam ir atv. no kada izzudusa verba *skiet
'griezt, atdalit’ (kura iter, ir skaitit), tStad ta sakotneja nozime
ir bijusi 'grieztais’ vai 'tas, kura ir iegriezumi’. Par nozimi sal.
kr. бёрдо 'skiets’ : apv. бердо 'skals’ no ide. *bher 'griezt’.
Tas pasas cilmes ka skiets ir ari dazi citi senie ausanas
termini. 17. gs. vardnicas skieds 'skiets’ (Mane II 353, Lj 242)
ir vai nu rakstijuma neprecizitate, vai ari vards ir morf. variants.
Tas pasas cilmes ir skiemele, skiemene 'sprauga, starptelpa’
no senakas noz. 'iegriezums, plaisa’; sal.: «Jancis egrieza pirksta
lielu skiemeli ar nazi» (M-E IV 52).
Termins skiene 'iebidams delitis’, ari 'sliece’ no vlv. schene
'sliede’ (Falks, Torps, Endzelins). Sis vards laikam sapludis
ar lidziga skanejuma mantotu vardu; sal. skiene 'putna krusu
kauls’. Saja nozimd ari skiete, kas rada, ka varda pamata ir
*skiet.
Sk ari: skaitit, skist.
Alsupe 142,— Dial 1 179, В II 308, EF 2 806, Fei 427 M-E
IV 54, Pok 919 (921), Schmalstieg 2 259, Urb 7 141, Откупщиков
2 167, Tp 6 31,—Эт 1963 24 un 29
skila; Is. skylk 'caurums’, sklltis 'skila, skeliens, aile, daiva’. Atv.
no verba skiit 'skelt’ vai no skelt ar patskapa miju (sal celt
: cilt : cila).
EF 2 806, M-_E IV 39, T 264, Откупщиков 2 170
skiit [skiit], apv. [il, il2]; Is. sktlti 't p.’ Tas pasas cilmes ka skelt
(sk.), skapumija b. *skel- : *skil- la. skil . Verbs skiit
i doksnes saglabajis noz. 'skelt’: «malku skiit» (M-E IV 40).
Si nozime varieta veida paradas ari, runajot par calenu izkjiisanu
I ’ 484
slfiltcris
354
no olas caulas: «tikko skilti calisi», refl. «calis sak slplties ara
no olas». Tacu verba galvena nozime ir 'specigi sist, triekf -+• 'sitot
metalu pret akmeni, radit (dzirksteli)«Tautu zeme akmepota,
Guni s|<ila staigajot» (LD 7417)
Turpretim skilleris 'muizas kalpotajs, vagara paligs’ ir citas
cilmes- aizg no vacu valodas; Iv. schtlter no vlv. schelden 'bart,
rat’ (v schelten) ir i lenas cilmes ar v schallen 'skanet’ un la.
ska[s.
Sk an: skila.
EF 2 800’un 806, KI 642, M E IV 40, Pok 925, T 264, Zev
2 132 un 211, Откупщиков 2 168
sk'ilteris sk. sfcilt.
skindet [skindet], apv [in]. Tas pasas cilmes ka skanet (sk.),
folklora abi vardi paraleli, piem «Nelaiz mani mamulite Ne
ganipu pavadit: Zviedz kumeji, skind (var. skan) iemauti Aiz
za]as birztalipas» (LD 13454, 5). Skapumija -an- : -en- -in-
— skandet : skindet. Kauz. skindinat [in]. Pec K. Bugas uzskata
vardi ir seliskas cilmes. Par formu skendet sk skendeties
В III 185, M-E IV 41
skipk's [skipk’s]- Aizguvums; no vlv., afn. schink(e) 'gurns, skip-
kis’ (v. Schinken 'skipkis’, Schenkel 'augsstilbs’). Pamata ide.
*(s)keng- 'klupt; slips, skerss’. Aizg. minets 17. gs. vardnicas
(Mane II 268; Lj 243 ar noradi «germanisms», tatad vards nav
bijis vel isteni esaknojes). G. Elgers fiksejis senaku formu
skinkis («skinkys», Elg 1 536).
Doo III 126, KI 650, M-E IV 42, Pok 930, Tr VI 83, Zev 2 133
skipele, arh. skipelis. Aizguvums; no Iv. schilffel't. p.’ (v. Schaufel).
Qerm. *skufld- no ide. *skeub- / *skeup- 'saut, mest, bidit’ (no
ka ari la skubinat). Sakotneji vards apzimSjis prieksmetu, ar
ko bida Aizg. minets 17. gs. vardnicas (Mane 1 153 ar sin.
lapsfa)-, atv. skipelet (St 1 248).
KI 639, M-E IV 42, P 500, Pok 955, Tr VI 38, Zev 2 133
skiperis 'sturmanis’ sk. kipars.
skipsna; Is. skypata 'mazs gabalips, drupata’, kr. щипать (psi.
*scbp-) 'kniebt, piukt’, bulg. щйпя 'plucu, kozu’, c. stipati 'kniebt,
piukt’, p. szczypat 't. p.’, ssk. skifa 'skelt, sadalit plaksnes’, gr.
sktpbn 'zizlis, nuja’ («— 'noskelts zars’), lat. scipid ’zizlis’. Pamata
ide. *sek-, 'griezf (no ka an seksb, sk.), atv. *skeip : *skip-
> la. skip-, no ka bijis verbs *skipt; ar pied -snd- subst. skipsna
Nozime 'griezf senatne ciesi saistijas ar 'plukf; liekas, ka tiesi
pedeja bijusi primara nozime. La. skipsna no 'noplukta sauja,
kuskis’ («linu skipsna») —► 'neliels daudzums, ko var sapemt
sauja, pirkstos vai pirkstu galos’ («matu skipsna», «sals skip
sna»).
Apv. skipsta, sfyipsts ’skipsna’ no ta pasa verba *skipt vai
iter. *sfcipstit, par formu sal. rakt : rakstlt : raksts.
Fon. varianti cipsnis, cipste ’skipsna’ izveidojusies ar izlokspu
355
skists
*ski- > *sk’i- > *sc’i- > *sci- > it-. Sal. apv. cipata 'maza
druscipa, drupatipa, gabalins’ : is. skypata 't. p.’ (apv. cipatas
'siki ga|as parpalikumi, taukus kausejot’, kur *sci- > *«-).
В 1 600, II 316 un 619, EF 2 805 HF II 733, M E IV 42
Pok 919 (922), W-H II 496, Ф IV 507
sjcira. Is. apv. skira 'sl$ira, sliirne’ Atv. no verba skirt (sk.)
Sabiedriski politiskaja nozime vardu 19. gs. 60. gados saka lietot
«Peterburgas Avizes». Sal.: «Zviedru pavalstnieki iedalas 4
s^iras jeb kartas . . » (PA 1863 5 43). Vards sada nozime 19. gs.
70. gadu vardnicas (V 1 203, U I 295).
EF 2 808, M-E IV 43, Roze I 53
sktrba [sVifba]; Is. skirbis 't.p’, kr. щербина 'skramba, robs’,
apv. щерба. 'plaisa, robs, bruce’, bulg щърб 'robs, lerobs’, c.
sterba 'robs, skramba’, slovdnu skrba, p. szczerb, szczerba
'robs, ierobs’. Tas pasas cilmes ka skirt (sk.); sa verba atv.
ta senakaja погйпё 'griezt’. No noz. 'griezums’ 'plaisa’.
В I 487, Il 308, E 1 391, EF 2 807, M E IV 43, Pok 938
(943), Stang 3 49 un 58, T 266 Куркина 4 13, Мельничук 2 220,
Откупщиков 2 170, Ф IV 503
skirgata skirgalis — sk. kirzaka.
skirklis [skirklis], 20. gs. 40. gadu sakuma J. Endzelma darinats
jaunvards, atv. no verba skirt (sk.). Sakotneji 'vardnicas rind
kopas pamatvards’ (v. Stichwort, Ozolins 2 529, LVPV 1 82),
kops 60. gadiem g. k. 'vardnicas rindkopa’. Sal.: «Katra varda
leksikoiogiskas un leksikografiskas analizes rezultati vardnica
paraditi рёс noteiktas shemas veidota slprkli— viena varda
leksikografiskaja aplukojuma» (LLW I 10).
sfrirne — sk. skirt.
skirstit — sk. skirt.
skirsts [skirsts], apv. [ir2], skirste. Atv. no verba cirst (sk.)
agrakas lormas *kirsti ar pievienotu ieskanas Tas laikam
ir sa varda substantivdts pag. pas. divd., tatad sakotneja noz.
'cirstais’. Senaka forma skirsts 17. gs. (skyrsts, Elg 1 124),
no ka skirsts. Saja gadijuma cirst 'izgatavot certot’, sal arh
«cirst namu, kldti». Par nozirni sal ari ssk., zv. skapa gatavot’
(no ide. *skab- 'griezt, skelt ar asu darbariku’) : ssak. skap
trauks, kugis’, vlv. schap 'skapis’ (> la. skapis).
17. gs ari forma skirsta («mironu skirsta», Elg 1 127).
Sal. an Is. karstas, kerstas 'skirsts, zarks’, kas laikam ir
tas pasas cilmes (Frenkels: aizg. no baltkrievu valodas, kur tas
no somugru valodam).
No b. *kirstas vai la. *kirsts un skirsts aizguti lib. kirst
(Mazirbe skirst, Salaca k’irst, sk’irst) 'ar dzelzi apsista lade’,
skirst 'liela kaste’, ig. kirst (apv. kerst, korst), s. kirstu
'firsts’. No baltu valodam ari skr. керста, корста, кърста
'firsts’ (> kr apv. керста, керста, керста 'zarks; kaps, bedre’).
Рёс cita uzskata (Tomsens, Endzelins, Frenkels, Ketunens) la.
12*
356
s^irt
skirsts ir aizg. no libiesu vai igaupu valodas. Vel pec cita
uzskata (Megiste) igaupu valoda vards ir aizg no krievu valodas
(jo somugru valodas nevar pamatot varda cilmi). K- Buga iztei
cis dazadus uzskatus — gan ka s. kirstu ir aizg. no atviesu
valodas (1911), gan otradi (1922). (K)
В I 308, II 194, EF 2 223, Ket 129 un 396, Magiste 848, M-E
IV 45, SKES 200, Zeps 1 187, Zev 2 279
skirt [sfcift]; Is. skirti 'dalit, skirt, pies^irt , seniru scar(a)im
(<Z*sk[) '(es) dalu’, ssk. skera 'griezt, durt’, sav. scar(o)
'lemesis’, v. Schere 'slceres’. Pamata ide. *(s)ker- 'griezt’, no
ka an cirst (sk ). Redukcijas pakape b. *sktr-, verbs *skirti > la
skirt. No sakotnejas nozimes 'griezt’ 'atdalit’. Iter skirstit
[if], skirot [uo]. Subst. stura, skirne, skirtene (-is), skirtne.
Sk. ari: skara, skabardis, skarbs, skrajs, skurinat, sfyerss,
skerst, skira, skirba, skirklis.
Buck’845, EF 2 808, KI 643, M-E IV 45, P 503, Pok 938
(940), T 266, Мельничук 2 220
s^ist kr. чтить 'cienit, godat’ (psi. *Cbstiti no *cbstb 'ciena, gods’),
c. ctiti 'godat, paradit cienu’, si. cetati 'ievero, novero’, ketah
'griba, nodoms, tieksme, aicinajums’, cittih 'domasana, saprats’,
ave tistis 'doma, leskats’ Pamata ide *k-eit- : *№it- 'ievbrot’.
Baltu valodas saknes ieskapai pievienots s-: *skit-, verbs *skit-ti
> *skisti > la. stust. 17. gs. vel forma skist vai sk’ist (skyst,
tag. es skiet(u), pag. es skittu, Elg 1 227; sin.: es doma(ju),
es tic(u), man redzas).
Nozimes attistiba: 'ieverot’ -* 'domat, uzskatit’ —► 'likties’; lidz
ar to rekcijas maipa. «es sl^ietu» —► «man s^iet». Ar nozimi
'domat, uzskatit’ vards plasi lietots folklora; piem «Maza biju,
bet jau gudra, Kalna kapu gavilet, Lai slciet tautas lielu meitu,
Lai segloja kumelipu» (LD 556, 3). Folklora an refl. skisties
'domat, ceref: «Es s^itos so naksnipu Pie maminas pargulet.
Jau saulit(e) zemu zem , Vel mamipa ta|u ta[’» (Palcm 10)
Kad valoda iesakpojas aizg. domat, vards skist leguva citu
nozimes niansi.
Sk. ari: skaitit.
Buck 1205. EF 2 792, M E IV 47, MM I 265, 387 un 398, Pok
636 (637) T 135, Ф IV 350 un 374, ЭССЯ IV 175
skista [sl^ist] 'tapt sl^idram’, Is. skysti 't. p.’, pr. skijstan [skistan]
(ak.) 'tiru, sljustu’, sktstai 'slcisti’, kr. чистый (ssl. tist-ъ), ukr.
чистий, bulg. чист, c. bisty, p. czysty ’tirs’. Par varda cilmi
izteikti dazadi uzskati. 1е5рё]атз, ka pamata ide. *guhei- 'gaiss,
spidigs’ (no ka an la. gaiss, sk.) fon variants ar leskapas
k“h.-. Saknei d pajilasinajums un baltu vajodas ieskanai pievienots
s-: *skeid- : *skid- > ab. *skied- : *skid-, no ka verbs *skid-ti
> *skisti > la sfcist. 17. gs. vel parejas forma skists vai
sk’ists («skysts», Elg 1 305). Fon. variants apv. cists (turpat)
357
skivis
kas ari musdienu izloksnes ar noz. 'tirs’ (E-H I 276). Kauz.
skidinat.
Par saknes un atv-u variacijam sal. skidrs.
Vairaki saknes atv-i ieguvusi nozimi 'dzidrs, skaidrs’ (sal.
dzidrs), un an verbam skist bijusi nozime 'but, tapt dzidram,
tiram’. To rada atv. skists 'tirs’ un kauz. sklstit 'tir.it’, kas
liter, valoda vairak lietojami moralaja plaksne.
No 'tapt dzidram’ -* 'tapt rnikstam, kust’ (sakuma varbut par
sniegu, kas kiistot top dzidrs iidens). Ta ari apv. skists 'skidrs’:
«skista putra» (Is. skystas 'skidrs’).
Saknes skapumija kauz. (at)skaidlt 'padarit skidraku, mazak
koncentretu’.
Pec cita uzskata (Brugmanis, Endzelins, Fasmers, Frenkels,
Pokornijs, Trautmanis) sfcisf* ('tapt skidram’) ir tas pasas
cilmes ka skistb ('klist uz visam pusem’) un saistams ar ide.
*skei- 'griezt, skelt’.
Sk. an: skaidrs, Skidrs. К
В II 104 un 482, Buck 1080, E IV 308, 2 249, EF 2 809, E-H
II 276, Jeg 6 60, L IH 107, M-E IV 49, Pok 919 (921), T 263, Ф IV
366, ЭССЯ IV 122
skist*1 [skist]; Is skisti 'skiedroties, skist; izklist; (par baumam)
izplatities’. Tas pasas cilmes ka skiest (sk.) Pamata ide *skei-
'griezt, skelt’ ar d saknes paplasinajuma. Ide. *skeid- : *sktd
> ab. *skied- *sktd-, verbs *skid-ti > *skisti > la. skist.
Kauz. shiest, smaidit No 'griezt, skelt -*• 'strauji virzities prom
vai uz visam pusdm’ (sakuma laikam par griezto, skelto, sak:
«skaidas skist uz visam pusem», tad par skidrumu: «dub|i
skist»).
Sk. an: skaidtt.
В 11454, EF 809, L 111 107, M E IV 49, Pok 919 (921), T 263
skit [skit], apv. [T, i2]; Is. sklnti 'skit, plukt, cirst’, ssk. skinn.
(< *sken-to-) 'ada’, vlv. schint 'aug|a caula’, v. schtnden 'dirat’.
Pamata ide. *sek- 'griezt’ (no ka ari seksb, sk.) atv. *sken
'(no)skelt, (no)skaldit’. Skapumija b. *skin~, verbs *skinti > la.
skit, tag. (es) skinu. Saknes nozimes 'griezt’ nianse 'cirst’
paradas apv. lietojuma «mezu skit» mezu list, cirst. No ta
apv. sktnums ’lidums’ ('lidurns krumaja’, St I 248).
Ar noz. parnesumu skit 'steidzigi let; skriet’. Par sadu
parnesumu sal drdzt.
В II 429 un 476, EF 2 807, Jeg 6 48, M-E IV 50, Pok 929,
Откупщиков 2 166
skivis [skivis]. Aizguvums; no vlv. schive vai afri. schif, vh. schijf
[shit] 'apaja plaksne; plans apa|s prieksmets, skivis (v. Scheibe
'ripa, disks, paplaksne’) Pamata ide. *skei- ’griezt, skelt’
(> £erm. *ski-no- 'no koka noza^eta plaksne’). No sas saknes
an la. skistb, stzibit Aizg minets 17. gs vardnicas (sktva Lj
243) blakus tolaik biezak lietotajam tas pasas nozimes aizg-am
skobit
358
tallerkis (< vlv. tallorken 'skivitis’; v. Teller 'skivis’), ka
pamata lat. talea 'nogriezums, nogriezts koka gabals, mietins’.
(Mane I 182; an telerkis, telekis Lg I 514)
19. gs vards skive lietots g. к Kurzeme, telerkis Vidzeme
(Wei 105). Forma sktvis iesakpojusies liter.- valoda 19. gs.
otraja puse (Pav 2 19, V 1 598, 2 200).
A. Kronvalds lietojis abus apzimejumus, tulkodams v. Tel
ler—skivis (telekis} (1863).
Doo’ III 119, Buck 345, EF 2 809, KI 640, M IV 37, M-E IV
50, Pok 919, Zev 2 211 un 286
skobit [skudbit], apv [uo2]; go. af-sktuban 'atbidif, a-s. scufan
sav. scioban, v. schieben ’bidit’.-Pamata ide. *sek- 'griezt’ (no
ka ari seksb, sk.). Ta atv. *skeibh 'slips’ > b. *skeib- > ab.
*skieb-, verbs *sklebti > la. skiebt (sk.). Skapumija ide.
*skdibh- > b *skoib- > ab. *skuob-, no ka la. apv. skobs [uo]
'skops’. Paraleli bazei *skeibh- ari *skeubh : *skoubh- > b.
*skiaub : *skuob- / *skiuob- > la. sfcaub- un skob- [uo].
Nozimes attistiba: 'griezt’ —► 'slipi griezt, skelt; slips’ -> 'skiebt,
bidit’. No sejienes apv. skauba 'bbninu slipas sienas smailums
pie geveles’.
No skob- [uo] verbs slzobt [uoz] (apv.) 'skiebt’ un sjtobs
[uo] '|odzigs, skibs’: «skuobs vaigs (zuobiem sapuot)» (ME IV
57). Iter, skobit [uo].
Kaut an atvasinati no рага1ёИогтат, skiebt un sfcoblt ap
vienojusies viena leksiska paradigma, pie tarn liter, valoda izzu
dusas dazas formas: verba skiebt agrako iter, skaibit («vins
skaibija Itipas», M-E IV 21) aizstajis sfyobtt, un savukart ta
pamatverbu skobt lieto vairs tikai 1г1ок5пё5.
lespejams, ka forma skobit [uo] aizstajusi agraku formu
*skobit [uo] verba skiebt ietekme.
Sk. an: skops, skubinat. (K)
E I 299 Fei 9, KI 646, L III 107, M-E IV 57
skore [skuore2] Parveidojums no varda kore [uo] (sk.) ar s-
pievienojumu:’ apv. skores [uo] (E-H II 518), skors [uo], sho-
rtens (M-E III 910). leskanas sk- > sk- laikam apv. skoret
[uo] ' skuret’ ietekme. (K)
M E IV 57
skubit 'griezt, cirst’— sk. skubinat.
skunis [skunis] Aizguvums, no vlv. schilne vai afn schun (schun)
't. p.’ (v. Scheune). Pamata ide. *(s)keu 'segt, apnemt’ no ka
ari la. skaut. Aizg. minets 17. gs. vardnicas musdienu forma
(Mane II 341, Lj 263, ari skunis). Parejas forma sk’unis
(«skiunis», Elg 1 102 un 519).
Doo III 160, Buck 492 KI 645, M E IV 56, Pok 951, Tr VI
61, Zev 2 134
skuret [skuret]. Aizguvums, kura sapludusi vardi ar dazadu cilmi
1 Vlv. schurren vai afn. schuren 'kasat, skrapbt’ (v schar
359
s|akstet
ren), ka pamata ide. *kars- 'skrapfet, sukat (no ka ari la karst).
Qerm. s- no saknes *(s)ker~.
2. Vlv. schuren vai vh. schuren 'vest s^unt’, kam ir ta pati
dime ka vardam skunis.
3. Vlv. schuren, vh. scuren 'berzt, tint’ (v. scheuern), kas
savukart ar holandiesu un francu valodas starpniecibu no lat
excurare 'rup€ties (par ко)’.
Aizguvuma sapludusi so triju vardu semantika, tapec slzuret
ir ar vairakam nozimem: 'berzt, berzot mazgat, tirit’ (J. Nei-
kens— U I 296), 'rokot hdzinat’ (turpat), 'tirot aizvakt, novakt
iztuksot’: «skuret sniegu no jumta zeme», «laidaru lauka skuret»
(M-E IV 56), 'aizvakt, aizvest, aizdzit’: «skuret (nest, vilkt,
vest) zagarus pajumte» (E-H II 641), «labibu skuret», «govis
skuret» (= ar baru trencot dzit, DL Piel 1892 144 82).
Aizg. minets 19. gs. vardnicas (U I 296, V 2 200) (K)
Doo III 163, KI 637 un 644 ME IV 56, Pok 532, Zev 2 134
skutis [skutis] - Aizguvums; no zv. skjuts 'pajugs, brauciens’
(skjutsa 'vest, braukt’ blakus skjuta saut; bidit’). Pamata ide.
*skeud- 'mest, saut; ridit’, no ka ari la. skaudrs. Par nozimju
sakaru ('saut’ : 'braukt’) sal la. saut 'atri bidit’ («iesaut maizi
krasm») un 'steigties, skriet’ («aizsaut uz mezu»). Pec zviedru
valodas parauga Iv Schtesse 'pajugs, pasta zirgs, skutis’ (: v
schiessen 'saut ).
Aizg. latviesu valoda ieviesies 17. gs. pec 1632. g., kad iz-
deva noteikumus par pasta sfcutim. Sakurna vardu lietoja tikai
zviedriem pak|autaja Vidzeme (Lg.II 282, St I 249), bet 19. gs.
vards lietots ari Kurzeme.
KI 647, M-E IV 56, Pok 647, U I 296
slemsters gars ci^ks ar neveiklu gaitu’ sk. slamstities.
s|aga 'izs|akts skalojama s udens’— sk. s[akt.
sfagans vlv lak "slabs, vajejs’, slac 'slabs, miksts’, ssk slakr
'slabs’, si. lasigah 'gaudens, vajs’, gr. lego 'k|tistu vajaks’, lat.
laxus '(engans’. Pamata ide *(s)leg- : *(s)ldg- : *(s)leg 'but
slabam, gurdenam’ Bez s- apv. jegans [§] 'slabs, miksts’ (M-E
Il 534), ar n inliksu [engans [§n], Blakus apv. formam ar s-
(s ) sfengans [?n] (M E III 946) un sfengans [$n] (M E IV 70)
ar saknes patskana miju sfagans < *slagans. leskapas s(
ekspresiva rakstura, vispirms laikam formas ar -e-. leskayas
mikstinasanu vareja letekmet an sin. sfaugans (K)
HF II 113, M IV 61, MM III 86, Pok 959, W-H I 758
s|akata — sk. sfakstet.
sjakstet [sjakstet]; Is. slaketi 'pilet tecet’, slakstyti 'slacit, slacinat,
laistit, sjakstit’, kr apv. слякать 'skalot’ p. slqknqc 'izmirkt’.
Tas pasas cilmes ka slacit (sk.), tikai ar ekspresivu ieskaqas
lidzskapa mikstinajumu Bijis laikam verbs *slakt > *s[akt pi-
Idt, pilinat’ (: sfakt), sal. apv sfakts 'sjakstiens’ (substantivets
pag. pas. divd). No sa bijusa verba apv. subst. sfaka = liter
s|akt
360
sfakata, kauz. apv. slacit, sfakat. Liter, slakstet (: s(aksts) un
s[akstinat.
Izloksnes ari formas ar -e- : slekata [f], slekste, sfekstet,
slekstinat. Ekspresijas pastiprinasanai formas ar n infiksu:
apv. §[anka [an] 'lase, neliels udens daudzums’, sfankat [an],
sfenkat [§n] '(sa)skalinat, skalinot lief (: kr. слякать < *slen
kati; varbut baltisms), slankstet [an], slankset ’skalmoties
skanet, radit troksni’- «muca s|ankst alus» (M-E IV 64)
Sk. ari: sfdkt.
EF 2 998, M-E IV 62 un 70, Ф III 682
slakt [s|akt], apv. [a2]; Is. slekti 'laistit, slacit, s|akt, lief. Tas
pasas cilmes ka slacit, slakstet (sk.). Senak laikam bijusi
paradigma tag. (es) *s[acu, pag. slacu, inf. sfakt (Endzelins),
no pag. un inf. formam -a- ieviests an tag. formas.
Pec vardu ЬпёНвказ diferenciacijas (s/afe : slak-) formas
ar a- ieguvusas lielaku ekspresivitati, izsaka intensivaku darbibu
vai procesu.
Atv. slace [a], apv. s}aka [a, a2] 'slapjdrapljis, (skalojama)
udens salts’, sfakat [sjakat] 'apliet, aptaskit; snigt slapjam
snicgam, snigt un lit’.
Paralcli ari apv. formas ar -g-, piem., sHiga 'izs|akts skalo-
jamais udens’ (: v. Schlack 'slapjdrankis, sljidonis’), s{agt
'slakf, slagat (St I 249, U I 296). Ari lidzskanu balsigums
seit ekspresijai.
EF 2 1002, M-E IV 69
sjankat sk. slakstit.
s|aubs, sfaups 'slips’—- sk. sfaupt.
sjaugans [sjaiigans], apv. [au, au]; Is. slugti 'kristies, mazinaties,
atslabf, Iv. sink 'slabs, jengans’, slokeren 'but slabam, nokara-
ties’, h. sluik 'vajs, glums’, a. slouch 'nokaraties, nosjukf, norv.
slauk 'slabs cilveks’, slauka 'vilkties’. Atv. no adj. s}augs 't. p.’
Pamata ide *sleug- no saknes *(s)leu- 'slabi nokaraties; slabs,
Jengans’, no ka an lutinat (sk.). Si sakne radnieciga ar *leug-
'liekt, liekties’, un varda laikam saplildusi abu saknu refleksi
Apv. laugans ’slabans’ ('tads, kas liecas).
Ide. *sleug > b. *sliaug > la. s{aug-, no ka laikam .bijis
verbs *s(augt, kam blakus adj. sfaugs Atv slaugot [uo] (apv.)
'atlaist va|igu, s|auganu, padarit slabu’ (M E IV 65).
Saknes skapumija ide. *(s)loug- > b. *slaug~, no ka la.
apv. slaugans [aii] 's]augans’ (M-E III 918). Saknes zudumpa-
kape apv. slugans 's|augans; slidens (M E IV 78).
Sk. an. s[aupt, sfUkt
В II 358 un 578, EF 2 835, M-E III 918, IV 75, Oxf 836, Pok 962
slaukstet [s|aukstet], apv. [au2], slaukset [au]; v. lauter (<z
*hlud- < *kltid-) 'skaidrs, tirs, dzidrs’, gr klyzein 'skalof,
klydon 'vi|na si iens, sjaksts’, lat cluere 'tint, saistit’. Pamata
ide. kleu 'skalof (sakotneji ar skapu atdarinajuma raksturu)
361
s|irce
> b. *sliau- > la. sfau- un paraleli no ide. *klou- > la slau-
ar atv-iem pec citu skapu verbu parauga.
HF I 876, Ki 428, M-E IV 66, Pok 607, W-H 1 239
$|aukt 's]£ikt, slidet’—sk. slaukt, sfukt
s|aupt [sjaupt], apv. [au, au] 'padarit slipu (piem., nocertot)’,
parasti atv. noslaupt; apv. slaubt [au, afl2] 't. p.’ Pamata ide
*(s)leu- 'slabi nokaraties; slabs, [engans’ (no ka an slaugans,
sk.). No paplasinatas saknes *sleup- / *sleub- 'slidёt, s[£idet
'slips’ > b. *sliaup- / *sliaub- > la. s[aup- un s[aub-, no
ka attiecigie verbi. Blakus verbiem adj. scaups, s[aubs (apv.)
'slips’. •
1е5рё]атб, ka tas pasas cilmes ir narev. slaubd 'gulet’ (no
*slaupt vai *slaubt), kam 8ако1пё]а nozime уагё]а but 'padarit
slipu’ -> 'atrasties slipi; gulet’. Sal. la. sar «(no)likties siipi»
atlaisties, likties gulet.
Sk. ari: s^upstet.
KK 29 195, 36 138, M-E IV 64 un 68, Pok 963, Zinkevicius
1 18, 2 79
s[eberet, sleberkt 'leni, bezspScigi iet, neveikli let’— sk. slampat.
s|erkstet — sk. slirce.
s|irce [s|irce]. Atv. no verba slirkt (apv.) 'laist tieva strukla;
spjaut pa zobu starpu’: «s|ircene, ar ко гёт udeni sjirc», «cigans
s[ ire caur zobiem» (M-E IV 73). Pamata skapu atdarinajums,
kas saistas ar udens sprauslasanu, г]игк51ёвапи: va^tas for-
mas lerk- : I'trk- : lurk- ar pievienotu s- vai s-.
Bez s- verbs lerkstet [er] tferksket, lerkset): «cauras galo-
sas riebigi [erks^eja» (M-E II 538). Nozimes parnesums uz
nepatikamu, apnicigu p]apasanu: «kuo tu te [erkslji tik daudz?»
(turpat). Lidzigas nozimes [irkstet fir2] (lirksket, lirkset): «za-
baki (pilni udens) [irkst vien» (M-E II 541). Nozimes parnesums
uz nepatikamu smiesanos, pirgsanm «liela meitene, bet у!ептёг
[irkst» (turpat). Dobjaku troksni izsaka verbs lurkstet [uf]
([urksfcet, lurkset); piem.: «izmirkusas pastalas ]urks», «pipes
sula [urkst бтёкё]ио!» (M E II 544). Sa verba nozimes parne-
sums uz p|apasanu (ar lielaku nievigumu): «vips [urksk un
varas ka biezputras katls» (turpat).
Ar s- > s- skanu verbi sferkstet [ef, ef], s[urkstet [ur,
uf], piem.: «gaja cauriem zabakiem, ka s[urksteja vien», «pava
sara udepi tek s|urkstёdami» (M-E IV 76).
Verbs sltrkstbl [if, if2] blakus udens sprauslasanas, bur-
bu|osanas troksna apzimesanai («jumts ir caurs, udens nak
cauri s]lrkstёdams», M E IV 72) ieguvis apv. nozirni 's]akt,
s|akstet’ un kauz s[irkstinat 's|ircinaf No pamatverba s[irkt
atv. §(1гсе, kauz. sl'ircinat, apv slircet.
Ar ekspresivu ieskapas balsigumu z(arkstet [ar, ar] «iet
pa purvu, ka z|arkst vien» (M-E IV 816), zlerkstei [ef, of (niev
'mujVigi plapat), zlirkstet [if, if], zlurkstet [uf, uf] «udeni
sfirkstet
362
pastalas zjakst un velak, pariieagam udenim nuotekuot, tas
zjurkst» (M-E IV 819). К
M E IV 71
s|irkstet - sk. sjirce.
sjugans 'sjaugans, slidens’— sk. sjaugans.
sjukt sk. sjukt.
sjukt [sjiikt], apv. [u2]; Is. sliilkinti 'klusu iet, list; zagties, slap-
stities’, sliukineti 'uzmanlgi, leni list; slaistities; |odzities’,
sliuksoti 'nokaraties; slinkot, gulet izstiepusamies’, sliukt, sliukt!
interj. sjuciena apzimesanai, h. sluiken 'list, lozijat, zagties’, Iv.
slu, v. schlau 'viltigs’ (< *sluha- 'tads, kas lien, lozpa, zogas’)
Pamata ide *sleuk- *sluk- slidet s|ukt’ > b. *sliauk- : *sljuk-
(< *sleuk-) > la. sjauk- : sjuk- / sjuk-. No sejienes ar nozimes
diferenciaciju paraleli verbi sjukt (tag. (es) sjiiku [u], pag.
sjuku) un sjukt (tag. (es) sjiicu [u] < *sjuc.u, pag. sjiicu).
Verbs sjiikt retumis lietojams an transitivi —'vilkt, slidinat’:
«kamasas pa gridu s|ukdams» (M-E IV 79). No sas nozimes
ar parnesumu folklora un izloksnes 'verpt’ ('slidinat pavedienu’):
«Verpu, verpu, sjiicu, s|ucu Savu linu kodelinu» (LD 7907).
No saknes pamatpakape apv. sjaukt 'sjukt, slidet; slidinat,
sjucinat’: «ar ragavam sjaukt pa pliku zemi» (E H II 644). Tas
pasas cilmes adj sjauks 'slips’, adv sjauku, sjaukus 'slipi,
gu|us’. Sis adverbs ietilpst salikteni garsjauku(s), kura pirmaja
da|a adv. gari (apv. [r]) saisinata forma. Par nozimi 'gu|us
ar (gan) izstieptu augumu’ sal. «laisties slipi», t i., nogulties.
Saliktenis parasti lietojams savienojumos «atlaisties (izlaisties,
nolaisties), izstiepties, likties, gulet (nogulties, atgulties) gar-
s|auku(s)».
Nozimes 'slidet’ un 'slips’ ciesi saistas, tapec sjaukt ari
'padant slipu; smailmat’; biezak saja nozime nosjaukt: «nuo-
s|aukt mietam vai kaudzei galu» (E H I 96) Sal. ar verbu
pamatnozime: «nuosjaukt [ = nosjfikt] nuo kresla» (M-E II 868).
Verbi sjaukt, s[ukt, sjukt ir tas pasas cilmes ka sjaugans
(sk), tiem kopeja sakne *(s)leu- 'slabi nokaraties, slabs’ ar
vanetu saknes paplasinajumu (b vai p, g vai fe). Sal apv.
sjaubt [au, au2] un sjaupt [au, au] 'padarit slipu’ («sjaupt ba|ki»,
M-E IV 68), sjaubans 'slips, slidens’: «sis kalns ir sjaubans»
(M-E IV 64), «vina pataisa savu klepi tik nuosjaubanu, ka man
jasjuc leja» (J. Jaunsudrabips — E-H II 96)
Paplasinatajai saknei ari dazas citas variacijas, kas izvei-
dojusas jau ide. pirmvaloda, un dajeji tas atspogu|ojas latviesu
valodas izloksnes. Piemeram, paraleli ir ide *(s)leuk- /
*(s)leuk un *(s)leug / *(s)leug~. No formam ar palatalo
lidzskani saknes izskapa atvasinati apv. slusat 'ejot vai dejojot
s|ukat kajas pa zemi’ (M-E III 943), sluzat 'sjiikat; slidet,
velties’ (M-E III 942), sjuzat 'sjukat, slidet’ (M-E IV 77). Formas
ar sqaceni lielakai ekspresijai. Saja noIuka dazos variantos
363
smaugs
ieskaqas lidzskanis an balsigs. Piem , z(ugat 'ejot vilkt kajas;
saniski slidet : «kamanas uz apleduojusa ce|a z uga» (M-E IV
820; sal apv s(ugat 't. p.’, E H II 647). Tas pats attiecas uz
interjekcijam: parale i formam slauks! un slaukt! («zaldats . .
sagrabj suo un slaukt! gar zemi», M-E III 919) ir zlauks!
(«nuokrita gar zemi zlauks!», M E IV 745) un zlauks!, zlaukts!
(E H II 811).
Sk. ari: slauclt, slaukt, slota, sfaupt, sfutene.
В II 473, KI 654, M E 1 608, III 942 un 943, IV 67 un 79,
Pok 964
s|upstet [s|upstet], apv. slupstet, arh. slupstit. Varda cilme nav
pilnigi skaidra. Liekas, ka lespejami divi cilmes varianti.
I Vards ir tas pasas ci mes ka lupa (sk ) Pamata ide.
*leup- . lap 'mizot, (no) lauzt’, no ka an lupt, ar ieskapas s-
pievienojumu Varda 1йра sakotneja noz. 'kas atlupis, atkaries’
—► '(atkarusies) lupa’. Varbut s(upstet sakotneji 'runat ar atka-
rusos lupu’ -»• 'runat neskaidri (piem., zobu trOkuma de|)’.
2. Verbs saistams ar apv. slubit 'gurdi iet’, sluburet, sluburot
[uo] 'iet, kajas velkot vai klupsus’, sal. Is. sliibii 'k|ut klibam,
gaudenam’, slubcioti 'viegli khbot’. Sie verbi ir tas pasas cilmes
ka klupt (sk.) Pamata ide. *kuelp : *kulp 'locities ce]os, klupt’
fon. variants *kulp- : *klup > b. *slup- > la. *slup- ar
ekspresivo formu sfup-. No bijusa verba *slupt / *s}upt atv.
slupstet, s[upstet. lespejams, ka sakotneja forma ar b (*slubt)
un balsigais lidzskanis asimilejies sekosajam s К
EF 2 1009, M-E III 940, IV 64, Pok 630 un 690
s|urkstet — sk. spree.
sjutene [sjutene], apv. [u2]. Atv. no verba slidet [u] 'vilkt pa zemi’
(apv. slidet, M-E III 943). Pamata ide. *(s)leu- 'slabi nokaraties,
slabs’ 'slidet, s|ildet’ (no ka an sjukt, sk ) Atv. spite (apv.)
'ar ragavam slipi nobraukta vieta; sjutene’ ('tas, ко velk pa
zemi’). Sa varda morf variants ir sjutene. К
M E IV 79
smakstinat [smakstinat], sar smakskinat, apv. smakstinat, smak
skinat; 1§. smakseti 't. p.’, an 'atri est, dzert’ rit’ Pamata tadu
skapu atdarinajums kas rodas, skaji sucot garsojot No ta- ide.
*smeg(h) 'garsot’ (no ka smadzenes, sk.) ar baltu paralelformu
*smek- : *smak-. Verbs smakstet (smaksfcet)' «siveni ed, ka
smakst vien» (M-E IV 81), kauz. smakstinat.
M-E III 950, IV 81, Pok 967
smaugs [smaugs, smaugs], apv. [au2], smaugs [au2]; Is. smaugti
'zpaugf, p. smuga 'josla’, ssk smuga 'saura sprauga, caurums
(izlisanai)’, a s. 'spiesties caur sauru spraugu’, sa. smugan
'but lokanam piek|auties’ vlv. smuk, smuck 'lokans, piek|avigs,
skaists jauks’. Pamata ide. *(s)meugh- 'slidens, glums; glaust,
slidet’ no saknes *meu 'mitrs’ (no kuras ar k paplasinajuma
la. maukt, sk). Ide. *smeugh- > b *smiaug- > la smaug-,
smaukt
364
no ka apv. smaugt [au] 'zpaugt, zpaudzijot spiest (piem., zarnas);
nol ekt (piem., koku); atri aizmamties, aizmukt’ un adj. smaugs
'slaids, lokans’. Par nozimes parnesumu 'slidens’ —► 'gluds’
-+ 'tievs, gars’ sal. slidens (apv. slids) : slaids. Apv. verbs
smaugt (= smaukt): no 'slidet’ —► 1) '(no)mukt, (no)maukt’
-* 'maucot spiest, zpaudzit’ -► 'zpaugt’, 2) 'slidet prom’ —> 'aizma-
nities, (aiz) mukt’. Tas pasas cilmes ir apv. smauga 'pussala;
gara sprauga’.
Skapumija apv. smugs [il2] 'smaugs, slaids’. Apv. formas
ar s- (smaugs 'slaids’, smugis ’zpaugs’) no ide. paralelforrnas
*smough. *smugh
Sk. ari: smaukt, zmaugt.
В II 580, E III. 490, EF 2 841, KI 664, M-E III 954, IV 82,
Pok 741 un 745, Куркина Эт 1972 64
smaukt [smaukt], apv. [ail, au2] 'atri skriet, begt; krapt; (apv.)
(no) vilkt (mizu, adu); sist’, Is. smaiikti 'braukot (piem., ar
sauju) skit, raut, maukt; (at-, uz-) rotit; stumt, bazt; glastit;
krapt, manit; paleni iet, braukt’. Pamata ide. *(s)meuk- 'slidens,
glums; glaust, slidet’ no saknes *meu- 'mitrs’ (no ka ari maukt,
smaugs, sk.). No nozimes 'slidet’ —► 1) 'slidet prom’ -* 'aizmani-
ties, (aiz)mukt’, 2) 'maukt (mizu, adu)’(ap)manit, (ap)krapt’.
Ide. *smeuk- > b. *smiauk- > la. smauk No paralelforrnas
*smouk- la. apv. smaukt («stabuli smaukt», E H II 534). Blakus
sai formai ieskanas s- var but an ekspresiva rakstura. Sal
an saknes zudumpakape apv. smukt 'mukt (nost), begt’ (M E
III 969) un smukt (tag. smilku [u]) 't. p.’ (M-E IV 86). (K)
В II 580, E 1 194, EF 2 841, Karaliiinas 13 21 un 23, M-E
IV 83, Pok 741 un 745, Stang 3 51
smukt, smukt 'mukt (nost), begt’—sk. smaukt.
snabis, snabis, sar. Aizguvums; no v. Schnaps 'degvms’, sakotneji
'(dzerama) malks’ no schnappen 'kampt, l<ert (ar muti)’. Vards
aizguts 19. gs. vidu (snabis U I 298), bet literatura b ezak
minets tikai gadsimta beigas; sa varda nav Valdemara vardnicas.
Lidz tarn parastais degvina apzimejums brand(a)vins (V 3 29;
no Iv. brandewin 't. p.’) un votka, vodka (no kr. водка't. p.’; Lg
I 155, St II 153)
Vards degvins darinats pec germ, brandvins parauga 19 gs.
beigas (RLB KV I 561, D 1 75), 1891. g konversacijas vardnica
vel brandvins (D KV I 276). Vards snabis joprojam sarunvaloda
un vienkarsruna. Apv. ari Snapsts, snapsts snapstis
KI 668, M-E IV 90, Zev 2 211
spakstet [spakstet]. Pamata skapu atdarinajums (piem., edot, p|au-
jot, certot); sal. interj. spaks! Kauz. spakstinat
Tas pasas cilmes ir snakat 'atri un smakstinot est’, ari
'izmeklejoties un rakpajoties pa edienu, est’ (si nozime g. k. refl.
snakaties). Atv. izsnakat: «cuka izspakajusi graudus» (M-E I
8'13). ’ К
365
spuks
ME IV 90
sgakt [spakt]; Is. snioksti 't. p.’, pr. snoxtis 'puplji’. Pamata skapu
atdarinajums. Iter, snakat [snakat].
EF 2 1018, M-E IV 93, E IV2 311
siiapt [spapt], apv. [a, a2]. Pamata skapu atdarinajums, piem., ко
atri griezot vai velkot svitru. No ta verba nozime 'atri griezt
(ar asu nazi), vilkt svitru (ar ко asu un smailu, an ar zimuli),
svitrot’. Iter, snapat [spapat]. К
M-E IV 94
spaukt [spaukt]; Is. sniauksti 'ar troksni ievilkt nasis gaisu’, parn.
'alkatigi est, nt’, sniaukti 'spaukt (tabaku)’, kr. хныкать 'pink
sljet’. Pamata ide. *neuk 'spaukat, ostit’ ar ton. variantu *neus-,
no ka kr. нюхать 'ostit, ospat; spaukt (tabaku)’, a. nose 'deguns;
ospat, ostit’, norv. nosa 'ospat’. Ar ieskapas s- *sneuk- > b.
*sniauk- > la. snauk-, no ka verbs snaukt, iter, snaukat [au].
Skapumija apv. spilkt [u] 'spaukt’, iter, snukat [G] Tas
pasas cilmes ir snukis, apv. snucis (M-E IV 97).
Sk. an: snukis, snukstet, snukurs.
В II 279, EF 2 1018, M E IV 93 un 99, Oxf 615, Pok 768, Ф III
93, IV 251
spibis sntpis 'smpis’— sk. snipis.
spore [spuore], snore [uo]. Aizguvums; no vlv. snor vai Iv. snoor
'aukla; merijama aukla’ (v. Schnur 'aukla; virkne’). Pamata ide.
*(s)ner 'griezt(ies), vit(ies), (sa)siet’, no ka ari la. nirt. Atbil-
stosi originalformam aizg a senaka forma ir snore [uo]; ieska-
pas s- pec v. Schnur parauga. No snore [uo] (kas vel izloksnes
un sarunvaloda) asimilacija spore [uo]. Aizg. minets 18. gs
vardnicas: snore 'pec merijamas auklas izdalita zeme’ (Lg II
184, sal. vesturisko apzimejumu «sporu zemes»). G. F. Stende-
ram bez sis nozimes snore an 'aukla’ (St I 251). Vips min pie-
meru «divi snores»— divi atmenti zemes gabali. Stenderam ari
verbs snoret 'siet ar auklu; ar auklu merit’ un saliktenis snor-
berste '(auklam savelkams) pieburs’ (St I 251). Saliktepa
otraja da|a berste, vecajos tekstos biezak borste [uo] 'pieburs’
no vlv. borst, vh. berst, borst 'krutis, apgerbs ap krutim’ (St I 26,
II 520; Verdam 111, Zev 2 21).
Doo III 247, KI 673, M-E III 979, IV 100, Pok 975
spukstet [spukstet]; Is. sniuksteti 'spakt, spaukt’, sniukstuoti 'elst,
tusnit; spacot iet, skriet’, sniukstineti 'iet apkart spaukajot,
ospajot’, kr хныкать 'pinksl^et’. Tas pasas cilmes ka snaukt
(sk.); b. *sniauk- : *sniuk > la. spauk- : snuk , no ka apv
spukat 'strauji ievilkt gaisu nasis, ospat; spukstet’ un morf.
var. snukstet.
В II 279, EF 2 1018, M E IV 97, Ф IV 251
spukurs. Tas pasas cilmes ka snukis un spaukt (sk.). Apv. snu-
kurs, snukurs.
M E III 979, IV 97
speile 366
speile — sk spiles.
spetns [spetns]. Aizguvums; no p. szpetny 'nejauks, riebigs, pre-
tigs; kropls, |oti neglits; slikts, nelietigs, nekrietns’, kas atv.
no verba szpecic 'bojat, krop|ot, iz^emot’. Po|u valodas vards
varbut ir aizg. no germ, valodam; sal. v. spotten 'izzobot’,
speuzen *sp|aut’. Latviesu valoda aizg minets 18. gs. vardnicas
(St I 252)
Taja pasa nozime nespetns, kur ne- ir negatives ipasibas
pastiprinajumam. Preteji lietuviesu valoda, kur aizg spetnas
'nejauks, riebigs, pretigs’, bet nespetnas 'itin pieklajigs, itin
jauks’. (Tikai dazas latviesu valodas izloksnes nespetns lab
sirdigs’.)
Sk. ari: nespetns.
E I 99, 2 1024, Mach 620, M-E II 735, IV 101
sprote Aizguvums, no v. Sprotte 'bretlipa’. Vards ir neskaidras
cilmes (jau 11. gs. a-s. sprott; sal. a. sprat 't.p.’). Germaiiu
ciltis iepazinusas sis zivis Ziemejjura un Baltijas jura un so
juru piekraste an izveidojies nosaukums (M. Heine), tatad pa-
mata varetu but an kads baltu vai vel senaks substrata vards.
Latviesu valoda vards aizguts 19. gs beigas, attiecinot uz zave-
tam un e]|a sagatavotam bretli^iam. (D 1 1021)
KI 733, Oxf 857, Tr VI 496
sukls 'atrs, veikls, saudigs’— sk. saut.
suna [suna], apv. [ii2], suns, sunis. Atvasinajums no verba sut
(sk.) ar ta senako semantiku 'siet, pit’ —► 'saistit vasku sunas’.
Sal. folklora: «Suj, bitite, vij, bitite, Vagaram medutip’!» (Ц-Dz
2809). Lietuviesu valoda siliti 'sut’ un 'darinat sunas’. Ar pied.
-n- sal. verba tag. no-celma formas (apv. siinu, E 1 748)
Varda suna veidosana piedalijies ari citas ide. saknes atva
sinajums no *£eu- *ku- 'tukt, liekt(ies); izliekums, tuksums’
> b *“siau- : *su- > la. sau- : su-/su- (no ka suna). No sas
saknes si. suna 'uztucis’, siinam 'trukums’, sunyam 'tuksums’.
Latviesu valoda no sas saknes suna 'gaisa puslitis (piem.,
maize)’: «Sunam marsas maizi сера» (TDz 37834); dsk. sunas
'putas’: «ziepju sunas», «kui|am no mutes nak sunas» (M-E
IV 109)
Tatad istemba ir divi horn, suna, kaut gan dazkart to nozime
saplust. Homonimi ir ari adj. sunatns, verbs sUnot (apv. sunat)
bet parastakais to lietojums nesaistas ar bisu siinam; piem
«sunaina maize», «sunaini akmepi» (Kaudzites M E IV 109)
«mikla jau suna» (E-H II 659)
Varda suna attiecinajums uz organisma strukturas pamat
vienibu pec v. Zelle 'celle; bisu suna, organisma suna’ parauga
19. gs. beigas. (K)
EF 2 790, M E IV 109, MM III 365, 399
supot [supuot], apv. [u2], supat; Is siipti 'supot, tit’, supuoti
'supot’, pr. suppis 'dambis’ («— 'uzberums’), kr. сыпать (ssl. suit,
367
sut
tag. зъпр) 'bert, barstit’, c. sypati, p. supac 't. p.’, si. svapii-
'slota’ (?), lat. supare 'mest’. Pamata ide. *syep- : *sup- 'mest,
kratit’ no saknes *seu- 'liekt, griezt, dzit’ ar p saknes pap asi-
najuma. (No saknes *seu- an sviest, sk.) Blakus ide. *sup-
redukcijas pakape *& up-, tapec baltu paralelAs formas *sdp-
un *sjup-. Atbilstosi Is. siipti ir bijis an la *supt / *supt, no
ka ar garu saknes patskani iter. apv. supat, supat, liter supot
[uo]. Ka formas ar s- agrak ir lietotas diezgan plasi un ar
nozimes niansem, rada apv. *supties ’doties’ 'supoties’ («supies
nu pruojam!», M-E III 1124) un supata 'nobara, nobirums’ (-*-
'kratot atdalitais, nevertigais’), ari 'skrandas, druskas’: «Svie-
zati supatas Pa logu lauka!» (DL 20729).
Ar to pasu nozirni ka supot ari supinat. Subst supas,
supulis, supoles [uo] (apv. supalas, supales, supakles, supak-
snes, supeles, supotnes [uo]).
В II 359 un 611, E IV2 319, EF 2 943, M-E IV 110, MM III
561, Pok 1049, T 293, W-H I 356, Zev 2 262, Ф HI 818
sur [sur]. Vietn. darinats pec kur parauga, kontaminejot ar se — ka
semantisks pretstats vardam tur. Sal. atv. surp blakus turp.
E 1 625, EF 2 314, M E IV 106, Stang I 286
sut [sut], tag. (es) suju, apv. sunu, suvu; Is siuti 't.p.’ pr
schumeno 'kurpnieka stieple’, schutuan 'sl<eterets diegs’, schu-
wikis ’kurpnieks’ («apavu suvejs»), kr. шить (bsl. sill), bkr.
шыць, ukr. ишти 'sut’, bulg. шйя 'suju’, c. siti, p. szyc, ssk.
syja, go. siujan, sav. siuwan 'sut’, si syutah 'slits’, gr. kassyd
'lapu’, lat. suere (< *suy.ere) 'sut’. Pamata ide. *siu-/*siy.- 'sut’
no saknes *sei- . *si- 'siet’ (sk. siet). Ide tei > b. *sj,utei/ti
> la. sut.
Par verba sut sakaru ar siet liecina varda formala un
semantiska atbilstiba dazas valodas. Piem , si. slvyati 'suj’
nozime ari 'sien’, tas pasas cilmes syuman blakus nozimei 'vile’
fsuvums’) satur ari senako nozirni 'saite . Ari latviesu valoda
saglabajusies fakti, kas norada uz varda sut sakaru ar siesanu
un pisanu. Sal. tdz.: «Suj, bitit, meldu kreslu Kuplas liepas
zaripa: Tur tu pati atsedis(i), Draviniekus mielodam(a)» (Palcm
228), «lesim, meitas, apraudzit, Kada Japa istabipa: .. Sutin
suta, pitin pita, Ka rakstenis izrakstita» (TDz 53648). Folklora
mineti kriju supu[i, kur knjas (mizas) saistitas ne tikai ar
caurdurumu, bet ari ar pisanu un siesanu, un sai apdarei lietots
vienads apzimejums sut- «Lai tas [berns] ilgi neguleja Krija
suta supoli» (LD 1722).
No sakotneja sienu pinuma vardu sut ar parnesumu attie
cinaja an uz sienu de|a klajumu: «Izslaveja tautinas Dejiem
sutu (var.: griestu) istabipu» (LD 25820, 2), un sadu apzimejumu
(parasti atv. apsut) lieto ari musdienu liter, valoda.
Sk. an: suna
Buck 411, E IV2 301, Eckert 9 203, EF 2 789, Euler 1 192,
svika
368
Fei 425, HF II 798, L III 108, Lanszweert 124, M-E IV 111, MM
III 477, Pok 915, T 261, W-H II 631, Zev 2 228, Гам-Ив 3 704,
В. А. Дыбо— ВСЯ 5 31, Ив 12 166, Мельничук 1 8, Тр — Эт
1963 36, Ф IV 443, Ц 548
svika [svTka], apv. svika. Varda cilme ir neskaidra. Varbut vienas
cilmes ar svitra (apv. svitra) no *svitka (Endzelins).
Cita iespeja: varda pamata ide. *suei- 'liekt, griezt, supot’
(no ka ari sviest, sk.); skapumja *sui-, no ka b. *sui-ka- > la
svika (ekspresivi svika) ar sakotnejo noz. 'likumota kustiba’
—'liekta svitra, iesijapums’. Par nozimi sal. tas pasas saknes
atv u norv. svil 'spirale’. No svika atv. svikat, svikot [uo]. (K)
M-E III 1162, IV 119, Pok 1041
svits [svits]. Varda cilme ir neskaidra. Tas var but tas pasas
cilmes ka svitra (sk). Blakus formai svitra tai pasa nozime
apv. svita, svite (ari 'raiba svitra vilnas auduma’, Lg II 339;
- 'gareniska svitra’, Wei 123), svita (atv. svitans 'svitrains, stri-
pains’). Varda svits (* svits) sakotneja nozime vareja but 'svit-
rains audums’, no ka 19. gs. vidu svitigs, svitigs varbut 'tads,
kam ir svitrains (modes) apgerbs’: 19. gs. 70. gadu sakuma
'akstigi moderns’ («jaunakaja laika attiecinats uz modes akstu»,
U I 290). No sejienes svits 19. gs. beigas 'parspileti moderni
gerbies cilveks’. Lieto ari tas pasas formas adjcktivu: «svits
kungs» (M-E IV 120)
No la. svits, svitigs > bv. schwiei, schwietig 't. p.’ К
M-E IV 120
ta partikula; Is. apv. ta, kr. то ( to) 't. p.’ Tas pasas cilmes ka
tas (sk.). Partikulas forma reduceta no kadreizejas nek. dz.
formas tad <Z ide. *tod. Partikulas nozime ari pilniga forma
tad, piem., savienojumos ka tad, kas tad, nu tad. Reduplikacija
art abas formas blakus: «tad ta nu visi dusigi strada!» (M E
IV 122).
M 3 82, M E IV 120, Pok 1086
ta [ta], noradamais vietn Sk tas.
tab [ta], adv.; Is. tatp 't. p.’ Tas pasas cilmes ka tas (sk.). Par
varda sakotnejo formu un raksturu ir dazadi uzskati
1 Vards no siev. dz. vsk lok. *tai vai no formas, kas atbilst
Is. toje (Endzelins; E 1 611), tatad la. *taje.
2. Varbut sens nek. dz. dsk. nom.-ak locijums (Endzelins;
M-E IV 142).
3. Jau ide. pirmvaloda bijis adv. *tai blakus formai *ta
(Stangs).
369
La. apv. tai [tai] 'ta’ ir senaka forma; sal. apv. taids | r]
'tads’, kur sakne ir si forma.
Sk. an: tads, lamnieks:
E 1 611, EF 2 1051, M-E IV 123 un 142, Stang 1 287, 2 25
tabaka. Aizguvums; no zv. tobak vai Iv. toback (v. Tabak), kas
savukart ar francu un spaniesu valodas starpniecibu no indiariu
tobaco, taboca. Pamata salas nos. Tobago. Aizg. latviesu valoda
ieviesies 17. gs. vidu vispirms Vidzeme, tad Kurzeme (tabaks,
tabaka Fiir 2 474; tabak Lj 301; tabaks Lg II 340).
Buck 534, KI 766, M-E IV 121, Tr VII 1, Zev 212 un 310
tacis 'aizzogojums upe ar spraugu zivju l^ersanai’; pr. takes 'dam-
bis’. Tas pasas cilmes ka tecet (sk.), atv. ar saknes patskapa
miju (Miklozihs). Par formu un cilmi sal. apv. tacis 'laipa, taka’.
Pec cita uzskata (Endzelins) vards laikam no *laciss vai
*tacisis (Is. takisas, takisys 'tacis’) un saistams ar arm. FeiCem
'griezu, pinu, tinu’ no ide. *tek- 'aust, pit’.
E IV2 322, EF 2 1052, M-E IV 121, Pok 1058
tacu; Is. tabiau 't. p.‘ Forma no tadsu (Lg II 340), kur adv. tad
(sk.) + partikula -su, kas paradas an vardos jebsu, kaucu (<
kautsu). Si partikula no *-sau < *-tiau.
E 1 701, EF 2 1048, Miljelsone 1 197
tad; Is. tada, apv. tadu 't. p.’, tad 'tapec, tade|’, si. tada 'tad’,
tadanim 'toreiz’. Pamata *tadan > *tadq > *tadu (16.—17. gs.
tekstos rakstits «tadde»), kura pirmaja da|a ir vietn. tas (sk.)
forma un otraja — partikula, kas izveidojusies no ide. *do (no
ka ari la. apv. priev. da 'lidz’ un pried, da-, piem., varda daiet).
Sk. art: tacu.
E 1 624, EF 2 1049, M-E IV 122, MM I 472, Pok 181 un
1087, A. Valeckiene -Balt XV 131
tads [tads], apv. taids [ai]. Pamata ide. vietn. *to~, no ka ari tas.
Atv. laikam no tas pasas locijuma formas, no kuras adv. ta
[ta] (sk.); sal. apv. tai [tai] 'ta’ un taids 'tads’. Par so vardu
semantiskajam attiecibam sal. psi. *tako 'ta’. *1акъ 'tads’ (kr.
так : такой). Tas pasas ide. cilmes, bet ar citu picdekh, ir lat.
tails 'tads’
E 1 537, M-E IV 142 un 143, Pok 1087, T 312, W-H II 644,
Ф IV 13
tafele [tafele], sar. tapele. Aizguvums; no v. Tafet 't. p.’ < vav.
tavel(e) < sav. tavala < lat. tavola < tabula 'delis, rakstama
plaksnite’. Pamata laikam ide *teld 'lidzens, plakans delitis’
no *tel- 'lidzens, plakans; lidzens pamats, delis’ (no ka ari la.
tilts). Aizg. minets latviesu literatura 19. gs. sakuma.
J. Endzelins ieteica par velamaku formu tapele: tas tuvaks
latinu formai (E 4 43).
KI 766, M E IV 148, Pok 1061, Tr VII 2, W-H II 640, Zev 2 345
tagad; kr. тогда (ssl. togda, fogda), ukr. тогд1 (: mid 'pern’),
bulg. тога, c. tehdy, apv tehda 'tad’. Saliktems, kura pamata ir
tagadne
370
noradama vietn. celms ta- < to- (sk. tas) Varda otraja da]a
ir partikulas ga un d (<. da). Ar partikulu ga sal Is. tagates
'ta, ties! ta, tatad’, pr. anga 'vai’. Reduceta veida si partikula
17. gs. varda artg 'vai’; no paralelforrnas gi > dzi elements
-dz- varda nedz (Is. negi 'vai tad’). Partikula -d ka varda tad.
(A. Valeckiene.)
Pec cita uzskata (Endzelins) varda otra da|a -gad ir vienas
cilmes ar gadities un gads (senak 'laiks’ 'piemerotais laiks’).
Forma tagad laikam no senaka lok. *tagadi; tatad tagad senaka
nozime vareja but 'tani (piem6rotaja) laika’.
Sk. an: tagadne.
Buck 962, El 117, EF 2 127 un 159 (160), M-E IV 122,
A. Valeckiene — Balt XV 131, Ф IV 68
tagadne Atv. no apst. tagad (sk.). A Kronvalda jaunvards, vis-
pirms forma tagadiene (1869): «senatnes un tagadienes cilvekus»
(Кг I 426). Forma tagadne 19. gs. 70. gados (U I 301, V 2 223).
Valodniecibas terminologija agrak «klatbudams laiks» (v.
Gegenwart; J Neikens. Vacu valodas maciba, 1850 38), ко sa
kuma lietoja ari A Kronvalds: «tas gabals no laika straumes,
kas blaku ar mums vel atronas, top nosaukts par klatbudamu
laiku» (Mazais vacietis, l.d., 1865, 73); «tagadejais laiks»
(H. Spalvins, 1879). Termins tagadne gramatikas gramatas
kops 1879. g.: «tagadne jeb tagadejais laiks, kas rada, ka dari-
sana notiekas pasa runas bridi» (Sterste 38).
M-E IV 123
taimigs [tannins] 'lasu dzimtas zivs’. Aizguvums; no ig. taim 't. p.’
Latviesu literatura 17. gs. taime ('zivs’, Lj 303), daims (dsk.
ak. daimos [daimus], bv. deimen, Reh 46), 18. gs. taims (Lg II
341). Kops 17. gs. fikseta ari forma taimins (Mane II 286),
raksturojot to ka dem. (taimipi 'zivtipas’, Lj 303). Ar Vidzemes
lib. taimin 'taimiiis’ sal. ig., s. taimen *t. p.’, kas var but sas
formas pamata. Ori^inalvalodas vards laikam ar parnesumu no
ig. taim, s. taimi 'augs, asns’, parn '(mazs) berns’ (Sads
parnesums ari skandinavu valodas, sal. zv planta 'augs, mazs
berns’.)
Ket 447, Kiparsky 1 71, Laumane 1 229, Magiste 3050, M-E
IV 123, SKES 1197, Zeps 1 187
taisit [taisit]; Is. taisyti 'labot, kartot, hdzinat, iztaisnot, post;
gatavot, taisit, gerbf, kr. тёшить 'uzjautrinat, iepriecinat, mie
rinat; iztapt, lutinat’ (ssl. utesiti 'uzmudinat; pierunat, mierinat’
'uzshet, piecelt’, Endzelins). Laikam tas pasas cilmes ka la.
stiba, lat. stilus 'smails palis, kats, stiebrs; rakstamais katiijs’:
pamata ide. *(s)tei- 'smails, ar smailu galu’, no ka ar s saknes
paplasinajuma *teis- : *tis . Saknei laikam bijusi an verbala
nozime 'k]ut smailam, slaidam, stiepties; darit smailu, slaidu,
stiept’; sal. zudumpakape la. apv. list 'stiepties : «maizes mikla
tist nuo ruokam ага» (Endzelins uzskata par aizg no lietuviesu
371
taisit
valodas; M-E IV 204). Bijis verbs *teisti > la. *tiest, no ka
saknes skapumija iter., kauz. taisit laikam ar sakotnejo noz.
’(atkartoti) darit smailu, slaidu, stiept’ —► 'darit lidzenu, taisnu
ar noz. parnesumu 'gatavot, darinat’.
Runataju apzipa vards taisit saistijies ar verba test ton.
variantu *teist > *apv. tiest (Rundale [ie2] 'nomizot (koka
stumbru)’; M-E IV 214 ar ?), kura iter, an vareja but taisit.
Tada gadijuma nozimes attistiba: '(vairakkart) test’ -fr- 1) '(tdsot)
padarit lidzenu, taisnu’, 2) '(tesot) labot, gatavot’, no ka verba
musdienu nozime. Sal. Is. tiesti 'iztaisnot (ко liku, saliektu),
izstiept taisni, stiept; izplest, izklat; iekartot, celt, buvet (udens-
vadu, tiltu, ce|u u. tml.)’.
17. gadsimta un dazviet vel 19. gs. sakurna runataji tiesam
izjutusi test un taisit sakaru. K- Firekers secinaja: «.taisit a test»
(Filr 2 474). K-Harders paskaidroja, komentedams G f* Sten
dera vardnicas slprkli taisit: «Pamatvards ir test vai test.
Senajos laikos cirvis laikam bija latviesa galvenais instruments,
ar ко vips gatavoja visu, ka da|eji vel tagad Kad kada lieta
bija no raupja materiala izgatavota («bija notests»), pargaja pie
smalkakas izstradasanas («taisit»). tur vairs nenotesa pec sava
ieskata rupjas skaidas, bet tikai drusku paveidoja, kur vel bija
vajadzigs. Kad latvietis turpmak iemacijas vairakus darbus, ari
taisit ieguva plasaku nozimi, un tagad tas nozime — izgatavot
ко ar piemerotiem instrumentiem» (Wei 124).
Vairakas taisit (ari refl. falsities) nozimes izveidojusas pec
v. machen 'darit, taisit’ semantikas parauga, piem., savienojtimos
«taisit troksni», «taisit grimases», «taisit kazas, svinibas», «tai-
sities ce]a», «taisies, ka tieci!» («taisies nost no kajam!»). Vacu
valodas ietekme izveidojusas an dazas atv-u nozimes piem.,
ietaisit 'iemarinet, iekonservet’, notaisit 'padarit netiru’, (sa)tai-
sities '(sa)posties’.
Pec cita uzskata (Endzelins, Blese, Frenkels) taisit saistams
ar кг тихий (ssl. Нхъ) 'kluss'. Par nozimju sakaru J Endzelins
norada uz it. piano 'lidzens, gluds, kluss, lens’ un atgadina
Grinentala domu, ka sakotneja nozime vareja but 'samerigs’.
«Var domat par taisnu, lenu, miengu. gaitu vai lidzenu, klusu
udenslimeni» (M E IV 124). «No uztveres jedziena 'tiesa, Hess’
ar pakapi ai atvasinats taisit, tatad burtiski 'kaut ко par tiesu,
istu parverst, padarit’ (sal. Is. tiesti 'taisnu padarit’), padant
par tadu, kadam tarn vajadzetu but. Taisns tatad burtiski ir
'apdarinats, apstradats’ no sakurna konkreta, velak an juridiska
un visparigi abstrakta nozime. Redzam, ka vardos taisit, taisns
u. c. atkal izpauzas latviesu cilveka aktiva kartotaja darbiba
parverst kaut ко pareiza stavokli» (Blese; Bl 6 214).
Sk. ari: taisns, tiesa, Hess. (K)
Bl 6 214, Buck 616, EF 2 1051 un 1073, Mach 642, M E IV
123, Pok 1015, Ф IV 54
taisns
372
taisns [taisns]. Tas pasas cilmes ka taistt (sk.), atv. no pamatverba
*teist > tiest ar saknes skapumiju. No nozimes *k|ut smailam,
slaidam; stiepties’ —'stiept padarit taisnu’, sal. Is. tiesti 'iz-
taisnot (ko liku, saliektu), izstiept taisni (u. c.)’. Adj. taisns
17. gs. vel lietots senakaja nozime 'Iidzens' (v. eben gleich Mane
I 50), bet velak 'bez likumiem’. Parnesums uz morale un tiesibu
sferu ir sens. Tas saistas ar taisna un patiesa identitati apziria
(sal. taisntba — patiesiba) un taisna virziena (taisna ce|a) uz-
tveri ka morali augstvertiga un tiesiski nevainojama simbolu;
saL «noiet no (taisna) ce|a»— k|ut morali mazvertigam vai
izdarit noziegumu.
Atv. taisniba 17. gs. pirmaja puse vel 'lidzenais, lidzenums’
(lat. planities Mane I 50), kops gadsimta beigam tikai musdienu
liter nozime. Verbs taisnot 17.—18. gs. avotos g. k. moralaja
un*tiesiskaja izpratne (v. gerechtfertigen Lj 303, St II 474), no
19. gs. fiziskaja izpratne (kr. прямить, выпрямливать \ 2 223),
bet moralaja un tiesiskaja izpratne tai vieta attaisnot (kr.
оправдать, оправдывать V 1 327). Qeometrijas termins taisne
20. gs. 20. gadu sakuma jaunvards (ZTV 84 un 85).
Senakajos avotos un izloksnes ari tiesais atv no verba
tiest — adj. tiesns 'taisns’ («tiesna gribesana», «tiesna ticiba»,
Firekers — ME IV 214; an. «tiesni koki metas liki» Pope
L. Krautmane —FBR XVI 128). (K)
Bl 6 214 Buck 895, 1169 un 1444, EF 2 1051, Lanszweert
145, M E IV 125 un 214, Svabe 3 16
taka, apv. taks, teka [§], teks [§]; Is. takas 'taka, vads’, kr. ток
(ssl. tok-ъ) 'strava’, ave. taka- 'skrejiens, plusma’, oset. teex
< *tak- 'straume; atrs, centigs’, toh. В cake 'upe’. Tas pasas
cilmes ka tecet (sk.)., atv. no pamatverba tekt ar un bez saknes
patskapa mijas. Senatne takai un straumei bijis viens apzime-
jums. Ka ce|i saistiti ar kustibas jegumu, rada vardu savienojumi
«ce|s iet», «ce|s virzas, lokas (u. tml.)». Sal tdz.: «Tec, upite,
citu taku, Pilli krau|i ievas zied» (LD 8959).
Buck 719, EF 2 1051 M E IV 126, Pok 1059, Абаев III 284
В T. Коломиец Эт 1984 95, Ф IV 69, Ц 427
taka|at 'izpraspaf— sk. kengat
taksis sk apsis.
talet 'balef sk. tilts.
talka [talka], apv. [at, al2]; Is. talka 't.p.’, pr. tlaku (laikam *talku.
Endzelins) mm’, kr. apv. толока, bulg. тлака, p ttoka, s h tlaka
'talka’. Pamata ide. *tel-k 'grust, sist, midit’ no saknes *tel
'Iidzens, plakans: Iidzens pamats’ (no ka an tilts, sk). Saknes
skanumija *tolk- > b. *talk Varda nozime var but izveidojusies
divejadi vai nu no jedziena 'midit’ (kad daudzi cilveki piedalas,
piem., kulsana; sal pr tlaku mm’, arrien tlaku 'ku[’, t i, min
abibu; kr. apv толока an 'klons, kuls’) vai ari no 'midities’
—► 'druzmeties’ (sal p ilok 'druzma’).
373
tamnieks
В I 319 un 488, E III, 506, IV2 327, EF 2 17, 1053 un 1078,
Jansons 2 41, Kiparsky 1 114, Maziulis 6 31, 177, 201 un 283,
M E IV 127, Pok 1062, Schmalstieg 2 66 T 329, Меркулова
2 71 74, Ф IV 73
tals [tals], apv. tafs [a]; Is. toliis 't.p’, pr talis, tals 'talak’.
Pamata ide. vietn *to- 'tas (sk. tas) ar pied. -a/i (Semerenji),
kas saplustot izveidojis adv. *tali~, vai ar pied. -U-, kas devis
*toh Radusas dazadas nozimes nianses, sal. ssl. toll 'lidz tarn,
lidz tadai pakapei’, toh> 'tik, tik daudz’, tolifcb 'tik liels, tik daudz’
(kr только, ukr. плько 'tikai’, bulg. тблко, c. tolik 'tik daudz’),
gr. telikos 'tada vecuma, tik vecs, tik jauns, tik liels’, lat. talis
'tads’.
Baltu adv. *tali 'tik ilgi, tik talu’, no ka la apv. ta( 'tik ilgi,
pa to laiku, tikmer’: «ka| [kamer] tu nitis siesi, ta| es citu kuo
padarisu» (E-H I 600) un 'talu’ (E-H II 671), Is. tol 'tikmer,
tik ilgi’, pr. *tal 'talu’ (talis., tals 'talak’; par piedekli (i)s sal.
la. vairs kas ir sens parakas pakapes vards ar agrako nozirni
’vairak’).
Blakus adv *tali izveidojies b. adj. *talus 'ilgs, tals’, kam
austrumbaltu valodas izzudusi laika nozime, bet palikusi vietas
nozime. Izzildot u-celma adjektiviem, la. *talus aizstajusas for-
mas tals un ta}s (< *talias), no kuram par liter. 20 gadsimta
atzita pirma (Sm 4 27, Ozolips 1 138).
Subst. tale [a], taliene [a] (apv. taliena, talene td[iene,
ta[iena, ta(ene), talietis [a]).
Blakus b. *tali izveidojas ari *talei (> Is. tolei 'tikmer, tik
ilgi’), no ka la. apv tdleit [taleTt2] > talet 'tik talu’: cieliet
glaze udeni taleit» (ME IV 144) un 'tikmer. Ir an citas atv-u
formas ar noz. variacijam: tale 'pa tarn’ (E-H II 670), tdlit
[talit2] 'tikmer’ (E-H I 600)
Kr., ukr. даль 'tale’ (psi. *dalb), c. dale, dal 'talak', kr
далёкий, ukr. далёкий (psi. *dalek-b(jb)), bulg. далек, c. daleky,
p daleki 'tals’ cilmes zipa saistami ar tals, bet neskaidra ir
d- rasanas senaka t vieta
Buck 868, E IV2 322 EF 2 1105 un 1106, HF II 892, Lanszweert
41, Mach 110, M-E IV 146, Pok 1087, Schmalstieg 2 91, T 312,
P Vanags — Vai akt 1987 70, W H II 644 Ф IV 70 un 74
ЭССЯ IV 186
tam 'viennier; lidz sim, hdz tarn’—sk tamnieks.
tame [tame]. 20. gadsimta 20. gadu jaunvards ar sakotnejo noz.
' (teprieksejs) apreljins’ (D 3 437) Atv no verba tamet 'verot
temet’ (sk temel). •
E-H II 671
tamnieks [tamnieks] 'Kurzemes hbisko izlokspu runatajs’. Pec
K. Firekera noradijuma 17. gadsimta tama bijis vards, kada
zemgaliesi devejusi Kurzemes zemniekus, «jo tie allaz vieta teica
tam» (Fur 2 475) Pec G F Stendera zipam 18 gs tami jeb
tampat
374
tamnieki bijusi pierobezas latviesi, ipatneju izlokspu runataji,
ta iedeveti ne vien pec varda tarn 'lidz tam, lidz sim’ lietojuma,
bet an dazu iso zilbju stiepsanas un garo saisinasanas de| (St
2 209); tarna 'neskaidra latviesu valoda’ (resp. izloksnes, St
1 311). Pec J. Langes noradijuma vidzemnieki ar vardu tama
apzimejusi Aluksnes un Piedaugavas iedzivotajus (Lg II 341).
K. Launics 1830. g. rakstija, ka par tamu dialektu uzskata
piejuras iedzivotaju runu (Mag Il2 30), tatad libisko dialektu.
Vips atzina, ka apzimejumi «tamu valoda», «tamiski runat»
neattiecas tikdaudz uz noteiktu latviesu tautas da|u ka uz cilve-
kiem, kurus izzobo vinu izlokspu runas de], un vards tamnieki
varbut saistams ar apv. tarns, tamulis 'vientiesis, mu|ljis; cilveks
ar jucekligu runu’ (sk. temet).
A. Bilensteins, kas sava gramatika izdalijis latviesu valodas
tns dialektus, par tamnieku (tamisko) dialektu deve Kurzemes
izlokspu grupu starp Baltijas juru rietumos un Aizputi, Kuldigu,
Dundagu austrumos un zieme|os (Lettische Grammatik, 1863 3).
J. Endzelins un K. Milenbahs dialekta robezas paplasina- «Par
tamniekiem medz saukt latviesus, kas dzivo apmeram starp
Kuldigu, Talsiem, Dundagu, Ventspill, bet te [gramatika] sauk-
sim ta an latviesus starp Skulti, Limbaziem, Lielsalaci, kas
runa [oti lidzigi Kurzemes tamniekiem» (J. Endzelins, K- Milen-
bahs. Latviesu gramatika, 1907 7.— Citats ir no J. Endzelina
rakstitas gramatas da|as). J. Endzelins ierosinajis sis izlokspu
grupas saukt par hbiskam (Lettische Grammatik, 1922 3). Vips
rakstija par «libisko (un tamnieku) dialektu» (Latviesu valodas
skanas un formas, 1938 4)
Latviesu peckara valodnieciba piepemti termini «libiskais dia-
lekts» un «tamnieku izloksnes» (Valodniecibas terminu vardnica,
1963 67 un 117).
Latviesu valoda izzudusais tam ’vienmer lidz sim, lidz tam’
ir tas pasas cilmes ka adv. ta [ta] (sk.) Pamata ide. vietn. *to-
: *ta 'tas’ ar pied, -m-, no ka an bsl. tamo 'turp’, gr. temos
< tamos 'tur, tad, tomer’. La. tam senaka nozime laikam 'turp’
(Endzelins) 'lidz tam’
E III, 89, E-H II 671, M E IV 147
tampat 'smagi iet’— sk. stampa.
tamprs 'siksts, stingrs’— sk. tiepties.
tamu|ot 'nepratigi runat’— sk iemet.
tante [tante]. Aizguvums; no v. Tante't. p.’, kas ar fr. tante < ante
starpniecibu no lat. amita 'tevamasa’ Varda pamata maziem
berniem rakstunga skapu кора ama Latviesu valoda aizg
minets 18. gs. beigas (St I 580)
KI 769, Tr VII 15, W H I 39
tapa Aizguvums; no vlv. tappe vai vh. tape t. p.’ (v Zapfen, a.
fap; £erm. *tappon) Varda senaka nozime 'kas izstiepts, gare-
375
tarba
niski izvilkts’. Vards minets 17. gs vardnicas (Mane I 217, II
320, Lj 304, tapis Elg 1 137). Atv. (sa)tapot.
Folklora miefu tapa 'dzerajs’ (LD 26961, var lieldzerajs),
senakaja literatura ari mie[u tapis (Elg 1 338), mieles tapa (L
Arste 11 43).
Doo HI 393, KI 874, M-E IV 130, Oxf 903, Pok 175, Zev 2 141
tapetes. Aizguvums; no v. Tapete (vsk.) 't. p.’ Pamata lat. dsk.
tapeta (vsk. tapetum) 'paklajs, sega’, kas ar grieku valodas
starpniecibu laikam no iraiju valodam. Latviesu valoda aizg.
sastopams 19. gs. (V I 308). G. F. Stenders v. Tapeten tulko
aprakstosi: «raibas dr&bes jeb papirs, ar ко sienas izgrezno»
(St II 581).
KI 777, Tr VII 16, W-H II 648
tapmat [tapinat] Atv. no verba tapt (sk.), ta kauz. ('likt tapt, likt
nok|ut ka riciba’) Vards g. k. lietots Kurzeme. Preteji vardiem
aizdot un aiznemties verbs tapinat var izteikt darbibu gan no
deveja gan pemeja viedok|a.
leprieksejos- gadsimtos tapinat lietots an pamatnozirne 'likt
tapt’ —*- 'panakt, ka top; veidot’, piem.: «Tatad, ka redzams, ir
gluzi taisni, kad saka: «Cilveks tapina klimatu» (J. Zemitis. «Se-
tas, dabas un pasaules» mazais ce|a biedris, 1873 26).
Pec cita uzskata (Stangs) tapinat no verba tapt 'lipf, kas ir
vienas cilmes ar tepet.
Buck 792, EF 2 1057, M-E IV 130, Pok 1088, Stang 2 187
tapt. Is tapti't. p.’ Tag. (es) lopu [tiiopuj < *tanpu (> Is. tampii).
Par varda cilmi ir dazadi uzskati. Tradicionali (Becenbergers,
kura uzskatus cite ari Endzelins; Pokornijs) tapt saista ar gr.
topos 'vieta, laukums’, topazd 'tiecos kurp; domaju, uzminu’,
a-s. dafian 'piebalsot, pievienoties, at|aut, ciest’ no ide. *top
'tiekties, sastapt; vieta, kurp dodas vai tiecas’
Pec cita uzskata (Zubatijs) tapt saistams ar kr. топить
'gremdet, slicinat’.
Pec jaunaka uzskata (Stangs) tapt ir vienas cilmes ar tept
'ziest, smeret’ (sk.), kura senaka perfekta forma bijusi *top-
> *tap . No sas formas darinata sekundara tagadne ar n infiksu
(*ta-n pu). Nozimes attistiba bijusi: ' (pie) lipinat’ —► intrans. 'pie-
lipt, palikt (uz vietas)’ —► 'k|uf. (Nozimes 'palikt’ un *k[ut’ valodas
ciesi saistas )
Sk an: tapmat, sastapt.
Buck 636, E II 150, EF 2 1057 HF II 911 L III 109, M E
IV 131, Pok 1088, Stang 2 185
tarak.ans 'prusaks’. Aizguvums; no kr. таракан 't. p.’ (varbut ar p.
tarakan starpniecibu), kas savukart no lirku valodam. Aizg.
latviesu valoda ieviests 19 gs. (V 1 599)
M E IV 132 Sum 199, Ф IV 20
tarba [tarba]. Aizguvums, no kr. apv. торба 'auzu maisins’ (ко
zirgam uzmauc galva) vai bkr. торба, p. torba 'maiss, kule’,
targa
376
kas savukart no turku, Krimas tataru vai azerbaidzapu torba
'maisips'. Latviesu valoda aizg. minets 18. gs. vardnicas (Lg II
342, St I 313).
E I 94, M-E IV 132 Sum 199, Sm 6 9, Ф IV 81
targa 'ilga,tuksa p|apasana’— sk. tirgus.
tarks^et [tafksket, af], tarkset [af, ar], apv. target [af]; Is.
tarsketi *t. p.’ Ar saknes patskapa miju varietas formas
tarks(k)et, terks(fy)et, terks(k)et, tirks(k)et . triks(k)et ar tadu
pasu vai niansetu nozimi.
Tas pasas cilmes an apv teret 'pjapat’, terinat 'daudz runat,
p|apat’, tarlat [tarlat] 't. p.’ Pamata ide. *ter skapu atdarina
sanai, sekundari '(daudz, ska|i) runaf. Sal. Is. tarti 'teikt, sacit
izrunat’, pr. tarin 'balss’, кг. тараторить ’runat ]oti atri runat
daudz un ska|i’.
Sk. an: terzet, trinksket
E IV2 323, EF 2 1063, M-E IV 133 un 166, Ив 12 210,— Donum
В 206, Ф IV 86
tarlat 'pjapat — sk. tarksket.
tarpenis 'dienvidu vejs’—sk. tirpt.
tarps [tarps]. Pamata ide. *ier 'berzet, griezot berzet, griezt, urbt’
(no ka ari la. terpt sk ) Varda sakotneja nozime 'urbejs’.
Forma tarps < *tarps
Tas pasas cilmes ir apv. trapans, trapjs 'satrune is, izbur
bejis, drupens trapet 'trunet, izburbet, tapt drupenam’ (M-E
IV 222).
No saknes pamatpakape apv. terpt [er, er2] < *terpt ’tirit
zirgam muti, rikli’ (saknes noz. 'berzet’ specializeta, attiecinot
uz zirga arstesanu). No ta terpelis, terplis 'zirgu arsts’. Atv
terpinal [er,er] nozime plasaka — ne vien 'arstet zirgu’ (piem.,
«izbraucit kume|am ar kadu susekliti cirmepus nuo rikles», E-H
II 678), bet an 'tint (pipi)’ un ar plasu visparinajumu 'uzlabot
(kadu lietu)’ (M E IV 174).
Sk. ari: starpa. (K)
В II 318 Buck 193, Jeg 6 59, Lanszweert 177 M E IV 150
Pok 1073
tas, Is. tas, pr. stas (<. *sa + tas), narev. tas, kr., ukr. тот (ssl.
1ъ) 't p bulg тъй ta; tas’, c., p. ten (< 1ъ пъ) 'tas’, si. ta
vips, sis’, gr. to- 'tas’, lat. iste (< is-te, kur te < *to) 'sis
tas’. Pamata ide. vietn. *to- 'tas’ Siev dz formal ta [ta] pamata
ide. .
Sk. an: ta, tab, tad, tads, tagad, tals, te, tik, tuht.
E 1 523, IV2 94, 314 un 545, EF 2 1064, HF II 907, KK 29
195, L 111 109, Lanszweert 151, M III 32 42, Mach 639, M-E IV
134, MM 1 465, Pok 1086, Stang I 232 un 239, W-H II 721,
Zinkevicius 1 19 2 80, Гам Ив 3 384, Мартынов 2 25, Ф IV 88
tase. Aizguvums; no v. Tasse 't. p.’, kas ar ita|u un franca valodas
starpniecibu no arabu fas 'caumala, kausips’ (< persiesu fast
377
tau'at
'sekla b|oda, apakstase). Vards latv esu valoda aizguts 19 gs.
(sin. pabjodina, skivitis V 1 643; U 1 302)
Buck 348,' KI 771, Lokotsch 160, ME IV 134, Zev 2 141
tasla 'govs ar lielu vederu; rudzu miltu Ipselis’— sk. tesmenis.
tass [tass], apv. [a2], tasis, tdse; Is tosis 't. p.’ Atv no verba
tast [a, a2] (arh., apv.) ’test’ (Lg II 341, M-E IV 151) vai ar
saknes patskana miju no test, test (sk.); par formu sal lest,
lest lose. Sal. tas pasas nozimes apv. tasts, taste; piem.:
« . . noravu abiem [jeriem] adas ka tastis» (Kaudzltes. Mernieku
laiki (1879), 1980 55).
Pec cita uzskata (Smits) vards aizguts no somugru valodam
(s. tuohi t p ), bet citi valodnieki (Tomsens, Ikonens u. c.) par
aizg. uzskata somugru vardus.
В II 458 Eckert 9 203, EF 2 1107 M-E IV 151, SKES 1404,
Sm 2 43
tastit 'sist’— sk. taskit
tasts taste 'tass’— sk. tass
taskit [taskit]; Is. taskyti 't. p.’ Iter, no pamatverba, kas atbildis
Is. teksti < *teskli (tag. teskiuj 'slakt, gazt, slacinat’. Sal. la.
apv. testis 'cilveks, kura drebes spid no netirumiem un taukiem’
(M E IV 169), taska 'netirigs cilveks, smulis’ (IV 135)
Tradicionali uzskata (Leskms, Frenkels) ka so vardu pamata
ir skapu atdarinajums, tacu iespejams, ka taskit saista is ari
ar test, test (sk). Sal. apv. aptasht 'aptest (ari aptastinet
t p.’, ко Endzelins uzskata par lituan smu, E H I 121), no ka ar
ekspresivu lidzskapu mikstinajumu vareja izveidoties aptasklt
Tada gadijuma varda semantikas pamata ir tesot lecosas (slap
jas) mizas un skaidas. Par semantiku sal. ari test, test : apv.
tastit 'sist’.
2. Varbota taskit saista ar slov. toskat’i lobit (melones
seklas)’ un uzskata, ka pamata ir skapu atdarinajums, no ka
atv. ar ide. -sk-. К
В II 288, EF 2 1066 un 1076, M E IV 135, Варбот Б c.n
иссл 1985 147
taucet grtist piesta’ sk. tuclt.
taujat [taujat], apv. [au, au2]. Atv. no zudusa verba *taul, sa verba
iter, (tapat ka taustit sk ) Uz sakaru ar taustit norada verba
taujat apv. nozime 'taustit’. lespejama no: imju attistiba. 'taustit’
'taustot meklet’ 'meklejot jautat’ 'jautat’. Apv. varianti
taunat [au], tauvat [au], tauvet, taulat [au2], taujat [au2],
tautat (< taujat + jautat) 't. p.’
Pec cita uzskata (Prelvics) vards taujat saistams ar gr.
teutazo 'nepartraukti darbojos ar ко vai (Endzelins) ar lat.
tuerl 'uzliikot, skatit, verot’. Lcskins piejauj saistijumu ar taustit
(ar ?)
Atv. aptauja ir J Berzipa jaunvards (1912) ar sakotnejo
nozimi 'anketa’. (Kritizeja V. Knorins Vards II 1913 343.) (K)
taukat
378
M-E I 130, IV 135
taukat grOst, stampat’— sk. tucit.
tauks [tanks], Is. apv. taukus tukls; kupls (par zali)’, taukat
'tauki’, pr. taukis 'kauseti tauki’, kr., ukr., bulg. тук (bsl. tuk-ъ)
tauki, spekis’, c. tuk 'tauki’, p. tuk 'kaulu smadzenes’, oset. tug
'asinis*. Pamata ide. *teu- 'tukt’ ar k saknes paplasinajuma.
Skapumija *touk- > b. *tauk-, no ka la. tauks. Subst. tauki
[au], verbi taucet, taukot, apv. taukat.
17. gs. G. Elgeram tauks 'resns’; sal. sinonimiskos teikumus:
«es k|ustu tauks, es aug(u) auguma, es top(u) resnaks, es
iemu resnuma, biezuma» (Elg 1 222).
Saknes zudumpakape *tuk-, no ka la. tukt (sk.).
E IV2 324, EF 2 1066, L III 110, Lanszweert 41, Mach 660,
M-E IV 136, Pok 1081, Stang 3 59, T 315, Абаев 111 309, Ф IV
116, Ц 494
tauks^et [taiiksket], apv. [au, au2], taukset, tausfyet [au], piem.,
«zirpus tauks^et»— grauzdet cepinat. Tas pasas cilmes ka tukt
(sk., E. Hauzenberga-Sturma): «tauksl>ejot tuksana sava zipa
ari tiek panakta; to rada, piemeram, zirpu mizinas parspragsana,
kodolam uzbriestot» (FBR XX 129).
Pec cita uzskata (Buga) vards saistams ar tausket 'sist,
pert’. Sal : «kapepes taukset»— piesta sagrust kapepes e||ainas
(Cirga|os, M E IV 137), sagrust, sasmalcinat (Palsmane, RKr
XVII 83). Vel pec cita uzskata (Lange) tauksfcet saistams ar
tauks («taukos sautet», Lg II 343). Liekas, ka varda sapludusi
divu sakpu atv-i, bet saistijums ar tauks, tauki ir tautas eti-
mologija.
В II 467, EF 2 1068, HS 3 129, M-E IV 137
taupat, taulet, tauvat, tauvet 'taujaf— sk. taujat.
taupit [tailpit], apv. [au2]; Is. taupyti 't.p.’ Pamata ide. *teu-, kas
ir paralela saknei *keu- 'liekt, liekties’ (no ka la. kaudze). (Par
*teu- un *keu atv-u paralelem sal. apv. kupa, tupa guba,
kaudze’ ) Atv. *teup- toup- > b. *taup-, no ka la. taupit. No
subst nozimes 'izcilnis, kaudze’ —► verbs 'kraut, veidot kaudzi,
glabat kaudze, apraust ar zemi’ —► 'glabat, taupit’. Sal. ar *keu-
atv iem: la. apv kaupre uzkalnips’, Is. kaupa, kaupas 'izcilnis,
paugurs’: kaupyti 'kraut kaudze; apraust ar zemi’.
No saknes nozimes 'liekt’ ari 'saliekt, saspiest’, no ka Is
taupytis lupas saspiest lupas’. Pec cita uzskata sada sakara
taupit sakotneji 'turet saspiestu’ (Frenkels), vai ari sakotneja
nozime bijusi 'tvert grabt’ (Buga): Is ciaupti < *tiaupti (ide
*teup-tei) 'saspiest (lupas), aizvert (muti) grabt, tvert’, ciiipti
'Vert, tvert, grabt’
Sk. an: tupet. (K)
В II 350, EF 2 74 un 1067, M E IV 138, Pok 591 un 1085
taure [taure], apv [au, au]; Is taurd 'kauss; (mednieku) rags’
Atv. no varda taurs (sk.). Sakotneja nozime 'taura rags’. Atv
379
tausket
tauris (apv.) 'tauretajs', bet folklora ari 'miizikas instruments,
bungas’: «Sit, epgeli, vara taurus, Lai skan visa pasaulit’»
(LLDz 2826). Verbs tauret.
Narev. taurit 'runat’ varetu but parn nozime no *tauret
*ska|i runat, saukt’ (sal. la. apv. tauret 'skali raudat’) Pec cita
uzskata (Zinkevics) vardu var saistit ar l§. taryti 'izteikt, runat’.
В II 634, EF 2 1067, KK 29 195, L III 110, M-E IV 139, Zev
2 402, Zinkevicius 1 19, 2 80
taurenis [taurenis], apv. [au], taurins. Atv. .no varda taurs, ta
dem (Endzelins). Kukaigus senatne biezi nosauca ziditaju dziv-
nieku vardos, lietojot deminutivus (sal. dievgosntna — rnartie).
lespejams ari cits varda skaidrojums: taurenis saistams ar
varda taure sakotnejo nozirni 'rags’, tatad nozime vardam tau-
renis (taurins) bijusi ’tads, kam ir ragi’. Sal Is. adj. taurinis
'raga (kausa) veida’. (K)
В II 634, EF 2 1067, L HI 110, M E IV 139
taurs (taurs, au]; Is. tauras, pr tauris, kr. тур (ssl turn) 't. pi,
gr. tauros, lat. taurus 'versis’, oset stur 'govs, versis’. Pamata
ide *teu- : *tu 'tukt’ (sk tukt) ar pied. -ro-. Nozimes attistiba:
‘uztucis’ —► 'resns; tads, kam ir labi attislits, specigs Ijermenis’
—► 'stiprs’. Sal. si. turah 'stiprs’, lat. *turos uztucis’, Is. tauras
'cels izcils, veikls, labs’. Gr. tauros, lat. taurus laikam no illir.
*tauros (Trubacovs).
T. Gamkrelidze un V. Ivanovs uzskata vardu par aizg. no
semitu valodam, bet pret sadu uzskatu ir vairaku valodnieku
(piem., I. Djakonova) iebildumi.
Latviesu valoda taurs sastopams vairakos vretvardos, piem.
Taurene, Taurkalne, Taurupe.
Sk. an: taure, taurenis.
В II 634, E IV2 324, EF 2 1069, HF II 860, J. Kurilo-
wicz — Studies 132, L III 110, M-E IV 139, MM I 514, Pok
1083 Schmalstieg—ВЯ 1988 1 43, T 315, W H II 650, Абаев
III 155, Гам Ив 3 519, 521 un 872, Мейе 394 To I 250, Tp
4 7 Ф IV 122
taustit [taustit]. Atv. no zudusa verba *taut, sa verba iter, (tapat
ka taujat). Pamata ide. *teu- 'tukt (sk. ttikt) Semantiskais
sakars: sapigu uztiikumu parasti m£dz taustit; tatad nozimes
attistiba vareja but: 'tukt’ -> 'taustit uztukumu’ —► 'taustit’.
Atv. tausteklis 19. gs. 70. gados (V 1 655), neieviesas apzi
mejums «taustu ragi» (U I 303). Subst. taustins A. Kronvalda
jaunvards (lidz tarn tasta, V 1 202, un taste, U II 686) Subst.
tauste 19. gs. beigu jaunvards (Austrums 1899 7 70, D 1 1073,
RLB KV IV 4127), agrak dazadi apzimejumi, to vidu aptaustisana
(V 1 335), sajauta (A Kronvalds, Kr I 662), sajuta (Purs II
141) (K)
Buck 1063, M-E IV 140
tausket 'sist, pert; grauzdet - sk. tauksket
tauta
380
tauta [tauta], apv [au]; Is. tauta *t pl, narev laud (< *tauta)
t. p.’, pr tauto ’zeme’, go. piuda (germ *peudo~) 'tauta’, sav.
diot, vav. diet, ssak. pioda. a-s. peod 'tauta (no germ, formas
adj. sav. diutisc 'paganisks, v. deutsch 'vacu, vacisks’), seniru
tuath 'tauta, triba , britu *touta > *tota't. p , osku touto 'valsts,
pilsopi’. Pamata ide. *teuta- 'pulis, tauta, zeme’ no saknes *teu
tukt (sk. tukt); skapumija *touta- > b. *tauta , no ka la. tauta
Vards tauta latviesu valoda bijis ar mainigu nozimi. Folklora
tautas (dsk) ir svesu |auzu kopums (parasti cita novada),
svesa cilts, svesa dzimta Tada nozime izprotama «tautu zeme»—
citas cilts teritonja, cits novads, parnovads: «Edz kur stalti
karaviri Mam balti balelip (i), Izsirusi tautu zemi, Atved tautu
zelteniti» (Palcm 269) Apzimejumi «tautu meita» un «tautu dels»
raksturo cita novada (citas cilts, dzimtas) jauniesus.
«Tautas» ka naidigus svesimekus — karotajus, sirotajus —
raksturo senakie teksti, g. k. G. Mance|a raksti Mancelis lieto
ari vir. dzimtes vardu tauti. «Pasaules kdnipi gan grute savus
|audis un savu zem var par tautiem glabt» (4i 7) Apzimejums
«tautu laiki» Mancelim ir kara laiki, sirotaju iebrukuma laiki’,
piem.: «Tadi laupitaji ir, katn tauto laikos pasi siro jeb siriniekus
us savu kaimipu usrada» (Mane 42 195), «Tas ir ties’, ka mes,
vecaki, lielu vaidu esam piedzivojusi sinis kara- un tauto-laikos»
(4i 169) J. Langijs raksta: «Lai Dievs mus pasarga no svesas
tautas» (Lj 306), tatad tautas sijira tuvakas un talakas (sve-
sas).
Ar nozimi tauta’ musdienu izpratne 17. gs vardnicas ir
(audis (v. Volk Mane I 196), «vienas zemes |audis» (p. narod,
lat. natid Elg 1 250), bet J. Langijs v. Volk attiecina ka uz (audlm,
ta tautu (Lj 135 un 306). Tas izskaidrojams ar vacu varda
polisemisko raksturu, jo ieprieksejos gadsimtos v. Volk lietots
an ka sin. vardam Leute 'Jaudis (Tr VII 690—691).
Tulkojot vacu valodas tekstus un izsakot jedzienus, kuriem
latviesu valoda nebija piemerota apzimejuma ( vai an — kurus
vacu auton nezinaja), bet kurus vacu valoda parasti vai atse-
vis^os gadijumos izteica ar vardu Volk, autori lietoja latviesu
vardu tauta. [oti papiasinot sa varda semantiku G Mancelis
ar tauta tulkoja v Geschlecht 'dzimums, paaudze, karta, dzimta’
(sin. slaka, cilta, Mane I 74), piem.: «Sis Janis bij no
baznicas kungo tautas» (Mane 4, 39). 18 gs J Lange konstateja
ka tauta ir an 'dzimums, cilts, si^irne, veids’ (Lg II 343), un
daudzas nozimes sim vardam minejis G F Stenders —'tauta,
naeija, dzimums, sfcirne, suga, veids’ (v. Nation oder Volk
Geschlecht, Gattung, Art St I 313). Stenders vardnica mineja
ari attiecigus vardu savienojumus: «tada pasa tauta»— tads pats
veids, «visada zivju tauta» visadas zivju sugas, «labas tautas
zirgi, fceve, vistas u. с.»— labas s^irnes zirgi, l^eve, vistas u. c.
Sada nozimju daudzveidiba paradijas an tekstos, piem «So
381
tavs
pasu koku [vitolu] aridzan blizni ir karkjus nosauc, tapec ka
sis koks nevienadas tautas esot» (L Arste 22 87), «visas supu
tautas ar savam slakam» (M. Stobe— LGGr 1797 3 56).
Izpaudas ari tendence ar vardu tauta (tautas) apzfmet arze-
mes un arzemniekust tautas virs 'arzemnieks’, tautas iet 'atstat
savu zemi, doties svesuma, apmeklet svesas tautas’, tautisks
'arzemniecisks’, tautietis 'arzemnieks' (St I 313; abi pedejie
piemeri—atsaucoties uz Langi).
Varda tauta nozime sasaurinajas 19. gs., kad radas diferen-
ceti apzimejumi dazadam paradibam, ко agrak izteica tauta. Sa
varda musdienu liter, nozime (vards etnografiska un politiska
izpratne) izvirzijas prieksplana 19. gs. 50. un 60. gados sakara
ar nacionalas atmodas (jaunlatviesu) kustibu, bet vel diezgan
ilgi vardu lietoja ari citas nozimes. («Tikai jaunakaja laika latviesi
apzime ar so vardu savu pasu tautu, bet citadi sis vards vairak
attiecas uz sveso, uz arzemem», U I 303).
Atv. tautietis folklora ir 'cita novada virietis; citas dzimtas
(neprecejies) virietis, tautu dels’ -► 'ligavainis, virs’. G. Elgers
un dazi citi autori so vardu lietojusi an forma tautvietis. Elgeram
smonimi ir tautvietis, tauts un svesnieks (Elg 1 45, 257 un 292).
Tnmdinieks vipam ir «no teve zem’ izdzits» jeb «tautos [svesos
|audis] dzivotajs» (Elg 1 590). Varda tauts apv. nozime *ne-
kristits cilveks, pagans’ (Elg 1 397).
Varda tautietis nozime 'pasu tautas cilveks’ izveidojusies tikai
19. gs otraja puse lidz ar varda tauta musdienu nozimes nosta
bilizesanos K. Valdemars 1872. g kr. земляк tulkoja vienzem
nteks, tautas bralis (V 1 174), bet 1879 g.— tautietis (V 2 224);
K. Ulmanim 1872. g. tautietis ir tikai 'svesimeks; (tautasdzies-
mas) precinieks, ari virs’ (U 1 303).
Buck 1315, Th. M Charles-Edwards — Ant ind 35 39, E 1II|
440, IV2 324, EF 2 1069, Fei 496, H S 5 60, KK 29 195, KI 129,
L III 111, J P. Locher Donum В 303, M-E IV 140, Pok 1084,
V. Sinaiskis — Tautas v 117—128, O. Szemerenyi — Etymologic
318, Svabe 1, 97, T 315, Tr VII 689, Zinkevicius 1 19, 2 80,
Гам Ив 3 749 un 943
tauva [tauva]. Aizguvums; no vlv., vh. touwe vai Iv. touw 'tauva,
virve’ (v. Tau). Senaka nozime ’darbariks’; tas pasas cilmes
ir go taujan 'taisit’. Latviesu valoda vards vispirms ieviesies
jurnieku un ostas stradnieku runa, bet plasak valoda 19. gs.
(V 1 197, 2 224).
KI 772 un 875, M-E IV 142, Zev 2 142
tavs, Is. tavas, si. tvafy, ave. tava gr. teds (< *tey.ds), sos (<
*tuds), lat. tuus (<. *touos) 't. p.' Pamata ide. vietn *tu 'tu’
(sk. tu) atv. *teuos (*tyos), skapumija *toyos > b. *tavas > la.
tavs. Apv. tevs izveidojies blakus gen. tevis. No ide locijuma
formas *tuoi izveidojies pr. twais, kr., bulg. твой (ssl. tvoi),
ukr reiu, c. tviij, p. two) 'tavs’.
te
382
Pec cjta uzskata (Stangs) pamata ir baltu personas vietn.
instr, forma *teyei- > *tayai-. Baltu valodas piedenbas vietn.
(la. tavs) lietojums ir jaunaks neka personas vietn. piederibas
genitiva (la. tevis) lietojums (Rosins).
Atv. tavejs tavejais) laikam ir sena lok. lave savienojums
ar vietn jis (Spehts, Endzelins). Saja nozime senak tavais
(Adolphi I 42; sal. Is. tavasis)
E 1 280, 520, EF 1 33, 2 1070, HF 11 817, Mach 663 M I
IV 142, MM 1 540, Pok 1098 Stang 1 253, T 315, W-H II 712,
А. Росинас Б-сл иссл 1983 83—92, Ф IV 33
te Is. te 'se, pern!’, ten, tenai 'tuf, pr tenti (<. *ten 4- ti) 'tagad’,
anatoliesu (kariesu) -t, likiesu teli 'seif, gr. te 'se, pern!’, te-de
'seif Pamata ide. *te no vietn. celma *to-, no ka an la. tas
(sk.). Vards ir sens lok. loeijums.
Vardi teba, tebe ir ar part, -ba, be (kas reduceta forma ir
saikli /eb) pastiprinati te; piem , «tebe nu bij 1» (= te nu bij).
E 1 625, EF 2 1071, HF 11 890, M 3 92, M-E IV 151, Pok
1087, Stang 1 286, T 315, В В Шеворошкин Эт 1964 144
tebe sk. te.
tece urdziqa (u. c.)’—sk. terce.
tecet [tecet] Is. teketi 'tecet, lekt (par sauli); preceties (par sie-
vieti)’, kr течь tecet, plust’ (ssl te&ti, tekQ 'skriet, steigties’,
psi. *tekti), ukr. тйсати ’skriet’, bulg. тека 'teku, plustu’, c. teci,
p. dec 'tecet’, seniru techim 'begu*, si. takti 'steidzas’, takuh
'steidzigs, atrs, kustigs’, gr tachys 'atrs’, oset tsejyn 'lit, tecet
(an par jumtu)’ Pamata ide. *te№- 'skriet tecef, verbs *tekv-tei
> b. *tektei/ti > la. tekt (arh., apv.) 'steigties, skriet, tecdf,
ta iter, ir tecet. Piemers, kur 3. pers. tec no tekt: «Gans suniti
lidz sauka, Tas tec un pieglaudas» (St 4 241)
Folkioras piemen rada, ka latviesu valoda senak parastaka
bijusi varda tecet noz. 'skriet, steigsus iet Piemeri «Teci, teci,
kumelipu, Tec pa ce|u dancodams!» (LD 29997) «Es teciijus vien
teceju, Teva zemes gribedama; ВаИцат teva zeme, I lenam
staigajot» (LD 3745). Si nozime vel tagad ir galvena dazos
atv os piem tekdt, tekalet Nozimes 'skriet un 'tecef daudzas
valodas ciesi saistas; sal. afri., vlv. rennen 'skriet, tecef (v.
rennen 'skriet, rinnen 'tecet’) Nozimju parvirze 'skriet’ —► 'tecet
vairaku Eiropas valodu leksika notikusi 15. 16. gs., kas norada
ari uz valodu savstarpejo letekmi.
Latviesu valoda nav izveidojusies varda tecet noz. 'preceties
(par sievieti’) ka lietuviesu valoda Ls. teketi si nozime no atv a
isteketi ’preceties’; sal. la iziet pie vira An latviesu valoda
(laikam atsevis^os novados) bijis verba iztecet attiecigs nozimes
parnesums, ko rada folkioras piemeri: «Nenoaudu audekliiju,
Izteceju tautiijas» (LD 7322), «Ka matei zel nebija, Tada berna
izdodot! Ka ripuja, ka spohte Dziedadama izteceja» (LD 17279, 2)
Iter, ne vien tecet, bet an tekat [$], apv tekat [i ], tekalet
383
teika
, tekalat [$], tekafat [§]. Kauz. tecinat ar sazarojusos nozimi:
'likt tecet’ «Gailitis iepema udeni knabi un tad tecinaja tuo
dibena» (K. Baltpurvips— M E IV 153), 'kausef («tecinat tan
kus»), 'asinat (uz tecilas)’ («tecinat izkapti»), 'likt skriet’: «Tad
es tavas slinkas masas Apkart namu tecinasu; Apkart namu
tecinasu, Pa vartiem izvadisu» (LD 10857), '|aut (smalkatn)
pavedienam caur pirkstiem plust, (smalki) уёгрГ: «Dzivodams no-
skatiju, Ko dar’ ciema zeltenites. Viena verpa zizu diegu, Otra
zelta tecinaja» (LD 13250, 14), '|aut (valodai) plust’: «Ka cielava
zigla, zigla Mana bra)a ligavipa; Ka bitite medutinu Tecinaja
valodipu» (LD 21842) Ar nozimi 'asinat’ ari apv. tecit.
Atv. subst. tecini, parasti ak un instr adv. погТтё: «Тес
tecipus, serdienite, Tava tiesa gan zinama» (LD 4666, 1), «Teci-
piem ieteceja Talkas mate istaba» (LD 28504, 1) Subst. apv
tekatnis [§] 'bbrns, kas sak skraidit’, (ap)teksnis '(ap)kaipo
tajs’, tekulis [^] 'beglis; auns’, apv. tekot^a [t^kuopa] 'vieta
(bedre), kur vienmer tek udens’, patakas 'joti plans alus’, tekis
'auns’.
Sk. an: iakls, deguns, tacts, taka, tecila, tekne, ietekme,
tcrcc tikis.
Buck 677, Doo III 30, E 1 736 un 791, EF 2 1074, H-S 5 59,
Lanszweert 51, Mach 637, M E IV 152 MM I 466, Pok 1059, T 316,
R. Veidemane LM 1987 43, Абаев III 245, Гам-Ив 3 153 un
670, Георгиев 94, Ф IV 37, Ц 477
tecila apv. tecila; Is. tekelas, pr. tackelis, kr. точило 't. p. Tas
pasas cilmes ka tecet (sk.); atv no verba tecit (apv.) 'asinat’
(«— 'likt skriet, tecet’), kas ir pamatverba tekt kauz. Lidzigi kr. ,
точило по точить 'trit, asinat’ (ssl. toiiti 'dzit, kustinat’); <
*tocidlo, sal. c. tocidlo 'grozama ripa, disks’.
EF 2 1074, M-E IV 154 Tp 6 374 Ф IV 90
tecite 'tecipa’ sk. terce
tegat [t^gat2] (apv.) 'praspat; runat, tenkot’. Par cilmi ir atsljirigi
uzskati.
1. Aizguvums; no skr. *тягати 'prasit, praspat’ (Endzelins).
Sal. kr. тягать 'stiept, vilkt’ no ide *tengh 'vilkt, stiept sa
sprindzinat’. Nozime 'prasit, praspat vareja izveidoties no
'(iz) vilkt (no kada informaciju)’ Nozime 'runat, tenkot’ laikam
no apv. tergat (sk terzet), bet sa) an kr apv. тяк.ать runat
niekus, pjapat (. la. tenkot).
2 Vards ir baltu cilmes — no tas pasas saknes ka kengat
(sk.). Pamata ide *teg- / *tek , no ka an apv tekat 'izprast,
izzmat’. (K)
E-H II 677, M E IV 170, Меркулова 5 100, Ф IV 139
teika [teika], apv. [ei]. Atv no verba teikt (sk.). Izloksnbs teika
'teiksana, runa’ Varda nozime, kas atbilst kr. предание v. Sage,
kops 19 gs 60. gadiem (laikam pec A Kronvalda ieteikuma
teikt
384
«teikas jeb izstastisanas», 1868, Кг 1 673, «Jaunpils teika», 1869,
Kr I 347).
Paraleli darinats jaunvards teiksma, kas K. Valdemara vard-
nicas levietots ka varda teika sin ar niansetu nozirni un laikam
ir vardnicas autoru (K Valdemara, F. Brivzemn eka vai kada vinu
lidzstradnieka) darinajums (V 1 455 un 544: v Uberlteferung,
Tradition, Sage; V 2 226 teika: v. Sage, Erzahlung, Oberiiefe-
rung Mythe; teiksma: Marchen, Fabel).
Verbs teikat 'stastit : «Bet pieluko — nevienam neko neteika!»
(J. Jansevskis. Ka bagata Capina ddls precejas (1897) 1979 62).
M-E IV 155, KK 11 47
teikt [teikt]; IS teikti 'velet; sniegt, dot’, apv. (an teikti) 'teikt,
stastit, zinot’, teigti, teigti 'apgalvot, sacit’. Pamata laikam ide
*tek- 'sniegt (-<— stiept); izstiept roku (ludzot, smedzot, sariemot)’,
no ka Is. tekti 'sniegties, tikt; nakties, gadities, pietikt'. Saknes
stiepuma pakape *tek- > *teik- (no ka ari la. tikt 'k|ut’; sk.
tikr). Nozimes attistiba: 'izstiept roku (ludzot smedzot saqe
mot )’—+- 'lugt, sniegt, sariemt’ —'sacit ko ludzot, sniedzot, sane-
mot’ -► 'sacit’ Par sadu nozimes attistibu sal. tas pasas cilmes
d. tigge, szv. friggja 'dabut, saijemt un 'lugt
Varda teikt nozimes attistibu vareja ietekmet tas pasas cilmes
apv. tenkt 'p|apaf 'sacit, teikt’ (sk. tenkol).
Ls. formas ar k : g miju sakpojas sena ide. vai baltu
skanumija vai (Frenkels) izskaidrojamas ar k > g no divdabja
ar dam-.
No teikt nozimes 'sacit (ludzot, sariemot)’ 'pateicoties siavet,
cildinat’ —► 'slavdt, cildinat’: «Neteic mani, mamulite, Pa ciemiem
sta gadama; Pats darbips mam teiks Pats gudrais padomiijs»
(LD 6879) un 'pateikties' (ar varietu rekciju): «Ko, tautieti,
liehjies Ar dizanu ligavipu? Teic Dievam, teic tevam, Kas dizanu
audzinaja» (LD 21254; var.: «Teic maminu, teic Laiminu»).
Lai noverstu nevelamo polisemiju, teikt 'pateikties vieta pa
rasti atv-i pateikt, pateikties. Ari dazas citas verba nozimes
nianses tagad izpauzas tikai atv-os, piem., refl. pieteikties. Sal.
19. gs. teksta: «kas . so krogu dabut gribetu, lai teicas . pie
Lielas-Struteles muizas valdisanas» (LA 1822 1 [3]).
Liter, valoda nav verba teikt iterativa; nozime 'pateikties,
siavet’ to aizstaj tencinat. Saja nozime arh. teicinat: «Putnini
gaisos cakli dzied In [un] sak pa pulkiem skriet un diet, It ka
tie gribet’ teicinat In Kristu dzivu sveicinat» (K. Firekers Adol-
phi 3 35) Nozime (daudz) runat, teikt apv. teikat [teikat2]
«I^audis teikaja, ka nu viiju muocisuot» (J. Jansevskis — ME
IV 156).
Saknes senakais e apv. iorma patekt [e2] 'siavet, atzimgi
novertet’: «bernam patik, ka patec» (E H II 182) Pielaujama gan
an iespeja, ka seit ei > ё (ka neveiktis > apv. neveklis).
385 telpa
Рёс cita uzskata (Endzelins) teikt sakotndja nozime bijusi
' (sa)gatavot’ vai (Jegers) 'atzit par dengu’ —'lielit, cildinat’.
Subst teikums apv 'sacijums, ieteikums’, arh. 'uzslava’ (Lj
308). Gramatiskaja nozime vards kops 1850 g.; «Ja to, ko doma,
'vardos teic, tad dabu teikumu (Satz). Teikums ir vardos teiktas
domas» (J Neikens. Vacu valodas maciba, 1850, I I). Vardu
sada nozime lietojis ari A Kronvalds, kas veicinajis ta ieviesanos
valoda.
Subst. izteicejs gramatika kops 1879. g.; «Tatad teikumam ir
vismazak divi locek|i, '. . 1) teikuma prieksmets un 2) izteicejs»
(Sterste 9). Agrak izteikums (J. Neikens. Vacu valodas maciba,
2. d., 1859, 2; ta an A. Kronvaldam)
Termins izteiksme gramatika kops 1889. g. (J. Skuja. Vadons
latviesu valodas maciba; ta ari E-M 1, 139). Agrak izteiksana
(«atdaridama izteiksana»— atgriezeniska izteiksme; J. Neikens.
Vacu valodas maciba, 2. d., 1859, 52), izteiksanas karta (Sterste
3).
Sk. arr. teika.
В II 124, III 197, Bl 6 219, Buck 1166 un 1258, EF 2 1072,
Jёg 6 91, M 5 17, M-E IV 156, Pok 1057
tekat 'izprast, izzinat’— sk. kengat.
tekne J. Endzelina jaunvards (1940), atv. no tecet saknes: «vacu
die Dachrtnne latviski var saukt par udens tekni (nom. tekne)»
(E 4 41). Vards darinats; lai aizstatu aizg rene (< vlv. renne
'1 p; kanals’).
LVPV 1 84, M-E III 511
telpa [t§lpa]; Is. talpa 'tilpums, letilpigums; erta, pietiekama telpa’,
kr , bkr. толпа (ssl. Иъра) 'pulis, bars’, bulg тълпа 't. p’. c.
tlupa 'bars, banda’, p. tlum ’bars, guzma, pulis’, seniru -tella,
-talla 'telpa (kadam vajadzibam)’, si. talpah 'gulta, vieta’ Pamata
ide. *telp- 'vieta, but vietai’ no saknes *tel- 'Iidzens, plakans,
Iidzens pamats, de is’, no ka ari tilts (sk.). Apv. paralelformas
talpa, tilpa [il], tilpe't. pl Attiecigais verbs no saknes redukcijas
pakape — tilpt [il] (Is tilpti); arh. telpt (U I 305). Kauz. tilpinat
[il], apv. [ilz], biezak atv. ietilpinat.
Vardu telpa liter, valoda ieviesa A. Kronvalds (1873, Кг I 275)
agrak parasta aizg rume (< vlv. rum 't.p.; sal. v. Raum)
vieta. Pirms tarn vips pec lietuviesu valodas parauga lietoja vardu
patelpa un patalpa (Is patalpa 'telpa’, Кг I 465, II 313).
Slavu valodu attiecigo vardu nozime izveidojusies ar parne-
sumu telpa’ 'tie, kas atrodas telpa; tie, kas sablivejusies telpa’.
Subst. tilpne ir 20. gs. 50. gadu jaunvards (Latviesu krievu
vardnica 1953 651).
В 11 634, E 1 731, EF 2 1054 un 1094, KI 587, M-E IV 160
un 189, MM I 489 Pok 1062 T 317, Zev 2 104 Куркина — Эт
1983 24, Ф IV 74
1.1 484
tels
386
tels [tijls], apv. [?2]; кг. тело (ssl. telo, gen. telese) 'kermenis’,
ukr. т1ло, bkr. цела, bulg. тялд, c. telo, p. ciato, asor. celo 't. p.’
(ari 'liljis’). Par varda cilmi izteikti dazadi uzskati Dazi valod-
nieki (Buga, Trautmanis, Mikola, Zubatijs) uzskata par iespe-
jamu latviesu un slavu vardu radniecibu, tatad vards ir mantots;
citi (Endzelins ar «laikam», Maheks) uzskata, ka tels ir aizg.
no senkrievu valodas. Nav skaidra slavu vardu cilme. Tos saista
gan ar ide. *stel- 'likt stavus, uzstatit' (Zubatijs, Ijjinskis), gan
ar la. te[s (Buga), ar kr. тень 'ena’ (Miklozihs, Vondraks,
Mladenovs), ar go. stains 'akmens’. (Pdtersons), ar gr. telos
'gals, merles, pabeigtiba, nave, piepildijutns’ (Maheks), gan ari
atvasina no ide. *kai-lo-s 'vesels’ (no ka ari kr. целый 'vesels’;
Martinovs).
Latviesu literatura tels fiksets dazas vietas pirmaja Bibeles
tulkojuma ka siev. dzimtes t celma vards (varbut no senaka
lidzskanu celma, sal. ssl. telese): «Tad bus jums visus zemes
iedzivotajus juso prieksa isdzit un visas vipo telis samaitat, un
visas viiju augstas elku-vietas postit» (G1 1 338), «Jo mils
nepievij us jaunu gudra saprasana to cilveku, nedz tas neaugligs
darbs to elku-maleru, nedz raiba tels ar dazadiem kraspumiem,
kuru uslukosana tiem nepratigiem par apgrecmasanu ir, ka tie
iekaro vienas nomirusas bildes skaistumu, kam dvasas nevaid»
(G1 3 51). Sajos piemeros tels ir '(elkdievibas) statuja’, tur-
pretim J. Langijam aptuveni tam pasa laika—17. gs. beigas
‘stavs, augums’ (v. Gestalt, Lj 301; G. Mancelis so vacu vardu
izsaka latviski tikai ar gtmls, Mane I 75).
18. gs vidu Riga tels ir ‘attels’ (v. Blldnis Elv 102), bet
Ziemejvidzeme—'seja’ (Lg I 61, II 345). Vards laikam ir bijis
tikai sauru apvidu vards ar atskirigu semantiku. G. F. Stenders
to pat nav zinajis, bet devis, atsaucoties uz J. Langi gan
variejot varda formu un paplasinot nozimi ari no citiem avotiem:
tels, tells 'stavs, augums; attels, portrets’ (St 1 316). legustot
informaeiju no dazadiem apvidiem, J. Neikens un K- Ulmanis
19. gs. fiksejusi vairakas varda formas (tele, tels, tells) un
nozimes —'bilde, attels, ena; statuja; skelets, gindenis; elka tels’
(U I 304) Lidzigas .nozimes vardam tels (viena forma) ir
К Valdemara vardnica. 'attels, statuja, skelets, elka tels’ (V
2 225).
Salidzinot ar skr. гЬло 'elka tels, cilveka кегтеца atveido
jums, svetbilde’, latviesu varda semantika ir plasaka un ar
savdabigu raksturu, kas liek saubities par ta aizgusanu Nozi
mes 'ena, skelets’ norada, ka varda sakotneja nozime nav sais
tama ar statuju, bet gan ar ко planu, tievu, izdilusu. Sal. varda
lietosanas piemdrus 19. gs.: «tikai cilveka tels»—novardzis, izdi-
lis cilveks, «menesa tels»— meness faze, t. i., nepilnigi redzams
meness (U I 304) No nozimes 'kas plans, tievs, izdilis’ vareja
izveidoties parnesums uz primitivu statuju vai cita veida cilveka
387 tels
attelojumu, kas sl$ita tikai ёпа vai gindenis, salidzinot ar realo
kermeni (uz kuru talakais noz. parnesums slavu valodas).
Saja sakara vards tels cilmes zipa jasaista ar apv. tena [?]
'ena’, resp. '|oti novajdjis cilveks’ «no lielas gu|as [slimibas]
palika tena, kauli un ada vien, kur nu speks rasies» (DL Piel
1891 7 106), tens [(j '|oti novajejis cilveks’ (E-H II 677), ka an
tene (sk.). (Ar varda tels vesturiskajam formam sal. morf.
variantus tene, tents, tens, gen. tens; atbilst an zilbes intona-
cijas.) Sie vardi ir kopigas cilmes ar adj. tievs; to pamata ide.
*ten- 'stiept, vilkt, sasprindzinat, saspilet’, no ka 'plans, tievs,
izdilis’. (Sal. lat. tenus 'izvilkta aukla’, tenuis 'plans, tievs,
saurs, vienkarss’. Par noz. parnesumu sal. si. teniih 'plans,
mazs, vajs’: tanuh 'miesa, kermenis .)
Uz vardu tels un tena (tent u. c.) sakaru norada an tiesa
nozimes atbilstiba: apv. tels [§2] 'mazi izsitumi zidaipa ada’
(«vipam jau izsities tels», «teli ir ka tadas smalkas pumpipas»,
E-H II 677) un tena 'bernu adas izsitumi, mazas sejas putites’
(M-E IV 171), tents, tienes < tenes 'bernu adas izsitumi’ (M-E
IV 172). Sas nozimes pamata laikam 'plans’ —► ’plana kartipa,
adipa, putite’. (Sal. Is. tanas 'uztukums, augonis’.)
No sakotnejas formas *ten-lo- > *telo (ar morf. variantiem).
No sas formas laikam an si. *iel-.
La. tels nozimes talako attistibu un dazus varda atv us
ierosinajis A. Kronvalds. Vips ieteica vardu lietot nozime 'statuja,
skulptura’ (v Statue, Btldsaule, 1868, Kr I 638) un rakstija
par «telu daili» (v. Bildhauerkunst, Кг I 641). «telu daile Jeb
skulptura. .. telos izkalts, izgrebdets jeb izdrostets» (turpat).
Saja nozime dazi autori vardu tels (tela) bija lietojusi an
agrak, bet latviesu rakstu valoda tas nebija iesakpojies. Sal.:
«teli, tas ir, bildes jeb lidzibas, no koka jeb akmipa izcirstas,
kur cilveka miesa ar visiem locek|iem, dzislem un cipslam
redzama citi no vara, sudraba un zelta lieti, un, jo skunstigi
izdarinati, jo dargaki tie ir» (St A 1 97); «no vaska taisita
Petera I tela vira leluma» (P Sternmanis. Peterburga, 1868 32).
lespejams, ka A J Stendera teksts bija ietekmdjis A Kronvaldu.
Balstoties ue A Kronvalda varda tels lietojumu К Valde-
mars un F. Brivzemnieks darinaja atv. telnieks (\ 1 33, 2 225),
un «Baltijas Vdstnesi» paradijas atv. telnieciba (U I 304, V 2 225;
sal tels ’Bild’, BV 1873 4).
Vardu tels nozime 'skulptura’ musdienu liter, valoda lieto
g. k. savienojumos («akmens tels» u. tml.) un salikteni krusutels.
Skulptora darbibas apzimdsanai vairaki autori lietojusi verbus
(iz)te(ot (no paralelformas tells V 1 33; ari tefosana 'telnieciba’)
un telot ar atv. (iz)telojums 'skulptura’ («telojumi no akmipa»,
Kaudzites. Vija IX 1898 43), «telosanas maksla» ('skulptura’,
turpat, 42), telotajs 'skulptors’ (K PuripS Rota 1886 4 43).
Verbs telot saja nozimd latviesu liter, valoda plasak nav
13»
felts
388
ieviesies, g. k. laikam tadd|, ka A. Kronvalds tam (an paralel-
formai telet) devis citu nozimi, saistot ar v. gestalten un bilden
'veidot, izveidot, darinat’. «telot ’gestalten’ visparim, no nedzivam
lietam» (DL Piel 1893 8 114; Kronvalda teikts 1871. g.). Attie-
cigas nozimes an atv lem: leloties ’sich gestalten (U 1 304),
iztelet 'bilden’; «jaunus latviskus vardus iztaisot (iztelejot)»
(1869, Kr I 430). Lidz ar to ne tikai telot. bet an tels un vairaki
ta atv-i ieguvusi jaunu nozimi; tels dajeji pieskanojies v. Gestalt
un Bild nozimem Piem Auseklis to lietojis nozimd ilustracija’
«labak publikai pasniegt vienu vienigu ghtu telu (bildi), . . neka
visu kalendari sa^engat» (Baltijas gruntnieku, sairnnieku, pa-
gastu valdibu u. c kalendars 1879. gadam, 109), J. Kalnujs — no-
zime 'simbols, zime’. «vards ir prieksmeta garigs tdls» (Latviesu
rakstniecibas teorija, 1892 30).
Ilgaku iaiku varda tels nozime bija diezgan plasa un neno
teikta. Pakapeniski vards arvien vairak saistijas ar makslu,
piem., runajot par aktiera radito telu, par muzikaliem teliem un
teliem literatura. Attieclgi izveidojusies atv-u semantika. Piem.,
adj. telains 19. gs. 70. gados lietots ar noz. 'tads, uz kura ir
zimejums, attels’ («telains pimbens»— piecu kapeiku mondta ar
galvas attelu, U I 304), bet kops 20. gs. sakurna vards saistas
ar podtisku izteiksmi. Kops 20. gs. 20. gad em an psihologija
«telaina domasana»— v. bildliches Denken pretstata «beztelu
domasanai» (ZTV 2).
19. gs. beigas izveidojas makslas nozaru termini telojums
(literatura, skatuves maksla), telotdjs (skatuves maksla), telo-
tdja maksla (v. bildende Kunst) 20. gs. termini telotaja geo-
rnetrija (RLB KV I 1034), iztele (piem., «radosa iztdle», ZTV 2),
attels (optika, psihologija, maksla, LKV I 1114). К
В 1 148, II 318 un 625, Buck 625—628, Mach 638, M-E IV
171, MM 1 474, Pok 1065, Sch S I 136, T 317, Мартынов 1 73.
Пр III 11, Ф IV 39, Ц 472
telts [teltsj. Aizguvums; no vlv. telt 't. p.’ (v. Zelt). Pamata ide.
*del- 's^elt, griezt, no ka germ *telda- 'nostiprinata karts teltij’
—► 'nostiprinats parklajs’. No tas pasas ide. saknes la. dalit,
deldet. Vards latviesu valoda aizguts pirms 17. gs kad bija
izveidojusies apv. forma steltes blakus teltes (Mane II 367, Lj
308). 18. gs. forma telts (Lg II 347, St I 318, an vsk. teltis).
Buck 46L Doo III 402, KI 879, M E IV 160, Pok 194, Zev 2 389
te|s Is. apv. telias t. p.’, pr. klente < *tlente < *tel-ente 'versis’,
kr. телёнок (skr. теля, psi. *telg, gen *telgte; sal. ssl. telbcb)
ukr. теля, bulg. теле, c. tele, p. tie Ip, asor. celo 'te|s’, hurritu
tella, Ulla 'versis’. Pamata ide *tel-(i)o-, *iel-en- 'versis, te|s’
laikam no saknes *(s)tel- '|aut tecet; unnet’ Par nozimju sakaru
sal. versis Nozimes 'versis’ un 'te|s’ ide. valodas mijas; sal
la. versis . is versis 'te|s’, apv. 'versis’.
Pec cita uzskata (Maheks) si. forma *telp- < *vetel- no *get
389
tempt
'gads’; sal. lat. vitulus 'te]s’ (< 'gadigais'). Vel pec cita uzskata
(Buga) te(s saistams ar tels vai (Pokormjs) tas ir atv. no ide.
*tel- '(uz)celt, nest’. (K)
A Augstkalns — St В IV 63, В II 318 un 625, Buck 152, E I 99,
EF 2 1077, L III 111, M-E IV 161, Pok 1018 un 1060, Sab 17
133, W-H 807, Ив —Эт 1981 142, Tp 4 44, Ф IV 38
temet temet]; Is temeti 'but tumsa, but aptumsotam’, arh. temeti
'verot temyti, temyti 'verot, aplukot’, tbmylis 'ieverot, legaumet’.
Pamata ide. *tem- 'tumss, tumst’ (no ka an tumsa, sk.), parn.
'apmulsis, apdullis’ (parasti stiepuma pakape *tem-), no ka si.
tamyati noslapst, apdullst, |oti nogurst, zaude samaqu’, lat.
temetum 'reibigs dzeriens’, abstemius 'atturigs, nedzeris’. Lat
viesu valoda bijis verbs *temt vai *temst '(sa)tumst’ (Is. temti,
tag. temsta 'tumst, kreslot’), no ka parn. '(tumsa) uzmanigi
verot (saspnndzinot redzi)’. Par nozimju sakaru sal. Is. temeti
: temyti. Sa bijusa verba iter.-dur. ir temet 'uzmanigi verot’:
«es temeju, temeju un nevareju pazit» (M-E IV 171), «Visi veras,
visi terne, Vai es ciki gudra esu; Vai es ciki gudra esu, Vai pie
dzives visu protu» (LD 22678), no ka 'merljet’.
No pamatnozimes '(sa)tumst ari parn. 'apmulsf, apdullt’
( aptumsoties pratam’), no ka apv. temuks [§] 'munis’, temulis
[g] 'lempis, neveiklis; cilveks, kas runa ко nevieta vai kas neprot
savas domas izteikt, vai an runa to, ко pats nesaprot’, temula
[g] 'neveiklis’, temufot [tgmu|u6t] 'meist; darit mu|kibas, nerSt-
mbas neveikli iet’ (M E IV 163, E H II 675)
Verba temet noz. 'uzmanigi verot’ vareja ar parnesumu iz-
veidoties an no 'apmulst, apdullt’, no ka talakaja nozimes attis
tiba gan 'meist’, gan '(apmulsuma, nesapratne) raudzities, verot
Par so nozimju sakaru sal apv. blenst, blenzt 'mekus runat,
meist’ un liter, blenzt 'nekustigi skatities; uzmanigi skatities’
-> ‘verot’.
Tas pasas nozimes ka temet ir apv. tamet [a] 'verot, merl$et ,
atv tarns, tamuks, tamulis 'vientiesis, mu|l>is, slipkis, neveiklis’,
tamu(ot [uo] 'nepratigi runat; runat bez sakara; gri|oties* (M E
IV 147).
Pec cita uzskaia (Endzelins) temet laikam no kr apv. тямить
zinat, saprast’ (bet tad neskaidras paliek formas ar -a. ) un IS.
temyti no bkr. valodas (Frenkels, Kara|iins).
Sk. ari: tame, tamnieks. К
EF 2 1079, M-E IV 171, Pok 1063
tempt [tempt], apv. [erh2]; Is. tempti 'stiept’. Forma tempt <
*tenp-ti. Ta ir varda tiept < *tenp h (sk. tiepties) etimolo^iska
paralelforma, laikam no kursiskajam izloksnem, kur en parasti
nav parveidojies par -ie . Varda nozime 'dzert heliem malkiem,
nepartraukti dzert’ izveidojusies no 'stiept’. Sal. apv. stiept
'dzert’ (M-E III 1079) Sal. an 17. gs. piemeru; «dazs sljiietas
lielu darbu danjis, kad viqs viena malka alus kannu izstiept
temuks
390
var» (Mane 4t 25). Sal. ari apv. tamprs [am] siksts, ciets’
(Is. tampriis 'siksts, elastigs’).
Sk. an: stampa.
Bl 6 197, EF 2 1055 un 1099 M E IV 129 un 162
temuks 'munis’— sk. temet, tumsa.
temulis 'mujkis, neveiklis’— sk. temet, tumsa.
tencinat [tencinat]. Atv. no verba tenkt (apv ) 'p|apaf (-<— sacit,
te kt’), no ka ari tenkot (sk.). Nozimes attist ba: 'teikt’ —► 'slavet’
'pateikties’ (Par nozimi sal. teikt '51ауёГ, arh. pateikties .)
Ar senako noz. 'slavet, cildinat, daudzinat’ izskaidrojama verba
forma (iter., kauz.). Saja nozime vards folklora: «Visi |audis
to vien teica: Tais majas cakli puisi! Nu atnacu, nu redzeju
Tencinatus teva delus . . » (LD 9335, 13) legustot nozimi 'pa-
teikties’, verbs mainijis rekc ju — parast ar dat. agraka ak.
vieta. (K)
В HI 197, Bl 6 221, EF 2 1098, E H II 675, M-E IV 163, Pok
1088
tenderet 'grijoties, streipu|ot’ - sk. tenteret.
tene [tene2, e], tens [e2] (£en. -s), tenis [e2] tena [e], tens [e]
(apv.) 'plana plevite’: «putrai uzravusds tene» (M-E IV 172),
«(siera) tadu planu teniti vien nuogriez» (R. Blaumanis — E-H
II 677); is. tene ‘straumes neskarta vieta upe’, teneti 'stingt,
(sa)biezet, savilkties’, kr. тень (bsl. tenja) 'ena’, apv. 'iinija,
svitra, rinda’, тень 'majas jumts’, ukr. тшь, p. cien 'ena’, si.
tanoti, tanute 'sasprindzina, stiepj velk, izples’, gr. tenos 'cipsla,
st egra, ciesi nostiepta saite’, lat. tenuis 'plans, tievs, saurs,
smalks, vienkarss’, tenus 'nostiepta aukla Pamata ide *ten-
'stiept, vilkt, sasprindzinat, savilkt, saspilet’ —► adj. 'plans, tievs,
izdilis’, no ka ari la. tievs (sk.). No adj. 'plans’-* subst. 'plana
kartipa, plevite’ —► 'ena’ (kr. тень). No adj. 'izdilis’ verbs
'(iz)dilt’: apv tenet [tenet2], tenat [^| 'dilt, novajet’, tens [:]
'|oti novajejis cilvdks; caurspidiga drana’ (E-H II 677). Sal. apv.
tena «No lielas gu|as palika ka teffa/'kanlrurr a’da vien, kur nu
speks rasies» (Naudite; DL Piel 1891 7 106).
No saknes nozimes atv-u semantika attistijusies dazados
virzienos. Apv. tena, tenis an 'bernu adas izsitumi, mazas sejas
putites’ Adj tens [5] 'mierigs’. «tens laiks, udens» (E H II
677; sal. ar Is. tene ); si nozime no 'sastindzis’ *- 'savilkts,
saspringts’. Apv. tanis 'zirneklis’ 'tas, kas velk, stiepj’ (M-E
IV 129; sal. an tikis, tit)
Sk. an: tels. (K)
В II 318 un 625, EF 2 1080, HF II 863 M-E IV 172, MM I 475,
Pok 1065, W H II 666
tenkot [t^nkudt], apv. [фп2], tenkat; kr. apv. тякать (psi. *t$kati)
'runat niekus, p|apat’, sloveiju tekniti vei sties pie kada’. Atv
no subst. tenka(s), kas savukart no tenkt (apv.) 'pjapat’ (-<—
'sacit, teikt’). Vardam iespejama divejada cilme.
391
tenteret
1. Pamata ide. *tek- 'sniegt; izstiept roku (sniedzot, iiidzot,
sapemot)’, no ka laikam ari teikt (sk.); sakne paplasinata ar
n iespraudumu. Nozimes talaka attistiba: 'sacit ко sniedzot,
Iiidzot, saqemot’ —'sacit; p|apat’.
2. Pamata ide. *teng- 'domat, just’ (Endzelins), no ka lat.
tongere 'but pazistamam, zinat’, osku tanginud (abl.) 'uzskats’,
ssk.. frekkja pamanit, pazit, saprast, go. f)agkjan [thankjan]
(germ. *frank ja) 'domat, арзуёгР, v. denken 'domat’, a. think
'domat, uzskatit, saprast’. Baltu un slavu valodas blakus *teng-
ari *tenk-, kas var sakpoties ari ide. formas variacijas. Par
g : k miju baltu valodas sal. Is. teigti 'apgalvot, sacit’: la. teikt
Latviesu valoda forma ar -en- saglabajusies iielakai ekspresijai
vai (Endzelins) izveidojusies no kursiskajam 1г1окзпёт. Nozi-
mes attistiba: 'domat’ —► 'zinat, pazit’ —*- kauz. 'panakt, ka zina;
ieskaidrot’ -+ 'sacit, teikt; p|apat’.
Verba tenkt un atv-u nozimi va^ja ietekn^t c tas cilmes tenkt
(arh.) 'izturet’ (Lj 308), ka pamata ide. *tenk- 'stiept’ no saknes
*ten- 'plest, stiept’ (no ka ari la. tit, tincinat sk.). Par nozimes
attistibu 'stiept’ ->• 'izturet’ sal. apv. stiept 'izturet’. Savukart
noz. 'stiept’ уагё)а saistities ar 'gari runat’.
Par nozinwm 'runat, p|apat’ —► 'tenkot’ sal. v. sprecben 'runat’:
ssk. spraki 'bauma, tenka’.
Sk. ari: kengat, tencinat, tincinat. (K)
В HI 197, Bl 6 221, KI 127, Fei 487, M-E IV 164, Oxf 917,
Pok 1067 un 1088, Vr 607, W-H II 690, Меркулова 5 100
tenkt 'p|apaf— sk. teikt, tenkot.
tenkt 'izturet’— sk. tenkot, tincinat.
tenteret [tenteret], apv. [en, en2] 'ar griltibam (ari streipu|ot) iet’.
Pamata ide. *ten- 'stiept, vilkt, sasprindzinat, saspilet’, no ka an
tit (sk.). Atv. no verba *tentet, kur da|eja saknes reduplikacija;
par formu sal. pit : apv. pentet : penteret. Par nozimi sal. tas
pasas cilmes lat. tendere 'stiept, vilkt’ un kr. тепсти 'stingri
nostiept, ar piilem vilkt; vilkties’.
Disimilacija la. apv. tenderet [en, en2] 'grijoties, streipu|ot,
stivi iet’- «Mus’ kungam piedereja Khbu kaju vagarits; Ka tas
kosi tende^ja Pa tiem kungu tlrumiem» (LD 31477 var.).
Varda tenteret sako^ja nozime laikam ir bijusi '(ко smagu)
stiepjot, velkot, ar grutibam vai streipu|ojot virzities uz prieksu’,
no ka tagadёja nozime. Apv. tenteret ari 'neveikli ки51ё11е5,
neveikli taisities pie darba vai ёвапаз’ (E-H II 675), ко vareja
ietekmet ar tit, tities saistita semantika (sal.: «titles pa kajam»,
«ко tu tur vdl tipajies?»).
Subst. tenteris [en, en, en] 'kas neveikl iet, kas kliip,
grijojas, kam stivas kajas; klaipotajs; kam darbs neveicas, kas
tinas citiem pa kajam’ (M-E IV 165, E-H II 675). Lidzigas
nozimes ir apv. tentelis. (Sal. tas pasas cilmes tuntulis .
tuntufot [uo]).
tepe 392
Hom. tenteret (apv.) 'p|apaf ir citas cilmes: ar disimilaciju
no *terteret (atv. no *tert : teret 'p|apat’; sk. terzet).
В II 626, E II 509, M-E IV 164, Pok 1065, W-H II 662
tepe; Is. 1ёра1аз 'ziede, smere’. Atv. no verba tept (Is. tepti) 'ziest,
smeref. Vardu liter, valodai ieteicis J Alunans (Al II 299).
Paraugs tarn bijusi lietuviesu vardi, uz ko norada A unana
ieteiktie atv. tepals (Is. tepalas) 'ziede, smere’ un tepejs (Is.
tepejas) 'ziedejs, srr^retajs’. Sie atv-i latviesu valoda nav ievie-
susies. Ka glezniecibas, telniecibas un celtniecibas termini vardi
tepe (kr. замазка, v. Kitt > la. sar. kite) un tept (kr. замазать,
v. verkitten) akcepteti 20. gs. 20. gadu sakuma (ZTV 43).
Latviesu izloksnes tept 'ziest, smeret’, iter, tepet (parn. 'daudz
est’), subst. tepeklis 'netirigs сПуёкб, smulis; tas, kas daudz
ed’, tepca, tepcs 'smulis’ (M-E IV 165), notepcoties [uo] 'позтё-
reties’. «nuotepcuojies ka sivens» (E-H II 100).
Pamata *tep- 'ziest, triept’, kas laikam ir skapu atdarinajums
(Fasmers, Maheks) Ar noz. parnesumu 'sist’; sal. kr. apv.,
ukr. тептй, c. tepati 'sist’. Par sadu noz. parnesumu sal. la.
smeret ’ziest’, vienk. 'sist’.
Varda ekspresivitates pastiprinasanai radies ieskapas lidz
skapa mikstinajums: t' > k’ > fa, no ka kept, kepkt (sk.).
Analogi c. tepati > depati [d’epati],
Sk. ari: tapt.
E II 47, EF 2 1081, Mach 640, M-E IV 165, Stang 2 185, T 319,
Ф IV 44
terauds [terauds], apv. [au]. Aizguvums; no lib. tjeroda 't.p.’ (>
la. apv. terods [uo]), resp. no adj. tieroudi 'terauda ’ (: tiera
'asmens’, tara 'ass’). Aizg. sastopams 16. gs. latviesu uzvardos
(Bl 1 266), 17. gs. vardnicas (terods Mane I 173, terots Lj 302).
Kops 18. gs. vardnicas forma terauds (Lg II 345, St 316).
Ket 426, M-E IV 172, Zeps 1 190
terce [terce], apv. [er, er2] Tas pasas cilmes ka tecet (sk.), atv.
no pamatverba tekt ’t. p.’ Forma terce < tece ar r iespraudumu
ka apv. terst <. test. Apv. tece [e2] 'urdzipa, purva vai p|avas
strautips; izsusejusi upes gultne; zema vieta, pa kuru silcas
udens, kas var iasikt; mitra ieplaka lauka; mitra ieplaka, kur
aug lapu koki; za|aina vieta starp tirumiem; parpludusi vieta bez
notekas (u. c.)’; sal. Is. teke 'dzi|a, straumes neskarta vieta
upe’. Sal. ari apv. teclte 'tecipa’ (U I 280).
Tas pasas cilmes ka terce ir apv. tercels (*tercelis? Endze-
lins— M-E IV 165) 'dobite, ko iecert celma sulam’.
EF 2 1074, M-E IV 172
tercis 'Jisl^igs сПуёкб’ sk tirdit.
terdit 'tirdit’— sk tird t.
teret, terinat — sk. tarksket, terzet.
teret [t5ret], Aizguvums; no vlv., vh. teren, teeren 'lietot, patent;
est’ (v. zehren 'partikt (no ka); novardzinat’, verzehren 'apest’).
393
terzet
Pamata ide. *der- 'plest, raut, sljelt’ (no ka la. dirat). Qerm.
valodas vards sakotneji attiecinats uz ga[as plesanu edot; sal.
tas pasas cilmes v. zerren 'raut, plest’ Aizg minets 18. gs.
vardnicas (St I 316, an atv. terlgs, terlba, ierirfs u. c.). Vards
lietots plasak neka musu dienas; sal.: «tur es savu veselibu
esmu terejis» (Wei 125), «salna terets, rusa te^ts» (kas cietis
no salnas, no miltrasas, Wei 126).
KI 877, M-E IV 173, Tr VIH 348
terga, tergava 'p|apa’— sk. terzet.
ter gat, tergavdt, tergavot 'p|apaf— sk. terzet.
tergat — sk. tegdt, terzet.
terpt [t5rpt], apv. [er2] Pamata ide. *ter- 'berzet, griezot berzet;
griezt, urbt’ (no ka ari tirs, sk.) ar p saknes paplasinajuma.
La. *terp- > terp-. Nozimes attistiba: 'berzet’ —► 'tirit’ —► 'post,
kopt, darit glitu’ 'gerbf. (Par nozimju sakaru sal. gerbt.)
Verbi terpt un gerbt valodas vesture lietoti paraleli pec
novadiem. Sal pirmajos Bibeles tekstu tulkojumos: «ne Zalmanis
ieks visa sava goda ta ар1ёгр1э ir bijis» (Reiters 2 18), «ir
Zalamans visa sava godiba ta neva apgerbts bijis» (G1 4 12).
Verba terpt senakas nozimes 'tirit; post, kopt’ paradas 17. gs.
lietojuma, attiecinot uz zemes kopsanu. G. Elgers ka sinon mis-
kas izteiksmes lieto «es apar(u), es artin ar(u)» un «es zemi
izterp(ju)» (Elg 1 409), «gu|ama zeme, neiz(s)stradats tirums»
un «neapterpta zeme, neapterpti tiruma lauki» (1 314). Jedz enu
'zemkopiba’ vips izsaka ar vardkopu «zemes izterpsana» (1 340).
Ari 'lauku ipasuma parvaldisana’ (p. wlodarstwo, lat. villicatio)
vipam ir «zemes terpsana» (laikam «zemes apstradasanas ru-
pes» vai «rupes par zemes kopsanu», Elg 1 588). Lidztekus
G. Elgers vardu terpt lieto an *£erbt’ un 'pusljot’ nozime: «es
apterp(j)as, apvelkas» (1 296), «es Дг1ёгр]а5, izvelkas, izaujas»
(1 469), «es krasni [kraspi] 1г1ёгр]и, es izpuska(ju), es izger-
bj и» (1 521).
Atv. terps, apterps 18. gs. 'silts apgerbs’ (Lg II 346, St
I 316). Vel 19. gs. terps ir bijis sauru apvidu vards, ta nav
70. gadu vardnicas (V, U).
No terpt 'tirit’ apv. terpums [$r] 'pjava’ ('no krdmiem iztirita
(meza) pjava’), g. k. Kurzeme un Zemgale, kur ar to an daudzi
vietvardi.
Apv. terpt, ari terpit, terpinat 'tirit’ att ecinats uz zirga (kakla)
kopsanu : «zirgam ienasi; jSterpinS kakis» (M-E IV 174). No
sejienes arh. terplis, terpelis 'zirgu arsts’.
Sk. an: tarps.
В II 318, Jeg 6 53, M-E IV 174, Pok 1071
terpums ' (no krumiem iztirita) p|ava’— sk. terpt.
terzele, terza, terzans 'p|apa’— sk. terzet
terzet [terzet], apv. [er, er], terzet [ef]. Pamata ide. *ter- skapu
atdarinasanai, sekundari '(daudz, ska|i) runat’, no ka an la
testis
394
apv. teret 'p|apat’ (Is. tarti, taryti *teikt sacit, izrunat’) tarkSket
(sk.). No paplasinatas saknes *terg- > b *terz- > la. terz-,
no ka bijis verbs *terzi > apv. terzt [er2] 'gari un plasi izruna-
ties’; iter.-dur. terzet. Skapu кора er > er er > er, kursiskajas
izloksn5s ef > er. (Ar kursisko izlokspu terzet sal. formu
terzet 'p|apat’ PJavipas.) Atv apv. terzele [er, er], terza [ef,
er2], terzans [§r2] 'p|apa
No saknes paralelforrnas *terg- la. apv. tergat [§f, §r2]
'p|apat’, tergavat, tergavot [uo] 'p|apat; ilgi un ska|i runaties’,
terga, tergava ’p|apa’, liter, tergat [§r] (> apv. tegat) 'p|apat,
iztaujat
Sk. ari: tegat, tirdit, tirgus, tirzat. (K)
M-E IV 166, 168, 173 un 175, Pok 1088
teslis, teseklis, tesele 'tesamais cirvis’— sk. test.
tesmenis, apv. tesmens, tesmin(i)s, tesmine; Is. tesmu.6 (gen. ies
mens) apv. tesmenys 't. p.’ Atv. no zudusa verba *test 'tukt,
briest’, sal. Is. testi 'pietiikt (par tesmeni pirms atnesanas), but
ar pietukusu tesmeni (p rms atnesanas)’.
Tas pasas cilmes ir apv. tasla 'govs ar lielu vederu (kas
daudz dzer); tas, kas daudz ed’. Hom. tasla rudzu miltu kiselis’;
sal. Is. tasla tesla mtkla’ (-*— tas, kas briest’). Pamata ide.
*tek- I *tek 'briest, tukt, no ka ar noz. parnesumu 'but griitniecei’
—► 'dzemdet’ 'berns’: si. iakman 'рёспасё]з, Ьёгпб’, gr. tekos
'berns’, teknon 'berns, dzivnieka mazulis’, tekeln 'dzemdbf Lat
viesu valoda seno lidzskapu celma (-men-) vardu liter, valoda
tagad lieto ka (i)jo celma vardu (tesmenis gen -pa). Apv. an
desmens, desmene, desmins ’tesmenis’, kur d- varbiit no verba
det zist (Endzelins) vai desas ’zarnas’.
Buck 249, EF 2 084, EF II 867 un 899, M E I 459, IV 134
un 168 MM I 466, Pok 1057, Sanders 152
test [test], apv. [e2], test; Is. tasyti kr тесать (ssl. tesati) 't. p.
(iter.)’, bulg тесам 'tesu’, seniru tai 'cirvis’, ssk. frexla 'tbsamais
cirvis’, sav. dehsa(la) '(tesamais) cirvis', v. Dachs 'apsis’ (-<—
namdaris’), he. taks- 'saistit, buvet’, si. tak§ati 'darina, ЬйУё,
rada, aptes’, ave. tasaiti 'buvb, rada’, gr. tekton 'namdaris,
amatnieks’, lat. texere 'aust, pit, buvet, veikt namdara darbus’,
tela (< *texla) 'pinums’ —'audums’, oset. tast 'liekties’, tagin
^samais cirvis’. Pamata ide. *tekp- .'pit, Ьйуё! (saistot pirmat-
nejas celtnes sienu pinumus) 'apdarinat (celtnei vajadzigos
kokmaterialus)’, no ka b. *tes-ti > la. test, test. Iter tastit
(apv.). No nozimes 'apdarinat ar cirvi’ -*' apv., sar. 'pert, sist’
Subst. teslis, teseklis ' tesamais cirvis’, apv. tesele, tesila 't. p.’
(Par formu sal. tekt : tecinat : tecila )
Sk. an taisit tass
В II 627, Buck 592 E I 772, EF 2 1065, Euler 1 184, HF II
867, KI 118, M-E IV 168 un 175, MM I 468, Pok 1058, T 320, W-H
395
tevs
II 678 Абаев III 220 un 235, Ив 12 13, Гам Ив 3 706, Мартынов
2 26, Тр 6 151 un 248 Ф IV 50, Ц 474
testis 'cilveks, kura drebes spid no netirumiem’— sk. taskit.
teteris; Is. tetervas, tetervinas 't. p.’, teterva 'teteru matite’, pr.
tatarwis 'teteris’, kr. тетерев, apv. тетёра 't p.’, bsl. tetrevb,
skr. тетеревь 'fazans’, ukr. тетервак, bkr. цецёря, bulg. тётрев
'teteris’, c. tetrev 'mednis’, p. cietrzew ’teteris’, si. tittirah 'irbe’,
gr. tetraon, tetrax 'kads putns’, lat tetrax 't. p.’ Pamata ide.
*tet(e)r putnu balss skapu atdarinasanai un palielu putnu
apzimesanai. (Sal. lat. tetrinnire peksljinat.) No sas formas ari
samera nesen ieaudzetu putnu apzimejumi (sal titars). La
teteris <. *tetervis.
EF 2 1084, HF II 886, L III 111, M-E IV 169, MM I 500,
Pok 1079, T 320, W H II 677, Гам ИвЗ 541, Ф IV 52
tetis [tetis], apv. tete [ё]; Is. tktis, apv. tete 't. p.’, teta 'tante’, pr.
thetis 'уес1ёу5’, kr. apv. тата, p. tata, c. teta, go. ata, si. tatah,
gr. tetta (vok.), tata (vok.), la tata ’tdvs’ (parasti bernu runa
vai milinama uzruna). Pamata ide. *t&ta, *tata, kas saistas ar
ide. *atta 'tevs, mate’ (sal. lat. atta, kr. отец, psi *о/ьсь no
*attikos 'tevs’; si. atta 'mate, vecaka masa’). Vards ir izveidojies
bernu runa ar zilbes te (ta) reduplikaciju. Saknes patskanis
pagarinats ekspresiva runa.
Sk. ari: tevs.
E 1V2 326, ЁЕ 2 1085, Fei 62, HF II 860. L III 112, M-E IV
176, MM I 471, Pok 71 un 1056, T 320, W-H II 650, Tp 3 24, Ф IV
26, Ц 321
tevs [tijvs], Is. tevas 't. p.’, tevai 'vecaki’, pr. taws, towis 'tevs’,
thewis 'tevabralis’. Pamata ide. *te-, kas redupliceta veida ir
varda tetis (sk). Forma tevs <. *tevas, kur v (ц) iespraudums
starp te- un galotni laikam hiata noversanai. Ari narev. tevs
[tevs] ar tadu pasu nozimi.
Dem. tevins senak lietots an teva mi|ai apzimesanai: «Ko,
bernipi, dansim, Bez tevipa palikusi?» (LD 4720), «Nav mamipas
teicejipas, Nav 1ёу1ра zelotaja» (LD 4739). Vardu saja nozime
aizstajis tetins, kad formu tevins attiecinaja g. k. uz dzivnieku
viriskajiem ipatpiem.
Apv. tevins ari 'virs’: « . . vipas tevips, катёг vel dzivojis,
tacu bijis Leisos par mezsargu» (J Jaunsudrabins Dauniene
(1914).—Kop. r., 1981 III 60).
Atv tevocis [t^vuocis] (laikam -uok- <2 ok ), apv tevucis
[?] 'vira vai sievas tevs; onkulis’ (18. gs. tikai Kurzeme, Lg II
346); sal. Is tkvokas 'gados vecs tevs; vecaistevs’, teviikas
'tetips, vecaistevs’
Atv. tevija ir A.Kronvalda jaunvards (1870, Kr I 207, U
I 304), kas vipa rakstos lietots рага1ё11 formai tevzeme (darinats
pec v. Vaterland parauga, St II 634). 19. gs. saja nozime an
ticet
396
teviska (V 1 340, 2 225, U I 304, laikam рёс kr. отечество
'tevzeme’ parauga, kas no отец 'tevs’).
Folklora savienojums «tevs mamipa» ar nozirni 'vecaki’; vards
vecaki ir samera jauns dannajums laikam pec v. Eltern 't. p.
parauga (alt 'vecs’) Folklores piemdri: «Dievs dod man ta
dzivot, Ka dzivoja tevs mamipa» (TDz 37585), «Bare mani evs
mamipa baro pieci balelipi» (TDz 37618).
Ari dsk. tevi lietots ar noz. 'vecaki’ (Is. tevai). Piem. «Ziema
tevu istaba tautasmeitas sacereja savu dziesmu virkni» (F Briv
zenieks — Pagalms 1881 22 219). Arhaiska izteiksme tevi vai
tevu tevi 'senci’; piem.: «aizgajis pie teviem» (miris), «pec tevu
tdvu parasam»
Buck 103 un 1303, E 1 265 un 361, EF 2 1085, KK 29 195
L III 112 Lanszweert 42, M E IV 177, Pok 1056, Schmalstieg ! 89,
T 320, Zinkevicius 1 19, 2 80, Гам-Ив 3 765, Tp 3 24
ticet [t cet]; Is. tiketi t p ’ Sens tagadnes t-celma verbs, vsk.
1. pers. lieu (Is tikiii}, dsk. l.pers. (arh., apv.) ticim, liter.
ticam. Pamata verbs tikt (sk. tikta) ar senako noz. 'but piemero-
tam, deret’, no ka atv. ticigs 'piemerotd, derigs’ —► 'uzmanigs,
cakls, atrs’: «ticigs [cakls] stradnieks» (Pludonis— ME IV
181), «ticigi (v. fleissig) ravu kapepes» (E H II 680), «laid
ticigaki!» (brauc atrakl, turpat). No 'piemerots, derigs’ izve dojas
an noz. 'tads, uz ko var pa|auties, dross’: «ticigs zirgs» (zirgs,
uz ko var pajauties, dross, U I 308), «es itin ticigi [drosi] tur
busu» (M-E IV 181) un adv. ticigi 'pastavig’: «vins ticigi baras»
(DL Piel 1893 10 150).
Blakus adj. ticigs 'tads, uz ko var pa|auties, dross’ (sal
an apv. tike ns 'dross, parliecinats’) verbs ticet 'pajauties, uzti-
ceties’: «vipam var ticdt», «ticamas zipas»; «man, ba|kus tesuot,
biezi gadas ieknabt kaja, juo viena ruoka nav ticama» (E-H II
679) No sejienes verba noz. 'nesaubigi atzit par pareizm piepemt
par patiesu, par eksistejosu pec ieksejas parliecibas, bez objek-
tiva pieradijuma (seviski reli^ijas jautajumos)’ Si nozime lai
kam izveidojusies kristigas baznicas darbinieku hetojuma
Par nozimju sakaru sal. v. glauben 'ticet’, senak 'uzticeties,
pajauties’. Savienojums «ticet uz (Dievu)» no lat. credere in —► v.
glauben an.
No ticigs atv. ticiba ar senaku noz. 'piemerotiba, dengums’
—► 'ipasiba, parasa, daba, raksturs’: «berns rada, kada bus viram
ticiba [daba, raksturs]», «tarn zirgam palaikam tada ticiba
[ipasiba paradums]» (M E IV 180). Saja nozime sal. ar tikums.
Talakaja attistiba noz 'pa|aviba, uzticiba’ —► 'reiigiskie uzskati,
pa|aviba uz Dievu’.
Atv. uzticet(ies) nozime sakotneji attistijusies atbilstosi ticet
nozimes maipam. Kad pamatverbs leguva rtiigisku nokrasu, ta
agrakajas nozimes dajeji lietoja uzticet(ies). Tas seviski sakams
par refl. uzticeties, bet an uzticet izlok nes saglabajis noz
397
tiepties
'pa]auties’: «Vips, kam uzticeji, nu par tavu puostu k|uvis»
(R Blaumanis — E-H II 737). Si verba nozime liter, valoda
izzudusi sakara ar jaunako noz. 'ar pa|avibu aizdot, nodot
glabasana vai uzraudziba, aprtipiba’: «uzticet kadam naudu,
uzticet zirgu», «mate savu bernu citiem neuztic». Si nozime
izveidojusies 19. gs. v. anvertrauen ietekme
Atv. uzticigs vel 19. gs. beigas 'ists, krietns un pastavigs
sava aroda’ (Sirmais) —► 'tads, uz ko var pajauties, dross’.
Pec cita uzskata (Endzelins) ticet senaka noz. ir 'but ciesi
saistitam’ vai (Mazulis) 'but istam, patiesam’.
Narev. tibt 'uztic6t’ laikam k|udains rakstijums < *tikt. (K)
Bielenstein — Mag XIII 3 44, Buck 1167, 1206 un 1463, E 1 793,
EF 2 1090, Jeg 6 98—101, KK 29 195, KI 260, L III 112, Maziulis
6 264, M E IV 179, P 250, J. Sirmais —DL Piel 1893 147 151,
Zinkevicius 1 19, 2 80
tiekties [tiekties], apv. [tiekties]; Is. tiekti 'piegadat, apgadat, saga-
dat, sagatavof, tiektis 'iegadaties; sagatavoties’. Pamata ide.
*teik- : *tik 'sniegt(ies), izstiept roku (sniedzot, ludzot, sape
mot)’ laikam no saknes *tek- 'sniegt(ies)’, 'stiept, stiepties;
izstiept roku (sniedzot, ludzot, sapemot)’. Par saknes skapumiju
sal. tiktzb. Nozirni 'sniegties (pec ka) verbs saglabajis tiesa
un parnesta nozime
18. gs. vardn cas an pamatverbs tiekt 'censties sasniegf (Lg
II 344, St I 314), no ka attiekt '(pec ka) tiekties sniegties;
sasniegt’ un attiekams 'tads, kas skar; attiecigs’ (Lg II 40, St
I 314). No ta jaunaki atv i attiekties, attiecigs, attieciba.
Atv. tieksme ir 19. gs. beigu jaunvards (pec llksme, tiksme
parauga). Atv. attieksme ir J. Endzelina darinats jaunvards
20. gs. 30. gados (Ozolips 1 50), leteikts varda attieciba aizsta
sanai (E 4 31), bet liter, valodas prakse iesaknojusies abi vardi
ar da|eju nozimes atsljiribu (LLVV I 465 un 466)
Sk. ari: attieciba, tikot
EF 2 1077 un 1088, M E IV 209, Pok 1057
tieleties [tieleties], apv. [ie, ie2] . Atv. no verba tielet (apv.) 'kadam
ko uztiept, kadu parrunat; runat pretim, lebilst; (iz)kaulet’:
«saimniece saka tielet nuo zida duci adatu» (M-E IV 210)
Pamata ide. *ten- 'stiept, vilkt, sasprindzinat, saspilet’ (no ka an
tiepties, sk.), no ka b. *ten-los, *ten-la > la. apv. tiels, tiela
ar morf. var tielis [tielis, ie2], ttele, tiefa [ie] 'tas, kas tielejas,
stndas, letiepjas; tiepsa’. No stem subst. atvasinat verbi tie-
let(ies), apv. tielaties, tieloties [uo], *tie[at(ies) (sal. iztie[at
'ar pulbm izdabut’, E-H I 490).
M E IV 210
tiepties [tiepties], apv. [ie-ie2]; Is. temptis, 'stiepties’, kr. apv. тепстй,
тепать (*t?pati) 'stingn nostiept, ar pulem vilkt; vilkties’, ssk.
pambr 'uztucis, resns’ (-*— 'izSpilets’), lat. lempus 'denipi’ (ap-
zimejums nostieptas planas adas de|), horn, tempus laiks laika
tiesa
398
posms’ (-«— 'izstieptais, nomeritais laika posms’). Pamatverbs
apv. tiept [ie] (< *tenpti) 'stiept, аг рй1ёт vilkt’: «vips man
tiept uztepa savu kazuoku» (M-E IV 211), parn. 'pastavet uz ко,
uztiept’: «vips grib tiept, ka es tuo esmu darijis’ (turpat) Sal.
Is. tempti (< *tenpti) 'stiept, vilkt; sasprindzmaties’ Latviesu
valoda saja varda en > ie, iekams vel pirms p bija maimjusies
nasepa kvalitate Kursu valoda un kursiskajas izloksnes, kur
en neparveidojas par ie, tapat ka lietuviesu valodas varda np
> mp, un izveidojas forma tempt (sk).
Pamata ide. *ten- 'stiept, vilkt, sasprindzinat, saspi^t’ (no
ka ari tievs, sk.) ar p saknes paplasinajuma.
Latviesu valoda nozimju zipa diferencejusas verba formas
ar un bez ieskapas s-: pamatnozimi paturejis stiept(ies), bet tiept
(liter, valoda atv uztiept) un tiepties ieguvusi parn. nozimi. Si
diferenciacija notikusi iepriek^jos gadsimtos. Vel G F. Stenders
lietoja abas refl. formas ka sinonimus: «Un redzetu, ka darza
skaistums tiepjas, . . Ka zivs un piles peld, ka jura stiepjas»
(St 4 261).
Atv. tiepsa [ie], apv. tiepa [ie], ttepe, tieplis, tiepelis, tiepfa,
tiepsis, tiepulis t. p.’ Apv. tieponis [tiepuonis, ie2, ie2] 'tiepsa,
(dsk ) nilji’.
Verba stiept iter, forma staipit ir relativi jauna, ta izveido-
jusies pec saknes skapu kopas parveidojuma en > ie. Lidzigas
iter formas verbam tiept nav. Senakais iter., kas veidots no
vesturiskas pamatformas *tenpti ar saknes patskapa miju, sa
glabajies apv. verba iztampities [am] 'izstiepties (par drebem)’:
«jaka iztampijusies» (E-H I 488); sal Is. issitampyti 'izstiepties,
izstaipities’.
Ar saknes patskapa miju ari apv. adj. tamprs (< *tanprus)
'siksts, stingrs’ («tampra zeme», E-H II 666) un 'ciess, uzspilets’
(«parak tampri cimdi», turpat); sal. Is. tampriis 'siksts, elas
tigs’.
No saknes redukcijas pakape apv. tipt (< *tinpti) [i, i2]
'savilkties makopiem, makties’: «gaiss tipst, driz bus lietus»
(M-E IV 202); sal. Is timpti 'stiept es’. Atv tipuhs [T, i2] 'mazs,
plans makonis; spalvu makopu virkne’, horn, tipuhs 'tiepsa*.
Verbs tipu[ot [fipu|uot] '(drusku) makties; tumst’: «vakars
tipu|uo» (A Austrips — M E IV 202), atv. tipu[ojums [T] 'zir-
nek|u savilktie tikli’: «tipu|uojumus saule nuo rita uz nuoras var
labi redzet; tas ir uz sausu laiku» (M-E IV 202) .
Sk. an: stiept, tempt, tieleties, tincinat, tiss. (K)
В II 319, Bl 6 196 un 197, E II 150, 1 377, EF 2 1079, M E
IV 129 un 211, Pok 1064, T 317, W-H 660 un 661, Меркулова 3 59,
Ф IV 45
tiesa [tiesa]; Is. tiesa 'patiesiba, taisniba’. Atv. no verba *tiest
'darit hdzenu, taisnu’ (sk. taistt) vai no adj. Hess (arh.) 'taisns’
(sk. tiess). Musdienu liter, valoda ir varda tiesa vairaki nozimes
399
tiess
sl^pi. Adjektiva tiess nozimei 'taisns’ —► 'pareizs, istens’ (sal.
patiess) atbilst tiesa ’patiesiba’: «Tiesa, tiesa, ne melipi, Ko
тащ да man sacija» (LD 24872, 6) un ar to saistita noz.
'taisniba, pare zs viedoklis’: «рёс (istas) tiesas»—pec taisnibas,
«runat no tiesas»—runat patiesi, pec parliecibas. Sekundari
izveidojui as vairakas nozimes juridiskaja sfera: 1) juridiska
taisniba’, piem., «spriest tiesu», sal.: «lesim, laci, uz kundzipu,
Kam kundzipis tiesu dos (var : Kuram kungi tiesu spriez)» (LD
2290, 1); 2) liter, valoda izzudusi noz. (dsk.) 'tiesibas’: «meklejot
savas likumigas tiesas» (J. Jaunsudrabips. (1932), Kop r. 1982
VII 178); 3) 'likumiski vai citadi pienaciga da|a’: «Nebeda, delu
mate, Tava tiesa nezudis» (LD 2333,1); 4) izzudusi noz. 'node-
vas’: «Tas nospriestas dienas, kad ijeniijam tiesas bija jamaksa»
(St A 1 99); 5) novecojusi noz. 'zemes ipasums’; «lopi iegajusi
muizas tiesa»; 6) novecojusi noz. 'novads’" «vins aizgajis dzivuot
Valmieras tiesa» (M-E IV 214), 7) musdienu liter, valoda domi-
nejosa noz. 'iestade juridisku jautajumu izsljirsanai’ (lidz 19. gs.
'jebkura iestade’). Sakotneji juridiska izpratne lietota noz. 'da|a’
(—► 'apmers’) ieguvusi plasu visparinajumu, piem., «vips ir par
galvas tiesu garaks».
Atv. verbs tiesat Senak ari noz. 'spriest’; piem.: «Tiesa nu
pats, kas letak ir: sauli lidz ar visu debess-pulku neizsakamos
lielos ripl^os ik dienas apkart zemi vadit, jeb zemi par gadskartu
savu ce|u vadit un pa tam ik dienas apgrozit. . » (St 4 178).
No adj. tiess 'taisns’ atvasinatais subst. tiesiba jau 18.
gadsimta, bet ar citu nozimi —'atklatiba, likumiba, taisnigums’
I (St I 315). Musdienu liter, nozime vardu ieteicis A. Kronvalds
(1871), piem.: «sieviesiem . . atdod jau pa da|ai cilveku tiesibas”
(Kr I 568), «mes gribam tiesibas atdot un pienakumu izpildisanu
nopras t» (Kr I 577) A. Kronvalds meginaja juridiska izpratne
diferencet vardus taisniba (v. «objektives Rectit») un tiesiba (v.
«subjektives Recht», Кг I 459), kas prakse nav ieviesies.
Adj. tiestgs senak 'patiess, pareizs’ (sal. patiesigs); piem.:
« . . jo vairak kalendars top parraudzits, izre^enets un ar saules
lidzinats, jo vips labaks, tiesigs ir un nekrapj» (St 4 143)
Adv. patiesi (ar nozimes niansi [pa tiesi]) izveidojies no
priev. pa savienojuma ar subst tiesa senako dat. formu; par
galotni sal. «pa labai rokai» = «pa labi roki». Folklora un
izloksnes adverba рага1ё1а forma ir pa(r) tiesu un patiesam;
piem.: «Sak’ patiesi (var.: par tiesu, patiesu), tautu meita, Busi
mana vai nebusi» (LD 14801, 1). Adj. patiess laikam no ad-
verba. (K)
Bl 6 214, Buck 427 un 1429, EF 2 1088, Lanszweert 145,
M E IV 212
tiess 'patiess sk. tiess.
tiess [ti ss]; Is tiesiis 'taisns, taismgs’, kr., ukr. тихий (psi. Ихъ)
'kluss, lens, rams’, bulg. тих, c. tichy, p cichy 't. p.’ Tas pasas
tievs
400
cilmes ka taisit (sk.), atv. no saknes *(s)tei- 'smails, ar smailu
galu’ 'lidzens, taisns’, vai no verba *tiest (Is. tiesti/'vilkt,
stiept, darit taisnu’).
Senaka forma *teisus > *tiesus; zuduso u-celma formu
aizstajusas o- un jo-celma formas Hess (arh.; sal. liter, patiess)
un Hess. Par nozimem ’taisns’ -* 'tiess’ sal. teikumus «iet taisni
( = tiesi) uz prieksu» un «teikt taisni (= tiesi) acts».
Adv. tiesam 'taisni, tiesi’ piemers: «No tas dienas tiesam pa
nede|u bija izslavets liels tirgus» (K Barons. Samaitata tirgus
brauksana (1864), Raksti, 1928 64). Adv. tiesam [tiesam] (Is
tiesiom 'taisni, tiesi’), apv. tiesam, tiesum. Formu tiesam J. En-
dzelins atvedina no savienojuma «tiesam acim» (sal. lat «rectis
oculis intueri»—verigi liikoties, E III2 113). Atv. tiesamlba,
действительность, 20. gs. 50. gadu jaunvards (Latviesu-krievu
vardnica, 1953 650).
No verba *tiest bijis an adjektivets divdabis tiesams 'zinams,
pazistams’ (lat. certus, Elg 1 364 un 430); par formu sal. ciest
: ciesams.
Adv. patiesam [patiesam] ir priev. pa + adj. tiesa dsk.
dat. vai instr.; izloksnes ari patiesus un patiesi [pa’tiesi] (sal.
pattest) Varda senaka ar virzisanos saistita nozime 'itin taisni,
pavisam taisni’ vel izloksnes: «ej patiesam!» (M-E III 123).
Slavu valodu vardos nozime 'kluss’ laikam no 'lidzens, gluds
(par ildens limeni)’, no ka 'nekustigs, rams, bez veja’ -+• 'kluss’.
J. Endzelins salidzina ar it piano 'lidzens, gluds; kluss, lens’
un saistot ar si. Нхъ, par vardu taisit, taisns, tiesa, tiess
semantikas pamatu saka. «Var domat par taisnu, lenu, miengu
gaitu vai lidzenu, klusu udenslimeni» (M-E IV 124)
Sk. an: tiesa
Bl 6 214, EF 2 1089, KK 6 26, Mach 643, Maziulis 6 264,
M-E IV 215, Ф IV 63
tievs [tievs]; Is. apv. tpvas 'tievs, plans, srnalks’, kr , ukr. тонкий.
(ssl. 1ьпъкъ no psi. *1ьпъ) 'plans, srnalks , bulg. тънък 'plans,
tievs, srnalks viegls’, c tenky 'plans, srnalks’, p cienki 'plans,
Smidrs’, asor. cenki 'plans, vajs’, sav. thunni, dunni, a. thin,
v. diinn 'tievs, plans’, si. tanii!} 'tievs, plans, mazs, vajs’, lat.
tenuis 'plans, tievs, saurs, srnalks, vienkarss , oset. teen tievs,
plans’. Pamata ide. *ten- 'stiept, vilkt, sasprindzinat, saspilet’
(no ka an tit, sk.). Forma no sena u-celma (*tenu ), kam se-
kundari pievienotas adj. izskaijas; *tenu-os > b. *tenyas, no ka
Is. *tenvas > apv. tgvas un la. tievs. Atv. verbs (kauz.) tievinat.
Sk. an: tiepties.
В II 318 un 625, Buck 889, EF 2 1086, Ю 148, M E IV 215,
MM I 474, Oxf 917, Pok 1065 un 1069, Sch-S I 134, T 319, W-H
II 666, Абаев III 262 Ф IV 76
tik, apv. tiek; Is. tick 't p’, tik, 'tik, tikai, tikko’, narev. tik 'tikai’.
Sens saliktenis, kura pirmaja da|a vietn tas (sk.) celms, ot-
401
tikis
raja — partikula ik (*iek no vietn jis celma). Sakotneja forma
* tikka (nek vsk. nom.-ak.; sal. Is. tiekas 'tikdaudz’) > apv.
tick, no ka proklitiski tik.
Sk. ari: tikai, tikam, tikko.
Buck 939, E 1 609, EF 2 1087, KK 29 195, M 3 90, M-E IV
181 Zinkevicius 1 19, 2 80
tikai, apv. tikain, tikais, tikait u. c.; Is. tiktai, apv. tiktai ’t. p.’
Saliktenis, kura pirmaja da|a tik (sk.) un otra— vietn. tas (sk.)
forma: *tiek(a)-tai > *tik-tai > tikai; sal. Is. tiktai < tiektai
no senaka *tiek(a)-tas (Frenkels).
Pec cita uzskata (Endzelins ar ?) tikai < *tik-kai
E 1 609 un 611, EF 2 1087, M-E IV 182
tikam apv. tikam, tiekam(s), tiekam(s) Sena nomena (sakotneji
saliktepa) *tiekas locijuma forma — vir. vai nek. vsk. dativs un
siev. dsk. dativs vai instr, (ar velaku tiek- > tik-). No sa
nomena ari tik (sk.). Sal. Is. tiekas 'tikdaudz’.
E 1 609, EF 2 1087, M 3 93, M-E IV 209
tikko [tikkuo]; Is. kq tik *t. p.’ Saliktenis, kura pirmaja da|a tik
(sk.) un otra — vietn. kas (sk.) forma: *tiek(a)-kan > tik-kuo.
M 3 72 M E IV 183
tikis; Is. tikliis 'godigs, ticigs’. Atv. no tikt (sk. tikt?). Senaka
forma *tiklus; pec u-celma adjektivu izzusanas paralelas formas
tikis un arh. tikfs: «meitene tik|a, teicama sieva taps» (M Stobe.
Veselibas gramata, 1795 30). Nozimes attistiba: 'derigs -> cakls,
veikls, stradigs’ —► ’godigs’. 18. gs. beigas fiksetas sis varda
nozimes ar dazadam niansem: 'derigs, piemerots, kartigs, tiku-
migs, ratns, pieklajigs’ (v. brauchbar, schtcklich, ordentlich,
tugendhaft; artig, manierlich’, St I 320)
Senakas nozimes 'derigs’ (-* 'piemeiots, labs, patiess’) at-
spogu|ojums laikam ir GManceJa tekstos, piem.: «macaities no
siprties no tiem, katriem [kuriem] netikla maciba ir un (katri)
Dieva nebistas» (Mane 4i 40), «vips, negribddams usjembt
nepatiesu, netiklu ticibu, .. isgaja» (4i 41).
Folklora un izloksnes tikis parasti ar noz. cakls, veikls,
stradigs’; «Slipkd, slip^i, netikliti (var.: neveikliti), Kam nelidi
lidumipa?» (LTD II 934), «tikis darba stradnieks» (M-E IV 183).
Ari К Firekeram tikis ir 'atrs, mundrs, cakls’ (Fiir 2 483) So
nozimi vareja ietekmet adj. *tekls 'atrs, veikls’ no verba tekt
’steigties, skriet; tecet’ (sk. tecet); par formu ar e sal. apv.
natekfa < *netekle 'netikle’.
Par vardu tikis un tecet sakaru sal. folklora: «Spodriteji,
tikliteji Gudras mates padomips: Vai setaje, vai laukaje, Ka
bitite tecedama» (LD 6890)
Forma ar e gan vareja izveidoties ari no tiktb izzudusa
etimologiska dubleta ar e вакпё (sk. tiktb); lespejama ir abu
faktoru mijietekme.
19. gs. 70 gados tikis dazados novados lietots ats^irigas
tikis
402
nozimes: 'derigs, krietns, godigs, apzinlgs, kartigs, pieklajigs’
(U I 307), 'ratns, ar labiem tikumiem; kautrs seksualajas
attiecibas, skists’ (V 2 227). Si pedeja nozimes nianse liter,
valoda k(uvusi dominejosa.
Sk an: cakls. (K)
E 1 746, EF 2 1091, Jansons 2 13—15, Jeg 6 101, M E IV
183, Wei 127
tikis [tikis], Is. tihklas 't. p.’ Tas pasas cilmes ka tit (sk.). Pamata
ide. *ten- 'stiept, vilkt, sasprindzinat, saspilet’ atv. *ty.-tlo-m > b.
*tin-tla-n ar velaku pareju vir. dzimte *tintlas > *tinklas > la.
tikis. Varda sakotneja nozime laikam 'tinot (pinot) izveidots
prieksmets — zvejas riks’. Par sakaru ar tit sal. tina 'kads
tikis’, arh. tits ’tikis’: «zirneksla tits» (Fiir 2 390) Apv. an tine,
tineklis 'tikis’ (M E IV 192).
В II 626, E 1 350, EF 2 1098, Jeg 7 93, M-E IV 200, Pok
1065, T 323, Петлева Эт 1982 37
tikmer [tikm^r]. Blakus tikmer ir apv. tamer 't. p.’ no ta + *mfra,
kur pirmais vards ir vietn. tas nek. vsk. nom., otrais — varda
mers (sk.) senaka paralelforma. (Sal. kamer.) Liter, valoda
ieviesies sin. ar tik (sk ) pirmaja da]a. (K)
M-E IV 183
tikot [tikuot, i], apv. [i2], tikat; Is. tykoti 'tiekties, censties; lukoties
pec ka, glunet, luret’. Atv. no tikt (apv.) '(no)verot’ senakas
noz. 'sniegties (pec ka)’. Pamata ide. *teik- : *tik- 'sniegt(ies);
izstiept roku (sniedzot, ludzot, sapemot)’, no ka an tiekties
(sk.). No noz. 'sniegties (pec ka)’ -> 'tiekties (pec ka), karot’.
Apv tikt nozime '(no)verot’ izloksnes piemit ari iter, tikot [uo],
tikat
Pec cita uzskata (Frenkels) vards ir slavisms
EF 2 1090, M E IV 200
tiksme — sk. tikta.
tikt3 (tag. tiku); Is. tikti (tag tinkii) 'deret, patikt’ Pamata ide.
*teik- . tik- laikam no saknes *tek 'sniegt (-«— 'stiept’); izstiept
roku (sniedzot, Iiidzot saijemot)’, no ka ari tiktb (sk ) Forma
*teik- vareja izve doties no *tek- divejadi 1) stiepuma pakape
*tek- > *teik- (sal. tegat s^irkli kengat), 2) no *tek- ar n ie-
spraudumu *tenk- (sal. tenkot), kam blakus sonantu mija *teik-
(sal. teikt . tencinat). Nozimes attistiba. 'sniegt, sniegties (lidz
kam)’ -* 'but p emerotam (kam), deret’ -> 'patikt’.
Verba nozimi 'but piemerotam deret’ saglabajis apv. notikt
'noderef: «Notik man veca druva, Notik veca mamujite: Veca
druva ganiklem, Mamujite padomam» (LD 3186, 5; var.: «Kam
dereja veca zeme, Kam veca mamu uja?») No ’but piemerotam’
—► 'but veiklam, caklam’ No sejienes folkl ticis (tikusi) = tikis
(tikla) 'cakls, veikls, stradigs’.
No 'deret’ —► 'but simpatiskam, patikt’. Par nozimju 'derigs’
un 'patikams’ sakaru sal.: «Tikamo ['piemeroto, derigo’] priedi
403
tikt
deju, Tikamo ozoliqu; Tikama matesmeita Man krekliiju audejipa»
(LD 11526). Vairoties no homonimijas ar tikt ’k|ut’, saja nozime
inf tikt (oti reti lieto (biezak gan laika formas, piem., tag.
3. pdf’s, tik), bet parasti atv-u patikt.
Atv. tiksme ir 19. gs. beigu jaunvards pec varda liksme
parauga, no ta tiksms, tiksmigs, tiksmot [uo] tiksminat(ies)
Sk. an: ticet, tikis, tikums.
Bl 6 218, Buck 1100, EF 2 1092, Jeg 6 91 M-E IV 183
tiktb (tag. tieku)-, Is. tekti (tag. tenku) 'tikt, nakties; pietikt; sniegties,
aizstiepties; vajadzet, notikt, gadities’, go. fieihan (* penhan
< £erm. *tenko-) 'plaukt, zelt, veikties, sekmeties’, v gedeihen
't. p.’ Pamata ide. *tek sniegt (-«— 'stiept’); izstiept roku (sniedzot,
ludzot, sapemot)’. Saknes sakotneja forma latviesu valoda ir
parveidota. Blakus tag. *tenku > tieku izveidota jauna paradigma
рёс lieku : likt, liku parauga tieku : tikt, tiku (Zubatijs,
Endzelins) lespejams gan, ka sada paradigma izveidojusies,
sapliistot diviem vienadas vai idzigas nozimes sinonimiem ar
tuvu cilmi — tikt (tag tiku, pag. tiku; sada tag forma sastopama
izloksnes, E-H II 681) un *tekt (tag. tieku, pag. *teku, sal. Is.
tekti, tag. tenku, pag. tekau) Ka formas ar -i- un -e- mijusas
un semantiski bijusas tuvas, rada Is. tekti : tiktis notikt, gadi-
ties’. (Par formas tikt cilmi sk. ari tikta.)
Nozimes attistiba: 'sniegt (sniegties)’ -► 'k]ut (pie ka, kur,
lidz kurienei’ -> 'k|ut (kadam, par ко)’. Sakotneja nozime vel
redzama dazos verba locijumos un savienojumos, p em.: «vai
kapnes tiek hdz loganP» (= vai kapnes sniedzas lidz logam?).
Sada nozime verbam piemit an atv-a aiztikt (apv. letojuma):
«cepure pakarta par augstu, berns nevar aiztikt ['a zsmegt’]»
(M E I 56). No sejienes aiztikt liter, nozime 'aizskart’.
No nozimes 'k|ut (pie ka)’ -*• 'iegut, dabiit’. Sal. «tikt pie
majas»—1) 'nok|iit pie majas’, 2) 'iegiit maju’.
Lai noverstu parlieku polisemiju, dazas tikt agrakas nozimes
liter, valoda izzudusas bet tas redzamas atv-os (priedek|u
verbos), kas leksiskaja 5151ёта k|uvusi patstavigi, t. i., seman-
tiski neatkarigi no pamatverba: pietikt (sal. folklora «netika
speka vairak iet», M-E IV 185), notikt (sal.: «kas tur tiek,
tiek braucis vien», turpat; arh. tikums 'notikums’, St I 320),
iztikt (sal.: «nu уа}^гёз tikt bez puisa», J. Jansevskis— M E
IV 185)
Vardam iztikt agrak bijusi ari cita nozime —'izdabat’; sai
nozime to aizstajusi iztapt un izpatikt. Agraka lietojuma piemen
«Ьёгт vairs tevam neka nevareja iztikt» (E. Zeibots. Iz latviesu
ciemiem, 1897 125), «kamer kada persona vai iestade iztiek un
kalpo so viru godkaribai un patibai, tamer vipi tos з1ауё»
(Vensku Edv. Par so un to, 1894 10).
Pamatverbs tikt liter, valoda zau^jis an nozimi '(iz)dzivot,
ек5151ёГ, ко tagad izsaka atv. pdrtikt. Par pamatverba attiecigo
tikt
404
nozirni sal.: «tai nekas, аг ko tikt, un ka badu busot jamirst»
(K Barons (1863)—Mazs avots kalna ce|as, 1983 59) No tikt
saja nozime tiksana 'partika : «visu cauru vasaru redzam [bites]
ziemai tiksanu valjam majas» (G. Braze. Ka Paleijas Janis savu
busanu kopis, 1844 213). Musdienu valoda to aizstajis vards
partika
Atv-a satikt semantika izveidojusies no divam tikt nozimem:
1 no tikta agrakas nozimes 'deret’, no ka sadzivot, sapras
ties : «satiek ka cimds ar ruoku» (M E III 763); ar neparveidotu
tagadnes formu folklora «Satik man dzivojot (var.: lenaidiija
netureju) Ar kaimiija meitiqam» (LD 6512 var.).
2 . no tiki" nozimes 'k|ut (pie ka)’ -► 'sastapf; «puisis pie
tiltipa saticis kungu» (L-P VII 269). Folklora un 18 — 19. gs.
literatura satikt abas nozimes biezi ar dat piem. «Gana labi
man satike Ar abeju lakstigalu: Vipa dzied abele, Es balipu
maltava» (Ц-Dz 2201), «Ja mi|am Dievam satieci, Tad nemilci
no ta!» (K. Hugenbergers. Dazdazadi raksti, 1860 2 32), «kam tik
vien ta satikas» (F Malbergs. Seris un Nara (1886)—Raksti,
1925 238) Si reakcija laikam izskaidrojama ar sattkt uztversanu
ka 'tikt klat (kam)’, bet ta var bitt ari vacu valodas ietekme (v.
begegnen ar dat).
No satikt A Kronvalda atv. satiksma 'Verhaltnis, отношение’
cilveku attiecibu apzimesanai. Vards iesakpojas valoda forma
satiksme: «lai saimnieki. . stiprina labuo satiksmi starp sevi
un gajeju» (Baltijas Vestnesis — ME III 762). Tulkojot ar so
vardu polisemisko v. Verkehr ('attieciba, apiesanas, apgroziba,
satiksme’, D 1 1178), ari satiksme 19. gs beigas ieguva poli-
semisku raksturu. Jau 19. gs. 80. gados to saka lietot nozime
'(ce|u) kustiba, parvietosanas (pa ce|iem)’, piem.: «satiksme ar
e^ipazam» (BV 1887 149). Si nozime k|uvusi par galveno kops
20. gs 30. gadiem Vel 20. gs. 20. gadu sakuma par terminu
piegema vardkopu jauzu satiksme '|auzu attiecibas, sakan’
('сношения людей Menschenverkehr’, ZTV 32).
Ar vardu satiksma A. Sterste izveidoja gramatikas terminu
satiksmas vards 'prepozicija’: «[tas] rada, ka viens prieksmets
satiekas ar otru» (Latviesu valodas maciba, 1879, I 10). Kops
1889 g. sis termins lietots forma satiksmes vards (A. Laimiqs);
ta ап К Milenbaha un J. Endze ina «Latviesu valodas maciba»
(sal. 13. izdevuma 1939, 77) un citas macibu gramatas lidz
20. gs. 30. gadu beigam. Pec tam termins prtevards (LVPV 1 70)
Sk. ari: teikt, tiekties, tikta, tikums. (K)
В II 250, Bl 6 219, Buck 658 un 1366, E 1 93 un 746, EF 2 1077,
Jeg 6 96, KI 238, Maziulis 6 264, M-E IV 184, Pok 1057
tikt '(no)verot’—sk. tikot.
tikums; Is. tiklmas, apv. tikiimas ' (no) deresana, dengums’. Atv.
no tikt abiem homonuniem (sk hfe/ab). Lidz ar to vardam ir
divejada nozimes attistiba
405
tikums
1. No tikt senakas noz. 'deret’ tikums 'dengums’ —► a) 'pa-
radums; ipasiba, daba’: «рёс vecaku tikumiem»— pec veciem
ieradumiem (St I 320), «sunim supa tikums», b) 'caklumSj
veiklums, stradigums u. c. pozitivas dzives iemapas’ —► 'morala
vertiba, pozitiva morala ipasiba’. Par nozimju dengums’ un
'tikums’ saistibu sal. v. Tugend 'tikums, tikliba’, senak ’dengums’
(vienas cilmes ar v. taugen ’deret’).
Tautasdziesmas tikums g. k. izteic praktiskas dzives iemapas,
ipasi caklumu, veiklumu, darba prasmi un stradigumu, ari prak-
tisko sapratu un gudnbu (bez moralas kategorijas visparina-
juma): «Bititei, masipai — Abam viens tikumips: Viena cakla,
otra cakla, Krietna darba daritaja» (LTDz I 1087), «Es, tautieti,
neraudziju Tava skaidra augumipa; Darbu tavu vien raudziju,
Tavu labu tikumipu» (LTD IV 1702,1; var.: «Tavu gudru pa-
domipu»).
Vards tikums par visparigu labas rakstura ipasibas apzi
mejumu (v. Tugend) k|uvis tikai 18. gs. beigas un 19. gadsimta
17. gs. autori saja nozime lieto vardu gods (Mane I 191, Lj 79),
un K-Harders vel 19. gs. sakuma norada, ka gods labak atbilst
attiecigajam jedzienam neka tikums (piem., goda darbs ’tikumigs
darbs’) un ka сПуёка tikumibu vistuvak izsaka godiga sirds
(Wei 153). Zieme|vidzemes apstakjos viijs konstate, ka latviesiem
gan ir daudzu atsevisl^u labu rakstura ipasibu (atsevisku ti-
kumu) apzimejumu, bet nav preciza visparinata apziir^juma. Ar
vardu tikums apzimdjot tikai kadu patikamu ipasibu vai darbibu,
kas isteniba varot but an netikums. Turpretim G. F. Stenders
Augskurzeme jau 18. gs. beigas поуёгорэ, ka ar vardu tikums
apzime «visu, kas pieklajas»; teikums «kam labs tikums» no-
г!тё—kam ir kads labs paradums vai laba veiksme, prasme
(St I 320). Uz to, ka sadai varda izpratnei vareja but tikai
lokals raksturs, norada varda tikums tulkojumi 19. gs. 70. gadu
vardnicas: «tikums .. ipasiba (v. Eigenschaft), kuras raksturs
уё! janosaka ar apzimetaja «labs» vai «jauns» pievienosanu» (U
I 307), «tikums .. кг. качество (ipasiba), нрав (daba), v.
Eigenschaft (ipasiba), Wesen (raksturs, izturesanas), Natur
(daba)» (V 2 227).
Visparinata moralas ipasibas nozime vardu tikums lietojis
A Kronvalds (1873), moralu iztu^sanos un morale ipasibu
kopumu apzimedams ar vardu tikliba: «bagatibu pret tiklibu
iemietot» (SDP IV 98), «priecaties par savu 1ёуи un sentevu
tklibu» (Кг II 188). Vardu tikliba 19. gs. 80. un 90. gados
aizstaja tikumiba (Purs II 78), ar ko izteica ari jedzienus 'etika’
un ’morale’ («tikumibas maciba», SDP VIII 96, RLB KV IV 4213)
Pohsdmiska v. Tugend ietekme vards tikumiba (un sin. tik-
liba) 19. gs. beigas ieguva an nozirni ’tiriba, kautriba dzimumat-
tiecibas», kas liter, valdoda k|uvusi dominejosa.
2. No tikt senakas noz. 'notikt, gadities’ (sal. atv. notikt; sk.
ti andas
406
tiktb) izveidojas tikums 'notikums' (St I 320, E H II 681) un no
noz 'iegut, dabut’ tikums 'leguvums, manta, partika’: «Va-
nadzinis lerbes l^era, Es no^eru tautu meitu; Vipam ziemas
tikuminis, Man miizarn ligavipa» (LD 22864).
Abi homonimi folklora dazkart sapludusi, un tikums izpro-
tams gan ka caklums un darbigums, gan an ka turiba un
bagatiba: «Talu, talu daudzinaja Mus’ masipas tikumipu: Sud-
rabipa nastas nesa, Viilanisu greznumipu Pate auda, izrakstija,
Bra|i piiru kaldinaja» (LDzA I 34).
EF 2 1077, E H II 681, Jansons 2 13, Jeg 6 91, KI 795, M E
IV 186, Wei 153
tilandas, tilodas 'laivas gridas de|i’— sk. tilts.
tilat 'izklat’— sk. tilts.
tilet balet’— sk tilts.
tilpt — sk. tel pa
tilts [tilts], Is. tiltas 't. p.’ Atv. no zudusa verba *telt '(iz)klat,
(iz)platit’ vai no sa verba paralelforrnas *tilt, sakotneji verbal-
adjektivs (pag. pas. divd.) Tatad tilts sakotneji 'izklats, izplatits’
-► subst. 'tas, kas izklats, izplatits’. Pamata ide. *(s)tel- 'izklat,
izplatit’ —► adj 'lidzens, plakans’, subst "lidzens pamats, delis’
No verba *telt (*tilt) iter., kauz. tilinat (U I 305) un iter.
tilat (apv.) izklat; but izklatam, izplestam un zut balot’: «lini
tila», refl. «man vel rudzi tilajas (zust) tiruma gubas», «lini
izklati tilajas (balinas)» (E-H II 681). Ar analogu sekundaro
nozimi tilet 'balet, deddt’ «izmercetus linus liek uz lauka tilet»,
«kapepes bija izkliestas, lai til» (E. Dinsbergs M-E IV 187).
Piemeri ar iter , kauz. tilinat 'izklat (la balinatu), bahnat’’ «linus
vajaga tilinat, tad skiedra atlec nuo kauliem», «audeklus saule
tilina (balina)» (M-E IV 187), «Edat ga[u, panasnieki, Kaulus
man atdodat; Ka es varu pavasari Gar purvmalu tilinat (var
Piegu|a balinat)» (LD 19267 var.) Ar saknes patskapa miju
apv. tale '(linu) balinasana’, verbs talet 'balet’ (M E IV 127)
Saknes *tel atv-i daudzas valodas ieguvusi пог '(lidzens)
pamats, gnda, delis’ u tml Is apv. tile 'laivas dibena delis;
planka’, patalas gu]vieta, gulta’ (-<— 'gu|amais sols, lava’ burtiski
'paklajs’), pr talus 'gnda’, kr., ukr тло (skr тьло, psi. *tblo)
'pamats, grida’, c. tla 'grida’, p. tto 'fons, pamats’, asor. tlo
'grida, pamats, dibens’, seniru talam (< *tld-mo-) 'zeme’, ssk.
pil(i) 'de|u siena’ (germ *ptliz 'de is’) /п/ja 'grida, planka pel
'pamats, dibens’, sav dil(o) 'de]u siena, grida’, dtlla delis,
grida, ku£a klajs’, v. Diele 'grida, delis’, si talam 'lidzenums,
lidzena virsma; delna’, gr telia '(spe|u) galds, plaksne’, lat.
tellus (< *telnos) 'zeme’, oset. teerxeeg ’sols’.
La. tilts (tapat ka citu valodu atbilstosie apzimejumi) sakot-
neji saistijas ar sasietam, sapitam kartim vai zagariem noklatu
ce|u ('izklats, izplatits’): «Es savai ligavai Lidz pirtei tiltu taisu,
Lai kajipas nenosita ( var.: Lai kajipa neslideja), Tumsa nakti
407
timotins
staigajot» (LTD XI 45). Par tiltiem deveja an saistitu karsu
vai sprungu|u klajumus pagalma (eku starpa): «Netisami es ie-
braucu Greznu Jauzu setipa. Tiltiem gristi pagalmipi, De|iem
sistas istabipas» (LTD II 51).
Ceja par strautu sprungu|us aizstaja delis vai deji, kas
ieguva to pasu nosaukumu, kuru velak attiecinaja uz buvi par
upi. Par nozimes attistibu sal. v. Brucke 'tilts’, apv. 'deJu grida’,
bruck 'de|u sols pie krasns; sprungu|u ce|s . Sal. an tas pasas
cilmes la. brugis < vlv. brugge 't. p.’.
Tas pasas cilmes ka tilts ir la. tilandas > apv. tilodas
[uo] > tilaudas (apv. ari formas ar -ll- un morf. var. tilandes,
tilandi) 'laivas gridas de|i; airu soli; brangas’. Vards ir kursu
cilr es
Рёс cita uzskata (Ketunens) tilaudas varbut no lib. tila-loda
'laivas dibena delis’.
Sk. an: talka, telpa (K)
В II 259 un 318, III 186, Buck 721, E IV2 323, EF 2 1093
un 1094, HF II 892, Jeg 3 68 un 83, 8 82, Ket 421, KI 131, L III
113, M-E IV 127, 187 un 189, MM I 487, Pok 1018 un 1061, Tr
II 55, Vr 608 un 610, W-H II 655, Zeps 1 190, Абаев III 274,
В. А. Дыбо - ВСЯ 1961 5 18, Ф IV 65
timeklis [timeklis], apv. [i2], timeklis [timeklis], timekls [timekls],
timeklis, timeklis. Atv. no subst. *tims vai verba *timet, kura
sin. ir apv. timinat '|oti smalki verpt’. Tie savukart no tit (sk.)
senaka nozime 'verpt, aust’. Sal. Is. tymai, apv. tymai (dsk.)
'masalas, vsk. tymas 'masalu izsitumi’ (-«— 'izsitumu tikis’). La.
*tims nozime vareja but '(srnalks) tikis’. Varda forma no *tin-
mas ar velaku in > i. Lietuviesu formas laikam in > j. > y.
Latviesu valoda paraleli vareja izveidoties an formas ar isu i,
ja izruna pirms m zudis n (ka apv. vieme(r) < vienmer).
Apv. forma an tineklis [7], kur nasenis asimilejies ieskapas
dentalajam s^dzenim vai an n no verba tit formam (: tina 'tikis’).
Vards timeklis liter, valoda 'zirnekja tikis (bnva daba)’,
apv. ari 'pineklis, tikis; |oti srnalks audums; miksti verpta dzija’,
parn. 'gurdens, slabs cilveks’ (sal. apv. tina 'gars pavediens;
tu|a’).
Apv. iimitj-S 'pipljerigs, leni veicams darbs’ no *timinis (sal.
timinat '[oti smalki verpt’): «tads limits sarezgitu dziju tit,
veldres veltu labibu pjaut» (M-E IV 201).
Pec cita uzskata (Frenkels) timeklis var but no p. dyma 'kads
audums’ (> Is. tymas, dymas 'kads ipah^js audums’). К
EF 2 1096, M E IV 201
timinat 'Joti smalki verpt’— sk. timeklis.
timiijs 'leni veicams darbs’— sk. timeklis.
timotips [timuotips]. Aizguvums; no v. Timothy (ari Timothygras
jeb Timotheegras) 't. p.’, kas savukart no ang|u valodas. Nosau-
timss
408
kums pec amenkapa Timotija Hensena (Timothy Hanson), kas
atvedis auga seklas no Amerikas Anglija
LKV XXI 42887
timss, timss 'tumss’— sk. tumsa.
tma, tine, tinekhs 'tikis’— sk. tikis.
tincinat [tincinat], apv. [in2]. Atv. ar saknes patskapa miju no tenkt
(apv.) 'p|apat’ (<- 'sacit, teikt’), no ka ari tenkot (sk.) No kauz.
nozimes ’vairakkart likt sacit’ -*• 'vairakkart prasit; neatlaidigi
(iz)praspat’ Arh. tinkat tincinat’ (U I 307). Forma ar -in- no
kursiskajam izloksnem un saglabajusies ekspresivitatei. Izlok-
snes an paralelformas ar in > i: «kuo nu ticeni bernu tik
daudz!», « . Skrups^is ticinaja talak» (M-E IV 275).
Hom. tincinat (apv.) 'spidzinat’ ir vienas cilmes ar stiept un
tiepties (sk.). Pamata ide. *tenk- 'vilkt, stiept, spilet’ (no saknes
*ten ), no ka la. arh. tenkt 'izturet, realizet’ (<- 'izvilkt’): «Dievs
zin’, ka vips to var6s iztenkt»— Dievs zina, ka vips to vares
izdarit jeb gala vest (Lj 308). Ar saknes patskana miju iter.
tincinat: «Ka^is kurmi tincinaja, auklipa karina(ja) (var.:. . spi-
dzinaja, Auklipa piesiedams)» (LD 2246, 1 var.). Sa verba
semantika ietekmejusi ari horn, tincinat ' (iz) pra&pat’ nozirni. tas
nenozime vienkarsi '(iz)praspat’, bet gan 'neatlaidigi (ari uzsta
Jigt, pat netaktiski) (iz)praspat, pratinat’.
Tas pasas cilmes ir apv. tinkoties [tihkuoties] 'vilcinaties’—
ar saknes noz. ’vilkt’ atspogu|ojumu. (K)
В II 446, III 197, Bl 6 221, E 1I12 561, EF 2 1098, M E IV 192
tine [tine], apv. tinis. Aizguvums; no vlv. tine, afri. tine, tiene vai
vh. tine, tijn [tin] 'koka trauks, kubls’, kura pamata laikam Alpu
substrata ’ vards. Aizg. minets 17. un 18. gs. vardnicas: tina
'muca ar vaku, kura latvietes glaba savas drebes u. c.’ (Lj 312),
tine 'segta ba||a, ko vini ka drebju kasti lieto’ (Lg 348)
Doo III 412, EF 2 1097, ME IV 201, W-H II 682, Zev 2 275
tinkat 'tincinat’— sk. tincinat.
tinkoties 'vilcinaties’ sk tincinat.
tinksl^et [tinksket], apv. [in], tinkset. Pamata skapu atdarinajums
(interj. tinks!), kas parasti saistas ar metala (piem., neliela
zvana) skanejumu Daudzus dazadu valodu skapu apzimejumus
atvedina uz ide. *(s)ten~, no ka ari la. stenet (skj, bez s- si.
tanyati 'atskan, ieskanas; kauc, auro; sale’, lat. tonare 'rukt,
dardet’. lespejams, ka an la. tinksfcet ir sas saknes tals reflekss
(*ten : *t&- > b. tin).
Tapat ka senindiesu valoda verbs latviesu izloksnes saistits
ar dazada rakstura skanam un trokspiem, piem.: «glaze tinks»,
«p|aun rudzus, ka tinks vien», «sasahs ta, ka tinks» (M E IV
192), an par putnu balsim (A. Upits E-H II 683). Lidzigi an
iinks(^)inat (iter., kauz.). Tacu varda forma un semantika ir
latviesu valodai ipatneja, tas izveidojusas latviesu skapu verbu
sistema vairaku vardu mijietekme: ar varietu skapu raksturu ir
409
tirdit
tinksket, trinksket (strinksfcet), triksket, tirksket, tiksket, bet
visos sajos verbos jutama skapu kompleksu savstarpeja saistiba
un nosacitiba.
Sk. an: trinksket. (K)
M-E IV 192, MM I 476, Pok 1021, W-H II 690
tinte [tinte]. Aizguvums; no v Tinte 't. p.’, kas savukart no vlat.
tincta (aqua) 'krasots skidrums’ Pamata lat. tingere 'apslacit,
mitrinat, krasot’ no ide. *teng- 'apslacit, mitrinat’. Aizg. ттё15
К. F. Launica raksta macibas gramata («Pamacisana no rak-
stisanaS ar latviesu prieksrakstiem», 1821).
Lidz tarn lietots aizg. blaka (Mane I 48, St I 24, St A 2 32)
no vlv. blak, black 'melna tinte’ (sal. a. black meins’). Sis vards
vel 19. gs. 70.—80 gadu vardnicas (U I 32, II 690; V 2 227).
Valoda nav ieviesies pec sa varda parauga darinatais jaunvards
melne (sal ап кг. чернила 'tinte’: чёрный 'meins’; V 1 644)
Buck 1291, Doo 1 177, KK 2 115, KI 779 M-E IV 193, W-H
II 684, Zev 2 212
tintelet 'tistif—sk. tuntu(ot.
tipat — sk. tit.
tipinat [tipinat]; Is. typenti, iter, tipineti 't. p.’, kr. apv. тйпать
'klusam iesist; klusu iet uz pirkstgaliem, zagties’, bulg. apv.
типам 'speru, spardu (par lopiem), midu’, тйпъм 'eju’. Pamata
sens skapu atdannajums ar dazadu patskapu miju— *tep-
: *tap- : *tip- (redukcijas pakape, 2. Varbota). Sal. la. apv.
tepinat (augszemnieku tapynuot): «[zirgs] saka . zviegt un ar
kajam tepinat» (M-E IV 165), lapinat 'tipinat’ (variets: tapsinat
'dzirdami iet, ar kajam piesitot’, M E IV 131), ari 'kapinaf
(«tapinat izkapti», E-H II 667), bet visplasak lietoti atv-i ar tip-:
tipat 'nedrosiem so|iem iet, leni iet’ («berns, calis tipa», «vecs
zirgs tipa», M-E IV 193), tipinat 'maziem, nedrosiem so|iem iet’
(«tipina ka vectevs, suoli pa suolisam lena gaita», M-E IV 193)
ar apv. variantu tipsinat (A. Upits E-H II 683) un kauz. tipti-
nat: «Jurka . . tiptinaja zirgu sikiem nksisiem uz bazmeas pusi»,
J Niedre E H II 683)
EF 2 1099, M-E IV 193, Варбот 4 32 36 (К)
tipsinat, tiptinat — sk. tipinat
tipt 'makties’ sk. tiepties.
tipulis mazs makonis’— sk. tiepties
tira 'biezputra’ sk tirelis.
tirdit [tirdit], apv. [if, ir2]; Is. tirti 'petit, izmeklet, analizet’, tirdinti
likt izmeklet’. Pamata divas ide saknes *ter-
1. Ide. *ter skapu atdarinasanai, no ka sekundari '(daudz,
ska[i) runat’, no ka ari la. terzet (sk.). No sas saknes bijis
verbs *tert '(.daudz) runat’; sal apv tercis [ef] 'hskigs cilveks’
un iter, teret 'pjapat’. Saknes redukcijas pakape trans, tirt
(apv ) 'izpraspat, izzinat’ (: Is tirti). So verbu atv. (iter., kauz.)
ir tirdit (apv terdit) ar sakotnejo noz. likt runat’ —► 'neatlaidigi
tire 4iO
intensivi izpraspat (Par formu sal dzert : dzirdit; laikam bijis
an verbs *dzirt, sal. Is. girti 'piedzerties’).
No *tert ari iter. apv. tirdt [tirat, tipat] 'daudz un ska|i
runat, tarks^et’, kauz. 'ar labiem vardiem iztaujat’ (Fiir 2 486)
(Par formu sal. vert : apv. virat ) Citi kauz. apv. tirinat, tirdinai
' (vairakkart, ilgstosi) tirdit'; sal. Is. tirdineti 'petit, vairakkart
iztaujat’ Lietuviesu valodas ietekme J Alunans ieteica liter, va-
lodai tirdit 'рёШ’ (Al II 287), un A. Kronvalds dannaja jaunvardu
tirdonis [uo] 'рё1текз’: «radibas tirdonis»— v. Naturforscher
(1869, Кг I 525).
19. gs beigas tirdit lietots ап погппё ’kritiski analizet’: «vips
zin, ka vipa rakstu valodas zipa ta ka ta tirdis» (Vensku Edv.
Par so un to, 894 51).
2. Verbu tirt un tirdit nozimi ietekmejusi horn saknes *ter
'Ьеггё! (u. c.)’ semantika. No sas saknes la trit (sk.); sal. apv.
tirt knabt’. Var uzskatit, ka verbos tirt 'izpraspat, izzinat’ un
tirdit 'neatlaidigi, intensivi izpraspat’ sapludusi abu sakpu re-
fleksi. To jo seviski parada tirdit, kas izsaka ne tikai neitralu
izpraspasanu, bet an uzmaksanos ar jautajumiem, pratinasanu;
nozimes nianse 'nedot miera, urdit’ (K)
В II 454 un 629, EF 2 1059 un 1102, ^g 6 60, M-E IV 194.
Pok 1071, Ив 12 105
tire 'kartupeju un miltu putra’— sk. tirelis.
tirelis [tirelis], apv, tirelis [e, e2], tirulis; Is. tyreliai (dsk.) pur
vajs’, tyruliai, tyrulidi (dsk.) 'purvs, purvajs, tundra; tuksnesigs
vai mezonigs apvidus’. Pamata ide. *ta- 'kust, tecёt; zust’ atv.
*tai- : *ti-, no ka *tiro- 'miksta masa’; sal Is. tyre (arh. tyras),
dem. 1угё1ё 'putra’ An la. apv. tira biezputra’, tire 'kartupe|u
un miltu putra’ (Dienvidrietumu Киггетё, Kursu kapas; Endze
lins: sl^iet lituamsms). Vards tirelis laikam ir vecs deminutivs
(Endzelins) vai augmentativa (pamatvarda paplasinata) forma
(Becenbergers).
Pec cita uzskata (Jegers) yards ir atv. no adj. tirs ar
nozimes parnesumu: adj 'tukss, kails’ subst. ’tuksnesis, purvs’
(Noraida Frenkels )
E 1 344, EF 2 1099, Jeg 6 61, Laumane Onomast 199, M-E
IV 203, Pok 1053 (1054), H. Schall — Donum В 454—455,
Л Г Невская — Б-сл иссл 157
tirgus [tirgus]; 1§. tufgus 't. p.’, kr., ukr. торг 'tirdznieciba, tirgo-
sanas; (arh.) tirgus; (dsk.) izsole’ (skr търгъ > торгъ tirdznie
ciba, tirgus’, ssl. trъgъ 'Jauzu pulcesanas, tirgus, tirgus lau-
kums’, psi *1ъг§ъ), bulg. търг 'izsole, tirdznieciba’, c. trh 'tir-
gus’, p. targ 't. p.’, ssk., isl., zv. torg, d torv < torgh 'tirgus,
(tirdzniecibas) laukums’, alb. treg ’tirgus’. Sens Eiropas kul-
turas vards, kas vietu nosaukumos Нк5ё15 jau musu eras
sakuma Italija un sastopams lidz pasiem ziemejiem Skan-
dinavija.
411
tirgus
Varda tirgus nozime 'tirgosanas, laukums tirdzniecibai’ lat-
viesu valoda laikam ieviesusies ar slavu vai skandinavu valodu
starpniecibu intensive Austrumu starptautisko tirdzniecibas sa-
karu perioda 9—11. gs., bet pats vards latviesu valoda ir
senakas cilmes, mantots. Ta pamata ir ide. *ter- skaiju atdari-
nasanai, sekundari '(daudz, ska|i) runat’, no ka an la. apv. teret
p]apat’ un liter, terzet (sk.), tirzat (sk.). Ar g saknes papla
sinajuma apv. tergat [er], liter, tergat [er] p|apat (kur er-
> -er-). No sas saknes atvasinati substantivi lietoti gan daritaju
(apv. terga 'p|apa’), gan darbibu (apv. targa 'ilga tuksa p|apa-
sana; ska|a daudzu cilveku vienlaiciga runasana’) apzimesanai.
No nozimes 'ska|a daudzu cilveku runasana’ —► ’troksnis, burzma
senatne vareja izveidoties subst. 'vieta, kur pulcejas un runa
daudz |auzu’ -> 'sapulcu vieta, tirgus’. Ar sadu nozimi saista
Italijas senos vietvardus Istrijas pilsetas nos. Tergesti (ta
gad Trieste; G Meiers 1892), Venetas vietv. Opt tergium, Non-
kas— Tergolape, ka ari cilts nos. Tergilani Lukamja, kas visi
ir illiriesu cilmes vardi (H Krahe. Die Sprache der Illyrier, 1955
I 105).
Qermapu valodas vards ar о sakne; sal. an vietv. Torghattan
(kalns Norv6gija), Torgau (Vacijas pilseta netalu no Leipcigas;
var but pqrveidots slavu nos.).
Slavu un baltu valodas varda forma no saknes redukcijas
pakape. Par saknes patskani sal. terzet (apv. terzet): tirzat un
apv. turzat 'aplam, nepieklajigi runat’. Ls tufgus var but ari
aizg. no baltkrievu valodas. Savukart no lietuviesu valodas var
but la. apv. turgus [ur2] (Rucava). Forma ar -u- Kurzemes
dienvidrietumos var but ari sena kursu valodas iezime (kas
vispannata lietuviesu valoda) Paraleli formas ar i un и 17. gs
min G Elgers tyrgus dial, turgus (turgudiena Elg 1 109 tyrgs,
turgs 1 482); saja gadijuma apv. forma laikam lituanisms vai
tiess aizg. no baltkrievu valodas
Latviesu valoda vards tirgus saglabajis ar senako saknes
semantiku tiesi saistitu noz 'troksnis’: «kas se par tirgu?» kas
se par troksni? (U I 308). Tam atbilst arh. tirgdt 'trokspof
(Lg It 351), tirgoties [uo] 't p.’ (LI I 308), 'trokspaim runat’
(M E IV 195)
18 un 19. gs. tirgus an 'cena’ («tirgus knt», Lg 11 351;
«tirgus sacelies», St I 322, «tirgus jeb cena», PA 1863 2 13).
Sens atv. ir tirdzinieks ( enieks), bet no 18. gs. beigam pec kr.
торговать торговаться parauga tirgot [uo] 'kaulet’, tirgoties
'kauleties’ (St I 322). Sie verbi musdienu nozimi ieguvusi tikai
19 gs. otraja. puse (V 1 604, 2 227).
Pec cita uzskata (Buga, Frenkels) tirgus ir aizg no senkrievu
vai baltkrievu valodas (bet tad butu konsekventi forma turgus);
vel pec cita uzskata (Endzelins, Skardzus, Zumments) vards
tirinat
412
aizguts no lietuviesu valodas vai ar lietuviesu valodas starpnie-
cibu un ur > ir.
Vel pec cita uzskata (Ondruss) psi. no *traziti 'meklet
kas saistfts ar psi. *stergti 'sargat, uzmanit’. К
В III 769, Buck 822, E I 97, EF 2 1143, E-H II 683,
A. Johanneson, Islandisches etymologisches Worterbuch (1956)
1207, M E IV 194, Roze 1 72, 2 338, Sum 201 Vr 595, 111 Он
друш -Эт 1984 178, Ф IV 82, Ц 480
tirinat 'tirdit’— sk tirdit.
tirinatb [tirinat] 'kratit, raustit’; Is tirteti 'tricet, drebet’, tirtinti
'tricinat, drebinat’, si. taralafy ‘tads, kas kustas surp un turp,
trie; nedross’. Pamata ide. *ter- 'spardities, tricet’, no ka reduk-
c jas pakape bijis la. *tirt 'tricet, drebet’, kura kauz. tirinat, apv.
tirat 'kratit, purinat’ Tas pasas cilmes ir interj tira tara: «Supi
saka: vika vaka, Man biksites: tira tara (var.: Manas bikses
triedt trie)» (LD 30457 var.). Ar ieskapas s apv. stirinat.
Verbs tirinat vesturiski un izloksnes ar varietu semantiku.
Liter 'kratit, raustit’, kas ari folklora: «veins tikai vel kajas
vien tirinaja» (L-P VI 360). No ta arh. 'kaitinaf (LJ I 308);
folkioras piemers: «Kam, meitipa, dai|a augi, Kam puisisus
tirinaji (var.: kairinaji, kaitinaji, karinaji)?» (LD 11898 var.).
Verba nozimi ietekmejusi horn. *ter- 'berzet, griezot berzet;
griezt, urbt atv-i, no ka tirinat (arh ) 'mocit’ «Erodus tadam
tirinatajam, kads Erodejas vectevs bijis, nav idzinajams» (Janis
jeb vaijata patiesiba, tulk. H. Liventals, 1874 4). Savukart sis
homommas saknes *ter- vareja ietekmet verba tirinat 'tirdit,
izpraspat, pratinat’ semantiku (no *ter- '(daudz, ska|i) runat’,
sk. tirdit). Valoda homonimie tirinat dazkart sapludusi un to
semantiskas robezas nav viegli noteikt
Sk. an: tirpt, tramdit, trapa, tricet, triset. (K)
ME III 1072, IV 195 MM I 481, Pok 1070
tirpt [tirpt], apv. [if, if2]; Is. tirpti 't. p.’ Varda sapludusi divu
ide. sakpu refleksi. no *(s)ter- 'stivs, stings’ (no ka ari la.
stregt, sk ) un *ter- 'spardities, tricet’ (no ka an la. tirinat, sk )
1 No *(s)ter- paalasinatas saknes *terp- atvasinats lat.
torpere 'but sastingusam, stivam, nejutigam’, no *terbh- kr.
apv. стёрбнуть 'sacietet, sastingt, k[ut trulam, nejutigam’, v. ster-
ben 'mirf (-<- 'sastingt’). Saknes skapumija *tirp-, no ka la. tirpt
k|ilt nejutigam, stingam «kajas tirpst nuo ilgas stavesanas»
(M-E IV 197). Kauz. tirpinat [if], apv. [ir2, if2] 'panakt, ka
notirpst; but par iemeslu, ka notirpst’: «berns smags auktet,
tirpina ruokas» (M-E IV 196).
2 No *ter- : *trep- ir atvasinati kr. трепет 'trisas, tricesana’,
трепетать ’tricet, drebet’. Saknes redukcijas pakape b. *tirp-,
no ka atv-i ar nozimi 'tirinat kustinat, triset, trisas’. Sal. tirpinat
(apv.) 'kustinat’: «pastradaja kadu pusstundu un saka ruokas
tirpinat», «piecelusies guovs tirpinaja kaju» (M-E IV 196). Sads
413
tirums
verba lietojums saistas an ar tirpt 'k|ut nejutigam, stingam’:
tirpinot censas panakt, lai atdzivojas notirpusie locek|
Si nozimju grupa g k. saistas ar atv-iem tirpas [ir] (vsk.
tirpa), tirpiens, tirpuft (vsk. tirpulis) 'trisas, drebu|i’. «vieglas
tirpas purina vivas miesu» (J. Purapu^e—ME IV 196), «tas
jutis ta ka tirpienu izskrejam visos locek|os» (DL Piel 1892 5 77),
«tirpu|i vien nuosknen gar kauliem» (M-E IV 197).
Pec cita uzskata (Endzelins, Fasmers, Frenkels, Jegers,
Trautmanis, Pokornijs) tirpt atvedinams tikai uz *(s)ter- 'stivs,
stings’ un saistams ar kr. терпёть ciest, paciest’, bet slavu
valodnieki tagad so krievu valodas vardu atvasina no citas
saknes — no ide. *ter- 'berzet (u. c.)’ (Maheks, Trubacovs). No
sas ide. saknes la. horn, tirpt (apv.) ’kust’ (Is. tifpti)-. «sniegs
tirpst» (kursen., Placis 3 113), tirpinat 'kauset’ (K-P 79). Tas
pasas cilmes ir tarpenis 'dienvidu (dienvidrietumu, dienvidaus-
trumu) vejs’ (ч- 'kausetajs’) (M-E IV 150). (K)
Buck 287, E Uh 575, EF 2 1100, Jeg 6 59, KI 746, Mach
653, M E IV 197, Pok 1024 Ф IV 49
tirpu|i, tirpas, tirpiens — sk tirpt.
tirs [tics]; Is. tyras, tyriis 'skaidrs, dzidrs, tirs; svaigs; klajs,
tukss’. Pamata ide. *ter- 'berzet, griezot berzet; griezt, urbt’ (no
ka an trit, sk.) Sal. кг. тереть : apv. тирать (< *tirati) 'berzt
berzet’ (Jegers). Saknes skapumija *ter : *t[- > b *tir-, no
ka bijis verbs *tirt 'berzt’ (vai tmL) ar -i- pag. Telma (sal. skirt
: sktru), un no sa celma adj. tirs. Par nozimju sakaru sal. tas
pasas cilmes gr. teird 'saberzu’, tered 'urbju, virpoju’: teren
'maigs, tirs, srnalks’. No tirs kauz. tint, sal. Is. tyrinti 'darit
skaidru, dzidru, tiru’.
Рёс cita uzskata (Buga, Endzelins, Frenkels, Spehts) tirs
ir tas pasas cilmes ka tlrelis, t. i„ atv. no ide. *tiro 'miksta
masa’ So uzskatu da|eji noraida Jegers; vips ari vardu tlrelis
atvasina no *ter 'berzt’ ar noz. attistibu 'saberzts’ —> 'miksts,
mitrs, skidrs’ (ka no ide. *skei- 'griezt, dalit, skirt’ ir la. ifyists
'skidrs’ un 'tirs’).
Sk. ari. terpt, tirums.
В II 406, Buck 1080, E 1 822, EF 2 1099, Jeg 6 60, Lanszweert
29, M E IV 203
tirums [tirums], Tas pasas cilmes ka tirs (sk), atv. no bijusa
verba *tirt 'berzt’ 'notirit (piem., no krumiem)’ pag. celma
(Par formu sal. skirt : sfcirums.) Lauksaimmeciskai izmantosanai
sagatavota lauka apzimejums darinats pec latviesu valoda pa-
rasta parauga, sal. list • Udums, piest : piesums, post . apv
posums 'piesums’, karnit : apv. karnijums 'iztirita p|avas vieta ,
skit apv. skinums 'piesums’, terpt (arh.) 'tint post apv.
terpums '(no krumiem iztirita) p]ava’, gerbt (arh.) 'post’: apv.
gerbums 'piesums’, rat (apv.) ’tint, piest’: apv. rajums 'iztirits
lauks, kriimu izcirtums p|ava’, darit : apv dartjums 'plesuma
tirzat
414
iekopta p|ava’. Tatad tirums sakotneji laikam 'no krumiem un
sikiem kokiem notirita vieta’ (tirumu «danja»: «tautu neveiklitis
dara lielus tirumipus», M-E IV 204) pretstata lidumam un
plesumam, kur zeme jaizkopj, atbnvojot no lieliem kokiem, un
kur arsana daudz grutaka lielo sakpu de] Sal : «tiruma vieglaka
arsana neka plesuma» (RKr VI 24). Tacu tiruma augsne nav tik
augllga ka liduma augsne: «Rudzisam, miezisam, Tiem palidu
lidumipu; Auzipai, baltskarei, Tai lielie tirumipi» (LI^Dz 2254).
G. Elgers 17. gs ka sinonimus min vardus tirums, druva,
lauks (Elg I 462). Papuve vipam ir «diks tirums» (1 558).
Elgeram tirums ari varda ciemats sin. ( = p. wies 'ciems’, lat.
rus Tauku ipasums’, pagus, villa ’lauku maja’, Elg 1 584).
Liekas, ka seit valoda ir bijis lidzigs noz. parnesums ka seta
Tauku maja’.
Ta ka tirums var but ari atv. no tirs (visparinata ipasiba,
'tiriba’), folklora ar so vardu retumis apzimeta an 'tira, klaja
vieta’: «Tirums vien, klajums vien Lidz maniem balipiem; Viena
pate berzu birze Sidrabipa lapinam» (LD 26519, 1). Sal. Is.
tyriimas ’skaidrums, dzidrums, tinba, (vietas) klajums’ : tyruma
tuksnesis, stepe, vientuligs apvidus; klajums’.
Pec cita uzskata (Endzelins, Frenkels) tirums 'iekopts lauks,
v. Acker’ ir atv. no adj. tirs. (J. Endzelins; «sakotneji — iztirita,
notirita vieta». Tacu sada nozime vareja izveidoties ka no adjek-
tiva, ta ari fio verba ) (K)
Buck 489, E III2 402, EF 2 1099 (1100), Jeg 6 60, M-E IV 204
tirzat [tirzat], apv. [ir2] 'praspat’, biezak iztirzat 'sistematiska
izklasta izanalizet’ (sakotneji runa vai vairaku cilveku parrunas).
Tas pasas cilmes ka terzet (sk.). Pamata ide. *ter- skapu
atdarinasanai, sekundari ’(daudz, ska|i) runat’ ar g saknes
paplasinajuma. Skapumija *t[g > b. *tirz- > la. tirz-, no ka
bijis verbs *tirzt No verba nozimes 'runat’ kauz. tirzat 'likt
runat’ —> 'praspat’. Iter, nozime tirzat 'vairakkart, atkartoti runat’
—► 'siki parrunat, an кгШгё]о1, analizёJot’: «radi saka tirzat vecas
lietas» (M E IV 197).
Saknes nozime atspogu|ojas upes nosaukuma Tirza. (K)
В II 629, M E IV 197
tisls 'kiibs, nespecigs’— sk. tizls.
tist stiepties’— sk taisit.
tistit, hstokhs — sk. tit.
tisam [tisam], apv. tisam, tisi, tisis, tisu, tisus, tisum; Is. adv.
tycia, tyciomis, tyciom(s), apv tyciomis, tycidm(s) 'ar noteiktu
noluku; par spiti joka pec’. Atv. no subst. *ti'sa, ta dsk. instr
sal. Is. tycia 'ieprieksejs nodoms, |aunpratiba, nodomata |aun-
pratiga nciba, (dsk ) izsmiekls, zobosanas, pirgasanas’. Forma
*tisa < *titia, atv. no verba *tit [1], kas izloksnes ar reduplicetu
sakm iter, funkcija — titit [tltit] 'spitet; kaitinat, izteikt parme-
tumus; azet, kircinat’; sal. Is. tytinti 'kaitinat, dzeiigi zobot;
415
titars
satraukt, sadusmot; spitet’. Sal. folklora: «Dziedadama vien
staigaju, I^aunu dienu titidama» (TDz 35883), «Skaugis manim
neveleja Arklu [instr.] iet druvipa; Es, skaugam titidamis, Ar
apkaltis kumelipis [instr.]» (H.D2 1144). К Firekera 17. gs.
piemerk «vips man tita» (vips man spite), «vips titidams uz
mani griez» (man kaitedams, spitedams . . ), «titi vipiems in neej
est» (spite vipiem un..), «viens otram bija titijusi», «kam tu
titi?» «cits citam titas» (Fiir 2 488).
Pamata ide. *(s)tei- 'smails, ass’ —> 'dzelf, no ka 'but asam,
dzeligam’; skapumija *ti-, no ka baltu verbu formas. Sal. si.
ttvrah 'stiprs, straujs, kvels, ass’ (+- 'ass, dzeligs’, Pokornijs)
La adj. tiss darinats no adv. tisam vai tisi.
Pec cita uzskata (Endzelins) tltit ir tas pasas cilmes ka
tielet(ies), kura pamata ide. *ten~, bet tada gadijuma nav iz
skaidrojams у [1] lietuviesu vardos. (K)
В I 219, E 1 603, EF 2 1087 un 1103, Lg 11 349, ME IV 205
un 208, MM I 507, Pok 1015, P. Vanags — Vai akt 1987 73
tit [tit], apv. [T]; Is. tinti ’tukt’, кг. танёта (vsk. танёто) zveru
Veramais tikis’, ukr. тенёто 'tikis, slazds’, c. teneto 'zveru Ijera
mais tikis’, si. tanoti 'stiepj, velk, pies; ilgst’, gr. tanyo 'stiepju,
plesu’, lat. tenere ' (saspringti) turet; ilgt’. Pamata ide. *ten-
stiept, vilkt, sasprindzinat, saspilet’. Saknes skapumija b *tin-,
no ka verbs *tinti > la. tit. No noz. 'stiept, vilkt (ap ко)’ -* 'tit’
(piem., pavedienu ap ко).
Nozime 'tit’ vesturiski saistijusies ar 'pit’ (par nozimes
izveidosanos sal. pit). Daudzos vardu savienojumos vel musu
dienas tit un pit lietojami pamisus: «ka vista tinas pa pakulam»
(M-E IV 205), « uzkliegdamS, lai netinoties pa kajam» (Kaudzi-
tes. Mernieku laiki (1879), 1980 192).
Iter, tinat [tipat], tistit [tistit, tistit]. Subst. tina, biezak dsk.
tinas (ari tina, tinis) 'kads tikis’; titavas [i], apv. titavs. No
tistit atv. tistoklis [tlstuoklis], apv. [i], tlsteklis 'sainis, (apv.)
dziju u. c. rezgis, mudzeklis; cilveks, kas ilgi tistas, g|evs
cilveks; timeklis’. 19 gs. 80. gados tistoklis ieguva noz. 'rakstu
ritulis’. Saja nozime vards iesakpojies liter, valoda g. к no
A Pumpura «Lacpl6sa» (1888), sal.: «Lacples’s legaja viens
pats Lielaja velve, kur staveja tistok[i, rakstiti burtiem» (1961
121).
Par nozimem ’tit’ un 'tukt’ (ls.tin/i) sal. tit : tuntulis, tuntufot.
Sk. an: attistiba, tene, tenteret, tievs, tikis, timeklis, tuntufot
В If 318 un 391, 429, 459 un 626, III 186, Buck 664, EF 2 1099,
Euler 1 49 un 154, HF II 853, Jeg 7 93, Lanszweert 148, Mach
640, M E IV 205, MM I 475, Pok 1065, T 323, W-H II 664,
Меркулова 3 60, Ф IV 42
titars [titars], apv. titer(i)s, titaris [i2], siev. titarene, titarnica;
Is. apv. tytaras 't. p.’ Tas pasas cilmes ka teteris (sk.), sal.
18. gs. formu titeris blakus titeris (Lg II 349 un 351). Sakne
tltlt
416
i varbut no titit(ies) 'spitet(ies); kaitinat, Ijircinat’ Pec cita
uzskata (Endzelins) titars varbut atvasinats no sa verba. (Tada
gadTjuma Is tytaras ir aizg. no latviesu valodas.) Tacu 17 gs.
G. Elgera vardnicas dati rada, ka formas ar tet- un tit- ir
saistitas: К Sirvlda ietekme Elgers fazanu deve par teteri,
lietojot divas formas — teters (Elg 1 76) un titirs (1 9). (Sir-
vidam tetervinas didisis, DTL 9, un tetirvinas didisis, DTL 61,
t i., 'lielais teteris’.) Titaru G. Elgers dёvё vairakos vardos
kukuris, kekuris, turku gailis, turku vista (Elg 1 116). Nos.
«turku gailis» laikam ir pasa Elgera darinajums, tulkojot lat.
gallus indicus ('Indijas gailis’; Sirvidam ir tiess tulkojums:
«gaydis iz Indios», DTL 89).
G Mancelim titars ir kalkunis, kukuris, kekuris, indicen(s)
(Mane II 281), J. Langijam kalkunis, kukuris, kekuris, titeris
ar noradi uz nos. indicen(s) ka aizg no vacu valodas ar noz.
Indijas vista’ (Lj 105). J Lange raksturo vardu titeris ka
Киггетё lietojamu.
Apv. kalkuns 'titars’ (St I 387, К R II 44) ir aizg.— no Iv
kalkun 't. p.’ Ta pamata ir Indijas ostas Kalkutas nos. (a.
Calicut, Calcutta), no ka 16. gs. v. kalekutisch. hUn > kalkun.
В I 488, II 628, EF 2 1103, KI 795, M-E IV 206, T 320, Zev 2 45
titit 'spitet, kaitinat’—sk. tlsam.
tits 'tikis’— sk. tikis.
tizat 'klibot’ sk. tizls.
tizls, apv. tisls. Atv. no *tizt 'k|ut mikstam, kust’; sal. Is. tizti
'k|ut miklam; sfcist; atmieksl<eties, izplust; k|0t gurdenam’. No
sa izzudusa verba apv tizat (arh. tisat) 'klibot, аг ри1ёт kuste
ties : «zirgs bij nuometis pakavu un tizaja» (M-E IV 199), tiza
Tjeve, kas klibo un netiek uz prieksu; neveikla radiba, kas nevar
isti paiet un tapec tikai 1ёш kustas’ (turpat un E-H II 685),
tiziski iet 'klibot’. G. Elgeram 17. gs. tizls un klibs ir sinonimi
(Elg 1 238).
Par varda tizls formu un nozirni sal. kust (piekust) : kusls.
Ari blakus Is. tizti ir adj. tizus 'izslpdis, mikls, izmiekskejis,
slidens, glums’ un par сПуёки 'gurdens, Jengans, slabans’
(WLSch IV 680). Pamata ide. *teig- : *tig- > b. *tiz- > la.
tiz-, no ka verbs *tizt un adj. tizls. Forma *teig- ir bazes *dheigh-
fon. variants ar sakotnejo noz. 'micit’ (malu)’ —► 'atmieks^t,
but mikstam but miklam, glumam’. (Par nozimju sakaru sal. mit
miksts mikls.) leskapas nebalsigums ietekmejis an otra
lidzskaija kvalitati, no ka arh. un apv. tisls 'klibs; nespёcigs,
gaudens, kusls’. Sada forma ari Bibeles pirmaja tulkojuma
17 gs. un J Langes un G. F Stendera vardnicas.
No ide. *dheigh- 'micit malus, ziest malus’ > b *deiz > ab.
*diez- > la. dtez-, no ka apv. diezet 'piedavat, ieteikt (preci)’
'pieziest, ieziest’; par nozirni sal iesmeret (sar.) 'iedot, pardot
417 tols
ar viltu (ко mazvertigu)’. Tas pasas cilmes ir ziest (sk.), kas
izveidots ar metatezi.
Ide. *dheigh- nozimes attistiba bijusi dazados virzienos. No
'micit (malu)’ -* 'glaust, ziesf. Ar minetajiem latviesu vardiem
sal. si. degdhi 'ziez, ieberz, tepe’, lat. fingere 'glaust, glaudit,
veidof; ar noz. parnesumu Is. diezti, dyzti dirat, sist’. Tas
pasas cilmes ir kr. apv. дежа (*deza) maizes abra’, go. daigs,
ssk. deig, v. Teig 'mikla*.
Ide. *dheigh- : *dhlgh- > b. *dlz-, no ka la. apv. dlzat
'stampat (-<— 'micit’): «Es piiripu piedanju, Ar kajipu dizadama
(var.: piemidama, mididama)» (LD 7905), «Apkalts mans kume-
lips, Diza (var.: mida, кара) tavu pagalmipu» (LD 14710). RefL
dlzaties. (Par nozimes izveidosanos sk. ari didit.)
Sk. ari: keza. (K)
Buck 318, EF 2 98 un 1104, Fei 114, HF II 865, Ю 775, ME
I 479 un 487, IV 198 un 199, ММ II 62, Pok 244, Vr 74, W-H I 501,
Ф I 501, ЭССЯ V 23
tols [tiiols, uo], apv. [uo2], do/s [uo] 'tads, kam nav ragu (parasti
par govim, versiem)’; Is. dudlas t. p.’, narev. tuolis 'veins’.
Pamata ide. *teu- : tu- 'tukf (no ka ari la. tukt, sk.) аг I saknes
paplasinajuma. Skapumija *tdul- > ab. *tuol-, no ka la. tols
[uo] ar senaku nozirni 'apa|s’ (-*- 'uztucis’). Sal. a. thole 'kupols,
(laivas) dullis’, vlv. dolle, v. Dolle 'dullis’. (No vlv. parale)
formas dulle > la. dullis, parastak dsk. dul[i, apv. dalles, M-E
I 513.) Baltu valodas saknes ieskana paraleli nebalsigais un
balsigais lidzskanis.
No adj. tols [uo] subst. tole [uo, uo] (Is. dudle) 'govs bez
ragiem’, tolls [uo] (Is. dudlis) 'versis bez ragiem’. Nozime
'(gludi) apajs’ redzama varda tole [uo] apv. lietojuma: 'cepure
bez naga; cilveks ar ieziestiem, ciesi piegulosiem matiem’ (M-E
IV 285). Sal. adj. tols [uo] apv. lietojumu: «ап astes gals tarn
tuols» (R.Blaumanis E-H II 709), apv. toliski [uo] ’apajiski’:
«mate apsejusi galvas lakatinu tuoliski» (M-E IV 285). Piemers
ar paralelformu do[s [uo]: «viscaur melni, cietiem ragiem, duo-
jam galvam» (M E 1 532). Tas pasas cilmes laikam ir Dole
[uo] uzkalnu nosaukumos, piem Doles kalns (Raiskuma, Ren
cenos).
Nozimes ' (uz)tukums’ parnesumu uz bezragu dzivnieku va-
гё]а ietekmet ari puni ragu vietas. Noz. '(uz)tukums’ savukart
saistas ka ar 'apa|s’, ta 'dobs’. (Par sadu nozimes parnesumu
sal. tukss). No sejienes kr. apv. дуль 'dobums’. Ar ’apajs’ un
'dobs’ laikam saistams la. apv. tolls [uo] 'koka trauks’. No
nozimes 'dobs, dobums laikam vietv. Dolisu ala (Sauka).
Narev. tuolis 'veins’ laikam no senakas noz. 'kas apajs’ ( kas
ve|as, kuleno’). Par nozirni sal. Is. kaukas 'rukitis, majas gars’,
pr. cawx [kauks] 'veins’, la. apv. kukltis ’rukitis’, kas ir tas
pasas cilmes ka la. kukt 'likt, kjut likam, uzmest kukumu’ (: sa
14.-484
to) a 418
kucis), no ka ari kukulis, kunkulis (no noz. 'k|ut likam’ -> 'k|ut
apa|am, veidot apa|u’).
Pec cita uzskata (Endzelins) tols varetu saistities ar *tel-
'lidzens’ vai (Frenkels) ar verbu dilt.
Apv. tole [uo], tolis [uo], to[a [uo] 'tu|a’ cilmes un nozimes
zipa atbilst vardam tula (sk. tu[aties); sal. Is. duole 'lempiga
meitene, ратине’, kr. дулеб, дулпёс 'neizdangs cilveks, munis’.
Tacu sie vardi ar noz. parnesumu var saistities an ar tols. (K)
В I 448, EF 2 111, KI 137, KK 29 195, ME IV 285, Sab 15
62, Zeps 1 195 Zinkevicius 1 19, 2 80
to|a, tole, tolis 'tu|a — sk. tols.
tomats Aizguvums; no kr. томат un v. Tomate t. p.’, kas savukart
no fr. tomate. Pamata meksikapu tomana 'uztukf. Vards latviesu
valoda aizguts 19. gs. beigas un kadu laiku lietots divas formas
tomats (D 1 904, 3 205) un tomate (RLB KV IV 4250); pirma
forma nostabilizejusies sa gs. 20. gados (D 4 315, 5 446, Dekens
407).
KI 781, Ф IV 75
tomer [tilomer], apv. (uo, uo]. Saliktenis no ak. vai instr, to
+ meru. Pretstata saik[a nozime lietots jau kops pirmajiem
latviesu iespiestajiem tekstiem. Izveidojies laikam no pastiprina-
juma partikulas. Tas pasas nozimes ir apv. tomet [tuom^t] < to
4- metu (kur mets var but gan 'mers’, gan 'laiks’; izloksnes
tomet ari 'tikmer’) Ar nozimes niansi toties [uo] < totiesu
'turpretim, savukart’. Apv. tomert [tuom^rt] un tomert [tuom^rt]
ir tomer un tomet kontaminejumi.
E 1 1041, E-H II 709, M E IV 285 un 286, Mil^elsone 1 202
tornis [tuornis]. Aizguvums; no vlv. torn vai afri. torn, vh. toorn
*t p.’ (v Turm), kas ar sfn. *torn starpniecibu no lat. turris
(ak. turrem) 't. p.’ No v. apv. turn la apv. turnis, kas Kurzemes
izloksnes fonetiski vareja parveidoties par tornis [uo] Aizg.
minets 17. gs. vardnicas (turnis Mane 1 185, Lj 319; tornis Elg
1 40). Forma tornis domine kops pirma Bibeles tulkojuma.
Ta ka torpi un seviski torpu pagrabi senak biezi lietoti par
cietumiem, tornis ir bijis an varda cietums sin (Elg 1 552 un
585) 17. gs. an latviskais sin. celums 'tornis’ (Elg 1 40).
Buck 1405, Doo III 426, Ю 797, M E IV 286, Tr VII 167, Zev
2 324
tosaties, tozaties 'vilcinaties, tu[aties’— sk tuntufot
toties — sk. tomer
toveris [tuoveris]. Aizguvums; no vlv. tover vai vh. toever [tdver]
t. p.’ (v. Zuber) sakurna koka trauks ar diviem gredzenveida
rokturiem («ausim»), сайг kunem vareja izbazt karti nesanai
(two divi’; *twder > tover). Aizg minets 17. gs. vadnicas
(tovers Mane I 221, toveris Lj 314), ar saknes skapumiju
tauver(s) (Elg 1 171; par formu sal. kazoks : apv. kazauks).
KI 889, M-E IV 287, Zev 2 277
419
tramdit
tracts Tas pasas cilmes ka traks (sk), atv. no verba trakt vai
ar saknes patskapa miju no *trekt 'plosities, trakot aleties’
Forma tracts < *trakis. Apv. trece: « . . princese, kuru si trece
lidz asaram bija nosmldinajuse. .» (R. Blaumanis. Velnini
(1895) Kop. r. 1958 II 103).
EF 2 1109, M-E IV 217
trailcat trenkat — sk. triekt.
traipit — sk. triept.
traks; Is. trakas 't. p.’; straujs, atrs’. Pamata ide. 'terk- : *trek
’griezt’ no saknes *ter- 'berzet, griezot berzet; griezt urbt’ (no
ka ari trit, sk.). No sas bazes b. *trekti : *trakti 'griezt, griezties’
—► 'aleties, trakot’. Sal. Is. trakti (tag. trankii) trakot, aleties’,
trekti 'bojat, maitat’. Ar noz. parnesumu la apv. trakt (tag
troku [uo]) 'but ka uzburtam, ka trakam (uz ко); kaisllgi tiekties
(рёс ka): «vina truck pec Matisa tagad vel tapat» (J.Jansev-
skis —E-H II’690)
Tas pasas cilmes an adj. traks. Par ide *ter- atv-u noz
parnesumiein sal sav. drati ’atrs, straujs, steidzigs (-«- 'tads,
kas atri griezas’), vav. drillen 'griezt, vit, urbt, mocit’ (v. '6ге5ё1,
didit’), drollig 'jocigs, uzjautrinoss’, lat. torquere 'griezt, vit;
pargnezt (seju), skobit, sagrozit; mocit’.
Adj traks sakaru ar saknes nozimi 'griezt(ies)’ laikam
parada G. F. Stendera piemers «ka traks griezties»— troksijot,
aleties, plosities (St 1 324).
Iter, trakot [uo], kauz tracinat apv. tracet. Subst. trakulis
trakums 17.—18. gs. ari trakains ( is?) 'nelga, nerrs’ (Firekers;
St I 324) Ar nozimi 'trakums’ 17. gs. J. Reiteram traktba («traku
trakiba», Reit 2 24), G. Elgeram traksiba («sunu traksiba», Elg
1 596).
Sk. an. tracts.
Buck 1138 un 1221, EF 2 1109, E-H II 690, M-E IV 219, Pok
1077, W-H 11 692
tramda 'nemierigs cilveks; troksnis’— sk. tramdit.
tramdis 'bikls, tramigs zirgs’— sk. tramdit.
tramdit [tramdit], apv. [am2, am2], Is. tramdyti, apv. tramdyti
'savaldit, dreset, apspiest (piem., nemierus); kavet’ Atv ar
saknes patskapa miju no tremt (apv ) 'dzit’, ta iter. (Is. tremti
'sutit trimda’). Subst. tramda (apv ) 'nemierigs cilveks; trok
snis, (arh.) trimda’, tramdis (arh.) 'bikls, tramigs zirgs’
Pamata ide *trem- 'midit, spardit; tricet’ no saknes *ter
'spardities, tricet (no ka an tirinat, sk). Tas pasas cilmes ir
gr. tremd 'drebu, tricu’, tromos 'drebeSana, tricesana’, tromerds
'bailigs, bikls’, lat. tremere tricet, drebet, bities’, tremor 'trice
Sana, trisas, drebujf. Verba tremt nozimes attistiba: 'spardit'
-> 'spardot dzit’, 'dzit’. Iter, tramdit izsaka sas darbibas daudzkar
tibu No saknes nozimes 'tricet’ kauz likt tricet’ —'biezi iztrauce ,
baidit’.
tramigs
420
Sk. ari; tramigs, trirnda.
В II 455, EF 2 1110, M-E IV 221, Pok 1092, T 329
tramigs [tramigs] Atv. no verba *tramit 'baidit, dzit, tramdit’, refl.
tramities (apv.) 'baidities’ (M E IV 222). Intrans. noz. 'baidities'
laikam piemitusi ari verbam *tramlt; sal. apv. tramet 'baidit,
tramdit’, intrans. 'but tramigam, uzmanigam’ (E H II 690)
Pamata verbs tremt (apv.) 'dzit’ (sk. tramdit) vai tramt 't. p.’:
«tram musas nost!» (Lj 315).
Tas pasas nozimes ka tramigs ir apv. trams, tramjs (kas
laikam aizstajusi senaku *tramus). (K)
EF 2 1110, M-E IV 221, Pok 1092
trans, apv. tranis; Is. tranas, кг. трутень, bkr. труцень, ukr. трут
(bsl. trptb), c. apv. trout < trut, p. trqd 't. p.’ Pamata ide.
*dhren- no saknes *dher- 'rukt, dukt, dunet’, kam baltu un slavu
valodas paralelformas ar t-. Skanumija b. *tren : *tran-, no ka
la trans. Ыокзпёз an formas ar d-: drans, dranis (Endzelins:
sis formas drizak aizgutas no vlv. valodas — drane, vai vismaz
ieskapa no sa varda ietekrnetas, nevis tam radniecigas, M E
1 489).
No saknes pamatformas gr. thrdnax 'trans’ (: threnos 'ze
labas, zelabu dziesma’, si. dhranati 'skan’, ssak. dran, vlv.
drane, drone, v. Drohne (: drohnen ^а^ёр dimdet’), a. drone
(: to drone 'dukt’) *t. p.’
Pec cita uzskata (Endzelins) vards saistams ar pr. trinie
(tag. 3. pers.) 'draud’, trenien (trennien?) (subst. vsk. ak.)
'draudu' (ко Trautmanis saista ar trit).
В II 632, E IV2 327, EF 2 1110, HF I 681, KI 143, Mach
654, M-E IV 222, ММ II 115, Oxf 290, Pok 255, T 326, Ф IV 111
trans [trans]. Aizguvums; no Iv (vlv.) tran vai h. (vh ) traan
'trans; asara’ (v. Tran ’trans’, Trane 'asara’), sakotneji 'piliens’
(ко iztecina no dzivnieku taukiem). Varda nozime ir holandiesu
cilmes, un 1еарё]агп5, ka latviesu valoda tas ar jurnieku vai
zvejnieku starpniecibu jau agrak aizguts tiesi no holandiesu
valodas, bet vardnicas ттё1& tikai 19. gs. (V 1 57, 2 228).
Doo III 429, KI 786, M E IV 227, Zev 2 144
trapa (apv., folkl.) 'rinda, bars’: «Jasim, puisi, liela trapa (var.:
Jajam, bra|i, vienu pulku; Jajam, bra[i, visi blakus; Jajam кора,
bralelipi), Lai nezviedz kumelipi» (LD 13419, 2 var.). Pamata
ide. *trep- 'spardities, iet’ ,(no saknes *ter- 'spardities, tricet’,
no ka ari tirinat, sk.), skapumija b. *trap-. Tas pasas cilmes ir
Is. trapineti, trepiwti 'tipinat, viegli midit’, pr. trapt 'mit, iet’, kr
тропа 'taka’, тропать (apv.) 'dauzit kajam, iet klaudzot’, lat
treptdus 'tipinadams, steidzigs, nemierigs’, oset. tee Ift 'ки51ё6е5’
Subst. traps '(kuga, lidmasinas) laipa’ laikam ar krievu
valodas starpniecibu (троп) no h trap 'kapnes, laipa’ Sis vards
421
trauks
ir citas cilmes: no ide. *der- 'skriet, iet, tipinat’ atv-a *dreb-
> germ. *trep- (sk. trepes).
E IV2 327, EF 2 1111, E-H II 691 M-E IV 222, KI 789, Pok
204 un 1094, T 329, Tr VII 107, W H II 701, Абаев III 255
trapit [trapit] Aizguvums, no kr. apv. трапить vai Ы<г. трап'щь
trapit, gadities’ (kr трафить 'ieturet virzienu, doties’), kas at
p. trafic 'trapit, nonakt’ starpniecibu no vav. trbffen 'trapit, sa-
sniegt, pieskarties’ (v. treffen 'trapit, satikt, skart’). Mazak
iespejams, ka vards latviesu valoda aizguts no po|u valodas.
Aizg minets 18. gs. vardnicas (Lg II 352, St I 323).’
Doo I 327, E I 85, EF 2 1128, KI 788, M E IV 227, Ф IV 94
traps — sk. trapa
traucet [traucet], apv. [au, au2]. Atv. no traukt (sk.), ta iter. Sal.
varda apv. lietojumu: «traucet abo|us» (traukt no koka), «trau-
ceja erzeli, lai skrien» (: traukt 'dzit, skubinat’, M-E IV 223).
Liter, nozime (кг. беспокоить, тревожить, мешать, v. stdreri) no
traukt senakas noz. ‘raut’, no kuras ari atv. partraukt nozime
В II 433, 469 un 481, EF 2 1113, M E IV 223
trauks [trauks]; Is. apv. traukai (dsk.) 'trauki’. Par varda cilmi
izteikti dazadi uzskati lespejams, ka pamata ide *deru- 'koks’,
no ka ari darva (sk.); skapumija *dreu / *drou- . *dru- ar
k bazes paplasinajuma. No sas paplasinatas formas sa. *treg-,
a. tray 'lezens trauks, sile’, sav., а-s., ssk trog (germ. *trogaz
< *trugaz < *drukds), v. Trog, a. trough 'sile, abra’. Ide.
*drou-kos > b. *draukas, no ka ar saknes ieskapas nebalsigo
variantu vai asimilacijas rezultata *traukas > la. trauks. Sadu
formas maipu vareja ietekmet ari verbs traukt Ka d : / mija
varda ieskapa bijusi an citas valodas, rada blakus minetajam
formam ssk. prd (< *trauk ) ’sile’, a-s. druh 'rene, zarks’.
Senakajai baltu formai ar ieskapas d~ atbilst kr apv. друк
,'nuja, karts, miets, runga; noluzis zars’ (-«- 'koks’).
Nozimes parnesums: 'koks’ —► 'koka prieksmets, trauks’
'trauks’. Par sadu parnesumu sal. tas pasas cilmes si. daru,
dru 'koks, koksne, koka prieksmets’: druvayab 'koka trauks’,
drunt 'spainis’.
Senakie trauki bija vai nu no dobta koka, vai piti (an mala
traukus sakotneji darinaja, apziezot pinumu). Sal tautas
dziesma: «Ejat, meitas, lukoties, Ko dar’ Janis darzipa. Pitin
pina, vitin vija Meitam govu slaucenites; Tur meitipas govis
slauks, Japu mate sieru sies» (TDz 53156)
Saknes skapumija apv. trucis (biezi dem trucltls) 'neliela
(alus) muca’: «Alutip, alutin, Tavu helu stiprumipu: Trucam
I spundi izspardiji, Viru gazi ce|mala» (TDz 56104), ari 'trauks
skabputrai, (parn.) mazs un resns cilveks’. Tas pats ar ieskapas
s-: strucis 'neliela muca’ (ME III 1093), strukuls mucipa,
kura darbiniekiem nes dzerienu uz lauka; alus mucipa’ «uz p|avu
braucuot, es ieliku vaguos strukulu dzerama» (M-E III 1094)
traukt
422
lespdjams, ka neliela trauka nosaukumu izveidosanos letekmejis
ari vards strups un citi cilmes zipa ar to saistitie vardi.
Uz d : t miju saknes ieskapa norada vairaki sas cilmes
vardi: blakus apv. trucis ir drucka 'mazs, drukns virs’ (<
*drucis + *druka 't.p.’; Endzelins); sal. adj drukns : apv.
* truclgs 'mazs, resns’.
Sas cilmes vietvardi ir Trauki, Truci, an Drukas (Drukas
ezers Brukna, Drukas muiza Skibe, Druku pfavas Zajemekos
u. c.) un Druki ar senako nozirni 'koka-, koku-’ (par nominaciju
sal.: Koka dikis, p|ava Kokezers, Koku muiza, majas Kokts).
Pec cita uzskata (Trautmanis, Endzelins, Frenkels, Pokor
nijs) trauks ir tas pasas cilmes ka traukt. К
EF 2 1113, E-H II 691, KI 792, M E IV 224 un 244, ММ II
36 un 79, Oxf 938 un 945, Pok 214 un 1074, T 326, Vr 598
traukt [traukt], apv. [au, au2]; Is. trdukti 'raut, vilkt; doties
(prom)’, pr. pertrauki (pag. 3. pers.) 'aizsledza’ (burtiski: 'par
vilka’). Pamata ide. *treuk- no saknes *ter 'berzet, griezot
berzet; griezt, urbt’ (no ka ari trit, sk.); skapumija *trouk- > b.
*trauk~, no ka *traukti > la traukt. Nozimes attistiba: griezt’
-*• '(griezot) raut, vilkt’, no ka '(sasupojot, purinot, raustot)
tnekt, raut’: «vetra trauc kuokiem lapas» (M E IV 224) un 'sist,
triekt (zeme)’: «abuolus traukt (nuo kuoka)» (turpat).
No 'griezt ari 'kusteties, steigties’; par noz. parnesumu sal.
sav. draen 'griezt’ : drati 'atri, strauji, steidzigi’. Sal. tautas-
dziesma: «Gan pazinu malejipas, Kad maliti pabeigusas: Sasit
sieku, sarauj dzirnas, Trauca gauzi gavilet» (LD 667,1); citi
piemdri: «vetra trauc», «strauts uz Gauju trauc» (M-E IV 225)
Ar to pasu nozirni refl. traukties: «Es neietu, netrauktos (var.:
Es negaju, nesteidzos) Teicama setipa: Teicama эёНра Daudz
darbipa, maz maizites» (LD 9732).
No traukt 'sist, triekt (zeme)’ —► 'tnekt prom, dzit’: «dzineji
trauc putnus nuo meza ага» (M-E IV 224) —► 'steigt, steidzinat’:
«Steidz, mamipa, trauc, mamipa, Manas baltas villaimtes: T'autu
dela kumelips Nomin mauru setsvidu» (LD 7462, 1).
Ar parnesumu uz psihi izveidojusies nozime 'uzbudinat, sa
vi[not, sabaidit’: «kuo tu trauc bernu?» (M-E IV 224) Si nozime
liter, valoda piemit tikai atv-iem satraukt un uztraukt. Senaka
uztraukt nozime ’uzraut, likt uztrukties’: «spieka cirtiens pa
pleciem . . vipu acumirkli uztrauca kajas» (A Upits E-H II
737); parnesums uz uztruksanos no miega, no domam: «uztraukt
bernu nuo miega» (M E IV 393), «Rijas pazobele it ka pa sapniem
iecurkstejas ligzda kads bezdeligu paris, un K'rmgrauzis, no
savam domam uztraukdamies, saka so|ot pa gatuvi seta ieksa»
(J Jansevskis. Dzimtene (1922), 1986 1 254).
Atv. pdrtraukt apv. 'parsteigt’ (M-E III 184), bet liter, nozime
'panakt, ka neturpina; neturpinat’ no traukt senakas noz. 'raut’.
423
trausls
Tatad partraukt agrak 'parrauf (sal. partrukt); si nozime 17. gs.
piemita an verbam satraukt (Elg 1 478). Atv. ietraukt 17. gs.
’ievert (diegu adata)’ (Elg 1 255) no senaka 'iedzit’.
Tag. (es) traucu < *traukju (Is. traukiu), bet senak bijusas
an tag. o-celma formas, sal. G Elgeram «es ietrauk(u)» (Elg
1 255), «es partrauku, satrauku» (1 478).
Iter., kauz. apv. traukat [a£i], traucinat [au]. No satraukt
senakas nozimes 'saraut, saplest’ apv. satraukat ’saplaisat’-
«Viliam rokas bija melnas no kartupeju mizosanas un satrau-
kajusas no biezas mdrcesanas» (J. Jaunsudrabips (1932)—Kop.
r. 1982 VII 263).
Atv. trauksme [au] ir 20. gs. sakuma jaunvards (Raipa?)
ar sakotnejo nozirni 'trauksanas, steigsanas’, piem.; «[Apsisu
Jekabs] devas cipa pret latviesu trauksmi uz pilsetu» (V. Kno-
nps Domas 1912 981). 30. gados vards ieguva nozirni, kas
atbilst kr. тревога, v. Alarm (Bl 5 201). Pirms tarn saja nozime
alarms (Dekens 16) un jaunvfirds trauksnis (ZTV 142, Ozoiips
1 140)
Sk. ari; traucet, trauks, trUkt.
В II 433 un 469, E 1 780, IV2 277, EF 2 1113, ME IV 224,
Pok 1074 W-H II 701, Абаев III 255
trausls [trausls], apv. [au], trauss [au ], trauss [afl2] Is. trausiis
't. p.’, kr., ukr. труха 'smelkne, smalkumi’, трухлый, трухлявый
'satrunejis, satrupejis’ (skr. трухъ 't.p.; tumss, drums’), bulg
трухъл 't. p.’, c. trouch 'meza augsne’, trouchnivy 'satrunejis,
sapuvis’. Atv no verba *traust; sal Is. trausti ' uzt, drupt’.
Skapumija la. apv. trust 'put, trunet’: «miets zeme trust» (E H
II 699), «ba|ki trust kiajuma» (FBR VI 67). Verbs trust atv-os
ari '(ap)drupt, dilt’: «Irbei sparni notrususi (var.: nodilusi),
Eg|u mezu lodajot» (LD 8461, 1 var.). No trust adj trusts, an
truss 'iepuvis, sasmacis, satrunejis; trausls’
Adj. trausls un trusts sakotndja noz. 'satrunejis, sapuvis’
—► 'viegli Itistoss, plistoss; nestiprs, vars’. No sakotnejas nozimes
sazarojusies apv. trusts semantika 'slinks’ (sal. v. faul 'iepuvis,
sasmacis; slinks, kutrs’), 'truls’ («trusla izkapts», M-E IV 249),
'mazs, niecigs’ (-<- 'notrunejis. nopuvis’), mazs un resns (cil-
veks)’.
Verbs trust un atv i ir tas pasas cilmes ka trunet (sk.)
Pamata ide. *treuk : *truk- > b *traus- *trus- > la. traus-
: trus-, no ka verbi *traust un trust. Sakne laikam *ter- berzet,
griezot berzet; griezt, urbt’. Nozimes attistiba: 'berzt’—► 'drupinat',
adj. 'drupens' un ar attiecinajumu uz procesu daba 'trunet,
trudet’ 'but ietrunejusam, viegli lustosam, drupenam’
Sk ari. trudet, trusts (K)
EF 2 1114, Mach 653, M-E IV 226 un 249, Pok 1026 un 1071,
Ф IV 111
trausties
424
trausties [trausties] 'ar pulem kapt, rapties, eelties, kusteties uz
prieksu’; si. tarati, ta.ru.te 'parcel, brauc pari, parvar, parspej’,
turvati 'parvar, uzvar’, ave. taurvan- 'parvaredams’ Pamata ide.
*ter- *park|ut, izkjut cauri, sl^ersot; parvardt, parspet’ atv.
*treus- : *trous- > b. *traus-, no ka verbs traust (apv.), refl.
trausties. Piem.: «kuo nu trausies staba!», «vajadzeja trausties
augsa un iet ar visu miegu stadula» (A. Austrias — M-E IV 226).
Skapumija apv. trusnities [trusnities] 'ar pulem kusteties
(iet, rapties); groztties (gulta)’, trusaties ’nemierigi gulet (me
tajoties ar rokam un kajam)’, trusities, trusinaties 'grozities,
nevarot aizinigt’. «es gribeju . . aizmigt, bet nevareju, an Aija
ilgak trusinajas neka citiem vakariem» (J. Jaunsudrabips — M-E
IV 249).
Pec cita uzskata (Endzelins) trausties var but saistams ar
Is. triusas 'grots darbs, lielas pules, aizpemtiba, darbosanas’
un kr. труд 'darbs, pules’, kas lidz ar la. apv. trauds 'trausls’
pec Endzelina domain ir vienas cilmes ar lat trudere 'grust’.
Sk. ari. tur. К
EF 2 1126, M-E IV 226, MM I 480, Pok 1074
trausfa 'viegli lauzams koks’ sk. trusis
trausji 'asl$i’— sk. trusis.
trecis 'tracis’ sk. tracts.
treipt 'ziest’— sk triept.
trekns [trekns]; Is. treknas, trakniis 'specigs, veikls; (arh.) trekns’
Pamata laikam ide. *treg / *trek 'saspringt, sasprindzinat
spekus’ no saknes *(s)ter- 'stivs, stings’, no ka an la. stregt
(sk.). No bijusa verba *trekt atv. adj trekns. Tas pasas cilmes
ari seniru tren (< *tregs-no-) 'drossirdigs, stiprs’, ssk. firek,
prekr 'stiprums, drossirdiba, veiklums’, norv. trek 'resns,
stiprs’. No noz. 'saspringt’ —► 'but slipram, veiklam’ -*• 'but ar
labi attistitu kermeni’ Senatne jedziens 'stiprs’ saistijas ar
'resns, tukls’, no ka talak izveidojusies noz. 'trekns’. Ari noz.
'saspringt’ 'uztukt musku|iem’ uztukt’, sal. vidusang|u strut
’uztukums’ un 'l$ilda, sadursme (-<— 'sasprindzinajums’), vidusiru
trot 't. p.’
Tas pasas cilmes ir la apv. treksne 'sitiens, grudiens',
treksnet 'sist, grust’ un treksnis 'tukls, nobarojies cilveks;
nobarota cuka’ (M E IV 230). Analog! izveidojusas Is. treknas
nozimes 'specigs’ un 'trekns’ Musdienu lietuviesu liter, valoda
saglabajusies tikai pirma, bet atbilstosaja latviesu valodas
varda tikai otra nozime. Atv arh. treknot [uo] 'padarit treknu’.
J Lange 18 gs. noradija, ka vardu trekns lieto Kurzeme (Lg
II 354), bet kurzemnieks J. Langijs jau 17 gs. ka sinonimus
fikseja vardus trekns un tauks (Lj 315).
Pec cita uzskata (Frenkels) trekns saistams ar Is. trekti
'bojat, maitat, sagandet padarit netiru’ (K)
425
tricet
EF 2 1116, M-E IV 229, Pok 1090
treksnet sist, grust’ sk. trekns.
treksnis 'tukls cilveks, nobarota cuka’— sk. trekns.
tremt 'dzit’ sk. tramdit.
trenkt [trenkt], apv. [en]; Is. trenkti 'triekt, dunet, dardet’, pr.
pertrincktan 'sturgalvigs, iecirtigs’, trencke! 'tried’ Pamata ide
*trenk- 'grust (ar troksni), spiest, saspiest’ no saknes *ter-
'berzet (u.c.)’ (no ka ari trit, sk.). No bazes *trenk- ari kr.
трутйтъ 'spiest, grust’, ukr. трутити 'grust’, c. troutiti 'pagrust,
piegrust’, p. trqcic 'grust, aiztikt’, go. preihan ’spiest’, sav.
dringan 't. p.’, v. drtngen 'spiesties, Tauzties’, drangen 'spiest,
grust, skubinat’.
La trenkt mainijis nozimi no 'grust’ uz 'dzit’ dajeji cita
verba — tremt 'dzit’— ietekme. (Sis verbs saglabajies tikai iz-
loksnes, sk. tramdit.) Ari no sakotnejas nozimes 'grust bez
citas ietekmes vareja izveidoties 'dzit’, piem., «grust lauka pa
durvim» dzit prom.
Forma ar -en- no kursiskajam izloksnem (J. Langija 17 gs.
vardnica gan trenkt nemaz nav), un citos novados sas formas
saglabasanos veicinajis kontamk^jums ar tremt. Iter, trenkat
[tr^nkat], apv. trankat [an, an2]. Ar saknes patskapa miju apv.
trinkt [in, in2] 'trenkt’: «Lauskis trinka siltumipu» (DL Piel
1891 2 39).
Рёс J. Endzelina uzskata trenkt ir kursisms vai lituamsms,
vai an enk < emk (kontaminacija no tremt).
Sk. an: tricet, triekt, troksnis.
В II 473, E IV2 277 un 327, 1 775, EF 2 1118, Fei 501, KI
143, M-E IV 231 un 238, Pok 1093, T 328, Tr II 90, Ф IV 111
trepes. Aizguvums; no Iv. treppe kapnes, pakapiens’ (v Treppe
'kapnes*; so nozimi vards ieguvis tikai 17. gs ). Pamata ide.
*der- 'skriet, iet, tipinat’ atv. *dreb- > germ. *trep-. Varda forma
saistas ar skapu atdarinajumu so|u trokspa apzimesanai; sal
v trippein 'iet isiem, atriem so|iem’, vlv. trip 'koka tupele’ Lat-
viesu valoda aizg. minets 17. gs vardnicas (Mane I 117, Elg 1 65,
Lj 315).
Doo III 430, KI 789 M-E IV 231, Pok 204, Tr VII 107, Zev 2 144
tncet [tricet], apv. [i2]. Varda ir sapludusi divu ide. sakpu refleksi.
1. Tas pasas cilmes ka triekt, trenkt (sk.), no b senaka
*trinketi 'dardet, skanet’ > la. tricet. Ar Is. trinketi 'nbinat,
dardinat, klaudzinat’ sal. la. iter, tricinat 'dardinat, dimdinat’
(St I 326). Folklora tricet 'skanet’, tricinat 'skandinaf: «Trici,
trici (var.: Skam, skarn), berzu birze, Sogad tevi tricinaju (var.:
skandinasu), Citu gadu tricinasu Tautam melno eglainiti» (LD
179) «Tncej’ kalni, skanej’ (var.: tricej’) mezi, Kad dziedaju
lejipa» (LTD I 26).
2. Tas pasas cilmes ka tirinat un triset (sk): pamata ide.
*ter- spardities, tricet’ atv. *tretk : *trik~, no ka b. *triketi > la.
triece
426
tricet, apv. tricet: «ruokas, galva trie» (M-E IV 233), «Trici,
trici (var.: Drebi, drebi; Trisi, trisi), apses lapa, Ne vejipa
drebinama» (LD 22696, 5). Liter, valoda kauz ir tricinat, bet
folklora un izloksnes ir ari forma ar i — tricinat (M E IV 239,
E-H II 696).
Atv. trice ir Raipa jaunvards. Tehnika trice (trise) ir 20. gs.
20. gadu jaunvards (kr. полиспаст, v. Flaschenzug, ZTV 100).
Pec cita uzskata (Buga, Endzelins, Frenkels) tricet saistams
tikai ar triekt. (K)
В II 462, J Baldunciks — LVKJ XXI 171, EF 2 1124, M-E IV
239, R. Veidemane LM 1987 43
triece ’plaisa’ sk. triekt.
triekt [triekt], apv. [ie2]; Is. trenkti 'triekt; dunet, dardet’. Tas
pasas cilmes ka trenkt (sk.), ar en > ie. No sakotnejas nozimes
'grust (an ar troksni)’ 'sparigi grust, mest, sist, dzit’. Tapat
ka Is. trenkti, an la. triekt da[eji abstrahejies no sakotnejam
darbibam, prieksplana izvirzoties norises skajumam, lidz ar to
verbs ieguvis an nozimi 'skaji runat’; «Аг puisiem netrieciet
(var.: nerunaju), Puisiem viltus valodipas» (LD 10665,4 var)
un ’skaji dziedat (dziedot tricinat)’: «lakstigala triec, cirulis triec»
(M E IV 243), «Ar dziesmipu birzi triecu» (TDz 35792). Sajos
piemeros triekt, tricinat 'ska|i dziedat’ 'skandinaf (sk tricinat).
Ar to pasu semantiku iter. apv. triekat [ie], triekot [uo]. «Kur
palika, nepalika So aripu lakstigala? Nedzird vairs triekojalm
(var.: pogajam) Ka citam vasaram» (LD 404, 2)
Blakus agrakajam skapumijas attiecibam trenkt : trankat pec
fon. parmaipam en > ie izveidojas jaunas skapumijas attiecibas
ie : i : ai (ka miegt . migt maigt). Ta blakus formal triekt ir
apv. trikat, trikot [uo] ’pogat’ (LD 404) un traikat [af, ai, af]
'trenkat’ «traikat vistas vai sivenus pa pagalmu» (M-E IV 217).
No triekt 'grust’ ’graut’ («triekt drupas»), no ka triekums
18. gs. 'kontuzija’, kaulu triekums 'kaulu luzums’ (St I 325).
Atv. satrieki 'saspiest, sadrupinat’ (turpat), no ka satriekums
'smags (locek|u) sasitums, levainojums’: «Voi uz vatim, sa-
triekumiem un augopiem bus plasteri . likt? . Kad kads
miesas gabals satriekts jeb gauzi saspiests ir . . » (M. Stobe.
Veselibas gramata 1795 77). Pec v. erschilttern satriekt, iedra-
gat, dzi|i aizkustinat’ parauga 19. gs. an la. satriekt ieguvis
parn. nozimi 'izraisit dzi]u pardzivojumu’, piem.: «si vests vinu
juoti satrieca» (M Kaudzite — M E III 766)
Atv. trieka medicina kops 19. gs beigam pec v. Schlag 'sitiens,
belziens’ un ’trieka’ parauga. Pirms tam saja nozime s[aka,
slaka (< bv. schlach < vlv. slach 'sitiens; trieka’) un aizgrab-
sana (U II 623). No triekt ari triece (apv.) ’plaisa’, triecis [ie]
’hidrauliska ierice’, apv. triers [ie] ’ska|a runasana’, «аг kai-
mipu iznaca liels triekis ganu de|» (M-E IV 244). 17. gs. trieksne
’dumpis’ (Elg 1 487).
427
trinksket
18. gs. G. F. Stenderam ir forma satriek: «[elektriska] dzir-
stele ar varu izsaujas un cilveku kaulu kaulos satriek» (St 4 31).
Ja tas nav formas satriec apv. variants, varbut bijis ari verbs
*trikt, no ka tag. 3. pers. *triek. (Sal. apv. satriki attapties,
nakt pie atmapas’, M-E III 765.) (K)
Sk. ari: tricet.
В II 473, EF 2 1118, E III, 120, M-E IV 243, Pok 1093, T 328
triept [triept], apv. [ie, ie2]. Pamata ide. *(s)ter- 'izplest, izkaisit’
atv. *treip-, no ka la. apv. treipt 'ziest, БШёгёГ: «medu treipt
uz maizi» (M E IV 228; kursisms). Ar skanumiju ei > ie liter.
triept: «triept krasas, malus, sviestu» (M-E IV 244). Iter, traipil
[ai], apv. [al], no ka subst. traips
Ar ieskapas s- apv. straiplt [ai2] 'nesot izlaistit’: «kuo nu ej
ka straipa[a? ёdienu pa zemi vien straipi!» (ME III 1081).
piestraipit 'piekaisif: «piestraipit ar salmiem visu ce|u» (M-E
III 297). Vards cilmes zipa saistams ar streipu[ot: ide. *(s)ter-
'izplest, izkaisit’ ciesi saistas ar *ster- 'stivs, stings', no ka
atvasinats verbs streipulot (sk.). К
KaraHunas 13 13 un 30, M-E IV 218 un 244, Pok 1029
trimda [trirhda]. Atv. no verba tremt (apv.) 'dzit' (sk. tramdit),
no ka ari apv. trimdit [im] 'dzenat, tramdit’. Vards trimda nozime
'izsutijums' 18. gs. un 19. gs. pirmaja риэё bijis vel maz pazis-
tams- G. F Stenders to ievietojis vardnica, atsaucoties uz vidzem
nieku J. Langi (Lg II 355, St I 326), bet K- Harders Zieme|
vidzen^ so vardu nav pazinis (Wei 127), un K. Ulmanis noradijis
pat, ka Vidzeme vardu saja пог!гпё nelieto (U I 310). Vards
plasak ieviesies valoda kops 19. gs. 70 gadiem, kad to lietoja
«Baltijas Уё51пез15» («trimda likt» deportet, BV 1873 1; Mag
XV3 58), bet jo seviski ar Raipa darbiem. Atv. apv. trimdat
'izsiitit trimda’ (M-E IV 236), trimdet 'dzivot izsutijuma’ (E-H
II 695).
Varda trimda senaka nozime 'bailes'- «redz, kur man trimda
bija!» fredzi, kadas man bija bailes, Fiir 2 492). Saja nozime
vards atvasinats no verba trimt senakas nozimes 'drebet, 1псё1
baidities’ (Is. trimti, tag. trirnu drebet aukstuma’, tag trimstu
(arh.) 'izbities) Pludopa darbos trimt 'iedegties, pacelties’
(«gars man trima milzu ceribas», M-E IV 237, E-H II 695)
laikam no senaka Чпвё! (satraukuma)’ No inmt ^геЬёГ iter
trimet (apv.) 'kusteties, заки51ёНе5’ (-<— 'sadrebёties’): «stav
stipri, ne trimet netnm» (M-E IV 236), «divi puisi piecus lika
pie akmipa, vis netrimeja» (E H II 695).
EF 2 1123, M E IV 236, Pok 1092
trimet (sa) kusteties’—sk. trimda.
trimt 'drebet’— sk. trimda.
trinksket [trinks^t], trinkset; Is. trinkseti 'dunet, г!Ьё1, klaudzet,
klaksket’, trinketi 'nbinat, dardinat, klaudzinat’ Skapu verbu
tinksket (sk.) un triksket (. tirksfcet; sk. tarksfcet) коп1аттё
trinkt
428
jums. Lietuviesu valoda verbu raksturs ciesi saistits ar trenkti
'triekt; dunet, dardet’, bet latviesu valoda trinks(k)et izsaka
metalisku, ari muzikalu skandsanu: «zobini trinks», «sak trink-
s($et jaunas stigas» (M-E IV 237). (K)
EF 2 1124, M E IV 237
trinkt 'trenkf— sk. trenkt.
tripat, trityat 'atkartoti viegli berzet, trit’— sk. trit.
tris [tris]; Is. trys, pr., narev. tris, kr., ukr., bulg. три (ssl. vir.
irije, siev., nek tri), c. tri, p trzy, seniru tri, go. preis, (germ
prijiz), ssk. prir, tre, sav dri, v. drei, ssak. thria, a-s. prie,
a. three, he. tri-, si. vir. tray aft, siev. tisrah, nek. tri, trini, ave.
vir. thrayd, trayas, siev. tisrd, nek. thri, gr treis, lat. tres, tria
(osku tris, umbru trif, tref, triia), alb. tre, tri, toh. A vir. tre,
siev. tri-, В vir. trai, siev tarya. Pamata ide *trei-, no ka vir.
nom. *treies, siev. *tris(o)res > *tis(o)res, nek. nom. ak. tri
La tris laikam no b *trlfes ar i no gen triju (Is. trijy).
Dat trim < trims (ka vel 16 gs. tekstos), sal Is. trims. Ak
tris [i] ar patskapa intonaciju no nominativa; senak [tris], sal
Is. tris (apv. trins, tris). Lok. tris ( ] ir jauninajums ka avis
(an Is. trijuose, trijose ir senaka trisii, trysu (apv.) vieta; sal
si. tri§u).
Kartas skait. tresais (apv. tress); Is. tretias, pr. tirts, kr
третий (ssl. tretijb), bulg. трети, c. tretl, p. trzeci, go. pridja,
ssk. pridt, zv. tredje, sav. dritt(i)o, v. dritte, ssak thriddio,
a-s. pridda, pirda, a. third, si. tp-fiyafy, ave. thritya-, gr tritos,
lat tertius (< *tritios), toh. В trit. Pamata ide. *tp-tiio- 'tresais’,
no ka ab. *tretio- (tapat ka slaviem) varbut ar e senaka i vieta
ka latinu valoda. Ja tomer ide. *tp- uzskatams par saknes *ter-
'tris zudumpakapi (Benvenists), ab. *tret- atspogujo senaku
*iert (lidzigi ari Stangs).
Buck 941, E 1 261 1 487 un 498, EF 2 1114 un 1125 Fei
502, HF II 921, KK 29 195, KI 141 un 143, Lanszweert 156,
Mach 657, M E IV 232 un 240, MM I 522 un 531, Oxf 917 un
919, Pok 1090, Stang 1 277 un 282, T 327 un 328, Tr II 84, Vr
622, W H II 702, Zinkevicius 1 19, 2 80, Гам Ив 3 845
Я. M Клетниекс — Ст науки 298, Ф IV 101, I I 486
triset [triset], apv [i, i2]; Is. arh. triseti 't p.’, si irasati 'dreb’,
ave. tarasa'ti 'izbistas’, oset. tarst 'baidities’. Pamata ide. *ters-
: *tres- 'tricet’ no saknes *ter- 'spardities, tricet’ (no ka an
tirinat. sk ); saknes skapumija *tps-(s)h- (Endzelins, Pokornijs)
> b *tris- > la. *tris-, no ka bijis verbs *trist : *triset, tag.
trisu < *trinsu (Is trisii; Endzelins), no ka an inf triset.
(Par formu sal apv dristu 'dnkstu’ : Is dristii, inf. dr^sti
dr^steti = la. dri(k)stet.)
Kauz trisinat [i «Ka tu tnsi, apses lapa, Ne vejipa tnsi
nata?» (LD 22696, 5) Subst. trisas [T], apv [i2, i2], vsk. trisa;
vardu liter, valoda ieviesis Rainis. Subst. trisiens [T, i] 'triciens,
429
tronis
drebulis’, apv. trisulis (ari 'tas, kas tris’), verbs irtsu[ot [frTsu-
|u6t]. Tehniska ierice trisis [1] (kr. блок шкив, v. Rolle, Scheibe,
ZTV 94), apv. trise, t-riss, trisulis (M-E IV 241, E-H II 696).
J. Endzelins izteicis ari domu, ka triset no *triset varetu but
verba tricet ietekme. (K)
J Baldunciks — LVKJ XXI 171, E 1II2 333, EF 2 1125, Euler
I 127, ME IV 241, MM I 531, Pok 1095, T 329, Абаев III 273
trisis, trise, trisulis (tehniska ierice)—sk. triset.
trit [trit]; Is. trinti 'trit, berzt, burzit; mazgat (ve|u)’ kr. тереть
(bsl. treti) 'berzt, berzet’, bkr церць, ukr тёрти 't. p.’, bulg.
трия 'berzu’, c. tfiti, p. trzec, asor. tree 'berzt, berzet’, gr. teiro
'(sa)berzu, spiezu, moku’, lat. terere berzt, berzet, deldet; kult,
drazt, mocit’. Pamata ide. *ter- 'berzet, griezot berzdt, griezt,
urbt’, skapumija *tp- > b *tir-, no ka Is. tirti 'petit, izmeklet,
analizet’ un la tirdit. No tas pasas ide formas b. *tri-, no ka
ar n infiksu verbs *trinti > la. trit; tag. trinu (apv. trinu), pag.
trinu (apv. trinu). Sal. Is. trinti, tag. trinu, pag. tryniau. No ide.
saknes pamatnozimes 'berzt, berzet’ izveidojusas ]oti daudzas
sekundaras nozimes, kas ari latviesu valoda parstavetas |oti
plasa un daudzveidiga atv-u sistema. Iter. truj.at, trinat [I] (is
trynioti) 'atkartoti viegli berzet, trit’.
Apv. trots [truots] ’galoda’, Is. apv. (zemaisu) truotas 't. p.’
no saknes *ter- vareja izveidoties divejadi. vai nu no atv. *tren-
: *tron- > b. *tran-, no ka subst. *trantas > la. trots [uo]
(un no sejienes aizg. lietuviesu valoda; Persons), vai no ide.
*trd-tos (> gr. trotos ievainots’) > ab. *truotas > la. trots
[uo], Is. truotas (> trutas; Buga). J Endzelins par ticamaku
uzskata pirmo variantu.
Sk. ari: tirdit, tirs, traks, traukt, trenkt, trudet.
В II 321, 429 un 631, Buck 568, EF 2 1124, Euler 1 52, HF
II 865, M E IV 242 un 254, Pok 1071 (1072), T 324, W-H II
672, Гам-Ив 3 707, В А. Дыбо — ВСЯ 1961 5 19, Ф IV 47
trobs 'strops’—sk. stobrs.
troksnis [triioksnis], apv. [uo], troksns [uo2], gen. s, siev, Is.
tranksmas 'troksnis, trokspaina driizma’ (: la. apv. troksme
[uo2]). Tas pasas cilmes ka trenkt (sk.); skapumija *trank-snis
> troksnis [do]. Par saknes skapumiju sal. trenkt apv.
trankat [an, an2] 'trenkaf (M-E IV 222)
No subst. troksnis atv. troksnot [triiokspuot], arh. troksnet
[uo] Valodniecibas termins troksnenis [iio] kops 20. gs.
20. gadu sakuma (ZTV 2), agrak «trokspa skapa» (E-M 1 19)
EF 2 1111 un 1118, M E IV 253, Pok 1093
trompete, trumete(s)—sk. trumulis
tronis [truonis] Aizguvums;, no v Thron t p , kas savukart ar
francu un latinu valodas starpniecibu no gr. thrones kresls,
valdnieka kresls’. Pamata ide. *dher- 'turet, balstit’. Latviesu
trops
430
valoda vards aizguts 19. gs. 60. gados, rakstos to ieviesa «Рё
terburgas Avizes» (PA 1862 4 29, V 1 461, 2 229). Agrakais
apzimejums «goda krdsls» (St II 585).
HF I 686, KI 778, M-E IV 253, Pok 252, Roze 1 27, 2 130,
Zev 2 145
trops — sk. strops.
trots 'galoda’— sk. trit.
trucis 'neliela muca’ sk. strups, trauks.
trudet [trudet]. Nozimes ziga tuvie verbi trudet, trunet, trupet un
vel dazi citi atvasinati no ide. *ter- 'berzet, griezot berzet, griezt,
urbt’ (no ka ari trit, sk.), kas ar savu daudzveidigo semantiku
ir pamats plasai atv u sistemai ar central© nozimi 'sairt’ (trans,
'sairdinat no 'berzet* vai 'urbt’). Sairsanas resp. sairdinasanas
process, аг ко saistiti sie atv-i, ir dazada rakstura — gan izsakot
pusanu vai drupsanu, gan ari kukaigu izalosanu (izurbinasanu).
Pat viena ce ma atv-i var paust atskirigu sairsanas raksturu,
piem., trust 'put, trunet’: trusis, trausls 'drupens, trausls’ (kas
gan var but pusanas, trunesanas rezultata). Bijusi an dazu
vardu mijietekme gan nozimes, gan formas ziga.
Verba trudit pamata ir divi *ter atv i.
1. No ide. *ter-d- : *tre-d- ar n infiksu * trend-, no ka Is.
trended, trended 'trupet, put; tikt kapuru, tarpu izdstam, iz-
grauztam’, c. troud, apv. tried (psi. *trpd-b) 'posa (sl^iltavam)’.
Ar d > t kr. трут, bulg. трът 'posa', si. tpndtti, kauz. tardayati
's^e|, izurbj’.
Saknes skagumija' *t{nd > b. *trund- > la. trud-, no ka
vareja but verbs * tried ti > * trust ar iter., kauz. trudet. Verba
kauz nozime saglabajusies folklora. «Ai zemite, trudulite, Tu
trudeji dazu labu (var.: Dazu labu trudinaji); Tu triideji tevu,
mati, Trudes manu augumigu» (LD 27551, 2).
2. No ide. *ter- ari baze *treud : tried-, no ka lat. triidere
'grust’ Baltu *traud- *trted-, no ka la. apv trauds [au]
'trausls’, an 'miksts, sunains, viegli birstoss’ «trauds kuoks»
(M-E IV 224) un truds [u] (parasti dsk. trudi), apv. truda
'trudi, kudra’, arh. trudes 'trudzeme’ (St I 326), verbs trudet,
apv. trudit, kauz. trudinat.
lespejams, ka ar mindtas cilmes trudet vai apv. trudit saplu-
dis an atv. no verba trust (sk trausls); par formu sal zust
: apv. zudit 'zaudef
Рёс cita uzskata trudet saistams vai nu tikai ar Is. trended
u. c. (Trautmanis, Pokornijs), vai an tikai ar lat. trudere un
skagumija ar la. apv. trauds (Buga, Endzelins, Frenkels).
Hom. trudet (folk! ) 'serot’. «Trudit, visi (var Truvejiet
Serojieti) braleligi, Masa gaja tautigas Es paklaju trudu delji
Pa kume|a kajigam» (LD 17937, 1) Si verba nozime vai nu ar
parnesumu no 'trunet, trudet’ (-*• 'but drumam, nomaktam’), vai
an vards ir fon. parveidojums no truret 'serot’ (> truvet; no
431
trumpis
Iv. truren 't. p.’: v. trauern; Endzelins). Vards saja пог!тё var
but saistits an ar kr. трудить, p. trudzic 'apgrutinat; padarit
nemierigu, skumdmat sal. Is. trudnas 'skumjs griits’ no p.
trudny 't. p.’ (Frenkels).
Sk. ari: trunet, trupet. (K)
В I 489, EF 2 1130 un 1132, Mach 653, M-E IV 250, MM I 521,
Pok 1076, T 328, W-H 11 710, Zev 2 145, Ф IV 110
trukt [trukt], apv. [u] , Is. trukti 't p. Tas pasas cilmes ka traukt
(sk.); pamata ide. *treuk- : *truk-, no ka la. trukt. Sahdzinot
ar traukt agrako noz. 'raut’, verbam trukt piemit attieciga mtrans
nozime 'tikt rautam’ -> 'plist, sadalities, atdalities’: «diegs,
dzija, virve trukst», «poga (iz)triikst», «Atri ravu bra[a dzirnus,
Lai tas triika (var.: plisa, skreja skida) gabaliem; Tautu legi
ritinaju, Lai visam muzi^am» (LD 22478 var.) No sas nozimes
an atv-u iztrukt, notriikt, partrukt, satrukt, uztrukt semantika.
Uz sas nozimes pamata izveidojusies art verba trukt nozime
'nebut; but mazak (neka vajag), nepietikt’.
Nozimes parveidosanos raksturo tautasdziesma: «I,.audis
mani aprunaja, Es aiz durvim klausijos. Veru durvis, speru
kaju, Trukst |audim (var Eaudim truka, Juk |autipu) valodujas»
(LD 8603). (Valodas «partruka» —> «nebija vairs».) Lidzigi no
trukt nozimes 'tikt (at)rautam’ («poga trukst») izveidojas nozime
'nav’ (rekcijai mainoties ka pie negacijas: «pogas trukst» =
«pogas nav»). Sal.: «Trukst manai mamipai, Triikst trijas vie-
tipas: Kuti govs, kleti рйга, Maltuve malejiqas» (LD 18379).
No sas nozimes ar atv. pietrukt, sar. iztrukt ('nepietikt’) se-
mantika.
Kauz. trucinat [й] (apv.), ari trucenat, kas atv-os paradas
vecakajos rakstos, piem.: «Jezus Christus jir to naves sait(i)
satriicenajis» (Mane 4i 36). Liter, valoda iztrucinat 'likt sarau-
ties, sabaidit’. Semantiski ar to saistas refl trukttes («zirgs
trukstas») un atv-i iztrukties, pietriikties, satrukties, uztrukties.
В II 466 un 469, Buck 973, EF 2 1130, M-E IV 251, Pok 1074
trule 'sunveidigs kudras и. c sagulums purvos’— sk. trunet
truls, apv. trufs. Tas pasas cilmes ka trunet (sk.), atvasinats no
ide. *treu- : *tru- ar pied. -Io- (b. -la-). Tas pasas cilmes ir
apv trult [ul2] 'k|ut trulam’, itei trulet. kauz. trulinat. Par
nozimes sakaru 'trunet’ : ’truls’ sal. trupet apv. trups, liter.
strups.
Buck 1071, Lanszweert 33, M E IV 245
trumpis [trumpis] Aizguvums; no Iv. trump 't. p.’ (v. Trumpf),
kas ir tautas valoda sagrozits no triump 'triumfs’ (v. Triumph;
uz karsu speli vards attiecinats 16. gs.). Vards no lat. triumphus
'triumfs, uzvara, gaviles’, kas savukart no gr thriambos ’Dio
niza pievards’. Latviesu valoda aizg. minets 19. gs. vardnicas
(trumpe V 1 206, ari trumpa V 2 229, trumpis U I 311) lidz
ar verbu trumpet (V 1 206, U 1 311), trumpot (V 2 229). Verbs
trums 432
forma trumvet (< v. trumpfen) 'spelet kartis’ minets jau 18. gs.
Depkina vardnica (Zev 2 145).
HF I 682, KI 794, M E IV 246, Zev 2 145
trums. Tradicionali vardu saista ar ssk. f)roti 'uztukums’, prutna
'tukt’, lat. struma (varbut < *strudma, Persons) 'dziedzeru
uztukums, kakla tiikums, kakslis’ no ide. *(s)ter- 'stivs, stings’
—► 'izspilets, uztucis’ (Persons, Pokornijs; Endzelins: ja m <
dm). Tada gadijuma pamata *(s)ter- atv. *treud- : *trud ar
pied, -mo > b. *trud-ma-s > la. trums. Sadu uzskatu baista
ari apv. trums 'puns, dziedzera uztukums; izaugums bojata koka
miza; truce (-«— uztukums truces vieta); mazs, negatavs abols’.
Tacu varda trums parastaka (liter.) nozime 'strutojoss augo-
ms labak saistama ar gr. trdo (<Z *trdyo) 'izurbju, ievainoju,
radu bruci , trauma, trdma 'briice’ no ide. *ter- 'berzet, griezot
berzet, griezt, urbt’ (no ka an trunet, sk.). Atv. *treu-: *tru-
ar pied, -mo-, no ka b. *trumas > la. trums.
lespejams, ka varda sapludusi abu sakpu atv-i, izveidojot
atsljirigas nozimes. (K)
HF II 905 M-E IV 246, Pok 1026 un 1072, W-H II 606
trumulis Aizguvums, no Iv., afri. trummel 'bungas, an cits ska|a
trokspa instruments; skarda trauks ar vaku’ (v. Trommel 'bun-
gas, veltnis, cilindrs’). Varda pamata skapu atdarinajums.
Tas pasas cilines ir sav. trumba > Ir. trompe 'mednieka ,
rags’, trompette ‘taure’ > v. Trompete > la. trompete. Senaka
forma trumete(s) no iv trummet(e) 't. p.’
Latviesu valoda aizg sakuma lietots kada sitama instrumenta
apzimesanai: trumelis (Lg II 357), trumulis 'boze, vale’ (Elg 1 27
un 131), 'koks ar dzinkstosam metala lapinam’ (RKr XVI 245).
No 19. gs. ar to apzime skarda trauku udens varisanai: trumele,
trumulis (U I 311), trumulis (V 2 230)
Doo III 439, KI 792, M-E IV 246, Zev 2 145 un 281
trunet [trunet]; Is. truneti, truneti, trunyii 'triidet, trunet; ilgi gulet,
slinkot’. Pamata ide. *ter 'berzet, gnezot berzet, griezt, urbt’,
no ka an triidet (sk.). Atv. *treu- : *tru-, kam talakos atv-os
pievienots n laikam no tag. celma. Baltu *traun (*triaun) :
*trun- (*triun-), no ka Is. traunyti 'berzet, ar zobiem saberzt’,
tnaiinyti ar troksni est, grauzt; kari est, dzert’, skapumija
truneti, la. trunet, apv truwt (E-H II 700). Tas pasas cilmes <
subst. apv. trunas, truni, truni 'trudi’ («trupu pislis», St 4 284),
trune 'puve, trupe’, adj. truns 'satrunejis, iztrupejis’.
Pamatverbs bijis laikam *trun-ti > *trUt, no ka apv. trule
Ju] 'sunveidigs kudras u. c sagulums purvos’ (E-H II 700). No
formas *trut iter., kauz. an trudet, kas sapludis ar tada pasa t
skanejuma citas cilmes vardu (sk. trudet). (Par formu sal put
: pudet. Par trunet un triidet formu attiecibu sal *minti > mit,
no ka minet un midit )
433
trust
Sk ari: trausls, truls, trums. (K)
В I 489, Buck 1071, EF 2 1132, M-E IV 247, Pok 1072
trupet [trupet); Is. trupeti 'drupt, (sa)irt’, pr. trupis 'klucis’, kr.
apv. трупйть 'sasmalcinat, sadrupinat’, kr., bkr., ukr. труп (ssl.
trupb) 'Ilgis’, bulg труп 'koka stumbrs, rumpis; li^is’, c. trup
'rumpis, korpuss’, p. trup 'likis’, gr. trypad 'izurbju*. Pamata
ide. *ter- 'berzet, griezot berzet, griezt, urbt’, no ka ari trudet
(sk.) Atv *troup- : *trup- > b. *traup- : *trup-, no ka Is.
traupiis : apv. trupus 'trausls’. Latviesu valoda ir tikai formas
ar u: apv. trupt 'put, trupet, drupt’, iter, trupet, kauz. apv.
trupinat 'jaut trudet; irdinat, drupinat’. No adj *trups atv. tru-
pens [§] 'sapuvis; drupens, irdens’. Subst. apv. trupek(s)nis
'puvis, trupejis malkas gabals; truds’, trupens [$] 'puvis, tru-
pejis malkas gabals’: «nav nevienas pagales labas malkas, tikai
trupeni» (M-E IV 247).
Verba trupt variants ar balsigu ieskapas hdzskani ir drupt
(sk.). Abiem verbiem un to atv-iem valoda diferencejusies se-
mantika.
Sk. ari: strops, strups.
В I 489, II 631, EF 2 1132, HF II 937, Mach 654, ME IV
247, Pok 1074, Urb 8 85, Ф IV 109
trupt Чгирёк drupt — sk strups, trupet.
trusis Aizguvums; no bkr. трусь vai p. trus t p.’ (kr. apv. трус).
Slavu vards ir tas pasas cilmes ka la trausls, trusis ('trausls’
—► 'bailigs’). Tapec ari izveidojusies apv. forma truslis 'trusis’
(E-H II 699). Aizg. minets 17. gs. vardnicas forma trus(s)
(Маис 1 99, Lj 317), 19. gs. parastakas divas formas — trusis,
trusis (V 217), ari truse (U I 312) Formas ar -s- no locijumiem
vai an, tiesi atdarinot po|u valodas formu vai lietuviesu starp-
niekvalodas formu (Is. arh. trusis 't. p.’). No latviesu valodas
si forma an hbiesu (truss, trussa) un igaupu valoda (truss).
18. 19. gs. avotos trusis biezak kraiins (< kr кролик) vai
kaninkenis, kantnkins (< v Kaninchen; St II 348, M Stobe
LGGr 1797 3 57)’.
La. apv. trust (vsk. trusis) 'doni, meldri; asl^i’, trausfi 'aslp
(Is. vsk trausis 'asl$is’, trusts, triusis 'medre’) ir baltu cilmes
vardi, atv no truss, trauss trausls (sk. trausls) Par nozimes
parnesumu sal apv. traus(a 'g|evs, viegli lauzams koks’ : traus(i
'aslp’.
В II 313, E I 109, EF 2 1114 un 1133, Ket 432, MagIste
3284, M-E IV 227 un 248, Pok 1026, To I 375, Ф IV 109
trusmties ar pulem kusteties’— sk trausties.
trust 'put, trunet’ sk. trausls, trudet.
trusaties 'nemierigi gu^t’, trusities 'grozities, nevarot aizmigt’— sk.
trausties.
trusi meldri dopi — sk. trusis.
tu
434
tu; Is. tii pr. tu (tu, thu), tou (tou, thou), tau, narev. tu, kr., bkr.
ты (ssl. ty), ukr., bulg. tu, c., p. ty, go., ssk. pu, sav. thu > du,
a-s. du, v. du, a. thou, seniru tu, he zik, zikka (<. *tega < *te
+ ego) 't. p.’, tuk(ka), enklitiski du- (<L *tu) 'tev, tevi’, si. tii,
til 'tacu’, ave. tu 't.p.’, enklitiski 'tu’, gr (dor.) ty, (joniesu) sy,
lat. tu, toh. A tu В t(u)we, oset. du, dy 'tu’. Pamata ide. *tu
'tu’; gen. *t(e)ye, dat. *toi, *tebh(e)i, ak. *te. La. gen. tevis no
*tevens, kur jaundarinatai ak. formai ar -en pievienots -s pec
citu vsk. gen. formu parauga. Sena dat. forma ir pr. tebbei; la.
tev ar v no gen. u. c. locijumiem, bet galotne reduceta. Ak tevi
no *teven, kur -n pec citu baltu vardu ak. galotnes parauga.
Lok. tevi pec i celma vsk. lok. parauga
V. Pizani. atkarigo loeijumu celms ab. valodas no irapu valo-
dam; gen. *tege ar eu < au (si., ir. tava).
Sk ari: jus, tavs.
В II 637, E IV2 108, 1 504 un 541, EF 2 1133, Fei 504, HF
II 817, KK 29 195, KI 145, L III 114, Lanszweert 155, M E IV
254, MM 1 507, V Pisani — Balt IV 17 19, Pok 1097, Schmalstieg
2 195, Stang 1 247, T 331, Tr II 96, Vr 625, W-H II 712,
Zinkevicius 1 19, 2 80, Абаев I 378, Ф IV 130
tuba3 [tuba], apv. [u2, iiz] 'files; filca apavs, veltenis’, Is. tubas
't. p.’, pr. tubo 'files’. Aizguvums no germ, valodam; sal. ssk.
pofi 'files’ (poefa 'velt, stampat’, isl. pdf 'velt’). lespejams, ka
germ, о > u velina posma gotu valoda, un no turienes vardu
aizguvusi balti (Endzelins), bet aizg. var but an no ssk. vai
senzviedru valodas (zv. tova), kur о tika izrunats [oti sauri
(zviedru varda ka u). Aizg. minets 17. gs. vardnicas: tuba 'filca
metelis, lietusmetelis’ (Mane I 59 un 141, Fur 2 495), 'files’ (Lj
317, ari savienojumos «tubas kurpes, tubas metels, tubas zaba-
kas>). J Lange uzskata, ka vards ieviesies no lietuviesu valodas
(Lg II 359). Vardu nav dzirdejis G. F. Stenders 18. gs. otra
puse Lejaskurzeme (St I 331), ne ап К Harders 19. gs. sakuma
Zieme|vidzeme (Wei 129), tatad tas lietots tikai atsevis^os apvi-
dos. 19 gs. otra puse vards jau ir plasak pazistams, bet jopro
jam tarn ir apvidvarda raksturs blakus rusismam voiloks (vai-
laks V 1 55, 2 232, U 1 312, Il 286).
Buck 405, E IV2 329, EF 2 1134, M-E IV 277, Vr 615
tubab [tuba], parasti dem. tu.bina 'plastmasas vai plana metala
traucins caurules veida (pastu lepildisanai)’ Aizguvums; no v.
Tube 't. p ’, kas savukart no fr. tube 'caurule’. Pamata lat. tuba
'taisna taure; caurule’ Latviesu valoda vards kops 20. gs. 20. ga
diem forma tuba (Bl 5 203, LVPV 1 86), velak tuba (LVPV 2 202).
Nav ieviesies J. Endzelina jaunvards caure aizguvuma aizstasa
nai (Ozoliijs 2 565) *
W H II 712
tuce [tiice], apv. [u], tucis, tucs (gen. s) '(lietus) makonis,
lietusgaze’. Laikam atv no verba tukt [u], tatad makonis, kas
435
tucit
tukst vai ir pietucis’; par nozirni sal «makojii audzejas, briest».
Varda nozimi vareja ietekmet kr. туча makonis’.
Pec cita uzskata (Endzelins) vards ir aizg. no krievu valodas.
Tada gadijuma verbs tukt ietekmejis tikai varda tuce (un morf.
variantu) saknes zilbes intonaciju izloksnes [u]. Tacu atst^iras
ari varda nozime latviesu un krievu valoda. (K)
E I 107, M-E IV 277, Ф IV 129, Ц 494
tucit [tucit], apv. [ii2], tucet, tucinat 'micit, spaidit, bazit, sist’; Is.
tukseti 'sist, grust, dauzit; pukstet’, tuksti 'klauvet, dauzit’, kr.
ткать 'ausf (ssl. fokati, sakotneji 'bazt, dur — par ieauzamo
pavedienu, dziju), тыкать 'bakstit, bazt’, gr. tykos amurs, cirvis’,
oset. tugd 'sisties, kauties’, t’yst, t’unst 'bazt, durt’. Verbs tucit
lidz ar tas pasas nozimes iukat («tukat drebes сира», E-H II
707) no bijusa verba *tukt (vai *tiikt) 'sist, spaidit’, no ka ari
apv. tukstet, tukset 'sist, pukstet’.
Pamata ide. *(s)teu- 'grust, sist’ ar k saknes paplasinajuma;
*touk : *tuk- > b. *tauk- : *tiik-. No saknes pamatpakape la.
apv. taucet [au] 'grust piesta (kapepes)’. (M-E IV 135), taukat
[ай2] grust, stampat’ («taukat kapostus muca», M-E IV 136).
Sal. pr. *tauk- grust, bazt’ —► ’solit’: taukinnons 'solijis’ (Ma-
ziulis 6 139).
Ar ieskanas s- apv , sar staukat [au, au2] ‘sist, grust,
midit : «staukat kanepes, sali» (E-H II 572), «staukat piesta jelus
taukus uzglabasanai» (M-E III 1049). Tam blakus staukat [au2]
'sist, stampat’, kur mantotais vards sapludis ar aizg.— no V.
stauchen 't. p.’
Saknes zudumpakape (ar и й) apv. stucit (:tUcit): «izstucit
meitu pie darba» (E-H 1 483), stucinat stukat, stukat [u u]
'sist, grust, midit (u. tml.)’, stuknit 'grust, gruzot bidit’, stukyit
'sist’. (Sal tas pasas cilmes kr. стукать 'dauzit, sist, klaudzinat’,
kas vareja ietekmet la. stukat u. c. nozimi.) Sar. stufeit [й],
apv. stufcet 'bazt, stampat, vilkt’, kur mantotais vards sapludis
ar aizg.— no iv. stuken, stucken ‘bazt, grust, spiest, stampat’.
Subst. stukis 'neveikls, nekustigs cilveks (kas stumjams, gru-
zams), vecs, stivs un slinks zirgs; vistoklis, resni gerbts
cilveks’. Ari seit mantotais vards sapludis ar aizg., sal vlv.
stuke 'stumbrs (ar parnesumu uz psihisku un fizisku nekusti-
gumu); linu sauja, labibas kulitis’ (L-B III 563).
Blakus formam ar t- ir formas ar ieskaqas balsigo lidzskani
(baltu t : d): tucit = apv. duett. Abos variantos ari formas ar
n apv. tuncit [un] 'tucit atbilst vardiem duncit, dunkat [un]
'sist ar durem’.
Ide. *(s)teu- 'grust, sist’ cilmes un nozimes zina saistits
ar *teu- 'tukt’ (no ka la tukt. sk.); sist —► tukt’.
Pec cita uzskata (Rage) taukat < ig toukama 'stampat.
Sk. ari: cuska, duncis, tukt, tutenis. (K)
tuda|
436
В II 452 un 633, EF 2 1135, HF II 941, M E III 1100 un
1109, IV 278, Pok 1032, Rage — Dial I 99 T 331, Zev 2 126 un
127, Абаев III 307 un 358, Бенвенист 1 195, Ф IV 64, II 478
tuda| — sk. tulit.
tiija [tuja]. Aizguvums; no v. Thuja 't. p.’, kas savukart no gr.
*thylja 'smarzigs koks’ (thyd 'kupinu’ 'upureju’). Aizg. ievie-
sies 20. gs. 20.—30. gados, aizstajot apzimejumu «dzivibas koks»
(no v. Lebensbaum 't p’ kur Leben 'dzive, dziviba , Baum
'koks’). (LKV IV 6570 Ozolins 2 314 LVPV 2 203)
HF I 690
tukat 'tucit’— sk. tucit.
tukls Is. tukliis 'atri nobarojams, tauks, trekns; aptaukojies’. Atv
no tukt (apv.) '(uz)tukt, k|ut resnam, k|ut taukam’ (sk. tukt).
EF 2 1135, L III 115, ME IV 255
tukset, tukstet 'sist, pukstet’— sk tucit.
tuksnesis. Tas pasas cilmes ka tukss (sk.). Pec J. Endzelina
uzskata tuksn- < *tuskn-. Vards tuksnesis ir samera jauns
veidojums blakus lidzigas nozimes senakiem tuksna (Elg 1 340,
an tuksna 1 454) un iuksntba (Mane I 215, Lj 318, Elg 1 340
an tuksriiba Elg 1 346 un 454). Laikam varda *tuksne (sal. Is.
tusnk tuksnesis’) daudzskait(a formu *tuksnes 'tuksas vietas’
vacu autori uztverusi ka celma formu (ar vsk. nom. *tuksness)
un ieviesusi literatura, pievienojot tarn jaunu galotni (tuksnese
Mane I 215). Tada pasa karta senakajos rakstos no formas
tuksnis > *tuksniss vai *tuksnise (ak. tuksnisi). Tautas eti-
mologija vards izveidojies par sipetamu salikteni ar -nesis otra
daja; sada forma sastopama kops 18. gs. (Lg II 360, St I 332).
Paraleli vardam tuksnesis (un ta sakotnejam formam) lat
viesu valoda lietots tas pasas nozimes aizg. posts (sk.). (K)
EF 2 1145, M E IV 255
tukstotis [tiikstuotis], apv. [uo]; tukstots [uo], tukstoS [uo]; Is.
tukstaniis, pr. tusimtons (ak.; < *tus-simt-), kr тысяча (ssl.
tuspsti, tyspsti, psi. *tyspt-, *tyspti), ukr. тйсяча, bulg тйсеща,
c. tisic, p. tysiqc, go. pusundi (germ. *pus-hundi, kur otra da[a
'simts’), sav. thusunt > dusunt, a-s ptisend, ssk pusund, v
tausend, a. thousand 't. p ’ Pamata ide. *teu- : *tu- 'tukt’ (no ka
ari la. tukt sk ) Vairakas valodas no sas saknes veidots
saliktenis ar varda simts seno formu, tatad izsakot jёgumu
'pietucis simts’, resp 'lielais simts .
Austrumbaltu valodas laikam bijusi sa salikteija forma
*tu(s)-Samt- (no tas s. tuhanst 'tukstotis’), kas pec tarn pie
skapota divdabim *tusant. Kontaminejot verba tag. celmus *tusa
un *tusta , izveidojusies forma *tusta-. no ka *tiistant tukstotis’.
No verba tukt (tag. ttikstu) varda iesprausts k; lidz ar to
*tukstant > la tukstuot- (Endzelins).
Pec cita uzskata (Buga) tukstant- ir verba tukt (Is. *tukti}
tag. divdabis, kas ieguvis skaitja nozimi (no Is. *tukstants
437
tukt
simtas 'tiikstoss simts’). Jaievero, ka pied, -ant- (> la. -dot-)
bijis ne tikai divdabja formas elements, bet tas raksturojis an
ide. kopuma vardus (he. udne 'zeme’ : udneyant 'iedzivotaji’;
Benvenists)
Vel pec cita uzskata (jaunakaja laika Gamkrelidze un Iva-
novs) baltu vardi ir aizg. no slavu valodam.
В II 637, E IV2 330, 1 495, EF 1 58, 2 1135, Fei 505, KI
774, M-E IV 279, Oxf 919, S. Mieze — LVKJ XXII 51—56, Stang
I 109 un 282, Pok 1083, T 332, Tr VII 36, Vr 628, Гам-Ив 2 16,
3 108, 125 un 419, Ф IV 133, Ц 495
tukss, Is. tiiscias (dsk. nom. tusti) 't p’, kr тощий 'vajs, plans,
liess’ (skr. тыць; ssl. tbstb 'tukss’), тоска, 'skumjas, garlaiciba,
ilgas’, psi. *fbsfea 'tuksums’), si. tucchyal} ’tukss’, lat. tesqua
(*tueskua) 'tuksnesis’, oset. tysseeg vajs, izdilis, plans’. Pamata
ide. *teus- : *tus- 'tuksot’ no'saknes *teu- : *tu- 'tukt’ (no ka
an la. tukt, sk.). Semantiska sakanba- 'uztucis, uzpusts’ —► 'ar
tuksu vidu’ -> ’tukss’.
La tuksa laikam < *tuks(t)ia- < *tusktj,a- no kontamina-
c jas *tuskjta + *tustj,a- (Endzelins)
Sk. ari: tuksnesis, tutu
Buck 932, E IH2 328, I 232, EF 2 1145, E-H II 701, M-E IV
256, MM I 508, Pok 1085, T 333, W-H II 675, Абаев III 343,
Гам Ив 3 417, Ф IV 90, Ц 482
tukt [tuktj, apv. tukt; Is. tiikti, kr apv. тыть 'k|ut taukam, tuklam ,
p. tyc 'k|ut tuklam’, lat. iucca (gallu cilmes) 'salita liellopu vai
cukas ga|as desa’, oset. tyx 'speks, vara’. Pamata ide. *tku-.
*tu- 'tukt ar k saknes paplasinajuma, no ka b *tukti > la. tukt,
apv. tukt. No verba apv. formas vietv Tukums ('uztukums’,
t. 1., ’uzkalns’ Endzelins).
Ide. *teu- ir vienas cilmes ar *(s)teu- 'grust, sist’, no ka la.
tucit (sk.). (Par nozimju sakaru sal. daudz.) Abu sakpu atv-i
dazos gadijumos sapludusi vai veido homonimus Piem., apv.
tiicet, tucindt [u] 'tucit’ un 'likt vai |aut tukt’ (kauz. no tukt:
«cik ilgi tu auguoni tucinasi? dur va|a!», M-E IV 278).
Apv. tukst (tag. tukstu, pag. tuksu, E-H II 707, pag. tusku,
E 1 763) 'tukt’, arh. tuskt (tag., pag. tusku, Elg 1 241, St I 331)
laikam ir atv. no ide. *tu- ar pied, -sko- un metatezi dazas
formas, bet tusk- var but an no *tuksk- (Endzelins). Piemers
ar divd. no formas ar ieskaijas s-.: «Voi pje govju lopiem tesmens
vesels, neiekarsets, ciets jeb apstuksis ir?» (M. Stobe. Veselibas
gramata, 1795 93)
Ar nozimi 'tukt’ laikam saistami baltu vietvardi ar tuja-,
piem., Tujas ezers (atv-i no saknes *tu- ar pied, ta-), sal. pr.
upes nos. Tula, Thuya, kas laikam 'periodiski parplustosa upe’
(H. Salls). Sal. an Is. Tujainiq ezeras (Vanagas 2 349)
Sk. an: daudz, tauks, taurs, taustit, tauta, tols, tuce, tucit,
tolls
438
tukls, tukstotis, tukss, tulzna, tu[aties, tuntu[ot, tuska, tvaiks,
tvans.
В II 310, 440, 633 un 638, E III, 506, III2 107, 1 763, EF 2 1136,
L III 115, Lanszweert 147, M-E IV 280, Pok 1081, H. Schall —
Donum В 456, Stang 3 59, T 315, W-H II 713, Абаев III 344,
ф IV 133, Ц 494
tulis 'pogas veida rokturis’— sk. tulzna.
tulit [tuHt], parasti [tulit], tulin [tirlifl] ar dazadam apv. varia-
cijam; Is. apv. tulyt, tulyd 't. p.’ Pamata ide. vietn. *to- (sk.
tas) ar о > и пеигзуёНа zilbe (sal. tuvs, Frenkels); *tu- ieguvis
nozimi 'te’ vai 'tur’ (sal. te). Pievienota part. -Ie- : *tule (sal.
ar nule 'tikko, nupat’). Si forma papildinata ar adverbiem rak-
sturigiem izskapas formantiem -it, -in, -in; sal. apv. nulit 'nule’,
allazit, allazin, tagadit, tagaain Blakus apv. formam tulit, tulin,
tulin (M-E IV 259) parastakas ir formas ar й, kur garais
patskanis no tuls 'tuvs’ (sk. tuvs): apv. ttile 'tulit’ (-«- 'tuvu’).
Nozimes parnesums noticis no vietas uz laiku ('tuvs laika’).
Atv. tulitejs, apv. tulinejs.
Рёс cita uzskata (Endzelins) pamata */й- 'seit’, kas darinats
pec *ku 'kur’ parauga (si. ku 'kur’).
Forma tudaf, arh. tudal ar metatezi no *tulad (Endzelins),
kur -d (< -da) ka varda tagad. Variacijas: tudalin, apv. tudalin,
tudaht и. с. (K)
Buck 964, EF 2 1137, M-E IV 278 un 280
tulks [tuTks]. Aizguvums; no skr. тълкъ 'tulks; skaidrojums’ (kr.
толк, ^ga, labums’, толковать ’skaidrot’). SI. *1ъ1къ cilmes ziqa
saistams ar lat. loqui 'runat, nosaukt’. Latviesu valoda vards
aizguts lidz 13. gs. Tas mi^ts 17. gs. vardnicas musdienu forma
(Fiir 2 496, Lj 318). Atv. tulkat (Fiir 2 496), 18. gs. tulkot [uo],
tulkotajs (ari tulkatnis), (sa)tulkoties 'norunat, apspriesties’
(Lg II 360, St I 332).
В III 766, E I 96. EF 2 1137, M E IV 259, Ф IV 71
tulna 'tulzna’— sk tulzna.
tulzna [tiilzna], apv. [ul, ui2], tulzne, tulznis. Par varda cilmi ir
divejadt uzskati.
1. Vards lidz ar Is. tulzti 'mirkt, izmieksljeties; pampt, briest’,
tulzis 'zults’ saistams ar kr. толстый 'resns, biezs’ no ide.
*(s)tel- '|aut 1есё1, иппёГ, no ka ari Is. telzti 's|akt, gazt (par
lietu); иппёГ (Buga, Endzelins, Frenkels, Fasmers, Trautma-
nis). No paplasinatas saknes *telg- > b. *telz- > la. telz- ir
apv. telzt [el, el2] 'daudz, karigi dzert, ari ёэЕ (Ц— 'darit sevi
slapju’; Endzelins). Skapumija apv. tulzt [ill2, ui2] 'tukt’ (Is.
tulzti), no ka tulzums [ill2] 'tukums’, tulza [ul], tulzis 'tulzna’,
liter, tulzna. Atv. tulznot [uo], apv. tulznit [ill] 'parklaties ar
tulznam’.
2. Pamata ide. *teu- : *tG- 'tukt’ (no ka ari tukt, sk.) ar pied.
-(e)l-; sal. gr. tyle, tylos 'uztukums, tulzna, pu|kis’, lat. tullius
439
tujaties
(< *tulno-) 'plusma, lejiens, (lietus) gaze’, pr. tulan ’daudz’
(-*— 'ar uztukumu, uzviju’). No atv. *tulg- > b. *tulz- > la. tulz-,
no ka tulzna (Pokornijs, kas te iesaista ап кг. толстый).
Bijusi laikam abu saknu reileksu mijietekme: pamata gan ir
ide. *(s)tel-, bet atv-us stipri letekmejusi vardi ar tut-, kas
atvasinati no *teu- : *tu- ’tukt’. Sal. apv. tulis ’pogas veida
roktuns (bumbulis)’, tu[a '(darbarika, aira) rokturis’: gr. tylos
'pubis’, vlv. dulle ’dullis’ (> la. dullis, dsk. du[[i). Zimigi, ka
blakus iormai tulzna ir apv. forma bez z: tulna (M-E IV 259),
tatad sas formas pamata nevar but ide *telg . (K)
В II 320, E IV2 329, EF 2 1138, HF II 942, M-E IV 260, Pok
1018 un 1081, T 331, W-H II 714, Ф IV 74
tu|a ’rokturis’— sk. tulzna.
tu|aties [tu|aties], tootles [uo], tuleties [ii2]; p. tulac sig 'klejot,
klainot, klimst’, go. f)ulan 'panest, ciest’, sav. dulten, v. dulden
'ciest, paciest’, norv. tula 'smagi stradat’ tyla ’vilcinaties’, si.
tula 'svari, svars’, tulayati 'ce|, sver’, gr. *telio ’ce]u’, tello ’uz!6cu
(par debess l^ermeni)’, tlenai (dor. tlanai) 'panesu, ciesu’,
*talates 'tas, kam smagi jastrada’-, lat. tollere (tag. tollo <
*t}no) ’(uz)celt, aizcelt’, tolutim 'riksiem’ (’kajas ce|ot’), toh.
A tai-, В tai- ’uzcelt’. Pamata ide. *tel- 'celt; svert; nest, panest,
ciest’; skaqumija *tj- > b. *tul-. (Ide. *tel- 'celt’ blakus saknei
*kel- 'celt’, sk. celt lespejams, ka sim saknem ir kopeja cilme;
varbut *kel ar k’ > t’ e prieksa.)
No nozimes 'celt' —► celt kajas’ —► '(gausi) kusteties, iet,
klaipot’. So nozimi saglabajis la. apv. tulat: «Ko, zakit, tu tula
Munas snores rugajos? Atskries muni teva suqi, Novilks tavu
kazociipu» (TDz 37241). Tas pasas nozimes an apv. tu[at: «Es
tii|aju, es tekaju, Man izgaisa mamuliija; Tu|adama, tekadama
leteceju niedrule» (LD V 4993). Par verba formu (ar u) sal
kult : kufat, kujat.
No nozimes ’celt’ ari ’celt rokas, cilat prieksmetus’ '(gausi)
stradat’ 'vilcinaties’. Semantikas elements 'gausums’ sakuma
laikam no darba griituma: 'celt ко smagu’ —celt gausi —► 'gausi
stradat’. Sajas nozimes liter, valoda tikai refl. tttfaties (tu(ottes)
Tas pasas cilmes subst. tufa [ii], apv tulis, adj. tufigs.
Izveidojusies ari fon varianti ar ieskapas lidzskajia miksti-
najumu mevajosai ekspresijai. t’ > k’ vai c’ (c). Blakus formam
tulis tu[a (M E IV 281) ir apv. kulis [uj 'neveikls, gauss
cilveks’ (M-E II 393) un culis 'neveikls cilveks’ (E-H I 298)
Saknes *tel- 'celt’ reflekss *tul- / *tu[- sapludis ar saknes
*teu-. *tu ’tukt’ (sk tukt) atv iem *tul- / *tu[-, no ka apv. tu[ot
[uo] ari ' (ie) tit, (ie)tistit’, tufoties ' (ie)tities, (ie)tistities’: «Vec-
mammirias bij satujuojusas, ka tikai degunu vien redzeja» (M-E
III 769). (Sal. tuntulot.)
Sk ari: tols, vientulis (K)
tume
440
Fei 504, HF II 848 un 870, KI 146, M-E IV 138 un 281, MM
I 516, Pok 1060 un 1098, W-H II 688
tume, apv. tuma; Is. tumk't p.’, luma masa’. Pamata ide. *teu : *tii
'tukt’ (sk. tukt) ar m saknes paplasinajuma. Bijis verbs *tumt
'tapt biezam’, kura iter, tumbt, no ka subst. tume. Sal. Is. turned
'tapt biezakam, sabiezet’, tiimtas 'bars’, tiimulas 'gabals, pika’,
si tumrah 'spfecigs, resns, liels’, lat. tumere 'tukt, but sapampu-
sam’, tumor 'uztukums, tulzna’, tumulus 'uzkalns’.
Verbs *tumt 'tapt biezam’ blakus homonimam tumt (apv.)
'tumsf (sk. tumsa), un dazkart so verbu atv-i sapludusi. Sal.
apv. tumet 'sabiezet (par makopiem), makties’: «debesi turn»,
«vakara puse sak jau tumet» (M-E IV 261). Nozime 'sabiezet’
vareja izveidoties ari no 'dumot, miglot’, kas ciesi saistas ar
'tumsf. Sal. apv. tumulis 'mutulis’ (Is. tiimulas, tumulys 'dumu,
miglas mutulis’) un tumu[oties [uo] 'apmakties’.
Sk. art: mutulis. (K)
E III, 408, EF 2 1139, Kiparskv 1 115, L III 116, ME IV
261, MM I 513, Pok 1082, T 332, W H II 715
tumsa [tiimsa]; Is. tamsa, apv. tumsa, kr., ukr. тьма (ssl. тъта),
bkr. цьма, bulg. тьма, тма, c. tma, p. ста *t. p.’, sav. dema (<
*tem-), v. Ddmmerung 'кгё51а’, sav. dinstar (<; *f)imstar <
*temsro-), jinstar, v. finster 'tumss’, seniru ternel, si. tamah,
tamisra, ave t^mah-, lat. tenebrae (< *temafra) dsk. ’tumsa’.
Pamata ide. *tem- 'tumss’ atv. *temes- 'tumsa’. Skanumija */ф-
> b. *tim- / *tum~, no ka adj. *timsus / *tumsus un pec u-celmu
izzusanas la. apv. timss, timss, tumss, liter, tumss. Subet.
*iumesa > tumsa, apv. timsa. Saknes и : i mijas ari verbos:
liter, tumst, apv. timst, an tumt, timt, timsit, timot [uo]. Sal.
vietv. Tumsupe un Timsinu purvs.
Saknes pamatpakapes refleksi saglabajusies lietuviesu va-
loda: temti 'tumsf, tema 'turnsa*. Ar nozimes parnesumu 'tumss’
—► 'dumjs, mulVigs’. Sas saknes atv-i ir la. apv. temuks [<j]
'mu|kis’, temulis [§] 'mu|kis, neveiklis’, temujot [?-uo] 'runat
nevajadzigu, nepieklajigu; mu|koties’. Sal. tas pasas cilmes
v. dumm 'dumjs, mujkigs’
Paraleli ide. *tem- ir lidzigas nozimes sakne ar aspiretu
balsigu ieskapu *dhem- 'miglot, dumot; tumss’, no ka la. apv.
dums, dumjs 'tumsbruns, palss’ (parasti par zirgiem), dumt
'apmakties, tumsf: «Duma, duma, vakars паса, Nedriksteju viena
iet’ (LD 23426, 1). Sal tas pasas cilmes v. dunkel 'tumss’ un
narev. dumo 'tumss’.
Valodas attistiba saistijusas vardu nozimes 'tumss’ un 'biezs’
(sk tume)
Sk. an dimba, temet.
В II 402, Buck 61 un 1052, EF 2 1055, 1080 un 1139, KI 120,
147 un 199, L III 113, KK 29 195, M E I 514 IV 262, MM I 478,
441
tuntu|ot
Рок 247 un 1063, T 322, P. Vanags — Vai akt 1987 74, W-H II
664, Zinkevicius 1 11, 2 71, Ф IV 133, Ц 496
tumulis 'mutulis’- sk. mutulis, tume.
tuncit 'tucit’— sk. tucit.
tuntu|ot [tuntu|uot], apv. [tin2], tuntulet, tuntelet. Atv. no subst.
tuntulis [un], apv. [un2] 'kas satistits, savistits; sainis; daudzas
drebes ietistits, iegerbts cilveks (parasti berns)’: «mazs berns
satits ka tuntulis» (M-E IV 265). Tas savukart no *tuntis, sal.
apv. tunkis [uri] 'kas ietits, savistits (piem., berns); sainis,
vistoklis, kumskis’-
Pamata ide. *ten 'stiept, vilkt, sasprindzinat, saspilet’, no
ka skapumija b. *tin- / *tun-, no ka verbs *tinti > la. tit (sk.)
un tas pasas nozimes izzudis verbs *iunti. No ta atv. *iuntis,
tuntulis, tuntufot. Apv. tuntelet vel saglabajis sakotnejo iter,
nozimi 'vairakkfirt tit’ (E-H II 703). Lidzigs atv. ari no verba
ar saknes i. arh tintelet 'tuntulet’ (LJ I 308).
No nozimes 'loti satistits, biezi sagerbts cilveks’ 'neveikls
cilveks’ (apv. tunkis 'neveikls berns; tas, kas leni un neveikli
strada; lempis’) un attiecigas verba tuntu[ot nozimes 'ietistit
daudzas drebes ko leni, neveikli darit; leni (an neveikli) kuste-
ties, iet’, refl. tuntufoties 'iegerbties daudzas drebes, ietistities;
tdjoties’: «tad ta nevar ne iztaisities! tuntu|uojas vien stundam
gar tadu nieku» (M E IV 265) Adj. tuntu[ains [un] 'neveikls;
nelidzens, mezglains (par dziju)’: «Tuntu|aina tautu meita Tun
tu|ainu dziju spreda» (LD 25314, 12).
Apv. tuntulis [un] 'puns’ («viijam piere tuntulis», M-E IV
265) laikam asimilaeija (p >> t) no *puntulis; sal. punte (apv.)
'puns’ (M-E HI 413). Varda tuntulis noz. 'klimpa; mezgls (dzija)’
varbut no 'kumskis, viskis’ (sa apv tunkis: «vi|aja pa rnuti
kuos|ajamas tabakas tupki» M-E IV 266), forma pieskapojoties
vardam kunkulis: «putra ir tuntuji» (M-E IV 265; par formas
maii^u sal ari apv tutulis 'kukulis’, M-E IV 275). Рёс cita
uzskata (Endzelins) vards sajas nozimes saistams ar Is. tuntas
'bars’.
Atv-us ar *tunt- ietekmejusi vai ar tiem pat sapludusi atv-i
no ide. *teu : *tu 'tukt’ (sk. tukt) To rada, piem., apv tutinat
'tit, ievistit’, tuteleties 'leni sagerbties’: «vecas maminas, uz ciemu
ejuot, tutelejas» (M E IV 274), tutuloties [uo] 'ietities, ievistities
(dauclzos apgerba gabalos)’ (M-E IV 275).
No ide. *ten- 'stiept, vilkt sasprindzinat, saspilet’ skanumija
ir an b. *tan > la. tuo-, no ka apv. tosaties [uo] tozaties
[uo2] 'vilcinaties, tu|aties’: «kuo tu te tuozajies! tev nekas tikpat
neiet nuo ruokas» (M E IV 287). Sal Is tqsioti, tqsyti 'vilkt
staipit
Pec cita uzskala (Endzelins ar ?) tunt- no tut- tent (no
ka tentehs 'tas, kas neveikli iet’) vai (Pokornijs ar ?) no tul-
reduplikacijas vai (Persons; Frenkels ar ?) no *tumt-, no ka
tun|ds
442
tumet, vai ап (Zdvers) vards tuntulet aizguts no vacu valodas
(Iv. tanteln 'satities; Idnam un slinki iet pie darba, vilcinaties’,
ta ka sis vards konstatets tikai baltvacu izloksnes, tas var but
aizg. no latviesu valodas). (K)
В III 186, EF 2 1065 un 1139, E-H II 703 M-E JV 265, Pok
1081, Zdv 2 146
tunkis 'kas ietits, ievistit^’— sk. tuntufot.
tupele. Aizguvums; no Iv., vh., afri. tuffel '(drta) kurpe, kas savukart
no pantuffel 't. p.’ (v. Pantoffel 'rita kurpe, ma as kurpe’). Sis
vards no fr pantoufle, kur pant- < pat- 'l^epa’ Latviesu valoda
vards minets 17. gs. musdienu lorma (Lmaud 57, Mane I 135,
Elg 1 358, art tupetnieks; Lj 318), bet stupeles Bibeles tulkojuma
(G1 3 18).
Buck 430, Doo II 701, III 442, KI 529, M-E IV 266, Zev 2 214 un
239
tupenis 'kartupelis (sar., apv.). Pamata Iv. tuffel 'kartupelis’ (<
Tartuff el), no ka la. apv. tupelis, tupulis't p.’ Izskaija parveidota
pec varda racenis parauga; tupenis tautasdziesmas racena pie
vards un sinonims. Varda formas veidosana nozime bijusi an
verbam tupinat 'stadit’.
Doo III 442, M-E IV 266, Niedermann 1 62, Sm 3 162, Zev
2 296
tupet [tupet]; Is. tupeti 't. p.’ Atv. no verba tupt (apv.; piem.: «vins
tupst uz ce|iem», M E IV 267), ta iter.-dur.; sal. Is. tapti 't. p.’
Pamata ide. *teu-: *tu- atv. *teup- : *tup- 'noliekties (lai sleptos),
tupties’, no ka an go. piubjo 'slepeni’, piubs 'zaglis’, sav thiob,
diob, v. Dieb, a. thief 'zaglis’. Sakne *teu laikam ir saknes *keu
'liekt, liekties’ sens Ion. variants (ar k’ >> t’ patskapa e prieksa);
sal. taupit.
Verba tupt refl. tupties, iter, tupstities. Blakus tupt tagadnei
(es) tupstu ir apv. tupju un tupu, blakus refl tupties ari arh.
tupties (U I 312), apv. tupsfalies [u] 'vairakkart sesties un
eelties’. Ar saknes й ari subst- iuplis il], apv. tupslis, tupulis.
No uztupt (refl uztupties) adv uztupis (apv.) 'parhecies, uztu-
pies’, subst uztupis, uztups 'tas, kas medz tupet majas; sievas
tresais virs’ (Is. uztupys 'sievas tresais virs’; M-E IV 394).
No ide. *keup-: *kup slavu valodas atbilstosi vardi ar noz
'tupet’, gan ar neregulari varietu saknes vokalismu (kas laikam
izskaidrojams ar ekspresiju): slov. cupiet’, p. apv. czppiec, c.
capeti, slovepu серёИ. (К)
В II 361 un 416, E 1 767, EF 2 1141 Fei 496, KI 131, Mach
94 M E IV 267, Pok 1085, Tr II 53 Маковский 134, ЭССЯ IV 18
tuplis, tupslis, tupulis sk. tupet
tur [tur]. Tradicionali uzskata (ari Endzelins, Frenkels, Stangs),
ka vards ir patstavigs latviesu valodas dannajums pec kur
parauga (blakus vardu pariem kas— tas, ka — ta u. c.). lespe-
jams tomdr, ka vards ir senakas cilmes — no ide. *ter-, no ka
443
turpmak
dannati lietvardi —► adverbi —> priedek|i ar nozimi 'cauri’, 'pari
prom’, piem., v. durch (< sav. duruh < thuruh <; *t{-kue)
'caur’, bretopu treu 'vippus’, dre (<; tre) 'caur’, lat trans 'par,
pari, vippus, aiz’ No *ter- skapumija *t[- > b. *tur. La. tur
nozime izveidojusies, pieskapojoties vardam kur.
Ide. *ter- no verbalas saknes ar noz. 'park|ut, izk|ut cauri,
s^ersot (u. c.)’ (sk. trausties). Virziena (ne tikai vietas) nozimi
saglabajis an adv. tur. Izloksnes vardam piemit ari subst.
raksturs ('turiene’); sal. apv. lok. tu'ri (Sausneja, E 1 625)
un savienojumu «по tur».
Adv. tur musdienu nozime sastopams jau 16. gs. literatura
(Cat 262). Atv turiene, apv. turene, adv. turp.
Sk. an: turpinat, turpmak. (K)
E 1 625, EF 2 314, KI 148, Lanszweert 151, M-E IV 268, Pok
1075, Stang 1 286, W H II 700
turet [turet]; Is. tureti 'but tadam, kam pieder (кг иметь, v haben)\
turet, vajadzet pr. turlt, turitwei 'but tadam, kam pieder- va-
jadzet’. Pamata ide. *tuer- : *tur- 'tvert, ietvert’ no saknes *teu-,
kas laikam ir radnieciga saknei *(s)teu- 'grust, sist’. No *tuer-
verbs tvert (sk.) kura iter.-dur. ir turet. (lespbjams, ka bijis
ari verbs *turt.) Kauz. turinat (bernu).
Senak turet latviesu valoda plasi lietots ar nozimi, kas atbilst
Is. tureti (kr. иметь), piem.: «es ilgus [garus] matus turu»
(Elg 1 636). Si nozime atspogujota an folklora: «Zinu ce|u,
maku braukt, Turu labu kumelinu» (LD 29859), «Jauna gaju
tautipas, drosu sirdi turedama» (LD 22073) Sal ari «turet
drosu pratu», «turet naidu». No sas varda nozimes atv. turigs
(apv. furins), turiba. Pec Is. turtas bagatiba, manta, ipasums»
parauga J Alunans 19. gs. 60. gados darinaja jaunvardu turta
'manta, ipasums’ (Al II 402), kas lietots 19. gs. publicistika.
Atv aizture (psihologija) 20. gs. 20. gadu jaunvards (D l4
263). Atv. pietura 19. gs. 70. gadu jaunvards, sakurna pieture
(v. Haltestelle, BV 1873 19).
Na rev. turd 'иметь’ < *turt.
В II 131, Buck 746 un 780, EF 2 1142 un 1145, E H II 706,
KK 29 195, Lanszweert 69, M-E IV 269, Pok 1101, T 333, Zinke-
vicius 1 19, 2 80
turgus 'tirgus’— sk. tirgus.
turpinat [turpinat, uf]. Atv. no adv. turp (sk. tur), A. Kronvalda
jaunvards (1872, Kr I 459). Vipa darinats ari atv. turpindjums.
Sis vards sakurna attiecinats tikai uz iespieddarbiem, g k. uz
stastu turpinajumiem laikrakstos (V 2 233) Agrak ar nozimi
'turpinat’ savienojums «turphkam darit» (V 1 489).
M-E IV 272
turpmak [turpmak]. Blakus apv turpak [uf, ur2] 'talak’ ari formas
ar n: turpanak, turpenak, turpinak. No reducetas formas turpnak
lurza
444
> turpmak (ar nasepa asimilaciju lupenim). Tas pasas nozimes
arh., apv. turplikam [uf], an turplikam, vecajos rakstos turplik-
«turphk mes dzirdesim» (Mane 4i 74). Tas ir atv. ar -hk (: Is.
-link 'virziena uz’, kam atbilst v. -warts; tas pasas cilmes ka
lenkt > liekt). No *-likam > -likam, kur patskapa garums
saisinajies it ka piedekli vai ari, p eskapojoties verba likt formai
(likam), vai an (Endzelins) izruna pieskapojusies parastajai
19. gs. rakstibai ar i iespieddarbos. (K)
E-H II 706, M-E IV 272
turza [turzaj. Tradicionali uzskata par atv. no turet (sk.) saknes
(Bilensteins, Prelvics, Endzelins). Ar so uzskatu nesaskan apv.
kurza [uf], kurze, un kurza [uf ] 'turza’. Pamata laikam ide.
*(s)ker- 'griezt, liekt’ : *k[- > b. *kur-, no ka la. kurza. Par
piedekli sal. garot . garoza. Apv. kurza 'mizas (tasu) turza,
tuta (ogam)’. Saknes semantika 'liekt’ spilgti paradas varda
nozimi 'likums’: «mani salieca kurza» (M-E II 326), «slima
guovs saliekusies kurza» (E-H I 680). No 'griezt’ nozime 'kas
sagriezies, savijies’; «gruoda dzija atri tik kurza» (turpat).
Sekundara noz. 'pinums, pits grozs’; sal. iron lietojumu tau-
tasdz esma: «Tas brutei istais bralis, Vizu kurza mugura» (LD
20602). Cilmes zipa radn ecigi kr., ukr корзина 'grozs’, apv.
'pits ratu grozs’, p. karzyna 'meldru grozs’.
Ar ekspresivu k mikstinajumu apv. kurza, kurze, kurzis
'tass, luku turza’ (M-E II 392, E-H I 708), kurzulis 'grozs;
kamanas ar platu grozu’. No saknes sekundaras nozimes 'sa
rauties, krunkoties’ kurza, kurzis 'krunka, kroka, muzgulis’:
«viss purns pastalai savilkts ljurzi» (M-E II 392). No ta kurzains
'krunkains’ «gimis tads ljurzains» (turpat)
Akomodacija fe > t’ 2> t, no ka izveidojusies forma turza;
formas parveidosanos vareja ietekmet verbs turet: «turet kurzu»
> «turet turzu». К
В I 449, M E IV 272, Pok 933, Пр II 354, Ф II 327
turzat 'aplam, nepieklajigi runat’— sk. tirgus.
tus6t 'elst, tusnit’— sk tusnit.
tuska [tuska], apv, tusks, tiiskis, tuskus Tas pasas cilmes ka
tukt (sk.), tikai ar s vai sk saknes *teu- : *tu- paplasinajuma,
no ka apv. tust (an Fiir 2 498) un tuskt 'tukt’ Sal norv. tusta
'kus^is, mezgls, sainis’ no senakas nozimes 'uztukums’, s h
apv. tusc, tusca 'augs ar biezam lapam, ко uzklaj briicei’. No
tuskt atv. tuskums 'pampums’, kam blakus vareja izveidoties an
tuska.
Рёс cita uzskata (Persons, Endzelins) vards- atvasinats np
verba tukt, tatad *tukska > tuska Sal. apv. tuksis [u], tukss
’tuska’, piem.: «lielaks tuksis sak radities kajas» (K. Libietis.
Arsta padomi 1890 139). (K)
E 1 763, M E IV 137, 279 un 282, Куркина — Эт 1980 185
445
tut i
tuslis, tu.sn.is 'resns cilveks, kas isi elpo’— sk. tusnit.
tusnit [tusnit], apv. tusnat, tusnet, tusnot [uo]. Atv. no apv tust
'smagi izelpot, Б1епёГ (ta iter.), kam blakus tvest 't p’ Sie
vardi cilmes zipa ir radniecigi ar apv. dust 'smagi elpot, elst’
un dvest (sk.); tas pasas cilmes ir duset, kam formas un nozimes
zipa tuvs apv. tuset 'elst, tusnit, stenet’.
Paralelas formas ar t un d- izskaidrojamas ar diezgan biezo
paradibu baltu valodas — balsiga un nebalsiga lidzskapa miju,
seviski saknes leskapa.
Apv tuslis, tusnis 'resns cilveks, kas isi elpo; cilveks, kas
leni un tusnidams strada; (parn.) lempigs, slinks cilveks, garigi
neattistits berns’, tusna 'cilveks, kas smagi elpo; (parn.) lempis,
tu|a’, tusns 'smaga nopiita, elsiens’.
В II 361 un 630, E 1 768, M E IV 273
tuta [tuta], Aizguvums; no Iv. tute 't. p.’ (v. Tilte, Tute), sakotneji
'rags; prieksmets, kam ir raga forma’. Varda pamata ir skapu
atdarinajums taures un tauresanas apzimesanai, kas bernu runa
attiecinats uz saritinatu papira vai tass taunti (Sal. la. tutot
[uo], tutinat) Aizg. minets 19. gs. vardnicas (tute V 1 549,
LJ I 312, ari tiita; V 2 232). 20. gs. 30. gados akceptetas abas
formas (Bl 5 204), 50. gados — tuta. Aizstasanai ieteiktais vards
kumbata (Ozolips 2 567) nav ieviesies
Doo III 452, KI 798, M-E IV 283, Zev 2 147
tuteleties, tutu[oties 'leni sagerbties’— sk. tuntujot.
tutenis, apv. tutens [§], tutins, tutans; Is. apv. tutinas, tutinas
'liels nazis’. Laikam tas pasas cilmes ka ducis, duncis (sk.).
Pamata ide. *(s)teu- : *(s)tu- 'grust, sist’ (no ka ari tucit,
sk.). No verbalas saknes *tu- 'grust, durt’ atv. tute (apv.)
'duramais (nazis)’ « , medu pemusi tikai ar koka meksitem . ,
ar nazi vai tutem nekad nedrikstejusi medu griezt» (DL Piel
1892 8 123) un tutenis 'duramais’ 'liels nazis’ («liels duramais
nazis», LJ I 314).
Tas pasas cilmes ir si. tudati 'griiz, sit, dur’, lat. tundere
(perf. tutudi) 'g ust, sist’, tudes 'amurs'. Ar ieskapas balsigo
hdzskani la. apv. dute 'neass darbariks, ierocis’, arh. dutene
'nazis’ (M-E I 522), apv. dutka 'duramais koks’ (E-H I 345),
ar ekspresivu -n- duncis 2> ducis (K)
EF 2 1147, M E IV 274, MM I 511, Pok 1033, W-H II 716
tutinat 'tit, levistit’— sk. tuntu[ot.
tutu [tutu, tu tu], interjekcija, kas izsaka, ka kaut kas ir nozudis,
ka kads ir pas^pies (Ьёгпи runa, saruna ar maziem berniem):
«ka berni aizstepjas aiz sava pr eksautipa un sauc: tutu!, lai
vipus mekle» (Raipa tulkojums, J. V Qete, Raksti, 1904 V 43).
Vards saura lietojuma saglabajis senu valodu sakaru pedas;
tas var but radniecigs ar irapu valodam vai (ticamak) aizguts
no tam. Sal. oset. tutt tukss, ar tuksu vidu’ (no verba *tiltyn
'but tuksam’), persiesu tuhi (< *tuthika ) 't. p.’ Pamata laikam
tutulis
446
ide. *teu- : *tu 'tukt’, no ka ’uztukums, tulzna ar tuksu vidu’
—► 'tukss’ (sk. tukss). К
M-E IV 275, Абаев HI 321
tutulis ’klimpa’— sk. tuntu[oties.
tuvs, apv. tivs; Is. tuvi 'tulif, pr. tawischan, tawischen, tawisen
(ak.) ’tuvako’. Pamata ide. vietn. *to- (sk. tas), no ka *tu- 'tur,
te’; sal. kr., ukr. тут, bkr. тута 'seif (skr. ту ’tur, turp, seif,
ssl. tu 'tur, turpat’), bulg. тука 'seit, surp’, c. tu, tuto ‘te’, p.
tu, tuta, tutaj 'te, seif, tuz 'tepat, blakus’. No *tu- atvasinats b.
*tuyas > la. tuvs. Apv. forma tivs < tuvs ka zivs < zuvs.
Atv-i: adj. tuvejs [tuvejs], subst. tuviene, tuvinieks, tuviba
(19. gs. beigu jaunvards), verbi tuvinat (kauz.), tuvoties [uo].
Apv. tuvens [<,'] 'tuvs; tads, kas atrodas vai mit tuvuma’, bet
adv. tuveni [§] 'apmeram’, no ka liter, aptuveni 't. p.’, un no ta
atvasinats adj. aptuvens.
Apv. tills [Ci, u] ’tuvs’ laikam izveidojies pec varda tals
parauga (Endzelins), bet tarn var but ari cita cilme: no adv.
tale [it]. Sim apvidvardam tagad ir nozime 'tulif no senaka
'tuvu’. Saja varda -le ir partikula (ka vardos jel(e) un nule
'nupat, tikko’), bet til- ir vai nu tu- parveidojums pec sena *ku
’kur’ parauga, vai an fonetiski no *tuy- > *tu- (sal. apv. tuma
< tuvuma). No sejienes adv. paralelforma lulu un varbut adj.
tuls 'tuvs’
Sk. an tulit. (K)
Buck 704 un 867, E IVs 324, EF 2 1147, Lanszweert 94,
Maziulis 6 70, M-E IV 276 un 280, Ф IV 126
tvaiks [tvaiks], apv [at]; Is. tvaikas 'tvans, smirdoija’. Pamata
ide. *teu- 'tukt’ (no ka an la. tukt, sk.) atv. *tyenk- (sk. tvans)
ar paralelformu *tyeik-, no ka b. *tyeik- : *tyik- : tyaik-, un no
sis formas la. tvaiks. Varda senaka nozime ir bijusi 'smirdigi,
smacigi izgarojumi, smacigs gaiss’ ('tvans’, V 2 233); sal.: «Un
es dosu . uguni un dumu tvaiku» (G1 4 235), no ka abstra
hejums 'garaiiji’. Senakaja semantika ietilpst ari 'karstums,
tveice’ (U I 314). Si nozime vel paradas verba tvaicet apv.
nozime 'tveicef. «saule tvaice vasara pirms negaisa» (M E IV
287). Par nozimju sakaru sal. lat. vapor 'tvaiks, garaipi; dumi;
karstums, kvele, tveice; uguns, liesma’. Raksturigi ir G. Elgera
(17. gs.) sinonimi, tulkojot p. kopec 'kvepi’, lat. vapor flammae
'kvepi, dumi’; «tvaiks, gars, kveps, sutes dvasa» (Elg 1 153).
Dazado nozimju pamata bijis ar saknes semantiku ftukt’) sais-
tita pustoso un karstuma uzputusos maitu smaka, smirdopa,
ka an strutojosu augopu izdahjumu smaka.
Atv. tvaikot [uo], adj. (apv.) tvaicigs, tvaikains: «pavasarigi
tvaikamaja miglas rita» (A. Brigadere—M-E IV 288).
Vardi tvaiks, tvaikot musdienu liter, nozime lidz 19 gs. bei-
gam lietoti g. k. Kurzeme (citur suta, gars, garaini, garot);
447
tvert
autori kurzemnieki biezi sos vardus paskaidrojusi, lai tos sa-
prastu an citu novadu lasitaji, piem.: «juras udenis tarns stre-
kos, kur saule to diktak sasilda, an vairak iztvaiko (izzust)»
(E. D nsbergs. Atlasa izstastisana, 1864 19). Ar Kurzemes au-
toru darbiem tvaiks un atv-i plasak ieviesusies valoda.
Atv. tvaikonis [tvaikuonis] (laikam K. Valdemara jaunvards,
BV 1875 15) sakuma apzlmeja ka kugi (ar tvaiku dzenamu),
ta an lokomotivi (V 2 233), bet RLB Zinatmbas komisijas terminu
saraksta tas figureja tikai pirmaja nozime (RKr I 45). Ta ka
tvaiks Уё1 nebija kjuvis par visas tautas lietotu vardu, vel ilgi
(pat 20 gs. sakuma) blakus vardam tvaikonis (tvaikons) lietoti
ari citi apzimejumi, piem : «garaipu ku£i jeb tvaikoni» (D KV
I 510; turpat «garaipu katli» bez sin.). Lokomotives apzimesanai
19. gs. lietoti nosaukumi «garaipu-, tvaiku-, suta rati» (V 3 228
D KV I 510). Nav ieviesusies jaunvardi tvaikvedis (рёс kr.
паровоз parauga, Uz prieksu, 1919 23 1), tvaikvilcis (J. Vese-
lis M-E IV 288).
Sk. ari: tveice.
В II 388 un 395, III 197, J. Baldunciks — LVKJ XIX 120, EF
2 1148, KK —Karogs 1985 4 176, M-E IV 288, Pok 1082
tvans Is. tvanas 'udens limepa celsanas, pludi, (lietus) gaze,
(udens, asaru) straume’, tvaneti 'parplusf Pamata ide. *teu-
'tukt’ (no ka ari tukt, sk.) atv *tyen-, skapumija b. *tyan~, no
ka la. tvans. Nozimes attistiba: 'tukt’ (-► Is. 'uzplust, parplusf)
-► '(bojajoties, g. k. karstuma) uzptisties, put, rugt (piem., par
maitam)’ —subst. 'smirdopa, smacigs gaiss’, kas latviesu liter,
valoda attiecinats uz nepilnigas degsanas rezultata radusos
smacigo, indigo gazi.
Ar balsigu saknes leskapu apv. dvans (dvana, dvanums)
'tvans, tvaiks’ (M E I 536) Senaka nozime piemit apv. tvanks
'smirdopa, tvans’ (Is. tvankiis 'smacigs, sutigs’) An atv-am
tvamgs semantika ir plasaka —'tveicigs, smacigs’. Verbs tvanet
ne tikai 'tapt smacigam, smacbf, bet parn ari 'у>Ьгё1 (ka gaiss
tvekrij)’: «ausis skapas vel tvan» (M-E IV 288)
Sk. ari: tvikt.
EF 2 1149, M-E I 536, IV 288, Pok 1082
tveice [tveipe] Tas pasas cilmes ka tvaiks (sk.). Blakus formai
tvaiks ir arh tveiks 't.p.’ (St I 334), kura morf variants ir
tveice Valodas attistibas gaita ir diferencejusas vardu nozimes
Atv. tveicei [ei], apv. tveicinat t.p.’; adj. tveicigs
EF 2 1148, M-E IV 289, Pok 1082
tvert [tvert], Is tverti 'tvert, Vert; lezogot, parsiet (iz)turet, cies’,
kr. творить (ssl. tvoriti) 'radit, veidot’, bkr творыць, ukr. творити
't. p.’, bulg. творя 'daru, radu’, c. tvoriti, p. tworzyc 'radit, veidot,
sastadif Pamata ide *tyer- 'tvert, ietvert’ no saknes *teu~, kam
laikam kopej.a cilme ar *(s)teu- 'grust, sist’. Iter.-dur. turet.
tvikt
448
iter, ivarstit [af] (Is. tvarstyti). Subst. tversme [er] (apv. tver-
sma; no patverties atv. patversme), tvertne [ef]; patvertne senak
'patverums’ (ZTV 94), no 20. gs. 30. gadu beigam militara no-
zime. Atv. satvars darinats 20. gs. 20. gadu sakurna ka dabas-
zinatnu termins («Sunipu satvars», ZTV 50).
Sk. ari: turet, tvirts.
В II 131 un 432, Buck 741, EF 2 1152, M-E IV 290 Pok 1101,
T 333, Ф IV 34, Ц 470
tvikt [tvikt], apv. [i, i]; Is. tviiikti briest, tukt, uzpliist, parplusf.
Pamata ide. *teu- 'tukt’ (no ka an tvans, tveice sk.) atv. *tgenk-
(no ka Is. tveiikti 'uzpludinat’), skapumija b. *tyink-, no ka la.
apv. tvinkt [in2] (asi, degosi) sap6t (parasti par uztukumiem,
augopiem)’ un ar in > i verbs tvikt. No nozimes 'tukt’ -► 'sapet,
karst (uztflkumam)’-> 'k|flt sartam (iekaisuma, uztukuma vietai);
• sasarkt karstuma, satraukuma u. tmL’ No 'karst’ ari ’slapt’
(piem., iztvicis 'sakarsis, izslapis’).
Atv-i apv. tvice, tvtka, tviksrne, tvlkopa [i] 'tveice’: «dzestrums
vel nespej dzest tviku» (J. Ezerips), «saules tviksrne» (Rainis),
«saules tvikuopa» (Pludoms— M-E IV 292).
Sk. an: dvinga.
В III 197, EF 2 1153, M-E IV 292, Pok 1082
tvirts [tvirts]; Is. tv'irtas 'stiprs, specigs, izturigs, stingrs, ciets,
dross’, kr твёрдый (ssl. teredh) 'ciets, stingrs’, bki цвёрды,
ukr. твердый, bulg. твърд, c tvrdy, p. twardy 't. p Atv. no
tvert (sk ) ar saknes patskapa miju. Ide. valodas ir bieza para-
diba, ka no verbiem ar e sakne darina adjektivus saknes zu-
dumpakape (resp. redukcijas pakape). Nozimes attistiba: 'sa-
tverts’ —► 'stingrs’. J. Alunanam tvirtums 'cietums, stingrums’
(Al II 288).
В II 131 EF 2 1154, M E IV 291 Pok 1101, T 334, Ф IV 32,
Ц 469
u
ubags. Aizguvums; no skr. (bkr.) убогъ 'trucigs, nabadzigs’ (ssl.
ubogb 'tads, kas ubago’); sal. kr. убогий 'nabadzigs, kropls’.
Par slavu varda cilmi sal. nabags. Aizg. minets 17. gs. vardnicas
(Mane I 33, Elg 1 260 un 554; ari ubadztba Lj 320). Verbs
ubagot [uo] 19. gs. (U I 319, V 2 234), agrak «ubagos iet».
В II 640, E I 109, EF 2 1156, M-E IV 293, Sum 201, Ф IV 143
ubele [flbele], apv. [fl2]. Atv. no verba ubot [ubuot], apv. [u2]
'dudot’ (Is. ubti, ubauli 'saukt, kliegt par putniem’). Pamata
skapu atdarinajums (sal. upis).
EF 2 1157, M-E IV 403, Pok 1103
449
udens
ucinat [ucinat], apv. ucinat; Is. apv. iitinti 'supot’, ucintis 'supoties’,
pr. ucka- superlativa priedeklis, go. auhuma 'augstak’. Tas pasas
cilmes ka auklet (sk.), skapumija auk- : uk- (> uc-). Vardam
ir vairaki ion. un morf. varianti, kas funkcione ka sinonimi ucat,
(ucet, licit), ucat (utet), ukat
В I 303, II 642, E IV2 330, EF 2 24 un 1157, Fe 66, M-E IV 293
uda [udaj, apv. [ii, u] ipasa maksljerej makskeres akis Is. apv.
Uda, iidas 'gara makskeres aukla’, Udis '(vienas dienas, viena
darba celiena) audums’, ssk. vad 'audums vadr virve, mak-
sl^eres aukla’. Pamata ide. *au- 'pit, aust’ atv. *(a)yddh- *udh-.
Tas pasas cilmes (*audh-) ir la. aust (sk.).
Varda iida nozimi un da|eji ari formu ietekmejis kr. уда
(arh ) 'makskere’. lespejams, ka varda nozimi un formu ietekme-
jis an lib unda 'makskere’ (> la. uda). Sal. la. apv. unda
'kada makskere’.
Pec cita uzskata (Bnkners, Endzelins, Frenkels) vards ir
aizg. no krievu valodas. (K)
В II 671, EF 2 1157, Ket 461, M-E IV 404, Pok 75, Vr 638,
Ф IV 148
iidele [udele], apv. [ii]. Saistits ar vardiem udens, Udrs (sk.),
bet neskaidra ir formas izveidosanSs. Varbut disimilets no *ud-
rele (: ddrs; Endzelins), bet varbut sakumforma ir *udenele,
metateze apv. Udelene (> apv. udelne [udelne]), no ka par
pamatformu vareja uzskati: iidele. Apv. tidele 'udenszurka’; tai
pasa nozime arh. tidenis (RKr VIII 84)
M-E IV 404
tidenis 'udenszurka’ sk. iidele.
udens [udens], apv. [^], Udins, udenis; Is. vanduo (gen. vandens),
apv. undud, unduo, pr. unds (vir), wundan (nek.), kr., bkr.,
ukr., bulg вода (ssl. voda),c. voda, p. woda 't. p.’, kr., bulg.
ведро 'spainis’ (ssl. vedro 'mala trauks’), ukr. eidpo, c. vedro,
p. wiadro 'spainis’, go. wato, ssk. vatn, sav. wa$ar, v. Wasser,
ssak. watar, a. water 't p’, wet 'mitrs’, he yatar (<z *uddp-),
si. udan gr. hyddr 'udens’, lat. unda (no *ud- ar n infiksu)
'vilnis’, alb. hje (< *udnj,d; dsk tijdra) 'udens’. Pamata ide.
*ay(e)- 'aprasinat, mitrinat, tecet atv. *ayed- : *aud- : *ud-,
no ka heteroklitisks r/n-celma udens apzimejums; vsk. nom.
*yedor / *yodor, gen *udnes, lok. *uddn(i) un paralelforrnas
ar garu saknes patskani.
No sis paradigmas atseviskas valodas vai valodu grupas
visparinata viena celma forma, bet senas n un r-celma pazimes
biezi paradas diferenceti dazadas nozimes vardiem (la. udens
. udrs, kr. вода . ведро) Latviesu valoda saknes forma (sakne
zudumpakape) vistuvaka lietuviesu apv (zemaisu) un prusu
formal (tas abas gan ar n infiksu), bet lietuviesu liter, forma
tuvaka slavu valodu iormam (ssl. voda < *yada~; lietuviesu
forma ar n infiksu). Sada ats^inba var but pazime, ka latviesu
15 ->84
udrs
450
valoda visparinats viena novada (vienas senas cilts vai tautibas)
udens apzimejums. Ka seno latviesu cilsu vai tautibu valodas
bijis ari udens nosaukums ar vad- (*yad-), rada upes nos.
Vadakste (g. k. zemga|u un lietuviesu etniskaja robezjosla, ietek
Venta; sal. Is. vadaksnis 'applustosa p|ava; vecupe; p|avas
zemaka, augligaka da|a’) u. c. vietvardi, an apv. vada '(zema)
p|ava, meza p|ava’, vadele 'ieplaka, kas aiziet lidz upei vai ielejai’,
vads 'muklains mezs’ (Dundaga). Sal. vietv. Grtfdangvads
(Puze), Karklienvads, Menesvads u. c. (Alsunga), Alksna vads
(Cirava).
Udens apzimejums ar varda sakni zudumpakape (ka latviesu
valoda) an senindiesu, grielju, latipu un albapu valoda La.
udens senak bijis nek. dzimte (Milenbahs).
Atv. verbs (ap)Hdepot [uo]. Termins udenradis 19. gs. 70.
gados (udenradis V 1 50, BV 1873 38, udenradis D 1 1247).
Narev. auu 'udens’ laikam saistams ar la. -ava (vietvardos).
Ide. *akva- 'udens, upe’ (no ka lat. aqua 'udens’) refleksi
bijusi ari baltu valodas, bet tos izskaudusi citu sakiju atv-i
(la. udens, ka ari saknes *aue- atv-i, sk. avots). Uzskata, ka no
*ak“a- ir baltu cilmes kr. vietv. Ока, Очеса < b. *Akesa
(Smids), varbut ari dazi Latvijas vietv. ar aka-, piem., Akas-
strauts (Virbos).
Sk. ari: udele, udrs.
В II 275 un 663, III 602, Buck 34, E IIL 439, IV2 331, Eckert
9 147, EF 2 1194, Fei 553, HF II 957, KI 840, KK 29 195,
Lanszweert 167, Mach 681 un 696, M-E IV 404, MM I 103, Pok
78, Schmalstieg 2 175, Schmid — IF 90 133, T 337, Tr V II 57,
Vr 648, W-H II 816, Zinkevicius 1 10, 2 70, Бенвенист 1 44,
187—-189, 211, В Виткаускас Б-сл иссл 1984 103, Гам-Ив
3 248, Пр I 89, Ф I 283 un 330, Ц 77, ЭСРЯ 13 123
iidrs [udrs], apv. udris; Is. udra, udras, pr. udro, kr., bkr. выдра,
ukr., bulg. видра, c. vydra, p. wydra, asor. wudra, sav. ottar
(germ. *otra < *utra), v. Otter, ssk. otr, zy, utter, a-s. oter,
a. otter *t. p.’, si. udrah 'kads udens dzivnieks’, ave. udra- 'udrs’,
gr. hydros, hydra 'iidensctiska’, lat. lutra (< *utrd < *udra )
udrs’. Tas pasas cilmes ka udens (sk.), atv. no sa varda
saknes ar adj. pied, ro , tad substantivejies; senaka ir senindiesu
varda nozime. Ir ari cits varda formas skaidrojums: udensdz iv
nieka apz mesanai (jo seviski kulta rituala vajadzibam) lietots
tiesi 'udens’ nosaukums *(yodor) ka atvasinajuma pamats (Gam-
krelidze, Ivanovs un vairaki citi autori).
E 1 274, EF 2 1157, Euler 1 107, HF II 957, KI 528, Mach
704, M E IV 406, MM I 104, Oxf 635, Pok 78 (79), T 337, Tr V 39,
Vr 421, W H I 840, Гам Ив 3 529, ЕСУМ I 371, Мейе 1 396,
Мельничук 1 8 un 13, Пр I 103, Савченко 181, Ф I 367, Ц 88,
ЭСБМ II 253, ЭСРЯ 1з 222
451
uguns
uguns; Is. ugn'is, apv. ugnis, ugne, kr., ukr. огонь (skr. огнь, ssl.
ognb), bkr. агбнь, bulg. бгън, c. oheh, p. ogien, si. agnih, lat.
ignis 't. p.’ Par varda pirmformu ir dazadi uzskati, jo valodas ir
formas ar atskirigiem saknes patskapiem. Dazi valodnieki (Hof
manis, Pokornijs) rekonstrue ide. *egnis : *ognis, no ka ar e
> i latipu, ar e > a senindiesu forma, bet no о reducets baltu
u. Citi (Sosfrs, Meije, Pedersens, Solmsens, Hemps) par pamatu
uzskata ide. *$gnis > b-sl. *ungnis > b. *ugnis. Pieslejoties
pirmajam uzskatam, V. Ivanovs saknes ieskanu rekunstrue ar
t. s. laringali —*Hogn- > si. *ogn-, si. *agn-, bet no *Ho gn- > b.
*ugn-. J. Endzelins uzskatija, ka varda uguns u- nevareja fone-
tiski rasties no o-. Vips atzina par lespejamu, ka uguns no szv.
, ughn 'krasns’ (noraida E. Hauzenberga-Sturma).
Ta ka ciesi saistas jedzieni 'uguns’ un 'udens’, K. Bartolomejs
izvirzijis ipatneju hipotezi: *ugnis <Z *agnis ar u- no *udn-
'udens’, pamatojot so domu ar iespejamiem senakas formas
*agnis reliktiem, piem., la. agns 'dedzigs, kaisligs’, Is. agniis
'energisks, specigs’. (Sads saistijums ari Bugam.)
Vairakas ide. valodas uguns apzimejums ir atvasinats no
citas saknes (piem., pr. panno, go. fdn, gr. pyr). A. Meije
uzskata, ka ide. pirmvaloda ir bijusi divejadi uguns apzimejumi —
sakrala rakstura (*egnis : *ognis) un ka parasta dabas para-
diba (*peyor : *pur, gen. punes), no kuriem atseVis^as valodas
saglabajies tikai viens. No uguns apzimejuma kulta vajadzibam
ari si. Agnth, he. Aknis 'uguns dievs Agnis’. Kad valodas bija
palicis viens uguns apzimejums, tas bija pakjauts dazadiem
tabuistiskiem nosacijumiem — aizstasanai ar kadu segvardu vai
formas parveidojumiem. Par sada veida formas pargrozijumu
E. Hauzenberga-Sturma uzskata b-sl. *agnis > b. *ugnis, kam
vdlak sekoja la. *ugnis > uguns un uguns > guns (sakuma
Austrumlatvija)—ar varda magiju saistitas paradibas.
Forma *ugnis bijusi ari Narevas (jatvingu?) izloksne, sal
ugne 'ugunskurs, pavards’.
Vards uguns, gen. -ns, siev., bet izloksnes an vir. dzimte
(ari gen. -na). Lidzskapa celms ir sekundars, no senaka i-celma.
No formas *ugnis vispirms laikam bijusi i-celma forma ugunis,
no ka lidzskapa celma uguns. Sal. tautasdziesma: «Nebeda,
tevs mamipa, Es jums kaunu nedarisu: Sardzis’ [sargasu] savu
augumipu Ka ugunis dzirksteliti» (LD 6601) Reduceta forma
guns jau 17. gs. an Kurzeme (Lj 321) un Zemgale (Valle, Mane
I 59). No uguns atv. verbs ugunot [uo], apv. ugunit.
Saliktenis ugunsgreks ir sens; tas fiksets 17 gs. vardnicas
(Elg 1 632, Lj 321). Varda otra da|a -greks nav religiska
izpratne: skr. грЪхъ ari 'kaite; nelaime, beda’, un sada nozime
tas ne vien salikteni ugunsgreks 'uguns nelaime’, bet an arh.
udensgreks 'pludu posts (U I 319), sliksana’. Sal greks folk-
15*
ujinat
452
lora: «Ко tautam greka (var.: vainas) dara Mans vizu|u vai-
nadzips, Ne tas tautu birzu lida, Ne ozolu darinaja» (LD 24419).
В II 210, Bl — KZ 75 191, Buck 71, E III, 484, 1112 373, 1 3 un
79, Eckert 9 52, EF 1 35, 2 1158, E-H II 711, Hamp — Balt VII
103, H-S 4 53, KK 29 195, Lanszweert 46, Mach 410, M E IV
294, MM I 18, Pok 293, T 334, Ti I 10, W-H I 676, Zinkevicius
1 19, 2 80, Бенвеиист 1 101, Гам Ив 3 257 un 274, Ив 10 80,
Мартынов 2 24, Пр F 638, Тр 6 327, Ф III 118, ЭСБМ I 74
ujinat [ujinat], apv. [u2], ujinat, ujat, uijat; Is. iiiti, iter, uidyti 'ar
kliedzieniem dzit; lamat Ar lidzigu nozimi Uvinat [u, u], uvinat.
Pamata sauciens «й-u!», kura elements funkcione ka verba sajtne,
hiata noversanai pievienojot j vai v. Dazadas valodas ar и skapu
pamata darinati an putnu nosaukumi, piem., la. Upis (sk.), Is.
uvas 'рисе’, кг. выпь (< *up-) 'dumpis*.
No izsauciena u! (izbrina, parsteiguma) interj. uja! [uja,
й-ja], kur -ja ir partikula ka varda пща [nuja]
No paplasinatas formas uk- (ide. *euk- : uk ) la. uksot
[Oksuot2], Ukset (uksket), uksinat (uksfyinat). Vards ir tas
pasas cilmes ka auka (sk.).
EF 2 1159, M-E IV 406, 407 un 410, Pok 1103
йка [йка]. Aizguvums; no vlv. huk 't.p’ Vards ir vienas cilmes
ar vlv. hake (> la. akis), v. Haken, a hook 'akis’. Aizg. minets
18. gs. vardnicas (St I 335).
EF 2 516, KI 283, M E IV 406, Zev 2 149
ukat — sk. ucinat.
ukset Uksot, uksinat sk. auka, ujinat.
ukis [Dkis], ari [u, u2] — homommi ar vairakam nozimem, kas
savstarpeji ietekmejusas cita citu.
1. Aizguvums; no vlv huk vai vh huec [huk] 'akis, kakts,
sturis’ (v. Haken, a. hook 'akis’), kam pamata ide. *keg- 'liekt,
liks; vadzis, akis, kasis’ (no paralelformas *kek- la. fyeksis).
No aizg. nozimes 'akis, riks’ («muoku ukis», M-E IV 408) -►
'izdangs, apkengs, vil igs cilveks’: «ir gan tikis no meitiesa!»
(A. Austrias. Noputas veja , 1920 50) un 'rilpigs aprekina cilveks’
(M-E IV 408, E H II 741). Par noz. parnesumu sal. akis 'viltigs,
izmanigs, ari bledigs cilveks’
No ori^inalvalodas noz. 'kakts’ aizg ufcis [u] 'sakritusi,
nozelojama, maza dzlvojama eka, maza (tumsa) telpa, tumss
kakts eka’ (M-E IV 408).
2 Mantotas cilmes ir apv. tikis '|oti citigs stradatajs- cilveks,
kas visu dienu strada; saimnieks, kas, pats hdzi stradadams,
liek saviem |audim stradat no agra rita lidz velam vakaram’.
Pamata ide. *euk- : *&k- 'pierast’ no saknes *eu- 'siet’. Nozime
'kas visu dienu strada’ 'strada ka piesiets, piesaistits’. (Par
cilmi tuvak sk : faucet ) Nozimi '[oti citigs stradatajs’ vareja
ietekmet lidzigas nozimes rukis. (K)
KI 283, M-E IV 408, Рок I 537, Zev 2 149, E-H II 741
453
upe
utnaka 'speks, vara’— sk. untums.
un [un], apv. [un]. Aizguvums; no vlv., afri. un ’t.p.’ (v. and)
Pamata ide. *en- : 'ieks’, no ka an la. ie-. 16. un 17. gs.
latviesu valodas tekstos g. k. formas und, unde no tadam pasam
(lejas)vacu formam. Tam blakus Kurzemfe (ari K.Firekera dar-
bos) in ’un’ no vlv. ind ’un’ vai vh. en (ar |oti sauru e) 't. p.’
(Endzelins: kontaminacija no la. i(r) + un; M-E I 707.) Piemers:
«Ta zizu dreb’ in paladzips Ir cietais siens in lakatips» (K. Fi-
rekers — Adolphi 3 12). 16. gs. katehismos und (Cat 245), unde
(259), und, unde (Ench 49). G. Mancehm 17. gs. und (bet pie
m nets, ka Skrunda in, Mane I 195), J. Langijam in (und) (Lj
93; gramatika tikai in, Lj 424). H. Adolfija gramatika minetas
3 paralelas formas ar vienadu nozimi: un, in, ir (1685; Adolphi
1 246). Forma un hetota an E. Glika Bibeles tulkojuma (1685
1694), un ta laikam ietekmejusi varda turpmako rakstijumu.
G. Stenderam domine un, bet piemineta ari forma in (St II 615,
in runa Kurzeme; 2 147). J. Reitera «Tulkojuma parauga» (1675)
vieniga forma ir un.
Senak saja nozime saiklis ir.
Doo III 466. A. Gaters — In hon 43, KI 803, M 3 58, M-E IV
299, Mikelsone 1 75, Pok 50 un 311, Vr 102, Zev 2 147
untums [untums], apv. [un2]. Forma no *umtums (Becenbergers),
kura pamata adj. *umts, vienas cilmes ar apv umas (dsk.)
'strids par niekiem’ (U I 320), ummas [um] 'niknums, dusmas’:
«vipam uznaca ummas» (M-E IV 298), ummacigs [um] 'tads,
kas par visu vari grib izdabut savu’: «tads ummacigs puika
(sivens): lai citi dabu vai nedabu, bet vipam vajag dabut!» (E-H
II 713), umaka 'speks, vara; cilveks, kas uzmacas ar visu varu’
(U I 320, M-E IV 298), adv. umakam 'ar visu speku, liela
daudzuma; |oti’, umas *|oti’, umai 'pekspi' (M-E IV 298), verbs
umit 'mudinat, skubinat’ (E-H II 713), kas laikam ir pamatverba
*umt iter. SaL Is. umas 'atrs, peksps, steidzigs, sparigs, ne-
valdams’, Umai 'piepezi, tulit’, umyti 'spiest, dzit, skubinat; dus-
moties’. Vardi ir tas pasas cilmes ka la. aumafam, au(iem (sk
aufot) ; sal. apv. aumakam [au] = umakam. Pamata ide. *ay(e)-
*й- . *y.e 'vejot, pust, dvest’, no ka art aurot, vdjs; saknes
paplasinajuma -m-.
В II 67, EF 2 6 un 1162, M-E IV 300
upe, apv. ups (gen. s); Is. upe, apv. upe, upis, upis, pr. ape 't.p.’,
apus ’aka’, narev. upa 'upe’, he. hap(a) 't. p.’, si. apah, apah
(dsk.) 'udens’, ave. afs, skitu dp- 't. p.’, toh. A, В dp 'udens,
upe’. Pamata ide *Hzep / *HiOp- 'udens, straume’ (Ivanovs),
no ka he. hap(a) un i-ir. *ap-. Saknes zudumpakape *Hzp- > *ap-,
no ka b *ape-, kas ne vien prusu valoda un dazos kursu
vietvardos, piem., Apllle (senpilseta, tagad Lietuva), bet an
Austrumlatvija. Vairakos nosaukumos senais -ape parveidots
upe
454
par -upe; sal. Bersape (Berszapen, 1464), tagad Berzupe (Zeps
2 49). Daudz vietvardu ar ap- illiriesu un trakiesu teritorija.
Uzskata, ka ide. pirmvaloda b'jusi divi galvenie udens apzi-
mejumi -*pedor (no ka ar saknes skapumiju un -en- no locijumu
formam la udens) un H2ep- / *Н2ор- (no ka *ape) Pirmais
no siem nosaukumiem apzimejis udeni tikai ka vielu, otrs—ka
aktivu speku, dzivu paradibu pat ka dievibu (Votkinss, sal. ar
uguns apzimejumiem). Ar dieviska varda tabu izska drojama
otra apzimejuma variacija *H2oku- > *akv (Ivanovs- sal lat.
aqua udens’)- Vesturiskaja attistiba atseviskas valodas g. к
visparinats viens udens apzimejums.
Ar formas ap- atv-iem darinati daudzu Eiropas upju nosau-
kumi, to vidu Apos Dal^ija (tagad Karas), Ape pie Oldenburgas
(Vacija), Sonas pieteka Apantia (> Apance, Francija) Apula
(> Appelbach Reinas baseina, Vacija). Varbut Vaidava, kuras
krasta ir Ape, senak saukusies Ape Daudzi upju nosaukumi
no paplasinatas formas aps-: Apsa un Apusa Italija, Apsantia
Bejgja, Apsa (> Assa) vairaku upju nos. Francija u. c. Ari
Latvija vietv Apsa, Apse un so formu atv-i ne vienmer saistlti
ar koku apse, bet var but atv-i no *ap- 'upe’.
Ide. *ap- fon. var. *ab paradas upju nosaukumos Abava
Abuls u. c. (Sk. ari abra).
Par formu *ape : upe attiecibu ir dazadi uzskati. Problema
ir tada pati ka par ieskapas u- varda uguns ( lat. agnis, kr
огонь; sk. uguns). Daja valodnieku uzskata, ka u- varda upe ir
reducets ide saknes patskanis: op : *op- (Trautmanis), *ap
*эр (Meije), *H2op- : *H2op- (Stangs, Ivanovs). J Endze ins
doma, ka u- nav varejis fonetiski izveidoties no a- vai o-
Pievienojoties F. Fortunatova hipotezei, vips saista vardu upe
ar pr wupyan 'makonis’. Ari V Mazulis uzskata, ka pr ape
cilmes zipa nevar saistit ar a. upe, Is. upe Vins doma, ka ape
ir rietumbaltu (ne ide.) cilmes vards.
К Buga par varda sakm uzskata ide. *eup : *up- 'saukt,
kliegt’, no ka an la. upis.
Preteji siem fonetiskas attistibas meklejumiem dazi valodnieki
(Votkinss, Hauzenberga-Sturma) uzskata, ka parveidojumam
*ape > upe ir tabuistisks raksturs.
Saliktenis lielupe A. Kronvaldam ir sugasvards, аг ко vips
tulko v. Fluss 'upe’ (Gramata, kas maca . . , 1863 19)
Atv apv upelis [e2] 'zema vieta meza, kur lietus laika sa-
krajas udens’, upis, upelis 'strauts; purvaina vieta meza, kur
plust udens; strauts, kas vasara izsus’, upenes (vsk upene)
'melnas japogas, zustrenes’ (apv. upines; sal. Is. upinis 'upes-’).
В II 321, Bl 3 68, Buck 41, E 1 3, Eckert 9 203, EF 1 40, 2 1169,
KK 29 195, Krahe 1 42, Lanszweert 111, Maziulis 1 87, M-E IV
300, MM I 74, Pok 51, T 11 un 335, Ti I 159, Zinkevicius 1 19,
455
urbt
2 80, Абаев I 113, 2 262, 3 278, Гам Ив 3 72, 274 un 670, Ив 5 12, 10
77, 12 112, То I 97
upis [upis], apv. [й, й2]; Is. upas 'atbalss’, upis 'dumpis (putns)’,
kr. выпь 't p.’, c. iipeti 'vaidef, ssk. ti.fr, v. Uhu 'puce Pamata
(putna) balss skapu atdarinajums. Dazadu (ari cilveka) balss
skapu apzimesanai ide. *eu- *u-, paplasinata sakne *eup- : *tip~,
no ka ari upis. Apv verbs npet, upot [ d] 'kliegt ka p ce, tipis’.
Sk. an: tibele, ujinat
В 1 290 un 303, II 322 un 672, E II 163, EF 2 1168, KI 801,
Mach 669, M E IV 409, Pok 1103, Stang 3 59, T 335, Tr II 265,
Vr 632, Пр I 104, Ф 1 369
upuris. Aizguvums, no vh. upper vai vlv. opper 't. p.’ (v. Opfer),
verbs upuret no vh. upperen vai vlv. opperen (v. opfern), kas
savukart no lat. operari 'puleties; upuret’. Pamata ide *op-
' stradat’. Aizg. minets 17. gs. vardnicas: uperes, uperet (Mane
I 134), uperes, upurs, uperet, upuret (Lj 323), uperi (Fur 2 81),
upurs (Elg 1 326), upers (Elg 118 un 338), uperet (Elg 1 326,
2 61) J Reitera 17. gs teksta «no upuriem» (Reit 2 6) Kops
18. gs. konsekventi upuris un upuret (St I 335 I 320)
Buck 1468, KI 523, M E IV 301, Pok 780, Zev 2 331
ura! [u:ra] urra! [ufra ur ra]. Is. ura, kr. ypa. v. hurra 't. p.’
Interjekcijai ir internacionals raksturs, par tas sakotni ir dazadi
uzskati: F. К uge uzskata par iespejamu, ka vacu valoda ta ir
aizg. no krievu vai ang|u valodas, M. Fasmers ka krievu
valoda vards ir aizg. no vacu valodas. Jaunakie uzskati (Lakocs,
Jakcrbsons) ir, ka varda pamata turku ura! sit (ienaidnieku)! ,
kas g k. ar krievu valodas starpniecibu aizguts citas valodas
(an latviesu valoda).
Dazas valodas si interjekeija sapludusi ar mantotu vardu,
piem., vacu valoda ar vav. imp. hurra! no verba hurren 'atri
kusteties’. Latviesu valoda interj. ura! lietota mednieku supu
uzmudinasanai vai sasauksanai (Lg II 364, St I 335). Tautas
dziesmas ura! apzime izsaucienu tekstos par vilkiem, piem.:
«Ura, tevs, ura, mate, Man atveda vilka bernu» (LD 27248),
«Urra, urra! Peldki vilki!» (LD 18260 var., 18261). Variants
urja! vairak lietots refreniem
No kr. ypa (v hurra) la ura (urra) 19 g: ieguvis prieka
sauciena nozimi (V 1 624 2 234, U I 320).
KI 322, Lakotsch 169, M-E IV 301, Ф IV 166, Ц 507
urbt [urbt] ; Is. urbti *t. p.’ Pamata ide. *yerb(h) 'liekt, griezt’ no
tas pasas nozimes saknes *yer- (no ka ari vert“, sk ) Skapumija
*urb(h) > b. *urb-, no ka la urbt. Nozimes attistiba 'griezt’
'gnezot asu prieksmetu, urbinat’ —► 'urbt’. Iter, urbinat [uf,
urj, apv. urbit (Is. urbinti) Subst. urbis, urbulis.
Sk. an: irbulis.
В II 446, Buck 529, EF 2 1169, M-E IV 302, Pok 1153
urdit
456
urdit [urdit], apv. . [uf, tir2] Is apv. urdinti kircinat, kaitinat,
dzeligi zobot’. Vardam ir vairaki semantiski slapi ar atsl^ingu
cilmi.
1. Mudinat, skubinat, nedot mieru; parak nodarbinot, nomocit;
kudit musinat; dzeligi zobot; modinat, bikstit (ar koku) kustinat,
purinat’. Liter, valoda vards g. k. izsaka psihiskas norises, bet
dazkart an fizisku procesu: «nemiers urda» (A. Vejans. Savas
lakstigalas mekletaji, 1969 163), «saka urdit nelaga apziqa»
(A. Gulbis. Dopuleja, 1983 455), «Redzi nu, cik labi, ka tevi
vienmer urdiju, lai sargies no Austras» (P. Rozitis (1928) —
Raksti 1961 III 281), «[sdtnieks] ar slotas katu urdija spraugai
prieksa aizliktos I$iege|us» (Rigas Balss 1958 42).
Senakajos avotos un dazas izloksnes vardam g. к ir fizis
ka nozime; sal 17 gs. G. Elgeram urdit durt, skubinat ar
sinonimiem: «es bakstu, es urdu, urdena(ju), skubena(ju), duru»
(Elg 1 143) un Ogres izloksne «urdit auguonu ar adatu» (M-E
IV 303).
Pamata ide. *yer- : *ur uzplest, iegriezt, durt, bakstit pa-
plasinajums *urd- no ka a-s. word 'dzelonis, erksku krums’,
norv. or < *ord 'japogu krums’, senpersu *urda- > gr rodon
> lat. rosa 'roze’ (no ka vlv., vh. rose > la. roze [ruoze]).
No b. *urd-ti > *ursti iter. *urditi / *urdinti > la. urdit. Nozimes
attistiba: 'durt, bakstit’ —► 'mudinat, skubinat, nedot mieru’ —►
'modinat; kudit’.
2. Apv urdit 'kasnat, karpit, raknat, irdinat’ saistas ar
verbiem ardit, irdit (irdinat, sk.) no ide. *er-dh- 'va|igs, irdens,
rets; izjukt, irt’. Skapumija b. *ird- / *urd-, no ka paralelie verbi.
Saknes *er (< *H\er ) un *yer- ir radniecigas, un reduk-
cijas pakape to refleksi baltu valodas ir vienadi Atv urdit,
urdinat no abam saknem nozimes ziga ir [oti tuvi —'durt bakstit’
un 'irdinat’
3. Apv urdit 'saukt «urr», lai atsauktu (cukas) no ganibam’
ir verba *urst (Is. ursti 'qurdet, rukt, qurrat’) kauz. Sal iter.
urdet 'ijurrat (par kaki), burbu|ot (par tekosu ftdeni), murminat’
Pamata skaiju atdarinajums.
Pec cita uzskata (Buga, Frenkels) visas nozimes urdit, Is.
urdinti ir no skanu atdarinajuma (Endzelins ar ?: no interj. urr).
Sk. ari: urga, urskuhs К
В I 290, EF 2 1170, Euler 1 131, HF II 660, KK 35 104-108,
38 117 120, KI 607, M-E IV 303, Pok 1163
urga [urga], apv. [dr2, uf2] 'strautiqs’. Atv. no verba urgt [ufgt]
'burbu|ojot plustot salkt (par udeni)’. Iter. dur. urdzet [urdzet]
apv. [vir2, uf2] Vienas nozimes ar urga ir urdze [ur2]. Sal. Is.
urgti, urged ijurdet, rukt’.
Apv. urgt, urdzit 'urdit’ ir tas pasas cilmes ka horn, urgt
'burbu]ojot, plustot salkt’ so verbu pamata r skanu atdarina
457
urket
jums, no ka ide. *yer- : *ur- ar vardtiem troksnepiem saknes
paplasinajuma (Sal. urdit 3. homonimu un urksfcei.)
Pec cita uzskata (Endzelins, Ketunens) urga ir aizg. no
hbiesu vai igaupu valodas (lib. urga strautips’, ig. urg 'bedre,
ala, caurums, padzi(inajums’). Ticamak, ka Hbiesu vards aizg.
no latviesu valodas (aizstajot agrako, igaupu vardam atbilstoso
nozimi), bet igaupu varda ietekme la. urga apv. nozime ’ala,
caurums zeme, izbraukta vieta’. Par so nozimi sal. s. urkarna
'padzi|inajums, gultne, izbrauktas sliedes’.
Sk. ari: urksket. (K)
V. Diederich Mag XV2 71 75, E Hl2 427, EF 2 1170, Ket
461, Magiste 3571 M-E IV 304 SKES 1548, Zeps 1 199
urksket [urksket], apv. [ur2, uf2], urkset, urkstet; Is. urkti 'rukt,
purdet’, kr ворчать 't. p.’ Pamata ide *ger- *ur- cilveka un
dazu dzivnieku balss skapu apzimesanai, an dazadu dabas para-
dibu skapu un trokspu apzimesanai (no ka ari verksket, urgt);
saknes pamata ir skapu atdarinajums.
No ide. *urk- la. urkt [ur2] 'rukt, dukt, purdet’, iter, urkstet
[uf] un urksket, subst. urksis, urksis [uf] 'urksketajs sivens
(u. c.)’. Ka daudzos skapu verbos, an saja grupa ir paralelas
formas ar balsigo un nebalsigo lidzskani: blakus urkt ir tas
pasas nozimes urgt [uf] ar atv-iem (sal. urga).
Tiess skapu atdarinajums ir interj. urr!, no ka urinat, urrinat
’saucot urr!, likt cukam skriet majas no ganibam’, (intr.) 'bubinat
(par zirgiem), tarksket (par zemesvezi) u. tml.’ Bijis laikam ari
verbs *urst (Is. ursti 'rukt, purdet’) vai *urzt, no ka atv. urza
[uf] (apv.) 'rucejs, purdetajs’, urska 'cuka, kas vienmer urks’,
urseklis urksetajs sivens (u. c.)’. Tas pasas cilmes ir verbs
urzdt 'ridit’
Sk. an. urskulis.
EF 2 1170, M E IV 306, T 353, Ф I 356, ЭСРЯ I3 58
urket [ufket, uf], apv. [ur2] 'rakpat, bakstit, bikstit’. Aizguvums;
no Iv. forken 'ar daksam celt, durt No vlv. forke vai vh. fork
'(siena, meslu) daksas’ (v. Forke ‘daksas’) aizg urfcis [uf]
bakstamais, bikstamais koks’ («krasns urkis»), arh. '(meslu)
daksas’. 17. gs. sinonimi «urkis, daksa, cecumi» (Elg 1 231),
«daksas, sekumi, urkis» (Mane I 69). Pamata lat. furca (>
sav. furka) 'divzaru daksas’, kas laikam .ir vienas cilmes ar la.
dzirkles. Aizg. urkis nozimes parmaipa 'daksas’ —► 'bikstamais
koks’ notikusi, vardam saplustot ar kadu mantotu latviesu valo-
das vardu, kas radniecigs verbam urdit 'bikstit, (ar koku)
kustinat’ (sk. urdit) Semantiskas parmainas notikusas 18. gs.,
jo G F Stenders varda nozimi meslu daksas’ pats vairs nav
dzirdejis (St 1 335). Subst. urkis ieguvis ari parn nozimi tas,
kas medz skubinat uz darbu; citigs stradatajs’ (sal tikis).
Lidzigas nozimes urktia [ur].
Attiecigi parmainijusies ari verba urket nozime, pieskapojoties
urska
458
urdit nozimei. Sakotneja aizguta noz. 'ar daksam celt, durt’ ari
senakaja literatura nav konstatejama. G F. Stenderam verbs
urkot [uo], urkpot [uo] 'izrakpat (zemi — ka cukas ar snuki
vai ka zirgi, kad tie negrib vairs est, bet apospa baribu)’ (St
I 335) (K)
KI 213, M-E IV 306, W H I 569, Zev 2 149
urska (pastiepta) lupa; troksn s’— sk. urskulis.
urskulis [urskulis], urskuls ’pastieptas un кора savilktas lupas’.
Pamata verbs *urst (Is. ursti 'rukt, purdet’) no urkskesanas,
ruksanas skapu atdarinajuma urr (sk urksket, urdit); to izru-
najot, pastiepj lupas. No ta apv urska [uf] '(pastiepta) lupa’,
parn. «urskas izstiept» vai «ursku uzmest»—’dusmoties; piepemt
nopietnu izskatu’ (M E IV 308). Cita semantiska virziena urska
'(bernu saceltais) troksnis’: «netaisiet ursku!» (A Aizsils — Fil
mat 30). Atv. urskulis, urskuls: «ко nu savelc tadu urskulu,
palaidni!» (M-E IV 308), «kalpone mums tada savadniece: par
katru nieka vardipu uzmet urskulu» (DL Piel 1891 2 32). Tas
pasas cilmes horn. urskul(i)s 'vajs sivens; (parn.) tas, kas
raknajas, okskere’. К
EF 2 1170; M E IV 308
urska 'cuka, kas vienmer urks’, urseklis 'urksetajs sivens’— sk.
urksket.
urza Tucejs, purdetajs’ sk. urksket
urzat 'ridTt sk. urksket.
iisa [iisa], apv. [u2, u2], parasti dsk. Usas. Aizguvums; no skr.
усъ iisa, barda’ (кг. усы lisas’). Pamata ide *yendh- 'mati,
barda’, no ka ari la apv. osas [iio2] 'iisas’ (*yansas > *yuosas
> uosas; sal. pr. wanso 'pirma barda’). Aizguvumam vel 18. gs.
beigas bijis apv. raksturs ('isi apcirpta barda’, St I 335), un
19. gs. sakuma tas bijis maz pazistams Zieme|vidzeme (Wei 130
un 196). Vards plasak ieviesies 19. gs vidu (use V 1 628 Usas,
usi V 2 234, usas U I 319, usas 321) laikam reize ar modi
audzet usas. Forma usas по51аЫНгё]и51е5 19. gs. beigas (V 3
407, D 2 942)
E I 107, 1V2 333, EF 2 1171, M-E IV 409, Pok 1148, Tp 9 14,
Ф IV 169
usne, apv usnis, usna, usna, gusna, gusnis; Is usnis, usnis, usne
't. p skr. ушь 'kada uspu pasuga’. Par varda cilmi ir dazadi
uzskati
1 Pamata ide. *yes- 'durt, skapumija *us- ar pied, -nd- (un
morf. varianti), tatad usne sakoteji 'durstigais augs’ (Buga)
No sas saknes ап kr. вошь 'uts’, alb. usht 'varpa’, ushinth
'dzelopainais kizils (Crataegus pyracantha)’ Par usnes nosau
kuma sakaru ar'durt sal v Distel 'usne’ no ide *(s)teig- 'durt’.
2 . Pamata ide *eus : *us- 'degt’ (I|jinskis, Valde, Fasmers).
No sas saknes an ssk. usli 'kvelosi pelni’, lat. urere '(sa)dedzi
nat’. Par nozimju 'degf un 'dzelopains (durstigs) augs’ sakaru
459
uz
sal la. degt : dadzts lespejams ka ide *y.es- izveidojusies no
saknes *eus- atv-a *eues-; tada gadijuma abi varianti noved pie
vienas cilmes.
Vel pec cita uzskata (Merkulova) skr. ушь nav saistits ar
'durt’, bet gan ar кг. yxo auss’, un tada gadijuma sis salidzi-
najums atkrit.
Formu gusna (gusnis) A Becenbergers izskaidro ka v. Gan
sedistel (burtiski: 'zosu usne’) tulkojumu; sal. kr. гусь, la. apv.
guza 'zoss’. (Endzelins: skaidrojums nav dross.)
В I 325, Eckert 9 209, EF 2 1172 un 1247, KI 135, M-E I 684, IV
309, Pok 347 un 1172, W-H II 841, Меркулова 1 86, Ф I 359,
IV 181
iitrupe fiitrupe], apv. [u]. Aizguvums; no zv. utrop vai Iv. utrop
'1 p’ (sal zv. utrop, v. Ausruf 'izsauciens ). Pamata ide. *kar-
'ska|i siavet’, no ka zv. гора, Iv. rdpen (y. rufen) 'saukt’. Aizg
minets 19. gs. vardnicas (V 1 5, 2 234, U I 320) iidz ar verbu
utrupet.
' Dahlgren 936, E-H II 741, M E IV 410, Pok 530, Zev 2 150
uts Is. utele, apv. ute, utls ’t. p. Pamata ide. *ut- no saknes
*ye- 'pust (no ka ari la. vejS). Saistot vardus uts un pr
wutris 'kalejs* (sakotneji: 'tas, kas pus ar plesam’) un ieverojot
nozimju 'kalt’ un 'durt’ senako sakaru (sal. la. kalt un kr.
колдть 'durt’), J. Endzelins uzskata par varda uts sakotnejo no-
zimi 'dure s’.
Ir an citas varda cilmes skaidrojuma iespejas Pamata var
but ide. *eu- 'just’ (no ka la. just, sk.) atv. *yet- : *ut-, no ka
uts 'tas, ko jut; tas, kas kairina’.
J Pokornijs atbalsta dazu zinatnieku jau agrak izteikto domu,
ka ide. apzimejums utij bij s *lus, bet vairakas valodas (ari
baltu) tas tabuistiski parveidots. Neparveidota forma a-s , sav
ssk. Ills (no ka v. Laus). Tada gadijuma no sakotneja varda
latviesu un liet viesu valoda tikai saknes -u , kam pievienots
piedeklis. Sal. an Is. Itule 'uts (K)
E I 529, Eckert 9 191 un 204, EF 2 379 un 1173, 1247, L III
118, Lanszweert 84, Mach 686, M E IV 310, MM III 25, Pok 346
un 692, Пр I 99, To I 174 Ф I 359, ЭСРЯ I3 180
uz Is. uz 'aiz, pec, pie, par’, uz- 'uz-, aiz-’, pr. unsei uz’, kr воз-
'uz-, at- (u c.)’ (ssl. оъг par, vieta’, оъг- 'uz-, at-’) Pamata
ide. *ud uz augsu’ (—► 'uz aru’), no ka ari go ut 'iz, uz aru',
sav. uz, v. aus 'iz, no’, si ut 'uz, iz’, ave. us-, uz (< *uds-)
't. p.’ Ide. *ud- + partikula *ghd) (kas an prievarda aiz sakum
forma) > *udgh (Brugmanis) vai ar agraku d zudumu *ugh
(Valde) > ab. *uz > la. uz. Arh., apv. uz (uz-) no ide. *ud
+ *gh(d). Arh., apv formas us (us-), Ils (us-) visparinatas
no izrunas pozicija pirms nebalsiga lidzskana.
E I 409, 1V2 331, 1 668, EF 2 1173, Fei 537, KI 39, Mach
I
uzas 460
-r--------------
705, M E IV 311, MM I 101, Nitipa. 165, Pok 1103, T 336, Пр
I 90, Ф I 333
uzas [uzas], apv. [ii2] bikses’ (sar). Aizguvums; no bv hosen
[0 > u] , kas no vlv. hosen 'zekes, bikses’ (v. Hose(n) 'bikses’).
Qerm. *husdn 'apsegs*, kam pamata ir ide *(s)keu 'apsegt.
aptit’ (no ka la. caula). Aizg. latviesu valoda sakurna ar noz.
'(garas) zel$es’ : v. Socken — zekes, uzas (Mane I 170), v.
Strumpf — zeke, uza (1 178), tapec lietota an vsk. forma Jau
17 gs. tapat ka vacu valoda vards iegust nozimi 'bikses’ un k|ust
par citu apzimejumu sinommu: «bikses, uzas paslavas» (Elg
1 378). Vardam g. к ir bijis apvidu raksturs: «Uzas . . nesa
Kurzemes zemnieki, bet Zemgales un Vidzemes lieto bikses» (Lj
322 ar piebildi, ka uzas ir saurakas un smedzas lejpus lieliem)
G. F. Stenders uzas deve par «zemnieku biksem» (St I 335 ),
bet visparigais apzimejums vipam ir bikses, saurumu un platumu
izsakot ar apzimetajiem: «vacu bikses» (sauras), «po]u bikses»
(platas, St II 337). 19. gs. vidu bikses ir galvenais apzimejums,
bet blakus tarn lieto an uzas (V 1 27). Sis vards tomer saglaba
apv. raksturu un iegust nozimes niansi, kas nesaskan ar sa
kotnejo nozimi: platas bikses, apaksbikses’ (LJ I 320)
Pec cita uzskata (Endzelins) uzas no zv. huso 'garas bikes’,
bet sis vards (isteni zv. arh. hosa [husa], no ka ig. huus dsk.
huusad 'bikses’) nevareja dot latviesu formu ar z , un tarn
neatbilst an varda uzas sakotneja noz. 'zekes’.
J. Endzelins norada, ka no vlv. hose butu la. *uozas (o > uo),
bet baltvacu izloksnes patskanis d nakamas zilbes e prieksa
bija k|uvis saurs un izruna to biezi aizstaja и (Mitzka 19—20).
No baltvacu formas ir ari ig apv huz (Wiedemann 1268) un lib
uzed (Ket 462) 'bikses’. (K)
KI 318, Magiste 415, M-E IV 410, Tr III 482, Zev 2 234
uzbudinat [uzbudinat] Atv. no budinat 'modinaf; sal. Is. biidinti
't. p.’, pr. bude ' (vipi) ir nomoda’ (sal. kursenieku budei 'but
nomoda’, K-P 27), etbaudints 'uzmodinats’, кг будить (ssl
buditt), c. buditi, p. budzic 'modinaf, si. bodhati 'ir nomoda, ir
uzmanigs, ievero, saprof, bodhayati 'modina, dara uzmanigu’,
ave. baodaiti 'apzinas’, gr peuthomai 'uzzinu, uztveru, apvaicajos;
esmu nomoda’. Pamata ide. *bheudh : ^bhudh^ 'but nomoda,
modinat (—► 'sist'); vbrot’ no saknes *bheu- : *bhu- 'augt, plaukt;
rasties, tapt, but’ (no ka an la but, sk.). Ide. *bhudh > b.
*bud-, no ka la. apv. bust (< *bud-ti) 'mosties’ (tag (es) budu;
Is. busti, tag bundu t. p.’). Sa verba kauz ir apv budit budinat
'modinaf un saknes skapumija apv. baust(i) 'sist, pert’.
Vesturiski vardam budinat ir bijusi plasaka semantika: ar
'modinaf ('uzpurinat no miega’, St I 30) saistijas 'uzmudinaf
un 'uzsaukt, bndinot no bnesmam (St I 30, atsaucoties uz
Langi). Savukart no 'uzmudinaf 1гпе1ё]а noz. 'dzit, steidzinat;
sist’: «budin’ tos zirgus, ka tie labi tek1» (Lj 39), «Vai rocipa
461
uzvija
tev nebija Kumeluju budinat?» (LD 1380). No sejienes ari apv.
budigs 'cakls, steidzigs, darbigs (Lj 39); sal. mudinat : mudlgs
Varda ndzimes talaka attistiba: no 'mudinat, steidzinat’ —►
'mudinot, steidzinot satraukt’ -► 'satraukt, uztraukt’. Si nozime
vardam (g kL atv. uzbudinat} izveidojusies 19. gs beigas un
valoda lesakppjusies 20. gs. sakurna (D 1 92, 2 78). Nozimes
saistisanu ar priedek|a verbu ietekmejis v. aufregen, aufreizen
'satraukt, uzbudinat’ (v. auf- 'uz-’).
Verojama verbu budinat un mudinat semantikas paralela
veidosanas. Vardam mudinat no izloksnem 19. gadsimta iesak-
pojoties visas tautas valoda, gandriz izzudis budinat lietojums,
un sis verbs liter, valoda saglabajies tikai atv-a uzbudinat.
Sk. an: baudit, baumas, bauslts. (K)
E IV2 191 un 214, EF 2 62, Euler 1 124, HF II 625, KK 28
182, M E I 345 un 356, IV 319, ММ II 449, Pok 150, To I 201,
Il 103, Ф I 230, ЭСРЯ I2 211, ЭССЯ III 76
uzcitigs — sk. cisties.
uzmava — sk. mautc.
uztupis —'tas, kas medz tupet majas’— sk. tupet.
uzvalks [uzvaTks]. Atv. no verba vilkt ar saknes patskatja miju
ka atv-a valkat (sk.). 18. un 19. gs. uzvalks 'linu parvalks,
uzsvarcis’ (Lg II 367, St I 336, St A 2 69 'Kittel’, V 2 239).
19. gs. izveidojas jauna noz. 'drebes’: «Musu meitas lielijas Pa-
saustiem uzvalkiem» (LD 5691), «Staiga slikta uzvalka»
(A J. Stenders. Dziesmu kalendars, 1811 23), «kazoki un citi
ziemas uzvalki» (Baltijas gruntnieku kalendars 1879. gadam,
15), «raganas novilka savus garos uzvalkus, it ka pirti iedamas»
(A. Pumpurs. Lacplesis (1888), 1961 98). Varda musdienu liter
nozime 'viriesu svarki un bikses (ari veste)’ iesakpojusies tikai
20. gs. v. Anzug ietekme (D 1 71).
J Alunans ieteica vardam uzvalks nozimi 'parvelkamais’ (v
Uberzug Al II 303), bet apvalks uzvalks, drbbes’ (v Anzug,
Kleidung, II 282)
Vards vtrsvalks ir 20 gs 30 gadu jaunvards, kas aizstaja
aizg. kttelis (< v. Kittel; Ozolips 1 37).
E-H II 788, M E IV 396
uzvara. Atv. no verba varet saknes (sk. vara). Vards forma uzvare
minets 18. gs. (Lg I 485). G. F. Stenders to ievietojis vardnica
ar atsauci uz Langi, gan grozidams formu: uzvara (St II 539),
ari uzvaresana. Garaka forma domineja literatura lidz 19 gs
otrai pusei (V 1 395, 2 239, U II 652) A Kronvalds lietoja
varietu isako formu — uzvara, uzvars (SDP IV 73), uzvare (IV
76). Penodika leviesas forma uzvara, ко «Baltijas Vestnesis»
lietoja kops 1870. gada.
M E IV 396
uzvija. Atv. no verba vit (sk.). Sakotneji 'tas, kas vits virsu vai
klat’, piem., 'tresa aukla, ко pievij klat divam’ (U I 323). Sal .
vaba 462/
«Uzvilkdama [audeklu staves] es dziedaju, Nobeigdama gavileju,
Kam mamipa supja auklas Ar uzviju vidinaja» (LD 320, 2). Par
zaru vijumu: «pedejai zuoga pinamai kartai uzliek luokanu zagaru
uzviju» (E H II 739). I
Ar noz. parnesumu 'tas, kas ir virs parasta, virs mera’.
Si nozime izveidojusies jau folklora: «Ar uzviju es dziedaju, Ar
uzviju gavileju; Ar uzviju lai nonema Manu zifu vainacinu» (LD
319). Sas tautasdziesmas pedejas divas rindas laikam izprota-
mas ta: lai nopema ar uzviju darinato vainadzipu. Sal. ar lidzigu
izteiksmi cita tautasdziesma «Аг uzviju mamulipa Man karusi
supuliti» (LD 320, 1).
E-H II 739, M-E IV 398
V
vaba. Aizguvums; no lib. vaba 'karts, miets tiklu u. c. zvejas
piederumu zavesanai’ (ig. vabe 't. p.’) Aizg minets vardnicas
kops 17 gs. (vabas 'setas mieti’ Fiir 2 508), an forma vabdas
(Lg II 368, St I 336). Tikai forma vaba(s) kops 19. gs (U I 324,
V 2 240).
Ket 463, Magiste 3615, M E IV 427, SKES 1646, Zeps 1 199
vabole [vabiiole], apv. vabol(i)s [uo], vabule vabul(i)s, vabala
vabale vabals, vabele; Is vabalas, vabuolas 'kukainis’, vabole,
vabole 'meslu vabole’, kr. apv. вёблица '(zarnu) tarps’, sav
wibil, ssak. wivtl, ssk. *vifill 'kukainis’ (tord-yfill 'meslu va-
bole’), a weevil 'тага vabolite, kas boja graudus, riekstus
u. tml.’. Pamata ide *yebh 'surp turp kusteties, saudities,
mudzet’ 2> b. *y.eb-, no ka bijis verbs *yebti > la. *vebt, ta
atv ar saknes patskapa miju vabule un morf., fon variant! (En-
dzelins b. *y.ebelas > la. vabals).
Tas pasas cilmes *vebzet, no ka apv vebzis 'neratns, nikigs
berns’, vebzoties [uo] 'uzvesties ka vebzim’ (M-E IV 514); sal
Is. vebzdeti 'sajaukt, rezgit; mudzet’.
Apv. vambale [am], vambole [uo] u. c. morf varianti no
vabale + bambals (Spehts, Endzelins) ar variantiem; sal. Is
vambole meslu vabole’. Cita iespeja: vambale no vabale ar
n infiksu (J> m pirms b).
Apv. vagulis, vagolis [uo] un morf. varianti laikam disimi-
lacija no vabulis u. c. (Endzelins). (K)
В III 201, EF 2 1176 un 1193, M-E IV 428, 432 un 466, Oxf
998, Рок 1114, Stang 3 60, T 336, Ив — Б-сл иссл 1980 9, Ф I 282
vacelea [vacele]; Is. apv. vokele 'no salmiem pits graudu beramais
trauks, liekskere’, vokelis 'tass traucins. Tas pasas cilmes ka
vaks (sk.). pamata ide. *y.ak ’liekt(ies) griezt(ies)’’vit (pit)’.
Vards vacele atvasinats no verba vakt senakaja nozime 'liekt’
463
vacietis
vai 'vit, pity Par formu un nozimi sal. vit, apv. vikt 'liekt, liekties’:
apv. vicele у vacele’. Tatad vacele sakotneji 'pits (klugu, sakpu,
salmu) trauks, grozs’ vai an liecot darinats 'luku, tasu trauks’.
Vacele vareja but an liela: 17. gs. 'liepas kaste, liepu luku trauks’
(Elg 1 452) \
Ka vaks, ita vacele saistama ne vien ar ide. *uak 'liekt’ un
'vit (pit)’, bet an ar sds saknes atvasinato nozimi 'segt’, jo
vacele parasti- ir trauks ar segtu virsu.
Runataju apzipa vacele (an apv. vacelis 'pits grozitis’) vareja
skist deminutivs blakus vardam vaks (vai kadam zudusam
*vaka, sal. Is. voka 'vaks, labibas mers ), tapec biezi ir prieks-
stats par vaceli ka par nelielu trauku. Parn. tenku vacele
'tenkotajs’. , (K)
EF 2 1272, M-E IV 490, Zev 2 271
vaceleb 'b|avejs’, vacelis 'kas ska(i runa, kliedz’— sk. vacietis.
vacietis [vacietis]; Is. vokietis 't p Par varda cilmi ir vairaki
uzskati. K- Buga pievienojas J Endzelina hipotezei, ka pamata
ir zemes nos. Is. Vokia, la. Vaca, un izsaka domu, ka sis vards
senak apzimejis kadu novadu Zviedrija. Forma vaca < *vakia-
jau sen pirms 12. gs., t. i., tan! laika, kad aizguvumu palatalais
k vel parveidojas par с. K. Buga so vardu saista ar gotu
vesturnieka Jordana (6. gs.) mineto Dienvidaustrumu Zviedrijas
cilti Vagoth. Ja tas ir saliktenis, kura otra da|a ir goth (goti),
tad pirmaja da[a vareja but *vakia (Buga) vai *vaki- (Endze-
1ms), kas salikteni reducejies. «. katra zipa si hipoteze ir no
visam lidz sim par so jautajumu sniegtam Мро1ёгёт ne vien
visticamaka, bet ari vieniga, kas aiz viena vai otra lemesla nav
neiespejama» (E III, 124).
Tatad «Vacas zeme» (ne «vacu zeme») > Vaczeme (E 11
360). Ka ta sakuma bijusi Zviedrija, rada laikam tdz.: «Ar sauliti
sadereju Reizd tikt Vaczeme, Jau saulite Уасгетё, Es уё! jGras
salina» (LD 30700, 2). No b. *vakja- > s. Vuoja (Vuojo)
nosaukuma Vuojola 'Gotlande’ No Vaca atv. vaci (gen. vacu).
Nos Vacija kops 19. gs. 70. gadiem (BV 1870 27).
Hipotezi par Zviedrijas novadu *Vakia tomer nebalsta nekadi
zviedru valodas (ar toponimijas) dati. Atseviski varda Vaca
lietojumi ar noz. 'Vacija’ (E II 360) var but abstrakcija no Vacas
zeme, tapat an Is. Vokia no Vokios zeme. Senakaja literatura
un izloknes vaca ’vaciesi’ (kopuma lietvards); sal. «Gan ta Vaca
to cienija» («die Teutschen ehreten ihn gnugsam», Mane 3 54).
Tatad «Vacas zeme» nozimeja 'vacu zeme’. Par gen. vacas
lietojumu sal apv «vacas gals» (krogu) (M E IV 490) Se
kundari gen. vacas > vacs («vacs mele», turpat).
No kopuma lietvarda vaca atv. vsk. vacietis (sal. tauta
tautietis). Citu tautu nosaukumu ietekme (krievi, pofi, leisi)
formu vaca aizstajis vaci (gen. vacu, reti citos locijumos; nav
fiksdts vsk nom. *vacs vai *vacis).
vadat
464
Varda vaca pamata var but ide. *pek'- 'runat’, no ka pr.
wackis [vakis] ’kliedziens’ ('kara sauciens’), enwacke (tag.
3. pers.) 'piesauc’, si. vakil 'runa, saka’, vak) vacant- 'runa,
teiciens, vards, sauciens, dziesma’, gr. epos (<2 pepos) 'vards,
runa, (dsk.) dziesma’, enope sauciens, troksnis’!, lat. vox 'skapa,
balss', vards, runa’, vokare 'saukt’, skitu vaca /vards, dievisl^igs
speks’. Latviesu valoda sas saknes refleksi saglabajusies ska|as
runasanas un runataju apzimesanai: apv. vacele [vacele] 'b|a-
vejs’ (E-H II 761), vacelis 'kas ska|i r.una, kliedz; p|apa’ (M-E
IV 491; noz 'p|apa’ laikam no apzimejuma «tenku vacele», kur
vacele ir homonims — trauka apzimejums).
Ar saknes ё apv. vekt, vekst [e, e-z], iter, vekset [vekset,
ve-, ve2], vekslt, liter, veksket [veksl^et], subst. vekskis [e],
apv. veksis (M-E IV 555). Visi sie vardi saistiti ar skajam balss
skapam. To pamata var but ari tiess skapu (piem., berna
raudasanas) atdarinajums, kas sapludis ar saknes *pek- re-
fleksu.
Citzemju nepazistamas (vismaz iedzivotaju vairakumam ne
pazistamas) valodas runatajus senatne dazkart apzimeja, atda-
rinot kadu svesas runas ipatnibu, pielidzinot stostisanai vai
memumam; sal. gr. barbaros 'sveszemnieks, negriel$is’ (: si.
barbarah 'stostigs’) > lat. barbarus 'sveszemnieks, barbars’,
skr нЪмьць 'neskaidrs runatajs, arzemnieks’, нЪмьчинъ 'vacie
tis, ari jebkurs arzemnieks’ (: нЪмъ 'mems’). Kursi rietumu
sveszemniekus, sevisl$i, kad tie iebruka ka karotaji un bija skaji,
vareja apzimet ar kadu saknes *pek- atvasinajumu. No *y.akti
’skaji runat, kliegt’ (: si. vak, skitu vaca, la. vacele) daritaju
(kopuma) vards *y.dkia- > la. vaca (sal. par vsk. formu tauta,
dzimta). (K)
В I 226, E II 696, III, 122 un 477, IV2 332, EF 2 1272, HF I 545,
M-E IV 490, MM III 180 un 221, Pok 1135, Rozenbergs
2 113 117, T 339, W-H I 823, Абаев 3 326
vadat — sk. vest.
vadit [vadit]; Is. apv. vadyti 'precet (sievu)’, ari 'nosaukt, aicinaf;
kr. водить (ssl. voditi) 'vest, vadat; vadit’, bkr. вадзщь, ukr.
водйти 't. p.’, bulg. водя 'vedu, vadaju’, c. voditi, p. wodzic 'vest,
vadat; vadit’. Tas pasas cilmes ka vest (sk.), sa varda iterativs,
atvasinats ar saknes patskapa miju: ide. *pedh > b. *ped
: *y.ad- > la ved- : vad-, no ka vadat.
Sk. ari: vads, vazas.
В II 166, EF 2 1177, Mach 685, M E IV 430, Pok 1115, T 337,
ЕСУМ I 363, Ф I 330, ЭСБМ II 95, ЭСРЯ I3 124
vadmala. Aizguvums; no ssk. vadmal 'rupjs vilnas audums’ (zv.
vadmal), sakotneji 'auduma mers’ -> 'audums ka maksasanas
vieniba, nauda’ («vadmalas nauda»). Vards ir saliktenis: vad
'audums’ (no ide. *au 'pit, aust’ atv. *(a)ukdh- : *udh-; tas
pasas cilmes la aust, udas) -|- mat 'laiks, mers’ (no ide. *me-
46b
vadzis
'merit', no кн ari la. mest, mers). Vards lidziga skanejuma
vispirms lietors frizu (senfrizu) valoda, no kurienes to aizguvusi
senskandmavi \un no viniem citas Baltijas un Ziemejjuras pie-
krastes tautas.l Naudas raksturu vadmala zaudeja 12. gs.; vards
palicis latviesu\valoda ka rupja vilnas auduma apzimejums.
Mazak iespejams, ka vards aizguts no vacu valodas (Endze
lins, Zevers), jo tur vardam ir cits skanejums (vlv. w at trial).
Aizg. minets 17. gs. vardnicas (vadmala Mane I 191, Fur
2 508, vadmals Lj 325: «no ta vadmal’ var labu dreb’ iztaisit»,
ari vadmalnieks 'vadmalas audejs vai drebnieks’; vadmales 'dre-
bes’, Elg 1 7).
Doo III 494, Buck 398, M-E IV 430, Pok 75 un 703, Svabe
4 200, Vr_638
vadsa; Is. vadas 'vadonis, komandieris’, si. -voda saliktepos kr.
воевода (vest.) 'karaspeka vadonis’, c. vevoda 'hercogs’, p.
wojewoda 'apgabala (vojevodistes) prieksnieks’. Atv. no verba
vad t (sk.) vai ar saknes patskana miju no vest (sk.). Arh.
vads 'vaditajs, vadonis’: « . . Cela viniem [krustnesiem] kara-va-
dus, Deva lidzi biskapus» (A. Pumpurs. Lacplesis (1888), 1961
142), «Pirmais no mus’ tautas-vadiem Esi tu, ko pavadu»
r (E. F. Senbergs — Draugu vaipaks, 1853 10), «ce(a vads» (apv.
'ce(a vadonis, raditajs’, M-E IV 430).
Tehnika vads («elektribas, gazes vads») 20. gs. 20. gadu
jaunvards рёс kr. провод, v. Leitung (leiten 'vadit’) parauga
(ZTV 115 un 123).
Militaraja nozime vads fneliela karaspeka apaksviemba’,
piem., «kajnieku vads») 20. gs. 20. gadu jaunvards kr. взвод
ietekme (ZTV 126).
EF 2 1177, Mach 687, M-E IV 430, T 344, Ф I 332
vadsb 'velkams tikis’; Is. vadas, kr., ukr невод (ssl. nevodt>), c.
nevod, p. niewdd, slovenu vada 't. p.’, vav., vlv. wade 'tikis’.
Varda cilme nav skaidra. lespejams, ka ta pamata ir ide. *p.edh-
'saistit, siet’, no ka skanumija b. *pad- > la. vad-.
Pec cita uzskata (Maheks) vards Eiropa ir pirmsindoeiro
p esu cilmes, jo lidzigas formas ir an somugru valodas. Slavu
ne- laikam pievienots vardam tabuistiskos nolflkos («lai zivis
nepazitu vinam bistamo ierici», Fasmers)
Izteikti an uzskati, ka la. vads aizguts no viduslejasvacu vai
libiesu valodas (Leskins, Tomsens).
EF 2 1177, Mach 398, M-E IV 430, Pok 1116, Zeps 1 199,
Куркина 6 24, Пр I 598, Ф III 55
vadzis; Is. vagis 'vadzis, koka nagla, tapa’, pr. wagnis 'arkla nazis
(kas gnez velenu vertikali)’, sav. wecki, weggi 'kills’, waganso
Temesis’, ssk. vangsni, gr. ophnis (< *yog“hnts), lat. vdmis
't. p.’ Pamata ide. *y.eg~h- (Benvenists) 'durt, griezt; smails ar
talako subst. nozimes attistibu divos virzienos: ’lemesis’ un 'k hs,
vadzis’. Ide. *uog-h > b. , no ka la. *vagis > vadzis
vaga
466
Vards senak apzimejis ari l^ili (plesanai, skelsanai); sal. 17. gs.:
«es ar vadzi skalu parcirtu» (Elg 1 137; seit skals 'skila’, sal.
Langijam: «skals.. kas tapis skaldits», Lj 242), turpat ari
vadztgs 'ki|veidigs’.
Sk ari: vaga
В II 322, E IV2 331, EF 2 1179, HF II 453, M-E IV 431, Stang
3 60, T 337, W И II 835, Бенвенист 3 31
vaga, Is vaga 'vaga; (upes, strauta) gultne’. Tas pasas cilmes
ka vadzis (sk.), atv. no bijusa verba ar noz. 'durt griezt’ vai
no kada subst. ar noz. ’lemesis’ (: pr. wagnis 'arkla nazis’).
Senak vaga parn. 'taisna Iinija’ (Lg II 369), «gramatu
vaga»—rinda gramata (Fiir 2 509), «rakstu vaga»—rakstu
rinda (Lg II 369). Atv. vagot [uo], apv. vagdt.
Pec cita uzskata (Endzelins) vards atvasinats no verba vagdt
vai (Osthofs) radniecigs ar gr. age 'luzums, bruce’. (K)
Buck 496, E II 163, EF 2 IL 8, ME IV 431, Sanders 158,
Vr 643
vagars Aizguvums; no lib. vagar muizas darbu uzraugs’, kas
saistams ar ig. vakk ’iecirknis’ (laikam no vlv. vak, vh. vac,
vack 'iezogojums, zogs, nodalijums’, bet pec Megistes domam
izveidojies no vakk 'purs’ ar noz. parnesumu). Latviesu valoda
aizg. 18. gs. un 19. gs. sakurna lietots tikai Kurzeme (vagare
Lg II 369, an vagars St I 337, Wei 130) Ari 19. gs. otra puse
vel ir noradijumi par varda lietosanu Kurzeme (LJ I 324).
Vidzeme saja nozime ^g. k. lietots vards starasts (no p.
starosta '(ciema) vecakais’: po|u laikos vagara pienakumus
izpildtja pagasta vecakais), tacu ап V dzeme dazados laikposmos
lietots vards vagars, par ко ir noradijumi dokumentos (piem.,
Aizkraukle 1526 g.) un Vidzemes novadu folklora 17 gs G El
geram ir sinonimi jutikurs, vagars, pakundzis (Elg 1 588)
Mancelim—vagar(s), starosts (Mane II 402)
EF 1 71, 2 1179, Ket 464, Magiste 3662, M-E IV 432, Zeps 1 200
vagi (vagi]. Aizguvums; no Iv. wagen 't. p.’ (v. Wagen). Pamata
ide. *pegh- 'kustinat, vilkt, braukt, vest’ (no ka ari la. vest).
Vards ir samera vels aizg., ta nav 17. gs. vardnicas. Vispirms
tas bijis Vidzemes izloksnes. G. F Stenders so vardu nav. dzir-
dejis, bet vardnica devis, atsaucoties uz J Langi (Lg I 564, St
I 337, sal. Wei 130). 19. gs rati un vafei lietoti ka sinonimi (V
1 599), bet 20. gs. liter, valoda aizg. skausts ka barbarisms
Buck 722, KI 830, M E IV 493, Zev 2 152
vaia [vai] saiklis, partikula. A zguvums; no lib. voi, ig. apv. vai (s.
vai) 't p ’ Aizg. retumis sastopams latviesu rakstos 17. gs ,
vispirms saik|a (G. Mancelis, 1638), tad partikulas (E. Gliks,
1689) nozime. Tas biezak lietots 18. gs. (vaj, voj Lg 11 372,
vai, vot St I 340 un 364), bet isteni lesaknojies valoda tikai 19. gs.
E 1 698, EF 1 71, A. M Hinderling Eliasson — Donum В 194,
467
vaideiotis
Ket 502, М-Й IV 432, Mikelsone 1 253,—LVKJ IV 52—58, SKES
1590, Zeps I \200
vaib [vai], interji; Is. vai, vat, go. wai, sav. we, v. weh, lat. vae
't. p Pamata ide. 'vai!’, kas saistams ar tas pasas saknes
nozimi 'ciest, opt nozelojamam’. Zilbes intonacija varda mainas
(ari vai, vai) ^tkar"ba no situacijas.
Sk ari: vaiaet, vaimandt.
EF 2 1179, Fei 541, H-S 7 71, KI 843, M-E IV 433, Pok 1110,
T 338, W H II 724 .
vaibsti [vaibsti], apv. [al], vsk. vaibsts. Tas pasas cilmes ka viebt
(sk.); saknes skanumija ka spiest : spatdi. Atv. vaib stlt( ies).
EF 2 1236, M-E IV 433
vaicat [vaicat], apv. [ai]. Par varda cilmi ir vairaki uzskati. lespe-
jams, ka vards ir tas pasas cilmes ka veikt (sk.), рёс formas
sa verba iter. Saknes vokalisms ka steigt . staigat. Blakus vaicat
(< *vaikjati) ar to pasu nozimi lietots ari vaikat (Lg II 372,
St I 341, Wei 132, U I 327), kas izzudis, laikam skauzot homo-
nimiju ar tas pasas cilmes apv. vaikat 'dzit sekot, uzmanit’
(Is. vaikyti 'dzit, gainat, sekot, censties panakt’).
Verbs vaicat folklora un izloksnes sastopams an nozime
'meklet’ «Janits bjodu izjekera, Kazas [ipu vaicadams, Vai tu,
aklis, neredzeji, Ippa b|odas maliija!» (TDz 57060, 15; var.:
«Kaka astes mekledams»). Par so nozimi sal. Is. vaikytis ko
'meklet ko’ (la. «vaicat pec kada»). Nozimes attistiba bijusi
laikam sada: 'dzit’ -> 'dzenot sekot (kam), meklet’ (sal. dzit
nozimi teikuma «dzit pedas medijumam») ->• 'meklet’ -> 'jautat’.
Рёс cita uzskata (Endzelins) vaicat var but atvasinats no
jautajuma partikulas vai', tacu vaicat literatura sastopams jau
agrak neka aizguta partikula vai.
Vel pec cita uzskata (Blese, pievienojas Toporovs) vards ir
tas pasas cilmes ka pr. waitiat 'runat’, bet tad nav izskaidrojama
arh. forma vaikat. Vel pec cita uzskata (Vaijans) vards ir
slavisms. К
Bl 7 115, Buck 1265, EF 2 1181, M-E IV 433 un 436,
Schmalstieg 2 285, ВСЯ 1958 3 155, To Эт 1963 257
vaid ir sk nevaid.
vaideiotis [valdeluotis]. Pr. waidelotte (Buga: *vaidilutis) 'prieste-
ris, zintenieks’ (citos avotos weidulutt, weidelutt, Is vaidelidtas)
un Is. vaidiliitis (siev. vaidilute) 'senlietuviesu priesteris’ lat
. viskojums ir vaideiotis, siev. vaidelote. No pr waist (< *vaid-ti)
'zinat’ atv. *vaid(e)lis 'zinatajs, zintenieks’ (: Is. vaidila 'senlaiku
virspriesteris’), no ka dem. *vaidilutis (Buga, Endzelins). Pa
mata ide *y(e)td- 'ieraudzit, redzet', no ka ari la. viestb. Pec
prusu un lietuviesu vardu parauga darinats an la. vaidelis
'priesteris, zintenieks’ (Lange).
vaidet
468
В I 183—187, II 139, Bl 6 227, E III, 118, IV/331, EF 2 1179,
M E IV 434, Sm 5 65
vaidet [vaidet], apv. [ai2]; Is. vaitoti 'vaimanat, vaidet’, ssk. veina
(germ. *wainon) ’vaimanat’, v. weinen ’raudat’. Atv. no interj.
vat (sk. vaib) Subst. voids [al], apv. [at ]
Arh. vaida 'bedas, posts, nelaime, mokas; viss, kas data
rupes’" (St I 340). 17. gs. G. Elgeram ir sinonimi «liksda, ne-
laima, nabadziba, vaida» (Elg 1 256). Piemeri: «Tas jir ties’,
ka mes, vecaki, lielu vaidu esam piedzivojusi sinis kara . . lajkos»
(Mane 4, 169), «Atvieglot savu vaidu Es logu atveru Un rita
sauh gaidu» (St 1 19).
Arh. vaidi ’kars’ ir citas cilmes. Tas saistams ar verbu vajat
(Endzelins), no kura saknes laikam art arh. voids 'tgnums,
strids’ (St I 340; Is. valdas 'barsanas, strids, nesaticiba, sa-
dursme’); sal.. «Bititem, meitinam, Tam dzivot kaiminos: Bite
druvas nenobrida, Meita vaidus nesacela» (LI^Dz 1526). Varda
nozimi letekmejis vlv. veide 'cipas, kars’ (v. Fehde). Pec cita
uzskata (Svabe) vaidi saja nozime ir aizg., kura ei > ai ka Iv.
leide 3> la arh. leide un laide 'brivzemnieku nodevas’ (St I 129).
Vecakaja literatura un folklora «vaidu laiki», «vaidu zeme»,
piem.: «Sen dzirdeju, nu redzeju Vaidu zemes ozolinu: Dzelza
saknes, vara zari, Sudrabtna lapinam» (TDz 49632). Atv
vaid(e)nieks 'ienaidnteks, pretinieks’, piem.: «sasit visus manus
vaideniekus!» (Mane 4i 9).
E II 47, EF 2 1185, KI 189 un 848, M E IV 434, Pok 1110,
Svabe— IMM 1921 3 321, T 338, Vr 651
vaidi 'kars’— sk. vaidet
vaigs [vaigs]. Pamata ide. *yet- 'griezt, liekt’ (no ka an vit, sk.)
vai *(s)gei- ’liekt, griezt, supot’ (no ka ari sviest, sk.) ar g
saknes paplasinajuma. (Abu sakpu atv-i var but sapludusi.)
Skapumija b *jzaig-, no ka la. vaigs. Sakotneja noz. 'kas
(iz)liekts’ leprieksejos gadsimtos vaigs ari seja’ (Mane I 75,
sin. gimis; Lj 334 art forma veigs); varda nozime 'sejas da|a
(starp muti, aci un ausi) vardnicas tikai kops 18. gs. (St I 340),
tatad ta ir sekundara.
Paraleli ide saknei ari *цеп- 'liekt’ (no ka la. vingrs,
sk), un no sas saknes lidziga karta atvasinati sav. wanga, v
Wange 'vaigs’.
Sk. ari: vaikstities
Buck 216 un 220, EF 2 1223, Jeg 6 52, Maziulis 6 311, M-E
IV 435, Pok 1120, T 338, To 14 140
vaikstities [vaikstities], apv. [ai2]. Refl. no verba vaikstit 'viebt'.
Laikam ar k iespraudumu no *vaistit (sal Is. arh. valstas
'seja’). Tas pasas cilmes ka vaigs (sk ) lespejams, ka iesprau
dums k no g — no subst. vaigs; saL apv. vaigstities 'viebties’.
M E IV 436, Pok 1120
469
vairak
vaimanat [vaimanat], Atv. no subst. vaimanas [al] (arh. ari vai
mapas). Pamata vardu savienojums vai man! Sal. 1§. aimantioti
'vaimanat' (: la. apv. aimanat), kam pamata al man!
EF 2 3 M 1 53. M-E IV 437
vaina [vaina], apv. [ai2], vaine, vaina; Is. vainoti ’pelt, rat’ arh.
vaina 'k|i.ida, parkapums’, pr. etwinilt 'atvainot’ (laikam sla-
visms), kr., ukr., bulg. вина (ssl. vina) 'vaina, parkapums,
celonis’, bkr. etna 't. p.’ Pamata ide. (no ka an vajal, sk.)
> b. *jzei- : *yai- no ka *j/az-nn- > la. vaina. Verbs vainot
[uo], apv. vainat
Preteji J. Endzelinam dazi valodnieki (Fasmers, Toporovs)
uzskata pr. eiwintit par baltu cilmes vardu.
Atv. atvainot ir A. Kronvalda jaunvards pec pr. etwintit pa
rauga (1872, Kr I 603).
Buck 1184, E I 104, 1V2 215, EF 2 1182, M-E IV 437 Pok
1123, T 344, ЕСУМ I 376, To II 117, Ф I 316, ЭСБМ II 143,
ЭСРЯ I3 99
vamags [vainags], apv [ai], vainags, vainaks, vainaks, vainuks,
vainuks; Is. vainikas, кг. венок, венёць (ssl. еёпьсь), bkr. вёшк,
вяндк, ukr. венок, венёць, c. vinek, p wianek 't. p.’ Tas pasas
cilmes ka vit (sk.). Pamata ide. *yei- 'griezt, liekt, pit’, skapumija
ar n saknes paplasinajuma b. *^ein- : *ца1п-, no ka laikam bijis
(liela) vijuma, vainaga apzimejums *цайгап vai *iiainas (sal.
kr apv. вен, вёно (ssl. ven-!») 'vainags’). Sa varda dem. laikam
ir vainuks, vainuks (E 1 359). Ar pied, -ak/ag- tomer var6ja
atvasinat prieksmeta nosaukumu ari tiesi no verbala celma; sal.
sfcit : skinagas (apv.) 'grozu pisanai sagatavotas rikstes’. Tatad
vainags sakotneji 'vitais prieksmets, vijums’.
Senakie vainagi bija lokanu zaru pinums: «Saule pina vai-
padzipu, Vitola sededama; Pin, saulite, dod man vienu, Man jaiet
tautinas» (H.Dz 14), «Vidu bra|iem es staveju Ar vito|u vai-
padzinu» (turpat, 1098). Vardi vit. vttols, vainags ir vienas
cilmes; sal. an: «Viju savu vainadzin(u) Devinam vijinam»
(Palcm 25).
Vainaga valkasana senatne bija zime, ka meitene gatava
tautas iesanai; sal.: «Ko tu gaidi, tautu meita, Ka neviji vai
nadzip(u)? Jau manam bralinam Bruni miezi liduma» (Palcm
36). Vainagam bijusi ari ar mitiskiem prieksstatiem saistita sar-
gataja funkeija, sal.: «Vaipags, rnanis vaipadzipis, Vairi mani
sorudeni! Ja tu mani izvairisi, Jo razani izpuskosu» (LI^Dz 259).
Atv. vainagot [uo], apv vainagot [uo]
Pec cita uzskata (P Smits) vards ir aizg no senkrievu
valodas.
В II 167 un 478, E II 680, 1 359, EF 2 1182, M E IV 438,
Pok 1120, Sm 2 12, T 346, Zev 2 244, ЕСУМ I 400, Пр I 108
Ф I 291 un 292, Ц 73, ЭСБМ II 83 un 301, ЭСРЯ I3 51
vairak sk. vairs.
vairit
470
vairit [vaTnt], apv. [ai2, ai2], vairat, vairot [uo]; Is. vairyti, vairuoti
'sturet, vadit; (apv.) airef, apv. isvaireti 'izdzit, izkasit, izlasit,
izlikf Pamata ide. *pei- 'griezt, liekt’ (no ka ari vit, sk.) ar
r saknes paplasinajuma. Skapumija b. *yeir- : *yair- : *yir-,
no ka ar i la. apv. virt 'irt, airef (-«— 'nkojoties ar airiem, grozit,
virzit (laivu)’): «Saules meita jufu brida, Vainadzipu ven
redzeju; Vifat (var.: ifat, iriet, aifat) laivu, D eva deli, Glabjat
Saules dveseliti!» (LD 33696, 2 var.); «Svesi [audis laivu prasa,
A : tidepa stavedami. Vifat (var.: ipat, iriet, airiet) laivu, bale-
lipi. » (LD 14307, 3 var.).
Saknes skapumija ar ai iter, vairit un morf. varianti. Nozime
'airef sim verbam nav izveidojusies vai nav saglabajusies (sal.
Is. vairyti un vatras 'sture’, apv. vaira 'liels airis, sture’), bet
no saknes noz. 'griezt, liekf —* 'pagriezt, paliekt, paverst nosf
(«zirgs vaira kaju (nuo akmeniem)», M E IV 442) -> sargat,
paglabt’: «Gulbi, gulbi, glaba Ьёгпиз, Dizudepa vi|ni nak; Mate,
mate, vairi (var.: glaba) meitu (var.: glab meitinu), Netikusas
tautas jaj!» (LD 13425 var.).
Forma virt > irt (sal. virbulis > irbulis), ko vareja veicinat
nevelama homonimija ar virt 'vant, vanties’. Blakus verbam irt
subst. irktis; ar saknes skapumiju irt : airet.
No ide. *y.er- saknes skanumija an a-s. wir 'stieple; vita
rotaslieta’, vlv. wire 'stieple’, sav. wiara (<Z *weira) 'zelta vai
sudraba stieple’, gr. iris (<Z ylris) ’varaviksne’.
Pec cita uzskata (Endzelins) vairit varbiit darinats no refl.
vairities un virt — kontaminacija no irt + kads vards ar v-
(: Is. valras).
Sk. ari: airis, irta. (K)
E 1 237, EF 2 1182, HF I 735, M-E IV 442 un 617, Pok 1122
vairogs [vairuogs]. Atv. no vairit (sk.; apv. vairot) ar pied, pec
varda karogs parauga. 19. gs. 60. gadu vai 70. gadu sakurna
jaunvards (V 1 655, U I 327, BV 1873 1). Jaunvarda ieviesanos
valoda veicinaja Ausekja dzeja. Pirmoreiz lietojot vardu vairogs,
Auseklis to paskaidroja: ««Perkopdeli kaldinaja Arklus, skepus,
vairogus»— vairogs (no vairoties 'atgaipaties’) = щит
(Schild)» (Auseklis. Dzeijas, 1873 6 un 8). Sal. ari dzejoli
«Beverinas dziedonis»: «Dziesmu vairogs atsita bultas» (Raksti,
1888 1 58).
Sens vairoga nos. sklda, vecakaja literatura sklda; sal kr
щит Ta pamata ide *skei- 'griezt, dalit, skelf (no ka ari la.
shiest).
Buck 1403, M-E IV 48 un 443
vairota [vaTruot]. Atv. no adv. vairak, vairs (sk.) saknes. Vesturiski
ir mainijusies varda nozime, tas nozimejis ne vien 'pahelinat
daudzuma, skaita, intensitate’ («vairot mantu, speku»), bet an
'izplatit, daudziem pazipot’ (ar sin. sludinat, daudzinat, Elg'
1 472), atv. pavairot ari 'uzlabot, paildzinat’ (St I 341).
471
vaisla
Pielidzinot verbu vairot v. mehren un pavairot — vermehren,
19. gs. un 20. gs. sakurna |oti paplasinajus es so vardu seman-
tika, bet ne visas nozimes akceptetas musdienu liter, valoda.
Piem., «Visas Sis noda|as tiks turpmak pavairotas [paplasina-
tas]» (Auseklis — Baltijas gruntnieku, saimnieku, pagastu val-
dibu u. c. kalendars 1879. g. Pb., 1878 109), «Patlaban izstradajot
projektu, ka pavairot pasazieru braucienu [vilcienu] brauksanas
atrumu» (BV 1903 189), «Komisijai atvelets pavairoties [papla-
sinaties], ja atzist to par vajadzigu» (BV 1879 1).
Vienada nozime ar vairot lietots verbs vairinat [aT], piem.:
«visi tadi [alkoholiskie] dzerieni . . slimniekam vel lielaku skadi
dar(a) un slimibu vairina» (M. Stobe. Veselibas gramata, 1795
74).
M E IV 443
vairotb 'vairit’— sk. vairit.
vairs [vairs]. Si partikula senak bijusi adverbs paraka pakape ar
nozimi ’vairak’. Sal.: «Tas Dievs, kas baro tarpinus, Jo vairs
apgada cilvekus» (St 4 206), «Kad .. neviens cilveks nebiitu
miris, tad tagad vairs neka 173 000 miliones dzivotum»
(M. Stobe—LGGr 1797 1 10). Forma vairs < *vairis (sal.
pr. tals < talis 'talak’), kas laikam sens instr, no adj. *vairs
(Milenbahs) vai no kada substantiva, kas cilmes ziga atbilst
la. virs (sk.). Sal. Is. vyras 'virs’: vyresnis 'vecaks, augstaks
sabiedriskaja stavokli’. Bijusais substantivs varetu but ari rad-
niecigs si. vayafy. '(dzivibas) speks’, gr is, lat vis 'speks’
(Endzelins). Par nozimju sakaru 'speks’. 'vairak’ sal. ar si.
balam 'speks, vara’: kr. более ’vairak’.
Adverba nozime vardu vairs aizstajis vairak. Par formam
sal. pirms : apv. pirmak.
No varda vairs saknes (vai no bijusa adjektiva, Milenbahs)
atv. vairums 'parakums daudzuma, skaita, speka; pavairotais’
(St I 342; кг. множество, большинство, V 2 242; v. die Mehrzahl,
die grossere Menge, die Majoritat, U I 327). Kops 19. gs. otras
puses vardu vairums lieto ari nozime 'daudzums’ (pret ko
versas Milenbahs), ar senako nozimi darinot jaunu vardu vai-
rakums. Sada izpratne ari «balsu vairakums», kaut gan to pasu
izsaka ari «balsu vairums» ar vardu vairums tradicionalaja
izpratne. Sal. «jauzu vairums» vai «vairums |auzu», t. i., lielaka
|auzu da|a, ne tikai jauzu daudzums.
Sk. ari: vairot.
Buck 924, E 1 480, EF 1 29, 2 1258, M III 25 un 92, M E
IV 442, Stang 1 268
vairums — sk. vairs.
vaisla [vaisla], apv. [ai2], vaisle; Is. velsle 'vaisla, suga, sljirne’.
Tas pasas cilmes ka viest (sk.); b. *y.ets- • *y.ais- > la vies-
: vais-. No verba viest ar saknes skanumiju un pied, -Id- atv.
vaisla. Varda nozime sakotneji laikam 'pieaugums (dzivnieku
vajadzet
472
saime)’; sal. arh vaisla 'jebkura dzivnieka mazulis’ (Mane I 97)
’pieaugums’ (St I 342). Tapat ka Is. vetsle an la. vaisla senak
lietots nozime ’suga, sl$irne’: «laba vaisla»—'laba skirne’ (Lj
335), «kada vaisla, tadi aug|i» (G. J. Milihs. Jauna skolas gra
mata, 1803 8). J. Alunans an ieteica vardu lietot nozime '(sl^ir-
nes) audzesana, skirne’ (Al II 307).
Atv. vaisltgs (apv. vaisls), vaislinieks, (pie)vaislot, vaisloties
[uo], Arh. izvaisloties [uo] 'izvirst’ (Elv 1).
EF 2 1214, M-E IV 443, Pok 1133
vajadzet — sk. vajag.
vajag. Aizguvums; no lib. vajag, vajag 'vajadzigs’ (ig. vaja 'va-
jadzigs; vajadziba, trtikums , s. vajaa ’nepilns, nepietiekams;
vajadziba’, vepsu vajag ’nepilns’). Aizg. daudzos 16.—18. gs
tekstos lietots atbilstosi libiesu varda semantikai attiec ga kon
strukeija (parasti rakstijuma «vaijaga»): «va(i)jaga ir». Pte-
тёп: «mums vajaga jir sacit» (Mane 41 359), «zina, ka jums
vaijaga ir» (Reiters 2 15), «vaijaga ir» (Lg II 373), «ciek gadi
nebus vaijaga, iekam . . » (LGGr 1797 3 28). Lidztekus no aiz-
guvuma darinats adj vajadzigs (Lj 334), subst vajadziba (Mane
I 133, Lj 334), ko G. Elgers lietojis ar noz. ‘trukums’: «vaijadzlba
esot» (Elg 2 92), «tas var dot, kam pietrukst und kas vaijadziba
ciesa» (Elg 2 110; Bibeles 1967. g. izdevuma: «lai butu ko dot
tarn, kas ir trilkuma»). Jau 17. gs. vajag(a) lietots an konstruk-
cija ar dativu, t. i., verba funkeija: «man vajaga» (Mane I 28),
«man vajag» (Lj 334, an inf. vajadzet).
A. Blinkena — LVKJ XIII 154—158, Buck 637 un 640, E 1 71,
Ket 466, M IV 45, M E IV 445, SKES 1605, Zeps 1 201
vajat [vajat]; Is vajoti 'dzenat, trenkat’, kr. един (ssl. voirce)
'karotajs, karavirs’, ssk veida 'dzit, medit’, si. vett (dsk vayati)
'pieversas, seko, vaja’, vayah '(dzivibas) speks’ Pama a ide.
*yei- 'virzities, doties taisna virziena; but specigam’ -> 'sekot
kam, vajat’ Skanumija b *gai- no ka verbs *yai atei/ti > la
vaijat (ar j hiata noversanai) > vajat.
Sk. ari: vaidi ’kars’ (skirkli vaidet) vaina, viesl
Buck 700, E II 47, EF 2 1185, M-E IV 445, MM III 147 un
255, Pok 1123, T 345, Vr 650, Бурячок 54 ЭСРИ 13 141
vajs [vajs]; Is apv vojus 'vajs, slims’, si vayati 'zud, gurst,
dziest, iet boja’. Pamata ide. *yai vajs’, kas laikam no saknes
*ye- 'pust’ (no ka la. vejs) Par nozimju sakaru sal. pust
'virzities veja pusmai’ un 'vaidet, zeloties’. Si. vayati ne tikai
'zud, gurst’, bet an 'pus’ Tapat ka lietuviesu valoda latviesu
valoda bijis и-celma adjektivs, to aizstajis /о-celms vajs un
o-celms apv vajs. Atv. verbs vajet (apv vajot [uo], arh. vajat)
kauz. vajinat
Apv. vajs, vajtgs 'slims’’ «pale paliek uz atru roku vaja»
(K R HI 662), arh. «vaja laika»—slimuma: «tev vaja laika tik
473
vaks
tuksu esam, asaras birst» (LArste 1 3). Subst. vajiba, va/ums
'slimiba’- «Pavasara un rudem ir vajibas |auzu starpa kajas»
(LArste 2 6), «suna trakums nav nekada jauna vajiba» (BV
1876 27 211), «visi uzauga vesali un spirgti, neviena vajuma
nebi(j)» (K R HI 662).
Buck 298, EF 2 559, KR I 71, M-E IV 493, MM III 189, Pok
1111, Bl 6 191
vakars; Is. vakaras, kr., bulg. вечер (ssl. аесегъ), bkr. вёчар,
ukr. вёч1р, c. vecer, p. wieczor, gr. hesperos (< *pesp-), lat.
vesper 't. p.’ Pamata ide. *u.ek“er- / ^pesper- ’vakars’. Paralel-
formu izskaidro ka tabu paradibu. Sakne ir vai nu *pe- 'lejup,
prom’ (Brugmanis Pokornijs), saistot vakaru ar saules lejup
slidesanu, aiziesanu, vai ari *pek- : *uk- 'tumss (Vaijans), no
ka an la apv. ukna 'purvaina vieta, purva duksts’. Is. ukas
'migla, makopi dumaka’.
La. vakars < *vakaras ir substantive ies ad ektivs, no lidz-
skapa celma parveidots a-celma (b. *peker, nek dz ). Adv. vakar
ir sena vsk. lok forma, reduceta no *vakari < *vakarie. Nozime
'iepriekseja diena’ no senakas iepriekseja vakara . Atv verbi
vakaret, vakarot [uo], subst. no-, pievakars, vakarinas.
Buck 353, 870 un 997, E 1 117, Eckert — Balt V 9, EF 2 1159
un 1186, HF I 575, M E IV 448, Pok 72 un 1173, Urb 8 14, ЕСУМ
1 366, Ф I 309, ЭСБМ 11 112, ЭСРЯ I3 81
vaks [vaks]; Is. vokas 'plakstips; aploksne, vaks; liels no salmiem
pits grozs’, kr. вёко (ssl. veko) plakstiqs; (apv.) skropstas;
pitas vaceles vai groza vaks; vacele, grozs ar vaku’, bkr. eeka
'vaks’, ukr. в1ко 'plakstins, vaks’, c. viko, p wieko ’vaks’. Tas
pasas cilmes ka vakt (sk.). Pamata ide *pak- : *pek- no saknes
ya- (at)virzit (at)virzot liekt, griezt -> 'liekt, pit’ (Par nozimi
sal. *pei . *pi 'griezt, liekt’ 'vit, pit’, no ka la. vit.) Nozime
'vit’ biezi saistas ar 'tit’ un 'segf; sal vit : vlstit tit : tlstit un
si. vyayati vij, tin, sedz’. No *pak liekt, pit atvasinata subst
nozime 'pits grozs’ (lietuviesu un krievu valoda) vai no mizam
(tasim) liekts trauks’. Ari latviesu valoda ir redzamas sas
nozimes pedas. apv. vaks 'labibas mers’ ( pusuotra sieka liels
labibas mers, taisits nuo saluoctta kuoka planas kartas», M-E
IV 494); par nozimi ’pits vai no mizam liekts trauks’ 'mers’
sal. purs.
Saskatama radnieciba lidziga skanejuma vardos baltu un
kaimiptautu valodas, un pagaidam gruti pateikt, vai kamiptautu
valodas tie ir aizg. no baltu valodam (varbut saplustot ar so
valodu mantotiem vardiem un lidz ar to variejot varda skane
jumu), vai an baltu vardus ietekmejusi kaimiptautu leksika
Sal ig. vakk 'purs; koka trauks, grozs, ligavas pura lade’ (-*-
'ligavas veltes, cimdi, zekes u c.’), s vakka 'grozins, kaste,
labibas mers’, lib. vakka 'purs- grozs, trauks (no koka, tasim.
vakst
474
sakpu pinuma) , norv. arh. vakki 'mucas veida medus trauks’,
zv. apv. vakka 'apa|s koka trauks ce]a kaste’.
G. Mancelim 17 gs. dem. vacins laikam 'grozips (zidaipa
guldisanai)’: «Daries [par Jezus bernu] sev skistu, mikstu
gultinu Paduseties ieksan manas sirds vacijju » (Mane 4j 47).
Paraleli izveidojusies nozime 'segt’ -+ subst 'tas, kas
sedz — plakstitjs («acu vaki»), vaks’ (sakuma laikam 'pita
trauka vaks’, jau 17. gs. 'poda vaks’, Elg 1 244).
Atv. verbs vakot [vakuot].
Sk. ari: vacele. (K)
EF 2 1272, Ket 466, Magiste 3662, M E IV 494, Zev 2 271,
ЕСУМ I 398, Г Я Симина — Диал леке 1982 114, Ф I 286,
ЭСБМ П 81, ЭСРЯ 13 39
vakst 'riet, blet’, vakstet 'kliegt, raudat’— sk. vankset.
vakst 'blet, dziedat (par gaili)’, vaksot 'atkartoti nejauki kliegt’— sk.
vankset.
vakt [vakt] apv [z ] Is. vokti 'tint, post; (tirot) aizvakt, izvakt,
vakt (razu); aprupet (majas saimniecibu); aptvert, saprast;
(meklejot) atrast’. Pamata ide. *ц.а (< ) '(at)virzit;
(at)virzot liekt, griezt’. Sas saknes atv-iem un radniecigajam
saknem parsvara ir noz 'liekt, griezt’, piem., (sk. vit) un
(sk. vingrs) No paplasinatas saknes *u.ak- atv. la vakt.
Nozime 'atvirzit (surp, prom) —► 'gadat (surp, prom)’—atvakt,
savakt, aizvakt ar talakajam nozimes niansem. No pamatnozimes
ari refl. vakties 'doties prom’.
Sk an: vacele, vaks, vaketa. (K)
В II 432, EF 2 1272, M-E IV 495, Pok 1108
vaket [vaVet] 'auklet, uzmanit’. Verba vakt (sk.) iter No nozimes
'atvirzit (surp)’ —► 'ne|aut aiziet, aizklist’ —» 'paturet sava tuvuma,
piek|aut’. (Sal. radniecigo apv. vikt 'liekt(ies), piek|aut(ies)’.)
No sejienes an pamatverba vakt noz. 'auklet, uzmanit’ (mazus
bernus, dzivniekus); piem.: «steidzieties majas bernus vakt»
(M-E IV 495). Parasti sada lietojuma tag. (es) vaku; piem.:
«aita kadreiz nevak jera» (E-H II 762), bet an (es) vacu : «javac
berns». Formas ar k laikam ietekmejusas ari iter, vaket formu
Formas ziija var but an vafyet0 ietekme. Piemers: «berm javake,
lai ar tiem kas nenuotiekas» (M-E IV 496) Apv. vakit.
M E IV 496
val$etb [valjet] apv. vakat, vakot [uo] 'but nomoda un uzraudzit
vai sargat’. Aizguvums; no vlv., vh waken 'but nomoda; but
nomoda un uzraudzit’ (v. wachen, h waken). Pamata ide
'but spirgtam, stipram’. Aizg. minets 17. gs. (vaket 'modrigam
but, nomoda but’, Mane I 198).
KI 828, M E IV 495, Pok 1117, Zev 2 152
valbit [ valbit], apv [al, al2], valbot [uo] arh valbat Atv ar
saknes patskana miju no velt (sk ), formah ta iter, ar nozimes
niansi. Formu ar -b- J. Endzelins izskaidro ar iespejamu verba
475
valdit
vatblt(ies) 'viebt(ies)’ ietekmt bet sal. an skelt : apv skalbtt
'atskelt (mizu no augosa koka)’ (E H II 499). Varbut valbit
disimilacija no *valltt. (K)
M E IV 450
valcis [valcis], arh. valce. Aizguvums; no v. Walze 'veltnis, cilindrs’.
Pamata ide. *jzeZ- ’griezt, velt, vit’ (no ka ar" la. velt) Aizg
ieviests 19. gs. lidz ar malsanas tehnologijas pilnigosanu («valcu
dzirnavas», «valcu maltuve», RLB KV I 708).
KI 836, Pok 1143, Tr VIII 36
valdit [valdit]; 1§. valdyti 't. p.’, pr. walduns ’mantinieks’, ssl.,
skr. vlasti, kr. владеть (ssl. vladeti, psi. *voldeti) ’valdit, par-
valdit, parzinat’, go. waldan, sav. waltan, ssk. vaida ’valdit’,
v. walten ' (par) valdit, rikoties’, lat. valere 'but stipram, veselam;
spet, varet’, toh. A wal 'valditajs; tas, kam ir vara’, wal, В walo
'karalis’. Pamata ide. *yel- : *yal- 'but stipram, pavelet’, no ka
b. *yel ti ar attiecigu nozimi, no ka iter., kauz. valdit (Par formu
sal. sfcelt : skaldlt.) Ar saknes e Is. apv. veldeti 'mantot, parpemt
ipasuma, valdit’, arh. veldamas 'padotais, pak|autais, valdamais’
pr. weldUnai (dsk.) 'mantinieki’.
Paraleli formai valdit ar to pasu nozimi arh. valstlt: «es
kenipa valstibu valstu, es vaidu» (Elg 1 167) un va(at, va[ot
[u6] 'pak|aut savai varai; valdit, savaldit’ (Lj 336) (sal. va[a).
Piemeri. «Mate, mate, va|o delu, Tavs delins vajojams» (LD
3132; var.: «Mate, mate, vaidi delu», LD 3128, 3129 u. c.), «Ozolini,
zemzariti, Paraugs tevi za|a zale! Vai, brahti, letdabiti, Va|as
tevi tautu meita!» (LJ,.Dz 416), ari 'pieveikf: «Mums japievaja
ne tOkstots, ne paris tiikstosu, bet paris desmit tukstosu pat-
stavigu dziesmu ar vipu dazadiem atkartojumiem» (K. Barons,
levads — LD I XI 1pp.).
Verba valdit semantika (politiskaja, militaraja nozime) laikam
izveidojusies ssk. vaida ietekme senakajos vestures posmos, bet
velak bijusi кг. владеть ietekme. Ta paradas ari atv-os piem.,
juridiskaja terminologija (владение : valdijums).
Atv. valdlba musdienu liter, nozime ir 19. gs. 60. gadu jaun-
vards, ко lietoja «Peterburgas Avizes» (1864 17 u. c.) agraka
polisemiska apzimejuma valdtsana vieta G. Maters «Baltijas
Zemkopi» saja nozime lietoja vardu valde (piem , «ang|u valde
Londona», BZ 1876 46), bet sis vards ar Matera tulkotajiem
likumu krajumiem ieviesies cita nozime 'pasvaldibas iestade’
(«pagasta valde»), hestades vai organizacijas kolektiva vadiba’
(«biedrtbas valde»).
Sk. an. valsts.
В II 666, Bl 6 231, Buck 1320, E IV2 333, EF 2 1188, Fei
548, KI 835, J. Lingis Donum В 294, M-E IV 451, Pok 1111,
Roze 1 25, Stang 3 61, T 340, Vr 640, W-H II 727, Гам-Ив 3 752,
Ив To 2 54 un 73, Ил Св 1 109, Пр I 87, Ф I 340, Ц 74, ЭСРЯ
I3 116
valdzinat
476
valdzinat [valdzinat], apv. [aT], Atv. no subst. valgs ’virve’ (sk.
valgs3). Tapat ka apv. valgot [uo], ari valdzinat sakotneja noz.
'siet ar valgu, saturet ar valgu’ (Lg II 374, St I 343; ari
savaldzinat 'sasiet ar virvi, valgu’, U I 328). Piemers: « es
viens pats uzsedos [ratu] prieksa uz bukas, lai zirgus varetu
valdzinat» (Bala grefiene, 1878 4), «Vipi juta savus saplositos
[|oti ievainotos] locekjus savaidzinatus» (Temzes dels Tulk.
M. Kaudzite, 1880 63). Si varda nozime paradas vel 20. gs.: «It
visur redzu noziegumus, Ka tikla viss ir valdzinats» (H. Ibsens.
Brands, tulk. J. Akuraters (1911) Izlase, 1956 173).
Nozimes parnesums 19. gs veidojies divos virzienos pirm-
kart, izveidojas varda nozime 'verdzinat, mocit’ (V 2 243), kas
velak atkal izzuda; otrkart, radas noz. 'aizraut, sajdsminat,
saistit’, kas miisdienu liter, valoda k|uvusi varda vieniga nozime
(Par noz. parnesumu sal. saistit ’siet’ un 'intereset’.) Otra
nozime saka veidoties 19. gs. beigas ar niansi 'saistit’: « . . vei-
tiga milestibas ceriba jus vel ilgak valdzinat» (E. Dmsbergs.
Milestibas vestnesis, 1880 28), «[izrade] valdzinat valdzina
musu uzmanibu» (BV 1893 32). 20. gs. sakurna vardu lietoja
ari musdienu liter, nozime ('пленять, увлекать D 2 610 un
919).
KK 6 37, M-E IV 452
vale [vale], apv. [a2], vals; Is. apv. vole't. p.’, kr. apv. валёк gara
apa|a nuja, vale; apajs griezams sl^erskoks virs akas’, lat.
vallus (c *(ialnos) 'palis’ Pamata ide. : *yal- 'gr^zt, velt’
(no ka an velt, sk.) ar sekundaru patskapa garinajumu. Varda
nozimes pamata ir’apa|s koks (kas ve|as)’. Atv. valet [valet].
Buck 1386, EF 2 1273, M-E IV 497, Pok 1140, Stang 3 60, T 340
un 349, W H II 730 Ф I 269, ЭСРЯ I3 10
valgsa [valgs], apv [al] 'virve’; Is apv. valgas 't. p.’ (Miezinis),
si. valga ’iemaukti, pavada’. Pamata ide. 'griezt, velt’ (no
ka ari velt, sk.). Ar saknes patskana miju un pied -g- atv.
valgs. No saknes nozimes griezt -+ 'vit’ ne vien varda valgs
pamatnoz me 'virve’, bet ari 'cilpa’: «Irbitem valgus liku (var.
slazdus taisu)» (LD 11197, 4), dem. valdzins 'cilpipa’: «no zirga
sariem var labus valdzipus darit» (Lj 336), tagad parasti adiklt.
Vesturiski valgs 'luku, zaru vijums’; sal.: «Man mamipa
govi deve, Valgu visu neiedeve Ta sacija nedodama: Valdzips
liepu krumipa» (Ц-Dz 2205). Valga parn. nozime (g. k. dsk.
lok. valgos) izveidojusies 19. gs. otra puse. Piem: «Tada ir
cilveka sirds — sirds, ko tada milestiba aizgrabusi un savos
valgos gustijusi» (G. Maters. Sadzives vi|ni (1879)— Kop r
11 1924 80)
Sk ari: valdzinat.
Buck 548, M E IV 453, MM III 164, Pok 1144
valgsb [valgs], apv [al] 'mitrs’; Is. v'tlgti 'k|ut mitram’, vilgyti
'mitrinaf, kr., bulg. влага (ssl. vlaga, psi. *volga) bkr.
477
vaikat
вьльгаць ukr. волбга, c. vlaha 'valgme’, sav welk 'mitrs, maigs’,
v. welk 'novitis’, sav. wolka(n), v. Wolke 'makonis’, tra^iesu
olgan(o) 'mitrs’. Pamata ide *pelg- 'mitrs’ no saknes *pel-
'spiest’, kas savukart cilmes zipa saistas ar *це1- 'griezt, velt’
(no ka la. velt, sk.). Par nozimju sakaru 'spiest’ -* 'mitrs’ sal.
mikls.
No ide. *u.elg- la. apv velgs [?1, ? ] ’valgs’, atv. velgme,
veldze, veldzet [veldzet]. Ar saknes patskana miju atv. valgs,
no ka valgans, valgme, valgums, an pavalgs (sal. Is vdlgyti
'est’, kr. apv. волбга 'tauki, aizdars, pavalgs; skidrs ediens’;
nozimes pamata 'krejums, izkususi tauki vai cits sljidrs aizdars,
piedeva pie pamatediena’). Saknes redukcijas pakape apv. vilgs
'valgs’, vilgans, verbs vilgt [il] 'k|iit mitram’.
Apv. valgums 'laivu piebrauksanas vieta’ ir aizg no libie-
su valodas (< valga-md, valgam), kura forma pieskanojusies
atv-am no valgs.
Blakus ide. *y.elg ari *y.elk- ar to pasu nozim No sas
saknes apv valks [al2], valka 'strauts’, liter, valkans 'mitrs un
miksts’, an 'lokans .
Sk. ari: veldze, pavalgs.
В II 664, Buck 330 un 1075, EF 2 1189 un 1251, Dz. Hirsa—
Vestis 1987 11 62, Ket 474, KI 851 un 867, Lanszweert 37,
Mach 694, M-E IV 454 un 457, Pok 1145, Stang 3 63, T 358,
Zeps 1 201, Георгиев 121, ЕСУМ I 418, Меркулова 2 75 Ф I 340,
ЭСБМ II 139, ЭСРЯ I3 115
valis Aizguvums; no v. Walfisch 't p.’ (saliktenis, kur wal- no
germ. *hvala valis’ un Fisch 'zivs’). 17. un 18 gs. jedziens
izteikts aprakstosi: «liela zivs» (G1 2 42), «juras zvers» (G1
2 227), «ta vislielaka zivs» (St II 757) G. J Milihs «Jauna
skolas gramata» (1803) lieto vardu valzivs, kas literatura sa-
stopams lidz 20. gs. vidum (Bl 5 207, Ozolins 1 143, D Is 627,
LVPV 1 88). Nav ieviesies H Kavala leteiktais valzvers (Kavals
147). E. Dinsbergs lietoja gan vardu valzivs, bet noradija uz ta
nelogiskumu un mmeja an formu vals: «Vali. . ir zidejulopi
jura» (Dinsbergs 1 74)
Forma valis sastopama 20 gs. pirmajos gadu desmitos (RLB
KV IV 4436). Ta pilnigi aizstajusi agrakos apzimejumus tikai
20. gs. 50. gados (LVPV 2 208, 3 303).
KI 834, M E IV 463, Zev 2 151
valkans 'mitrs un miksts, lokans’ sk. valgsb.
vaikat [vaikat] Is. valkioti 'surp un turp vilkt vaikat, klaipot’,
kr. волочить (ssl. vlaciti, psi. *volciti) 'vilkt, vazat’. Tas pasas
cilmes ka vilkt (sk.), sa verba iter. Pamata ide *pelk- 'vilkt’,
skapumija b. *pelk- *palk : *y.ilk no ka la. tag velk iter
vaikat, pamatverbs vilkt. Varda vaikat sakotneja noz. 'atkartoti
vilkt, surp turp vilkt, ilgi vilkt’ sastopama folklora un izloksnes:
«Otru biksi supi piesa, Pa krumiem valkadami» (LD 11178),
valks
478
«Viiia [lidaka] ir piegurusi, visu nakti auklu valkadama» (J. Jaun-
sudrabins. Ar makskeri (1921), 1968 52). No sas nozimes
izveidojusies liter, noz. 'lietot (drebes, apavus)’.
16.—18. gs. bijis verba valkat (ari valkot [uo]) nozimes
vispannajums 'lietot’ (plasa nozime), piem., «vardu nepatiesi
valkot» (Ench 11), «ka so gramatu valkat bus» (St 3 4). 19. gs.
redzams vel talaks varda nozimes papiasinajums (izloksnes),
piem.: «leks manam majam tapa cits iehkts, un [tas] manu
labumu un sviedrus valka» (kada Laidu pagasta zemnieka
sudziba 1862. g. Latvijas vestures avoti V 269).
Sk. ari: uzvalks.
EF 2 1191, M E IV 456, Ф I 345
valks 'strauts’ sk. valgsb.
vallis sk. valnis.
valnis [valnis], apv. [al, al]; Is. valinys, apv. valnys '(auduma,
lakata, apgerba, makona) mala, apmala’. Tas pasas cilmes ka
velt (sk.); saknes patskapa mija ka celt : kalns. Varda nozimi
un formu (apv. -al-) ietekmejis aizg. vallis ' (aizsarg) valnis’ no
vlv., vh., afr wal(l) 'valnis, muns , kas savukart no lat vallum
'valnis ar setu’ (v. Wall). Sa aizg. pamata ide. *yel~, no ka ari
la. valnis. Aizg minets 17. gs. vardnicas (Mane I 200, Lj 336,
ari valle).
Doo III 498, EF 2 1188, KI 834, M E IV 458, W-H II 730,
Zev 2 150 un 386
valoda [valudda], Is. valanda 'stunda, brtdis, laiks’, narev. walda
’valoda’. Pamata ide. *yel- 'griezt, velt’, no ka an velt (sk.).
Ls. valanda sakotneji 'tads (tas), kas ve|as (uz prieksu)’; no
lokalas nozimes vards ieguvis temporalu nozimi. La. valoda (<
* valanda) sena runataja uztvere laikam raksturoja runas
plusmu: runa rit (tapat ka laiks rit), un sis ritums apzimets
ar verba velt atv-u (Hauzenberga-Sturma). Ir ari cita semantiska
asoctacija: tapat ka mele «ma|» baribu, ta «ve|» vardus Par
formu sal. dzelt (*gelti) : galoda [uo]
Izteikti an uzskati (Buga, Endzelins), ka vards valoda sais-
tams ar kadiem putnu nosaukumiem, an ar valodzi (apv. va-
lodze).
Arh. valodnests (-e) ’melnesis’: «Valodnese, valodnese, Balip,
tava ligavipa. Cik iedama ciemipa, Mani nesa kuku|am» (LD
9026). Atv valodnieks senak 'liels runatajs’, ari 'p|apa’ (Fur
2 512), piem* «Dazs valodnieks un gudrotajs aplam gudrs
liekas un cauru dienu p|apa un pluksl^e, lai citi doma, ka zin
kada iiela gudnba pie vipa esoti» (St 3 47). Varda nozime
'lingvists’ no 19. gs 70. gadiem (V 2 243, RKr II 62).
В II 664, Buck 1260, iF 2 1187, H-S 6 24, KK 29 195, M-E
IV 461, Pok 1140, Zinkevicius 1 19, 2 80
valodze [valuodze], apv [a2], valudze, valodze [uo]; Is. volunge,
volunge, кг. иволга (psi. *vblga), bkr 1валга, ukr [волга,
479
valsts
иволга, bulg. авлйга, c. vlha, р. wilga, wywdga, vav witewal,
a. whitwall *t. p.’, ave. vara(n)gan 'kads putns’ Par varda cilmi
ir dazadi uzskati. K- Buga saista to ar p. wolac 'saukt’, un
J Endzelins abus vardus saista ar la valoda. Ta ka baltu un
slavu formas saskan ar germ, formam, V. Maheks vardu uzskata
par pirmsindoeiropiesu faktu (tacu uz varda ide. cilmi liekas
noradam avestas forma). Visticamakais, ka vards saistams ar
adj. valgs 'mitrs’, jo tautu tradicijas sis putns raksturigs ka
lietus saucejs (sal. v. Regenpfeifer 'tartips’, izloksnes 'valodze,
burtiski 'lietus svilpejs’; V Maheks sadu saistijumu gan uzskata
par tautas etimoiogiju). Sal. latviesu tautas tradicijas- «Ja
valodze l$erc, lietus bus» (Bebros), «Ja valodze stipri kliedz
tad sagaidams lietus» (Valka), «Valodze kerc — bus lietus» (Sku-
jene) un daudzi lidztgi tice umi (LTT IV 1917) Tada gadijuma
laikam valodze < *valange metateze no *valgande (par pied,
sal. balodis), kam blakus bijusi forma *valgunde (sal. vietv.
Valgunde). (K)
В II 262 un 656, E II 353, III 407, 1 369, EF 2 1273, Mach
694, M E IV 498, ЕСУМ II 288, Ф II 114, ЭСБМ III 361, ЭСРЯ
Il2 5
vals [vals], apv. [a2, a2], valis, vdla, vale; Is. volas 't. p. , kr.,
bkr., ukr. вал (ssl. иа1ъ) 'vals, banga’. Pamata ide. *pel 'griezt
velt’, no ka an velt (sk.); skapumija b. *yel- : *ydl-, no ka la.
vals. Nozimes pamata ir 'tas, ko ve| (save|); tas, kas ve]as’
(«siena, sniega, miglas vali»), an tas, kas biezi saaudzis, ka
savelts’; «izauga razeni puri, visi viena vala» (M-E IV 496).
Vardam vals dajeji ir paralela semantika ar vilnis.
Sk ari: atals
EF 2 22 un 1273, M E IV 496, Pok 1140, T 349, ЕСУМ
I 322, Ф I 268, Ц 60, ЭСБМ II 30, ЭСРЯ I3 9
valsts [valsts], apv. [al, al], valste; Is. valscius (< *vald-tius),
apv valstts 'novads, pagasts, draudze’, valstybe 'valsts’, kr.
власть 'vara; (dsk.) varas iestades’ (ssl. vlastb 'neierobezota
vara’; psi. *volstb 'valdijums' no *volsti 'valdit’), skr. власть
vara, valdiba, parvaldamais novads; pagasts un ta edzivotaji’.
Vards valsts ir tas pasas cilmes ka valdit (sk): *vald-tis
> *valstis > valsts (sal. apv. valdzs 'valsts", P-K 82). 17. gs.
ari forma valsta (Mane I 141) K. Firekers skir vardus valsts
'vara kundztba’ un valsta 'valsts kara|valsts’ (Fiir 2 513).
Varda nozime ir vesturiski mainijusies, pie tarn da|eji attiecigo
krievu valodas vardu ietekme G. Mance|a rakstos atspogujojas
valsts noz 'vara, kundziba’. «pestits . no vella valstas» (Mane
4i 33), no ka valsts ari 'varai pak|autais (kunga) novads ar
ta iedzivotajiem’- «Tnju kungu valstis jaja, Mani vienu Inkotiesi:
Uzenieki, murenieki, Vilcenieku darbenieki» (LD 10861 var.), an
vispar 'novads’ (Lj 335)
vals^is
480
18. gs. izzudusi varda noz 'vara, kundziba’. Lai atskirtu
dazada rakstura novadus, kas apzimeti ar vardu valsts, lietoja
attiecigus apzimetajus: «keizera valsts», «Renina valsts», «liel-
kunga valsts» (hercogiste), «bazmcas valsts» (draudze), «mui
zas valsts» (muizas novads, St I 346, II 325). 19. gs. atskiras
varda nozime un lietojums Kurzeme un parejos Latvijas apga
balos; Kurzeme ar so vardu apzimeja vairs tikai lielos novadus,
valstis musdienu izpratnd (St A 2 70, Launics К. V. Stasti no
krievu tautas un valsts, 1829 1), bet Vidzeme un Latgale ari
pagastus «ко Kurzeme sauc pagasts to Vidzeme sauc valsts»
(PA 1865 4 38). Varda musdienu nozime nostabilizejusies sa
gadsimta sakuma.
Atv. valstiba darinats pirms 16. gs. un lietots religiskS no-
ztme: «Dieva valstiba», «debesu valstiba» (Cat 281, Ench 40).
17. gs. un velak (an 19. gs. «Peterburgas Avizes») tas lietots
an 'valsts’ un 'valsts varas’ nozime.
Atv. pavalslnteks minets 17. un 18. gs. vardnicas (Lj 335;
pavalstinieks Lg I 556; St I 346 an valstnieks).
В II 666, E III, 567, Eckert 9 92, EF 2 1192, M-E IV 459,
Pok 1111 Roze 1 20 un 50, 2 87, 92 un 305, Svabe 1, 192,
T 340, Ф 1 344, Ц 74
valskis [valskis], apv. [al]. Atv. no aizg valsks (> valsks)
(apv.) 'neists, nepatiess', kas no vlv. falsch, vh. valsk, valsch
't p. (v. falsch). Pamata lat. falsus 'maldigs, meligs’ no ide
*ghuel- '(sa) likt; nosverties no taisna virziena’ (no ka la. zvelt).
Ar fr. falske starpniecibu vidusholandiesu forma un no tas varda
formas vacu valoda. Latviesu valoda aizg minets 17. gs. avotos:
«valscis cilveks, viltnieks», «es nepatiese zvere, es velkste zvere»
(Elg 1 175) Atv valskit, valskoties [uo] 'izlikties, lieku|ot’ (St
1 346), valsket (U I 329) adj. valskigs.
Aizg-a nozimi 'viltnieks’ un formu (apv. ai) vareja ietekmet
la. vilt [viit] (: velt : valstlt), ja runataji tos uzskatija par
vienas cilmes vardiem. (K)
KI 182, M E IV 460, Tr III 286, W-H I 447 .
va|a; Is. valla 'griba, velesanas; bnviba’, kr., bkr., ukr., bulg. воля
(ssl vol/а) 'griba; vara, teiksana’, c. vhle, p wola 'griba', go.
waljan 'izveleties’, sav wala, v. Wahl 'izvele, velesanas’ si.
vara- 'izvele, velesanas, prasiba’, lat. voluntas '(briva) griba,
nodoms’, oset. bar, bar аг 'griba, tiesibas’, ir. *vara- 'velesanas’
(< *vala-). Pamata ide. *yeZ- 'gribet izveleties’ (no ka an
veleta, sk ), skapumija b *ц.е1- *ца1-, no ka *ya/jd- > la. vafa.
Subst. vafa semantika ieprieksejos gadsimtos ir bijusi pla-
saka neka musdienu valoda. Tani ietilpa an noz 'bnviba’: «Ko
palidz va|as zina, Kad iraid lieka vipa?» (K. Hugenbergers.
Dengs laika kaveklis, 1826 1 16); sal. 17. gs. «va|ans virs»—
brivs virs (sin. «svabads, palaists virs», Elg 1 319), nevaftnieks
'nebnvais’ (lat. manctpium, sin «smirdu virs, (apv.) vargs».
481
vanags
Elg 1 283), vafiba 'briviba’, valnieks 'brivs (atbrivots) cilveks’
(Lj 336). Varda va}a nozimes nianse bijusi ari ’iespeja’, sal.:
«Kustesanas va|a pierada dzivibu» (K. Barons, BV 1868 0).
Adv. va(a ir sens lokativs, kam blakus 17. gs. lidzigas nozi-
mes vafan- «es laizu va|an» (Elg 1 614). Varda vafa nozime ir
bijusi ne tikai briviba; nesa stita, neaizverta stavokli’ («atlaist
va]a», «atvert logu va|a»), bet an '(kada) rictba, zina, pak|au-
tiba’- «Ai (autini, galva sap, Nu es i gi- nedzivos’, Nu paliks
draugu ['citu’] va|a Man (a) jauna |auduviq’» (Pale 125). No sas
nozimes ari savienojums «but (atrasties) sava va|a».
No tas pasas saknes adj. vajs (arh.) 'brivs, atverts’: «va]a
vieta zag|am ce|u rada» (St II 274, Milihs 11), «pie va|a loga
sedet» (St 4 36), «Augstu, augstu va|a loga» (Auseklis I 57),
ко musdienu valoda parasti aizstaj vajejs, vajlgs.
Uz to, ka subst. vaja sakotneja nozime bijusi 'griba’, norada
atv. vajat (arh.) pak|aut savai gribai; vadit’ un ta atv-i; sal.;
«Es bralisa vajataja Lidz tas iiema ligaviyu; Es nejavu kroga
dzert, Ne mainot kumelinu» (MTDz 1161). Verba vajat gan
sapliidusi divi atv-i: no subst. vala un no verba *velt 'bflt
stipram, pavelet (ua/ai ir sa verba iter., kauz. blakus formal
valdit; par formu sal. pelt : pajat). Sal. an apv. valat
' (pie) spiest’ (P-K 82).
Kauz. vajinat (arh., apv.) aizstajis atvajinat laikam verbu
atlaist, atbrivot ietekme. Vards atvajinat 19. gs. lietots ka at-
brivot sin : «apkraut slogiem vai no tiem atvajinat» (Vensku
Edv. Par so un to, 1894 35). No 19 gs. beigam atvajinat lietots
darba attiecibas, un 20 gs. sakuma atv. atvajinajums musdienu
liter, nozime (D 1 1159).
В II 53 un 664, Bl 6 193 A Blinkena Velt 2 378, Brence
1 260, E 1 94, 1 601, EF 2 1190, Fei 548. KI 831, M-E IV 463,
MM III 244, Pok 1137, T 348, W-H II 828, Абаев I 235, ЕСУМ
I 423, Ф I 347, Ц 64 ЭСБМ II 191, ЭСРЯ 13 157
vambale - sk. vabole.
vamzis [vamzis]. Aizguvums; no vlv. wambes, wammis 'iss kamzo-
lis, jaka’ (v. Warns), kas savukart no fr. vambais < lat.
vambasium 'apgerba gabals, kas sedz kermepa augsdalu’. Lat
viesu valoda aizg minets 17. gs. vardnicas (vambzi, vambazi
Mane I 200, Lj 336, vamzje Elg 1 117). Forma mainijusies
18. gs.. vamzi, lamzi (Lg II 376), vamzis (St 1 346).
Doo III 504, KI 836, M E IV 467, Zev 2 151
vanags; Is vanagas, 't. p.’ pr. sperglawanag (*sperglawanagis)
'zvirbu|u vanags’ gertoanax (*gerto-wanags) vistu vanags’
Par varda cilmi ir dazddi uzskati. Tradicionalais uzskats (Li-
dens), ka pamata ide *gen- : *un- 'tumss’ ar pied, ag , kas
daudzos ide. cilmes dzivmeku nosaukumos Pec cita uzskata
(Maheks) vards ir aizg. no iranu valodam; pamatforma bijus
*garag-, no ka c. raroh, p rarog 'klijans’. Ticamaks liekas vel
16 484
vanckars
482
cits uzskats (Abajevs), ka pamata ir skitu van- 'uzvardt’, kam
pievienots pied, -ag ; tada gadijuma vanags sakotneji 'uzvaro-
sais’ vai 'uzvaretajs’.
Vel pec cita uzskata (Mazulis) varda pamata ir ide. *y.en-
'sist, pert’, no ka la. apv. vietet 'pert’
E IV2 219 un 312, EF 2 1194, Mach 508, Maziulis I 357, M-E
IV 468, Sanders 158, Абаев 3 293, 307 un 342, Tp 7 17
vanckars [vanckars], apv. [ah2], vanckare, vanckur(i)s, vanskars,
vanskare. Pec J. Endzelina uzskata forma vanckars < van-
skars — saliktenis, kura pirma da]a radnieciga ar go. wans
'trukstoss’ un otra da|a -kars < -pars no verba peret. Sads
cilmes skaidrojums tomer nav dross, jo var 2: *pars 'perejums’
latviesu valoda nav fiksets.
17. 18. gs. vardnicas minets v. Wann ’neperejama ola’ un
adj. wann 'slikts’: «Ta vista labe neper, daudz pauti vanskari
paliek— die Henne sitzt nicht wohl, viel bleiben wann Eyer» (Lj
349), «Wann, unbrutbar Ei — vanskars» (Lg I 568). Tas mudina
domat, ka vanskars ir aizg no kadas germapu valodas; sal
vh. wan 'slikts, nepareizs’. Saliktepa otra da|a var but no verba
scharen [sharen] 'iedalit, pieskirt’, no ka *wan-schare (> la.
apv. vanskare) vareja but 'sliktais guvums (iedalijums, pie-
skirums) ’.
Ls. arh vanskariai ’vanckari’ fiksdts Klaipedas apgabala,
kur bijis liels vacu valodas iespaids.
La. vanckars minets 17. gs. vardnicas, piem.: «daudz pauti
vanskari paliek» (Mane II 283). (K)
E IIL 403, Lj 468 (Blese), EF 2 1196
vandit [vandit], apv. [an], go., а-s., ssak. windan, sav wintan,
ssk. vinda, v. winden 'tit, vit, pit’, go. wandjan, v. wenden 'griezt,
grozit, verst’. Pamata ide. *yendh 'gric.-.г, pit, vit; verst, grozit’
no saknes 'griezt, liekt’ No *y.endh- atvasinats b.
*p.endtei/ti > *gensti . > la. apv. venst (tag. venzu) 'meklejot
griezt apkart’, un sa verba iter, ir vandit.
Blakus formai *yend- an *yent-, no ka rinda apvidvardu ar
noz. 'liekt(ies), likumot, gazelet(ies)’ u.tml., piem. venteret [eh]
'blandities’, vanta[at [an2] 'bez darba klainot’, vantafot [an] 'iet
gazelejoties’, vantareties [ah] '|odzities, gazeleties’ («ritenis van-
tarejas», M-E IV 473), vantarot [ah uo] 'uz visam pusem gn]o-
joties, goroties, ar troksni kusteties uz prieksu’, vantam vanta-
riem 'gri|ojoties, klupot’, vintefu vante(u 't. p.’, vantinat [ah2]
'grozit rokas (padarot netiru)’, van!}it [ap2, ap2] (< *vantll)
'nevizigi, neveikli tit’, venteru venteriem 'likumu likumiem’:
«uozuoli divaini izliektiem zanem, kas sakruokuojusies, saviju-
sies venteru venteriem» (M E IV 538)
Izloksnds mijas formas ar vend- un vent- (ar saknes pat-
skapa miju) Ta laikam izskaidrojamas ari variaeijas upes
Ventas nosaukuma, kas senajos dokumentos Venda, Vinda (v.
483
vankset
Windau). Si upe sakotneji vai nu 'likumotaja’, vai ari 'vi)pojosa,
bangojosa’; sal. tas pasas cilmes vindot tautasdziesma: «Tec,
upite, nevindo (var.: nevi|po, neligo), Lai vindo (var.: vi|po, ligo)
Daugavipa» (LD 366, 2).
Pec cita uzskata (Endzelins) nos. Venta saistams ar bsL
vgstijb 'lielaks’. (K)
Sk ari: venteris, vietet.
В III 186, E II 357, Ilh 674, E-H II 785, Fei 98 un 550, KI
852, M-E IV 469, Pok 1148, Vr 665
vanga3 'osa, stipa, rokturis’— sk. vangale
vangab 'zema pjava’— sk. vangale.
vangale [vahgale], apv vangal(i)s. Aizguvums; no vlv., vh mangel
've|as rullis’, kas savukart no lat.' manganum 'masina’ < gr.
magganon [manganon] 'metama masina’. Latviesu valoda varda
pirma da|a parveidojusies laikam pec apv. vanga [an, an2] 'osa,
(nesama) stipa, rokturis; putnu регата cilpa, akas vinda; stipo-
les’ parauga; sal. apv. vanga 'vangale’. (Apv. vanga no ide.
*y.eng- ’but liektam’, no ka ari vingrs, sk.; V. Zeps: vards ir
aizg. no igaupu valodas.) 1г1ок5Пё5 an formas ar neparveidotu
varda sakumu mangale, mangal(i)s (M E II 60) Varda
nobeigums izveidots рёс pagale (1г1ок5пёз vangale ari dazadas
formas un dazada lietojuma koks, vale) vai ka vardos ar
-gal(i)s. Pec cita uzskata (Endzelins) formas parveidojums
varbut disimilacija Aizg. ттё1Б 18. gs. vardnicas — vangals
(Lg II 377, St I 346).
Apv. vanga [an] 'zema p]ava, mitra p|ava ar garu zali, p|ava
upes lici’ («vanga parasti parplust rudepuos un pavasaruos»,
M-E IV 471) cilmes zipa ir neskaidrs vards. J. Endzelins to
saista (ar ?) ar apv vanga 'osa’, bet ticamaks ir R. Trautmapa
skaidrojums, kas so vardu saista ar Is. arh. vanga 'lauks,
p|ava’, pr. vangus 'slikta ozolu birze, pa pusei nolists mezs (EF
2 1195, T 341) un ssk. vangr 'lauks, p|ava, klajums’, kas
savukart saistams ar si. vancati 'iet liki, greizf (Vr 643).
Pamata ide. *y.engh- / *g,enk- 'but liektam, likumainam’ (Pok
1149). (K)
Doo II 573, HF II 155, KI 459, M E IV 471, Tr IV 545, Zeps
1 202, Zev 2 76 ’
vankset [vankset], apv. [an, an2], an vanksket; kr. apv. вякать
bkr. вякаць 'riet, paudёt, raudat, vaimanat runat stiepti, gurda
balsi, neskaidri; neatlaidigi, uzbazigi lugt ko, apstat ar Itigumiem,
ar runasanu; rukt, nurdet’, kr. apv. вёнькать raudat’, ukr. apv
в’ячати 'Ыё1 (par kazu), kliegt (par puci)’. Viens no papemieniem
balss skapu (ari runasanas, kliegsanas) apzimesanai ide. un ari
dazas citas pirmvalodas bijusi skanu kopas ge- уапёзапа — ar
sekundaram patskapu vanacijam un dazadiem paplasinajumiem
izveidojot saknes zilbi ka skapu atdarinajumu. Ide. valodam saja
grupa rakstungakas saknes formas ir *gek- un *yer- (no ka
16*
vanna
484
vards, sk.). No *y.ek-- atv. si. vakti ‘saka, runa’, gr. epos
< yepos 'vards’, lat. vox ’balss’. LatvieSu valoda vistuvak
saknes pamatformai ir apv. vekt ‘raudat, brekt; neskaidn зкапёЕ
«berns уёса veselu stundu» (E H II 775), bet ari «stigas, dratis
vec» (FBR XIX 198).
Ar formas paplasinajumiem vekst, iter, vekset [ё-ё, ё-ё, ё-ё],
veksttet, kas izsaka dazadas (nepatikamas) skanbsanas: «berns
veks», bet ari «kakis vbks (kad vijjam uz asti uzmin)», «kaza
Уёкёа», «paeg|i vekslj uguni» (M E IV 555). Kauz. veks(fc)inat.
Sal. Is. vekseti, vekcioti ‘neskaidri, nesaprotami stostities, mbgi-
nat runat; p|apat niekus’.
Ar saknes patskaija miju apv. vakst «[a2] ‘riet, ЫёГ, iter.
vdkstet [a2] ‘kliegt, raudat’, refl. ‘smieties, klaigat, al6ties’, vakst
[a] bldt; dziedat (par gaili)’, iter, vaksot [vaksuotj ‘atkartoti
nejauki kliegt’ (M-E IV 495). Sal. Is. vaksyti ‘pelt, barf.
Ilgstosa, apniciga skandsana (runasana, raudasana u. c.)
izteikta ar n infiksu saja saknd, sal. toh. A wak ‘balss’: wank-
‘p|apat’ Ta an izveidojusies la. vanks(k)et forma un semantika;
‘daudz vienmuji runat; 1ёт, bezspecigi runat; gari, tuksi, aplami
runat; pastavigi runat ar barsanas nokrasu; ska[i raudat, bez
lemesla raudat; ilgi un bez iemesla net’; «suns tapat vanks,
nav neviena cilvbka» (M-E IV 472).
Pieskanojoties suiju balss skari.am, izveidojies verbs vaukst,
iter. vauks(k)et [vau, vati, vau] ‘vanksk6f, ar noz parnesumu
par cilvekiem — ‘ska|i runat; trokspot ar veltu runu (u. c.)’.
Pec cita uzskata (Preobrazenskis, Fasmers, Maheks) slavu
vardi ir skaiiu atdarinajumi (bez sakara ar ide. *u.ek“ ).
Sk. ari: vdcietis. (K)
E III2 339, EF 2 1217, Euler 1 225, HF I 545, Mach 682, M-E
IV 472, MM III 125 uh 221 Pok 1135, W H II 823, ЕСУМ I 443,
Up 1 111, Ф I 375, ЭСБМ II 300, ЭСРЯ 13 243
vanna [vanna]. Aizguvums; no Iv. wanne (v. Wanne) vai zv. vanna
’t.p’, kas savukart no lat. vannus ‘labibas vetijamais’ (saistams
ar lat. ventus ’vejs’ no ide *ye-, no ka ari la. vejs). Labibas
vetijamais bija iegareni apa|as formas, un tas bijis pamats
varda attiecinasanai uz mazgasanas trauku. Latviesu valoda aizg.
minbts 17. un 18. gs. vardnicas (Elg 1 336, St II 680).
Doo III 509, KI 837, M E IV 472, Tr 8 46, Zev 2 151
vanta|at ‘bez darba klainot’ sk vandit
vantareties 'Jodzities, gazeleties’— sk. vandit.
vantarot ‘gn|ojoties kustbties uz prieksu’— sk vandit.
vante sl<ila, vale’— sk. ota, vietet.
vantet ‘sist, 1ё5б— sk. ota, vietet
vankit ‘nevizigi tit’— sk. vandit.
vape [vapej, vdpa ‘glazura’; pr. woapis krasa’, skr. вапъ ‘krasa,
ka]l$i’, kr apv. ean, eana 'krasa, krasas iezis; sarkans zimulis’,
485
vara
bkr. вапна 'kalis’, ukr. вапно, вапна 'ka|lj;is, ka|ka spats (u. c.)’.
Pamata laikam ide. *kvep- 'dumot, mutu|ot’,. no ka ari kvept,
kupet (sk.). Par k- zudumu sal. tas pasas cilmes lat. vapor
'tvaiks, karstums, svelme’. Verbs vdpet [a]
Varda vape sakotneja nozime laikam 'kartiiia, kas parklaj
prieksmetus dumos, garaipos, karstuma’ (sal. apv. vapa 'vaska
kartipa uz plumem’) —► 'krasas kartiiia, krasa’: «Suvu piiru
rakstidama, Za|u vapi vapedama» (LD 7192), no ka ’glazura’.
Slavu valodas noz parnesums no nosedumu kartas uz balsi-
nama ka|Va kartu ar talaku nozimes diferenciaciju.
Pec cita uzskata (Bezlajs, Trubacovs) slavu vardu sakotneja
forma varbut *арьпо, kam pievienots ieskaijas v- un dazos
gadijumos an /-. Forma tad saistama ar ide *ap 'udens,
straume’, un v varbut no kontaminacijas ar *up- (: la. upe).
Tada gadijuma la vape ir aizg no slavu valodam. (K)
E 1 86, IV2 340, ME IV 498, Pok 596, T 341, W-H II 732,
ЕСУМ II 329, Ф I 272, ЭСБМ II 55, ЭССЯ I 72
vara; Is. apv. vara, varas 'spaidi, vara’, pr. warein (ak), warrin,
warden 'varu’, epwar(r)isnan (ak.) 'uzvaru’. Pamata ide *цег-
gnezt, liekt’, no ka an vert3 (sk.). Saknes skapumija b. *цег-
: *цаг-, no ka *ц.ага > la. vara. Vards darinats blakus verbam
vert (<. *vert) 'liekt, griezt, verst’ (M-E IV 567), no ka ar noz.
parnesumu vareja but 'piespiest, parvaret’, un vara sakotneji
'heksana’ —► ’piespiesana, parvaresana’ —► 'зрёкз, (no)teiksana’.
(Par noz. parnesumu 'liekt’ —► 'parvaret’ sal. veikt.) No *vert
atv savienojuma «par verti» (apv.) 'parmengi': «suogad par verti
sauss» (EH II 772); par nozimi sal. liekt . pdrlieku 'parmerigi’
Blakus formai vara ari vare- «par varu» = «par vari», «аг
varu» = «аг vari, ar varem» 17. gs. ari vars («vara darbs»—
riciba spaidu apstak|os, varasdarbs, Lj 337)
Folklora vara 'speks’. «Balti bija kunga deli, Man varites
vilcejini; Vel jo balti dieva dёli, Man varites devёji^li» (Ц-Dz
1199).’
Verbs varet 'spet’ (-<- 'ar speku liekt, spiest’) un 'veikt
(parasti atv os, piem., uzvaret, parvaret). Sis nozimes ciesi
saistas. Par senako nozimi ’liekt liecina verba varet atv-i pieva
ret, novaret 'pakjaut, pieveikt’ (isteni: 'pieliekt, noliekt’, St I 347)
Vards pievaret lietojams ari liter, valoda, bet vardu novaret
aizstajusi verbi parvaret un uzvaret, kas darinati рёс analogijas
ar parspet un (senak lietoto) uzspet.
Blakus formai varet an varet 'veikt’. Pec J. Endzelina domam
ta ir samdra jauna forma, kur a garums izveidojies no pahg
akcenta atv-u otra zilbb, piem., uzvaret > uzvaret, no ka abs
1гаЬё15 varet. lespejams tomer, ka blakus formu mijai *vert
vara : varet bijusi an sekundara mija vert . iter, varet.
P. Smits sfcir vardus varet un varet, par pareizam uzskatot
varaviksne
486
formas parvaret, pievaret, uzvdret. Sis formas ir ari К Valde
maram (V 2 152, 155, 239).
No vara atv. *varot [uo] atv os izvarot ]uo] un apv. pievarot
[uo].
Sk an; uzvara, varonis.
В I 135, Bl 6 231, Buck 1459, E 1V2 334, EF 2 1197, Maziulis
I 281, M-E IV 475, 477 un 502, Sm 4 28, To II 66
varaviksne [varaviksne], apv. [r], varvlksne, varaviksna, varvik-
sna, varvikste, vararlkste [r] u. c.; Is. vaivorykste, apv.
varvorykste u. c. Forma varaviksne < *vavariksne un vararikste
< *vavartste, kur vavar- ir reduplicets saknes *цег- 'griezt,
liekt’ reflekss (no sas saknes ari verpt, sk.). Vards sakotneji
laikam nozimejis 'izliekumu, loku’ (Endzelins) «Kad pirmno-
zime runatajiem vairs nebija izprotama, tie ir sakusi to dazadi
parveidot» (E III2 406). lespejams, ka varaviksnes vards g. k.
parveidots tabuistiskos nolukos, un tapec laikam latviesu valoda
ir tik |oti daudz dazadu varaviksnes nosaukumu.
Par varda pirmformu sal. he. yayarkima 'cilpa (durvju vira)’
no tas pasas reduplicetas saknes. lespejams, ka varda otra
da|a nav tikai atvasinasanas piedek|i, bet jau izsenis te bijis
kads apzimdjums, radniecigs vardiem rlkste, apv. riksna, riksna
'svitra’; sal. apv. riksna 'varavfksne’r «No ezbra riksna dzera»
(LD 33494, 6). Varda otra da|a vareja but ari viksne (apv.)
'stiga’.
Viens no celoqiem, карее latviesu valoda ir daudzi varavik
snes apzimejumi (an dardedze, telverdze u c.), ir apstaklis, ka
latviesu tautibas valoda izveidojusies no vairaku atsevisku cilsu
(tautibu) valodam, kuru leksika da]6ji atskiras. Tacu, ka minets,
svangi bijusi tabuistiskie apsverumi- varaviksne pieder pie da-
bas paradibam, kuras seno cilveku uztvere bija apveltitas ar
sevisl$u magisku speku (LTT IV 1910 un talak).
В II 322, E III, 494 III2 405, EF 2 1185, M E IV 483
varde [vafde]; Is. varle't p ’ Pamata ide *yer- dzivnieku un cilveka
balss skaiiu atdannasanai un apzimesanai (sk. vards). Par
nosaukuma sakaru ar skaiiu atdannasanu sal. «vardes varksk»
(M E IV 479). Skapumija b. *yer : *yar-, no ka atv * yar de
> la. varde.
Pec tradicionala uzskata (Zommers, Petersons, Endzelins,
Frenkels) Is varle < *varde ar sekundaru I agraka d vieta.
Ka bijusi tomer an forma *vardle (ar zudusu piedek|a patskani?),
rada la apv. vargle [ar] 'varde’ (M E IV 478) un Is. apv.
vargle. (Par formu sal an la. erglis < *erdhs < *erlis.)
G Bolognesi - Balt XXIV 6, EF 2 1200, L III 119, M E IV
476, T 342, W H II 416
vardnica [vardnica] Atv no vards (sk.), 19. gs 70. gadu jaun
vards — K- Valdemara (un F. Brivzemnieka vai cita paliga) da-
rinats pec A. Kronvalda jaunvarda burtnlce parauga. Sakotneja
487
vargs
forma vardnjce (V 1 565, 2 241, 3 363, U II 773). Jaunvarda
ieviesanos vetcinaja A Kronvalds (Кг I 473). Musdienu liter
forma kops 19. gs. 80. gadiem (RKr II 62 (1884); sal.: «Siste-
matiski sakartota vacu latviesu-knevu igaunu vardnica», 1885)
Agrak lietots apzimejums «vardu gramata» (St II 711, V
1 565) pec v. Wbrterbuch parauga.
KK 11 43, M-E_ IV 500
vards [vards]; Is. vardas '(cilveka) vards, nosaukums’, pr. wirds
wirds 'vards’, narev. ward 't. p.’, кг. врать 'melof (-<— 'runat,
p]apat’), bkr. вярзц1, ukr. вериги 'melst’, go. waiird (germ
*worda-), as., a. word, sav. wort, v Wort 'vards, he. hurt-
'ladef (: иег'ца- 'saukt’), si. vratam 'svinigs solijums’, gr. eird
(<. *uerio) 'saku’, lat. verbum (< *gerdhom) 'vards. Pamata
ide. *цег- 'runat’ (sakotn^i skanu кора cilveka un dazu dzivnieku
balss skapu apzimesanai; sk. vervelet). Skapumija *yor- ar
pied, -dho-, no ka *aordho-m > b *uardan, ar pareju vir. dzimte
*uardas > la. *vards > vards (ar sekundaru a garinajumu-
ar > ar). Atv. vardot [uo]. Kursiem laikam ir bijusi an iorma
verdas 'vards’ (ta S. Grunava tevreize). Pr. wirds, wirds vai
nu no ide. *md- > b. *p.ird-, vai an no *werds (*werds) ar e > i.
Ide pirmvaloda siprti apzimejumi 'vards’ (кг. слово) un
personas vards, nosaukums’ (кг. имя). Austrumbaltu valodas
sis otrs apzimejums izzudis (no ide. *?nemen, *o nomen ar
variacijam} Tas saglabajies prusu valoda — emnes, emmens,
sal. kr. имя (gen. имени) no psi. *jt>men- < ide *&men-; v.
Name, lat. nomen.
Dazi autori (Me|picuks, Trubacovs) slavu vardus ar noz.
'melot, melst’ nesaista ar ide. *цег- 'runat’, bet gan ar *p.er-
'griezt, liekt’.
Sk. an: varde, vardnica.
Buck 1262, E III? 63 un 558, IV2 338, EF 1 43, 2 1198, Fei
554, HF I 469, KI 868, KK 29 195, L III 119, Lanszweert 90,
Maziulis 6 142, M-E IV 500, MM III 278, Oxf 1012, Pok 1162,
Schmalstieg 2 78, T 360, Ti I 308—312, W-H II 756, Zinkevicius
1 20, 2 81, Гам-Ив 3 442, ЕСУМ I 355, Ив Б-сл иссл 1982
104, Ф 1 361, ЭСБМ II 305, ЭСРЯ 1з 192
varet - sk vara
vargs [vargs], arh. vargs; Is. vargiis, apv. vargus 'gruts, nogur-
dinoss’, vargas 'posts, trukums, nabadziba’, pr. wargs 'dus-
migs’, wargan (ak ) jaunums, nelaime, ciesanas, briesmas’,
kr., ukr. ворог, bkr. вбраг, kr., bulg. враг (bsl vrag"b, psi
*vorgb), c vrah, p. wrog 'ienaidnieks, pretinieks’ Pamata ide
*uerg- *p.reg- 'grust, spiest, dzit, vajat laikam no saknes *ц.ег-
'griezt, liekt’ (no ka an verpt, sk ). Skapumija b. *perg . *uarg-,
no ka la. verbs *vargt > vargt [ar, ar], apv. [ar]; sal Is.
vargti 'dzivot trukuma, ciest trukumu, mocities, nikt, vargt’. Iter.
vargot [uo], vdrgufot [uo], subst vargulis [ar], apv [ar , ar2]
varigs 4S«
Paraleli verbam vargt darinats adj. vargs (< vargs). Folk-
lora sis vards lietots nozime '(|oti) gruts’: «Es aizmirsu skais-
tas dziesmas, Vargu (var.: Grutu) muzu dztvojot» (LD 197,3).
Sekundari vargs 'slims, slimigs, vajs’, no ka 18. gs. «vargu
nams»—slimnica: «Valdiniekiem butu jagada labus, rumigus
vargu namus likt uzturet, kur slimnieki labi kopti un no gudriem
arstem dziedinati taptu» (M. Stobe. Veselibas gramata, 1795 91).
No verba vargt un adj. vargs kauz. vdrdzindt [ar], apv.
[ar2, ar2].
Subst vargs (arh., parasti dsk.) 'bedas, posts, ciesanas’
( Is. vargas): «Kas dziedaja rita agri, Kas bez saules vakara?
Vargu [audis, tie dziedaja, Bargu kungu maldinami» (LD 133,
1 var.). Vesturiski subst. vargs, vargs ari 'kalps’ (17. gs.
tulkojumos 'vergs’, Lj 329). Sal. folklora: «Gaju kalpu, gaju
vargu» (instr.; LD 31075, 1), «Kalpiem gaju, vargiem gaju»
(dsk. insir.; LD 31076). Bibeles tulkojuma fragmenta par izraeju
verdzibu Egipte J. Reiters rakstija «kalpu nams» (Reiters 2 3),
bet E. Gliks—«vargu-nams» (G1 1 143). (Bibeles 1968. g. izde
vuma attiecigaja vieta «klausu nams».) G. Mancelim рага!ё!1
formas vargs un vargs: «tu esi ka kads vargs» («Warrgs»,
Mane 4( 403), «tapa par muzigu vargu svesa zeme nost vests»
(«Wahrgu», Mane 42 397).
Izteiktas ari citas domas par vargs ’vergs’ cilmi (Svabe):
pec senaka uzskata (1921) vards salidzinams ar lat. vargus 'no
dzimtas padzits laupitajs, klaidonis’ (laikam germ, cilmes
vards), ssk. vargr 'vilks; bistams noziedznieks’ (-<— 'zpaudzdjs’),
sav. war(a)g 'laupitajs, noziedznieks’. (Sadu iespeju min an
Pokornijs.) Pec Svabes jaunaka uzskata (1938) nav neiespe
jams, ka vargs <L varjag 'vikings’, jo Kursa ieveda skandinavu
gustekpus par vergiem.
Sk. ari: vergs.
В II 670 EF 2 1198, Mach 698, Maziulis 6 121, M-E IV 503,
Pok 1154 un 1181, Svabe h 228, 2 200, T 342, W-H II 734,
ЕСУМ I 426, Ф I 352 un 360, U. 84, ЭСБМ II 194, ЭСРЯ I3 190
vangs [varigs], apv. [a2]. Atv. no *vars 'vecs’; sal. Is. voras
(< b. *varas), pr. vrs [urs] 't. p.’ Pamata ide. *izer- 'griezt
liekt’, no ka ari verpt (sk.). Nozimes attistiba 'liekt’ -> adj. 'liks,
salicis’ —► 'vecs’. Par atv-a formu sal. vecs . veclgs. Adj varigs
sakotneji 'veclgs, vecam raksturigs’ (sal - «veciga balss, vecigs
izskats») —► 'viegli aizskarams, sadusmojams; jutigs’ -* (par
prieksmetiem) 'trausls, viegli plistoss’. Par nozimi sal. lat senex
’vecs’: senilis 'vecigs, vecam raksturigs’, parn. 'igns, viegli
aizskarams’ Cilmci raksturiga ir varigs apv. nozime '(smagi)
slims’ (E-H II 763).
Adj vars 'maigs, trausls, glezns’ ir 20. gs. sakurna jaunda-
rinajums no varigs. К
E IV2 331, EF 2 1274, Maziulis 6 145, M E IV 505 un 508
489
varpa
varit [varit, a], apv. [a2]. Is. varus 'viegli varams’, кг. варить
(ssl. variti), bkr. варьщь, ukr. варйти 'vant’, bulg. варя 'varu’,
c. variti, p. warzyc ’varit’. Tas pasas cilmes ka virt (sk.), ta
kauz. Pamata ide. *yer- 'virt, varities’ (baze *y.ere-; Trautmanis).
Tag. (es) varu, apv., arh. ari variju.
Pec cita uzskata (Endzelins) vokalisma de] drizak aizg. no
krievu valodas neka radniecigs slavu formam. Tacu vesturiski
bijusi verba forma ari pamatpakape —*vert (*vert), no ka 17. gs.
izvert (isvert) ’izvarit’ («isswahrt». Reh 48), un sa zudusa
verba iter, var but varit. (K)
Buck 336, E 1 26, EF 2 1205, Mach 702, M E IV 505, T 361,
ЕСУМ I 332, Ив 12 174, Ф 1 273, Ц 61, ЭСБМ II 70, ЭСРЯ I3 21
varks|$et [varksl$et, af, ar], varkset, varsket. Tas pasas cilmes
ka verksfcet (sk.), ar saknes patskapa miju. Latviesu valoda sa
pliidusas formas ar *yerk- un *y.ersk~, tapec izloksnds vienada
nozimd mijas varks(k)et un varsket.
EF_2 1226, M-E IV 479
varna [varna], arh. vdrne; Is. varna, pr. warne, kr., ukr. ворона
(ssl. vrana, psi. *vorna), bkr. варбна, bulg. врана, c. vrana,
p. wrona, toh. В wrauiia't. p.’ Pamata ide. *y.er- 'degt, dedzinat,
melnot’, no ka skanumija b. *ц.аг-па- > la. *varna > varna.
Vards izveidots blakus b. *p.ar-no-/ *уаг-п)о- 'krauklis’ (-«— 'mel-
nais’), no ka Is. varnas, pr. warnis, kr. ворон (ssl. огапъ, psi.
*огопъ) 'krauklis’. Latviesu valoda varnis folklora: «Krauk|i,
varpi satupusi Gar bajara sdtmaliti, Gaida meitu izvedam Ar
barotu kumelipu» (LD 18302).
Ar siem vardiem an saliktepi: kovarnis [uo], kovarna [uo]
(ar variantiem) un apv. kosvarnis [uo2] 't. p.’ (kur varda pir-
maja da|a forma no apv kosa [uo] 't. p.’). Varda kovarnis
pirmaja da|a varbiit reducdts apzimejums, kas radniecigs ar gr.
korax, lat. Corvus ‘krauklis’ (ja ide. *kor- : *kdr- > ab *kuor-)
vai Is. kovas 'kraul$is, kovarnis, sejas varna’ (: kovarnis't p.’).
В II 395, E 1V2 334, EF 2 284 un 1201, M-E II 349 un 350,
IV 506, Рок 1166, T 343, Schmalstieg 2 286, Гам-Ив 3 540, ЕСУМ
I 427, Пр I 97, Ф 1 353, ЭСБМ II 62, ЭСРЯ I3 166, ЭССЯ IX 166
varonis [varuonis, uo], apv., arh. varons [uo]. Atv. no subst.
vara (sk.); par formu sal. speks : spekonis. Vards varonis 17. gs
lietots nozime 'stiprinieks, postitajs’: «Kad mus varuons dziras
makt» (Firekers— M-E IV 481). Mtisdienu nozime vardu varons
ieteicis A. Kronvalds, to lietojis «Baltijas Vestnesis» kops 19. gs.
70. gadu sakurna (U I 330, V 2 244). Varda iesakposanos valoda
veicinajis Auseklis dzeja. Lidz tarn saja nozime lietoti vardi
kareivis (J. Alunans, SDP I 42), slovens sirdtgais, sirds dro
sais, uzvaretajs (V 1 96)
M E IV 481
varpa [varpal, Is. varpa 't. p.’ Pamata ide. *y.er ‘griezt, liekt’, no
ka ari verpt (sk.) Ar p saknes paplasinajuma un ar saknes
varpacot
490
patskapa miju b. *y,arp-, no ka la. varpa (ar sekundaru saknes
patskapa garinajumu: ar > ar). Varda sakotneja nozime 'kas
sagriezts (sagriezies), saliekts (saliecies)’. Spiralveida formas
de| apv. varpa '(varita) ciikas aste’. Uz saknes nozimi 'sagrie
zies’ norada apv. varpucis 'sagriezies augums (straujas augsa
nas rezultata)’: «miezi vel neplaukusi, bet jau varpuciem metas,
gristem griezas» (M-E IV 508), un varpats 'virpulis; kas sa-
griezies, sagriezts’: «vejs sienu dazreiz varpata sagriez» (M E
IV 507).
No varpa atv. varpot [uo].
Auga nos. varpata [ar], apv. [ar2], varpata [ar] var but
atv. no varpa (sin. «varpu zale»), bet ari no verpt(ies) 'griezties,
vlties’, jo augs ir lozpigs («lozpu varpata»), ar likumotu sakneni.
Par sadu varda cilmi sal apv. varpata [ar] 'matu skipsna, kas
pie galvas sagnezusies’ (E-H II 764), varpats [ar2] 'riteniski
sagriezusas spalvas majlopiem’ (turpat).
Apv. varpacot [uo] 'lasit varpas’ (M-E IV 507) pamata var
but subst. *varpacis < *varpatis "varpu lasitajs’. Hom. varpacot
[uo] 'kaut ko negliti savit, sasut (turpat) saistams ar saknes
nozimi 'griezt, liekt’ 'vit’. (K)
EF 2 1201, M-E IV 507, Pok 1156, To — Эт 1963 187
varpacot 1) 'lasit varpas’, 2) 'kaul ko negliti savit’—sk. varpa.
varpata — sk. varpa
varpats 'virpulis’— sk. varpa.
varpsta [varpsta], apv [ar2], varpste, varpsts (gen -s); Is
varpste, apv. vafpstis ’varpstipa’. Tas pasas cilmes ka verpt
(sk.), atv. no sa verba ar saknes patskana miju; pamata verba
sakotneja nozime 'griezf. Varda ar < ar; sal. apv. varpste
'arkla da|a, kas ne[auj ilksim uz ieksu skobities’ (M-E IV 480).
Sk. an: svarpsts.
Buck 409, Eckert 9 204, EF 2 1202, M-E IV 507, Pok 1156,
T 353
varpucis 'sagriezies augums’ sk. varpa.
vars sk. varigs.
varsma [varsma] 'dzejas rinda, pants’, no ka verbs vdrsmot [uo]
'dzejot, rakstit pantus’. Nozime ar parn. izveidota no senakas
noz. 'svitra, karta (sal. lat. versus ’linija, svitra, rinda; dzejas
rinda, pants’).
Apv. varsma, varsms [ar, ar2], varsme [ar] ar dazadu cilmi:
1 No ide. *uert- 'griezt, verst’ (no ka la. verst, sk ) skapumija
atv. *port smos > b. *u.arsmas > Is. varsmas 'arot apvdrsta
veldna no viena vagas gala lidz otram’. No sadas nozimes la.
arh. varsms 'svitra’- «krusa guldja varsmos» (U I 326), 'karta’
('labibas karta, kas izklata uz klona kulsanai’, M-E IV 509)
—» '(liels) daudzums, bars’- «liels varsms knis|u» (turpat).
Sadas cilmes ari lat. versus.
491
vars
2 . No ide. *uers- 'vilkt pa zemi’ skapumija *yors-mos > b.
*yarsmas > la. varsms labibas kulisi, ko var viena reize
saklat uz ardiem’ (varsmis Lj 331, ari versms: «vel divi versmi
jauzser»), 'izkulto, bet пеуёШо graudu kaudze; graudi un pela
vas, kas pec kulsanas un salmu novaksanas paliek uz klona’
(M E IV 509). Tas pasas cilmes ir kr., ukr. ворох (ssl. сгахъ)
'.kaudze, cupa’, bulg. epax 'kdlis, sagatavots kulsanai’, lat. ver-
rere (divd. versus) 'vilkt pa zemi, slaucit’.
Abu sakpu atv-i liela mera sapludusi, to nozimes dajeji mijas.
Pec cita uzskata (Buga, Leskins, Persons) vards visas
nozimes no ide. *цег1-. Ka ta *y.ers- ir paplasinatas
saknes, kuru pamata ide *yer- 'griezt, liekt’.
Apv. varsmot [uo] 'virmot’ ir tas pasas cilmes ka versme
(sk.), versmot [uo]. (K)
В II 670, E II 535, EF 2 1202, M E IV 509, Pok 1169, W-H
II 761 un 763, Ф I 355, ЕСУМ I 429, ЭСБМ II 196, ЭСРЯ I3 168
varsmis, varsms, versms 'labibas kulisi kulsanai; izkulto graudu
kaudze (u c.)‘—sk. varsma.
varsmot virmot’— sk. varsma.
varsms 'svitra, karta, (liels) daudzums’— sk. varsma.
varstit sk. vertzb
varstulis'1 [varstulis], apv. varstala, varstele u. c. (apv.) 'aizbidama
karts (aploka, zoga) vartu vieta’. Tas pasas cilmes ka оёгГ,
atv. no iter, varstit.
EF 2 1203, E-H II 765, M E IV 509, Pok 1150
varstulisb [varstulis], varsts [a] ’mehaniskas iekartas deta|a (ga-
zes, skidruma) plusmas regulesanai’. (Forma varstulis ari
anatomija.) Tas pasas cilmes ka vertb, atv. no iter, varstit.
M E IV 509, ZTV 97
vars, apv. [f]; Is. varias, varis, pr. wargien [varjen] 't. p.’ Ide.
valodas varam ir dazadas cilmes apzimbjumi. Vairakas valodas
sis apzimejums saistas ar lat. cuprum 'vars’ (sk. kapars), ka
pamata ir gr. kyprion 'Kipras (vars)’. Senais Kipras nos.
Alas/a (Ajasja) ir cita vara apzimejuma pamata — ide *ajios
> lat. aes. Slavu valodas vara apzimejums (кг. медь, ukr.
Midb, ssl. rnedb) laikam izveidojies no senas Midijas valsts no
saukuma (tagadejas Iranas zieme|rietumos; gr. Media).
Vara nos. baltu valodas ir pilmgi savrups. Lidz sim nav
konstatets kads citvalodu (austrumu. dienvidaustrumu valodu)
vards, kas butu nos. vars pamata. Liekas, ka sis nosaukums
izveidojies pec kadas vara ipasibas. Ta var but vai nu viegla
kusana (: varlt; Ivanovs: ide. *yori- atv. *yor-io- > b. *yaria-),
vai tira vara lokaniba; saja gadijuma pamata ir ide. *yer 'griezt,
liekt’ (no ka vertb, sk.); skapumija b. *yar . No sas saknes
darinats adjektivs ar noz. 'lokans, liecams’ vai izliekts, lokveida’
(jo no vara parasti izgatavoja liektu stipipu rotaslietas). Adjek
tivs substantivdjies ka nek dzimtes vards, kas velak pargajis
varti
492
vir. dzimte- * [tartan > *yar/as, no ka la. *vapas > *vafs > vars
> vars.
Ka vairakas citas valodas, ari latviesu valoda vara nosau-
kums senatne dazkart attiecinats uz citiem metaliem un to
apzimejumiem: vars ieguvis visparinatu noz. 'metals, ruda’.
Sada nozime vards lietots 17. un 18. gs. (Elg I 170, Lj 337, Lg
II 378, St I 347), an «sidraba vars» (Elg 1 514), «dzelze(s)
vars» (1 651), «varains» (no vara, dzelzs u. c., Lg II 378)
G. F. Stenders v. ehern 'dzelzs-’, parn. ’metala-’ izsaka sadi:
«no vara» (St I 347), «no vara taisits» (St II 189). 18. gs.
beigas vars ar noz. 'metals’ vel ir parasta paradiba: «Pie akmipu
cilts ne vien akmipi,. . bet aridzan visads vars, ka zelts, sudrabs,
svins, alva, dzelze .. pieder» (St 4 190). Ta ka K. Harders
piezimes par G. F. Stendera vardnicu neiebilst pret sadu varda
lietojumu, jasecina, ka tas Ziemelvidzeme bijis parasts an 19. gs.
pirmajos gadu desmitos. Sadu vars nozimi K. Ulmanis piemin
vel 19. gs. otra puse (U I 330). Turpretim K. Valdemara vard
nicas sada varda lietojuma vairs nav: vips lieto vardu metals
(металл — metals (dzelze, sudrabs, zelts и. с.), V 1 242). (K)
Buck 611, E IV2 334, 1 410, EF 2 1199, M-E IV 484, Pok 15,
Svabe Taurdtajs 1917 4 224, W-H 1 19 un 913, Ив 9 234, 14
105, Ф II 591
varti [varti], arh. vartis; Is. vartai, pr. warto (<Z *^arta), kr.,
ukr. ворота (ssl. vrata), bkr. вардты't. p.\ bulg. врата 'durvis’,
c. vrata, p. wrota 'varti’. Tas pasas cilmes ka vert1 (sk.), sakot-
neji laikam no sa verba darinats pag. pas. divdabis, tatad nozime
bijusi 'verts (aizverts, atverts)’ (Jegers). Substantivets Sis
vards ieguvis musdienu nozimi. Subst. sakuma nek. dzimte: ide.
*uortom > b. *partan, dsk. *yartd; parejot vir. dzimte, forma
*uartai > la. *varti > varti (ar > ar). Arh. vartis izveidojas
pec varda dur(v)is parauga.
Varda varti musdienu nozime ir sekundara. Varda lietojums
tautasdziesmas parada nozimi 'sprauga, atstarpe’ (*- 'atve-
rums’): «Ar vartiem rozes zied, Ar vartiem magonites; Pa
vartiem izvedis Pasu rozu destitaju» (LD 6435). (K. Barons
norada uz ticejumu, ka tur, kur rozes un magonites zied ar
starpam, meitai cenbas iziet tautas.)
Vartus aizvera ar varstuli, velak aizcela prieksa koka veido
jumu, ко sauca par durvim, bet kas ar laiku ieguva vartu
nosaukuniu: «Bralins, masu vadidams, Atce| vartus lidz galam»
(LD 17959). Vecais apzimejums pirmaja Bibeles tulkojuma;
« . mes to muri bijam uzcelusi, . (jepsn es lidz sim tas durvis
ieks vartim nebiju iecelis)» (G1 1 928); «apzimeja tas vartu
durvis» (G1 1 569)
В II 169, A. Baumanis — Krisjanis Barons, 1935 242, Buck
465, E 1V2 334, EF 2 1204, Jdg 8 84, L Ill 120, M 4 53, M-E
493
vasara
IV 510, Рок 1160, T 353, ЕСУМ I 428, Ф I 354, ЭСБМ II 64,
ЭСРЯ 1з 168
vartit [vartit]; Is. vartyti 'grozit, vartit, valstlt; skirstit’, pr. warlint
’verst’, kr. воротить (ssl. vratiti) ’likt atgriezties; verst prom
apgriezt’, c. vratiti "atdot atpakaj’, p. wrdcic ’atgriezties, atdot
atpakaf, si. vartayati 'iegriez; iesupo, ieritina . Tas pasas cilmes
ka verst (sk.), sa verba iter. Pamata ide. *yert- 'griezt, verst,
skapumija b. *yart-, no ka verbs *yartitei/ti > la. *vartit
> vartit (ar > ar).
Saknes noz. ’griezt’ paradas refl. vartities senakaja погппё
’griezties’, piem.: «lode tecedama vartas» (St 4 177).
В II 453, E IV2 334, EF 2 1204, M E IV 510, MM III 154,
Pok 1156, T 354, Ф I 355, Ц 66, ЭСРЯ I3 168
varza [varza] apv. [ar]; Is. varza 'murds’, varza 'pretestiba
spiediens, zpaugi’, кг. павороз 'tabakmaka aukla’, skr. павороза
'aukla, cilpa’. Atv. ar saknes patskapa miju no verba verzt
(apv.) 'siet’ (M-E IV 543 Нк5ё1Б bez nozimes). Sal. Is. verzti
'siet, savilkt, spiest’, skr. вьрзати 'siet, kr. отверзать 'atverf
Pamata ide. *yer- 'siet, virknet; aukla, virve’ (sakne radnieciga
ar *y.er- 'griezt, liekt’, no ka verst, sk.). Paplasinata sakne
*yergh- > b. *yerz- > la. verz-, no ka verbs verzt No verba
atv. apv. verza [§] 'gara, sarezgita lieta; samudzinata dzija’,
verzele 'virkne; samudzinata dzijas slcetere’.
Ar saknes patskapa miju subst varza, verbs varzat [ar]
(verzt iterativs) 'sajaukt, samudzmat, sarezgit; atri, pavirsi,
nemakuligi sut, lapit; nekartigi ко darit, tu|aties; p|apat; savir-
knet’. Ar saknes er > er apv. verza [§r] 'gara nnda; samudzi-
nata dzija
Pec cita uzskata (Endzelins, Frenkels, Trautmanis) vSrds ir
vienas cilmes ar apv. verzt 'verst’, virzit. (K)
Sk. ari; virza, virzit.
EF 2 1205 un 1230, M-E IV 481, Pok 1150 T 355, Ф I 298
III 182
vasa; Is. vasa 'ziedesana, augsana’. Pamata ide. *ay,eg- 'vairot,
pieaugt’ (no ka ari augt, sk), skapumija *uek(s)~ / *yek(s)
> b. *yes la. ves-. no ka laikam bijis verbs *vest 'augt’
(: Is. veseti 'razeni augt, zelt; but veselam’), kura atv.. ar saknes
patskapa miju ir vasa, no ka atvase apv. atvasa. No ide. *yeks
go. wahsjan, v. wachsen ’augt’, si. vaksayati, ave. vaxsaiti 'audz6,
|auj augt
Sk. an: atvasinai.
EF 2 23, 1207 un 1232, Fei 541, KI 829, M-E 1 207, IV 485,
MM I 98, III 121, Pok 84, Tr VIII 6
vasara; Is. vasara 't. p.’, kr., ukr. весна (ssl. vesna), bkr. вясна,
t. vesna, p. wiosna, ssk. var, si. vasantah (< *ues-en-to )
'pavasaris’, vasarha 'agruma nakoss, agruma sastapies’,
vasara- 'rits, diena’, gr. ear (< *ues[ ), lat. ver (< *yesp-)
vasks
494
'pavasaris*. Pamata ide. *p.es p (gen. *(ies-ne-s) vasara,-pava-
saris’ no saknes *tzyes- ; *<zes- 'spidet’, no ka ari austa (sk.).
Ide. valodas vardam izveidojusas ats^irigas formas no pamat-
varda r- un n-celma (heteroklitisms)
Varda sakotneja nozime laikam 'gaisais aiks (pec tumsas)’,
no ka gan 'rits (diena)’, gan 'pavasaris (vasara)’. Sakotneji
pavasaris un vasara uzskatiti par vienu gadalaiku Kad sikak
diferenceti gadalaiki, dazas valodas senais nosaukums paturdts
pavasarim, citas tas attiecinats uz vasaru.
La. vasara no *ues-ar-a- < *yes-er-a Par atv-u pavasaris
sal. c. podzim rudens’: zima 'ziema’. Blakus atv-am vasarajs
(vasaraji) apv. vasareja, vasareji, vasarata 't. p.’
G. Bonfante — Ant ind 89, Buck 1014 Eckert — Balt V 9, EF
2 1206, HF I 432, L III 121, Mach 685, M-E IV 484, MM III
172, Рок 1174, T 356, Vr 644 Гам Ив 3 690, ЕСУМ I 363, Пр I 79
Ф I 303, Ц 66, ЭСБМ II 328, ЭСРЯ 13 73
vasks, Is. vaskas кг., bkr. воск (ssl. voskb), ukr. eicK, bulg.
вбсък, c. vosk, p. wosk, sav. wahs (germ. *wahsa-), v. Wachs,
a-s. weax, a wax 't. p. Pamata ide. *yofeso- 'vasks’ no bazes
*ueg 'aust (: *ajz-eg-; sk. austb). Tatad vasks (isteni: kares,
sunas) sakotneji 'austais, audums’. Ide. *pokso- > b. *y.aksa
ar metatezi *uaska-s > la. vasks. Atv. vaskot [uo]
EF 2 1207, KI 828, L III 121, Mach 697, M-E IV 485, Oxf
995, Pok 1180, Stang 3 61 un 85, T 343, Tr VIII 5, Гам Ив 3 610,
ЕСУМ 1 404, Ф I 357 ЭСБМ II 198, ЭСРЯ 13 170
vastlavis [vastlavis], apv. vastlavi, vastlavji u. c. Aizguvums; no
vlv. vastellavent, fastelauendt (Rusova hronika), vastelavent
'vakars pjrms liela gavdjja, pirms Pelnu dienas’, parn. 'pedeja
d ena pirms gavejja’, ari 'laiks no ceturtdienas pirms prieksga-
vena svetdienas lidz gaveija prieksvakaram’ (v. Fastnacht 'vas-
tlavis, gaveija prieksvakars’). Salikteija pirma da|a no vlv.
vasten (fasten) 'gavef, kas no vast 'stingrs’ (v. fest) ar nozimi
'atturigs’. Aizg. minets 17.—18 gs. vardmeas dazadas formas:
vastlavipi («wastlawinge», Elg 1 220, lidzigi Lange), vastlavie
(St 1 348)
G gers min sin kurcumdtena (kuroemi Mane I 57, kurciemt,
kurcumi M I 321; sal. kurcumt 'berzu sulas putas’, ko
Endzelins saista ar kurkt), miesmest(s) ( p. mipsopust, sal
la. apv miesmetis, miesmesis, mtesmecis M E II 655).
KI 186, M E II 321, IV 486, Sm 2 15, Tr П 300, Zev 2 152
vate [vate], apv. vats [a, a2] 'liela muca’. Aizguvums; no vlv. vat
vai vh. vaet [vat] (ar nebalsigu [v]) 'muca, trauks’ (v Fass)
no germ. *fat- 'saturet’. Pamata ide. *ped- 'tvert, saturet’ (no ka
la. pods; sk podsa). Aizg. minets 17. gs. vardnicas (Mane 1 57,
Lj 333, an vtn vate).
KI 186, M E IV 511, Pok 790, Zev 2 152
49з
vazat
vats [vats], apv. vate [a]; Is. vot'is (gen. -ies), 'augonis, vats’,
gr. add 'bojaju, ievainoju’, auate > ale zaudejums, vaina’, outdo,
outazo 'ievainoju’, oteile (< oy.atelid) 'bruce, vats’, gatalai
(gatalai) 'bruces’. Pamata ide. *ga- 'sist, ievainot’ ar t saknes
paplasinajuma. No ide. *yc- paradigmas ari forma *це - ar to
pa§u nozimi. Dazas valodas no sim atskingajam formam izvei-
dojusies patstavigi vardi. Piem., no *цеп ir a wen 'puns,
nesapigs augonis; defekts’, wound 'ievainojums, bruce’, v. Wunde
(< *up.-td-) 't. p.’ No vats atv. apv. vdtot [vatuot], vatlt 'par-
klaties mazam brucem’; adj. vasains, apv. vatains.
Eckert 9 205, EF 2 1275, HF I 2 un 291, KI 869, M-E IV
511, Oxf 999 un 1013, Pok 1108, Tr VIII 270
vavere [vavere]; Is. vovere, pr. weware, kr. apv. веверица, вевёрка,
bkr. вавёрка,* ukr. в1вёриця, вев1рка, eueipKa, bulg. веверица,
c. veverka, p. wiewidrka, sav eihhurno, eihhorno (< *aik-wer
nan), v. Eichhorn, persiesu varvarah 't. p.’, lat. viverra 'baltais
sesks, zebiekste’. Pamata ide. reduplicets *цег- 'vavere; slks
meza dzivnieks’. Saknes pamatnozime 'griezt, liekt’ (sk. verlb)
Dzivnieks ta nosaukts lokana auguma de] Redupl kacija Saknes
patskanis variets (*цег- *цог- > b. *цаг-) un notikusas ari
citas fon. parmaipas.
Pec cita uzskata (Hemps) ide. formas *vaiveri)a-, *veveri)a-
no *цег 'aizvert, segt; sargat, glabat, atraistt’.
В I 491, E IV2 336, Eckert 6 586, 9 161, EF 2 1233, Hamp IF
77 2/3 165, KI 154, M-E IV 512, Pok 1166, E. Seebold — IF 87
175, T 356, W-H II 808, Гам-Ив 3 522, ЕСУМ I 342, Ф 1 282,
ЭСБМ II 11
vazat [vazat]; Is. vazoti, vazoti 't. p.’, kr. возить (ssl. voziti), bkr.
ваз1ць, ukr. возйти, bulg. (tag. 3. pers.) возя, c. voziti, p wozic
'vest, vadat; vilkt, vazat’. Tas pasas cilmes ka *vezt (sk. vest),
sa verba iter., kas atvasinats ar saknes patskapa miju.
No tas pasas saknes atv. vazankis [vazankis], apv. vazanka,
vazaklis, vazaklis, vazanda 't. p.’ Atv. parvazat, parvazaties
niev., bet apv parvaznieks 'parcelajs, plostmeks (parceltuve)’
neitrala lietojuma. «parvaznieks dzen kadu pluostu par upi»
(Lundbergs — M-E III 186), «celtuvi [par Daugavu] tureja
Strala tevs, bet istais parvaznieks bija Karlis» (J. Jaunsudra-
bips (1948) Kop. r., 1985 XV 138) Atv. ievazat verba tiesaja
nozime musdienu valoda vairs nav lietojams, bet ar negativu
attieksmi saistams ar slimibu un kaitek|u parnesanu, ieviesanu.
Verba tieso nozimi saglabajis atv. novazat: 'bezmerkigi novadat
sev lidzi (kadu) novalkat ta, ka k|ust |oti netirs’ (LLVV V 739)
bet an parn. padarit |oti netu u, neglitu; biezi lietojot, padarit
apnicigu (piem , kadu izteicienu)’.
EF 2 1209 Mach 688, M E IV 488, Pok 1118, T 357, ЕСУМ
I 344, Ф I 334, Ц 63, ЭСБМ II 25 un 80, ЭСРЯ I3 136
vazt
496
vazt [vazt]; Is. vdzti vazt, segt’ Рёс tradicionala uzskata (Traut-
manis, Endzelins, Frenkels) vards saistams ar lat. vagina
'maksts’, kam pamata ide. *udg- 'vaks, maksts; parsegt, uzvazt’
> b. *uaz > la. vaz-, no ka verbs vazt.
Pec cita uzskata (Kurkina) vards lidz ar slovepu vezniti
'apgazt’ saistams ar *vezt (no ka vezums). Precizejot so uz-
skatu, liekas, ka vards labak saistams ar la. vezt (sk.) no ide.
*U.egh- 'kustinat, vilkt, braukt, vest’, no ka ar patskapa gari-
najumu b. *цёг-: *y.az- > la. vez-, vaz-. Sal. atvezt : atvazt ar
tuvam nozimem. Dazos savienojumos vazt un vezt ir identi:
«nazi va|a vazt» (= apv. «..vezt»), «vaku vaz cieti» (= apv.
«..vez .. », M-E IV 574). (K)
EF 2 1275, M E IV 513, Pok 1110, T 343, Куркина 6 25
vazas vsk vaza, Is. vadzios (dsk.) 'grozi virve (siena vezumam)’,
kr. вожжи, vsk. вожжа (laikam < *vodj,a), bkr. вджка, ukr.
в1жка, bulg. водило, c. vodzka, p. wodze 'grozi’. Forma vazas
< *vadias, atv no verba vadit (sk.) Sakotneja nozime 'tas,
ar ko vada —► 'grozi, pavada ; sal. tautasdziesma- «Aiz vazipu
(var. Aiz groziem) noturdju Balelipa kumelipu» (LD 26676
var.). No ta apv. vazot [uo] 'jiigt (zirgu)’.
Vards vazas ir bijis sauru apvidu vards, ta nav 17. gs.
vardnicas. 18. gs. to min J Lange ar noz 'apausu kede’, un
G. F. Stenders dod so vardu (vsk.), atsaucoties uz J. Langi (St
I 347) Ari K. Harders to nav dzirdejis (Wei 133), un sa varda
nav К Valdemara vardnicas. J. Neikena un К Ulmapa vardnica
vaza ir kamanas; pavada, grozi; kede ap kaklu (atsaucoties
uz Lang); (dsk.) kedes (Latgale)’ (U I 331). lerosinajums noz.
parnesumam no groziem, pavadas uz kedi (kedem) varbut bijis
sa varda lietojums, apzimdjot apausus, iemauktus. Ticamak gan,
ka nozimes parn. 'grozi’ —> 'kede’ izskaidrojams ar cilveku (piem.,
noziedznieku) locek|u saistisanu ar groziem, ko velak aizstaja
kedes. Vards musdienu liter nozime valoda ieviesies 19. gs.
beigas, 20. gs. sakuma tas jau literatura biezi lietots (D 1 398:
«likt vazas», «slegt vazas»). (Sk. ari vazot )
E I 94, EF 2 1178, M-E IV 489, ЕСУМ I 396, Пр I 90, Ф I 332,
ЭСБМ II 182, ЭСРЯ 13 129
vazot [vazuot] (apv.) 'braukt’; Is. vaziuoti ’t. p.‘ Tas pasas cilmes
ka *vezt (sk. vest), sa verba sakotneja nozime gan 'vest' gan ari
braukt (sal kr. возить 'vest, vadat ssl. voziti 'braukt, vest’)
Tatad vazot ir zudusa verba *vezt iter.-dur. (atv ar saknes
patskanu miju).
Atv vazonts [uo] ir 19. gs. beigu vai 20. gs. sakuma jaun
vards (D 1 436), kas aizstajis agrakos apzimejumus ormanis,
vizinatajs (V 1 181), jaunaku aizg. furmanis (< v. Fuhrmann,
V 3 113).
No *vezt ar saknes patskapa miju an apv. vazas (vsk.
vaza), vazt, vazus 'mazas vieglas kamanas’ Piemers- «Tev,
497
vecs
braliti, smalki vazi, Tev dizens kumelips (var.: Tev, balip, sirms
zirdzips, Tev rakstitas kamanipas), Kam tev bija vizinat Nedi-
zenu ligavipu!» (LD 21375), «vienjuga vazas sedddams» (BZ
Pielikums 1877 0 3).
EF 2 1209, M E IV 489
vebzis 'neratns, nikigs berns’— sk vabole
vecaki [vecaki]. Adj. vecs (sk.) parakas pakapes substantivejums
pec v. Eltern 'vecaki’ parauga (: alter 'vecaks’); sal. ari sc.
starsi 't.p.’ (: stary ’vecs’). leprieksejos gadsimtos vards (an
forma vecakie) lietots ne tikai musdienu nozimd (Mane I 52),
bet ari ar noz. 'senci (Elg 1 439, Lj 343 ar sin. «tdvutdvi, veci
|audis») un 'vecaki, gudraki, izei aki cilveki’ (St I 357).
Ide valodas nav kopeja vecaku apzlmejuma, atsevisljas valo-
das tas izveidojies samdra уё!и. Dazas valodas to saista ar
tdvu (Is. tdvai; go. fadrein ’vecaki’: fadar 'levs’), bet latviesu
folklora un senakaja literatura tevs mamina vai tevs un mate
(«tdvs und mate», Mane I 52; «tevs in mat’», Lj 343). lespejams,
ka bezsaik|a savienojums (asindetons) sakpojas ide. pirmvaloda,
jo tas sastopams vairakas valodas senaka attistibas pakapd.
Sal. si tatdh папа (MM I 471, II 131), matdpitarau, matara
pitarau. toh. A pacar macar (G. S. Keller, Das Asyndeton in den
balto-slavischen Sprachen, 1922 9), Is. tevas motina, tevas mocia
'tdvs mamina’ (WLSch IV 649). Sk. tevs.
Buck 103, Maziulis 6 103, M E IV 514, Tp 3 173
vecinat [vecinat], Tas pasas cilmes ka vejs (sk.), bet nav skaidrs
atvasinasanas cejs. Varbut vedinat + mclnat, vai ari vards tiesi
atvasinats no saknes *ye- (Endzelins). lespdjams, ka pamat-
forma ir vetindt vetit vedit’ (St I 354), ko letekmdjusi verba
vicindt forma un nozime. Folklora ar vienadu nozimi vecinat,
vicindt, vedindt: «Man rocina piekususe, Zobenipu vdcinot (var.:
Zobentipu vicinot, Zobentinu vedinot)» (LD 13303).
Verba vetinat vareja ari fonetiski parveidoties ti > t’i > k i
> ci (Par t : c sal. laitit, apv. laicit.) Par analogu parveidojumu
sal vedindt : vedzindt 't p.’ (minetaja tautasdziesma ari var.:
«Zobentinu vedzinot ) Arh. vegat 'vecinat, vesinat’ (U 1 333)
var but apv. jaundannajums no vedzinat (K)
* M-E IV 548_
vecs [v^cs]; Is. vetusas, apv. vecas 't. p.', kr., ukr. ветхий 'vecs,
savecejis’ (ssl. vetbxb 'vecs, novecojis, sens’), bulg вётъх, c.
vetchy, p wiotchy, wiotki 't. p go. wiprus 'gadigs jers , he. yitt-
(<Z ^yet ), si. vatsaralj., *vatas- 'gads’, vatsah 'jers, bdrns’ (-<—
'viengadigais’J, gr etos, dial, yetos 'gads’, lat veins vecs,
sens’. Pamata ide * yet- 'gads’, kam pievienots pied. (e)s-. Sakne
ar sa piedekja varidtu formu Is vetusas. Sal ari si. tri-vats a-
'trisgadigs’, kur -vats- < *-vets-. Baltu forma laikam bijusi
diferenceta: *yetusa- (Trautmanis; no sas formas Is vetusas;
atbdstosa ari slavu pirmforma un ir *vatusa~) un *yelsa-, no
vedekia
498
ka la. vecs (< *vecas < *vetsas). Sai formai atbilst Ijeltu
*y.etsi-, no ka vidusiru feis, kormesu guis 'sivdnmate’ (-«— 'ga-
dfga’).
Pec cita uzskata (Endzelins) vecs < *vets un c no nominativa
visparinats paradigma (tatad s galotne, ne piedeklis).
Vards ir sens adjektivdts substantive ar sakotnejo noz.
'gadigais’ (pretstata tikko vai nesen dzimusam). lespejams, ka
noz. 'agrakais, ne tagaddjais’ piemitusi jau saknei *y.et- un noz.
'gadigais’ ir atvasinata, piem., savienoj.uma «agrakais (pernais)
jers» —► «gadigais jers» Par sadu nozimes attistibu sal. gr.
henos (< *senos) 'vecs, pirmais’ : di-enos 'divgadigs’.
Atv. verbi vecet, vecot [uo], apv. vecinat 'devet par vecu’,
subst. vecis (-ene), vecaine, apv. vecuksnis 'vecs mezs’.
Sk. ari: vecdki.
Buck 958 un 1012, E 1 162, EF 1 108, 2 1210 un 1233, Euler
1 212, Fei 571, HF I 583, KI 856, L III 122, Lanszweert 100,
Mach 686, M-E IV 517, MM III 132, Pok 1175, T 356, W-H II
776, ЕСУМ I 366, Ив 11 147, ЭСРЯ I3 80
vedekia [v^d^kla], apv. vedekle. atv. no vest (sk.). Ide. valodas
jedzienus 'precet’ un 'ligava, jauna sieva, vedekia’ biezi saista
ar atv-iem no verba vest saknes. Sal Is. vesti 'precet’, кг. невеста
'ligava’ (< *пец.о yed-ta 'jaunvesta, jaunpreceta’; Otkupscikovs),
si. vadhu!} 'ligava, jauna sieva’ (no *vadh- 'vest, precet’).
Folklora varda vedekia sena noz. 'ligava (vedama)’: «Teci,
manu kumelipu, Auzas dosu ciemipa; tyemsu dai|u vedeklipu.
Dos auzipas sijadama» (LD 14006), «Kad’ es pate veddjisa, Tada
mana vedeklipa: Nij bij zelta vedejai, Nij sudraba vedeklai» (LD
21536). Laikam no viramates (vedejas) lomas precibas varda
vedekia nozimes maipa 'jauna sieva’ —> 'dela sieva’. «Ddlu mate
pnecajas: Segs vedekia villainiti» (LD 25279 var.).
Par vardu vedekia sal. Is. vedeklis 'precibam piemerots
jauneklis, virietis’.
Buck 122, EF 2 1211, M-E IV 519, MM III 136, Pok 1115
(1116), О купщиков — Эт иссл IV 102
vedeklis sk. vedindt.
veders [v^d^rs], apv. vedars [§, ]; Is. vedaras, apv. vederas
'vdders, leksas; (putraimu) desa’, patidre '(cukas) paveden*,
pr. weders 'veders, kupgis’, si. udaram 'veders’, lat. uterus,
venter (gen. ventris) (< *uend-rl?) 'veders, mates klepis’.
Pamata ide. *^edero- : *udero- 'vdders’. lespejams, ka vards
atvasinats no saknes *ye- 'pust’ (no ka la. vejs, sk.).
Ar lat. venter sal. la. apv. venteris 'resns- zdns’. Skanejuma
tuvs ir narev. wendons 'veders’ Tatad ari baltu valodas blakus
*^edor- bijis Vendor- / *u.entor- (ar -or- > -ar- un sekundaru
> -er-). (K)
В II 274, G. Bonfante — St В IV 126, Buck 252, E IV2 335,
EF 2 1210, KK 29 195, Lanszweert 5, Maziulis I 218, M E IV
499
vei
548, MM I 104, Рок 1104, Schmalstieg 2 286 un 343, T 343, W-H
II 846, Zinkevicius 1 20, 2 81
vedga [v^dga] 'lauznis ar koka katu; ledus lauznis, cirvis; (arh.)
dzelzs darbariks bisu koku doru dёsanai’; Is. vedega, vedega
'namdara cirvis, ledus cirvis’, pr. wedigo 'namdara cirvis’, si
vadhati 'sit, gruz, iznicina’, vadha- 'navetajs; slepkavas ierocis’,
ave. vada- 'fcil s b|ulj;u p^sanai’. Pamata ide. *uedh- 'grust, sist’
> b. *ued ar pied, -ga-, no ka la. vedga. Iesp6jams, ka -ga
prieksa zudis kads patskanis.
E II 395, Uh 491, IV2 335, 1 368, EF 2 1211, M-E IV 520,
MM III 135, Pok 1115, Scheftelowitz — IF 33 145, Tr 6 249
vedinat — sk. vest.
vedinat [vedinat], apv. [e2]; Is. vedlnti't. p.’ Pamata ide. *цё- 'pust’,
no ka ari vejs (sk.). Bijis laikam b. *u#tei/ti- 'pust (par veju),
dvest’, no ka iter, vedit [vedit] un vedinat-. «Uz Daugavas augsf
kalni, Auksti veji vёdinaja» (LD 7408) un kauz. vedinat 'pakjaut
v6ja iedarbibai, 1гуё]оЕ; «v6dinat d^bes, istabu», sal. folklora;
«Lai palika galotnite Vejinam vedinat» (LD 2764), «Abe ite Dievu
ludza, Lai ved meitas soruden; Visi zan nolikusi, Villaimtes
vёdiпot» (LD 7121 var.).
Atv. vedeklis [vedeklis] ir 19. gs. jaunvards (U I 333), kam
blakus lietoti nos. vecinamais (V 1 90, 3 56) un veceklis (U II
269).
В II 455, EF 2 1212, M-E IV 549, Pok 82, T 345
vedzele [vedzele], apv. [e]; Is. vegele't. p.’ Varda cilme ir neskaidra.
Vedzeles mitras g|otainas adas de] J. Endzelins vardu saista
ar ssk. vpkr, gr. hygros, lat. Uvidus 'mitrs’ no ide. *y.egv- 'mitrs,
slacit’, no ka skapumija b. *u,eg-, no ka la. *vegele > vedzele
(sal. lib. vagal). Izloksnes vairaki varianti Ar formu vezele
Latgales un Vidzemes izloks^s sal. dzintars > zitars.
lespejams ari cits varda cilmes risinajums. Ja varda zivs
pamata ir ide. *gheu- (sk. zivs), tad metat6ze no formas varian-
tiem *gheu- / *gheu- > *y.egh / *y.egh- vareja izveidoties b.
*yez- / *yedz-, no ka la. vezis un vedzele / vezele. (K)
EF 2 1212, Laumane 1 242, M-E IV 550, Pok 1118
vegis. Aizguvums; no vlv., vh. wegge 'Idlis’ —► 'l$i|veidlgs cepums
(ar smailiem galiem)’ —> 'neliels kviesu maizes klaipips’ (v. Week).
Pamata ide. *yeg*h- 'Kilis’ (no ka an la. vadzis). Aizg. sastopams
15—17. gs. uzvardos (Bl 1 272), tas mi^ts 18. gs. vardnicas
(veges St I 350) un literatura, kur redzams, ka vards jau
atsaistijies no agrakas nozimes («apa]as veges», Pav 2 17)
Forma vegis no 19. gs (V 1 28, 2 246).
Doo III 527, KI 842, M-E IV 521, Pok 1179, Zev 2 153
vei! [vei]; Is. veil't. p.’ Ре6исё1а imp. forma *veid! (no verba viest
'manit, jaust, redz6t’ senakas formas ar ei—*veist < *yeid-ti)
vai *veidi! (no verba viedet 'redzef senakas formas *veidet
veicinat
500
< *peideti; sk. viedoklis). lespejams an, ka veil no primara
verba *veit 'redzet, skatit’; sal. Is. apv. tag. veimu, veimi, veima.
Pec cita uzskata (Endzelins, Frenkels), veil no imp. veizd(i),
sal. Is. veizdeti 'lukoties, raudzities’. (K)
EF 1212. M-E IV 522
veicinat [veicinat], apv. [ei]; Is. veikineti 'darit, veikt; ilgaku laiku
ko siku darit’ Atv. no veikt, ta iter, (arh.); «Daudz rocipas,
daudz kajiijas, Tas darbiijus veicinaja (var.: Lielu darbu darita-
jas)» (LD 28417). Parastaka ir kauz. nozime, gan ar parn.— no
likt, |aut darit’ -► 'atbalstit’.
EF 2 2113, M E IV 522
veids [veids] A Kronvalda liter, valodai ieteikts vards (1869), рёс
gr. eidos 'seja, izskats, veidojums; veids’ parauga paplasinot
apv. veids ('seja, izskats’) nozimi: «Kaut vijjs ne visur pazis-
tams, tacu ists latviesu dzimts vards. Mana mate, skaidra
latviete, saka: «Sim bernam teva veids»» (Кг I 417).
Vards ir tas pasas cilmes ka viest 'manit, jaust; redz§t’
(sk. viedoklis). Tam atbilst Is. veidas 'seja, (dsk.) vaigi’, kr.
вид (ssl. vid-b) 'izskats, veids’, si. veda- 'zinasana, atzina’, er.
eidos.
A Kronvalds ieteica an atv. veidtgs, kas aizstaja aizg. vizigs
(no vlv. wise 'veids’; v. Weise), un veidols [uo] ar sakotndjo
noz. 'ideals’, velak 'attels, portrets’ (BV 1872 51, V 2 247) un
musu dienas 'arbjais veids’. Nav ieviesies A. Kronvalda atv.
izveidinat *att61ot’: «vardos izveidinajami» (Кг I 642). Verbs
veidot [veiduot] ir vdlaks atv. (D 1 418), kas 20. gs. pirmajos
gadu desmitos lietots ar noz 'izveidot glitu, skaistu’, piem.:
«Stradnieku klubam jabut tai iestadei, kur stradnieki . . veido
savu siko, peleko ikdienas gimenes dzivi, tuvinadami to nakotnes
idealam». (No Latvijas apriijlcu jzglitibas noda]u konferences
lemuma 1919. g.) Atv. apveids, paveids, veidne ir 20. gs. 20. gadu
sakurna jaunvardi (ZTV 47, 84 un 105).
Buck 656, 874 un 1041, EF 2 1212, HF I 451, M 5 17, M-E
IV 522, MM III 256, Pok 1125, T 358, Ф I 312, ЭСРЯ I3 93
veikals [veikals]. J. Alunana jaunvards (ap 1860. gadu), darinats
pec Is. velkalas 'darbs, darbiba’ parauga ar noz. 'darbiba,
danjums, darisanas’ (Al II 290). Jau agrak vards ka aizg. no
lietuviesu valodas bijis pazistams Dienvidlatgale, jo tas levietots
J. Kurmina vardnica «Slownik polsko lacinsko lotewski» (1858):
Wejkols — p. dzieto, lat. actus, opus 'darbs, pules’ (28. 1pp.)
Vardu prese leviesa «Pdterburgas Avizes», variejot ta nozimi:
«veikals, pa vaciski Unternehmen, pa krieviski подряд, ir tads
darbs, ko kads ar stradnieku paligu pastrada» (PA 1863 6 51)
un darinot atv. vetkalnieks 'uzi^mejs’. Vardu veikals ar noz
’darisanas’ lietojis A Kronvalds (II 328). Musdienu nozimi
vards ieguvis 19. gs. beigas. Varda pamata verba veikt (sk.)
sakne.
501
veikt
M IV 45, M-E IV 523, Roze 1 80, 2 345, Sab 14 109
veikls [veikls]; Is. veiklus darbigs, aktivs', veikus 'atrs, veikls;
spejigs darboties’. Atv no verba veikt (sk.). Varda atspogujojas
saknes senaka semantika 'energiski kusteties (griezties, kuste-
ties, locities)’, kas verba jau parveidojusies. Adj musdienu
nozime no izloksnem visparinam tikai 19. gs otraja puse.
Folklora veikls 'veiksmigs': «Kur veikliga mamulipa, Tur ir
veikla majas dzive» (TDz 54462i). Ari G. F. Stenderam veikls
'veiksmigs, sekrnigs (St 1 354), un sai nozime atv-u veikligs
lietojis vel A. Kronvalds: «nevar but veikligs skolotajs, ja tam
truktu pilnigas valodas saprasanas» (Kr I 620).
17 gs. veikls Vidzeme 'apdomigs, rams, tikis (lat modestus,
moderatus, Elg 1 498, ar sin «rams, kaumgs, godigs»). Varda
nozime izloksnfis bija Joti diierencejusies. J Langem Zieme|
vidzeme 18. gs. veikls 'cakls’ un K. Harderam 19. gs. sakurna
veikligs 'jocigs, komisks’ (Wei 135; ari U I 335)
Varda veikls mtisdienu liter nozimes izveidosanu, visparina-
sanu un nostabilizesanu veicinajusi 19 gs. prese, seviski «Pe-
terburgas Avizes» ar sa varda izcelsanu sinonimu rinda Sa .:
«Veikls, zigls, cakls, knass, airs, mudigs, kada tur starpiba?»
(PA 1862 8 73). Tacu varda semantika vel ilgi bija |oti plasa.
Sal. varda tulkojumu 70. gados: «ловкий, проворный, рас-
торопный, живой, развязный» (V 2 247), «wohlgeraten, munter,
hurtig, ileissig, irisch, gesund; possierlich, komisch» (U I 335).
Sk. ari: viegls.
В II 647, Bl 6 211.EF 1213, M-E IV 523, Pok 1128 T 339
veikt [veikt], apv. [ei, ei2]; Is. veikti 'darit, darboties’, kr. век (ssl.
vek“b) 'gadsimts, laikmets, miizs’ (-«— ’speks’), c. vek, p. wiek
'gadsimts, laikmets, vecums’, go. weihan, sav. wigan ’cinities’,
lat. vincere (peri, vici) 'parspet, uzvaret’. Pamata ide. *geik
’ърёка izpausme’ no saknes *gei- griezt, liekt’, no ka an vit
(sk.). Verba veikt nozimes pamata ir 'energiski kusteties (griez-
ties, locities)’, no ka Tzdarit, padarit’ («veikt darbu») un 'par
varet’ («veikt laci, vilku», «veikl ienaidnieku»). Senako saknes
nozimi vel pauz adj. veicigs, veikls. Reil. veikties blakus liter,
nozimei 'sekmeties’ izloksnes saglabajis ari nozimi cinities’, kas
paradas atbilstosajos gerrn. vardos; sal.: «veikdamies ar raga-
nam» (M E IV 524).
Atv. vetksme [ei] morl variantu pirmaja vieta izvirzijies tikai
19 gs. 70. gados (V 2 247). Lidz tam saja nozime g. k. lietoti
vardi veikme vetkne, veiksne. Valoda nav iesakpojies apv. veik-
sma ar A. Pumpura doto nozimi 'sacikste, sacensiba’' (. veikt
parvaret’, veikties 'cinities): «Izrikpja dazas veiksmas, Kara
emus uzveda» (Lacplesis (1888), 1961 216).
Sk. an: veicinat, veikals, veikls, sveiks.
В 1 219, 11 647, Bl 6 211, Buck 538, EF 2 1213, Fei 557
veinadi
502
Karaliunas 13 20 Maziulis 6 264, M-E IV 524, Pok 1128, T 339
W H II 791 Ф 1 286, ЭСРЯ I3 39
veinadi vienadi’, veinads pravs — sk viens.
veisolis 'viesu|a putiens, virpulis’— sk. viesulis.
vqs [vejs]; Is. vejas 't.p.’, narev. wiis [vijs] (< *vejs) ’vetra’,
kr. веять (ssl. vejati) 'vesmot, plust plivot; vetit’, bulg вёе 'pus,
. vejo’, c. vati (< *vejati), p. wiac 'vesmot plust, plivot; vetit’,
go. waian (germ. sav. wajen, vlv. weien, v wehen pust,
plivot’, si. vayati pazud, noslapst, izdziest’ (-<- ’vejo’), vayuh
'vejs, gaiss’, vati 'pus’, vatafy ’vejs’. Pamata ide. *ay(e)~ . *цё-
'pust, dvest ar pied, jo , no ka b. *gejas > la. vejs (apv.)
> vejs.
Bijis ar verbs *vet (b. *цё ti : si. vati). no ka iter, un kauz.
vedit, vedindt No varda vejs atv. vejot [uo] (Is. vejiioti 'vejot,
saceit veju’), adj. vejtgs 'vieglpratigs, gaisigs, nepastavigs’
apv 'vejains'.
Sk. ari: auksts, aurot, vajs. vecinat, veders, vedinat, vess,
vetit, vetra.
В II 455, A. Bammesberger — Balt XXIV 112, Buck 64, EF
2 1216 Fei 541 KK 29 195, KI 843, Lanszweert 173, M 1 41,
Mach 678, M E IV 552, MM III 184, 186, 189 un 190, Serta ind
187, Pok 81 (83), T 345 Ti I 328, Tr VIII 70, Zinkevicius 1 20,
2 81, Гам-Ив 3 677, Ив 12 167, Пр I ПО, Ф I 310, ЭСРЯ I3 84
veksl^et, vekst, vekset, vekskis — sk. vacietis, vankset.
vel [vel]; Is vel atkal’. Pamata ide *ye/- 'griezt, velt’, no ka ari
velt (sk.). Forma vel < veli (Buga: adj. vels < *velus nek.
dzimtes vsk. nom.) Adv. vel nozime izveidojusies no senakas
'atkal’ (Endzelins). Si nozime varetu but izveidojusies no saknes
semantikas ('griezt, velt’) sadi 'tads, kas ir pagriezies, pavelies’
-> tads kas ir atkal (paradijies)’.
В II 426, E 1 610, EF 2 1217, M-E IV 556, Pok 1143
veldre [veidre], apv. velde 't.p.’ Vards atvasinats no verba velt
(sk.): 'tas, kas savelts, savelies’. Folklora veldre dazkart mijas
ar vardu vilnis: «Negulu, negulu Janisa hakti, Lai mam linini
Veldre (var Vilni) neknt» (LD 33196, 1)
Apv. velde [el, el2], no ka var but aizg Is. velde (Frenkels)
Atv. verbs veldret, refl veldreties, apv. veldeties.
E 1 390, EF 2 1217, M E IV 526
veldze [veldze]. Tas pasas cilmes ka valgs mitrs (sk. valgs ).
No ide. *uelg- mitrs’ la apv velgs [?1, ?i] 'valgs’, no ka verbs
veldzet [ei], apv. [el] 'mitrinat; atspirdzinat’, apv. 'mazgat
(aitas)’ un subst. veldze.
M E IV 527
velena [v^l^na], apv. [§ §2], velena, velens, velens; Is. velena 't.p.’
Varda sapludusi divu homonimo saknu refleksi *gel Taut,
piukt’ (no ka vilna, sk ) un *yel 'griezt, velt’ (no ka velt, sk ).
A nozimi 'raut, piukt’ saistas varda velena senaka noz. 'za|a
503
velet
zemsega’: «zem za|am velenam», «aitai vilna ka velena», «darzs
saaudzis velena» (E H II 769); sal. Is. velena (apv ) 'jauna
zale; zales klajiens’. Zali pluc ne tikai lopi bet senatne, kad
nebija vel pjausanas panemenu, to pluca an cilveki. (Sal. kr.
дёрн 'velena’: дёрнуть '(pa)raut, ssl derp 'plesu’ ) Saja nozime
la. ue/ena saistas ar lat. vellere 'raut piukt’, volnus ievainojums,
bruce’ (-<— 'parravums, ieplesums’), persiesu valana 't.p.’ (En-
dzelins, Frenkels).
Ar nozimi 'velt’ saistas prieksstats par velenu ka par saveltu,
savelusos dabas veidojumu. Ar velenas sakpu rezgijumu sal.
Is. velti 'pipket, rezgit’. Saja nozime velena griezama, rokama:
«kad pjava ruok gravi, tad velena jasakrauj kartigas cupas,
nedrikst izmetat», «tik smags ka velena» (ME IV 529).
Ar vardu velena dazi autori saista vardus veins ve[i (Iva-
novs, Toporovs)
EF 2 1218, M-E IV 529, Ив-То 3 160
velet [velet]; Is. veleti 't.p. Pamata ide. *yel- 'griezt, velt’, no ka
ari velt (sk.). Vards velet (apv. vejat) ir sa verba iter. Vards
saistijies ar rituli satitas ve|as sisanu, so ve|u atkartoti ritinot
(«vejot»): «Pie Ventipas es veleju Savas baltas villainites» (LD
354, 1). Kad par sa procesa centralo darbibu uztvera sisanu,
velet ieguva an nozimi 'sist : «Ciema puisi, ba.elipi Vele savus
kumelipus» (LD 12730, 3 var ).
Sk. ari: vela
EF 2 1219, M-E IV 529, T 349
veleta [velet] '|aut, novelet’, tag (es) velu; Is. arh. velti (tag velmi)
'velet, veleties, atjaut’, velteti 'noderet’, kr. велеть (ssl. veleti)
Tikt (ko dant)’, ukr велгти, c. veleti, p. wielic 'komandet, vadit’,
go. wil/an (germ. *wel-), sav wellen, v wollen, a-s willian,
a. will gnbet , si. vpnati izraugas velas, leredz’, lat. velle (tag
vsk. 1 pers volo) ’gnbet . Pamata ide. *yel (la<kam no senaka
*Heu-el- > *ayel- : yel-) 'gribet, izveleties’
Verbs velet ir atv no bijusa pamatverba *velt gribet, veleties’,
kas atbilst Is. velti un ir izzudis vairot'ies no homonimijas ar
velt 'ritinat’ Atv darinats ar saknes patskapa kvantitativo miju
No velet atv. velme.
Atv. pavelet senak 'atjaut, atvelet novelet’ «Masip, zelta
drostalipa, Tev jaiet tautipas. — Bralin, vaska ntulip, Kam tau
tarn paveleji?» (H.Dz 28), «Dzied, meitina, gavileji Mana busi
soruden: Tu vel pati nezinaji, Man mamipa paveleja» (Li^Dz
1037) Verba musdienu liter, nozime 'likt’ laikam no v. befehlen
pavelet (Endzelins), kur -fehl- atdarinats ar la. -vel, subst.
pavele v Befehl
Blakus *velt 'gribet saknes skapumija tas pasas noz. *vilt
no ka apv. vilsus 'gnbot, ar noluku’ bet liter, tikai ar nega-
ciju - nevilsus, nevifus 'negribot, netisi’ —► 'pekspi’. Apv. an
velet
504
nevijam, nevifot, nevilsam u. c. Piem.: «vilsus, nevilsus runat»
(aplinkus, neko nedomajot runat, E-H 11 784).
Narev wuld ’gribet’ varbut saistams ar velet pamatverbu
*velt, kam blakus redukcijas pakape vareja but *vult.
Sk. ari: valdit, va/a, velet0, veltit.
В II 53, Bl 193, Buck 1160 un 1338, E 1II2 374, EF 2 1220,
Fei 563, KI 868, KK 29 195, M-E 11 739, III 136, IV 556, MM III
244, Oxi 1006, Pok 1137, T 348, W H II 828, Zinkevicius 1 20, 2 81,
ЕСУМ 1 347, Ив 12 119, Пр I 288, Ц 64 ЭСРЯ I3 41
veletb [velet] 'izraudzit velesanas’, tag. (es) veleju. Aizguvums; no
v. wahlen’t. p. Pamata ide. *uel- 'gribet, velet’, no ka an velet'.
Aizg. atvasinajuma veida minets 17. gs. vardnicas (izvelet Mane
I 101, Elg 1 294, Lj 327). Pamatverbs velet ieviesies tikai 19. gs
vidu Piem.: «[Anglija] var ikkatris deputatu velet un par depu-
tatu velets k|ut» (PA 1862 10 93). «Peterburgas Avizes» ieviesa
ari atv. ievelet (PA 1862 18 189). Attiecigais subst. ilgaku laiku
bija tikai izvelesana (St 11 676); saja nozime J. Langem iz-
redzesana (Lg I 565). Vardi velesana un velesanas periodika
19. gs. vidu. Piem.: «draudzes prieksnieku velesana» (MV 1864
22 169), «jaunas velesanas» (PA 1865 15 138).
Doo 498, KI 831, M-E IV 557, Pok 1137, Roze 1 39, 2 162,
Zev 2 155
velmet [velmet]. Atv. no verba velt (sk ), 20. gs. 20. gadu sakuma
jaunvards (ZTV 151), kas aizstajis aizg. valcet (< v. walzen
't. p.’).
veins [v^lns], apv. veils; Is. velnias, apv. vels 't. p.’ Tas pasas
cilmes ka velis (sk ve(t), atv. no sa varda saknes. Sal. Is
velinas > ' vel'nas > velnias 'veins : apv. velys 'mirusais’
Latviesu un lietuviesu mitologija veins ir pretstats Perkonam —
tas ir pazemes (miruso valsts) valdnieks. (K Kasparsons:
veins = Ve(utevs). Ta ka velu valsti iedomajas ka ganibas,
lolklora veins biezi saistits ar lopiem, tam ir ragi.
lespejams, ka varda iormas veidosana loma bijusi an vardam
meins (Is. melynas 'zils’ ’tumss’); dbi vardi saistiti vairakos
stabilos savienojumos, piem., «meins ka veins».
В I 516, II 375, Bielenstein — Mag XIII 3 35, Buck 1487 un
1489, E 1 72, EF 2 1218. M-E IV 532, Pok 1144, Sm 5 62 T 348,
Zev 2 332, H. Велюс — Б-сл иссл 1980 268, Ив 13 176, Ив To
2 66 un 78. To 11 56 — Б сл иссл 1985 237
vels [v^ls], apv ve[s, Is. veins 't. p.’ Pamata laikam ide. *yel
griezt, velt’, no ka ari velt (sk.). Nozimes pamata verba velt
lictojums nozime 'vilcinat’ (sal. Is velti picket, rezgit’), no ka
vels 'novilcinats, novilcinajies’ —► 'nokavets, nokavejies’ («vels
ciemiijs») —► 'tads, kas ir laika posma beigSs («vels vakars»,
«vels rudens»). Par nozimes izveidosanos sat. an vel (sk.).
Atv. verbs novelot(ies) [uo]
50э
ve|a
Pec cita uzskata (Kara|uns) vels saistams ar velet, va[a.
Buck 961, EF 2 1222, Karaliunas 12 14,— Эт 1984 75, P. Va-
nags— Vai akt 1987 70
velt [velt], Is. velti 'velt (vilnu), burzit kr., ukr. вал (bsl аа1ъ)
'vilnis*, c. vai, p. wal 't. p.’, ssk. vella 'velties, ripot; nakt , go.
waltjan, v. walzen 'velt', gr. eiled 've|u, griezu’, lat. vola 'plauk
stas vai kajas pedas izliekums; sauja , volvere 'velt; ritinat,
griezt’ Pamata ide. *u.el- 'griezt, velt’, no ka b gelti > a. velt
Skanumija b. *ц.а1-, no ka iter, valstlt [al, al], apv.. va[at un
liter. vd[at [a a]. Subst. veltnis velteni (vsk. veltenis). Atv
veltuve ir J. Alunana jaunvards (Al II 305)
Sk. ari: apa(s, ola, valbit, vale, valgs^, valnis, valoda, vals,
vel, veldre, velena, velet, velrnet, vels, vefa, vilinat, vilnis, vilt.
Brence 1 257, Buck 664, EF 2 1221, Fei 13, HF I 457, KI
836, L III 123, Mach 676, M E IV 459 un 533, Pok 1140, T 349,
Vr 653, W-H II 825 un 832, ЕСУМ 1 325, Мельничук 1 8, Петлева
3 34, To II 54 Ф I 268, Ц 60, ЭСБМ I 68, ЭСРЯ I3 10
veltit [veltit], apv. [el2]; Is. arh. velti (tag. velmi) 'velet, veleties,
at]aut’. Tas pasas cilmes ka velet11 (sk.). Pamata ide. *uel-
'gnbet, izveleties’, no ka bijis verbs *velt 'gribet, veleties; (labu)
velet’. No ta subst. velte, apv. veltis, velsa 'davana ziedojums’
un atv. verbs veltit. (Par lormu sal. zelts : zellit.) Verbs senak
'apdavinat (kadu)’, parasti kazas: «brute vein jeb apdSvina
brutgana tevu» (LD III 12. 1pp.), «Perkons brauca par juripu
Vinpus jilras sievu pemt, Saul’ ar puru paka|a, Visus mezus
veltidama: Ozolam zelta cimdus, K|avai zelta pirkstainisus . . »
(Ц-Dz 2111). No sas nozimes izveidojusies noz. 'davinat (kam)’
—► parn. 'pieskirt, pieverst dot’ («veltit smaidus, labvelibu», «veltit
uzmanibu, rupes, spekus»)
В II 53. EF 2 1220, M E IV 533. un 535, Pok 1137, T 348
velts [velts, v^lts], apv. [el2]; Is veltas 't. p.’ Vards darinats no
adv. velti, kas savukart ir subst. velte (sk. veltit) locijuma forma
(sens dat. velti ’veltei’). Par nozimi sal. Is. dovana 'davana’:
dovanai 'bez atlidzibas, par velti’. Cilme an izskaidro parasto
sauro e izrunu varda velts.
Savienojuma «par velti»—'veltigi; bez maksas’— ir subst
velte locijuma forma.
EF 2 1221, M-E IV 534, Pok 1140
velve [velve]. Aizguvums; no vlv., vh. welve 't. p. (v. Gewolbe
'velve; telpa ar velvetiem griestiem). Pamata ide *kgelp- velvet’
Aizg. minets 17. gs vardnicas (Mane II 369; velvis Elg 1 22
un 537) lidz ar verbu velvet
Doo III 569, KI 867, M E IV 535, Pok 630, Zev 2 153
vela. Atv. no verba velt saknes: *u.el-ja > la. vefa Ar so vardu
sen2k apzimetas velejamas drebes (sk velet). Ar noz. 'apaksve|a
un gultas ve|a’ vardu lieto kops 19. gs. beigam, bet valoda tas
dzilak lesaknojies tikai 20. gs (D 1 1244, 2 52). Agrak sis
ve|i
506
jedziens izteikts aprakstosi vai ar aizg. vesa (< v. Wasche
've|a’). Dazi ieteiktie jaunvardi nav ieviesusies; sal. kr. бельё
tulkojumu K-Valdemara vardnica: «mazgajamas (natnu) drebes,
vesa, mazga» (V 1 31).
M-E IV 535
ve|i, vsk. veils; Is. veles, veles, vsk. vele, vele *t. p.’, veltonis
mirusais’, ssk. valr 'kritusie kaujas iauka’, valhpll 'krituso
karotaju mitne’, valkyrja 'Valkira’(kas varopu dveseies no kau-
jas leuka aizveda pie Odina), sav. wal 'kaujas lauks’ ('naves
jeb miruso lauks’; germ. *wala- ’miris’), toh. A wal 'mirt walu
'mirusais’. Pamata ide *yel- 'raut, laupit; ievainot, nonavet , no
ka b *ц.е11а~/ *uelia-, no ka la veils. Is. vele ar variantiem.
Ide. aizkapa dzive bija iedomata ka ganibas. latviesu folklora
mirusie gana ve|u govis, slavu lopu patrons ir Veless (Voloss).
A Pumpurs- «Sim laika [ve|u laika] nedriksteja lopus nekur
vest iz majas, tapat an ne pirkt, ne pardot» (Tevija (1890), 1980,
25). Sads paradums saistits ar ide. mitisko prieksstatu par
dzivnieku cieso saistibu ar pazemes valsti. He. yellu- 'aizsaule’
ir atvasinats no *yel-nu- (Puhvels) vai *y.el-su- < *y.es-lu-
(Cops), kur *yes- 'ganibas’
Blakus visparejam apz mejumam veils un individualizetajam
personazam veins (kura jegums parveidojies kristigo dogmu
ietekme) bijusi ari *vela miruso valsts, aizsaule aizsaules
valdniece’, pedeja velak parasti Ve[u mate (Toporovs, forma
vareja but ari *ve[a vai *vele, sal. Is. vele). Blakus formal ve(i
folklora veleniesi.
Pec cita uzskata (Hemps) bijusas tris atsljingas ide. saknes
*gel-, kas tiesi vai netiesi saistitas ar ve|iem: 1) 'mirt, nave’:
’velis, veins, 2) *yelH 'plosit, krop|ot, bojat’, 3) 'valdit’.
Sk. ari: veins, vilks, vilkt.
В 1 106, 516 un 582, II 375, Bl 6 230, Buck 1502, EF 2 1218,
Hamp — Balt XII 63 64, KK 30 204, K. Kasparsons — Purs
I 113, KI 834, M-E IV 530, Рок 1144 Stang 3 62, Sm 5 56, T 348,
Vr 642, Гам-Ив 3 824, Ив To 2 52, 68 un 72, 4 15 To 11 55,
21 539—544, 23 49 59, Б сл иссл 1985 17, Ф I 287
vemt (vefht]; Is. vemti 't. p.’, pr. wyms! (17. gs. avota k|udaini
wynis) 'sp|auj!’, ssk. varna ’nelabums’, vamur 'neveseliba’, vamr
nozelojams, pretigs cilveks, si. vamttis, vamati 'vemj, izsp|auj’,
gr. етёд (<. *yeme~) 'vemju, izsp|auju’, lat vomere (< *ve-
mere) 'vemt Pamata ide. *yem sp|aut, vemt’, no ka b. *yemtel/ti
> la. vemt. Iter, vemstit ]efn], biezak refl. vemstities. Subst.
vemas [^], vemas [§]. Saknes skagumija apv. vimbas firn]
'tekosas, nokarenas siekalas (piem., govim, suijiem)’.
В II 390 un 432, Buck 265, E IVZ 337, EF 2 1222, HF I 504,
Lanszweert 164, M E IV 536 un 598, MM III 146, Рок 1146, T 350,
Vr 642, W H II 835, Tp Balt XVI 118
vengrs ’vingrs’— sk. vingrs.
507
verdins
venst 'meklejot griezt apkart’ sk. vandit.
vente 'sl^ila, l$ilis’— sk. vietet.
venteret 'blandities’— sk. vandit.
venteris [veiiteris], apv. [en2]; Is. venteris 't. p. Pamata b. *pent-
no saknes *цеп- 'griezt, liekt’ (no ka ari vandit, sk.) —► 'pit vit’,
tatad venteris sakotneji 'pitais zvejas piederums, pitenis’. Forma
ar -en no kursiskajam izloksnem (vai lituanisms, Endzelins).
Sk. ari: vietet.
В I 491, II 648, III 187, E Ilh 396, EF 2 1223, M-E IV 537,
Ф I 292 un 376
venteru venteriem 'likumu likumiem’ sk vandit.
ventet sist sk. vietet.
vepris; kr вепрь (ssl аергъ) 'mezakuilis', apv. 'barok is’, bkr
вёпер, ukr. вепр, вёпер 't. p.’, bulg. вёпър 'mezakuilis’, c. vepr
'baroklis’, ari 'cuka, mezacuka’, p. wieprz 'baroklis, mezacuka’,
sav. ebur, v. Eber 'kuilis, mezakuilis’, lat. aper (< *eper) 'kuilis’,
tralj- hebros 'azis’. Pamata ide. *epero- 'kuilis’ ar v- pievienojumu
baltu un slavu valodas (*aepria-). Vietvardi rada, ka sis vards
bijis an lietuviesu un prusu valoda
В II 648 KI 150, L III 124 M-E IV 538, Рок I 323, Sab 17
174, T 351, Tr II 125, W-H I 56, Гам-Ив 3 515, ЕСУМ I 349,
Откупщиков — Balt XXIV 16, Tp 4 66, Ф I 292, ЭСБМ II 83,
ЭСРЯ I3 53
vera [vera], parasti savienojumos «pemt (likt, turet) vera»; bijusa
subst *vera 'uzmaniba, ieveriba’ lok locijums. Senakajos rak-
stos an ak. veru: «uz vipas muti veru tureja» (G1 1 524).
Piemers ar vera: «ieliec labi to vietipu vera, ka vari atrast»
(Kaudzites. Mernieku laiki (1879), 1980 10). Vards ir tas pasas
cilmes ka verties (sk.). Sakars ar verties labi redzams sada
piemera: «Vips nereti ar stivam acim raugas tur, kur it nekas
nav vera liekams, ko skatit. . » (Janis jeb Vajata patiesiba, 1874,
tulk. H. [A.] Llventals, 8. 1pp.)
17 gs. G Elgera minetie sinonimi (tulkojot p naznaczam
apzinu, atzimeju’, lat. assignd 'atzistu’, annotd 'ieveroju). «es
uzraksti(ju), es liek(u) veran, es liek(u) stasa, es liek(u) zime
es liek(u) laga, es hek(u) ieksan stasa» (Elg 1 256).
Arh. *statis vai * stasa 'apzipa, apzinats stavoklis’ ir vienas
cilmes ar stat (sk.); sal lat. stare 'stat, stavet’: status 'sta
voklis’.
Sk. an: verot. (K)
Bl 6 225, M-E IV 560, Pok 1164
verdips [verdips]. Aizguvums; no vlv. verdink 'ceturtda|a markas’
(v. Ferding). Vards ir atv. no vlv. verde ’ceturtais’ (v. vierte).
17. gs. verdips lidzinajas trim grasiem, 19 gs. bija pusotras
kapeikas. Aizg minets 17. gs. literatura (Linaud 55, Mane II
373, Elg 1 421).
M E IV 560, Zev 2 215 un 429
vereja 508
vereja, veriene 'mezains apvidus’ sk veris.
vergs [v^fgs]; Is. vergas, apv. ve'rgas 't.p.’ Tas pasas cilmes ka
vargs (sk.). Pamata ide. *yerg- 'grust, spiest, dzit, vajat. Verbs
vergot [v^fguot] (Is. verganti). Vdsturiski bijis ari *vergt (sal.
Is. vergti, vergti 'padarit par vergu, kalpinat ka vergu’). Kauz.
verdzinat. Subst verdziba 19. gs 60 gadu jaunvards, laikam
E. Dinsberga veidots (E. Dinsbergs. Priekszipa (1860) Gram
H. Bicere-Stova, Unkel Toma buda, 1863 3). Vardu popularizeja
«Peterburgas Avizes», un tas atri ieviesas valoda agraka apzi
mejuma «vergu busana» vieta.
Par lespejamu citas cilmes varda ietekmi uz subst. vergs
nozimes izveidosanos sk. vargs.
В II 670, Buck 1333, EF 2 1225, E-H II 772, M E IV 539,
Рок 1181, Roze 1 55
veriens [veriens]. Vardam ir dazadas nozimes ar atsljirigu cilmi.
1. Atv no vert3 (sk.) «veriens adata».
2. Atv. no vertb (sk.): «durvju veriens». Ar so verbu saistits
apv. veriens 'veziens' «tu p|auj lieliem verieniem» (RKr XVII
86); ar parn.: 'pla'ums, cik, uz prieksu sienu p|aujot, no cirtiena
ar izkapti aizpern’ (M-E IV 562). No noz 'veziens’ izveidojies
savienojums «but pa venenam» (but viegli satveramam, iegus-
tamam, pieejamam’—> 'but piemerotam’: «ja busot gadities ta vieta
pa verienam» (K-R III 702).
Savienojums «plass veriens» laikam pec кг. «широкий
размах» parauga (Endzelins). Tacu vardu lieto ari bez plass:
«vipam ir veriens» ('vipam ir darbibas, ricibas, pasakumu u. tml.
plasums un piemerotas spejas’). Tapec iespejams, ka seit veriens
ir atv. no bijusa verba *vert 'uzmanigi skatit’, no kura refi.
verties (sk.). Tada gadijuma veriens saja savienojuma sakotneji
'uzmanigs skatiens’ —> ‘ieveriba, izpratne’, no ka izriet gan ska-
tiena un ricibas plasums, gan p emerotiba un spejas
lespejams an, ka varda veriens sapludusas vairakas ietek-
mes. Sal ide *ger- 'plass, plats’ kura reflekss var but kadas
veriens nianses pamata. (Par so *yer- sk veris) (K)
M E IV 562
veris [veris], apv. [e2], vere 'liels (parasti lapu koku, bet ari
jaukts un skuju koku) mezs; purvains mezs’: «Purvi vien, ven
(var.. mezi) vien Kur mamipa man’ iedeva, Nav nevienas ara
p|avas, Kur telites paganit» (LD 25938, 9) Pamata laikam ide.
*цег- 'plass, plats’, no ka si. varah. 'plasums, plasa telpa’ (<.
*U.eros plasums, platums’; Eilers), gr euros 'platums’. Tada
gadijuma veris sakotneji 'plasais, |oti lielais mezs’
Atv. arh. vereje, verija (veri/s), veriene, veriena (veriens)
'mezains apvidus’ (U I 334, ME IV 561 un 562). «Vien’ tautieti
i atradu Ka ozolu veriena (var verija)» (LD 22336)
Izteikti an uzskati, ka veris (vismaz dazas nozimes) ir aizg.
no igaupu valodas.
509
verpete
Sk. ari: veriens К
В III 262 un 633, Euler 1 235, M-E IV 561 Pok 1165,
Rage — Dia I 115, Zeps 1 204
verks^et [vefks^et, ef], verkset, versket, verkstet; Is. verkti 'rau-
dat’, verkslioti, verksnoti 'raudat, pinksket’ kr. верещать (ssl.
vrestati) 'spiegt, kviekt; (apv.) p|apat, atri runat’, bkr. веращаць,
ukr. верещати, bulg. (tag. vsk. l.pers.) врещя, c. vresteti, p.
wrzeszczec 'kliegt, b|aut’. Pamata ide. *p.er- cilveka un dazu
dzivnieku balss skapu apzimesanai, an 'runat’ (no ka vervelet,
sk.), ar k saknes paplasinajuma un pied, -sfi- (ar morf. varia-
cijam). No de. *yerk- bijis verbs *verkt (Is. verkti), no ka
dazadie atv i
Nozime 'raudat’ ir sekundara, sakotneja nozime 'but skajam,
runat’; sal verkstet apv. noz. ’nepartraukti vai neskaidri runat;
p|apat’ riet’.
Skapumija la. varks(^)et 'kurkstet; (niev.) ska|i vai atri
runat; p|apat; raudat (par maziem berniem); riet’. Saknes re-
dukcijas ракарё b. *yirk-, no ka virks(k)et: «svarki plisa virk-
sljedami» (M-E IV 606 apv. 'atri runat; raudat’)
Sk an brekt, rekt, urksket varksket.
EF 2 1226, M-E IV 479, 540 un 606, Pok 1162, T 353, ЕСУМ
I 354, Ф I 298, ЭСБМ II 85, ЭСРЯ 1з 58
verkulis [verkulis], verkulis [§r] (apv.) 'erkulis’: «Itin tuvu nose-
dos Pie linipu verpejipas, Nost atstumu verkuliti, Klat pieviiku
verpejipu» (LTD XI 388). Varda forma varbut no erkulis (sk.)
ar v no verpt (Endzelins).
M-E IV 562
vermeles [vermeles] Aizguvums; no vlv. wermode, wermot *t. p.
(v. Wermut) Varda otra da]a parveidota pec latviesu augu no-
saukumiem ar -eles. A zg minets 17. gs. vardnicas vispirms
originalam tuvaka forma vermedes (Mane I 208, L 341), Fire-
keram divejadi — vermeles, vermedes (Fur 2 524), bet Bibeles
pirmaja tulkojuma tikai parveidotaja forma «rukta ka vermeles»
(G1 1 1164). Ta ari 18. gs. (vermeli Lg I 579, vermeles St 1 352).
KI 854, M-E IV 563, Tr VIII 123, Zev 2 373
verot [v^ruot], apv. [§ §2]; gr. horao Tedzu’ (no *pord 'uzmaniba’).
Tas pasas cilmes ka verties (sk), atv. no pamatverba *vert
‘uzmanigi skatit’, ta iter-dur., vai ari no subst. *vera 'uzmaniba,
ievenba’ (sk vera).
Atv. ieverojams nozime 'svangs, izcils’ 19. gs. pec kr.
замечательный parauga ( м чать 'ieverot’) (V 1 157) Savie-
nojums «levenbas cienigs» pec кг «внимания достойный», «ieve-
ribas verts» pec v. bemerkenswert parauga.
M E_IV 568, Pok 1164
verpete [verpete], apv. [er], verpata [§r], is. verpetas 'virpulis,
vdrpete’. Atv. no verpt (sk.) varda sakotneja nozime 'griezf.
verpt
510
EF 1226, M-E IV 564, I. Duridanov — Balt IV 56
verpt [verpt]; Is. verpti't. p.’, pr. etwierpt [etv’erpt] 'piedot’ (-«—*grie
zot mest, palaist’; sal. la. pamest 'piedot’), powierpt [pov’eppt]
'atstat’, gr. repein 'liekties, tiekties’, lat. repens piepezi, negaiditi’
(-*- 'negaiditi noliecoties pari galvai’) Pamata ide. *{ierp : *urep
'griezt; tit, vit, locit(ies)’ no saknes *цег- 'griezt, liekt’, no ka
ari vertb (sk ) La. vbrpt ar sekundaru patskapa garinajumu (er
> er).
Verba sakotneja noz. 'griezt’: sakotneji verpsana bija pave-
diena vilksana un griesana rokas, velak ar «rokas varpstu»
nuju, ко svarstija uz gurna, aptinot pavedienu Senaka noz.
'griezt’—*- 'griezties, vities’ redzama vairakos savienojumos, piem.:
«(dzerves) griezas un verpa ; gaisa» (ME IV 564) «dumi
verpjas gluzi melni» (A. Upits—E-H II 777).
Atv. verptuve ir J. Alunana jaunvards (Al II 301).
Narev. wirba 'sieviete’ var but atv. no verbam verpt radnieciga
varda, un sakotneja nozime var but 'verpdja’. Par saknes pat-
skapa miju sal. verpt : virpa.
Sk. ari: ralbs, raisit, rapot, reibt, riest, ripa, roka, svarpsts,
vaivarini, vargs, varigs, varpa, varpsta, verpete, virpa, virsi.
Buck 408, 1 Duridanov Balt IV 55, E IV2 215 un 288, EF
2 1227, HF II 649, M-E IV 564, Pok 1156, T 353 W-H II 429,
Варбот 8 20, Tp 6 91
versis [versis] Is. versis 'tels, (apv.) versis’, pr. werstian (*wer-
sistian?, Endzelins) 'te|s’, si. vpsa- 'versis; virs, tevips’, vpsan
'virietis; erzelis, versis’, ave. varsni- ’auns’, lat verres ’kuilis’.
Pamata laikam ide. *ap(e)- 'aprasinat, mitrinat, tecet’ (no ka ari
virt, sk.) atv. *yers-, no ka * yer sis > la. *versis > versis
(ar er> er) Nozimes pamata 'apseklotajs’ —► 'vins^ais ipatnis’.
Buck 152, E IV2 335, EF 2 1228, M-E IV 565, MM III 251,
Pok 78 (81), Sab 17 135, T 353, Бенвенист 1 49, Гам-Ив 3 566
un 930
versme [versme] apv. versma, versma [§r], versme, arh. versms;
Is. versme, apv. versme ‘avots’. Forma versme < *verd-sme-
no ide. *ay(e)- ’aprasinat, mitrinat, tecet’ atv. *ayer- : *цег-, no
ka skapumija an virt (sk ), tag. verd. No nozimes 'virt, varities’
atvasinats subst karstais tvaiks’ —» 'karstums’ Sal.: «Tava
pirts ir izkurusi, ka tik ne mati galva piesvilst, tu svilis vel dikti
uzleiji, svelme un versme ar tiem karstiem garainiem virsu
saujas . » (L Arste 7 21 [25]).
Vards sapludis ar ide *цег 'degf refleksu: apv. versme
[er2] Tiesma’ (M-E IV 566). Tapec an vardu versme biezi attiecina
uz krasns vai saules karstumu: «krasni briesmiga versme»
(RKr XV 143), «neizturama saules versme» (M E IV 542).
Atv. versmot [uo], apv. versmet.
Sk. an pavards, vdrsma.
511
versts
В II 410 un 646, E II 348, EF 2 1227, M-E IV 541, Pok 78
(81) un 1166
verst [verst]; Is. versti 'gazt; parverst; tulkot; spiest, likt; griezt
uz otru pusi; vandities’, verslis ’apgriezties, gazties; darboties’,
pr. prewertsnan 'vajadziba', кг. вертеть (ssl. vrbteti), bkr.
вярцёць, ukr. вертки 'griezt, grozit’, bulg. въртя 'griezu, grozu’,
ё. vrteti, p. wierciec 'griezt, grozit’, sav. wёrdan, v. werden 'k|ut,
tapt’, si. vartate 'griezas, ripo, ripljo’, lat. vertere 'gr ezt, griez-
ties, apverst’. Pamata ide. *y.ert- 'griezt, verst’ no saknes *iier-
'griezt, liekt’, no ka ari vert'0 (sk.). No sas saknes b *pert-ti
> *persti > la. *verst > verst (ar er > er).
Inf. verst un tag. (es) versu (< *vertj,u) ietekme izveidojusas
an pag. formas ar -s- (versu) blakus senakajam formam ar
-t- (vertu). Pec cita uzskata (Endzelins) pag. versu varbut verba
verzt, pag. verzu, ietekme (sk. varza). Ar pag. -s- un -t-
diferencejusas varda nozimes, izveidojot homonlmus verbus:
1) 'griezt, virzit’, 2) 'veidot citadu’ (LVPV 3 308). Tas pats
attiecas uz refl. versties (piem., «vbrsas pie klausitajiem» un
«laiks vertas vesaks»). Par noz. parnesumu 'griezt(ies)’ —► 'k]ut’
sal. v werden.
17. gs. no atv. parverst iter, parvertet 'noladet’ (par formu
sal. sfcerst : skerdet). Si nozime laikam no atkartotiem |auniem
vardiem, ar kuriem lika (resp. vbldja) kadam parversties. Sal.
G. Elgera minetos sinommus: «es neganta(ju), nolade(ju), par-
verte(ju), bnesmojas [-os]» (= lat. detestor '(es) noladu’,
eiiiro 'ar zverestu atsakos, noliedzu’, Elg 1 320).
Iter. *vertet izzudis, laikam skauzot homonimiju ar vertet
'noteikt vdrtibu’. Sa varda relikti ir at-vos (apv., arh.), g. k.
izvertet 'izverst’ (Bilensteins — M-E I 828). lespdjams, ka *ver-
tet 'verst, versties’ ir sada tdz.: «Bandinieka lini zieda Lielu
ce|u mahna; Tie ziedeja zelta ziedis, Tie verteja naudina» (LD
28305), lidzigi: «Bandenieka rudzi auga Diza ce]a malipa; Te
ziedeja zelta ziedis, Tie verteja naudipa» (LD 27945).
Atv. verstuve [|r] ar variantiem (apv.) verstava, versteve,
verstuvis, verstuvs u. c.
Sk ari: izvirst, varsma, vartit, varza, virst. (K)
Buck 664, E IV2 291 KI 853, Mach 701, M E IV 566, MM III
154, A. Ozola —LVKJ XII 105—112, Pok 1156, T 354, W H II
763, Варбот 8 20, ЕСУМ I 358, Савченко 58, Ф I 301, Ц 66,
ЭСБМ II 316, ЭСРЯ 13 65
versts [versts], apv. verste. Aizguvums; no kr. верста 't. p.’ Ori-
ginalvarda sakotneja noz. 'arkla paversiens’ (: вертеть 'griezt,
grozit’), tad 'vaga no viena arkla paversiena hdz otram’, no ka
ari attaluma mers. Sal. tas pasas cilmes lat. versus 'pagrieziens’
'vaga' 'zemes platibas mers’. Pamata ide. *цег- 'griezt,
liekt’, no ka ari la. verst. Aizg. m nets 18. gs. literatura (verste,
St 4 65), 19. gs. vardnicas (verste V 1 37, 2 248, LJ I 337).
vert
512
Liter, forma versts akcepteta (no izloksnem) 20. gs. 30. gados
(Bl 5 210, D 14 639, Ozolips 1 145).
M-E IV 542, Zdv 2 413, Ив — Эт 1979 135, Романова I 17,
Ф I 300, Ц 66, ЭСРЯ I3 63
verta [vert] (piem., diegu adata), apv. vert [ef ]; Is. verti 't. p.;
durt’, kr. вереница 'virkne, rinda’ (по *верень 'rinda’), вериги
'vazas’ (ssl. veriga 'virkne, kede, vaza’), gr. aeird (< *ayerid)
'rindoju, saistu’. Pamata ide. *цег- 'siet, virknet; aukla, virve’,
no ka la. vert > vert (ar er > er). Sakne ir tas pasas cilmes
ka *цег- 'griezt, liekt’ (sk. vertb)— ar valodas attistiba diferencetu
semantiku.
No noz. 'virknet, saistit’ ('vert uz ka’: «vert krelles», «vert
uz liikiem zivis zavesanai») izveidojusies noz. 'bidit kur, lai sais
titu (vert kur)’: «vert diegu adata», «vert kurpju auklas». No
sejienes apv. vert 'suf: «puru vert» (M-E IV 567); sal. tdz.:
«Sun, bitit, ver, bitit, Man vietipu malipa; Ta tu sun, ta tu ver,
Ka neraudu dzivodama!» (LD 10655).
Atv. ieverties 18. gs. 'iek|ut (piem., inficejoties)’: «slimums
no cita uz citu ieveras, ir pie lopiem» (L Arste 2 5), «tas [indigais
piliens] iesaujas un ieveras visas asinis» (19 75). Ari ieverinat
'inficef: «Tas palags, krekls, ta cisa, pirts, ir tas sedekls, kur
tads sdrdzigs [slimnieks] jeb as nsligatns [dizenterijas slim
nieks] sdzas, ieverina to slimibu pie veseliem» (3 10).
Iter, varstit [ar], apv. varstit [af]; virinat, apv. verinat.
Verbs vert (ka «diegu vert») attiecas ari uz senako vartu
aizdansanu un atdansanu — sabidot vai atbidot kartis zoga
vartu sprauga: «Tautas jaja par kalnipu, Es rakstiju villainites.
Ej, braliti, saver vartus, Lidz sapemu dziparipus!» (Ll^Dz 1773).
Sk. an: rast, svert, vara, varstulis1', verst, virinat, virkne,
virve.
EF 2 1229, HF I 23, L III 125, M-E IV 567, Pok 1150, T 351,
Гам-Ив 3 808, Ф I 296 un 299, ЭСРЯ I3 57 un 59
уёйь [vert] (piem., durvis), apv. vert [ef]; is. verti 't. p.’, pr.
etwere (laikam: etwere) '(tu) atver’, etwerreis (imp.) atver!’,
kr. верея ’(vartu) stabs’, apv. вераТь 'glabat, slept’, p. wierzeje
'd vviru durvis, varti’, кг. отворить, c. otevriti, p. otworzyc,
otwierac 'atverf, si. v^noti 'sedz, appem’, apavrnoti 'atver, at-
sedz’, lat. aperire (<1 *ap-yer-) 'atvert, atsegt’. Pamata ide.
*yer- 'griezt, liekt’ Nozimes atistiba: 'griezt, liekf —'griezt ap
asi, ap stabu (piem., durvis, vartus)’ 'vert — atdant, aizdant’
Ar saknes patskapa miju atv. iter, varstit [ar], virinat.
Sk. an: apvarsnis, atvars, varsma, varstulis0, varti, vavere,
verst, verf, virinat.
Buck 846, E IV2 214, EF 2 1229, L III 125, Maziulis I 303,
M-E IV 567, MM III 245, Pok 1160, T 351, W-H 1 56, To 4 189,
Ф I 293 un 298, ЭСРЯ 13 59
513
vesels
verties [verties], apv. [er2] 'raudzities’; gr. horao 'redzu’ (< цог-),
lat. vereri 'bities, baidities, saubities’, go. war(s) 'piesardzigs,
ssak., а-s., sav. wara 'uzmaniba', ssak. wardn 'verot, sargat’,
toh. A war-, В war-sk- 'ostit’. Pamata ide. *yer- 'pamanit,
leraudzit, ieverot’, no ka bijis verbs *vert 'uzmanigi skatit’, kura
refl. verties. No *сёг1 ari adj. verigs.
Arh. ieverties 'ieverot’: «Uz kadu gaidipu tai velvi acis metis,
ieveras vips kadas raksts no sava teva rokas» (St A 1 104)
Sk. ari: vera, verot.
Fei 551, HF II 409, M-E IV 568, Pok 1164, W H II 757
verts [v§rts]. Aizguvums; no Iv. wert 't. p.’ Pamata laikam ide.
*цег- 'griezt, hekt’ (no ka la vertb) Aizg. minets 18. gs. vard-
nicas, ari subst. сёг1а, vertiba, adj. vertigs (Lg I 579, II 384,
St I 353). Verbs vertet 19. gs. (V 1 358, U I 335). Subst vertiba
dazados savienojumos plasi lietots «Peterburgas Avizds».
Bl 6 224, Doo III 538, KI 854, M-E IV 568, Pok 1157, Roze
1 72, 2 323, Tr VIII 124, Zev 2 156
vervelet [vervelet]; Is. verventi 'nepartraukti riet, vanksljet; lugt’,
кг. врать 'melot’ (-<— 'runat, p|apat’), ukr. верзтй ’meist’, asor.
wjera 'lauma, ragana’ (-4- 'burve, vardotaja’), gr. retor,'runatajs’
(eoliesu ureter). Pamata ide. *per- 'runat , sakotneji uz skapu
atdarinajumu balstita forma cilveku un dazu dzivnieku balss
skanu apzimesanai.
Forma vervelet laikam no *ververet (Endzelins) ar saknes
reduplikaciju, tacu saknes reduplikacija var but ari da|eja
(*verv-), no ka bijis verbs *vervet (Is. verventi; sal. аегсё1
'burt, vardot’, E-H II 773, kura pamata drosi vien noz 'daudz,
nepartraukti runat’). Tada gadijuma vervelet ar piedekli -el- ka
gurdzelet, spriedelet u. c sal. apv vervelat vervelot [uo].
Sk ari: vards verksket. (K)
EF 2 1230, HF II 654, M E IV 542, Pok 1162, Sch-S — Эт
1975 65, ЕСУМ I 355, Пр I 100 Ф I 361 Ц 85, ЭСРЯ I3 192
vervet [vervet], apv. [er], Aizguvums; no vlv., vh. werven 't. p’.
(v. werben 'vervet; agitet’). Pamata ide. *kuerp- 'griezties’ —► 'but
aktivam’. Aizg. minets 17 un 18 gs. vardnicas verv§t («ka
ravirus vervet». Fur 2 525, Elv 287, St 1 353).
KI 853, M E IV 543, Pok 631, Zev 2 215 un 394
verzele 'virkne’, verza 'samudzinata dzija’— sk. varza.
verzeles [vdrzeles], apv. [er]. Aizguvums; no Iv. varsel 't. p.’ (v.
Siele 'siksna, iejugs’, arh. Vorsielen 'iejugs, zirglietas’). Pamata
ide. *sei- : *si- 'siet, virve, siksna’ (no ka ari la siet) Aizguvums
minets 18. gs. vardnicas (Lg II 383, St I 352)
KI 708, M-E IV 569, Pok 891, Tr VI 363, Zev 2 157
verzt 'siet’— sk varza.
vesels [v^s^ls]; Is. apv. veselas, veselas 'liksms, priecigs', pr
wessals 'jautrs’, wesliskan (* weseliskan, ak.) 'jautribu’, kr.
весёлый, вёсел (ssl. vesefo) 'jautrs, liksms’, bkr вясёлы, ukr.
17—484
veseris
514
веселий, bulg. вёсел, c. vesely, р. wesoly 't. p.’, si. vasuh 'labs,
teicams, 1 elisks , ave. vohu 'labs, izdevigs, derigs’ Pamata ide.
*yes- 'but jautram; ёэк dzirot’; sal. vidusiru fess (< *yes-ta-)
'esana’, he. yesi- 'gambas’, ssk. vist, sav. wist 'ediens, uzturs’
Ari b. *yes-el- 'jautrs’ > la vesel-s sakotneji 'jautrs’ ar noz.
parnesumu 'tads, kas nav slims, kam nekas nekait’. Ka nozimes
parnesums noticis latviesu valoda, rada parejo baltu valodu
leksika ar neparveidotu saknes nozimi Par parn. ' (medicfniski)
vesels’ —► 'nebojats, nedaiits’ («trauks ir vesels», «vesels abols»)
sal ig. terve 'vesels’ (visas nozimes) un v. heil 'sveiks, vesels’:
кг. целый 'viss, nedaiits’ (abi vardi ir vienas cilmes — no ide
*kailo-).
В II 650, Buck 300 un 755, E 1 99, I1I2 427, IV2 336, Mach
685, Maziulis 6 267, M E IV 543, MM III 173, Pok 1171 un 1174,
Vr 669, ЕСУМ I 362, Пр I 303, Ц 66, ЭСБМ II 326, ЭСРЯ I3 72
veseris, apv. vesers [v<fs$rs], vesars [^] Aizguvums, no ig. vasar
vai lib. vazar 't.p (s. vasara), kas savukart no ir valodam,
sal. ave. vazra* 'IjHis; Mitras ierocis’. Latviesu valoda aizg.
minets 17. gs. vardnicas. vesers (Mane I 83 Elg 1 227 Lj 338).
18 gs. пипё1аз paralelformas vesers, vesars (St I 356), 19 gs.
veseris (V 1 247)
Buck 596, Ket 472, Magiste 3748 M-E IV 544, SKES 1665,
Zeps 1 204
vesma sk. vess.
vess [vijss]; Is. vesiis 't.p.’ Tas pasas cilmes ka vejs (sk.).
Pamata ide *ye- 'pust, dvest’ ar s saknes paplasinajuma, no ka
b. *yesus / *yesas > la vess. Sal. si vasah 'smarza’, h waas
'smarza migla’.
Tas pasas cilmes ir verbs vest [e] 'tapt vesam; (apv.) smagi
elpot (Is. vesti 'tapt уёбат’), parasti atv. atvest, savest. Kauz.
vesinat [ё] (Is. veslnti ' (at)vesinat, (at)dzismat )
Atv. vesma [§], apv. [ф2, §2] 'vbja pusma, auksta pusma,
dvesma’; sal Is. vesme 'vesa, enama vieta apv vesma dzes
trums, vesums’. No vesma atv. vesmot [uo].
В I 335, II 34 un 435, M E IV 570, MM III 197, Pok 83
vest; Is vesti 't.p.; precet’, pr west, kr., ukr. вести (tag. веду,
ssl vesti, vedy), bkr. eecyi 'vest’, bulg. водя 'vedu’, c. vesti, p
wiesc 'vest’, go. ga wadjon 'saderinaf, he. huet 'vilkt’, si vadhuh
"ligava, jauna sieva’ (*vadh- 'vest, precet’). Latviesu verba sa-
pludusi divi dazadas cilmes vardi.
1 Pamata ide. *yedh- 'vest, precet’ > b: *yed-, no ka *yed-ti
> *yesti > la. vest. Ar saknes patskapa miju iter, vadat, ar
nozimes variejumu vadit un vedindt. Refl. arh. vesties 'dzemdet’:
«ta vedes savu pirmu deiu» (Mane 4i 48) Musdienu valoda
atv. vesties 'izdo ies, veikties, klaties’: «kas labi grib, tarn labi
vedas» (M-E IV 545), «ar darbiem vedas labi», «ka tev vedas?»
un Tisinaties’: «runas nevedas», «nevedas Olipiem sava starpa
515
veste
nekada valoda» (Kaudzites. Mernieku laiki (1879), 1980 218).
Atv. uzvesties 'iztureties’.
Arh. vest 'precet’: «kur tape ta meita vesta?» (— aizpreceta,
St I 350). Sads varda lietojums уё! 19. gs. (U I 337). No ta
«vedama meita»— sieviete precibu gados; sal., «tas skaitlis no
pieaugusiem viriem un vedamam meitam atkal vienlidzigs top»
(M. Stobe — LGGr 1797 1 19). Folklora: (tautu meita paSa)
vestava (vesana, vestuve, vestene u. c.) 'nobriedusi precibam’.
Arh. vedlbas 'kazu brauciens (uz vira majam); svimbas, mielasts
pirms sa brauciena’
No vest subst, vediens, vedums, ar saknes patskapa miju
vads (. pavada), novads.
Narev. weda ’cejs’ no verba, kas radmecigs ar la. vest
(<L *vedti)
2 . Pamata ide. *yegh- 'vilkt, vest’ X> b *yez-, no ka Is. vezti
'vest (ar transportlidzekli), vilkt (par zirgu)' Ari latviesu valoda
bijusi forma *vezt ('vest rates, vezuma’), kas sapludusi ar vest,
un vardnicas so verbu parasti trakte par vienu polisemisku
vardu. Tas pasas cilmes ka *vezt, Is. vezti ir kr. везти, (tag.
везу; ssl. vesti, tag. vezp) 't.p.’
Folklora vel verba *vezt arh. formas (es) vezu, pag. vezu:
«Tilu tiiu! buku buku! Sievu vezu vezuma, Pats teceju kajipam,
Stabultipas taisidams» (H.Dz 2181), «. Simtiem vezu zelte-
nisu, No tautam lasidama» (LI^Dz 593).
Verba *vezt iter tagad formas zipa pieskapojies vest itera-
tivam — vadat: «vadat mantas» blakus «vadat bernu pie rokas».
Atv i ar senako z- ieguvusi atsljirigu nozimi: vazat, vazankis.
Iter., kauz. vezinat 17. gs. (Firekeram ar noz. 'likt sevi vest’—
M E IV 546, sal. Is. vezinti 'vizinat’) bet musdienu valoda ar
saknes patskapa miju vizinat. Vairaki autori to izskaidro ka
saknes redukcijas pakapes vokalismu, bet J. Endzelins doma, ka
tas ir atv. uz lidzibas pamata- «Tatad formas ka vizinat u. c.
. . var but radusas pec verbu dzirdinat, pirinat u. c. parauga»
(E 1 49).
Senakais z an atvasinatajos substantives vezums (. ve
durns) un vazas.
Sk. an: vadit, vads3, vazat, vazas, vazot vedekla, vezt,
vezums, vizinat.
Buck 711, E IV2 336, EF 2 1231, Euler 1 59, Fei 208, KK 29
195, Mach 685 un 688, ME IV 544, MM III 136, Pok 1115,
Sanders 168, T 344, Ti I 272, Zinkevicius 1 20, 2 81, Варбот Эт
1965 199, Гам Ив 3 723 un 942, ЕСУМ I 363, Ив 12 13, Пр 1 69 un
79, Ф I 284, Ц 66 ЭСБМ II 95 ЭСРЯ 13 74
veste Aizguvums, no v. Weste't. p ’, kas savukart no fr veste <. lat.
vestis 'apgerbs’. Pamata ide. *yes- 'gerbt’. Vards aizguts lat-
viesu valoda 18. gs. beigas vai 19. gs sakuma G. F. Stenders
v. Weste vel tulko ar vardu kamzole (St II 697), bet 19. gs.
17"
vests
516
sakuma veste jau literatura (LA 1822 24), velak vardnicas (V
1 141, 2 248, U I 338).
KI, 855, M E IV 546, Pok 1172, W-H II 775, Zev 2 215 un 232
vests [vests], arh. veste, vesta. Aizguvums; no skr. в'Ьстъ 'zipa,
vests; zime, signals; (dsk.) jaunumi, valodas’ (kr. весть 'zipa,
vests’) < *ved-tb Pamata ide. *yeid- 'ieraudzit, redzet’, no ka
an la. viest 'manit, jaust; redzet’ (sk. viedoklis). Aizg. minets
17. gs vardnicas: veste (Mane I 39), vests (gen. s, Fiir 2 526),
vesta (Lj 333) un tekstos: «mums si уёз1е jir atnesta» (Mane
4| 62), «laba no ta|as zemes» (G1 1 1195). Verbs vestit
(< skr. вЪстити); 17. gs. atv. savestit 'sasaukt, saaicinat’ (Fiir
2 526). 17 gs. an vests (gen. -a), vestis 'zipnesis’ (Mane 1 39,
Fur 2 526, Elg 1 302, Lj 333), vest(e)nieks, vestnesis («liela
kunga vestenieks» - v. ein Gesandter, Mane II 402; «keni^a jeb
lielakunga vestnesis (vestnieks)», Lj 333); sal. skr. вЪсткикъ
'vestnesis, zipnesis’ G. Elgers tulko lat. legatus nuntius ar
sinonimiem «vestnieks, vest’devejs, vest’nestajs» (Elg 1 414)
un «gramat(as) nesajs* (415); vipam ari atv. vestnieciba (lat.
legatid, Eig 1 608).
Sk. an vestule, vesture
EF 2 1243, KK 13 149, M E IV 571, Pok 1125, Roze 1 63,
Пр I 108, Ф I 304, Ц 67, ЭСРЯ b 75
vestule [vestule]. A Kronvalda jaunvards (1869), kas atvasinats
no verba vestit (sk. vests). Jaunvarda formu letekmejis gr.
epistole 'vestule, piesutita zipa, pavele’ (Кг I 428, 11 295).
Neieviesas Kronvalda vienlaikus ieteiktais atv. vestuleties 'ko-
respondet’ un ar to saistitie vestulesanas, vestulejums, vdstuhba.
Lidz tam ar noz. 'vestule’ lietots apzimejums «(rakstita)
gramata» (St II 156). Nav ieviesies «Peterburgas Avizu» (lai
kam J Alunana) 1862. g. ieteiktais vards breve no it. breve 'iss
raksts', kam pamata lat. brevis 'iss’; tas pasas cilmes ir v.
Brief 'vestule (Roze 3 280).
Buck 1287, M-E IV 571
vesture [vesture] A. Kronvalda jaunvards (1868), kas atvasinats
no verba vestit (sk. vests). Jaunvarda veidosanu ietekmdjis gr.
historta 'aplukojums, petijums; vests; atstastijums, vesture’;
vardu historija Kronvalds min ka vestures sinontmu (Kr 1 615,
II 308). Vipa ieteikts ir ari atv. vesturnieks (I 276).
Lidz tam ar nozimi 'vesture lietoti apzimejumi stasti, pasau
les stasti (sal. v. Geschichte 'stasti; уёз!иге’) un 19. gs. vidu
an no krievu valodas aizgutais apzimejums istorija (кг. история
V 1 193)
M IV 44, M E IV 571
vetit [vetit]; Is. vetyti 't. p.; atri dzit, izdzit (u. c.)’. Tas pasas
cilmes ka vejs (sk ). Pamata ide. 'pust, dvesf, no ka atva-
sinats verbs b. *y.eti > la. *vet, kura iter , kauz. ir vetit blakus
paralelajai formai vedit (sk vedinat). No noz 'pak|aut vejam’
517
vezt
_► 'tint, sijat veja’: «vetit labibu», «vetit miezus, rudzus». No
intrans. vetit 'vejot’ refl. vetlties: «Es neiesu [auzu de] Vejipa
vetities (var.: vedeties)» (LD 8933). Blakus verbam vedinat ir
arh. vetinat 'vetit, vedinat’ (St I 354).
Atv. аё1иае [§] 'ierice vetisanai; vieta, kur veti’: «te pus vejs
ka vetuve» (A. Brigadere— M-E IV 572). Atv. veteklis [ё], apv.
vetikle, vetiklis u. c. 'v5tijamais siets; vetijama iapsta; vetijama
labiba’. Sai lat. vannus (< *uat-nbs) 'veteklis’. Dazas valodas
ar -t- atvasinats veja nosaukums: si. vatah, ave vato.
EF 2 1232, M-E IV 572, Pok 81 (84), T 345
vetra [v^tra]; Is. vetra 't. p.’, pr. wetro [vetro] ’vejs’, kr. ветер
(ssl. vetn), bkr. вёцер, ukr. в nep, bulg. вятър, i. vitr, p. wiatr
't. p’, ssk. vedr (germ, wedra-), sav. wetar, ssak. wedar, a-s.
vwder 'vejs, laiks’. a. weather, v. Wetter ' (meteorologiskais)
laiks’. Pamata ide. *ye- 'pust, dvest’ (no ka ari vejs, sk ) ar
pied, -tra- (kam ir daritaja nozime) *yetra- > la. иё1га.
В I 335, II 647 un 651, E IV2 336, EF 2 1232, KI 855,
Lanszweert 173, Mach 692, M E IV 572, Oxf 996, Pok 81 (84),
T 345, Tr VIII 131, Vr 649, Гам-Ив 3 425 un 677 Ив 12 167,
Ф I 306, Ц 67, ЭСБМ II 109, ЭСРЯ I3 77
vezda — sk vezt.
vezinat 'vizinaf— sk. vest, vizinat.
vezis [vezis]; 1§. veiys 't. p.’ Par varda cilmi un radniecibu ir
dazadi uzskati. To saista ar la. vezet 'strauji (uz vienu un otru
pusi) virzit’ (Endzelins), ar Is. vbzti 'vazt, segt’ (Buga; la.
vazt), ar si. vahyaki, vahakafy 'kads indigs kukainis’ (Petersons;
noteikti noraida Mairhofers; ar so vardu vienas cilmes ir per
siesu gaz 'kniebles’)
Iespejams ari cits varda cilmes risinajums: saistijums ar la.
vezt 'virzit, vilkt (sanis, atpaka|)’ (sk. vezt). Vezim ir raksturiga
vilksanas atpakaj, ari priekskaju vezesana Sads risinajums ir
tuvs J Endzelina viedoklim.
Vel cits varda cilmes risinajums ir ta saistijums ar vardu
zivs (sk.) (K)
В III 216, EF 2 1235, M E IV 574, MM III 198
vezt [vezt] apv. [e2] 'virzit, vilkt (sams, atpaka|) (apv.), liter,
atv. atvezt '(strauji) atvirzit (piem., roku sitienam)’, iter, vezet
[vezet]: «vezet izkapti», «slaidi vezeja sitamuo atpaka], lai
trieciens butu juo stiprs* (J. Jansevskis - M E IV 573). Pamata
ide. *yegh- 'kustinat, vilkt, braukt, vest’, no ka ari la. *vezt
(sk. vest), vezums (sk.). Saknes skapumija *yegh- > b *y.ez
> la. vez-, verbs vezt. No iter, vezet refl. vezeties: «vips vez5jas
it ka uz sisanu» (M E IV 573). Subst. atveza [$] (apv.)
'atveziens; vieta, kur atvezties, (parn.) briva vieta, telpa’: «nav
nekadas atvezas, kur iet un kur but» (E H I 181). No vezt ari
subst vezda [v^zda] (Is. vezdas 'nuja, milna’).
vezums
518
No ide. *uegh- ari go. wegs 'brazma, vi|pa sitiens, (dsk.),
vi]pi’, say. wag 'sakustinats udens’, v. Woge 'vilnis, banga’.
EF 2 1234, KI 866, ME IV 574, Pok 1118, Tr VIII 223
vezums [vezums], Is. vezimas 'rati, vezums, vesana’. apv. vezmuo
'vedums, sainis’. Pamata ide. *uegh- ^vilkt, vest’ > b. *gez- > la.
vez-, no ka bijis verbs *vezt, kuram atbilst Is. vezti 'vest (ar
transportlldzekli), vilkt (par zirgu)’. (Sk. vest.) Sal ari citu
radu valodu atbilstosos vardus: kr. везти, c. vezti, p. wiezc
'vest (ar transportlidzekli)’, si. vahati 'brauc, ved, velk; prece’,
lat. vehere 'vest, vilkt; braukt, jat . No *vezt pag celma atv.
vezums ar sakotnejo noz. 'vedums’ (par lormu sal. vest, pag.
vedu : vedums). Apv. vezms, dem. vezmelis, vezmelis.
EF 2 559, 1235 un 1236, Mach 688, M E IV 547, MM III 177,
Pok 1118, Пр I 69, Ф I 286, Ц 63, ЭСРЯ I3 39
vica; Is apv. vycas 'vitola rikste’, vyce 'pita supu|a liksts’, kr. apv.
вица 'lokans zars, rikste; karts; no zaripiem pita virve’, p. wic
'rikste vica’ (: wic 'vit, pit’). Pamata ide. *yeik : *yik- no
saknes *yei- 'griezt, liekt’, no ka ari vit (sk.). No sas saknes
atvasinatie vardi biezi ieguvusi noz. 'lokans zars; strauja, lokana
kustiba; veikls, straujs’ (sal. veikt, veikls).
No saknes zudumpakape la. apv. vikt (tag. (es) vicu, vikstu)'
'liekt, piek]aut; pieliekties, piek|auties’, no ka vicinat 'supot,
vicinat’. Ka bijis an subst. *vica 'lokans zars, kluga’ (Is vyce),
rada apv vicele, vicitis 'mazs grozips’ (isteni: 'klilgu grozips,
pits grozips’).
Tas pasas cilmes ir atv-i ar isu saknes patskani: vica
(< *yik-fa-), vicot [uo], vicinat. To pamata ir bijis verbs *vikt
'liekt(ies), strauji locit(ies)’, no kura saglabajies iter. apv. vikot
[uo] 'naigi stradat’: «tagad nematies vikuot, ka varam visu sienu
savakt, катёг vel nesak lit!» (M E IV 584; verba pamatnozime
laikam 'locities’).
Pec cita uzskata (Endzelins) vards vica ir aizg. no krievu
valodas. К
E I 103, EF 2 1237, M-E IV 575, 577 un 638
vicele 'divrici’— sk. cells.
vicele ’vacele’— sk vacele vica.
vicinat — sk. vica
vicinat 'supot, vicinat — sk vica
vicitis 'mazs (pits) grozi^s’— sk. vica.
videt 'but (tikko) saskatamam’— sk nenovidigs, viedoklis.
vidinat - sk. vit.
vidus; Is. vidus 'ieksiene, lekspuse, vidus’, pr widus 'zabaka vile’
Vards izveidoj es no sena apzimejuma 'mezs, kas atdala novadus,
kas atrodas starp novadiem’ Par noz. parnesumu ’mezs’ —
vidus’ sal. la. mezs кг. шежа 'eza’, apv 'robeza; mezins’,
между 'starp, starpa’, v Mitte 'vidus’ Pamata ide. *yidhu- 'mezs,
koks’, no ka ari seniru fid 'koks, malka, mezs’, ssk vidr 'mezs,
519
vidus
krumi; koks, stumbrs, ba|l$is, masts’, adj. 'tals, plass, liels,
plats’, a-s. widu, wudu 'mezs, krumi, koks’, a. wood 'mezs,
koks, koksne’, sav. witu, wiio 'rnalka, koksne’. Ide. *ifidhu- > b.
*uidu-, no ka la. vidus. Ide forma laikam no *ueidh : *}adh-
'daht, Sljtrf, kas sakotneji ir saliktenis no *ui- 'Sfcirti, daliti’ (no
ka an viss, sk.) un *dhe- 'likt, novietot’ (no ka an la. det, sk.).
Vards vidus jau sen ieguvis noz. 'novads, apvidus (St I 357)
laikam no sakotnejas noz. 'apdzivota vieta, kas atrodas mezu
masiva starp novadiem’; sadai apdzivotai vietai izplesoties, vidus
ieguva parn. nozimi 'apdzivota vieta —► 'nelieis novads’. Ar noz.
'novads’ vards lietots vel 19. gs. beigas: «tikai maz vidos |audis
jau tikta| attistijusies . . » (Vensku Edv. Par so un to, 1894 42).
Liter, valoda to aizstajis apvidus, kur ap- laikam no varda
apctems 'vairaku lauku maju kopums; apdzivota vieta ar apkai-
mi’. Par noz. vidus 'apvidus’ sal. ari puse 'apvidus’ («musu
puse»).
No vidus atv. subst. viducis 'vidus («darza viduci»), viduklis
veders («pieliku. pilnu viduci», M-E IV 579), apvidus («|audis
pienaca nuo tajiem viduciem», turpat)’; forma laikam sens dem.
(E 1 360, R D 1 288). Atv. subst. viduklis (apv. vidilklis,
vidoklis [uoj). Adj. arh. vidusks, ko aizstajis apv. vidisks (vi-
disks), bet liter, parasti videjs, viduvejs Bijis ari adj. vidujads,
ko aizstajis videjads.
Verbs vidot [uo] (apv.) 'uzpemties starpniecibu, but starp-
niekam’, no ka arh. vidotajs (an videtajs, Lj 344), kam blakus
viddtajs = vidunieks (Elg 1 417). Laikam к-celma formu 1е1ектё
vards parveidojies par vidutdjs (ari vidiltajs; pret sim formam
К Milenbahs, M III 20, un J. Endzelins, E 2 34, sal. III2 36).
Sada forma an G F. Stendera rakstos, piem. «vips ir tas zeligs
v dutajs» (St 4, 2. izd. 269).
Blakus formai vidus apv. vids. Sada forma ari 17 gs. J Lan
gijam, kas to kvalificejis ka adverbu (v. mitten). Subst (v.
Mitte) vipam ir ne tikai vidus, bet an vidums (Lj 344), kas
prezumd attieciga adjektiva bijumu (vids?).
Ar vidus saistami vardi Vidzeme, vtdzemnieks. 17. gs salik
tepa pirmais vards beidzas ari ar patskam Vidu zeme («Wyddu
Zemme, latwaeszu zemme», Elg 1 116, «Weddu-Semm», P. Ein-
horns, 1649), Vida zeme («Widda-semme», Lj 344 ar a no
apv. vids). Par varda Vidzeme cilmi ir daudz skaidrojumu: gan,
ka ta ir zeme vidu starp Igauniju un Kurzemi (Einhorns, Slen-
ders), gan — vidu starp Krieviju, Poliju un Prusiju (Lj 344)
gan — ka vid- no vend- («vendu zeme», RKr II 103) vai no
vidiem, ko pie Vislas piemin 6 gs. gotu vesturnieks Jordans
(Koskinens, Millenhofs, Olavs). Vairaki autori saistijusi Vidzemi
ar Indrilja Livonijas hronika mineto Idumeju (Ydumea), identi
ficejot to ar lib Vidumo, Vidurna (vidii-md, vidii-ma; sadu iespeju
vidzinat
520
piemin Koskinens). Tada gadijuma salikteija otra da|a ma (lib
mo, ma, ig., s. maa 'zeme’), bet pirmaja da|a redz formu no s.
vito, vita 'liks, liekts’ (Trusmanis) vai lib. Ida 'zieme|austrumi’
(Bilensteins). «Lidz ar to Vidzeme sakotneji bija isteni «Ziemej-
austrumu zeme», no Rigas raugoties. . . Yduma (Viduma) un
Vidzeme apzimeja sakotneji nelielu, ar tagadejo Straupes draudzi
identisku novadu» (Bielenstein 71, 73). Sadam uzskatam pie-
vienojas ari R Erglis, gan atzistot vardu par latviesu cilmes —
no vidus: zeme starp libiesu un letga|u novadiem. Pec cita
uzskata (Augstkalns) Vidzeme ir atv. no vidzemnieks, kas at-
bilda Iv. binlandescher ’iekszemnieks’ un apzimeja ienaceju Riga
no laukiem (no «zemes»).
Balstoties uz A. Bilensteina argumentiem, J. Endzelins no-
rada, ka vards Vidzeme laikam sakotneji izveidojies libiesu
apdzivotaja juras piekraste un apzimejis libiesu teritoriju zemes
ieksiene (vidus zeme; M-E IV 581). V Dambe pievienojas uz-
skatam, ka *Idurnaa (Idumeja) var but no *Vidumaa, bet piebilst:
«iespejams, ka sakne vid- varda vidus sensenis ir bijusi ar
kadu citu nozimi, jo . . atbilstoss seniru vards fid ir 'mezs’» (JA
1972 17 19).
Sadus apsverumus balsta vairaki apstak|i. G. Elgerarn Vidu
zeme ir ne tikai Vidzeme, bet atbilst ari p. odmorze 'apvidus,
kas nav pie j bras’, lat. meditullium, mediterraneum 'zemes vidiene
(Elg 1 316), ko lietuviesu valoda lidzigi tulkoja 17. gs. autors
К Sirvids (Widuzieme, DTL 248) Ari priisu teritorijas Sembas
(Sembijas) no jilras attalaka da|a 13. gs. dokumentos ir Vidland
(ar -land ka tulkojumu no pr. semme 'zeme’); sal. Withlandia
Vidzeme’ Alberika hronika 13. gs Sada nozime vareja but vietv.
Vidzeme pamata. Savukart jedziens 'zemes vidiene’ ('apvidus,
kas nav pie juras’) vareja saistities ar 'mezi, mezu masivs’.
(SaL an Vidrizi tag. Limbazu rajona: ssk. vidr 'mezs, kru
mi’.) (K)
A Augstkalns — LVIZ 1940 2 249—254, В II 337, III 558,
Bielenstein 70 74, Buck 863 un 1307, E I 499, Eckert — Balt
III 63, V. Dambe —JA 1972 17 18—19, EF 2 1238, R. Erglis —
LVIZ 1939 4 559 580, Jeg 7 75, Ket 485, M III 20, Maziulis
6 310, M E IV 580, Nitipa 187, Oxf 1012, Pok 1127 un 1177,
Schmalstieg 2 84, Vr 660 Георгиев 93
vidzinat [vidzinat], apv. vidzinat. Lidz ar formam vidzet, vidzerel,
vidzufot [uo] atv. no putna balss atdarinajuma vidz(u)! Para-
leli ari formas ar e sakne (vedzeret M E IV 251). Ar ide. *yi-
skapu vardos sal. Is. vyturys 'cirulis’ un lat. vitulari 'gavilet,
siavet, uzsakt dziesmu; but liksmam’ Ar siem vardiem sal. an
la. viterot [uo] (viteret, vitarot [uo] u.c.) un vivafot [uo]
(vivefot [uo], vlvinat), kas apzime ne tikai putnu balss skapas,
bet an dziedasanu, gavilesanu: «Es dziedaju, man skaneja, Es
maceju vivinat» (LD 869, 4 var.)
521
viegls
M-E IV 581, Pok 1176
viebt [viebt]; Is. vyburti, vyburioti 'supot, iet supodamies; vedinat
(asti)’, norv. apv. veipa 'tistit; patagu vicinat’, vav. weifen
'vicinat, tit’, vlv. wippen, vav. wipfen, wepfen 'lekt, lekat’, lat
vibrare 'kratit, vicinat; tricet, drebet’. Pamata ide. *yeib- 'griezt;
griezoties, Supojoties kusteties’ no saknes *yei- 'griezt, liekt’
(no ka an vit, sk.); b. *yeib- > ab. *yieb~, no ka la. viebt. Refl.
viebties; iter, vaibstlt [vaibstit], refL vaibstlties.
Sk. an vaibsti, vipsnat.
В II 432, EF 2 1236, M-E IV 433 un 652, Рок 1132, W-H II 780
viedet 'redzet’— sk. viedoklis.
viedoklis [vieduoklis] Jaunvards, kas darinats 19. gs. beigas. Par
varda autoru ir dazadi uzskati; minets К Kasparsons (K. Dra
vips) un Rainis (R Veidemane). Sis vards aizstajis agrako
apzimejumu «redzes stavoklis»; nav ieviesies tas pasas nozimes
jaunvards vadoklis [uo] (D I 487). Subst. viedoklis atv. no
verba viedet [viedet] 'redzdt, (ar piildm) saskatit’. Pamata ide.
*yeid- : *yid- 'ieraudzit, redzdt’, no ka ari Is. veizdeti 'redz5t,
skatit’, pr. widdai 'redzeja', кг. видеть, lat. videre 'redzet’ Ide.
*yeid- > ab. *yied- > la. vied-, no ka apv. viest (< *yied-ti)
'manit, jaust, redzet’; «gaisma tikkuo viesama» (M-E IV 671),
«se vareja ce|u viest» (E-H II 798) Tag. celma -s (viesu)
aizstajis agrako -z laikam horn, viest 'likt rasties, audzet,
izplatit’ ietekme. Iter.-dur. viedet.
Par paraugu jaunvarda darinasanai vareja noderet redzet
: redzoklis (viedet : viedoklis).
Adj. vieds 'gudrs, zinigs’ ir jaunvards, ko liter, valoda
ieviesis L. Laicens ar «Kalevalas» tulkojumu (1924).
Saknes skapumija apv videt 'but (tikko) saskatamam; ne-
skaidri (аг рй!ёт, taluma) redzet, saskatit’: «brunuos matuos
jau videja pirma sarma» (E H II 729), «gaismipa tikkuo svist,
un tikkuo var videt» (M-E IV 634). Liter, atv. pavidet 'tikko
manami (uz bndi) paradities’: «tumsa pavideja gaismipa», «man
likas, ka tur ёпа butu pavid€juse» (M-E III 140) Apv. an
trans, 'mazliet redzet, pamanit’: «te vips pavideja loga enu»
(J. Jaunsudrabips. Kop r., 1982, VII 308).
Sk. ari: nenovtdtgs, vei, velds, vizet.
Bl 6 201 un 227, Buck 1041, К Dravips —Ce|i XIV 48, E.III2
372, EF 2 1215, E-H II 794, M E IV 653 un 670, Рок 1125, T 357,
R. Veidemane — LM 1987 43, W-H II 784, Ф I 312, ЭСРЯ h 93
vieds 'gudrs, zinigs’ sk. viedoklis
viegls [viegls]. Varda laikam sapludusi divu ide. sakpu refleksi.
1. Vards ir tas pasas cilmes ka liegs (sk.). Pamata ide.
*leg?h- 'viegls, veikls’, ar n infiksu *leng^h- > b. *lengy- > la.
*liegv-s, no ka (elidejot v) liegs Laikam vairoties no neertas
izrunas, jau agraka varda attistibas posma (*lengyas >
*lengvs) notikusi metateze; *yengls > viegls. Citadi J Endze
vie la
522
tins: «viegls varbut no liegvs» (E la 168; gramatikas latviesu
izdevuma sa teikuma nav); viegls senak lieg(v)s (E-M 15 30).
E Frenkels: sada etimologija nav drosa (ta ari S. Karajuns).
2. Pamata ide. *yeig- no saknes 'griezt, liekt’; ab. *uieg-
*&ig-, no ka ar pied. -Io- la. viegls, Is. apv. viglas 'atrs, veikls,
mundrs’ No tas pasas saknes sav. wihhdn 'lekt, dejot’, zv vicka
'sad tad kusteties, supoties’. (Sadu cilmes risinajumu devis
K. Buga, noradot an uz tas pasas saknes atv. veikls. So
etimologiju atbalsta J. Endzelins, M-E IV 654, un E. Frenkels.)
Noz. parnesums 'atrs, veikls’ -► 'viegls’ ir iespejams; sal. dazus
savienojumus, kur viegls ’veikls’: «viegls dejotajs», «viegla ka
stirna» (ME IV 654), «Teci, manu kumelip, Vieglajam kajipam»
(LT 5692).
Atv. verbi (at)vieglot [uo], (at)vieglinat.
В I 292, Buck 648 un 1073, E la 168, EF 2 355 un 1248, M-E
IV 654, Pok 1130
viela [viela]. A Kronvalda jaunvards (1868), kura darinasanai
paraugs bijis gr. hyle 'mezs, malka, koki; viela, та!ёп]а’. Formas
zipa vards pieskapots Is. viela ’stieple’ (Кг I 641). 19. gs.
paralelforma viels (U I 332, V 2 244 BV 1873 34).
M-E IV 655
vien — sk viens.
vienmer — sk. viens.
vienmu|s [vienmu|s], Senaka forma vien(u)ma[s, kur vien(u)- ar
noz. 'vienadu’ (par so nozimi sal., «abi zeni vienu (= vienadu)
garumu») un -majs < -malts no varda mala (sk). Tatami
sakotneja noz. 'tads, kam ir vienadas malas’ -* 'tads, kas ir
viscaur vienada resnuma’. Sal. vienmalts (adj., subst.) 'vienada
resnuma (prieksmets) (St I 349). Piem. «kuoks, kam daudz
zaru, tas izaug tievuma, kam nava daudz zaru, tas vienmalis
(viena resnuma)» (Firekers — M-E IV 661). Forma vienmalis
> vienmulis laikam varda vientulis ietekme. Formas maipa
neietekmeja nozimi: «vienmulis trauks»— augsa un apaksa vie-
nadi plats (M-E IV 661). Izloksnes ar tadu pasu nozimi adj
vienmuhgs (vienmufigs): «kuoku, kam abi gali ir vienu resnumu
bez tesanas, sauc par vienmu|igu» (M-E IV 662).
Sal. Is. apv subst. vienmulis 'slaids stumbrs’, adj. vienmulis,
vienmultnts, vienmollnis 'visa garuma vienmerigi resns, cilin-
drisks’ (WLSch V 302). Formas un nozimes atbilstiba liek
domat, ka Is vienmulis ir aizg no latviesu valodas, kas sagla
bajis arh. nozimi. Ja tomer abas valodas vards un ta atv-i ir
mantoti, var domat an par arh. *mula 'mala’.
No nozimes 'tads, kas ir viscaur vienada resnuma’ —► 'vien-
merigs, lidzens’ («vienmujs lauks», M E IV 662) -► 'tads, kas
noris bez parmaipam; apnicigs’: «vienmujs brauciens», «vienmuja
dzive»
523
viens
Izloksnes vien(u)mals ari 'vientu|s, savrups’: «Nekopts klusa
meza mala Bruklenajs aug vienumajs» (M. Kaudzite. Dzejo|i,
1877 38). Si nozime ir vai nu parn. (varda vientu[s ietekme),
vai ari izveidojusies patstavigi (tautas etimologija), izprotot
varda saturu sadi: "tads, kas atrodas viena mala, savrup’. (K)
EF 2 1241, E-H II 796, M-E IV 661
viens [viens]; Is. vienas *t. p.’ Pamata ide. viet. *ei 'tas, vips’, no
ka ar pied, -no- atv i ar sakotneju adjektiva nozimi (Stangs).
Skapumija *oino-s, no ka pr. ains, go. ains (germ *ainaz), v
eins, a. one, seniru oin 'viens’, gr. oinds 'vieninieks (metama
kaulipa)’, lat. unus (<. *oinos). Austrumbaltu formas no ide
*etnos ar ieskapas p- *geinos > ab. *ifienas > la. viens.
Forma ar ei ir saglabajusies atv-os Kurzeme un Zemgale 17. gs.:
vein 'diezgan, itin’ («vips veip pakal»—vips ir labu gabalu
atpalicis, Lj 340), veinadi («weinahde») ’piemeroti; diezgan, itin’,
«veinads virs»— diezgan pravs virietis, «veinads puisis»— diez-
gan labi audzis jauneklis vai zens (turpat). Lidzigi ari K. Fi-
rekeram (M-E IV 525), no ka Langijs laikam pemis piemerus
(vai otradi). Ar senako ei ari Is. apv. vitveinelis 'viens viemgs’
(liter, vtevienas).
Par v- (u-) pievienojumu ir dazadi uzskati: varbut no kadas
partikulas *y-, *ye- (Fortunatovs, Endzelins, Frenkels), vai ari
sporadisks ieskapas lidzskapa pievienojums (Stangs; sal. ari
vins).
No *einos > psi. *1пъ ’viens’, no ka kr., ukr. один (ssl.
jedin-b, jedbn'b, psi. *edirtb, *edbrtb), bkr. адз1н, bulg. един, c., p.
jeden 't. p.’
Adv. vien < viena (sens nek. dsk. nom.), vienatd (no ka
19. gs. subst. vienatne, BV 1873 5), vienkart (< vienu kartu;
sal. Is. vienqkart 'vienreiz, kadreiz’). No adj. vienkartis loeiju
miem forma vienkarss. Adv. arvien [arvien], vienmer (par
nozimes izveidosanos sal. oset. iwdagyg 'vienmer’ no iw
'viens’ + dag no tat 'tecet’. tatad 'viena tecejuma’). Adj. vienads,
viemgs. Verbs vienot [uo].
Nolieguma forma ('neviens’) ide. valodas veidota divejadi:
vai nu no negaeijas partikulas + kas’, vai ari no negaeijas par-
tikulas 4- 'viens’. Ar 'kas’: Is. me kas (*neikas), kr. никто (ssl.
nik-bto), c. nikdo, p. nikt u. c. slavu valodas. Ar 'viens’: la.
neviens, Is. ne vienas, fri. neu < ne eu, ssk neinn < ne etnn
a s. nan, a. none < no 4- one. Dazas valodas no noz. 'neviens’
izveidojusies nolieguma partikulas noz. ne, ne’: sav , v. netn
'ne’ < *ne 4- an, lat. ndn 'ne’ < noenum < *noinom < *ne oi-
nom.
В П ^вг^Виск 843 un 937, E I 253, IV2 92 un 536. 1 481,
EF 2 1239, HF II 364, Jeg 2 99, KI 157 un 507, L Ill 127,
Lanszweert 102, M III 43, 4 54, Mach 219, Maziulis I 56, 1 54,
vientulis
524
M-E IV 664, Oxf 627, Pok 286, Ramat 121, Stang 1 276, T 3, Tr
II 145, Vr 407, W H II 174 un 821, Абаев 1 559, Пр I 639, Ф III
122, Ц 140, ЭСБМ I 83, ЭСРЯ I5 250, ЭССЯ VI II
vientulis [vientulis]; Is. apv. vientulis 't. p.’ Saliktenis, kura otra
da|a -tulis ‘tas pasas cilmes ka apv. tulat *iet gausi kust6ties’
(sk. tula). Tatad saliktepa sakotr^ja noz. ‘tas (tads), kas viens
pats gausi iet’. Vards vispirms attiecmats uz dzivniekiem (se-
viski putniem), kas zaudejusi .savu parinieku vai noklidusi no
bara vientulis putns ‘putns, ko citi pametusi vienu’ (Lj 339),
vientulis 'tas, kas no para palicis viens’ (Lg II 380, St I 349)
Pec tam attiecinajums uz cilvekiem un nedziviem objektiem: «vien-
tu|a mala» (St I 349) Adj, vientu[s (apv. vientuls), vientuligs;
atv. subst. vientulnieks (apv. vientulnieks).
Nozimes zipa vientulis salidzinams ar Is. viengungis 'vientu
lis’, kas laikam no *viengul(g)is, kur saliktepa otra da)a saistas
ar verbu gulet (tatad 'tas, kas viens pats gu|’; Frenkels).
Pec cita uzskata (Endzelins) vientulis var but apv. vienturis
't. p.’ parveidojums pec vardiem, kuri beidzas ar -ulis. К
EF 2 1240, Jeg 2 98, M-E IV 667
vieplis — sk vipsnat.
viesis [viesis]; Is. arh. viesis 't. p.’, viespats 'kungs (dievs), vald-
nieks’, vieses ‘apciemojums’, vie&eti ‘viesoties’, vais'es 'viesibas,
mielasts’, vaisinti mielot, cienat’, pr. waispattin ‘sieva’, kr. apv.
вёслина, весца 'neliels ciems’ (ssl. wsb ‘ciems’), skr. весь, c.
ves, p. wies, go. weihs ‘ciems’, si. vis- ‘ciems, mitne; cilts,
dzimta’, visati ‘ierodas, ienak’, vis pat ih 'majas kungs, ciema (dzim-
tas) vecakais’, vesah ‘iemitnieks, iedzivotajs, kaimips’, ave. vis-
'kungu maja, seta, ciemats’, oset. siaxs (<Z *visiahs) ‘znots’,
gr. oikos, apv. poikos 'maja, mitne, 5ё1а’, lat. vicus 'maju grupa,
ciems’. Pamata ide *peik- maja, apmetne’ no saknes *pei-
'griezt, liekt, pit’ (no ka ari vit, sk., tala senatne maju sienas
bija pitas un pec tam apziestas ar maliem), b. *peis- > ab.
*pie$- > la. vies-. Vards viesis senak paraleli lietots ka t-celma
un о celma vards (*viesis : *viesas), tapec ta locisana liter,
valoda ir neregulara. Dsk. viesis (ka i-celma vardam) sastopams
17 gs «tie viesis nebij cienigi» (Elg 2 110), «sie svest viesis
dara» (Mane 4> 113).
Nozimes maipa ‘maja’ —► 'ciemips’ notikusi ar saliktepa *vies-
pats 'majas kungs, saimnieks’ starpniecibu (kur pats 'kungs,
saimnieks’)- viesibu gadijumos ‘majas saimnieks’ bija an ‘cie
mipu saimnieks’, un lidz ar to saliktepa pirmo da]u vies uztvera
jauna nozink? Jaunas nozimes izviedosanos vareja ieteknkit an
verbs vieset, kas laikam bija sakurna 'iet (kada) maja’, no ka
apv. 'ciemoties, viesoties’: «vipi brauc jau piektuo gadu uz Upe-
niekiem у1е5ёЬ> (M-E IV 669). Par nozimju sakaru sal. si. vis-
'ciems’: visati ‘ierodas, ienak (maja, ciema)’ un la. ciems :
ciemoties : ciemins.
525
viest
Uz at§l$iribam vardu viesis un tie mins nozime 18. gs. norada
J. Lange: «tas ciemips»— ta latvietis deve savas kartas viesi;
ja tas ir svesnieks, tad saka viesis, t. i., citas tautibas cilveks.
(Lg I 258). G. F. Stenders norada, ka ciemins 'viesis no kaimi-
piem’ (St I 365).
17 gs. viesis minets ka kopdzimtes vards (Lj 339), bet 18. gs.
avotos an siev. viese, viespa (Lg II 381), folklora viesna, viesna,
viestna (LD 2199, 26549, 1; sal. Is. viesnia 'viespa’). Forma
viesna no senakas *vtesni pec gen. *viesnias > viesnas >
viesnas parauga. 18. gs. viesna ari 'dzires, sapulcesanas’ (St
I 349)
Atv. viesoties [uo] ir 19. gs. jaunvards pec ciemoties parauga
(V 1 104, 2 245, U I 333). A. Kronvalds ieteica verba aktlvo
formu viesot [uo] ar to pasu nozimi: «рёс pieci gadiem parnaca
dёls viesot (serst)» (Kr I 369). Pec parauga «iet ciemos»
darinats an savienojums «iet viesos» Ar nozimi 'iet viesos’ 17.
un 18 gs. viesibas iet (Lj 339), serst iet (Mane I 32, Lg II
291), ari sirot (St II 365, ar vienadu noz. ka- «5ёгз1 iet» un «iet
sersties»), ciematies (Lg II 397), apciemot (St I 365). Ar nozimi
'apciemosana' lietoti vardi pieieti, apraudzisana (Lg I 139),
apmeklesana, sirosana (St II 131).
Atv. viesibas ir sens vards: «tie sez labprat pirmaja vieta
viesibas» (Elg 2 38), «viesibas tu^t, viesibas lugt in aicinat»
(Lj 339). 17.—19. gs. ari vsk. viesiba (Elg 1 7, Lg II 381, St
1 350). Tam blakus 19. gs. darinats adj viesigs, sakurna ar noz.
'viesmiligs' (V 1 104), bet уё1ак tas valoda ieviesies ar noz.
'sabiedrisks, jautrs’ «viesiga sadzive» (D 1 486). Saliktepi
viesmiligs, viesmihba darinati 19. gs. otra ривё (V 3 63), jau
agrak viesistaba (V 1 104).
No saknes zudumpakapё (*peik- : *u'ik-), no ka an si. vis-
'ciems’, laikam la. vista ('ciema, majas putns’) un vietv. Visagals
('ciema gals’), Viski (kam pamata laikam *vistis 'ciemnieks’).
Turpretim Viesite no ide. *yeis > ab. *yies- Тесё1, 5а1есёГ
(Georgijevs).
Sk. an. eka, viesnica, vista.
Bl 6 179, Buck 1351, E IV2 332, Eckert 9 169, EF 2 1184,
1244 un 1255. Euler 1 38, Fei 558, HF II 360, Krahe 1 50, L III
127. Mach 684, M E IV 669, MM III 205, 223, 224 un 263, Pok
1131, T 363, W-H II 782, Абаев III 101, Георгиев 122, Ф I 305,
ЭСРЯ 1з 76
viesnica [viesnica]. Atv. no varda viesis (sk.), 19. gs. 70. gadu
jaunvards, К Valdemara (vai F. Brivzemnieka) darinats forma
viesnice (V 1 104, 2 245). Musdienu liter, forma viesnica «Baltijas
Уё51пе51» jau 19. gs. 70. gados. Agrakais apzimejums «viesu
nams», ari germ gastuzis (< Iv. gasthus, kam atbilst v. Gast
hans; St II 263, V 1 104, U II 316).
viesta [viest], apv. [ie2]; Is. veisti 'audzet (dzivniekus, augus),
viest
526
ieaudzet, iekopt (augus)’, pr. weisin (ak.) 'augli’, ssk. visit
'pumpurs, diglis, dzinums’, norv. vise 't. p.; kats ar lapam un
ziediem, aug|a aizmetnis’, sav. wisa, v. Wiese 'p|ava’. Pama-
ta ide. *peis- : *pis- 'digt, augt, plaukt’ no saknes *yet- 'virzi-
ties, doties taisna virziena; but sp6cigam’ (no ka ari vajat, sk.).
Ide. *peis- > ab. *pies- > la. vies-, no ka verbs viest. Nozi-
mes attistiba. 'digt, dzit (atvases, zarus)’ («kuoks vies ceru»,
«rudzi vies krumus», M-E IV 670) -► ’audzet’ (par augiem, velak
ari par dzivniekiem): «zemes krutis. . ziedus un skuostas, un
kukaipus vies», «viest trusus ir izdevigi» (turpat) -► ’izpla-
tit’: «viest gaismu». Attiecigi no refl. viesties nozimes 'augt,
plaukt’ (« .. pie veca vitola, zem kura agrak kalves viesas»,
A. Austrias. Noputas veja, 1921 91; «Lai viesas man telites Ka
liepipas krumipa», LD 16455) izveidojas noz. 'vaisloties, attisti-
ties’ («te bites labi viesas», Lg II 381) -► 'izplatities’r «Siltie
stari siltiem vijpiem Viesas . . |auzu sirdis» (Rainis. Kop. r„
1948 II 376).
Blakus agrak lietotajam atv. refl. ieviesties 19. gs. darinata
aktiva forma ieviest: «Un darza zeme tauka Daudz stadi ieviesti»
(A Pumpurs (1869) — Raksti, 1925 I 191), kas valoda dzi|ak
iesakpojusies tikai 20. gs
Sk. an: vaisla.
Buck 375, E IV2 335, 1 465, EF 2 1214, M-E IV 670, Pok 1133,
Vr 668
viest manit, jaust, redzet'— sk. viedoklis.
viesulis [viesulis], apv. [ie, ie2], viesuls, viesals, viesol(i)s [uo];
Is. viesulas 't. p.’, kr. вйхорь, вихрь (skr. вихърь), bkr. eixap,
ukr. вихор, bulg. вйхър, c. vichr, p. wicher 'viesulis, virpulis’.
Atv. no verba *viest 'griezt’, ka pamata ide. *pei- 'griezt, liekt’
(no ka an vit, sk.) ar s saknes paplasinajuma. Ide *peis- > ab.
*pies- > la. vies-. Izloksnes ari formas ar senako ei sakne:
veisols [veTsuols], veisolis [uo], veisonts [uo] '(mazs) viesulis’.
Varda sakotneja nozime ’vejs, kas griez virpuli; virpulis’.
Sal. apv. viesuls 'virpu|a stabs’ (P-K 84) Varda saknes nozimi
'griezt’ labi atspogujo an apv. veisolis 'maza viesuja puka, kas
gluzi rama laika pekspi sacejas un gruzus ripki griez’ (M-E IV
525).
В II 33, EF 2 1243, M-E IV 671, T 345, ЕСУМ I 386, Пр
I 87, Ф I 324, ЭСБМ II 167, ЭСРЯ I3 112
viesna — sk. viesis.
vieta [vieta], arh. viets (Elg 1 68); Is. vieta ’t.p.’, кг. витать
'dzivot, uztureties’, c. vitati, p. witac 'sveikf. Pamata laikam ide.
*pei- 'griezt, liekt’ (no ka an vit, sk ) ar t saknes paplasinajuma.
Ide *p.eit- > ab *y.iet-, no ka *uietd > la. vieta.
No ide. *ueit atvasinati substantivi ar noz. 'kas liekts, lo-
kans’ —► 'liekts, lokans zars’ -* 'zars’; sal кг. ветвь (ssl vetvb)
zars’ Saknes skapumija la. apv. vite, vitis 'vijtgs stiebrs,
527
vietet
laksts, stiga’, Is. vyfis 'nkste’. 17. gs. apvlts ar setu apdarits’
(laikam <- ar zariem apspraudits’ vai 'ar sapitiem zariem iezo-
gots’; Elg 1 329). No sejienes laikam varda vieta sakotneja
nozime 'ar iespraustiem vai sapitiem zariem iezimets, apzogots
laukums’; sal. «darza vieta» 'iezogots darza laukums’, «ma
jas vieta» 'ekas ar apkart6jo iezogoto laukumu’ «Kalna man
majas vieta» (LD 26551, 6). No sadas nozimes ar visparina-
jumu izveidojusies varda vieta diezgan sazarota musdienu se-
mantika.
Varda vieta nozime 'gujasvieta, gulta’ ir sena, ta paradas
folklora un jo biezi ieprieksejo gadsimtu literatura, piem : «Kas
manam arajam Sovasar vietu (var.: gultu) taisa?» (LD 16532
var.), « . abas parejas kaktes bija ievietotas abu muizas kalpu
lielas gultas jeb vietas, ka vipas toreiz [19. gs. vidu] sauca»
(M. Remits RM inv. 33636, 1 13) Si nozime izveidojusies
laikam no senatne gu|asvieta noklatiem mikstiem, lokaniem za-
riem. Savienojuma «taisit vietu» vardam taisit ir senaka noz.
'lidzinaf.
Atv. verbs vietot [uo], parasti ar priedek|iem — ievietot, no-
vietot u. c. Adj. vietejs, vietigs (arh. 'derigs sava vieta; vietejs’,
musdienu valoda parasti saliktepos, piem., ietrvietigs). Adv.
vietam ir sens dsk. instr., kam blakus jaunaks atv. vietumis pec
tadu vardu ka retumis parauga. Atv. subst vietnieks.
Gramatikas termins vietniekvards ir J. Neikena darinats
(«vietnieku vardi», Vacu valodas maciba, 1850 I 21), salikteija
forma no 20. gs. 30. gadiem. Nav ieviesies J. Alunana leteiktais
aizvards (Al II 297).
Buck 830, E 1 603, EF 2 1246, M II 59 M-E IV 672, Pok
1122 un 1123, T 345, Мельничук 4 114 Ф 1 306, Ц 67
vietet [vietet], apv. [ie2] ’pert (parasti ar pirtsslotu)’; Is. vantauti
'vakt zarus pirtsslotai’. Pamata ide *y.ent- no saknes *yen-
'sisf (kas savukart laikam saistama ar *yd- 'sist, ievainot’, no
ka la. vats, sk.) No *yent- > la. vent-, no ka apv. vente 'S^ila,
kilis, sitamais’, ventet [en] 'sist', parn. 'strauji, specigi ko dartf,
ar saknes patskapa miju vante [an] 'sfcila; malkas skaldama
vale’, vantet [arr] 'sist, pert; test, sviest, gazt (u. c.)’ Formas
ar neparveidotu -en-, -an kursiskajas izloksnes, no kunenes
da]eji ari citos apvidos.
No *yent > viet- verbs vietet. Sa verba un dazu radniecigo
vardu nozimi varbut tetekmejis horn. b. *y.ent- 'griezt, pit, vit,
verst, grozit’ no saknes *yd- . *yen- 'griezt, liekt’ (no ka la.
vandit, venteris). Pec cita uzskata (Endzelins) vietet un venteris
ir vienas cilmes kam pamata 'nkste, sist’, vel рёс cita (Buga)
so vardu semantikas pamata ir 'liekt, likt, vit, pit’
Sk. ari; ota.
В II 661, III 172 un 187, EF 2 1196, M E IV 473, 538 un
674, Pok 1109
vigrieze
528
vigrieze [vigrieze], apv. vigriezne u. c.; Is. vingiarykstk,
vingriorykste *t. p.’ Vards ir slpetams saliktenis, kura vigr
< *vingr ir tas pasas cilmes ka vingrs (sk.), bet varda
nobeigums (laikam izskapa -iste; par izskapu sk. varaviksne)
parveidots tautas etimologija dazadas formas, g k. pieskapojo-
ties augu spiraliski savitajam auglenicam un auglisiem. No -ist-
> -ikst- lietuviesu formas ar -rykste; la. apv. formas ar -iekst-
pieskaqotas vardam rieksts : vigrieksts [vigneksts ] Dazas
apv. formas ar vl- > vij-: vijgriezne, vijgrieze. Disimilacija
*vigrikste > apv. vidrikste; lidzigi izveidojusas formas vidrtek-
sne, vidreksne, vidriksni u. c.
В II 326, E III2 406, EF 2 1223, M-E IV 583 un 635
vige [vTge], Aizguvums; no vlv. vige 't. p.’ (v. Feige). Vards ir.
pirmside. cilmes. No lat. ficus, apv. figa > sav., ssak. figa, no
ka vlv. forma. Aizg. ieviesies latviesu valoda ar Bibeles fragmentu
tulkojumiem 16.—17. gs., tas minets 17. gs vardnicas (viges
Mane I 58, Lj 344) J Reitera tulkojuma «Wyogasz» laikam
lasams vijogas (Reiters 2 21), kur vij- no vlv. vige lasijuma
[fije]
Buck 377, KI 190, M-E IV 635, Tr II 313, Zev 2 159
vija sk. vit.
vijole [vijuole]. Aizguvums; no Iv. viole 't. p.’ (h. viool, violen, v.
Violine), kas savukart no it. viola. Pamata lat. izlokspu forma
vitula 'stigu instruments’ no lat. vituldri 'vilinaf. Latviesu valoda
aizg. dsk forma ттё15 17 gs. vardnicas (violes Mane I 194,
Lj 348) un Bibeles tulkojuma («ar prieku un ar violem», G1 I 561).
Vards vsk. forma no 18. gs. (viole Lg I 547, vijole St I 359).
KI 197 un 822, M E IV 583, Zev 2 409
vijohte [vijuolftej. Aizguvums; no vlv. fidle't. p.’ (v. Veilchen), kas
savukart no lat. viola ’t.p.’ Vards ir pirmside. cilmes Latviesu
valoda aizg. minets vardnicas kops 17. gs.: fiolzale (Elg 1 77),
vijoles, pijoles (St II 768), vijole (U I 340), vijoles, vijolites
(V 2 250) Dem. forma izveidojusies v Veilchen ietekme un k|uvust
par liter, formu, skauzot homontmiju ar vardu vijole.
HF I 729, KI 811, ME IV 583, W-H II 795, Zev 2 314
vikne 'stiga, laksts’ sk. viki.
viksna [viksna], apv. viksne, viksnis; Is. vinksna, pr. wimino
(Becenbergers: *winsino, Trautmanis: winesno) ’goba’, kr вяз
(psi. *о$гъ), ukr. в'яз, c. vaz, p wiqz 'viksna, goba’ Pamata
ide. *ying- / *umg- 'viksna, goba’ no saknes *yen- 'liekt’, no ka
ari vingrs (sk.). Ide. *ying-snd > b. *yinksna > la. viksna.
(Trautmanis, Frenkels: *ytng-sna > b. *yinz sna ) Koks legu-
vis savu nosaukumu sakara ar labi iokamo koksni, kas senak
lietota ritepiem, zirgu lokiem un citiem liektiem prieksmetiem
sal. Is. vtngis 'likums izliekums’.
В II 326 un 653, Buck 528, E IV2 337, EF 2 1257, L III
529
vilinat
127, Mach 679, M-E IV 636, Pok 1177, T 360, Гам Ив 3 634 un
644 ЕСУМ I 442, Ф I 374, Ц 89, ЭСРЯ I3 242
viksts 'miksts, piekjavigs’ sk. vica.
vikt 'liekt, piekjaut — sk. vica
vi^i [v*V*] • Aizguvums; no v. Wicke < lat. vicia't. p.’ Vards ir tas
pasas cilmes ka la. vtkne 'stiga, laksts, virkne’ no vit saknes.
Pamata ide. 'griezt, liekt’ ar k saknes paplasinajuma.
Latviesu valoda vards aizguts 19. gs. (U 1 339).
HF II 781, KI 856, M-E IV 639, Tr VIII 133, Zev 2 159
vilciens [vilciens] Atv. no verba vilkt (sk.). Lidz 19. gs otrai puset
vards lietots tikai darbibas apzimesanai ('vienreizeja darbiba
vilkt’, piem., «elpas vilciens»). Pec vacu valodas parauga (ziehen
'vilkt’: Zug vilciens’) 19 gs. 80. gados vard vilciens saka hetot
nozime 'dzelzceja lokomotive ar tai piekabinatiem vagoniem’ (V
3 287). Vards iesakijojies valoda saja nozime tikai 20. gs. Lidz
tam saja nozime lietots germ, banis (v. Eisenbahn 'dzelzcejs',
Bahn 'ce(s’), pec krievu valodas parauga semantiski pielagotais
vards brauciens (kr. поезд 'vilciens’ : поездка apv. поезд
'brauciens’) un vardu savienojums «(dzezceja) ratu rinda» (V
1 452, 3 287). Vards brauciens ar noz. 'vilciens’ prese plasi
lietots vel 20. gs. sakuma.
Termins vilciens 'gajiens’ saha (. v. Zug) kops 19 gs. 80
gadiem; piem.; «baltie sak un taisa ma u otra vilciena» (Aus
trums 1885 1 60). Saja nozime lietots ari biilijiens (= vilciens;
K-Tarziers. Isa sahspeles maciba, 1892 10) . Vardu vilctens
20. gs. 50 gados aizstajis gajiens (: kr. ход).
M-E IV 586
vilcinat [vilcinat], apv. [il2]; Is. vilkinti 't. p.’ Atv. no verba vilkt
(sk.), t5 iter Sakotneja noz. 'atkartoti, ari ilgaku laiku vilkt’,
piem.: «sienu vilcinat pie sl$£ipa» (M-E IV 585), no ka parn.
'lent darit; кауёГ (sal. «vilkt garuma» ar noz 'vilcinat, kavet ).
Buck 974, EF 2 1253, M E IV 585
vilea [vile] (instruments). Aizguvums; no vlv., vh. vile 't.p.’ (v.
Feile) no germ *finhld Pamata tde. *pei 'durt, iegriezt, iezimef.
Aizg. minets 17. gs. vardnicas lidz ar verbu vilet (Mane I 58,
Lj 344).
Doo I 479, KI 190 M E IV 639, Tr II 314, Zev 2 159
vileb [vile] (sasuvums). Is. apv. vyle 'sitiena svitra, tulzna, Ьгйсе
ada’. Atv. no verba vit (sk.) darbibas rezultata apzimesanai.
Sakotneja noz 'kas savits’ (sal Is. viela 'stieple’ «— 'vijums’)
Par so nozimi sal. ari varda apv. lietojumu; «kad sausa pjava,
[sienu] savile («sakasa») vile ar grabek|a siekstu sastumj,
un klepis gatavs» (E-H II 792)
EF 2 1251, M-E IV 639, Pok 1121
vilgums ' (atspirdzinoss) dzeriens’— sk. pavalgs.
vilinat [vilinat], apv. vijinat. Divi homonimi, kuru talaka cilme i
kopiga.
vilks
530
1. Atv. no verba velt (sk .), ta iter Sal. «Zemis, resnis tautu
delis Ka malos vilinats» (LD 21487). Atv. savilinat 'saritinat,
savelt pika’ (M-E III 787) = savifal.
2 Atv. no verba vilt (sk.), ta iter. Atv. ieguvis no pamatverba
ats^irigu noz. 'ko patikamu solot (ne tikai manot), kardinot,
aicinat, likt tuvoties, kardinat’. Par nozimi sal. vilinajums 'kar-
dinajums’. Tdz. piemers. «Ai tautieti, ai tautieti, Kam tu mani
vilinaji? Ne tev bera kumelipa, Ne slidenu kamanipu» (LD 25867).
E HI, 400, M-E IV 587
vilks [vilks] Is. vilkas, кг. волк (ssl. vlbk-ъ, psL *vblkt>), bkr.
воук, ukr. вовк (apv. в1вк), bulg вълк, c. vlk, p wilk, go. wulfs,
ssak., a-s. wulf, sav. wolf, v Wolf, a wolf, si. vrkah, gr. lykos
(< *lukvos < *u.[k.“os) 't. p.’ Pamata ide. *yfk“ os 'vilks' no
saknes *yel- 'raut, laupit; piest; ievainot, nonavet’ (no ka an
vefi, sk.). Tatad vardam vilks ir ta pati cilme, kas verbam vilkt
(sk.). Vilka apzimejums ar sas saknes vardu ir samera jauna
ide. paradiba. Sis vards stajies agraka vilka un supa kopapzi
mejuma vieta (sk. suns), lai pec supa pieradinasanas atsl^irtu
majdzivnieku no radnieciga, plesiga savvajas dzivnieka.
Sakotneji vilks (resp. ta pirmforma) bijis segvards ('plesejs,
laupitajs’). Kad sis vards bija k|uvis par dzivnieka isto nosau-
kumu, tam blakus izveidojas jaun segvard (latviesu valoda
pelecis, mezainis, mezavtrs, tevainis, vecbralis u. c.). Sava veida
segvardi bijusi ari nosaukumi ar skapu parstatijumu, piem., gr.
lykos (Votkinss).
No ide. *ylkv-os blakus dominejosai formal vilks bijusi an
la. apv. forma ulks (U I 320, RKr VIII 85), kas vokalisma atbilst
alb ujk < ulk, illir. ulk 'vilks’. (J. Endzelins ar ? no baltknevu
valodas; M E IV 298). Sal. narev. wulks 'vilks’.
No senajiem kontaktiem ar rietumirapu valodam Latvijas
vietvardi saglabajusi aizgutu vilka nosaukumu *varka (sal. skitu
varka 'vilks’)- Varkava [varkava < varkava], Varakfatu no
senaka Varklant (senakajos dokumentos Warklany, no ka v.
Warkland), kur vark lani. (Apv. lanis 'liels, necaurejams
mezs’ < ig. laan 'mitrs lapu koku mezs; pirmatnejs mezs’,
Wiedemann 472, Magiste 1193). Dokumentos ari Varka (Warka,
1226) pie Lubanas ezera
No varda vilks atv vilkatts > vilkacis Dem. vilcins an
rotajlieta (neliels prieksmets ar smailiem galibm), kas iegnezts
virpu|o ap savu asi’; nosaukums pec jauna vilcena, kas medz
strauji npljot, griezties.
Sk. ari lapsa.
В I 221, Buck 185, E II 393, EF 2 1252, Euler I 28, Fe 576,
HF 11 143, KK 29 195, KI 867, K(lusins) M — BV 1869 30 L III
128, Mach 694, M E IV 588, MM III 240, Oxi 1011 Pok 1178,
T 359, W-H I 836, Zinkevicius 1 20, 2 81, Абаев 3 308, Гам-Ив
531
vilna
3 176, 199, 271, 380, 382 un 492, ЕСУМ 1411, Мейе 1 395, Ф I 338,
Ц 79, ЭСБМ II 203, ЭСРЯ 13 148
vilkt [vilkt]; Is. vilkti 't. p.’, pr awilkis (laikam: *auwilkis, Endze-
lins) 'diegs’ fizvilktais’), кг. волочь (tag. волоку, ssl. vlesti,
vlekp, psi. *velkp) 'vilkt, vazat’, bkr. валачы, валакц!, ukr.
волоктй, bulg. (tag. vsk. l.pers.) влача, c. vied, p wloczyc
't. p.’, gr. auleks (< *a-ujk ) vaga’. Pamata ide *yelk- 'vilkt’
no saknes *yel- 'raut, laupit; ievainot, nonavet’. Skapumija *y[k-
> b. *yilk- > la. vilk-, no ka verbs vilkt. Tag formas no
saknes pamatpakape. Atv. subst. velkonis [uo], vilkme. 19. gs.
70. gados atv. izvilktne (BV 1873 27), ko aizstaja atvilktne (U
Il 635); agrak germ, suplade (< v. Schublade).
Sk. ari: uzvalks, vaikat, vilciens, vildnat, vilks
Buck 394 un 571, E IV2 185, EF 2 1253, HF I 77, Lanszweert
106, M-E IV 590, Рок 1145, T 349, Mach 694, ЕСУМ I 420, Ф I 342,
Ц 80, ЭСБМ II 36, ЭСРЯ I3 152
villame sk. vilna.
vilna [vilna]; Is. vilna 't .p.’, pr wilna, wilnis 'svarki’ (-<— 'kas no
vilnas’), kr. apv. волна (skr. вълна) 'vilna, vilnas audums’,
bkr. едуна, ukr. вовна, bulg. вълна, c. vlna, p. welna, go. walla
(germ. *wullo), sav. wolla, v. Wolle, a. wool, he. hulana-, si.
urya (< *y[)-, gr. lenos (dor. lanos), lat. lana 'vilna’. Pamata
ide. *yel- 'vilna, zale’ (sk. velena); skapumija *y[-na- > b.
*yil-na > la. vilna. Saknes pamata ir noz. Taut, plukt’, jo
senatne vilnu tapat ka zali pltica. Par nozimi sal. apv. vilnat
'plukt, raut (aiz matiem)’, vilnaties ’plukties’, vilnit 'raut, pliikt’,
vilnlties 'plukties’. (Par sakni *yel- sk. ari vefi, vilkt.).
Atv. villaine < vilnaine no adj. vilnains 'no vilnas gatavots’;
sal. Is. vilninis, vilnyne 'vilnas svarki’. Tacu vilnains, villains
ir ari 'ar vilnu klats’: «tas melgalvaipas aitas jau bi traku
villaipas, labas» (K-R III 728), un vissenaka villaine vareja but
ar vilnu klata dzivnieka ada, kas lietota apsegam, sal.: «Visi
Jaudis ta vien teica, Ka man segs kazas (var. laca) adu; Man
uzsedza kuplu sagsu Zeltitam malipam» (LTD III 475). No
nozimes 'ar vilnu (pukam) klats’ laikam art vilnisi 'senes’ (vsk
vilriitis; Is. apv. vilnytis 't p’).
Dazi musdienu valodnieki (Gamkrelidze, Ivanovs, Toporovs)
saista ide. apzimejumus ’vilna’ un 'udens’ Sal. he. hulana 'vilna’
un hulana — kadas upes nos; sal an la. vilna : vilnis. Par
pamatu piepem ide *H)na- > *)na-, kam dazas valodas leskapa
pievienojies y- (no izzudusa H-).
Buck 400, E 1V2 337, EF 2 1253, HF II 117, Fei 576, Jegers
6 14, KI 867, L III 128, Mach 695, Maziulis 6 261, M E IV 593,
MM I 116, Oxf 1012, Pok 1139, T 359, Ti I 278, W H I 756,
В.А.Дыбо ВСЯ 1961 5 17, Гам-Ив 3 578, ЕСУМ I 412, Ив
5 11, Ив-To 2 44, 3 193, Мейе 1 395, Пр I 92, Ф I 339, ЭСБМ
II 204, ЭСРЯ 13 149
vilnat
532
vilnat 'piukt, raut (aiz matiem)’, vilnaties 'plukties’— sk. vilna.
vilnis [vilnis], apv. [il J, vilns; Is. vilnis, кг. волна, skr. вълна,
ssl. vl-wia), ukr. вовна, bulg. вълна, c vlna, p. welna t.p.’,
sav. wella ’avots’, wellan (germ *welnan) 'velt, ritinat’ v. Welle,
si. urmil} (<. * pl-mi-) ’vilnis’. Pamata ide. *pe/- 'griezt, vit,
velt’, no ka ari velt (sk.); skapumija > b *yi/- > la. vil-.
no ka vilnis. Pamatforma ir bijusi *pil-na (sal. kr. волна), no
ka la. apv. vilna 'vilnis’. Jaunaks ir atv *pil-nio- > la. vifna,
nom. vilnis, kas tapat ka atbilstosais lietuviesu valodas
vards — kjuvis par dominejoso un ari par liter, vardu. Atv.
verbs vifnot [uo], apv. vilnet, vilnlt
Pamatojoties uz vienado saknes formu, vards vilnis literatura
dazkart saistits ar vilna (sk.). Kopeja semantiska pazime — vi|p
veidiga forma, ka ari (Toporovs) saistijums ar jedzienu 'raut'
vilna senatne plukta, rauta, un vilnis rauj sev lidzi. Par cilmi
sk. ari vilna.
В I 493, II 656, Buck 40, Eckert 9 205, EF 2 1254, KI 851,
L III 129, Maziulis 6 262, Mach 695, MM I 117 Pok 1140, Stang
3 63, T 359, ЕСУМ I 412, Пр I 92, To 11 57, Ф I 339, Ц 79,
ЭСРЯ I3 148
. vilnisi (senes)—sk. vilna.
vilnit raukt, piukt’, vilnities 'plukties’ sk. vilna.
vilt [vilt] ; Is. villi 'vilinat, (pie)vilt’, pr prawilts 'nodots’ arm. gall
(kur g < v) 'paslepus, zagligi’ Par varda cilmi izteikti atsl^irigi
uzskati. Ticamakais, ka pamata ide *pel- 'griezt, velt’, no ka ari
velt (sk.); skapumija vilt. (Saknes vokalisms ka sfcelt : skilt.)
Verba sakotneja nozime tada gadijuma pilnigi atbildusi saknes
nozimei —’griezt, velt’. Sts nozimes saistijumu ar vilt rada
rakstungi piemen: «ka|$is vil ar asti» (vilt, vilu asti griezt
ripkf ka ka^is; J. Henips— RKr XVII 63), «nu jau atkal ka vilks
asti vijadams vil» (saka sievas par saimnieku, kas ligst jaunu
kalponi un sola labus darba noteikumus; J. Jaunsudrabips, Ur-
sulite, (1929) 1935 3) Ar daziem atv-iem piemit noz. 'velt’ un
'vilt’, piem., vijat 'surp turp velt’, arh 'mamgi vilinat, meginat
pievilt (St I 361), vilinat.
Noz. parnesums vispirms vareja izveidoties priedekja verbos
atvilt, novilt, pievilt: 'velot dabut pie sevis’ —► 'kardinot un rnanot
dabut pie sevis’ —► piemanit’. No sejienes abstraheta vilt noz.
'manit’ (Rakstungi, ka darbibas pabeigtibu izsaka atv. ar pie-
vilt : pievilt.) Par nozimem kardinot, viiinot dabut pie sevis’
—► 'rnanot dabut pie sevis’ sal tdz : «Maza, maza meitenite Pievil
puisi arajinu Pie puripa stavedama, Paradtja raibus cimdus»
(H.Dz 290), «Mazips, mazips putskinips Pieve] [pievil, apv
pive]] skaistu hgavip(u): Aplaupijis nekstam caulu, Dod par
zelta gredzentip (u) (TDz 54225)
Atv. viltigs senakaja literatura mijas ar nepatiess: kur J. Rei
533
vindot
teram Bibeles tulkojuma ir «viltiga lieciba» un «viltigi zverat»,
tur E. Glikam «nepatiesa lieciba» un «nepatiesi zveret».
Dazu atv-u nozimes parnesuma pamata ir ar verba velt
(velties) semantiku saistita nestabilitate Verba vilties ’kludities’
nozimes attistibas starpposms va^ja but 'supoties, gri|oties’;
sal. tas pasas cilmes si. vellali 'gri]ojas, supojas, iigojas Par
noz. parnesumu sal. ari gr. sphaleros 'slidens, gri|igs’ un
'viltigs’; v. schlau 'viltigs, slipets’ < germ. *sluha- 'tads, kas
lien, lozija, zogas’ no ide. *sleug 'slidet’.
Adj. viltigs agrak ne tikai 'tads, kas slepj savus istos
nodomus, censas ko panakt ar viltu’ (LVV 861), bet art ’nepa-
tiess, neuzticams, nodevigs’ (St I 361). Piemers: «Tik viltlga
(’nepatiesa, maniga’] ir ta kalendara gaisa nospriesana [laika
paregosana]» (St 4 144).
Рёс cita uzskata (Endzelins, Frenkels) vilt 'manit, (pie)vili-
nat’ saistams ar velet (pamatverbs *velt : vilt): 'likt veleties’
-► ’likt iekarot’ -> '(pie)vilinat’ -> 'manit’.
Atv. verbs vilinat, adj. viltigs, subst. viltus (arh. vilta, apv.
vilts), no ka viltot [uo].
Sk. ari; vilinat. К
G Bolognesi Balt XXIV 6 Buck 1173, E IV2 289, EF 2 1254,
M-E IV 596, MM III 262, HF II 827, Pok 1140, Ил-Св 1 120
vimba [vimba], Aizguvums; no lib. vimba vai ig. apv. vimb 't.p.’
(s. vimpa) Aizg. ттё15 17. gs. vardnicas (Mane II 286, Lj 348).
Ket 493, Laumane 1 248, Magiste 3856 M-E IV 598, SKES
1772, Zeps 1 205, В В. Усачева—Эт 1978 93
vinat 'vit, vistit’ sk. vit
vinda [vinda] Aizguvums, par kura cilmi ir dazadi uzskati. Tica-
makais, ka vards ir no p. winda 'velkama, cejama ierice’, kas
savukart no vlv winde kas savits, satits; ierice, uz kuras tin’
(v. Winde 'titenis; grieztuve, vinca’). Lidzigas nozimes ir zv.
arh. vind 'grieztuve, vinca’ (; vinda 'pacelt ar vtneu, smelt’,
Dahlgren 974). Pamata ide *p.endh- 'griezt, vit, pit’ no saknes
*цеп 'liekt’ Uz to, ka aizg. var but no po|u valodas, norada
ta fiksejums G. Elgera vardnica (un ne citas 17. gs. vardnicas)
tiesi po|u vardam atbilstosa forma (Elg 1 138, 144 un 586, an
verbs uzvindet), ka an aizg. nozime, kas ats^iras no vlv varda.
(Forma vinde tikai kops 18 gs.; St II 704)
Pec cita uzskata (Endzelins, Zevers) vards ir aizg no vi-
duslejasvacu valodas.
No ide. *yendh- an la. arh. vindot [uo] 'vilpot, bangot «Tec,
upite, nevindo (var.; nevilpo, neligo), Lai vindo (var.; vi|qo, ligo)
Daugaviija (LD 366, 2). К
Doo III 554, EF 2 1256, KI 861, M E IV 598, Pok 1148, Zev
2 158 un 215
vindot 'vi|ijot, bangot’ sk. vinda.
vingrs
534
vingrs [vingrs] Is. vingriis 'likumots; izveicigs, veikls, vingrs’,
pr. wingriskan (ak.) 'villus’. Pamata ide. 'liekt’ ar g saknes
paplasinajuma. Skapumija b. *uing- > la. vtng-, no ka laikam
bijis verbs *vingt 'liekt, liekties’, atv. adj. vingrs. (Par formu
sal. stingi : stingrs.) No saknes pamatpakape apv vengrs
'vingrs’, subst vengre '(vitepa) stiga’. Formas ar in un en no
kursiskajam izloksnem. Sakne *yen- 'liekt’ ir radnieciga saknei
*yei- griezt, liekt’ (sk. vit)
No adj vingrs atv. verbs vingrinat 'atspirdzinat, atsvaidzinat’
(arh.; U I 341). A Kronvalds ieteica vingrinat un vingrot(ies)
[uo] musdienu liter, nozime (1873, SDP IV 94 un 95). Sts
verba vingrot nozimes pamata laikam bijis apv. *vingrot(ies)
'locities’; sal. apv vinguroties [uo] 'locities’ (M E IV 600)
«cuska vinguruo pa zali» (E-H II 785)
Sk. ari: vanga (sl$irkii vangale), vigrieze, viksna.
E IV2 337, EF 2 1223 un 1256, V. Kalme Vai akt 1986 48,
M-E IV 599, Pok 1148, Stang 3 62, T 350,-To 14 139
vins [vins] A zguvums; no vlv., afri. win, ssk. vin vai vh. wijn,
wiin [vin] (v. Wein, zv. vin, h. wijn), vai ari skr., kr. вино, kas
savukart no lat. vtnum 't. p.’ Latipu valoda vards ir aizguts no
kadas Vidusjuras vai Melnas jiiras piekrastes senas valodas
lespejams, ka varda pamata ir ide. *y.ei- 'griezt liekt’, no ka an
la. vit. Latviesu valoda aizg. ir sens. Tas minets 16. gs. rakstos
(vine Cat 265) un 17. gs. vardnicas (vins Mane I 205, Fiir
2 531—ari savienojumos un saliktepos; «sarkans vins», «skabs
vins», «vina-oga», «vtno-kalns», «vino-darzs», «vino-darznieks»;
Lj 344, ari «vinogo |$eka [kekars]» u. c.). Daudzveidigais varda
iietojums izskaidrojams ne vien ar attiecigu Bibeles tekstu tul-
kosanu, bet ari ar vinogu kultivesanu Kurzeme (briva daba
kops 15 gs ). 16 gs. uzvards Vtndedzis (Bl 1 275 un 320).
G Bonfante Ant ind 85, Buck 378 un 389, Doo III 553, E IV2
337, EF 2 1255, KI 848, M-E IV 639, Pok 1120. Vr 664, W-H
II 794, Zev 2 159, Нерознак 101, Ф I 316, ЭСРЯ I3 100
vins. Par varda cilmi ir atskirigi uzskati. Tapat ka vardu viens to
atvasina no ide. *ei-nos : *i-nos (no saknes *ei- : *i- 'tas, vips’;
Trautmanis, Pokornijs) ar p ieskapu: b. * ninjas > la. oius
> vins. Pec cita uzskata (Endzelins) vards varbut saistams
ar pr wtnna (laikam *winna < *winnan) ага’, kas no wins
'gaiss (ars)’, un baltu pamatforma bijusi *vina (Stangs; pret
to Smolstigs, kas pr. wins uzskata par aizg. no vacu valodas;
sal v. Wind 'vejs’).
Pec jaunaka uzskata (Rosins) varda vinS pamata tr saliktenis
*viriE 4- (j)is tur, vips’, kur *vinE (E — nosacits patskapa
apzimejums) atbilst pr winna un ssl. vbne 'ага, no ara’ (kr.
вне 'arpus’) No sas formas la. *vin (j)is, > vins, vins, siev.
*vin (j)i > *vtni > vtna (pec a celma substantivu parauga)
Sadu hipotezi balsta apv (Pildas) formas vents vips’, venet
535
virces
'vina'. Si hipoteze ari izskaidro varda vips lietojuma noradama
vietn. nozime (noradot uz ко patalu), piem.: «vipa kalna galipa»
(LD 150 var.), «vipa saule».
Atv. vipejais
В II 242, E IV2 338, 1 517, Lanszweert 63, M E IV 601, Pok
286, A Rosinas Balt XIV 100—104, XVI 14- 16, Schmalstieg
2 194, Stang 1 238, T 3, Ф I 328
vipsnat [vipsnat], apv. [i2, r], vlpsnbt, vipsnot [uo]; Is. vypsoti
'vientiesigi smaidit; pirgt- pirdzot stavet ar pavertu muti Tas
pasas cilmes ka la. apv. viept *viebt’, kas lidz ar verbu viebt
(sk.£ no ide. *yei- 'griezt, liekt’; b. *peip- . *yip- > ab. *yiep
*yip- no ka viept un vipsnat, apv. vipsnat. Apv. paralelformas
vipnot [uo], *vipnat (pavipnat).
No viept art atv. vieplis
EF 2 1257, M-E IV 640 un 669, Pok 1131
viraks [viraks], Aizguvums; no vlv. wtrok, vh. wierooc [pirok] vai
d„ zv virak ’t p’ Vards ir saliktenis, kura pirmaja da|a atv.
no germ. *wiha ’svets’ (no ide. *yeik- 'izs^irt, atslprt ) un otra
daja atv. no germ. *rauki- 'dumot, kupet’ (no ide. *reug- 'pacel
ties, dumot’, no ka an la. rugt). Aizg. minets vardnicas kops
17. gs. (viroks Mane I 204, Elg 1 118; viraks Lg I 580, St I 358).
KI 847, M-E IV 640, Pok 871 un 1128, Zev 2 159
viras 'epges’— sk. virinat.
virbet 'pirbet’— sk. trbulis.
virbs, virbutis 'irbulis’- sk. irbulis.
virbulis ’virpulis’— sk zvtrbulis.
virca [vifea, virca], Aizguvums; no lib. virtsa vai ig. virts *t p.’
(s virtsa) Aizguvumam ilgi ir bijis saurs apv. raksturs, vard
nicas tas tikai kops 19. gs. (U I 343, V 2 252). Sts vards
aizstajis baltu cilmes apzimejumu sutra (Is. sutros, sutre 't p.,
netirs s|$idrums, traukudens’), kas laikam ir vienas cilmes ar
vardu strutas (sk.), distmilacija *srut(r)a > sutra (Buga)
Sal. : «strutas, t. i., udens, kas no sudiem tek ara, rava virca,
[v] Jauche» (G. S. Braze, 1844).
EF 2 946, Ket 495, Magiste 3822, M E III 1128, IV 604
SKES 1789, Zeps 1 207
virces [virces], dsk.; apv. vircas (vsk. virca), vtrei. Aizguvums;
no v. Wurze 'garsvielas, virces’, kas saistas ar Wurz 'stads,
augs’ no germ’ *wirtiz- < *yerdes-, ka pamata ide. *цег- 'griezt,
liekt’ (no ka la verst). Vards latviesu valoda aizguts 19. gs
(Mag IV2 156) Ta vieta G F Stenders lietojis zales (St II 713)
1851 g. pavargramata gevirces (< v. Gewilrze ’garsvielas’, Pav
3 7). Aizguvuma formu ieteLmejis vards virca 'skidrie mesli’,
un sada forma tas lietots izloksnes 19. 20. gs (U I 343, M-E
V 604) Liter, valoda iesakpojas forma virces, kas avotos jau
kops 19. gs. 30. gadiem (Mag IV2 156, V I 507, 3 324, D 2 756).
KI 870, M E IV 604, Pok 1167, Zev 2 158
virinat
536
virinat3 [virinat]; Is. vyriioti 'virinat, virinaties’, apv. viruoti ' viri-
naties’. Tas pasas cilmes ka vertb (sk.). No ide *yer 'griezt,
liekt skapum ja b. *yir-, no ka bijis la. *virt 'verties: «Stav
vartipi pavirusi» (RKr X 18). Sis verbs izzudis, laikam skauzot
homonimiju ar virt 'mutujot, verities’. No *virt kauz. virat («Ja-
nisam treji varti, Visi treji virajami», LD 32921 var.) un virinat.
Latviesu valoda trans, un intrans. formas biezi saistitas ar
saknes patskapa miju; sal birt : bert . birinat (apv.), birdinat
(liter ).
Tas pasas cilmes ir viras 'epges’ (Is. vyriat).
M-E IV 605
virinat13 atkartoti '(uz)vert, (ie)vert’—sk. verta, virkne.
virinat 'dziedat (par putniem’),urru/rs— sk. cirulis.
virkne [virkne], apv. [ir2]. Tas pasas cilmes ka verta (sk.); no ide.
*yer- 'siet, virknet; aukia, virve’ skapumija b. *yir-, no ka ari
iter, virinat: «[zvaigzne] caur miglu spuozu pavedienu viri
naja» (F Barda - M-E IV 605). Subst. virkne laikam no formas
*virtne; to rada lldzigas nozimes virtene (Is. v'irtine). Nozimes
attistiba: 'uzverti (saverti) siki prieksmeti’ («perju virkne»)
'rinda’ («zosis virkne»). Atv. verbs virknet.
Sk. ari: virve.
EF 2 1263, M E IV 605 un 617, Pok 1150, T 351
virlops [vlrluops], apv. virloks [uo] u. c. 'smelamais trauks ar
garu katu’. Aizg. ar parveidotu formu, laikam disimilacija no
apv. villops [uo] 't.p.’, kur vil varbut no Iv. full- (< fallen
'smelt’, arh.) un -lop- no Iv. lop 'koka trauks’ (Endzelins).
Ticamaks liekas cits cilmes skaidrojums: saliktepa pirmaja
da|a vlv. vill no subst. viller 'sinders’, tatad *vill-lop 'sindera
trauks’ (par saliktepa formu sal. vtllon 'sindera alga’, L-B 720)
virlopu biezi lieto vircas smelsanai un meslu bedres tirisanai.
lespejams ari, ka varda forma veidojusies ar elidejumu: viller-lop
> virldp.
Aizg. minets 17. gs. (Elg I 127: «Wirlops»).
M-E IV 607 (K)
virpa [virpa]; Is. virpis, virpe 'drebuli’. Pamata ide. *yerp- 'griezt;
tit, vit, locit(ies)’, no ka ari verpt (sk.); sakne. *yer- griezt,
liekt’. Blakus verbarn verpt, kura sakotneja nozime 'griezt(ies),
vit(ies)’, ar saknes skapumiju bijis verbs *virpt 'griezties’ No
sa verba vai ari no verpt ar saknes patskapa miju atv. virpa,
эакопё)! 'tas, kas griezas; ripa, virpulis’. (Par atv-a formu sal.
dzert : dzira, svert : svira.) Varda sakotneja nozime paradas
sa varda lietojuma Raipa tulkrjumos: «Visi prati virpa griezas»
(MVM 1897 743), «Vejs virpu virpam smiltis dzen» (M-E IV
609).
Musdienu liter, nozimi vards virpa (sakuma dsk.) ieguvis
20 gs 20 gados: virpas 'станок токарный, Drehbank’ (ZTV 103,
537
virsa
Bl 5 213), 40. gados virpa (LVPV 2 215) Agrak saja nozime
dreijas un verbs dreijat (< vlv dreyen 'griezt, virpot’).
No verpt, *virpt kauz. virpinat; no virpa verbs virpot [uo].
Sk. ari: virpulis.
EF 2 1261, M E IV 608
virpulis [virpulis], apv. [ir, if]; Is. virpulys 'drebu|i’. Tas pasas
cilmes ka virpa (sk.): pamata ide. *yerp- 'griezt’. Tapat ka
virpa, ari virpulis no saknes redukcijas pakape (: *virpt 'griez-
ties’). Atv. verbs virpufot [uo].
В II 417, EF 2 1261, M E IV 609
virs [virs]; Is. virs, ssl. vrbxu *t. p.’ Tas pasas cilmes ka virsa
(sk.). Priev. virs no lok. virsu vai no formas virson [uo], kas
sastopama 16. un 17. gs. tekstos un laikam izveidojusies no apv.
lok virso [uo] 4- virsuti (Endzelins) vai an lasama ka virsun
ar platu и (Zubatijs).
E I 425, 1 695, EF 2 1262, M E IV 610
virs [virs]; Is. vyras, pr. wijrs, wirs 't.p.’ sallubaiwirins (dsk.)
'laulatie viri’ go. wair, ssak., sav. wer ssk. verr, sentru fer
'virs’, si. vtrah 'virs, specigs virietis, varonis’, ave. vlra 'virs,
karotajs, cilveks, piederigais’, skitu vir(a), lat. vir 'vics’. Pamata
ide. *ytros ’virs’ (ч— 'spectgais ), ko saista ar lat. vis 'speks’
no ide. *yei- 'virzities, doties taisna virziena; but specigam’ (Po
kornijs). Ide. *yiros > b. *yiras > la. virs.
Atv. virietis. Blakus senajam adj. formam vtrisks, vlrisks
(Ghkam) ir liter, viriitys (-igs) un senako subst. virtsks 'vi-
rietis’ («jauns un vecs, virisks un sieviska» Mane 4, 76)
aizstajis virisfais (apv., sar.).
Narev. wtros (wiras?) 'kungs’.
Buck 81, E IV2 298 un 338, EF 1 108, 2 1258, Fei 544, KK
29 195, Lanszweert 84, M-E IV 642, MM III 238, Рок 1177, T 360
Vr 657, W-H II 796, Zinkevicius 1 20, 2 81, Абаев 3 308
Гам Ив 3 469 un 759
virsa [virsa]., virsus; Is. virsus, kr., bkr., ukr. верх (ssl. огьхъ,
psi. *еьгхъ), bulg. връх, c. vrch, p. wierzeh 't.p.’, a-s. wearr
'sacietejusi tulzna; karpa’, v apv. Werre miezagrauds (aci)’,
semru ferr 'labaks', si varsma 'augstums, augstaka da|a,
smaile, galotne, virsa’, var$lyas-, var$i§tha- 'augstak, visaug
stak’, lat. verruca ’karpa’. Pamata ide. *yers- no saknes *yer-
'paaugsti’nata vieta’. Saknes skanumija baltu u-celma subst
*yirsu (*yir$u ), no ka la. virsus ar velaku morf. variantu
virsa.
Adj. virsej(ai)s, no ka apv. subst. virseji, virsaji '(salmu,
siena) virseja (bojata) karta’. Subst virsotne [uo] tikai 20 gs.
kjuvusi dommejosa forma vairaku morf variantu vidu, apv
virsaune, virsone [uo2], virsune. 17. 18. gs. virsums 'augsda|a,
virsaune
538
augspuse’ (Elg I 161 un 339, St I 363). Subst. virsnieks minets
kops 17. gs. virsenieks (Mane II 404), virsnieks (Elg 1 430).
Subst. virsaitis 19. gs. beigas darinats pec Is. vir Sattis ’pa-
gasta, ciema vecakais’ parauga, sakurna attiecinats uz primitivam
ciltim (ta ari D 1 541: «pie mezogiem»), bet 19. gs. 90. gados
lietots rakstos par Latvijas senvesturi (V. Olavs. Latvju vesture,
1892 I 34 un 63; F. Karkluvalks — SDP VII 9).
20. gs. atv. virsma (silduvirsma ZTV 99), ko kritizeja J. En-
dzelins (1942, E III2 374). (Par vardu virsa, virsma, virsus
lietosanu un semantiku sk. LVKJ II 59, III 87, IV 107, V 218,
VIII 31.)
No virs- an verbs (apv., arh.) virst ‘virzities, trausties uz
ka virsu, censties tikt uz ka virsu’: «viijs virsas uz zirgu» (ar
visu speku viijs censas tikt zirgam mugura, St I 363), «virsies
augsa1» (M E IV 614).
Adj. pavirSs laikam darinats no adv. pavirsi < *pavirsai
(Is. pavirsiat 't p.’), pavirSis (apv.) vai pavirsus, kuru pamata
pa savienojums ar * virsus ’virsus’ formu (’pa virsu’; sal. ari Is.
pavifsum, pavirsium 'areji, pavirsi’). 18. 19. gs. vardnicas tikai
adv. formas: pavirsi ‘augspus’ (Lg; St I 190— atsaucas uz
Langi, tatad vardam bijis apv. raksturs), pavirsus (V 1 396),
pavirsu (V 2 160), pavirsi, pavirsus (U I 192).
Sk. ari: virs.
В II 657, Buck 854, EF 2 1262, KI 839, L III 129, Mach
700, M E IV 615, MM III 160, Pok 1151, T 362, W H II 762,
Гам-Ив 3 128, ЕСУМ 1 360, Пр I 78, Ф I 301, ЭСБМ II 87, ЭСРЯ
I3 68
virsaune, virsone ’virsotne’— sk. virsa.
virsma — sk. virsa
virsotne sk. virsa.
virst3 [virst], apv. [if2] biezak atv izvirst; Is. virsti ‘gazties,
krist, plust; parversties'. Tas pasas cilmes ka verst (sk.), ar
sakm redukcijas ракарё. Tag. (es) virstu, apv. vertu [§r]. No
saknes nozimes 'griezt, liekt’ izveidojusies virst noz. 'k]nt, ver-
sties’: «zem manu acu vipa augusi, virtusi» (J Jansevskis —
M E IV 614), «Ai braliti, ai brahti, Kadi laikt nu virtis?» (TDz
48499). No sejienes ar nozimes sasaurinajumu virst 'mainities
uz sliktu’, kas jo seviski piemit atv-am izvirst. Sal.: «augums
pec auguma pamazam virtin virst, kamer izvirst pavtsam» (M E
IV 614). Si nozime tomer nav bijusi sakotneja, ari izvirst bijis
'k|ut, tapt’ (tikai ar darbibas pabeigtibu): «Es priecatos, ka no
jums reiz izvirstu krietns virs» (G Maters (1879) Kop. r ,
1924 II 157).
Sk. ari: izvirst.
E 1 731, EF 2 1261, M-E IV 614, Pok 1156 (1157)
virstb ‘virzities uz ka virsu’ sk. virsa
virsvalks sk uzvalks.
539
virve
virsi, vsk. virsis [ir], apv. [if2], virzis [if]; Is virzes, vsk. vlrze,
ari virzis (gen. -to, apv. -ies), кг. верес(к) (psi *еег$ъ / *веггъ),
bkr. вёрас, ukr. верес, c. vres, p. wrzos *t. p.' Pamata ide.
*pergh- / *perk- no saknes *per- griezt, liekt’ (no ka ari verpt,
sk.) Ide. *perk- : *p[k- > b. *pirs- > la. virs-, no ka virsis.
No ide. *perg- skapumija apv. virzis. Apzimejuma pamata virsu
[oti zarotie un likumotie krumiiji. Izloksnes vards dazadi va
riets — virsnis, virsuklis u. c.
Sk. ari: virza.
В II 649, EF 2 1264, Mach 702, M-E IV 612, Pok 1154 (1155),
T 362, Гам-Ив 3 662, ЕСУМ I 353, Пр I 74, Ф I 296, ЭСБМ II
85, ЭСРЯ I3 58
virt [virt, ir] 'mutulot, verities’; Is. vlrti 'varit, verities, kusat’,
pr. auwerus 'metala izdedzi’ ('izvaritais, varot atdaiitais’), kr.
apv. вреть stipri svist’ (ssl. vbreti 'verities, kiisat’), ukr. apv.
вр[ти 'verities, kusat, burbulot’, bulg. вря 'varos, kusaju, bur-
bu|oju’, c. vriti, p. wrzec 'verities, burbujot’ Pamata ide. *per-
'virt, varities’ laikam no saknes *au(e)- 'aprasinat, mitrinat,
tecet (no ka ari udens, sk.); saknes paplasinajums *aper-, no
ka ar reducetu ieskapu *p.er . Redukcijas pakape b. *pir-, no ka
la. virt, tag. verdu (saknes pamatpakape), pag. virdu (Is. verdu,
viriau).
Verba virt kauz. virinat (apv.) ’varit’: «virinat sdnes» (M E
IV 605), 'likt burbulot’: «daudzretz udens rikle top virinats»
(M Stobe. Veselibas gramata, 1795 61) Vesturiski bijusi ari
verba inf. forma pamatpakapd —*vert (< *vert), no ka 17. gs
izvert 'izvarif (isswahrt, Reh 47). Iter, varit, kas tagad funkcione
ka virt kauz.
Pec cita uzskata (Mejpicuks) virt no ide. *per- ’degt, dedzinat,
melnot’ (no ka la. pavards).
Atv. vtrums. Atv-us virejs, -a un virtuve J Alunans ieteica
pec lietuviesu valodas parauga (Is. virejas, virtuve, Al II 293).
Liter, valoda virtuve iesakpojas tikai 20 gs. 20. gados.
Pec dazu valodnieku uzskata (Leskms, Endzelins, Frenkels
ar «laikam») no virt saknes ari atvars.
Sk. ari: atvars, varit, versme, virmot.
В II 319, Buck 336 un 676, E IV2 185, 1 742, EF 1263, Mach
702, M E IV 616, Pok 78 (81), Stang 1 336, 379 un 385, T 361,
Zev 2 280, D I 126, Гам-Ив 3 826, ЕСУМ Г 433, Ив 12 174,
Мельничук 1 9, То I 176, Ф I 362
virve [virve], apv. virva; Is. virve, pr. wirbe (: la. apv. virbe)
t. p.’, kr. apv. вёрва, вервь (ssl. сгъсь) Tesna aukla, virve kr.
верёвка (skr. вьрвъка) 'aukla, virve’, si. varatra 'siksna, adas
stremele’, gr. aeird (< * a per io) Tindoju, saistu’. Tas pasas
cilmes ka vert*. Pamata sakne *per- 'siet, virknet; aukla, virve’;
saknes redukcijas pakape b. *ptr- (ka varda virkne), no ka ar
pied, -pe- subst. *pirpe- > la. virve. Apv. virve 'virkne’:
virza
540
«dzerves skrien virves» (M-E IV 619). Paraleli izveidojusies
noz. 'resna aukla’. (Abas nozimes var but saistitas attistibas
gaita: 'virkne’ -► tas, ar ко saista pneksmetus virkne’ —► saite,
aukla, virve’.)
Buck 548, E IV2 338, Eckert 9 128, EF 2 1263, HF I 23,
Lanszweert 114 M-E IV 619, Pok 1150, Пр I 73, Ф I 294 un
295, ЭСРЯ 1з 56 un 57
virza [virza], apv. [ir], virze, virzs. Pamata ide. *yergh- no saknes
*yer- griezt, liekt’. Redukcijas pakape b. *yirz- > la. virz-, no
ka virza un varda virsi apv. forma virzis (sk. virsi). Sakuplo-
jusas virzas dzinumi sagriezas, savijas ciesa klajiena, un no
siem vijumiem augs dabujis savu nosaukumu.
Pec cita uzskata (Endzelins) vards ir tas pasas cilmes ka
la. varza.
В II 412 un 649, M E IV 619, Pok 1154
virzit [virzit], apv. [if, i r’]; lat. vergere 'versties, tiekties, stiepties’.
Pamata ide. *y.erg- / *uerg- no saknes *yer- 'griezt, liekt’;
skapumija b *yirz- > la. virz-, no ka apv verbs virzt [ir2]
'griezt, verst’ (Lj 348). No sas nozimes izveidojusies noz. 'virzit’,
kas paradas refl. verba: «sac nu reiz virzttes uz prieksu!» (M-E
IV 620) No v rzt iter, virzit Atv. subst virziens sakotneji
'grieziens’.
Citas cilmes — no verba verzt (apv.) 'siet’— ir apv. atvirzit
'atsiet, atraisit’: «nu atvirza tiklu leni juo leni, lai nesajuk
mudzekli» (L-P V 365—M-E I 211). Tam atbilst Is. verzti 'siet,
savilkt, spiest’, virzyti 'siet ar virvi (Sk. varza).
Pec cita uzskata (Endzelins, Frenkels) visas nozimes virzit
saistams ar Is. virzyti (K)
EF 2 1264 M E IV 620, Pok 1154, W H II 758
virzt 'griezt, verst’ sk. virzit.
vis, Is. vis 'vienmer, joprojam’, vis йёИо 'tomer’, vis tiek 'vienalga’.
Forma vis laikam no adv. visa, kas ir bijis varda viss nek.
vsk. nom ak. (Endzelins, sk. viss). Sal. apv. visa 'visai’: «visa
nabadzigs» (E H II 789)
Folkloras piemeri rada, ka vis an no ak. visu: «Man mamipa
govi deve, Valgu visu neiedeve; Ta sacija nedodama: Valdzips
liepu krumipa» (L^Dz 2205). (K)
E 1 609, EF 2 1264, M-E IV 620
viss; Is. visas, narev. wisa, кг. весь (ssl. vbsb, psi. *еьхъ), bkr.
увесь ukr. весь увесь, bulg. все, c. ves, p wszy 't. p.’, si vi
'ats^irti, atdaliti, prom, nost’, v'tsvah. 'viss, katrs, pavisam’,
ave. vispa- 't. p.’, senpersiesu visa- 'viss, vesels’. Pamata ide
*y - 'svtrti, daliti’, divi (dalits veselais), no ka *yi-so-s 'viss’
(-«—'uz visam pusem’) > b *yisas > la. viss.
Atv. visads 'dazads’ (parasti dsk.) senak laikam ari 'ikviens,
' ikkatrs’ (Rosins; sal «visada zina»); an Is visoks 'ikviens,
ikkatrs’ —► 'dazads’.
541
vit
Adv. visai, visur, pavisam, saliktepi vismaz, vispar.
Pec cita uzskata (Rosins) varda viss pamata ir ide verbala
sakne *yets- 'd gt plaukt, augt’, no ka an la vaisla, viest.
Sk. art: vis.
Buck 918, EF 2 1264, KK 29 195, Lanszweert 1 Mach 684,
M-E IV 625, MM III 199 un 225, Pok 1175, A. Rosinas — Balt
XX 46—52, XXIV 185—189, Zinkevicius 1 20, 2 81, ЕСУМ 1 365
Пр I 79, Ф I 304, ЭСРЯ I3 76
vist [vTst], apv. [i]; Is. vysti, ssk. visna 't.p.’, sa. wisnian *k(ut
vajam, vist, kaist’, sav wesanon 'vist, kaist’, v. verwesen
'trudet', lat. viescere 'savist, sarukt’, vietus 'savitis, sarucis’.
Pamata ide. *yei- : *yi- 'vist' ar s vai t paplasinajuma; *ylt-tei/ti
> b. *yisti > la vist. Saknes nozimei pamata laikam ir *pei
'griezt, liekt’ (no ka vit, sk.) -► 'likt, liekties (novistot)’.
Kauz. vitinat [I], saknes skapumija vietet [ie]: «Pjaujiet
sienu, balelipi, Neguliet launadzipu: Gar zemiti saule tek, Balta-
bolu vietedama» (H.Dz 1541). Fon varianti apv. videt [7], vtdi-
ndt [t].
EF 2 1265, KI 819, M-E IV 643, Pok 1123, T 363, Vr 668,
W H II 787
vista; is. vista 't. p.’. Par varda cilmi ir dazadi uzskati. Pamata
laikam ide. *peik- 'maja, apmetne’ (no ka ari viesis, sk.). Ska-
pumija *ytk- > b. *yis- (: si. vis- 'ciems, mitne’), no ka *yis-ta
> la. vista ar sakotnejo nozimi 'pie majas (ciema, mitnes)
piederigais’ —► 'majputns’.
Pec cita uzskata (Petersons) vards saistams ar ave. vis
'putns’ (noraida Buga), un vel pec cita uzskata (Trubacovs)
visi minetie vardi atvedinami no ide *yeis-, no ka la. viest, vaisla.
В II 327, Buck 174, EF 2 1266, M III 10, M-E IV 626, Tp 12 11
vistit [v7stit, vistit]; Is. vystyti 't.p.’ Atv. no verba vit (sk.), ta
iter. Par formu sal. tit : tistit. Atv. vistoklis [vTstuoklis], apv.
vistol(i)s [uo], visteklis, vistikls, vists [vfsts] 't.p.’, visits [i]
(< *vistis) 'kus^is; muzguli savistita lupata’.
Pec cita uzskata (Buga, Persons) vardam gan ir viena sakne
ar vit (ide. *yet- : *yi-), bet tas atvasinats no cita saknes
paplasinajuma (*pis-).
В II 647, EF 2 1265, M-E IV 643, T 346
viskis 'kusliis’— sk. vistit.
vit [vit, vit]; Is. vyti 'vit, tit’, kr. вить (ssl. viti), bkr. вщь, ukr.
вити vit, pit’, bulg. вйя 'viju, pinu’, c. viti, p. wic 'vit, pit’, si.
vayati 'auz, pin’, vyayati 'vij, tin, sedz’, vitafy 'vits, tits, segts’,
lat. ruerejsiet, pit’, oset. byjyn 'vit, pit, griezt’. Pamata ide. *uei
: y.1- 'griezt, liekt’, no ka atvasinata noz. 'vit, pit’, subst. 'lokans
zars, pinums’. Ide. *yi-tei > *yt-tei / *yi-ti > ab. *yitie I *ytti
> la. vit (tag. viju, apv. vtnu). Iter, vistit, apv. vinat (P-K 83).
Apv. iter., kauz. vidinat [i, i2] , kas biezi folklora: «Visapkart
vite
542
tautas jaja, Apkart manu rozu darz(u). Es ar pati iestajos.
Vainadziqu vidinaj(u)» (Palcm 201).
Subst. vija, kas senak an 'no zariem pits (vits) zogs’: «pie
zogiem, vijam un setmalam» (LGGr 1797 3 30) Subst. vitne
[i, 7], apv. vite [i] '(apiqu u. c.) stiga, vija, laksts; rikste’ (Al II
290), vitis [i] ’stiga, laksts’ (lat. vitis 'vinstiga’), no ka vitiena
'stigu vijums, apipu darzs’: «Apipu putniijam Galina sap; Kam
agri dziedaja Vitienai (lok.]» (LI^Dz 1102; var.: Apipu darza,
LD 2680).
Citas cilmes ir apv. (Kurzeme) vit 'gut, parspet’: «es tevi
visu (parspesu)» (Laide), «vai tu varesi viiju vit?» (Dunika, M E
IV 645). Sal. lat. vis 'speks, vara’, ko cilmes ziija saista ar la.
virs (sk.).
Sk. an: apini, prievite, valgs, vainags, vairit, veikt, vica,
viebt, viesulis, vieta, viksna, vileb, vingrs, virsis, vlst, vistit,
. vitols, vize
В II 647, E 1 740, Eckert 9 53, EF 2 1267, M-E IV 645, MM
III 147 un 273, Pok 1120, Sab 18 65, T 346, W-H II 786, Абаев
I 277, Гам-Ив 3 650, Георгиев 266, ЕСУМ I 383, Мельничук 1 13,
Пр I 86, Tp 6 249, Ф I 322, Ц 73, ЭСБМ II 170, ЭСРЯ Ь ПО
vite vitis 'stiga, vijigs stiebrs’— sk. vieta, vit.
viterot vitrindt — sk. cirulis, vidzinat.
vitne sk vit
vitols [vituols], apv. vituls u. c.; Is. apv. vytulas, vytulas ’(salmu
u. c.) saiskis’, vytuolys 'kamols’, pr. witwan (ak.) 'vitols’, kr.
ветла 'baltais vitols’, ukr apv. ветла, ветлйна 'vitols’, skitu vaiti
't.p.’ Atv. no verba vit (sk.). Sakotneja noz. 'lokans zars’
(Meije) koks ar vi igiem, lokaniem zariem, vitols’.
В II 661 E IV2 340, EF 2 1268, M E IV 648, Pok 1122, T 347,
Абаев 3 307, ЕСУМ I 366, Гам Ив 3 628. Мейе I 398, Пр I 80,
Ф I 306, ЭСРЯ 1з 79
viva|ot, vlvet, vivinat — sk. cirulis, vidzinat.
viveles [vlveles], reti vsk. vivele. Aizguvums; no Iv. fifel 't.p.’ (v.
Feifel), kas savukart no it. vivole < vlat vivolae 'kada zirgu
slimiba’. Latviesu valoda aizg. minets 17. gs. vardnicas (Mane
II 273, Lj 345).
E III, 597, M i IV 649, Zev 2 216 un 360
vizbu|i, vsk. vizbulis, an vizbulltes, vsk. vizbulite. Varda pamata
laikam *bals (*bala) 'balta vizbulite’ (1ё balas, bala), kas ir
tas pasas cilmes ka baits, balet (sk.). Par varda attiecinasanu
uz augu sal. balanda. Senaka forma *vizbala, vizbalite; «Spigu
lite, vizbalite (apv.: vyzbaleitja), Pirma pulje pavasari» (TDz
55882).
Vards laikam ir parveidots ar -и рёс vizults parauga (En-
dzelins) Varda pirma daja no vizet vai (Endzelins) varbut
saistama ar sav. wisa 'p|ava*. (Latviesu valoda tarn atbilst viest
543
vizet
un atv-i, bet nav ne formas, ne nozimes zipa ar sav. wisa
saskaniga varda )
E H II 791, M E IV 630
vizdegunis [vlzd^gunis]. Aizguvumkalka; no vlv. wisriase 't. p.’ (v.
Naseweis). Vards ir saliktenis, kura pirma da[a aizguta, otra —
tulkota. Originala pirmaja da|a viz- no vlv. wis 'gudrs’ (v.
weise; no ide. *yeid- 'redzet, saskatit’, no ka an la. videt). Ot a
daja vlv. nase 'deguns’ (v. Nase). Sakotneji vards attiecinats
uz suni, kas labi dzen pedas, velak ironiski attiecinats uz iedo-
migu, augstpratigu cilveku. Latviesu valoda vards minets 18. gs.
vardnicas (Lg II 391, St I 359).
Doo III 564, KI 504, M-E IV 650, Pok 1125, Zev 2 160
vize [vize], apv. [7, i2] vlza; Is. vyza 't. p.’ Atv. no verba *vizt 'pit
(vizes)’; sal. Is. vyzti 'pit vizes, пёэа! vizes’ Vards laikam ir
tas pasas cilmes ka vit (sk.), tikai atvasinats no paplasinatas
saknes formas *yeig- : *ylg- > b. *ylz- > la. viz- Vienkarsakas
vizes laikam pitas no karklu (vitolu) mizam, sal. tdz.: «Es tev
ludzu, tautu dels, Ganos mani neluko; Ganos man karklu vizes,
Skarbalaipi lindracipi» (LD 10204, 1), bet parastais vizu mate-
rials bija liepu luki. Karklu vizes ne tikai ka darba, bet ari ka
svetdienas *apavus min vairakas tautasdziesmas, piem.- «Baltu
karklu vizit’ daru, Svetdien gaju baznica; Tapat mani Dievits
redz Ka tos citus zabakos» (LD 31186).
No subst. vize, vlza atv. verbi vizot, vlzat 'iet vizes’ —► 'iet
leni; iet neveikli, nevangi’. Verba nozimes parnesumu vareja ietek
met vizot, vlzat 'эрё1, gribet, puleties’ nolieguma forma. (Sk.
nevlzot.)
Рёс cita uzskata (Buga) vyzti no *vinzti un radniecigs ar Is.
vinksna 'goba’. Tada gadijuma pamata sakne *y.en- 'liekt’.
В II 326 un 653, EF 2 1270, L III 131, Masiulis — Balt XVII
10, M-E IV 650, Pok 1121, Sm —LTD IV 418—421, Zeps 1 207,
Zev 2 237
vizet [vizet], apv. vizet, viezet. Varda cilme nav drosi pasakama.
J Endzelins izteicis domu, ka varda pamata varbut ide. *yeig-
/ *yeik- paralelforma *yeig- 'griezties, supoties’, no ka vav.
weigen 'supot’ un zv vicka 'sad tad раки81ё11ез’, an si. vegah
'drebuji’ (isteni vegah 'speciga kustiba, grudiens, udens straume,
banga, nevaldams straujums’). No 'strauji kusteties’ —► 'vizet’;
par nozimi sal. lat. coruscare 'atri vicinat’ un 'zibsnit, mirdzet,
spidet’.
lespdjams ari cits cilmes risinajums: no ide. *yeidh- 'redzёt,
ieraudzit’ (no ka la. viedet 'redzёt, (ar pulem) saskatit’; sk
viedoklis) paralelformas *geigh- > b. *yeiz- > ab *yiez- > la
viez-, skariumija viz-, viz-. Par nozimju sakaru 'redzet’ un 'spidёt’
sal. tas pasas saknes gr. eidon (aorists) 'redzёju’: eidomai
'parados, spidu, skietu’. Nozimes parnesums bijis sads: 'redzёt’
-> (pasiva) but redzamam, paradities’ (sal lat videre redzet’:
vizinat
544
videri 'but redzamam’) —► 'but redzamam ar spozumu, spidumu;
spidet’.
Folklora mijas verba fon. varianti. «Kas tur spid, kas tur
viz (var.: viz) Vipa kalna galipa? D evips savus rudzus seja
Ar sudraba зё1иуП1» (LD 28016).
No noz. 'but redzamam’ atv. apv. viza, vize, vizna, liter.
viznis (parasti dsk. vizni) 'tikko sasalis plans ledus gabals,
kartipa’ ('tas, kas ir redzams, kas pavid udeni’) Atv. viznot
[uo]. To, ka 'spidet’ nav bijusi vizet primara nozime, rada atv.
uzvizet 'parklaties ar planu ledus kartipu’ («udens игу!гё]1з»,
M-E IV 399), sekundari Чепй^гёНез, iespidёties’ («тёпезз
gaisma udens uzvizeja», turpat).
No v zet iter., kauz. vizinat. «Zems ozols, platas lapas Pret
sauliti vizinaja» (LD 12304, 7), «Kas spidёja, kas vizeja Papar-
dipa krumipa? Japa sievai zelta sakta, Ta spidёja, vizinaja» (LD
33009 var.), «Tirudepa raudevite, Nelaidies raviena, Visi tavi
sparnu gali Tiru zeltu vizinaja» (LD 12403). Iter, ari vizufot
[uo], kam blakus subst. vizulis. Ar viz- atvasinati vairaki sub
stantivi, to vidu vizla 'viznis; tas, kas viz’ (sal. upes nos. Vizla,
Gaujas pieteka), ka termins 'minerals siku spozu plaksmsu
veida’, vizma (liter, valoda ar Raipa dzeju), apv. vizna 'viznis,
vizma’.
Ar verba fon. var. viezet saskan Is. veizeti 'skatit,
skatities, lukot’. Par sa varda un tas pasas noz. veizdeti cilmi
izte kti dazadi uzskati, bet drosa cilmes risinajuma nav. Varbut
veizeti ir tas pasas cilmes ka vizet, tikai ar verba primaro nozimi.
Varda z gaidama z vieta var but no 1г1окзпёт. Tada gadijuma
veizdёti izveidojies veizeti un *veideti (: veidas 'seja, vaigs’)
kontaminacija. К
EF 2 1215, M-E IV 630
vizinata [vizinat]. Atv. no verba *vezt 'parvietot ar transportlidzekli’,
kas tagad sapludis ar vest ’vadit’ (sk. vest).
Senaka forma vezinat (Is. vezinti) vel 17. gs. avotos (Fire-
kers, Langijs), kur nozimes diferenciacija: vezinat 'likt vai |aut
sevi vest’ («tas pec vipa prat’ grib vezinat»— ar parnestu nozimi
'tas grib darit vipam patiksanu’, Lj 343) un vizinat 'surp turp
vest’ (turpat). Mtisdienu valoda vairs tikai vizinat. Par saknes
i izteikti dazadi uzskati. J. Endzelins doma, ka tas ir parveido-
jums uz analog jas pamata: «Tadas formas ka vizinat u. c.
var but radusas pec verbu dzirdinat, pinnai u c. parauga» (E
1 49). Dazi autori (Fortunatovs, Meije, Osthofs, Hirts u. c.)
apgalvo, ka e rinda baltu i sastopams an starp troksnepiem
1е5рё]атз ari, ka e > i, asimi^joties nakamas zilbes patskanim
E II 243, 1 49, EF 2, 1236, M E IV 631
vizinatb 'у!гёи spidinat’ sk. vizet.
vizla - sk vizet.
vizma - sk vizet.
545
zagis
vizpi — sk. vizet.
vizota, vlzat 'spet, gribet, puleties’— sk. nevizot.
vizot , vlzat 'iet ar vizem’—sk. vize.
z
zabaks [zabaks]. Aizguvums, no skr. забогъ 't. p.’ (kr. сапог, apv
забое), kas savukart aizg no pirmbulgaru *saBaG- /*saBuG-
vai sentirku *sapay- / *sapuy- 'stulmu apavi’ 'stiebrs’ (Tru-
bacovs) vai atv. no ide. *kap- ’tvert’ (I^vovs). Latviesu valoda
vards aizguts lidz J3. gs. Tas пипё15 vardnicas kops 17. gs.
(zabaka Mane I 176, Lj 228; zabaki Elg 1 21; zabagi, zabaks,
ari zabakains, zabaknieks Lg I 498, II 258; zabaks, zabaka St
I 232). 18. gs. zabakam ir an «galva»: «zabakam jaunas galvas
likt» (St I 232). Vards sastopams 15. un 16. gs. uzvardos (Bl
1 238 un 307). Forma zabaka blakus vir. dzimtes format lidz
19. gs. sakumam, piem.: «Nac sur, izvelc [novelc] man zabakas»
(Mane 3 32), «Voi berniem bus kurpes jeb zabakas vaikat?»
(M. Stobe. Vesehbas gramata, 1795 28).
В II 551, Buck 429, E I 86, II 700, EF 2 1280, M-E IV 694,
Sum 34, Zev 2 239, А. С. Львов — Эт иссл IV 71—86,— Эт 1967
188, Пр II 251, Тр 7 40, Ф III 559
zabas 'mutes dzelzi (zirgam)’; zabat 'ielikt mutes dzelzus’—sk.
zebiekste.
zagata 'vairaki кора sasieti bajk>’— sk. zagars.
zagt; Is. zagti (tag. zagtii) 'padarit netiru, zagt’, (tag. zangii) 'est
ko aizliegtu (gayeni); zagt’. 5ако1пё)а nozime 'apganos’ —► 'apga-
nos ar zagsanu’ —► 'zogu’ (Endzelins). Ar sakot^jo nozimi
saskan rakstunga atv. forma apzagties. Pec Endzelina uzskata
varda pamata ir ide. *ghoghos 'netirs’, no ka ari si. jaghana-
'paka|a, kaunums’ un gr. kochdne 'kajstarpe’. No nazalizetas
ide. tag. formas *ghongh- atv. b. *zango > la. *zuoguo > zogu
[zuogu]
Pec cita uzskata ’ (Svabe) vards saistams ar Is zengti, iter.
zangyti '(iz-, aiz, ie-)so]ot, iet’ (tag zangau la. zogu). Sim
uzskatam labak atbilst refl. zagties nozime 'uzmanigi, klusu iet,
hst’. (Sk. an ziegties.)
Ls zengti pamata ide. *ghengh- 'so|ot, solis, kajstarpe’ > b.
*zeng- • *zang- > la. zieg-, zog- [uo].
Atv. zaglis, zadzlba.
Bl 6 182, Buck 789 un 1459, E III2 339 un 405, EF 2 1284
un 1299, M-E IV 680, Pok 438
zagis [zagis], apv. zags. Aizguvums; no vlv. sage (v. Sage) vai
vh. zage (h zaag) 't. p.’ Pamata ide.- *sek- 'griezt’, no ka la.
seksb. Aizg. ттё15 17. gs. vardnicas (Mane I 147, Lj 228) lidz
4 X 4X4
zaigot
546
ar atv. zaget. Kurzemes izloksnes sastopama forma zags (verbs
zagat) laikam aizg. no holandiesu valodas.
Buck 595, Doo III 79, KI 619 M E IV 695, Pok 895, Zev 2 162
zaigot [zalguot]. Tas pasas cilmes ka zvaigzne (sk.), tikai bez -y-
saknes forma; ide. *ghqoig-- : *ghoigu- > b. *zaig- > la. zaig ,
no ka zaigot (uo]. Adj. zaigs [al], subst. zaiga, zaigs.
Blakus nepaplasinatajai saknei *ghei- (*ghiiei-) radnieciga
sakne *ghel- 'spidet, mirdzet’, no ka verbs zaigot (sk.). Verbu
zaigot un zaigot, un рагёр sas cilmes vardu semantika izvei-
dojusies mi j ietekme.
EF 2 1324, M-E IV 681, Urb — Balt XIX 167
zaimot [zalmudt]. Aizguvums; no ig sdimama 'lamat sunit; nonie-
cinat’ vai 1Tb. suoima 'lamat, Ijengat’ (s, soimata 'bart, parmest,
nosodit’) Atbilstosi originalam vairakos senajos tekstos aizgu-
vuma ieskapa s- (sairno Elg 257 un 109, bet zaimot Lj 233).
leskaiia z- varbut no zudusa verba *zaimot, kas atbilda Is
zaimoti 'pit, tit, jaukt, mudzinat’. Aizg. minets 17. gs. vardnicas
un cita literatura, an zaimotajs, zaimosana. Vards zairni (vsk.
zairns) literatura tikai kops 19. gs. beigam.
EF 2 1285, Ket 389, Magiste 2951, M E IV 681, SKES 1058,
Zeps 1 208
zakat (zakat] Aizguvums; no vlv. saken vai vh. zaken 'strideties,
barties, tiesaties’ (go. sakan an 'nievat, lamat’), kas ir tas
pasas cilmes ka v. Sache 'lieta, dansana’, sakotneji 'tiesas lieta,
tiesibu strids’. Pamata ide. *sag- 'izsekot (medibas)’; sakne
radnieciga formai *sek--, no ka la. sekt, sekot. Aizg. ттё1з
19. gs. vardnicas (LJ I 231, II 627).
Doo III 80, KI 618, M-E IV 695, Pok 876
zafeis; 1§. apv. zutkis, narev. zags, kr., bkr. заяц (bsl. zajpcb),
ukr. заецъ, c. zajic, p. zajqc 't. p.’ Varda cilme ir neskaidra.
Tradicionalais uzskats, ka la. zakis varbut ir aizg. no baltkrievu
apv. зайка ar parveidojumu pec varda kakis parauga (Endzelins,
Fasmers, Frenkels), liekas apsaubams Narevas izloksnes lidzi
gas varda formas dё|. Gruti cilmes zipa saskapot an slavu un
lietuviesu apzimejumus.
Par slavu vardu cilmi ir vairaki uzskati. Parasti tos atvedina
no ide. *ghei- 'dzit, skubinat, strauji kustinat, kusteties’, no ka
ari Is. zaisti 'rota|aties’.
lespejams, ka visu apzin^jumu pamata ir kads pirmside.
substrata vards ar patskapu variacijam (* ga- : *gai- : *gui-),
kam pievienoti ide. piedёk|i. Raksturigi, ka lidzigi nosaukumi ir
tikai slavu un baltu (ne visas baltu) valodas.
В II 674, E I 89, EF 1 120, 2 1281, M-E IV 682, KK 29 195,
Zinkevicius 1 20, 2 82, ЕСУМ II 223, Пр I 243, Ф II 84, ЭСБМ
III 312, ЭСРЯ II6 75
zaldats [zaldats], apv. [al2]. Aizguvums; no v. Soldat < it. soldato
't p.’, kas no vlat sol(i)datus 'atalgots —>- 'kara algotnis’. Latinu
547
zaigot
vards ir verba solidare 'atalgot (karaviru)’ pag. pas. divd.
(Klasiskaja latipu valoda solidare 'nostipnnat’ no solidus 'blivs,
stiprs’ > la solids.) Vacu valoda vards aizguts 16. gs pirmaja
риБё, un latviesu valoda tas vareja ieviesties 16. gs. beigas vai
17. gs. sakuma. Aizg. minets 17. gs. avotos (Linaud 53, Elg
I 665)
KI 714, M-E IV 684, W-H II 555, Zev 2 216 un 393, Copo
колетов 274
zale [zale]; Is. zole 't.p.', pr. satin [zalin] (ak.) 'lakstus, zali’,
narev. zil ’zale’ (*zel-e), kr. apv. зелье 'zale; naves zales’, bkr.
зёлле, ukr. зёлля 'zale', bulg. зеле, c. zell 'kaposti’, p. ziele
'zale, arstnieciskas zales’, daku zila 'zale’, frigiesu zelkia ‘dar-
zepi’. Ar saknes patskapa miju atv no verba zelt (sk.). Par
formu sal. velt : vale. Varda nozimes pamata laikam 'tas, kas
pavasari pirmais kupli aug, ze|’.
Parn. 'augs* -*• 'arstniecibas lidzeklis’ jau senatne. Vards
(dsk.) 17. gs. saja nozime plasi minets avotos, piem.: «zales
iejemt, zales iedzert, riigtas zales, dargas zales, dzenamas
zales» (Mane II 400).
Vards zale Hdz 19. gs. vidum lietots an nozime augs’ (saja
nozime paraleli vardam stads), piem.: «Sis [sinepju graudips]
gan ir tas vismazakais no visam seklam, bet, kad tas uzaug,
tad tas ir lielaks neka citas zales un top viens koks» (Gt 4 29).
Atv. zalajs, zatiene, nezale. Ar noz. ’nezale’ lidz 19. gs. vidum
g. k. apzin^jums «nikna zale» (piem., LGGr 1798 2 7), an
«nelaba zale» (G. Braze. Ka Paleijas Janis.., 1844 127). Apzi
mejums «nikna zale» ап K. Valdemara 1872. g. vardnica (VI
577), bet tai pasa gada J Neikena un K. Ulmapa vardnica jau
nezale (U I 171). Vards darinats pec latviesu valoda plasi lietota
рарёппепа ar ne- pievienojumu raksturojot pamatvanda le-
tverto jegumu ka |oti sliktu (sal. necilveks, nezvers), bet saja
gadijuma paraugs bijis an v. Unkraut 'nezale’ (Kraut 'laksti,
zale’).
Рёс cita uzskata (Endzelins) vards zale atvasinats no adj.
za[s.
В II 646, Buck 309 un 519, E IV2 297, EF 2 1322, L III
132, Mach 714, M-E IV 696, KK 29 195, Lanszweert 58, Pok 430,
Zinkevicius 1 20, 2 82, ЕСУМ II 258, Нерознак 61, Пр I 248 Ф II
92, ЭСБМ III 328, ЭСРЯ Щ 85
zaigot [zaTguot], apv. [al, at]; iru glain (< *ghtoni-) 'stikls,
kristals’ ('zalgojosais’), ssk. glda 'kvelot, spidet, mirdzet’, vav.
glinzen, v. gldnzen 'пн^гёЕ spidёt, laistities’, norv. apv glosa
'dzirkstit, sp^dёt>. Tas pasas cilmes ka zelt (sk.). Pamata ide.
*ghel 'spidet, mirdzet’; skapumija ar saknes paplasinajumu
*gholgh > b. *zalg no ka la. zalg s, atv. zaigot. Vards
saglabajis seno ide. saknes nozimi; raksturigi, ka tas saistas
•XI
zalktis
548
ne tikai ar za|o, bet ar jebkuru spilgto krasu, piem.: «uz kalnu
meziem sarti zalgo saule» (J. Jaunsudrabips. Ar maksfceri
(1921), 1968 78).
Sk. an: zalktis. К
M E IV 684, Pok 429
zalktis [zalktis], apv. zalksis, zalksnis, zallis; Is. zaltys, apv.
zalktys 't. p.’ Lidz ar verbu zalgot (sk.) tas pasas cilmes ka
zelt (sk.). Forma ar k (laikam no g) izveidojusies paraleli formal
zaltis (Buga, Endzelins), bet apv. zalksis ir jaunaks darinajums
(nom. forma no gen. zalksa u. c. locijumiem). Apzimejuma pa-
mata ir zalksa Ijermepa krasas, kas, zalktim kustoties saules
gaisma, variejas dazados topos.
В II 669, III 217, 282 un 410, E Illi 148, I 225, EF 2 1288,
M E IV 684
zalot '[oti kupli augt’—sk zelt.
zalve [zalve]. Aizguvums; no v. Salve 't. p.’, kas ar it. salva vai
fr. salve starpniecibu no lat. salve! 'sveiks!’ Vards latviesu valoda
aizguts 19. gs. (V 1 154).
KI 622, Tr VI 6
za|s; Is zalias, pr. saligan [zaljan, za[gan?], kr. зелёный (ssl.
zelen-ъ), bkr. зялёны, ukr. зелёный, bulg. зелен, c. zeleny, p.
zielony 't. p.’ Tas pasas cilmes kd zelt (sk.). Krasas apzimesanas
zipa vards senak nav bijis tik viennozimigs ka musdienu valoda.
To rada, piem., morf. var. zals (apv.) 'brims, sartidzeltens,
gaissarkans’, ka an no baltu valodam aizgutie s u. vardi (ig.
haljas < * zafas 'spozs, spidigs, spozi za|s’, s. haljakka 'bali
peleks, palss’). Tas izskaidrojams ar saknes nozimi: ide. *ghel-
'spidet, mirdzet’ > b. *zel- : *zal- > la. zel-, zal- ar dazadam
krasu niansdm.
Skanejuma zipa saistits ar vardu zale, vards za[s ieguvis
stabilu musdienu nozimi Ide. valodas mijas attiecigo vardu
nozimes 'za|s’ un 'dzeltens’, piem., augi kr. apv зеленйк, за-
ланйца lietojami krasosanai gan dzeltena, gan za|a krasa (СРНГ
XI 247, Surcova). Si paradiba da|eji saistas ar ide. sakpu
*ghel- un *g“hel refleksu saplusanu (Meije).
Atv. verbs za[ot [uo] apv. nozimd 'krasot za|u’, zalinat 't. p.’
Subst. zaloksnis [uo], kam blakus adj. za(oksns [uo], igs.
Subst. zafums dsk. forma ieguvis noz. 'apstadijumi; bnva daba,
lauki; svaigas lapas un laksti ka partikas produkts’.
В II 233, Buck 1058, EF 2 241, KK 6 36, L III 132 Lanszweert
59, M E IV 687, Pok 429 (430), ЕСУМ II 257, Мейе 1 408,
Нерознак II 92, Пр I 248, М А Сурцова Эт иссл VIII 150 Ф II
92, ЭСБМ III 358, ЭСРЯ П6 84
zandarts [zandarts], apv. zandars, zandaks, zandans, zandats; kr
судак, p. sandacz't. p.’ Pamata ide. *ghenadh- / *ghonadh- 'zods,
zoklis’, no ka an la. zods (sk.). Nosaukums izskaidrojams ar
zandarta dzelopainajiem zaunu vakiem, garajiem, smailajiem
549
zarna
zobiem un plesonigo rijibu. (Sal. Is. zandas 'zods, zoklis’ un
zandiioti 'rijigi est’.) Ide. *ghonadh- > b. *ian(a)d- > la.
zand , kam pievienoti dazadi piedekji. Vards (ar an-) ir kursu
cilmes.
No latviesu (vai kursu) valodas vards aizguts ari dazas
citas valodas (Nidermanis); sal. v. Sandart, Sander(t) u. c„
vlv. sandat(e) u. c , lib. zander, zannder Рёс cita uzskata (En-
dzelins) vards laikam ir aizg. no vacu valodas.
Laumane 1 252, M-E IV 689, Niedermann 1 158, Ф III 794
zagkis [zapl^is], apv. [ац]. Aizguvums, no Iv. sanke 'duksts,
(netirumu, vircas) bedre’ (v Senkgrube, sal. Senke 'ieplaka,
iedobums, padzi|inajums’) kas atv. no verba senken 'nolaist,
padzi|inat’. Pamata ide. *sengi‘ 'krist, grimt’. Aizg minbts 18. gs.
vardnicas ar noz. 'duksts,.purvs’ (St I 237).
KI 704, M-E IV 690
zards [zards], apv. [ar1']; Is. zardas 't p.’, zardis 'zirgu aploks ,
pr. sardis [zardis] 'zogs, zirgu aploks’, kr. apv. зордд 'ar kartim
sadalita gara siena stirpa, ap kartim sakrauta garena siena
kaudze; zardi auzu un miezu zavesanai’, bkr. азярдд, ukr. озордд
'zards’. Pamata ide. *gherdh- 'apzogof no saknes *gher- 'tvert,
aptvert’; b. *zerd- : *zard- > la. zard-, no ka *zards > zards
(ar ar > dr). Verbs zardot [zarduot].
Tas pasas cilmes (ar ide. gh ) ir Is. gardas ’aploks’, rad-
niecigi kr. город 'pilseta’, огород 'sakpu darzs’, v. Garten, a.
garden, lat. hortus 'darzs (ч— ' lezogoj urns’).
Sk. ari: darzs.
В I 494 un 526, II 677, EF 2 1290, KI 233, Maziulis 6 256,
M E IV 699, Pok 444, T 366, Куркина — Эт 1980 18 Мартынов
1 164, Ф II 105, Чекман 127, ЭСБМ I 98
zarks [zarks]. Aizguvums; no vlv. sark, vh. zarc, zarke 't. p.’ (v.
Sarg), kas savukart no lat. *sarcus < sarcophagus 'zarks’
< gr. sarkophagos 'ga|as edejs’, ka saukti no kadam Mazazijas
akmens plaksnem izgatavoti slprsti, kuros iegulditais lilps pa-
mazam izzuda. Aizg minets 17. un 18 gs vardnicas (zarka Elg
1 121, zarks Fur 2 304, Lg II 451, St I 234). Agrakais nos.
«mirotja sljirsts» (Mane II 372).
KI 625, M E IV 700, W-H II 479, Zbv 2 162 un 336
zarna [zafna]; Is. zarna, zarna, ssk. gprn 't. p.’, sav., vlv. garn,
v. Garn 'dzija’, alb. гдггё 'zarna’, si. hirah 'lente, svitra’, hira
'dzisla’, gr. chorde 'zarna, desa’, lat. haruspex 'ieksu skatitajs’
(—► 'paregis’). Pamata ide. *gher- 'zarna’ > b. *zer *zar , no
ka *zar nd- > la. zarna 17. gs. ari zarnis (zarns): «tadas sapes
zarnos» (Mane 1 107) un vairakos 18.—19. gs. avotos sama,
piem., «ieks sarnam» (M. Stobe. Veselibas gramata, 1795 42).
Atv. apzarnis (Is. apzarnis).
В II 239, EF 2 1291, HF II 1111, KI 233, M E IV 690, MM
zars
550
HI 599, Pok 433, Stang 3 65, T 366, W-H 1 635, О.С.Ши
роков — Balt XX 21
zars. Is. apv. zara, zaras 'zars, stiebrs’, liter, 'atspidums, blazma,
stars’, pr. sari [zari] 'karstums’, kr. заря, зоря (ssl. zarja,
zor;a) '(rita, vakara) blazma apv. 'pul^e, zale, augs’, bkr. зара,
ukr. заря, зоря '(rita, vakara) blazma’, bulg. зора, заря, c. zare,
zp're, p. zorza, arh. zarza't. p. Pamata ide. *gher- starot; spidet,
mirdzet’ laikam no senakas noz. 'stars, zars’; sal. *gher- 'but
ar izvirzijumu’. Skapumija b. *zer- : *zar-, no ka la. zars, verbs
zarot [uo]. Latviesu valoda vards saglabajis seno prieksmetisko
nozimi.
Sk an: zirbt, zirgts.
В II 676, Buck 523, E IV2 298, EF 2 1290, Euler IF 90
108, Mach 710, Maziulis 6 256, M-E IV 691, Pok 441, T 336,
ЕСУМ II 278, Пр I 242, Ф II 81, ЭСБМ III 298, ЭСРЯ I6 60
zaudet [zaudet], apv. [au, au2]; Is. zavinti, zudyti 'nonavet, iznlcinaf.
Tas pasas cilmes ka zust (sk.), sa verba kauz. 17. gs. an
nozime iznlcinaf: «Tams asinims tads speks, Kaut gana liels
ir greks, Tas spej to sl$isti zaudёt» (Firekers— FBR VIII 224)
В II 681, Buck 809, E III2 54, EF 2 1293 un 1322, M E IV
692, Pok 448
zavet [zavet] 'burt, apburt, noskaust’; Is. zaveti 'burt, noburt;
apburt, valdzinat’. Varda sapludusi divu ide. sakpu refleksi.
1 Pamata ide. *gheu- ' (iz)liet’ (-> 'zust, iet boja’, no ka an
zust, sk.) > b. zauno ka la. apv. zaut 'lief, kam bijusi
рага!ёИогта *zaut, kura iter, zavet 'vairakkart lief —► 'lejot
izdant magisku ritualu -* apburt, noskaust, likt iet boja’ Sal.
Is. zavinti 'likt iet boja, попауё!’. Par formu sakaru zaut : zavet
sal. raut : ravet Par nozimi sal. tas pasas cilmes gr. cheud
> ched (es) leju’ un si. juhdti 'lej (kausbtu, attintu sviestu)
ugunf; ziedo, upure’.
Ide *gheu- atv-i la. zust un Is. zuti 'iet boja; vargt, nikt,
zust’ rada saknes semantiskas attistibas liniju, kas ietekmejusi
varda zavet nozimi.
2 Pamata ide. *ghau 'saukt, piesaukt’, no ka st titivate, ave
zavaiti 'sauc, piesauc, nolad’, kr звать 'saukf. Ide. *ghau- > b.
*zau-, no ka *zay.-eti > la. zavet 'saukt, nosaukt (magiskiem
nolukiem)’.
Atv. zavata, zaveklis 'burvju lidzeklis’, zavatnieks (zavat
niece) 'burvis’ fburve’).
Pec cita uzskata (Buga, Leskins, Persons) vards saistams
tikai ar Is. zuti 'iet boja; vargt, nikt, zusf (: la. zust) vai
(Zubatijs, Fasmers, Endzelins)—ar kr. звать un tarn radnieci
gajiem vardiem. (K)
В II 680, III 217, EF 2 1293, Euler 1 41, K. Kasparsons FBR
XVII 11-19, XVIII 64 M-E IV 693, Pok 413 un 447, Tovar Ant
551
zedenis
ind 293, Zey 2 361, Ф II 85, Л. С. Баюн— Ант балк 5, Чекман
120, ЭСРЯ Не 75
zebenieks 'auzu kule (zirgu barosanai), tarba’; Is. zebike, zebikb,
zibikas 'auzu kule, baribas maiss’, kr. apv. зобёнька '(pits)
grozs’, зобнйца '(pits) grozs, tarba (piem., zirgu barosanai ar
auzam)’. Varda laikam sapludusi divu ide. sakpu refleksi
1 Pamata ide. *gebh- 'zars, nkste, nuja’ (sal. zeberklis) > b.
*zeb- > la. zeb-, no ka zebenieks sakotneji vareja but 'no
zariem, глкз1ёт pits maiss’. Sal. Is. zaba 'rikste’, zabas 'zagars’
un la. apv. zabeklis 'rikste vai erks^u zars, ar ko appem jauna
dzivnieka purnu, lai tas nezistu’ (M-E IV 783).
2 Pamata ide. *gebh- 'kosf, no ka ar n iespraudumu forma,
no kuras la. zobs, si jambhate ’kampt’ No sas saknes an la.
apv. zebinat 'gremot, gremojot kustinat muti’, Is. zebti 'lenam, ar
gariem zobiem est’. (Sal. zebiekste.) (K)
В II 147 un 677, EF 2 1282 un 1294, M E IV 701, Pok 353,
Ф II 102
zebiekste [zebiekste], apv. zebieksts (u. c ), Is. zebenkste, zebenksfis
't.p’ J Endzelins vardu saista ar apv zebit 'ciept, zagf; par
nozimju sakaru sal. lat. furd 'sesks, zebiekste’: furan 'zagf.
Vardu zebit savukart saista ar si. jabhate, jambhate ’kampj’,
Is. zebti Чёпат, ar gariem zobiem est’. (Sal la. apv. zebinat
'gremot, gremojot kustinat muti’.)
lespejams sads varda zebiekste cilmes risinajums: pamata
ide. *gebh- 'kosf, no ka ar n iespraudumu forma, no kuras
izveidojies la. zobs (sk.). Ide. *gebh- > b. *zeb~, no ka an la.
apv. zebinat, ar saknes patskapa miju apv. zabas 'mutes dzelzi’
(E-H 800), zabat 'ielikt mutes dzelzus’ («zabat zirgu», M-E IV
677). (Sal. an zebenieks.) Tada gadijuma zebiekste sakotneji
'kodeja’. Par nozimi sal. si. jambukah 'sakalis’: jambhal} 'zobs,
ilknis’. (K)
В II 405 un 677, Eckert 9 206, EF 2 1294, Laumane — Kont
pet 186—198, M-E IV 701, MM I 418 un 419
zebit 'ciept, zagf— sk. zebiekste
zedenis 'setas miets, karts, (dsk.) zaru vai mietu 8ё1а, zogs’; Is.
zaginys 'palis, miets; zards, zarda miets; zarains stabs (kap-
sanai); pa|u vai mietu seta’, zeginys, zeginis 'cukam pie kakla
piesieti krusteniski salikti kocipi (lai cukas nefistu caur setu)’.
Pamata ide. *geg- 'zars, miets’ > b. *zeg- > la. zeg-, no ka
apv. zegene 'palis, (dsk.) zards, stakles’. (Par tas pasas saknes
vardiem ar z- sk. zagars.) Ar fon. parveidojumu (akomodaciju)
palatala patskapa prieksa g’ > d’ > d, no ka *zegenis >
zedenis, apv. zedinis, zedins. Arh zegeles 'zardi’ (U I 233).
Pec cita uzskata (Endzelins ar ?) varda pamata var but
*zeda (*zeds) 'varti’ 'caurums, atvere’, un tad vards saistams
ar Is. priez(e)dd 'krasnsprieksa’, ssk gat 'caurums, atvere’.
(Sal ari ziest, kam radniectgs c. zed’ 'muris, (akmens) зё1а’.) К
zegele
552
EF 2 654 un 1284, M-E IV 701, Pok 354, Нерознак 16
zegele [zegele], Aizguvums; no vlv, segel (v. Segel), vh. zegel vai
ssk. segl (zv. segel) 't. p.’ Pamata ide. *s£fe- 'griezt’, no ka germ.
*seklbm > *segla 'nogriezts auduma gabals’ —> 'bura’. Aizg.
mindts 17. gs. vardnicas (zegels, Mane I 165, zegelis Lj 228)
lidz ar verbu zegelet. Forma zegelis an 18. gs. (St II 533), bet
19. gs. paraleli an zegele (U I 233). К Vaidemaram tikai forma
zegele, kam blakus vips lietoja vardu bura (bafa) (V 1 363).
Forma zegells laikam skausta, lai noverstu homonimiju 'ar zefee
Us 'zimogs’ (no vlv. segel < lat. sigillum 'zimoga nospiedums’).
Buck 681, KI 697, M-E IV 714 Pok 895, Vr 467, Zev 2 163
zegeles 'zardi’— sk. zedenis.
zegene 'palis, zards’— sk. zedenis.
zeke Aizguvums; no bv/soefte < vlv. socke 'isa zel$e’ (v. Socke),
kas no lat. soccus 'zema kurpe, kura var s|ukt’. Vards ir aizg.
no kadas Tuvo Austrumu valodas. Latviesu valoda aizg. minets
17. gs. vardnicas, G. Mancelim divas nozimes —'isa zeke’ un
'zeke’ (v. Socke, Strumpf, Mane 1 170 un 178), bet J. Langijs
skir zekes 'Striimpfe’ un kapzekes 'Socken’ (Lj 247). G F. Sten-
deram attiecigi zefce un kabzefyes, isas zekes (St I 258).
Buck 426, Doo III 255, EF 2 1296, KI 713, M-E IV 703, W-H
II 550, Zev 2 240
zelet [zelet]; Is. zeleti 't.p , ssk gjplnar 'lupas, mute’, gr. chelyne
'lupa, zods’. Pamata ide *ghel- ar raksturigam atv u nozimem
'kupgis, dziedzeris, zoklis; karot, alkt’, kas norada uz saknes
sakotnejo nozimi 'est, garsot, gremot’. Ide. *ghel- > b. *zel-,
no ka verbs *zel-eti > la. zelet. (K)
EF 2 1296, HF II 1086, M E IV 703, Pok 436, Vr 171
zellis [zellis]. Aizguvums; no vlv. selle 'biedrs, amatmeistara pa-
ligs’ (v Geselle 'biedrs; puisis; amatnieka paligs’). Vards sais
tits ar aizg. zale (< v. Saal; sav. sal 'vienas telpas maja’).
Sav. gisello 'zales (majas) biedrs’, no ka 'biedrs, darba vai
amata biedrs’. Pamata ide. *sel- 'dzivojama telpa’. Latviesu valoda
aizg. minets 18. gs. vardnicas (Lg II 293 ar noradi «germa-
nisms», tatad vards vel nebija plasi ieviesies; Stenderam vards
ar noz. 'amata zellis’ bez citas norades, St I 258) G Mancelim
17. gs. saja nozime biedris (Mane I 74).
KI 253, M E IV 704, Pok 898, Tr III 139, Zev 2 162 un 216
zelt [zelt]; Is zelti 'zelt, za|ot’, kr. зелёный 'za|s’, зёлень 'za|ums,
za|umi’, lat helvus 'medus dzeltens’, holus (< helus) 'darzepi,
saknes’. Pamata ide. *ghel- 'spidet, mirdz5t’; no sas saknes ari
dazadu krasu apzimejumi Ide. *ghel-tei > b. *zel-tei/ti > la
zelt. Saknes variants ir *ghel- (*guhel-), no ka dzeltens (sk).
Fonetiski tuva an sakne *bhel- 'spidigs, baits’, no kuras la
baits (sk.). Krasu apzimejumi senatnb bijusi mazak diferenceti;
dazas krasas sikak atskirtas tikai pedejos gadu tukstosos, un
553
zelts
valodu vesture liecina par so diferencesanas gaitu. Baltu valodas
vairaku krasu apzimesanai lietoti saknes *ghel- atv i.
Sakne *ghel-.> la. zel- sakotneji laikam saistijusies ar visu
koso krasu daudzveidibu, kas daba paradas pec ziemas peleci-
guma (izpemot sarkano krasu, kas tapat ka balta un rnelna
apzimetas ar ipaSiem nosaukumiem vistalakaja senatne) Lidz
ar to no saknes zel- gan pasas augsanas, plauksanas un kuplo
sanas apzimejums (zelt), gan an dazadie krasu nosaukumi —
za(s, zelts ('dzeltens’), zils, apv. zals 'bruns, sartidzeltens,
gaissarkans’. Ka zelt nav saistijies tikai ar vienu (za]o) krasu,
rada saknes *ghel- senie atv-i zaigot, zalktis. (Sal. ari tas pasas
cilmes iru glass 'za|s, peleks, zils’.)
Verba zelt iter, (apv.) zalot (uo] '(oti kupli augt (nenesot
aug(us)’: «suogad jau zirpu nebus- zaluo ka traki» (M E IV
686). Cits iter, za[ot [uo] sapliidis ar atv-u no adj. zajs, tacu
atsevisljos piemeros nozimes atsljiramas. Piemeram: (no zelt)
«Ilgi stavu balnjos, Lai za|oja tautu dels, Kad aizgaju, tad
piestaju Ka pie kupla ozolipa» (LD 18934, 1), (no za(s) «Za|o
ka zale» (RKr VI 22).
Atv. atzala 'atvase, dzinums no saknes; atals’, zelmenis [ei,
el2], apv. zeltninis.
Sk. ari: gulbis, zale, zaigot, zalktis, zals, zelts, zils, zilbt,
zults.
В II 646, EF 2 1297, Fei 224, KK 6 36, L III 132, Lanszweert
59, M-E IV 704, Pok 429 (430), T 364, W H I 639 un 654, Гам Ив
3 714, Ф II 92, ЭСРЯ II6 84
zelts [z^lts]; Is. apv. zeltas (adj.) 'zeltains, zeltdzeltens, blonds’,
pr. sealtmeno [zealtmeno] (< *zeltmeno) 'valorize’ («dzeltenais
putns»), kr., ukr. золото (ssl. zlato, psi. *zolto), bkr. здлата,
bulg. злато, c. zlato, p. zloto, ssk. gull (germ. *gulf>a-), sav.
gold, v. Gold, traljiesu zelta 'zelts’, si. harih 'palss, ledzeltens,
zajgans; (subst.) dzeltens zirgs’. Pamata ide. *ghel- 'spiddt,
mirdzet’ (no ka ari zelt, sk.) >• b. *zel, no ka subst. *zeltas
> la. zelts. Saknes Ion. var *ghel- (*g*hel-), no ka dzeltens
(sk.).
Adj. zelts sakotneji 'dzeltens’; saL no ta atv. zeltums: «olas
zeltums» (L Arste 79, St I 259). Subst. zelts ietekme adj zelts
ieguvis ari noz. '[oti labs’: «Sis zeltais puisenins» (K Fire-
kers Adolphi 3 16) Vairoties no homonimijas ar subst. zelts,
adjektiva nozime vairak lietots atv. zeltens, zeltans, zeltains,
kas folklora pamisus ar dzeltens (un ta morf. variantiem), piem.:
«Mans balips ka kundziijs Zeltaniem (var Zeltainiem, Dzel-
teniem, Dzeltaniem) matiijiem» (LD 21231, 3 var.). Atv zelte-
ne 'meitene ar biondiem matiem’ —► '(patikama) meitene, jau-
nava’
No dzeltenas krasas apzimejuma subst. zelts 'dzeltenais
zem
554
metals’. Forma sakurna nek. dzimte b. *zeltan ar pareju vir.
dzimte *zeltas > la. zelts. Atv. verbs zeltlt, zeltot [z^ltuot].
Narevas (jatvingu?) izloksne zetd (< *zelt ) 'dzeltens’.
В HI 586 un 877, Buck 610, E I 96, III, 115, IV2 302, EF
1 35, 2 1296, KK 29 195, KI 264, L III 133, Maziulis I 123, M-E
IV 706, MM HI 581, P 253, Pok 429 (430), Stang 3 64, T 368,
Zinkevicius 1 20, 2 82, Абаев I 310, Гам-Ив 3 419 un 714, ЕСУМ
II 275, Ив — Balt XIII 234 Нерознак 27, Ф II 103, Ц 163, ЭСБМ
III 343, ЭСРЯ П6 105
zem Forma izveidojusies no lok. zeme (sk. zeme) vai no kada
adverba, kas darinats no adj. zems (sal. adv. zemu Is. zemai,
apv. (zemaisu) zema 'apaksa, leja’). Prievardam lidz 20. gs.
sakumam bijis apv. raksturs, tas lietots g. k. Vidzemes vidus
izloks^s un augszemnieku dialekta. Liter, valoda tas nostipri-
najies priev. apaks vieta 20. gs. 20.—30. gados.
E I 344, 1 696, Nitiija 53
zeme Is. zeme, pr. semme [zeme], same [zame], narev. zem, kr.,
ukr. земля (ssl. zemlja), bkr. зямля, bulg. земя, c. zeme, p
ziemia, asor. zenuca,* zemja, he. tegan (£en. taknas), si. k$ah
(gen. k$mah), ave. za, gr. chton *t. p.’, lat. humus 'zeme, augsne,
apvidus’, toh. A tkam, В kerp. Pamata ide. *dheghem / *dheghom;
pec saknes patskapa redukcijas metateze *dhghom > *ghdhom
> gr. chthon (Krecmers, Kurilovics, Ivanovs). Citas valodas
izveidojusies baze no varianta ar -em, izrunas atvieglosanai
zudis leskapas lidzskams, un no *ghem- > b. *zem-e > la.
zeme, ka ari citu valodu variacijas. No b. *zeme galotnes garais
patskanis saglabajies lietuviesu un prusu valoda, bet latviesu
valoda galotne reduceta.
Atv. adj. zems [§] (Is. zemas), no ka adv. zemu (Is. zemai,
pr. semmai); no subst. zeme adv. zeme. No subst. zeme verbs
piezemet, refl. piezemeties, arh., apv. zemdet ’parklat, parpludinat
ar zemi, srmltim (U I 233), an atv. aizzemdet («gravis pa ilgu
laiku aizzemdejis pavisam», ME I 61), refl. aizzemdeties («upe
. . aizzemdejusies», LA 1829 41, E-H I 64), piezemdet («pie-
zemdejis, piesunuojis valks», J. Jansevskis ME 111 312) sa-
zemdet («gravis pavisam sazemdejis», M-E III 795). No adj
zems atv verbi (kauz.) zemot [z^muot], biezak atv. pazemot
[uo]; zeminat, biezak pazeminat. No subst zeme atv. subst
zemnieks (-ce), zemene (< zemine) J Alunana ieteikts atv
iezemiesi ’zemes pamatiedzivotaji, aborigeni’ (MV 1856 22) No
adj. zems atv. subst zemiene, zemutns, apv. zemala [$] ‘maza
auguma meitene’.
Sk. ari. zem.
В I! 367, III 258, Bl 6 183, Buck 15, 30 un 1302, E III2 178,
1V2 303, Eckert 9 155, EF 2 1299, Euler 1 167, HF II 1098, KK
29 195, Lanszweert 35, Mach 714, M E IV 708, MM I 238 Pok
414, T 369, W H I 664, Zinkevicius 1 20, 2 82, Гам Ив 3 821,
555
zevele
ЕСУМ II 259, Ив 5 25 29, Пр I 249, Ф II 93, Ц 160, ЭСБМ III
359, ЭСРЯ к 87
zemga|i [z§mga|i], zemgaliesi, vsk, zemgalis, zemgalietis. Senaka
forma *ziemga(i (11. gs skr, Зимъгола, Замигала, ssk. Saeim-
gala 'Zemgale’, ssk. seimgaler 'zemga|i’, kur ei varbut no Kursa
saglabajusas senakas formas), tatad sakotneja nozime 'zieme|u
gala (novada) iedzivotaji’, jo zemga|i pirms letgaju leplusanas
Vidzeme bija vistalak uz zieme|iem izvirzitie balti. Velak vards
uztverts ka «zema gala» iedzivotaji; sal. G F. Stenderam: «.zem-
galiesi — Niederlander. Folglich heisst Zemgale Semgallen, so-
viel als Niederland» (zemgaliesi — zema novada iedzivotaji; tatad
Zemgale nozime tikdaudz ka Zema zeme; St I 67).
Apzimejumi diferencejusies: zemgafi— senlatviesu cilts, tau
tiba, zemgaliesi jaunako laiku Zemgales iedzivotaji (vai tur
dzimusie). Vardu Zemgale, zemgafi, zemgaliesi vesturiska izruna
ar sauru [e] Izruna ar plato [§] ka liter valodas norma kops
20. gs. 30. gadiem (Bl 5 218).
В II 675, L Balode Baltu vai 99—104 О Buss — Эти ист
170, V Dambe — Baltu vai 90, E III, 419, IV2 386, 1 8, EF 1 62,
2 1306, Sm — FBR I 47—49
zens [z^ns] Aizguvums; no vlv. sohn (sone) ’dels’ (v. Sohn)
Pamata germ. *sunu < ide. *sunus 't. p.’ (Is. suniis, kr. сын)
no saknes *seu : *su- 'dzemdet’. Aizg. minets 17.—18. gs. vard
mcas (Fur 2 377, Lg II 290, St I 257); G. Mancehm saja nozime
puisis (Mane I 103). J. Lange norada, ka vardu zens lieto reti,
tikai Rigas apkartne un Kurzeme, un ka ta jiamata ir lejas-
vacu vards Baltvacu izloksn6s parasti izruna 6 parveidojas par
ё (Mitzka 21), kas atviegloja varda aizgusanu latviesu valoda
Patskapa plata izruna pec analogijas ar vardu dels.
An 19. gs vards zens lietots g. k. Kurzeme (U I 233),
Vidzeme saja nozime aizg. puika. Liter, valoda abi vardi iepludusi
ka sinonimi (V 1 237, L II 453).
La. zenkis, apv. zenka no Iv sonke, sdnke (dem ) delips
KI 713,’M E IV 715, Pok 913, Zev 2 164
zepkis — sk. zens.
zevele [zevele] Aizguvums; no vlv., vh afri swevel ’sers’ (v
Schwefel) Pamata germ. *swelfla < ide. *suelplos sers’ no
saknes *sy.el- 'kvelot, degt’ (no ka an la svelme, svilt) Vidus
holandiesu valoda sera nosaukuma paraleli sw- un zw- (mus-
dienu h zwavel 'sers’), un laikam tiesi no izrunas [zpefel]
latviesu valoda aizguts zvevel-, kas disimilaeija parveidojas
forma zevele, zevelis. Aizg minets 17 gs. vardnicas (zevelis
Mane II 393, ari seras), ari sakotneja forma (zvevel -
«Swahwel», Lj 230). 18. gs. forma zevelis (Lg II 292, St I 258),
bet 19. gs. dommejosa forma zevele (V 1 597, U I 233) kam
blakus lietots ari apzimejums sers
Doo III 374, KI 690 M E IV 715, Pok 1046, Zev 2 164
zibet
556
zibet [zibet], apv. zibet; Is. zibeti 'zibet, spidet, mirdzet, vizet,
spulgot’. Pamata ide. *geibh : *gibh- no saknes *get- 'spiddt,
mirdzet, starot’ Ide. *gibh- > b. *zib-, no ka verbs *zib-tt > la.
apv zibt 'spidet, mirdzet, zilbt’ (tag. zibu, zibstu, zibstu), no
ka iter, zibet, kauz. zibinat. Izloksnes an zibt, zibet, zibinat.
Ide. *gei ir viena no saknem pla§a ton. variaciju grupa, kur
ar saknes ieskapas un izskapas lidzskapu (izskapas sonantu)
miju izveidojusies rinda tadas pasas vai lidzigas nozimes sakpu
*ghei- (sk. zaigot), *ghgei- (sk. zvaigzne), *gei- (sk. zieds),
*ghel- (sk. zelt zilbt). *gyer- (sk. zverot), *ggel- (sk. zvtfot),
*g“her- (sk gars), *g“hei- (sk. gaiss). Izejot no nozimes 'spidet
mirdzet, starot’, so sakpu atv u semantika attistijusies dazados
virzienos — gan gaismu un spidumu apzimesanai (zaigot, zaigot,
zverot, zvl[ot), gan krasu izteiksanai (dzeltens, za[s, zils u. c.),
gan tadu augu valsts paradibu nosauksanai, kas saistitas ar
mamigam krasam vai spidumu (zelt, zieds). No nozimes 'spozs’
('pazibet’) ar parnesumu ari ’atrs’.
Sis semantiskas variacijas da]eji izpauzas verba zibet un
citos sas cilmes vardos. Piem., zibet blakus pamatnozimei |oti
spozi (pa)sp det’ ir ari 'atri skriet, virzities’: «Kristine ragaipus
ir mamjusi . . aizzibam garam» (I. Indrane. Lazdu laipa, 1963
233). Sal. apv. zibit '|oti atri skriet’ un adj. zibenigs, apv. zibens
[§] ']oti atrs Apv. zibet an 'digt : «seja sak zibet» (E-H II
806), «seja aizzibejusi (— sakusi digt)» (ME I 64); par so
nozimi sal. zelt augt, za]ot’ un senako 'spidet, tapt spozam’ (no
ka zelts).
’ Atv. subst zibens, no ka verbs zibenot [uo] zibsnis, no ka
verbs zibsnit, zibsriot [uo] No zibt, zibet subst. zibu[i (vsk.
ztbulis) 'spidumi, mirdzosi sikumi, spozas metala plaksnites
(«zivtipas») makskeresanai; (apv.) kadas pul$es ziliem ziediem’,
zibulet 'maksljeret ar zibu|iem’.
Sk. ari: zaigot, zibulet, zubursb.
Buck 59 un 1047, EF 2 1304, M E IV 716 un 718
zidit — sk. zist.
zids [zids] Aizguvums; no vlv., afn side 't p.’ (v. Seide), kas
savukart no vlat. seta 't. p.’ Pamata Idmesu se ’zids’. Latviesu
valoda aizg. minets 17 gs vardnicas forma zidts (zizi, zizadre-
bes Mane I 166, zizi, zlzdrebe, zizdrana Lj 252) un zide (Lj II
295, St I 261, 19 gs. U I 234). 19 gs. K. Valdemara vardnicas
forma zids (V 1 650, 2 186), kas k|uva par hteraro.
Buck 403, Doo III 181, KI 698 Lokotsch 149, M E JV 732,
Tr VI 311, Zev 2 165
ziedet, ziedot sk. zieds
zieds [zieds]; Is. ziedas 'gredzens, (apv.) zieds, pulje, krasa’, go.
keinan, v ketmen 'digt, dzit asnus’. Pamata ide *gei 'digt,
uzziedet’ ar d saknes paplasinajuma; b. *zeid- > ab. *zied- > la
zied , no ka zieds, ziedet.
1
557 ziegties
4—-— " “ —
lespejams ari cits varda veidosanas ce|s. 18. gs. bijis verbs
ziet (tag. (es) zeju) 'uzziedet, paradities’ (Lg II 289, St I 255).
Ja tas ir tas pasas cilmes vards ka ziedet, tad pamata ir nepa-
plasinata sakne *gei- > b. *zei-, no ka verbs *zei-ti > ab.
*zieti > la. ziet, kura iter, ziedet, no ka subst. zieds (Par formu
sal UeL . liedet.) Blakus formai ziet bijusi ari forma ziest
’ziedet’ (FBR XX 153: Livanos zist [zist]: «sazida kreumi»—uz-
ziedeja krumi).
Saknes nozime 'digt, uzziedet’ laikam nav primara. Salidzi-
najums ar saknes variacijam (sk. zibet) rada ka sakotneja
nozime vareja but 'spidei, mirdzet , no ka 'mirdzet dazadas
krasas’ —► 'digt, plaukt ziedet’. Sadu semantisko attistibu parada
ziedet nozimes izloksnes un folklora. Ar noz. 'izcelties ar rai-
bumu, mirdzet’: «Man’ adami raibi cimdi Zied tautiesa rocipa»
(LD 15555), sal. an: «pirkstu nagi zied baltiem raibumiem»
(M E IV 738)
Subst. zieds sakotneji laikam 'tas, kas spid, mirdz, laistas’
(no sejienes varbut Is. ziedas 'gredzens’) —► 'kosi krasaina auga
da|a’. No sas nozimes ari 'krasa’. «vipas mati bija tumsa zelta
zieda» (J. Jaunsudrabips—E-H II 810) un 'ziedu kopums, rai-
bums; ziedfesanas laiks’: «jerinus pirmoreiz cirpa levu zieda»
(DL Piel 1892 122).
No zieds 'velte’ (kam pamata vareja but ne tikai zieds ka
auga da|a, bet an kas spozs, koss, raibs’: ziedam parasti meta
топё1аз, deva raibus cimdus, kosi krasainas prievites u.tml.)
atv. ziedot [uo] ar senako noz. 'apveltit (ko)’: «Vai, tautu zemite,
nedusmojies, Es tevi ziedosu, cik varedama: Gan ziedoju vara
ziedu [laikam instr ] Gan sarkanu dziparipu» (RKr XVI 202)
Jaunaka konstrukcija 'veltit (kam)’: «ezeram ikkatru gadu vienu
cilveku ztedojusi» (L P VI 727). Sads varda lietojums izveidojas,
pielidzinot ziedot verbam upuret; ari A. Kronvalds ieteica aizstat
aizg. upuret ar latvisko ziedot, lidz ar to mainot rekciju (Kr I 614
un 617). Sada ziedot nozime 19. gs. 70. gados vel bija neparasta,
un Auseklis paskaidroja parinde so vardu, kad dzejoh rakstija.
«Lai ziedojam slapusiem gariem» (Dzeijas, 1873 14).
Verbs ziedinat senak 'apveltit’: «Pa Ventiq’ mani ved, Ko
[instr ] es Ventu ziedinaj’?» (Ll^Dz 726), kam blakus izveidojas
kauz. nozime 'likt ziedet; panakt, ka zied’: «ziedinat puljes».
Subst. ziedonis [uo] A. Kronvalda jaunvards (1868, Кг I
518) 19 gs 70 gadu jaunvards ziedoklis [uo]. (K)
В II 463, Buck 526, EF 2 1305, KI 363, L III 134, Magiste
Donum В 360, M-E IV 738, P 324, Pok 355, Stang 3 65, M 5 17
ziegties [ziegties] Rauja reduceta verba noziegties forma (sk
noziegums), kas no Getes «Fausta» tulkojuma (MVM 1897 646)
izplatijies literatura. Lidztekus an ziegt, ztegums ’noziegums’
(334) un jaunvards ziegs't. p.’: «Ta [jauna mila] . bez vainas,
ziema
558
bez ziega» (Aspazija MVM 1901 169). Pret sim vardu formam
уёг81ез К- Milenbahs (M IV 23).
Sk. ari: zagt.
M-E IV 741
ziema [ziema]; Is. ziema, pr. setno [zemo], kr. зима (ssl. zima),
bkr. з1ма, ukr. зима, з1ма, bulg. зима, c., p. zima, si. hemantai},
gr. cheima, lat. hiems, oset. zyam 't. p.’ Pamata ide. *ghei-m-
: *ghi-m- 'ziema, sniegs’. Ta ka blakus he. gimmanza 'ziema’ ir
he([)u 'lietus’ (sos vardus saista О Trubacovs) un si. hemantah.
'ziema’ saistams ar himah 'aukstums, sals’ (no ka an sin. hima
: la. ziemw, tie ir kopibas lietvardi, J. Smits), iespejams, ka
varda sakotneja nozime bijusi 'lietus (aukstais) periods’ indoei-
ropiesu -apdzivotajos dienvidu apgabalos. Ide. *gheima- > b.
*zeima > ab. *ziema > la. ziema. Atv. verbs ziemot [uo], no
ka ieziemot, pdrziemot. Subst. ziemaji, ztemelis Forma ziemefi
(debespuse) 20. gs. sakuma (D 1 810), agrak ziemel(i)s (St
II 438, V 2 ’185, 3 386).
Pec cita uzskata (Mazulis) varda ziema pamata ir ide. *ghet
I *ghei- 'spidet, mirdzet’ (raksturojot sniegu ka ziemas ipat
nibu).
В I 406, II 106 un 675, Buck 870 un 1013, E IV2 303, EF 2 1306,
Euler 1 102 un 186 HF II 1079, L III 135, Maziulis —Эт 1984
127, M E IV 742, MM III 597 un 608, Pok 425, T 367, W-H II
645, Бенвенист 1 181, Гам Ив 3 100 un 681, ЕСУМ II 261 Пр
I 251,Tp 1 29 un 8 56, Ф II 97, ЭСБМ III 333, ЭСРЯ I6 92
ziepes [ziepes]. Aizguvums; no vlv sepe, seepe vai vh. zepe 't. p.’
(v. Seife, h. zeep). Pamata germ. *satpon, kas sakotneji apzi-
meja sarkamgu matu krasu; si krasa iepilinata karotaju matos,
lai ar izskatu iedvestu ienaidniekam bailes. Pamata ide. *seip-
/ *seib- 'izliet, kast; tecet, pilet’ (no ka la. apv. sipinat 'bir-
dinat, tecinat; Injat’). Lietoja sljidras natrija un cietas kalija
ziepes ar augu krasvielu piejaukumu. Bez piejaukuma ziepes
lietoja matu un velak visa ijermepa mazgasanai Ar gallu starp-
niecibu ziepes aizguva romiesi, un no Romas tas lidz ar vardu
(lat. sapd) izplatijas pa citam zemem. Latviesu valoda aizg
musdienu forma 17. gs. vardnicas (Mane I 168, Lj 248, an ziepet,
apziepet)
Pirms ziepem un lidztekus ziepem visas Eiropas zemes maz-
gasanai lietots pelnu sarms. Ka an Latvijas muizas mazgasanai
lietoja sarmu, rada apv. (Stende) logis [uo2] attiecinajums uz
netiru cilveku, ari dzivnieku- «notaisijies ka luogis» (E-H I 766).
Sa varda pamata vlv. loge (vh. loghe) 'sarms’ (v. Lauge)-,
gatavojot sarmu no pelniem, parasti bija liela netiriba. (K)
Buck 453, Doo III 174, KI 699, M-E IV 744, Pok 894, Tr IV
395, VI 314. Zev 2 164
ziest [ziest], apv. [ie, ie2]; Is. ziesti 'veidot no mala’, kr. -здать
(ssl. zbdati 'veidot, celt’), piem., создать 'radit’, bulg. зидам
559
zile
д 'buveju’, зид 'siena’, c. zed’ 'muris’, p. zdun 'podnieks’. Pamata
ide. *dhetgh- 'micit malu, ггшгё(, (ap) ziest’, те!а1ёгё *gheidh-
> b. *zeid- no ka *ieid-ti > *zeistl > ab. *ziesti > la ziest.
Atv. ziede.
Sk. ari: tizls.
В II 209 un 675, EF 2 1307, Karaliunas 13 18, M E IV 744,
Pok 244 T 367, Ф II 89
ziet 'uzziedet, rasties, paradities’— sk. zteds
zilbe [zilbej. Aizguvums; no v. Silbe ’t.p.’, kas savukart no lat.
syllaba < gr. syllabe 'zilbe’, burtiski '(skapu) satverums’ (syn
'кора’, lambano 'tveru’). Latviesu valoda aizg minets 18. gs
beigas G F. Stendera rakstos: «Sylben, vardu locek|i, ко vaciesi
zilbes sauc» (St II 578; lidzigi St 5 10). J. Lange attiecigo
jedzienu izteicis aprakstosi: «pusplests vards» (Lg 1 507). Vards
zilbe lietots J. Neikena «Vacu valodas maciba»: «[darbibas
vardij piepem to gala-zilbi ел» (49). Pieskapojoties latipu varda
galotnei, A. Sterste gramatika lietoja formu zilba: «Vards pastav
iz balsieniem jeb zilbam» (Stbrste 2). К Milenbahs un J Endze-
lins gramatikas gramatas lietoja formu zilbe: «Par zilbi (bal-
sienu) saucam varda da|u vai ari veselu vardu, ко izruna ar
patstavigu un vienigu dvasas grudienu» (E Ml 13). Si forma
an nostabilizejas, kaut gan palaikam lietots fon var ants silbe
(D 3 170).
KI 708, M E 719, Zev 2 164
zilea [zTle] (putns); Is. zyle, apv. zyle, pr. sineco (*ziniko) 't.p.’
Par varda zile cilmi izteikti dazadi uzskati. Ta ka latviesu un
lietuviesu tautas ticejumi ar ziles dziedasanu un laisanos saista
nakotnes paregosanu, putna nosaukumu atvedina uz verbu zinat;
sal. tk^jumos vardu zile, zinat un zina(s) saistijumu: «Ja zile
pielaizas pie loga un iecirkstas, tad dabus priecigu zipu» (Jel-
gava), «Ja zilite laidelejas un knabj loga ruti, tad sagaidamas
jaunas zipas» (Kalnamuiza), «Ja zile pieskrien pie loga, tad bus
jaunas zipas» (Prei|os), «Kad zilite pie loga knaba, tad dabon
ко no jauna zinat» (Mezmuiza) (LTT IV 2159—2160). К Buga
uzskata, ka Is. zyle varbut atv. no zyne 'parege, zilniece’ (tas
pasas cilmes ka zinoti 'zinat'): Is. zylb < b. *zin-lie. No sas
baltu formas atbilstosi la. zile No b. *zin ie (: Is. zyne 'parege’)
dem. formas pr. *ztniko un jatv *zinika. (Trautman s, Fasmers .
pr. sineco no p. sinica 'zile’.)
J. Endzelins uzskata, ka varda zile pamata var but adj. zils;
sal. kr. синица 'zile’: синий 'zils’. Tacu zila krasa nav vieniga
zilei rakstunga krasa; sal.: melna, peleka zile. Ls. zilas nav 'zils’,
bet 'sirms, (sudrab) baits’, kas nemaz neatbilst ziles spalvu
krasai.
Realakais varda zile (parasti dem zilite) cilmes skaidrojums-
pamata ir putna dziesmas skapu atdarinajums «Dziesma vien-
zile
560
karsa— divi smalki svilpieni «tsi tsi», kam seko gars trilleris»
(J. Baumanis, P Blums. Latvijas putni, 1969 106). Sis skapas
vareja uztvert gan ka «sT si» (kr. синица), gan «zi zi», no ka
zile. Balstoties uz ticejumiem par ziles pareges spejam, tautas
etimologija vards saistits ar verbu zinai un ta atv-iem (lietuviesu
valoda ar zinoti, tapec no pamatformas zyle sekundan гу1ё,
pieskanojoties ari vardam zyne).
Varda zile dem. zlllte attiecinats ari uz kukaipa nosaukumu,
jo ari sim kukainim ticejumos piedeveta pareges loma. Vards
aizstajis agrakos (tagad vel tauta lietotos) nosaukumus diev-
gosnina, marite u. c.
Ticejumos vardu zile biezi saista ar naves zipu, parasti ta
ir zina par sagaidamo paves vesti. Sai sakara japiemin vh. zile
'dvesele’, kas vareja ietekmet gan ticejumus, gan putna varda
nostabilizesanos
No subst. zile atv. zilet, zilnieks (-ее). Sal.: «Zihte zile, no
kuras puses naks laime» (LTT 2177).
Sk. an: zilet. К
В II 676, Bl 6 233 E IV2 305, EF 2 1309, M-E IV 732, Ф III 625
zileb [zTle], apv. [i], dzlle 'ozola auglis’; Is. gtle, pr. gile, kr. жёлудь
(psi. *zelydb), bkr жолуд, ukr. ждлудь, bulg. жёлъд, c zalud,
p. zolqdz, gr. balanos (< *gvel-no-), lat. glans 't. p.’ Pamata
ide. *gvel- : *gvla- 'zile’ (sakotneji laikam 'ozols’). Redukcijas
pakape *geel- > b. *gil-, no ka Is. gile; paraleli *gwH- > b.
*gil-, no ka la apv. dzlle 'zile’ (M E I 556). Forma dzlle > zile
vai nu zile 'rotajuma elements’ (sk zile') ietekme (Endzelins),
vai no kursiskajam izloksnem, kur dz- > z , vai ari no ide.
saknes paralelforrnas ar g
Pec cita uzskata (Buga) vards zile < dzlle saistams ar dzit
[dzit] senakaja nozime 'dzivot’. Tada gadijuma varda pamata
ide. *gl‘i- 'dzivot’ ar pied. -1ё-. V Orjols baltu ziles apzimeju-
mos saskata semantiskas paraleles ar albapu valodu. alb len,
lend(e) 'zile’ saista ar lej 'dzimt, dzemdet’, hnd 'dzemdet’. (K)
В II 409, Buck 532, EF 2 151 HF I 213, L III 136, Maziulis
I 362, M-E I 556 IV 732, V Orel JF 93 112, Pok 472 T 82,
W H 1 604, Гам Ив 3 618, ЕСУМ II 205, Мейе 1 398
Л А. Сараджева Эт 1979 162, Ф II 44, Ц 145, ЭСБМ II 235,
ЭСРЯ 15 283
zilec [zile], apv. [i2, i] 'rotajuma elements (parasti vainagos)’.
Vards ir tas pasas cilmes ka zelt zils (sk.) Pamata ide. *ghel-
(*g-hel ) 'spidet, mirdzet’, no ka ari dazadu krasu apzimejumi
(ari га(ё, zils). Ide. *ghel- (ari ar pludeija garinajumu) > b.
*zil- > la zil-/ zil-, no ka zils un zile. Sis subst. tieSi nesaistas
ar krasu 'zils’, bet gan ar ko spozu, mirdzosu. Ir iespejams,
ka varda formu ietekmejis nos. (ozola) zile: ziles vareja but
ozollapu vainaga. un no tam apzimejums parnests uz parasta
561
zils
I vainaga rotajumiem, kuriem daudzkart ir bijusi mazas ziles
j forma. (K)
M-E IV 732
iiled [zTle], apv. [i2, iz], parasti dem zilite, 'acs varaviksnenes
centrala atvere’. Pec J Endzelina uzskata vards atvasinats no
adj. zils saknes acs zilltes mirdzuma de|. Tada gadijuma vards
ir vienadas cilmes ar zileQ (rotajuma elements).
lespejams ari cits varda cilmes skaidrojuras. Izloksnes dzlle
[iz] '(acu) zile’ (M-E I 556), kas varbut ir sakotneja varda
forma, vienas cilmes ar dzlle 'dzijums’. Tada gadijuma dztles
nozime ’dzi|ums, dzi|a vieta (piem., upe)’ parnesta uz acs deta|u
tumsas krasas (it ka skatienam netverama dzi|uma) de|. SaL:
«acu dziles driz vien skatitajs var nuogrimt ka dzelme» (Aus-
trums — MEI 556). Forma dzile > zile varbut izloksgu fon
paradiba, bet var but ari varda zilec ietekme. (K)
M E I 556, IV 732
zilet [zTlet], apv. [i2, i2]. Atv. no putna nos. zile (sk zilez), jo pec
putna dziesmas un lidojuma zileja un paregoja. Vel 18. gs.
G. F. Stenderam zilet —«paregot pec putnu kliedzieniem» (St I
262). Sal. par kursu uzbrukumu Griezes pilij 1265. g.: «To putns
tiem dziedajis; Laimesies! Un vnji nu sprieda, ka izdosies»
(Atskapu hronika (13. gs.), 1936 181).
В II 676, M-E IV 733
zilinat 'durstit sk. dzelt.
zilonis [ziluonis]. Aizguvums; no kr. слон 't. p.’, pielagojot formu
vardam zils un varda nobeigumu piedeklim -uon-. Kr. слон
laikam ir aizg no tirku valodam. Latviesu valoda aizg. minets
19. gs. vardnicas (zilons V 1 565, 2 187, U I 235 ari zilons).
Agrak sa dzivnieka apzimejums elevants (< v. Elephant, St II
205), elefants (V 1 565), kas biezi ari velakaja literatura.
Buck 190, E I 112, M-E IV 721, Ив — Эт 1975 157, Ф III 674
zils; Is. zilas ‘sirms, sudrabbalts’. Tas pasas cilmes ka zelt (sk.).
Pamata ide. *ghel- 'spidёt, mirdzet’, no ka ari dazadu krasu
apzimejumi, skagumija b. *zil-as > la. zils. Atv. verbi zilet,
zilot [uo] , zilnet, kauz. zilinat. Izloksnes ari pamatverbs zilt (tag.
zilst\ Is zilti 'k|ut pelekam’).Subst. zilene.
Zilas krasas apzimejums valodas izveidojies relativi velu,
tapec za|as un dzeltenas (zeltainas) krasas nosaukumi no sak
nes *ghel saskan baltu un slavu valodas, bet zilas krasas
nosaukumi darinati atsl^irigi рёс valodu diferencesanas.
Vietv. Zilupe no parprastas senaka nos. 5 пире nozimes.
augszemnieku sin (syn ) < seen-, tatad *Sienupe, jo upe vijas
caur p|avam. Pec cita uzskata (O Buss) sien no siena Tobeza’,
bet latviesu valoda siena nav 'robeza*.
Sk.- an: zileezilbt
Buck 1056, V Dambe - LVKJ VIII 103, EF 2 1308, KK 6 36,
M E IV 720, Pok 429 (430) T 364 (365)
zime
562
zime [zime]; Is. zyme 'zime, pazime’. Atv. no verba zinat (sk./
saknes: forma zime < *zin-me-. Formas zipa sal. gr. gnome
'atziija, doma, uzskats’ no saknes *gnd- 'atzit, pazit, zinat’. Тй
ka varda zinat viena no senakajam nozimem bija 'pazit’, i^-
spejams, ka zime sakotneji bija ’pazisanas zime, iezime’, Так
sturiga iezime, pec kuras var pazit’ (sal. «dzimuma zime»).
Tapec ari govis, kuram piere ir rakstunga iezime, sauc par
zimajam, zimu|am: «Gotip, mana zimalina, Zelta zime pierite»
(LD 29031).
Ar parn. zime, dem zimite 'lapipa ar atzimem’ ('iezimeta
mizipa, tasite’ —> 'papira lapipa ar atzimem’).
Verbs zimet sakotneji 'iezimet, apzimet (kadu pneksmetu)’:
«kungs ar namdari aiziet meza kokus zimet» (L-P V 231). Verba
musdienu nozime vardnicas atspogu[ojas jau 18. gs. (St 1 262).
Apzimejumi «jautasanas zime» un «izsauksanas zime» 19. gs.
sakuma (Milihs 18)
Sk. ari: zlmogs, zimulis.
Buck 914, 1232 un 1504, EF 2 1309, M-E IV 734, Pok 376, T 370
zimogs [zimuogs, 1]. 19. gs. 70. gadu jaunvards, atv. no varda
zime (sk.). Vards vispirms lietots «Baltijas Vestnesi» ar noz.
'attels’. Nakamajos gadu desmitos vards lietots gan ar noz.
'simbols’, gan 'raksturiga iezime’, bet musdienu nozimi tas iegu-
vis tikai 20. gs. sakuma (zlmogs — символ, эмблема, печать,
D 4 256). 20. gadu sakuma saja nozime akceptets vards spiedogs
(ZTV 23), bet velak apzimejumi diferenceti: «zimogs — apa|ais,
atsljiriba no spiedoga; spiedogs — stiira vai paraksta spieza-
mais» (Bl 5 185 un 219).
ME IV 736
zimulis [zimulis] A. Kronvalda jaunvards (ap 1870; V 1 198), atv.
no varda zime vai zimet (sk.). Neieviesas no verba zimet paraleli
darinatais apzimejums zimeklis (V 2 186); tas agrak ’zimogs’
(St II 561), 19 gs. ’cirkulis’ (U 1 234).
Buck 1292, KK 2 127, M-E IV 736
zinat [zinat]; Is. zinoti, pr. -sinnat [zinat] (ersinnat ’pazit, atzit’,
posinnat atzit’), kr. знать (ssl. znati), bkr знаць, ukr. знати,
bulg (tag. vsk. 1. pers.) зная, c znati, p znac, go. kunnan,
ssk. kunna *t. p.’, si. janati, janite 'zina’, gr. gigndsko 'pazistu,
atzistu’, lat. noscere (< *gndskere) ‘(ie)pazit, atzit Pamata
ide. *gen : *gnd 'atzit, pazit, zinat’. Redukcijas pakape *gin-tei
> b. *zin-iei/ti > la. zit 'zinat, pazit’ (tag. zistu, pag. zinu):
«puisis un meita zist viens otru jau visu vakaru [vasaru?]»
(M-E IV 737), no ka iter. dur. zinat.
Sakne *gen- ’atzit, pazit, zinat’ laikam ir vienas cilmes ar
*gen- Tadit’, no ka ’dzimt, but radiniekam’ 'but pazistamam’.
Sis nozimes savstarpeji mijusas.
La. zinat ir sens i-celma verbs (izloksnds tag. dsk. zinim,
zinit). Atv zina, kam ieprieksejos gadsimtos bijusi |oti plasa
563
zitjge
\ semantika. Citu nozimju vidu zipa 19. gs. beigas an 'zinatne’:
I « .. zipa Par dzivibas rosisanos, par vipas neskaitamajiem vei
diem ir vesture» (J. Kaulips— Purs, 189k I 6).
Narevas (jatvingu?) 1г1окзпё gindi < *ginti 'zinat’ laikam
no dialekta, kur ide. g > g Ar so ats^iribu vards pilnigi atbilst
la. zit.
Sk. ari: apzina, atzit, pazit, zileB, zilet, zime, zimogs, zimulis,
zinatne, zinte, znots.
Buck 1209, E III2 112, 1V2 306, J 801, EF 2 1310, Fei 316,
HF 1 308 KK 29 195, L Ill 136, Lanszweert 73, Maziulis I 288,
M-E IV 721, MM I 429, Pok 376, T 370, Vr 334, W H I 176,
Zinkevicius 1 12, 2 73, Гам Ив 3 175, ЕСУМ II 270, Ив 12 169
un 206, Пр I 253, Tp 3 156, Ф II 100, Ц 163, ЭСБМ III 339,
ЭСРЯ Il6
zinatne [zinatne]. A Kronvalda jaunvards (1873), kas darinats no
verba zinat (Кг 1 471, II 424). Vispirms A Kronvalds saja
nozime ieteica vardu zipote [uo] (1868, I 617), tad J Alunana
darinato zinatniba (Kr I 431), kas 19. gs. 70. gados diezgan plasi
lietots prese un minbts ari vardnicas (V 1 279, 2 187, U I 235).
1878. g. vards zinatniba oficiali aizstats ar vardu zinlba, atjiectgi
pardbvbjot Rigas Latviesu biedribas komisiju. Sis vards lietots
ari literatura, jo sevis^i 19. gs. beigu preses rakstos (V 3 174).
Рага1ёИ 19. gs. pbdejos gadu desmitos arvien plasak lietots
A. Kronvalda jaunvards zinatne, kas 20. gs. sakuma aizstajis
visus citus apzimejumus. (RLB KV I 412, D 2 447)
Atv. zinatnieks senak 'сОуёкэ, kas labi zina (ko)’: «Visa ta
darbosana nu gan viegla liekas, bet tomer ir te zinatnieka vajaga»
(LGGr 1797 4 32). J. Alunans pirmais lietoja vardu zinatnieks
musdienu nozimb: «dabas zinatnieks» (SDP 1860, I 68 un 90)
K. Valdemars apzimejumu «valodas zinatnieks» lietoja ka varda
lingvists sinonimu (V 1 226). Ir iespbjams, ka sads varda
zinatnieks lietojums pamudinaja Kronvaldu darinat vardu zi
natne.
M Baltina LVKJ XVII 108, KK H 42, 37 21, Karogs 1983
6 172, M III 14—20, M-E IV 723
zinte, sav. kunst (< ide *gn-tis) maka, zinasana gudnba’, v
Kunst 'maksla, maka’, sav., v. kund (< *gp-tos) 'zinams .
Vards ir tas pasas cilmes ka zinat (sk ); pamata ide *gen- 'atzit,
pazit, zinat’, no ka skapumija b. *zin-tis > la. arh. zints (gen
-s), ar celma maipu zinte. Varda nozime 'zinasana, maka, gud
riba, atzipa’ —► 'maksla, burvju maksla'. No ta apv zintet 'burt
(arh. 'nodarboties ar melno makslu), zint(i)nieks ( ce)
KI 412, M-E IV 723, Pok 377
zipge [zipge]. 18. gs. darinats vards laicigas dziesmas apzimesanai
(St II 393). J. Lange skail ro vardu zipfees, «kazu, ganu u c.
dziesmas» (Lg II 297). G F Stenderam zinfee- «dziedama
zirgoties
564
— ----------------------— ---------—-------------------——----------1
dziesma, dziedasana, oda, arija» (St I 263; piemers —«verpja-
mas zinges», t. i., dziesmas, ко sievas un meitas dzied vdrpjot).
G. F. Stenders pirmo laicigo dziesmu apkopojumu nosauca «Jau
nas zip^es pec jaunam meldeijam, par gudru izlustesanu»
(1774). Vards lidz ar verbu zingei no v. singen 'dziedat’. Pamata
ide. *sengvh- 'dziedat’.
KI 709, M-E IV 725, Pok 906, Zev 2 349
zirgoties 'palaidpoties’ sk. zirgts
zirgs [zirgs]; Is. Virgas 'labs, skaists zirgs’, pr. sirgis [zirgis]
’erzelis’, narev. zirgo 'zirgs’. Par varda cilmi ir dazadi uzskati.
Visticamak, ka vards ir saistits ar adj. zirgts 'spirgts, modrs,
sprigans’ (sk.) un verbu zirgt '(at)spirit’. Lidz ar to zirgs
sakotneji bijis 'veiklais, straujais dzivnieks’ —► 'atrais skrejejs’.
Ta ka an lietuviesu izloksnes z'trgas 'erzelis’, iespejams, ka
baltu valodas vards vispirms apzimejis erzeli (Saba)ausks). Par
zirga apzimejumu saistisanu ar atrumu un skriesanu sal. la.
arh. asa, Is. asva 'keve’ un ass 'atrs’, ka ari kr. arh. клюся
'kume|s’ un go. hlaupan, v. laufen 'skriet*.
Pec cita uzskata (Mikola) zirgs saistams ar lat. grex 'ga-
nampulks’, vel pec cita (Leskins, Tomsens, Buga)—ar is zirgti,
zergti 'jateniski sesties, sedet; izplest kajas; so|ot ar augstu
paceltam kajam’ vai (Endzelins) ar Is. zerti ’karpities’, arm. jar
'krepes’ A Saba[ausks izteicis an domu, ka zirgs varbut sais
tarns ar ssk. gradr 'nekastrets’.
Ide. ciltis saka apgilt zirgkopibu pirmvalodas kopibas laika,
ta ka sakotnejais zirga nosaukums (bez viriska un sie-
vis^a ipatpa atskirsanas nosaukumos, Ivanovs) atspogu|ojas
visos ide. dialektos. No sa nosaukuma paralelformas (skanu
mija) *asya- latviesu valoda *asva > asa ’keve’ (17. gs. sk.
keve).
Par verbu zirgoties sk.: zirgts.
В II 157, 190 un 260, Buck 167, E IV2 306, EF 2 1313, KK
29 195, M E IV 726, Sab 17 153, Zinkevicius 1 21, 2 82, Гам-Ив
3 544- 555, Ив 3 210, Tp 4 49
zirneklis [zirneklis] apv. [ir , if2], zirnekls [<j] zirneklis, zirnaklis,
zirnakls, zirnaklis, zirnauklis, zirnuklis u. c. Atv. no varda zirnis
(sk.), jo zirnek|a apa|ais kermenis atgadina zirni. Nozimes
veidosanas zipa sal. ar zirnek|a nos (apv.) paunekls («tade[
ka vipam pauna mugura», M-E III 128). Sal. ari zirnajs 'zirpu
lauks, sausi zirpu stiebn, (apv.) zirneklis’ (LD 18032).
Jeg 4 68—71, M-E IV 728
zirnis [zirnis]; Is. zirnis ’t.p.’, pr. syrne [zyrne], kr. зерно (ssl.
ггьпо), bkr. зерне, ukr. зерно, зерно, bulg зърно, c. zrno, p.
ziarno , go kaurn(o) (£erm *kurna-), v. Korn, a. corn 'grauds’,
lat. granum 'grauds, kodols’. Pamata ide. *ger-: *gre- 'nobriest,
nogatavoties; novecoties’, no ka ari кг. зреть 'nogatavoties’.
565
zivs
Saknes skapum ja b. *ztr-nja- > la. zima nom. zirnis. Aust-
rumbaltu valodas notikusi varda nozimes sasaurinasanas, at-
tiecinot to tikai uz vienas labibas graudiem. Visparinato labibas
seklas nozimi ieguvis cits vards — la. grauds, Is. grhdas.
1 an
Buck 371, E IV2 306, EF 2 1314, KI 395, L III 138, Mach
719, M E IV 729, Mikola 1 441, MM I 618, Pok 390, Sanders 18,
T 372, Zev 2 308, Гам Ив 3 422, 694 943 un 946 ЕСУМ II 260,
Ф П 95, ЭСБМ III 330, ЭСРЯ П6 90
zist [zist]; Is. zisti 't. p.’ Vards cilmes zipa varbut saistams ar la.
zods (sk.), Is. zandas 'zoklis, zods, vaigs’. Pamata ide. *genadh-
’zods, zoklis’ (Frenkels), no ka ar piedek|a redukciju *gendh-
*g.- ndh- > b *zind verbs *zind-ti > *zinsti > la. zist, tag.
zizu, apv. ztdu; kauz. zidit, ztdtna Subst. zidainis zidals 'mates
piens’, ari zidents (apv.) kads skidrs ediens’. No zidttajs 'tas,
kas zida’ 19 gs. 70. gados zoologijas termins ziditaji (V 1 244).
(Agrak «pupu dzivnieki», Kavals, no ta «pupinieki» V 1 244,
«zidami lop», M. Stobe, LGGr 1797 3 55; «zideju lopi», E. Di is
bergs.)
Pec cita uzskata (Behtels, Endzelins) zist varbut saistams
ar gr. neogillos ’jaunpiedzimis; jauns, mazs’, ja ta sakotneja
noz. bijusi 'tads, kas neilgi ziz’ Tada gadijuma gillos < *-gid-los
(Frisks) no ide *getd- ’zist’ (Pokornijs).
Buck 333, EF 2 1314 HF II 304, Lanszweert 146, M-E IV
736, Pok. 356
zit sk. pazit, zinat
zitars zintars — sk dzintar
zivs, apv. zuvs, zuve; Is. zuvis, pr suckis [zuk s], narev. zuwo
't. p.’ Dazi valodnieki (Fiks, Svicers, Trautmanis, Pokornijs)
saista vardu ar gr ichthys, arm. jukn 'zivs’, konstгuёJot ide.
*ghdii 'zivs, no ka *ghduy. > b *zuy~. lespejams tomer ka
varda sakne bijusi vienkarsaka (*gheu-) un dazadiem lidzskapu
lespraudumiem ir sekundars raksturs (gr. th £erm. -i-).
Varbut formas varieSanai ar lidzskapa iespraudumiem ir tabuis-
tisks raksturs, jo udepi un to dzivnieki sena cilveka uztvere
bija ciesi saistiti ar magiskajiem prieksstatiem par pazemes (ve-
|u) valsti. No ide. *gheu- (sal. horn. *gheu- 'lief, *gheu- : *ghau-
'platit muti’) atv. *gheu-yi-s : *ghuyis > b.j *zuyis > la.
*zuvis > zuvs ar velaku parveidojumu zivs
Varbut no sakotneja *gheu *gheu- ar metatezi *yegh > b
*yez-, no ka la. vezis. No fon. var. *y.egh- varbut la. vedzele
(no *yegh apv vezele).
Sk. an zutis, zvejot, zvina (K)
Buck 184 E 1V2 318 1 78 Eckert 9 206, EF 1 41 2 1323,
HF I 745, KK 29 195, Lanszweert 49, Maziulis 6 288, M-E IV
730, Pok 416, T 373, Zinkevicius 121,2 82, To 1 5, Гам Ив 3 536
zizlis
566
zizlis Aizguvums; no bkr. *зьзлъ spiels, zizlis’ (skr. жьзлъ, kr.
жезл, bkr. жазло) kas cilmes zipa saistams ar v Kegel 'spie^is,
Reglis’ un la. zagars. Latviesu valoda vards aizguts lidz 13. gs.
as mindts 17. gs vardnicas {zislis Mane I 173, zizls, zizls
'spie^is, ritepa spiels’ Fiir 2 391, zizlis, valstas koks 'scepteris’
Fiir 2 513, zizlis Lj 257)
В III 767, KI 361, M E IV 730, Zev 2 322, Ф II 40, ЭСБМ III
201, ЭСРЯ Is 280
znots [znuots]; Is zentas 'znots, iegatnis’, kr. зять 'znots, (apv:)
sva ms’ (ssl. z$tb 'asinsradinieks, savejais’), bkr. зяць, ukr.
зять, bulg. зет, c. zet’, p. zipc ’znots’, si jnatih 'radinieks’, gr.
gnotos 'asinsradinieks, bralis’. Pamata ide. *gen- : *gno- 'atzit,
pazit, z nat, no ka ari Ja. zinat (sk.). Ar sas saknes vardjem
daudzas ide. valodas izteikti edzieni 'pazistamais, zinamais’ (la.
pazit, pazina). Sakne *gen- 'atzit, pazit, zinat’ la kam ir vienas
cilmes ar *gena- 'radit’ -► dzimt, but radmiekam’, un so sakpu
atv-i mijas.
La. znots (< gnd-to-s) formas zipa atbilst attiecigajam
grielju valodas vardam, kamer Is. zentas (< *gena-to-s) forma
ir tuvaks slavu valodu vardiem.
Dzimta leprecetais virietis pielidzinats istajiem rad niekiem;
attiecigais apzimejums, kas sakurna attiecinats uz jebkuru radi-
nieku, velak ba tu valodas saistits tikai ar iepreedtajiem virie-
siem Lidzigs nozimes parveidojums redzams grielju valoda: no
ide. *bhendh radinieks’ (saknes nozime 'siet’, tatad subst. 'ar
dzimtu saistitais’) izveidojas gr. pentherds 'znots’ Ta ari la.
znots sakotneji 'radinieks’, velak 'dzimta ieprecetais virietis’,
musdienu liter, valoda 'meitas virs’. 18. gs. J. Langem znots ir
'masasvirs’ (Lg II 312); ta an dazas tautasdziesmas, piem.:
«Tautu dels, mans bralitis Tie znotiem saukajas» (LD 10792
var, var. «Vien(i)s otru svaini sauca»).
G. Stenders norada, ka zemnieki dazos novados viens otru
uzrunajusi par znotu (seit nozime ’pazistamais’ vai 'radinieks’),
aizstajot ar to citur hetoto uzrunu brdl!
Tabuistiski par znotu devets vilks (Ta ari tautas pasakas.)
Buck 122, EF 2 1301, HF I 306, L III 138, M E IV 748, MM
1 446 A PArvulescu — IF 94 87, Pok 373, T 370, Гам Ив 3 234,
751 un 762, ЕСУМ 11 286, Пр I 260, Tp 3 128, Ф II 112, Ц 166,
ЭСБМ III 360, ЭСРЯ 15 116
zobens [zuobens, pns], apv zobins, zobens. Vards ir tas pasas
cilmes ka zobs (sk.), atv. no dsk. zobi [uo] 'asmens’, tatad
sakotne i duramais ierocis ar asmeni (Endze ins)
Buck 1393, M E IV 756
zobgalis — sk zobs.
zobs [zuobs]; Is. zambas 'ba|l$a skautne, katrs ass, stiirains prieks-
mets’, zainbis 'koka arkls’, kr., bkr., ukr. зуб (ssl. грЬъ), bulg.
зъб, c. zub, p. zqb 'zobs’, sav. chamb, ssk. karnbr, a-s. camb.
567
zole
a comb, v. Kamm 'Ijemme' (Iv. kdmrn (dsk.) > la. kemme),
alb dhemb 'zobs’, si. jambhafy 'zobs, ilknis’, gr. gomphos 'tapa,
nagla’, gomphtos 'dzerokl s’, toh. A kam, В kerne 'zobs Pamata
ide. *gembh- 'kost* atv. *ghombhos 'zobs’ > b *zambas. Parasti
sens amb latviesu valoda paliek neparveidots. Saja gadijuma
vai nu -amb- > -uob- (kas maz ticams, bet varbut ta ir kada
neregulara dialektala paradiba; K- Stangs gan b. am > la. uo
uzskata par iespejamu; Stang 1 86), vai ari blakus b. *zambas
ir bijusi forma *zanbas (< *ghonbhos; Buga), no ka likumsaka-
rigi > la. zobs [uo].
Vards zobs sakotneji tikai 'dzeroklis’ (Euler 2 36)
Ide. *gembh- (< *genbh ) no saknes *gebh- ar tadu pasu
nozimi, sal. si. jambhate : tabhate kampj’. (Sal. ari la. zebiekste.)
Atv zobot [zuobuot] apv 'iecirst, asinat (zagim) zobus’ (an
zobit [uo]), bet musdienu liter, nozime no senakas 'kost’; sal.
sar. «(pa)pemt uz zoba», t. i., zobot.
Saliktenis zobgal(i)s [uo], arh. zobugals (St 1 281) laikam
ne zob(u) + gals, bet zob(u) + *galis, kur otrais vards no
verba dzelt (< *gelti) vai *galt (sal. galet 'mocit, nonavet’).
Tatad zobgalts sakotneji vareja but 'zobdzelis’— tas, kas dzej
ar zobiem
Sk an: cemme, zobens. (K)
В 1 587, II 111, 541 un 679, III 198, Buck 231, E I 105, EF
1 109, 2 1288, Euler 1 45 — IF 90 110, HF 1 319, KI 344, Lanszweert
159 M E IV 757, MM I 419, Oxf 193, Pok 369, T 369, Vr 299,
Гам Ив 3 423 un 815, ЕСУМ II 281, Ив 12 97, Пр I 258, Ф II
106, О. С. Широков — Balt XX 19, ЭСБМ III 347, ЭСРЯ I6 111
zods [zuods], apv. zods [uo]; Is. zandas 'zoklis, zods, vaigs’, ssk.
kinn 'vaigs; kalna nokare’, sav. kinni, v. Kinn ’zods’, si. hanuij.
’zoklis’, gr. genys 'zods, zoklis, lat. gena (< *genus) 'vaigs’.
Pamata ide. *gonsdh- 'zods, zoklis’, no ka ar piedekja redukciju
b. *zandas > la. zods [uo]
Sk. ari; zandarts, zist
Buck 220, EF 2 1289, HF I 298, KI 369, M-E IV 758, MM HI
574, Pok 381, Tr IV 147, Vr 309, W-H II 589
zole [zuole]. Aizguvums; no v. Sohle '(kurpes, zabaka) pamatne,
zole; pёdas apaksa’, kas savukart no lat. sola (dsk.; vsk. solum
'pamats, pedas apaksa, zole’). Latviesu valoda aizg minets
19. gs. vardnicas (V 1 409, 2 187, U I 236). Lidz tam saja
nozime «kurpes dibens» («kurpes dibins», Mane I 170; «kurpes
dibens, dubens», Lj 127; «kurpes dibens», Si 11 542j
Vacu varda Sohle otra nozime ('pedas apaksa’) G. Mancelis
lieto divus apzimejumus: «kajas apaksa» un «sola [uo]» (Mane
I 170; tapat Lj 274). Vards sola var but aizg. no vidusholandiesu
valodas, kur abas nozimes lietotas tns varda formas: sole,
zole un sool [sol]. No pedejas vareja izveidoties la. [suol-].
zoss
568
Nakamajos gadsimtos sis vards izzudis vai sapludis ar la.
soils, zaudejot sakotn6jo nozimi.
KI 713, M E IV 759, W H II 554. Zev 2 165 un 238
zoss [zfloss], apv. [uo2], zose [uo2]; Is. zqsls, pr. sansy [zansi],
kr , bkr., ukr. гусь (psi. *gpsb), bulg. гъска, c. hus(a), p. gps,
sav. gans, v. Gans, ssk. gas, a-s. gos, a. goose 't. p ’, seniru
geiss 'gulbis’, si. hamsah, lat. anser (<Z *hanser) 'zoss’. Pamata
zoss kliedziena atdarinajums, no ka ide. *ghans ’zoss’ >• b.
*zans-is > la. *zuosis > zoss [iio] Tas ir viens no vissena-
kajiem ide. putnu apzimejumiem. Slavu valodas vardu ieskapa
g- ir dialektala paradiba vai ari pamata ir ide. saknes ton.
variants.
Buck 177, Eckert 9 43, EF 2 1292, Ki 231, L III 40, Mach
191, ME IV 760 MM III 571, Oxf 406, Sanders 136, T 365, Tr
HI 12, Vr 157, W-H 1 52, Гам-Ив 3 112 un 542, ЕСУМ 1 628,
Мейе 1 396, Пр I 171, To II 152, Ф I 478, Чекман 119, ЭСБМ III
116, ЭСРЯ h 203, ЭССЯ VII 88
ziidities [zudities], apv. [fl2], zudities; Is. zudyti, zudyti 'nonavet,
iznicinat, mocit’. Refl. no zudit (apv.) 'ziidities, zeloties’. Tas ir
bijusa verba *zu/ 'iet boja, zust’ (: Is. ziiti 'iet boja, vargt, nikt,
zust’) kauzativs. Sie vardi ir vienas cilmes ar zust (sk.). Sal.
apv. zudit 'zaudet, zudinat’ (M-E IV 755) un pazudinat 'likt
pazust; likt iet boja, iznicinat’. No zudit nozimes 'likt iet boja’
—► 'mocit’, no ka refl. ziidities 'mocities’ —>- 'mocities rupes; izjust
lielas rupes, bazas, saistitas ar ciesanam’ —► 'zdloties par sadam
гйрёт, ciesanam’.
Kur E Giiks В beles tulkojuma lieto ver6u zudities, J. Rei
ters — raizeties un bedaties. Forma zudities ari K. Firekeram
(Fur 2 462).
В II 456, E Illi 438, M E IV 754
zupa Aizguvums; no v. Suppe 't. p.’, kas savukart no fr. soupe.
Francu valoda yards aizgflts no viduslejasvacu valodas, kur
supen 'dzert; strebt ar karoti’ (v. saufen 'dzert, zupot’). Pamata
ide. *seu- : *su 'sula, mitrums’, no ka an la. sukt. Latviesu
valoda vards aizguts lidz 17. gs. (supe Elg I 76), minets 18. gs
tekstos (zupe Pav 2 5), bet biezak sastopams tikai 19. gs. (zupa
V I 593, 2 187, zupa, zupe U I 237).
Agrak saja nozime sula, pat lidz 19. gs. beigam; piem : «Zusu
sula ar miltu kunku|iem» (Baltijas pavaru gramata, 1883 119)
Buck 368, KI 765, M E IV 751 Pok 913, Tr VI 691, Zev 2 165
zust; Is. zuti 'iet boja; vargt, nikt; zust’, kr. apv. зыдти 'pazust’.
Pamata ide. *gheu 'zust, iet boja’ (laikam no senakas noz.
'izliet’); ar d saknes paplasinajuma *gheud- : *ghoud- : ghud-
> b *zaud- *zud- > la. zaud , zud-, zud-, no ka verbs *zud ti
> zust, tag. ziidu, apv zUstu. Senaka noz. laikam '(iz)lit’, no
ka varda musdienu nozime. Kauz. zaudet, zudinat.
569
zvagulis
Bijis an verbs *zut (: Is. zuti) bez d saknes paplasinajuma,
no ka 17. gs pazut 'iet boja’ (M E HI 143) An ta kauz. zudinat.
Ar zust ciesi saistits zut (sk.).
Sk. an: zaudet, zavet, zudities, zvetet.
EF 2 1323, M-E IV 752, Pok 448
zustrenes, vsk. zustrene, apv. zusteres, susteres u. с. Рёс tradi-
cionala uzskata (Tomsens, Endzelins, Megiste) aizg. no igaunu
valodas (< ig. soster 't.p.’). Tacu nav cita piemera, kur ig.
so > la. zu. Tiesais aizg. var but tikai apv. susteres ar varian-
tiem, kur и kada cita varda ietekme.
lespejams, ka vardam zustrenes ir kopeja cilme ar daku
zuster 'vermeles’ (Нерознак 58) no ide *gheu- * (iz)liet’ —► 'zust,
iet boja’ (sk. zust, zut). Nosaukumu motivacija saistita ar udeni,
mitrumu kvantitativos pretstatos — ar ta trukumu (zut, zust)
vai bagatibu (apv. zaut 'lief, zust senaka noz. '(iz)lif). Zustrenes
ir mitruma miletajs augs (sin. upenes), vdrmeles— sausas
augsnes augs. Varbut nos. zusteres (no ka zustrenes) ir indo-
iraiju cilmes un vardu no vipiem aizguvusi Baltijas somi (ar
z > s) un austrumbalti. Lib. zustar, zustar ir aizg no latviesu
valodas.
Latviesu senakajos avotos ir tikai formas ar z- (zusteras
Fiir 2 465, zusteres Mane II 325). (K)
Ket 387, Magiste 2968, M-E III 1127, IV 752, Zeps 1 208 Zev
2 294
zutis. Par varda cilmi ir dazadi uzskati. J. Endzelins to uzskata
par atv. no zuvs 'zivs’; dem. *zu(v)-tis > zutis, tatad sakotneji
'zivtiqa’. Bet, ta ka zutis nav maza zivtina, ticamak liekas ka
ar pied. -tja- no saknes atvasinats zivs nosaukums lidzigi ka ar
-tya- (<. -tja- ?) prusu valoda suckis [zukis] 'zivs’. Varbut
zuvs un zutis (: *zukis) bijusi sinonimi ar novadu raksturu un
semantiski diferenceti relativi velu.
Pec cita uzskata (Laumane) vards sastatams gan ar ig.
apv. sut’t’, sutik u. c 'ne^is’, gan ar zv. stensutta 'kada zivs’,
stensut 'negis', norv. steinsut 'kada zivs’: zv. apv. sutta, norv.
sutte ’zisf. Sada gadijuma gan gruti izskaidrot z- latviesu varda
(varbut varda zuvs ietekme?). (K)
E I 249, Laumane 1 257, M E IV 753
zuzet [zuzet], zuzinat, zuzinat, zozot [uo], zuiot [uo] ar fon.
variaeijam izveidojusies no skarju atdarinajumiem; sal. zu-zu,
bernus midzinot (Is. ziuziu 't.p’).
EF 2 1316, M-E IV 753 un 838
zvadzet — sk. zvagulis.
zvagulis, apv. zvagulis 'zvargulis’; Is. zvagulis *t. p.’ Atv. no verba
zvadzet, kura iter., kauz. zvadzindt. Verbam ir vairaki fon.
varianti — svadzet, zvadzet u c Pamata skanu atdannajums,
no ka ide. *p.agh~, *spagh- 'kliegt, skanet’ > b *spag ar
ekspresivu leskaijas Hdzskana balsigumu un mikstinajumu
zvaigzne
570
*zpag-, *zpag-. Tas pasas cilmes ir gr. eche, acha 'troksnis’,
ssak swogan 'salkt', a-s. swogan ’skanet, zuzet; rekt’. (lespe-
jams, ka blakus mindtajam saknes formam bija ari *ghy,ag- > b.
*zpag-\ Karajuns.)
Ka vairakiem citiem skapu vardiem, an sas cilmes vardiem
ir formas ar iestarpinatu r: zvargulis (: apv. zvardzet, zvdr-
dzinat).
EF 2 1325, M E III 1140, IV 761, 768 un 840, Pok 1110
zvaigzne [zvaigzne], apv. zvaigzna; Is. zvaigzde, kr., bulg. звезда
(ssl. zvezda, psi. *gvezda), bkr. звязда, ukr. звезда, c. hvezda,
p..gwiazda 't.p.’ Pamata ide. *ghy.eigv- : *ghpoig?- 'spiddt, spi-
dums’ >• b. *zvaig- > la. zvaig-. Sakne *ghpei- 'spiddt, mirdzet,
starot’, kam blakus *ghei- 't.p.’, no ka zaigot (sk.). Senaka
forma ir *zvaigzde, no kuras ar starpformu zvaigzdne (apv.)
izveidojusies liter, zvaigzne (Endzelins). lespejams tomer, ka
bijusas paralelas formas *zvaigzde un zvaigzne (sal. zvigzne),
no kuram kontaminacija zvaigzdne. Slavu formas laikam ar
metatezi no *zvegzda (Bernekers, Endzelins).
Atv. zvaigznajs, zvaiginot [uo], zvaigznit(ies). (K)
Blakus la. zaiga bijis an *zvaiga 'mirdzums, zvaigzne’ (apv.
zvaidzena 'zvaigznite’, zvaigala 'govs ar zvaigzni р!егё’) un
attiecigs verbs ar noz. 'mirdzdt’, no ka iter. *zvaigstit, refl.
zvaigstities 'mirdzet, mirgot’: «redzeja zvaigstamies bakas ugu-
nis» (M E IV 762); sal. pr. swaigstan 'spidums’ (ak.).
Skapumija zvigot, zvlgot [uo] 'zibsmt, spidet, laistities’, zvi-
gu(ot [uo], apv. zvidzet 'mirdzet, vizdt, dzirkstit’, zvigzna, zvigzne
'mirdzosa svitra pie debesim spoza plaksnite, kartipa’: «skati-
sies menesi, kas peldes pari debesim ka zelta zvigzna» (J. Jaun-
sudrabips. Neskaties saule (1936). Kop. r., 1983, IX 26).
В I 154, 11 681, Buck 55, E II 268, IV2 320, EF II 39, 2 1324,
L III 140, Lanszweert 141, M-E IV 762, Pok 495, Schmalstieg
2 283, T 373, Гам-Ив 3 686, ЕСУМ II 250, Пр I 245, Ф II 85,
Ц 157, Чекман 124, ЭСБМ III 320, ЭСРЯ П6 76
zvalstit sk. zvelt.
zvandzinat, zvandzinat — sk. zviegt.
zvanit [zvanit], Aizguvums; no skr звонити ’t.p.’ (kr. звонить).
Pamata ide. *ghpen 'skanet’, no ka ari la. zviegt. Vards latviesu
valoda aizguts lidz 13. gs. Tas minets 17. gs. vardnicas lidz ar
daziem atv-iem: zvanitajs (Mane I 77, Fiir 2 466), ari sazvanit,
zvanisana (Lj 204). Paraleli an forma dzvanit < p dzwonic
(Elg 1 24)
Vards zvans 17. gs. literatura nav minets, attiecigo jedzienu
izsaka ar vardu pulkstens (ari pulkstins Mane I 77, II 372, Lj
204, an savienojuma «pulkstin’ raut») 18. gs. J. Lange min
vardu zvans ar nozimi 'zvana skapa’ (Lg II 335, St I 305),
kada nozime an kr. звон. Langem ari varda atv. zvanigs ‘skanigs’,
bet pasa zvana apzimesanai joprojam lieto vardu pulkstens (Lg
571
zverot
I 284, St II 357). Vards zvans musdienu nozime ir 19 gs aizg.
no kr apv. звон t. p (piem., Smo]enskas apvidu, СРНГ Xl 221).
No agrakas noz. 'skapa, skanesana’ atv. zvans (apv.) 'skanigs,
ar dzidru skapu : «Paksos svilpo toni zvapa» (Dinsbergs 2 41)
Musdienu nozime zvans minets tikai 19 gs. sakuma (St Л
2 65); K. Harders un A. Velligs Zieme|vidzeme saja laika dzir-
dejusi tikai vardu pulkstens (Wei 183). Ka varda zvans sin.
pulksten(i)s (ar variantiem) minets an velak «zvanis, (bazni-
cas) pulkstiens» (V 1 207), «baznicas, kapu pulkstenis» (V
2 175). Vards zvans ieviesies un aizstajis attiecigaja nozime
vardu pulksten(i)s laikam tapec, ka ar sienas un kabatas pulk-
stepu izplatisanos 19. gs. siem pr eksmetiem bija nepieciesami
diferenceti apzlmdjumi.
E I 94, 1 821, EF 2 1282, M IV 107, M E IV 765, Рок 1 1046,
Sum 35, Zev 2 322, Ф II 87, Ц 157, ЭСРЯ II 79
zvargulis — sk. zvagulis
zvejot [zvejuot]; Is. zvejoti 't.p.’ Vards ir tas pasas cilmes ka zivs
(sk.) Latviesu valoda ir izzudis senakais verbs, kas atvasinats
tiesi no b. *zup-; sal. Is. zuti 'zvejot*. No b. *zup- atvasinats
daritaja vards *zu(u)ej-ls / *zu(u)ej- as, no ka Is. zvejys la
apv. zvejs, zvejs ’zvejmeks’ un analogs darbibas apzimejums Is.
zveja, la. zveja. No ta subst. zvejnieks un verbs zvejot.
Buck 184, EF 2 1323 un 1326, M-E IV 769, Pok 416, T 373
zvelt [zveit], apv. [el2]; Is. zvalus 'veikls, jautrs, spirgts’. Pamata
tde. *ghpel 'salikt, noliekties, novirzities’, no ka b. *zvel- >• la.
zvel-, verbs zvelt. Verbam zvelt blakus liter, nozimei stipri sist’
ir apv. 'velt, kustinat, novirzit’, no ka refl. '(at)slieties’. Ar so
no; imi saistiti atv. atzveltnis, atzveltne.
Skapumija zvalstlt (iter.). Cita skapumijas pakape zvilt
'(no)likt; slinki gulet’, no ka zvilnet [zvilnet], apv. zvilnit, adj.
zvijs 'slips’, adv. (pus)zvijus, apv. zvilus
EF 2 23 un 1325, M-E IV 764, 770 un 775, Pok 489
zveres [zveres], apv. [e2], vsk. zvere, 'nezale spilgti dzelteniem
ziediem’. Tas pasas cilmes ka zverot (sk.), atv. blakus adj-am
zvers [zvers] 'mirdzoss, ugunigs’
M E IV 772
zveret [zveret]. Aizguvums; no vlv., afri. sweren vai vh. zweren
't.p.’ (v. schwdren, h. zweren) no £erm *swarjan 'teikt (tiesa)’
—► 'teikt zverestu’. Pamata ide. *syer- 'runat’ no saknes *yer-
(no ka ari la. vards) Aizg. minets k7. gs vardnicas un tekstu
tulkojumos (Mane I 164, Fur 2 468, Lj 294, Elg 2 136).
Atv zverests paradas 18. gs. (Lg II 336, turpat an zvennat)
Buck 1437, Doo 111 379, KI 695, M-E IV 772, Pok 1049, Zev
2 330
zverot [zv^ruot], apv. [§, §]; Is. apv. &vyrndti 'mirdzet, vizdt, gailet,
kvelot’, si. jvarati '* irgst ar drudzi, krata drudzis’ Pamata ide
*gyer 'spidet un but karstam’ > b. *zy.er > la. zvpr (ar er
zvers
572
> er) Blakus izzudusam verbam *zvert adj. zvers [zv^rs]
mirdzoss, ugunigs’: «Tam pasam [kumejam] zveras acis» (LD
25875, 5), iter, zverot [uo],
Skapumija apv zvirot [uo] 'mirdzet, dzirkstit sp det’.
Sk. ari. zveres.
В II 479 un 676, Buck 1044, EF 2 1329 ME IV 773, MM I 450,
Pok 479, Urb — Balt XIX 164, Варбот — Б-сл иссл 38
zversa [zv^rs], apv [§], zveris; 1§. Averts 't. p.’, pr. swirtns [zvi
rins] (dsk ak.) 'zverus’, narev. wirza ’zvers’ (laikam [virza]
metateze no *zvlra), kr. зверь (ssl. zverb), bkr. звер, ukr. seip
булг звяр't. p.’, c. zver, p. zwierz 'zveri’, gr. ther (eoliesu pher),
lat fera ferus 'zvers’ adj. ferus 'savva|as, mezonigs’. Pamata
ide. *ghper-os 'zvers’ > b. *z^eras > la zvers. Izteikts uzskats
(Georgijevs), ka ide. forma no saknes *ghe- / *ghe- 'zavaties.
atvert rikli’ (no ka la. zaunas, zavaties)
G. Bonfante — St В IV 127, Buck 137, E 1 269, Eckert 9 132,
EF 2 1327, HF 1 671, KK 29 195, L III 140, Lanszweert 1,
M E IV 773, Pok 493, Sanders 76, T 374 W-H I 487, Zinkevicius
1 20 2 81, Гам Ив 3 181 un 469, Георгиев 41 un 45, ЕСУМ 11
251, Пр 1 246, Ф II 87, ЭСБМ III 318, ЭСРЯ Пс 79
zversb 'mirdzoss, ugunigs’— sk. zverot.
zvetet [zvetet], apv. zventet [en]. Vards saistits ar verbiem zust
un mt (sk ) Pamata ide. *gheu- (iz)het’, no ka apv. zaut liet’.
Verbam zust laikam senak bijusi noz. '(iz)lit’, un blakus sim
vardam bijusi forma *zvest 'liet’ ar iter, zvetet (apv.) 'liet udeni
pirti uz ceriem, uzmest garu’ (M-E IV 771). No 'atkartoti uzmest
garu —* intensivi perties pirts gara’ 'stipri sist’: «palaidni
zveteja ka pienakas» (turpat). Par nozimes parnesumu sal. liet
'sist’ (M E II 505) Par formam zust : *zvest zvetet sal dust
dvest apv dveset 'klepot’ (Is. dveseti 'elpot’). No zust ari zutet
'zvetet'; sal. R Blaumaninr «lai vairak zvete, lai vairak zute1»
(Kop. r , 1937 IX 90) К
E H II 812, M E IV 771
zviedrs [zviedrs], apv. [ie2, ie ], zviedris, zvieds Aizguvums, no
vlv. swede (v Schwede) vai vh. zwede(r) (h. zweed) 't p’
Pamata senas skandinavu cilts apzimejums — lat sutones, ssk.
svtar zv. svear no ide *sepe *spe- (refl. vietn.), no ka ari
la. savs (tatad v rda sena noz ’savejie’)
Latviesu valoda vards leviesies divas formas: zviedi un
zviedri saskapa ar £erm vardu vanantiem kas izpauzas ari
vh. varda formas Par divejado galotnes formu tautu nosaukumos
sal an vh switse un switser ’sveicietis’. Forma zvied sagla
bajusies ne vien vietvardos (majas Zviedi), bet ari izloksnes,
ko atspogu]o lepneksejo gadsimtu literatura (piem , К V Lau
nics Stasti no krievu tautas un valsts, 1829 19; LA 1831 3).
Forma zviedrs mineta vardnicas kops 17. gs. (Mane II 387,
Lj 250- zviedris Lg II 336, St I 306).
573
zvirbulis
J. Endzelins uzskata, ka aizg. pamata ir vlv. swede(r)
'zviedrs’, bet so vardu ievada nebalsigs svelpenis.
L Balode Onomast 4—11, E Illi 432 un 477, M-E IV 782
Pok 882, Vr 568
zviegt [zviegt]; Is. zvengti 'zviegt, (parn.) skaji smieties’, zviegti
'zviegt, kviekt; ska|i kliegt’. Pamata ide. *ghyen- 'skanet’ (no
ka ari aizg. zvanit) ar g saknes paplasinajuma; *ghyeng-tei > b.
*zy.eng-tei/ti > la. zviegt. No tas pasas baltu formas saknes
skapumija apv. zvandzinat (piem., nazus un daksipas), zvan-
dzinat. Saja varda sapludusi divu ide. sakpu> refleksi: forma ir
an no zvadzinat (zvadzinat) ar n iespraudumu (sal zvagulis).
Lietuviesu formas ar -en- un ie- ir varianti, no kuriem E. Fren
kels uzskata par vecako formu ar -en-.
В II 508, EF 2 1327, M-E IV 782, Pok 490
zvigot, zvigot — sk. zvaigzne
zvigufot, zvidzet 'mirdzdt'— sk. zvaigzne.
zvfgzna 'mirdzosa svitra pie debesim’— sk. zvaigzne.
zvilnet 'ilgstosi erti atlaisties’ — sk zvelt.
zvilnetb 'mirdzet, kvelot’— sk. zvl[ot.
zvilt ’(no)likt, slinki guldt’—sk. zvelt.
zvijot [zv7|uot], apv. [i, i2J; Is. zvilgeti, apv. zvilti, zviluoti 'spidet,
vizet, mirdzet’, si. jvalati 'deg, sadeg, kvelo’, jvaldh,, jvalah
'liesma’. Pamata ide. *ggel- "spidet’, kam blakus ir lidzigas
nozimes saknes *ghel- (sk. zelt) un *gei- (sk. zibet). Ide. *gyel-
> b. *zyel- > la. zvel-, no ka apv. zvelt 'spidet, hesmot’:
«vaigos zve| blazma no ugunsgrdka» (J. Ezerips — M-E IV
770), sal. Is. arh. zvelu 'degu* Saknes skanumija b. *zytL, no
ka la. zvil-, zvil-. Ar Isu saknes patskani apv. zvilet: «vilkam
acis zvil»r(M-E IV 775), zvildzet: «Kas tur spid, kas tur zvildz
(var.: viz)?» (LD 10032,2 var.), citos variantos «mirdz» (piem.,
LD 31469). Ar noz. 'mirdzet kvelot’ ari apv. zvilnet: «krasni
ogles zviln» (M-E IV 775). Ar garu saknes patskani adj. zvi[s
'mirdzoss un skaists’; sal apv. zvils 'tveicigs’ «zvils gaiss»
(M E IV 780) Atv. verbs zvijot [uo], (K)
В II 467, E 1 751, EF 2 1328, M-E IV 780, MM 1 450
zvipa [zv7pa], apv. [i2, i2], zvtna, zvine, zvinis; Is. zvynas, zvyne
't.p.’ Vards ir tas pasas cilmes kd zivs (sk.): b. *zu(y)-in-id-
> *zyin’a ar morf. variantiem, no ka la. zvina un varianti.
Verbs zvinot [uo], apv zvinat, zvindt
EF 2 1328, M-E IV 780, Pok 416, T 373
zvirbulis [zvirbulis], apv zvirbuls, zvirblis, Is. zvlrbhs, kr. воробёй
(bsl. vrabii), bulg. врабёц, c. vrabec, p. wrobel 't.p.’ Pamata
ide. *yerb- / *yerp- (no ka ari verpt, sk.) no saknes *yer- 'griezt,
liekt’ Tatad zvirbulis sakotneji raksturots ka putns, kas pasta
vigi griezas, kustas. Sal apv. virbet ’pirbet’, vtrbulis 'virpulis’.
Forma ar z vai nu no mobila s- (2urav|ovs), vai an kontami-
nacija ar citu zvirbuja nosaukumu — zvlgurs (Endzelins) Ja
zvirgt
574
varda zvlgurs (zvigurs) i no senaka in, tas ir vienas cilmes
ar zviegt (Endzelins).
EF 2 1328, Mach 697, M E IV 776, А Ф Журавлев—Эт
1978 52 58, Ф 1 352
zvirgt '(sa)drupt, cirkstet’ sk. zvirgzdi.
zvirgzdi [zvirgzdi] apv. [if, if2], vsk. zvirgzds; apv zvirgzde; Is
zvirgzdas 'grants’ kr apv. гверста 'sadrupinati akmepi’. Atv.
no verba zvirgt (apv.) ’(sa)drupt, cirkstet’, kas ir tas pasas
cilmes ka virkstet, svirkstet, zvirkstet ar fon. variantiem. Pamata
skapu atdarinajums, no ka sakne skapumija b. *pir ar
ieskapas s-, no ka apv zvira 'zvirgzds’; ieskapas lidzskapa
balsigums laikam ekspresijai. Ar dazadiem piedekjiem atvasinati
zvirgzds un ta varianti.
E I 103, EF 2 1328, Dz. Hirsa — Vestis 1986 8 95, M E IV
777, T 375, Urb Balt XIX 156 161
zvirot 'mirdzet’— sk. zverot.
z
zagars, Is. zagaras 't. p sav. kegil 'palis, miets’, vlv, afri kak
'kauna stabs’, vh. caek [как] ’t.p.’ (>• la. kakis). Pamata ide.
*gegh- / *gogh- 'zars, miets’ > b. *zeg- : *zag-, kam latviesu
valoda ir dn^jadi refleksi:
1 Formas zeg , zag-, no ka apv. zega [ J 'rumpis (par
nozimi sal. norv apv. kage 'zems krums’: zv. apv. 'koka stumbrs;
rumpis’; ari la. rumpis senaka noz. 'stumbrs’ : vlv. rump
'stumbrs, rumpis’), apv. zegene 'palis; (dsk.) zards, stakles’
(M-E IV 702), zagata 'vairaki кора sasieti ba|ki, ragate, jugs’
(M-E IV 679).
2 Formas zeg-, zag-, no ka apv. zegene 'zarainu karsu
statues’ (M E IV 801) un liter, zagars. Formas ar i- var but
izveidojusas lietuviesu valodas ietekirki (Endzelins: aizguvumi
no lietuviesu valodas), bet iespejamas an patstavigi darinatas
latviesu izlokspu formas ar lietuviesu valodai lidzigu fonetisko
attistibu. No sim formam dazas (piem, zagars) visparinatas
valoda un iek|autas liter, valodas leksika.
Ide. *gegh- ir saknes *kek(h)- balsigais variants (sk. sakas).
Sk arr zedenis, zeberkhs
В I 305, II 327 un 599, EF 2 1284, KI 361 M E IV 679, 702
un 785, P 324, Pok 354, Sab 14 109
zagas, vsk zaga an zagus un apv formas ar -e-; Is. zagseti
'zagoties’, zidgauti 'zavaties, zakstities’. Pamata ide. *ghe- . *ghd-
'zavaties, atplest muti, rikli’ (sk zavaties). No paplasinatas
saknes formas *ghagh- > b. *zag-. no ka zaga, zagus Sajos
vardos latviesu valoda z- saglabajies ekspresivitatei.
575
zaut
Atv. apv. zagsti, zagsti 'zagus un zavas reize’. Verbs zagot
[uo], refl. zagoties.
Vardu formu laikam ietekmejusas zagosanas skapas, ta ka
tie dajeji uzskatami par onomatopoetismiem. Saja zipa tie tuvi
vardiem zadzinat, zagata.
EF 2 1295 un 1311, M-E IV 784, Pok 422
zagata, apv zagate; Is. zagata 't. p.’, oset. eaegyn, zaeg, persiesu
zag(i) 'varna, zagata’. Verbi zadzet, zadzinat, apv. zadzinat
'kliegt ka zagata; daudz pjapat’. Vardu pamata ir skapu atda-
rinajums, no ka ide. sakne *gheg , skapumija b. *zag- Tas pasas
cilmes laikam ir vlv. keken 'pjapat’ (Becenbergers, Endzelins)
un oset xayun 'teikt’. Vardu zagata saista ari ar zagot (sk.
zagas).
Pec J Endzelina uzskata zagata ieskapas z- de] laikam ir
aizg. no lietuviesu valodas. Tacu z- saglabajies daudzos latviesu
valodas mantotajos vardos — vai nu lielakai ekspresijai, vai an
ka izlokspu ipatmba kas dazkart valoda visparinata.
Izzudis senakais zagatas nos. *sarka (Is. sdrka, kr. сорока;
sal. vietv. Sarkava Kursu kapas), varbut skauzot homonimiju
ar adj. sarks (siev. sarka) 'sarkans’.
E HE 486 EF 2 1284, M-E IV 678 un 786, Абаев I 392
zaklis [zaklis], apv. [a, a2], zakle. Pamata ide. *ghe . *ghet-
'zavaties, atplest muti, rikli; but plasi а1уёг1ат’, no ka ari
zavaties (sk.). Skapumija b. *ze- : *za-, no ka laikam bijis
verbs *zat (Is. zioti 'atplest muti, zavaties’), un ta atv ir *zatlis
> zaklis, sakotneji laikam 'atplesta mute; tas, kam ir atplesta
mute’, no ka apv. 'izlaists, izlaidies cilveks («kas nesaprot, ko
dara dauzidamies», M E IV 795), ar parn 'veidojums (saura)
lepka forma’: «zaru zakle»; saja varda deve an kajstarpi, upju
satekas vietu un tamlidzigas vietas.
Tas pasas cilmes ir zakstities [zakstities], apv. zastities
'zavaties ar plasi atvertu muti; vemstities; k^moties ar muti’,
zaksts [a] 'cilveks, kas k^mojas; (dsk.) zavas’.
Sk an: zoklis.
EF 2 1312, Euler 1 100, M-E IV 795 un 796, Pok 419
zakstities, zastities sk. zaklis
zaudet — sk. zaut.
zaunas [zaunas], dsk.; Is. ziaunos ’t.p.’, kr. жевать (ssl. Zbvati)
'gremot, kosjat’, bulg. жуна ' upa’. Pamata ide. *g(t)eu- 'kos|a ,
gremot, no ka atv. b. *zj,au-na > la. zauna (parasti lieto dsk
forma) Ide. sakne ir radnieciga ar *ghe 'zavaties, atplest muti,
nkli’, no ka zavaties (sk.)
Sk ari: zoklis.
В III 659, EF 2 1302, M E IV 791, Pok 400, Stang 3 65, Ив
‘ 12 184--186, Ф II 39, ЭСРЯ Is 280
zaut [zaut]; is. dziauti 't.p; zagt, sist, belzt; skriet, atri iet (: la
sar zauties); strauji, sparigi ko dant’, dziliti 'zut, kalst; kjut
zaut
576
sausam, niku|ot’, sav. tou (gen touwes; germ. *dauwwa- <
*dhog.o-), v. Tau, ssk. dpgg, a-s. deaw, a. dew 'rasa’, si. dhavate
skrien, plust’, dhavati 'skrien, plust, tek; mazga, skaio, berz,
tira’, dhautih 'avots, strauts’, gr. thdo 'skrienu’. Pamata ide.
*dheu- 'skriet, tecet’ (no ka an horn. *dheu- 'izzust’) >• b. *d’jau-
> Is dziau , la. zau-, no ka verbs Zaut. Skapumija (saknes
redukcijas pakape) *dheu- > b. d’u- > Is. dziu-, la. zu-, no ka
verbs zut.
Paraleli ide. *dheu- an sakne *gheu- ' (iz)liet’ 'zust’ (dh : gh
akomodacijas rezultata), no ka si. juhoti 'lej (kausetu, attiritu
sviestu) uguni; ziedo, upure’, gr. cheo (che^o) '(es) leju’. Ari
sis saknes reflekss latviesu valoda ir zau- : zu-, un sakpu atv-u
nozimes izloksnes mijas. Sal. apv. zaut 'lief: «zaun kubula
udeni!», «zaun nu rikle!» (M-E IV 793), «piezaut ustubu ar
udeni» (E-H II 280).
Verba liter, nozimes izveidosanas; 'skriet, 1есёР —► kauz. 'pa-
nakt, ka tek, list -► 'panakt, ka iztek, izzust udens; panakt, ka
zust prieksmets’ —► '(iz)kart, lai zust’. Par sadu nozimes attistibu
sal gr. kseros 'sauss, izkaltis’, kseraind '(iz)zustu, (iz)zaveju’,
ко cilmes zipa saista ar si. k$drati 'tek, plust’ (Brugmanis),
ka an ave. hisku (<. *si-sk-us) 'sauss’ no *sek- '(no)tecet,
(iz)sikt (no ka ari la. sekls un seniru sesceti 'purvs’)
Saknes pamatnozime piemit refl zauties (sar , mev.) 'skriet,
atri iet’, no ka iter, zaustities 'but nemiengam, rapties; skraidot
dauzities; atri kusteties, klaipot; streipujot; kauties; kliegt, trok-
spot, aplam runat’. (Par formu sal. rauties : raustities.) Attie
cigais daritaja vards apv. zauska, zauslis, zaustaka, zaustavs,
zausteklis, zaustelis, zausteve, zausts, zaustulis u. c.
Izloksnes zaut ari 'sist, durt, runat niekus, melst, melof:
«rimsties! kuo tu te zaun?» (M-E IV 793),«sazaut aplamibas»
(M-E III 799); par so nozimi sal. sar. liet 'melst, melof.
Izloksnes mijusies nozimem verbi zaut un saut. Piemeram,
saut '(strauji) lief: «piesava уё1 stuopu udens» (R Blauma-
nis — M-E III 300)—laikam no zaut 'lief; bet savukart apv.
zaut 'strauji bidit, izdurf («pazaut sakumus zem kaudzes», «pa-
zaut zivij adu kuocipu caur zaunam», M E III 144) no attie-
cigajam saut пог1тёт.
Verbs zaut bijis zut kauz. ('likt zut’), bet tagad saja funkcija
lietojams ta iter, zaudet [au] apv zaudit, zaudinat un ar nozimes
niansi zavet [a], apv zavei. (Par a : a sakne sal. si. dhavate
: dhavati.)
Senaja zemga|u valoda laikam bijusas lietuviesu valodai
atbilstosas formas dzaut, dzut (ar d’ > dz), ко G. F. Stenders
fiksejis 18. gs. (St 1 48, ari dzavet) 20. gs. sis formas vel
konstatetas Rucava kur var but an lietuviesu valodas ietekme.
Dazi Zemgales apvidvardi un vietvardi saglabajusi senas for-
mas: dzukste [ti2] purvama, staigna vieta (Bauskas apkartne;
577
zeberklis
sal ciema nos. Dzukste [u] Tukuma rajona; tads pats nosau-
kums Berzes pietekai un pjavai Вёггез ciema), dzukstajs [u2]
'mitra, purvaina vieta meza’ (sal. Dzukstene— p|ava Blidiene,
LeStene), dzuksnis 'ar zali un stiebriem paraudzis purvs’
(Aizupe). Dazi apvidvardi un vietvardi arpus Zemgales vai nu
norada uz seno zemgafu migracijas punktiem vai an seit se
kundari z > dz ekspresijai: ar vietv. Dzuklis (pjava Virane)
sal. zaklis 'purvaina p|ava pie upes’ (Prauliena, Sarkapos) Ar-
pus Zemgales sal. ari dzukstiens 'purvs’ (Vidrizos, sal. purva
nos. Dzukstiens Apri^os), dzuksnis [u] 'purvs’ (Drustos un
Vejava). Ar vardu dzukste sal. ari ta etimolo^isko variantu
duksts (sk.), apv. dukste (Varbut notikusi ekspresijas ietekmeta
kontaminacija zdk- + duk- > dzuk ?)
Pec cita uzskata (Endzelins) zaut varbut saistams ar sav.
tawalon 'izzust, nomirt’, go. daups 'miris, beigts’ un saknes
sakotneja nozime varbut bijusi 'izzdt, izkalst, sastingt’ (bet apv.
zaut 'lief ir horn, ar citu cilmi). Vel pec cita uzskata (Spehts)
zaut saistams ar vardu dievs ta senakaja nozime 'debess’, jo
ir sakars starp jedzieniem 'zut’ un 'degt, gaismot, starof.
Sk. ari: duksts, zust, zustrenes, zvetet, zuksnis. (K)
E II 535, HI. 487, EF 2 117, Euler 1 41, HF I 668, KI 772,
M-E IV 792, 793 un 838, ММ II 95 un 101, Oxf 263, Pok 259 un 447
zavaties [zavaties], Is. zioti 'atplest muti, zavaties’, zidvauti 'zava-
ties, garlaikoties’, ssk. gina, gina, sav. ginen, v. gahnen 'zavaties’
(ч- 'but plasi atvertam’), gr. chaskb (< *gha-skd) 'zavajos, plasi
atveru muti’, lat. hiare 'atverties, stavet vaja; atvert muti’.
Pamata ide. *ghe- : ghd- un *ghei- . *ghi- 'zavaties, atplest muti,
rikli; but plasi atvertam’. No b. *zia- (< *ghija; Pokornijs)
bijis verbs *zat (Is. zioti), kura iter, zavdt, refl zavaties. Atv.
zavas [a], apv. vsk. zava (Is. ziova 'kas zavajas; rikle’).
Sk. ari: zagas, zaklis, zaunas.
Buck 261, EF 2 1312, HF II 1076, KI 228 M E IV 798 Pok
419, Stang 3 64, T 368, Vr 167, Tr III 4 Ив 12 186
zavet, zavet — sk. zaut
zeberklis, apv. zeberkls, zeberklis, zuberkhs u. c ; Is. zeberklas
zuberklas u. c. (senakajas vardnicas tikai ar u). Par varda cilmi
ir dazadi uzskati Pec tradicionala uzskata (Endzelins, Urbutis
Frenkels ar «laikam») vards ir aizg no lietuviesu valodas Par
lietuviesu pamatformu V Urbutis uzskata *zubedas (17. gs
J Langijs: la. zubeds, zeberklis Lj 312) vai *zubedis kur *zu-
< zuvis 'zivs’ un *-bedis no besti 'durf (pag. bede), tatad
'zivju durklis’. Vards zuberklas no tiem pasiem komponentiem,
tikai no besti darinats rika nosaukums *berklas.
lespejami ari citi varda cilmes skaidrojumi. Daudzie varianti
latviesu valodas izloksnes, no kuriem dazi |oti ats^iras no
lietuviesu formam, norada uz da|eji patstavigu varda veidosanos
19 4X4
zebinat
578
gaitu (piem, zube). Vardam latviesu valoda vareja but divi
atvasinasanas ce|i
1. Vards saistams ar zuburs (sk.), apv. zebers. Tas pasas
cilmes apv. zeberklis ir gan 'zaraina nuja, zuburs, daksas veida
zarojums’, gan 'zeberklis’ (M-E IV 799), apv. zebeklis, zubeklis
’zuburs’ un 'zeberklis’ (M-E IV 827).
2. Varda formu (ar e) un nozimi vareja ietekmet ide. *gebh-
'kost’ atv-i; no sas saknes skapumija la. zobs (ar e sal.
zebiekste). Blakus formam ar z- sas cilmes vardiem ir an apv.
formas ar z-, piem.: zebinat 'gremot, gremojot kustinat muti’,
zebeklis, zebekste, zeberklis, zeberkste, zebiekste u. c.’ 'zebiekste’
(K)
EF 2 1315 KK—Karogs 1982 11 192, M-E IV 800 un 827,
Urb 3 87 94, 8 120—129, Sab 14 109, Ив 4 120, 10 87
zebinat 'gremot’— sk. zebenieks, zebiekste.
zegene 'zarainu karsu statues’— sk. zagars
zel [z?l], Aizguvums; no skr. *жель ’t.p.’ (kr. жаль), kam blakus
желя 'zelosanas, sudziba; raudas’, sal. asor. zel, c. zal, zel
'zel’. Pamata ide. *gyel- ’durt’, no ka ari la dzelt Latviesu valoda
ir bijis baltu clmes vards *dzela (Is gela 'stipras sapes’) ar
atv-iem, uz ko norada 16. gs. dzelestlbe («dzcelestibe, dzelestibe»,
Cat 255 un 262), apdzelot («apdzeloet», 304), dzeltgs («dzelix»,
304) u. c.
Vards zel aizguts latviesu valoda lidz 13 gs Tas sastopams
16. gs. tulkojumos (Ench 21), 17. gs vardnicas un tulkojumos
(Lj 239, Elg 2 96) lidz ar verbiem zelot, apzelot (Mane I 160,
Lj 239), subst. zelastiba, adj. zeligs (Mane I 78, zelestiba Lj
239) u. c.
Bl 6 185, IMM 1925 8 193, Buck 1126, E 1 90, EF 2 145,
Mach 724, M-E 1 547, IV 805, Pok 470, Sum 35, ЕСУМ II 186,
Пр I 221, Ф 11 35 un 45, Ц 144, ЭСРЯ I5 275
zerbu|i 'sermu|i; zarainas kartis’ - sk. zirbt.
zerit 'griezt ar neasu nazi’— sk. gramata.
zibulet [zibulet]. 20. gs. 30. gadu K. Dravipa jaunvards, atv. no
zibulis 'spoza metala plaksnite (savienota ar maks^eres alji)’,
apv. 'neliels spozs prieksmets’. Sis subst. atvasinats no apv.
zibt, zibet (sk. zibet).
E-H II 819, M E IV 809
zigls. Aizguvums; no Is. zigliis 'atri ejoss’, kas laikam ir vienas
cilmes ar Is. zerigti 'so|of (sk. noziegums).
Buck 966, EF 2 1308, M-E IV 809, WLSch V 427
zilbt [zilbt], apv. [il, il]; Is. zilpti, apv. zilbti 't.p.’ Tas pasas
cilmes ka zelt (sk.): pamata ide. *ghel- 'spidet, mirdzet’ ar bh
saknes paplasinajuma Skapumija b. *zilb- > la zilb un zilb-
No zilb- apv zilbet 'dzirkstit, mirdzet, spidet’. (Sal no tas pasas
saknes adj. zils.) Forma zilbt gaidamas *zilbt vieta laikam
lielakai ekspresijai vai visparinot no izloksnem (sal zibet. zibet)
579
znaugt
Nozime 'islaicigi zaudet redzes speju (spilgta gaisma),
ap)tumst (par acim)’ izveidojusies no sakotnejas nozimes 'spi-
det —► 'apstulbt, apreibt no spozuma’. Par sadu nozimju sakaru
sal. apv. zibt 'spidet, mirdzdt’ un 'zilbt’. Kauz. zilbinat, adj.
(apv.) zilbs: «zilbas acis» (M-E IV 810).
EF 2 1309, M-E IV 810, To 1 12, Чекман 125
zirbt [zirbt] (apv.) 'reibt'; Is. zirbti 'dzirkstit’. No atv. atzirbt
pamatverbs ieguvis an apv. nozimi 'atspirgt'. «zirbst nuo dze-
ruma» (M E IV 811). Vards ir vai nu aizg. no lietuviesu valodas
ar уё!аки nozimes parnesumu 'dzirkstit' -► 'reibt’, vai ari rad-
mecigs ar Is. zirbti (vairak ticams) no ide. *gher- 'starot, spidet,
mirdzet’ (no ka ari zars, zirgts, sk ) ar bh saknes paplasina
juma, b. *zerb- : *zirb~, no ka la. zirbt ar z- ekspresijai.
Ar saknes e apv. zerbuji 'sermu|i', ari 'zarainas kartis’ (M-E
IV 804; par nozimi sal. zars).
EF 2 1313, M-E IV 811
zirgts [zirgts], apv [ir2]. Atv. no. verba zirgt 'spirgt'. Par formu
un nozimi sal. spirgt : spirgts Pamata ide. *gher- 'starot, spidet,
mirdzdt’ (no ka an zars, sk.) ar g saknes paplasinajuma; b.
*zerg- : *zirg , no ka verbs *zirgtei/ti > la. zirgt. Ieskapas
z- ekspresijai. (No saknes pamatformas Is. zirti 'dzirkstit’ ) Noz.
parnesums no 'starot, mirdzet’ —► 'but starojosam, priecigam’
'k]ut priecigam, spirgt’
Ar saknes e apv. zergoties [z^rguoties] 'palaidpoties, trakot,
kircinaties’ Tas pasas cilmes laikam ir sar. zirgot [uo], paras-
tak ref I. zirgoties, kas intonacijas zipa pieskapots vardam zirgs
(it ka ta atvasinajums).
Pec cita uzskata (Endzelins) zirgts laikam ir lituanisms (bet
lietuviesu valoda nav atbilstosa sas nozimes varda).
Sk. an. zirgs, zirbt. (K)
ME IV 811
zjarkstet — sk s[irce.
zjerkstet sk. s(irce.
zjirkstet — sk. sjirce
zjugat - sk. s[ukt.
zjurkstet sk. sfirce.
zmaugt [zmaugt] 'zpaugt, spiest’, apv. zmaugt. Tas pasas cilmes
ka smaugs (sk.). Atv. iezmauga.
Pamata ide. *(s)meugh- 'slidcns, glums- glaust, slidet’ > b.
smiaug- I *smaug-, no ka la. apv. smaugt 'zpaugt, zpaudzijot
spiest (piem , zarnas) ar ekspresivu balsigo ieskapas lidzskani
zmaugt un apv. zmaugt.
M-E IV 747 un 821
zmiegt — sk miegt.
zpaugi [zpaugt]; Is. zniaugti, zniaugti 't. p.’, zniiigti 'krist, |imt,
k|ut vajam’. Par varda cilmi izteikti dazadi uzskati Pamata skapu
atdarinajums ka verba snaukt (Frenkels); vards ar metalezi
19»
zogs
580
no apv. gnauzt 'spiest’, kas lidz ar Is. gniauzti ’t. p.’ no ide.
*gneug- 't.p.’ (Cupica; Pokornijs ar ?); vards ir tas pasas
cilmes ka apv. znauja, znauj(i)s, znaule znauls [au2] 'cilpa, ar
ko kaujamai cukai aizzpaudz purnu’, un g no zmaugt (Endze-
lins). Apv. znauja un morf. varianti, ari snauja, snauj(t)s no
ide *sneu- ’griezt’ no ka an ssk. snudr 'cilpa, mezgls’; s- > z
ekspresijai.
EF 2 1321, M-E IV 824, Pok 372 un 977
zogs [zuogs], apv. [uo2]; Is. apv. dzuogas (zemaisu ziiogas)
'kritusi egle, no zarainiem krilusiem kokiem taisita sdta’, dziiioga
'no vecuma sakritis mezs . К Buga norada, ka zogs ir kursu
un se|u vards. Varda cilme ir neskaidra. Varbut tas saistams
ar zut (Is. dziuti), un zogs tad sakotneji 'sauss (zarains) koks’
kas lietots setu zogu taisisanai. Sal. apv. zogs [uo] 'izdilis,
vajs cilveks’ (-«— 'izzuvis’), Is. dziogas 'kalsns (sazuvis) iels
cilveks vai dzivnieks’. К
В III 217, M-E IV 839
zoklis [zudklis], apv. zokls [uo]. Par varda cilmi ir dazadi uzskati.
To saista ar vardu zaunas no ide. *g(i)eu- : *gjou- 'kos|at,
gremot’ > ab. *zjuo- (Endzelins, Frenkels); pec cita uzskata
(Buga) vards ir vienas cilmes ar la. zaklis (skaijumija a :
d > ab. uo). Sal. arh. zokla [uo] 'zaklis*. Ticamaks ir sis Bugas
cilmes skaidrojums
В II 345, Buck 220, EF 2 1303, M E IV 839
zube apv. zuba, parastaks dem. zubite; Is. ziiibe 'kads putns’, siube
'zubite . Lidz ar Is. zibe 'kapepitis, kapepju putniijs’ un la. zibulis
ir vienas cilmes ar zibet (sk.), apv, zibet. Noz. parnesums
'spidet, mirdzet’ —► 'but atram kustibas Par formu variantiem ar
zib- un zub- sal. Is. zibeti 'spidet, zibet’: apv. ztubeti 't p.’
В I 305, EF 2 1314 M E IV 827
zubeklis 'zuburs, zeberklis’ sk zeberklis, zubursa.
zuburs3, apv. zuburis, zubeklis, zuberklis, zuberkls [ф] 'koka saza-
rojums, zaru кора; zarains koks vai karts (piem., zardam);
kada prieksmeta gala sazarojums’. Pamata ide. *geubh-, kas
izveidojies paraleli saknei *gebh- 'zars, koka gabals’ (no ka Is.
zabaras sauss zars, zagars’, zabarotas 'zarains, zuburots’),
varbut saplustot ar *dheubh 'vadzis, sist’ (no ka Is. dziiibinti
'sist ). Skaijum ja b *zjaub . *zj,ub- > la. zub-, no ka zuburs.
Pec cita uzskata (Endzelins) zuburs varbut ir idents ar
horn. zubursb, ja pamata 'zars’ ka 'stars К
M E IV 828, Pok 268 un 353
zubursb, apv. 'gaisma no sveces vai lampas’ Is. ziuburys 'svece,
degoss skals, gaisma (gaismas avots), skals’ Tas pasas cilmes
ka zibet, apv. zibet Par zib- . zub- miju sal. zube Is. ztbe
'kajjepitis, kaijepju putniijs’. Ari blakus Is. ziuburys ir tas pasas
nozimes ziburys. E. Fasmers piejauj dialektalu i : iu miju
EF 2 1303 M-E IV 828
581 zut
zuksnis [zuksnis] Is. dztusna kas sauss, kalsns, sazuvis’. Forma
zuksnis < apv. zusnts (M-E IV 838). Vards ir atv. no zut
(sk.), ta зако1пё)а noz. 'sazuvusu, sakaltusu prieksmetu кора’
—apv. 'cupa, kaudzite’ —► 'saislps, paliela кора’ «naudas, siena,
salmu, linu, zagaru, drebju zuksnis» (M E IV 836).
Pec cita uzskata (Frenkels) varda nozimes pamata ir
’sauja’. К
EF 2 1315, M-E IV 835
zults [zults], apv zulte, zulkts arh. zultis; kr. жёлчь (ssl. zlucb),
bkr жоуць ukr жовч, bulg. жлъч, c. zluc, p. zoic 't. p. Vards
ir tas pasas cilmes ka zelt (sk ) Apzimejums izveidots sakara
ar zults dzeltenza|o krasu. Ide. *ghel- spidet, mirdzet’. *ghol-
: *ghol > b. *zul-, no ka la. zults. 17. gs. ari zults (Elg 4 49
un 64)
Ls. tulzis-' zults’ < *zultls
В I 591, E I 96, 1 225, Eckert 9 94, EF 2 1138, Euler 1 56,
Maziulis I 215, M-E IV 831, Pok 429 (430), ЕСУМ II 204, Пр
I 227, Ф II 45, ЭСБМ III 238, ЭСРЯ I5 283
zupot [zupuot], Aizguvums; no vlv. supen 'dzert, zupot’ (v. saufen).
Pamata ide. *seu- : *su- 'sula, mitrums’ (no ka ari la. sukt).
Aizguvuma z z ir ekspresiva rakstura. Aizg minets vardnicas
18. gs. (zupet St 1 252) lidz ar subst. zupis, zuputs < vlv.
sup-ut ’izdzёrajs’ (v. Saufaus Lg II 286, St I 252), zuputis
(L Arste 15 17). 19 gs. ieviesas formas zupot [uo], zupa (V
1 511, ari zuplba; V 2 185, U I 241).
Doo III, KI 627, Pok 913, Sm 2 48
zurka [zurka zurka], apv. [ur2], zurks. surks. Aizguvums; no p.
szczurek 'zurkulens’ Aizg. minets 17. gs G Elgera vardnica;
vards laikam valoda уё! nebija iesakpojies, tapec autors po|u
vardu vispirms tulkojis ar «liela pele» un ka sin. pievienojis
aizguvumu («czurka», Elg 1 533). Vards musdienu formu ieguvis
18. gs (St 1 253 kursisko izl zorks [uo] 252; sal Wei 106)
EF 2 1316, M E IV 106 un 832
zut [zut]; is dziiiti zut, kalst, k]ut sausam, niku of. Tas pasas
cilmes ka zaut (sk ). Pamata ide *dheu- *dhu- 'skriet, tecef,
skapumija b. *diau- . *diu- > la zau- *zu-, no ka zaut un zut.
Sk ari{\zuksnls
В II 481 EF 2 11 Euler 1 41 un 189, M E IV 838
583
INDOEIROPIESU VALODAS UN ETIMOLOGUA
1 INDOEIROPIESU valodu SA1ME
Jau tala senatne cilveki noveroja, ka dazas valodas lidzinas cita
citai, ir tuvas vardu skane uma un nozimes zipa, an vardu iieto
sanas (piemeram, v; rdu saistlsanas) zipa bet citam valodam gruti
atrast ко kopeju. Tacu zinatnisku kriteriju valodu radniecibas no-
teiksanai nebija, tie pakdpeniski izveidojas tikai jaunakajos taikos,
sakot ar 16 gadsimtu. Vel ilgi truka ne tikai pilmgu metozu, bet an
p etiekamu sahdzinamo datu par atseviskam valodam. Kad 18 gad-
smta tuvak iepaz nas ar senindiesu literaro valodu — sanskr tu,
paveras jaunas iespejas valodu salidzinasanai. Ang|u orientalists
V. Dzonss (Jones, 1746—1794), izpetijis sanskrita rokrakstus un
salidzinajis so valodu ar grielju (sengrieku) un latinu valodu,
konstateja, ka tam ir tuva radnieciba, un secinaja, ka tas nevar
but neja.usi drosi vien sis valodas celusas no kada kopiga avota,
kas varbut vairs neeksiste. So tezi veiak pieradija citu valodnieku
petijumi.
Izveidojas radniecigu valodu saimes jedziens Valodas, kas rad
niecibas zipa saistijas ar sanskritu, grieku un latinu valodu, 19. gs.
saka devet par indoeiropiesu [T Jangs (Young), 1813] jeb indo
germapu valodam [H. J. Klaprots (von Klaproth), 1824], ta noradot
uz toreiz zinamiem sas saimes valodu izplatibas talakajiem aus-
trumu un rietumu apvidiem. Nosaukums «indogermapu valodas»
parasti lietots vecakaja literatura (ari latviesu 19. gs. rakstos) un
dajeji musdienu aizrobezu literatura (g. k. vacu autoru darbos) bet
jaunakaja (an padomju) literatura biezak lietotais apzimejums ir
«indoeiropiesu (ide ) valodas».1
Indoeiropiesu valodu salidzinami vestunskai petisanai zinatnisku
pamatu deva vacu valodnieks Francis Bops (Bopp, 1791 1867),
metodi talak izstradaja dapu zinatnieks Rasmuss K. Rasks (Rask
1787—1832) krievu valodnieks Aleksandrs Vostokovs (Востоков,
1781 —1864) un vel vesela rinda dazadu tautu zinatnieku, kuru vidu
ieverojamakie 19. gadsimta bija etimologijas zinatnes pamatlicejs
Augusts Fridrihs Pots (Pott, 1802—1887), Augusts Sleihers
(Schleicher, 1821 1868) un Georgs Kurcijs (Curtius 1820 1885),
19.—20 gadsimtu mija Filips Fortunatovs (Фортунатов, 1848
—1914), Ferdinands de Sosirs (de Saussure 1857—1913), Augusts
Leskins (Leskien, 1840—1916), Fridrihs Karls Brugmanis (Brug-
mann, 1849—1919), Bertolds Dclbriks (Delbriick, 1842—1922) un
584
jo seviski Antuans Meije (Meillet, 1866 1936, Latvijas Universitates
goda doktors), kura galvenie darbi iznakusi 20. gs. pirmajos gadu
desmitos.
Jaunu ierosmi salidzinami vcsturiskajiem peti umietn deva Maz-
azijas senas tautas hetu (velak an citu tai radniecigo Anatolijas
tautu un cilsu) rakstu piemineklu atrasana un atsifresana. 1906.
1912. g. arheologiskajos izrakumos atrada bagatigo Bogazkejas
mala plaksnisu arhivu, atsifreja hetu tekstus un konstateja sas
valodas piederibu pie ide. valodu saimes. Izradijas, ka si valoda
ir vel senaka par sanskritu: tas senakie rakstu pieminekli datejami
ar 18. gs p. m. e. Divdesmita gadsimta sakuma atrada ari citas
senas ide. valodu grupas — toharu valodu rakstu piemineklus
Centralazija (no 6.—7. gs.). Izveidojas noteikts parskats par in-
doeiropiesu valodu saimi, par tas valodu uzbuvi un attistibu, par
atbilstibas pakapem.
Indoeiropiesu valodu sarnie ietilpst sadas valodu grupas un
atseviskas valodas:
1. Indiesu valodu grupa ar apn e am simts dzivajam valodam,
kuru vidu lielakas ir hindi (Indijas valsts valoda), urdu (Pakistanas
valsts valoda, ко ari Indija lieto ka sarunvalodu), bengaju un
pandzabiesu valoda, senindiesu literara valoda Sanskrits2 (ко vel
musu dienas lieto religiskaja kulta un da|eji zinatniskaja literatura),
vidusindiesu literara un kulta valoda pali, vidusindiesu sarunvalo
das prakriti (no kuram izveidojusas jaumndiesu valodas).
Indiesu valodu grupai pieder ari ciganu valoda, kura gan daudz
aizguvumu no citam valodam.
2 Iraiju valodu grupa, kura ietilpst persiesu, afgapu (pustu)
beludzu, tadziku, kurdu, osetinu un vairakas citas dzivas valodas
un dazas mirusas valodas, starp tam senpersu un avestas valoda
(«Avesta»— seniraqu sveta gramata) ka an skitu valoda (osetinu
valodas pamats)
Indiesu un iraiju valodas ir tuvu radniecigas, un kopigais apzi-
mejums tam ir indoira^u jeb ariesu3 valodas.
3. Slavu valodu grupa. Austrumslavu valodas: krievu, baltkrievu
un ukraipu valoda, kuru kopejais pamats ir senkrievu valoda
Dienvidslavu valodas bulgaru, makedoniesu, serbhorvatu, slovenu
valoda un mirusi senslavu valoda, kas izveidojas uz senbulgaru
valodas izlokspu pamata. Rietumslavu valodas: cehu, slovaku, po|u,
sorbu jeb luziciesu, kasubu un mirusi polabu valoda.
4. Baltu valodu grupa. Dzivas ir latviesu un lietuviesu valoda,
kuras кора veido austrumbaltu valodas. Rietumbaltu valodas ir
17 gadsimta izmirusi prusu (senprusu) valoda un jatvingu un
galindu valoda, par kuram uzglabajies maz zipu. (Galindus iedala
ari.ipasa Dpepras baltu grupa.) Kursu valoda, kas sapludusi ar
austrumbaltu cilsu valodam (vel 15.—16. gs. ta Kurzeme bijusi
atskinga no parejos apgabalos runatas latviesu valodas), laikam
bijusi tuvaka rietumbaltu valodam bet zemgaju un varbut se|u
585
valoda izveidojusi starpposmu starp rietumbaltu un austrumbaltu
valodam.
5. Qermanu valodu grupa. Zieme|germanu lielakas valodas ir
danu, zviedru, norve^u un islandiesu valoda, kuru kopejais pamats
ir senskandinavu valoda. Rietum£ermapu lielakas valodas ir ang|u,
holandiesu (Be|gija: flamu), vacu un frizu valoda. Austrumgermapu
valoda ir mirusi gotu valoda.
6. Romaqu valodu grupa lielakas dzivas valodas ir francu,
tahesu, spanu, portuga|u, rumaqu un moldavu valoda. Lielaka
mirusi valoda — latipu valoda, uz kuras pamata izveidojusas rnine-
tas dzivas valodas. Salidzinama'ai valodniecibai svarigas ari senas
Italijas citas valodas (to vidu osku un umbru valoda), kuru runa-
tajus asimilejusi romiesi.
7. Reltu valodu grupa ar trim apaksgrupam. Geliesu valodu
apaksgrupa ietilpst iru, skotu un Menes salas valoda Britu valodu
apaksgrupa velsiesu valoda un mirusi korniesu valoda. Tpasa
grupa ir gallu valoda, ко lidz musu eras 6. gadsimtam runaja
Z’eme|italija, Francija un vietam an Balkanos un Mazazija.
8. Grieku valodu grupa ar miruso sengriel^u valodu un uz tas
pamata izveidojusos jaungriel^u valodu.
Patstavigas grupas parstav albanu un armenu valoda. Albapu
valodu cilmes zina saista ar miruso illiriesu valodu (Balkanu
pussalas ziemelrietumos lidz musu eras 7. gadsimtam), kurai daudz
atbilstibu an baltu valodas. Armepu valodu cilmes zipa saista ar
divam mirusajam valodam — ar frigiesu valodu (Mazazija) un
tra^iesu valodu (Mazazijas ziemelrietumos un Balkanu pussalas
zieme|austrumos; an so valodu dazi zinatnieki saista ar albapu
valodu).
No mirusajam valodam leverojamas vel divas jau mingtas gru-
pas- Anatolijas jeb anatoliesu valodu grupa Mazazija (hetu4, Ihviesu,
palajiesu, kariesu, lidiesu un likiesu valoda) un toharu grupa Rinas
Turkestana (toharu A un B, kuras uzskata gan par atseviiljam
valodam, gan vienas valodas dialektiem).
Indoeiropiesu valodu grupam ir dazadas radniecibas pakapes.
Bulgaru valodnieks V. Georgijevs valodu radniecibas pakapes for-
mule sadi. vistuvaka radnieciba ir indiesu un irapu valodam, otra a
radniecibas tuvuma pakape ir baltu un slavu valodas, tresaja
pakape — baltu un slavu valodas attieciba pret germanu valodam,
ceturtaja pakape—baltu un slavu valodas attieciba pret iranu
valodam6 Nevienai valodu grupai nav tik daudz kopiga ar visam
ide valodam ka baltu valodai.®
586
NO INDOEIROPIESU VESTURES
H1POTETISKIE PIRMSAKUMI
Ir dazadas teorijas par indoeiropiesu pirmvalodas rasanos un
par sas valodas runataju sakotneji apdzivoto teritoriju. Daudzu
citu hipotezu vidu pedejos gadu desmitos levenbu guvusi t. s. nos
tratiska teorija7—hipoteze, pec kuras indoeiropiesu valodas lidz ar
dazam citam valodu saimem (altajiesu, uraliesu, dravidu, kartvelu,
semitu-hamitu un citam) izdalijusas no senakas t. s. nostratiskas
pirmvalodas. So hipotdzi izvirzija dapu valodnieks H. Pedersens
(1931), to atbalstija vairaki citi valodnieki un sikak pamatoja pa
domju autori V. l||ics-Svitics un A. Dolgopo|skis (1964).8 Viens no
galvenajiem hipotezes pamatojumiem ir minetajas valodu saimes
sastopamas savstarpdji atbilstosas vardu saknes, kuram var rekon
struet kopigu cilmi, ieverojot komplicetu fonetisko sakaribu un
attistibas sistemu. Ir izvirziti ari argument! pret so hipotezi; galve-
nie dazadu valodu saimju atbilstosie dementi vareja izveidoties an
savstarpeja ietekme (kaimiriu attiecibas, kas dazreiz ilga gadu
tukstosus; migracijas rezultata) vai pat neatkarigi -vienai valodas
saimei no otras lidzigos dabas, saimnieciskos un sabiedriskos
apstak|os (tipologiski lidziga attistiba). Musdienu valodu saimem
iespejams ari kopigs senaks substrats.
Ir vairakas hipotezes par divu vai triju valodas saimju kopejo
cilmi. Piemeram, valodniecibas literatura daudz rakstits par indoei-
ropiesu un somugru (plasak— uraliesu) valodu kopigajam saknem,
par indoeiropiesu un semitu valodu iespejamo radniecibu Jaunakas
hipotezes balstas ne vien uz valodniecibas, bet art uz arheologijas
atzinumiem Mtisu gadsimta 80. gados plasak diskutetas divas teo
rijas. Amerikaiju valodnieks A. R. Bomhards pretstata nostratiska
jai teorijai aizstav uzskatu par indoeiropiesu un afroaziskas pirm-
valodas radniecibu9, un krievu padomju valodnieks N. Andrejevs
uzskata, ka indoeiropiesu pirmvaloda ir bijusi t. s. borealas (lat.
borealis 'zieme|u’) pirmvalodas galvenais zars; parejie zari — ag-
nna uraliesu un agrina altajiesu valoda.10
Pagaidam visas sis teorijas ir tikai vairak vai mazak ticamas
hipotezes, bet etimologijas prakse ar tam nakas saskarties
INDOEIROPIESU PIRMVALODA
Vairakkart diskutets jautajums, vai indoeiropiesu pirmvaloda
bija reala valoda, vai an ta ir tikai zinatnieku radita fikcija. Par
logisku fikciju,’resp. par teoriju ertakai valodu vestures paradibu
izskaidrosanai, indoeiropiesu pirmvalodu uzskatija vacu valodnieks
J. Smits (Schmidt, 1843 1901), un viija uzskats izveidojas ka
reakcija pret 19 gadsimta daudzajam naivajam spekulacijam ar
pirmvalodas jedzienu (piemeram, bija sacereti pat teksti saja pirm-
587
valoda). Sa gadsimta 20 50. gados realas pirmvalodas eksistenci
apSaubija ari vairaki padomju valodnieki. Kops 50. gadu vidus, kad
notika intensivas diskusijas par salidzinamo valodniecibu, padomju
zinatne valdija uzskats, ka indoeiropiesu pirmvaloda ir reali pasta-
vejusi: «ta bija reala valoda, kas kadreiz eksisteja un ko raksturo
iezimes, kadas piemit‘jebkurai realai valodai».11
Par indoeiropiesu pirmvalodas realo bijumu 20. gadsimta, ipasi
pedejos gadu desmitos, ir arvien vairak pieradijumu. Pirmkart, tos
devusi salidzinama valodnieciba, kas spejusi dzijak un eksaktak
ieltikoties talas pagatnes valodiskajos faktos, jo seviski balstoties
uz jaunatrastiem anatoiiesu valodu rakstiem. Otrkart, arheologi
atklajusi daudzas senas kulturas, diezgan noteikti konstatejusi to
sakarus, migracijas ce|us un attistibu lidz vesturiskajam un mus-
dienu tautam un tada karta pahdzejusi identificet senako valodu
runatajus, indoeiropiesu sencus. Ar fizilju, Vimilju un biologu pa-
lidzibu bijis iespejams samera precizs seno kulturu datejums,
dzives apstakju, saimniecibas, ari primitives razosanas tehnolo^ijas
(piemeram, metalu apstradasanas) noteiksana. Indoeiropeistika no
valodniecibas nozares kjuvusi par kompleksu zinatni, kas aptver
visus kulturas novadus.
Bulgaru valodnieks V. Georgijevs (1908—1988) indoeiropeistikas
lidzsinejo vesturi iedala tris posmos: 1)1816—1870 (zinatn sko
pamatu izstradasana), 2) 1870—1916 (klasiskais posms ar izciliem
zinatnes korifejiem), 3) 1916—1980 (etaps pec hetu valodas piemi
nek|u atsifresanas; kompleksas zinatnes izveidosana). Zinatnieki,
to vidu vacu izcelsmes Anglijas valodnieks V. Lemans (Lehmann),
uzskata, ka 80. gados sacies jauns indoeiropeistikas posms, ko
ievadijusas zinatnisko atzipu sintezes rezultata raditas jaunas teo-
rijas par indoeiropiesu pirmvalodas un velako valodu cilmi un
vesturi, to vidu ta saukta glotala teorija (sk. talak).
Nav bijusi vienpratiba par indoeiropiesu pirmvalodas raksturu.
Po|u valodnieks J. Boduens de Kurtene (Baudouin de Courtenay,
1845 1929) pirmais izteica domu, ka indoeiropiesu pirmvaloda nav
bijusi monolita, bet gan pastavejusi vairaki atsljirlgi dialekti. So
domu balsta ari jaunakas zinatnes atzipas. Dialekti skaldijas vai
saliedejas, un vesturiskie apstakji radija prieksnoteikumus atse-
visku valodu un valodu grupu savrupinasanai un patstavigai ek-
sistencei. Modificetu pirmvalodas traktejumu dod vacu valodnieks
V. P. Smids (Schmid): «Indoeiropiesu pirmvalodas vieta mes liekam
plasa apjoma valodas kopumu (Sprachkontinuum), ko raksturo
nemitigas parejas, ta ka kaimipu novadu iedzivotaji gan vareja
saprasties, bet lidz ar attalinasanos no jebkura izejas punkta sa-
prasanas iespeja mazinajas.»12
Blakus dialektalam atskiribam indoeiropiesu kopdzives laika bija
ari hronolo^iskas valodas parmaipas. Parasti runa par diviem vai
trim attistibas posmiem ' Salidzinamaja valodnieciba, ari etimolo-
gija, indoeiropiesu rekonstruetas formas attiecina uz pirmvalodas
588
pedejo posmu, tas ir, uz stavokl pirms sas kopejas valodas
sairsanas un patstavigu valodu izveidosanas. Visparigs uzskats
ir, ka indoeiropiesu piruivaloda pastaveja un attistijas talak ka
kopvaloda ari tad, kad no indoeiropiesu kopejas masas bija atda-
lijusas pirmas grupas, kas aizvirzijas talak un k|uva patstavigas
ar atskirigu valodas attistibu. Nodahsanos savrupejas valodu gru-
pas un valodas nosacija cilsu, velak tautibu dzives apstak|i.
Laiku, kad eksistejusi indoeiropiesu pirmvaloda, megina noteikt
gan pec arheologiskajiem atradumiem, gan balstoties uz salidzina-
mas valodniecibas datiem. Zinatnieku minetie skaitji atskiras gal-
venokart atkartba no ta, kuru pirmvalodas attistibas posmu pieijem
par pamatu, resp. ar kuru senas kulturas slani saista so "valodu.
Literatura visvairak minetie skait|i ir 5 —4 gadu tukstotis pirms
mtisu eras, tas ir, laiks, kad vel nebija atdalijusas anatoliesu
valodas. Sadus uzskatus izteikusi, piemeram vacu valodnieks
H. Krae (Krahe, 1954), amerikariu zmatnieki G Treigers (Trager)
un H Smits (Smith, 1950) un jaunakja laika T. Gamkrelidze un
V. Ivanovs.14 Ir zinatnieki, kuri pirmvalodu date velak, pec anatoliesu
atdalisanas, da|eji tapec, ka neuzskata anatoliesus par indoeiropie-
siem, bet tikai par tiem radniecigu grupu, gan ar kopeju cilmi.
Piemeram, K. Hofmanis (Hoffmann, 1970) date indoeiropiesu pirm-
valodu (kopvalodu) ar 2500. g. p. m. e., italiesu valodnieks V. Pizani
(Pisani)—ar 3. gadu tukstosa otro pusi p. m. e.15 Savukart tie
zinatnieki, kas mekle indoeiropiesu pasus pirmsakumus, senas kul-
turas un valodas iedig|us aizvirzas lidz mezolitam (videjam akmens
laikmetam) vai pat paleolitam (agrajam akmens laikmetam), no
kura vairs nav palikusas пека das valodas pedas un kur ari arheo-
logiski vairs nevar konstatet indoeiropiesu pirmavotu (L. Kilians16,
G. Klickovs, V. Georgijevs17).
No kopeja pamata 3. gadu tukstoti p. m. ё atdahjas anatoliesu
grupa un dazus gadsimtus velak indoirapi. Lidz 2000. g p. m. e.
izveidojas an armeiju un sengriel^u valoda. Ap 3. 2. gadu tukstosa
miju atskiras pirmatnejie balti (protobalti), gan diezgan ilgi sa-
glabadami pirmatnejas valodas arhaismu Viduseiropas cilsu valo-
das diferencejas samera vein Piemeram, pirmita|u valoda izveidojas
ap 1000. gadu p. m.e., an pirmgermaiju valoda saka eksistet tikai
1. gadu tukstoti p. m. e Par pirmslavu valodas sakumu zinatnieki
nav vienis pratis; so sakumu parasti medz datet ar 1. gadu tukstosa
vidu p. m. e.,18 bet ir valodnieki, kas slavu aizsakumu saskata daudz
agrak — apmeram vienlaikus ar baltu atdalisanos (B Gornungs,
1963; O. Trubacovs, 1985)
INDOE IROPII si PIRMDZIMTENE
Jautajums par indoeiropiesu pirmdzimteni radas jau sen — tikko
Eiropas zinatnieki 18. gadsimta bija dzijak iepazmusies ar sanskrita
tekstiem, konstatejusi sas valodas senumu un nonakusi pie atzipas
589
par plasas valodu saimes (indoeiropiesu valodu) cilmes kopibu.
Ta ka Sanskrits bija vecaka no pazistamajam valodam, zinatnieku
pirmas domas bija, ka si valoda ir ari citu valodu’ pamats, ta
saukta pirmvaloda, un lidz ar to par indoeiropiesu pirmdzimteni
uzskatija Indiju. Sads uzskats pastaveja vel 18. gadsimta pirmajos
gadu desmitos un daudzu autoru darbos paradijas an velak. Tas
izpaudas, piemeram, jaunlatviesu rakstos. Terbatas studiju laika
ar sanskritu tuvak iepaZinas J. Alunans un К Barons, un an vimi
darbos pausta doma par indoeiropiesu pirmdzimteni Indija, no
kurienes uz' Eiropu atnakusi an balti, to vidu latviesi (piemeram,
K. Barona gramata «Musu tevzemes aprakstisana», 1859, 62.1pp.).
Mits par baltu atnaksanu no Indijas dziji iesedas |auzu apziqa,
un vel musu dienas latviesu valodniekiem dazkart nakas atbildet
uz jautajumu, vai tiesam dazos Indijas apvidos ir ledzivotaji, ar
kuriem latviesi valodas zipa var saprasties.
Kad valodu salidzinamajos petijumos konstateja, ka Sanskrits
nav pirmvaloda un ka dazi ta elementi (piemeram, patskapu sistema)
ir jaunaki пека grielju un latipu valoda, pirmdzimteni nemekleja
vairs Indija, bet apgabala vairak uz rietumiem. Paklaujoties Bibeles
autoritatei, kadu laiku par indoeiropiesu pirmdzimteni uzskatija
legendara Noasa de a, «ciltsteva» Jafeta pecnaceju apmesanas vietas
Centralaja un Rietumazija—Hindukusa kalnienes nogazes un Ok-
sas upes augstece (tagadeja Tadzikija).
19. gadsimta beigas saka veidoties zinatniski kriteriji indoeiro-
piesu pirmdzimtenes konstatesanai, galvenokSrt balstoties uz da-
zado valodu leksiku. Visas valodu grupas meginaja atrast saska-
nigos vardus dabas apstak|u apzimesanai — augu un dzivnieku
nosaukumus, geografiskas vides un klimata apzimejumus, lai pec
tiem spriestu par pirmdzimtenes raksturu. Izradijas, ka indoeiro
piesu valodam nav kopeju apzimejumu dienvidu dzivniekiem (lauvam,
tigerim, kamielim, zilomm), bet ir gan vilkam un daziem citiem
merenas joslas dzivniekiem, an daziem majdzivmekiem sunim,
govij un versim, kazai, ari zirgam. No kokiem visvairak saskanigu
apzimejumu ir berzam, skabardim un ozolam. Kopigs vards ir ari
ziemai un sniegam, un tas mudinaja pieverst vairak uzmambas
zieme|iem Dazadi izskaidrojot salidzinamas leksikas dotumus, ra-
das vairakas hipotezes par indoeiropiesu pirmdzimteni gan pie
Volgas vidusteces (O. Sraders), gan Zieme|kaukaza (M. Fasmers),
Polija (Leisems), apgabala starp Kaspijas un Azovas juru (T Ben-,
fijs), Ziemejeiropa (Kuno), Skandinavija (Репка), an Baltija.
Lielaku noteiktibu meklejumos radija arheologu secinajumi par
senajam kulturam un rnigracijas cejiem. Pedejos 50 gados valod-
nieku un arheologu dominejosie uzskati ir bijusi, ka indoeiropiesu
pirmdzimtene atradusies vai nu apgabala starp Kaspijas un Melno
juru, an ziemejos no Melnas juras, vai Balkanu — Mazazijas re-
gio na.
Pedejos gadu desmitos lielaka autoritate indoeiropiesu pirmdzim-
590
tenes jautajumos ir lietuviesu cilmes amerikapu arheologe Marija
Gimbuta (Gimbutas, Gimbutiene) Uz- vipas publikacijam (kops
60. gadu sakuma) par senajam kulturam, ar kuram saistami indoei
ropiesi, atsaucas gandriz visi aizrobezu un ari latviesu autori,
lielakoties pievienodamies M Gimbutas uzskatiem vai an papildinot
un precizejot viijas datus un secinajumus. M Gimbutas pirma lielaka
publtkacija ir monografija par baltiem (The Balts, Nujorka 1963),
kura vitja iztirza an agrakos uzskatus par indoeiropiesu pirmdzim
teni. Autore konstate, ka Viduseiropas un Zieme|eiropas indoeiro-
piesiem raksturiga auklas keramikas jeb kaujas cirvju kultura
3 gadu tukstosa beigas un 2, gadu tukstoti p. m. e. ir ciesi saistita
ar Dienvidaustrumu Eiropas kurganu jeb bedru kulturu un uzska-
tama par tas turpinajumu. Tatad indoeiropiesu sakotne meklejama
stepju josla austrumos no Kaspijas juras, no kurienes 2300.
2200. g. p. m. e. sakas kurganu jeb bedru kulturas piederigo ek-
spansija uz rietumiem. Siem indoeiropiesiem parcejosanas vajadzi
bam bija jau ritenu transports Kurganu kulturas piedengie uz
kundzejas agrako vietejo kulturu ledzivotajiem, bet parqema no tiem
ari daudzas kulturas iezimes.
Sa laikmeta dzivi un nodarbosanos, pec M. Gimbutas domam
atspogu|o daudzi kopeji vardi indoeiropiesu valodu leksika; latviesu
valoda tiem atbilst set, sekla, fava, zirnis, puri (ziemas kviesi),
govs, avs, suns, vest, pils, ciems, nams, klets un vel citi. Sa
indoeiropiesu kopdzives laika pedu latviesu valoda ir |oti daudz.
Vispar balti no ta laika saglabajusi daudzus arhaiskus valodas
un kulturas faktus.
No Tuvo Austrumu kulturam indoeiropiesi iepazinas ar meta
liem ar varu un sakotnejiem bronzas veidiem
Kurganu kulturas piedengie nonaca pie Melnas juras un devas
talak vairakos virzienos, ieijemdami plasus Eiropas apgabalus.
Viena da|a parcejotaju devas no Dnepras lejteces uz Centraleiropu,
no tunenes da|a virzijas uz Baltijas piekrasti, aizsniegdami an
Somijas dienvidus Otra dala devas uz Dnepras vidustect un augs
teci, uz Volgas augsteces un Okas apgabalu. Abas plusmas bija
baltu senci protobalti Vipi sastapa prieksa neolita mednieku un
zvejnteku ciltis, femmes un bedrisu kulturas piedengos. Arheolo-
£iskie izrakumi parada so kulturu saskan un savstarpejas ietekmes
vairaku gadsimtu laika (The Balts, 44. 1pp.)
Volgas augsteces baseina kurganu kulturas mantiniekus deve
par Fatjanovas kulturas piedengajiem (pec Fatjanovas kapulauka
Jaroslav(as tuvuma).
Otra gadu tukstosa vidu p. m. e. protobaitu zieme|u robeza vir-
zijas no Latvijas ziemejiem lidz Volgas augstecei. lespejams, ka
protobalti, aizvirzijusies tik talu no indoeiropiesu kopdzives vietam,
runaja jau ats^irigu valodu no parejam indoeiropiesu grupam
Turpretim vipu kultura bija tuvu radnieciga tai kulturai, ко atklaj
izrakumi Centralaja un Zieme|rietumu Eiropa Turpmakajos gad
591
simtos kulturas pamqzflm difercncejas, un liela ietekme indoeiro
piesu kulturas parveidosana bija vietejam agrako iedzivotaju kul-
turam
Japiebilst ka etmskas un lingvistiskas paradibas ir ciesi sais-
titas, bet nav identas: kadas kullOras parveidosanas nenozime
automatisku valodas parveidosanos, un otradi — valoda var par-
veidoties ari vienas kulturas ietvaros («Pieredze maca, ka kadas
valodas izplatisanas ne vienmer pavada redzamas parmainas kera-
mika vai apbedisanas parazas.»19)
Lingvistu prieksstats par indoeiropiesu kulturu 3.—2. gadu tuk-
stoti p m.e ir sads: patriarhali parvalditas klases iedalitas mazas
karotaju sabiedribas grupas vada virsaisi; attistita lauksaimnie-
ciba — zemkopiba un lopkopiba (ir zirgi, liellopu un siklopu bari);
dzive ciemos, vietam veidoti an nbcietinajumi ir attistita religija,
kura izcila vieta debesu jeb perkona dievam; ir uguns kults, zirgu
ziedojumi.20
Indoeiropiesi ieviesa Eiropa lauksaimniecibas tchniku. Pamazam
gandriz visa kontinenta asimiledami vietejos iedzivotajus, vipi
daudzo vietejo valodu un dialektu vieta ieviesa vienu — indoeiro
piesu — valodu, kura gan parveidojds vietejo valodu ietekme Rie-
tumeiropa vel saglabajusies viena pirmsindoeiropiesu valoda —
basku valoda Spanija. Ilgi Spanija runaja an iberu valodu (ari
Francijas piekraste) un tartesu valodu, bet Ititlija plasa apgabala
vel musu eras 1. gadsimta runaja etrusku valodu 2 Ta ka Rictum
eiropa 3.—2. gadu tukstoti p. m e. bija biezak apdzivota neka pareja
Eiropa un tur vietejas kulturas bija augstak attistilas, indoeiropiesi
sos apgabalus iepema velak neka apvidus pareja Eiropa: ap tukstos
gadu vietejas ciltis pretojSs invazijai (2.—l.gadu tukstoti). Br-itu
salas indoeiropiesi (kelti) isteni nometas tikai 7. gadsimta p. m. e
Daudz agrak indoeiropiesi aizvirziias lidz Ziemeljurai, tie bija ger-
mapu prieksteci
Indoeiropiesu pirmvalodas velo stavokli (pec anatoliesu indo-
iranu un grielKU atdalisanas) ap 2000. g. p. m. e. deve par «velo
pirmvalodu» (V. Melds) vai «seneiropiesu valodu» (H. Krae); sis
pedejais termins biezi sastopams an padomju literatura Vacu
valodnieks H Krae uzskata, ka viskonservativakais leksikas ele-
ments ir udenu nosaukumi (hidronimi). Analizedams Eiropas upju
un ezeru nosaukumus, vips konstateja, ka indoeiropiesu pirmvalodas
saknes saglabajusas plasa apgabala — no Skandinav jas lidz Ita
hjas dienvidiem, no Austrumeiropas (baltu apdzivota teritorija ar
Daugavu ka zieme|u robezu) lidz Atlantijas okeanam (vietam ari
Britu salas). Pec H. Kraes un vipa skolnieku, pazistamo valodmeku
V P. Smida un J. Odolfa, domam visu so teritoriju kadreiz apdzi-
vojusi seneiropiesi, kas runajusi vel indoeiropiesu pirmvalodu tas
pedeja attistibas stadija.22 Austrumeiropa griiti novilkt robezu starp
seneiropiesiem un pirmatnejiem baltiem (protobaltiem)—tie ir va-
loda tuvi.
592
Balstidamies uz M. Gimbutas un dazu citu arheologu atziqam un
|oti plasa salidzinama valodniecibas materia la analizi, valodnieki
T. Gamkrelidze (Tbilisi) un V. Ivanovs (Maskava) izstradajusi
jaunu hipotezi par indoeiropiesu pirmdzimteni un migracijas ce|iem.23
Autoru apsverumu izejas punkts ir (tapat ka daudziem citiem
zinatniekiem) indoeiropiesu valodu kopeja leksika. Viqi konstatejusi,
ka daudzas indoeiropiesu valodas saglabajusies vienas cilmes vardi
jedzieniem 'augstiene, augsti kaini’, 'klints, akmens’, liels ezers’,
'strauja upe’, 'strauji tecet’, 'kalnu ozols*. Secinajums: pirmdzimtene
atradusies kalnu apvidu. Preteji agrakajiem petniekiem T. Gamkre-
lidze un V. Ivanovs konstatejusi, ka daudzos senajos rakstu piemi-
nek|os un an dazas jaunajas valodas ir vienas cilmes apzimejumi
daziem dienvidu un subtropu dzivniekiem; tatad pirmdzimtene neva-
reja but Centralaja vai Ziemejeiropa. Indoeiropiesu kopdzives laika
bija attTstita lopkopiba, bet Centralaja Eiropa 4. gadu tukstoti p. m. e.
lopkopiba bija tikai pasa aizsakuma; an Melnas juras ziemelu
piekraste un Pievolgas stepes attistita lopkopiba zinama tikai kops
3. gadu tukstosa p. m. e. Aitkoplba, kas indoeiropiesiem (pec valodu
datiem) bija |oti attistita, Centralaja Eiropa nebija pazistama lidz
pat l.gadu tukstotim p. m. e. Detalizeta zemkopibas terminologija
liek secinat, ka indoeiropiesu kopdzives laika jau bija |oti attistita
zemkopibas kultura. Pec arheologu ziriam sadi apstakli 4. gadu
tukstoti p. m. e. un vel agrak bija rajona no Balkaniem lidz tagadejai
Iranai.
Seviski svangs apstaklis pirmdzimtenes lokahzesanai ir trans-
porta terminologija, kam pirmie lielu uzmanibu pieversusi T. Gam-
krelidze un V. Ivanovs. Visas indoeiropiesu valodas ir vairaki kopeji
apzimejumi riteiju transportam (latviesu valoda rats, ritenis, ass,
jugs un citi). Arheologiskajos izrakumos rati konstateti 4. gadu
tukstoti p. m. e., un par to izplatisanas centru uzskata apgabalu
no Aizkaukaza lidz Mezopotamijas ziemejiem. i\o Tuvajiem Austru-
miem ratu transports izplatijies Volgas un Uralu rajona, Melnas
juras zieme|u piekraste, Balkanos un no turienes an Centraleiropa.
Valodas liecibas rada, ka seme indoeiropiesi aizguvusi da|u
leksikas no sumeriem, semitiem un kartve|iem (Kaukaza ciltim),
kas tatad bijusi vinu tuvakie kaimiiji. Sie un vel daudzi citi apstak|i
rosirrajusi T Gamkrelidzi un V. Ivanovu lokalizet indoeiropiesu pirm
dzimteni apgabala starp Mezopotamijas augstienem un Kaukaza
dienvidiem. 5—4 gadu tukstoti p m. e. Mezopotamijas zieme|os bija
t. s. Halafas kultura ar attistitu zemkopibu (audzeja kviesus un
miezus) un lopkopibu (bija liellopi, aitas, kazas, cukas); iedzivotaji
nodarbojas an ar ausanu, pazina varu, bija bagatiga keramika. Tai
pasa laika Kaukaza dienvidos bija eneolita (vara laikmeta) Sula
veras — Somutepinas kultura, kurai tapat bija raksturiga attistita
lopk-opiba un zemkopiba (p[ausanai lietoja jau sirpjus). lespejams,
ka abu mineto kulturu piederigie uztureja savstarpejus kontaktus
Halafas kulturu 4 gadu tukstoti iznicinaja citas kulturas iebruceji
593
halafiesi izce|oja uz Iranas ziemelrietumiem un Anatolijas austru
miem. Dienvidu Kaukaza kulturas pectece 3. gadu tukstoti p. m. e.
bija t. s. Kuras-Araksas kultura, kas aptvera Ana olijas austrumus,
Kaukaza dienvidus un Iranas kalnieni. Ar visam sim minetajam
kulturam T Gamkrelidze un V Ivanovs saista indoeiropiesu sakotni
un uzskata, ka Kuras Araksas ku tura atspogujo indoeiropiesu
kopdzives sairsanas laikme u, kad no kopienas atdalijas anato iesu
grupa. Sekoja indoeiropiesu migraeija vairakos virzienos — lidz
Indijai, Centralajai Azijai un no turienes uz Eiropu. Daja no indoei-
ropiesiem — tohari , kas ieradas Centralaja Azija, devas talak
uz austrumiem un palika tur dzivol.
T. Gamkrelidzes un V. Ivanova indoeiropiesu pirmdzimtenes kon-
cepcija izraisijusi dzivas diskusijas. Dazi zinatnieki atbalsta vipu
hipotezi (ari amerikanu valodnieks V. Smolsttgs), citi apsauba
(M. Gimbuta, padomju zina meki I. Djakovs, J. Cernihs). M. Gimbuta
atkartoli norada, ka aktivas migracijas arheologiska faze konsta-
tejama tikai, sakol ar 4. gadu tukstoti p. m. e un ta sakusies pie
Kaspjas juras. J. Cernihs uzskata, ka T. Gamkrel dzes un V. Iva-
nova konstateta pirmvalodas leksika nesaskan ar arheologijas do-
tumiem.24
Dazi izeili musdienu valodnieki un arheologi izteikusi ari cilus
uzskatus par indoeiropiesu pirmdzimteiT: O. Trubacovs doma, ka
ta atradusies Centraleiropa (Karpatu apvidu)2°, V. Pizani — Vidus
un Dienvidaustrumu Eiropa.26 Ari arheologs L. Kil ans uzskata, ka
indoeiropiesu pirmdzimtene («Heimatgebiet») ir bijusi Eiropa, pie
tam plasa apgabala — no Zieme|juras lidz Balkaniem un Rietumuk-
rainai. Vips doma, ka auklas keramikas kulturu nevar atvasinat
no kurganu kulturas un ka auklas keramikas kul ura izveidojusies
Eiropa Tacu abas kulturas b jusas radmecigas, un kurganu kultura
varbut ir indoirapu sakotne. No ta secinams, ka bijus’ ve kada
cita, senaka kultura, no kuras izveidojusas sis abas. ' Ja ta, tad
L Kilians tuyojas M Gimbutas uzskatiem
Nenoradot tiesi indoeiropiesu sakotnes vietu (Eiropa), vacu va-
lodnieks V. P Smids so sakotni saista ar balliem Vips zveido is
indoeiropiesu valodu sakotnejas diferenciacijas shematisku mo-
deli — centru ar koncentriskiem gredzeniem ap to. Shemas centra
ir baltu pirmvaloda, ap о grupejas parejas senas valodas. Sadu
baltu centralo stavokli V P. Smids motive ar diviem galvenajiem
argumenliem I) nav nevienas etas valodu grupas, kurai ar parejam
valodu grupam butu ik daudzveidigi radniecibas sa ari, 2) visa
seneiropiesu terito ija izplalita iem udepu nosaukumi m visvairak
atbilstibu ir Ballija.28
*
594
BALTI UN SLAVI
Pec gramatiskas uzbuves un leksiska sastava baltu valodas
visciesak saistitas ar slavu valodam. Uz abu valodu grupu rad-
niecibu noradija jau M Lomonosovs, un 19. gadsimta salidzinamas
valodniectbas literatura daudzkart rakstits pat par vienu kopeju
slavu un baltu valodu grupu. Tacu jautajums par baltu un slavu
radniecibas sakotni vel nav atrisinats, un pagaidam tas ir viens
no neskaidrakajiem seneiropiesu kultiiras un valodas diferencesanas
jautajumiem. Jautajumu sarez£T apstaklis, ka ar arheologijas meto-
dem nav iespejams pieradit slavu senaku eksistenci par 5. gadsimtu
p. m. ё., karner visam citam indoeiropiesu grupam neparprotami
arheologiskie pieradijumi sniedzas daudz talaka senatne, baltiem
pat lidz 3.—2. gadu tukstosa robezam p. m. e.
Balstoties vienigi uz valodu faktiem un ieverojot slavu valodu
runataju plaso teritoriju, ieprieksejos gadsimtos vispirms tika iz
teiktas domas, ka baltu valodas celusas no slavu valodam. Sadu
uzskatu 18. gadsimta pauda ari G. F. Stenders un vel 19. gadsimta
vidu K. Biezbardis.29 Kad 19. gadsimta A. Sleihers izstradaja vien-
karsotu indoeiropiesu valodu diferenciacijas un attistibas shemu,
t. s. ciltskoka teoriju, pec kuras valodu grupas ka pamatzari izaug
no stumbra un tad zarojas sikak, vips paredzeja an germanu —
slavu — baltu (Sleiheram «Hetuviesu») zaru, no kura atdalijas
slavu — baltu zars, kas pec tarn sadalijas divos zaros. Tatad
Sleihers prezumeja slavu un baltu valodu cilmi no kopejas pirm-
valodas. Sadu uzskatu akcepteja vairaki valodnieki (ari H. Hirts),
bet to noraidija I. Boduens de Kurtene, A. Meije un dazi citi autori.
191 l.g. diskusija iesaistijas J. Endzelins. Vipa uzskats bija, ka
indoeiropiesu pirmvaloda pastavejusi dajeji atsljirigi divi dialekti —
ka slavu, ta baltu —, bet velakajas kaimipu attiecibas valodas
radies daudz- kopeja, tikai sim grupam raksturiga.30 Pedejos gadu
desmitos uzskatu par baltu un slavu pirmvalodas kopibu aizstave-
jusi tikai nedaudzi valodnieki, to vidu po|u lingvisti T. Lers-Spla-
vipskis (Lehr Splawinski, 1891 1965) un F. Slavskis (Slawski).
Lidzas uzskatam par baltu un slavu patstavigo cilmi no indoei
ropiesu kopibas (F. Fijins, O. Trubacovs un citi) radies jauns uz-
skats — ka pirmslavi veidojusies no baltiem (rietumbaltiem) citu
etnisko grupu ekspansijas rezultata. So uzskatu hela mera letek
mejusi arheologu secinajumi.
Bronzas un agraja dzelzs laikmeta (13.—4. gs. p. m. e.) Vidus-
eiropa pastaveja t s. Luzicas kultura (nosaukums no Luzicas pe-
setas, tagad Lauzica Vacija), kuras piederigie bija seneiropiesu
pecteci, nakamo l$eltu, italiesu, illinesu un germapu prieksteci.
Vairaku etnisko grupu mijietekme Baltijas juras dienvidu piekraste
starp Vislas lejteci un Oderu ap 7. gadsimtu p. m. e. izveidojas t. s
Piejuras jeb Zucevas kultura. Pec po|u arheologu izteiktajiem uz-
skatiem (J Kostzevskis), si kultura izveidojusies uz Luzicas kul-
595
turas bazes. Abu kulturu lielas atskinbas tomer liek domat, ka
Piejuras kultura izveidojusies, saplustot dazadam kulturam (sena-
kai vietejai kulturai un iece|otaju kulturam). Jau 20. un 30. gados
po|u arheologi izteica domu, ka Piejuras kultura piederejusi senajiem
baltiem, jo hdzigi ir Piejuras un Prtisijas senie kapu lauki un tur
atrastie trauki, darbariki un ierodi. Pedejos gadu desmitos sos
uzskatus pastiprinajusi vietvardu petijumi (H. Salls, V. Toporovs,
V. P. Smids).
Kops 6. gs. vidus Piejuras kulturas piedengie virzijas uz dien-
vidiem, uz Luzicas kulturas austrumu rajonu. Savukart no dienvid-
austrumiem luziciesiem uzbruka skiti. Notika pakapenisks kulturu
sapludums, un kops 5. gadsimta izveidojas jauna kultura, kuras
piederigos uzskata par pirmslaviem (V. Sedovs).31 Talakaja attis
tibas gaita sie slavi bija pak|auti seno £ermapu un ita|u, bet jo
sevislji l$eltu ietekmei.
Pamatojoties uz valodu datiem, par baltu valodu bazi pirmslavu
valodas genezb rakstijusi V. Ivanovs un V. Toporovs, so domu
aizstavejis V. Mazulis un pedeja gadu desmita visaktivak baltkrievu
valodnieks V. Martinovs Vips norada: ja no pirmslavu valodas
nopem Ijeltu un germapu inliltratus un iranu (skitu) un italu
ingredientus (sastavdalas), nonak pie rekonstruetas baltu valo-
das.32 «Pirmslavu valodas primara ingredienta baltisko raksturu
pierada divergento [dazados virzienos versto] procesu izpetisana
un seviski ta varena nomenu atvasinasanas sufiksala procesa ino-
vacijas raksturs, kas notika pirmbaltu valoda un kas izveidoja ari
pirmslavu valodas nomenu varddarinasanas galvenos formantus
un lunkcionalos resursus.»33
Noraidot sos uzskatus, О Trubacovs izstradajis savu koncepciju
par. slavu cilmi kas balstas gandnz tikai uz lingvistiskiem apsve-
rumiem. Vips pievienojas jau citu autoru izteiktajiem uzskatiem, ka
slavu pirmsakums meklejams Centraleiropa — aptuveni Donavas
rajona,— bet saskata tur an visu indoeiropiesu pirmdzimteni, kur
etnolingvistisko grupu (ari slavu) pirmatnejas formacijas atradu-
sas koncentriskos lokos. Kad bija atsl$irusies citu grupu piederigic,
slavi pahka centra, migrejot ka vieni no pedejiem, bet vinu etno-
lingvistiskais veidojums bija daudz senaks O. Trtibacova secina-
jums ir: «Lingvistiski var pieradit, ka slavi — tclaim runajot nav
skitu «mazberni», ne an baltu (rietumbaltu) «berni», . . bet slavi
reprezente savu patstavigo indoeropiesu lingvistiska tipa evoluciju,
kas ats^iras no baltu evolucijas.»34
Arheologu jaunSka laika atzipas tomer neapstiprina O. Trubflcova
viedokli. Piemeram, cehu arheologs 'Z. Vapa (Vafia, 1983) uzskata,
ka lidz slavu etnogenezei nonaca daudz velak пека lidz Ijeltu un
germapu etnogenezei, lidz ar to slavi ir pats jaunakais indoeiropiesu
atzars
Lai noteiktu seno baltu un slavu attiecibas, jaievero, ka baltu
un slavu valodu izoglosas neaptver visas baltu valodas vicnadi:
596
visvairak izoglosu slavus saista ar prijsiem, jatvingiem un galin-
diem. Tatad vissenakas slavu un baltu saites bijusas taja laika,
kad pirmbaltu valoda jau bija diferencejusies atsevisl<;os dialektos.
Pirmslavu ciltim piemita liela vitalitate; ar plasu ekspansijas
verienu tas iepema lielus Vidus, Dienvidu un Austrumeiropas apga-
balus, kur asimileja vietejos ledzivotajus.35 Gan pirms migracijas,
gan migracijas laika slaviem bija aktivi kontakti ar citam etniskajam
grupam; ir diskutejams jautajums, vai sos kontaktus uzskata par
etnisko grupu saplusanu vai savstarpeju ietekmi. (V. Sedovs rak-
sta, piemeram, par keltu un slavu simbiozi.) Gotu migracijas laika
slaviem izveidojas kontakti ar so germapu tautu, par ко liecina
daudzi aizguvumi.36
Austrumeiropas baltu apdzivotos apgabalus slavi iepema 5.—
8. gadsimta (austrumos, dienvidos un dienvidaustrumos no tagade-
jam baltu tentorijam). .
Musu eras 6.-7. gadsimta saira slSvu valodas kopiba un iz
veidojas vairaki slavu dialekti. No austrumslavu dialektiem 9.—
11. gs. radas senkrievu valoda. Tas ipatmbas un atsipribas no citam
slavu valodam liela mera ietekmeja asimileto baltu cilsu valodas,
ka an irapu valodu iespaids. Uzskata, ka baltu un austrumslavu
cilsu valodas jau pirms asimilacijas bija |oti tuvas: tam bija plasa
kopeja leksika, un an fonetiskas un fonologiskas atbilstibas bija
tik lielas, ka baltiem tolaik slavu runatie vardi vareja sljdst ka ta
pati valoda, tikai ar izrunas ipatmbam.37 Sis apstaklis veicinaja baltu
asimilesanu. Domajams, ka ilgu laiku balti un slavi dzivoja lidzas
bez iekarotaju un apspiesto attiecibam, jo apvidi bija plasi, apmetnes
patalu cita no citas, un slavi sakotneji vareja iefiltreties ari bez
cipam.
Senkrievu etnolingvistiska vieniba saira 13.—14. gs., kad izvei-
dojas tris tautibas ar pakapeniski diferencejosos valodu — krievi
(lielkrievi), ukraipi (mazkrievi) un baltkrievi.
NO BALTU VESTURES
Ka jau minets, balti viem no pirmajiem bija atdalijusies no
seneiropiesu kopibas un izveidojusi patstavigu etnolingvistisku vie-
nibu. Par to liecina valodu dati, jo, piemeram, baltu amatmecibas
leksika ir izveidojusies neatkangi no parejo seno Viduseiropas
valodu amatniecibas leksikas (O. Trubacovs)
Jauzsver tomer, ka balti ka etnolingvistiska vieniba neizveidojas
tiesi un nepartraukti no viena indoeiropiesu atzarojuma ar ipatneju
dialektu. Arheologiskie petijumi rada, ka senakie iedzivotaji Aus-
trumbaltija ienakusi no dienvidiem un dienvidrietumiem jau 11.
9. gadu tukstoti p. m. e. (velaja paleolita). Latvijas teritorija cilveku
eksistences pedas konstatetas, sakot ar paleolita beigam un attie-
cinamas uz 9. g. t. p. m. e.38 Pagaidam nav noskaidrota vipu etniska
piederiba, bet saprotams, ka sie iedzivotaji izveidoja baltu senako
597
substratu. Agraja neolita (no 4. gadu tukstosa vidus lidz 3. gadu
tukstosa vidum p. m. e.) Baltijas apgabala izveidojas t. s. Narvas
Narvas-Nemunas) kultura34 ar Zieme|eiropas agrino keramiku.
Latvijas teritorija nebija vienveidiga materials kultura. atskiras,
piemeram, keramikas forma un apdare teritorijas austrumu un
rietuniu da|a. lespejams, ka bija noticis iedzivotaju piepliidums no
austrumiem; ari tie vel nebija balti. Videja neolita (3. gadu tiikstosa
otraja puse) Latvija no zieme|austrumiem ienaca jaunas kulturas —
Icemmes bedrisu keramikas kulturas — piedengie, kurus uzskata
par pirmatnejo somugrii atzarojumu, tatad par Baltijas somu prieks-
teciem (protosomiem). Galvenais viqu iepludums bija zemes aus-
trumda|a, bet vini devas ari gar Baltijas juras piekrasti lidz pat
velakajai Prusijas teritorijai.40 Domajams, ka sa laikmeta pedas
konstatejamas Latvijas un Lietuvas topommika (L. Kilians), bet bez
ietekmes ta nevareja palikt ari parejos valodas novados.
VrMaja neolita (ap 2000. gadu p.m.e.) Baltija iepluda t.s. auklas
keramikas un kaujas cirvju kulturas piedengie tas indoeiropiesu
kulturas parstavji, kura bija izplatita liela Centralas Eiropas da|a
un kura sakpojas ne vien baltu, bet an germaiju un dazu citu
indoeiropiesu grupu velaka kultura. Auklas keramikai Latvija rak
sturigi kausveida trauki ar iegrieztu skujiiju ornamentu vai ar
auklas vai liniju ornamentu.41 lenaceji jau bija atsljirusies no
Eiropas indoeiropiesu (seneiropiesu) kopuma un, kaut ari vinu
kultdra vel lidzinajds parejo seneiropiesu kulturai (M Gimbuta)
viiji jau uzskatami par pirmatnejiem baltiem (protobaltiem).42
«Trauka ornamentesana ar auklas iespiedumiem bija biezi sasto-
)ama ari kurganu kulturas traukos Dienvidkrievijas stepes; akmens
<aujas cirvji bija Kaukaza vara cirvju kopija. Ta ir parsteidzosa
ailturas elementu lidztba visa Centraleiropa un Baltijas piejuras
dienvidu un austrumu apvidos. Tas neparprotami rada izkliedeto
kurganu kulturas piederigo ceju lidz Baltijas krastiem.»43
Ka jau minets, рёс M. Gimbutas domam protobaltu grupam bija
divi ce|a virzieni— viens veda no Dnepras lejteces uz Centraleiropu
un no turienes uz Baltijas juru, zieme|os sasniedzot Somiju; otrs
ce|s veda gar Dnepru lidz sas upes augstecei, tad talak lidz Volgas
augstecei un Okas baseinam.44 Sa otra marsruta arheologiskais
piemineklis ir t. s. Fatjanovas kultura. Pec dazu arheologu domain
sas kulturas piederigie jau kop§ 3. gadu tukstosa beigam p. m. e
apdzivoja Pievolgas tcritoriju tagadeja Jaroslavlas apgabala un pat
Cuvasijas Autonomaja republika.45
Uz seno baltu apdzivotajam vietam Dnepras Volgas Okas
rajona norada daudzi vietvardi, g.k. hidronimi, kuru baltisko cilmi
pieradijusi vairaki zinatmeki. (Plasakie ir valodnieku V. Toporova
un О Trubacova petijumi.)
Saplustot ar ieprieksejo Ijemmes-bedrisu keramikas kulturu,
jauna indoeiropiesu kultura Baltijas apgabala ieguva parsvaru, te
izveidojas plasa baltu areala centrs.46 Kulturai attistoties, saja
598
centralaja regiona radas ipatneja svikata keramika, kurai raksturigi
mala trauki ar svitrotu virspusi; sada keramika vispar bija rak
sturiga baltu ciltim. Velaja bronzas un agraja dzelzs laikmeta (no
2 gadu tukstosa beigam p. m. e. lidz musu eras l.gadu tukstosa
vidum) svikata keramika bija izplatita tagadeja Latvijas, Lietuvas
un Igaumjas teritorija, ka ari daja Baltkrievijas, Ilmeiia ezera ba
seina, rajona starp Volgu un Oku, ari Somijas dienvidos un Zvied
rijas piekraste.47 Tas bija plasais baltu kulturas ietekmes apgabals.
Kaut an talakajos izplatibas rajonos baltus asimileja vietejie edzi-
votaji, virii atstaja dzijas pedas materialaja kultura, valoda un
antropologiskaja tipa.48
Padzi|inajas baltu ganga un materiala kultura, daudzpusigaka
k|uva |auzu dzive — palielinajas lopkopibas un zemkopibas loma,
radas nocietinatas apmetnes. leviesas metali — bronza un dzelzs.
letiecoties ziemejos pirmsomu apdzivotajos apgabalos, balti veicinaja
somu cilsu izveidosanos. Savukart balti plasaja teritorija noforme-
jas, konsolidejas ka noteikta etnolingvistiska grupa ar savam tra
dicionalam kulturas iezimem. l.gadu tukstosa sakurna p. m. e. jau
varam runat ne vairs par baltu prieksteciem (protobaltiem), kas
maz atsljiras no seneiropiesiem, bet par istiem baltiem (pirmbaltiem),
gan ar lokalam kulturas un drosi vien ari valodas ipatnibain, kas
iezimeja jau nakamas ciltis.
Visa baltu teritorija nebija pilnigi vienveidiga kultura, ta atsljiras
ari Latvijas novados. Lietuva un Latvija no dienvidnetumiem ie
plildusie protobalti izveidoja auklas keramikas kultiiras paveidu,
t. s. Piemares kulturu, kas izplatijas lidz Daugavai, bet talak uz
ziemejiem bija kaujas cirvju kulturas paveids — laivascirv u kul-
tura. Sas kulturas arheologiskie pieminekji atrodami Dienvidu So-
mija, atsevis^i atradumi bijusi art Somijas vidiene Laivascirvju
kultura Somija pastaveja apmeram divus gadsimtus (starp 2000.
un 1800 g p. m.e.; L Kilians) vai pat tris gadsimtus (apmeram
1900. 1575. g. p. m. e.; K. F. Meinanders). Pec tam Somija atkal
parsvaru ieguva protosomu Ijemmes-bediisu keramikas kulturas
element!, kas sinteze ar baltisko laivascirvju kulturu izveidoja t. s.
Kiukainenas kulturu, jau ar spilgtam pirmatnejo Baltijas somu
iezimem. So pirmsomu vilnis aizpluda an uz Baltiju un da|eji
parslaijojas protobaltiem. Abu etnisko grupu migracija dienvidu un
zieme|u virziena notika vairakkart (L Kilians), un so migracijas
vi|nu maipa da|eji laikam izskaidrojama ar krasam klimata par-
mainam. Secinams, ka somu (somugru) cilmes hidronimi Baltija
nav radusies viena perioda un atsljiriga hronologija var blit an
citiem somu cilmes aizguvumiem baltu valodas.
K.a redzams, balti ka ipatneja etniska formacija izveidojas no
vairakiem kulturas slaiiiem, kas lielakoties gan bija vienas (indoei-
ropiesu) cilmes. Baltu areala centralajam regionam un periferijai
bija atskiriba kulturu sianojuma zina Balti un dzivoja talak no
centrala regiona, bija vairak paklaiiti citu etnisko grupu letekmei.
599
Ja baltu centralo izloksnu runatajiem bija saskare ar toposajam
germapu un slavu ciltim un ar somugriem, tad periferija bija
saskare an ar iraijiem, illiriesiem un trakiesiem. (9.—5 gs. p. m e.
bija atkartoti ilgstosi skitu lebrukumi Centralaja un Ziemelaustrumu
Eiropa, kas atstajusi pedas ari valoda. Skitu bultas atrastas
Lietuva un Prdsija.) Saprotams, ka atsljirigas ietekmes izveidoja
ne vien dazadus vienas kulturas variantus, bet an atskingus baltu
(pirmbaltu) valodas dialektus un izloksnes. Jaievero gan, ka ar
heologu konstatetas senas materia las kulturas ne vienmer ir iden as
ar noteiktiem valodu arealiem: vienas valodas runatajiem vareja
but dazadi materialas kulturas varianti. Tacu ar radikalu matenalas
kulturas mainu vairak vai mazak saistijas jauna valodas attistibas
pakape, pie tam ar lielaku vai mazaku citu valodu ietekmi.
Jau lidz ar baltu etnolingvistiskas grupas izveidosanos sakas
ari sas grupas diferencesanas, nostiprinoties atskiribam starp rie-
tumbaltiem (starp Visiu un Nemunu, ari apvidos aiz Vislas),
austrumbaltiem (Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas teritorija; to
vidu bija latviesu un lietuviesu senci) un Dnep.ras grupu (pie
Dpepras un Daugavas augsteces, Okas baseina un uz austrumiem
no ta).
Par pirmbaltu kopibas sairsanu izteikti dazadi uzskati saskatot
tas c^loqus ari arpus etniskajam ietekmem.
M Gimbuta rietumbaltu un austrumbaltu separesanos saista ar
bronzas apgusanas ietekmi. Ap 18. gs. p m. e Karpatos un Alpu
austrumda|a strauji attistijas vara ieguve, bet lidz Baltijai toreiz
vars vel nenok)uva. Sakoties bronzas laikmetam, baltu teritorija
sadalijas divas da|as: rietumu apgabala (tagadejas Polijas aus-
trumos, Kajiningradas apgabala, Lietuvas un Latvijas rietumda|a)
bija Cetraleiropas metalurgjjas ietekme, un ari turpmak sis baltu
apgabals bija ciesi saistits ar rietumiem (keltu, illiriesu, germanu
ietekme), bet plasie austrumu apgabali lidz Voigai (helakoties
meziem un purviem klati, ar retam apmetnem) saglabaja vairak
arhaisku raksturu un ciesakas saites ar somugriem, irapiem un
velak ar slaviem. Bronzu surp veda no Kaukaza un Uralu dienvi-
diem, kur bija izveidojusies metalurgijas ccntri Rietumbaltus ar
Eiropas vidiem un dienvidiem saistija an lielais dzintara ce)s uz
Apeniniem un Balkaniem ar vairakiem sanu atzarojumiem; bronzu
iemainija pret dzintaru. Tikai 13. gs. p. m e. saka attistities pat
staviga baltu metaia kultura.49
Valodnieki parasti uzsver baltu diferencesanas lingvistisko
aspektu. Pec lietuviesu valodmeka V Mazu|a uzskata, baltu pirmva-
lodas sairsana sakas l.gadu tukstosa vidu p. m. e. ar perifero
dialektu diferencesanos no centralajiem dialektiem; centralie dialekti
vel ilgi palika maz diferenceti. Saja pirmaja diferencesanas posma
izknstalizejas an rietumbaltu dialekts, ко V Mazulis uzskata par
penferu pretstata centralajam — austrumbaltu dialektam.50
Pec arheologu datiem, austrumbaltu atsevisko cilsu veidosanas
600
sakas jau pirms musu eras.51 Musu eras pirmo gadsimtu arheo-
lo^iskajos materialos atspogujojas baltu un Baltijas somu etnisko
grupu konsolidacija. Kpnstatets, ka 2.-4. gadsimta Kurzemes dien-
vidos (gar juru lidz Ventai un Abavai ziemejos un apmeram lidz
Amulai un Ezerei — austrumos) un Lietuvas rietumos dzivoja
kursi,62 kuru valoda atskiras no austrumbaltu cilsu valodam un,
pec dazu valodnieku uzskatiem, laikam bija izveidojusies no rietum-
baltu dialekta.53 Musu eras sakuma bija izveidojusies ari zemga|u
cilts, kas apdzivoja Lielupes baseinu, Dienvidrietumu Vidzemi un
da|u Zieme|lietuvas.54 An zemgali laikam bija rietumbaltu cilmes,
bet, dzivodami talak uz austrumiem, bija sapludusi ar austrumbaltu
vietejam grupam un izveidoja it ka starpposmu starp rietumbaltiem
uz austrumbaltiem.
Austrumbaltija (Zemgales un Vidzemes austrumos, dazos Lat-
gales rietumu apvidos) dzivoja seji un austrumos no tiem — latgaji
(letga|i),55 kuriem bija ciesa saskare ar Dnepras grupas baltu
ciltim. Seju un latga|u kulturas bija tik tuvas, ka pec arheologis-
kajiem materialiem tas pat grilti atskirt. Se|u teritonja iestiepas
diezgan talu tagadeja Lietuva. Dienvidos latga|iem pieslejas lietu-
viesu (austrumlietuviesu) teritorija.56 Konsolidejoties atsevisl^ajam
ciltim, izveidojas ari so cilsu va odas, kuram sakuma gan vareja
but tikai nedaudz atsljirigu izlokspu raksturs. Latviesu-lietuviesu
pirmvalodas runataju teritorijas austrumu robeza pirms valodas
kopibas sairsanas sniedzas lidz Berezinas un Dnepras augsteces
baseiniem.57 Si kopiba pilnigi saira musu eras 5.—7 gadsimta
(V. Mazulis).
Par latviesu-lietuviesu pirmvalodas sairsanas celopiem izteiktas
dazadas domas. Viens no faktoriem bija ekonomiskas attistibas
letekmeta cilsu konsolidacija, kas kops 1. g. t. sakuma p. m. e. notika
ne tikai Baltija, bet bija verojama daudzos Eiropas apgabalos. Cilsu
valodas izveidojas uz vietejo izlokspu pamata. Svarigs faktors bija
ari citu valodu ietekme Austrumbaltu ziemeju novados runataji
bija pak|auti lielakai somugru ietekmei пека dienvidos. Ziemejnieku
valoda parveidojas, kamer dienvidnieku runa saglabaja savu ar-
haiskumu Ari velak dienvidu cilsu (to vidu nakamo lietuviesu)
valoda saglabaja savu arhaiskumu, jo vipu kaimipos daudzus gad-
simtus bija tikai balti (Z. Zinkevics).
Liekas, ka jau ilgi pirms latviesu-lietuviesu pirmvalodas sair
sanas bija izveidojusies atslprigi austrumbaltu zieme|u un dienvidu
dialekti; uz to norada vairaki slavu valodu aizguvumi, jo sevis(d
agrako baltu apvidu vietvardi. Viena no atskinbam laikam bija
vardu uzsvara parnesana uz pirmo zilbi, kas notika zieme|u dialekta.
Izslprejs faktors etniskas kopibas un kopejas valodas sairsana
vareja but intensive migracija, kas sakas ar 5. gadsimtu. Slavu eks-
pansija 5. 8. gs. austrumu un ziemeju virziena izraisija ne tikai
plasu apgabalu baltu asimilaciju, bet ari parvietosanos rietumu un
ziemejrietumu virziena 7 8. gs. tagadeja Latgale iepluda daudz
601
jaunu iedzivotaju (kaimipu novadu latgaju), kas izraisija an talaku
iedzivotaju kustibu. Ziemeju un zieme|rietumu virziena devas ari se|i.
Musu eras l.gadu tukstoti cilsu robezas vairakkart mainijas:
kursi parvietojas ari vairak uz zieme|iem, latgaji zieme|os sasniedza
tagadejo Latvijas un Igaunijas PSR robczu un rietumos robezojas
ar libiesu dzivesvietam Gaujas un Daugavas lejtece. Beidza eksistet
zemga|u dzivesvietas Rietumvidzeme. Se|u apdzivota teritorija 10.
12. gads mta izveidoja tris atslji igas zonas: Daugavas labaja
krasta (Aiviekstes baseina) vini bija etniski jaukti ar latgajiem;
Piedaugavas josla, kur bija joti dziva tirdzmeciba, izveidojas lielaki
centri ar internacionalu raksturu; etniski tirakie bija dienvidu novadi,
kur tomer verojama lietuviesu ietekme.58
Speciga bija kursu ekspansija zieme|u virziena; virii ietjema
plasus agrak libiesu apdzivotos apvidus. Kursu valodas pedas
manamas ari dazas vietas Vidzemes ziemeju da|a. Tacu Kursa tapat
ka Zemgale pakapeniski arvien specigaka kjuva iatga|u un vipu
valodas ietekme. Latgaju liela ietekme izskaidrojama ar vipu skait-
lisko parsvaru: latgaji bija apmeram puse no visiem ta laika
Latvijas iedzivotajiem. Tapec latgajiem (lidz ar tuvu radniecigajiem
sejiem) bija lielaka loma latviesu tautibas un sas tautibas valodas
izveidosanas procesa. Musu eras 2. gadu tukstosa pirmaja puse
pakapeniski izzuda lokalas lingvoetniskas iezimes, un ta rezultata
konsolidejas latviesu (vienlaikus ari lietuviesu) tautiba. Tacu dazado
novadu valodas atsljiribas saglabajas diezgan ilgi. Pat 15. gadsimta
par atsVirigam raksturotas zemgaju. kursu un latviesu valodas,
un an 16. gadsimta kada avota mineta atsevis^a kursu valoda.
Spriezot pec cilsu dazado apbediSanas veidu unifikacijas, E. Mugu-
revics secina, ka latviesu tautibas izveidosanas process visinten-
sivak notika 16. 17 gadsimta.59
Latviesu etno^enezes noteiksana pedejos gadu desmitos svarigi
bijusi antropolo^iskie petijumi, kas rada dazadu antropologisko tipu
ipatsvaru latviesu nacija.
Bijuso cilsu valodu atskiribas lielaka vai mazaka mera ir mils
dienu latviesu un lietuviesu valodas dialektu un izlokspu grupu
pamata. Sis izlokspu grupas talak diferencejas feodalisma apstak
|os — dzimtbusanas iekarta, jo zemnieki (dzimtcilveki) bija saistiti
noteikta dzives vieta, un lidz ar to ikkatra, pat neliela pagasta,
pat savrupa pagasta daja, izveidojas sava izloksne.
Svesas ietekmes. Baltu valodas atstajusas pedas visu
to tautu un cilsu valodas, ar kuram baltiem bija saskare. Vtsilgakie
kontakti baltiem ziemc|os un ziemejaustrumos bija ar somugru
etniskajam grupam, un to valodai ir bijusi liela ietekme seviski
latviesu valodas attistiba.61 Libiesu un tgaupu valoda vairakos
apvidos veidoja latviesu valodas substratu. Ka jau minets, senakaja
vestures posma bijusi baltu valodu kontakti ar iranu valodam.
Ietekme bijusi ari illiriesu un daku un trakiesu va odam, tacu to
602
pedas baltu valodas ir grutak saskatit, jo par sim radu valodam
saglabajies samera maz datu.62
Baltu valodas ir vairaki slavu valodu aizguvumu slapi — gan
no senkrievu, gan velak no krievu un baltkrievu, ka ari no po]u
valodas*'3 An kontaktos ar germapiem ir vairaki slapi. Jau musu
eras l.gadu tukstoti baltu (seviski rietumbaltu) valodas iepludusi
aizguvumi no gotu valodas. Laika ap 1 un 2. gadu tukstosa miju
baltu cilsu valodas (galvenokart kursu valoda) bija mijietekme ar
senskandinavu valodu.64 Kops 12. gadsimta |oti plasa bijusi vacu
valodas ietekme; ari tam konstatejami vairaki slapi: sakuma galvena
ietekme bija viduslejasvacu (hdz 16. gadsimtam), tad jaunaugsvacu
(vacu literarajai) valodai, kuru mijietekme izveidojas Baltijas vacu
izloksnes. Dazos latviesu valodas aizguvumos manama holandiesu
(vidusholandiesu) un austrumfrizu valodas ietekme, jo vacu iece|o-
taju vidu 12.—14. gadsimta bija diezgan daudz so tautu parstavju.
Dazi holandiesu jurnieku un amatnieku leksikas elementi iepluda
latviesu valoda Kurzemes hercogistes pirmajos gadsimtos (16.
17. gadsimta).65
Nav vel pietiekami petita aizvesturiska skandinavu (senskandi-
navu) ietekme latviesu valoda 7.—9. gs. Kurzemes rietumu pie-
kraste bija skandinavu lepemti apvidi, un vikingu laika (9.—11. gs.)
cauri Latvijai veda vipu tirdzniecibas ce|i. No sa laika Latvija ir
vairaki vietvardi (piemeram, Sigulda, Turaida). Ari no 17. gadsimta,
kad Vidzeme bija pak|auta Zviedrijai, latviesu valoda palikusas
atsevis^as zviedru valodas pedas
INDOEIROPIESU PIRMVALODAS RAKSTUROJUMS
Indoeiropiesu pirmvaloda izs^ir dazadus attistibas posmus; ka
jau minets; runa gan par agro un velo (G. Klickovs), gan par agro,
videjo un velo posmu (N. Andrejevs). Salidzinot tagadejas dzivas
vai vesturiski fiksetas mirusas valodas ar pirmvalodu, parasti ru-
na par velo posmu, kad pirmvaloda bija attistita fon6tiska un morfo
logiska sistema
FONETISKA SISTEMA
Daudzi valodnieki uzskata, ka sakotneji ide. valoda bijis tikai
viens patskanis — platais e [f] Ta nebija fonema, bet skapa lidz-
skapu atdalisanai un lidzskapu izrunas atvieglosanai.66 Blakus sim
pirmajam patskanim bija sonantu prototipi patskapa funkcija. Kad
e fonologizejas, sonanti ieguva lidzskapu raksturu (zilbd blakus
patskanim). Sie sonanti bija: i, у, I, r, tn, n Atkariba no pozicijas
tie vareja funkcionet gan ka patskani, gan an ka hdzskapi
Kad saka veidoties vokaju sistema, diferencejas e un o. To
ats^inba sakuma bija gluzi fonetiska, bez kadas morfologiskas
nozimes: e bija uzsverta, о neuzsverta zilbe. (Uzsverta zilbe bija
augstaks toms, un e tonis ir augstaks par о tom.) Ar laiku si
603
voka|u atsl^iriba ieguva morfologisku raksturu, jo ar vienu vai otru
saknes vokali apzimeja, piemeram, dazadus verbu laikus. (Vokalis
о ieviesas kategorijas un locijumos, kas ciesi saistijas ar objektu.)
Pec dazu valodnieku (piemeram, V. Ivanova) domain, о izruna bija
plata, ta tuvojas a izrunai.67 No $a plata о gan baltu un slavu
pirmvalodas, gan ari indoeiropiesu dienvidu dialektos izveidojas
stabils a (J. Kurilovics) 68
Zinamos nosac jumos izveidojas an garie patskani. Tatad ide
pirmvaloda pirms tas sairsanas atsevisljas valodas vai sairsanas
procesa laika bija sadi vokaji e, o, a, i, и (abi pedejie vareja but
ari nezilbiski), attiecigi garie vokaji68 un diftongi ar i un и (ei, oi,
ai, eu ou, au).
Ide. pirmvaloda bija sadi konsonanti: lupeni (labia|i) p, b, zobeni
(dentaji) t, d, svelpenis (sibilants) s'°, aukslejepi (gutura|i) k, g.
Konsonantu attistibas gaita tie diferencejas ar trejadam pieskapam:
1) ar aspiraciju (dvesmas pieskapu), piemeram, bh, dh, gh71, 2) ar
labializaciju (y pieskanu), piemeram, k~, g-, 3) ar palatalizaciju
(palatalu pieskanu, resp. mikstinajumu), piemeram, k, g. Sis arti-
kulacijas blakus iezimes vareja kombineties — piemeram, g^h.72
Sads fonetiskas sistemas attelojums atspogu|o tradicionalo uz-
skatu, kas parstavets ari augstskolu maclbu literatura.73 Ir vairakas
koncepcijas ar atkapem no sas shemas Par kadu no jaunakajam
hipotezem sk. noda|u glotdla teorija.
INDOEIROPIESU SAKNE
Ide. vardi sakotneji bija saknes vardi, valodai bija sakpu struk-
tflra (bez priedek|iem un galotnem) 4 Teorijai par ide sakm pamatus
lika rancu valodnieks A. Meije, un so teoriju attistija E Benve-
nists. Sakotneji ide. pirmvaloda nebija diferencetu vardskjru. No
kopejas saknes izauga gan nominalie, gan verbalie atvasinajumi.
Sakne bija vienzilbiga, to veidoja tris fonemas divi konsonanti ar
e starp tiem. Piemeri: *men- 'domat’ (no ka la minet), *sekv
'sekot’ (no ka la. sekt, sekot), ^g^hen- 'sist’ (no ka la. dzit).
Ide paligvardiem bija ari vienkarsaka struktura — ar divam
fonemam (patskanis e -p lidzskanis vai lidzskanis + patskanis e),
piemeram, *en *ieks’ (> la. ie) un negaeijas partikula *ne, *ne
Vestunskaja attistiba sufiksi izveidojas galvenokart no paligvar
diem.
Saknes attistiba raksturiga ir patskanu mija (sk. talak), saknes
paplasinasana ar lidzskapa pievienojumu un n infikss sakne. Saknes
paplasinasana ar lidzskapa pievienosanu saknes beigas ir joti plasi
lietots ide varddarinasanas papemiens, kas devis iespeju attistit
un siki diferencet saknes atvasinajumu sistemu Piemeram, sakne
*tey.- 'tukt paplasinata ar k (no ka la tukt tauki), ar I (no ka
tulzna) ar m (no ka tume), ar r (no ka taurs), ar t (no ka tauta)
un vel ar citiem lidzskaniem. Ar n infiksu (iespraudumu) izveidoja,
604
piemeram, verbu tagadnes formas. Sim apstaklim bija liela nozime
ide. un velako atsevisl^o valodu varddarinasana: visparinot formas
ar un bez n infiksa (t. i., attiecinot ka vienu, ta otru saknes formu
uz visu paradigmu), izveidojas forma atsl$irigi vardu pari, kas bija
pamats semantikas diferencesanai. Piemeram, no de *lek- . *lenk
liekt’ atvasinati la. lekt un lenkt 2> liekt.
Ide. pirmvaloda nebija vardu priedek|u. Tacu verojama ipatneja
paradiba kada atseviska lidzskapa (t. s. preformanta) pievieno-
sana pirms saknes. Piemeram, salidzinot la. ilgs un кг. долгий
' lgs gars’ (ssl. Мъ§ъ 'gars’), jakonstate, ka viena gadijuma saknei
pievienots d-, kas bijis jau ide. pirmvalodas dialekta76. Ltdzigi
verojumi ir an par daziem citiem lidzskaqiem.
Visbiezak mijas saknes ar un bez ieskanosa s-. Si paradiba
visas ide valodas (seviski latviesu valoda)77 r tik bieza, ka pie-
vienojamais svelpenis ieguvis ipasu apzimejumu s mobile (mobilais
s-). Рёс E. Benvenista domam, tas jau uzskatams par sakotnejo
priedekli. Piemeram, blakus saknei *ker- 'griezt’ ir ari tas pasas
nozimes *sker~, no sim saknem latviesu valoda veidojusies atskirig
verbi cirst un sfyirt. E. Benvenists uzskata, ka sakne saja gadijuma
ir tikai *ker-, bet parasti vardnicas nosaciti runa par sakni *(s)ker-,
viena rakstijuma letverot sakni un tas paplasinajumu ar s 78
SKANUMIJA
Pa t skapu mijas pakape s. Ide. galvena skapumija
(alternacija) izveidojas jq.u minetas sakotneja vokaja diferenciacijas
rezultata, t. i., zilbes vareja mities e un о (baltu e: a; piemeram,
sfcelt . skaidit, celt : kalns}. Blakus sai galvenajai alternacijai
izveidojas vel ipatneja triju pakapju skapu mija, kur vokalis mama
kvantitati — pagarinas vai zud: ar pamatpakapi (e : o) mijas stie-
puma pakape (e : d) un zudumpakape79, kur saknes patskanis ir
pilnigi izzudis.
Saknes zudumpakape vai nu zilbisks k|ust sonants (piemeram,
ide. : *ur- cilveka un dazu dzivnieku balss skapas apzimesanai,
no ka la. verkstikt . urksfcet) un lidz ar to divskam aizstaj patskanis
(piemeram, ide *li- 'liet, tecet, no ka la liet : Uf), vai an
akcents parvietojas uz piedekli (piemeram, no saknes *der- 'piest,
raut’ zudumpakape ir atvasinajums *dr-eu , no ka la. draudet)
Paplasinatajai saknei vai atvasinajumam (bazei, celmam) savukart
var pievienot jaunu paplasinajuma formantu (lidzskam) vai piedekli
Tatad ide. bazei ir divas formas: 1) ar sakni pamatpakape vai
stiepuma pakape, 2) ar sakni zudumpakape. Sis formas ir visas
ide. vardu atvasinasanas sistemas pamata
Kad ide. saknes zudumpakape otrs lidzskanis ir viens no sonan-
tiem r, I, m, n, sis sonants k|ust zilbisks, ja neseko piedeklis ar
patskani. Piemeram, no saknes *der- zudumpakape izveidojas forma
d[~, hdzigi *dl, *drp.-, *dn- Baltu valodas nav sadu zilbisko sonantu.
605
tie parveidojusies savienojumos ar i vai и (piemeram, *dir- vai
*dur-). Izteikti uzskati, ka forma *dir- izveidojusies no tadas zu-
dumpakapes, kuras pamata ir ide. pamatpakape *der-, bet forma
*dur—- no zudumpakapes, kuras pamata ir saknes рага!ё!а forma
*dor-. Tada gadijuma apiepem, ka sajas baltu saknes patskapa
izveidosanos letekmejis reducets ide. saknes patskanis.
Konsekventi turpinot so domu, dazi autori blakus ide. saknes
zudumpakapei izskir an redukcijas pakapi, tas ir, sakni ar nepilnigu
patskapa zudumu. Piemeram, saknes *der- redukcijas pakape ir
*der- un saknes paralelas formas *dor- redukcijas pakape ir *d<r-
Ari saja vardnica vairakos skirkjos runats par saknes redukcijas
pakapi. Praksd gan dazreiz gruti izs^irt, vai baltu forma ir ide
saknes zudumpakapes vai redukcijas pakapes reflekss.
Lidzskapu mija. Ide. pirmvaloda un velak atseviskajas
valodas var noverot ari lidzskapa miju, kurai gan nav tadas
regularitates ka patskapu mijai.80
Diezgan plasa paradiba ir sonantu mija- sakne vai cita morfema
viens sonants dazkart mijas ar citu. Piemeram, sastopama tn : y,
m : n, r : n, I : n, I : г, ц : j, I : у un vel cita rakstura sonantu
mija, kas dazreiz ir pozicionali nosacita (piemeram, asimilacija vai
disimilacija), bet ta var ari sakpoties ide. pirmvalodas fonetiskas
sistemas ipatnibas. lespejams, ka attiecigie sonantu pari kadreiz
bijusi vienas ide. fonemas varianti (V. Abajevs) un ka tie norada
uz kadreiz eksistejusam arhifonemam (V. Ivanovs)82. Raksturiga ir,
piemeram, tn un у > v mija dazadas valodas personas vietniekvarda
daudzskaitja 1. personas forma (la. tnes. Is. mes, pr. mes, kr. мы,
arm. met? : het yes, si. vayatn, go. wets, v. wir), kas atspogujo
sonantu miju ide pamatformas *me : *ye-. Par vienas sakotnejas
fonemas variantu saknes ieskapa var laikam runat ari vardos vilna
un apv. milna, mila ‘rupjs (vilnas) audums, vadmala’.
Sonanti biezi mijas ide saknes izskapa, seviski -en -ey : -ei,
piemeram, *bhei : *bhen-: *bhey- ‘sist’, no ka kr. быть, la. bities : go
banja ‘sitiens’, la. bende: kr будить 'modinaf, la. apv. baust 'sist’,
bauze, boze 'resna nuja’.
Biezi mijas ari saknes izskapas -er -el; piemeram, *ghel-
. *gher- ‘spidet, mirdzet’, no ka la. zelts, za[s : kr. заря ‘ausma’.
Is. zereti ‘gailet, mirdzet .83
Balsigo un nebalsigo lidzskapu mija verojama ka ide. pirmvaloda,
ta ari velak atseviskas ide valodas, jo seviski baltu un slavu
valodas (V Kiparskis). P rmam kartam sada mija sastopama ono
matopoetiskos vardos, kur dazadu skapu atdannasana balsiguma_
un nebalsiguma mijai var but nozime, piemeram, ide. *ghel- *kel-
'saukt, kliegt’ (sal. la. gulgt, gulbis : calol, apv. ka}ot ’pjapaf).
Tacu balsiga un nebalsiga lidzskapa mija sastopama an cita rak-
stura ide. saknes, piemeram, krasu apzimesanai blakus *bhel-
'spozs, baits’ (no ka la. balls, balodis, kr. болото 'purvs’) ir *pel-
' gaiss, peleks’ (no ka la. palss, pele, pe[ke, Is. pelke 'purvs).
606
Sados gadijumos balsiguma un nebalsiguma miia deva iespeju sa
kotneji nediferenceto apzimejumu diferencesanai.
V. Kiparskis uzskata, ka baltu valodas daudzi vienas nozimes
vardu varianti ar balsigo un nebalsigo lidzskani (galvenokart ar
b : p varda ieskapa) izveidojusies somugru valodu ietekme.
Ide. pirmvaloda plasi izplatita bija an velaro un palatalo lidz-
skapu mija. Piemeram, ir vienas saknes divi fonetiski varianti
*ghel- : *ghel- ‘spidet, mirdzet’; no pirma vananta atvasinats la.
dzeliens, no otra — zelt, zelts, za[s
Jautajums par ide. hdzskapu miju nav vel pilnigi atrisinats.
Dazi autori uzskata paralelas formas par patstavigam, nesaistitam
saknem vai izskaidro fonetiskas vanacijas ka morfologisko procesu
rezultatu (piemeram, la. beigt : Is. bengti blakus formai balgli;
V. Urbutis).
LARINGALA TEORI.TA
Francu valodnieks F. Sosirs 1879. gada konstateja, ka ide. garie
voka|i ё, а, о zudumpakape mijas ar nenoteiktas kvalitates vokali
э, kam dazas ide valodas atbilst atsljingi refleksi (baltu valodas
a). Analizejot sa gadsimta sakuma atklatos hetu valodas tekstus,
po|u valodnieks J. Kurilovics 1927. gada kons'tatdja, ka hetu larin
galim h. daudzos gadijumos atbilst citu valodu skapas, kas izvei-
dojusas no э. J. Kurilovics izstradaja t. s. laringalo jeb laringa|u
teoriju, kuras pamata ir doma, ka ide. pirmvaloda eksistejusi kada
fonema, kas velak izzudusi, bet zudot atstajusi valoda pedas; si
fonema galvenokart savienojuma ar e devusi dazada rakstura voka
|us. So nezinamo fonemu pec hetu h parauga nosauca par laringali
(rikles skapu), kaut gan velak izradijas, ka daudzos gadijumos tai
ir bijis pludenim vai svelpenim atbilstoss raksturs. Tacu nosaciti
joprojam saja gadijuma runa par ide. laringali un par laringa|u
teoriju. J. Kurilovics (un nedaudz velak ап E. Benvenists) izstra-
daja hipotezi, ka ir bijusi tris galvenie laringa|a varianti, un apzimeja
tos аг Э\, э2, d3. Jaunakaja literatura (an vacu, francu un ang|u-
amenkapu valodniecibas literatura) so apzimejumu vieta parasti
raksta Ht, H2, H3; ta an saja vardnica.
Laringalis ide. sakne ir funkcionejis ka sonants.
Saskapa ar J. Kurilovica un E. Benvenista hipotezi izzudosie
laringa|i radijusi sadas parmaipas ide voka|u sistema. Ja laringalis
ir bijis saknes ieskapa, tad izzudot tas ietekmejis voka|a kvalitati:
7/i 4- e > e, H2 4- e > a, H3 + e > o. Ja turpretim lanngalis
atradies saknes beigas, izzudot tas ietekmejis an voka|a kvantitati:
e + Hi > e, e 4 H2 > d, e -f- H3 > d.
Ta nebija izzudoso laringa|u vieniga ietekme. Izzudot laringahm,
vareja pagarinaties ne tikai ieprieksejais, bet an sekojosais vokalis
vai sonants (V. Ivanovs). Ukraipu valodnieks A. Me|picuks izteicis
uzskatu, ka gadijumos, kad hetu valoda varda vidu ir bijis t. s.
607
eksplozivais laringalis, musdienu latviesu valoda ir rikles sak|a
vums lauztas intonacijas veida.85 Izteikti ari uzskati, ka ar laringa|u
izzusanu saistams ide. mobilais
Pedejo gadu valodniecibas literatura par laringaju skaitu izteikti
dazadi uzskati; rekonstrueti pat lidz 12 kvalitativi vai kvantitativi
atskingi fonetiski varianti.
Hetu valoda ir svarstiba starp h un k. (Citas anatoliesu valo-
das — palajiesu un luviesu valoda — regulari k > h.) Sis fakts
un dazi citi salidzinamas valodniecibas dati |auj secinat, ka ide. pirm-
valodas agraja posma bijusi kada arhifonema («protolaringalis»),
no kuras izveidojusies ka laringaji, ta gutura|i k, g (T. Gamkrelidze,
V. Ivanovs) ,86
. GLOTALA TEORIJA
Vieni no jaunakajiem uzskatiem par indoeiropiesu pirmvalodas
konsonantu sistemu izteikti valodnieku T. Gamkrelidzes un V. Iva-
nova izstradataja hipoteze, kas ieguvusi glotalas teorijas nosau
kumu. Vienlaikus lidzigu hipot6zi izstradajis ari amenkapu zinat-
nieks P. Hopers (Hoper). Sie valodnieki uzskata, ka daudzas ide
valodu fonetiskas paradibas var izskaidrot tikai tad, ja piepem, ka
ide. pirmvaloda ir bijusi ari glotalizeti lidzskapi, t. i., lidzskapi, kas
izrunati ar ipatneju rikles pieskapu, kura rodas, sasprindzinot
uzbalseni un mikstas aukslejas un radot gaisa griidienu (ejekciju).
Sadi lidzskapi ir kartve|u valodas un no musdienu ide. valodam
armepu valodas dialektos. Pienemot so hipotezi, vienkarsaka top
vairaku ide. valodu fonetiskas sistemas izskaidrosana. Piemeram,
atkrit vajadziba konstruet germapu valodu vesture t. s. Hdzskapu
parvirzisanos. Tada gadijuma izradas, ka armepu un germapu
valodas ir arhaiskaka Hdzskapu sistema.
Saskapa ar glotalo teoriju ide. pirmvaloda bijusas tns sledzepu
rindas: glotalizetie, balsigie un nebalsigie lidzskapi. Aspiracija (dves-
mas h pievienojums) bijusi lakultativa izrunas ipatniba, kas fone-
matisku raksturu ieguvusi tikai velak Palatalizacija (mikstinajums)
un labializacija (y pieskapa) bijusas sekundaras lokalas vai re-
gionalas paradibas.
Pec glotalas teorijas ide. sledzepu pamatsistema ir bijusi sada
(glotalizetie lidzskapi apzimeti ar locipu pie burta):87
(p>) b p
t’ d t
k3 g , к
Glotalajai teorijai ir daudz atbalstitajii, to vidu R. Jakobsons,
A. R Bomhards, V Smolstigs, V. P. Lemans un M Mairhofers Kri-
tiku vai noliedzeju vidu ir O. Semerepji, M Baks, I Djakonovs,
H Haiders un vairaki citi valodnieki Izvirzitas vairakas problemas.
608
kuras risinot, teorija laikam biis dajeji jagroza un japrecize. (Saja
vardnica glotala teorija nav atspogujota.)
Saskapa ar glotalo teoriju baltu, slavu un Ijeltu pirmvalodas
bijusi sada glotalizeto sledzequ attistiba
p’, t’, k’ > b, d., g > b, d, g
Ar pasvitrojumu apzimeti lidzskapi ar cerkstosu pieskanu.88
IDE. FONEMU REFLEKS1 DAZADAS VALODAS
Izveidojoties no atsljirigiem ide. pirmvalodas dialektiem, uzsiicot
zemes agrako ledzivotaju valodas elementus (substratu) un atro
doties pastaviga dazado ide. dialektu un velako cilsu vai tautibu
valodu mijietekme, ikviena valoda sava vesturiskaja attistiba izvei
dojusi atsljirigu fonetisko sistemu, kura ide. pirmvalodas fonemas
da|eji parveidojusas.
Viens no dzijakajiem fonetisko parmaipu procesiem, kas skaris
daudzas ide. valodas, ir palatalo lidzskapu k, g parveidosana. Sis
fonemas viena valodu da]a parveidojusas par velariem k, g (pie-
meram, romapu un germapu valodas), citas (piemeram, indoirapu,
slavu un baltu valodas) galvenokart par s (s) un z (z) ar talakam
variacijam (latviesu valoda — s, z) :89 no ide. *kgi-tom 'simts’ atva-
sinats lat. centum [kentum], bet si. satam, ave. satam, b. *simlam,
no ka la. simts. No sa raksturiga piemera ieguvusi nosaukumu ne
tikai attieciga fonetiska paradiba (satemizacija, kentumizacija), bet
an attiecigas valodas: medz runat par ide kentum (centum) un
satem (satam) valodam.
Ja agrak so fonetisko paradibu uzskatija par nofeiktu ide. valodu
dalijuma kriteriju, tad pedejos gadu desmitos ir konstatets tik
daudz atkapju no sa dalijuma principa, ka par ide. J?, g divejadiem
refleksiem runa tikai ka par dazadu dialektu iezimem, kuras atse
vistas valodas vareja saplust vai mities. Ari latviesu valoda, kas
pec valodnieku vairakuma uzskatiem pamatos ir satem valoda,
daudzos gadijumos paraleli eksiste abi k, g refleksi (piemeram,
klausit • slavet; klepis : slept).90
Pedejos gadu desmitos par satemizaciju un kentumizaciju runa
ka par paradibam, kas attiecigas valodas skarusas vi|pveidigi.
Diskusijas notiek par centru, kura sakusies satemizacija, un par
to, карее satemizacija dazas valodas (seviski baltu valodas) skarusi
tikai dajeji. Valodnieks V. P. Smids saskana ar savu teoriju par
ide. pirmvalodas strukturu un diferencesanas gaitu91 (sk. 593. 1pp.)
visas ide. valodas grupe diyos koncentriskos ap]os ap centru, kura
atrodas pirmbaltu valoda. Areja apli ir no ide. pirmvalodas agrak
atdalijusas valodas—Ijeltu (rietumos), grieljiu (dienvidos), hetu
(dienvidaustrumos), toharu (austrumos). lekseja aph ir baltiem
radniecigakas valodas — indoirapu, germanu, itaju un slavu valoda
609
Visas areja ap|a valodas ir kentum valodas, tatad indoeiropiesu
dalisanas kentum un satem valodas ir notikusi pec so areja ap|a
valodu atsl^irsanas no pirmvalodas. lekseja ap|a valodas dienvid-
austrumu virziena ir satem valodas (slavu, indoirapu), pie tam —
jo ta ak no centra, jo satem raksturs ir konsekventaks No ta
V P. Smids secina, ka valodu satemizacija sakusies talajos dien-
vidaustrumos un ziemejrietumus vairs nav skarusi. Pec vipa uz-
skata baltu pirmvaloda ir satemizeta kentum valoda; ar to baltu
valodas izskaidrojamas daudzas paralelas formas (etimologiskie
dubleti).
Krievu padomju valodnieks O. Sirokovs parveidojis so hipotezi.
Atstajot neskartu hipotezi par valodu ap|iem, vips par satemizacijas
centru uzskata baltu un albapu valodas: seit sakusies k, g par-
veidosana par s, z; sakuma ta bijusi nekonsekventa, bet, fonetiskajai
parveidosanai attalinoties dienvidaustrumu virziena, kjuvusi arvien
konsekventaka
Lai etimologizejot varetu sahdzinat dazadu valodu vardus, jazina,
kadi ir atsevis|$as valodas ide. voka|u un konsonantu refleksi.
Salidzinasanas pamatam der sekosas tabulas.
Konsonantu fonemu atbilstiba 2
ide si. gr lat go ssl b Is. la
*t t,th t t P.d t *t t t
*d d d d t d *d d d
*dh dh th f,d/b M d *d d d
*P p,ph P P f.b P *p P P
*b b b b p b *b b b
*bh bh Ph ' f,b b,f b *b b b
*k k,c к c g.h к *k к k,l$,c
s,5 к c g’h s *s s s
*g g.j g g к g *g g g.g-dz
*g j g g к z *z z z
*gh h.gh ch h g g *g g g.g.dz
*gh h ch h g z,z *z z z
*k“ k,c P.t qu h k,c,c *k к k,t$,c
*gy g>J b v.gu q g.z.z *g g g.g.dz
*gwh gh.h ph,th v.gu.f w g.z.z *g g g.g.dz
*s s,s,j s,h s s s,ch,s *s s s
*r r r r r r *r г г
*1 Г.1 1 1 1 1 *1 1 1
20 484
610
*n n п n n n *n n n
*m m m,n m m m *m m m
*r Г га,аг or air,aur гь.гъ ir/ri,ur
Г 1а,а1 ul ul 1ь,1ъ il.ul
*0 a а en un ел in,un
*Ф a а en urn ел im,um
V о к а | и fonem и a t b i 1 s 11 b a93
ide. si. gr lat go ssl. b Is la
*e a е e i,e e *e e e
*e a ё ё ё e * ё e
*o a о о a о *a a a
*0 a 0 б 6 a *6 uo uo
*a a а a a О *a a a
*a a а,ё a 6 a *a О a
*1 i i i i ь *i 1 i
*i i i i i i *1 У i
*u u и и и ъ *u и и
*u й й й и Ы *u й й
*ai ё ai ai ё e *ai ai ai
*ei ё ei ei l i *ei ei,ie ei.ie
*oi ё oi oi ai e *ai ai ai
*au о au au б и *au au au
*eu 6 ей и iu ju *eu,jau jau jau
*ou б OU u au и *au au au
*du а 0 б и ?*ou,o uo uo
BALTU VALODU SKANAS UN TO ATBILSTIBA RADU VALODU SKAtyAM
Baltu vesture rada, ka baltu pirmvalodai ari lidz tas sairsanai
l.gadu tukstoti p. m. e. пеуагё]а but pilnigi viendabigs, monolits
raksturs. Tas sakams ka par sas valodas leksiku, ta ari par
gramatisko uzbuvi, seviski par fonetisko sistemu. Tomer valodas
vesturmeki uz velako atsevisl^o baltu valodu pamata ir rekonstrue
jusi pirmvalodas fonetisko sistemu, tacu sadai rekonstrukcijai da|eji
ir nosacits raksturs, un ta galvenokart attiecas uz baltu areala
centralo regionu. Par baltu pirmvalodas izloksnem dazas ziqas
611
sniedz ari kaimiptautu valodu (Baltijas somu, slavu valodu) bal-
tiskie aizguvumi. Tacu igaupu un somu, ka ari krievu asimileto
pirmbaltu vai baltu cilsu valodas raksturs (an to baltu izlokspu
raksturs, kuru fonetika atspogu|ojas Pievolgas somugru aizgiitaja
leksika) vareja atslprties no parejo baltu valodas. Ar to da|eji
izskaidrojamas atsl^iribas dazu petnieku secinajumos par baltu pirm-
valodas fonetiskas sistemas (ipa§i vokalisma) raksturu.
V о к a I i s m s
Baltu pirmvalodas vokalisms pamatos ir bijis sads:94
i й
e 6
a
Divskapi:
ei di
ai
eu du
au
Ka redzams, baltu pirmvaloda nav isas о skapas, ta (ari
divskapos) bija sapludusi ar a skapu. Ir saubas, vai baltu valoda
bijis ou.
Ide. zilbiskie sonanti f. tit, n baltu pirmvaloda (un atsevisl^as
baltu valodas) vokalizejas, izveidojot savienojumus ir/ri, il, im, in
vai ur, ul, urn, un. Piemeram, ide. > *mir- varda mirt; ide.
*y/- > > vil- varda vilna; ide. > *kur- varda kurt; ide.
*kvj- > kul- varda kull.
Austrumbaltu dialekta (latviesu-lietuviesu pirmvaloda) ei mo-
noftongizejas, parveidojoties par patskani f (t. i., par sauru garo
e skapu), kas velak parasti parveidojas par divskani ie (piemeram,
ide. *dei- > die- varda diena; bet pr. deinan't. p.’). Sada parvertiba
tomer neskara ei visos gadijumos; ka latviesu, ta lietuviesu valoda
saglabajusies daudzi vardi ar pirmatneju ei (piemeram, la steigt).
Sis divskanis ei dajeji saglabajies rietumbaltu ietekme, kas jo
speciga bijusi kursu valoda^5 bet tas vareja saglabaties an neuz-
svertas zilbes (J. Endzelins, К Buga) vai kadu varddarinasanas
faktoru de) (K. Stangs).9
Parveidojas ari patskanis o, k|udams par divskani uo (piemeram,
ide. *dd- > duo- varda dot [duot]). Divskanis eu sapluda ar au,
gan ar iepriekseju lidzskapa mikstinajumu ’au jeb /au (piemeram,
ide *kleu > *klj,au- > la k[au- varda k(aut).
Patskapu savienojumiem ar n austrumbaltu valodas ir bijis
divejads liktenis: latviesu valoda parasti an > uo, en > ie, in > i,
un > U, bet lietuviesu valoda sie savienojumi saglabajas, piemeram,
2(1»
612
la. logs [luogs]: Is. langas la. pieci : Is. penki, la. tikis : Is.
tinklas, la. jUtu : Is. juntu.
Dazos gadijumos ari lietuviesu valoda pflrveidojas an, en, in,
un, bet savadak пека latviesu valoda: an > q (a izrunats ar
n pieskapu; miisdienu valoda izrunajams ka a), en > q (e izrunats
ar n pieskapu; miisdienu valoda izrunajams ka e), in > / (i
izrunats ar n pieskapu; miisdienu valoda izrunajams ka i), un > ц (и
izrunats ar n pieskapu; musdienu valoda izrunajams ka u).
Jaatzime gan, ka latviesu valoda sie baltu patskapu, divskapu
un savienojumu ar n parveidojumi nav konsekventi, jo, piemeram,
kursu valoda, kas ir viens no latviesu valodas veidotajiem kompo-
nentiem, saglabajas neparveidoti an, en, in, un. Da|a sadu kursu
valodas reliktu sastopama tikai izloksnes, bet daudzi kursismi
visparinati ari latviesu literaraja valoda, piemeram, dzintars : Is.
gintaras (sal. izloksnes dzitars).
Savienojumi ar n daudzkart saglabajusies an ekspresijai, pie-
meram, blenzt, vankset. Ir ari citi iemesli, карее saglabajies pat-
skapa savienojums ar n viena zilte, starp tiem radu formu ietekme
(piem., blakus skanet ir skandinat ar neparve dotu -an-). Dazado
iemeslu de| latviesu valoda sastopamas daudzu vienas cilmes vardu
paralelas formas; piemeram, blakus liekt ir lenkt, blakus literarajam
blandities ir apv. blodities, blakus liter, tincinat — apv. ticinat,
blakus formai duncis ir ducis. Sis paralelas formas var saistities
ar varda nozimes vai stilistiska rakstura diferenciaeiju.
Konsonantisms
Baltu pirmvaloda bija sadi konsonanti:97
p t к m n
b d g U(v) i(j)
s s г
z
Ka redzams, salidzinajuma ar ide. pirmvalodu nebija vairs
aspireto fonemu (bh, gh, dh un citu), kas sapluda ar attiec gajam
neaspiretajam formam. Ar pamatfonemam sapluda an labiliazetas
fonemas, t. i., lidzskapi ar q pieskapu, piemeram, k~, g*. No palata-
lajiem gutura|iem izveidojas spacepi: k/kh > s un g/gh > z. Sie
spacepi ir saglabajusies lietuviesu valoda, bet latviesu valoda tie
parasti parveidojusies par svelpepiem: s > s, z > z. Piemeri:
ide. > b. *sird-, no ka Is. sirdis un la. sirds; ide.*gheim- > b.
*zeitn > ab. *ziem-, no ka Is. ziema un la. ziema.
Svelpenis s pirms balsigajiem lidzskapiem jau ide. pirmvaloda
izrunats balsigi, tapat an baltu pirmvaloda un atsevis^ajas baltu
valodas. lespejams, ka baltu pirmvaloda bijusi an palatalie k‘, g’
(K- Stangs).
613
Sonants у pirms un starp patskapiem bija bilabials, t. i., izru-
najams ar abu IQpu sakjavumu (ka ang|u w). Sada izruna laikam
kursu valoda saglabajas vel 13. gadsimta, bet latgaji so fonemu
izrunajusi jau ka spirantu u.98 Miisdienu lietuviesu valoda bilabiala
у izruna dajeji saglabajusies izloksnes,91 bet latviesu (ari literaraja)
valoda tikai noteikta (tautosillabiska) pozicija aiz patskapa, pieme-
ram, tev [tep], stav [stay].00 Sonanta atsljirigajai izrunai (y ; v)
noteiktos vesturiskos apstak|os var but nozime etimologija, pieme-
ram, nosakot aizguvumu cilmi vai aizgusanas laiku.
FONETISKAS PARMAIiyAS LATVIESU VALODA
P A L A T A L I Z A С I J A
Ka jau minets, ide. pirmvaloda dazu fonemu artikulaciju varieja
ar palatalizaciju, t. i., ar meles videjas da|as pacelumu pret cietajam
aukslejam. Tada karta izveidojas daudzu sakpu fonetiskas variaci-
jas Piemeram, blakus ide. *kau- 'kaukt, kliegt’ bija ari *kau-; no
pirma vananta la. kaukt, no otra — saukt (ar baltu starpformu
*saukti} Fonetiskais process neaprobezojas tikai ar tieso palatali-
zaciju vien, bet palatalizetas fonemas biezi parveidojas par kvalitativi
citam — artikulacija vai skanejuma tuvam — fonemam. (Sk. noda|u
Akotnodacija)
Palatalizacija dazas valodu grupas ir notikusi ar asimilaciju —
mikstinajumu ir ieguvusi lidzskapi pirms t. s. palatalajiem patska-
piem (e, i) un attiecigajiem divskapiem. Viskrasak sada palataliza-
cija ir notikusi baltu un slavu valodas, tacu ne vienada mera un
veida. Latviesu valoda (ari kursu valoda) k, g pirms e i parveidojas
par k’ g’ un talak par c, dz (kas kursu valoda dazkart kjuvis par
z)101, kamer lietuviesu valoda skapas k, g sajos gadijumos tikai
nedaudz mikstinatas (fe’, g’) P emerr la. ce[s : Is. kelias, la. cilpa
: Is. kilpa, la. dzenis : Is. genys, la. dzintars : Is. gintaras. Sads
skapu parveidojums latviesu valoda noticis pirms 12. gadsimta.
Velakos aizguvumos attiecigaja pozicija sastopami /г, g (piemeram,
keninS, feeret).
Tacu mineta palatalizacijas regula nav absoluta: pirmkart, zem
galiskajas izloksnes sastopami £ g gaidamo c, dz vieta un laikam
no senas zemga|u cilts valodas vai zemgaliskajam izloksnem an
musdienu latviesu valoda ir daudz mantotu vardu ar k, g (piemeram,
kepa, kircindt, gerbt, gints).102 Otrkart, latviesu valoda retumis sa-
stopama ari slavu valodam raksturiga paradiba ar divkarsu k,
g palatalizaciju (k* > c’ > c, g’ > dz’ > dz; piemeram, cemurs
blakus apv. cemurs un kemurs; dzinkstet blakus apv. dzinkstet un
ginkstinat) Treskart, £, g valoda saglabajusies savienojumos sk,
zg (piemeram, skirt, rezgis) Ceturtkart, fy, g lietoti ekspresivitatei
(piemeram, kepat, gigat).
614
Lidzskapu t, d palatalizacija devusi atsl$irigus rezultatus ne
vien latviesu un lietuviesu valoda, bet an kursiskajas izloksnes
pretstata latviesu valodas izlokspu vairakumam, no ka ari literaraja
valoda ir dazadi f d’ refleksi. (Sk. noda|u Akomodaciia.)
Palatalizacija ekspresivitatei ir |oti bieza paradiba. Galveno
kart ta skar vardus, ar kuriem runatajs veias paust savu negative,
nicinoso (pejorative) attieksmi pret kadu dzives paradibu vai уё1аз
spilgti raksturot negative paradibu.104 Piemeram, (sa)[imt blakus
apv. limt, kas rada regularo fonetisko stavokli; ari [enkans blakus
lenkt liekt, [empts blakus lempis, smurgat blakus smurgat,
zmaudzit blakus zmaudzit
Ekspresijas kapinasanai skapu palatalizacija biezi verojama
skapu vardos, piemeram, cikstei blakus apv. clkstet; sar. knaukstet
blakus knaukstet; zvadzinat blakus apv. zvadzinat.
Regulari darinatos vienas cilmes vardos, kur saknes patskanis
mijas vesturiski izveidotajas attiecibas, ekspresivi emocionali spilg
tak raksturojamu paradibu parasti saista ar formu, kura ir likum
sakariga lidzskapa palatalizacija. Piemeram, apv. kupa 'kaudze’:
сира 'maza kaudze’ vai 'nekartigi samestu prieksmetu kaudze’ Sadu
palatalizeto formu biezi saista ari ar troksni vai darbibu, kuras
skaniska izpausme ir tuva attieciga varda ska^jumam. Piemeram,
cukstet: kukstet, capat : apv. kapat (:kapt).
AKOMOD ACIJA i
Par akomodaeiju (no lat. accommodatid pielagosanas, pieskapo
sanas’) sauc fonetisku paradibu, kad nakamas skapas izrunas
sakums (ekskursija) piemerojas ieprieksejas skapas izrunas bei
gam (rekursijai) vai otradi — kad ieprieksejas skapas rekursija
piemerojas nakamas skapas ekskursijai Lidz ar to notiek vienas
skapas izmaipa.
Akomodacija ir viens no faktonem, kas nosaka an fonetiskas
parmaipas palatalizacijas procesa. Ka palatalizacija, ta citas fone-
tiskas norises daudzos gadijumos mamas ne tikai fonemas raksturs
(piemeram, lidzskanis palatala patskapa prieksa iegust palatalu
pieskapu; sal. I skapas atsl^irigo raksturu vardos lipt un lapa)
bet var radikali mainities fonemas kvalitate, t i., var izveidoties cita
fonema ar atslprigu artikulaciju
Ka jau minets, akomodacijas rezultata latviesu valoda radikali
parveidojusies palatahzetie k, g (k’ > c, g’ > dz). Akomodacijas
rezultats dazadas valodas un pat dazados dialektos vai izloksnes
var but ats^irigs. Vairakuma latviesu valodas izlokspu *tj > $ un
> z laikam ar starpposmu t’ 2> c un d’ > dz (K Stangs;
sal. lietuviesu valoda *ij > c un *d) > dz),'05 bet kursiskajas
izloksnes ari *tj > t‘ > fy. Piemeram, regulara skapu mtja ir
zalktis, £en *zalkt)a > zalksa, bet kursiskajas izloksnes ari *katis,
615
gen. *katia > *kata > kaka, no ka latviesu valoda visparinata
forma kakis.
Vairakas senajas valodas, to vidu hetu un skitu valoda, pirms
palatala lidzskapa t biezi parveidojas par c. Piemeram, blakus het.
tesha- 'sapnis’ ir tas pasas nozimes zasha [casba] < t’asha ,
hetu valoda konsekventi ti- > zi- [ci]
Vesturiskaja attistiba akomodacijas rezultata var notikt diezgan
radikala lidzskapu mija. Biezi mijas t, d ar k, g. Sadas skapu
mijas pamata ir fonemu palatalizeto formu hdzigais skanejums: t’
un k’, tapat an d’ un g’ skanejuma ir tik tuvi, ka an runataji var
neieverot to artikulacijas atslpribas. Lidz ar to var rasties f . k un
d : g mija palatalo patskapu prieksa.1*'7 Sada lidzskapu mija ir
bijusi jau ide. saknes. Piemeram, blakus *kel- 'celt, pacelties’ (no
ka la. celt) ir tel- 'celt’ (no ka lat. tollere 'celt, uzcelt’), blakus *keu-
'liekf (no ka la. kaudze) un *keu- 'tukt; uztukums, izliekums’ (no
ka la. apv. sula 'cula, saretojums’) ir *teu- tukt’ (no ka la. tukt,
tulzna), blakus *der- 'plest, dirat’ (no ka la. dirat) ir *gher- 'plest,
kasit’ (no ka Is. zerti 'raust’, la. apv. zerit 'griezt ar neasu nazi’),
blakus *dheu- 'izzust, zaudet samapu, mirt’ (no ka v. tot 'miris,
beigts’) ir *gheu- 'zust, iet boja’ (no ka la. zust, zaudet).
Fonemu k :t un g : d mija palatala pozicija biezi sastopama
slavu valodas; V Martinovs uzskata, ka pirmslavu valoda parasta
bijusi mija k’ > t', g’ > d’.108 Sada mija biezi izpauzas aizguvumos;
piemeram, kr. apv. ути 'purvaina vieta' < s. ukki 'pe|ke’; kr. apv.
лидина 'slimiba’ < Is. liga, la hga t. p.’; kr. крендель < v. Krengel
'klipgeris’.109
Ari baltu valodas sastopama k : t, g . d mija, jo seviski
rietumbaltu valodas. Sada mija ir bijusi rakstunga, piemeram,
jatvingu valodai.110 Lietuviesu valodas dienvidu izloksnes (ka Lie-
tuva, ta Baltkrievija; iespejams, jatvingu valodas ietekme) akomo-
dacijas rezultata ir plasi izplatita t . k (t’ k') un d g (d’ : g’)
mija. Sastopami, piemeram, vardi giena < diena 'diena’, jaukis
< jautis 'versis’, artlys <. arklys 'zirgs’;1 'kevas < tevas 'tevs’,
mokina < tnotina ’mate’, sёgedamas <. sededamas 'sededams’ 1,2
Ari latviesu valoda sastopama akomodacijas rezultata radusies
lidzskapu t : k un d g mija. Tada karta lidzskanis varda sakuma
parveidojies, piemeram, aizguvuma kiegelis < vh , vlv tegel 't p ;
sastopamas ari izlokspu vai novecojusas formas ar neparveidotu
dentali tiegelis / stiegelis (M-E III 1078, IV 209; 17. gs. ari formas
tegelis I kegelis, Mane II 339; Elg 1 30 un 414) Fonemu d g mija
redzama vardos delveret < vlv delveren 'p|apat, kliegt un apv.
gelveret 't. p Aizguvumos no slavu valodam palatalais d latviesu
valoda atveidots gan ar d, gan g, piemeram, sodit < skr. судити
(ar senako izrunu [soditi]): sogis < skr. судья (ar senako izrunu
[sdd’ja]).
Lidzskapu mija akomodacijas rezultata redzama an mantotaja
latviesu valodas leksika Blakus t k (k) mijai sastopama ari t
616
; k (!z) : с (с) mija Saja gadijuma с < k' < t' ar iespejamu
sekundaru c mikstinajumu (c) vai ari tiesi t’ > c (c). Ka palatalais
t var parveidoties par c, rada milinama forma alca blakus pamat-
vardam aita un meica blakus vardam meita. Abos gadijumos starp
forma ir bijusi ar palatalu t (*ait’a, *meit’a), un lidzskapa palata
hzejumam ir ekspresivs raksturs Mija t £ redzama verba tekat
un ta etimologiskaja dubleta apv. kekdt, refl kekaties 'iet k^ka as,
lakstoties’, ka ari verbos tept 'ziest’: kept un apv. tepet 'ziest; daudz
est’: kepet. Mija t : c redzama vardos tipdt : apv. cipat 't. p.’
Fonemu t ; k : c miju parada substantivi tu[a, apv. tails : kula (<
*t’ula), kulis 't. p.’: apv. culls *t. p.’ Fonemu d : mija redzama
verba dilt atvasinajuma apv. dilda 'izstidzejis, neveikls cilveks’ un
ta fonetiskaja varianta apv. gilda 'nespecigs, novajejis cilveks’.
Vairaku vienadas nozimes (vai tuvu, sava starpa saistitu no-
zimju) vardu pamata latviesu valoda ir an jau minetas paralelas
ide. saknes, kas diferencejusas akomodacijas rezulta a. Piemeram,
apv. tupa (ari tupesis) 'siena kaudze’: apv. kupa kaudze’ (sal
kupena) : сира (< *k’upa vai *tupa) pamata ir fonetiski tuvas
ide. saknes *keu- 'liekt’ un *teu- 'tukt’. Ari la. azis un ada laikam
ir vienas cilmes vardi. blakus ide. *ag azis, kaza’ (> b. *az-
> la. az) bijusi forma *ad(h)~ > b. *ad- > la. > ad- (saL albapu
dhl < *adhi 'kaza’); par nozimi sal. kr. коза 'kaza’: кожа ’ada’.
Latviesu un lietuviesu valoda senakos vardos konsekventi tl > kl
un dl > gl. Piemeram, la. aukla < *autla (no verba aut); Is.
zenklas 'zime’ < *zentlas; la. egle, Is. egle < *edle (sal. pr addle,
c. jedle't. p.’) 1 3 Sajos gadijumos skapumijas pamata ir t, k un d,
g izrunas atskinbas zudums pirms nebalsiga I (V. Kiparskis)
Mija tl > kl bijusi ari hetu valoda.
Latviesu valoda akomodejusies pj > p/ un bj > b(; piemeram,
p[aut < piauti (Is. plauti 'griezt, pjaut’), apv. bfaurs ‘slikts’ <
*biaurus (Is. biaurus 'riebigs, nejauks’).
Par pr > br sk 98 piezime
Viens no specialajiem akomodacijas gadijumiem ir asimilacija.
ASIMILACIJA UN DISIMILACIJA
Asimilacija ir vienas skapas pielidzinajums citai: progresiva
asimilacija — nakamas skapas pielidzinajums ieprieksejai (pieme-
ram, vilna > villa), regresiva asimilacija — ieprieksejas skapas
pielidzinajums nakosajai (piemeram, varda neesrnu pirmas zilbes
e k|iist plats pirms nakama plata e) Parasta paradiba ir lidzskapu
balsiguma vai nebalsiguma maipa pec nakamas skapas rakstura
(piemeram, ap- ats^iriga izruna vardos apkart un apgade). Ja
valoda vel skaidri jutama varda dime, rakstijuma parasti ievero
morfologisko jeb etimologisko principu (piemeram raksta birztala,
kaut gan izruna [birstala]). Dazos gadijumos tomer ari rakstos
akcepte morfemu sadure notikuso skapu asimilaciju; piemeram.
617
lauskas (no lauz-). Etimologija biezi nakas sastapties ar sadiem
asimilacijas gadijumiem: nb > mb, np > mp; piemeram, dumbrs
< *dunbr(a)s (no ide. *dheub- : *dhub- ar n iespraudumu), tempt
< *tenpt(i); mt > nt, md > nd valodu vairakuma, bet ne baltu
valodas, kur paturdtas skankopas mt, md (izpemot atsevis^us
gadijumus izloksnes); piemeram, simts, Is. simtas (bet lat. centum,
v hundert 't.p. ), cimds (apv. cinds).114
Disimilacija ir vienadu vai rakstura lidzigu skapu parveidosana
dazadas, rakstura nevienadas skapas (retak vienas skapas iz-
zusana). Piemeri: tt, dt > st, piemeram, mest < *met-ti, vest
< *ved-ti (lidzigi ari slavu, griel^u un irapu valodas; germapu,
l^eltu un romapu valodas tt > ss); td, dd > zd, piemeram, mezdams
< *met-dams, vezdams < *ved-dams.115
METATEZE
Metateze ir skapu parstatijums valoda. Sads parstatijums var
but gan vieglakai izrunai (piemeram, la. ligzda < *Uzgda), gan ari
radies citu vardu iespaida (piemeram, apv. mitre 'mirte’ varda mitrs
iespaida) vai izveidojies saskapa ar dazadiem fonetiskiem nosaci-
jumiem skapu pakapenibai vai ritmiskam pludumam (piemeram,
ssl. glava < *galva).
Metateze verojama jau ide. pirmvaloda. Tas rezultata palielinajas
vienas saknes atvasinajumu diferenciacijas iespdjas Piemeram,
blakus saknei *yer balss skapu apzimesanai (no ka la. vervelet,
verksfcet, vards) ir sas saknes parstatita forma *reu- (no ka la.
runat, rukt)."6
Ar skapu parstatisanu bija iespejams an vardus tuvinat apzi-
mejamo paradibu skaniskajam raksturam. I^oti plasa paradiba ide.
pirmvaloda (ari velakajas atsevislps valodas) ir parstatijums
skapkopas sk- / ks-, sp- I ps-, st / is ; piemers: la skubinat,
bet si. k$pbheyati 'iekustina’.
Daudzos vardos metateze ir notiku^i baltu pirmvaloda Pieme-
ram, la. cepu,t Is. kepii, bet ssl. pekp (kr. пеку) no ide. *pekv-
'cept, varit’. Ka parstatijums saja varda nav raksturigs vienigi baltu
valodam, rada gr. artokopos < *artopdkuos 'maizcepis’.
Piemers metatezei, kas notikusi latviesu valoda: desmit < desimt
(Is. desimt).117
IZRUNAS NEERTIBU NOVERSANA
Ka jau minets metatezes aplukojuma, fonetiskas parmaipas va-
loda var notikt an izrunas neertibu noversanai. Piemeram, latviesu
valoda nav skapkopu ml, mr, vr, vl. Lai valoda no tam izvairitos,
notikusas parmaipas ml > bl, mr > br118, vl (yl) > bl (piemeram,
blivet < vlv. vlien), vr (yr) > br (piemeram, brokasts < vlv.
vrdkost).
618
PATSKANU MIJAS RINDAS
Latviesu valoda da|eji saglabajusies ide. patskapu mija.119
I. Ide. Lrindai (i, i, ij : ei, ei : oi, oi) atbilst la. i, i, ij : ei, ie,
ej, ej : ai, aj, Piemeram, stiga : steigt : staigat; lit, lija liet, leju,
leju : laistit.
2. Ide. u-rindai (u, u, uy : ей, ёи : ou, du) atbilst la. u, u, uv
: jau, au, ev, av, av : uo < du. Piemeram, gluds : glaust glodene;
zut, zuva : zaut, zavet (apv. zavet); dubt : apv. daube 'grava’ . dobe
[diiobe]. Mijas ari це, цё : и, й; piemeram, duset : dvest, dvesele,
kupet kvept.
3. Ide. e-rindai (e, ё . о, 5) atbilst la. e, ё : a : uo. Piemeram,
nest : ndsat : nasta; plest : plosit [pluosit].
So rindu papildina zudumpakape f / tp n > ir/ri it in >i im,
ur ul urn un> d, ka ari no savienojumiem radusies en > ie, an > uo
Piemeram, beru, bdrt : apv. atbars, barstit : birt; list : lienu : lodat
[luodat].
Blakus e, ё : a : uo ir jauninajums e, ё : a, a. Piemeram, zelt,
zela : zajs, zale.
Blakus i, t . ai un e : i (savienojumos ir, il, in, im) ^jauninajums
i, i : e : ei, ai. Piemeram, dzinu, dzit : dzenu : gaindt.
Ka jau minets, ide. ou > b. au, bet eu > ab. jau > la. jau / ’au
(piemeram, vardos jaust, kjaut) Zudumpakape ir la. и, и vai ju
I ’u, ju I и (piemeram, glaust : gluds, jaust . just, kjaut : kjut).
, Sis zudumpakapes lidzskaqa mikstinajums vai j ir reduceta saknes
patskapa (e) reflekss j veida.120 Tatad ide ей и > ab. jau . ju,
kur ju < ей.
REDUKCIJA
Varda forma biezi vesturiski parveidojusies redukcijas rezultata.
Redukcija ir fonetiska paradiba kad neuzsverta zilbe vajinas skapu
artikulacija un skapas parveidojas kvantitativi vai kvalitativi, pat
pilnigi izzud. Pdnigs skapu zudums redzams daudzos faliktepos,
g. к to pirmaja da|a. Piemeram, forma paldies reduceta, saliedejoties
vardiem «palidz Dievs», forma diem^l izveidojusies no «Dievam
zel»
Parasti terminu redukcija attiecina uz patskapu rakstura maipu
vai patskapa zudumu artikulacijas vajinajuma de(. Kvalitativa re-
dukcija mainas patskapa tembrs (tas ir, izveidojas kvalitativi cits
patskanis) Р1етёгат, vesturiskaja skapumija noteiktos apstak[os
(ta sauktaja redukcija pakape) ide. saknes e parveidojas par baltu
i un ide. о par baltu u. (Parasti savienojumos ar I, r, tn, n,
619
piemeram, no saknes *tnel- ir la. mild, no saknes paralelformas
*mol— la mulst.)
Kvantitativa redukcija mainas patskapa ilgums un intensitate
(no gara patskapa izveidojas iss) lidz pilnigam patskapa zudumam.
Tas ir parastakais redukcijas veids, kas g. k. skar piedek|u un
galotnes formu. Vesturiski viens no sadas redukcijas celopiem
bi usi uzsvara atvilksana uz varda pirmo zilbi. (Divskanim reduce-
joties par patskani, vienlaikus notiek kvantitativa un kva itativa
maipa.)
Ne katrreiz pasakams vestures posms, kura noticis piedek|a
patskapa zudums baltu pirmvaloda, austrumbaltu dialekta, cilsu
valodas vai latviesu tautibas valoda. Literara varda mednts sa-
lidzinajums ar apv. medents rada, ka redukcija notikusi latviesu
tautibas valoda. Latviesu tautibas valoda reducets patskanis ari
varda avens (avins) > aims (sal. Is. avinas, pr. awins). Agrak
(laikam latgaju valoda vai austrumbaltu ziemeju izloksnes) zu-
dis varda auza senakais piedeklis -t- (*aviza no b. *ayiza; sal
Is. aviza; redukcijas senumu rada an Maskavas vietv. Ауза >
Яуза).
Latviesu valoda zudusi galotpu senakie isie patskapi. Piemeram,
teas > *tevas (Is. tevas), ved < *veda (Is. veda) Dazos gadijumos
saglabajies galotnes и (u-celma lietvardos, piem., tirgus, un ad-
verbos, piem, augstu) un i (apv., arh. naktis 'nakts’) Galotpu
garie patskapi un divskapi saisinati divzilbju un vairakzilbju vardos.
P етёгат, galva < *galva, vsk. gen. vira < vira (Is. vyro), bite
<. *bite (Is. bite), dsk. nom. naktis < *naktis (Is. naktys)-, tag.
I. pers. vsk. lasu <. *lasuo (sal. reil. lasos [uo]), 2. pers. vedi
< *vedie < *vedei (sal. refl. vedies).
Dazos gadijumos galotpu veidosanas cejs vel nav pietiekami
izpetits. Tas sakams, piemeram, par verbu infinitive galotni. Ide.
pirmvalodas sairsanas posma (laikam ne visos dia ektos) bija
mfinitiva galotnes -tel un -tei, kas izveidojusas no h-(7-)celma
lietvardu vsk dativa un lokativa izskapam. Baltu pirmvaloda laikam
bija mfinitiva galotne tei (kas austrumbaltu valoda parveidojas par
-tie), bet tai blakus bija ari no hdzskapu celma lokativa izveidojusies
galotne -ti Galotne tie pec redukcijas sapluda ar -ti, kas joprojam
ir lietuviesu literaraja valoda (piem , mesti 'mest , refl. mestis) un
sastopama an senakajos latviesu valodas rakstos, dazas izloksnes
un tautasdziesmas. Latviesu literaraja valoda infinitiva galotne
reducejusies par t, bet forma -tie saglabajusies refleksivajos verbos
(mest — mesties)
Lietuviesu valoda infinitiva formas ar -tie (refl. -ties) sastopa-
mas izloksnes, un ir ari izlokspu formas ar reducetu galotni -t.
Prusu valoda blakus infinitiva galotnei -t (< -ti) ir an twei, kas
izveidojusies no tu celma dativa, un -ton (-tun) kas ir sena supina
forma.
620
Ta ka gruti konstatet, kuriem verbiem bijis baltu -tel (-tie) un
kunem ti, saja vardnica attiecigajos slprk|os mineta tikai viena,
vienkarsaka, forma ar it, bet latviesu vardiem — musdienu literara
forma ar -I*
2 ETIMOLOQIJA UN VARDU VESTURE
ET1MOLOQIJAS UZDEVUMI UN METODES
Etimologija ir zinatne par vardu cilmi un radniecibu ar citiem
tas pasas valodas un citu valodu vardiem. Tas galvenie uzdevumi
ir sadi: 1) saistit vardus ar radu valodu un dialektu vardu krajumu
un izsekot so vardu vesturei lidz pirmvalodai; 2) valodas leksejiem
atvasinajumiem — nosacit atvasinasanas formalos elementus un
semantisko motivaciju sis valodas robezas; 3) aizguvumiem — no-
teikt aizgusanas avotus un ce|u (piemeram, ar kadas valodas
starpniecibu).121
Realizejot pirmo uzdevumu, ir svangi ieprieks noteikt, lidz kadam
valodas stavoklim pagatne izsekos varda aizvesturi — lidz tas pa-
sas valodas aizsakumiem (piemeram, krievu valoda — lidz sen-
krievu valodai), lidz valodu grupas pamatiem (piemeram, latviesu
un lietuviesu valodai — lidz baltu pirmvalodai) vai lidz ide. pirmva-
lodai. Musu vardnica tapat ka lielaka da|a cittautu jaunako etimo
logijas vardnicu censas noskaidrot vardu vesturi lidz rekonstruetai
ide. saknei.
Galvena etimologijas metode ir salidzinami vdsturiska metode,
kas izveidojusies 19. gadsimta un pilnveidota 20. gadsimta Ta ir
zinatniskas petniecibas pappmienu sistema, ко lieto radu valodu
petisanai, lai noteiktu so valodu vesturi ar noluku atklat to attistibas
likumsakaribas, sakot no vissenakajam formam. Si metode ir ves-
turiska, jo ta peti valodas faktus to vesturiskaja attistiba un sa
skapa ar attiecigas cilveku sabiedribas (tautas, cilts) vesturi, jo
seviski saskapa ar materialas kulturas attistibu. Si metode ir
salidzinosa, jo ta valodas faktus neskata izoleti, bet salidzinot ar
visu attiecigas valodas sistemu (fonetisko, morfologisko, leksisko
sistemu) un salidzinot ar citu valodu attiecigajam paradibam. Saja
noluka izveidoti attiecigi fonetiskie, morfologiskie un semantiskie
kriteriji Arvien talak iedzi)inoties valodu pagatne, zinatnieki rekon-
strue pirmvalodas strukturas elementus.
Lidztekus salidzinami vesturiskajai metodei, kas attiecas tikai
uz radu valodu paradibam, etimologija lieto ari analogijas metodi
* Pec J Endzelina uzskata latviesu pirmvaloda, jadoma bi a divas galotnes:
-ti un -tie, no ti velak bija jaiznak t un no -tie savukart ti, kas, sktct ve ak
«nekartni» pala kam art saisinats par -t. (Latviesu valodas gramatika. R 1950
917. Ipp.)
621
un tipologiskus salidzinajumus. Tipologiskie salidzinajumi nav sais-
titi ar valodu radniecibu. To merfcis ir konstatet struktiiras para
dibas, kas vienadas visam vai dazam valodam, piemeram, for-
mas vai semantikas maijja. Sada veida konstatets, piemeram, ka
visdazadakajas valodas jedzienus rugts’ un 'skabs’ biezi izsaka
ar atvasinajumiem, kas darinati no vardiem ar nozimi 'ass, grie-
zigs’.
Metodes kriteriji. Fonetiskais kriterijs nosaka, ka eti-
molo^izesanas procesa jabalstas uz fonetiskas attistibas likumiem
un atbilstibam Piemeram, la. bert un lat. ferre var saistit ka vienas
cilmes faktus, kuru pamata ir sakne *bher-, jo latiqu valoda bh > f
un latviesu valoda bh > b. Latviesu valoda saknes patskanis ir
gars tapec, ka zilbei ir stiepta intonacija stiepti un kritosi intonetas
skapkopas er ar patskanis k|ust gars. Tatad ir ieveroti nosacijumi
abu mineto vardu fonetiskai identificesanai.
Savukart ir daudzi citvalodu vardi, kas skanejuma atbilst ka-
diem latviesu valodas vardiem, bet so valodu ats^iriga fonetiska at-
tistiba nejauj tos apvienot cilmes zipa. Piemeram, sav. sega 'zagis’
nav etimologiski saistams ar la sega, jo germapu g izveidojies
no senaka k (varda pamata ir jde. *sek- 'griezt’), bet latviesu
vards negroziti atspogujo ide. saknes fonetisko sastavu (*seg-
'spraust’).
Morfologiskais kriterijs nosaka, ka еЬгпо1о£1гёзапаз procesa
jaievero katra varda morfologiska struktiira, kuras pamata ir sakne
un kura noteikta gramatiska vai semantiska loma ir priedekjiem,
piedek|iem un galotnei. Ja neievero so kriteriju, var rasties rupjas
kjudas. Piemeram J. Langijs sava vardnica la. apv. virkte 'sipolu
virtene’ pareizi saistija ar apv. virt 'vert’ (sal. «krelles uzvirt»),
bet varda piedekli uzskatija par otru sakni un kvalificeja vardu par
salikteni no virt + klat (Lj 253).
Semantiskais kriterijs nav tik noteikts ka abi ieprieki^jie. Re-
konstruejot varda nozimes attistibas gaitu ikvienai nozimes niansei
jaizriet no ieprieksejas: nozimes attistibai jabut nepartrauktai un
lo^iskai. Seit svarigaka neka fonetika vai morfoligija ir analogija.
Piemeram, izsakot domu, ka vards dusmas ir atvasinats no dust
'smagi elpot, elst’ (kas ir tas pasas cilmes ka dvest), logiska
motivacija ir cilveka smaga, «nikna» elposana dusmu pardzivojuma
laika, un so tezi apstiprina citu valodu analogie piemeri: sa. anda
'dusmas' ssk. andi elpa ari seniru dasacht 'niknums’ kas
atvasinats no tas pasas saknes ka dust, dvest.
Blakus minetajiem valodnieciskajiem kriterijiem122 svarigs ir
vesturiskais kriterijs: iedzi|inoties varda aizvesture, jaievero attie-
ciga laika materialas kulturas limenis (piemeram darbariku un
tehnologijas attistibas pakape), sabiedrisko attiecibu formas un
cilveku domasanas vesturiskas ipatnibas (piemeram, mitologiskie
prieksstati). Etimologiskie secinajumi sai zipa ir jasaskapo ar
622
vestures (ipasi arheologfijas) un etnografijas, ka ari mitologijas
atzipam.
Neregularitates. Etimologisko analizi sarezgi arkarte-
jas parmaipas, kas notikusas varda formas vai nozimes attistiba,
tas ir, tadas paradibas, kuras neatbilst regularajam fonetiskajam,
morfologiskajam vai semantiskajam likumsakaribam. Ir sadas gal-
venas neregularitates: citvalodu fonetiskas letekmes, kadas izlok-
snes ipatnibu visparinajums, skapu akomodacija, asimilacija un
disimilacija, skapas iespraudums vai pievienojums, skapas zudums,
metatdze.
Morfologiskajas atbilstibas sarezgijumus var radit varda pareja
cita dzimte un skaitli Р|етёгат, la. sekla musdienu valoda ir
sieviesu dzimtes vienskaitja nominativa forma, bet vesturiski ta ir
bijusi nekatras dzimtes daudzskait|a nominativa-akuzativa forma
no vsk. *seklon. lespejams, ka varda attistiba notikusi ari vardsjpras
maipa. Ir gadijumi, kad pilnigi vai dajeji zudusi kada morfema, un
lidz ar to parasti saistita parejo morfdmu rakstura parmaipa.
Piemeram, Is dantls, lat dens (gen. dentis) 'zobs’ izveidojusies
no ide. *edent- / *edont-, kur *ed- 'est’ ir sakne un -ent- / -ont-
piedeklis, bet, saknes ieskapas patskanim ziidot (saknes zuduma
pakape), piedeklis sapludis ar atlikuso saknes da|u un izveidojusies
jauna sakne.
Varda semantiskas attistibas gaitas rekonstrukcija grritibas
rada neregularas vai reti sastopamas nozimju asociacijas, kas
saistitas, piemeram, ar tabu vai eifemismu un semantisko polaritati.
Grutibas dazreiz rada ari to nozimju rekonstruesana, kas saistitas
ar ipatnejiem vesturiskiem apstak|iem un musu dienas grutak sa
protamiem mitologiskiem vai citiem ipatnejiem sena cilveka prieks-
statiem.
SALTDZINAMAS VALODAS UN DAZAD1E LEKSIKAS SLAlslI
Ir paradibas, kuru rekonstruesanai pietiek ar faktiem vienas
valodas robezas. P emeram, varam konstatet, ka vards kresla ir
atvasinats no verba krest 'likt nokrist, kratit’, kas ir krist kauzativs.
(Piemeram, tautasdziesma: «Rauduvite rasu kresa», variants
«trauca».) No sejienes kresla apvidus nozime '(uzkritusi) plana
kartipa’ («^niega kreslipa»). Ari tumsas iestasanos valoda saista
ar krist («uzkrit tumsa», «uzkrita vakars, nakts»), un no sejienes
kresla ar nozimes parnesumu ir 'plana tumsas kartipa (kas tikko
uzkritusi)’ 'nepilmga tumsa’.
Parasti tomer etimologija nepietiek ar vienas valodas faktiem.
Salidzinasanai visvairak faktu ir tuvakajas radu valodas (latviesu
valodai— lietuviesu un prusu valoda), un tie |auj vislabak izsecinat
varda izveidosanas un attistibas gaitu. Piemdram, ar latviesu valo-
das faktiem nepietiek, lai izsecinatu varda liekt cilmi; mds nevaram
623
noteikt, vai te saja varda ir no senaka ei vai en. Saistot so vardu
ar 1&. lenkti 'liekt’, attistibas gaita k|ust skaidra. Vel vairak — varam
saja grupa iesaistit an lenkt ka valoda visparinatu izloksnes
paradibu, kura saglabajies senakais baltu en. K|iist skaidrs ari
lenkt nozimes pamats.
Jo talak aizvirzamies pagatne, jo plasaks salidzinamo valodu
loks jaiesaista analize: senako valodas faktu rekonstruesanai vis
svarigakais ir salidzinajums ar talajam radu valodam (piemeram,
ar senindiesu, grielju vai senajam irapu valodam).
Latviesu valoda ir dazada limeija mantotas un aizgiitas leksikas
slapi.
Mantotaja leksika senakais ir ide. kopejas leksikas slanis, kas
izveidojies pirms pirmvalodas sairsanas. Saja slam ir daudz tadu
dzivnieku, augu un apkartejas vides nosaukumu, kam bija svariga
nozime ide. kopdzives laika. So nosaukumu vidu ir, piemeram,
vairaki majdzivnieku apzimejumi, jo cilveki tolaik jau nodarbojas
ar lopkopibu. Piemeram, vardiem avs, auns, avens atbilstosus
nosaukumus atrodam visdazadakajas ide valodas Is. avis 'aita’,
avinas 'auns’, pr awins, skr овьнъ t. p.’, seniru oi, sav ouwt, ou
si. avi-, gr. ois, ols, lat. ovis 'aita’; pamata ide. *oj/is 'aita’ Uz ide.
kopejas leksikas slam attiecas ari vards akmens Is. akmuo, ssl.
kamy, kr. камень 'akmens’, sav. hamar (<. *kam-er), v. Hammer
'amurs’ (-«— 'akmens’), gr. akmon lakta, meteors’; pamata ide. *ak-
/ *ak (: *ka~) 'ass; akmens’. Sadu ide. kopejas leksikas vardu
latviesu valoda ir daudz. To vidu ir darbibu (piemeram, sedet,
stat, malt), ipasibu (piemeram, sauss, silts, salts), dabas paradibu
(piemdram, saule, meness, diena, nakts, ausma), radniecibas attie-
cibu (piemeram, mate, brails) apzimejumi.
No baltu kopeja leksikas slaqa latviesu valoda ir, piemeram,
vards sakne . Is. saknis, pr. sagnis 't p.’; zirgs : Is. zirgas 't p ’,
pr. sirgis 'erzelis’; turet . Is. tureti, pr. turit, turretwey; labs : Is.
labas, pr. labs. Ir an daudz tadu vardu, kas baltiem kopeji ar
slaviem (piemeram, liepa, Is. Пера, кг. липа) vai germapiem. Ir
ari so visu triju valodu grupu kopeja leksika, piemeram, daba, Is
daba, kr. apv. ддба 'laiks, vecums’, go. ga-daban notikt, gadities’,
pamata ir ide. *dhebh- 'derigs, derigi gadities’.124
Daudz ir ari austrumbaltu — latviesu un lietuviesu — kopejo
vardu, piemeram: lietus : Is lietiis; stja . Is. sija; siena Is. siena,
brangs : Is. brangiis 'dargs’. Dazi vardi latviesiern ir kopeji tikai
ar prusiem; piemeram, maize (pr mayse). Ir an latviesu un slavu
kopdja leksikas slaija vardi, piemeram, ists (kr. истый).
Jaunakais ir latviesu valodai ipatnejais leksikas slanis, t.i.,
latviesu valodas innovacijas. Piemeri. etna, duncis, jaunatne, kar-
nins, kresla, kulents, pagalms, pali seras, kaisls, krietns, kudit
plivot, skaisties, sfupstet An so vardu pamata ir ide. saknes, bet
624
tiefri nav formas un nozimes zipa pilnigi atbilstosu ekvivalentu
radu valodas.
Sim jaunakajam, uz mantota pamata veidotajam latviesu valodas
leksikas slanim pieslejas 19. gs. un 20. gs. neologismi—atsevisjpj
runataju vai rakstitaju darinatie vardi. Lielakoties ir zinami so
jaundarinajumu autori un daudzkart an darinasanas gads. Pieme-
ram, vardus galdnteks un mazgatava ieteica J. Alunans 1858. gada,
vardu dzeja ieteica A Kronvalds 1868. gada, celonis—1871. gada,
vardu aina — F. Malbergs 1885. gada, vardu neklatiene— J. Endze-
lins 1940. gada.
AIZGUVUMI
Plasu leksikas grupu izveido aizguvumi, un an saja grupa ir
vairaki slapi.
Katra valoda ir aizguvumi no visam valodam, ar kuram attie-
cigajai tautai ir bijusi saskare. Ir aizguvumi, kuri nerada saubas
ne par pasu aizgusanas faktu, ne an par valodu, no kuras vards
ir aizguts Piemeram, latviesu valoda vards gramata aizguts no
senkrievu valodas (skr. грамота 'alfabets, raksts, dokuments’), kur
tas savukart no grieVu valodas (gr. grammata 'rakstu zimes’)
Daudzos gadijumos tomer rodas saubas, vai vards ir mantotas
cilmes vai aizguvums. Biezi rodas k|udas, ja par aizguvumu uzskata
kadu vardu tikai tapec, ka radu valodas tarn nav atbilstosas formas
vai nozimes varda. Daudz sadu gadijumu ir an latviesu valodas
etimologijas vesture. Pareizu atbildi var dot tikai varda attistibas
gaitas dzi|aka izpete visa valodas sistema, ieverojot ari vdsturiskos
apstak|us, kas saistiti ar sa varda lietosanu. Piemeram, vardu
arods J. Endzelins sakotneji uzskatija par aizguvumu no baltkrievu
valodas (E I 86), bet pec atbilstoso vardu analizes tuvakajas radu
valodas un ieverojot apstakli, ka baltkrievu valoda attiecigajam
vardam nav cilmes zipa tuvu formu, nonaca pie preteja uzskata — ka
sis vards baltkrievu valoda laikam aizguts no baltu valodam (M-E
I 142). Sadu uzskatu apstiprina an baltkrievu valodnieku pedejo
gadu petijumi bkr apyd apcirknis’ ir aizguvums no baltu valodam
(ЭСБМ I 152).
Aizguvumi dazreiz ce|o no valodas valoda un ir diezgan gruti
precizi noteikt kada varda aizgusanas ce|,u. Ta, piemeram, daudzi
zvejniecibas termini un jurnieciba lietoti vardi ir kopeji visam vai
vairakam valodam Baltijas jiiras piekraste un ne katrreiz izdevies
noteikt to pirmsakumu Dazadas domas izteiktas par varda latva
cilmi So vardu, kam atbilst Is laivas. latva, latve, s latva, ig. laev
'kugis’, lib loja < *laiva laiva’, vairaki valodnieki saista ar germ.
*flauja (> sk. fley 'kugis'), no ka ar metatezi vareja izveidoties
s latva, ко parpema citas valodas. Tacu vardu laiva var saistit an
ar la apv Ueva (< *leiva *laiva) 'skuju koka cietas, sartas
koksnes puse’ un aplieva 'stumbra koksnes areja karta’, no nozimes
62о
koks, (liekta) koksne’ vareja ar parnesumu izveidoties nozime
'laiva’. (Par nozimes parnesumu sal. celms, Is. kelmas 'celms,
stumbrs’: Is. kelnas, augssorbu colm 'laiva’) Tatad sim vardam
var but ari baltu cilme.
Sadu gadijumu, kad iespdjami divi vai pat vairaki vSrda cilmes
risinajumi, etimologija ir daudz; lai noskaidrotu varda patieso cilmi,
japadzi|ina valodnieciska analize (piemeram, noskaidrojot, cik plasa
valoda ir varda saknes atvasinajumu sistema) un jamekld attiecigi
vesturiskie kritferiji.
Ir gadijurni, kad aizgutais vards jaunS forma vai atvasinajumfi
atgriezas valoda, no kuras tas aizguts. Piemeram, la. vajag aizguts
no libiesu valodas (lib. vajag, vajag), un no ta atvasinats verbs
vajadzet un adj. vajadztgs; pedejais parpemts libiesu valoda: va
jadzig
Latviesu valoda vardi aizguti no visam kaimijiu valbdSm. Dari
piemeri: no lietuviesu valodas aizguts vards gimene (Is gttnine
’dzimta’), no prusu valodas kermenis (pr. kermens 'miesa, l^er-
rnenis’), no senkrievu valodas — straddt (skr. страдати 'censties;
smagi stradat, ciest’), no krievu valodas — versts (кг. верста), no
libiesu valodas — bojat (lib. buoj&), no igauqu vai libiesu valodas —
loms (ig. loom, lib. luom), no viduslejasvacu valodas — klints (vlv.
klint), no vacu valodas — kanna (v. Каппе).
Tuvu radu valodu lidzigo varda formu de( dazreiz nav iespdjams
pateikt, no kuras valodas tiesi vards aizguts, piemeram, no libiesu
vai igaupu valodas. Lidzigs stavoklis ir attieciba uz 13 15. gs.
aizguvumiem no germapu valodam: Latvija muizas un pilsdtas
tolaik bija plasi izplatita (ari ka admmistrativa, kancelejas valoda)
viduslejasvacu valoda, bet Zieme|vacijas iece|otaju vidu bija daudz
holandiesu un frizu, kuri vareja ietekmet aizguvumus latvieSu va-
loda. Dazos gadijumos tas diezgan precizi konstatejams (piemeram,
blakus vardam elle izloksnes ir elne <. vh. elne), bet parasti so
germapu valodu vardu formas ir tik tuvas, ka aizguvums lespejams
no jebkuras no tarn (piemeram, delis < vh. deel vai afri , vlv dele).
Grutak ir konstatet |oti senus aizguvumus — no valodam, ar
kuram tiess vai netiess kontakts baltu ciltim bijis musu eras 1. gadu
tukstoti vai 2 gadu tukstosa sakuma Grutibas rada tas, ka ilgaja
laika posma aizgutie vardi parasti ir mainijusi formu un nozimi;
vardu forma ir maimjusies ari netiesu kontaktu gadijumos kad
vards ce|ojis no valodas valoda Tacu diezgan daudz ir tadu seno
aizguvumu, kuriem ar lielu ticamibu var pateikt cilmi.
Daudzi senas cilmes vardi ir t.s. kulturas vardi, kas radusies
kada senaja valoda un tad izplatijusies ar attiecigo paradibu
daudzas zemes; piemeram, roze, rudzi. An vards fyeve (apv. keva)
laikam ir cejojoss kulturas vards, ^as izplatijies l.gadu tukstosa
pirmaja pusd lidz Eiropas zieme|iem Ta pamata gan ir mantotas
ide. saknes atvasinajums, bet tas sapludis ar formu, kuras sakotne
ir tirku t’eva 'kamielis’ (> oset. lewa't. p.’), kas atkariba no dabas
626
apstak|iem mainijis nozimi (s leva, tevana 'a|pu matite, zieme|briezu
matite’), bet saglabajis semantisko pamatu—’atrais dzivnieks (ja-
sanai)’.
Cilsu un tautu migracija iece|otaji biezi uzsukuSi zemes pirm
iedzivotajus, parpemot sava valoda so pirmiedzivotaju valodas
(substrata) elementus. Latviesu valoda, piemeram, ir specigs Bal-
tijas somu (galvena karta libiesu un igaupu) valodu substrats
Eiropas valodas ir manamas an |oti senu substratu pedas, ко
atstajusas ciltis, kuras Eiropu apdzivojusas pirms indoeiropiesiem.
Piemeram, par sadu substrata paradibu uzskata vardu mugura
(< *magura; J. Hubsmids).
Iek|aujoties latviesu valoda, aizguvumi dazkart maimjusi formu,
piemerojoties valodas fonetiskajai sistemai Р1етёгат, la. i aizstajis
skr. ь un v u, la. e—skr. b, la. ie — vlv. e.125
Aizgiito vardu forma daudzos gadijumos |auj secinat aizgusanas
laiku. Piemeram, vardos, kas aizgiiti no senkrievu valodas lidz
13. gadsimtam, skr. у (ко toreiz izrunaja ka sauru b), latviesu
valoda aizstats ar uo (robeza, sods), skr. a — ar a (krasa, prava).
Mainijusies an daudzu aizguvumu struktiira, aizstajot kadu
morfemu (parasti piedekli un galotni) ar skanejuma tuvu latviesu
valodas morfemu Piemeram, vlv. wermede > la. vermele. Radu
valodas formas dazos gadijumos sapludusas ar atbilstoso latviesu
valodas vardu vai ietekmejusas, resp. mainijusas, sa varda formu.
Р1етёгат, senako la: dzelestiba, kas sastopams уё! 16. gs. rakstos
(: Is. gela lielas sapes, sirdssapes’) aizstajusi forma zelastiba,
kam blakus ari zel < skr. *жель, sal желя 'skumjas, zelosanas,
raudas’ .
ETIMOLOQISKIE VARIANTI UN DUBLETI
Ka jau minets, ide. pirmvaloda sastopami saknes varianti, pie-
тёгат, ar k I k un g / g ieskapa vai izskapa, ar sonantu miju
saknes izskapa Vesturiskaja attistiba latviesu valoda izveidojusies
so sakpu atskirigi refleksi; ja tiem ir vienada struktura un vienadas
atvasinasanas moriemas, tos deve par etimologiskajiem variantiem
Р1етёгат, ide. *kau- / *kdu 'kaukt, kliegt’ refleksi ir b. *kau- un
*5au- > la. sau, no ka etimologiskie varianti kaukt un saukt
Etimologiskie dubleti ir vienas ide saknes atvasinajumi vienadas
strukturas vardi (ar pilnigi atbilstosiem sufiksiem), kuru forma
ats^iras vesturiskaja attistiba notikuSo dazado ктёВэко procesu
de| Parasti atskinga ir an etimologisko dubletu semantika vai
ekspresivi emocionalais raksturs.
Etimologiskie dubleti var but mantoti vardi un aizguvumi. Man-
toto dubletu atskiribas parasti ir izveidojusas baltu cilsu valodas
vai latviesu valodas izloksnes, kuram rakstungas dazadas fonetis
kas likumsakaribas. Р1етёгат, vardu liekt un lenkt pamata ir b.
*lenkit 'liekt’ (> Is. lenkti 'liekt, tit’) No kursiskajam izloksnem
67!
visparinata forma ar en, bet izlokspu vairakuma ar en > ie.
Atsljingajam formam izveidojusies an ats^inga semantika. Pec
rakstura lidzigi etimologiskie dubleti ir ducis un duncis, kuru
nozimes ats^inba ir mazaka.
Etimologiskie dubleti var rasties metatezes rezultata Piemeram,
vardu liegs un viegls pamata ir b *lenguas ’viegls’ > la. *liegvs
(: Is. lengvas). Lai mn^rstu varda izrunas neertibu, viena gadijuma
izskapa elideta v skapa, otra gadijuma notikusi metateze—parsta-
titi vietam I un v. Vardam liegs varieta an sakotneja nozime.
Daudzi etimologiskie dubleti ir aizguvumi ar kopeju pirmformu.
So vardu musdienu formas atsfciras tapec, ka aizguvumi iepludusi
latviesu valoda no dazadam valodam vai no vienas valodas dazadam
attistibas ракарёт. Piemeram, vardu metelis un sar. mantelis
pamata ir lat mantellum 'sega, apsegs’. Pirmais no tiem aizguts
no senkrievu valodas (мятьль), kur tas iepludis ar germapu valodu
starpniecibu, bet otrais — no vacu valodas (v. Mantel)
Viens no etimologiskajiem dubletiem var but mantots, otrs aiz-
guts. Piemeram, blakus mantotas cilmes vardam dzelzis sastopams
vards gelzis 'naza asrnens; slikts nazis’, ко uzskata par aizguvumu
no lietuviesu valodas (Is. gelzls 'dzelzs; nazis, zagis’).
Retos gadijumos vienas cilmes mantotais un aizgutais vards
ieguvusi latviesu valoda vienadu formu, k|uvusi par homonimiem
Р1етёгат, bumba 'apa|s (parasti elastigs) prieksmets’ un bumba
'spragstvielam pildita metala caula’. Pamata ide. *b(e)u- 'uzpust,
uzpilsts prieksmets; troksnis, kas ar to saistits’. Otrais homomms
aizguts no vacu valodas (v. Bombe), kur tas savukart nacis no
francu valodas ar italiesu valodas starpniecibu no lat. bombus <. gr
bombos 'dobjs troksnis, du^sana’.
SEMANTISKAS PARMAItSAS UN KOPSAKARIBAS
Musdienu valodas maz ir to vardu, kas saglabajusi nemainitu
nozimi no tde. pirmvalodas. Latviesu valoda tadi ir dazi radniecibas
apzin^jumi (mate, bralis), dabas paradibu nosaukumi (vejs, udens,
uguns), debess l^ermepu apzimejumi (saule, meness), daudzu dziv-
nieku un to atributu nosaukumi (vilks, suns, avs, azis, versis,
govs, vilna), darbibas vardi (iet, sedet, est, dzit), ipasibu apzimejumi
(ass, baits, ruds, sauss, silts). Minetie vardi ir piemen, to skaitu
varetu papildinat lidz daziem simtiem, un tomer ta ir tikai neliela
da|a no mantotas leksikas. Lielaka vardu krajuma da|a attistoties
un sazarojoties (diferem^joties forma un rodoties jauniem atvasina
jumiem) parveidojtisies ari semantiski
Ir maz noteiktu semantiskas attistibas likumu, bet ir gan kon
statejamas daudzas nozimju attistibas tendences un sakanbas, kas
ir svarigas leksiskas semantikas vestures апаПгё un kas 1еуёго-
jamas an etimologija Galvena semantiskas attistibas hkumiba ir
tada, ka vardu nozimes mainas tikai asociativi, proti, jauna nozime
628
var rasties tikai ciesa sakara ar lepneksejo. Tikpat svangi, ka
jauna nozime var rasties tikai saskapa ar dabas un sabiedriskas
dzives apstak|iem un saskapa ar cilvdka domasanas (resp., psihes)
ipasibam.
No teikta izriet, ka etimo ogizesanas procesa svariga ir rekon-
struejamas semantiskas attistibas gaitas motivacija: jacensas pa-
matot ikkatru nozimes parmaipu. Liels metodisks atbalsts sai zipa
ir vesturiski konstatejamas nozimes parmaipas attiecigajam vardam
radu valodas, tas ir, analogija, kaut an sadas analogijas piemdro-
jums nevar but absoluts, jo katra valoda ir attistijusies savdabigos
apstak|os.
Analogijas p emers: nozimju attistiba no jedziena klist’ biezi
izriet 'maldities’ un talak 'kjudities’. Sal. lat. errare 'klist apkart’
—► 'noklist no ce|a, maldities’—» ’k|udities’; Is. klysti 'klist, maldities,
k|udities’; leverojot sis sakaribas, an la. maldities var rekonstruet
sadu semantikas attistibas gaitu.
Rekonstrudjot varda semantiskas attistibas gaitu, japatur vera
varda forma un tas vesturiskas parmaipas, jo forma un nozime
varda ir saistitas. Ir pat uzskats, ka semantiska evolucija nevar
neizpausties varda formas evolucija.12
MAIDAS semantiskaja lauka
Jau sen valodnieki konstatejusi, ka dazu vardu semantiska
attistiba ir savstarpeji saistita. Vacu zinatnieks G Ipsens 1924
gada saka lietot terminu semantiskais lauks (Bedeutungsfeld) lai
apzimetu ciesi saistitu nozimju kopumu. Daudzu valodnieku attistita,
semantiska lauka teorija kjuvusi par jaunlaiku valodniecibas atzipu
svarigu sastavda|u
Semantiskais lauks ir kadam virsjedzienam pakjauta vai ap
kadu -centralo jedzienu grupdta savstarpeji tematiski saistitu nozimju
кора, kura iek|aujas visi attiecigas semantikas vardi Piemeram,
semantiskaja lauka «kustiba» iekjaujas vardi iet, skriet, lidot lekt,
begt, tecet, celt, vicinat gaita kritiens, sviediens, augsup lejup
utt. Semantiskaja lauka «celt (buvet)» tek]aujas vardi celt, sliet,
muret, celtnieks, tnurnteks, namdaris, maja eka, kuts, klets, pamati,
jumts, siena, istaba, stavs, vienstdva, divstdvu utt. Ka redzams,
atsevislci vardi var iek|auties divos (un ari vairakos) semantiskajos
laukos. Svangs ir fakts, ka visi viena semantiska lauka vardi ir
sava starpa tematiski saistiti: ikviena sa lauka varda saturu, an
nozimes robezas nosaka vairaki citi vardi Tikko mamas viena varda
semantika, jamainas ari citu — ar to saistito vardu semantikai.
Piemeram, kad varda tecet lietojums valoda nostabilizejas tikai
skidruma plusanas apzimesanai un pamazam zaudeja agrako nozimi
’skriet’, sis pedejas izteiksanai pneksplana izvirzijas vards skriet,
kas lidz ar to sasaurinaja savu agrako semantiku (’ripkot; skriet,
629
lidot'; sal.: «Kur tu skriesi, vanadzini?») un savukart ietekmeja
varda lidot tagadejas nozimes izveidosanos.
Parmaipas semantisko lauku struktiira un elementu attiecibas
notiek visas valodas, un .sis parmaipas var but gan autonomas
(piemeram, kad latipu valoda orare runat saka lietot sauraka
nozime 'liigt’, vards dicere 'radit’ ieguva nozimi 'runat’), gan vai-
rakas valodas vienlaikus — tatad savstarpeja mij ietekme; piemeram,
dazas Eiropas valodas aptuveni vienlaikus notika vardu nozimju
paresums 'ciest’ —► 'stradat’ Sal. la. stradat no skr страдати
"censties, smagi stradat, ciest’ (kr. страдать 'ciest’), v arbeiten
'stradat’ senako nozimi rada go. arbaips grutibas, spaidi, ciesanas’,
un nozimju parejas posms redzams vh. arbeiden stradat, puleties,
nest grutibu slogu, (trans ) likt ciest, mocit’
Semantiska lauka pragmas dziji risinajis vacu valodrpeks
L. Veisgerbers (Weisgerber) Atsevis^a varda semantisko lauku
sikak рё1фз J Trirs (Trier)
HOMONIMU ZUSANA UN TAS SEKAS
Ja saskapa ar fonetiskas attistibas likumiem valoda rodas
homommi, kas кауё runataju viennozimigu sazinasanos, viens no
siem homonimiem zud un ta nozimi iegust cits vards — vai nu
izzudusa varda atvasinajums, vai nozimes zipa tuvs citas cilmes
vards. Р1етёгат, dzelts 'dzeltens’ izzudis, jo tas juka ar verba
dzelt divdabi; pirmaja nozime literaraja valoda lietojam atvasinajumu
dzeltens. (Sakotneja varda forma vel foklora: «dzelti vaigi», «dzelti
miezi».) Varda lipt musdienu literaras valodas nozime izskaudusi
homonima verba lipt nozimi ledegt spidet’ («Kas tur lip, kas tur
viz?» LD 5944). Nostiprinoties adjektiva sivs nozimei 'asi riigts’,
izzudis homonimais vards *sivs 'gaisi peaks’ (: Is. syvas 'baits’,
pr. sijwan 'peleks’, kr. сивый gaisi peleks, sirms’), un ta nozimi
izsaka gan ar citu vardu (palss, iepeleks, pelectgs), gan aprakstosi
(«gaisi peleks»).
Izzudusi ari daudzi homofoni (dazadi rakstami, bet vienadi izru
najami vardi). Р1етёгат, tikai izloksnes saglabajies vards salts
'auksts’, kas skanejuma ir vienads ar salds; pirma varda vieta
valoda visparinats auksts. Ari sarks 'sarkans’ sastopams tikai
folklora («sarki vaigi»); sis vards runatajiem vareja jukt ar sub
stantivu sargs. Tagad hetojam atvasinajumu sarkans. Аг р^ёкН
izteiktais ipasibas vajinajums (sal. sarts . sartens) varda sarkans
zudis tapat ka varda dzeltens. 18
PRETEJO JEDZIENU VIENIBA (SEMANTISKA POLARITATE)
Visas tde. valodas dazadu kategoriju pretejos jedzienus biezi
izsaka ar vienas cilmes vardiem; so paradibu deve par semantisko
polantati. Viens no sadas paradibas celopiem ir tala senatne pa-
630
stavejusu kopejo apzimejumu velaka diferenciacija. Piemeram, lat-
viesu valodas vardi silts un salts (ari sals, salna) atvasinati no
vienas ide. saknes *kel-, kuras nozime bija ietverti abi jedzieni ar
apvienojoso elementu 'asi jutams, degoss'. (Par so apvienojoso
nozimi sal vardu degt, dedzinat lietojumu miisdienu valoda «vaigi
deg saule» un «vaigi deg zieme|a veja», «dedzina saule, dedzina
sals».)
La mazs, Is. tnazas 't. p.’ ir tas pasas cilmes ka si. mahant
'liels', ave. maz(ant)-, gr. megos, lat. magnus 't. p.’ no saknes
*meg(h)- / *meg(h.)-. Izskaidrojums var but divejads: vai nu sena
sakne ietvera abas nozimes ('mazs’ un ’liels’ ka krasas novirzes
no caurmera, no parasta), vai ari nozimes parnesums no liela uz
mazu (ar to pasu motivaciju) noticis baltu pirmvaloda.
Nozimes parnesums uz pretejo jedzienu saistas ar polaritati
domasana. Uz sada pamata daudzas valodas jedzieni 'beigas’ un
'sakums’ izsakami ar vienu vai vienas cilmes vardu. Piemeram, kr.
начало 'sakums’ un конец 'beigas’ atvasinati no vienas saknes.
Abas sis nozimes ietver sevi an la. gals (sal : «no viena gala lidz
otram»): no senakas nozimes 'galotne, virsotne’ («staba gals, kalna
gals») bija parnesums uz talu, galeju vietu («ceja gals») un kada
procesa vai laika posma nobeigumu («dienas gals», «gals ciesa
nam>). No prieksmetiem, kuriem abus galejos punktus var uzskatit
par talakajiem («niljas, ba|lja gali») konteksta vards gals ieguva
an pretejo nozimi — 'sakums*.
Cits piemers: no ide. *bhel 'spozs, baits’ atvasinati vairaki
germapu valodu vardi ar pretejam noztmem — sav. blanc 'spozs,
baits’, v. blank 'spozs, tirs’, a. black 'meins’. Ka si nozimju
polarizesanas notikusi tiesi germapu valodas, rada senzviedru blak-
ker 'bals, palss; tumss, meins’. Velak nozimes atsevisVas valodas
diferencejusas (zv. black 'bals, blavs, bezkrasains’).
PARADIBU UN NOZIMJU KOPSAKARS
Kopsakara esosas paradibas dazkart apzime ar vienas cilmes
vardiem un pat ar vienu kopeju vardu. Piemeram, vairakas valodas
viens apztmejums ir paradibam ’gaiss’ un '(meteorolo^iskais) laiks’.
No ide. *ge- 'pusf (no ka la. vejs, vetra) atvasinats ssk. vedr
(germ. *wedra) 'vejs, gaiss, laiks’. Nozimes diferencejot, sakotneja
nozime ’vejs’ dazas valodas izzudusi. v. Wetter, a. weather 'laiks'.
Zviedru valoda gan vards vader blakus tagadёjai pamatnozimei
'laiks’ saglabajis ari senakas nozimes 'gaiss, vejs’.
Latviesu valoda lidz 17. gadsimtam bija tikai viens vards me-
teorologiska laika apzimesanai gaiss. Ar to apzimeja gan at
mosfdru, gan laika apstak|us: «labs gaiss» labs, skaists laiks;
«nelabs, pikts, nikns gaiss» vetra, auka, putenis, slikts laiks (Lj
71). Tikai 17 gadsimta beigas ar meteorolo^isko nozimi saka levies
ties an vards laiks (Elg 1 34), bet vel 18 un 19. gadsimta galvenais
631
apzimejums laika apstakjiem bija gaiss. Musu dienas vardu gaiss
sada nozime lieto tikai izloksnes (K R I 329, M-E I 587)
Divu vai vairaku paradibu apzimesana ar vienu vardu un nozimes
parnesums no vienas paradibas uz citu var but dazada rakstura.
Qeografiskais jeb vides kopsakars izraisijis jedzienu 'rnezs’ un
'kalns', ari 'mezs’ un 'vidus’ sakotnejo izteiksanu ar vienu vardu,
valodas attistibas gaita sie apzimejumi diferenceti (Sk. talak.)
Valodas vdsture biezi sastopama vienas sastavda|as apzimejuma
attiecinasana uz plasaku paradibu, uz visu veselumu (pars pro
toto). Piemeram, ar vardu galva daudzkart ir apzim6ts cilveks vai
dzivnieks. (Sal. latviesu valoda izteicienus «sadalit ко uz galvam»,
«galvu skaits liellopu ganampulka».) Ka latviesu, ta citas valodas
ar rnuti apzinu* ari seju («mazgat muti»; sal. lat. ds 'mute, seja’).
Daudzas valodas bijis nozimes parnesums 'makonis’ —► ’debess’; ari
la. debess sakotneja nozime ir 'makonis’ (sal. debesis. «uznaca
melni debesi»).
Parasts ir parnesums 'prieksmets’ -> 'sis prieksmets noteikta
funkcija’. Piemdram, gr. akmon 'akmens’ -+• '(kaleja) lakta’. Latviesu
valodas piemers: sakas 'zaru stakle’ —► 'no zaru stakles izgatavots
iejuga piederums’ —► kads iejuga piederums’.
Sastopams an parnesums 'prieksmets, loceklis’ —► 'paradiba, kas
saistas ar sa pneksmeta, locekja vienu funkciju’; piemers: mele
'mutes organs’ -> ’valoda’.
Visas valodas biezi sastopams parnesums ‘skapas’ —► 'dzivnieks,
kam raksturigas sis skapas’. Ar sadu parnesumu no skapu vardiem
izveidojusies dzivnieku apzimejumi govs (< ide. *g?du -), suns
(< ide *£tzyo-), dzeguze (< ide. *ghe-ghug-) un daudzi citi.
Domasana un lidz ar to valodas semantiskaja attistiba rak
stungs ir psiholiziskais paralelisms, tas ir, garigo paradibu saisti-
sana ar tadam fiziskam darbibam, kuras cilveks uzskatijis par
semantiski atbilstosam. Piemeram, tapat ka lat. capere 'pemt, tvert’
-* 'uztvert, aptvert’ an la. aptvert attiecinams ka uz fiziskam darbi-
bam («aptvert ar rokam»), ta uz domasanu («aptvert kadu jau
tajumu»).
Dazkart vards ir zaudejis primaro (fizisko) nozimi. Piemeram,
la. skumt sakotneji bijis 'salikt, sagurt’ (sal. apv. kumt 'kjut likam,
sagurt’). Varda gribet pamata ir ide. *ghreib- 'tvert l^ert’, un tas
cilmes zipa saistams ar verbu grabt.
Kada verba dazadie atvasinajumi var saglabat ka sakotnejo;
ta parnesto nozimi. Piemeram, vienas cilmes paraleli iterativi ir la.
taustit un taujat. •
Vienu un to pasu psihisko paradibu dazadas valodas var saistit
ar dazada rakstura nozimes parnesumu. Piemeram, saubities lat-
viesu valoda sakotneji nozimejis 'kusteties, supoties’ («Vejips loka,
vejips sauba Eglit’ ce|a malipa,» LD 8894, 2) Dazas citas valodas
’saubities’ saistits ar svarstisanos starp divam iespejam: Is abejoti
'saubities’: abejl 'abi’; v. zweifeln 'saubities’. zwei 'divi’.
632
Sinestezija. Viens no izplatitiem semantiska kopsakara
veidiem ir sinestezija (gr. synaisthesis 'lidzjutiba; vienlaicigas sa
jiitas’)—pareja no vienas sajutas vai izjutas uz citu. Tas pamata
ir apstaklis ka dazadas kvalitates nervu ka rinajumi rada lidzigas
vai vienadas kvalitates sajutas un izjutas. Runa, piemeram, par
asu garsu, par saldam smarzam, un art maksla parnes vienas
nozares apzimejumus uz citu nozari, runajot, piemeram, par gaisiem
vai tumsiem topiem muzika un par krasu toiiiem glezna
Vesturiskaja attistiba daudzi uz sinestezijas pamata radusies
parnesumi valoda nostiprinajusies. Piemeram, vairaku valodu var-
diem bijis parnesums 'ska|s’ —► 'gaiss, dzidrs’; sal. lat. clarus
'ska|s; gaiss, spozs, dzidrs’ (; calare 'izsaukt, sasaukt ), sav. het
'ska|s’. > v. hell 'gaiss, spozs; dzidrs, skanigs’. Ir ari parnesumi
preteja virziena: la. spalgs 'joti ska|s; |oti auksts; spilgts’ atvasi-
nats no ide. *sp(h)el- 'spidet, mirdzet’ (V. Urbutis), un ta senako
nozimi rada tas pasas cilmes vardi spilgts, spulgs.
NOZIMES ABSTRAHESANA
Varda nozime var izveidoties no kada atvasinajuma, parnesot
atvasinato nozimi uz pamatvardu. Piemdram, raisit senaka nozime
'siet’ ( Is. raisyti 'siet’) zudusi varda atraisit ‘atsiet’ ietekme, un
an pamatvards ieguvis atvasinajuma nozimi. Senaka nozime 'siet’
vel 19. gadsimta bijusi sastopama (gan retumis) blakus jaunajai
nozimei (U I 219).
Vards пе1ё1 nozimi 'ritet, tecet’ (: Is. rieteti 'ripot, ritet tecet’)
saglabajis tikai folklora un izloksnes, bet no atvasinajuma norietet
an uz pamatvardu parnesta nozime 'noiet (par debess spidek|iem)’
(-«— 'noritdt, notecet’)
Vards skart abstrahets no atvasinajuma *aiz-s(i)-kart, kur
-s(i) ir refleksiva pazime; kart nozime bija lidziga verbu kart un
kert nozimem. No ' (aiz) l$ert’ -► 'aiztikt’ izveidojusies skart musdienu
nozime.
CITU VALODU VARDU NOZIMES IETEKME
Ja divu valodu atbilstosie vardi saskan pamatnozime, so vardu
semantika var paplasinaties, otras valodas ietekme panjemot an
varda parejas nozimes. Piemeram, la. baudit atbilst v. geniessen
'garsot, est’ un vacu varda ietekme 19. gadsimta ieguvis ari citas
nozimes—’ar baudu nodoties kam, ar tiksmi izjust, pardzivot
(«baudit dzivi, prieku», «baudit makslu») un sarunvaloda an 'legut
(«baudit izglitibu»)
Verbs dzit atbilst v. treiben pamatnozimei, bet no sa vacu varda
latviesu verbs ieguvis dazas jaunas nozimes nianses, kuras gal
venokart izpauzas vardkopas, pieme'ram, «dzit jokus».
Citvalodu leksiski semantiska ietekme visbiezak paradas salik-
tenu darinasana un to nozimes izveidosana 1211
633
VARDI LN VESTLRE
Jebkura metode ari salidzinami vesturiska metode etimolo
£tja var dot drosus rezultatus tikai tad, ja valodas faktus, kas
analizeti saskaqa ar fonetiskas, morfologiskas un semantiskas
attistibas likumiem, saista ar tautas va tautu vesturi. Piemeram,
ja senajam tautam nebija kadas kopejas paradibas, tad nevar but
an visam tautam kopeja (resp. vienas cilmes) apzimejuma sai
paradibai. Ta, piemdram, A. Meije noradija, ka senas tautas nepa-
zina tagad tik parasto biskopibas piederumu stropu un tapec nevar
ari meklet tam kopdju ide. apzimejumu. Savukart, zinot, ka senajam
ide. tautam galvena nodarbosanas bija medibas, zveja un lopkopiba,
atiecigajas nozares mekldjama jo plasa vardu atbilstiba
Tautas vesture palidz izzinat valodas vesturi Savukart vardu
vesture palidz labak izprast materialas un garigas kulturas attis-
tibu, cilvdka domasanas attistibu.
«Varda etimologija raksturo prieksmetu, uz kuru tas attiecas,
bet ne mazak an pasu cilveku», saka krievu valodmeks V. Topo-
rovs.130 Lai so tezi attaisnotu, etimologija nepiec esama plasa mate
riala apzmasana, vestures faktu un valodas likumsakaribu zinasana.
Vesturisko a p s t a к | u atspogujojums. Senatne
indoeiropiesu apdzivotajos apgabalos kalni lielakoties bija meziem
apaugusi, tapec ide. valodas ar vienas saknes vardiem biezi izteikti
jedzieni 'kalns’ un 'mezs’. Piemers: la. apv. dzire, dzira [dzifa]
'mezs’ (no ka vietvardi Aizdzire, Dzirciems), Is. gina 'mezs’, pr.
garian 'koks’: kr. гора, ave gain- 'kalns’.
Mezs senatnd lielos masivos apijema apdzivotas vietas, tapec
jddzieni 'mezs’ un 'vidus’ (ari 'starpa, robeza’) biezi bija identi.
Piemeri: 1) la. mezs, Is. medis 'koks’, apv. medzias 'koks, mezs’,
pr. median 'mezs’: kr межа (< * media) 'eza, robeza (apv.) meziiis’,
между 'starp, starpa’, vidusiru mide, v Mitte 'vidus’, lat. medius
'videjais’; 2) la. vidus, Is. vidiis 'ieksiene, vidus’: ssk vidr 'mezs,
koks, koksne’, sa wtdu, wudu, a. wood, sav. witu 't. p.’ Abu grupu
vardiem laikam ir viena cilme, jo uzskata, ka ide m un у izveido-
jusies no vienas arhifonemas.
Lai noteiktu vardu jumt, punts cilmi, nepieciesams zinat senaka
jumta veidu Vistalakaja senatne cilveki apmetas alas vai — kur
tadu nebija — izveidoja majok|us zeme ieraktas bedres. Lai zeme neie-
bruktu, sienas nostiprinaja ar mietiem, kuru starpas aizpina ar
zariem. Ari bedres parklaju izveidoja no kartim un zaru pinuma,
ко parsedza ar velenam. Velak, kad ekas saka celt virs zemes,
joprojam sienu un jumta skeletu veidoja pinums. To rada ari la.
siena, kas atvasinats no siet (ar senako nozimi 'pit’). Lidzigs
nozimju sakars dazas valodas redzams jumta apzimejumos. Pie-
meram, lat tectum 'jumts, griesti’ saistas ar verbu texere pit,
ausf. Ari la. jurnt atvasinats no ide *j.eu- . *iu- 'siet’ ar m saknes
paplasinajuma (Si pati sakne atspogu|ojas vardos jumis un jugs.)
634
lekams senais cilveks iemacijas verpt un aust, kermepa apkla-
sanai, ieterpsanai nodereja dzivnieku adas. Kad cilveka riciba jau
bija audumi, uz tiem parasti attiecinaja agrakos no adam dannato
prieksmetu nosaukumus. Tapec ir hkumsakarigi, ka vardi drebe un
drana saistas ar dirat (no saknes *der piest, raut’). Nozimes
attistiba saja gadijuma: 'piest, dirat’ —► subst. 'noplesta, nodirata
ada’ (gr derma '(novilkta) ada’) —► 'adas gabals apgerbam -*
'audums, kas domats apgerbam —► dsk. apgerbs'.
Senakas rakstu zimes iekasija kada virsma, tapec apzimejums
rakstit’ daudzas valodas izveidojas no 'kasit’. Piemeram, lat. scrl-
bere (> it. scrivere, fr. ecnre, zv. skriva, v. schreiben) sakotneji
'kasit, iekasit, iegrebt’; an gr. graphein 'zimet, rakstit’ sakotneji
'iekasit, iegriezt’; a. write cilmd saistits ar v. ritzen ’iekasit’. La
rakstit radniecigs ar rakt, par sa varda sakotnejo nozimi sal. Is.
rakti 'bakstit, urbinat’.131
Jedziens 'liecinteks' senatne tiesas procesa saistijas ar prieks-
statu par cilveku, kas nepieder ne vienai, ne otrai procesualajai
pusei. Tapec lat. testis 'liecinieks’ (< *tristi-) ar sakotnejo nozimi
(ka) tresais stavosais’. Lidzigi an la liecinieks, kas atvasinats
no lieks: liecinieks sada uztvere ir cilveks, kas stav savrup no
ieinteresetajam pusem.
Konkretisms un visparinasanas tendences.
Zemakas attistibas pakapes cilveka domasanai un lidz ar to valodai
raksturigs konkretisms, tas ir, vards saistas ar prieksmetu kon
kreta situacija (ne ar prieksmetu vispar) Piemeram, Austrumaf
rikas bantu azu cilts valoda nav varda mate, bet ir vardi ar nozimi
'mana mate’ un 'tava mate’, nav varda bralis, bet gan apzimejumi
'mans bralis, 'tavs bralis’, 'mans mazais bralis’, 'mans lielais
bralis’ utt. Lapu val-oda visparinatais zieme|brieza apzintejums ir
samera jauns; tam blakus ir daudzi senaki vardi, kas apzime
ziemejbriezus рёс vecuma, kartas, ipasibam.132
Konkretisma pedas ir saglabajusas daudzas valodas ka vienas
un tas pasas paradibas daudzi nianseti apzimejumi. Piemeram,
sanskrita jedzienu 'saule dazadas vanacijas izsaka 75 vardi,
'uguns 51, 'stars’—39, 'udens’—35, 'meness’—J32, 'koks’—30,
'upe’— 27, 'nakts’ 23 vardi.
Dazas konkretisma lezimes izpauzas an ide. pirmvalodas saknu
sistema. Piemeram, saja pirmvaloda nav bijis visparinata apzime
juma 'roka’, bet gan 'tuksa roka (*goya-, an 'tvert’; no sas saknes
la. gut), izstiepta roka’ (*ghesto-), 'tverosa roka’ (*тэг / *тап
no sas saknes lat. mantis 'roka’) un tamlidzigi. Visparinato nozimi
'roka’ so sakiju atvasinajumi ieguvusi velak atsevisljas ide. valodas
Ide pirmvalodas rekonstrukciju vardnicas dazkart visparinatie ap-
zimejumi izsecmati tikai no atsevis^ajam valodam 3
Ar primitive konk^tismu da|eji ir izskaidrojams fakts, ka ide.
pirmvaloda rekonstrukeijas rezultata konstatetas daudzas saknes
ar vienadu nozimi ('sist’, 'griezt’, durt’, 'vilkt’, 'mest’, 'iet’ u c.)
635
Ar nozimi 'spidet' J. Pokormja indoeiropiesu etimologijas vardnica134
fil^tas kadas divdesmit saknes, bet to refleksi atsevisljas valodas
rada, ka katra no sim saknem saistijusies ar ats^irigu spidesanu;
piemeram, *dei- attiecas tikai uz dienasgaismu (no tas la. diena),
ghel- I *ghel— uz spilgtam krasam (no tas la. zelts, dzeltens,
za(§). H. Kronasers norada, ka ide *kaul-, kam rekonstrueta nozime
'caurs, dobs; stiebrs, stobrakauls’ (Рок I 537; no sas saknes la.
kauls), istemba vareja apzimet tikai ko konkretu — vai nu stiebru,
vai stobrakaulu, bet saknes nozime 'caurs, dobs (ko parada, pie
meram, v. hohl) izveidojusies daudz velak.135
Primitive domasana dazkart ar vienu vardu nediferenceti apzime
ari kadas lidzigas paradibas vai paradibu grupu ar raksturigam
kopigam iezimem; piemeram ide. *k“erm- apzimeja dazdazadus tar-
pus, kapurus un citus lozpajosus dzivniekus (la. cerme, cirmenis,
ktrmis, ari kurmis).
Attistoties cilveka saimnieciskajai darbibat un domasanai, apzi
mejumi ne tikvien vairak diferencejas, bet radas ari principiali
jauni — visparinati — apzimejumi daudzu atsevisl^u prieksmetu un
paradibu kopejai apzimesanai. Ta ir samera jauna valodas paradiba,
kas saistita ar pietiekami augstu valodas un domasanas attistibas
pakapi, ar abstrahesanas speju. Latviesu valoda daudzi sadi vispa-
nnati apzimejumi1 (piem6ram, vardi augs un dzivnieks' ) izvei
dojusies tikai 19. gadsimta.
Katra visparinata apzimejuma pamata ir kadas konkretas para-
dibas nosaukums. Р1етёгат, varda darit sakotn6ja nozime bija
'(atkartoti) piest, raut, s^elt’ (B. Jegers); sal.: «Kad bus labs
arajips, Dans [’plesis] lielu tirumipu» (LD 2595, 4). Vacu machen
'darit, taisit’ senaka nozime bija 'glaust, ziest, lipinat (piemeram,
malus)’. Varda lieta sakotneja nozime laikam bija 'liepa’ —► liepas
koksne, delis’ —► 'no liepas koka darinats prieksmets’ 'derigs
pr eksmets’. (Varda pamata ir b *lenta, no ka Is. lenta 'delis’, ari
la. apv. lente, lenta 'delis’. Tas pasas cilmes ir v. Linde 'liepa’.)
Varda vesturi atspogu|o ari tautasdziesma «Lieta bija liepipa, Lieta
liepas zanpa: No liepipas kokles sj^elu, No zaripa stabulites» (LD
30639). .
Ar visparinajumu, abstrakciju vai nozimes parnesumu izveidoju-
sies an daudzu paligvardu un piedek|u nozime Piemeram, no ide
*aug pavairoties, palielinaties, pieaugt’ (no ka la augt) atvasinati
saik|i v. auch ’ari’, norv og 'un’. Partikula un saiklis gan ir apst.
gana 'diezgan’ saisinata forma; prievarda gar pamata ir adj. gars.
Vesturisko uzskatu atspogujojums. Dazadu da-
bas paradibu, ari dzivibas norisu apzimejumos biezi izpauzas cilveku
senakie, primitivie uzskati par apkartejo pasauli, par tas norisem
un norisu celopiem. Vairakas valodas debesu apzimejumi saistas ar
jedzienu 'akmens’, jo debesis pirmatneja prieksstata bija akmens
velve, kalns vai ce|s. SaL: «Perkons brauca zvirgzda tiltu» (TDz
54872), «Dievips brauca o|u kalnu Devipiem kume|iem» (TDz 54641).
636
Lidz ar to senirapu asman- 'akmens’ (: la. as mens) bija an
'debesis’ An v. Htmmel, sav. himil, go himins 'debesis’ no ide
*ak- / *ak- : *kd 'akmens’; sal. no sas saknes кг. камень ’akmens’.
Latviesu valoda dazi dabas paradibu apzimejumi saistas ar
seniem mitologiskajiem prieksstatiem. Piemeram, varda perkons
pamata ir ide. *per- 'sist’(no ka pert) ar k paplasinajumu, tatad
perkons sakotneji 'sitejs’. Sal. folklora Perkonu ka kaleju: «Kalejs
kala debesis. Ogles bira Daugava» (TDz 54868) un spereju: «Sper
Perkonis, rib tiltips» (TDz 54872), «Perkonam traka daba, Saspar-
dija ozolipu» (TDz 54878) un vienu no рёгкопа deliem ka siteju:
«Perkonam pieci deli, Tresais sita zibentiqu» (TDz 54874).
Cilveka dzivibu senie latviesi ciesi saistija ar silto elpu: dvesele
ir tas pasas cilmes ka dvest, un gars ir vienas cilmes ar vardiem
garot, garaini (no ta «izlaist garu» nomirt).
Daudzu vardu cilme un sakotneja nozime ir izskaidrojama ar
indoeiropiesu galveno mitu par Debesu koku, kas vieno divus pret
status — gaisas debesis un tumso pazemi (V. Ivanovs, V. Topo-
rovs). Sis ide. mits, kas baltu mitolo^ija saglabajies vispilnigak
dara saprotamaku senseno apzimejumu dievs (sakotneji '(gaisas)
debesis’; sal. ar tas pasas cilmes diena), jumis, perkons, jods,
odze, veils, veins un daudzu citu ar mitologiskajiem prieksstatiem
saistito vardu semantisko attistibu.
AIZSTAJEJI APZIMEJUMI
Etimologisko ana izi dazkart sarezgi varda neparasta seman
tiska attistiba, kas saistita ar izvairlsanos lietot kadas paradibas
parasto nosaukumu. Ir divi galvenie aizstajeji apzimejumi — tabu
vardi un eifemismi
Tabu ir aizliegums, kura parkapsanu pec mapticigiem prieks
statiem smagi soda pardabiski speki Visam tautam pirmatneja
attistibas stavokli bija uzskats, ka |auno garu, daudzu dabas
paradibu un plesigo гуёги nosauksana istaja varda var radit
briesmas («ka vilku piemin, ta vilks klat»), tapec an sie iPistie»
vardi k|uva par tabu un tos aizstaja vai nu ar pilnigi citiem (t. s
segvardiem), vai ari ar sagrozitiem «istajiem» vardiem. Piemeram,
latviesu valoda vardu vilks biezi aizstaja ar apzimejumiem pelects,
mezatnis un vel citiem Sena «ista» varda aizstajums ir an apzi-
mejums, lacis, kas nozime 'miditajs, stampatajs’. «Istais» laca
apzin^jums, kura pedas rada gr. arktos, lat. ursus 'lacis', musu
valoda ir pilnigi izzudis
E item isms ir saudzigaks apzinwjums kada rupja, nepiekla-
jiga vai vienkarsi nepatikama varda vieta. Piemeram, сИуёк! ne
labprat piemin mirsanu un navi. Vardu mart biezi aizstaj ar aiziet,
skirties. Lidzigi izvairas no naves р1епипё§апа5. lespejams an,
ka pats vards nave ir kadreizejs eifemisms senaka *mirtis vieta
(izloksnes vel tagad mirte 'nave’); sal. Is. mirtis, кг. смерть 'nave’.
637
TAUTAS ETIMOLOQIJA
Par tautas etimologiju jeb pseidoetimologiju sauc nezinatniskus
vardu cilmes izskaidrojumus, kuru pamata ir kada varda saistijums
ar skanejuma lidzigiem vardiem. Sadas nezinatniskas etimologijas
bija parastas pirms salidzinami vesturiskas metodes izstradasanas,
bet nekornpetentu analizetaju spriedumos tas sastopamas ari velak.
Piemeram, ar divainiem vardu saistijumiem sa gadsimta pirmajos
gadu desmitos kjuva pazistams Janis Steiks (1855—1932), kas
citzemju vietvardos saskatija latvisku cilmi; piemeram, pdsetas
nosaukumu Odesa viqs izskaidroja ka salikteni no vardiem o, desa!
Sadi varda cilmes izskaidrosanas paqemieni tagad liek pasminet,
bet noteikta attistibas pakape tie ir raksturigi cilveka domasanai
un sastopami visas tautas. Piemeram, par varda vacietis cilmi 19. gs.
beigas pierakstits tauta dzirddts stastijums, ka sis vards celies
senatne, kad latviesi gribejuSi ar cirvjiem un rungam izdzit svesos
iebrucejus no savas zemes. «Bet ka viqi pievilusies! Kauja visi
cirvji un rungas atsitusies ka pret akmini. Vipi tad iekliegusies
«vai, ciets!» un sakusi begt. [ ] No tarn celies vards vaciets.» (DL
Piel 1892, 96. nr., 64 1pp.)
Sada veida pseidoetimolo^ijas sastopamas ne tikai folklora , bet
an ikvienas tautas ieprieksejo gadsimtu vardnicas un dazkart pat
zinatniskaja literatura. Dazi piemeri no latviesu valodas vardnicam.
17. gadsimta autora K- Firekera vardnica lasams, ka vards plu-
kata izveidojies no saliktepa *pluk ada (Fir 2 273). Ta pasa gad-
simta J. Langija vardnica metells saistits ar vardu mest. «metels,
kas top apmests» (Lj 165). G. F. Stenders vardu Undraki atvasinaja
no lint (St I 145). (Vel dazus piemerus sk. noda|a «Petijumi
latviesu valodas etimolo^ija».)
Plasi pazistamais 19. gs Kurzemes dabaszinatnieks J H Ka-
vals, kas savus rakstus pubiiceja francu un vacu zinatmskajos
izdevumos un ari latviesu rakstu krajumos, daudz darijis latviesu
dabaszinatniskas terminologijas izveidosana. J. H Kavala latviesu
valodas zinasanas un interesi par latviesu valodas attistibu augstu
vertejis A Kronvalds. Un tomer an J H Kavala rakstos lasam
kunozus varda cilmes skaidrojumus. Piemeram, vardu kapurs viqs
izskaidro ka salikteni no vardkopas kdju purns (Magazin 1872 XV
1 78).
Tautas etimologijai bijusi ietekme ari uz vardu formas un nozi-
mes izveidosanos. Piemeram, balamute kas ir aizguvums no sen
krievu (баламуть 'musinatajs, kuditajs, nemiera celejs’) vai krievu
valodas (баламут 'tenkotajs; nemiernieks’), latviesu valoda saistits
ar vardu mute, un ta rezultata nostiprinajusies an varda nozime
'liels p|apa, niekkalbis’
Aizguvums no germanu valodam brutgans (brutgans) latviesu
valoda sljiet ka saliktenis no vardiem brute un gans, kaut gan
originala ir brudegam (vlv.) vai brudegome (vh ), kur pirmaja da|a
638
ir brud 'brute’ un otraja daja vards, kas atbilst go. guma, sav.
gomo 'virs’ (tas pasas cilmes ka lat. homo 'cilveks', Is. zmogiis
'cilveks, virs’). Originalam tuvaka forma vel redzama 17. gadsimta:
brudgams (Mane I 39), bradgams (Lj 38).
Tautas etimologija sakpojas katra valodas runataja apzinata vai
neapzinata tieksme meklet un izprast varda sakotnejo jegu, ja to
neatklaj pasa varda sakars ar tam radniecigiem vardiem. V. Topo-
rovs norada: «Ari «profana» etimologizacija ne vienmer ir tikai laika
kaveklis, izprieca. Tani nevar noliegt orientaeiju uz dzijakas un
sldptas jegas meklesanu, uz varda avotu un sakaru noteiksanu,
uz valodas «isto» izpratni (lai parvalditu to) un — zinama mera — lai
izprastu arejo («aizvalodas») pasauli. Cilveks, kas nav profesionals
etimologs, bet etimologize vardu, parasti mekle (blakus virspusigai
un vjsiem zinamai nozimei) citu, о t г u varda nozimi, kas ir aiz
pirmas nozimes un galu gala to nosaka.»138
3 PETIJUMI LATVIESU VALODAS ETIMOLOGIJA
Pirmie mdginajumi noteikt latviesu vardu cilmi paradas K- FI
rekera (Fiirecker, dzimis ap 1615. g., miris 1684. vai 1685. g.)
rokraksta vardnica, kas tapusi 17. gadsimta otraja puse.139 Tur ir
noradijumi uz atvasinajumu pamatvardu (piemeram, ka lakstit,
lakstigs atvasinati no lekt, Fiir 2 198; parads no radit, 2 251;
tvaiks no tvikt, 2 499) un daudzu aizguvumu kvalificejums par
germanismiem (piemeram, biktet, biktis 'bikts’, 2 66, brokasts 2 21).
Daziem vardiem, kuros notikusas fonetiskas parmaipas, atsifrdta
senaka forma Piemdram, forma pakums 'zemnieks, kas parrauga
muizas saimniecibu, zemaks par junkuru, kura parzipa nodota
muiza’ izveidojusies no *pakungs (2 247). Dazos gadijumos tomer
K. Firekeram trilka zinasanu, lai atrisinatu vardu cilmes jautaju
mus. Piemeram, par varda pagrabs pirmformu vips uzskatija *pa-
glabs no verba glabat (2 245).
Vairak noradijumu par latviesu valodas vardu cilmi atrodam
J. Langija (dzimis 1615. vai 1616. g. miris starp 1687 un 1690 g)
latviesu-vacu vardnica (1685), kas 17. gs. palikusi rokraksta‘40
Piemeram, vardu remdens J. Langijs pareizi saista ar rams, vardu
skals ar skelt, vardu spilvens ar spalva, vardu (saujamais)
stops — ar stiept. Pareizi ir an vairaki J. Langija noradijumi par
aizguvumiem no vacu un lietuviesu valodas. Tacu daudzu vardu
cilmi J Langijs skaidro bez pietiekamas izpratnes, vadoties galve-
nokart no vardu skanejuma. Ta,. piemeram, runajot par vardu dtevs.
vips norada uz sa varda lidzibu ar gr. theds un lat deus un saka,
ka ne mazak tas saistams ar verbu dot, resp., ar divdabi devis.
639
«-Dievs ir istais devejs, kas visu lab(u) devis, dod in dos, tatad
dievs nozime devejs» (Lj 52). Vardu pagrabs J. Langijs saista ar
Verbu grabt («lai varetu no ta ко izpemt», Lj 80).
Ja ir tiesa, ka J. Langija senci bijusi kursi (tadu iespeju izsaka
E. Blese)141, tad vips uzlukojams par pirmo latviesu etimologu.
Latviesu valodas vardus valodu salidzinamaja plaksne apliikoja
ieverojamais 18. gadsimta krievu zinatnieks Mihails Lomonosovs
(1711—1765). 20. gadsimta 60. gadu beigas Helsinku universitate
atrada H. Adolfija latviesu valodas gramatikas (1685) eksemplaru,
kura ir daudzas M Lomonosova ierakstitas piezimes ar latviesu
un krievu valodas vardu salidzinajumiem. Sis piezimes rakstitas
ap 1750. gadu, kad tapa M. Lomonosova krievu valodas gramatika
(izdota 1755. gada).
Apmeram tai pasa laika F В Blaufuss (1697—1756) Riga sa-
rakstija nelielu apcerejumu par Vidzemes vesturi (datets ar 1753.
gadu)142, kura raksturota ari latviesu valoda salidzinajuma ar citam
valodam, pamatoti noradot, ka «vipa var tai latineru [latipuj un
griel<eru valodai vairak lidziga tureta tapt neka to vaciesu valoda».
F. B. Blaufuss noradija ari uz vairakiem aizguvumiem latviesu va-
loda no vacu valodas.
Latviesu valodas vietu citu valodu vidu tuvak apliikoja G. F. Sten-
ders (1714—1796). Sava latviesu valodas gramatika («Lettische
Grammatik», 1761 1783 ) vips raksturoja latviesu valodu ka lietu-
viesu valodas masu. Saskatidams abu valodu leksikas lielo lidzibu
ar krievu valodas vardiem un dazas atbilstibas gramatika,
G. F. Stenders nepareizi secinaja, ka sis baltu valodas ir celusas
no slavu valodam. Ide salidzinama valodnieciba to ajk vel nebija
izveidota, un G. F. Stenderam nebija plasaka parskata par visu ide.
valodu savstarpejam attiecibam. Daudzu latviesu un vacu vardu
atbilstibu Stenders izskaidroja tikai ar aizguvumu no vacu (lejas-
vacu) valodas. Stenders noraidija domu par to, ka latviesu vardi
varetu but celusies no grieku un latipu valodas, bet nevareja
izskaidrot so vardu atbilstibu Vips atkartoja nepamatoto J Langija
uzskatu, ka dievs ir varda dot atvasinajums (resp. devejs para-
lelforma). Plasaja G F. Stendera vardnica (Lettisches Lexikon,
1789) ir dazi noradijumi par atvasinato vardu cilmi bet to nav
daudz. Piemeram, pie varda kaisls vips norada, ka tas atvasinats
no kaist, pie sekla — no set143
Daudz vairak etimologisko noradijumu ir J Langes (1711 —1777)
vardnica,144 kas iznaca vairakus gadus pirms G. F. Stendera vard-
nicas (manuskripta pirmais variants 1755. g , vardnica iespiesta
1772.—1777. g.). Te ir daudz pareizu noradijumu par atvasinajumu
cilmi, par aizguvumiem no vacu un krievu valodas, kas liecina par
J. Langes labo valodas izpratni. Tacu ari J. Langem ir etimologijas
k|udas, jo daziem vardiem vips neprot saskatit isto cilmi. Piemeram,
auklet J. Lange atvasina no aukla (skaidrojot auklet ka 'bernu tistit’,
Lg II 42).
640
Vacu tautibas dapu zinatnieks K. F. Tenders 1772. gada Kopenha
gena sarakstija pirmo latviesu valodas sahdzinamo vardnicu «Glos-
sarium letticum». 45 Tani ievietoti vairaki simti latviesu vardu ar
latuju tulkojumu un atbilstosiem lietuviesu vardiem, daudzos gadi
jumos an ar sahdzinamo vai tulkojuma vardu grielju, vacu, ang|u,
rumaqu, serbhorvatu (ко К- F. Temlers deve par illiriesu valodu)
un vel citas valodas. Piemen (Temlera rakstiba):
Dwehsele, anima, Lith. Dusza. Illyr. душа
Gads, Ghadds, annus. Gen. Gadda. Slav. годъ. Illyr. годите.
Lith. Metas.
19. gadsimta daudzi autori noradijusi uz atsevis^u latviesu vardu
cilmi. Vinu vidu minams K- Harders (1747—1818), kas sarakstijis
precizejumus un papildinajumus G F. Stendera vardnicai146, un
rinda autoru, kuri rakstija apcerejumus Latviesu literaras (Latviesu
draugu) biedribas rakstu krajumos «Magazin» (kops 1828. g.).
Nedaudz etimologisku piezimju ir K. Valdemara «Krievu latviesu-
vacu vardnice» (1872). K- Valdemars pirmais noradija uz dazu
vardu aizgusanu no igaupu valodas. Daudz vairak noradijumu par
vardu cilmi un atsevisku latviesu valodas vardu salTdzinajums ar
lietuviesu valodas vardiem ir J. Neikena un K. Ulmaqa «Latviesu
vacu vardnica» (1872). 47
Nodibinot un izveidojot salidzinami vesturisko metodi, F. Bops,
R. К Rasks, A. F. Pots, A. Sleihers, G. Kurcijs un vel citi 19. gad
simta valodnieki pieversa uzmambu baltu valodam, to vidu ari
latviesu valodai Latviesu valodas vardi arvien biezak paradijas
valodu sahdzinajumos gan teoretiskos apcerejumos, gan vardm-
cas. Siem darbiem bija atbalsis an Latvija. Pirmais plasakais
salidzinamas leksikologijas darbs, kur latviesu valodas vardu kra
jums ta laika jaunako zinatnes atzipu gaisma sastatits ne tikai ar
tuvu radniecigas lietuviesu valodas un krievu valodas vardiem, bet
ari ar sanskrita, griel^u, latipu un vairaku germaqu valodu atiecigo
leksiku, ir Benjamina Bergmapa (1772—1856) plasa monografija
«Par latviesu valodas cilmi» (1838). 148 B. Bergmanis ierosinaja
sistematisku latviesu valodas saiidzinamo petisanu.
Salidzinamajai valodniecibai un etimologijai pieversas an lat
viesi. Jau studiju laika Terbata Juris Alunans (1832—1864) un
Knsjanis Barons (1835—1923) iepazinas ar saiidzinamo valodnie
cibu un meginaja etimologizet latviesu vardus Ka rada К Barona
studiju un velaka laika piezimes 14S, viqs sevis^u uzmambu pieversa
sanskritam, ко tani laika uzskatija par visu ide. valodu pamatu.
К Barons sadu uzskatu pauz an apcerejuma «Kurzemes un Vidze-
mes tautas un kaimipu tautas, vipu busana un valodas», kas
ievietots gramata «Musu tevzemes aprakstisana» (1859); apcere-
juma rakstisana piedalijusies ari J. Alunans un K. Valdemars. 150
«Latviesu un leisu, un vecu prusu valodas ir ipasa valodas cilts,
kas nav vis celusies caur germanu un slavu valodu sajauksanos
641
pec Kristus dzimsanas, bet kas ir tapat ka sis valodas it vecos
laikos ipasi iznakusi no Indijas sanskrita valodas.» (62. Ipp.)
J. Alunans savos publicistiskajos rakstos deva vairaku vardu
etimologiju (piemeram, noradot uz to, ka Jelgavas senakais no-
saukums Miiava saistams ar mil 'mainit'; MV 1857, 25.nr.). Tacu
dazu vardu etimologiskajos risinajumos ir vairak fantazijas neka
valodniecisko argumentu. Piemeram, vardu latvietis J. Alunans at-
vasina no kada skietama varda *lat 'saderigi dzivot’: «Tatad Latava
eb Latva ir ta v eta jeb zeme, kur saderig dzivo. [ . . ] Tapec vards
latvietis apzime saderigu cilveku »151
Lielakais J. Alunana pasakums saja nozare bija latviesu valodas
etimologiskas vardnicas aizsakums. No rokraksta saglabajusas
cetras liela formata lapas. 52 Nav zinams, cik plasi si vardnica
bija iecereta un cik daudz jau bija paveikts Manuskripta latviesu
vardi rakstiti aptuvena aliabe a seciba un tiem pierakstiti cilmes
zipa atbilstosie (vai sl^ietamie) radu valodu un ari igaupu valodas
vardi. Piemers (J. Alunana rakstiba):
lahzis, leit. lokis, sanskr. rekscha (= likscha)
lakt, kreew. lokatj, lat. lingere, itah. leccare, wahz. lecken, igaun.
lakkuma
laiwa, igaun. laiw
К Biezbardis, nepareizi izprazdams Pota, Вора un Sleihera uz-
skatus, rakstija, ka latviesi ir slavu cilmes. («Der Sprach- und
Bildungskampf in den baltischen Provinzen Russlands», 1865.)
Etimologijas jautajumiem pieskaras ari A. Kronvalds (1837
1875)gan savos publicistiskajos rakstos, gan vestules un piezimes.
Vips piemeram, pareizi noradija, ka vilnis saistams ar veil; kalns
un kalva — ar celt (Kr I 508 509), raksts ar rakt (I 524),
deva noradijumus par apzimejumu motivaciju (I 505), tacu dazreiz
ari k|udijas (piemeram, noradot, ka vards sieva «celies no ta varda
svets», I 495).
Kops 19. gadsimta 60. gadiem latviesu prese palaikam paradijas
populari raksti par salidzinamas valodniecibas jautajumiem, kur
vietam bija dota an atsevisku latviesu vardu etimologija Piemeram,
«Latviesu Avizu» 1867 gada 1 numura levietots raksts «Par Eiro-
pas valodu sakni», «Baltijas Vestnesa» 1869. gada 12 numura
raksta «Latviesu atnaksana uz Baltiju» atstas iti A Sleihera uz-
skati par ide valodam un par slavu, baltu un germapu valodu
radniecibu. Ta pasa gada «Baltijas Vestnesa» 30. numura levietots
M. Klusina (1847—1907) raksts «Vilks, volk (волк) un lupus», kur
dota miisdienu atzinam tuva varda vilks etimologija.1 Laikraksta
32. numura A Vebers raksta «Valodas druskas» inforrneja lasitajus
par ide. valodu saimi un deva dazadu valodu vardu salidzinasanas
iabulu.154 Noradits, piemeram, ka vardiem dievs un diena ir viena
sakne. Izskaidrots ari, ka latviesu valoda g palatalo patskanu
prieksa top par dz
21 484
642
Lidzigi raksti paradijas vairakkart ne vien periodika, bet ari
rakstu krajumos.
Blakus siem pirmajiem latviesu autoru zinatniskajiem megina-
jumiem un popularajiem izklastiem kops 19. gadsimta 60. gadiem
Latvija risinatas ari dzijakas etimologiskas problemas. Pats kom-
petentakais autors saja nozare bija Augusts Bilensteins (1826—
1907), kas savos piasajos valodniecibas, vestures un etnografijas
darbos devis daudz etimologiju un valodas materialu etimologiju
risinasanai Pirmam kartam minams Bi ensteina kapitalais darbs
«Latviesu valoda» (2 sejumi, 1863 1864).15 Pec A. Kronvalda zi-
pam, A Bilensteins 19 gadsimta 70. gados gatavojas rakstit lat-
viesu valodas etimologisko vardnicu. (Kr I 506)
Pirmais latviesu tautibas zinatnieks salidzinamas valodniecibas
nozare bija Jekabs Lautenbahs (1847—1928), kas 1896. g. Terbata
aizstaveja magistra disertaciju salidzinamaja valodnieciba un kops
ta laika ari doceja so prieksmetu universitate. Vips publicejis
vairakus salidzinamas valodniecibas un folkloristikas darbus. 6
Atseviski J. Lautenbaha raksti par etimologiju publiceti art prese,
piemeram, dazu vardu cilme skarta raksta «Prospekts» (Pagalms,
1881, 1. nr.). Tacu visuma vipa originalais devums latviesu etimo
logija nav bijis liels
19 gadsimta 80- un 90. gados ar latviesu valodas etimologijas
jautajumiem nodarbojas vairaki Terbatas universitates latviesu tau-
tibas studenti. Velakais profesors Janis Kaulips (1863—1940) jau
ka gimnazists kops 1887. gada sarakstijas par etimologijas jauta
jumiem ar Karajaucu universitates profesoru A. Becenbergeru un
izteica domas par latviesu valodas un sanskrita leksikas paralelem.
Ari studiju gados un velak, biidams skolotajs, vips rakstija par
vardu cilmes jautajumiem. J. Kaulipa vaditaja studentu rakstu kra-
juma «Purs» vairaku latviesu valodas vardu etimologiju psinaja
Karlis Kasparsons (pseidonims K- Siguldietis; 1865—1962) un par
etimologijas sakariem ar valodas vesturi apcerejuma «Valodas
attistisanas» rakstija velakais profesors Rudolfs Jirgens
(1869 1944).
Vardu cilmes jautajumus sava gramatikas macibas gramata
aplukoja Andrejs Sterste (1853—1921, Latviesu valodas maciba,
sistematisks kurss, 1.—3.d., 1879—1880). Jekabs Velme (1855—
1928) pieskaras etimologijai savas publikacijas «Vestules par va-
lodu un valodniecibu» (Austrums, 1885 1888).
Daudz dzi|ak latviesu valodas etimologijas jautajumus risinaja
skolotajs Karlis Milenbahs (1853—1916), kas pec klasiskas filolo
gijas studiju beigsanas Terbata (1880) blakus skolotaja darbam
Talsos, 'Jelgava un Riga vaca materialus plasai latviesu valodas
vardnicai un daudzos apcerejumos periodika un atisevisl$as brosu-
ras aplukoja valodniecibas jautajumus, ari vardu cilmi. Pirmas
etimologiskas piezimes (par verbu izsalkt) ievietotas «Austruma»
(1892, 6 nr ). Par saikju cilmi rakstits gramata «Teikums» (1898),
643
taja pasa gada rakstits par vardu ratns un liecinieks cilmi (Aus
trums, 1898, 10. nr.). Turpmakajos rakstos skarta daudzu vardu
cilme un analizeti vardu atvasinasanas papemieni. Daudz etimolo-
gisko piezimju K. Mi enbahs iestradajis «Latviesu valodas vard
nica», kuras manusknptu vips uzrakstija lidz P burtam (lidz
vardam patumss).
K. Mllenbaha vardnicas darbu turpinaja Janis Endzelins (1873—
1961), papildinot un redigejot ап K. Mllenbaha rakstito tekstu.
J. Endzelins saja vardnica devis visvairak etimologisko piezimju.
(Lidz vardam patumss las liktas kvadratiekavas, lai atsl^irtu no
К M lenbaha devuma ) «Latviesu valodas vardnica» (I — IV, 1923—
1932) ar bagatlgo etimologisko materialu lidz pat sim laikam ir
aizstajusi latviesu valoda specialu etimologisko vardnicu. Iznakusi
an vardnicas papildinajumi: /. Endzelins, E Hauzenberga [Stur-
maj. «Papildinajumi un labojumi K-Mllenbaha Latviesu valodas
vardnicai.» I — II. (1934—1946) Sajos papildu sejumos etimolo-
gisko norazu gan ir maz. «Latviesu valodas vardnica» etimologiskas
piezimes ir |oti lakoniskas. Daudziem vardiem gan dota K. Mllenbaha
vai J. Endzelina izstradata originala etimologija, bet pa lielakajai
da|ai mineti citu autoru izteiktie uzskati.
Janis Endzelins ir zinatnieks, kas visvairak veicinajis latviesu
valodas etimologijas attistibu To vips darija ne tikai ar atsevis^u
vardu cilmes noskaidrosanu, bet jo seviski ar petijumiem latviesu
un baltu vesturiskaja gramatika Sie J. Endzelina darbi devusi ie-
speju precizak rekonstruel vardu vesturi un labak noteikt latviesu
valodas vardu fonetiskas attiecibas pret citu valodu vardiem.
J. Endzelins beidza Terbata klasiskas filologijas studijas (1897)
un pec tam turpat—slavu filologijas nodaju (1900) un no
1903. gada doceja salidzinamo valodniecibu Terbata, no 1909. gada —
Harkova un no 1920. gada — Riga. Par latviesu vardu cilmi J. En
dzelins rakstijis kops 1899. gada, kad zurnala «Живая старина»
3 laidiena publicets vipa raksts par latviesu valodas aizguvumiem
no slavu valodam. Vipa izstradato etimologiju skaits smedzas sim
tos. Pamats turpmakajiem petijumiem latviesu valodas etimologija
ir bijusi J. Endzelina darbi «Латышские предлоги», I — II (Юрьев
1905 1906), «Славяно-балтийские этюды» (Харьков 1911), «Lat-
viesu valodas gramatika» (vaciski Riga 1922. g., latviski 1951. g.),
«Senprusu valoda» (Riga 1943. g.) un «Baltu valodu skapas un
formas» (Riga 1948. g.)
lekams J. Endzelins stajas pie К Milenbaha darba turpinasanas,
vips bija iecerejis izdot patstavigu latviesu valodas etimologisko
vardnicu. 15 Risinot salidzinamas valodniecibas un ari etimologijas
jautajumus, vips sadarbojas ar izciliem citu tautu valodniekiem, to
vidu ar lietuviesu valodnieku К Bugu.
Par latviesu valodas vardu krajuma cilmi 19. gadsimta beigas
un 20. gadsimta pirmajos gadu desmitos rakstija vairaki cittautu
valodnieki, visvairak A. Leskins (1840—1916), V. Tomsens (1842—
21*
644
1927, petijis baltu un somugru valodu attiecibas), F. Fortunatovs
(1848—1914), A. Becenbergers (1851-1922), J. Zubatijs (1855—
1931), A. Brikuers (1856—1939), F. Sosirs (1857—1913), A. Meije
(1866—1936), J. Mikola (1866—1946, seviski par baltu un somugru
valodu attiecibam), E. Bernekers (1874—1937; lielakais darbs —
«Slavisches etymologisches Worlerbuch», 1908—1913, kura ir daudz
latviesu vardu etirnologiju), R. Trautmanis (1883—1951; lielakais
darbs ir baltu un slavu valodu salidzinama vardnica «Baltisch-
slavisches Worterbuch», 1923) un F Spehts (1888—1949).
Atseviskus latviesu etimologijas jautajumus skaidrojusi ari
citi arzemju autori. to vidu . S. Buge (1833—1907), P. Persons
(1857—1929), K. Olenbeks (1866—1951) un H. Pedersens (1867—
1953).
Apmeram viena laika ar J. Endzclinu valodniecibas darbu saka
Peteris Smits (1869—1938), kas lidztekus etnografijas, mitologijas
un folklores apzinasanas un pelisanas darbam pieversas an eti
mologijai Vipa pirmie raksli sajas nozares iespiesti periodika (kops
1893. gada), pec tam da|a no tiem ar papildinajumiem un precize-
jumiem apkopoti gramatas «Latviesu miiologija» (1918, 19262),
«Etnografisku rakstu krajums» (1—3, 1912 1923), «Vesturiski un
etnografiski raksti» (1937). Ari P. Smita sakopotajas «Latviesu
pasakSs un teikas» (1 —15, 1925—1937) ievietotas piezimes, kas
attiecas uz etirnologiju.
Pec salidzinamas valodniecibas studijam Terbata par latviesu
leksikas vestures un etimologijas jautajumiem rakstijis Janis San-
ders (1858—1951). Vipa gramata «Latviesu saimnieciska senkultura
uz valodas un kulturvesturisku zipu pamata» (1924) ir rinda
zinatniski pamatotu etirnologiju, bet ari daudz nenopietnas fantazijas.
Par vardu cilmi daudz rakstijis Ernests Blese (1892—1964). Vipa
lielaka publikacija saja nozare ir «Valoda un tautas gars» (Rigas
Latviesu biedribas Zinatnu komitejas Rakstu krajums, 1940, 23
A kraj , 122.—245. Ipp ,), kur blakus valodnieciskiem dotumiem ir
daudz nepamatotu it ka uz tautas garu balstitu secinajumu. Risinot
vestures un tiesibu jautajumus, par etirnologiju rakstijis Arveds
Svdbe (1888—1859).
J Endzelina tuvaka lidzstradniece «Latviesu valodas vardnicas»
darba Edite Hauzenberga-Sturma (1901 —1983) kops sa gadsimta
30. gadiem devusi daudzu vardu etimologijas; vipas etimologiskie
risinajumi ir fonetiski un semantiski dzi|i argumenteti. Atseviskas
etimologijas 30. gados ir devis Alvils Augstkalns (1907—1940)
Latviesu vardu vestures un etimologijas jautajumus gan Latvija
gan ari Zviedrija risinajusi Karlis Dravins (1901 1991) un Velta
Ruke-Dravina (dzimusi 1917. g.). K. Dravins rakstijis par daudzu
vardu cilmi un nozimi, g. k. par savas dzimtas Stendes izloksnes
leksiku. V. Rukes lielakie darbi, kas skar ari etirnologiju, ir «Demi-
nutivi latviesu valoda» (1959), «Vietvardi Kauguru apvidu Latvija»
645
(1971) un «Standartizacijas process latviesu valoda no 16. gadsimta
lidz musu dienam» (1977) IS®
Izdevejs Ansis Gulbis 30 gados bija nodomajis izdot latviesu
valodas etimologisko vardnicu. Sim darbam J. Endzelins ieteica
valodnieku Zani Graudu (1896—1971), kas daudz nod&rbojas ar
etirnologiju. lerosinajumu vardnicas sastadisanai tomer nevareja
realizet nepietiekamo pneksdarbu de|.
Kops sa gadsimta 20. gadiem ar baltu valodu petisanu [oti
energiski darbojas dazi aizrobezu zinatnieki — vacietis Ernsts Fren-
kels, norvegis Kristjans Stangs un soms Valentins Kiparskis
Siem zinatniekiern ir bijusi liela nozime baltu valodu etimologijas
attistiba kops 20. gadu vidus, kad saja nozare bija jaievies ide
salidzinamas valodniecibas jaunas atzipas. E. Frenkels (1881 —
1957) galvenokart petijis lietuviesu leksikas attistibu un sa darba
rezultatfi izveidojis plasu «Lietuviesu etimologijas vardnicu»1’',
kura aplukola an simticm latviesu valodas vardu cilme. Viens no
E. Frenkela nopelniem ir jaunu salidzinamas valodniecibas specia-
list sagatavosana, un to vidu ir vairaki latviesu leksikas petnieki.
Rosigakais no tiem ir Benjamips Jegers (dzimis 1918. g.), kas
peckara gados Vacija, Italija un ASV publicejis vairakus plasus
darbus par latviesu un lietuviesu vardu etirnologiju leverojamakais
B. Jegera darbs ir «Baltu valodu vardu neizprasta nozimju radnie-
ciba».160 Daudz jaunu secinajumu ir an Augusta Zumenta (dzimis
1918. g.) disertacija «Neieveroti slavismi latviesu valoda».Ibl Ham
burgas universitatg E. Frenkela vadiba sagatavojas Alfreds Gaters
(1921 —1986), kas pec universities beigsanas 1949 g. publicejis
dazus etimologiskus petijumus un monografiju par latviesu valodu
un tas dialektiem l62.
Norvegu zinatniekam akademil^im K. Stangam (1900—1877) ir
daudz publikaciju par baltu un slavu valodam. Lielaka nozime ir
vipa kapitalajam darbam «Baltu valodu salidzinama gramatika» 63.
Vardu cilmes un attiecibu jautajumam veltita K. Stanga monografija
«Specialas leksiskas atbilstibas slavu, baltu un germapu va o-
das» ,M. K. Stanga ievadito darbu Oslo universitate turpina Terje
Matiasens (dzimis 1938. g.) Vipa lielakais sniegums ir monografija
«Petijumi par slavu un indoeiropiesu garajiem voka|iem» , kur
ipasa uzmamba pieversta baltu valodu vokalismam
Somu valodnieks Valentins Kiparskis (1902 1983), kas 30. ga
dos papildinaja savas zinasanas Latvijas Universita e, jau tolaik
pieversas ari latviesu vardu etimologijai (apcerejumi «Filologu
biedribas Rakstos»). Vips risinajis baltu un somugru valodu attie
cibu jautajumus, petijis baltu un slavu veslurisko fonetiku un tas
ietekmi uz vardu formas parveidosanos Lielakie V. Kiparska darbi,
kas attiecas uz latviesu leksikas vesturi, ir «Svesi dementi Baltijas
vacu izloksnes» un «Kursu problema» 16
Viens no rosigakajiem aizrobezu cittautu baltologiem pedejos
gadu desmitos ir vacu valodnieks Volfgangs P. Smids (Schmid;
646
dzimis 1929. g.). Vips petijis hidronimus (g. k. analizedams senei-
ropiesu cilmes nosaukumus) un skaidrojis atsevis^u vardu cilmi,
precizedams baltu vietu un lomu ide. saime. Plasakais vipa darbs
ir «Baltu un indoeiropiesu verbu studijas». 167
Padomju SavienibA etimologijas problemam lielaka uzmaniba
pieversta kops 50. gadu vidus. Par sis nozares petniecibas centriem
kjuva PSRS Zinatpu akademijas Valodniecibas instituts, Krievu
valodas instituts un Slavistikas un balkanistikas instituts. Etimo-
logijas specialist!. V. Abajevs, V. I||ics-Svitics (1934—1966), V. Iva
novs, V. Toporovs, O. Trubacovs un vel vairaki citi valodnieki savos
darbos vairakkart skarusi an latviesu vardu etimologiju. Kops
1963. gada Krievu valodas instituts izdod ikgadeju rakstu krajumu
«Этимология», kur vairaki raksti veltiti tiesi latviesu vardu cilmei.
Daudzu latviesu vardu etimologija skarta V. Toporova «Prusu vard-
nica» 68 un O. Trubacova redigetaja «Slavu valodu etimologiskaja
vardnica» lfi9.
Kops 1974. g. Maskava iznak valodniecibas gadagramata «Балто
славянские исследования» (regulari kops 1981. g.), kura liela uz-
maniba pieversta baltu etimologijai
Baltu etimologijas jautajumus I^epingrada risinajusi valodnieki
J. Otkupscikovs un J. Laucute.
leverojams etimologijas p6tijumu centrs ir Lietuvas galvaspil-
seta Vi|pa, agrak ari Каира. Lietuviesu valodnieciba etimologijas
tradicijas ir diezgan senas. Izcilakais sa gadsimta lietuviesu va-
lodnieks Kazimirs Buga (1879—1924) publicejis daudz rakstn par
baltu valodu etimologijas jautajumiem, un simtiem ir ari latviesu
vardu, kuriem vips noradijis cilmi. K. Bugas saktaja «Lietuviesu
valodas vardnica», 170 kas bija iecereta pec K. Mllenbaha vardnicas
parauga, liela vieta ieradita etimologijai. K. Buga gatavojas rakstit
an lietuviesu valodas etimologijas vardnicu, krajot .tai materialus.
(Vipa etimologijas kartoteka ir ap 19 tukstosu kartisu.) Par so
vardnicu vips rakstija J. Endzelinam, aptaujajoties ari par latviesu
etimologijas vardnicas sagatavosanu 171
Etimologijas petijumi- jo plasi izversti Lietuva pedejos gadu
desmitos. Daudz rakstu par lietuviesu un latviesu vardu cilmi ir
Ajgirdam Saba|auskam (dzimis 1929. g) Vipu visvairak interese-
jusi dzivnieku un augu nosaukumu cilme baltu valodas, ka ari
salidzinosie petijumi leksika.172 Par siem jautajumiem vins publicejis
desmitiem rakstu un dazas populari zinatniskas gramatas l73.
Balstoties uz bagatigu radu valodu faktu materialu, lietuviesu
un latviesu valodas etmologijas jautajumus daudzos apcerejumos
risinajis Vines Urbutis (dzims 1929. g ); galvenie apcerejumi apko-
poti krajuma «Baltu etimologijas etides» , kur dots an populars
ievads etimologija. V Urbutis sarakstijis an «Varddarinasanas
teoriju» 175.
Petijumus etimologija publicejusi an V. Mazulis (dzimis
1926. g.), Z Zinkevics (dzimis 1927. g.), S Karajuns (dzimis
647
1936. g.) un vairaki citi lietuviesu valodnieki. Baltu etimologijas
jautajumu risinasanai svarigas ir vairakas monografijas vesturis-
kaja gramatika; to vidu minama J. Kazlauska «Lietuviesu valodas
vesturiska gramatika»176, V. Mazu|a «Baltu un citu indoeiropiesu
valodu attiecibas» l77, Z. Zinkevica «Lietuviesu valodas vesturiska
gramatika (2 da|as) un «Lietuviesu valodas vesture» (iecerets
6 da|as) l78, S. Kara|una «Baltu valodu strukturas kopejie elementi
un to cilme» l79.
V. Mazulis sevisku uzmanibu pieversis prusu valodas etimolo-
gijai, lidz ar to skaidrojot daudzu latviesu un lietuviesu vardu
cilmi. Plasi ir vina komentari divsejumu izdevuma «Prusu va odas
pieminek|i» un aizsaktaja «Prusu valodas etimologijas vardnica» B0.
A. Vanags (dzimis 1934. g.) pieversies hidronimu petisanai; vipa
publiceto darbu vidu ir «Lietuvas PSR hidronimu darinasana»
(1970) un «Lietuvju hidronimu etimologijas vardnica» (1981).
Daudz etimologisku risinajumu ir Vi|ija izdotaja periodiskaja
rakstu krajuma «Baltistica» (kops 1965; gada divi laidieni).
Igaunija par latviesu vardu cilmi (galvenokart skarot aizguvu-
mus) rakstijis Pauls Ariste (1905 1990) un pedejos gados ari
jaunais valodnieks Lembits Vaba ISI. Latviesu un libiesu valodas
leksiskie sakari aplukoti somu valodnieka Lauri Ketunena «Libiesu
vardnica» IS2.
Latviesu valodnieki dzimtene peckara gados etimologijas jauta-
jumiem pieversusies mazak. Vardu cilme galvenokart skarta sakara
ar petijumiem par vietvardiem, vardu vesturi un vesturiskajam
parmaipam fonetika. Nikolajs Lapips (1911 —1989) vacis matenalus
latviesu valodas etimologiskai vardnicai. Vips sastatijis citvalodu
vardus ar latviesu vardiem un, papildinot ar konspektivu teoretisku
ievadu, publicejis macibu gramata «Latviesu vardu etimologija»
(L—3. d., 1967—1975) ,83.
Par vardu cilmi rakstijis Arturs Ozols (1912—1964), apcerot
latviesu valodas vesturi un atseviskus leksikologijas un frazeolo
gijas jautajumus Vipa galvenie darbi sakopoti krajumos: «Latviesu
tautasdziesmu valoda» (1961), «Veclatviesu rakstu valoda» (1965)
un «Raksti valodnieciba» (1967).
Citi autori, kuru darbos skarti vardu cilmes un vestures jauta
jumi (minot galvenas publikacijas) Antonija Ahero (par aizguvu-
miem un varddarinasanu), Krisjanis Ancitis (1911 —1963 «Aknistes
izloksne», 1977), Maija Baltipa (par 17. gs leksiku), Andrejs Ban-
kavs (par aizguvumiem no romapu valodam), Reinis Bertulis (lat-
viesu un lietuviesu vardu semantikas salidzinama vesture; diserta-
cija «Lietvardu semantiskas attiecibas latviesu un lietuviesu va-
loda», 1975), Aina Blinkena (par adjektivu vesturi), Antons Breidaks
(par augszemnieku leksiku un vesturisko semantiku), Mirdza
Brence (par aizguvumiem no lietuviesu valodas), Brigita Busmane
(par edienu nosaukumicm), Ojars Buss (ap aizguvumiem no ger-
mapu valodam un par iespejamiem kursismiem), Vallija Dambe
648
(par vietvardiem), Inese Edelmane (par augu nosaukumiem), Dzin-
tra Hirsa (par Ziemejkurzemes vietvardiem), Elga Kagaine (par
apvidvardiem; кора ar S. Ragi «Ergemes izloksnes vardnica»,
1.—3. d., 1977—1982), Alise Laua («Mantota un aizguta leksika»,
1964; «Latviesu leksikologija», 1969, 19812), Benita Laumane (par
leksikas vdsturi un valodu kontaktiem; «Zivju nosaukumi latviesu
valoda», 1973; «Zvejvietu nosaukumi Latvijas PSR piekraste»,
1987), Aina Mikelsone (disertacija «Saik|u izlietojuma vesturiska
attistiba latviesu rakstu valoda», 1967), Daina Nitipa («Prievardu
sistema latviesu valoda», 1978), Silvija Rage (1928—1976; par
latviesu un Baltijas somu valodu kontaktiem). Beatrise Reidzane
(par izlokspu leksiku), Antonina Rel^ena («Amatniecibas leksika
dazas Latgales dienvidu 1г1оквпё5 un las sakari ar atbilstosajiem
nosaukumiem slavu valodas», 1975), Liene Roze («Latviesu valoda
pirms simt gadiem», 1962; par vardnicu vesturi, skarot vardu cilmi),
Janis Rozenbergs (par tautasdziesmu etnonimiem un to cilmi),
Marta Rudzite («Latviesu dialektologija», 1964; par somugru cilmes
vietvardiem), Klavs Silips (1903—1984; par personvardiem un to
cilmi), Valentina Skujipa (par terminologiju), Vaira Strautipa (par
aizguto vardu adaptaciju), Ruta Veidemane («Latviesu valodas
leksiskie. sinonimi», 1970; par Raipa leksiku), Daina Zemzare
(1911 —1971; «Valodas liecibas par Lejasciema novadu», 1940; «Lat-
viesu vardnicas (lidz 1900. gadam)», 1961, ar vardu cilmes skaid-
rojumiem).
Latviesu un cittautu valodniecibas literatura ir ari daudzu atse-
visku vardu cilmes risinajumi.184
649
P1EZIMES
1 Indoeiropiesu valodas — literatura dazkart saisinatais apzime-
jums i.-e. valodas (krievu valoda u.-e языки). 19. gs. valodniecibas
literatura lietots ari nosaukums ariesu valodas, bet 20. gs. valod
nieciba tas ieguvis citu saturu (indoirapu valodas). Nesena pagatne
vards ariesi lietots ari germapu rasu teorija «augstakas rases»
apzimesanai.
2 Vards Sanskrits no si. sarnsk[t 'izveidots, izkopts, kultivets’,
kur sam ’кора’ (no ide. *som-, no ka ari b *sam- > *san- > la.
suo , piemeram, apvidvarda sobaras [uo| sabarstas, mazvertiga
labiba’; no paralelformas *so- > la. sa-) un k[ vienas cilmes ar
kfndti 'dara taisa’ (kam radniecigs la. kurt).
Klasiskais Sanskrits normets 4. gs p. m. e un lietots turpmak
neparveidota forma Sis klasiskais (Panini normetais) Sanskrits
atskiras no vedu valodas, jo vedas ir daudz senakas Plasa nozime
par sanskritu deve an valodu, kas ka mutvardu tradicija sagla-
bajusies vedas apmeram no 10 gs. p. m. e. un velak fikseta rakstos.
Pedejos gadu desmitos visas senas indiesu valodas formas
kopuma parasti sauc par senindiesu valodu
3 Senindiesu aryah 'arietis, diiciltigais’, sakotneji ‘viesmiligs,
saimniecisks’, atv. no aryah 'majas kungs’, aryah '(viesmiligs)
kungs’.
4 Valodnieciba lieto an nosaukumu hetiti (v. Hethiter Hethter,
p. Hetyci). Nosaukuma pamata senebreju Hettim, Ijittim (no sas
paralelformas a. Hittite(s), fr hittite) Latviesu padomju literatura
parasti heti, pirmspadomju - abas formas.
Par hetiem un hetu valsti (18.—12. gs. p.me.) bija zipas jau
agrak asiriesu un egiptiesu avotos, an Bibele, bet vipus uzskatija
par kadas citas valodu saimes piedengajiem. Arheologiskos izra
kumos 1906 un 1912 g. atklaja hetu valsts galvaspilsetas Hatusas
drupas (netalu no Turcijas galvaspilsetas Ankaras, pie Bogazkejas)
ar bagatigu mala plaksnisu arhivu Hetu kdu rakstu 1915 1917. g
atsifreja cehu zinatnieks Bedrzihs Hroznijs (Hrozny, 1879—1952)
un pieradija, ka hetu valoda ir ide. valoda. Vipa monografija «Die
Sprache der Hethiter, ihr Bau und ihre Zugehorigkeit zum indo
germanischen Sprachstamm» («Hetu valoda, ias struktura un pie
denba pie ide. valodu saimes». Berime, 1917) ir viens no izcilakajiem
sniegumiem musu gadsimta valodnieciba.
650
В. И. Георгиев. Исследования по сравнительно историческому
языкознанию. М., 1958 с. 238.
6 W. Р. Schmid. Baltisch und Indogermanisch.—Baltistica, 1976
XII, S. 115—122.
Lat. nostras (gen nostratis) 'musGjais, vietejais, saszemes
kopejais’.
8 Plasakie material! V. l|lica Svitica (1934—1966) darbos:
В. M. Иллич-Свитич. Материалы к сравнительному словарю
ностратических языков,—В кн.: Этимология. 1965. М., 1967, с.
321—373; Опыт сравнения ностратических языков [Ч 11 М 1971
[Ч. 2] М., 1976.
A. R. Bomhard. Toward Proto-Nostratic. Approach to the com
parison of Proto-Indo-European and Proto-Afroasiatic. Philadelphia
1984. H ’
So darbu kritizd M. L. Palmaitis (Indogcrmanische Forschungen,
1986, Bd. 91. S. 305—317).
10 И. Д. Андреев. Ранне-индоевропейский праязык. Л., 1986, с. 4.
11 Вопросы методики сравнительно-исторического изучения индо
европейских языков. М., 1956, с. 106.
12 W. Р. Schmid. Das Lateinische und die Alteuropatheorie.— In-
dogermanische Forschungen, 1986, Bd. 90, S. 129—146.
13 Padomju valodnieks G. Klickovs uzskata, ka ide. pirmvaloda
izskirami divi attistibas posmi — agrais bezdialektu posms (pro
toindoeiropiesu posms) un velais posms ar dialektiem. Sk.:
Г. С Клычков. Вариантность индоевропейских языков допись-
менного периода.— Вопросы языкознания, 1975, №2, с. 100.
Austriesu valodnieks V. Meids (Meid) izskir tris pirmvalodas
periodus — agro (maza apgabala), videjo (plasaka apgabala, kad
vel var runat par kopvalodu) un velo (loti plasa apgabala, kas jau
da|eji saskelts, dialektali stipri diferencets). Lidzigs ir vairaku citu
Rietumu valodnieku uzskats. Sk.: W. Meld. Probleme der raumlichen
und zeitlichen Gliedcrung des Indogermanischen.— In: Akten der
V Fachtagung der Indogermanischen Gesellschaft. Wiesbaden, 1975,
S. 204—219.
14 T. В Гамкрелидзе В. В. Иванов Индоевропейский язык и ин-
доевропейцы. Тбилиси, 1984, с. 863.
Sal. ап В. В. Седов. Происхождение и ранняя история славян.
М , 1979, с. 19.
15 V Pisani Baltisch, Slavisch, Iranisch.— Baltistica, 1969, V,
S. 135.
16 L. Kilian. Zum Ursprung der Indogermancn. Bonn 1983, S.
109.
1 Ide pirmvalodas agro posmu G. Klickovs date 6.—5. gadu
tukstoti p m. e. V. Georgijevs uzskata, ka ide. sakotne bijusi velaja
paleolita, t i pirms apmerarn 25 000 gadiem, bet 6. gadu tukstoti
p. m. e indoeiropiesi Eiropa sakusi primitivu apmetiju dzivi Sk.
651
В И Георгиев. Индоевропейское языкознание сегодня. Вопросы
языкознания, 1975, №5, с. 9
18 Sk.: В. В. Седов. Происхождение и ранняя история славян.
М., 1979, с. 18—22; Г. А. Хабургаев. Становление русского языка.
М , 1980, с. 41 - 42.
19 A. Tovar Die Indoeuropaisierung Westeuropas. Innsbruck,
1982, S. 8.
20 Turpat.— A. Tovars indoeiropiesu kurganu kulturu Dienvid-
austrumu Eiropa attiecina uz agraku laiku neka M Gimbuta — uz
4. g. t. p. m. e.
2 Etruski Italija mitusi no apmeram 1000. g. p. m. e. idz musu
eras l.gs., kad tos asimileja latiiji. Pec vairaku valodnieku un
arheologu domam etruski ieradusies Italija no Mazazijas; daudzas
izoglosas vipus saista ar anatoliesu (likiesu un hdiesu) valodam.
Ide. elementi etrusku valoda var but aizguvumi. Par etrusku saitem
ar Mazaziju sk : R. Pfister. Das Etruskische und Kleinasien In:
Serta indogermamca. Innsbruck, 1982, S. 265 271.
22 H. Rrahe. Unsere altesten Flussnamen. Wiesbaden, 1964.
23 T. В. Гамкрелидзе, В. В. Иванов. Индоевропейский язык и ин-
доевропейцы. Тбилиси, 1984, с. 857—957.
2* Par so tematu sk.: R Rarulis. Kur bija indoeiropiesu pirm
dzimtene?—Karogs, 1989, 11. nr. 193.— 195.1pp.
25 О. H. Трубачев. Языкознание и этногенез славян.— Вопросы
языкознания, 1985, № 5, с. 10.
26 V. Pisani. Baltisch, Slavisch, Iranisch.— Baltistica, 1969,
V, S. 135
27 L. Rilian. Zum Ursprung der Indogermanen. Bonn, 1983.
28 W. P. Schmid Baltisch und Indogermanisch.— Baltistica 1976,
XII, S. 115—122.
Par so viedokli sk.: R. Rarulis. Balti indoeiropiesu centra.—
Karogs, 1984, 8. nr., 200.—201. Ipp
29 «Abas valodas, ka latviesu, ta lietuviesu, ir slavu valodu
atvases.» G. F. Stender. Lettische Grammatik. Mitau, 1783, S. 10.
K. Biezbarza vzskati pausti vipa gramata «Der Sprach- und
Bildungskampf in den Baltischen Provinzen Russlands. Bau zen,
1865
30 И Эндзелин Славяно-балтийские этюды. Харьков, 1911, с 201.
Tas pats: /. Endzelins Darbu izlase. 2. sej. R , 1974, 346 1pp.
31 В. В. Седов Происхождение и ранняя история славян М
1979, с. 49.
32 Резюме докладов и письменных сообщений. IX международный
съезд славистов (Киев, 1983.) М., 1983, с 22
Sa l. ari: Г А. Хабугаев Становление русского языка. М., 1980,
с. 50.
33 В В Мартынов Язык в пространстве и времени К проблеме
глоттогенеза славян М , 1983, с. 95
Savas hipotezes fonetisko pamatojumu autors sikak risina
652
raksta Глоттогенез славян. Вопросы языкознания, 1985, № 6,
с. 43—54.
34 О. Н. Трубачев. Языкознание и этногенез славян.— Вопросы
языкознания, 1985, №5, с. 5.
35 Jau 6. gs. slavu ciltis aizpema plasas teritorijas Cetralajrl
un Austrumu Eiropa. 6.—7. gs. ieriema Balkanus. Sk. : Ф. П Филин
О происхождении праславянского языка и восточнославянских
языков.— Вопросы языкознания, 1980, №4, с. 37.
36 В. Н. Топоров Древние германцы в Причерноморье:
результаты и перспективы.- Балто-славянские исследования,
1982.—М„ 1983, с. 227—263.
3' Г. А. Хабургаев. Становление русского языка. М , 1980,
с. 110—112.
38 Latvijas PSR arheologija. R., 1974, 23. 1pp.
Raksti par baltu senvesturi arheologu un antropologu skatijuma
krajuma: Из древнейшей истории балтских народов (по данным
археологии и антропологии). Р., 1980. [Turpmak: Из древнейшей
истории.]
9 Latvijas PSR arheologija, 34. Ipp.
40 Turpat, 41. Ipp.
41 Turpat, 45- 1pp.
Sk. ari : Л. В Ванкина. Шнуровая керамика на территории
Латвии.— В кн.: Из древнейшей истории, с. 55.
42 Par arheologu uzskatiem sa perioda Baltijas iedzivotaju et
niskas piederibas jautajuma sk.: P. К. Римантене. К вопросу об
образовании балтов— Из древнейшей истории, с. 22—25.
Atskiriba по М. Gimbutas R. Rimantiene uzskata, ka indoeiro-
piesu pirmdzimtene bijusi |oti plasa Eiropas teriiorijS 5.—4. g. I.
p. m. e. un sas teritorijas ziemejaustrumos baltu veidosanas saku
sics jau agraja neolita. (Turpat, 24. 1pp.)
V. Sedovs uzskata, ka balti izveidojas par patstavigu etnolingvis
tisku grupu 2. g. t. p m. e. Sk.: В. В. Седов. Днепровские балты.
В кн.. Проблемы этногенеза и этнической истории балтов Вильнюс,
1981, с. 43
Pec R. Rimantienes uzskatiem, baltu (protobaltu) veidosanas
notika jau 3.—2. g. t. p. m. e , kad Vidus un Austrumu Eiropa bija
auklas kerarnikas kulturas varianti. Sk.: P К- Римантене. Роль
неманской культуры в образовании балтов.— В кн.: Проблемы
этногенеза и этнической истории балтов Вильнюс, 1981, с. 40.
43 М. Gimbutas. The Balts, 44. 1pp.
44 Turpat, 43. Ipp
Par baltu vietvardiem Dnepras — Volgas Okas apvidu sk.:
В. H. Топоров, О. H. Трубачев. Лингвистический анализ гидронимов
Верхнего Поднепровья. М 1962; В. Н Топоров. Древняя Москва
в балтийской перспективе.— Балтославянские исследования, 1981.
М., 1982, с. 3 61; В В. Седов Балтская гидронимика Волго
СЛЗ
Окского Междуречья — В кн : Древнее поселение в Подмосковье.
М , 1971, с. 99- 113.
Spriezot pec hidronimiem, V. Smids seno baltu arealam velk
sadas robezas: no Persentas gnvas (austrumos no Scecinas) lidz
Kijevai un Kurskai, talak uz zieme|aitstrumiem lidz Okai (austrumos
no Maskavas) un Jaroslavjai, tad uz rietumiem lidz Ventas grtvai.
Sal. ari: В. H. Топоров. Новые работы о следах пребывания
пруссов к западу от Вислы.— Балто-славянские исследования. 1982.
М , 1983, с. 263—273.
40 Sk.: Д. А. Крайнов. Фатьяновская культура в этногенезе
балтов.— В кн.. Из древнейшей истории, с. 36—46.
Plasdk par Fatjanovas kulturu sk.: Д А. Крайнов, О.С.Гад-
зяцкая Памятники фатьяновской культуры. М., 1988.
46 Par seno kulturu saplusanu un Piemares kulturas izveidosa-
nos sk. ari. P. К Римантене. Роль неманской культуры в образе
вании балтов.— В кн.. Проблемы этногенеза и этнической истории
балтов. Вильнюс, 1981, с. 40—43; Э. М. Загорульский. К проблеме
происхождения западных балтов.— Там же, с. 21. 24.
Sal. ari: /С Karulis. Seno kulturu un jfalodu slam. Karogs,
1988, 7 nr., 200,—201. 1pp.
Somu zinatnieku publikacijas atrodamas ari zipas par Rietuin-
kurzemes baltu (kursu priekstecu) letekmi uz pirmsomu dzivi 2. g. t.
vidu p. m. e. Uzskata, ka sie balti lemacijusi pirmatnejos somus
k|ut par juras braucejiem, roiju medniekiem, ari juras sirotajiem
(KI. Kuusi. Introduction.— In: Proverbia septentrionalia. Helsinki,
1985, p. 11.)
47 Sk.: Д. Я. Граудонис. Штрихованная керамика на территории
Латвийской ССР и некоторые вопросы этногенеза балтов В кн.
Из древнейшей истории, с. 59.
48 Turpat, 68. 1pp.
49 М Gimbutas. The Balts, p 54—62.
511 Sk.: В П. Мажюлис. О связях литовско-латышского с другими
древнебалтийскими диалектами.— В кн.: Проблемы этногенеза и
этнической истории балтов Вильнюс, 1981, с. 102 203.
51 Latvijas PSR arheologija, 92. 1pp.
52 Turpat, 128. Ipp.
53 V.Maziuhs Baity kalby giminystes santykiai.— Giam.: IV
Vissavienibas baltistu konference. Releratu tezes. R., 1980, 55. Ipp
°4 Sk : M. К Атгазис. Вопросы этнической истории земгалов
В кн.: Из древнейшей истории, с. 92; Latvijas PSR arhiologija.
R„ 1974 129. 1pp.
55 Latvijas PSR arheologija R 1974, 130. 1pp.
Forma ar let- ir senaka.
5b Sk.: A. 3. Таутавичюс. Балтские племена на территории Литвы
в I тысячел н э — В кн Из древнейшей истории, с. 84
5' Sk.: В П Мажюлис. О связях литовско латышского с другими
654
древнебалтийскими диалектами.— В кн.: Проблема этногенеза и
этнической истории балтов. Вильнюс, 1981, с. 103.
58 М Рудзите. К воросу о селах на правобережье Даугавы —
В кн.: Этнографические и лингвистические аспекты этнической
истории балтских народов Р 1980, с 159—163, А Я. Стубавс
Некоторые аспекты истории селов (II XII вв.) В кн.: Проблемы
этногенеза и этнической истории балтов Вильнюс, 1981, с. 48—52;
Z. Zin.keviti.us Lietuviij kalbos istorija. T. 2. Vilnius, 1987, p. 27—28.
59 Sk. Э. С. Мугуревич Проблема формирования латышской
народности в средневековье (по данным археологии).— В кн.:
Проблемы этногенеза и этнической истории балтов. Вильнюс, 1981,
с. 35.
60 Р. Я. Денисова. Этногенез латышей (по данным краниологии).
Р., 1977; R. Gravers. XIII — XIV gs. latviesu odontologiskais mate
rials ka etmskas уёз1игеБ avots.— LPSR ZA Vestis, 1987, 7.
nr., 37 —47. Ipp
Latvijas iedzivotaju odontologiskais raksturojums dots vairakos
R. Graveres rakstos, to vidu: LPSR ZA Vestis, 1977, 4. nr; 1980,
6 nr.; Arheologija un etnografija, 1987, XV, 127.—139. 1pp. Vipas
kandidata disertacija par so tematu 1978. g.; sk: P. У. Гравере
Одонтологическая характеристика древнего и современного на-
селения Латвии в связи с этнической историей латышей. Автореф.
М„ 1978.
61 Par latviesu un somugru valodu sakariem sk.: Я Эндзелин.
О латышско финских языковых связях.— Gram.: J. Endzelins.
Darbu izlase. R., 1980. 3. sej. 2. d., 416—421. 1pp., J. Endzelins. Par
latviesu un libiesu valodas savstarpejo ietekmi.— Turpat, 424.
428. 1pp.
V. J. Zeps. Latvian and Finnic Linguistic Convergences. Bloo-
mington (USA), 1962; S. Rage. Baltijas somu valodu aizguvumi
latviesu valoda Gram.: Dialektalas leksikas jautajumi. l.d. R.,
1986, 18. —126. 1pp.
62 O. Trubacevs uzsver, ka «ir vesela rinda atsevisku baltu un
iraiju etimologisko atbilstibu, kas pasas par sevi neparprotami
norada uz specifiskiem baltu un irapu sakariem varddarinasana,
leksika, terminologija, norada ari uz neapstridamiem vienpusejiem
aizguvumiem (parasti no iraiju valodam baltu valodas)».— Sk.:
О. H Трубачев. Из славяно-иранских лексических отношений В
кн : Этимология. 1965 М., 1967, с. 12.
Par tral$iesu-daku un baltu leksiskajam atbilstibam visplasak
rakstijis bulgaru valodnieks I. Duridanovs. Sk.: I Duridanov. Tra-
kisch dakische Studien. T. 1. Die Trakisch und Dakisch Baltischen
Sprachbeziehungen. Sofia, 1969.
Par latviesu un illiriesu, ari tral^iesu leksikas paralelem rakstijis
R. Kasparsons. Sk : Zavetajs un zavatnieks— Filologu biedribas
Raksti. 1936, 16 sej., 11. 19. Ipp ; Paraleles. Turpat, 1938 18
655
sCj., 52.—65 1pp.; AizvSstures atbalsis valoda.— Turpat, 1939, 19.
sej., 57.—74. Ipp
Sk. an: A. Breidaks. Par baltu un seno Balkanu valodu para
lelem — LPSR ZA Vestis, 1977, 3. nr., 88. -98.1pp.
63 Sk.: Я. Эндзелин Древнейшие славяно-балтийские языковые
связи.— Gram.: J. Endzelins. Darbu izlase R 1980, 3. sej 2 d.,
429.—445. 1pp., Referats «Baltu valodu sakari ar slavu valodam».—
Turpat 446.—460 1pp.
Viena no plasakajam peddjo gadu publikacijam saja nova-
da: А. П. Непокупный. Балто-севернославянские языковые связи.
Киев,—1976, 227 с.
Par slaviskajiem aizguvumiem latviesu valoda sk.: Я. Эндзелин.
Латышские заимствования из славянских языков.— Gram.: J. En-
dzelins. Darbu izlase. R, 1971 1 sej., 80.—113. Ipp A. Summent.
Unbeachtete slavische Lehnworter im Lettischen. (Inaugural Dis-
sertation.) Gottingen, 1950. 209 S.
64 V Toporovs pat runa par Baltijas juras piekrastes «valo-
du savienTbu». Sk.- В И Топоров К балто-скандинавским
мифологическим связям.—г Gram.: Donum Balticum Stockholm,
1970, 534.1pp.
60 Par aizguvumiem no vacu valodas sk : /. Sehwers. Sprach
lich kulturhistorische Llntersuchungen vornehmlich iiber den deu-
tschen Einfluss im Lettischen Berlin, 1953. 446 S.
Par baltu un germaiju valodu kontaktiem, jo seviski par sena-
ka jiem aizguvumiem no Hermann valodam sk.: K- Buga. Visqsenieji
lietuviij santykiai su germanais. [Vissenakas lietuviesu attiecibas
ar germagiem.]—Gram.: K- Buga. Rinktiniai rastai. 1959, 2. sej.,
80.—98. Ipp.
Par viduslejasvacu valodas aizguvumiem no semantiska viedokla
sk A. Caters. Beitrage zur Bedeutungsgeschichte der ins Lettische
entlehnten mittelniederdeutschen Nomina. Dissertation. Hamburg,
1948.
Sk. A. И. Савченко. Сравнительная грамматика индо-
европейских языков М 1974, с. 81, 358.
Sikak so uzskatu motivejis V Ivanovs. Sk.: В. В. Иванов
Общеипдоевропейская, праславянская и анатолийская языковые
системы. М, 1965, с. 21.
N. Andrejevs uzskata, ka arhaiskais patskanis (ko vips apzime
аг C) eguva dazadu kvalitati atkariba no pozicijas Sk..
H. Д Андреев \ Периодизация истории индоевропейского пра-
языка.— Вопросы языкознания 1957, №2, с 9.
с Ang|u valodnieks Е Paliblenks (Pullyblank) izteicis uzskatu
ka fonemu e о izruna vareja but ari у . a. Pievienojoties sim
uzskatam, V. Ivanovs ka argumentu min to, ka senslavu valoda
un baltu pirmvaloda о izruna bija tuva a izrunai. Sk.: В В Иванов
656
Общеиндоевропейская, праславлянская и анатолийская языковые
системы М 1965, с. 21.
68 Par ide. a izveidosanos sk. ап: Т. В Гамкрелидзе. К огласовке
*а в индоевропейских корнях структуры C1VC2— Gram.- Balcanica.
М„ 1979, 69.—71. 1рр.
Autors uzskata, ka a vareja izveidoties ari no noteiktas lidzskapu
secibas sakne (ja sakne sakas ar guturali).
69 Hetu valodas pieminek|i rada, ka si valoda bija tikai ce|a uz
garo voka|u (ka fonologiskas paradlbas) izveidosanos. Tatad
3. gadu tukstoti p. m. e., kad no ide. valodu kopibas izdalijas anato-
liesu valodas, ide. pirmvaloda vel nebija garo voka|u fonologiska
pretstata isajiem vokafiem. Sis fakts ir svarigs etimologiskajos
salidzinajumos. Sikak sk.: В В. Иванов Хеттский язык. М 1963,
с. 97.
'° Pozicija pirms balsiga lidzskapa izrunats balsigi [z],
Aspireto nebalsigo lidzskapu nebija ide. senakaja fonetiskaja
sistema; tie izveidojas no nebalsigajiem, kam blakus bija t.s. larin-
galis. Aspiretie balsigie lidzskapi valoda bija biezi, seviski dh, kam
bija liela noz imp varddarinasana. Sk.: 3. Бенвенист. Индо-
европейское именное словообразование. М 1955, с. 219.
Visas minetas burtkopas, piemeram, ph kv g*h, katra apzime
vienu skapu, ne skapu kopu. Salidzinajumam var minet latviesu
burtkopu dz un ang|u th, kas katra apzime vienu fonemu.
Par ide. konsonantisma izveidosanos sk.: T. В. Гамкрелидзе,
В. В Иванов. Ряды «гуттуральных» в индоевропейском. Проблема
языков centum и satam.— Вопросы языкознания, 1980, №5, с.
10—20.
Par dazam atsljingam teorijam par ide. pirmvalodas konsonantu
rindam un to izveidosanos sk.: А. И Савченко Сравнительная
грамматика индоевропейских языков. М., 1974, с. 61—65;
А. Р. Бомхард. Современные направления реконструкции праинндо
европейского консонантизма.— Вопросы языкознания, 1980, Ке 2,
с. 5 22.
73 No pedejo gadu desmitu baltu literaturas sk.: Z. Zinkevicius.
Lietuviy kalbos istonne gramatika T. 1. Vilnius, 1980, p. 86, 139;
Lietuviy kalbos istorija. T. 1. Vilnius, 1984, p. 28, 32.
4 Sk И. Д. Андреев. Периодизация истории индоевропейского
праязыка — Вопросы языкознания, 1957, №2, с. 2—10; Г С. Клыч-
ков. Типологическая гипотеза реконструкции индоевропейского
праязыка. Вопросы языкознания, 1963, №5, с. 3—14
75 Sikak gramata: 3. Бенвенист. Индоевропейское именое
словообразование. М , 1955.
/6 Sk.. О И Трубачев. Заметки по этимологии и сравнительной
гармматике.— В кн.: Этимология. 1968. М., 1971, с. 41.
So paradibu dazi autori izskaidro an savadak — ar saknes
fonetiskam izmaiijam. K- Milenbahs un J. Endzelins nesaista la. ilgs
657
dr кг. долгий (M E I 705), E. Frenkels uzskata so vardu fonetiskas
a'ttiecibas par neskaidram (EF 2 184), M Fasmers doma, ka tie ir
radniecigi vardi (Ф III 524), T. Gamkrelidze un V. Ivanovs trakte
tos ka vienas saknes atvasinajumus (Индоевропейский язык и
индоевропейцы. Тбилиси, 1984 с. 782).
J. Otrembskis uzskata, ka ari baltu valodas ir bijis adj. *dulgas
'gars’, no ka Lietuva ezera nos Dulgas un upes nos. Did gel e
(laikam jatvingu cilmes). Siem hidrommiem atbilst pr. ezera nos.
Dulgen (1331; galotne parveidota vaciskaja rakstijuma) un varbut
latviesu purva nos. Du[gis (Zante; To I 388, Vanagas 2 95), kura
cilmi gan var skaidrot ari citadi — saistijuma ar du[kis (apv.
nozime 'duksts, purvs’, M E I 513) vai duls ftumss’).
77 Sk.: И.Эндзелин. «Подвижное» s- в латышском языке.—
Известия Отделения русского языка и словесности. Т. XVII, 4,
с. 127—132. [1912] Tas pats gram.: 1. Endzelins. Darbu izlase. R.,
1974 2. d., 434.—439. 1pp.; A. Sarkanis. Mobilais s baltu valo-
das — LPSR ZA Vestis, 1985, 10. nr., 123,—130. 1pp.
78 Par citu uzskatu sk.: А. С. Мельничук. О сущности беглого
s-_ —Этимология, 1984. М., 1986, с. 137—146.
79 То deve ari par nulles pakapi.
80 Par ide. lidzskapu mijas pamatu uzskata ide. pirmvalodas
agra posma variejosas fonemas. Sakotneji nebtitiskas fonetiskas
variacijas velak k|uva butiskas. Sk.. Г. С. Клычков. Вариативность
индоевропейских языков дописьменного периода. Вопросы язы-
кознания, 1975, №2, с 106.
81 В. И. Абаев. О вариантности сонантов. —Folia linguistica,
1973, Nr. 6, р. 185—196.
82 V. Ivanovs uz hetu valodas datu pamata runa par arhifonemam
m/n (nascpa arhifonema), l/r (pludepa arhifonema), m/y (lu-
pepa arhifonema). Sk.: В. В. Иванов. Хеттский язык. M., 1963,
с. 93—96.
83 Sikak par sadu saknes lidzskapu miju sk.: Ю. В. Откупщиков.
Из истории индоевропейского словообразования. Л., 1967, с. 165—
166.
84 Hetu valodas pieminek|os balsigo un nebalsigo lidzskapu
apzimejumi mijas bez nozimes atskiribas
85 Sk.: А. С. Мельничук Следы взрывного ларингального в
индоевропейских языках - Вопросы языкознания, 1960, №3, с. 3—
16.
86 Si hipoteze izskaidro, piemeram, vienas cilmes vardu atsl<irigo
formu: het. hastai , si. asthi, kr кость 'kauls*.
87 T. В. Гамкрелидзе, В В Иванов. Индоевропейский язык и
индоевропейцы. Тбилиси, 1984, с 134 135.
88 А. Р. Бомхард. Современные направления реконструкции
индоевропейского консонантизма.— Вопросы языкознания, 1988,
№2, с. 5 22.
89 Padomju valodmcki Т. Gamkrelidze un V. Ivanovs guturaju
658
palatalizacijas procesu baltu un slavu valodas rekonstrue sadi:
ft (k’) > t . > s > s, g (g’) > dz > z > z.— Sk,:
T В. Гамкрелидзе, В. В. Иванов. Проблема языков centum и satom
и отражение «гуттуральных» в исторических индоевропейских
диалектах.— Вопросы языкознания, 1980, №6, с. 14—16.
Izteikti ап citi uzskati. Bulgaru valodnieks V. Georgijevs uz
skata, ka ide. k pirms palatalajiem patskarjiem > k’ > c > s’ > s.
Sk.: В. И Георгиев. Исследования по сравнительно-историческому
языкознанию. М , 1958, с. 40.
Izteiktas domas, ka baltu pirmvaloda butu bijis s. no ka Is. s,
la. s; z > Is. z, la. z. (Ta ari E. Nieminens, V. Mazulis, A. Breidaks.)
Saja vardnica par baltu s un z ieverots tradicionalais uzskats.
90 T. Gamkrelidze un V. Ivanovs uzskata, ka ide. pirmvaloda
daudzas saknes bijusi k : ft un g : g opozicija, bet pirms r, I un
pec s baltu un slavu valodas notikusi pretstatu neitralizacija, un
tdpec sajas pozicijas k, g (ft, g) nav parveidojies par s, z (s, z).
1 IV'. P Schtnid. Baltisch und Indogermanisch.— Baltistica, 1976,
XII, S. 115—122.
92 Sk. an 89 piezimi.
93 Sk. an 94. piezimi.
4 Sk.: J Endzellns. Baltu valodu skapas un formas. R., 1948,
14.—24. 1pp.; Z. Zinkeviiius. Lietuvii| kalbos istorine gramatika. 1 d.
Vilnius, 1980, 56. 89. 1pp.; Chr. S. Stang. Vergleichende Grammatik
der baltischen Sprachen. Oslo-Bergen-Tromso, 1966, S. 22—88.
So tradicionalo uzskatu par baltu pirmvalodas vokalismu ir
kritizejusi dazi latviesu un aizrobezu valodnieki (J. Kazlausks, V. Ma-
zulis, A. Breidaks; E. Nieminens, V. Steinics u. c ).
Ga[venie iebildumi pret tradicionalo vokalisma shemu skar ide.
a un d likteni baltu pirmvaloda. Sadalot sas pirmvalodas penodu
agraja un velaja posma, minetie valodnieki izvirza hipotezes, kuras
ar salidzinamiem datiem (galvenokart ar prusu valodas fonetikas
un somugru valodu baltisko aizguvumu fonetiskajam ipatnibam) pa-
rada mineto patskapu un ar tiem veidoto divskaiju pakapenisku
parveidosanos, pie tarn izsl^irot fonemu likteni uzsvertas un neuz
svertas zilbes. Galvenie secinajumi ir tadi, ka baltu pirmvalodas
agraja posma ide. о un a ir sapludis, izveidojot uzsverta pozicija
о un neuzsverta a, bet ide. a uzsverta pozicija parveidojies par platu
о un nav mainijies neuzsverta pozicija. Pirmvalodas velaja posma
abi isie patskapi sapluda par o, garie — par o. Neuzsvertas zilbes
о > Is о [о], la. a.
Par mmetajiem uzskatiem sk : Я Казлаускас. К развитию
общебалтийской системы гласных. Вопросы языкознания, 1962,
Ке 4, с. 20 24, В Мажюлис. Некоторые фонетические аспекты
балто-славянской флексии. Baltistica, 1965 (1), 17.—21. Ipp,
V Maziutis Baity ir kitp indoeuropiecitj kalbq santykiai. Vilnius,
1970, li—25. Ipp ; A. Breidaks. Baltijas somu valodu dati baltu
vokalisma vesturei. LPSR ZA Vestis, 1975, 4. nr., 90.—100. Ipp ;
659
Из истории балтийского вокализма.— Lingua Posnaniensis, XXIII,
1980, 65.—79. 1pp. (ar literaturas noradem saja jautajuma).
Siem uzskatiem nepievienojas Z Zinkevics. Sk.: 3. Зинкявичюс.
О развитии балтийского вокализма. В кн • Балто-славянский
сборник. М., 1972, с. 5—14; Z. Zinkevicius. Lietuviy kalbos istorine
gramatika T. I. Vilnius, 1980, 63.—65. Ipp.
Baltu vokalisma problemas risinajumu aplukojums (lidz
1975. g.) ar kritisku analizi dots gramata: W. R. Schmalstieg. Stu-
dies in Old Prussian. Pennsylvanian University Park-London, 1976,
p 105—112.
95 Par ei kursu valoda resp. kursiskajas izloksnes sk.: J. En-
dzellns. Latviesu valodas gramatika. R., 1951, 7., 59. 1pp.
96 Pec dazu valodnieku (J. Kurilovics, A. Meije, K- Stangs) do
mam, noteiktos apstak|os ie vareja izveidoties ari no ai. J. Endzelms
so uzskatu krilizeja.
97 Sk.: J. Endzellns. Baltu valodu skapas un formas. R_, 1948,
31.—37. 1pp.; Z. Zinkevicius. Lietuviy kalbos gramatika. 1. d. Vilnius,
1980, 121.— 140.1pp.; Chr. S. Stang. Vergleichende Grammatik der
baltischen Sprachen. Oslo-Bergen Tromso, 1966, S. 88—113.
Sk. an 89. piezimi.
98 Sk.: J Endzellns. Darbu izlase. 3 sej 1. d. R., 1979, 112. Ipp
Vacu valodnieks H. Hoks (Hock) norada, ka sonanta у (w)
parveidosanos izraisijusi sas {опётаэ sagezgita artikulacija, un si
fonema pakapeniski izzudusi ari visas germapu valodas, izpemot
ang|u valodu.
Zviedru valodnieku рё11]игт rada, ka skapkopa yr (idr) skandi-
navu valodu izloksnes notikusas dazadas parmaipas — vai nu у (w)
pilnigi izzudis (yr > r, ap 9. gs.), vai parveidojies par b (цг > br,
ap 15. gs.), vai an par v (цг > vr, ap 14 .gs.). Skapkopa br
izveidojusies galvenokart Rietumzviedrija, Gotlande un Dienvidso-
mija. lespejams, ka vienlaikus sis process skaris visu Balt jas
juras piekrasti. Sikak par so procesu sk.. G. Eklund. Vrist —
brist — rist. Development of old initial wr in Scandinavian, par-
ticularly Swedish, dialects. Uppsala, 1991.
99 Sk Z. Zinkevitius. Lietuviy dialektologija. Vilnius, 1966,
149. 1pp.
100 Musdienu latviesu literaras valodas gramatika l.d. R 1959,
29 Ipp
91 Sada attistiba dz > z verojama ari dazas slavu valodas,
р1етёгат, blakus augssorbu dzera caurums, ala ir tas pasas
nozimes lejassorbu zera. Tatad ta nav izoleta paradiba, bet plasaka
ionetiska likumsakariba.
Kursisko izlokspu piemen: dzelt > zelt, dziedzeris. > ziedzeris
102 Fonemas fe g gaidamo c, dz vieta latviesu valoda var bii
an lietuviesu valodas ietekme ne tikai aizguvumos no lietuviesu
660
valodas, bet ari latviskajos vardos, seviski Dienvidlatvijas iz-
loksnes.
03 V. Toporovs to uzskata par baltu valodam raksturigu eks-
presivi emocionali nosacitu fonetisku paradibu. Vips seviski norada
uz g palatalizesanu pejorativiem nolukiem (Is glebii : zl'ebti 'k]ut
|enganam’). Sk.: В H Топоров. Из праславянской этимологии. -
Этимологические исследования ио русскому языку. Вып. I. 1960
с. 12.
10 Sk.: J. Endzelins. Latviesu valodas gramatika. R., 1951,
191. 1pp.
105 Sis process lietuviesu valoda noticis 14.—15. gs.
106 Sk.. В. В. Иванов. Хеттский язык. M., 1963, с. 84, 292—332;
В. И. Абаев . Скифо-сарматские наречия. В кн.. Основы иранского
языкознания. М., 1979, с. 306, 326, 334.
07 Tuvak par akomodaciju vesturiskaja fonetika sk.:
В. В Мартынов. Славянская и индоевропейская аккомодация.
Минск, 1968.
108 Turpat, 41. 1pp.
109 Turpat, 63. 1pp.
1 ° W. R Schmalstieg. Studies in Old Prussian. 1976, p. 26.
111 1 Dovydaitis. Priebalsai d’ t’ bei g’ k’ piety Lietuvoje.—
Kalbotyra, XXIX (1), 1978, 103. 107. Ipp
В Виткаускас Некоторые особенности литовского говора в
окрестностях Радуни.— В кн.: Балто-славянские языковые кон-
такты М., 1980, с 204.
113 Prusu valodas pieminekjos mijas tl : kl, dl : gl varbut ar
izlokspu atsljirtbam (J. Endzelins), bet varbut ari tapec, ka valoda
so skapkopu izruna svarstijusies (V. Smolstigs).
111 Par asimilaciju tuvak sk.: J. Endzelins. Latviesu valodas
gramatika. R., 1951, 204.—211.1pp.; Z. Zinkevicius. Lietuviy kalbos
istorme gramatika. 1. d. Vilnius, 1980, 141. 143 1pp.
ll5Par disimilaciju tuvak sk.- J. Endzelins. Latviesu valodas
gramatika. R., 1951, 228.—233. 1pp.; Z. Zinkevicius. Lietuviy kalbos
istorine gramatika. Vilnius, 1980, 143.—145. 1pp.
l6Ide. saknes sakotneji laikam nevareja sakties ar r-; to rada
hetu valoda, kura nav vardu ar ieskaijas r-. Sk : В. В. Иванов.
Хеттский язык. M., 1963, с. 93.
Tatad secinams, ka saknes forma *reu- ir jaunaka neka *yer .
17 Par metatezi tuvak sk.: J. Endzelins Latviesu valodas gra-
matika. R., 1951, 233. 236. 1pp., Z Zinkevicius. Lietuviy kalbos
istorine gramatika. I. d Vilnius, 1980, 163.—165. Ipp
118 Sk : J. Endzelins. Darbu izlase. 2. sej R., 1974, 152 Ipp.
Sk. art saja vardnica vardus blandities, bledis.
119 Sk. J. Endzelins. Latviesu valodas gramatika. R, 1951, 90.—
93 1pp., Baltu valodu skapas un formas. R., 1948, 24.—26. ipp ,
661
Z. Ztnkeviiius. Lietuviq kalbos istorine gramatika. 1. d. Vilnius, 1980,
89.—96. 1pp.
• 120 Pec cita uzskata (K Buga, J Endzelins), lidzskarja mikstina-
jums vai j pirms и (u) ir radu formu ietekme.
121 Sk.: Вопросы методики сравнительно-исторического изучения
индоевропейских языков М., 1956, с. 258.
122 Par etimologijas valodnieciskajiem kriterijiem sk.: M.M. Ма-
ковский. Этимология и проблема филологической достоверности
слова.— В кн.: Этимология 1966. М., 1968, с 264.—280
123 Sk.: О Н. Трубачев. Происхождение названий домашних
животных в славянских языках. М., 1960, с. 3.
124 Par baltu, slavu un germapu kopejo leksiku sk.:
Chr. S. Stang. Lexikalische Sonderiibereinstimmungen zwischen
dem Slavischen, Baltischen und Germanischen. Oslo — Bergen —
Tromso, 1971. 96 S.
125 Par aizguto vardu vokalismu sk. / Endzelins. Latviesu valo-
das gramatika. R, 1951, 63.—65.1pp.
. Sk.: О. H. Трубачев. Реконструкция слов и их значений.—
Вопросы языкознания, 1980, №3,с. 5.
Par vardu nozimju parveidosanos sk. an: A Karulis. Vardu
nozimju paplasinasanas un sasaurinasanas.— Latviesu valodas kul-
turas jautajumi 3. laid. R., 1967, 20.—40. 1pp.
127 J. Trira un vairaku citu valodnieku galvenas atzipas par varda
semantisko lauku apkopotas gramatas: Aufsatze und Vortrage zur
Wortfeldtheorie. Hague, 1973; Gedenkschnft fiir Jost Trier. Koln
Wien, 1975.
128 Par homonimu zusanu sk.: J. Endzelins. Homommu vardu
zusana latviesu valoda.— Gram.: J. Endzelins. Darbu izlase. 3. sej.
1. d. R , 1979, 485.-487. 1pp.
129 Sk. A A hero. Par citu valodu ietekmi vardu darinasana.—
Gram.: Latviesu valodas kultiiras jautajumi. R., 1967, 12.—20. 1pp.
130 В. H. Топоров. О некоторых теоретических основаниях
этимологического анализа.— Вопросы языкознания, 1960, №3, с. 51.
141 Sk.: Р1гта1пё]а raksta pedas valoda.— Gram . К Karulis.
Raksts un rakstisanas lidzek|i. R., 1962, 12. 14. 1pp.
132 Sk. H. Kronasser Handbuch der Semasiologie Heidelberg,
1968, S. 115.
133 Turpat.
134 J. Pokorny Indogermanisches etymologisches Worterbuch
Bd 1. Bern Miinchen, 1959
135 H Kronasser. Minetais darbs, 119 Ipp
136 Tos deve an par otras pakapes visparinajumiem. Sk.: K. Ka
rulis. No vardu vestures.— Gram.: Latviesu valodas kulturas jau
tajumi. 13 laid. R., 1977, 177.—183. Ipp
137 Turpat . Sk an К Karulis No vardu vestures Dziv
662
nieks.— Gram.: Latviesu valodas kulturas jautajumi. 16. laid. R
1980, 116.—123. 1pp.
138 В. H. Топоров. О некоторых теоретических аспектах эти
мологии.— Этимология, 1984. М., 1986, с. 206
139 A. Eiirecker. Lettisches und teutsches Worterbuch.
Vardnicas manuskripts divos norakstos atrodas Latvijas ZA
Fundamentalas bibliotekas Rokrakstu un reto gramatu noda|a
(Latviesu draugu biedribas fonds, 5361, 5362). (Talak: Fiir 1,
Fiir 2.)
140 Nicas un Bartas macitaja Japa Langija 1685. gada latviski-
vaciska vardnica ar isu latviesu gramatiku. Pec manuskripta foto-
kopijam izdevis un ar apcerejumu par Langija dzivi, rakstibu un
valodu papildinajis E. Blese. R., 1936, XII, 577 1pp. (Talak: Lj)
141 E. Blese. Langija dzive un viqa darbi parejo XVII gs. valod
niecisko rakstu starpa. (Lj 467).
4 «Stasti no tas vecas un jaunas busanas to Vidzemes |auzu,
uzrakstiti 1753.»
Manuskripts atrodas Latvijas ZA Fundametalas bibliotekas Rok-
rakstu un reto gramatu nodaja (Latviesu draugu biedribas foods,
5316). Dazi fragment! citeti raksta: A. Augstkalns. Blaufusa
«Stasti . . »— Latvijas Vestures Instituta Zurnals, 1938 4. nr ,
677.-696. 1pp.
Par G. F. Stendera nozimi salidzinamaja valodnieciba sk.:
J. Endzelins Veca Stendera «Latviesu grarrtatika» un vardnica.—
Druva, 1914, 9. nr., 907.—911. 1pp. (Tas pats: Darbu izlase. 2. d
R., 1974 , 548 —553. 1pp.)
44 1. Lange. Vollstandiges deutschlettisches und lettischdeu-
tsches Lexikon Mitau, 1777. (1. dala lespiesta Peltsama 1772. g.)
(Talak Lg)
Sikak par so vardnicu: L. Roze. J Langes vSrdmcai 200 gadu.—
Karogs, 1977, 12. nr., 154. 155 1pp.; Pasaule vardnicas skatijuma.
R , 1982, 59,—61. 1pp.
45 Glossarium letticum cum harmoma et differentia dialecti Ii
thuanicae. (Latviesu vardu krajums ar saskapam un atsl^iribam no
lietuviesu dialekta.)
Manuskripts atrodas Kopenhagenas karahskaja bibliotdka Tek-
stu ar komentariem izdevis K. Dravins 1971. g. Lundas universitates
rakstu serija «Sprakliga bidrag» 6 sej , 26 nr
Par so vardnicu sk.: L. Roze. Kada izdevuma 200 gadu.— Ka *
rogs, 1973, 1. nr., 168. 1pp.
146 Ch. Harder Berichtigungen und Erganzungen zu Stender’s
lettischem Lexikon.— Gram.. A. Welhg. Beitrage zur lettischen
Sprachkunde. Mitau, 1828, S. 1 —140.
[NeikensJ.], Ulmann C. Ch. Lettisches Worterbuch. T. I. Let-
tisch deutsches Worterbuch. R., 1872.
1 B. v Bergmann. Uber den Ursprung der lettischen Sprache.—
663
Magazin der Lettisch Literarischen Gesellschaft, 1838 Bd VI,
S. I -425.
149 K. Barona piezimju klade atrodas Latvijas ZA Fundamentalas
bibliotekas Rokrakstu un reto gramatu noda|a.
150 A. Apinis uzskata so apcerejumu par J Alunana darbu. Sk.:
A. Apinis. Kas ir istais autors?— Latvijas PSR Valsts bibliotekas
Raksti, 2/3. laid, 1970, 199.—215 1pp.
151 J. Alunans. Ko tas vards «latvietis» apzimfi.— Majas Vicsis,
1857, 40. nr
1 2 Manuskripts atrodas Latvijas ZA Fundamcntalas bibliotekas
Rokrakstu un reto gramatu noda|a.
153 Raksts parakstits ar burtiem M. K.
104 Raksts parakstits ar burtiem Z. V
155 A Bielenstein. Die lettische Sprache, nach ihren Lauten und
Formen erklarend und vergleichend dargestellt. T. 1—2. Berlin,
1863 1864
156 To vidu: Der Dialekt der mittleren Abau (Kurland) Beilrage
zur Kunde der indogermanischen Sprachen Dorpat, 1890., Очерки
из истории литовско-латышского народного творчества. Ч. 1 2
Юрьев, 1896—1915; Несколько слов о понятии «сравнительного»
языковедения. Юрьев, 1908.
Io7 Sk.: Е. Blese. Musu leksikologijas uzdevumi.— Latvijas Vest-
nesis, 1920, 19 juL, 1. nr
158 V. Ruke-Dravina. Diminutive im Lettischen. Lund, 1959; Place
Names in Kauguri County, Latvia. Stockholm, 197F The Standar
dization Process in Latvian, 16 th century to the present. Stockholm,
1977.
K- Dravma un V. Ru^es-Dravirias kopdarbs ir monografija par
Stendes izloksni:
K. Dravins V. Rake. Laute und Nominalformen der Mundart von
Stenden. 1 2. Lund, 1955—1956; Verbalformen und undeklinierbare
Redeteile der Mundart von Stenden. Lund, 1958; Interjektionen und
Onomatopoie in der Mundart von Stenden Lund, 1962.
159 E. Fraenkel. Litauisches etymologisches Worterbuch T. 1 -2
Heidelberg — Gottingen, (1955] 1962—1965
160 B. legers. Verkannte Bedeutungsverwandtschaften baltischer
Worter. (Doktora disertaeija masinraksta.) Gottingen, 1949
Publicets izdevuma. Zeitschrift fiir vergleichende Sprachfor
schung auf dem Gebiete der indogermanischen Sprachen, 1966, Bd
80, S 6—162, 291—307, un pec tam atsevisl^a gramata (Getingena
19^6 g.).
161 A. Summent. Unbeachtete slavische Lehnworter im Lettischen.
Gottingen 1950.
162 A Gaters. Die lettische Sprache und ihre Dialekte Hague —
Paris New York, 1977
Doktora disertaeija Beitrage zur Bedeulungsgeschichte der ins
664
Lettische entlehnten mittelniederdeutschen Nomina. Hamburg, 1948
(Manuskripts )
163 Chr. S. Stang. Vergleichende Grammatik der baltischen Spra-
chen. Oslo—Bergen — Tromso, 1966
164 Chr. S. Stang. Lexikalische Sonderiibereinstimmungen zwi-
schen dem Slavischen, Baltischen und Germanischen. Oslo — Ber-
gen Tomso, 1972
165 T. Mathiassen. Studien zum slavischen und indoeuropaischen
Langvokalismus. Oslo— Bergen — Tromso, 1974.
16( 1 V. Kiparsky. Fremdes im Baltendeutsch.— Memoires de la
Societe Neo-philologique de Helsingfors, 1936, Vol. XI, p. 3-—224;
Die Kurenfrage.— Annales Academiae Scientiarum Fennicae (Hel-
sinki). 1939, Ser. B, t. XLII.
167 W. P. Schmid. Studien zum baltischen und indogermanischen
Verbum. Wiesbaden, 1963.
168 Прусский язык. Словарь M., 1975—. (1975.—1990. g. iznakusi
pieci sejumi, lidz L burtam.)
169 Этимологический словарь славянских языков. М 1974—
(1974.—1988. g. iznakusi 15 sdjumi, lidz L burtam.)
170 K- Buga. Lietuviy kalbos zodynas. 1—2. Kaunas, 1924—1925.
1,1 Z Zinkevicius. Kazimieras Buga. Vilnius, 1979, 154.1pp.
172 Etimologijai veltitas A. Sabajauska disertacijas: А. Ю Саба
ляускас. Происхождение названий сельскохозяйственных растений
в балтийских языках Вильнюс, 1958; Исследования лексики
балтийских языков. Вильнюс, 1974.
13 A. Sabaliauskas. Zodziai kehauja. (Vardi ce|o.) Vilnius, 1962;
2odziai pasakoja. (Vardi stasta.) Vilnius, 1965, Simtas kalbos
misliy. (Simts valodas miklu.) Vilnius, 1970, Mes baltai. (Mes
balti.) Kaunas, 1986.
V. Urbutis. Baity etimologijos etiudai. Vilnius, 1981.
1 V. Urbutis. Zodziy darybos teorija Vilnius, 1978.
1 1 J. Kazlauskas. Lietuviy kalbos istorine gramatika. Vilnius,
1968.
|7' V Maziulis. Baity ir kity indoeuropieciy kalby santykiai. (Dek-
linacija.) Vilnius, 1970.
8 Z. Zinkevicius. Lietuviy kalbos istorine gramatika. Vilnius.
1. d. 1980, 2. d. 1981, Lietuviy kalbos istorija. Vilnius. 1. d. 1984,
2. d. 1987, 3. d. 1988, 4. d. 1990.
179 S. Karahunas. Baity kalby struktury bendrybes ir jy kilme.
Vilnius, 1987.
180 Prusy kalbos paminklai. 1 2.. Vilnius, 1966 1981; V Maziu-
lis. Prusy kalbos etimologijos zodynas. 1. d Vilnius, 1988
•l81 L Vaba. Lati laensonad eesti keeles. (Latviesu aizguvumi
igauiju valoda) Tallinn, 1977. 304 Ipp
82 L. K.ettunen. Livisches Worterbuch mit grammatischer Einlei
tung. Helsinki, 1938.
665
183 Rec.: К. Ka.ru.lis. Latviesu etimologijas material!.— Karogs,
1971, 6. nr., 168.—169. Ipp; Darbs latviesu leksikas vesturei.— Ka-
rogs, 1976, 7. nr., 172. 173. Ipp.
181 Sikaku parskatu par baltu valodu etimologijas petijumiem no
1940. lidz 1961. gadam sk.: В. H Топоров. Новейшие работы в
области изучения балто-славянских языковых отношений. — Во-
просы славянского языкознания, 1956, вып. 3, с. 150—158;
Исследования по балтийской этимологии.— В кн.: Этимология. М.,
1963, с. 250—261.
667
LITERATORA
PAR INDOEIROPIESU VALODU SAIMES UN ETIMOLOQIJAS
PAMATJAUTAJUMIEM
Dota literattiras atlase, ietverot pedejo gadu desmitu gramatas, ka an J Endzelina
galvenos darbiis par siem jautajumiem. Va dmcas nav minetas.
VISPARIGA LITF.RATORA
Breidaks A. Valodas izcelsanas. R., 1981
Kodukovs V Vispariga valodnieciba R., 1987.
Lo/a J. Valodniecibas'pamatjauta urm. 2. izd. R., 1968.
Reformalskis A. levads valodnieciba R., 1975.
Взаимодействие лингвистических ареалов. M., 1980
Сравнительно-историческое изучение языков разных семей VI . 1982.
Якушин Б. В. Гипотезы о происхождении языка. М., 1985.
INDOEIROPIESU UN BALTU Cll.ME UN VESTURE
Arheologija un etnografija. (Turpinarns izdevums ) R. '1957— 987, I. 15. sej
Gimbutas M. The Balts. New York, 1963.
Krahe H. Unsere altesten Flussnamen. Wiesbaden, 1964.
Latvijas PSR arheologija. R., 1974.
Балты, славяне, прибалтийские финны. Этногенетические процессы (Сб. статей.)
Р., 1990.
Денисова Р. Антропология древних балтов. Р„ 1975-.
Денисова Р. Этногенез латышей (по данным краниологии). Р., 1977.
Древняя Анатолия. (Сб. статей.) М., 1985.
Древняя Индия Язык, культура, текст. (Сб статей ) М, 965 •
Из древнейшей истории балтских народов (по данным археологии и антропологии)
(Сб. статей ) Р_, 1980.
Куклина И. В. Этногеография Скифии по античным источникам. Л, 1985.
ЛлойдС. Ахеология Месопотамии. М., 1984.
Мелларт Дж. Древнейшие цивилизации Ближнего Востока. М., 1982
Седов В В Происхождение и ранняя история славян М., 1979.
Славяне и скандинавы (Сб статей ) М., 1986.
Славяне. Этногенез и этническая история. (Сб. статей.) Л 989.
Смирнов К. Ф. Сарматы и утверждение их политического господства в Скифии. М ,
1984.
Топоров В. Н„ Трубачев О. Н. Лингвистический анализ гидронимов Верхнего
Поднепровья. М., 1962
Третьяков П Н По следам древних славянских племен. Л., 1982.
Широкова Н. С Древние кельты на рубеже старой и новой эры. Л., 1989.
668
Этнографические и лингвистические аспекты этнической истории балтских народов
(Сб. статей.) Р, 1980
Literaturas parskati doti rakstos:
РимшаВ. Некоторые языковые данные об этногенезе балтов (обзор литературы)
В кн Этнографические и лингвистические аспекты , с 153—158.
Думпе.Л., Паэгле Дз. Проблема этногенеза и этнической истории балтов в
исследованиях последних лет. (Обзор литературы, изданной в Латвии.) —
Балто-славянские исследования 1982. М 1983, с. 273 -285
INDOEIROPIESU SALIDZ1NAMA UN VESTUR1SKA VALODNIECIBA
Anttila R. An Introduction to Historical and Comparative Linguistics New York—
London, 1972
Loja J. Valodniecibas vesture. R., 1961
PlakisJ. Indoeiropiesu valodu salidzinama gramatika. R., 1938.
Андреев H. Д. Ранне-индоевропейский праязык. M , 1986.
Вопросы методики сравнительно исторического изучения индоевропейских языков.
М„ 1956
Гамкрелидзе Т. В., Иванов В. В Индоевропейский язык и индоевропейцы. Тбилиси
1984.
Георгиев В. И. Исследования по сравнительно-историческому языкознанию М., 1958
Десницкая А. В. Сравнительное языкознание и история языков М., 1984
Мейе А. Сравнительный метод в историческом языкознании. М , 1954.
Савченко А. И Сравнительная грамматика индоевропейских языков М., 1974.
Семереньи О Введение в сравнительное языкознание. М., 1980.
Языки народов СССР Т. 1 Индоевропейские языки. М., 1966.
BALTU VALODU VFSTLJRE UN ATTIECIBAS AR CITAM VALODAM
Ancitis K. Aknistes izloksne Izloksnes statika un dinamika. R., 1977
Baltistica. Petijumi par baltu valodam. (Turpinams izdevums.) Vilnius. 1965—...
Baltu valodas senak un tagad. (Rakstu kraj.) R , 1985.
Caterdzi S. K. Balti un ariesi. R, 1990.
Duridanov I Thrakisch-baltische Sprachbeziehungen. Sofia. 1969.
Endzellns 1 Baltu valodu skapas un formas. R. 1948.
Tas pats izdevuma: Darbu izlase. R., 1982. 4-, sej., 411. 619.1pp.
Endzellns J. levads baltu filologija. R, 1945.
Tas pals izdevuma Darbu izlase R., 1982. 42 sej., 352.—410 Ipp.
Endzellns J. Latviesu valodas gramatika R. 1951.
Endzellns J. Latviesu valodas skapas un formas R., 1938
Tas pats izdevuma: Darbu izlase. R., 1981. 4| sej., 303.—525. Ipp.
Endzellns J. Senprdsu valoda levads, gramatika un leksika. R , 1943
Tas pats izdevumd: Darbu izlase. R., 1982. 42 sej , 9. 351 Ipp.
Fraenkel E. Die baltischen Sprachen, ihre Beziehungcri zu cinander und zu den
indogermanisclien Schwesieridiomen als Emfuhrung in die baltische Sprachwis
senschalt. Heidelberg, 1950
Gaters A Die lettische Sprache und ihre Dialekte Hague — Paris New York
1977.
KabelkaJ. Balli; filologijos jvadas. Vilnius, 1982
Kazlauskas J. Lietuviy kalbos istorine gramatika. Vilnius, 1968.
Kiparsky V Die Kurenfrage Helsinki, 1939
Lanszweerf R Die Rekonstruktion des baltischen Grundwortschatzes Frankfurl am
Main, 1984
Latviesu leksikas attistiba. (Rakstu krajums.) R., 1968.
Laumane В Zivju nosaukumi latviesu valoda. R, 1973.
669
Maziulis V. Balti) r kiti) indoeuropiecii) kalbi; santikai. (DeklinScija.) Vilnius, 1970
Maziulis V Prustj kalbos pariunklai. 1. 2. cl. Vi nius 1966 1981
Niedermann M. Balto-slavica. Neuchatel — Geneve, 1956.
Mlina D. Pricvardii sistema latviesu raks u valoda. R. 1978. Onomast kas apvere
j’umi. R 1987
Onomastica I.ettica R , 1990
Ozols A. Latviesu tautasdziesmu valoda. R, 1961.
Ozols A. Raksti valodnieciba R. 1967.
Ozols A. Veclatviesu rakstu valoda R, 1965
Plakis J. Lietuviesu valodas rokasgramata R 1926
Refcena A. Amatniecibas leksika dazas Latgales dienvidu izloksnes un tas saka i
ar atbilstosajicm nosaukumiem slavu valodas. R.. 1975.
Roze L. Latviesu valoda pirms siml gadieni. R.. 1962
Rudzile M. Latviesu dialektologija. R. 1964
Ruke-IJraL’ina V. Diminutive ini Lettisclen. Lund. 1959.
Ruke Dratiina V- The Standardization Process in Latvian Stockho m, 1977
Schmid IF. P. Studien zum baltischen und indogermamschen Verbum. Wiesbaden,
1963.
Slang Chr S Vergleichende Grammatik der baltischen Sprachcn Oslo—Bergen —
Tromso, 1966
[Zftws] SehwersJ. Sprachlich kulturhistoriscl e L'ntersucht ngen, vornehmlicli
fiber den deutschen Einfluss im Le schen. Ber it , 1953.
Zinkevicius'Z Lietuvnj kalbos istorija. 1.—3. d. Vilnius. 1984—1988
Балто-славянские исследования. |Turpinajuma izdevums rakstu krajurna veida.
Lidz 1989. gadam iznakusi 9 krajnmi.
Балто-славянские этноязыковые контакты (Сб. статей ) ЛА., 1980.
Балто славянский сборник (Сб статей.) М., 1972.
Иванов В. В Славянский, балтийский н раннсбалканский глагол Индоевропейские
истоки. М. 1981
Контакты латышского языка. Р , 1977.
Непокупный А. П. Ареальные аспекты балто-славянских языковых отношений Киев,
1964.
Непокупный А. П. Балто севернославянские языковые связы Киев 1976
Эндзелин И. Латышские предлоги Ч 1 2 Юрьев, 1905- 1906. Tas pals izdevuma:
EndzelinsJ. Darbu izlase R 1971 I. sej, 307.— 655. pp
Эндзелин И Славяно-балтийские этюды. Харьков, 19 . Tas pats izdevuma Endze-
linsJ Darbu izlase. R , 1974. 2. sej., 167.—354 Ipp
CITU VALODU VESTURE
Rrahe E. Die Sprache der lllyrie.r. Bd. I 2. Wiesbaden 1955 1964.
Rcunat P. Das Ericsische Innsbruck, 1976
Semjonova M Senkrievu valoda R 962
Абаев В И Скифо-европейские изоглоссы на стыке востока и запада. М.. 1965.
Античная балканистика (Сб статей.) М 1987
Барроу Т. Санскрит. М , 1976
Бирнбаум X. Праславянский язык Достижения и проблемы в его рсконстрскиии.
М.. 1987. ’ •
Бурсье Э. Основы романскою языкознания М.. 1952.
Варбот Ж Ж. 11раславяпская морфонология, словообразование и этимология М,
1984
Восточные славяне. Языки, история, культура. (Сб. статей.) М. 1985.
Георгиев В Тракийский язык. София, 1957.
Деснацкая А. .Албанский язык и его диалекты. Л.. 1968.
ГухманМ М. Готский язык М_, 1958
Древние языки Малой Азин. (Сб. статей.) М., 1980
670
Жирмунский В. М- Введение в сравнительно-историческое изучение германских
языков М.-Л.. 1964.
Жирмунский В. М. Общее и германское языкознание Л 1976.
Иванов В. В., Топоров В И Санскрит. М, 1960.
Кельты и кельтские языки. М„ 1974
Мейе А. Общеславянский язык. М, 1951
НерознакВ.П Палеобалканские языки. М„ 1978.
Основы иранского языкознания. |1 Древнеиранские языки. М. 1979; (2]
Среднеиранские языки. М., 1981.
Соболевский С. Древнегреческий язык. М., 1948.
Тройский И. Историческая грамматика латинского языка. М., I960.
ТуманянЭ Древнеармянский язык М., 1971.
Филин Ф. П Образование языка восточных славян. М.-Л., 1962.
Филин Ф П. Происхождение русского, украинского и белорусского языков. М. 1972.
Хабургаев Г А Становление русского языка. М , 1980.
Хабургаев Г. А Старославянский язык. М, 1974.
ETIMOLOQIJA
Bammesberger A. (Hrsg.) Das etymologische Wbrterbuch Eragen der Konzeption
und Geslaltung. Regensburg, 1983.
MalkielY. Etymological Dictionaries. A tenta ive typology. Chicago London, 1976
Schmitt R (Hrsg.). Etymologie. Darmstadt, 1977.
Seebold E. Etymologie Eine Einfuhrung am Beispiel der deutschen Sprache. Mdn-
chen, 1981.
UrbutisV. Baity etimoiogijos etiudai. Vilnius, 1981.
Белецкий А. А. Принципы этимологических исследований (На материале греческого
языка.) Киев, 1950.
Пизани В. Этимология. История, проблемы, метод. М., 1956.
SATURS
[VardnTcaj . . . . .
Indoeiropiesu valodas un etimologija ........................... 583
I. Indoeiropiesu valodu sairitc ........................ . 583
No indoeiropiesu vestures ... . 586
HipotOtiskie pirmsakuni .............................. 586
Indoeiropiesu pirnivaloda 586
Indoeiropiesu pirmdzimtene ........................... 588
Balti un slavi ....................................... 594
No baltu vestures .................................... 596
Indoeiropiesu pirmvalodas raksturojums .................. 602
Fonetiska sistema . , .................... 602
Indoeiropiesu sakne ... . . 603
Skapumija ............................................ 604
Laringala teorija ............ 606
Gioia I a teorija . . .......................... 607
Ide. fonemu refleksi dazadas valodas . 608
Baltu valodu skapas un to atbdstiba radu va odii
skapam ............................................ 610
Fonetiskas parmaipas latviesu valoda .................... 613
Palatalizacija ............................... . 613
Akomodacija ... .......... 614
Asimilacija un disimilacija .......................... 616
Metateze ..... 617
Izrunas neertibu noversana ........................... 617
Patskanu mijas rindas ................................ 618
Redukcija ..................................... . 618
2. Etimologija un vardu vesture ............................. 620
Etimologijas uzdevumi un metodes . . . 620
Salidzinantes valodas un dazadie leksikas slapi . 622
Aizguvumi ............................................ 624
Etimologiskie varianti un dubleti .... . 626
Semantiskas parmaipas un kop.4akar.ibas . . . 627
Maipas samantiskaja lauka . ............... 628
Homonimu zusana un las sekas . . . . 629
Pretejo jedzienu vieniba (semantiska potentate) . 629
Paradibu un nozimju kopsakars . . . 630
Nozimes abstrahesana . ............................... 632
Citu valodu vardu nozimes ietekme .................... 632
Vardi un vesture .... . . 633
Aizstajeji apzimejumi ................................... 636
Tautas etimologija *. . . ...... 637
3. Petijuini latviesu valodas etimo ogi a ..... 638
Piezimes . . ... 649
Literatura par indoeiropiesu valodu saimes un etimologijas
pamatjautajumiem . ........... . . 667
Konstantins Karulis
LATVIESU ETIMOLOGIJAS VARDNICA
divos sejumos
Redaktore D. Gulevska
Makslinieks I. Krepics
Tehmska redaktore A Gerbasevska
Korektores A. Abele un E. Roze
Paraksliia iespieSanai 27. 07. 92. Reg. apl. Nr. 2 0290. For-
mats 60X90/16. Metiens 5000 cks. Pasut. Nr 484-3. Izdevnieciba
«Avots» LV 1050, Riga, Aspazijas bulv. 24. lespiesia t'pografija
«Rota*. LV —1011, Riga, BLnimaga da 38/40.
Izdevums salikis dialogs sistemfi DIS, pieda ones Poligrafijas
skail[osana cenirain
Karulis K.
Ka 700 Latviesu etimologijas vardnica: 2 sej. / R. Avots, 1992. 1.
sej. A — О 639 1pp., 2. sej. P — Z 671 Ipp
Sada vardnica latviesu valoda iznak pirmo reizi. Taja papulara veida dota
latvieSu valodas vardu etimologija — paradita vardu cilme; to sakari un radnieciba
ar attiecigajiem citu valodu vardiem, vardu formas un leksisko nozimju veidosanas,
un attistiba.
Pielikuma autors pastasta par indoeiropieSu valodu izceEanos un veidosanos,
pieskaroties ari nozimigakajiem petijuiniem sai valodniecibas nozare. Dota an
bibliografija.
Vardnica noder visiem, kas interesejas par latviesu valodu un tas vesturi.
4602030000 42
К ----452.90
M 803 (111—41
81. 2L 4